Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.15 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1313 4506469 4499617 2026-08-13T15:11:20Z Treisijs 347 4506469 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|valsti|Turcija (nozīmju atdalīšana)|Turcija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Türkiye Cumhuriyeti'' | pilnais_valsts_nosaukums = Turcijas Republika | valsts_nosaukums = Turcija | valsts_moto = <!--- ''Yurtta Sulh, Cihanda Sulh''<br /><small>''Miers mājās, miers pasaulē''</small> ---><!---tas ir Ataturka formulēts ārpolitikas princips, nevis oficiāla valsts devīze---> | valsts_himna = {{ubl|''[[Turcijas himna|İstiklâl Marşı]]''|<small>''Neatkarības maršs''</small>}} | karoga_attēls = Flag of Turkey.svg | karoga_nosaukums = Turcijas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Turkey.svg | ģerboņa_nosaukums = Turcijas ģerbonis | symbol_type = Emblēma (''de facto'') | ģerboņa_platums = 85 | kartes_attēls = Turkey (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = Turcijas novietojums | galvaspilsēta = [[Ankara]] | latd = 39 | latm = 56 | latNS = N | longd = 32 | longm = 52 | longEW = E | lielākā_pilsēta = [[Stambula]] | valsts_valodas = [[turku valoda]] | valsts_iekārta = {{nobr|[[unitāra valsts|unitāra]] [[prezidentāla republika]]<ref name="tur-constitution">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref>}} | valsts_galvas_tituls = [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Redžeps Tajips Erdogans]]<ref name="tur-leaders">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iletisim.gov.tr/english/haberler/detay/president-erdogan-visits-anitkabir-with-supreme-military-council-members-04-08-2026 |title=President Erdoğan visits Anıtkabir with Supreme Military Council members |publisher=Presidency of the Republic of Türkiye, Directorate of Communications |date=2026-08-04 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | valsts_galvas_tituls2 = [[Turcijas viceprezidentu uzskaitījums|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Sevdets Jilmazs]]<ref name="tur-leaders" /> | legislature = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]]<ref name="tur-constitution" /> | neatkarības_iegūšana = Izveidošana | neatkarības_notikums = [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības kara sākums]] | neatkarības_datums = {{dat|1919|5|19}} | neatkarības_notikums2 = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielās nacionālās asamblejas izveide]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1920|4|23}} | neatkarības_notikums3 = Sultanāta likvidēšana | neatkarības_datums3 = {{dat|1922|11|1}} | neatkarības_notikums4 = [[Lozannas miera līgums]] | neatkarības_datums4 = {{dat|1923|7|24}} | neatkarības_notikums5 = Republikas proklamēšana | neatkarības_datums5 = {{dat|1923|10|29}} | neatkarības_notikums6 = [[Turcijas konstitūcija|Pašreizējā konstitūcija]] | neatkarības_datums6 = {{dat|1982|11|9}} | platība_km2 = {{sk|783562}} | procenti_ūdens = 2,0 | iedzīvotāju_skaits = {{sk|86092168}}<ref name="tuik-pop2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=The-Results-of-Address-Based-Population-Registration-System-2025-53899&dil=2 |title=The Results of Address Based Population Registration System, 2025 |publisher=Turkish Statistical Institute |date=2026-02-09 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2025 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 18. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 112 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = 4,025 triljoni starptautisko dolāru<ref name="imf-weo2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imf.org/external/datamapper/profile/TUR |title=Türkiye, Republic of |website=IMF DataMapper |publisher=International Monetary Fund |work=World Economic Outlook, April 2026 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2026 | IKP_PPP_per_capita = 46 672 starptautiskie dolāri | IKP_PPP_rangs = | GDP_nominal = {{ASV dolārs|1,640 triljoni}}<ref name="imf-weo2026" /> | GDP_nominal_year = 2026 | GDP_nominal_per_capita = {{ASV dolārs|19 018}} | HDI = {{samazinājās}} 0,853<ref name="undp-hdi2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.undp.org/turkiye/press-releases/human-development-progress-slows-35-year-low-according-un-development-programme-report |title=Human development progress slows to a 35-year low, according to UN Development Programme report |publisher=United Nations Development Programme |date=2025-05-06 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900;">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 51. | Gini = 41,0<ref name="tuik-gini2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Income-Distribution-Statistics-2025-53993&dil=2 |title=Income Distribution Statistics, 2025 |publisher=Turkish Statistical Institute |date=2025-12-26 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | Gini_gads = 2025 | Gini_kategorija = | valūta = [[jaunā Turcijas lira]] (₺)<ref name="cbrt-lira">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcmb.gov.tr/wps/wcm/connect/EN/TCMB+EN/Main+Menu/Banknotes/Banknotes+of+the+Republic+of+Turkiye/Emission+Group/ |title=Emission Group |publisher=Central Bank of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | valūtas_kods = TRY | laika_zona = [[Turcijas laiks]] (TRT) | utc_offset = +3 | domēns = [[.tr]] | tālsarunu_kods = 90 | iso_kods_num = 792 | iso_kods_alfa2 = TR | iso_kods_alfa3 = TUR }} '''Turcija''' ({{val|tr|Türkiye}}), oficiāli '''Turcijas Republika''' (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir [[suverēna valsts]], kuras lielākā daļa teritorijas atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], bet mazāka daļa — [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]] [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]].<ref name="vle-turkija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkija/ |title=Turkija |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}</ref><ref name="ebsco-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey/ |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref> Valsts teritorija aizņem aptuveni 784 tūkstošus km².<ref name="vle-turkija"/> Turcijas [[galvaspilsēta]] ir [[Ankara]], bet lielākā pilsēta un galvenais saimnieciskais un kultūras centrs ir [[Stambula]].<ref name="ebsco-turkey"/> Turcija robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos, [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna]]s [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahičevānas eksklāvu]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos.<ref name="vle-turkija"/> Turcijai ir stratēģiski nozīmīgs [[ģeogrāfiskais stāvoklis]] starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]].<ref name="britannica-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Turkey |title=Turkey |website=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref> To apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet [[Marmora jūra]] atrodas starp valsts Eiropas un Āzijas daļu.<ref name="vle-turkija"/> [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]] veido [[Turcijas šaurumi|jūras ceļu sistēmu]], kas savieno Melno jūru ar Vidusjūras baseinu; tā vienlaikus šķir Turcijas Eiropas un Āzijas daļu un veido stratēģiski nozīmīgu starptautisku ūdensceļu.<ref name="ebsco-dardanelles">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/religion-and-philosophy/dardanelles-strait |title=Dardanelles (strait) |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref><ref name="vle-turkija"/> Šis novietojums vēsturiski padarījis Anatoliju un šaurumu reģionu par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] ceļu, militāri stratēģisku teritoriju un dažādu tautu un kultūru saskares vietu.<ref name="britannica-anatolia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Anatolia |title=Anatolia |website=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref><ref name="ebsco-dardanelles"/> Mūsdienu Turcijas teritorija bijusi mājvieta daudzām senām [[civilizācija|civilizācijām]], bet liela tās daļa vairākus gadsimtus veidoja [[Osmaņu impērija]]s politisko un administratīvo kodolu.<ref name="vle-history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkijos-istorija/ |title=Turkijos istorija |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}</ref><ref name="ebsco-turkey"/> Savas varas kulminācijas laikā Osmaņu impērija pārvaldīja plašas teritorijas Eiropā, Āzijā un Āfrikā un bija viena no noteicošajām Vidusjūras, [[Balkānu pussala|Balkānu]] un Tuvo Austrumu politiskajām un militārajām varām.<ref name="vle-history"/> Osmaņu laikmets atstājis paliekošu ietekmi uz Turcijas kultūras mantojumu.<ref name="ebsco-turkey"/> Pēc impērijas sabrukuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[Mustafa Kemals Ataturks]] vadīja turku nacionālo kustību un [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karu]], bet {{dat|1923|10|29||bez}} Turcijas parlaments pasludināja republiku.<ref name="vle-history"/> Republikas izveidošana ievadīja plašas valsts pārvaldes, tiesību sistēmas, [[izglītība]]s un sabiedrības [[modernizācija]]s reformas, kuru mērķis bija izveidot sekulāru nacionālu valsti pēc Rietumeiropas valstu parauga.<ref name="vle-history"/> Mūsdienās Turcija ir [[prezidentāla republika]] ar daudzveidīgu [[Turcijas saimniecība|saimniecību]] un bagātu [[Turcijas kultūra|kultūras mantojumu]].<ref name="vle-government">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkijos-konstitucine-santvarka/ |title=Turkijos konstitucinė santvarka |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}</ref><ref name="ebsco-turkey"/> Tās nozīmi [[starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] lielā mērā nosaka ģeogrāfiskais novietojums starp Eiropu un Āziju, kontrole pār Turcijas šaurumu sistēmu un vēsturiskās saites ar Balkāniem, Tuvajiem Austrumiem, [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un Vidusjūras reģionu.<ref name="britannica-turkey"/><ref name="ebsco-dardanelles"/> == Nosaukums == Latviešu valodas nosaukums “Turcija” ir tradicionāls [[eksonīms]], kas atšķiras no valsts turku valodas [[endonīms|pašnosaukuma]] ''Türkiye''.<ref name="mfa-lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-turcijas-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Turcijas Republikas divpusējās attiecības |website=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2022-12-08 |access-date=2026-08-08}}</ref> Līdzīgi daudzu Eiropas valodu nosaukumi, piemēram, angļu ''Turkey'', franču ''Turquie'' un vācu ''Türkei'', vēsturiski saistīti ar [[etnonīms|etnonīmu]] “[[turki]]” un interpretējami kā “turku zeme” vai “turku valsts”, lai gan to pārņemšanas ceļi dažādās valodās nav pilnīgi vienādi.<ref name="yenen-zurcher">Yenen, Alp; Zürcher, Erik-Jan. “That’s Nobody’s Business but the Turks’: Rebranding ‘New Türkiye’ for the New Century”. Grām.: Yenen, Alp; Zürcher, Erik-Jan (red.). ''A Hundred Years of Republican Turkey: A History in a Hundred Fragments''. Leiden: Leiden University Press, 2023, 537.–542. lpp. ISBN 978-90-8728-410-7. [https://www.jstor.org/stable/jj.13760046 JSTOR].</ref> [[Bizantijas grieķu valoda|Bizantiešu grieķu avotos]] sastopama forma ''Tourkia'' ({{gree|Τουρκία}}), bet viduslaiku latīņu un Rietumeiropas avotos — ''Turcia'', ''Turquia'' un ''Turchia''. Sākotnēji šie nosaukumi apzīmēja dažādas [[tjurki|tjurku tautu]] apdzīvotas vai pārvaldītas zemes; kopš 11.–12. gadsimta Rietumeiropā tos arvien ciešāk saistīja ar [[Anatolija|Anatoliju]], bet vēlāk — ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]].<ref name="sirin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://turkdunyasiansiklopedisi.gov.tr/detay/11445/T%C3%BCrkiye |title=Türkiye |author=İbrahim Şirin |website=Türk Dünyası Ansiklopedisi |date=2026-08-06 |access-date=2026-08-08 |language=tr}}</ref> Turku valodā valsts īsais nosaukums ir ''Türkiye'' ({{izrunā|ˈtyɾ.ci.je}}), bet oficiālais — ''Türkiye Cumhuriyeti'' (“Turcijas Republika”). Nosaukums saistīts ar seno etnonīmu ''Türk'', kas droši apliecināts kopš 6. gadsimta un sastopams arī 8. gadsimta [[Orhonas uzraksti|Orhonas uzrakstos]]. Etnonīma sākotnējā nozīme nav droši noskaidrota; skaidrojumi, kas to saista ar spēku, varu vai briedumu, ir hipotētiski.<ref name="golden">Golden, Peter B. “Reflections on the Ethnonym Türk”. Grām.: Tasar, Eren; Frank, Allen J.; Eden, Jeff (red.). ''From the Khan’s Oven: Studies on the History of Central Asian Religions in Honor of Devin DeWeese''. Leiden–Boston: Brill, 2022, 1.–50. lpp. [https://doi.org/10.1163/9789004471177_002 DOI: 10.1163/9789004471177_002].</ref> Osmaņu impērijā ''Türkiye'' ilgstoši nebija dominējošais oficiālais valsts apzīmējums, jo priekšroka tika dota ar Osmaņu dinastiju un sultāna varu saistītiem nosaukumiem. Pēc impērijas sabrukuma ''Türkiye'' nostiprinājās kā jaunās valsts pašnosaukums, un pēc republikas proklamēšanas {{dat|1923|10|29||bez}} par oficiālo nosaukumu kļuva ''Türkiye Cumhuriyeti''.<ref name="sirin"/><ref name="yenen-zurcher"/> Pēc Turcijas valdības lūguma [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] 2022. gada maijā savā oficiālajā terminoloģijā nosaukumu ''Turkey'' aizstāja ar ''Türkiye''; šo formu sāka plašāk lietot arī citas starptautiskās organizācijas.<ref name="un-name">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/about-us/member-states/turkiye |title=Türkiye |website=United Nations Member States |publisher=United Nations |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://treaties.un.org/pages/historicalinfo.aspx |title=Historical Information |website=United Nations Treaty Collection |publisher=United Nations |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref> Šī starptautiskā oficiālā lietojuma maiņa neaizstāja valodu tradicionālos nosaukumus. Latvijas valsts iestādes joprojām lieto “Turcija” un “Turcijas Republika”.<ref name="mfa-lv"/> == Vēsture == {{pamatraksts|Turcijas vēsture}} === Aizvēsture === [[Attēls:Göbekli Tepe, Urfa.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Gebekli Tepe]] ir viena no senākajām monumentālās arhitektūras izpausmēm]] Cilvēku klātbūtne [[Anatolija|Anatolijā]] konstatējama jau [[paleolīts|paleolītā]], bet [[neolīts|neolītā]] tā kļuva par vienu no reģioniem, kur agri izveidojās pastāvīgas apmetnes un zemkopju kopienas.<ref name="stutz">Aaron J. Stutz, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_1910 “Near East (Including Anatolia): Geographic Description and General Chronology of the Paleolithic and Neolithic”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5182.–5208. lpp.</ref><ref name="willcox">George Willcox, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_2272 “Near East (Including Anatolia): Origins and Development of Agriculture”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5208.–5222. lpp.</ref> [[Gebekli Tepe]]s monumentālās kopienas celtnes, kas datējamas aptuveni ar 9600.–8200. gadu p.m.ē., uzcēla [[mednieki un vācēji|mednieku un vācēju]] kopienas pārejas laikā uz [[zemkopība|zemkopību]].<ref name="gobekli">[https://whc.unesco.org/en/list/1572/ “Göbekli Tepe”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> Savukārt [[Čatalhejika]], kas bija apdzīvota aptuveni no 7400. līdz 5200. gadam p.m.ē., bija liela un blīvi apbūvēta zemkopju apmetne; tās arheoloģiskās liecības sniedz plašu informāciju par agrīno kopienu saimniecību, sabiedrību un rituāliem.<ref name="catalhoyuk">[https://whc.unesco.org/en/list/1405/ “Neolithic Site of Çatalhöyük”], UNESCO World Heritage Centre; [https://whc.unesco.org/uploads/nominations/1405.pdf ''The Neolithic Site of Çatalhöyük: Nomination of the Property for Inclusion on the World Heritage List''], UNESCO, 2011. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> Anatolija bija arī viens no reģioniem, caur kuriem neolīta dzīvesveids izplatījās [[Egejas jūra]]s virzienā un uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]]. Šis process ietvēra cilvēku pārvietošanos, zināšanu un materiālu apmaiņu un vietējo kopienu patstāvīgu attīstību.<ref name="hodder2022">Ian Hodder, [https://doi.org/10.1017/9781107337640.028 “Explaining Neolithic Change in Central Anatolia and Beyond”], Peter F. Biehl un Eva Rosenstock (red.), ''6000 BC: Transformation and Change in the Near East and Europe'', Cambridge University Press, 2022, 395.–404. lpp.</ref> [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] Anatolijā attīstījās pilsētveida centri, nocietinājumi, metālapstrāde un tirdzniecības sakari ar [[Egejas jūra|Egejas pasauli]], [[Senā Divupe|Mezopotāmiju]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Levante|Levanti]]. Rietumos nozīmīga bija [[Troja]], bet 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā [[Asīrija|asīriešu]] tirgotāju koloniju tīkls pussalas iekšieni savienoja ar Mezopotāmiju.<ref name="steadman2012">Sharon R. Steadman, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0010 “The Early Bronze Age on the Plateau”], ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 229.–259. lpp.</ref> [[Kaneša|Kanešā]] atrastie senasīriešu ķīļraksta dokumenti ir pirmās plašās rakstītās liecības par Anatolijas saimniecību un sabiedrību.<ref name="kultepe">[https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5905/ “Archaeological Site of Kültepe-Kanesh”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> === Senā Anatolija === 2. gadu tūkstoša p.m.ē. pirmajā pusē Centrālajā Anatolijā ar galvaspilsētu [[Hatušaša|Hatušašu]] izveidojās [[heti|hetu]] valsts. Tā 14.–13. gadsimtā p.m.ē. bija viena no [[Senie Tuvie Austrumi|Seno Tuvo Austrumu]] lielvarām un cīnījās ar [[Senā Ēģipte|Ēģipti]], [[Mitānija|Mitāniju]] un [[Asīrija|Asīriju]] par ietekmi Sīrijā un Ziemeļmezopotāmijā.<ref name="vle_hittite_kingdom">[https://www.vle.lt/straipsnis/hetitu-karalyste “Hetitų karalystė”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Pēc [[Kadešas kauja|Kadešas kaujas]] hetu valdnieks [[Hatušili III]] un Ēģiptes faraons [[Ramzess Lielais]] ap 1259. gadu p.m.ē. noslēdza vienu no senākajiem zināmajiem starpvalstu miera līgumiem. Hetu lielvalsts sabruka ap 1200. gadu p.m.ē. plašākas Vidusjūras austrumu un Tuvo Austrumu krīzes laikā.<ref name="un_kadesh">[https://media.un.org/photo/en/asset/oun7/oun7609528 “Turkey Gives Peace Treaty Replica to United Nations for Display at Headquarters”], United Nations Photo.</ref><ref name="oxford_anatolia">Gregory McMahon, Sharon R. Steadman (red.), [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.001.0001 ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia: (10,000–323 BCE)''], Oxford University Press, 2011, ISBN 978-0-19-537614-2.</ref> Pēc bronzas laikmeta sabrukuma dažādās pussalas daļās nostiprinājās [[Frīģija]], [[Līdija]] un [[Urartu]]. Frīģijas galvenais centrs bija [[Gordiona]], savukārt Līdija ar galvaspilsētu [[Sardi|Sardās]] 7.–6. gadsimtā p.m.ē. kļuva par nozīmīgu tirdzniecības valsti un bija saistīta ar vienu no senākajām monētu kalšanas tradīcijām.<ref name="met_lydia">[https://www.metmuseum.org/essays/lydia-and-phrygia “Lydia and Phrygia”], The Metropolitan Museum of Art.</ref> [[Austrumanatolija|Austrumanatolijā]] un [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]] 9.–6. gadsimtā p.m.ē. pastāvēja Urartu valsts, kuras kodols atradās pie [[Vanas ezers|Vanas ezera]] un kuras valdnieki veidoja nocietinājumu un apūdeņošanas sistēmu tīklu.<ref name="vle_urartu">[https://www.vle.lt/straipsnis/urartu “Urartu”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Anatolijas piekrastē attīstījās grieķu pilsētas, tostarp [[Milēta]], [[Efesa]], [[Smirna]] un [[Halikarnāsa]], kas kļuva par tirdzniecības un kultūras centriem. Ar [[Jonija]]s pilsētām bija saistīta arī agrīnās grieķu dabas filozofijas attīstība.<ref name="oxford_greeks">Kenneth W. Harl, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0034 “The Greeks in Anatolia: From the Migrations to Alexander the Great”], Gregory McMahon un Sharon R. Steadman (red.), ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 752.–774. lpp.</ref> 6. gadsimta p.m.ē. vidū lielāko daļu pussalas pakļāva [[Ahemenīdu impērija]], kas reģionu sadalīja satrapijās un ar ceļu tīklu sasaistīja ar pārējām impērijas daļām.<ref name="iranica_satrapies">Bruno Jacobs, [https://www.iranicaonline.org/articles/achaemenid-satrapies “Achaemenid Satrapies”], ''Encyclopædia Iranica''.</ref> Persijas varu izbeidza [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandrs]], kurš 334. gadā p.m.ē. šķērsoja [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. Pēc viņa nāves Anatolija tika sadalīta starp vairākām [[hellēnisms|hellēnisma]] valstīm, no kurām nozīmīgākās bija [[Seleikīdu impērija]] un [[Pergamas valsts]].<ref name="cambridge_hellenistic">John D. Grainger, [https://doi.org/10.1017/CHOL9780521234481.011 “The Seleucids and Their Rivals”], ''The Cambridge Ancient History'', 2. izdevums, 8. sējums, Cambridge University Press, 1989, 324.–387. lpp.</ref> === Romas un Bizantijas periods === Pēc [[Pergamas valsts]] valdnieka [[Atals III|Atala III]] nāves 133. gadā p.m.ē. viņa novēlētajās zemēs Roma izveidoja [[Āzija (province)|Āzijas provinci]]. Turpmāk tika pievienota [[Bitīnija]], daļa [[Ponta]]s, [[Galatija (province)|Galatija]] un [[Kapadokija (Romas province)|Kapadokija]], tādēļ agrās [[Romas impērija]]s laikā provinces pārvalde aptvēra lielāko daļu Anatolijas.<ref name="OCDAsia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter/548520898 |title=Asia, Roman province |website=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref><ref name="Levick1996">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-ancient-history/greece-including-crete-and-cyprus-and-asia-minor-from-43-bc-to-ad-69/F315D91333BF69198DCFD2273AC62856 |title=Greece (including Crete and Cyprus) and Asia Minor from 43 B.C. to A.D. 69 |author=B. M. Levick |website=The Cambridge Ancient History |publisher=Cambridge University Press |date=1996 |doi=10.1017/CHOL9780521264303.024 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tādas pilsētas kā [[Efesa]], [[Pergama]], [[Smirna]], [[Sardi|Sardas]] un [[Nīkaja]] uzplauka kā pārvaldes, tirdzniecības un kultūras centri; tās ar pārējo Vidusjūras pasauli saistīja ceļi, ostas un cita infrastruktūra.<ref name="YegulFavro2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/roman-architecture-and-urbanism/architecture-and-planning-in-asia-minor/F72220AEF4456133455B88C16EA39BBA |title=Architecture and Planning in Asia Minor |author=Fikret Yegül; Diane Favro |website=Roman Architecture and Urbanism |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9780511979743.011 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Imperators [[Konstantīns I]] paplašināja seno [[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas]] pilsētu pie [[Bosfors|Bosfora]] un 330. gadā padarīja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] par imperatora galvaspilsētu. Pēc Romas impērijas pārvaldes galīgās sadalīšanās 395. gadā tā kļuva par [[Austrumromas impērija|Austrumromas jeb Bizantijas impērijas]] centru.<ref name="Berger2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-constantinople/urban-development-and-decline-fourthfifteenth-centuries/FF7C12E44BB215D5B1CF63ED0BFF7E9C |title=Urban Development and Decline, Fourth–Fifteenth Centuries |author=Albrecht Berger |website=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |doi=10.1017/9781108632614.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Anatolija bija viens no nozīmīgākajiem agrīnās [[kristietība]]s reģioniem. Tajā darbojās [[svētais Pāvils|apustulis Pāvils]] un izveidojās agrīnas draudzes, bet Nīkajā, Konstantinopolē, Efesā un Halkēdonā notika koncili, kas būtiski ietekmēja kristīgās doktrīnas un baznīcas pārvaldes attīstību.<ref name="Trevett2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-christianity/asia-minor-and-achaea/93B8E7FF3A149FBFC2BE5EB0BC930F63 |title=Asia Minor and Achaea |author=Christine Trevett |website=The Cambridge History of Christianity |publisher=Cambridge University Press |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521812399.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref><ref name="NEKristietiba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/97985-kristiet%C4%ABba |title=Kristietība |author=Ņikita Andrejevs |website=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |access-date=2026-08-09 |language=lv}}</ref> Bizantija ilgstoši karoja ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]], bet 7. gadsimtā zaudēja arābu kalifātiem Sīriju, Palestīnu un Ēģipti. Arābu karagājieni sasniedza Anatoliju, tomēr kalifātiem neizdevās pastāvīgi iekarot tās lielāko daļu. Pussala kļuva par galveno impērijas lauksaimniecības, nodokļu un karaspēka bāzi.<ref name="Haldon2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/38915/chapter/338085452 |title=Historicizing Resilience: The Paradox of the Medieval East Roman State—Collapse, Adaptation, and Survival |author=John Haldon |website=Empires and Communities in the Post-Roman and Islamic World, c. 400–1000 CE |publisher=Oxford University Press |date=2021 |doi=10.1093/oso/9780190067946.003.0006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pastāvīgo iebrukumu apstākļos Anatolijā pakāpeniski izveidojās militāri administratīvā [[thema|themu sistēma]], kas provinču pārvaldi ciešāk sasaistīja ar reģionā izvietotajiem karaspēkiem. Tā bija ilgstoša valsts pielāgošanās, nevis viena valdnieka vienā reizē īstenota reforma.<ref name="Koder2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/1774/chapter/141434742 |title=Historical Geography |author=Johannes Koder |website=The Archaeology of Byzantine Anatolia: From the End of Late Antiquity until the Coming of the Turks |publisher=Oxford University Press |date=2017 |doi=10.1093/acprof:oso/9780190610463.003.0002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Bizantija kontrolēja lielāko Anatolijas daļu līdz 11. gadsimtam. === Turku ienākšana Anatolijā === [[Attēls:Sultanate of Rûm.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Rumas sultanāts]] 1100. gadā (tumšākā krāsā) un tā izplešanās līdz 1243. gadam]] 11. gadsimtā Anatolijā pastiprinājās [[oguzi|oguzu tjurku]] migrācija un [[turki seldžuki|seldžuku]] ekspansija. Pēc Bizantijas sakāves [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] 1071. gadā sekojošie pilsoņu kari un pierobežas aizsardzības vājināšanās pavēra tjurku karaspēkiem un ieceļotājiem plašākas iespējas nostiprināties pussalā. Kauja pati par sevi tomēr nenozīmēja tūlītēju visas Anatolijas iekarošanu.<ref name="Theotokis-2024-intro">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/campaign-and-battle-of-manzikert-1071/introduction/1BA88135BD13CE16C32E2AD716335296 |title=Introduction |author=Georgios Theotokis |work=The Campaign and Battle of Manzikert, 1071 |publisher=ARC Humanities Press |date=2024 |doi=10.1017/9781802701722.001 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Nozīmīgākā tjurku valsts kļuva par [[Rumas sultanāts|Rumas sultanātu]], kura centrs pēc Nīkajas zaudēšanas 1097. gadā pārvietojās uz [[Konja|Konju]]. 12.–13. gadsimtā sultanāts kontrolēja lielu daļu Anatolijas, attīstīja pilsētas, amatniecību un tālsatiksmes tirdzniecību, kā arī veidoja karavānseraju, medrešu un mošeju tīklu. Tā sabiedrība bija etniski un reliģiski daudzveidīga, un tjurku militārās tradīcijas tajā savienojās ar persiešu–islāmisko galma un pārvaldes kultūru.<ref name="Lapidus-2013">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islamic-societies-to-the-nineteenth-century/turkish-migrations-and-the-ottoman-empire/CE1C646DC6E35DECD9A0FEB0F964E70C |title=The Turkish Migrations and the Ottoman Empire |author=Ira M. Lapidus |work=Islamic Societies to the Nineteenth Century: A Global History |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CBO9781139027670.037 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pēc seldžuku sakāves [[Kēsedāgas kauja|Kēsedāgas kaujā]] 1243. gadā sultanāts nonāca [[Mongoļu impērija|mongoļu]] virskundzībā un tā centrālā vara pakāpeniski sabruka. Anatolijā izveidojās vairāki neatkarīgi vai daļēji neatkarīgi [[Anatolijas beilikāti|turku beilikāti]], tostarp Karamanu, Germijanas, Aidiņas un Osmaņu beilikāts.<ref name="Melville-2009">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/the-cambridge-history-of-turkey/anatolia-under-the-mongols/73C5FC788C55900D12455E170F5535C8 |title=Anatolia under the Mongols |author=Charles Melville |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=51–101 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Viduslaiku gaitā Anatolijā pakāpeniski nostiprinājās [[turku valoda]] un [[islāms]], taču pārmaiņu temps dažādos apgabalos atšķīrās un ievērojamas grieķu, armēņu un citas kristiešu kopienas saglabājās vēl ilgi.<ref name="Peacock-2019-formation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islam-literature-and-society-in-mongol-anatolia/formation-of-islamic-anatolia/83B784ACC674C85FDDF91ADDAE830560 |title=The Formation of Islamic Anatolia |author=A. C. S. Peacock |work=Islam, Literature and Society in Mongol Anatolia |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9781108582124.002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Osmaņu valsts izveidošanās === [[Osmaņu valsts]] izveidojās 13. gadsimta beigās Ziemeļrietumanatolijā, Bizantijas pierobežā. Tās pirmsākumi saistīti ar [[Osmans I|Osmanu I]], kura vārdā vēlāk nosauca dinastiju un valsti. Par dibināšanas gadu tradicionāli pieņem 1299. gadu, tomēr nav zināms konkrēts neatkarības pasludināšanas notikums; agrīnie avoti ir trūcīgi, bet vēlākajās hronikās vēsture savijusies ar dinastijas izcelsmes leģendām.<ref name="Fleet-2010-rise">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/new-cambridge-history-of-islam/rise-of-the-ottomans/015D10BC98EA8A2D69B29D54AC7241CC |title=The Rise of the Ottomans |author=Kate Fleet |work=The New Cambridge History of Islam. Volume 2: The Western Islamic World, Eleventh to Eighteenth Centuries |publisher=Cambridge University Press |date=2010 |pages=313–331 |doi=10.1017/CHOL9780521839570.013 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Osmaņu izaugsmi veicināja Bizantijas varas vājināšanās, novietojums pierobežā un spēja piesaistīt turkmēņu karotājus, vietējās elites un sabiedrotos. [[Orhans I|Orhana]] laikā osmaņi 1326. gadā ieņēma [[Bursa|Bursu]], vēlāk Nīkaju un Nikomēdiju, nostiprinot varu Bitīnijā. 14. gadsimta vidū tie šķērsoja Dardaneļus un izveidoja atbalsta punktu [[Galipoli]], no kura paplašinājās Trāķijā un Balkānos.<ref name="Agoston-2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-war/ottoman-expansion-and-military-power-13001453/A0310E3C60C10C4FA33FB40370C19A3A |title=Ottoman Expansion and Military Power, 1300–1453 |author=Gábor Ágoston |work=The Cambridge History of War. Volume 2: War and the Medieval World |publisher=Cambridge University Press |date=2020 |pages=449–469 |doi=10.1017/9781139025492.018 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Murads I|Murada I]] un [[Bajezids I|Bajezida I]] valdīšanas laikā vairāki Balkānu valdnieki tika pakļauti vai kļuva par vasaļiem. Uzvara [[Nikopoles kauja|Nikopoles kaujā]] 1396. gadā nostiprināja osmaņu stāvokli Dienvidaustrumeiropā.<ref name="Agoston-2020"/> Ekspansiju īslaicīgi pārtrauca [[Timurs|Timura]] uzvara [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]] 1402. gadā, pēc kuras līdz 1413. gadam turpinājās dinastiju pilsoņu karš. [[Mehmeds I]] valsti atkal apvienoja, bet [[Murads II]] atjaunoja osmaņu varu Anatolijā un Balkānos.<ref name="Uyar-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-strategy/ottoman-expansionism-13001823/381A559ED4F50A1B24D319A65AF5D3E1 |title=Ottoman Expansionism, 1300–1823 |author=Mesut Uyar |work=The Cambridge History of Strategy. Volume 1 |publisher=Cambridge University Press |date=2025 |pages=346–368 |doi=10.1017/9781108788090.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Izšķirošs pavērsiens bija [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles ieņemšana]] 1453. gada 29. maijā [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadībā. Tā izbeidza Bizantijas impērijas pastāvēšanu, nostiprināja Osmaņu kontroli pār Bosforu un dinastijas imperiālās pretenzijas. Mehmeds II sāka pilsētas atjaunošanu un dažādu reliģisko un etnisko grupu iedzīvotāju pārvietošanu uz jauno galvaspilsētu.<ref name="Kafescioglu-2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-companion-to-constantinople/byzantium-in-early-modern-istanbul/5111CB13EA622F2BB566F5B50F27719E |title=Byzantium in Early Modern Istanbul |author=Çiğdem Kafescioğlu |work=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |pages=339–357 |doi=10.1017/9781108632614.027 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Osmaņu impērijas uzplaukums === [[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērija ap 1680. gadu]] Mehmeda II valdīšanas laikā osmaņi pakļāva Serbijas despotātu, Moreju, Trebizondas impēriju un vairākus Anatolijas turku beilikātus, vienlaikus nostiprinot sultāna varu un provinču pārvaldi.<ref name="Fleet-politika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottomans-14511603/CADC16D968B85DDCFB8BD6170392A5E6 |title=The Ottomans, 1451–1603: A Political History Introduction |author=Kate Fleet |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Selims I]] pēc uzvaras pār Safavīdiem 1514. gadā nostiprināja varu Austrumanatolijā, bet 1516.–1517. gadā sagrāva Mameluku sultanātu un pārņēma Sīriju, Palestīnu un Ēģipti. Meka un Medīna nonāca sultāna aizbildniecībā, palielinot viņa prestižu islāma pasaulē.<ref name="Markiewicz-Selims">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/crisis-of-kingship-in-late-medieval-islam/return-east-15111520/1C2D32C7BCF0EEB01A5CFA2454C67617 |title=The Return East, 1511–1520 |author=Christopher Markiewicz |work=The Crisis of Kingship in Late Medieval Islam |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |pages=106–148 |doi=10.1017/9781108684842.005 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Impērijas politiskās un militārās varenības augstāko posmu parasti saista ar [[Suleimans I|Suleimana I]] valdīšanu (1520–1566). Osmaņi ieņēma Belgradu un Rodu, [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] 1526. gadā sakāva Ungārijas karalistes armiju, bet 1541. gadā izveidoja provinci Centrālajā Ungārijā. 1529. gadā Vīnes aplenkums beidzās neveiksmīgi. Austrumos impērija ieņēma Bagdādi, bet Vidusjūrā un Ziemeļāfrikā tās ietekmi paplašināja flote un ar Stambulu saistīti vietējie valdnieki.<ref name="Brummett-Eiropa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-expansion-in-europe-ca-14531606/719B1EEC1F5FF6B6BAD0266C15ED2235 |title=Ottoman Expansion in Europe, ca. 1453–1606 |author=Palmira Brummett |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=44–73 |doi=10.1017/CHO9781139049047.007 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Impērijas tiešā vara aptvēra Anatoliju, lielu daļu Balkānu, Levanti, Ēģipti, Irāku un vairākas Ziemeļāfrikas teritorijas. Šāds novietojums ļāva tai pārraudzīt daudzas nozīmīgas ostas, muitas punktus un sauszemes un jūras tirdzniecības maģistrāles starp Eiropu, Āziju un Āfriku, lai gan tā nekontrolēja visu starpkontinentālo tirdzniecību.<ref name="Pamuk-ekonomika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61801/chapter/546446467 |title=The Ottoman Empire: Institutions and Economic Change, 1500–1914 |author=Şevket Pamuk |work=Oxford Research Encyclopedia of Economics and Finance |publisher=Oxford University Press |date=2020 |doi=10.1093/acrefore/9780190625979.013.539 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Plašā un daudztautību impērija ietvēra gan tieši pārvaldītas provinces, gan vasaļvalstis un autonomākus valdījumus. Augstākā vara piederēja sultānam, bet pārvaldē nozīmīga loma bija lielvezīram, divānam, finanšu amatpersonām, provinču pārvaldniekiem un kadijiem. Līdzās islāma tiesībām darbojās sultāna likumi un vietējās paražas.<ref name="Imber-parvalde">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/government-administration-and-law/BCDEC73D8212F2C6A23E6C27EF11C2F8 |title=Government, Administration and Law |author=Colin Imber |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=205–240 |doi=10.1017/CHO9781139049047.012 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Kristiešu un ebreju kopienām bija atļauts uzturēt savas reliģiskās institūcijas un noteiktās privāttiesību jomās izmantot savas tradīcijas, taču nemusulmaņu statuss nebija musulmaņiem pilnīgi līdzvērtīgs.<ref name="Veinstein-religija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/religious-institutions-policies-and-lives/1C7E3AB3D487F52EC352D9B276031D6E |title=Religious Institutions, Policies and Lives |author=Gilles Veinstein |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.015 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Militāro varu balstīja provinces spēki, sipahi jātnieki, janičāri, artilērija un flote; elites papildināšanā izmantoja arī piespiedu kristiešu zēnu nodevu jeb [[devširme]].<ref name="David-armija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-armies-and-warfare-14531603/DF85A739E2F6CA77C64160A2608D4136 |title=Ottoman Armies and Warfare, 1453–1603 |author=Géza Dávid |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=276–319 |doi=10.1017/CHO9781139049047.014 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Osmaņu impērijas pārmaiņas un noriets === [[Attēls:Territorial losses of the Ottoman Empire after the Great Turkish War.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērijas teritoriālie zaudējumi pēc [[Lielais turku karš|Lielā turku kara]] un [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera]] 1699. gadā. [[Hābsburgu monarhija]] ieguva lielāko daļu Ungārijas un Transilvānijas, [[Polijas—Lietuvas ūnija]] — Podoliju, bet [[Venēcijas Republika|Venēcija]] — Moreju un vairākus īpašumus Dalmācijā]] Pēc 16. gadsimta Osmaņu impērija joprojām bija lielvara, taču no 17. gadsimta beigām tās militārā, politiskā un saimnieciskā vide būtiski mainījās. Mūsdienu historiogrāfijā šo posmu vairs neuzskata tikai par nepārtrauktu norietu, bet arī par krīžu, institucionālas pielāgošanās un nevienmērīgu reformu laikmetu.<ref name="MikhailPhilliou2012">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/comparative-studies-in-society-and-history/article/ottoman-empire-and-the-imperial-turn/04C3A4C66F64A0BC70FF0AC2ADAF7B10 |title=The Ottoman Empire and the Imperial Turn |author=Alan Mikhail; Christine M. Philliou |work=Comparative Studies in Society and History |volume=54 |issue=4 |pages=721–745 |date=2012 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pēc neveiksmīgā Vīnes aplenkuma 1683. gadā sekoja [[Lielais turku karš|karš ar Svēto līgu]]. [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera līgums]] 1699. gadā lika osmaņiem atdot lielāko daļu [[Ungārija]]s un [[Transilvānija]]s Hābsburgiem un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] iezīmēja ilgstošās ekspansijas beigas.<ref name="Boogert2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-international-law/ottoman-encounter-and-the-law-of-nations-in-the-old-regime/4FB1B8A103A26FA71BADF7DE1231FAEE |title=The Ottoman Encounter and the Law of Nations in the Old Regime |author=Maurits H. van den Boogert |work=The Cambridge History of International Law |pages=711–737 |date=2025 |doi=10.1017/9781108757355.025 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 18. un 19. gadsimtā impērijas galvenā sāncense bija [[Krievijas Impērija|Krievija]]. [[Krievu—turku kari]] notika par ietekmi Melnās jūras reģionā, Balkānos un Kaukāzā. Pēc 1768.–1774. gada kara [[Kučuk-Kainardžas miera līgums]] paplašināja Krievijas ietekmi, bet 1783. gadā tā anektēja [[Krimas haniste|Krimas hanisti]].<ref name="Davison1976">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/slavic-review/article/russian-skill-and-turkish-imbecility-the-treaty-of-kuchuk-kainardji-reconsidered/8BB994FBDE3F721E6A852B073D7F0998 |title=“Russian Skill and Turkish Imbecility”: The Treaty of Kuchuk Kainardji Reconsidered |author=Roderic H. Davison |work=Slavic Review |volume=35 |issue=3 |pages=463–483 |date=1976 |doi=10.2307/2495120 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Osmaņu teritoriju un impērijas pastāvēšanas jautājums 19. gadsimtā kļuva par Eiropas lielvaru politikas problēmu, ko dēvēja par [[Austrumu jautājums|Austrumu jautājumu]].<ref name="Findley2008"/> Valsts nostiprināšanai tika īstenotas modernizācijas un centralizācijas reformas. Plašākais posms bija [[Tanzimats]] (1839–1876), kas pārveidoja armiju, pārvaldi, nodokļu iekasēšanu, tiesas, zemes pārvaldi un izglītību. 1839. gada [[Gilhanes edikts]] solīja dzīvības, goda un īpašuma aizsardzību, bet 1856. gada [[Reformu edikts]] uzsvēra musulmaņu un nemusulmaņu tiesisko vienlīdzību.<ref name="Findley2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/tanzimat-ii/55A5EDDE59302B27D567D2A90F15B41E |title=The Tanzimat II |author=Carter Findley |work=The Cambridge History of Turkey |pages=9–37 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.003 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Reformas īstenoja nevienmērīgi, un tās nenovērsa finanšu grūtības un ārējo atkarību; 1881. gadā tika izveidota ārvalstu kreditoru kontrolēta valsts parāda pārvalde.<ref name="KaramanPamuk2010">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/ottoman-state-finances-in-european-perspective-15001914/1C9ACC45EA3B715ACA8C2ED06BC6A510 |title=Ottoman State Finances in European Perspective, 1500–1914 |author=K. Kivanç Karaman; Şevket Pamuk |work=The Journal of Economic History |volume=70 |issue=3 |pages=593–629 |date=2010 |doi=10.1017/S0022050710000550 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Impērijas stabilitāti arvien vairāk ietekmēja Balkānu nacionālās kustības. Pēc serbu un grieķu sacelšanās izveidojās autonoma [[Serbija]] un neatkarīga [[Grieķija]], bet pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|1877.–1878. gada krievu–turku kara]] tika atzīta Serbijas, [[Melnkalne]]s un [[Rumānija]]s neatkarība un izveidota autonoma [[Bulgārijas kņaziste]]. Osmaņu atkāpšanos pavadīja vardarbība un plaša iedzīvotāju pārvietošanās, tostarp musulmaņu bēgļu izceļošana uz atlikušajām impērijas teritorijām.<ref name="Djokic2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/concise-history-of-serbia/independence-18601914/5194B9137FBC3215F84906C54C979485 |title=Independence (1860–1914) |author=Dejan Djokić |work=A Concise History of Serbia |pages=275–331 |date=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 1908. gada [[Jaunturku revolūcija]] atjaunoja 1876. gada konstitūciju un parlamentu. Pēc 1913. gada apvērsuma par faktiski dominējošo un arvien autoritārāko spēku kļuva [[Savienības un progresa komiteja]].<ref name="Hanioglu2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/second-constitutional-period-19081918/2619E59AD2DA03113550FE8FF32909D6 |title=The Second Constitutional Period, 1908–1918 |author=M. Şükrü Hanioğlu |work=The Cambridge History of Turkey |pages=62–111 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.005 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Balkānu kari|Balkānu karos]] (1912–1913) impērija zaudēja gandrīz visas atlikušās teritorijas Eiropā, lai gan atguva [[Edirne|Edirni]] un daļu [[Austrumtrāķija]]s. Kari, bēgļu plūsmas un teritoriju zaudējumi būtiski pārveidoja valsts demogrāfisko un politisko vidi.<ref name="BorodziejGorny2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/forgotten-wars/prelude-the-balkans-19121913/00E7E037C0BFD1588A98C3AB55D8574A |title=Prelude: The Balkans 1912–1913 |author=Włodzimierz Borodziej; Maciej Górny |work=Forgotten Wars: Central and Eastern Europe, 1912–1916 |pages=36–60 |date=2021 |doi=10.1017/9781108938495.004 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Pirmais pasaules karš === 1914. gada vasarā Osmaņu impērija pasludināja neitralitāti, bet 2. augustā noslēdza slepenu aliansi ar [[Vācijas Impērija|Vāciju]]. Pēc Osmaņu flotes uzbrukuma Krievijas ostām Melnajā jūrā impērija rudenī iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Centrālo lielvalstu pusē un karoja [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Gallipoli]], [[Mezoptāmija|Mezopotāmijā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Sīnāja pussala|Sīnājā]] un [[Arābijas pussala|Arābijā]].<ref name="Aksakal2008">{{Grāmatas atsauce |last=Aksakal |first=Mustafa |title=The Ottoman Road to War in 1914: The Ottoman Empire and the First World War |publisher=Cambridge University Press |year=2008 |doi=10.1017/CBO9780511551987 |url=https://www.cambridge.org/core/books/ottoman-road-to-war-in-1914/16E2237CC577FE6CC029623B974607EF |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Gallipoli kampaņa|Gallipoli kampaņā]] (1915–1916) Lielbritānijas un Francijas vadītie spēki centās pārņemt [[Dardaneļi|Dardaneļus]], atvērt jūras ceļu uz Krieviju un apdraudēt Konstantinopoli. Osmaņu karaspēks sekmīgi aizstāvēja pussalu, un sabiedrotie atkāpās. Kampaņa abām pusēm radīja lielus zaudējumus, bet komandiera [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala]] panākumi veicināja viņa autoritātes pieaugumu.<ref name="Skinner2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/gallipoli-campaign-and-battle-of/ |title=Gallipoli, Campaign and Battle of |author=Harold Allen Skinner Jr. |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-03-06 |doi=10.15463/ie1418.11537 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Kaukāza frontē [[Envers pašā|Envera pašā]] ofensīva 1914.–1915. gada ziemā beidzās ar katastrofālu sakāvi pie [[Sarikamiša]]s, bet 1916. gadā Krievija ieņēma vairākas Austrumanatolijas teritorijas.<ref name="Martirosyan2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/caucasus-front-1-2/ |title=Caucasus Front |author=Tigran Martirosyan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-08-14 |doi=10.15463/ie1418.11428/1.2 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1915. gadā Osmaņu valdība sāka armēņu karavīru atbruņošanu, civiliedzīvotāju masveida deportācijas un slepkavības. Deportācijas uz Sīrijas un Mezopotāmijas tuksnešainajiem apgabaliem pavadīja bads, slimības, laupīšanas, piespiedu konversija un cita vardarbība.<ref name="Suny2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/armenian-genocide/ |title=Armenian Genocide |author=Ronald Grigor Suny |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2015-05-26 |doi=10.15463/ie1418.10646 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Vēstures un genocīda pētniecībā šie notikumi tiek plaši atzīti par [[armēņu genocīds|armēņu genocīdu]]; bieži minētās bojāgājušo aplēses ir aptuveni 664 000–1,2 miljoni.<ref name="USHMMArmenian">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/the-armenian-genocide-1915-16-overview |title=The Armenian Genocide (1915–16): Overview |website=Holocaust Encyclopedia |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Turcijas valsts [[genocīds|genocīda]] apzīmējumu noraida.<ref name="TurkeyMFA1915">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/1915-olaylari-ve-turk_ermeni-uyusmazligi.tr.mfa |title=1915 Olayları ve Türk-Ermeni Uyuşmazlığı |website=Türkiye Cumhuriyeti Dışişleri Bakanlığı |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> Kara laikā vajāšanas un masveida vardarbība skāra arī asīriešus un Anatolijas grieķus.<ref name="NEPirmaisPasaulesKars">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/2578 |title=Pirmais pasaules karš |author=Ēriks Jēkabsons |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2025-07-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> [[Arābu sacelšanās]] sākās 1916. gadā Hidžāzā [[Huseins ibn Alī (šarifs)|Huseina ibn Alī]] vadībā ar Lielbritānijas atbalstu. Tā traucēja Osmaņu sakarus un veicināja sabiedroto karagājienus, tomēr nebija vienota visu Osmaņu arābu zemju iedzīvotāju kustība.<ref name="Tell2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/husayn-ibn-ali-king-of-hejaz/ |title=Husayn ibn Ali, King of Hejaz |author=Tariq Tell |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2017-02-27 |doi=10.15463/ie1418.11064 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ilgstošais karš izsmēla impērijas cilvēku un saimnieciskos resursus. [[Mudrosas pamiers]] {{dat|1918|10|30||bez}} izbeidza tās dalību karā un deva [[Antante]]s valstīm iespēju ieņemt stratēģiski svarīgas teritorijas.<ref name="Ryan2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/mudros-armistice-of/ |title=Mudros, Armistice of |author=James Ryan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2021-04-06 |doi=10.15463/ie1418.11526 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1920. gada [[Sevras līgums]] paredzēja plašu Osmaņu valsts sadalīšanu un tās suverenitātes ierobežošanu, taču līgums netika ratificēts un nestājās spēkā.<ref name="Smith2014">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/post-war-treaties-ottoman-empire-middle-east/ |title=Post-war Treaties (Ottoman Empire/Middle East) |author=Leonard V. Smith |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2014-10-08 |doi=10.15463/ie1418.10357 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> === Turcijas Republikas izveidošana === [[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]] Mustafas Kemala vadītā [[Turcijas nacionālā kustība]] noraidīja Sevras līgumu un uzvarēja [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karā]]. {{dat|1922|11|1||bez}} sultanātu likvidēja, bet 1923. gadā [[Lozannas līgums]] starptautiski atzina jaunās valsts suverenitāti Anatolijā un Austrumtrāķijā. {{dat|1923|10|29||bez}} tika proklamēta Turcijas Republika ar galvaspilsētu [[Ankara|Ankarā]], un [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] kļuva par tās pirmo prezidentu.<ref name="LOCTurkey">{{Grāmatas atsauce |editor-last=Metz |editor-first=Helen Chapin |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |pages=31–41 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ataturka vadībā izveidojās centralizēta vienpartijas valsts un tika īstenotas plašas [[Ataturka reformas|sekularizācijas un modernizācijas reformas]]. 1924. gadā likvidēja kalifātu un vienādoja izglītības pārvaldi. Reliģiskās institūcijas tika pakļautas valsts kontrolei; 1928. gadā svītroja [[islāms|islāma]] kā [[valsts reliģija]]s norādi no konstitūcijas, bet [[sekulārisms|sekulārisma]] principu tajā tieši iekļāva 1937. gadā.<ref name="Kuru2012">{{Grāmatas atsauce |last=Kuru |first=Ahmet T. |chapter=Westernization and the Emergence of Assertive Secularism (1826–1997) |title=Secularism and State Policies toward Religion: The United States, France, and Turkey |publisher=Cambridge University Press |year=2009 |pages=202–235 |doi=10.1017/CBO9780511815096.009 |url=https://www.cambridge.org/core/books/secularism-and-state-policies-toward-religion/westernization-and-the-emergence-of-assertive-secularism-18261997/7198DA980FF077A670E51F45F06A4F68 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1926. gadā ieviesa laicīgus, galvenokārt Eiropas tiesībās balstītus kodeksus. Civilkodekss noteica obligātu [[civilā laulība|civilo laulību]], nepieļāva [[daudzsievība|daudzsievību]] un paplašināja [[sieviešu tiesības]], lai gan pilnīgu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] nenodrošināja.<ref name="AratPamuk2019">{{Grāmatas atsauce |last1=Arat |first1=Yeşim |last2=Pamuk |first2=Şevket |chapter=Introduction |title=Turkey between Democracy and Authoritarianism |publisher=Cambridge University Press |year=2019 |pages=1–27 |doi=10.1017/9781139022385.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/turkey-between-democracy-and-authoritarianism/introduction/33228141654EFEFDB7978880ADBB56AD |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1928. gadā [[arābu raksts|arābu rakstībā]] balstīto osmaņu alfabētu aizstāja ar [[latīņu raksts|latīņu rakstā]] balstītu turku alfabētu, ko papildināja pieaugušo lasītprasmes kampaņa.<ref name="NETurkuValoda">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/247046-turku-valoda |title=Turku valoda |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2024-12-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> Sievietes vēlēšanu tiesības pašvaldībās ieguva 1930. gadā, bet parlamenta vēlēšanās — 1934. gadā.<ref name="TBMMSievietes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.tbmm.gov.tr/TbmmWeb/Tutanak20230120/26/3/33/c8b715e3-60de-42c7-87fe-3ca448631cc1.html |title=Türkiye Büyük Millet Meclisi tutanakları: kadınların seçme ve seçilme hakkı |website=Türkiye Büyük Millet Meclisi |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> Reformas veidoja sekulāru un uz turku nacionālismu balstītu valsti, taču tās īstenoja no augšas apstākļos, kuros politiskā opozīcija un neatkarīga sabiedriskā darbība bija ierobežota.<ref name="AratPamuk2019"/> === Turcija pēc Ataturka === Pēc Ataturka nāves 1938. gadā par prezidentu kļuva [[Ismets Ineni]], kurš turpināja vienpartijas pārvaldi. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija īstenoja bruņotas neitralitātes un diplomātiskas līdzsvarošanas politiku. Tā formāli pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]] un [[Japānas impērija|Japānai]] tikai 1945. gada februārī, kad to sakāve jau bija paredzama, un kaujās nepiedalījās.<ref name="Zurcher2017PostAtaturk">{{Grāmatas atsauce |last=Zürcher |first=Erik J. |title=Turkey: A Modern History |edition=4 |publisher=I.B. Tauris |location=London |year=2017 |pages=206–277 |isbn=978-1-78453-187-4 |language=en}}</ref> Turcija kļuva par vienu no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dibinātājvalstīm.<ref name="UNFounders">{{Tīmekļa atsauce |url=https://research.un.org/en/unmembers/founders |title=Founding Member States |website=United Nations Research Guides |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Pēc kara tika ieviesta daudzpartiju sistēma. Pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas 1946. gadā vēl nebija pilnīgi brīvas: tajās izmantoja atklātu balsošanu un slepenu balsu skaitīšanu, un nebija tiesu uzraudzības. Pirms nākamajām vēlēšanām kārtību reformēja, ieviešot aizklātu balsošanu, atklātu skaitīšanu un tiesu uzraudzību.<ref name="Olgun2011">{{Publikācijas atsauce |last=Olgun |first=Kenan |title=Türkiye’de Cumhuriyetin İlanından 1950’ye Genel Seçim Uygulamaları |journal=Atatürk Araştırma Merkezi Dergisi |volume=XXVII |issue=79 |year=2011 |pages=1–36 |url=https://atamdergi.gov.tr/ozet/99/eng |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> [[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada vēlēšanās]] uzvarēja [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskā partija]], mierīgā ceļā izbeidzot [[Republikāņu tautas partija]]s nepārtraukto atrašanos pie varas. Par prezidentu kļuva [[Dželals Bajars]], bet par premjerministru — [[Adnans Menderess]].<ref name="Danforth2021">{{Grāmatas atsauce |last=Danforth |first=Nicholas |chapter=A Nation Votes |title=The Remaking of Republican Turkey: Memory and Modernity since the Fall of the Ottoman Empire |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |pages=12–37 |doi=10.1017/9781108973779.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/remaking-of-republican-turkey/nation-votes/305B4BFC24F6EBB95A762CEEB5983B70 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Jaunā valdība veicināja privāto uzņēmējdarbību, lauksaimniecības mehanizāciju un autoceļu būvi, kā arī mazināja daļu agrāko reliģiskās dzīves ierobežojumu.<ref name="SilvermanEconomy">{{Grāmatas atsauce |last=Silverman |first=Reuben |chapter=The Costs of Success: The Democrat Party in Power, 1950–1954 |title=The Rise and Fall of Turkey's Democrat Party: The Cold War and Illiberalism, 1945–60 |publisher=Cambridge University Press |year=2025 |url=https://www.cambridge.org/core/books/rise-and-fall-of-turkeys-democrat-party/costs-of-success-the-democrat-party-in-power-19501954/E3598F9E4BF45F97A6454B4C67A97B57 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākumā Turcijas ārpolitiku būtiski ietekmēja [[Padomju Savienība]]s prasības pārskatīt abu valstu robežu [[Karsa]]s un [[Ardahana]]s apgabalā un šaurumu režīmu. Turcija prasības noraidīja un ciešāk tuvinājās [[Rietumu pasaule|Rietumiem]].<ref name="FRUS1946Turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/historicaldocuments/frus1946v07/d622 |title=The Acting Secretary of State to the Secretary of State, at Paris |website=Foreign Relations of the United States, 1946, Volume VII |publisher=Office of the Historian, United States Department of State |date=1946-08-08 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1947. gadā tā kļuva par vienu no pirmajām [[Trumena doktrīna]]s palīdzības saņēmējām, bet 1950. gadā nosūtīja karaspēku uz [[Korejas karš|Korejas karu]]. Šie lēmumi nostiprināja Turcijas vietu Rietumu drošības sistēmā, un 1952. gadā tā pievienojās [[NATO]].<ref name="NATOHistoryTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nato.int/en/about-us/nato-history/history-by-theme/my-country-and-nato/tuerkiye-and-nato |title=Türkiye and NATO |website=NATO |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> === Militārie apvērsumi un politiskā attīstība === [[Attēls:Cemal Gürsel (1960).jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Džemals Girsels]] 1960. gada jūnijā. Pēc 27. maija militārā apvērsuma viņš vadīja Nacionālās vienotības komiteju un vēlāk kļuva par Turcijas prezidentu]] [[Turcijas Bruņotie spēki]], kas sevi uzskatīja par sekulārās republikas un konstitucionālās kārtības aizstāvjiem, turpmākajās desmitgadēs vairākkārt iejaucās politikā. [[1960. gada Turcijas militārais apvērsums|1960. gada apvērsumā]] tika gāzta Menderesa valdība, atlaists parlaments un aizliegta Demokrātiskā partija; Menderesam un diviem bijušajiem ministriem 1961. gadā izpildīja nāvessodu.<ref name="Metz1996">{{Grāmatas atsauce |editor=Helen Chapin Metz |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Jaunā 1961. gada konstitūcija paplašināja vairākas pilsoniskās tiesības un izveidoja [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālo tiesu]], bet vienlaikus institucionalizēja armijas politisko lomu ar Nacionālās drošības padomes starpniecību. 1971. gadā militārā vadība ar memorandu piespieda valdību atkāpties, pati tieši nepārņemot valsts pārvaldi.<ref name="Metz1996"/> Politiskās vardarbības, valdību nestabilitātes un ekonomiskās krīzes apstākļos armija [[1980. gada Turcijas militārais apvērsums|1980. gada 12. septembrī]] atkal pārņēma varu. Parlaments un valdība tika atlaisti, partijas likvidētas, bet plašus arestus un represijas pavadīja cilvēktiesību pārkāpumi. Militārās varas pārraudzībā pieņemtā 1982. gada konstitūcija paplašināja prezidenta, izpildvaras un drošības institūciju pilnvaras un ierobežoja vairākas politiskās brīvības.<ref name="Gonenc2008">{{Žurnāla atsauce |author=Levent Gönenç |title=Presidential Elements in Government: Turkey |journal=European Constitutional Law Review |volume=4 |issue=3 |year=2008 |pages=488–523 |doi=10.1017/S1574019608004884 |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/F714E1529602DA1A4BE17F18F44D234D/S1574019608004884a.pdf/presidential_elements_in_government_turkey.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1983. gada vēlēšanās atļāva piedalīties tikai trim militārās varas apstiprinātām partijām, tomēr uzvarēja nevis armijas atbalstītā partija, bet [[Turguts Ezals|Turguta Ezala]] vadītā [[Tēvzemes partija]]. Tādēļ pāreja uz konkurējošāku civilo politiku bija pakāpeniska.<ref name="Ahmad1984">{{Tīmekļa atsauce |author=Feroz Ahmad |url=https://www.merip.org/1984/03/the-turkish-elections-of-1983/ |title=The Turkish Elections of 1983 |website=MERIP Reports |date=1984-03-15 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ezala valdības turpināja pāreju no importa aizstāšanas politikas uz eksportu un tirgus mehānismus veicinošu ekonomikas modeli, paplašinot privāto uzņēmējdarbību un integrāciju pasaules tirgū.<ref name="Onis2004">{{Žurnāla atsauce |author=Ziya Öniş |title=Turgut Özal and His Economic Legacy: Turkish Neo-Liberalism in Critical Perspective |journal=Middle Eastern Studies |volume=40 |issue=4 |year=2004 |pages=113–134 |doi=10.1080/00263200410001700338 |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00263200410001700338 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1984. gadā sākās bruņots konflikts starp Turcijas valsti un [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]] (PKK), kas turpinājās arī 21. gadsimtā.<ref name="Yadirgi2017">{{Grāmatas atsauce |author=Veli Yadirgi |chapter=Turkey’s Kurdish Question in the Era of Neoliberalism: From the 1980 Coup to the AKP’s Kurdish Overture (1980–2010s) |title=The Political Economy of the Kurds of Turkey: From the Ottoman Empire to the Turkish Republic |publisher=Cambridge University Press |year=2017 |pages=214–258 |doi=10.1017/9781316848579.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/political-economy-of-the-kurds-of-turkey/turkeys-kurdish-question-in-the-era-of-neoliberalism-from-the-1980-coup-to-the-akps-kurdish-overture-19802010s/9DFBC36907D0AC363944B16747411AD4 |language=en}}</ref> === Turcija 21. gadsimtā === [[Taisnības un attīstības partija]] (AKP) [[2002. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|2002. gada vēlēšanās]] ieguva 34,3 % balsu un absolūto vairākumu parlamentā.<ref name="OSCE2002">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/5/6/16346.pdf |title=Republic of Turkey: Parliamentary Elections, 3 November 2002 — Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |date=2002 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Sākotnēji valdību vadīja [[Abdullahs Gils]], bet 2003. gadā par premjerministru kļuva AKP līderis [[Redžeps Tajips Erdogans]]. Pirmajos valdīšanas gados AKP īstenoja ekonomiskas un politiskas reformas un samazināja bruņoto spēku tradicionāli lielo ietekmi politikā.<ref name="Lord2018">{{Grāmatas atsauce |author=Ceren Lord |chapter=The Rise of the AKP and the Struggle within and for the State since 2002 |title=Religious Politics in Turkey: From the Birth of the Republic to the AKP |publisher=Cambridge University Press |year=2018 |pages=241–284 |doi=10.1017/9781108638906.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/religious-politics-in-turkey/rise-of-the-akp-and-the-struggle-within-and-for-the-state-since-2002/72C0913599A82B7FC1297906E75547C3 |language=en}}</ref> Turcija 1999. gadā ieguva [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusu un 2005. gadā sāka pievienošanās sarunas. Tās vēlāk palēninājās domstarpību dēļ par [[Kipra|Kipru]], tiesiskumu, cilvēktiesībām un demokrātisko institūciju darbību; 2018. gadā [[Eiropas Savienības Padome|ES Padome]] secināja, ka sarunas faktiski nonākušas strupceļā.<ref name="ConsiliumEU">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/turkiye/ |title=Türkiye |publisher=Council of the European Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Kurdu jautājuma risināšanai no 2009. līdz 2015. gadam notika vairāki sarunu mēģinājumi, tomēr 2013.–2015. gada miera process sabruka un atsākās plašas sadursmes. Pēc PKK līdera [[Abdullahs Edžalans|Abdullaha Edžalana]] 2025. gada aicinājuma izbeigt bruņoto cīņu organizācija paziņoja par lēmumu izformēties un sāka atbruņošanos; līdz 2026. gada augustam juridiskās reintegrācijas process vēl nebija pabeigts.<ref name="DincOzduzen2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/new-perspectives-on-turkey/article/from-resolution-to-resecuritization-populist-communication-of-the-akps-kurdish-peace-process-in-turkey/4FA177656DEEB1A1ADEF056DFFDF3424 |title=From resolution to resecuritization: populist communication of the AKP’s Kurdish peace process in Turkey |author=Pınar Dinç; Özge Özduzen |website=New Perspectives on Turkey |volume=68 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref><ref name="ReutersPKK2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/turkey-unveil-draft-law-that-would-bring-pkk-peace-2026-08-05/ |title=Turkey unveils draft law to reintegrate PKK militants, achieve peace |publisher=Reuters |date=2026-08-05 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016. gadā|2016. gada 15.–16. jūlija militārā apvērsuma mēģinājums]] tika apspiests. Tam sekoja ārkārtējais stāvoklis, plašas ierēdņu, militārpersonu, tiesnešu un pedagogu atlaišanas un aizturēšanas, kā arī iestāžu slēgšana, kas izraisīja starptautisku kritiku par cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.<ref name="OHCHR2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Countries/TR/2018-03-19_Second_OHCHR_Turkey_Report.pdf |title=Report on the impact of the state of emergency on human rights in Turkey, including an update on the South-East: January–December 2017 |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2018-03 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 2017. gada referendumā ar 51,41 % balsu tika apstiprināta pāreja no parlamentāras uz prezidentālu pārvaldes sistēmu.<ref name="OSCE2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/6/2/324816.pdf |title=Republic of Turkey: Constitutional Referendum, 16 April 2017 — OSCE/ODIHR Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |year=2017 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Tā pilnībā stājās spēkā pēc 2018. gada vēlēšanām, kad likvidēja premjerministra amatu un prezidentam nodeva plašas izpildvaras pilnvaras.<ref name="IPU2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.ipu.org/parliament/TR/TR-LC01/election/TR-LC01-E20180624 |title=Türkiye: Grand National Assembly, June 2018 election |website=IPU Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ārpolitikā Turcija saglabāja dalību [[NATO]] un sadarbību ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], vienlaikus īstenojot patstāvīgāku reģionālo politiku un iesaistoties [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], migrācijas, [[Austrumu Vidusjūra]]s un [[Melnās jūra]]s jautājumos.<ref name="KutlayOnis2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/ia/article/97/4/1085/6314232 |title=Turkish foreign policy in a post-western order: strategic autonomy or new forms of dependence? |author=Mustafa Kutlay; Ziya Öniş |website=International Affairs |volume=97 |issue=4 |year=2021 |pages=1085–1104 |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> {{dat|2023|2|6||bez}} Turcijas dienvidaustrumus un [[Sīrija|Sīriju]] skāra [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|divas postošas zemestrīces]]. Turcijā gāja bojā vismaz {{sk|53537}} cilvēki, tika iznīcināti vairāk nekā {{sk|313000}} ēku un aptuveni 3,3 miljoni cilvēku palika bez mājokļa, izraisot ilgstošu reģiona atjaunošanas procesu.<ref name="UNDP2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.undp.org/eurasia/stories/one-year-after-turkiyes-earthquakes-recovery-takes-many-forms |title=One year after Türkiye’s earthquakes, recovery takes many forms |publisher=United Nations Development Programme |date=2024-02-06 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> == Ģeogrāfija == {{pamatraksts|Turcijas ģeogrāfija}} === Ģeogrāfiskais stāvoklis === Turcija ir [[transkontinentāla valsts]] [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]].<ref name="latvijas-enciklopedija">„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.</ref> Lielākā daļa tās teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā]], bet [[Austrumtrāķija]] — [[Eiropa|Eiropā]]. Valsts kopējā [[platība]] ir {{sk|783562}} km².<ref name="encyclopedia-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcija robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Grieķija|Grieķiju]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]], [[Irāna|Irānu]], [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]]. To apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos. Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]. Šī [[jūras šaurums|šaurumu]] sistēma savieno Melno jūru ar Egejas jūru un tālāk ar Vidusjūru, tādēļ tai ir liela nozīme starptautiskajā [[kuģniecība|kuģniecībā]], [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un Melnās jūras reģiona [[drošība|drošībā]].<ref name="marmara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="dardaneli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Novietojums starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] piešķir valstij arī nozīmīgu vietu reģionālajos sauszemes [[transports|transporta]] un [[enerģētika]]s ceļos. Turciju tradicionāli iedala septiņos [[Turcijas ģeogrāfiskie reģioni|ģeogrāfiskos reģionos]]: Marmora jūras, Egejas jūras, Melnās jūras, Centrālās Anatolijas, Austrumu Anatolijas, Dienvidaustrumu Anatolijas un Vidusjūras reģionā. Šis 1941. gadā izveidotais iedalījums nav [[administratīvais iedalījums|administratīvs]].<ref name="avci2011">Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}</ref> === Reljefs === [[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]] Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts; [[reljefs]] kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Anatolijas iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos no Melnās jūras piekrastes norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos no Vidusjūras piekrastes — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]. Centrālajā Anatolijā dominē [[plakankalne]]s, [[līdzenums|līdzenumi]] un slēgtas [[ieplaka]]s, savukārt Austrumanatolijā atrodas augstas plakankalnes, [[kalnu masīvs|kalnu masīvi]] un [[vulkāns|vulkāni]]. Tur pie Irānas robežas paceļas [[Ararats]]; tā 5137 metrus augstā [[virsotne (ģeogrāfija)|virsotne]] ir valsts augstākais punkts.<ref name="turkey-mountains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Rietumanatolijā [[kalnu grēda|kalnu grēdas]] mijas ar austrumu–rietumu virzienā orientētiem [[grabens|grabeniem]], kuru [[upes ieleja|upju ielejās]] izveidojušās auglīgas [[zemiene]]s.<ref name="cohen-1995">H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}</ref> Reljefu un lielo [[seismiskums|seismiskumu]] nosaka Turcijas atrašanās [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātņu]] mijiedarbības zonā. Arābijas plātnes kustība uz ziemeļiem veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos uz rietumiem. Nozīmīgākās aktīvās [[ģeoloģiskais lūzums|struktūras]] ir [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], bet valsts rietumos dominē [[Zemes garoza|zemes garozas]] izstiepšanās. Tādēļ [[zemestrīce]]s ir viens no galvenajiem [[dabas apdraudējums|dabas apdraudējumiem]]; pie postošākajām pieder [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].<ref name="usgs-kocaeli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.<ref name="usgs-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> === Ūdeņi === Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]; teritoriju iedala 25 [[upes baseins|upju baseinos]]. Kalnainā reljefa un nevienmērīgo [[nokrišņi|nokrišņu]] dēļ upju [[caurplūdums]] ievērojami mainās pa sezonām, bet lielais kritums rada [[hidroenerģija]]s potenciālu.<ref name="dsi-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Austrumturcijā sākas [[Eifrata]] un [[Tigra]], kas tālāk plūst caur Sīriju vai Irāku un veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu. To ūdeņus plaši izmanto [[apūdeņošana]]i, [[ūdensapgāde]]i un hidroenerģijas ražošanai.<ref name="escwa-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Nozīmīgas ir arī [[Kizilirmaka]], kas ir garākā upe, kura gan sākas, gan ietek jūrā Turcijā, [[Sakārja]] un uz [[Kaspijas jūra]]s baseinu plūstošā [[Araksa]]. Uz Eifratas, Tigras un citām upēm izbūvēti daudzi [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s. [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] ietvaros [[ūdenssaimniecība|ūdens infrastruktūra]] tiek izmantota arī plašu [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] apūdeņošanai un [[reģionālā attīstība|reģionālajai attīstībai]].<ref name="gap-overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas lielākais dabiskais ezers ir Austrumanatolijā esošais [[Vanas ezers]] — beznoteces, sāļš un stipri [[sārmainība|sārmains]] ezers. Centrālajā Anatolijā atrodas seklais un sāļais [[Tuza ezers]], kura platība sezonāli ievērojami mainās; tas ir nozīmīgs [[mitrājs]], [[flamingi|flamingu]] ligzdošanas vieta un [[sāls]] ieguves avots.<ref name="unesco-tuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> === Klimats === [[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]] Turcijas [[klimats|klimata]] daudzveidību nosaka apkārtējās jūras, [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.<ref name="iyigun2013">Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}</ref> Dienvidu un lielā daļā Egejas jūras piekrastes valda [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām vasarām un maigām, lietainām ziemām. Melnās jūras piekrastē klimats ir mitrāks, nokrišņi sadalīti vienmērīgāk, bet visvairāk to saņem piekrastes austrumu daļa. Marmora jūras apkārtne ir pārejas apgabals starp Melnās jūras, Vidusjūras un [[kontinentāls klimats|kontinentālo klimatu]].<ref name="fao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Pontijas un Tauru kalni ierobežo jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanu iekšzemē. Tādēļ Centrālajā Anatolijā klimats ir sausāks un kontinentālāks: vasaras ir siltas vai karstas, ziemas aukstas, bet gada [[temperatūra]]s svārstības lielākas nekā piekrastē. Austrumanatolijas [[augstiene|augstienēs]] ziemas ir īpaši garas, aukstas un sniegotas. Klimata atšķirības nosaka arī [[augājs|augāju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību: piekrastē audzē mitrumprasīgākus un siltummīlošus [[kultūraugs|kultūraugus]], bet Centrālās Anatolijas pussausajos apgabalos nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]]. === Daba === Turcijas lielo [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[fitoģeogrāfija|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, kā arī krasās klimata, augstuma un reljefa atšķirības.<ref name="atalay2017">İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].</ref><ref name="noroozi2019">Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].</ref> [[mežs|Meži]] aizņem aptuveni 30 % valsts teritorijas, taču to sastāvs reģionos ir ļoti atšķirīgs.<ref name="forest2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Melnās jūras piekrastē aug mitri [[lapu koki|lapkoku]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži; Egejas un Vidusjūras piekrastē izplatīts mūžzaļais [[makijs]] un [[priedes|priežu]] meži; Anatolijas iekšienē — [[stepe]]s un [[mežastepe]]s, bet augstākajos kalnos — [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]].<ref name="atalay1986">İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].</ref> [[fauna|Dzīvnieku valsti]] veido Vidusjūras, Eiropas, Kaukāza un Rietumāzijas faunas elementi; sastopami [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis]], [[savvaļas kaza]] un daudzveidīgas [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Īpaši ievērojama ir [[endēmisms|endēmisko]] augu daudzveidība Anatolijas kalnu masīvos, ko veicinājusi [[biotops|biotopu]] ģeogrāfiskā izolācija. [[suga|Sugu]] un [[ekosistēma|ekosistēmu]] aizsardzībai izveidots [[nacionālais parks|nacionālo]] un [[dabas parks|dabas parku]], [[aizsargājama dabas teritorija|aizsardzības teritoriju]] un starptautiski nozīmīgu mitrāju tīkls.<ref name="protected2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> === Vides problēmas === [[Industrializācija]], [[urbanizācija]] un iedzīvotāju skaita pieaugums ir palielinājuši slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]]. Galvenās problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], ūdens patēriņa pieaugums, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.<ref name="oecd2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="oecd2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Gaisa piesārņojums visvairāk skar [[pilsēta|pilsētas]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centrus, savukārt Centrālajā un Dienvidaustrumu Anatolijā nozīmīgs ir [[ūdens trūkums]] un zemes degradācija. Lauksaimniecība ir lielākais iegūtā [[saldūdens]] patērētājs, galvenokārt apūdeņošanas dēļ. Kalnainais reljefs, reta [[veģetācija]]s sega un ilgstoša intensīva [[zemes izmantošana]] veicina [[augsnes erozija|augsnes eroziju]], kas samazina zemes [[auglība|auglību]] un palielina [[sanesumi|sanešu]] uzkrāšanos [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]]. Vidusjūras un Egejas jūras reģionos karstas un sausas vasaras palielina mežu ugunsgrēku risku. Urbanizācija un [[infrastruktūra]]s izplešanās izraisa dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. Klimata pārmaiņas pastiprina [[karstuma vilnis|karstuma viļņus]], [[sausums|sausumu]], [[ūdens stress|ūdens stresu]], ugunsgrēku, [[plūdi|plūdu]] un [[nogruvums|nogruvumu]] risku un apdraud lauksaimniecību, ūdensapgādi, bioloģisko daudzveidību un [[piekraste]]s teritorijas.<ref name="worldbank-ccdr">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcija 2021. gadā ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam sasniegt [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] neto nulles emisijas.<ref name="worldbank-green">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> == Valsts pārvalde un politika == {{Pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas valsts iekārta|Turcijas konstitūcija|Turcijas tiesību sistēma}} Turcija ir [[prezidentālisms|prezidentāla]], [[Demokrātija|demokrātiska]] [[republika]]. Kopš valsts dibināšanas 1923. gadā, Turcijā ir nostiprinājušās spēcīgas [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisma]] tradīcijas.<ref name="TR_Secularism">{{grāmatas atsauce|author=Ali Çarkoğlu|title=Religion and Politics in Turkey|url=http://books.google.com/books?id=t5G_zw9exMQC&pg=PP1|year=2006|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-34831-7|page=}}</ref> [[Turcijas konstitūcija]] ir pamats visas valsts tiesību sistēmai un nosaka pamata principus valsts pārvaldei, kā arī ir pamats Turcijas centralizētajai un unitārajai valsts iekārtai. Valsts galva ir [[Turcijas prezidenti|valsts prezidents]], kas līdz 2017. gadam pildīja lielā mērā reprezentatīvas funkcijas. Līdz 2007. gadam Valsts prezidentu uz septiņiem gadiem ievēlēja parlaments tikai uz vienu reizi, pēc tam — tautas balsojums uz pieciem gadiem ar tiesībām pārvēlēt to pašu cilvēku atkārtoti otrreiz. Pakāpeniski prezidenta loma pieauga, un pēc 2017. gada referenduma Turcija kļuva par prezidentālu republiku. Pašreizējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] amatā stājies {{dat|2014|8|28||bez}}. Viņam izdevās apiet Konstitūciju, lai 2023. gadā trešoreiz kandidētu uz prezidenta amatu, ko opozīcija uzskata par nelikumīgu.<ref>[https://bianet.org/english/politics/273383-table-of-six-legally-erdogan-cannot-run-for-a-third-term-on-may-14 Bianet. Table of Six: Legally Erdoğan cannot run for a third term on May 14]</ref> Turcijā līdz 2017. gadam varu īstenoja [[Turcijas premjeri|premjers]] un [[Turcijas Ministru kabinets|ministru kabinets]] (valdība), bet likumdevēja vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielajai nacionālajai asamblejai]]. 2017. gadā premjerministra amatu likvidēja un tā funkcijas nodeva prezidentam. Tiesu vara ir neatkarīga no likumdevējas un izpildu varas, bet likumu un valdības rīkojumu atbilstību konstitūcijai izvērtē Konstitucionālā tiesa. Augstākā administratīvo tiesību iestāde ir [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]], bet augstākā tiesu iestāde ir [[Turcijas Augstākā apelācijas tiesa|Augstākā apelācijas tiesa]].<ref name="TR_Constit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|title=Turkish Constitution|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-16|date=2001-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070203170110/http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|archivedate=2007-02-03}}</ref> Kopš 1933. gada tiesības vēlēt ir abu dzimumu Turcijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. No 2004. gada Turcijā bija 50 [[Turcijas politiskās partijas|reģistrētas politiskās partijas]], kas pārstāv gan galēji kreisus, gan galēji labējus uzskatus.<ref name="BYEGM_TrPolSys">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|title=Political Structure of Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-14|date=2004-08-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061005085413/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|archivedate=2006-10-05}}</ref> Konstitucionālajai tiesai ir tiesības atņemt partijai finansējumu vai izbeigt tās darbību, ja tā, pēc tiesas ieskatiem, pauž uzskatus, kas ir separātiski vai pretēji sekulārismam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1466160.stm|title=Euro court backs Turkey Islamist ban|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2001-07-31}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2850601.stm |title=Turkey's Kurd party ban criticised|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2003-03-14}}</ref> Parlamentā 600 deputātus ievēl uz pieciem gadiem, vispārējās, proporcionālās vēlēšanās no partiju sarakstiem. Vēlēšanas notiek 88 vēlēšanu apgabalos. Lai nepieļautu sīkpartejismu un sašķeltību, partijām, lai iekļūtu parlamentā ir jāpārvar vēlēšanās 7% vēlētāju atbalsta barjera, kā dēļ mazākas partijas veido apvienības. == Starptautiskās attiecības == {{Pamatraksts|Turcijas ārpolitika|Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā}} [[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Ineni|Ineni]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] 1943. gadā]] Turcija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|OSCE]] (1973) un [[G-20]] (1999) līdzdibinātāja. Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi, tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. 1949. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un 1959. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomikas kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un 1963. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija 1987. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un 1992. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. 1995. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības Muitas savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3||bez}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.<ref name="TR_EUChrono">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}</ref> Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}</ref> Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas 1974. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2006-12-11}}</ref> Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors ir arī vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija 1952. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam, ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas ASV karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2003-03-26}}</ref> ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru 2007. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[turki]]em radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=5PdqmRoyEn&dq=turkey+cold+war&sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}</ref> Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku—Tbilisi—Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta, kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].<ref>[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]</ref> Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Turcija neatzīst armēņu genocīdu 20. gadsimta sākumā. Šāds pats vēsturisks konflikts Turcijas traucē arī attiecībās ar Grieķiju, jo arī Turcijas grieķu iedzīvotāji tolaik tika pakļauti slepkavošanām un deportācijām, īpaši Turcijas neatkarības kara laikā. === Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības === Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās 1925. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="LR_ĀM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}</ref> Diplomātiskās attiecības pēc Latvijas okupācijas tika atjaunotas {{Dat|1991|9|3||bez}} un Turcijas vēstniecību [[Rīga|Rīgā]] atklāja {{Dat|2005|9|25||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |title=Turcijas vēstniecība: Par vēstniecību |access-date={{dat|2009|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727024432/http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |archivedate={{dat|2011|07|27||bez}} }}</ref> Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no 2006. gada 1. aprīļa līdz 1. augustam veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. 2005. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].<ref name="LR_ĀM" /> Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.<ref name="LR_ĀM" /> == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Turcijas Bruņotie spēki}} [[Turcijas Bruņotie spēki]] sastāv no [[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkiem]], [[Turcijas jūras spēki|jūras spēkiem]] un no [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēkiem]]. [[Turcijas žandarmērija]] un [[Turcijas krasta apsardze]] miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.<ref name="TSK_Organisation">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|title=Turkish Armed Forces Defense Organization|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-15|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071002051620/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|archivedate=2007-10-02}}</ref> Turcijas Bruņotie spēki ir otra lielākā [[NATO]] armija (pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ar {{sk|1043550}} kareivjiem.<ref name="Economist Intelligence Unit p.23">Economist Intelligence Unit:Turkey, p.23 (2005)</ref> Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unhcr.org/home/RSDCOI/3c1622484.pdf |title=Turkey/Military service|author=United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR), Directorate for Movements of Persons, Migration and Consular Affairs - Asylum and Migration Division|authorlink=ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|publisher=UNHCR|format=PDF|accessdate=2006-12-27|date=jūlijā 2001}}</ref> [[Attēls:TCG Gazi’antep.jpg|thumb|left|Turcijas G klases fregate ''TCG Gazi`antep'' (F 490)]] 1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus [[tanks|tankus]], [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]], [[helikopters|helikopterus]], [[zemūdene]]s, [[karakuģis|karakuģus]] un [[šaujamierocis|šaujamieročus]].<ref>Economist Intelligence Unit:Turkey, p.22 (2005)</ref> Turcija ir 3. līmeņa dalībniece ''[[F-35 Lightning II|Joint Strike Fighter]]'' (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417|title=DoD, Turkey sign Joint Strike Fighter Agreement|author=US Department of Defense|authorlink=ASV Aizsardzības departaments|publisher=US Department of Defense|accessdate=2006-12-27|date=2002-07-11|archive-date=2006-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20060826215816/http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417}}</ref> Kopš 1950. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas [[Somālija|Somālijā]] un bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem [[Pirmais līča karš|Pirmajā līča karā]]. Turcijai ir {{sk|36000}} liels karaspēks [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republikā]] un atsevišķas vienības [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref name="Economist Intelligence Unit p.23"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|title=Brief History of ISAF|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-16|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061007040912/http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|archivedate=2006-10-07}}</ref> Sākoties [[Izraēlas-Libānas konflikts (2006)|Izraēlas-Libānas konfliktam]], Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6069126.stm |title=Turkish troops arrive in Lebanon|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2006-10-20}}</ref> [[Turcijas Bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris|Turcijas ģenerālštāba komandieri]] ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam.<ref name="TSK_Organisation" /> Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gada 26. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5294438.stm |title=Turkish general vows to rout PKK|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-08|date=2006-08-26}}</ref> Turcijas Bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu.<ref name="YAHOOTURKEY"/> Pēdējo gadu desmitu laikā bruņotie spēki ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo bijušas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] principus.<ref name="YAHOOTURKEY">''[http://news.yahoo.com/s/nm/turkey_military_secularism_dc Turkey's army defends secularism ahead of elections]{{Novecojusi saite}}''- [[Yahoo! News]], Monday 27 augustā 2007</ref> == Administratīvais iedalījums == {{Pamatraksts|Turcijas administratīvais iedalījums|Turcijas pilsētu uzskaitījums}} {{Turcijas provinču karte|float=right}} Turcijas galvaspilsēta ir [[Ankara]]. Turcijas teritorija administratīvi ir iedalīta 81 ilā ({{val|tr|iller}}, vsk. ''il''), un tie katrs atrodas kādā no septiņiem reģioniem (: ''bölgeler'', vsk. ''bölge''). Reģions nav administratīva teritorija, jo tiek lietots tikai statistikas nolūkos. Katrs ils ir iedalīts rajonos (''ilçeler'', vsk. ''ilçe'') un pavisam ir 923 rajoni. Parasti ila nosaukums ir tāds pats kā ila galvaspilsētai un šis nosaukums ir arī ap galvaspilsētu esošajam rajonam, izņemot [[Hatajas ils|Hatajas ilu]] (galvaspilsēta [[Antakja]]), [[Kodžaeli ils|Kodžaeli ilu]] ([[Izmita]]) un [[Sakarjas ils|Sakarjas ilu]] ([[Adapazari]]). Pēc iedzīvotāju skaita lielākie ili ir: [[Stambula]] (vairāk nekā 12 milj.), [[Ankaras ils|Ankara]] (vairāk nekā 4,4 milj.), [[Izmiras ils|Izmira]] (vairāk nekā 3,7 milj.), [[Bursas ils|Bursa]] (vairāk nekā 2,4 milj.), [[Adanas ils|Adana]] (vairāk nekā 2 milj.) un [[Konjas ils|Konja]] (vairāk nekā 1,9 milj.). Lielākā pilsēta ir pirms republikas proklamēšanas bijusī galvaspilsēta [[Stambula]] un tā ir arī valsts finanšu, saimnieciskās darbības un kultūras centrs. Citas ievērojamākās pilsētas ir [[Izmira]], [[Bursa]], [[Adana]], [[Trabzona]], [[Malatja]], [[Gaziantepa]], [[Erzuruma]], [[Kajseri]], [[Kodžaeli]], [[Konja]], [[Mersina]], [[Eskišehira]], [[Dijarbakira]], [[Antalja]] un [[Samsuna]]. Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju (70,5%) dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turcijas Statistikas institūts|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population living in cities|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}</ref> Valstī 18 pilsētās iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljonu un 21 pilsētā — no 1 miljona līdz 500 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus 70 Turcijas pilsētās. == Tautsaimniecība == {{Pamatraksts|Turcijas saimniecība}} Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2008|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}</ref> un tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[G-20]] dibinātāja. Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.<ref name="80sLiberalization"/> Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}</ref> un 2001. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}</ref> Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=Pasaules Banka|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}</ref> Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&id=ufYU_fR7mLgC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=xxhe4iYB7B&dq=Turkey&sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}</ref> Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, inflācija tika samazināta līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.<ref name="TR_Eco">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}</ref> [[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]]]] 2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of septembrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}</ref> un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.<ref name="WorldBank_TRStat" /> Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja {{sk|24124501}} cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}</ref> Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība. Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1||bez}} vecās [[turku lira]]s (TL) aizstāja ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = {{sk|1000000}} TL).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}</ref> Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.<ref name="WorldBank_TRStat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}</ref> Ar IKP {{sk|5062}} ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē. [[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]]]] Turcijas galvenie tirdzniecības partneri: * [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);<ref name="TSI_ForeignTrade2006">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of oktobrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}</ref> * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; * [[Krievija]]; * [[Japāna]]. Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības Muitas savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}</ref> 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.<ref name="TSI_ForeignTrade2006" /> 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&gid=112&srid=3429&oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}</ref> Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=Žeņmiņ Žibao|work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}</ref> Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Turcijas Republikas Centrālā banka|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.<ref name="TR_Eco" /> 21. gadsimta 20. gadu sākumā Turcijas finanses un ekonomika izrādījās krīzē, kuru radīja vairāki faktori — [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ noteiktie ierobežojumi, Turcijas atkarība no ārējām izejvielām un nestandarta finanšu politika.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm|title=Почему валюта Турции рухнула после переизбрания Эрдогана|website=© TURAN NEWS AGENCY|access-date=2023-06-10|language=ru|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610031041/https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm}}</ref> Turcijas Centrālā banka un prezidents Erdogans bažījās, ka augstas procentu likmes Turcijas apstākļos, pretēji parastajai praksei, paaugstinās inflāciju, un no 2021. līdz 2023. gadam likmes tika samazinātas no 19 uz 8,5%.<ref name=":0" /> Plāns nenostrādāja, un 2022. gadā inflācija sasniedza 85%. Līdz rekordzemam līmenim kritās arī [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas liras]] kurss pret dolāru, kas no izejvielu importa atkarīgajā valstī pasteidzināja cenu kāpumu uz visu. 2023. gadā finanšu stāvokli pasliktināja postošā [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], kuras postījumus lielā mērā pastiprināja valdības pirms tam pieņemtie celtniecības drošības normu atvieglojumi. Šā paša gada pavasarī notika prezidenta vēlēšanas, kurās Erdoganam, lai gūtu uzvaru, nācās iztērēt lielu daļu valūtas rezervju liras kursa noturēšanai.<ref name=":0" /> Pēc vēlēšanām atsākās liras kursa lejupslīde, tomēr tika nomainīts finanšu ministrs un Centrālās bankas vadītājs, un jaunie vadītāji, atšķirībā no iepriekšējiem, pazīstami kā tradicionālās finanšu politikas piekritēji.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == {{Pamatraksts|Turki|Sekulārisms Turcijā}} 2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā [[Stambulas ils|Stambulas ilā]] — 2420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population statistics in 2007|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}</ref> Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|title=Life expectancy has increased in 2005 in Turkey|author=Anadolu Agency (AA)|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-09|date=2006-12-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070828074958/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|archivedate=2007-08-28}}</ref> Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|title=Population and Development Indicators - Population and education|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061114092430/http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|archivedate=2006-11-14}}</ref> Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3753582.stm |title=Turkish girls in literacy battle|author=Jonny Dymond|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18}}</ref> Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir [[kurdi]], [[adigi]], [[zazi]], [[čigāni]], [[arābi]] un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]) — [[grieķi]], [[armēņi]] un [[ebreji]]. Lielākā minoritāte ir [[kurdi]], kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.<ref>Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai: [http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 NATO valsti Turciju ceļā uz ES nebiedē latiņa, bet nenoteiktība 2008.03.03] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |date={{dat|2009|06|30||bez}} }}</ref> Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups">{{Grāmatas atsauce|title=The other languages of Europe: Demographic, Sociolinguistic and Educational Perspectives|first=Guus|last=Extra|author2=Gorter, Durk|publisher=Multilingual Matters|location=|year=2001|id={{ISBN|1-85359-509-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1853595098&id=hvmy_skUPNYC&pg=RA1-PA422&lpg=RA1-PA422&ots=2bxjbJbuzM&dq=%22ethnic+groups+in+turkey%22&sig=gsODCAuvT1TRupKgZBsVDZf-oDE#PRA1-PA421,M1}}</ref> Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un izveidojās lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.migrationinformation.org/Feature/display.cfm?id=176 |title=Turkey: A Transformation from Emigration to Immigration|first=Kemal|last= Kirişçi|publisher=Center for European Studies, Bogaziçi University|accessdate=2006-12-26|date=novembrī 2003}}</ref> Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir [[turku valoda]]. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups" /> Tomēr oficiālā valsts televīzija [[TRT]] raida arī dažos citos dialektos un [[arābu valoda|arābu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[zazu valoda|zazu]], [[čerkesu valoda|čerkesu]] un [[kurdu valoda|kurdu]] valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|title=Historical background of radio and television broadcasting in Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|authorlink=|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-08-10|date=2003|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060830170539/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|archivedate=2006-08-30}}</ref> Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par [[musulmaņi]]em,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf |title=Social values, Science and Technology |date=jūnijā 2005 |language=English |format=PDF |accessdate=2006-12-19 |publisher=[[Eurobarometer]]}}</ref> no kuriem vairāk kā 75% pieder [[sunnīti]]em. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder [[šiīti|šiītu]] [[alevītu]] virzienam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Alevis in Turkey: The Emergence of a Secular Islamic Tradition|first=David|last=Shankland|publisher=Routledge (UK)|location=|year=2003|id={{ISBN|0-7007-1606-8}}|url= http://books.google.com/books?vid=ISBN0700716068&id=lFFRzTqLp6AC&pg=PP1&lpg=PP1&dq=Religion+in+Turkey&sig=qrG576JrBxJ4LIBqD-41ALytcAI#PPP1,M1}}</ref> Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir [[Kristietība|kristieši]] (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), [[Jūdaisms|jūdaisti]] un [[jezidisti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|title=Turkey - A Brief Profile|author=United Nations Population Fund|authorlink=United Nations Population Fund|publisher=United Nations Population Fund|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070719103604/http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|archivedate=2007-07-19}}</ref> Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt.<ref name="TR_Secularism" /> Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt [[hidžabs|hidžabu]] (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5414098.stm |title=The Islamic veil across Europe|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-13|date=2006-11-17}}</ref> Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=3&portal=hbkm&action=html&highlight=Sahin%20%7C%20Turkey&sessionid=11294215&skin=hudoc-en |title=Leyla Şahin v. Turkey|author=European Court of Human Rights|authorlink=Eiropas Cilvēktiesību tiesa|publisher=ECHR|accessdate=2006-11-30|date=2005-11-10}}</ref> {{Turcijas lielākās pilsētas}} == Kultūra == {{Pamatraksts|Turcijas kultūra|Turcijas mediji}} [[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs]] [[Attēls:Whirlingdervishes.JPG|thumb|left|[[Sūfiji|Sūfiju]] [[Mevlevī|derviši]]]] Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.<ref name="TR_culture" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}</ref> Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.<ref name="TR_culture">{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&id=0Iy7pJBRgjYC&pg=PA58&lpg=PA58&dq=Turkish+culture&sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}</ref> [[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}</ref> Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}</ref> [[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā]] Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gadsimta stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames & Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}</ref> == Sports == {{jāuzlabo|Neveiklas teikumu konstrukcijas. Brīžam nevar saprast pat domu, piemēram, šajā teikumā "Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001"}} Turcijā populārākais sporta veids ir [[Futbols Turcijā|futbols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}</ref> Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Stambulas "Fenerbahçe"]] un [[Stambulas "Beşiktaş"]]. 2000. gadā "Galatasaray" klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls. Citi ļoti populāri sporta veidi ir [[basketbols]] un [[volejbols]]. Turcijā notika [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā 2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā un sasniedza ceturtdaļfinālu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]; turpretim [[Stambulas "Anadolu Efes"]] ieguva [[Korača kausa|Korača kausu]] 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā [[Saportas kauss|Saportas kausa]] izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] un [[Suprolīga|Suprolīgā]] 2000. un 2001. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |title=Historic achievements of the Efes Pilsen Basketball Team |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503203721/http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}</ref> Turku basketbolisti tādi kā [[Mehmets Okurs]] un [[Hidajets Turkoglu]] ir arī bijuši sekmīgi [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Sieviešu volejbola komandas, proti [[Stambulas "Eczacıbaşı Zentiva"]] un [[Stambulas "VakıfBank Güneş Sigorta"]], ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas. Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ({{val|tr|Yağlı güreş}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|year=2006}}</ref> [[Edirne|Edirnē]] notiek gadskārtējais ''[[Kirkpinar]]'' cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |title=Kırkpınar Oiled Wrestling Tournament: History |access-date={{dat|2009|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801224941/http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}</ref> Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē [[Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija|FILA]], piemēram, [[brīvā stila cīņa]] un [[klasiskā cīņa]] arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |title=FILA Wrestling Database |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}</ref> Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir [[svarcelšana]]; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir labojuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of European (Avrupa) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053145/http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> Pasaules un olimpisko spēļu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of World (Dünya) and Olympic (Olimpiyat) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2020|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053152/http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> čempionāta titulus. [[Naims Sulejmanoglu]] un [[Halils Mutlu]] ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudziem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs olimpiskajās spēlēs. Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka [[Turcijas rallijs|Turcijas ralliju]] iekļāva [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 2003. gada kalendārā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |title=WRC Rally of Turkey: Brief event history |access-date={{dat|2008|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080531003804/http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |archivedate={{dat|2008|05|31||bez}} }}</ref> un [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] iekļaušana [[Formula 1]] sacīkšu kalendārā 2005. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |title=BBC Sport: Formula 1 circuit guide: Istanbul, Turkey |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217022323/http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}</ref> Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] [[Turcijas Grand Prix (MotoGP)|Turcijas ''Grand Prix'']], FIA [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]], [[GP2 seriāls]] un [[Lemānas seriāls]]. Laiku pa laikam [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]] arī notiek [[F1 motorkuteru sacīkstes]] čempionāta Turcijas posms; savukārt [[Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls|''Red Bull'' gaisa sacīkšu pasaules seriāla]] Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek [[Zelta rags|Zelta ragā]] Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki. == Atsauces == {{colbegin|2}} {{atsauces}} {{colend}} == Ārējās saites == {{Portāls|Turcija}} {{colbegin|2}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081011143954/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Turkey Turkey] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100328230828/http://riga.emb.mfa.gov.tr/default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā] (oficiālā vietne) {{en ikona}} * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey] no BBC News {{en ikona}} * [http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey] no The Economist {{en ikona}} * {{wikiatlas|Turkey}} {{colend}} {{Turcijas tēmas|state=expanded}} {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NATO}} {{Mūsdienu tjurku valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcija| ]] 1vfz6bdu9mb07bml86degfpw9e2wwm4 4506713 4506469 2026-08-14T08:37:48Z Treisijs 347 4506713 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|valsti|Turcija (nozīmju atdalīšana)|Turcija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Türkiye Cumhuriyeti'' | pilnais_valsts_nosaukums = Turcijas Republika | valsts_nosaukums = Turcija | valsts_moto = <!--- ''Yurtta Sulh, Cihanda Sulh''<br /><small>''Miers mājās, miers pasaulē''</small> ---><!---tas ir Ataturka formulēts ārpolitikas princips, nevis oficiāla valsts devīze---> | valsts_himna = {{ubl|''[[Turcijas himna|İstiklâl Marşı]]''|<small>''Neatkarības maršs''</small>}} | karoga_attēls = Flag of Turkey.svg | karoga_nosaukums = Turcijas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of Turkey.svg | ģerboņa_nosaukums = Turcijas ģerbonis | symbol_type = Emblēma (''de facto'') | ģerboņa_platums = 85 | kartes_attēls = Turkey (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = Turcijas novietojums | galvaspilsēta = [[Ankara]] | latd = 39 | latm = 56 | latNS = N | longd = 32 | longm = 52 | longEW = E | lielākā_pilsēta = [[Stambula]] | valsts_valodas = [[turku valoda]] | valsts_iekārta = {{nobr|[[unitāra valsts|unitāra]] [[prezidentāla republika]]<ref name="tur-constitution">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref>}} | valsts_galvas_tituls = [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Redžeps Tajips Erdogans]]<ref name="tur-leaders">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iletisim.gov.tr/english/haberler/detay/president-erdogan-visits-anitkabir-with-supreme-military-council-members-04-08-2026 |title=President Erdoğan visits Anıtkabir with Supreme Military Council members |publisher=Presidency of the Republic of Türkiye, Directorate of Communications |date=2026-08-04 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | valsts_galvas_tituls2 = [[Turcijas viceprezidentu uzskaitījums|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Sevdets Jilmazs]]<ref name="tur-leaders" /> | legislature = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]]<ref name="tur-constitution" /> | neatkarības_iegūšana = Izveidošana | neatkarības_notikums = [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības kara sākums]] | neatkarības_datums = {{dat|1919|5|19}} | neatkarības_notikums2 = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielās nacionālās asamblejas izveide]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1920|4|23}} | neatkarības_notikums3 = Sultanāta likvidēšana | neatkarības_datums3 = {{dat|1922|11|1}} | neatkarības_notikums4 = [[Lozannas miera līgums]] | neatkarības_datums4 = {{dat|1923|7|24}} | neatkarības_notikums5 = Republikas proklamēšana | neatkarības_datums5 = {{dat|1923|10|29}} | neatkarības_notikums6 = [[Turcijas konstitūcija|Pašreizējā konstitūcija]] | neatkarības_datums6 = {{dat|1982|11|9}} | platība_km2 = {{sk|783562}} | procenti_ūdens = 2,0 | iedzīvotāju_skaits = {{sk|86092168}}<ref name="tuik-pop2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=The-Results-of-Address-Based-Population-Registration-System-2025-53899&dil=2 |title=The Results of Address Based Population Registration System, 2025 |publisher=Turkish Statistical Institute |date=2026-02-09 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2025 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 18. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 112 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = 4,025 triljoni starptautisko dolāru<ref name="imf-weo2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imf.org/external/datamapper/profile/TUR |title=Türkiye, Republic of |website=IMF DataMapper |publisher=International Monetary Fund |work=World Economic Outlook, April 2026 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2026 | IKP_PPP_per_capita = 46 672 starptautiskie dolāri | IKP_PPP_rangs = | GDP_nominal = {{ASV dolārs|1,640 triljoni}}<ref name="imf-weo2026" /> | GDP_nominal_year = 2026 | GDP_nominal_per_capita = {{ASV dolārs|19 018}} | HDI = {{samazinājās}} 0,853<ref name="undp-hdi2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.undp.org/turkiye/press-releases/human-development-progress-slows-35-year-low-according-un-development-programme-report |title=Human development progress slows to a 35-year low, according to UN Development Programme report |publisher=United Nations Development Programme |date=2025-05-06 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900;">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 51. | Gini = 41,0<ref name="tuik-gini2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Income-Distribution-Statistics-2025-53993&dil=2 |title=Income Distribution Statistics, 2025 |publisher=Turkish Statistical Institute |date=2025-12-26 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | Gini_gads = 2025 | Gini_kategorija = | valūta = [[jaunā Turcijas lira]] (₺)<ref name="cbrt-lira">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcmb.gov.tr/wps/wcm/connect/EN/TCMB+EN/Main+Menu/Banknotes/Banknotes+of+the+Republic+of+Turkiye/Emission+Group/ |title=Emission Group |publisher=Central Bank of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> | valūtas_kods = TRY | laika_zona = [[Turcijas laiks]] (TRT) | utc_offset = +3 | domēns = [[.tr]] | tālsarunu_kods = 90 | iso_kods_num = 792 | iso_kods_alfa2 = TR | iso_kods_alfa3 = TUR }} '''Turcija''' ({{val|tr|Türkiye}}), oficiāli '''Turcijas Republika''' (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir [[suverēna valsts]], kuras lielākā daļa teritorijas atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], bet mazāka daļa — [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]] [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]].<ref name="vle-turkija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkija/ |title=Turkija |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}</ref><ref name="ebsco-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey/ |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref> Valsts teritorija aizņem aptuveni 784 tūkstošus km².<ref name="vle-turkija"/> Turcijas [[galvaspilsēta]] ir [[Ankara]], bet lielākā pilsēta un galvenais saimnieciskais un kultūras centrs ir [[Stambula]].<ref name="ebsco-turkey"/> Turcija robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos, [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna]]s [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahičevānas eksklāvu]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos.<ref name="vle-turkija"/> Turcijai ir stratēģiski nozīmīgs [[ģeogrāfiskais stāvoklis]] starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]].<ref name="britannica-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Turkey |title=Turkey |website=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref> To apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet [[Marmora jūra]] atrodas starp valsts Eiropas un Āzijas daļu.<ref name="vle-turkija"/> [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]] veido [[Turcijas šaurumi|jūras ceļu sistēmu]], kas savieno Melno jūru ar Vidusjūras baseinu; tā vienlaikus šķir Turcijas Eiropas un Āzijas daļu un veido stratēģiski nozīmīgu starptautisku ūdensceļu.<ref name="ebsco-dardanelles">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/religion-and-philosophy/dardanelles-strait |title=Dardanelles (strait) |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref><ref name="vle-turkija"/> Šis novietojums vēsturiski padarījis Anatoliju un šaurumu reģionu par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] ceļu, militāri stratēģisku teritoriju un dažādu tautu un kultūru saskares vietu.<ref name="britannica-anatolia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Anatolia |title=Anatolia |website=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref><ref name="ebsco-dardanelles"/> Mūsdienu Turcijas teritorija bijusi mājvieta daudzām senām [[civilizācija|civilizācijām]], bet liela tās daļa vairākus gadsimtus veidoja [[Osmaņu impērija]]s politisko un administratīvo kodolu.<ref name="vle-history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkijos-istorija/ |title=Turkijos istorija |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}</ref><ref name="ebsco-turkey"/> Savas varas kulminācijas laikā Osmaņu impērija pārvaldīja plašas teritorijas Eiropā, Āzijā un Āfrikā un bija viena no noteicošajām Vidusjūras, [[Balkānu pussala|Balkānu]] un Tuvo Austrumu politiskajām un militārajām varām.<ref name="vle-history"/> Osmaņu laikmets atstājis paliekošu ietekmi uz Turcijas kultūras mantojumu.<ref name="ebsco-turkey"/> Pēc impērijas sabrukuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[Mustafa Kemals Ataturks]] vadīja turku nacionālo kustību un [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karu]], bet {{dat|1923|10|29||bez}} Turcijas parlaments pasludināja republiku.<ref name="vle-history"/> Republikas izveidošana ievadīja plašas valsts pārvaldes, tiesību sistēmas, [[izglītība]]s un sabiedrības [[modernizācija]]s reformas, kuru mērķis bija izveidot sekulāru nacionālu valsti pēc Rietumeiropas valstu parauga.<ref name="vle-history"/> Mūsdienās Turcija ir [[prezidentāla republika]] ar daudzveidīgu [[Turcijas saimniecība|saimniecību]] un bagātu [[Turcijas kultūra|kultūras mantojumu]].<ref name="vle-government">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkijos-konstitucine-santvarka/ |title=Turkijos konstitucinė santvarka |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}</ref><ref name="ebsco-turkey"/> Tās nozīmi [[starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] lielā mērā nosaka ģeogrāfiskais novietojums starp Eiropu un Āziju, kontrole pār Turcijas šaurumu sistēmu un vēsturiskās saites ar Balkāniem, Tuvajiem Austrumiem, [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un Vidusjūras reģionu.<ref name="britannica-turkey"/><ref name="ebsco-dardanelles"/> == Nosaukums == Latviešu valodas nosaukums “Turcija” ir tradicionāls [[eksonīms]], kas atšķiras no valsts turku valodas [[endonīms|pašnosaukuma]] ''Türkiye''.<ref name="mfa-lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-turcijas-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Turcijas Republikas divpusējās attiecības |website=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2022-12-08 |access-date=2026-08-08}}</ref> Līdzīgi daudzu Eiropas valodu nosaukumi, piemēram, angļu ''Turkey'', franču ''Turquie'' un vācu ''Türkei'', vēsturiski saistīti ar [[etnonīms|etnonīmu]] “[[turki]]” un interpretējami kā “turku zeme” vai “turku valsts”, lai gan to pārņemšanas ceļi dažādās valodās nav pilnīgi vienādi.<ref name="yenen-zurcher">Yenen, Alp; Zürcher, Erik-Jan. “That’s Nobody’s Business but the Turks’: Rebranding ‘New Türkiye’ for the New Century”. Grām.: Yenen, Alp; Zürcher, Erik-Jan (red.). ''A Hundred Years of Republican Turkey: A History in a Hundred Fragments''. Leiden: Leiden University Press, 2023, 537.–542. lpp. ISBN 978-90-8728-410-7. [https://www.jstor.org/stable/jj.13760046 JSTOR].</ref> [[Bizantijas grieķu valoda|Bizantiešu grieķu avotos]] sastopama forma ''Tourkia'' ({{gree|Τουρκία}}), bet viduslaiku latīņu un Rietumeiropas avotos — ''Turcia'', ''Turquia'' un ''Turchia''. Sākotnēji šie nosaukumi apzīmēja dažādas [[tjurki|tjurku tautu]] apdzīvotas vai pārvaldītas zemes; kopš 11.–12. gadsimta Rietumeiropā tos arvien ciešāk saistīja ar [[Anatolija|Anatoliju]], bet vēlāk — ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]].<ref name="sirin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://turkdunyasiansiklopedisi.gov.tr/detay/11445/T%C3%BCrkiye |title=Türkiye |author=İbrahim Şirin |website=Türk Dünyası Ansiklopedisi |date=2026-08-06 |access-date=2026-08-08 |language=tr}}</ref> Turku valodā valsts īsais nosaukums ir ''Türkiye'' ({{izrunā|ˈtyɾ.ci.je}}), bet oficiālais — ''Türkiye Cumhuriyeti'' (“Turcijas Republika”). Nosaukums saistīts ar seno etnonīmu ''Türk'', kas droši apliecināts kopš 6. gadsimta un sastopams arī 8. gadsimta [[Orhonas uzraksti|Orhonas uzrakstos]]. Etnonīma sākotnējā nozīme nav droši noskaidrota; skaidrojumi, kas to saista ar spēku, varu vai briedumu, ir hipotētiski.<ref name="golden">Golden, Peter B. “Reflections on the Ethnonym Türk”. Grām.: Tasar, Eren; Frank, Allen J.; Eden, Jeff (red.). ''From the Khan’s Oven: Studies on the History of Central Asian Religions in Honor of Devin DeWeese''. Leiden–Boston: Brill, 2022, 1.–50. lpp. [https://doi.org/10.1163/9789004471177_002 DOI: 10.1163/9789004471177_002].</ref> Osmaņu impērijā ''Türkiye'' ilgstoši nebija dominējošais oficiālais valsts apzīmējums, jo priekšroka tika dota ar Osmaņu dinastiju un sultāna varu saistītiem nosaukumiem. Pēc impērijas sabrukuma ''Türkiye'' nostiprinājās kā jaunās valsts pašnosaukums, un pēc republikas proklamēšanas {{dat|1923|10|29||bez}} par oficiālo nosaukumu kļuva ''Türkiye Cumhuriyeti''.<ref name="sirin"/><ref name="yenen-zurcher"/> Pēc Turcijas valdības lūguma [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] 2022. gada maijā savā oficiālajā terminoloģijā nosaukumu ''Turkey'' aizstāja ar ''Türkiye''; šo formu sāka plašāk lietot arī citas starptautiskās organizācijas.<ref name="un-name">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/about-us/member-states/turkiye |title=Türkiye |website=United Nations Member States |publisher=United Nations |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://treaties.un.org/pages/historicalinfo.aspx |title=Historical Information |website=United Nations Treaty Collection |publisher=United Nations |access-date=2026-08-08 |language=en}}</ref> Šī starptautiskā oficiālā lietojuma maiņa neaizstāja valodu tradicionālos nosaukumus. Latvijas valsts iestādes joprojām lieto “Turcija” un “Turcijas Republika”.<ref name="mfa-lv"/> == Vēsture == {{pamatraksts|Turcijas vēsture}} === Aizvēsture === [[Attēls:Göbekli Tepe, Urfa.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Gebekli Tepe]] ir viena no senākajām monumentālās arhitektūras izpausmēm]] Cilvēku klātbūtne [[Anatolija|Anatolijā]] konstatējama jau [[paleolīts|paleolītā]], bet [[neolīts|neolītā]] tā kļuva par vienu no reģioniem, kur agri izveidojās pastāvīgas apmetnes un zemkopju kopienas.<ref name="stutz">Aaron J. Stutz, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_1910 “Near East (Including Anatolia): Geographic Description and General Chronology of the Paleolithic and Neolithic”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5182.–5208. lpp.</ref><ref name="willcox">George Willcox, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_2272 “Near East (Including Anatolia): Origins and Development of Agriculture”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5208.–5222. lpp.</ref> [[Gebekli Tepe]]s monumentālās kopienas celtnes, kas datējamas aptuveni ar 9600.–8200. gadu p.m.ē., uzcēla [[mednieki un vācēji|mednieku un vācēju]] kopienas pārejas laikā uz [[zemkopība|zemkopību]].<ref name="gobekli">[https://whc.unesco.org/en/list/1572/ “Göbekli Tepe”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> Savukārt [[Čatalhejika]], kas bija apdzīvota aptuveni no 7400. līdz 5200. gadam p.m.ē., bija liela un blīvi apbūvēta zemkopju apmetne; tās arheoloģiskās liecības sniedz plašu informāciju par agrīno kopienu saimniecību, sabiedrību un rituāliem.<ref name="catalhoyuk">[https://whc.unesco.org/en/list/1405/ “Neolithic Site of Çatalhöyük”], UNESCO World Heritage Centre; [https://whc.unesco.org/uploads/nominations/1405.pdf ''The Neolithic Site of Çatalhöyük: Nomination of the Property for Inclusion on the World Heritage List''], UNESCO, 2011. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> Anatolija bija arī viens no reģioniem, caur kuriem neolīta dzīvesveids izplatījās [[Egejas jūra]]s virzienā un uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]]. Šis process ietvēra cilvēku pārvietošanos, zināšanu un materiālu apmaiņu un vietējo kopienu patstāvīgu attīstību.<ref name="hodder2022">Ian Hodder, [https://doi.org/10.1017/9781107337640.028 “Explaining Neolithic Change in Central Anatolia and Beyond”], Peter F. Biehl un Eva Rosenstock (red.), ''6000 BC: Transformation and Change in the Near East and Europe'', Cambridge University Press, 2022, 395.–404. lpp.</ref> [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] Anatolijā attīstījās pilsētveida centri, nocietinājumi, metālapstrāde un tirdzniecības sakari ar [[Egejas jūra|Egejas pasauli]], [[Senā Divupe|Mezopotāmiju]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Levante|Levanti]]. Rietumos nozīmīga bija [[Troja]], bet 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā [[Asīrija|asīriešu]] tirgotāju koloniju tīkls pussalas iekšieni savienoja ar Mezopotāmiju.<ref name="steadman2012">Sharon R. Steadman, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0010 “The Early Bronze Age on the Plateau”], ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 229.–259. lpp.</ref> [[Kaneša|Kanešā]] atrastie senasīriešu ķīļraksta dokumenti ir pirmās plašās rakstītās liecības par Anatolijas saimniecību un sabiedrību.<ref name="kultepe">[https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5905/ “Archaeological Site of Kültepe-Kanesh”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> === Senā Anatolija === 2. gadu tūkstoša p.m.ē. pirmajā pusē Centrālajā Anatolijā ar galvaspilsētu [[Hatušaša|Hatušašu]] izveidojās [[heti|hetu]] valsts. Tā 14.–13. gadsimtā p.m.ē. bija viena no [[Senie Tuvie Austrumi|Seno Tuvo Austrumu]] lielvarām un cīnījās ar [[Senā Ēģipte|Ēģipti]], [[Mitānija|Mitāniju]] un [[Asīrija|Asīriju]] par ietekmi Sīrijā un Ziemeļmezopotāmijā.<ref name="vle_hittite_kingdom">[https://www.vle.lt/straipsnis/hetitu-karalyste “Hetitų karalystė”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Pēc [[Kadešas kauja|Kadešas kaujas]] hetu valdnieks [[Hatušili III]] un Ēģiptes faraons [[Ramzess Lielais]] ap 1259. gadu p.m.ē. noslēdza vienu no senākajiem zināmajiem starpvalstu miera līgumiem. Hetu lielvalsts sabruka ap 1200. gadu p.m.ē. plašākas Vidusjūras austrumu un Tuvo Austrumu krīzes laikā.<ref name="un_kadesh">[https://media.un.org/photo/en/asset/oun7/oun7609528 “Turkey Gives Peace Treaty Replica to United Nations for Display at Headquarters”], United Nations Photo.</ref><ref name="oxford_anatolia">Gregory McMahon, Sharon R. Steadman (red.), [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.001.0001 ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia: (10,000–323 BCE)''], Oxford University Press, 2011, ISBN 978-0-19-537614-2.</ref> Pēc bronzas laikmeta sabrukuma dažādās pussalas daļās nostiprinājās [[Frīģija]], [[Līdija]] un [[Urartu]]. Frīģijas galvenais centrs bija [[Gordiona]], savukārt Līdija ar galvaspilsētu [[Sardi|Sardās]] 7.–6. gadsimtā p.m.ē. kļuva par nozīmīgu tirdzniecības valsti un bija saistīta ar vienu no senākajām monētu kalšanas tradīcijām.<ref name="met_lydia">[https://www.metmuseum.org/essays/lydia-and-phrygia “Lydia and Phrygia”], The Metropolitan Museum of Art.</ref> [[Austrumanatolija|Austrumanatolijā]] un [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]] 9.–6. gadsimtā p.m.ē. pastāvēja Urartu valsts, kuras kodols atradās pie [[Vanas ezers|Vanas ezera]] un kuras valdnieki veidoja nocietinājumu un apūdeņošanas sistēmu tīklu.<ref name="vle_urartu">[https://www.vle.lt/straipsnis/urartu “Urartu”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Anatolijas piekrastē attīstījās grieķu pilsētas, tostarp [[Milēta]], [[Efesa]], [[Smirna]] un [[Halikarnāsa]], kas kļuva par tirdzniecības un kultūras centriem. Ar [[Jonija]]s pilsētām bija saistīta arī agrīnās grieķu dabas filozofijas attīstība.<ref name="oxford_greeks">Kenneth W. Harl, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0034 “The Greeks in Anatolia: From the Migrations to Alexander the Great”], Gregory McMahon un Sharon R. Steadman (red.), ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 752.–774. lpp.</ref> 6. gadsimta p.m.ē. vidū lielāko daļu pussalas pakļāva [[Ahemenīdu impērija]], kas reģionu sadalīja satrapijās un ar ceļu tīklu sasaistīja ar pārējām impērijas daļām.<ref name="iranica_satrapies">Bruno Jacobs, [https://www.iranicaonline.org/articles/achaemenid-satrapies “Achaemenid Satrapies”], ''Encyclopædia Iranica''.</ref> Persijas varu izbeidza [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandrs]], kurš 334. gadā p.m.ē. šķērsoja [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. Pēc viņa nāves Anatolija tika sadalīta starp vairākām [[hellēnisms|hellēnisma]] valstīm, no kurām nozīmīgākās bija [[Seleikīdu impērija]] un [[Pergamas valsts]].<ref name="cambridge_hellenistic">John D. Grainger, [https://doi.org/10.1017/CHOL9780521234481.011 “The Seleucids and Their Rivals”], ''The Cambridge Ancient History'', 2. izdevums, 8. sējums, Cambridge University Press, 1989, 324.–387. lpp.</ref> === Romas un Bizantijas periods === Pēc [[Pergamas valsts]] valdnieka [[Atals III|Atala III]] nāves 133. gadā p.m.ē. viņa novēlētajās zemēs Roma izveidoja [[Āzija (province)|Āzijas provinci]]. Turpmāk tika pievienota [[Bitīnija]], daļa [[Ponta]]s, [[Galatija (province)|Galatija]] un [[Kapadokija (Romas province)|Kapadokija]], tādēļ agrās [[Romas impērija]]s laikā provinces pārvalde aptvēra lielāko daļu Anatolijas.<ref name="OCDAsia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter/548520898 |title=Asia, Roman province |website=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref><ref name="Levick1996">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-ancient-history/greece-including-crete-and-cyprus-and-asia-minor-from-43-bc-to-ad-69/F315D91333BF69198DCFD2273AC62856 |title=Greece (including Crete and Cyprus) and Asia Minor from 43 B.C. to A.D. 69 |author=B. M. Levick |website=The Cambridge Ancient History |publisher=Cambridge University Press |date=1996 |doi=10.1017/CHOL9780521264303.024 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tādas pilsētas kā [[Efesa]], [[Pergama]], [[Smirna]], [[Sardi|Sardas]] un [[Nīkaja]] uzplauka kā pārvaldes, tirdzniecības un kultūras centri; tās ar pārējo Vidusjūras pasauli saistīja ceļi, ostas un cita infrastruktūra.<ref name="YegulFavro2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/roman-architecture-and-urbanism/architecture-and-planning-in-asia-minor/F72220AEF4456133455B88C16EA39BBA |title=Architecture and Planning in Asia Minor |author=Fikret Yegül; Diane Favro |website=Roman Architecture and Urbanism |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9780511979743.011 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Imperators [[Konstantīns I]] paplašināja seno [[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas]] pilsētu pie [[Bosfors|Bosfora]] un 330. gadā padarīja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] par imperatora galvaspilsētu. Pēc Romas impērijas pārvaldes galīgās sadalīšanās 395. gadā tā kļuva par [[Austrumromas impērija|Austrumromas jeb Bizantijas impērijas]] centru.<ref name="Berger2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-constantinople/urban-development-and-decline-fourthfifteenth-centuries/FF7C12E44BB215D5B1CF63ED0BFF7E9C |title=Urban Development and Decline, Fourth–Fifteenth Centuries |author=Albrecht Berger |website=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |doi=10.1017/9781108632614.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Anatolija bija viens no nozīmīgākajiem agrīnās [[kristietība]]s reģioniem. Tajā darbojās [[svētais Pāvils|apustulis Pāvils]] un izveidojās agrīnas draudzes, bet Nīkajā, Konstantinopolē, Efesā un Halkēdonā notika koncili, kas būtiski ietekmēja kristīgās doktrīnas un baznīcas pārvaldes attīstību.<ref name="Trevett2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-christianity/asia-minor-and-achaea/93B8E7FF3A149FBFC2BE5EB0BC930F63 |title=Asia Minor and Achaea |author=Christine Trevett |website=The Cambridge History of Christianity |publisher=Cambridge University Press |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521812399.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref><ref name="NEKristietiba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/97985-kristiet%C4%ABba |title=Kristietība |author=Ņikita Andrejevs |website=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |access-date=2026-08-09 |language=lv}}</ref> Bizantija ilgstoši karoja ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]], bet 7. gadsimtā zaudēja arābu kalifātiem Sīriju, Palestīnu un Ēģipti. Arābu karagājieni sasniedza Anatoliju, tomēr kalifātiem neizdevās pastāvīgi iekarot tās lielāko daļu. Pussala kļuva par galveno impērijas lauksaimniecības, nodokļu un karaspēka bāzi.<ref name="Haldon2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/38915/chapter/338085452 |title=Historicizing Resilience: The Paradox of the Medieval East Roman State—Collapse, Adaptation, and Survival |author=John Haldon |website=Empires and Communities in the Post-Roman and Islamic World, c. 400–1000 CE |publisher=Oxford University Press |date=2021 |doi=10.1093/oso/9780190067946.003.0006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pastāvīgo iebrukumu apstākļos Anatolijā pakāpeniski izveidojās militāri administratīvā [[thema|themu sistēma]], kas provinču pārvaldi ciešāk sasaistīja ar reģionā izvietotajiem karaspēkiem. Tā bija ilgstoša valsts pielāgošanās, nevis viena valdnieka vienā reizē īstenota reforma.<ref name="Koder2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/1774/chapter/141434742 |title=Historical Geography |author=Johannes Koder |website=The Archaeology of Byzantine Anatolia: From the End of Late Antiquity until the Coming of the Turks |publisher=Oxford University Press |date=2017 |doi=10.1093/acprof:oso/9780190610463.003.0002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Bizantija kontrolēja lielāko Anatolijas daļu līdz 11. gadsimtam. === Turku ienākšana Anatolijā === [[Attēls:Sultanate of Rûm.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Rumas sultanāts]] 1100. gadā (tumšākā krāsā) un tā izplešanās līdz 1243. gadam]] 11. gadsimtā Anatolijā pastiprinājās [[oguzi|oguzu tjurku]] migrācija un [[turki seldžuki|seldžuku]] ekspansija. Pēc Bizantijas sakāves [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] 1071. gadā sekojošie pilsoņu kari un pierobežas aizsardzības vājināšanās pavēra tjurku karaspēkiem un ieceļotājiem plašākas iespējas nostiprināties pussalā. Kauja pati par sevi tomēr nenozīmēja tūlītēju visas Anatolijas iekarošanu.<ref name="Theotokis-2024-intro">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/campaign-and-battle-of-manzikert-1071/introduction/1BA88135BD13CE16C32E2AD716335296 |title=Introduction |author=Georgios Theotokis |work=The Campaign and Battle of Manzikert, 1071 |publisher=ARC Humanities Press |date=2024 |doi=10.1017/9781802701722.001 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Nozīmīgākā tjurku valsts kļuva par [[Rumas sultanāts|Rumas sultanātu]], kura centrs pēc Nīkajas zaudēšanas 1097. gadā pārvietojās uz [[Konja|Konju]]. 12.–13. gadsimtā sultanāts kontrolēja lielu daļu Anatolijas, attīstīja pilsētas, amatniecību un tālsatiksmes tirdzniecību, kā arī veidoja karavānseraju, medrešu un mošeju tīklu. Tā sabiedrība bija etniski un reliģiski daudzveidīga, un tjurku militārās tradīcijas tajā savienojās ar persiešu–islāmisko galma un pārvaldes kultūru.<ref name="Lapidus-2013">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islamic-societies-to-the-nineteenth-century/turkish-migrations-and-the-ottoman-empire/CE1C646DC6E35DECD9A0FEB0F964E70C |title=The Turkish Migrations and the Ottoman Empire |author=Ira M. Lapidus |work=Islamic Societies to the Nineteenth Century: A Global History |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CBO9781139027670.037 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pēc seldžuku sakāves [[Kēsedāgas kauja|Kēsedāgas kaujā]] 1243. gadā sultanāts nonāca [[Mongoļu impērija|mongoļu]] virskundzībā un tā centrālā vara pakāpeniski sabruka. Anatolijā izveidojās vairāki neatkarīgi vai daļēji neatkarīgi [[Anatolijas beilikāti|turku beilikāti]], tostarp Karamanu, Germijanas, Aidiņas un Osmaņu beilikāts.<ref name="Melville-2009">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/the-cambridge-history-of-turkey/anatolia-under-the-mongols/73C5FC788C55900D12455E170F5535C8 |title=Anatolia under the Mongols |author=Charles Melville |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=51–101 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Viduslaiku gaitā Anatolijā pakāpeniski nostiprinājās [[turku valoda]] un [[islāms]], taču pārmaiņu temps dažādos apgabalos atšķīrās un ievērojamas grieķu, armēņu un citas kristiešu kopienas saglabājās vēl ilgi.<ref name="Peacock-2019-formation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islam-literature-and-society-in-mongol-anatolia/formation-of-islamic-anatolia/83B784ACC674C85FDDF91ADDAE830560 |title=The Formation of Islamic Anatolia |author=A. C. S. Peacock |work=Islam, Literature and Society in Mongol Anatolia |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9781108582124.002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Osmaņu valsts izveidošanās === [[Osmaņu valsts]] izveidojās 13. gadsimta beigās Ziemeļrietumanatolijā, Bizantijas pierobežā. Tās pirmsākumi saistīti ar [[Osmans I|Osmanu I]], kura vārdā vēlāk nosauca dinastiju un valsti. Par dibināšanas gadu tradicionāli pieņem 1299. gadu, tomēr nav zināms konkrēts neatkarības pasludināšanas notikums; agrīnie avoti ir trūcīgi, bet vēlākajās hronikās vēsture savijusies ar dinastijas izcelsmes leģendām.<ref name="Fleet-2010-rise">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/new-cambridge-history-of-islam/rise-of-the-ottomans/015D10BC98EA8A2D69B29D54AC7241CC |title=The Rise of the Ottomans |author=Kate Fleet |work=The New Cambridge History of Islam. Volume 2: The Western Islamic World, Eleventh to Eighteenth Centuries |publisher=Cambridge University Press |date=2010 |pages=313–331 |doi=10.1017/CHOL9780521839570.013 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Osmaņu izaugsmi veicināja Bizantijas varas vājināšanās, novietojums pierobežā un spēja piesaistīt turkmēņu karotājus, vietējās elites un sabiedrotos. [[Orhans I|Orhana]] laikā osmaņi 1326. gadā ieņēma [[Bursa|Bursu]], vēlāk Nīkaju un Nikomēdiju, nostiprinot varu Bitīnijā. 14. gadsimta vidū tie šķērsoja Dardaneļus un izveidoja atbalsta punktu [[Galipoli]], no kura paplašinājās Trāķijā un Balkānos.<ref name="Agoston-2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-war/ottoman-expansion-and-military-power-13001453/A0310E3C60C10C4FA33FB40370C19A3A |title=Ottoman Expansion and Military Power, 1300–1453 |author=Gábor Ágoston |work=The Cambridge History of War. Volume 2: War and the Medieval World |publisher=Cambridge University Press |date=2020 |pages=449–469 |doi=10.1017/9781139025492.018 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Murads I|Murada I]] un [[Bajezids I|Bajezida I]] valdīšanas laikā vairāki Balkānu valdnieki tika pakļauti vai kļuva par vasaļiem. Uzvara [[Nikopoles kauja|Nikopoles kaujā]] 1396. gadā nostiprināja osmaņu stāvokli Dienvidaustrumeiropā.<ref name="Agoston-2020"/> Ekspansiju īslaicīgi pārtrauca [[Timurs|Timura]] uzvara [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]] 1402. gadā, pēc kuras līdz 1413. gadam turpinājās dinastiju pilsoņu karš. [[Mehmeds I]] valsti atkal apvienoja, bet [[Murads II]] atjaunoja osmaņu varu Anatolijā un Balkānos.<ref name="Uyar-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-strategy/ottoman-expansionism-13001823/381A559ED4F50A1B24D319A65AF5D3E1 |title=Ottoman Expansionism, 1300–1823 |author=Mesut Uyar |work=The Cambridge History of Strategy. Volume 1 |publisher=Cambridge University Press |date=2025 |pages=346–368 |doi=10.1017/9781108788090.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Izšķirošs pavērsiens bija [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles ieņemšana]] 1453. gada 29. maijā [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadībā. Tā izbeidza Bizantijas impērijas pastāvēšanu, nostiprināja Osmaņu kontroli pār Bosforu un dinastijas imperiālās pretenzijas. Mehmeds II sāka pilsētas atjaunošanu un dažādu reliģisko un etnisko grupu iedzīvotāju pārvietošanu uz jauno galvaspilsētu.<ref name="Kafescioglu-2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-companion-to-constantinople/byzantium-in-early-modern-istanbul/5111CB13EA622F2BB566F5B50F27719E |title=Byzantium in Early Modern Istanbul |author=Çiğdem Kafescioğlu |work=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |pages=339–357 |doi=10.1017/9781108632614.027 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Osmaņu impērijas uzplaukums === [[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērija ap 1680. gadu]] Mehmeda II valdīšanas laikā osmaņi pakļāva Serbijas despotātu, Moreju, Trebizondas impēriju un vairākus Anatolijas turku beilikātus, vienlaikus nostiprinot sultāna varu un provinču pārvaldi.<ref name="Fleet-politika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottomans-14511603/CADC16D968B85DDCFB8BD6170392A5E6 |title=The Ottomans, 1451–1603: A Political History Introduction |author=Kate Fleet |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Selims I]] pēc uzvaras pār Safavīdiem 1514. gadā nostiprināja varu Austrumanatolijā, bet 1516.–1517. gadā sagrāva Mameluku sultanātu un pārņēma Sīriju, Palestīnu un Ēģipti. Meka un Medīna nonāca sultāna aizbildniecībā, palielinot viņa prestižu islāma pasaulē.<ref name="Markiewicz-Selims">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/crisis-of-kingship-in-late-medieval-islam/return-east-15111520/1C2D32C7BCF0EEB01A5CFA2454C67617 |title=The Return East, 1511–1520 |author=Christopher Markiewicz |work=The Crisis of Kingship in Late Medieval Islam |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |pages=106–148 |doi=10.1017/9781108684842.005 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Impērijas politiskās un militārās varenības augstāko posmu parasti saista ar [[Suleimans I|Suleimana I]] valdīšanu (1520–1566). Osmaņi ieņēma Belgradu un Rodu, [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] 1526. gadā sakāva Ungārijas karalistes armiju, bet 1541. gadā izveidoja provinci Centrālajā Ungārijā. 1529. gadā Vīnes aplenkums beidzās neveiksmīgi. Austrumos impērija ieņēma Bagdādi, bet Vidusjūrā un Ziemeļāfrikā tās ietekmi paplašināja flote un ar Stambulu saistīti vietējie valdnieki.<ref name="Brummett-Eiropa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-expansion-in-europe-ca-14531606/719B1EEC1F5FF6B6BAD0266C15ED2235 |title=Ottoman Expansion in Europe, ca. 1453–1606 |author=Palmira Brummett |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=44–73 |doi=10.1017/CHO9781139049047.007 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Impērijas tiešā vara aptvēra Anatoliju, lielu daļu Balkānu, Levanti, Ēģipti, Irāku un vairākas Ziemeļāfrikas teritorijas. Šāds novietojums ļāva tai pārraudzīt daudzas nozīmīgas ostas, muitas punktus un sauszemes un jūras tirdzniecības maģistrāles starp Eiropu, Āziju un Āfriku, lai gan tā nekontrolēja visu starpkontinentālo tirdzniecību.<ref name="Pamuk-ekonomika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61801/chapter/546446467 |title=The Ottoman Empire: Institutions and Economic Change, 1500–1914 |author=Şevket Pamuk |work=Oxford Research Encyclopedia of Economics and Finance |publisher=Oxford University Press |date=2020 |doi=10.1093/acrefore/9780190625979.013.539 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Plašā un daudztautību impērija ietvēra gan tieši pārvaldītas provinces, gan vasaļvalstis un autonomākus valdījumus. Augstākā vara piederēja sultānam, bet pārvaldē nozīmīga loma bija lielvezīram, divānam, finanšu amatpersonām, provinču pārvaldniekiem un kadijiem. Līdzās islāma tiesībām darbojās sultāna likumi un vietējās paražas.<ref name="Imber-parvalde">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/government-administration-and-law/BCDEC73D8212F2C6A23E6C27EF11C2F8 |title=Government, Administration and Law |author=Colin Imber |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=205–240 |doi=10.1017/CHO9781139049047.012 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Kristiešu un ebreju kopienām bija atļauts uzturēt savas reliģiskās institūcijas un noteiktās privāttiesību jomās izmantot savas tradīcijas, taču nemusulmaņu statuss nebija musulmaņiem pilnīgi līdzvērtīgs.<ref name="Veinstein-religija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/religious-institutions-policies-and-lives/1C7E3AB3D487F52EC352D9B276031D6E |title=Religious Institutions, Policies and Lives |author=Gilles Veinstein |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.015 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Militāro varu balstīja provinces spēki, sipahi jātnieki, janičāri, artilērija un flote; elites papildināšanā izmantoja arī piespiedu kristiešu zēnu nodevu jeb [[devširme]].<ref name="David-armija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-armies-and-warfare-14531603/DF85A739E2F6CA77C64160A2608D4136 |title=Ottoman Armies and Warfare, 1453–1603 |author=Géza Dávid |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=276–319 |doi=10.1017/CHO9781139049047.014 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Osmaņu impērijas pārmaiņas un noriets === [[Attēls:Territorial losses of the Ottoman Empire after the Great Turkish War.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērijas teritoriālie zaudējumi pēc [[Lielais turku karš|Lielā turku kara]] un [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera]] 1699. gadā. [[Hābsburgu monarhija]] ieguva lielāko daļu Ungārijas un Transilvānijas, [[Polijas—Lietuvas ūnija]] — Podoliju, bet [[Venēcijas Republika|Venēcija]] — Moreju un vairākus īpašumus Dalmācijā]] Pēc 16. gadsimta Osmaņu impērija joprojām bija lielvara, taču no 17. gadsimta beigām tās militārā, politiskā un saimnieciskā vide būtiski mainījās. Mūsdienu historiogrāfijā šo posmu vairs neuzskata tikai par nepārtrauktu norietu, bet arī par krīžu, institucionālas pielāgošanās un nevienmērīgu reformu laikmetu.<ref name="MikhailPhilliou2012">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/comparative-studies-in-society-and-history/article/ottoman-empire-and-the-imperial-turn/04C3A4C66F64A0BC70FF0AC2ADAF7B10 |title=The Ottoman Empire and the Imperial Turn |author=Alan Mikhail; Christine M. Philliou |work=Comparative Studies in Society and History |volume=54 |issue=4 |pages=721–745 |date=2012 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pēc neveiksmīgā Vīnes aplenkuma 1683. gadā sekoja [[Lielais turku karš|karš ar Svēto līgu]]. [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera līgums]] 1699. gadā lika osmaņiem atdot lielāko daļu [[Ungārija]]s un [[Transilvānija]]s Hābsburgiem un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] iezīmēja ilgstošās ekspansijas beigas.<ref name="Boogert2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-international-law/ottoman-encounter-and-the-law-of-nations-in-the-old-regime/4FB1B8A103A26FA71BADF7DE1231FAEE |title=The Ottoman Encounter and the Law of Nations in the Old Regime |author=Maurits H. van den Boogert |work=The Cambridge History of International Law |pages=711–737 |date=2025 |doi=10.1017/9781108757355.025 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 18. un 19. gadsimtā impērijas galvenā sāncense bija [[Krievijas Impērija|Krievija]]. [[Krievu—turku kari]] notika par ietekmi Melnās jūras reģionā, Balkānos un Kaukāzā. Pēc 1768.–1774. gada kara [[Kučuk-Kainardžas miera līgums]] paplašināja Krievijas ietekmi, bet 1783. gadā tā anektēja [[Krimas haniste|Krimas hanisti]].<ref name="Davison1976">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/slavic-review/article/russian-skill-and-turkish-imbecility-the-treaty-of-kuchuk-kainardji-reconsidered/8BB994FBDE3F721E6A852B073D7F0998 |title=“Russian Skill and Turkish Imbecility”: The Treaty of Kuchuk Kainardji Reconsidered |author=Roderic H. Davison |work=Slavic Review |volume=35 |issue=3 |pages=463–483 |date=1976 |doi=10.2307/2495120 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Osmaņu teritoriju un impērijas pastāvēšanas jautājums 19. gadsimtā kļuva par Eiropas lielvaru politikas problēmu, ko dēvēja par [[Austrumu jautājums|Austrumu jautājumu]].<ref name="Findley2008"/> Valsts nostiprināšanai tika īstenotas modernizācijas un centralizācijas reformas. Plašākais posms bija [[Tanzimats]] (1839–1876), kas pārveidoja armiju, pārvaldi, nodokļu iekasēšanu, tiesas, zemes pārvaldi un izglītību. 1839. gada [[Gilhanes edikts]] solīja dzīvības, goda un īpašuma aizsardzību, bet 1856. gada [[Reformu edikts]] uzsvēra musulmaņu un nemusulmaņu tiesisko vienlīdzību.<ref name="Findley2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/tanzimat-ii/55A5EDDE59302B27D567D2A90F15B41E |title=The Tanzimat II |author=Carter Findley |work=The Cambridge History of Turkey |pages=9–37 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.003 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Reformas īstenoja nevienmērīgi, un tās nenovērsa finanšu grūtības un ārējo atkarību; 1881. gadā tika izveidota ārvalstu kreditoru kontrolēta valsts parāda pārvalde.<ref name="KaramanPamuk2010">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/ottoman-state-finances-in-european-perspective-15001914/1C9ACC45EA3B715ACA8C2ED06BC6A510 |title=Ottoman State Finances in European Perspective, 1500–1914 |author=K. Kivanç Karaman; Şevket Pamuk |work=The Journal of Economic History |volume=70 |issue=3 |pages=593–629 |date=2010 |doi=10.1017/S0022050710000550 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Impērijas stabilitāti arvien vairāk ietekmēja Balkānu nacionālās kustības. Pēc serbu un grieķu sacelšanās izveidojās autonoma [[Serbija]] un neatkarīga [[Grieķija]], bet pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|1877.–1878. gada krievu–turku kara]] tika atzīta Serbijas, [[Melnkalne]]s un [[Rumānija]]s neatkarība un izveidota autonoma [[Bulgārijas kņaziste]]. Osmaņu atkāpšanos pavadīja vardarbība un plaša iedzīvotāju pārvietošanās, tostarp musulmaņu bēgļu izceļošana uz atlikušajām impērijas teritorijām.<ref name="Djokic2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/concise-history-of-serbia/independence-18601914/5194B9137FBC3215F84906C54C979485 |title=Independence (1860–1914) |author=Dejan Djokić |work=A Concise History of Serbia |pages=275–331 |date=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 1908. gada [[Jaunturku revolūcija]] atjaunoja 1876. gada konstitūciju un parlamentu. Pēc 1913. gada apvērsuma par faktiski dominējošo un arvien autoritārāko spēku kļuva [[Savienības un progresa komiteja]].<ref name="Hanioglu2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/second-constitutional-period-19081918/2619E59AD2DA03113550FE8FF32909D6 |title=The Second Constitutional Period, 1908–1918 |author=M. Şükrü Hanioğlu |work=The Cambridge History of Turkey |pages=62–111 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.005 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Balkānu kari|Balkānu karos]] (1912–1913) impērija zaudēja gandrīz visas atlikušās teritorijas Eiropā, lai gan atguva [[Edirne|Edirni]] un daļu [[Austrumtrāķija]]s. Kari, bēgļu plūsmas un teritoriju zaudējumi būtiski pārveidoja valsts demogrāfisko un politisko vidi.<ref name="BorodziejGorny2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/forgotten-wars/prelude-the-balkans-19121913/00E7E037C0BFD1588A98C3AB55D8574A |title=Prelude: The Balkans 1912–1913 |author=Włodzimierz Borodziej; Maciej Górny |work=Forgotten Wars: Central and Eastern Europe, 1912–1916 |pages=36–60 |date=2021 |doi=10.1017/9781108938495.004 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> === Pirmais pasaules karš === 1914. gada vasarā Osmaņu impērija pasludināja neitralitāti, bet 2. augustā noslēdza slepenu aliansi ar [[Vācijas Impērija|Vāciju]]. Pēc Osmaņu flotes uzbrukuma Krievijas ostām Melnajā jūrā impērija rudenī iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Centrālo lielvalstu pusē un karoja [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Gallipoli]], [[Mezoptāmija|Mezopotāmijā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Sīnāja pussala|Sīnājā]] un [[Arābijas pussala|Arābijā]].<ref name="Aksakal2008">{{Grāmatas atsauce |last=Aksakal |first=Mustafa |title=The Ottoman Road to War in 1914: The Ottoman Empire and the First World War |publisher=Cambridge University Press |year=2008 |doi=10.1017/CBO9780511551987 |url=https://www.cambridge.org/core/books/ottoman-road-to-war-in-1914/16E2237CC577FE6CC029623B974607EF |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Gallipoli kampaņa|Gallipoli kampaņā]] (1915–1916) Lielbritānijas un Francijas vadītie spēki centās pārņemt [[Dardaneļi|Dardaneļus]], atvērt jūras ceļu uz Krieviju un apdraudēt Konstantinopoli. Osmaņu karaspēks sekmīgi aizstāvēja pussalu, un sabiedrotie atkāpās. Kampaņa abām pusēm radīja lielus zaudējumus, bet komandiera [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala]] panākumi veicināja viņa autoritātes pieaugumu.<ref name="Skinner2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/gallipoli-campaign-and-battle-of/ |title=Gallipoli, Campaign and Battle of |author=Harold Allen Skinner Jr. |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-03-06 |doi=10.15463/ie1418.11537 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Kaukāza frontē [[Envers pašā|Envera pašā]] ofensīva 1914.–1915. gada ziemā beidzās ar katastrofālu sakāvi pie [[Sarikamiša]]s, bet 1916. gadā Krievija ieņēma vairākas Austrumanatolijas teritorijas.<ref name="Martirosyan2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/caucasus-front-1-2/ |title=Caucasus Front |author=Tigran Martirosyan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-08-14 |doi=10.15463/ie1418.11428/1.2 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1915. gadā Osmaņu valdība sāka armēņu karavīru atbruņošanu, civiliedzīvotāju masveida deportācijas un slepkavības. Deportācijas uz Sīrijas un Mezopotāmijas tuksnešainajiem apgabaliem pavadīja bads, slimības, laupīšanas, piespiedu konversija un cita vardarbība.<ref name="Suny2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/armenian-genocide/ |title=Armenian Genocide |author=Ronald Grigor Suny |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2015-05-26 |doi=10.15463/ie1418.10646 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Vēstures un genocīda pētniecībā šie notikumi tiek plaši atzīti par [[armēņu genocīds|armēņu genocīdu]]; bieži minētās bojāgājušo aplēses ir aptuveni 664 000–1,2 miljoni.<ref name="USHMMArmenian">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/the-armenian-genocide-1915-16-overview |title=The Armenian Genocide (1915–16): Overview |website=Holocaust Encyclopedia |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Turcijas valsts [[genocīds|genocīda]] apzīmējumu noraida.<ref name="TurkeyMFA1915">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/1915-olaylari-ve-turk_ermeni-uyusmazligi.tr.mfa |title=1915 Olayları ve Türk-Ermeni Uyuşmazlığı |website=Türkiye Cumhuriyeti Dışişleri Bakanlığı |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> Kara laikā vajāšanas un masveida vardarbība skāra arī asīriešus un Anatolijas grieķus.<ref name="NEPirmaisPasaulesKars">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/2578 |title=Pirmais pasaules karš |author=Ēriks Jēkabsons |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2025-07-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> [[Arābu sacelšanās]] sākās 1916. gadā Hidžāzā [[Huseins ibn Alī (šarifs)|Huseina ibn Alī]] vadībā ar Lielbritānijas atbalstu. Tā traucēja Osmaņu sakarus un veicināja sabiedroto karagājienus, tomēr nebija vienota visu Osmaņu arābu zemju iedzīvotāju kustība.<ref name="Tell2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/husayn-ibn-ali-king-of-hejaz/ |title=Husayn ibn Ali, King of Hejaz |author=Tariq Tell |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2017-02-27 |doi=10.15463/ie1418.11064 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ilgstošais karš izsmēla impērijas cilvēku un saimnieciskos resursus. [[Mudrosas pamiers]] {{dat|1918|10|30||bez}} izbeidza tās dalību karā un deva [[Antante]]s valstīm iespēju ieņemt stratēģiski svarīgas teritorijas.<ref name="Ryan2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/mudros-armistice-of/ |title=Mudros, Armistice of |author=James Ryan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2021-04-06 |doi=10.15463/ie1418.11526 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1920. gada [[Sevras līgums]] paredzēja plašu Osmaņu valsts sadalīšanu un tās suverenitātes ierobežošanu, taču līgums netika ratificēts un nestājās spēkā.<ref name="Smith2014">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/post-war-treaties-ottoman-empire-middle-east/ |title=Post-war Treaties (Ottoman Empire/Middle East) |author=Leonard V. Smith |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2014-10-08 |doi=10.15463/ie1418.10357 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> === Turcijas Republikas izveidošana === [[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]] Mustafas Kemala vadītā [[Turcijas nacionālā kustība]] noraidīja Sevras līgumu un uzvarēja [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karā]]. {{dat|1922|11|1||bez}} sultanātu likvidēja, bet 1923. gadā [[Lozannas līgums]] starptautiski atzina jaunās valsts suverenitāti Anatolijā un Austrumtrāķijā. {{dat|1923|10|29||bez}} tika proklamēta Turcijas Republika ar galvaspilsētu [[Ankara|Ankarā]], un [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] kļuva par tās pirmo prezidentu.<ref name="LOCTurkey">{{Grāmatas atsauce |editor-last=Metz |editor-first=Helen Chapin |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |pages=31–41 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ataturka vadībā izveidojās centralizēta vienpartijas valsts un tika īstenotas plašas [[Ataturka reformas|sekularizācijas un modernizācijas reformas]]. 1924. gadā likvidēja kalifātu un vienādoja izglītības pārvaldi. Reliģiskās institūcijas tika pakļautas valsts kontrolei; 1928. gadā svītroja [[islāms|islāma]] kā [[valsts reliģija]]s norādi no konstitūcijas, bet [[sekulārisms|sekulārisma]] principu tajā tieši iekļāva 1937. gadā.<ref name="Kuru2012">{{Grāmatas atsauce |last=Kuru |first=Ahmet T. |chapter=Westernization and the Emergence of Assertive Secularism (1826–1997) |title=Secularism and State Policies toward Religion: The United States, France, and Turkey |publisher=Cambridge University Press |year=2009 |pages=202–235 |doi=10.1017/CBO9780511815096.009 |url=https://www.cambridge.org/core/books/secularism-and-state-policies-toward-religion/westernization-and-the-emergence-of-assertive-secularism-18261997/7198DA980FF077A670E51F45F06A4F68 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1926. gadā ieviesa laicīgus, galvenokārt Eiropas tiesībās balstītus kodeksus. Civilkodekss noteica obligātu [[civilā laulība|civilo laulību]], nepieļāva [[daudzsievība|daudzsievību]] un paplašināja [[sieviešu tiesības]], lai gan pilnīgu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] nenodrošināja.<ref name="AratPamuk2019">{{Grāmatas atsauce |last1=Arat |first1=Yeşim |last2=Pamuk |first2=Şevket |chapter=Introduction |title=Turkey between Democracy and Authoritarianism |publisher=Cambridge University Press |year=2019 |pages=1–27 |doi=10.1017/9781139022385.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/turkey-between-democracy-and-authoritarianism/introduction/33228141654EFEFDB7978880ADBB56AD |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1928. gadā [[arābu raksts|arābu rakstībā]] balstīto osmaņu alfabētu aizstāja ar [[latīņu raksts|latīņu rakstā]] balstītu turku alfabētu, ko papildināja pieaugušo lasītprasmes kampaņa.<ref name="NETurkuValoda">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/247046-turku-valoda |title=Turku valoda |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2024-12-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> Sievietes vēlēšanu tiesības pašvaldībās ieguva 1930. gadā, bet parlamenta vēlēšanās — 1934. gadā.<ref name="TBMMSievietes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.tbmm.gov.tr/TbmmWeb/Tutanak20230120/26/3/33/c8b715e3-60de-42c7-87fe-3ca448631cc1.html |title=Türkiye Büyük Millet Meclisi tutanakları: kadınların seçme ve seçilme hakkı |website=Türkiye Büyük Millet Meclisi |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> Reformas veidoja sekulāru un uz turku nacionālismu balstītu valsti, taču tās īstenoja no augšas apstākļos, kuros politiskā opozīcija un neatkarīga sabiedriskā darbība bija ierobežota.<ref name="AratPamuk2019"/> === Turcija pēc Ataturka === Pēc Ataturka nāves 1938. gadā par prezidentu kļuva [[Ismets Ineni]], kurš turpināja vienpartijas pārvaldi. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija īstenoja bruņotas neitralitātes un diplomātiskas līdzsvarošanas politiku. Tā formāli pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]] un [[Japānas impērija|Japānai]] tikai 1945. gada februārī, kad to sakāve jau bija paredzama, un kaujās nepiedalījās.<ref name="Zurcher2017PostAtaturk">{{Grāmatas atsauce |last=Zürcher |first=Erik J. |title=Turkey: A Modern History |edition=4 |publisher=I.B. Tauris |location=London |year=2017 |pages=206–277 |isbn=978-1-78453-187-4 |language=en}}</ref> Turcija kļuva par vienu no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dibinātājvalstīm.<ref name="UNFounders">{{Tīmekļa atsauce |url=https://research.un.org/en/unmembers/founders |title=Founding Member States |website=United Nations Research Guides |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Pēc kara tika ieviesta daudzpartiju sistēma. Pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas 1946. gadā vēl nebija pilnīgi brīvas: tajās izmantoja atklātu balsošanu un slepenu balsu skaitīšanu, un nebija tiesu uzraudzības. Pirms nākamajām vēlēšanām kārtību reformēja, ieviešot aizklātu balsošanu, atklātu skaitīšanu un tiesu uzraudzību.<ref name="Olgun2011">{{Publikācijas atsauce |last=Olgun |first=Kenan |title=Türkiye’de Cumhuriyetin İlanından 1950’ye Genel Seçim Uygulamaları |journal=Atatürk Araştırma Merkezi Dergisi |volume=XXVII |issue=79 |year=2011 |pages=1–36 |url=https://atamdergi.gov.tr/ozet/99/eng |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> [[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada vēlēšanās]] uzvarēja [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskā partija]], mierīgā ceļā izbeidzot [[Republikāņu tautas partija]]s nepārtraukto atrašanos pie varas. Par prezidentu kļuva [[Dželals Bajars]], bet par premjerministru — [[Adnans Menderess]].<ref name="Danforth2021">{{Grāmatas atsauce |last=Danforth |first=Nicholas |chapter=A Nation Votes |title=The Remaking of Republican Turkey: Memory and Modernity since the Fall of the Ottoman Empire |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |pages=12–37 |doi=10.1017/9781108973779.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/remaking-of-republican-turkey/nation-votes/305B4BFC24F6EBB95A762CEEB5983B70 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Jaunā valdība veicināja privāto uzņēmējdarbību, lauksaimniecības mehanizāciju un autoceļu būvi, kā arī mazināja daļu agrāko reliģiskās dzīves ierobežojumu.<ref name="SilvermanEconomy">{{Grāmatas atsauce |last=Silverman |first=Reuben |chapter=The Costs of Success: The Democrat Party in Power, 1950–1954 |title=The Rise and Fall of Turkey's Democrat Party: The Cold War and Illiberalism, 1945–60 |publisher=Cambridge University Press |year=2025 |url=https://www.cambridge.org/core/books/rise-and-fall-of-turkeys-democrat-party/costs-of-success-the-democrat-party-in-power-19501954/E3598F9E4BF45F97A6454B4C67A97B57 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākumā Turcijas ārpolitiku būtiski ietekmēja [[Padomju Savienība]]s prasības pārskatīt abu valstu robežu [[Karsa]]s un [[Ardahana]]s apgabalā un šaurumu režīmu. Turcija prasības noraidīja un ciešāk tuvinājās [[Rietumu pasaule|Rietumiem]].<ref name="FRUS1946Turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/historicaldocuments/frus1946v07/d622 |title=The Acting Secretary of State to the Secretary of State, at Paris |website=Foreign Relations of the United States, 1946, Volume VII |publisher=Office of the Historian, United States Department of State |date=1946-08-08 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1947. gadā tā kļuva par vienu no pirmajām [[Trumena doktrīna]]s palīdzības saņēmējām, bet 1950. gadā nosūtīja karaspēku uz [[Korejas karš|Korejas karu]]. Šie lēmumi nostiprināja Turcijas vietu Rietumu drošības sistēmā, un 1952. gadā tā pievienojās [[NATO]].<ref name="NATOHistoryTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nato.int/en/about-us/nato-history/history-by-theme/my-country-and-nato/tuerkiye-and-nato |title=Türkiye and NATO |website=NATO |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> === Militārie apvērsumi un politiskā attīstība === [[Attēls:Cemal Gürsel (1960).jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Džemals Girsels]] 1960. gada jūnijā. Pēc 27. maija militārā apvērsuma viņš vadīja Nacionālās vienotības komiteju un vēlāk kļuva par Turcijas prezidentu]] [[Turcijas Bruņotie spēki]], kas sevi uzskatīja par sekulārās republikas un konstitucionālās kārtības aizstāvjiem, turpmākajās desmitgadēs vairākkārt iejaucās politikā. [[1960. gada Turcijas militārais apvērsums|1960. gada apvērsumā]] tika gāzta Menderesa valdība, atlaists parlaments un aizliegta Demokrātiskā partija; Menderesam un diviem bijušajiem ministriem 1961. gadā izpildīja nāvessodu.<ref name="Metz1996">{{Grāmatas atsauce |editor=Helen Chapin Metz |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Jaunā 1961. gada konstitūcija paplašināja vairākas pilsoniskās tiesības un izveidoja [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālo tiesu]], bet vienlaikus institucionalizēja armijas politisko lomu ar Nacionālās drošības padomes starpniecību. 1971. gadā militārā vadība ar memorandu piespieda valdību atkāpties, pati tieši nepārņemot valsts pārvaldi.<ref name="Metz1996"/> Politiskās vardarbības, valdību nestabilitātes un ekonomiskās krīzes apstākļos armija [[1980. gada Turcijas militārais apvērsums|1980. gada 12. septembrī]] atkal pārņēma varu. Parlaments un valdība tika atlaisti, partijas likvidētas, bet plašus arestus un represijas pavadīja cilvēktiesību pārkāpumi. Militārās varas pārraudzībā pieņemtā 1982. gada konstitūcija paplašināja prezidenta, izpildvaras un drošības institūciju pilnvaras un ierobežoja vairākas politiskās brīvības.<ref name="Gonenc2008">{{Žurnāla atsauce |author=Levent Gönenç |title=Presidential Elements in Government: Turkey |journal=European Constitutional Law Review |volume=4 |issue=3 |year=2008 |pages=488–523 |doi=10.1017/S1574019608004884 |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/F714E1529602DA1A4BE17F18F44D234D/S1574019608004884a.pdf/presidential_elements_in_government_turkey.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1983. gada vēlēšanās atļāva piedalīties tikai trim militārās varas apstiprinātām partijām, tomēr uzvarēja nevis armijas atbalstītā partija, bet [[Turguts Ezals|Turguta Ezala]] vadītā [[Tēvzemes partija]]. Tādēļ pāreja uz konkurējošāku civilo politiku bija pakāpeniska.<ref name="Ahmad1984">{{Tīmekļa atsauce |author=Feroz Ahmad |url=https://www.merip.org/1984/03/the-turkish-elections-of-1983/ |title=The Turkish Elections of 1983 |website=MERIP Reports |date=1984-03-15 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ezala valdības turpināja pāreju no importa aizstāšanas politikas uz eksportu un tirgus mehānismus veicinošu ekonomikas modeli, paplašinot privāto uzņēmējdarbību un integrāciju pasaules tirgū.<ref name="Onis2004">{{Žurnāla atsauce |author=Ziya Öniş |title=Turgut Özal and His Economic Legacy: Turkish Neo-Liberalism in Critical Perspective |journal=Middle Eastern Studies |volume=40 |issue=4 |year=2004 |pages=113–134 |doi=10.1080/00263200410001700338 |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00263200410001700338 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1984. gadā sākās bruņots konflikts starp Turcijas valsti un [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]] (PKK), kas turpinājās arī 21. gadsimtā.<ref name="Yadirgi2017">{{Grāmatas atsauce |author=Veli Yadirgi |chapter=Turkey’s Kurdish Question in the Era of Neoliberalism: From the 1980 Coup to the AKP’s Kurdish Overture (1980–2010s) |title=The Political Economy of the Kurds of Turkey: From the Ottoman Empire to the Turkish Republic |publisher=Cambridge University Press |year=2017 |pages=214–258 |doi=10.1017/9781316848579.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/political-economy-of-the-kurds-of-turkey/turkeys-kurdish-question-in-the-era-of-neoliberalism-from-the-1980-coup-to-the-akps-kurdish-overture-19802010s/9DFBC36907D0AC363944B16747411AD4 |language=en}}</ref> === Turcija 21. gadsimtā === [[Taisnības un attīstības partija]] (AKP) [[2002. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|2002. gada vēlēšanās]] ieguva 34,3 % balsu un absolūto vairākumu parlamentā.<ref name="OSCE2002">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/5/6/16346.pdf |title=Republic of Turkey: Parliamentary Elections, 3 November 2002 — Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |date=2002 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Sākotnēji valdību vadīja [[Abdullahs Gils]], bet 2003. gadā par premjerministru kļuva AKP līderis [[Redžeps Tajips Erdogans]]. Pirmajos valdīšanas gados AKP īstenoja ekonomiskas un politiskas reformas un samazināja bruņoto spēku tradicionāli lielo ietekmi politikā.<ref name="Lord2018">{{Grāmatas atsauce |author=Ceren Lord |chapter=The Rise of the AKP and the Struggle within and for the State since 2002 |title=Religious Politics in Turkey: From the Birth of the Republic to the AKP |publisher=Cambridge University Press |year=2018 |pages=241–284 |doi=10.1017/9781108638906.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/religious-politics-in-turkey/rise-of-the-akp-and-the-struggle-within-and-for-the-state-since-2002/72C0913599A82B7FC1297906E75547C3 |language=en}}</ref> Turcija 1999. gadā ieguva [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusu un 2005. gadā sāka pievienošanās sarunas. Tās vēlāk palēninājās domstarpību dēļ par [[Kipra|Kipru]], tiesiskumu, cilvēktiesībām un demokrātisko institūciju darbību; 2018. gadā [[Eiropas Savienības Padome|ES Padome]] secināja, ka sarunas faktiski nonākušas strupceļā.<ref name="ConsiliumEU">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/turkiye/ |title=Türkiye |publisher=Council of the European Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Kurdu jautājuma risināšanai no 2009. līdz 2015. gadam notika vairāki sarunu mēģinājumi, tomēr 2013.–2015. gada miera process sabruka un atsākās plašas sadursmes. Pēc PKK līdera [[Abdullahs Edžalans|Abdullaha Edžalana]] 2025. gada aicinājuma izbeigt bruņoto cīņu organizācija paziņoja par lēmumu izformēties un sāka atbruņošanos; līdz 2026. gada augustam juridiskās reintegrācijas process vēl nebija pabeigts.<ref name="DincOzduzen2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/new-perspectives-on-turkey/article/from-resolution-to-resecuritization-populist-communication-of-the-akps-kurdish-peace-process-in-turkey/4FA177656DEEB1A1ADEF056DFFDF3424 |title=From resolution to resecuritization: populist communication of the AKP’s Kurdish peace process in Turkey |author=Pınar Dinç; Özge Özduzen |website=New Perspectives on Turkey |volume=68 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref><ref name="ReutersPKK2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/turkey-unveil-draft-law-that-would-bring-pkk-peace-2026-08-05/ |title=Turkey unveils draft law to reintegrate PKK militants, achieve peace |publisher=Reuters |date=2026-08-05 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016. gadā|2016. gada 15.–16. jūlija militārā apvērsuma mēģinājums]] tika apspiests. Tam sekoja ārkārtējais stāvoklis, plašas ierēdņu, militārpersonu, tiesnešu un pedagogu atlaišanas un aizturēšanas, kā arī iestāžu slēgšana, kas izraisīja starptautisku kritiku par cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.<ref name="OHCHR2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Countries/TR/2018-03-19_Second_OHCHR_Turkey_Report.pdf |title=Report on the impact of the state of emergency on human rights in Turkey, including an update on the South-East: January–December 2017 |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2018-03 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 2017. gada referendumā ar 51,41 % balsu tika apstiprināta pāreja no parlamentāras uz prezidentālu pārvaldes sistēmu.<ref name="OSCE2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/6/2/324816.pdf |title=Republic of Turkey: Constitutional Referendum, 16 April 2017 — OSCE/ODIHR Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |year=2017 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Tā pilnībā stājās spēkā pēc 2018. gada vēlēšanām, kad likvidēja premjerministra amatu un prezidentam nodeva plašas izpildvaras pilnvaras.<ref name="IPU2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.ipu.org/parliament/TR/TR-LC01/election/TR-LC01-E20180624 |title=Türkiye: Grand National Assembly, June 2018 election |website=IPU Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Ārpolitikā Turcija saglabāja dalību [[NATO]] un sadarbību ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], vienlaikus īstenojot patstāvīgāku reģionālo politiku un iesaistoties [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], migrācijas, [[Austrumu Vidusjūra]]s un [[Melnās jūra]]s jautājumos.<ref name="KutlayOnis2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/ia/article/97/4/1085/6314232 |title=Turkish foreign policy in a post-western order: strategic autonomy or new forms of dependence? |author=Mustafa Kutlay; Ziya Öniş |website=International Affairs |volume=97 |issue=4 |year=2021 |pages=1085–1104 |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> {{dat|2023|2|6||bez}} Turcijas dienvidaustrumus un [[Sīrija|Sīriju]] skāra [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|divas postošas zemestrīces]]. Turcijā gāja bojā vismaz {{sk|53537}} cilvēki, tika iznīcināti vairāk nekā {{sk|313000}} ēku un aptuveni 3,3 miljoni cilvēku palika bez mājokļa, izraisot ilgstošu reģiona atjaunošanas procesu.<ref name="UNDP2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.undp.org/eurasia/stories/one-year-after-turkiyes-earthquakes-recovery-takes-many-forms |title=One year after Türkiye’s earthquakes, recovery takes many forms |publisher=United Nations Development Programme |date=2024-02-06 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> == Ģeogrāfija == {{pamatraksts|Turcijas ģeogrāfija}} === Ģeogrāfiskais stāvoklis === Turcija ir [[transkontinentāla valsts]] [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]].<ref name="latvijas-enciklopedija">„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.</ref> Lielākā daļa tās teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā]], bet [[Austrumtrāķija]] — [[Eiropa|Eiropā]]. Valsts kopējā [[platība]] ir {{sk|783562}} km².<ref name="encyclopedia-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcija robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Grieķija|Grieķiju]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]], [[Irāna|Irānu]], [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]]. To apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos. Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]. Šī [[jūras šaurums|šaurumu]] sistēma savieno Melno jūru ar Egejas jūru un tālāk ar Vidusjūru, tādēļ tai ir liela nozīme starptautiskajā [[kuģniecība|kuģniecībā]], [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un Melnās jūras reģiona [[drošība|drošībā]].<ref name="marmara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="dardaneli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Novietojums starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] piešķir valstij arī nozīmīgu vietu reģionālajos sauszemes [[transports|transporta]] un [[enerģētika]]s ceļos. Turciju tradicionāli iedala septiņos [[Turcijas ģeogrāfiskie reģioni|ģeogrāfiskos reģionos]]: Marmora jūras, Egejas jūras, Melnās jūras, Centrālās Anatolijas, Austrumu Anatolijas, Dienvidaustrumu Anatolijas un Vidusjūras reģionā. Šis 1941. gadā izveidotais iedalījums nav [[administratīvais iedalījums|administratīvs]].<ref name="avci2011">Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}</ref> === Reljefs === [[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]] Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts; [[reljefs]] kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Anatolijas iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos no Melnās jūras piekrastes norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos no Vidusjūras piekrastes — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]. Centrālajā Anatolijā dominē [[plakankalne]]s, [[līdzenums|līdzenumi]] un slēgtas [[ieplaka]]s, savukārt Austrumanatolijā atrodas augstas plakankalnes, [[kalnu masīvs|kalnu masīvi]] un [[vulkāns|vulkāni]]. Tur pie Irānas robežas paceļas [[Ararats]]; tā 5137 metrus augstā [[virsotne (ģeogrāfija)|virsotne]] ir valsts augstākais punkts.<ref name="turkey-mountains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Rietumanatolijā [[kalnu grēda|kalnu grēdas]] mijas ar austrumu–rietumu virzienā orientētiem [[grabens|grabeniem]], kuru [[upes ieleja|upju ielejās]] izveidojušās auglīgas [[zemiene]]s.<ref name="cohen-1995">H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}</ref> Reljefu un lielo [[seismiskums|seismiskumu]] nosaka Turcijas atrašanās [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātņu]] mijiedarbības zonā. Arābijas plātnes kustība uz ziemeļiem veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos uz rietumiem. Nozīmīgākās aktīvās [[ģeoloģiskais lūzums|struktūras]] ir [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], bet valsts rietumos dominē [[Zemes garoza|zemes garozas]] izstiepšanās. Tādēļ [[zemestrīce]]s ir viens no galvenajiem [[dabas apdraudējums|dabas apdraudējumiem]]; pie postošākajām pieder [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].<ref name="usgs-kocaeli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.<ref name="usgs-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> === Ūdeņi === Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]; teritoriju iedala 25 [[upes baseins|upju baseinos]]. Kalnainā reljefa un nevienmērīgo [[nokrišņi|nokrišņu]] dēļ upju [[caurplūdums]] ievērojami mainās pa sezonām, bet lielais kritums rada [[hidroenerģija]]s potenciālu.<ref name="dsi-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Austrumturcijā sākas [[Eifrata]] un [[Tigra]], kas tālāk plūst caur Sīriju vai Irāku un veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu. To ūdeņus plaši izmanto [[apūdeņošana]]i, [[ūdensapgāde]]i un hidroenerģijas ražošanai.<ref name="escwa-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Nozīmīgas ir arī [[Kizilirmaka]], kas ir garākā upe, kura gan sākas, gan ietek jūrā Turcijā, [[Sakārja]] un uz [[Kaspijas jūra]]s baseinu plūstošā [[Araksa]]. Uz Eifratas, Tigras un citām upēm izbūvēti daudzi [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s. [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] ietvaros [[ūdenssaimniecība|ūdens infrastruktūra]] tiek izmantota arī plašu [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] apūdeņošanai un [[reģionālā attīstība|reģionālajai attīstībai]].<ref name="gap-overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas lielākais dabiskais ezers ir Austrumanatolijā esošais [[Vanas ezers]] — beznoteces, sāļš un stipri [[sārmainība|sārmains]] ezers. Centrālajā Anatolijā atrodas seklais un sāļais [[Tuza ezers]], kura platība sezonāli ievērojami mainās; tas ir nozīmīgs [[mitrājs]], [[flamingi|flamingu]] ligzdošanas vieta un [[sāls]] ieguves avots.<ref name="unesco-tuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> === Klimats === [[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]] Turcijas [[klimats|klimata]] daudzveidību nosaka apkārtējās jūras, [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.<ref name="iyigun2013">Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}</ref> Dienvidu un lielā daļā Egejas jūras piekrastes valda [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām vasarām un maigām, lietainām ziemām. Melnās jūras piekrastē klimats ir mitrāks, nokrišņi sadalīti vienmērīgāk, bet visvairāk to saņem piekrastes austrumu daļa. Marmora jūras apkārtne ir pārejas apgabals starp Melnās jūras, Vidusjūras un [[kontinentāls klimats|kontinentālo klimatu]].<ref name="fao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Pontijas un Tauru kalni ierobežo jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanu iekšzemē. Tādēļ Centrālajā Anatolijā klimats ir sausāks un kontinentālāks: vasaras ir siltas vai karstas, ziemas aukstas, bet gada [[temperatūra]]s svārstības lielākas nekā piekrastē. Austrumanatolijas [[augstiene|augstienēs]] ziemas ir īpaši garas, aukstas un sniegotas. Klimata atšķirības nosaka arī [[augājs|augāju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību: piekrastē audzē mitrumprasīgākus un siltummīlošus [[kultūraugs|kultūraugus]], bet Centrālās Anatolijas pussausajos apgabalos nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]]. === Daba === Turcijas lielo [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[fitoģeogrāfija|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, kā arī krasās klimata, augstuma un reljefa atšķirības.<ref name="atalay2017">İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].</ref><ref name="noroozi2019">Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].</ref> [[mežs|Meži]] aizņem aptuveni 30 % valsts teritorijas, taču to sastāvs reģionos ir ļoti atšķirīgs.<ref name="forest2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Melnās jūras piekrastē aug mitri [[lapu koki|lapkoku]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži; Egejas un Vidusjūras piekrastē izplatīts mūžzaļais [[makijs]] un [[priedes|priežu]] meži; Anatolijas iekšienē — [[stepe]]s un [[mežastepe]]s, bet augstākajos kalnos — [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]].<ref name="atalay1986">İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].</ref> [[fauna|Dzīvnieku valsti]] veido Vidusjūras, Eiropas, Kaukāza un Rietumāzijas faunas elementi; sastopami [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis]], [[savvaļas kaza]] un daudzveidīgas [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Īpaši ievērojama ir [[endēmisms|endēmisko]] augu daudzveidība Anatolijas kalnu masīvos, ko veicinājusi [[biotops|biotopu]] ģeogrāfiskā izolācija. [[suga|Sugu]] un [[ekosistēma|ekosistēmu]] aizsardzībai izveidots [[nacionālais parks|nacionālo]] un [[dabas parks|dabas parku]], [[aizsargājama dabas teritorija|aizsardzības teritoriju]] un starptautiski nozīmīgu mitrāju tīkls.<ref name="protected2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> === Vides problēmas === [[Industrializācija]], [[urbanizācija]] un iedzīvotāju skaita pieaugums ir palielinājuši slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]]. Galvenās problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], ūdens patēriņa pieaugums, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.<ref name="oecd2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="oecd2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Gaisa piesārņojums visvairāk skar [[pilsēta|pilsētas]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centrus, savukārt Centrālajā un Dienvidaustrumu Anatolijā nozīmīgs ir [[ūdens trūkums]] un zemes degradācija. Lauksaimniecība ir lielākais iegūtā [[saldūdens]] patērētājs, galvenokārt apūdeņošanas dēļ. Kalnainais reljefs, reta [[veģetācija]]s sega un ilgstoša intensīva [[zemes izmantošana]] veicina [[augsnes erozija|augsnes eroziju]], kas samazina zemes [[auglība|auglību]] un palielina [[sanesumi|sanešu]] uzkrāšanos [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]]. Vidusjūras un Egejas jūras reģionos karstas un sausas vasaras palielina mežu ugunsgrēku risku. Urbanizācija un [[infrastruktūra]]s izplešanās izraisa dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. Klimata pārmaiņas pastiprina [[karstuma vilnis|karstuma viļņus]], [[sausums|sausumu]], [[ūdens stress|ūdens stresu]], ugunsgrēku, [[plūdi|plūdu]] un [[nogruvums|nogruvumu]] risku un apdraud lauksaimniecību, ūdensapgādi, bioloģisko daudzveidību un [[piekraste]]s teritorijas.<ref name="worldbank-ccdr">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcija 2021. gadā ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam sasniegt [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] neto nulles emisijas.<ref name="worldbank-green">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> == Politika == {{pamatraksts|Turcijas politika}} === Konstitūcija === [[Attēls:Turkish constitutional referendum 1982 2.svg|thumbnail|upright=1.2|1982. gada konstitucionālā referenduma rezultāti pa Turcijas iliem]] Turcijas [[konstitucionālisms|konstitucionālās attīstības]] pirmsākumi meklējami [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], kur 1876. gadā pieņēma pirmo [[konstitūcija|konstitūciju]]. [[Turcijas Republika|Republikas]] laikā tai sekoja 1921., 1924. un 1961. gada konstitūcijas; pēdējā izveidoja [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālo tiesu]] un paplašināja [[pamattiesības|pamattiesību]] regulējumu.<ref name="ozbudun2011">{{Grāmatas atsauce |last=Özbudun |first=Ergun |title=The Constitutional System of Turkey: 1876 to the Present |url=https://doi.org/10.1057/9780230337855 |publisher=Palgrave Macmillan |location=Ņujorka |year=2011 |pages=1–37 |isbn=978-0-230-12100-3 |language=en}}</ref> Pašreizējais [[pamatlikums]] ir pēc [[1980. gada Turcijas militārais apvērsums|1980. gada militārā apvērsuma]] izstrādātā un 1982. gada referendumā apstiprinātā [[Turcijas konstitūcija|konstitūcija]]. Tā nosaka Turciju par [[demokrātija|demokrātisku]], [[sekulārisms|sekulāru]] un [[sociāla valsts|sociālu]] [[tiesiska valsts|tiesisku]] republiku, kurā [[suverenitāte]] pieder tautai, bet [[likumdošanas vara|likumdošanas]], [[izpildvara]]s un [[tiesu vara|tiesu varas]] īstenošana uzticēta atsevišķām [[valsts institūcija|institūcijām]].<ref name="constitution">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> [[2017. gada Turcijas konstitucionālais referendums|2017. gada 16. aprīļa referendumā]] apstiprināja pāreju no [[parlamentāra republika|parlamentāras]] uz [[prezidentāla republika|prezidentālu pārvaldes sistēmu]]. Galvenie grozījumi pilnībā stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā pēc 24. jūnija [[2018. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta]] un [[2018. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanām]]: tika likvidēts [[Turcijas premjerministrs|premjerministra]] amats un [[Ministru padome]], bet izpildvara koncentrēta [[Turcijas prezidents|prezidenta]] amatā.<ref name="court2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/leading-judgments/the-judgment-concerning-decree-laws-and-applicability-of-the-repealed-article-91-of-the-constitution/ |title=The Judgment concerning Decree-laws and Applicability of the Repealed Article 91 of the Constitution |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> [[Parlaments]] saglabāja likumdošanas varu; pretrunas gadījumā [[likums|likumam]] ir priekšroka pār [[prezidenta dekrēts|prezidenta dekrētu]], kura atbilstību konstitūcijai var pārbaudīt Konstitucionālā tiesa.<ref name="constitution"/> === Izpildvara === [[Attēls:Tayyip Erdoğan.JPG|thumbnail|upright=0.8|Kopš 2014. gada [[Redžeps Tajips Erdogans]] ir [[Turcijas prezidents]]]] Izpildvaru īsteno [[Turcijas prezidents|Republikas prezidents]], kurš ir [[valsts galva|valsts]] un izpildvaras vadītājs. Prezidentu ievēlē [[tiešās vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]] uz pieciem gadiem, un viena persona parasti var tikt ievēlēta ne vairāk kā divas reizes. Ja parlaments prezidenta otrā termiņa laikā nolemj atjaunot prezidenta un parlamenta [[vēlēšanas]], viņš var kandidēt vēlreiz.<ref name="constitution"/> Prezidents ieceļ un atbrīvo [[viceprezidents|viceprezidentus]], [[ministrs|ministrus]] un augstākās [[valsts pārvalde|valsts pārvaldes]] amatpersonas, pārstāv valsti un konstitūcijas noteiktajās robežās izdod prezidenta dekrētus. Ar tiem nevar regulēt jautājumus, kas rezervēti likumam vai jau nepārprotami noregulēti likumā.<ref name="Altunok">{{Grāmatas atsauce |last=Altunok |first=Mustafa |chapter=The Turkish Presidential Model: A Hybrid System? |editor-last=Farazmand |editor-first=Ali |title=Global Encyclopedia of Public Administration, Public Policy, and Governance |publisher=Springer |location=Cham |year=2022 |pages=12928–12933 |doi=10.1007/978-3-030-66252-3_3516 |language=en}}</ref> Ministri ir atbildīgi prezidentam, nevis pakļauti parlamenta [[uzticības balsojums|uzticības balsojumam]], tomēr [[deputāts|deputāti]] var viņiem iesniegt rakstiskus jautājumus, un parlaments noteiktos gadījumos var sākt [[parlamentārā izmeklēšana|izmeklēšanu]].<ref name="constitution"/> === Likumdevēja vara === Likumdošanas vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai]] ({{val|tr|Türkiye Büyük Millet Meclisi}}, TBMM) — [[vienpalātas parlaments|vienpalātas parlamentam]] [[Ankara|Ankarā]]. Konstitūcija tajā paredz 600 deputātu vietas; deputātus ievēlē uz pieciem gadiem, un kārtējās parlamenta un prezidenta vēlēšanas notiek vienā dienā.<ref name="constitution"/> Parlaments pieņem, groza un atceļ likumus, apstiprina [[valsts budžets|valsts budžetu]] un [[starptautisks līgums|starptautisko līgumu]] [[ratifikācija|ratifikāciju]], kā arī lemj par [[kara pieteikšana|kara pieteikšanu]] un [[amnestija|amnestiju]]. Tā darbs norisinās [[plenārsēde|plenārsēdēs]] un pastāvīgajās [[parlamentārā komisija|komisijās]].<ref name="IPU">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipu.org/parliament/TR |title=Türkiye |website=Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> === Tiesu vara === Konstitūcija nosaka, ka tiesu varu īsteno neatkarīgas un objektīvas [[tiesa]]s. [[Vispārējās jurisdikcijas tiesa|Vispārējās jurisdikcijas tiesas]] izskata [[civillieta|civillietas]] un [[krimināllieta|krimināllietas]], bet [[administratīvā tiesa|administratīvās tiesas]] — strīdus par valsts pārvaldes rīcību. Augstākās instances ir attiecīgi [[Kasācijas tiesa (Turcija)|Kasācijas tiesa]] un [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]], savukārt [[Jurisdikcijas strīdu tiesa (Turcija)|Jurisdikcijas strīdu tiesa]] izšķir abu [[jurisdikcija|jurisdikciju]] kompetences strīdus.<ref name="AIHJA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aihja.org/en/membre/turkiye-council-of-state/ |title=Türkiye: Council of State |publisher=Association Internationale des Hautes Juridictions Administratives |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Konstitucionālā tiesa pārbauda likumu, prezidenta dekrētu un [[parlamenta reglaments|parlamenta reglamenta]] atbilstību konstitūcijai, kā arī izskata individuālus pieteikumus par konstitucionāli aizsargātu pamattiesību pārkāpumiem pēc citu [[tiesību aizsardzības līdzekļi|tiesību aizsardzības līdzekļu]] izsmelšanas.<ref name="AYM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/court/short-history/ |title=Short History |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> [[tiesnesis|Tiesnešu]] un [[prokurors|prokuroru]] iecelšanas, paaugstināšanas un [[disciplināratbildība|disciplināros]] jautājumus pārvalda [[Tiesnešu un prokuroru padome]]. Tajā ir 13 locekļi; padomi vada [[tieslietu ministrs]], bet pārējos locekļus izraugās prezidents un parlaments.<ref name="HSK">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cjp.gov.tr/about-us |title=About Us |publisher=Council of Judges and Prosecutors of the Republic of Türkiye |date=2021-09-23 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref><ref name="constitution"/> === Politiskās partijas un vēlēšanas === [[Attēls:Yüksek Seçim Kurulu.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Turcijas Augstākā vēlēšanu padome]] Ankarā]] Turcijā darbojas [[daudzpartiju sistēma]]. Pāreja no [[Republikāņu tautas partija]]s [[vienpartijas sistēma|vienpartijas pārvaldes]] sākās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], bet [[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada parlamenta vēlēšanās]] uzvarēja [[opozīcija (politika)|opozīcijā]] esošā [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskā partija]], nodrošinot pirmo mierīgo varas maiņu republikas vēsturē.<ref name="ChathamHouse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chathamhouse.org/2024/05/democracy-turkey |title=Democracy in Turkey |publisher=Chatham House |date=2024-05-23 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Vēlēšanas organizē un to galīgos rezultātus apstiprina [[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Augstākā vēlēšanu padome]] ({{val|tr|Yüksek Seçim Kurulu}}, YSK).<ref name="constitution"/> Parlamenta deputātus ievēlē 87 [[daudzmandātu vēlēšanu apgabals|daudzmandātu apgabalos]] pēc slēgto [[partiju saraksts|partiju sarakstu]] [[proporcionālā vēlēšanu sistēma|proporcionālās sistēmas]], izmantojot [[D'Onta metode|D'Onta metodi]]. Kopš 2022. gada partijai vai [[vēlēšanu alianse|vēlēšanu aliansei]] valsts mērogā jāpārvar 7 % [[vēlēšanu slieksnis|slieksnis]]; vēlēšanās var piedalīties arī [[neatkarīgs kandidāts|neatkarīgi kandidāti]].<ref name="OSCE2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/turkey/statements-24/4687-2023-presidential-and-parliamentary-eng/file |title=Republic of Türkiye — General Elections, 14 May 2023: Statement of Preliminary Findings and Conclusions |publisher=OSCE |date=2023-05-15 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Prezidentu ievēlē [[tautas balsojums|tautas balsojumā]]; ja pirmajā kārtā neviens kandidāts nesaņem vairākumu, notiek [[divu kārtu vēlēšanu sistēma|otrā kārta]]. Pēdējās parlamenta un prezidenta vēlēšanas notika 2023. gadā; prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Redžeps Tajips Erdogans]].<ref name="YSKstatistika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ysk.gov.tr/doc/dosyalar/docs/YEN%C4%B0-KAPAKLI-ELECTION-STATISTICS-2020-2024-ENG-11-11-2025.pdf |title=Election Statistics, 2020–2024 |publisher=Supreme Electoral Council of Türkiye |date=2025-08 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> [[2024. gada Turcijas pašvaldību vēlēšanas|2024. gada pašvaldību vēlēšanās]] CHP kandidāti mēru vēlēšanās kopumā saņēma lielāko balsu īpatsvaru valstī, saglabājot arī [[Stambula]]s un Ankaras vadību.<ref name="Reuters2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/erdogan-vows-make-amends-after-humbling-election-loss-turkey-2024-04-01/ |title=Erdogan vows to make amends after humbling election loss in Turkey |publisher=Reuters |date=2024-04-01 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Kopš 2002. gada valsts politikā dominējoša loma ir [[Taisnīguma un attīstības partija]]i (AKP). Starp citiem nozīmīgiem [[politiskā partija|politiskajiem spēkiem]] ir [[Republikāņu tautas partija]] (CHP), [[Nacionālistu kustības partija]] (MHP), [[Tautu vienlīdzības un demokrātijas partija]] (DEM) un [[Labā partija]] (İYİ Parti). Parlamenta sastāvs starp vēlēšanām var mainīties deputātu pāreju, [[deputāta mandāts|mandātu]] izbeigšanās un jaunu partiju veidošanās dēļ. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Turcijas administratīvais iedalījums}} {| width=800px align=right |- | {{Turcijas ilu karte|float=right}} |} Turcija ir [[unitāra valsts]].<ref name="OECD2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://oecd-cfe-eds.github.io/ro2023-country-pages/tl3-tur.html |title=OECD Regional Outlook 2023: Country Profile — Türkiye |publisher=[[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] |year=2023 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Centrālās [[valsts pārvalde|valsts pārvaldes]] vajadzībām tā ir sadalīta 81 [[Turcijas ili|ilā]] ({{val|tr|il}}), kurus vada valdības iecelti [[vali (amats)|vali]] (gubernatori). [[Turcijas konstitūcija|Konstitūcijas]] 126. pants paredz ilu iedalījumu zemāka līmeņa vienībās — [[ilče|ilčēs]] (''ilçe'').<ref name="konstitucija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Iedzīvotāju uzskaites sistēmā ietvertas 973 ilčes, tostarp 51 nemetropoles ila centrālā ilče, kur centrālās pārvaldes funkcijas īsteno gubernators.<ref name="NVI">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nvi.gov.tr/mernis |title=Merkezi Nüfus İdaresi Sistemi (MERNİS) |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı, Nüfus ve Vatandaşlık İşleri Genel Müdürlüğü |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Atsevišķa ilčes pārvalde (''kaymakamlık''), ko vada kajmakami (''[[kaymakam]]''), darbojas 922 ilčēs.<ref name="Iekslietu">{{Tīmekļa atsauce |url=https://icisleri.gov.tr/valilikler |title=Valilikler ve Kaymakamlıklar |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> No centrālās teritoriālās pārvaldes jānošķir [[pašvaldība]]s (''belediye''), kuru lēmējinstitūcijas ievēlē vietējie iedzīvotāji. Tās nodrošina teritorijas plānošanu, ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu apsaimniekošanu, sabiedrisko transportu un citus vietējos pakalpojumus.<ref name="pasvaldibuLikums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.5.5393.pdf |title=Belediye Kanunu (Kanun No. 5393) |publisher=T.C. Cumhurbaşkanlığı Mevzuat Bilgi Sistemi |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Turcijas 51 nemetropoles ilā darbojas arī īpašā ila pārvalde (''il özel idaresi''), savukārt 30 metropoles ilos tā ir likvidēta.<ref name="OECDparvalde">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/regional-governance-in-oecd-countries_4d7c6483-en/full-report/component-10.html |title=Regional governance structures in OECD and EU countries |work=Regional Governance in OECD Countries |publisher=[[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] |year=2022 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> [[Metropoles pašvaldība|Metropoles pašvaldību]] robežas sakrīt ar attiecīgo ilu robežām. Tajās darbojas divu līmeņu sistēma: metropoles pašvaldība koordinē pakalpojumus visā ilā, bet ilčēs darbojas metropoles ilču pašvaldības. Ar 2012. gada likumu Nr. 6360, kas pilnībā stājās spēkā 2014. gadā, metropoles pašvaldību skaitu palielināja no 16 līdz 30, bet šo ilu ciemus pārveidoja par [[apkaime|apkaimēm]] ({{val|tr|mahalle}}).<ref name="likums6360">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.5.6360.pdf |title=On Dört İlde Büyükşehir Belediyesi ve Yirmi Yedi İlçe Kurulması ile Bazı Kanun ve Kanun Hükmünde Kararnamelerde Değişiklik Yapılmasına Dair Kanun (Kanun No. 6360) |publisher=T.C. Cumhurbaşkanlığı Mevzuat Bilgi Sistemi |date=2012-11-12 |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Pārējos ilos [[ciems|ciemi]] ({{val|tr|köy}}) saglabā juridiskas personas statusu, un tos pārvalda iedzīvotāju kopsapulce, vecajo padome un ievēlēts [[muhtars]].<ref name="ciemuLikums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.3.442.pdf |title=Köy Kanunu (Kanun No. 442) |publisher=T.C. Cumhurbaşkanlığı Mevzuat Bilgi Sistemi |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Administratīvo iedalījumu nedrīkst jaukt ar [[Turcijas reģioni|septiņiem ģeogrāfiskajiem reģioniem]], kuriem nav administratīvu institūciju vai juridiska statusa.<ref name="georegioni">{{Tīmekļa atsauce |url=https://turquietourisme.ktb.gov.tr/FR-139195/les-7-regions-geographiques-de-la-turquie.html |title=Les 7 régions géographiques de la Türkiye |publisher=T.C. Kültür ve Turizm Bakanlığı |language=fr |access-date=2026-08-14}}</ref> Statistikas vajadzībām izmanto arī İBBS klasifikāciju, kurā 81 ils veido 3. līmeni un ir apvienots 26 otrā un 12 pirmā līmeņa statistiskajos reģionos; arī šis iedalījums nav administratīvs.<ref name="TUIKreģioni">{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/en/databrowser/tuik/TR%2CDF_ADNKS_T29%2C1.1 |title=Statistical Regions classification |publisher=Turkish Statistical Institute |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> == Starptautiskās attiecības == {{Pamatraksts|Turcijas ārpolitika|Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā}} [[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Ineni|Ineni]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] 1943. gadā]] Turcija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|OSCE]] (1973) un [[G-20]] (1999) līdzdibinātāja. Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi, tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. 1949. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un 1959. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomikas kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un 1963. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija 1987. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un 1992. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. 1995. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības Muitas savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3||bez}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.<ref name="TR_EUChrono">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}</ref> Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}</ref> Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas 1974. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2006-12-11}}</ref> Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors ir arī vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija 1952. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam, ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas ASV karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2003-03-26}}</ref> ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru 2007. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[turki]]em radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=5PdqmRoyEn&dq=turkey+cold+war&sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}</ref> Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku—Tbilisi—Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta, kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].<ref>[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]</ref> Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Turcija neatzīst armēņu genocīdu 20. gadsimta sākumā. Šāds pats vēsturisks konflikts Turcijas traucē arī attiecībās ar Grieķiju, jo arī Turcijas grieķu iedzīvotāji tolaik tika pakļauti slepkavošanām un deportācijām, īpaši Turcijas neatkarības kara laikā. === Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības === Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās 1925. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="LR_ĀM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}</ref> Diplomātiskās attiecības pēc Latvijas okupācijas tika atjaunotas {{Dat|1991|9|3||bez}} un Turcijas vēstniecību [[Rīga|Rīgā]] atklāja {{Dat|2005|9|25||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |title=Turcijas vēstniecība: Par vēstniecību |access-date={{dat|2009|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727024432/http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |archivedate={{dat|2011|07|27||bez}} }}</ref> Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no 2006. gada 1. aprīļa līdz 1. augustam veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. 2005. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].<ref name="LR_ĀM" /> Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.<ref name="LR_ĀM" /> == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Turcijas Bruņotie spēki}} [[Turcijas Bruņotie spēki]] sastāv no [[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkiem]], [[Turcijas jūras spēki|jūras spēkiem]] un no [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēkiem]]. [[Turcijas žandarmērija]] un [[Turcijas krasta apsardze]] miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.<ref name="TSK_Organisation">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|title=Turkish Armed Forces Defense Organization|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-15|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071002051620/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|archivedate=2007-10-02}}</ref> Turcijas Bruņotie spēki ir otra lielākā [[NATO]] armija (pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ar {{sk|1043550}} kareivjiem.<ref name="Economist Intelligence Unit p.23">Economist Intelligence Unit:Turkey, p.23 (2005)</ref> Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unhcr.org/home/RSDCOI/3c1622484.pdf |title=Turkey/Military service|author=United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR), Directorate for Movements of Persons, Migration and Consular Affairs - Asylum and Migration Division|authorlink=ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|publisher=UNHCR|format=PDF|accessdate=2006-12-27|date=jūlijā 2001}}</ref> [[Attēls:TCG Gazi’antep.jpg|thumb|left|Turcijas G klases fregate ''TCG Gazi`antep'' (F 490)]] 1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus [[tanks|tankus]], [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]], [[helikopters|helikopterus]], [[zemūdene]]s, [[karakuģis|karakuģus]] un [[šaujamierocis|šaujamieročus]].<ref>Economist Intelligence Unit:Turkey, p.22 (2005)</ref> Turcija ir 3. līmeņa dalībniece ''[[F-35 Lightning II|Joint Strike Fighter]]'' (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417|title=DoD, Turkey sign Joint Strike Fighter Agreement|author=US Department of Defense|authorlink=ASV Aizsardzības departaments|publisher=US Department of Defense|accessdate=2006-12-27|date=2002-07-11|archive-date=2006-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20060826215816/http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417}}</ref> Kopš 1950. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas [[Somālija|Somālijā]] un bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem [[Pirmais līča karš|Pirmajā līča karā]]. Turcijai ir {{sk|36000}} liels karaspēks [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republikā]] un atsevišķas vienības [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref name="Economist Intelligence Unit p.23"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|title=Brief History of ISAF|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-16|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061007040912/http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|archivedate=2006-10-07}}</ref> Sākoties [[Izraēlas-Libānas konflikts (2006)|Izraēlas-Libānas konfliktam]], Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6069126.stm |title=Turkish troops arrive in Lebanon|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2006-10-20}}</ref> [[Turcijas Bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris|Turcijas ģenerālštāba komandieri]] ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam.<ref name="TSK_Organisation" /> Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gada 26. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5294438.stm |title=Turkish general vows to rout PKK|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-08|date=2006-08-26}}</ref> Turcijas Bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu.<ref name="YAHOOTURKEY"/> Pēdējo gadu desmitu laikā bruņotie spēki ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo bijušas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] principus.<ref name="YAHOOTURKEY">''[http://news.yahoo.com/s/nm/turkey_military_secularism_dc Turkey's army defends secularism ahead of elections]{{Novecojusi saite}}''- [[Yahoo! News]], Monday 27 augustā 2007</ref> == Tautsaimniecība == {{Pamatraksts|Turcijas saimniecība}} Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2008|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}</ref> un tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[G-20]] dibinātāja. Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.<ref name="80sLiberalization"/> Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}</ref> un 2001. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}</ref> Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=Pasaules Banka|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}</ref> Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&id=ufYU_fR7mLgC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=xxhe4iYB7B&dq=Turkey&sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}</ref> Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, inflācija tika samazināta līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.<ref name="TR_Eco">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}</ref> [[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]]]] 2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of septembrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}</ref> un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.<ref name="WorldBank_TRStat" /> Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja {{sk|24124501}} cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}</ref> Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība. Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1||bez}} vecās [[turku lira]]s (TL) aizstāja ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = {{sk|1000000}} TL).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}</ref> Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.<ref name="WorldBank_TRStat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}</ref> Ar IKP {{sk|5062}} ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē. [[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]]]] Turcijas galvenie tirdzniecības partneri: * [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);<ref name="TSI_ForeignTrade2006">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of oktobrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}</ref> * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; * [[Krievija]]; * [[Japāna]]. Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības Muitas savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}</ref> 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.<ref name="TSI_ForeignTrade2006" /> 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&gid=112&srid=3429&oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}</ref> Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=Žeņmiņ Žibao|work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}</ref> Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Turcijas Republikas Centrālā banka|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.<ref name="TR_Eco" /> 21. gadsimta 20. gadu sākumā Turcijas finanses un ekonomika izrādījās krīzē, kuru radīja vairāki faktori — [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ noteiktie ierobežojumi, Turcijas atkarība no ārējām izejvielām un nestandarta finanšu politika.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm|title=Почему валюта Турции рухнула после переизбрания Эрдогана|website=© TURAN NEWS AGENCY|access-date=2023-06-10|language=ru|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610031041/https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm}}</ref> Turcijas Centrālā banka un prezidents Erdogans bažījās, ka augstas procentu likmes Turcijas apstākļos, pretēji parastajai praksei, paaugstinās inflāciju, un no 2021. līdz 2023. gadam likmes tika samazinātas no 19 uz 8,5%.<ref name=":0" /> Plāns nenostrādāja, un 2022. gadā inflācija sasniedza 85%. Līdz rekordzemam līmenim kritās arī [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas liras]] kurss pret dolāru, kas no izejvielu importa atkarīgajā valstī pasteidzināja cenu kāpumu uz visu. 2023. gadā finanšu stāvokli pasliktināja postošā [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], kuras postījumus lielā mērā pastiprināja valdības pirms tam pieņemtie celtniecības drošības normu atvieglojumi. Šā paša gada pavasarī notika prezidenta vēlēšanas, kurās Erdoganam, lai gūtu uzvaru, nācās iztērēt lielu daļu valūtas rezervju liras kursa noturēšanai.<ref name=":0" /> Pēc vēlēšanām atsākās liras kursa lejupslīde, tomēr tika nomainīts finanšu ministrs un Centrālās bankas vadītājs, un jaunie vadītāji, atšķirībā no iepriekšējiem, pazīstami kā tradicionālās finanšu politikas piekritēji.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == {{Pamatraksts|Turki|Sekulārisms Turcijā}} 2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā [[Stambulas ils|Stambulas ilā]] — 2420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population statistics in 2007|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}</ref> Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|title=Life expectancy has increased in 2005 in Turkey|author=Anadolu Agency (AA)|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-09|date=2006-12-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070828074958/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|archivedate=2007-08-28}}</ref> Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|title=Population and Development Indicators - Population and education|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061114092430/http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|archivedate=2006-11-14}}</ref> Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3753582.stm |title=Turkish girls in literacy battle|author=Jonny Dymond|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18}}</ref> Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir [[kurdi]], [[adigi]], [[zazi]], [[čigāni]], [[arābi]] un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]) — [[grieķi]], [[armēņi]] un [[ebreji]]. Lielākā minoritāte ir [[kurdi]], kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.<ref>Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai: [http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 NATO valsti Turciju ceļā uz ES nebiedē latiņa, bet nenoteiktība 2008.03.03] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |date={{dat|2009|06|30||bez}} }}</ref> Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups">{{Grāmatas atsauce|title=The other languages of Europe: Demographic, Sociolinguistic and Educational Perspectives|first=Guus|last=Extra|author2=Gorter, Durk|publisher=Multilingual Matters|location=|year=2001|id={{ISBN|1-85359-509-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1853595098&id=hvmy_skUPNYC&pg=RA1-PA422&lpg=RA1-PA422&ots=2bxjbJbuzM&dq=%22ethnic+groups+in+turkey%22&sig=gsODCAuvT1TRupKgZBsVDZf-oDE#PRA1-PA421,M1}}</ref> Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un izveidojās lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.migrationinformation.org/Feature/display.cfm?id=176 |title=Turkey: A Transformation from Emigration to Immigration|first=Kemal|last= Kirişçi|publisher=Center for European Studies, Bogaziçi University|accessdate=2006-12-26|date=novembrī 2003}}</ref> Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir [[turku valoda]]. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību.<ref name="Turkey_Ethnic_groups" /> Tomēr oficiālā valsts televīzija [[TRT]] raida arī dažos citos dialektos un [[arābu valoda|arābu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[zazu valoda|zazu]], [[čerkesu valoda|čerkesu]] un [[kurdu valoda|kurdu]] valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|title=Historical background of radio and television broadcasting in Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|authorlink=|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-08-10|date=2003|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060830170539/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|archivedate=2006-08-30}}</ref> Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par [[musulmaņi]]em,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf |title=Social values, Science and Technology |date=jūnijā 2005 |language=English |format=PDF |accessdate=2006-12-19 |publisher=[[Eurobarometer]]}}</ref> no kuriem vairāk kā 75% pieder [[sunnīti]]em. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder [[šiīti|šiītu]] [[alevītu]] virzienam.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Alevis in Turkey: The Emergence of a Secular Islamic Tradition|first=David|last=Shankland|publisher=Routledge (UK)|location=|year=2003|id={{ISBN|0-7007-1606-8}}|url= http://books.google.com/books?vid=ISBN0700716068&id=lFFRzTqLp6AC&pg=PP1&lpg=PP1&dq=Religion+in+Turkey&sig=qrG576JrBxJ4LIBqD-41ALytcAI#PPP1,M1}}</ref> Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir [[Kristietība|kristieši]] (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), [[Jūdaisms|jūdaisti]] un [[jezidisti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|title=Turkey - A Brief Profile|author=United Nations Population Fund|authorlink=United Nations Population Fund|publisher=United Nations Population Fund|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070719103604/http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|archivedate=2007-07-19}}</ref> Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt.<ref name="TR_Secularism" /> Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt [[hidžabs|hidžabu]] (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5414098.stm |title=The Islamic veil across Europe|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-13|date=2006-11-17}}</ref> Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=3&portal=hbkm&action=html&highlight=Sahin%20%7C%20Turkey&sessionid=11294215&skin=hudoc-en |title=Leyla Şahin v. Turkey|author=European Court of Human Rights|authorlink=Eiropas Cilvēktiesību tiesa|publisher=ECHR|accessdate=2006-11-30|date=2005-11-10}}</ref> {{Turcijas lielākās pilsētas}} == Kultūra == {{Pamatraksts|Turcijas kultūra|Turcijas mediji}} [[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs]] [[Attēls:Whirlingdervishes.JPG|thumb|left|[[Sūfiji|Sūfiju]] [[Mevlevī|derviši]]]] Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.<ref name="TR_culture" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}</ref> Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.<ref name="TR_culture">{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&id=0Iy7pJBRgjYC&pg=PA58&lpg=PA58&dq=Turkish+culture&sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}</ref> [[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}</ref> Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}</ref> [[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā]] Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gadsimta stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames & Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}</ref> == Sports == {{jāuzlabo|Neveiklas teikumu konstrukcijas. Brīžam nevar saprast pat domu, piemēram, šajā teikumā "Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001"}} Turcijā populārākais sporta veids ir [[Futbols Turcijā|futbols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}</ref> Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Stambulas "Fenerbahçe"]] un [[Stambulas "Beşiktaş"]]. 2000. gadā "Galatasaray" klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls. Citi ļoti populāri sporta veidi ir [[basketbols]] un [[volejbols]]. Turcijā notika [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā 2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā un sasniedza ceturtdaļfinālu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]; turpretim [[Stambulas "Anadolu Efes"]] ieguva [[Korača kausa|Korača kausu]] 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā [[Saportas kauss|Saportas kausa]] izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] un [[Suprolīga|Suprolīgā]] 2000. un 2001. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |title=Historic achievements of the Efes Pilsen Basketball Team |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503203721/http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}</ref> Turku basketbolisti tādi kā [[Mehmets Okurs]] un [[Hidajets Turkoglu]] ir arī bijuši sekmīgi [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Sieviešu volejbola komandas, proti [[Stambulas "Eczacıbaşı Zentiva"]] un [[Stambulas "VakıfBank Güneş Sigorta"]], ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas. Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ({{val|tr|Yağlı güreş}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|year=2006}}</ref> [[Edirne|Edirnē]] notiek gadskārtējais ''[[Kirkpinar]]'' cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |title=Kırkpınar Oiled Wrestling Tournament: History |access-date={{dat|2009|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801224941/http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&dil=en |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}</ref> Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē [[Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija|FILA]], piemēram, [[brīvā stila cīņa]] un [[klasiskā cīņa]] arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |title=FILA Wrestling Database |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}</ref> Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir [[svarcelšana]]; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir labojuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of European (Avrupa) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053145/http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> Pasaules un olimpisko spēļu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of World (Dünya) and Olympic (Olimpiyat) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2020|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053152/http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}</ref> čempionāta titulus. [[Naims Sulejmanoglu]] un [[Halils Mutlu]] ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudziem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs olimpiskajās spēlēs. Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka [[Turcijas rallijs|Turcijas ralliju]] iekļāva [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 2003. gada kalendārā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |title=WRC Rally of Turkey: Brief event history |access-date={{dat|2008|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080531003804/http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |archivedate={{dat|2008|05|31||bez}} }}</ref> un [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] iekļaušana [[Formula 1]] sacīkšu kalendārā 2005. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |title=BBC Sport: Formula 1 circuit guide: Istanbul, Turkey |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217022323/http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}</ref> Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] [[Turcijas Grand Prix (MotoGP)|Turcijas ''Grand Prix'']], FIA [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]], [[GP2 seriāls]] un [[Lemānas seriāls]]. Laiku pa laikam [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]] arī notiek [[F1 motorkuteru sacīkstes]] čempionāta Turcijas posms; savukārt [[Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls|''Red Bull'' gaisa sacīkšu pasaules seriāla]] Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek [[Zelta rags|Zelta ragā]] Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki. == Atsauces == {{colbegin|2}} {{atsauces}} {{colend}} == Ārējās saites == {{Portāls|Turcija}} {{colbegin|2}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081011143954/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Turkey Turkey] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100328230828/http://riga.emb.mfa.gov.tr/default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā] (oficiālā vietne) {{en ikona}} * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey] no BBC News {{en ikona}} * [http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey] no The Economist {{en ikona}} * {{wikiatlas|Turkey}} {{colend}} {{Turcijas tēmas|state=expanded}} {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NATO}} {{Mūsdienu tjurku valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcija| ]] 5po6n72yet0t3o7iu6nfp513mz8zs3h 0 1805 4506392 4469479 2026-08-13T13:04:39Z Minorax 83723 4506392 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|valsti|salu|Haiti (sala)}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{lang|fr|''République d'Haïti''}}<br />{{lang|ht|''Repiblik Ayiti''}} | pilnais_valsts_nosaukums = Haiti Republika | valsts_nosaukums = Haiti | karoga_nosaukums = Haiti Republikas karogs | karoga_attēls = Flag_of_Haiti.svg | ģerboņa_nosaukums = Haiti Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 95px | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Haiti.svg | kartes_attēls = Haiti (orthographic projection).svg | valsts_moto = ''"L'Union Fait La Force"''{{spaces|2}}<small>{{fr ikona}}<br />''""Spēks caur vienotību"''</small> | valsts_himna = ''[[La Dessalinienne]]'' | valsts_valodas = [[franču valoda]], [[haitiešu valoda]] | etniskās_grupas = 95% melnie, 5% baltie un [[mulati]]<ref name = CIA>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ha.html |title=CIA - The World Factbook -- Haiti |access-date={{dat|2009|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160131115215/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ha.html }}</ref> | galvaspilsēta = [[Portoprensa]] |latd=18 |latm=32 |latNS=N |longd=72 |longm=20 |longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Haiti prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Edgard Leblanc Fils]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Haiti premjerministri|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Fritz Belizaire]] | platība_rangs = 140. | platība_km2 = 27,751 | procenti_ūdens = 0,7 | iedzīvotāju_skaits = 11 334 637<ref name=unpop>{{cite paper | url=http://www.un.org/esa/population/publications/wpp2008/wpp2008_text_tables.pdf | title=World Population Prospects, Table A.1| version=2008 revision | format=.PDF | publisher=United Nations | author=Department of Economic and Social Affairs Population Division | date=2009 | accessdate= 2009-03-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/haiti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210209014627/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/haiti/ }}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 83. | iedzīvotāju_skaita_gads = 2022 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 361,5 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 31. | IKP_PPP = $11,570 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/02/weodata/weorept.aspx?sy=2006&ey=2009&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=263&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=47&pr.y=12 |title=Haiti|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2009-10-01}}</ref> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_gads = 2008 | IKP_PPP_per_capita = $1317<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | neatkarības_iegūšana = [[Haiti vesture|Izveide]] | neatkarības_notikums = kā [[Sandomingo]] | neatkarības_datums = 1697 | neatkarības_notikums2 = [[Neatkarība]] no [[Francija]]s | neatkarības_datums2 = <br />1804. gada 1. janvāris | HDI = {{palielinājās}} 0,532<ref name="UN">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2009_EN_Complete.pdf|title=Human Development Report 2009. Human development index trends: Table G|publisher=The United Nations|accessdate=2009-10-18}}</ref> | HDI_rangs = 149. | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <span style="color:#ffcc00;">vidējs</span> | Gini = 59,2 | Gini_gads = 2001 | Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e;">augsts</span> | valūta = [[Gurde]] | valūtas_kods = HTG | laika_zona = | utc_offset = -5 | domēns = [[.ht]] | iso_kods_num = 332 | iso_kods_alfa2 = HT | iso_kods_alfa3 = HTI | tālsarunu_kods = 509 }} '''Haiti''' ({{val|fr|Haïti}}; {{val|ht|Ayiti}}) oficiāli '''Haiti Republika''' ({{val|fr|République d'Haïti}}; {{val|ht|Repiblik d Ayiti}}) ir valsts [[Amerika|Amerikā]], [[Karību reģions|Karību reģionā]]. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas [[Lielās Antiļu salas|Lielo Antiļu salu]] grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti [[Dominikāna|Dominikānu]]. To apskalo [[Atlantijas okeāns]] ziemeļos, [[Gonāvas līcis]] rietumos un [[Karību jūra]] dienvidos. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos. Haiti ir divas oficiālās valodas: [[Franču valoda|franču]] un [[haitiešu valoda]], kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras.<ref>[http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1romanu.htm Valodas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090201163729/http://liis.lv/latval/valoda/v5-1romanu.htm |date={{dat|2009|02|01||bez}} }}, liis.lv</ref> Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Portoprensa]]. Galvenā [[reliģija]] valstī ir [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]], taču plaši tiek praktizēts [[vudū]] kults. Pamattauta ir [[haitieši]]. Haiti atrodas tropiskā klimata joslā, tās dabas skaistuma dēļ franču valodā salu dēvē par ''"La Perle des Antilles"'' ({{val|lv|Antiļu pērle}}). Haiti ir ļoti kalnaina valsts, tomēr mūsdienās kalnus vairs neklāj meži, kā tas bija agrāk, jo tie tika izcirsti. Pēc svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem Haiti ir nabadzīgākā valsts [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]]. Haiti bija viena no pirmajām valstīm, kas jau 1919. gada 30. janvārī [[Latvijas atzīšana de facto|atzina Latvijas valsti]]. == Vēsture == [[1492]]. gadā [[Haiti (sala)|Haiti salu]] atklāja spāņi. Tie salu nodevēja par Espanjolu un sāka to kolonizēt ([[Kristofors Kolumbs|Kolumba]] ekspedīcija). [[1677]]. gada salas rietumu daļa nonāca [[Francija]]s pakļautībā. Centrālā un austrumu salas daļa ar nosaukumu [[Dominikānas Republika|Sandomingo]] palika [[Spānija]]i. Vietējie iedzīvotāji — [[indiāņi]] — tika iznīcināti, bet viņu vietu ieņēma melnādainie vergi no [[Āfrika]]s. 1789. gadā Sandomingo apdzīvoja 36 tūkstoši eiropiešu, 28 tūkstoši brīvo mulatu un apmēram 500 tūkstoši nēģeru-vergu. Pēc [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]], [[1804]]. gada 1. janvārī melnādainie Haiti iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu republiku. [[1825]]. gadā Francija atzina Haiti neatkarību. No [[1915]]. līdz [[1934]]. gadam valsti okupēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karaspēks, kuri atstāja valdībā tikai mulatu eliti. [[1957]]. gadā par Haiti prezidentu kļuva tautas izvēlēts ārsts, bijušais veselības ministrs, cīnītājs pret tīfu — [[Fransuā Duvaljē]], kurš vēlāk kļuva par [[Diktators|diktatoru]]. 1971. gadā viņa amatu pārņēma Duvaljē dēls [[Žans Klods Duvaljē]]. [[1986]]. gadā Duvaljē klana režīms tika gāzts, un pēc vairākiem apvērsumiem pie varas nāca demokrātiskā valdība ar bijušo mācītāju [[Žans Bertrāns Aristīds|Žanu Betrānu Aristīdu]] kā prezidentu. [[1987]]. gada martā tika apstiprināta jaunā Haiti [[konstitūcija]], kuru atbalstīja lielākā iedzīvotāju daļa. [[1991]]. gada augustā deputātu palāta veica neuzticības balsojumu Aristīdam (par Aristīda gāšanu no prezidenta amata nobalsoja 83 deputāti, pret — 11). Līdz pat [[1994]]. gadam valstī valdīja politiska nestabilitāte, kamēr Aristīds ar ASV palīdzību tika atjaunots prezidenta amatā. 2021. gada jūlijā atentātā nogalināja Haiti prezidentu [[Žovenels Moīzs|Žovenelu Moīzu]]. Viņam sekojošais prezidenta pienākumu izpildītājs un premjerministrs Ariels Anrī, kuru oponenti vaino konstitūcijas pārkāpšanā, nerīkojot jaunas prezidenta vēlēšanas, šajā atentātā citu starpā apvainoja Moiza atraitni Martīnu, kura atentātā pati tika smagi ievainota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://txt.newsru.co.il/world/20feb2024/haiti_202.html|title=Вдове президента Гаити предъявлено обвинение в его убийстве|website=NEWSru.co.il|access-date=2024-02-20|date=2024-02-20|language=ru}}</ref> === 21. gadsimts === {{Pamatraksts|2010. gada zemestrīce Haiti}} [[2010. gads|2010]]. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] Haiti notika 7,0 balles stipra [[zemestrīce]], kas izpostīja tās galvaspilsētu [[Portoprensa|Portoprensu]]. Bojā gājušo skaits pēc oficiāliem datiem bija 230 000.<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ Haiti raises earthquake death toll to 230,000] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415005200/http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, msnbc.msn.com, {{dat|2010|2|9|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēl daudzi iedzīvotāji tika ievainoti un palika bez pajumtes. Zemestrīcē tika iznīcinātas neskaitāmas celtnes, kā arī prezidenta pils, parlaments un daudzas citas sabiedriskas celtnes. Pēc bojāgājušo skaita šī ir postošākā [[zemestrīce]], kāda notikusi [[Amerika|Amerikā]] un otrā postošākā pasaulē šajā gadsimtā pēc [[2004. gada Indijas okeāna zemestrīce]]s. Pēc 2010. gada Haiti zemestrīces valsts nonāca ilgstošā humanitārā, politiskā un ekonomiskā krīzē. Zemestrīce smagi izpostīja [[Portoprensa|Portoprensu]] un citas apdzīvotas vietas, iznīcināja valsts pārvaldes infrastruktūru un būtiski vājināja Haiti institūciju darbību. Pēc katastrofas Haiti saņēma plašu starptautisko palīdzību, tomēr atjaunošanas process noritēja lēni. Palīdzības koordināciju apgrūtināja valsts institūciju vājums, nabadzība, korupcija un starptautisko organizāciju dominējošā loma lēmumu pieņemšanā. 2010. gada beigās valstī sākās arī [[Holera|holeras]] uzliesmojums, kas kļuva par vienu no smagākajām sabiedrības veselības krīzēm Haiti jaunāko laiku vēsturē. 2011. gadā par Haiti prezidentu kļuva [[Mišels Martelī]]. Viņa prezidentūras laikā turpinājās pēczemestrīces atjaunošana, taču valsti skāra politiskā nestabilitāte, sociālā nevienlīdzība un protesti. Pēc Martelī pilnvaru beigām Haiti piedzīvoja ilgstošu vēlēšanu krīzi. 2017. gadā prezidenta amatā stājās [[Žovenels Moizs]]. Viņa valdīšanas laikā pieauga politiskā polarizācija, apsūdzības korupcijā un sabiedrības neapmierinātība. Valdības leģitimitāti vājināja strīdi par prezidenta pilnvaru termiņu, parlamenta darbības paralīze un nespēja nodrošināt stabilu valsts pārvaldi. 2021. gada 7. jūlijā Žovenels Moizs tika nogalināts savā rezidencē. Šis notikums būtiski padziļināja Haiti politisko krīzi, jo valstī nebija pilnībā funkcionējoša parlamenta un nebija skaidra konstitucionāla varas nodošanas mehānisma. Pēc Moiza slepkavības faktisko izpildvaru pārņēma premjerministrs [[Ariels Anrī]]. Pēc 2021. gada valstī strauji pieauga bruņotu bandu ietekme. Bandas pārņēma kontroli pār lielām [[Portoprensa]] daļām, iesaistījās nolaupīšanās, izspiešanā, nelegālā tirdzniecībā un vardarbībā pret civiliedzīvotājiem. 2023. gadā tika ziņots, ka bandas kontrolē lielu daļu galvaspilsētas, bet nolaupīšanu un slepkavību skaits sasniedza īpaši augstu līmeni. 2024. gada martā vardarbība Portoprensā īpaši saasinājās. Bruņotas bandas uzbruka cietumiem, policijas iecirkņiem un valsts institūcijām, pieprasot Ariela Anrī atkāpšanos. Pēc starptautiska spiediena Anrī atkāpās, un 2024. gada aprīlī tika izveidota [[Haiti Pārejas prezidenta padome]], kurai bija jāvada valsts līdz jaunu vēlēšanu organizēšanai. 2024.–2026. gadā Haiti drošības situācija saglabājās ārkārtīgi nestabila. Starptautiski atbalstītā drošības misija nespēja pilnībā atjaunot valsts kontroli pār galvaspilsētu. Bandu vardarbība izraisīja plašu iekšējo pārvietošanos, pārtikas trūkumu un veselības aprūpes sistēmas sabrukumu vairākos rajonos. Līdz 2026. gadam vairāk nekā miljons cilvēku bija spiesti pamest savas dzīvesvietas. 2026. gada februārī Pārejas prezidenta padomes mandāts beidzās bez ievēlēta prezidenta un skaidra politiskā risinājuma. Izpildvara faktiski palika premjerministra rokās, bet valsts turpināja saskarties ar drošības vakuumu, institucionālu sabrukumu un humanitāru krīzi. == Ekonomika == Haiti ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 22,7% no [[IKP]], šis rādītājs bija astotais augstākais no visām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Kultūra == Haiti kultūrā saplūdušas vairāku etnisko grupu tradīcijas — galvenokārt [[Francija|franču]] un [[Āfrika|afrikāņu]], bet zināma ietekme bijusi arī [[Spānija|spāņu]] kolonistu un salas izmirušo pamatiedzīvotāju tradīcijām. Haiti kultūrā liela nozīme ir [[vudū]], kas ir no [[Rietumāfrika]]s ievesto vergu tradicionālo reliģiju un [[katolicisms|katolicisma]] savienojums. Vairāki mūzikas stili ir izveidojušies no vudū ceremonijas, kā arī dažādu citus sarīkojumus pavadošās mūzikas. Viens no populārākajiem vietējās mūzikas stiliem ir Kompa. Arī Haiti virtuvē sajaukušies dažādu tautu virtuvju elementi. Lai gan tā ir līdzīga pārējo [[Karību reģions|Karību reģiona]] salu virtuvēm, tai tomēr piemīt savas unikālas iezīmes. Haiti virtuve ir viduvēji asa, kā garšvielas bieži izmanto [[pipari|piparus]], nozīmīga ēdienu sastāvdaļa ir [[rīsi]] un [[parastās pupiņas|pupas]], kā arī dažādi [[dārzeņi]] un [[augļi]]. == Izglītība == Haiti universitātes: * Karību Universitāte (''Université Caraïbe'') (CUC) * Haiti Universitāte (''Université d'État d'Haïti'') (UEH) * Notre Dame Haiti Universitāte (''Université Notre-Dame d'Haïti'') (UNDH) * ''Université Chrétienne du Nord d'Haïti'' (UCNH) * ''Université Lumière'' / MEBSH * ''Université Quisqueya'' (UNIQ) * ''École Supérieure d'Infotronique d'Haïti'' (ESIH) * ''Université Roi Henri Christophe'' * ''Université Publique de l'Artibonite aux Gonaïves'' (UPAG) * ''Université Publique du Nord au Cap-Haïtien'' (UPNCH) * ''Université Publique du Sud au Cayes'' (UPSAC) * ''Université de Fondwa'' (UNIF) * ''École Le Bon Samaritain == Skatīt arī == * [[Portoprensa]] * [[2010. gada Haiti zemestrīce]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110430231255/http://gov.ht/ Haiti oficiālā valdības mājas lapa] * [http://www.lenouvelliste.com/ Lielākā Haiti avīze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071015065339/http://www.lenouvelliste.com/ |date={{dat|2007|10|15||bez}} }} {{fr ikona}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ha.html Haiti profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160131115215/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ha.html |date={{dat|2016|01|31||bez}} }} Pasaules Faktu grāmatā === 2010. gada zemestrīce === * [http://www.boston.com/bigpicture/2010/01/earthquake_in_haiti.html Zemestrīce Haiti] — galerija ''The Boston Globe'' * [http://www.boston.com/bigpicture/2010/01/haiti_48_hours_later.html Haiti pēc 48 stundām] — galerija ''The Boston Globe'' * [http://www.boston.com/bigpicture/2010/01/haiti_six_days_later.html Haiti pēc sešām dienām] — galerija ''The Boston Globe'' * [http://www.boston.com/bigpicture/2010/01/faces_of_haiti.html Haiti cilvēku sejas] — galerija ''The Boston Globe'' * [http://www.boston.com/bigpicture/2010/02/haiti_three_weeks_later.html Haiti pēc trīs nedēļām] — galerija ''The Boston Globe'' * [http://www.boston.com/bigpicture/2010/03/haiti_70_days_later.html Haiti pēc 70 dienām] — galerija ''The Boston Globe'' {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Haiti| ]] h3dmn2ht3pybeupvprmdw62up5w50uk 0 3150 4506673 4282639 2026-08-14T05:35:50Z Treisijs 347 4506673 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Administrative divisions of Turkey.svg|upright=1.5|thumbnail|Turcijas administratīvais iedalījums [[Turcijas ili|ilos]] un [[Turcijas ilčes|ilčēs]]; kartē atzīmēti arī ili ar metropoles pašvaldības statusu]] '''Turcijas administratīvais iedalījums''' balstās uz nošķīrumu starp centrālās [[valsts pārvalde]]s teritoriālo organizāciju un [[pašvaldība|vietējām pašvaldībām]].<ref name="oecd-governance">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/regional-governance-in-oecd-countries_4d7c6483-en/full-report/component-10.html |title=Regional governance structures in OECD and EU countries |publisher=[[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Centrālās pārvaldes vajadzībām [[Turcija]] ir sadalīta 81 [[Turcijas ili|ilā]] (turku: ''il''), ko citās valodās parasti pielīdzina [[province|provincēm]]. Zemākajā līmenī kopā ir 973 [[ilče|ilčes]] (turku: ''ilçe'') jeb rajona līmeņa teritoriālās vienības.<ref name="nvi-973">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nvi.gov.tr/mernis |title=Merkezi Nüfus İdaresi Sistemi (MERNİS) |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı Nüfus ve Vatandaşlık İşleri Genel Müdürlüğü |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Turcijas Iekšlietu ministrija atsevišķi uzskaita 81 ilu gubernatora pārvaldi jeb ''valilik'' un 922 ilču pārvaldes jeb ''kaymakamlık''; pārējās 51 vienības ir nemetropoles ilu centrālās ilčes (''merkez ilçe''), kurām nav atsevišķas ''kaymakamlık''.<ref name="icisleri-922">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.icisleri.gov.tr/valilikler |title=Valilikler ve Kaymakamlıklar |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Katru ilu centrālās valsts pārvaldes līmenī vada [[gubernators]] jeb [[vali (amats)|vali]], bet ilči ar atsevišķu ilčes pārvaldi — rajona pārvaldnieks jeb ''[[kaymakam]]''.<ref name="il-idaresi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.3.5442.pdf |title=İl İdaresi Kanunu, Kanun Nr. 5442 |publisher=Mevzuat Bilgi Sistemi |date=1949-06-18 |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Šīs sistēmas konstitucionālo pamatu nosaka [[Turcijas konstitūcija]]s 126. pants. Tas paredz, ka centrālās pārvaldes organizācijas vajadzībām valsts, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus, ekonomiskos nosacījumus un sabiedrisko pakalpojumu vajadzības, tiek sadalīta ilos, bet ili — zemāka līmeņa teritoriālajās vienībās. Ilu pārvalde balstās uz pilnvaru paplašināšanas jeb administratīvās [[dekoncentrācija|dekoncentrācijas]] principu (turku: ''yetki genişliği'').<ref name="anayasa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/tr/mevzuat/anayasa/ |title=Türkiye Cumhuriyeti Anayasası |publisher=Türkiye Cumhuriyeti Anayasa Mahkemesi |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Savukārt konstitūcijas 127. pants atsevišķi regulē vietējās pašvaldības (turku: ''mahallî idareler'') — publisko tiesību [[juridiska persona|juridiskās personas]], kuru uzdevums ir nodrošināt attiecīgās teritorijas iedzīvotāju kopīgās vietējās vajadzības un kuru lēmējinstitūcijas ievēlē vēlētāji. To darbība tiek organizēta saskaņā ar vietējās pārvaldes jeb [[decentralizācija]]s principu.<ref name="anayasa"/> Tādēļ ils nav tikai pašvaldības administratīvā teritorija: tas vispirms ir centrālās valsts pārvaldes teritoriālais līmenis, savukārt vietējās pašvaldības tā teritorijā var būt organizētas pēc atšķirīgiem principiem.<ref name="anayasa"/><ref name="oecd-governance"/> Īpaši tas redzams 30 ilos, kuros darbojas [[lielpilsēta|metropoles]] pašvaldība (turku: ''büyükşehir belediyesi''). Ar 2012. gada Likumu Nr. 6360 metropoles pašvaldību robežas tika paplašinātas līdz attiecīgo ilu administratīvajām robežām, bet šo ilu speciālās pārvaldes (turku: ''il özel idaresi'') tika likvidētas; reforma pilnībā stājās spēkā pēc 2014. gada pašvaldību vēlēšanām.<ref name="law6360">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.5.6360.pdf |title=On Dört İlde Büyükşehir Belediyesi ve Yirmi Yedi İlçe Kurulması ile Bazı Kanun ve Kanun Hükmünde Kararnamelerde Değişiklik Yapılmasına Dair Kanun, Kanun Nr. 6360 |publisher=Mevzuat Bilgi Sistemi |date=2012-12-06 |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref><ref name="oecd-governance"/> Pārējos 51 ilā turpina darboties ilu speciālās pārvaldes, tādēļ viena līmeņa centrālās pārvaldes teritoriālajām vienībām Turcijā var būt atšķirīga vietējo pašvaldību institucionālā uzbūve.<ref name="oecd-governance"/> == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis |- | 81 ils || 957 ilčes || 3200 municipalitātes || ciemi,<br />apkaimes |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Turcijas ili}} [[Turcijas ili]] ir Turcijas administratīvā iedalījuma pirmais (augstākais) iedalījums. [[Turcija]] ir iedalīta 81 [[ils|ilā]]. Ila augstākā amatpersona ir [[vali (amats)|vali]] un agrāk ilus sauca par vilājetiem ({{val|tr|vilayet}}). Ils sastāv no vairākām [[Turcijas ilčes|ilčēm]] (vienskaitlī nominatīvā ilče; turku: ''ilçe'', daudzskaitlī ''ilçeler''). Ilče, kurā atrodas ila administratīvais centrs, tiek saukta par centru ({{val|tr|merkez}}). Ila nosaukums ir tāds pats kā administratīvā centra nosaukums, izņemot [[Hatajas ils]], kura administratīvais centrs ir [[Antakja]]. {| width=850px align=center |- | {{Image label begin|image=Turkey location map.svg|width=850|float=none}} {{Image label small|x=0.50|y=0.32|scale=850|text=[[Adanas ils|Adana]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.295|scale=850|text=[[Adijamanas ils|Adijamana]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.24|scale=850|text=[[Afjonkarahisaras ils|Afjonkarahisara]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.295|scale=850|text=[[Ajdinas ils|Ajdina]]}} {{Image label small|x=0.415|y=0.26|scale=850|text=[[Aksarajas ils|Aksaraja]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.11|scale=850|text=[[Amasjas ils|Amasja]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.17|scale=850|text=[[Ankaras ils|Ankara]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.34|scale=850|text=[[Antaljas ils|Antalja]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.09|scale=850|text=[[Ardahanas ils|Ardahana]]}} {{Image label small|x=0.825|y=0.09|scale=850|text=[[Artvinas ils|Artvina]]}} {{Image label small|x=0.91|y=0.18|scale=850|text=[[Āgri ils|Āgri]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.14|scale=850|text=[[Bajburtas ils|Bajburta]]}} {{Image label small|x=0.1|y=0.18|scale=850|text=[[Balikesiras ils|Balikesira]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.055|scale=850|text=[[Bartinas ils|Bartina]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.275|scale=850|text=[[Batmanas ils|Batmana]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.15|scale=850|text=[[Biledžikas ils|Biledžika]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.21|scale=850|text=[[Bingelas ils|Bingela]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.24|scale=850|text=[[Bitlisas ils|Bitlisa]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.124|scale=850|text=[[Bolu ils|Bolu]]}} {{Image label small|x=0.225|y=0.31|scale=850|text=[[Burduras ils|Burdura]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.15|scale=850|text=[[Bursas ils|Bursa]]}} {{Image label small|x=0.05|y=0.15|scale=850|text=[[Čanakales ils|Čanakale]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.11|scale=850|text=[[Čankiri ils|Čankiri]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.12|scale=850|text=[[Čorumas ils|Čoruma]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.3|scale=850|text=[[Denizli ils|Denizli]]}} {{Image label small|x=0.735|y=0.27|scale=850|text=[[Dijarbakiras ils|Dijarbakira]]}} {{Image label small|x=0.285|y=0.10|scale=850|text=[[Dizdžes ils|Dizdže]]}} {{Image label small|x=0.055|y=0.07|scale=850|text=[[Edirnes ils|Edirne]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.24|scale=850|text=[[Elazīgas ils|Elazīga]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.175|scale=850|text=[[Erzindžanas ils|Erzindžana]]}} {{Image label small|x=0.8|y=0.15|scale=850|text=[[Erzurumas ils|Erzuruma]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.18|scale=850|text=[[Eskišehiras ils|Eskišehira]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.33|scale=850|text=[[Gaziantepas ils|Gaziantepa]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.13|scale=850|text=[[Gimišhanes ils|Gimišhane]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.11|scale=850|text=[[Giresunas ils|Giresuna]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.31|scale=850|text=[[Hakari ils|Hakari]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.37|scale=850|text=[[Hatajas ils|Hataja]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.28|scale=850|text=[[Ispartas ils|Isparta]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.24|scale=850|text=[[Izmiras ils|Izmira]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.163|scale=850|text=[[Īgdiras ils|Īgdira]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.115|scale=850|text=[[Jalovas ils|Jalova]]}} {{Image label small|x=0.485|y=0.175|scale=850|text=[[Jozgatas ils|Jozgata]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.275|scale=850|text=[[Kahramanmarašas ils|Kahraman-<br />maraša]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.23|scale=850|text=[[Kajseri ils|Kajseri]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.085|scale=850|text=[[Karabikas ils|Karabika]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.33|scale=850|text=[[Karamanas ils|Karamana]]}} {{Image label small|x=0.89|y=0.13|scale=850|text=[[Karsas ils|Karsa]]}} {{Image label small|x=0.395|y=0.06|scale=850|text=[[Kastamonu ils|Kastamonu]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.355|scale=850|text=[[Kilisas ils|Kilisa]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.165|scale=850|text=[[Kirikales ils|Kirikale]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.05|scale=850|text=[[Kirklareli ils|Kirklareli]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.20|scale=850|text=[[Kiršehiras ils|Kiršehira]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=850|text=[[Kitahjas ils|Kitahja]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.105|scale=850|text=[[Kodžaeli ils|Kodžaeli]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.28|scale=850|text=[[Konjas ils|Konja]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.25|scale=850|text=[[Malatjas ils|Malatja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.23|scale=850|text=[[Manisas ils|Manisa]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.315|scale=850|text=[[Mardinas ils|Mardina]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.35|scale=850|text=[[Mersinas ils|Mersina]]}} {{Image label small|x=0.83|y=0.217|scale=850|text=[[Mušas ils|Muša]]}} {{Image label small|x=0.135|y=0.33|scale=850|text=[[Muglas ils|Mugla]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.23|scale=850|text=[[Nevšehiras ils|Nevšehira]]}} {{Image label small|x=0.465|y=0.28|scale=850|text=[[Nigdes ils|Nigde]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.106|scale=850|text=[[Ordu ils|Ordu]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.31|scale=850|text=[[Osmanijes ils|Osmanije]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.095|scale=850|text=[[Rizes ils|Rize]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.12|scale=850|text=[[Sakarjas ils|Sakarja]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.085|scale=850|text=[[Samsunas ils|Samsuna]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.285|scale=850|text=[[Siirtas ils|Siirta]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.06|scale=850|text=[[Sinopas ils|Sinopa]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.18|scale=850|text=[[Sivasas ils|Sivasa]]}} {{Image label small|x=0.155|y=0.085|scale=850|text=[[Stambulas ils|Stambula]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.33|scale=850|text=[[Šanliurfas ils|Šanliurfa]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.31|scale=850|text=[[Širnakas ils|Širnaka]]}} {{Image label small|x=0.085|y=0.09|scale=850|text=[[Tekirdagas ils|Tekirdaga]]}} {{Image label small|x=0.56|y=0.13|scale=855|text=[[Tokatas ils|Tokata]]}} {{Image label small|x=0.715|y=0.105|scale=850|text=[[Trabzonas ils|Trabzona]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.205|scale=850|text=[[Tundželi ils|Tundželi]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.245|scale=850|text=[[Ušakas ils|Ušaka]]}} {{Image label small|x=0.925|y=0.24|scale=850|text=[[Vanas ils|Vana]]}} {{Image label small|x=0.295|y=0.075|scale=850|text=[[Zonguldakas ils|Zonguldaka]]}} {{Image label end}} |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == {{nepilnīga sadaļa}} Turcijas otrā līmeņa administratīvais iedalījums ir ilčes. Kopā ir 957 ilčes. == Skatīt arī == * [[Turcijas reģioni|Turcijas ģeogrāfiskie reģioni]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{Āzijas valstu administratīvie iedalījumi}} {{Turcijas provinces}} {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Turcijas administratīvais iedalījums| ]] 36jbnf221a9r6z3d3trgy5pwx44uckv 4506701 4506673 2026-08-14T07:55:37Z Treisijs 347 /* Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums */ 4506701 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Administrative divisions of Turkey.svg|upright=1.5|thumbnail|Turcijas administratīvais iedalījums [[Turcijas ili|ilos]] un [[Turcijas ilčes|ilčēs]]; kartē atzīmēti arī ili ar metropoles pašvaldības statusu]] '''Turcijas administratīvais iedalījums''' balstās uz nošķīrumu starp centrālās [[valsts pārvalde]]s teritoriālo organizāciju un [[pašvaldība|vietējām pašvaldībām]].<ref name="oecd-governance">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/regional-governance-in-oecd-countries_4d7c6483-en/full-report/component-10.html |title=Regional governance structures in OECD and EU countries |publisher=[[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Centrālās pārvaldes vajadzībām [[Turcija]] ir sadalīta 81 [[Turcijas ili|ilā]] (turku: ''il''), ko citās valodās parasti pielīdzina [[province|provincēm]]. Zemākajā līmenī kopā ir 973 [[ilče|ilčes]] (turku: ''ilçe'') jeb rajona līmeņa teritoriālās vienības.<ref name="nvi-973">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nvi.gov.tr/mernis |title=Merkezi Nüfus İdaresi Sistemi (MERNİS) |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı Nüfus ve Vatandaşlık İşleri Genel Müdürlüğü |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Turcijas Iekšlietu ministrija atsevišķi uzskaita 81 ilu gubernatora pārvaldi jeb ''valilik'' un 922 ilču pārvaldes jeb ''kaymakamlık''; pārējās 51 vienības ir nemetropoles ilu centrālās ilčes (''merkez ilçe''), kurām nav atsevišķas ''kaymakamlık''.<ref name="icisleri-922">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.icisleri.gov.tr/valilikler |title=Valilikler ve Kaymakamlıklar |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Katru ilu centrālās valsts pārvaldes līmenī vada [[gubernators]] jeb [[vali (amats)|vali]], bet ilči ar atsevišķu ilčes pārvaldi — rajona pārvaldnieks jeb ''[[kaymakam]]''.<ref name="il-idaresi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.3.5442.pdf |title=İl İdaresi Kanunu, Kanun Nr. 5442 |publisher=Mevzuat Bilgi Sistemi |date=1949-06-18 |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Šīs sistēmas konstitucionālo pamatu nosaka [[Turcijas konstitūcija]]s 126. pants. Tas paredz, ka centrālās pārvaldes organizācijas vajadzībām valsts, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus, ekonomiskos nosacījumus un sabiedrisko pakalpojumu vajadzības, tiek sadalīta ilos, bet ili — zemāka līmeņa teritoriālajās vienībās. Ilu pārvalde balstās uz pilnvaru paplašināšanas jeb administratīvās [[dekoncentrācija|dekoncentrācijas]] principu (turku: ''yetki genişliği'').<ref name="anayasa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/tr/mevzuat/anayasa/ |title=Türkiye Cumhuriyeti Anayasası |publisher=Türkiye Cumhuriyeti Anayasa Mahkemesi |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Savukārt konstitūcijas 127. pants atsevišķi regulē vietējās pašvaldības (turku: ''mahallî idareler'') — publisko tiesību [[juridiska persona|juridiskās personas]], kuru uzdevums ir nodrošināt attiecīgās teritorijas iedzīvotāju kopīgās vietējās vajadzības un kuru lēmējinstitūcijas ievēlē vēlētāji. To darbība tiek organizēta saskaņā ar vietējās pārvaldes jeb [[decentralizācija]]s principu.<ref name="anayasa"/> Tādēļ ils nav tikai pašvaldības administratīvā teritorija: tas vispirms ir centrālās valsts pārvaldes teritoriālais līmenis, savukārt vietējās pašvaldības tā teritorijā var būt organizētas pēc atšķirīgiem principiem.<ref name="anayasa"/><ref name="oecd-governance"/> Īpaši tas redzams 30 ilos, kuros darbojas [[lielpilsēta|metropoles]] pašvaldība (turku: ''büyükşehir belediyesi''). Ar 2012. gada Likumu Nr. 6360 metropoles pašvaldību robežas tika paplašinātas līdz attiecīgo ilu administratīvajām robežām, bet šo ilu speciālās pārvaldes (turku: ''il özel idaresi'') tika likvidētas; reforma pilnībā stājās spēkā pēc 2014. gada pašvaldību vēlēšanām.<ref name="law6360">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.5.6360.pdf |title=On Dört İlde Büyükşehir Belediyesi ve Yirmi Yedi İlçe Kurulması ile Bazı Kanun ve Kanun Hükmünde Kararnamelerde Değişiklik Yapılmasına Dair Kanun, Kanun Nr. 6360 |publisher=Mevzuat Bilgi Sistemi |date=2012-12-06 |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref><ref name="oecd-governance"/> Pārējos 51 ilā turpina darboties ilu speciālās pārvaldes, tādēļ viena līmeņa centrālās pārvaldes teritoriālajām vienībām Turcijā var būt atšķirīga vietējo pašvaldību institucionālā uzbūve.<ref name="oecd-governance"/> == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis |- | 81 ils || 957 ilčes || 3200 municipalitātes || ciemi,<br />apkaimes |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Turcijas ili}} [[Turcijas ili]] ir Turcijas administratīvā iedalījuma pirmais (augstākais) iedalījums. [[Turcija]] ir iedalīta 81 [[ils|ilā]]. Ila augstākā amatpersona ir [[vali (amats)|vali]] un agrāk ilus sauca par vilājetiem ({{val|tr|vilayet}}). Ils sastāv no vairākām [[Turcijas ilčes|ilčēm]] (vienskaitlī nominatīvā ilče; turku: ''ilçe'', daudzskaitlī ''ilçeler''). Ilče, kurā atrodas ila administratīvais centrs, tiek saukta par centru ({{val|tr|merkez}}). Ila nosaukums ir tāds pats kā administratīvā centra nosaukums, izņemot [[Hatajas ils]], kura administratīvais centrs ir [[Antakja]]. {| width=850px align=center |- | {{Turcijas ilu karte|float=right}} |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == {{nepilnīga sadaļa}} Turcijas otrā līmeņa administratīvais iedalījums ir ilčes. Kopā ir 957 ilčes. == Skatīt arī == * [[Turcijas reģioni|Turcijas ģeogrāfiskie reģioni]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{Āzijas valstu administratīvie iedalījumi}} {{Turcijas provinces}} {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Turcijas administratīvais iedalījums| ]] m0b46zu9dl4vgswrrxwwzzixp74b74f 0 5287 4506706 4498845 2026-08-14T08:02:55Z ~2026-44625-65 149068 /* Etniskais sastāvs */ 4506706 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Dinaburga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugavpils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG |caption1 = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] |image2 = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg |caption2 = [[Daugavpils cietoksnis]] |image3 = Vienības nams 092011.jpg |caption3 = [[Vienības nams]] |image4 = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg |caption4 = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]] |image5 = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg |caption5 = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]] |image6 = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg |caption6 = [[Rotko muzejs]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Daugavpils.svg | flag_size = x75px | flag_link = Daugavpils karogs | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg | shield_size = x75px | shield_link = Daugavpils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = top | latd = 55 | latm = 52 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1275]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1582]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}<br />{{val|lt|Daugpilis}}<br />{{val|de|Dünaburg}}<br />{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}<br />{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}} | government_type = [[Daugavpils dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Andrejs Elksniņš]] | area_footnotes = | area_total_km2 = 72.48 | area_land_km2 = | area_water_km2 = 9.75 | area_water_percent = | area_rank = 3 | elevation_footnotes = | elevation_m = 105 | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 2 | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-54(01-65) | area_code = <small>(+371)</small> 654 | website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}} | footnotes = | official_name = Daugavpils valstspilsēta }} [[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]] '''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs "No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. ("Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs")}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}</ref> Daugovpiļs}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref>) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}</ref> pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — "Daugavas pils"), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].<ref>[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana 1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}</ref> Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}</ref> Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}</ref> Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.<ref name="par Daugavpili">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Daugavpils vēsture}} Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]]. 1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.<ref name="LME">{{LME|1|358}}</ref> 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu. <gallery> Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == === Cilvēka ģeogrāfija === [[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.<ref name="par Daugavpili" /> Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}</ref> ==== Pilsētas daļas ==== Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā. {{columns |width=180px |col1= * [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] * [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] * [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]] * [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] * [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]] * [[Gajoks]] * [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |col2= * [[Jaunā Forštate]] * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Jaunie Stropi]] * [[Judovka]] * [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]] * [[Križi]] * [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] * [[Liginiški]] |col3= * [[Mazie Stropi]] * [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] * [[Nīderkūni]] * [[Ruģeļi]] * [[Vecā Forštate]] * [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] * [[Viduspoguļanka]] * [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]] }} === Dabas ģeogrāfija === [[Attēls:Берег пляжа "Спасалка" - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}</ref> Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.<ref name=":0" /> Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}</ref> Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).<ref name=":1" /> Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.<ref name=":0" /> Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.<ref name=":2" /> === Klimats === Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.<ref name=":1" /> Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}</ref><ref name=":0" /> Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.<ref name=":2" /> Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils & temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}</ref> Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.<ref name=":2" /><ref name=":3" />{{Laikapstākļu kaste |location = Daugavpils |metric first = Yes |single line = Yes |Jan high C = -2.7 |Feb high C = -1.8 |Mar high C = 3.5 |Apr high C = 11.4 |May high C = 17.1 |Jun high C = 20.4 |Jul high C = 22.8 |Aug high C = 21.4 |Sep high C = 16.3 |Oct high C = 9.2 |Nov high C = 3.9 |Dec high C = 0 |year high C = 9.8 |Jan low C = -6.8 |Feb low C = -7.1 |Mar low C = -3.5 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.9 |Jun low C = 12 |Jul low C = 14.8 |Aug low C = 13.9 |Sep low C = 9.7 |Oct low C = 4.3 |Nov low C = 0.6 |Dec low C = -3.3 |year low C = 1.3 |Jan precipitation mm = 52 |Feb precipitation mm = 46 |Mar precipitation mm = 47 |Apr precipitation mm = 49 |May precipitation mm = 71 |Jun precipitation mm = 84 |Jul precipitation mm = 87 |Aug precipitation mm = 84 |Sep precipitation mm = 67 |Oct precipitation mm = 65 |Nov precipitation mm = 55 |Dec precipitation mm = 52 |year precipitation mm = 633 |source 1 = Climate Data <ref name=eather1>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14</ref> |date= |Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}} == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits |percentages = pagr |break = jā | width = 10em | align = right | cols = 2 | graph-pos = bottom |1784|3573 |1825|2885 |1860|13000 |1897|69675 |1905|76588 |1913|112848 |1914|112837 |1920|31500 |1925|40640 |1930|43226 |1935|45160 |1938|40071 |1940|51300 |1943|28579 |1944|14832 |1945|29600 |1946|22587 |1950|50800 |1955|58600 |1956|58500 |1959|65459 |1960|67500 |1966|88900 |1970|100400 |1975|110300 |1979|115600 |1989|129000 |1995|120000 |2000|115265 |2003|112132 |2007|108091 |2009|104857 |2012|90962 |2017|83908 |2020|81668 |2023|78850 |2026|77486 }} Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.<ref name=":0" /> Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,<ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}</ref> bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.<ref name=":4" /> Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].<ref name=":0" /> Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2026. gadā pilsētā bija 77 486 iedzīvotāji. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2026. gadā bija piereģistrēti 62 971 Latvijas pilsoņi (81,3%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (12,7%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,4%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>68 916</small><br />(75,8%) | <small>67 657</small><br /> | <small>66 437</small><br /> | <small>66 058</small><br /> | <small>65 452</small><br /> | <small>64 816</small><br /> | <small>64 272</small><br /> | <small>64 059</small><br /> | <small>64 138</small><br /> | <small>63 684</small><br /> | <small>62 889</small><br /> | <small>63 519</small><br /> | <small>63 294</small><br /> | <small>63 125</small><br /> | <small>62 971</small><br />(81,3%) | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>16 909</small><br />(18,6%) | <small>16 374</small><br /> | <small>15 371</small><br /> | <small>14 704</small><br /> | <small>14 101</small><br /> | <small>13 554</small><br /> | <small>12 969</small><br /> | <small>12 503</small><br /> | <small>12 107</small><br /> | <small>11 678</small><br /> | <small>11 130</small><br /> | <small>10 849</small><br /> | <small>10 503</small><br /> | <small>10 181</small><br /> | <small>9 817</small><br />(12,7%) | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 282</small><br />(4,7%) | <small>4 254</small><br /> | <small>4 546</small><br /> | <small>4 726</small><br /> | <small>4 730</small><br /> | <small>4 678</small><br /> | <small>4 624</small><br /> | <small>4 583</small><br /> | <small>4 463</small><br /> | <small>4 299</small><br /> | <small>4 118</small><br /> | <small>3 864</small><br /> | <small>3 723</small><br /> | <small>3 518</small><br /> | <small>3 402</small><br />(4,4%) | |} === Etniskais sastāvs === 1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}</ref> 1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.<ref name=":0" /> 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.<ref name=":5" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109185803/http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf}}</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 16710 : Latvieši : green | slice 2 = 36471 : Krievi : red | slice 3 = 10111 : Poļi : aqua | slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 136 : Ebreji : white | slice 9 = 19 : Igauņi : brown | slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 78112 {{legend|red|Krievi}} {{legend|green|Latvieši}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;" | 46,7% | style="text-align:center;" | 36 471 |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 21,4% | style="text-align:center;" | 16 710 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 12,9% | style="text-align:center;" | 10 111 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 6,8% | style="text-align:center;" | 5 316 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,3% | style="text-align:center;" | 1 770 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 641 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 372 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 136 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,02% | style="text-align:center;" | 19 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 8,4% | style="text-align:center;" | 6566 |} === Ievērojami cilvēki === Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši: {{div col}} * [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis * [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis; * [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists; * [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts; * [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists; * [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists; * [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis; * [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs; * [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists; * [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks; * [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs; * [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis; * [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists; * [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone; * [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists; * [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs * [[Māris Jass]] (1985), hokejists; * [[Kanstancins Jezavitavs]]<ref>[http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.</ref><!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--> (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks; * [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts; * [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks; * [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks; * [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts; * [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs; * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs; * [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists; * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns; * [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps; * [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts; * [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists; * [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists; * [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks; * [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis; * [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis; * [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks; * [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists; * [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists; * [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā; * [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs; * [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis; * [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists; * [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists; * [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore; * [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}} == Saimniecība == Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums "Zieglera mašīnbūve".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100003011&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> === Transports === {{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}} Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}. == Sports == Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|"Celtnieka" stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem. Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "[[Daugavpils "Lokomotīve"|Lokomotīve]]". Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''. Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu. == Apskates objekti == * [[Daugavpils cietoksnis]] * [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] * [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]] * [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] == Attēlu galerija == {{Galerija |width=150| height=100 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle |Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome |Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā |Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]] |Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]] |Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde |Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]] |Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela |Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija |Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī |Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela |Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne] * [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs] * [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis] * [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs] * [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Daugavpils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Daugavpils| ]] lhiuoa2hk5ogt8bbij3r9y0zk4euen4 0 10910 4506466 4452291 2026-08-13T15:02:15Z PaperToot 116576 Jaunie komiteju nosaukumi 4506466 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (6) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (2) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (3)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja, * ārtelpas un mobilitātes komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgaie deputāti<ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref>. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 3 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> [[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> | style="text-align: center" | 2 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 3ikm0gx1em1f2byzwqew2x97qvzbvsh 0 12746 4506477 4457290 2026-08-13T15:35:34Z ~2026-44469-99 149049 Attēls 4506477 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tulūza | official_name = ''Toulouse'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = ''Per Tolosa totjorn mai'' | image_skyline = {{vairāki attēli | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 2/2/2/2 | image1 = Toulouse - vue du Vieux Toulouse depuis St Sernin 06.jpg{{!}}View of Old Toulouse | image2 = Ariane 5 at Cite de l'Espace 5.jpg{{!}}Ariane 5 at Cite de l'Espace | image3 = Toulouse - St-Sernin - Est.jpg{{!}}Basilica of Saint-Sernin | image4 = Toulouse Capitole Night Wikimedia Commons.jpg{{!}}Capitole | image5 = A380 Reveal 1.jpg{{!}}Airbus A380 | image6 = Musée des Augustin, l'aile Darcy - Viollet-le-duc.jpg{{!}}Musée des Augustins | image7 = Toulouse - Assezat.jpg{{!}}Hôtel d'Assézat | image8 = Les Jacobins depuis la Garonne - panoramio.jpg{{!}}The church of the Jacobins and the Garonne river }} | image_caption = Tulūzas Kapitolija laukums | image_flag = Flag of Midi-Pyrénées.svg | flag_size = | image_shield = Blason ville fr Toulouse (Haute-Garonne).svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Francija#Oksitānija#Augšgaronna | latd = 43| latm = 36| lats = 16| latNS = N | longd = 1 | longm = 26| longs = 38| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Région Occitanie (symbol only).svg}} [[Oksitānija]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Augšgaronna]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = ''Tolosa'' <small>([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos)</small> | leader_title = Mērs | leader_name = Pjērs Koens | area_footnotes = | area_total_km2 = 118.3 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="population com">{{Fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce| url=http://www.recensement.insee.fr/chiffresCles.action?zoneSearchField=TOULOUSE&codeZone=31555-COM&idTheme=3&rechercher=Rechercher| title=Commune : Toulouse (31555)| author=INSEE| accessdate=27 August 2012| authorlink=INSEE| archiveurl=https://web.archive.org/web/20120707185041/http://www.recensement.insee.fr/chiffresCles.action?zoneSearchField=TOULOUSE&codeZone=31555-COM&idTheme=3&rechercher=Rechercher| archivedate={{dat|2012|07|07||bez}}}}</ref> | population_total = 449328 | population_as_of = 2012 | population_rank = | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 1202889 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 31000, 31100, 31200,<br />31300, 31400, 31500 | website = [http://www.toulouse.fr toulouse.fr] | footnotes = | population_density_km2= auto }} '''Tulūza''' ({{val|fr|Toulouse}}) ir pilsēta [[Francija]]s dienvidos pie [[Garonna]]s upes, [[Oksitānija]]s reģiona un [[Augšgaronna]]s departamenta centrs. Vēsturiskās [[Langedoka]]s provinces centrs. Dēļ pilsētas panorāmas — sarkanajiem māju jumtiem Garonnas krastos, Tulūza Francijā ir pazīstama kā "rozā pilsēta" (''La Ville Rose''). == Ekonomika == Tulūza ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām [[Eiropas Savienība|ES]],{{nepieciešama atsauce}} pateicoties savai [[kosmosa rūpniecība|kosmosa]], [[aviācija]]s un [[biotehnoloģija|biotehnoloģiskajai]] rūpniecībai. Šeit atrodas ''[[Airbus]]'' galvenā mītne un viena no divām rūpnīcām, kurās tiek izgatavotas ''Airbus'' lidmašīnas (otra atrodas [[Hamburga|Hamburgā]]). Viduslaikos Tulūza bija viena no svarīgākajām Rietumeiropas pilsētām, tomēr 18. un 19. gadsimtā tā zaudēja savu nozīmi, līdz 20. gadsimta otrajā pusē piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties militārās un aviācijas rūpniecības attīstībai. == Vēsture == Pilsēta ir apdzīvota vismaz no 8. gadsimta pirms mūsu ēras. Pirmie iedzīvotāji — akvitānieši, kurus vēlāk nomainīja [[ibērieši]]. 3. gadsimtā pirms mūsu ēras no ziemeļiem ieplūda pirmie [[indoeiropieši]] — [[galli]]. Pēc [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] Gallijas iekarojumiem, ap 10.—30. gadu ([[Trajāns|Trajāna]] laikā) Tulūzu pārbūvēja un atjaunoja, un tā pamazām kļuva par svarīgu [[Romas impērija]]s pilsētu. No 418. līdz 508. gadam, kad to ieņēma [[franki]], Tulūza bija [[Vestgotu Karaliste]]s galvaspilsēta, bet 7. gadsimtā kļuva par [[Akvitānijas grāfiste]]s galvaspilsētu. 712. gadā Tulūzu aplenca [[arābi]], tomēr tā paša gada 9. jūnijā [[akvitānieši]] un [[baski]] Tulūzas pievārtē [[Tulūzas kauja|Tulūzas kaujā]] smagi sakāva arābu karaspēku. No 768. līdz 877. gadam Tulūza bija [[Akvitānijas Karaliste]]s galvaspilsēta. 844. gadā Tulūzu neveiksmīgi aplenca [[vikingi]]. No 877. gada Tulūza bija [[Tulūzas grāfiste]]s galvaspilsēta. 12. gadsimtā Tulūza kļuva par [[katari|kataru]] kustības centru. [[Albiģiešu karš|Albiģiešu kara]] laikā Tulūzu 1216. gadā ieņēma krustneši [[Simons de Monfors|Simona de Monfora]] vadībā. Pēc kataru sakāves pret iedzīvotājiem izvērsās represijas, vairākus gadsimtus Tulūza bija viens no [[inkvizīcija]]s centriem. 15. gadsimtā Tulūza bija [[mēle (augs)|mēles]] (''Isatis tinctoria'' — augs zilas krāsas auduma iegūšanai) audzēšanas un tirdzniecības centrs. Pēc [[Franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] Tulūza kļuva par provinciālu pilsētu. Attīstība atgriezās tikai 20. gadsimta otrajā pusē, un šodien Tulūza tiek uzskatīta par Eiropas aerokosmiskās rūpniecības galvaspilsētu. 2001. gada 21. septembrī Tulūzas pievārtē eksplodēja [[minerālmēsli|minerālmēslu]] rūpnīca AZF. Pēc oficiālās versijas eksplodēja 300 tonnas [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]]. Rezultātā rūpnīca bija pilnīgi nopostīta. Bojā gāja 30 cilvēki, ievainoti — 2500, bet viegli ievainoti — 8000. Bez pajumtes palika ap {{sk|40000}} cilvēku. == Tūrisms == Mūsdienās Tulūza ir pazīstama visā Francijā sakarā ar [[vijolītes|vijolīšu]] audzēšanu. Jau veselu gadsimtu vijolītes ir Tulūzas simbols. Tūristus priecē dažādi produkti ar vijolīšu garšu — [[sīrups]], [[liķieris]], [[konfektes]], [[sinepes]], [[tēja]] un citi produkti. Tulūzā atrodas arī vairākas ievērojamas celtnes. Pazīstamākā no tām ir Kapitolijs, kurā atrodas pilsētas mērija, Slavenību zāle (''La Salle des Illustres''), kurā redzami 19. gadsimta Tulūzas mākslinieku šedevri, operas nams. Starp pilsētas pazīstamākajām celtnēm ir arī Sansernēna (''Saint-Sernin'') bazilika, un Svētā Stefāna (''Saint-Étienne'') katedrāle. == Izglītība == [[Attēls:Entrée ENAC Toulouse - juillet 2026.jpg|thumb|[[Nacionālā civilās aviācijas skola|ENAC]]]] [[Attēls:Campus IPSA - EPITA Toulouse 2026.jpg|thumb|[[Jaunāko zinātņu politehniskais institūts|IPSA Toulouse]]]] Mūsdienās Tulūzā ir trīs universitātes (''[[Université Toulouse-I-Capitole|Toulouse Capitole]]'', ''Toulouse Jean Jaurès'', ''Toulouse III Paul Sabatier''), kas apvienotas Tulūzas Universitātē. Pilsētā ir arī trīs lielākās aeronavigācijas inženieru skolas ([[Nacionālā civilās aviācijas skola|ENAC]], [[Jaunāko zinātņu politehniskais institūts|IPSA]], SUPAERO), vispārīgās inženierzinātņu skolas (EPITA, INPT, INSA), datorzinātņu skola (EPITECH), ekonomikas skola (''Toulouse School of Economics''), dizaina skola (''e-artsup''), komunikācijas skola (ISEG), trīs galvenās biznesa skolas (TBS, TSM, ISG), meteoroloģijas skola, veterinārā skola un politikas zinātnes. == Cilvēki == Tulūzā dzimuši: * [[Žans Dosē]] (''Jean Dausset''; 1916-2009) — imunologs, Nobela prēmijas laureāts * [[Karloss Gardels]] (''Carlos Gardel''; 1890—1935) — tango dziedātājs * [[Svētais Huberts]] (''Saint Hubert''; 656/658—727/728) — katoļu svētais * [[Leons Maršāns]] (''Léon Marchand''; 2002) — franču peldētājs * [[Raimunds IV]] (''Raymond IV de Toulouse''; 1052—1105) — viens no Pirmā krusta kara līderiem * [[Bernārs Verbērs]] (''Bernard Werber''; 1961) — rakstnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francijas pilsētas}} {{Oksitānijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Oksitānijas pilsētas]] idlhenm5vrwnz7i96mbn339cx0wrdfo 4506480 4506477 2026-08-13T15:53:30Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-44469-99|~2026-44469-99]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ZANDMANIS 4457290 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tulūza | official_name = ''Toulouse'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = ''Per Tolosa totjorn mai'' | image_skyline = {{vairāki attēli | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 2/2/2/2 | image1 = Toulouse - vue du Vieux Toulouse depuis St Sernin 06.jpg{{!}}View of Old Toulouse | image2 = Ariane 5 at Cite de l'Espace 5.jpg{{!}}Ariane 5 at Cite de l'Espace | image3 = Toulouse - St-Sernin - Est.jpg{{!}}Basilica of Saint-Sernin | image4 = Toulouse Capitole Night Wikimedia Commons.jpg{{!}}Capitole | image5 = A380 Reveal 1.jpg{{!}}Airbus A380 | image6 = Musée des Augustin, l'aile Darcy - Viollet-le-duc.jpg{{!}}Musée des Augustins | image7 = Toulouse - Assezat.jpg{{!}}Hôtel d'Assézat | image8 = Les Jacobins depuis la Garonne - panoramio.jpg{{!}}The church of the Jacobins and the Garonne river }} | image_caption = Tulūzas Kapitolija laukums | image_flag = Flag of Midi-Pyrénées.svg | flag_size = | image_shield = Blason ville fr Toulouse (Haute-Garonne).svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Francija#Oksitānija#Augšgaronna | latd = 43| latm = 36| lats = 16| latNS = N | longd = 1 | longm = 26| longs = 38| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Région Occitanie (symbol only).svg}} [[Oksitānija]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Augšgaronna]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = ''Tolosa'' <small>([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos)</small> | leader_title = Mērs | leader_name = Pjērs Koens | area_footnotes = | area_total_km2 = 118.3 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="population com">{{Fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce| url=http://www.recensement.insee.fr/chiffresCles.action?zoneSearchField=TOULOUSE&codeZone=31555-COM&idTheme=3&rechercher=Rechercher| title=Commune : Toulouse (31555)| author=INSEE| accessdate=27 August 2012| authorlink=INSEE| archiveurl=https://web.archive.org/web/20120707185041/http://www.recensement.insee.fr/chiffresCles.action?zoneSearchField=TOULOUSE&codeZone=31555-COM&idTheme=3&rechercher=Rechercher| archivedate={{dat|2012|07|07||bez}}}}</ref> | population_total = 449328 | population_as_of = 2012 | population_rank = | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 1202889 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 31000, 31100, 31200,<br />31300, 31400, 31500 | website = [http://www.toulouse.fr toulouse.fr] | footnotes = | population_density_km2= auto }} '''Tulūza''' ({{val|fr|Toulouse}}) ir pilsēta [[Francija]]s dienvidos pie [[Garonna]]s upes, [[Oksitānija]]s reģiona un [[Augšgaronna]]s departamenta centrs. Vēsturiskās [[Langedoka]]s provinces centrs. Dēļ pilsētas panorāmas — sarkanajiem māju jumtiem Garonnas krastos, Tulūza Francijā ir pazīstama kā "rozā pilsēta" (''La Ville Rose''). == Ekonomika == Tulūza ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām [[Eiropas Savienība|ES]],{{nepieciešama atsauce}} pateicoties savai [[kosmosa rūpniecība|kosmosa]], [[aviācija]]s un [[biotehnoloģija|biotehnoloģiskajai]] rūpniecībai. Šeit atrodas ''[[Airbus]]'' galvenā mītne un viena no divām rūpnīcām, kurās tiek izgatavotas ''Airbus'' lidmašīnas (otra atrodas [[Hamburga|Hamburgā]]). Viduslaikos Tulūza bija viena no svarīgākajām Rietumeiropas pilsētām, tomēr 18. un 19. gadsimtā tā zaudēja savu nozīmi, līdz 20. gadsimta otrajā pusē piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties militārās un aviācijas rūpniecības attīstībai. == Vēsture == Pilsēta ir apdzīvota vismaz no 8. gadsimta pirms mūsu ēras. Pirmie iedzīvotāji — akvitānieši, kurus vēlāk nomainīja [[ibērieši]]. 3. gadsimtā pirms mūsu ēras no ziemeļiem ieplūda pirmie [[indoeiropieši]] — [[galli]]. Pēc [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] Gallijas iekarojumiem, ap 10.—30. gadu ([[Trajāns|Trajāna]] laikā) Tulūzu pārbūvēja un atjaunoja, un tā pamazām kļuva par svarīgu [[Romas impērija]]s pilsētu. No 418. līdz 508. gadam, kad to ieņēma [[franki]], Tulūza bija [[Vestgotu Karaliste]]s galvaspilsēta, bet 7. gadsimtā kļuva par [[Akvitānijas grāfiste]]s galvaspilsētu. 712. gadā Tulūzu aplenca [[arābi]], tomēr tā paša gada 9. jūnijā [[akvitānieši]] un [[baski]] Tulūzas pievārtē [[Tulūzas kauja|Tulūzas kaujā]] smagi sakāva arābu karaspēku. No 768. līdz 877. gadam Tulūza bija [[Akvitānijas Karaliste]]s galvaspilsēta. 844. gadā Tulūzu neveiksmīgi aplenca [[vikingi]]. No 877. gada Tulūza bija [[Tulūzas grāfiste]]s galvaspilsēta. 12. gadsimtā Tulūza kļuva par [[katari|kataru]] kustības centru. [[Albiģiešu karš|Albiģiešu kara]] laikā Tulūzu 1216. gadā ieņēma krustneši [[Simons de Monfors|Simona de Monfora]] vadībā. Pēc kataru sakāves pret iedzīvotājiem izvērsās represijas, vairākus gadsimtus Tulūza bija viens no [[inkvizīcija]]s centriem. 15. gadsimtā Tulūza bija [[mēle (augs)|mēles]] (''Isatis tinctoria'' — augs zilas krāsas auduma iegūšanai) audzēšanas un tirdzniecības centrs. Pēc [[Franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] Tulūza kļuva par provinciālu pilsētu. Attīstība atgriezās tikai 20. gadsimta otrajā pusē, un šodien Tulūza tiek uzskatīta par Eiropas aerokosmiskās rūpniecības galvaspilsētu. 2001. gada 21. septembrī Tulūzas pievārtē eksplodēja [[minerālmēsli|minerālmēslu]] rūpnīca AZF. Pēc oficiālās versijas eksplodēja 300 tonnas [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]]. Rezultātā rūpnīca bija pilnīgi nopostīta. Bojā gāja 30 cilvēki, ievainoti — 2500, bet viegli ievainoti — 8000. Bez pajumtes palika ap {{sk|40000}} cilvēku. == Tūrisms == Mūsdienās Tulūza ir pazīstama visā Francijā sakarā ar [[vijolītes|vijolīšu]] audzēšanu. Jau veselu gadsimtu vijolītes ir Tulūzas simbols. Tūristus priecē dažādi produkti ar vijolīšu garšu — [[sīrups]], [[liķieris]], [[konfektes]], [[sinepes]], [[tēja]] un citi produkti. Tulūzā atrodas arī vairākas ievērojamas celtnes. Pazīstamākā no tām ir Kapitolijs, kurā atrodas pilsētas mērija, Slavenību zāle (''La Salle des Illustres''), kurā redzami 19. gadsimta Tulūzas mākslinieku šedevri, operas nams. Starp pilsētas pazīstamākajām celtnēm ir arī Sansernēna (''Saint-Sernin'') bazilika, un Svētā Stefāna (''Saint-Étienne'') katedrāle. == Izglītība == Mūsdienās Tulūzā ir trīs universitātes (''[[Université Toulouse-I-Capitole|Toulouse Capitole]]'', ''Toulouse Jean Jaurès'', ''Toulouse III Paul Sabatier''), kas apvienotas Tulūzas Universitātē. Pilsētā ir arī trīs lielākās aeronavigācijas inženieru skolas ([[Nacionālā civilās aviācijas skola|ENAC]], [[Jaunāko zinātņu politehniskais institūts|IPSA]], SUPAERO), vispārīgās inženierzinātņu skolas (EPITA, INPT, INSA), datorzinātņu skola (EPITECH), ekonomikas skola (''Toulouse School of Economics''), dizaina skola (''e-artsup''), komunikācijas skola (ISEG), trīs galvenās biznesa skolas (TBS, TSM, ISG), meteoroloģijas skola, veterinārā skola un politikas zinātnes. == Cilvēki == Tulūzā dzimuši: * [[Žans Dosē]] (''Jean Dausset''; 1916-2009) — imunologs, Nobela prēmijas laureāts * [[Karloss Gardels]] (''Carlos Gardel''; 1890—1935) — tango dziedātājs * [[Svētais Huberts]] (''Saint Hubert''; 656/658—727/728) — katoļu svētais * [[Leons Maršāns]] (''Léon Marchand''; 2002) — franču peldētājs * [[Raimunds IV]] (''Raymond IV de Toulouse''; 1052—1105) — viens no Pirmā krusta kara līderiem * [[Bernārs Verbērs]] (''Bernard Werber''; 1961) — rakstnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francijas pilsētas}} {{Oksitānijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Oksitānijas pilsētas]] mg3bge7uimfovzics0s2z7kqx8akxq1 0 12857 4506651 4504653 2026-08-14T04:23:44Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506651 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Mustafa Kemals Ataturks | vārds_orģ =''Mustafa Kemal Atatürk'' | attēls =Ataturk1930s.jpg | mazs_att = | apraksts =Ataturks 1930. gados | amats =1. [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidents]] | term_sākums =[[1923]]. gada [[29. oktobris]] | term_beigas =[[1938]]. gada [[10. novembris]] | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis =pirmais prezidents; pirms viņa valdīja [[Osmaņu impērija]]s [[osmaņu dinastija|sultāns]] [[Mehmeds VI]] | pēctecis =[[Ismets Inēnī]] | amats2 =1. [[Turcijas premjeri|Turcijas premjers]] | term_sākums2 =[[1920]]. gada [[3. maijs]] | term_beigas2 =[[1921]]. gada [[24. janvāris]] | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 =[[Fevzi Čakmaks]] | amats3 =1. [[Turcijas parlamenta priekšsēdētāji|Turcijas parlamenta priekšsēdētājs]] | term_sākums3 =[[1920]] | term_beigas3 =[[1923]] | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 =[[Ali Fethi Okjars]] | amats4 =1. [[Republikāņu tautas partija|Republikāņu tautas partijas priekšsēdētājs]] | term_sākums4 =[[1921]] | term_beigas4 =[[1938]] | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 =[[Ali Fethi Okjars]] | amats5 = | term_sākums5 = | term_beigas5 = | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = | premjers5 = | priekštecis5 = | pēctecis5 = | dzim_dati ={{dat|1881|5|19}} | dzim_vieta =[[Saloniki]], {{OTA}}<br />(tagad [[Tesaloniki]], [[Grieķija]]) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1938|11|10|1881|5|19}} | mir_vieta =[[Dolmabahčes pils]], [[Stambula]], {{TUR}} | partija =Republikāņu tautas partija | dzīvesb =Lātife Ušakligila | profesija = | reliģija = | paraksts =Signature of Mustafa Kemal Atatürk.svg | piezīmes = }} '''Mustafa Kemals Ataturks''' ({{val|tr|Mustafa Kemal Atatürk}}, {{izrunā|mustafa kemal ataty:rk}}), līdz 1934. gadam '''Gazi Mustafa Kemals Pašā''', (dzimis {{dat|1881|5|19}}, miris {{dat|1938|11|10}}) bija [[turki|turku]] politiķis un karavadonis, mūsdienu [[Turcija]]s izveidotājs un pirmais prezidents.<ref>{{Citation|last=Books|first=Market House Books Market House|title=Atatürk, Kemal|date=2003|url=https://archive.org/details/whoswhointwentie00brig|work=Who's Who in the Twentieth Century|editor-last=Books|editor-first=Market House|publisher=Oxford University Press|language=en|doi=10.1093/acref/9780192800916.001.0001|isbn=9780192800916|access-date=9 June 2019}}</ref> Papildu vārds Ataturks ("turku tēvs") ir goda nosaukums, kas dots par Mustafas Kemala nopelniem Turcijas valsts dibināšanā.<ref name="enis">{{cite book|title=Atatürk on Screen: Documentary Film and the Making of a Leader|year=2020|author=Enis Dinç|page=180}}</ref> == Dzīvesgājums == Mustafa piedzima 1881. gadā atvaļināta turku militārista, tajā laikā koktirgotāja, ģimenē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Salonique, 1830 - 1912: une ville ottomane à l'âge des réformes|publisher=Brill|date=1997|location=Leiden New York Köln|isbn=978-90-04-10798-4|series=The Ottoman Empire and its heritage}}</ref> Kad zēnam bija 7 gadi, tēvs nomira.<ref>Bernd Rill: Kemal Atatürk. Rowohlt, Reinbek 1985</ref> No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās, iesākumā [[Selanika|Selanikā]], bet vēlāk Monastirā (mūsdienu [[Bitola|Bitolā]]).<ref name="Çankaya29">Falih Rıfkı Atay, ''Çankaya: Atatürk'ün doğumundan ölümüne kadar'', İstanbul: Betaş, 1984, p. 29. {{in lang|tr}}</ref> 1905. gadā kā [[leitnants]] tika nosūtīts uz [[Damaska|Damasku]].<ref name="Genelkurmay1">T. C. Genelkurmay Harp Tarihi Başkanlığı Yayınları, ''Türk İstiklâl Harbine Katılan Tümen ve Daha Üst Kademelerdeki Komutanların Biyografileri'', Ankara: Genkurmay Başkanlığı Basımevi, 1972, p. 1. {{in lang|tr}}</ref> Piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]].<ref name="lengyel68">Lengyel, ''They called him Atatürk'', 68</ref> Pēc Turcijas kapitulācijas starp [[Antante|Antanti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] tika noslēgts 1920. gada [[Sevras līgums]], kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija nekā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] un [[Turku-grieķu karš|Turku—grieķu kara]] rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās.<ref>''Documents on British Foreign Policy'', vol. vii, p. 303.</ref> Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš pierādīja sevi gan kā prasmīgs militārais stratēģis, gan politiskais līderis.<ref>{{Cite encyclopedia|title=Turkey – Declaration of the Turkish republic {{!}} history – geography|language=en|url=https://www.britannica.com/place/Turkey/Declaration-of-the-Turkish-republic|access-date=21 November 2017|encyclopedia=Encyclopedia Britannica}}</ref> Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas [[Ataturka reformas]], modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stingri [[sekulārisms|sekulāra]]<ref name="Daisy">Daisy Hilse Dwyer, (1990), "Law and Islam in the Middle East", page 77, {{ISBN|978-0-89789-151-6}}</ref> republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura bija galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no [[Stambula]]s tika pārcelta uz [[Ankara|Ankaru]], tika ieviests [[latīņu raksts]], starptautiskās mērvienības, laika skaitīšana pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]].<ref name="ATATURK: Creator of Modern Turkey2">{{Cite web|url=http://www.columbia.edu/~sss31/Turkiye/ata/hayati.html|title=ATATURK: Creator of Modern Turkey|publisher=www.columbia.edu|access-date=22 November 2017|archive-date={{dat|2015|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151109083247/http://www.columbia.edu/~sss31/Turkiye/ata/hayati.html}}</ref> Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana.<ref name="UNESCO">İğdemir, ''Atatürk'', 165–170</ref> Sievietēm tika piešķirtas vienādas tiesības ar vīriešiem.<ref>Tüfekçi, ''Universality of Atatürk's philosophy''</ref> Apglabāts [[Ankara|Ankarā]] speciāli celtā [[mauzolejs|mauzolejā]].<ref>{{Cite magazine|date=23 November 1953|title=The Burial of Ataturk|url=http://content.time.com/time/subscriber/article/0,33009,860125,00.html|language=en-US|publisher=[[Time Magazine]]|issn=0040-781X|access-date=2021-05-26|magazine=Time}}</ref> Viņa vārdā nosaukta [[Kirklareli Ataturka pamatskola]]. Pēc Ataturka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Ataturka [[personības kults]]. Tomēr Turcijā ir aprindas ([[Islāmisms|islāmisti]], [[kurdi]]), kas pret Ataturka idejām noskaņotas naidīgi.<ref>{{Cite book|last=Navaro-Yashin|first=Yael|title=Faces of the State: Secularism and Public Life in Turkey|url=https://archive.org/details/facesofstatesecu0000nava|publisher=[[Princeton University Press]]|year=2002|isbn=978-0-691-08845-7|pages=[https://archive.org/details/facesofstatesecu0000nava/page/196 196]–99}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ataturks, Mustafa Kemals}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Centrālās Maķedonijas perifērijā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas politiķi]] [[Kategorija:Turcijas prezidenti]] [[Kategorija:Turcijas premjerministri]] 227k025ua7rglmaqs1jrvx62p8e71ow 14 12864 4506491 1990946 2026-08-13T17:31:16Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Turcijas valsts iekārta]]; pievienoju [[Kategorija:Turcijas politika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4506491 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Politicians of Turkey}} [[Kategorija:Turcijas cilvēki|Po]] [[Kategorija:Politiķi pēc valsts]] [[Kategorija:Turcijas politika| Politiķi]] kh302xunjp8v45i2wm7fqnvtu3okin4 10 14777 4506383 4426244 2026-08-13T13:00:07Z Minorax 83723 4506383 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas futbola Virslīga |title = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|<span style="color:white;">2026. gada</span>]] [[Latvijas futbola Virslīga|<span style="color:white;">Latvijas futbola Virslīgas čempionāta</span>]] komandas |titlestyle = background:#8A3025; color:white; |listclass = hlist |state = uncollapsed |list1 = * [[FK Auda|Auda]] * [[BFC Daugavpils|Daugavpils]] * [[FK Grobiņa|Grobiņa]] * [[FS Jelgava|Jelgava]] * [[FK Liepāja|Liepāja]] * [[Ogre United]] * [[RFS]] * [[Riga FC|Riga]] * [[SK Super Nova|Super Nova]] * [[FK Tukums 2000|Tukums 2000]] }}<noinclude> [[Kategorija:Latvijas futbola Virslīgas veidnes|Komandas]] </noinclude> i6yqg71z7y81qpdly6rp9h7k68czkmy 0 14877 4506652 4362467 2026-08-14T04:24:00Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506652 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste |image = [[Attēls:Map-TurkicLanguages.png|320px]] |caption = |population = apmēram 150-200 miljoni<ref>Brigitte Moser, Michael Wilhelm Weithmann, Landeskunde Türkei: Geschichte, Gesellschaft und Kultur, Buske Publishing, 2008, p.173</ref><ref>Deutsches Orient-Institut, Orient, Vol. 41, Alfred Röper Publushing, 2000, p.611</ref> |region1 = {{flag2|Turkey}} |pop1 = 55 000 000<ref name="cia">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html |title=Turkey |publisher=The World Factbook |accessdate=9 February 2013 |archive-date={{dat|2017|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702111626/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html }}</ref> |region2 = {{flag2|Uzbekistan}} |pop2 = 26 000 000<ref name="cia2">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/uz.html |title=Uzbekistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2016|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035649/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/uz.html }}</ref> |region3 = {{flag2|Iran}} |pop3 = 14 000 000-15 000 000<ref name="cia3">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html |title=Iran |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2012|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120203093100/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html }}</ref> |region4 = {{flag2|Russia}} |pop4 = 12 009 969 |region5 = {{flag2|Kazakhstan}} |pop5 = 12 000 000<ref name="cia4">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html |title=Kazakhstan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226010136/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kz.html%20 }}</ref> |region6 = {{flag2|China}} |pop6 = 11 647 000<ref name="cia5">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html |title=China |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013030611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html }}</ref> |region7 = {{flag2|Azerbaijan}} |pop7 = 9 047 000<ref name="cia6">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html |title=Azerbaijan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2016|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035525/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html }}</ref> |region8 = {{flaga|Eiropas Savienība}} {{nobr|[[Eiropas Savienība]]}} |pop8 = 5 876 318 |region9 = {{flag2|Turkmenistan}} |pop9 = 4 500 000<ref name="cia7">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ux.html |title=Turkmenistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 }}{{Novecojusi saite}}</ref> |region10 = {{flag2|Kyrgyzstan}} |pop10 = 4 500 000<ref name="cia8">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kg.html |title=Kyrgyzstan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2015|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151127011116/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kg.html }}</ref> |region11 = {{flag2|Afghanistan}} |pop11 = 3 500 000<ref name="cia9">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/af.html |title=Afganistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2017|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170920072213/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/af.html }}</ref> |region12 = {{flag2|Iraq}} |pop12 = 1 500 000<ref name="cia10">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/iz.html |title=Iraq |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224211125/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/iz.html }}</ref> |region13 = {{flag2|Tajikistan}} |pop13 = 1 200 000<ref name="cia11">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ti.html |title=Tajikistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2001|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20010331101740/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ti.html }}</ref> |region14 = {{flag2|United States}} |pop14 = 1 000 000+<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://m.stlamerican.com/reader_interaction/letters_to_the_editor/article_a906f9d6-4a8f-11e0-9d87-001cc4c03286.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2014|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140905004354/http://m.stlamerican.com/reader_interaction/letters_to_the_editor/article_a906f9d6-4a8f-11e0-9d87-001cc4c03286.html }}</ref> |region16 = {{flag2|Pakistan}} |pop16 = 500 000<ref name="cia12">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pk.html |title=Pakistan |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2015|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150703220143/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/pk.html }}</ref> |region17 = {{flag2|Ziemeļkipra}} |pop17 = 298 862<ref name=census2006>{{tīmekļa atsauce|url=http://nufussayimi.devplan.org/Census%202006.pdf |title=Census.XLS |format=PDF |accessdate=2014-02-14}}</ref> |region18 = {{flag2|Australia}} |pop18 = 293 500 |region19 = {{flag2|Georgia}} |pop19 = 284 761<ref name="cia13">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html |title=Georgia |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2015|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151016075816/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html }}</ref> |region20 = {{flag2|Ukraina}} |pop20 = 275 300<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/nationality|title=Results / General results of the census / National composition of population|accessdate=2007-08-05|date=December 5, 2001|work=All-Ukrainian Census, 2001|archiveurl=https://web.archive.org/web/20041031064500/http://www.ukrcensus.gov.ua/eng/results/general/nationality|archivedate=2004-10-31}}</ref> |region21 = {{flag2|Saudi Arabia}} |pop21 = 224 460 |region22 = {{flag2|Syria}} |pop22 = 100 000-200 000<ref name="cia14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sy.html |title=Syria |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2017|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171229122345/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sy.html }}</ref> |region24 = {{flag2|Moldova}} |pop24 = 158 300<ref name="cia15">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/md.html |title=Moldova |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2020|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200425182435/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/md.html }}</ref> |region25 = {{flag2|Mongolia}} |pop25 = 106 955<ref name="cia16">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mg.html |title=Mongolia |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101229001357/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mg.html }}</ref> |region26 = {{flag2|Maķedonija}} |pop26 = 77 959<ref name="cia17">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mk.html |title=Macedonia |publisher=The World Factbook |accessdate=13 May 2014 |archive-date={{dat|2018|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180128152123/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/mk.html }}</ref> |rels =[[Ateisms]], [[agnosticisms]], [[budisms]],<ref>Budisti ir Sibīrijas gagausi un Ķīnas Gansu provinces dzeltenie uiguri.</ref> [[kristietība]],<ref>Kristieši ir Donavas deltas gagausi, Volgas baseina čuvaši un jakuti, kā arī mazākas tjurku grupas Sibīrijā.</ref> [[islāms]], [[jūdaisms]], [[šamanisms]] un [[tengriisms]] | langs = [[Tjurku valodas]] }} '''Tjurki''' ({{val|tr|türk}}) ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder [[turki (tautība)|turki]], [[tatāri]], [[azerbaidžāņi]], [[uzbeki]] u.c. tautas,<ref>Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 601. lpp.</ref> kas runā [[tjurku valodas|tjurku valodās]]. Tjurku tautas dzīvo [[Āzija]]s centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā, nedaudz arī [[Eiropa|Eiropā]]. == Vēsture == Vārds "tjurks" parādījās 6. gadsimtā kā vietējo cilšu apvienības nosaukums [[Altajs|Altajā]], kur pārcēlās [[huņņi]] no ašinas cilts, kas agrāk mita [[Ķīna]]s Rietumu novadā, uz ziemeļiem no Tarimas upes. [[Dāņi|Dāņu]] valodnieks Vilhems Tomsens, kurš 1893. gadā atšifrēja seno tjurku [[rūnu raksts|rūniskās]] rakstu zīmes, uzskatīja, ka vārds "tjurks" nozīmē "spēks", "varenība", un sākotnēji tā sauca kādu atsevišķu cilti vai, visticamāk, valdnieku dzimtu. Tam drīzāk bija politisks, ne etnogrāfisks saturs; uz to norāda, piemēram, teiciens "Mani tjurki, mana tauta". Cilšu apvienības veiksmīgā karadarbība apkārtējās zemēs noveda pie [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] izveides Centrālajā un Austrumāzijā. Kaganāts pastāvēja no 551. līdz 745. gadam un aptvēra teritoriju no Bohajas līča līdz [[Kerčas šaurums|Kerčas jūras šaurumam]], no [[Jeņiseja]]s augšteces līdz [[Amudarja]]s augštecei. Par Tjurku kaganāta dibinātāju tiek uzskatīts [[Bumins]], kas pieņēma [[kagans|kagana]] titulu 551. gadā. Valdnieka mītne atradās [[Orhona]]s upes augštecē. Drīz tjurku kontrolē nokļuva [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] liela daļa, līdz ar to saviem kaimiņiem ierobežojot tirdzniecības sakarus. Kaganāta valdnieki kopā ar [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] cīnījās ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]], kā rezultātā viņiem izdevās tikt līdz Amudarjai, bet pēc tam pievienot vairākus apgabalus upes rietumu krastā. 576. gadā tjurki ieņēma Bosporu ([[Kerča|Kerču]]), pēc četriem gadiem aplenca [[Hersonēsa|Hersonēsu]]. Viņu kustība uz rietumiem bija ne tikai jaunu teritoriju iekarošana, bet arī liela tjurku tautu migrācija, notika to apmešanās plašos rajonos Rietumu novadā un Centrālāzijas austrumos. tjurki iekarotajās teritorijās parasti neiejaucās pamattautu dzīvē, aprobežojoties tikai ar savas suverenitātes nostiprināšanu un [[mesli|meslu]] vākšanu. Sakarā ar iekšpolitisko krīzi, iekšējiem konfliktiem un ķīniešu [[Sui dinastija]]s iejaukšanos, tjurku lielvalsts sadalījās Austrumu un Rietumu kaganātā, kuri savā starpā ilgstoši karoja. 7. gadsimtā tie divas reizes pēc kārtas (630. un 658. gadā) cieta sakāvi karos ar [[Tanu dinastija]]s Ķīnu un beidza pastāvēt. tjurki atjaunoja Austrumu kaganātu 7. gadsimta beigās, pakļaujot [[uiguri|uiguru]] un kidanu ciltis, sagraujot karlukus un Jeņisejas kirgīzus, izrādot sīvu pretestību tanu Ķīnas armijai. Par kaganu kļuva Kutlugs (Ilteres-kagans). Naākamā valdnieka Kapagan-kagana (691—716) laikā otrais Austrumu kaganāts sasniedza visaugstāko uzplaukumu. Austrumu tjurki 8. gadsimtā centās pretoties Centrālāzijā iebrūkošajiem [[arābi|arābu]] iekarotājiem, bet pēc sakāves pie [[Samarkanda]]s atkāpās. Viņu valdnieki vēl pusgadsimtu sargāja neatkarību smagās cīņās pret Tanu impēriju un tās sabiedrotajiem. Pēc Bilge-kagana un viņa brāļa Kol-tegina nāves tjurki zaudēja iniciatīvu un pārgāja aizsardzībā. Vislielākās briesmas kaganātam tomēr sagādāja [[uiguri]]. Uigurus 680. gados pakļāva austrumu tjurki, bet pēc vairāk nekā 60 gadiem viņi guva revanšu, kopā ar kaimiņu ciltīm sagraujot otro Austrumu kaganātu. Jāpiebilst, ka tā krahu paātrināja iekšējās pretrunas un nesaskaņas. Tā vietā 745. gadā radās Uiguru kaganāts. Ar laiku arābu vēsturnieki un ģeogrāfi ar vārdu "tjurki" sāka apzīmēt veselas tautu un valodu grupas. Lai gan tjurku tautām bija valodas kopība, pašām ciltīm trūka etniskās pašapziņas. Līdz ar [[islāms|islāma]] pieņemšanu šīs tautas sāka sevi saukt par tjurkiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} * [http://www.turklib.com/ Turkistan library] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140208104957/http://www.turklib.com/ |date={{dat|2014|02|08||bez}} }} {{ru ikona}} {{Tjurku valstis}} [[Kategorija:Tjurki| ]] [[Kategorija:Tautas pēc valodu grupas]] tab6kb8pm7hvcrb3vl4f1fx89lzig9i 10 15425 4506600 4506243 2026-08-13T20:11:47Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3,5 4506600 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? lbz7t8ahs0x54mgdf9ilb9y90q7jk7s 4506620 4506600 2026-08-14T02:10:30Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4506620 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ryxesbt7yq8zgjz4hdhtcql4r9pazao 4506680 4506620 2026-08-14T06:16:00Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4506680 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? fpy46gc937x9quc6fq5uxzo35ujoirl 0 16469 4506740 4121989 2026-08-14T10:22:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506740 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Karolīna Klifta | vārds_orig = ''Carolina Klüft'' | attēls = Carolina Klüft photo2be.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|02|2}} | dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Sandhulta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SWE}} | dzīvesvieta = | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = 65 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[daudzcīņa]]<br />[[tāllēkšana]]<br />[[trīssoļlēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ([[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]]) | pc-a = 3 ([[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]], [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]], [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]]) | pc-t = 2 ([[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2004]]) | rc-a = 2 ([[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002]], [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006]]) | rc-t = 3 ([[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2002]], [[2005. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2005]], [[2007. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2007]]) | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 7032 punkti | PR1_d = septiņcīņā | PR2 = 4948 punkti | PR2_d = pieccīņā | PR3 = 6,97 [[metrs|m]] | PR3_d = tāllēkšanā | PR4 = 14,29 [[metrs|m]] | PR4_d = trīssoļlēkšanā | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Karolīna Evelīna Klifta''' ({{val|sv|Carolina Evelyn Klüft}}; dzimusi {{dat|1983|2|2}}, [[Sandhulta|Sandhultā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir bijusī [[zviedri|zviedru]] tāllēcēja un trīssoļlēcēja. Viņa iepriekš ir piedalījusies [[daudzcīņa]]s sacensībās. Viņa ir pašreizējā Olimpiskā, Pasaules un Eiropas čempione septiņcīņā. Viņai arī pieder Eiropas rekords septiņcīņā — 7032 punkti, kas, turklāt, ir otrais visu laiku labākais pasaules rezultāts septiņcīņā. Rekordiste ir amerikāniete [[Džekija Džoinere Keisija]], kas savulaik sasniedza 7291 punktu robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.iaaf.org/statistics/toplists/inout=O/age=N/season=0/sex=W/all=y/legal=A/disc=HEP/detail.html|title= Visu laiku labākie septiņcīņas rezultāti|accessdate= |accessmonthday= |accessdaymonth= |accessyear= |author= |last= |first= |authorlink= |coauthors= |date= |year= |month= |format= |work= |publisher= IAAF.com|pages= |language= |doi= |archiveurl= |archivedate= |quote=}} {{en ikona}}</ref> Viņas treneris ir [[Agne Bergvals]]. Klifta piedalās arī 4x400 m skrējienā un bija daļa no komandas, kas uzstādīja nacionālo rekordu. Lai gan dzimusi [[Sandhulta|Sandhultā]], Klifta uzauga [[Veksjo]] pilsētā, kur joprojām dzīvo viņas vecāki un trīs māsas. Pašlaik viņa dzīvo [[Karlskrūna|Karlskrūnā]] kopā ar vīru [[Patriks Klifts|Patriku Kliftu]], kas mainīja uzvārdu pēc kāzām. Viņš ir [[kārtslēkšana|kārtslēcējs]]. Kliftas tēvs Džonijs savulaik bija profesionāls [[futbols|futbolists]] un spēlēja [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]] līgā, bet māte bija starptautiski pazīstama tāllēcēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://findarticles.com/p/articles/mi_qn4158/is_20040410/ai_n12785965/pg_1/|title= ''The Independent'' 2004. gada intervija}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> Klifta pati sāka spēlēt futbolu, tomēr 12 gadu vecumā pievērsās [[vieglatlētika]]i. Klifta kļuva par daudzcīņnieci [[2000. gads|2000]]. gadā, kad Bergvals viņai to ieteica. 2012. gadā beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/26082012-klufta_pazino_par_karjeras_beigam|title=Klufta paziņo par karjeras beigām|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|27||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Carolina Klüft|Karolīna Klifta}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Zviedrijas sportists-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Krievija}} [[Jeļena Isinbajeva]] | virsraksts = Gada labākā vieglatlēte Eiropā | periods = [[2006. gads|2006]]. | pēc = {{flaga|Horvātija}} [[Blanka Vlašiča]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Klifta, Karolina}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Septiņcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 1adqrr89ruo73tljlxb2cilzv4jpvy4 0 18463 4506586 4386843 2026-08-13T19:21:56Z IvanScrooge98 55146 /* 1981—1990 */ attēls 4506586 wikitext text/x-wiki '''[[Nobela prēmija literatūrā]]''' (zviedru val: ''Nobelpriset i litteratur'') ir ikgadējs [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija|Zviedrijas Akadēmijas]] apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901. gada pasniedz par izcilu darbību [[literatūra|literatūrā]]. Tā ir viena no piecām [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] 1895. gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: [[Nobela prēmija fizikā|fizikā]], [[Nobela prēmija ķīmijā|ķīmijā]], literatūrā, [[Nobela miera prēmija|miera veicināšanā]] un [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|fizioloģijā vai medicīnā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Alfred Nobel – The Man Behind the Nobel Prize | publisher = [[Nobel Foundation]] | url = http://nobelprize.org/alfred_nobel/|accessdate=2008-10-16}}</ref> Prēmija tiek pasniegta svinīgā ceremonijā [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]] katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā).<ref>{{tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize Award Ceremonies | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/award_ceremonies/ | accessdate = 2008-10-16 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080822184717/http://nobelprize.org/award_ceremonies/ | archivedate = 2008-08-22 }}</ref> Pirmo Nobela prēmija literatūrā saņēma franču dzejnieks un esejists [[Silī Pridoms]]. Katrs laureāts saņem medaļu, diplomu un naudas balvu, kas katru gadu mainās.<ref>{{tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize| publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/|accessdate=2008-10-07}}</ref> == Daži fakti == * Kad 1958]. gadā prēmiju piešķīra Krievijā dzimušajam rakstniekam [[Boriss Pasternaks|Borisam Pasternakam]], viņš [[Padomju Savienība|PSRS]] spiediena dēļ bija spiests atteikties no šī apbalvojuma.<ref name="NobelFacts">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/nobelprize_facts.html|title=Nobel Laureates Facts|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-16}}</ref> * 1964. gadā francūzis [[Žans Pols Sartrs]] atteicās pieņemt Nobela prēmiju literatūrā, pie kam viņš jau iepriekš bija atteicies no visiem oficiālajiem apbalvojumiem.<ref name="NobelFacts"/> * Nobela prēmijas literatūrā ieguvēju vidū ir vairāk sieviešu nekā jebkurā citā Nobela prēmijas kategorijā, izņemot Nobela miera prēmiju.<ref name="WomenLaureates">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/lists/women.html|title=Women Nobel Laureates|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-16}}</ref> * Tikai 4 reizes prēmija ir pasniegta 2 personām vienlaicīgi (1904, 1917, 1966, 1974).<ref name="LiteratureLaureates"/> * 7 reizes Nobela prēmiju literatūrā nepasniedza (1914, 1918, 1935, 1940—1943). * 2019. gadā piešķīra divas Nobela prēmijas literatūrā — par 2018. un 2019. gadu. * Līdz 2024. gadam Nobela prēmija literatūrā ir piešķirta 117 reizes, kopumā 121 personai.<ref name="LiteratureLaureates">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/|title=All Nobel Laureates in Literature|publisher=Nobel Foundation}}</ref> == Laureāti == === 1901—1910 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1901 | [[Silī Pridoms]]<br />(1839–1907) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1901">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1901/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1901|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | [[dzeja]], [[eseja]] | [[Attēls:Sully-Prudhomme.jpg|100px]] |- | 1902 | [[Teodors Momzens]]<br />(1817–1903) | {{DEU}} | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1902">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1902/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1902|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | [[vēsture]], [[tiesību zinātne]] | [[Attēls:T-mommsen-2.jpg|100px]] |- | 1903 | [[Bjērnstjerne Bjērnsons]]<br />(1832–1910) | {{NOR}} | [[norvēģu valoda|norvēģu]] | <ref name="Literature1903">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1903/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1903|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, [[romāns]], [[drāma]] | [[Attēls:Björnstjerne Björnson, 1901.jpg|100px]] |- | rowspan="2" | 1904 | [[Frederiks Mistrāls]]<br />(1830–1914) | {{FRA}} | [[provansiešu valoda|provansiešu]] | <ref name="Literature1904">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1904/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1904|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, [[filozofija]] | [[Attēls:Frédéric Mistral by Paul Saïn.jpg|100px]] |- | [[Hosē Ečegarajs]]<br />(1832–1916) | [[Attēls:Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg|20px]] [[Spānija]] | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1904"/> | drāma | [[Attēls:José Echegaray y Eizaguirre.jpg|100px]] |- | 1905 | [[Henriks Senkevičs]]<br />(1846–1916) | {{POL}}<br />(dzimis {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]) | [[poļu valoda|poļu]] | <ref name="Literature1905">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1905/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1905|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Henryk Sienkiewicz 02.jpg|100px]] |- | 1906 | [[Džozue Karduči]]<br />(1835–1907) | {{ITA}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of the Grand Duchy of Tuscany (1840).svg|20px]] [[Toskānas lielhercogistē]]) | [[itāļu valoda|itāļu]] | <ref name="Literature1906">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1906/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1906|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Carducci.jpg|100px]] |- | 1907 | [[Radjards Kiplings]]<br />(1865–1936) | {{GBR}}<br />(dzimis [[Attēls:British Raj Red Ensign.svg|20px]] [[Britu Indija|Britu Indijā]]) | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1907">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1907/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1907|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, dzeja | [[Attēls:Kiplingcropped.jpg|100px]] |- | 1908 | [[Rūdolfs Eikens]]<br />(1846–1926) | {{DEU}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of Hanover 1837-1866.svg|20px]] [[Hannoveres Karaliste|Hannoveres Karalistē]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1908">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1908/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1908|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | filozofija | [[Attēls:Rudolf Christoph Eucken.jpg|100px]] |- | 1909 | [[Selma Lāgerlēva]]<br />(1858–1940) | {{SWE}} | [[zviedru valoda|zviedru]] | <ref name="Literature1909">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1909/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1909|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Selma Lagerlöf.jpg|100px]] |- | 1910 | [[Pauls Heize]]<br />(1830–1914) | {{DEU}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg|20px]] [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalistē]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1910">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1910/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1910|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, drāma, romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Adolf Friedrich Erdmann von Menzel 042.jpg|100px]] |- |} === 1911—1920 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1911 | [[Moriss Meterlinks]]<br />(1862—1949) | {{BEL}} | [[franču valoda|franču]] |<ref name="Literature1911">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1911/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1911|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma, dzeja, eseja | [[Attēls:Maurice Maeterlinck.jpg|100px]] |- | 1912 | [[Gerharts Hauptmanis]]<br />(1862—1946) | {{DEU}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg|20px]] [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalistē]]) | [[vācu valoda|vācu]] |<ref name="Literature1912">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1912/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1912|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma, romāns | [[Attēls:Gerhart Hauptmann nobel.jpg|100px]] |- | 1913 | [[Rabindranats Tagore]]<br />(1861—1941) | {{IND}}<br />(dzimis [[Attēls:British Raj Red Ensign.svg|20px]] [[Britu Indija|Britu Indijā]]) | [[bengāļu valoda|bengāļu]] |<ref name="Literature1913">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1913/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1913|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, romāns, drāma, īsie stāsti, [[mūzika]] | [[Attēls:Tagore3.jpg|100px]] |- | 1914 | colspan=6 align=center | ''Atbalvojums netika pasniegts'' |- | 1915 | [[Romēns Rolāns]]<br />(1866—1944) | {{FRA}} | [[Franču valoda|franču]] |<ref name="Literature1915">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1915/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1915|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Romain Rolland 1915.jpg|100px]] |- | 1916 | [[Vērners fon Heidenstams]]<br />(1859—1940) | {{SWE}} | [[zviedru valoda|zviedru]] |<ref name="Literature1915"/> | dzeja, romāns | [[Attēls:Johan Krouthén - Porträtt av Verner von Heidenstam.jpg|100px]] |- | rowspan="2" | 1917 | [[Karls Gellerups]]<br />(1857—1919) | rowspan="2" | {{DEN}} | [[dāņu valoda|dāņu]] |<ref name="Literature1917">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1917/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1917|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Karl Gjellerup.jpg|100px]] |- | [[Henriks Pontopidans]]<br />(1857—1943) | [[dāņu valoda|dāņu]] |<ref name="Literature1917"/> | romāns | [[Attēls:Henrik Pontoppidan 1917.jpg|100px]] |- | 1918 | colspan=6 align=center | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1919 | [[Kārlis Špitelers]]<br />(1845—1924) | {{CHE}} | [[vācu valoda|vācu]] |<ref name="Literature1919">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1919/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1919|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Carl spitteler 1905.jpg|100px]] |- | 1920 | [[Knuts Hamsuns]]<br />(1859—1952) | {{NOR}} | [[norvēģu valoda|norvēģu]] |<ref name="Literature1920">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1920/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1920|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Knut Hamsun.jpeg|100px]] |- |} === 1921—1930 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1921 | [[Anatols Franss]]<br />(1844–1924) | {{FRA}} | [[Franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1921">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1921/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1921|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, dzeja | [[Attēls:AnatoleFrance.JPG|100px]] |- | 1922 | [[Hasinto Benavente]]<br />(1866–1954) | [[Attēls:Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg|20px]] [[Spānija]] | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1922">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1922/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1922|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma | [[Attēls:Jacinto Benavente y Martinez.jpg|100px]] |- | 1923 | [[Viljams Batlers Jeitss]]<br />(1865–1939) | {{IRL}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1923">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1923/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1923|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:William Butler Yeat by George Charles Beresford.jpg|100px]] |- | 1924 | [[Vladislavs Rejmonts]]<br />(1867–1925) | {{POL}} | [[poļu valoda|poļu]] | <ref name="Literature1924">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1924/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1924|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Władysław Reymont.jpg|100px]] |- | 1925 | [[Džordžs Bernards Šovs]]<br />(1856–1950) | {{IRL}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1925">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1925/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1925|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma, [[kritiskā literatūra]] | [[Attēls:George bernard shaw.jpg|100px]] |- | 1926 | [[Gracija Deleda]]<br />(1871–1936) | {{ITA}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistē]]) | [[itāļu valoda|itāļu]] | <ref name="Literature1926">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1926/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1926|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, romāns | [[Attēls:Grazia Deledda 1926.jpg|100px]] |- | 1927 | [[Anrī Bergsons]]<br />(1859–1941) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1927">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1927/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1927|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | filozofija | [[Attēls:Bergson-Nobel-photo.jpg|100px]] |- | 1928 | [[Sigrida Unsete]]<br />(1882–1949) | {{NOR}}<br />(dzimusi {{flaga|Dānija}} [[Dānija|Dānijā]]) | [[norvēģu valoda|norvēģu]] | <ref name="Literature1928">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1928/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1928|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Sigrid Undset crop.jpg|100px]] |- | 1929 | [[Tomass Manns]]<br />(1875–1955) | {{DEU}}<br />([[Veimāras Republika|Veimāras Republikā]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1929">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1929/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1929|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, eseja | [[Attēls:Thomas Mann 1937.jpg|100px]] |- | 1930 | [[Sinklērs Lūiss]]<br />(1885–1951) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1930">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1930/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1930|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, drāma | [[Attēls:Sinclair Lewis 1930.jpg|100px]] |- |} === 1931—1940 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1931 | [[Ēriks Aksels Kārlfelds]]<br />(1864–1931) | {{SWE}} | [[zviedru valoda|zviedru]] | <ref name="Literature1931">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1931/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1931|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Erik Axel Karlfeldt.jpg|100px]] |- | 1932 | [[Džons Golsvertijs]]<br />(1867–1933) | {{GBR}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1932">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1932/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1932|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:John galsworthy.jpg|100px]] |- | 1933 | [[Ivans Buņins]]<br />(1870–1953) | Bezvalstnieks<br />(dzimis {{flaga|Krievija}} [[Krievija|Krievijā]], dzīvoja {{flaga|Francija}} [[Francija|Francijā]]) | [[krievu valoda|krievu]] | <ref name="Literature1933">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1933/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1933|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | īsie stāsti, dzeja, romāns | [[Attēls:Ivan Bunin 1933.jpg|100px]] |- | 1934 | [[Luidži Pirandello]]<br />(1867–1936) | {{ITA}} | [[itāļu valoda|itāļu]] | <ref name="Literature1934">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1934/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1934|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma, romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Luigi Pirandello 1932.jpg|100px]] |- | 1935 | colspan=6 align=center | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1936 | [[Jūdžīns O'Nīls]]<br />(1888–1953) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1936">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1936/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1936|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma | [[Attēls:Eugene O'Neill 1936.jpg|100px]] |- | 1937 | [[Rožē Martēns di Gārs]]<br />(1881–1958) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1937">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1937/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1937|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Roger Martin du Gard 1937.jpg|100px]] |- | 1938 | [[Pērla Baka]]<br />(1892–1973) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1938">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1938/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1938|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, [[biogrāfija]] | [[Attēls:Pearl Buck (Nobel).jpg|100px]] |- | 1939 | [[Franss Emils Sillanpē]]<br />(1888–1964) | {{FIN}} | [[somu valoda|somu]] | <ref name="Literature1939">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1939/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1939|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:FransEemilSillanpää.jpg|100px]] |- | 1940 | colspan=6 align=center | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- |} === 1941—1950 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1941 | colspan=6 align=center | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1942 | colspan=6 align=center | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1943 | colspan=6 align=center | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1944 | [[Johanness Vilhelms Jensens]]<br />(1873–1950) | {{DEN}} | [[dāņu valoda|dāņu]] | <ref name="Literature1944">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1944/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1944|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Johannes Vilhelm Jensen 1944.jpg|100px]] |- | 1945 | [[Gabriela Mistrala]]<br />(1889–1957) | {{CHI}} | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1945">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1945/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1945|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Gabriela Mistral-01 cropped.jpg|100px]] |- | 1946 | [[Hermanis Hese]]<br />(1877–1962) | {{CHE}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijā]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1946">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1946/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1946|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, dzeja | [[Attēls:Hermann Hesse 1946.jpg|100px]] |- | 1947 | [[Andrē Žids]]<br />(1869–1951) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1947">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1947/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1947|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, eseja | [[Attēls:André Gide.jpg|100px]] |- | 1948 | [[Tomass Stērnss Eliots]]<br />(1888–1965) | {{GBR}}<br />(dzimis {{USA}}) | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1948">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1948/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1948|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:T.S. Eliot, 1923.JPG|100px]] |- | 1949 | [[Viljams Folkners]]<br />(1897–1962) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1949">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1949/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1949|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Carl Van Vechten - William Faulkner.jpg|100px]] |- | 1950 | [[Bērtrands Rasels]]<br />(1872–1970) | {{GBR}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1950">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1950/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1950|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | filozofija | [[Attēls:Bertrand Russell transparent bg.png|100px]] |- |} === 1951—1960 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1951 | [[Pers Lāgerkvists]]<br />(1891–1974) | {{SWE}} | [[zviedru valoda|zviedru]] | <ref name="Literature1951">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1951/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1951|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, romāns, īsie stāsti, drāma | [[Attēls:Lagerkvist.jpg|100px]] |- | 1952 | [[Fransuā Moriaks]]<br />(1885–1970) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1952">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1952/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1952|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:François Mauriac (1932).jpg|100px]] |- | 1953 | [[Vinstons Čērčils]]<br />(1874–1965) | {{GBR}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1953">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1953/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1953|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | vēsture, eseja, [[atmiņas]] | [[Attēls:Churchill portrait NYP 45063.jpg|100px]] |- | 1954 | [[Ernests Hemingvejs]]<br />(1899–1961) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1954">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1954/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1954|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, [[scenārijs]] | [[Attēls:ErnestHemingway.jpg|100px]] |- | 1955 | [[Haldors Laksness]]<br />(1902–1998) | {{ISL}} | [[islandiešu valoda|islandiešu]] | <ref name="Literature1955">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1955/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1955|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, drāma, dzeja | [[Attēls:Halldór Kiljan Laxness 1955.jpg|100px]] |- | 1956 | [[Huans Ramons Himeness]]<br />(1881–1958) | {{ESP}} | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1956">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1956/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1956|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:JRJimenez.JPG|100px]] |- | 1957 | [[Albērs Kamī]]<br />(1913–1960) | {{FRA}}<br />(dzimis {{flaga|Alžīrija}} [[Alžīrija|Alžīrijā]]) | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1957">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1957/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1957|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, drāma, filozofija, eseja | [[Attēls:Albert Camus, gagnant de prix Nobel, portrait en buste, posé au bureau, faisant face à gauche, cigarette de tabagisme.jpg|100px]] |- | 1958 | [[Boriss Pasternaks]]<br />(1890–1960) | {{USSR}} | [[krievu valoda|krievu]] | <ref name="Literature1958">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1958/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1958|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, dzeja, [[tulkošana]] |[[Attēls:Boris Pasternak in youth.jpg|100px]] |- | 1959 | [[Salvatore Kvazimodo]]<br />(1901–1968) | {{ITA}} | [[itāļu valoda|itāļu]] | <ref name="Literature1959">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1959/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1959|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Salvatore Quasimodo 1959.jpg|100px]] |- | 1960 | [[Senžons Pērss]]<br />(1887–1975) | {{FRA}}<br />(dzimis [[Gvadelupa|Gvadelupā]]) | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1960">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1960/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1960|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Saint-John Perse 1960.jpg|100px]] |} === 1961—1970 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1961 | [[Ivo Andričs]]<br />(1892—1975) | {{YUG}}<br />(dzimis tagadējā {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] teritorijā) | [[serbhorvātu valoda|serbhorvātu]] |<ref name="Literature1961">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1961/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1961|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:S._Kragujevic,_Ivo_Andric,_1961.jpg|100px]] |- | 1962 | [[Džons Stainbeks]]<br />(1902—1968) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] |<ref name="Literature1962">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1962/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1962|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, scenārijs | [[Attēls:JohnSteinbeck crop.JPG|100px]] |- | 1963 | [[Jorgs Seferis]]<br />(1900—1971) | {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]]<br />(dzimis [[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]) | [[grieķu valoda|grieķu]] |<ref name="Literature1963">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1963/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1963|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Giorgos Seferis 1963.jpg|100px]] |- | 1964 | [[Žans Pols Sartrs]]<br />(1905—1980) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] |<ref name="Literature1964">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1964/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1964|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, filozofija, drāma, kritiskā literatūra, scenārijs | [[Attēls:Jean-Paul Sartre FP.JPG|100px]] |- | 1965 | [[Mihails Šolohovs]]<br />(1905—1984) | {{USSR}} | [[krievu valoda|krievu]] |<ref name="Literature1965">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1965/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1965|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Mikhail Sholokhov 1960.jpg|100px]] |- | rowspan="2" | 1966 | [[Šmuels Josefs Agnons]]<br />(1888—1970) | {{ISR}}<br />(dzimis {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina|Ukrainā]]) | [[ivrits]] |<ref name="Literature1966">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1966/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1966|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:פורטרט ש"י עגנון (cropped).jpg|100px]] |- | [[Nellija Zaksa]]<br />(1891—1970) | {{SWE}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of the German Empire.svg|20px]] [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijā]]) | [[vācu valoda|vācu]] |<ref name="Literature1966"/> | dzeja, drāma | [[Attēls:Nelly Sachs 1966.jpg|100px]] |- | 1967 | [[Migels Anhels Asturjass]]<br />(1899—1974) | {{flaga|Gvatemala}} [[Gvatemala]] | [[spāņu valoda|spāņu]] |<ref name="Literature1967">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1967/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1967|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, dzeja | [[Attēls:MiguelAngelAsturias.JPG|100px]] |- | 1968 | [[Jasunari Kavabata]]<br />(1899—1972) | {{JAP}} | [[japāņu valoda|japāņu]] |<ref name="Literature1968">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1968/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1968|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Yasunari Kawabata 1938.jpg|100px]] |- | 1969 | [[Semjuels Bekets]]<br />(1906—1989) | {{IRL}} | [[angļu valoda|angļu]]/[[franču valoda|franču]] |<ref name="Literature1969">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1969/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1969|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, drāma, dzeja | [[Attēls:Samuel Beckett, Pic, 1.jpg|100px]] |- | 1970 | [[Aleksandrs Solžeņicins]]<br />(1918—2008) | {{USSR}} | [[krievu valoda|krievu]] |<ref name="Literature1970">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1970/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1970|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Aleksandr Solzhenitsyn 1974crop.jpg|100px]] |} === 1971—1980 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1971 | [[Pablo Neruda]]<br />(1904–1973) | {{CHI}} | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1971">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1971/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1971|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Pablo Neruda.jpg|100px]] |- | 1972 | [[Heinrihs Bells]]<br />(1917–1985) | {{DEU}} ([[Rietumvācija]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1972">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1972/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1972|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Bundesarchiv B 145 Bild-F062164-0004, Bonn, Heinrich Böll.jpg|100px]] |- | 1973 | [[Patriks Vaits]]<br />(1912–1990) | {{AUS}}<br />(dzimis {{flaga|Lielbritānija}} [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1973">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1973/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1973|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, drāma | [[Attēls:Patrick White 1973.jpg|100px]] |- | rowspan="2" |1974 | [[Eivinds Junsons]]<br />(1900–1976) | rowspan="2" |{{SWE}} | rowspan="2" |[[zviedru valoda|zviedru]] | <ref name="Literature1974">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1974/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1974|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Eyvind.JPG|100px]] |- | [[Harri Martinsons]]<br />(1904–1978) | <ref name="Literature1974"/> | dzeja, romāns, drāma | [[Attēls:Harry Martinson.jpg|100px]] |- | 1975 | [[Eudžēnio Montāle]]<br />(1896–1981) | {{ITA}} | [[Itāļu valoda|itāļu]] | <ref name="Literature1975">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1975/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1975|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Eugenio montale 2.jpg|100px]] |- | 1976 | [[Sols Belovs]]<br />(1915–2005) | {{GBR}}<br />(dzimis {{flaga|Kanāda}} [[Kanāda|Kanādā]]) | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1976">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1976/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1976|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Saul Bellow (Herzog portrait).jpg|100px]] |- | 1977 | [[Visente Aleiksandre]]<br />(1898–1984) | [[Attēls:Flag of Spain (1977 - 1981).svg|20px]] [[Spānija]] | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1977">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1977/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1977|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Vicentealeixandre.jpg|100px]] |- | 1978 | [[Īzaks Baševiss Zingers]]<br />(1902–1991) | {{USA}}<br />(dzimis {{flaga|Polija}} [[Polija|Polijā]]) | [[jidišs]] | <ref name="Literature1978">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1978/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1978|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, atmiņas | [[Attēls:Isaac Bashevis Singer.jpg|100px]] |- | 1979 | [[Odisejs Elitis]]<br />(1911–1996) | {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]] | [[grieķu valoda|grieķu]] | <ref name="Literature1979">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1979/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1979|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Odysseas Elytis 1974 (cropped).jpg|100px]] |- | 1980 | [[Česlavs Milošs]]<br />(1911–2004) | {{POL}}<br />{{USA}} | [[poļu valoda|poļu]] | <ref name="Literature1980">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1980/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1980|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, eseja | [[Attēls:Czeslaw Milosz 3 ap.tif|100px]] |} === 1981—1990 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1981 | [[Eliass Kaneti]]<br />(1905–1994) | {{GBR}}<br />(dzimis {{flaga|Bulgārija}} [[Bulgārija|Bulgārijā]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1981">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1981/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1981|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, drāma, atmiņas, eseja | [[Attēls:Elias Canetti 2.jpg|100px]] |- | 1982 | [[Gabriels Garsija Markess]]<br />(1927–2014) | {{COL}} | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1982">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1982/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1982|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, scenārijs | [[Attēls:Gabriel Garcia Marquez.jpg|100px]] |- | 1983 | [[Viljams Goldings]]<br />(1911–1993) | {{GBR}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1983">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1983/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1983|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, dzeja, drāma | [[Attēls:William Golding 1983.jpg|100px]] |- | 1984 | [[Jaroslavs Seiferts]]<br />(1901–1986) | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Čehoslovākija]] | [[čehu valoda|čehu]] | <ref name="Literature1984">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1984/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1984|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Jaroslav Seifert 1981 foto Hana Hamplová (cropped).jpg|100px]] |- | 1985 | [[Klods Simons]]<br />(1913–2005) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature1985">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1985/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1985|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Claude Simon ca 1932.jpg|100px]] |- | 1986 | [[Vole Šojinka|Akinvande Oluvole Šojinka]]<br />(dz. 1934) | {{flaga|Nigērija}} [[Nigērija]] | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1986">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1986/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1986|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma, romāns, dzeja | [[Attēls:Soyinka, Wole (1934).jpg|100px]] |- | 1987 | [[Josifs Brodskis]]<br />(1940–1996) | {{USA}}<br />(dzimis {{USSR}}) | [[krievu valoda|krievu]]/[[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1987">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1987/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1987|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Josef Brodsky crop.jpg|100px]] |- | 1988 | [[Nagībs Mahfūzs]]<br />(1911–2006) | {{EGY}} | [[arābu valoda|arābu]] | <ref name="Literature1988">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1988/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1988|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Naguib Mahfouz HR.jpg|100px]] |- | 1989 | [[Kamilo Hosē Sela]]<br />(1916–2002) | {{ESP}} | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1989">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1989/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1989|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Camilo José Cela Madrid 1996.jpg|100px]] |- | 1990 | [[Oktavio Pass]]<br />(1914–1998) | {{MEX}} | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature1990">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1990/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1990|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja, eseja | [[Attēls:Paz0.jpg|100px]] |} === 1991—2000 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 1991 | [[Nadine Gordimera]]<br />(1923–2014) | {{ZAF}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1991">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1991/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1991|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti, eseja | [[Attēls:Nadine Gordimer 01.JPG|100px]] |- | 1992 | [[Dereks Volkots]]<br />(1930–2017) | {{flaga|Sentlūsija}} [[Sentlūsija]] | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1992">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1992/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1992|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Derek Walcott.jpg|100px]] |- | 1993 | [[Tonija Morisone]]<br />(1931–2019) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1993">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1993/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1993|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Toni Morrison 2008-2.jpg|100px]] |- | 1994 | [[Kendzaburo Oe]]<br />(1935–2023) | {{JAP}} | [[japāņu valoda|japāņu]] | <ref name="Literature1994">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1994/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1994|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:Oe Kenzaburo 1-2.jpg|100px]] |- | 1995 | [[Šeimuss Hīnijs]]<br />(1939–2013) | {{IRL}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature1995">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1995/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1995|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Seamus Heaney, Irish poet, brightened (cropped 02).jpg|100px]] |- | 1996 | [[Vislava Šimborska]]<br />(1923–2012) | {{POL}} | [[poļu valoda|poļu]] | <ref name="Literature1996">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1996/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1996|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | dzeja | [[Attēls:Szymborska(closeup).jpg|100px]] |- | 1997 | [[Dario Fo]]<br />(1926–2016) | {{ITA}} | [[itāļu valoda|itāļu]] | <ref name="Literature1997">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1997/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1997|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma | [[Attēls:Dario Fo-Cesena.jpg|100px]] |- | 1998 | [[Žuze Saramagu]]<br />(1911–2010) | {{POR}} | [[portugāļu valoda|portugāļu]] | <ref name="Literature1998">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1998/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1998|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, drāma, dzeja | [[Attēls:JSJoseSaramago.jpg|100px]] |- | 1999 | [[Ginters Grass]]<br />(1927–2015) | {{DEU}}<br />(dzimis [[Attēls:Flag of the Free City of Danzig.svg|20px]] [[Danciga|Dancigā]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature1999">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1999/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1999|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, drāma, dzeja | [[Attēls:Günter Grass, 2004.jpg|100px]] |- | 2000 | [[Gao Sjindzjaņs]]<br />(dz. 1940) | {{FRA}}<br />(dzimis {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna|Ķīnā]]) | [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] | <ref name="Literature2000">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2000/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2000|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, drāma, kritiskā literatūra | [[Attēls:Gao Xingjian.jpg|100px]] |} === 2001—2010 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 2001 | [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]]<br />(1932–2018) | {{GBR}}<br />(dzimis {{flaga|Trinidāda un Tobāgo}} [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādā un Tobāgo]]) | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature2001">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2001/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2001|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, eseja | [[Attēls:V.S. Naipaul.jpg|100px]] |- | 2002 | [[Imre Kertēss]]<br />(1929—2016) | {{HUN}} | [[ungāru valoda|ungāru]] | <ref name="Literature2002">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2002/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2002|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns | [[Attēls:Kertész Imre (Frankl Aliona).jpg|100px]] |- | 2003 | [[Džons Maksvels Kutzē]]<br />(dz. 1940) | {{ZAF}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature2003">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2003/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2003|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, eseja, tulkošana | [[Attēls:J.M. Coetzee.JPG|100px]] |- | 2004 | [[Elfrīde Jelineka]]<br />(dz. 1946) | {{AUT}} | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature2004">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2004/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2004|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, drāma | [[Attēls:Elfriede jelinek 2004 small.jpg|100px]] |- | 2005 | [[Harolds Pinters]]<br />(1930–2008) | {{GBR}} | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature2005">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2005/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2005|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | drāma | [[Attēls:Pinterfoto cropped2.jpg|100px]] |- | 2006 | [[Orhans Pamuks]]<br />(dz. 1952) | {{TUR}} | [[turku valoda|turku]] | <ref name="Literature2006">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2006/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2006|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, scenārijs, eseja | [[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|100px]] |- | 2007 | [[Dorisa Lesinga]]<br />(1919–2013) | {{GBR}}<br>(dzimusi [[Attēls:Flag of Persia (1910-1925).svg|20px]] [[Persija|Persijā]] (tagad {{karogs|Irāna}})) | [[angļu valoda|angļu]] | <ref name="Literature2007">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2007/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2007|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2008-10-17}}</ref> | romāns, drāma, dzeja, īsie stāsti, atmiņas | [[Attēls:Doris lessing 20060312 (square).jpg|100px]] |- | 2008 | [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]]<br />(dz. 1940) | {{FRA}}<br>{{karogs|Maurīcija}} | [[franču valoda|franču]] | <ref name="Literature2008">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2008/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2008|publisher=Nobel Foundation|accessdate=14 October 2008}}</ref> | romāns, īsie stāsti, eseja, tulkošana | [[Attēls:Jean-Marie Gustave Le Clézio-press conference Dec 06th, 2008-2.jpg|100px]] |- | 2009 | [[Herta Millere]]<br />(dz. 1953) | {{DEU}}<br>(dzimusi [[Attēls:Flag of Romania (1952-1965).svg|20px]] [[Rumānija|Rumānijā]]) | [[vācu valoda|vācu]] | <ref name="Literature2009">{{tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2009/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2009|publisher=Nobel Foundation|accessdate=8 October 2009}}</ref> | romāns, dzeja | [[Attēls:Herta Müller 1.jpg|100px]] |- | 2010 | [[Mario Vargass Ljosa]]<br />(1936—2025) | {{PER}}<br>{{ESP}} | [[spāņu valoda|spāņu]] | <ref name="Literature2010">{{tīmekļa atsauce|url= http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2010/index.html|title=Nobel Prize in Literature 2010|publisher=Nobel Foundation|accessdate=7 October 2010}}</ref> | romāns, īsie stāsti, eseja, drāma | [[Attēls:Vargas Losa Göteborg Book Fair 2011b.jpg|100px]] |} === 2011—2020 === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 2011 | [[Tūmass Transtrēmers]]<br />(1931—2015) | {{SWE}} | [[Zviedru valoda|zviedru]] | "jo ar savu saīsināto, caurspīdīgo attēlu viņš mums rada jaunu pieeju realitātei."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2011/|title=Nobel Prize in Literature 2011|publisher=Nobel Foundation|accessdate=6 October 2011}}</ref> | dzeja, tulkošana | [[Attēls:Transtroemer.jpg|100px]] |- | 2012 | [[Mo Jaņs]]<br />(dz. 1955) | {{CHN}} | [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]] | "viņš halucionārajā reāliāsmā apvienoja tautas [[pasaka]]s, vēsturi un mūsdienas."<ref name="Literature2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2012/|title=Nobel Prize in Literature 2012|publisher=Nobel Foundation|accessdate=11 October 2012}}</ref> | romāns, īsie stāsti | [[Attēls:MoYan Hamburg 2008.jpg|100px]] |- | 2013 | [[Alise Manro]]<br />(1931—2024) | {{CAN}} | [[angļu valoda|angļu]] | "mūsdienu īso stāstu meistare."<ref name="Literature2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2013/|title=Nobel Prize in Literature 2013|publisher=Nobel Foundation|accessdate=11 October 2013}}</ref> | īsie stāsti | [[Attēls:Alice Munro.jpg|100px]] |- | 2014 | [[Patriks Modiano]]<br />(dz. 1945) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] |"par atmiņu mākslu, ar kuru viņš ir atdzīvinājis visneizprotamākos cilvēku likteņus un atklājis okupācijas dzīves pasauli"<ref name="Literature2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2014/|title=Nobel Prize in Literature 2014|publisher=Nobel Foundation|accessdate=2 May 2015}}</ref> | romāns | [[Attēls:Patrick Modiano 6 dec 2014 - 22.jpg|100px]] |- | 2015 | [[Svetlana Aļeksijeviča]]<br />(dz. 1948) | {{BLR}}<br />(dzimusi {{karogs|PSRS}}, tagad {{karogs|Ukraina}}) | [[krievu valoda|krievu]] | "par viņas polifonisko rakstības stilu, kas kalpo par pieminekli mūslaiku ciešanām un drosmei"<ref name="Literature2015">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2015/|title=Nobel Prize in Literature 2015|publisher=Nobel Foundation|accessdate=9 October 2015}}</ref> | | [[Attēls:Swetlana Alexijewitsch 2013 cropped.jpg|100px]] |- | 2016 | [[Bobs Dilans]] (dz. 1941) || {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] |"par jaunu poētiskās izteiksmes radīšanu lielajā amerikāņu dziesmu tradīcijā"<ref name="Literature2016">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2016/|title=Nobel Prize in Literature 2016|publisher=Nobel Foundation|accessdate=17 December 2016}}</ref> |dzeja, dziesmu rakstīšana |[[Attēls:Bob Dylan Barcelona.jpg|100px]] |- | 2017 | [[Kadzuo Išiguro]]<br />(dz. 1954) | {{GBR}}<br />(dzimis [[Japāna|Japānā]]) | [[angļu valoda|angļu]] | "par romāniem ar lielu emocionālo spēku, kas atsedz tukšumu zem mūsu iluzorās sajūtas par vienotību ar pasauli"<ref name="Literature2017">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2017/|title=Nobel Prize in Literature 2017|publisher=Nobel Foundation|accessdate=23 December 2017}}</ref> | romāns | [[Attēls:Kazuo Ishiguro in Stockholm 2017 02.jpg|100px]] |- | 2018 | [[Olga Tokarčuka]]<br />(dz. 1962) | {{POL}} | [[poļu valoda|poļu]] | "par stāstījuma iztēli, kas ar enciklopēdisku aizrautību raksturo robežu šķērsošanu kā dzīves veidu"<ref name="Literature2018">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2018/|title=Nobel Prize in Literature 2018|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> | romāns, īsais stāsts, dzeja, eseja | [[Attēls:Olga Tokarczuk (2018).jpg|100px]] |- | 2019 | [[Pēteris Handke]]<br />(dz. 1942) | {{AUT}} | [[vācu valoda|vācu]] | "par ietekmīgu darbu, ar lingvistisko izdomu izpētot cilvēku pieredzes perifēriju un specifiku"<ref name="Literature2019">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2019/summary/|title=The Nobel Prize in Literature 2019|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> | romāns, īsais stāsts, drāma | [[Attēls:Peter-handke.jpg|100px]] |- | 2020 | [[Luīze Glika]]<br />(1943—2023) | {{USA}} | [[angļu valoda|angļu]] | "par viņas nekļūdīgi poētisko balsi, kas ar skarbo skaistumu padara individuālu eksistenci universālu"<ref name="Literature2020">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2020/summary/|title=The Nobel Prize in Literature 2020|publisher=Nobel Foundation|accessdate=31 December 2021}}</ref> | dzeja, eseja | [[Attēls:Louise Glück circa 1977.jpg|100px]] |} === 2021—pašlaik === {| class="wikitable" |- bgcolor="#cccccc" ! Gads ! Laureāts ! Valsts ! Valoda ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Žanrs(-i) ! Attēls |- | 2021 | [[Abdulrazaks Gurna]]<br />(dzimis 1948. gadā) | {{TAN}}<br />{{GBR}}<br />(dzimis Zanzibārā) | [[angļu valoda|angļu]] | "par bezkompromisa un līdzjūtīgo koloniālisma seku un bēgļu likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"<ref name="Literature2011">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2021/summary/|title=The Nobel Prize in Literature 2021|publisher=Nobel Foundation|accessdate=31 October 2021}}</ref> | romāns | [[Attēls:AbulrazakGurnahHebronPanel.jpg|100px]] |- | 2022 | [[Annija Erno]]<br />(dzimusi 1940. gadā) | {{FRA}} | [[franču valoda|franču]] | "par drosmi un nesaudzīgo asumu, ar kādu viņa atsedz saknes, atsvešināšanos un cilvēka atmiņas kolektīvos ierobežojumus"<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2022/summary/|title=The Nobel Prize in Literature 2022|publisher=Nobel Foundation|accessdate=01 November 2022}}</ref> | autobiogrāfija, romāns | [[Attēls:Annie Ernaux al Salone del Libro (cropped2).jpg|100px]] |- |2023 |[[Juns Ūlavs Fose]] (dzimis 1959. gadā) |{{NOR}} |[[Norvēģu valoda|norvēģu]] |"par spēju prozā un dramaturģijā izteikt vārdos nenosaucamo"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2023/summary/|title=The Nobel Prize in Literature 2023|website=NobelPrize.org|access-date=2023-10-06|language=en}}</ref> |dramaturģija, romāns, dzeja, eseja |[[Attēls:Writer Jon Fosse (cropped).jpg|100px]] |- |2024 |[[Hana Ganga]] (dzimusi 1970. gadā) |{{KOR}} |[[Korejiešu valoda|korejiešu]] |"par intensīvo poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atklāj cilvēka dzīves trauslumu."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2024/summary/|title=The Nobel Prize in Literature 2024|website=NobelPrize.org|access-date=2024-10-11|language=en}}</ref> |romāns, dzeja |[[Attēls:Han Kang in 2017 (cropped).png|100px]] |- |2025 |[[Lāslo Krasnahorkai]] (dzimis 1954. gadā) |{{HUN}} |[[Ungāru valoda|ungāru]] |"par viņa pārliecinošo daiļradi, kas apokaliptiskā terora vidū atkārtoti apliecina mākslas spēku."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/literature/2025/summary/|title=The Nobel Prize in Literature 2025|website=NobelPrize.org|access-date=2025-10-10|language=en}}</ref> |romāns, īsstāsti, eseja, scenārijs |[[Attēls:Krasznahorkai,-Lázlo (cropped).jpg|100px]] |} == Laureāti pēc valsts == No 1901. līdz 2025. gadam Nobela prēmija literatūrā ir piešķirta 122 personām. Laureātiem, kam norādītas divu valstu piederības, tabulā katrai no valstīm pieskaitīta puse punkta. {| class="wikitable sortable" style="text-align:right;" !align="center" style="background-color:#ABCDEF" | Valsts !align="center" style="background-color:#ABCDEF" | Laureātu skaits |- |align="left" | {{FRA}} || 15,5 |- |align="left" | {{USA}} || 12,5 |- |align="left" | {{GBR}} || 11,5 |- |align="left" | {{DEU}} || 8 |- |align="left" | {{SWE}} || 8 |- |align="left" | {{ITA}} || 6 |- |align="left" | {{ESP}} || 5,5 |- |align="left" | {{POL}} || 4,5 |- |align="left" | {{IRL}} || 4 |- |align="left" | {{NOR}} || 4 |- |align="left" | {{USSR}} || 3 |- |align="left" | {{DNK}} || 2 |- |align="left" | {{CHL}} || 2 |- |align="left" | {{GRC}} || 2 |- |align="left" | {{JPN}} || 2 |- |align="left" | {{ZAF}} || 2 |- |align="left" | {{CHE}} || 2 |- |align="left" | {{AUT}} || 2 |- |align="left" | {{HUN}} || 2 |- |align="left" | {{CHN}} || 1 |- |align="left" | {{AUS}} || 1 |- |align="left" | {{EGY}} || 1 |- |align="left" | {{BEL}} || 1 |- |align="left" | {{FIN}} || 1 |- |align="left" | {{GTM}} || 1 |- |align="left" | {{IND}} || 1 |- |align="left" | {{ISL}} || 1 |- |align="left" | {{ISR}} || 1 |- |align="left" | {{YUG}} || 1 |- |align="left" | {{CAN}} || 1 |- |align="left" | {{COL}} || 1 |- |align="left" | {{MEX}} || 1 |- |align="left" | {{NGA}} || 1 |- |align="left" | {{PRT}} || 1 |- |align="left" | {{TAN}} || 1 |- |align="left" | Bezvalstnieks || 1 |- |align="left" | {{LCA}} || 1 |- |align="left" | {{karogs|Čehoslovākija}} || 1 |- |align="left" | {{TUR}} || 1 |- |align="left" | {{BLR}} || 1 |- |align="left" | {{KOR}} || 1 |- |align="left" | {{MUS}} || 0,5 |- |align="left" | {{PER}} || 0,5 |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{Nobela prēmija}} {{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā| ]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] 8zc042ghkak8f98bnbwnvjru7prwsp7 0 18552 4506579 4474758 2026-08-13T18:18:24Z Olgerts V 41522 noformējums 4506579 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of the Minister of Defence of Latvia.svg|260px|thumb|Aizsardzības ministra karogs]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s aizsardzības ministri''', kas ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī aizsardzības ministrs vada [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju]]. No 1918. līdz 1924. gadam šī amata nosaukums bija '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|apsardzības ministrs]]'''. No 1924. līdz 1940. gadam tas tika dēvēts par '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|kara ministru]]'''. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918—1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | colspan="8" | [[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] — '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Apsardzības ministrs]]''' |- | colspan="8" | [[1924]]. gada [[27. janvāris]] — [[1940]]. gada [[25. augusts]] — '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministrs]]''' |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (kopš 1991. gada) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold | [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| magenta | [[Kristīgo Demokrātu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| purple | [[Kristīgā Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| grey | [[Pilsoniskā savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]]/[[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Attīstībai/Par!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #5A0505 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632 | [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Aizsardzības ministrs (kopš 1991. gada)''' |- | style="background: #9E3039| || '''1.''' || [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || [[1991]]. gada [[19. novembris]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || |- | style="background: skyblue| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valdis Pavlovskis]]''' <br /> <small>(1934)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || [[Birkava Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Arveds Trapāns]]''' <br /> <small>(1938)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[23. maijs]] || bez partijas || rowspan="2"| [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | style="background: skyblue| || — || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Māris Gailis]] <br /> <small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[23. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="2" style="background: gold| || rowspan="2"| '''4.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Andrejs Krastins.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Andrejs Krastiņš]]''' <br /> <small>(1951—2008)</small> || rowspan="2"| [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1997]]. gada [[12. maijs]] || rowspan="2"| [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] || [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | rowspan="3"| [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #C6930A| || — || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (15361452764).jpg|80px]] || [[Dzintars Rasnačs]] <br /> <small>(1963)</small> || [[1997]]. gada [[12. maijs]] — [[5. jūnijs]] || [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: magenta| || rowspan="2"| (''1.'') || rowspan="2"| [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || rowspan="2"|[[1997]]. gada [[6. jūnijs]] — [[1998]]. gada [[27. oktobris]] || [[Kristīgo Demokrātu savienība]] <small>(līdz [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augustam]])</small> || rowspan="2"| 2. reize |- | style="background: purple| || [[Kristīgā Tautas partija]] <small>(no [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augusta]])</small> || rowspan="2"| [[Krasta Ministru kabinets]] |- | style="background: #EFC800| || — || [[Attēls:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Guntars Krasts]] <br /> <small>(1957)</small> || [[1998]]. gada [[27. oktobris]] — [[26. novembris]] || rowspan="5"| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || |- | rowspan="4" style="background: #EFC800| || rowspan="4"| '''5.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Girts Valdis Kristovskis.jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' <br /> <small>(1962)</small> || rowspan="4"| [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || [[Krištopana Ministru kabinets]] || rowspan="4"| |- | [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | [[Repšes Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''6.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Tautas partija]] || [[Emša Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || '''7.''' || [[Attēls:Einars Repse.jpeg|80px]] || '''[[Einars Repše]]''' <br /><small>(1961)</small> || [[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2005]]. gada [[23. decembris]] || rowspan="4"| [[Jaunais laiks]] || rowspan="5"| [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Solvita Āboltiņa 2011.jpg|80px]] || [[Solvita Āboltiņa]] <br /><small>(1963)</small> || [[2005]]. gada [[23. decembris]] — [[31. decembris]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Karins, Krisjanis-9702.jpg|80px]] || [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <br /><small>(1964)</small> || [[2006]]. gada [[1. janvāris]] — [[5. janvāris]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #24375B| || '''8.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāte Linda Mūrniece.jpg|80px]] || '''[[Linda Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2006]]. gada [[5. janvāris]] — [[7. aprīlis]] || |- | rowspan="2" style="background: #EF9D48| || rowspan="2"| '''9.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || rowspan="2"| [[2006]]. gada [[8. aprīlis]] — [[2007]]. gada [[20. decembris]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="2"| 2. reize |- | [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vinets Veldre]]''' <br /><small>(1971)</small> || [[2007]]. gada [[20. decembris]] — [[2009]]. gada [[12. marts]] || [[Godmaņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: grey| || '''11.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Imants Lieģis.jpg|80px]] || '''[[Imants Lieģis]]''' <br /><small>(1955)</small> || [[2009]]. gada [[12. marts]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]] || [[Pilsoniskā savienība]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #99CC33| || rowspan="2"| '''12.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || [[Vienotība]] <small>([[Sabiedrība citai politikai]]) (līdz [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augustam]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Vienotība]] <small>(no [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augusta]])</small> || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #647A28| || rowspan="2"| '''13.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Raimonds Vējonis]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[2015]]. gada [[7. jūlijs]] || rowspan="2"| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> || [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #647A28| || '''14.''' || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (15818566157).jpg|80px]] || '''[[Raimonds Bergmanis]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[Kučinska Ministru kabinets]] | |- | style="background: yellow| || (''12.'') || [[Attēls:Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg|80px]] || '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || [[Attīstībai/Par!]] || [[Kariņa 1. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #5A0505| || '''15.''' || [[Attēls:Ināras Mūrnieces attālinātā tikšanās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju - 50975833762.jpg|80px]] || '''[[Ināra Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #E64632| || '''16.''' || [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums - 52470751023 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Andris Sprūds]]'''<br /><small>(1971)</small> || [[2023]]. gada [[15. septembris]] — [[2026]]. gada [[10. maijs]]|| [[Progresīvie]] || rowspan="2"|[[Siliņas Ministru kabinets]] |- | style="background: #99CC33" | || — || [[Attēls:Jaunievēlētās Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses konference (cropped).jpg|80px]] || | [[Evika Siliņa]] <br /> <small>(1975)</small> || [[2026]]. gada [[11. maijs]] — [[28. maijs]] || |[[Jaunā Vienotība]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''17.''' || [[Attēls:Raivis Melnis.jpg|80px]] || '''[[Raivis Melnis]]'''<br /><small>(1977)</small> || [[2026]]. gada [[28. maijs]] — ''pašlaik''|| Bez partijas || [[Kulberga Ministru kabinets]] |} == Ārējās saites == * [http://www.mod.gov.lv/ Aizsardzības ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri| ]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Militārisms Latvijā|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] ka888ie2fu267avth2naaw5dl4xw75w 0 21006 4506730 4369542 2026-08-14T09:38:55Z Ivario 51458 4506730 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Priekuļu pagasts | karte = <!-- novietojuma karte -->Priekuļu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = Priekuļu novada karogs.png | karoga_nosaukums = Priekuļu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Cēsu novads | centrs = Priekuļi | platība = 98,36 | iedzīvotāji = 4350<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4350 / 98.36 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.priekuli.lv }} '''Priekuļu pagasts''' ir viena no [[Cēsu novads|Cēsu novada]] administratīvajām teritorijām, [[Gauja]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Cēsis|Cēsu]] pilsētu un [[Liepas pagasts|Liepas]], [[Veselavas pagasts|Veselavas]], [[Vaives pagasts|Vaives]] un [[Raiskuma pagasts|Raiskuma]] pagastiem, kā arī [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Raunas pagasts|Raunas pagastu]]. Pagasta administratīvais centrs ir [[Priekuļi]]. == Daba == Atrodas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] — [[Mežoles pauguraine|Mežoles paugurainē]] un [[Gaujas senleja|Gaujas senielejā]]. Pagasts ir izcili ainavisks, to šķērso dziļas un ar dabas pieminekļiem bagātas upju ielejas. Augstākā vieta pagastā atrodas pagasta dienvidaustrumos — 159,6 m vjl. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Gauja]] ** [[Rauna (upe)|Rauna]] *** [[Ārupīte (Raunas pieteka)|Ārupīte]] *** [[Raunis]] *** [[Vaive (upe)|Vaive]] ** [[Triečupīte]] ==== Ezeri un ūdenskrātuves ==== * [[Ninieris]] (12,5 ha) *[[Pieškaļu ezers]] (1,1 ha) Pagastā atrodas arī vairākas ūdenskrātuves. == Vēsture == Priekuļu [[Sārumkalns|Sārumkalnu]] uzskata par [[Autīne]]s pilskalna atrašanās vietu,<ref>[https://www.latvijas-pilskalni.lv/tag/autine/ latvijas-pilskalni.lv]</ref> ko pirmo reizi piemin [[Livonijas Indriķa hronika]] 1208. gada notikumu aprakstā. Pagasts veidojies 19. gadsimtā Priekuļu (''Freudenberg'') un Jāņmuižas (''Johannenhof'') [[muiža|muižu]] teritorijā, te atradās arī Lībānu, Vinnēnu, Brūnēnu un [[Ruckas muiža|Ruckas pusmuižas]]. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Priekuļu muižu sadalīja 37 vienībās 387 ha kopplatībā, bet [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]] {{nobr|150 ha}} kopplatībā nokļuva pēdējā nomnieka dēla diplomāta [[Andrejs Kampe|Andreja Kampes]] (1905–1942) īpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.<ref>[http://www.priekuli.lv/ter/Priekuli-ter-plan-apraksts.pdf Priekuļu pagasta teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Tika sadalīta arī Cēsu lauku mācītājmuiža 28 vienībās 648 ha kopplatībā, Vaives dzirnavu zeme sadalīta divās vienībās 27 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XVII.|33 990}}</ref> 1935. gadā pagasta platība bija 58 km² un tajā dzīvoja 1392 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Priekuļu [[ciema padome|ciema padomi]], ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. [[Cēsu rajons|Cēsu rajona]] '''Priekuļu ciemam''' 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Dukuru ciems|Dukuru ciemu]], 1960. gadā — likvidēto [[Vaives ciems|Vaives ciemu]]. 1975. gadā Vaives ciemu izveidoja no jauna, teritoriju atdalot no Priekuļu ciema. 1977. gadā Priekuļu ciemam pievienoja likvidēto [[Jaunraunas ciems|Jaunraunas ciemu]], bet daļu ciema teritorijas pievienoja [[Cēsis|Cēsu]] pilsētai un Vaives ciemam. 1987. gadā Vaives ciemam pievienoja vēl daļu Priekuļu ciema teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Priekuļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva jaunizveidotajā [[Priekuļu novads|Priekuļu novadā]]. 2021. gadā Priekuļu novadu iekļāva [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2500 |1959|4175 |1967|5515 |1979|4991 |1989|5791 |2000|5025 |2011|4045 |2021|3647 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Priekuļi]]''' (pagasta centrs), [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]], [[Dukuri]], [[Jaunrauna]], [[Annasmuiža (Priekuļu pagasts)|Annasmuiža]], [[Garkalne (Priekuļu pagasts)|Garkalne]], [[Inkuļi]], [[Kunči]], [[Lubiņas]], [[Mežciemi]], [[Pēterēni (Priekuļu pagasts)|Pēterēni]], [[Pieškalni]], [[Rauguļi]], [[Šautuves (ciems)|Šautuves]], [[Vaives dzirnavas]], [[Vīstuči]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == 1856. gadā nodibināja pirmo [[Priekuļu muiža]]s pagasta skolu „Sostes” mājās, pirmais skolotājs bija namdaris Pēteris Eicēns, kura alga bijusi 50 [[rubļi]] gadā. 1858. gadā skolu pārcēla uz „Mazeicēniem”, 1860. gadā uz „Rīdzenēm”, kur skola atradās līdz 1882. gadam. Skolotājs bija Otto Vīksniņš. 1883. gadā skolu pārcēla uz pagasta centru Jāņkalnā. Skolas ēkā bija arī pagasta valdes un tiesas telpas. 1887. gadā pagasta skolu pārveidoja par [[Ministrijas skola|ministrijas skolu]], 1919. gadā par Priekuļu sešgadīgo pamatskolu. 1986. gadā Priekuļu vidusskola pārcēlās uz jaunu ēku, kurā strādāja 40 skolotāji un mācījās 517 skolēni, 1987. gadā atklāja sporta zāli. 2024. gada 1. septembrī Priekuļu vidusskolu pārveidoja par [[Priekuļu pamatskola|Priekuļu pamatskolu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Cēsu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Priekuļu novads}} {{Cēsu rajons}} {{Cēsu apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Priekulzu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Cēsu novada pagasti]] [[Kategorija:Priekuļu pagasts| ]] o5bkwuysaesme3o5a9dlgwha7lxtwj4 0 21412 4506572 4479283 2026-08-13T18:12:08Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4506572 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #005096 | nos = ''Paris Saint-Germain'' | logo_links = Paris Saint-Germain logo.svg | logo_izm = 190px | pilns = ''Paris Saint-Germain Football Club'' | iesauka = ''Les Rouge-et-Bleu'' (sarkani-zilie)<br />''Les Parisiens'' (parīzieši) | pilsēta = {{Vieta|Francija|Parīze}} | dib = 1970 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 12 | stad = ''[[Parc des Princes]]'' | ietilp = 47 929 | prez = {{flaga|Katara}} [[Nasers Al-Helaifi]] | tren = {{flaga|Spānija}} [[Luiss Enrike]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _psg2425h | pattern_b1 = _psg2425h | pattern_ra1 = _psg2425h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 091150 | body1 = 091150 | rightarm1 = 091150 | shorts1 = 0A1254 | socks1 = 0A1254 | pattern_la2 = _psg2425a | pattern_b2 = _psg2425a | pattern_ra2 = _psg2425a | pattern_sh2 = _psg2425a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _psg2425t | pattern_b3 = _psg2425t | pattern_ra3 = _psg2425t | pattern_sh3 = _psg2425t | pattern_so3 = _psg2425tl | leftarm3 = f2a4a2 | body3 = f2a4a2 | rightarm3 = f2a4a2 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Paris Saint-Germain''''' ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Parīze|Parīzē]]. Tas ir 14 reizes izcīnījis Francijas čempionu titulu, kā arī 16 reizes ieguvis [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]]. [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024.—2025. gada sezonā]] pirmo reizi uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2009. gadā par futbola kluba īpašnieku kļuva amerikāņu kompānija "Colony Capital", bet 2011. gadā tā pārdeva 70% akciju [[Katara]]s investīciju kompānijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/70-paris-saint-germain-futbola-kluba-akciju-noperk-kataras-kompanija.d?id=38826121 |title=70% 'Paris-Saint Germain' futbola kluba akciju nopērk Kataras kompānija |website=delfi.lv | date={{dat|2011|5|31|N|bez}}| access-date={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Atjaunināts {{dat|2026|2|2||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 2|nat=MAR|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmī]]}} {{Fs player|no= 4|nat=BRA|pos=DF|name=[[Lukass Beraldu]]}} {{Fs player|no= 5|nat=BRA|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 6|nat=UKR|pos=DF|name=[[Iļja Zabarnijs]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GEO|pos=FW|name=[[Hviča Kvarachelija]]}} {{Fs player|no= 8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]}} {{Fs player|no= 9|nat=POR|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]}} {{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]}} {{Fs player|no=14|nat=FRA|pos=MF|name=[[Dezirē Duē]]}} {{Fs player|no=17|nat=POR|pos=MF|name=[[Vitiņa]]}} {{Fs player|no=19|nat=KOR|pos=MF|name=[[I Kanins]]}} {{Fs player|no=21|nat=FRA|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=24|nat=FRA|pos=MF|name=[[Senni Majilī]]}} {{fs player|no=25|nat=POR|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]}} {{fs player|no=27|nat=ESP|pos=MF|name=[[Dro Fernandess]]}} {{Fs player|no=29|nat=FRA|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]}} {{Fs player|no=30|nat=FRA|pos=GK|name=[[Likā Ševaljē]]}} {{Fs player|no=33|nat=FRA|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]}} {{Fs player|no=39|nat=RUS|pos=GK|name=[[Matvejs Safonovs]]}} {{Fs player|no=47|nat=FRA|pos=DF|name=[[Kentēs Ndžantu]]}} {{Fs player|no=49|nat=SEN|pos=FW|name=[[Ibrahims Mbaje]]}} {{Fs player|no=51|nat=ECU|pos=DF|name=[[Viljans Pačo]]}} {{Fs player|no=87|nat=POR|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]}} {{Fs player|no=89|nat=ITA|pos=GK|name=[[Renato Marins]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (14): 1985–86, 1993–94, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022–23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023–24]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024–25]],<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/05042025-psg_pieveic_angers_un_13_reizi_vesture_no |title= PSG pieveic ″Angers″ un 13. reizi vēsturē nodrošina ″Ligue 1″ čempionu titulu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025–26]] ** Vicečempioni (9): 1988–89, 1992–93, 1995–96, 1996–97, 1999–2000, 2003–04, 2011–12, [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016–17]], [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020–21]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (16): 1981–82, 1982–83, 1992–93, 1994–95, 1997–98, 2003–04, 2005–06, 2009–10, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (5): 1984–85, 2002–03, 2007–08, 2010–11, 2018–19 * '''[[Coupe de la Ligue|Francijas līgas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (9): 1994–95, 1997–98, 2007–08, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2019–20 ** Finālisti (1): 1999–2000 * '''''[[Trophée des Champions]]''''' (superkauss) ** Kausa ieguvēji (13): 1995, 1998, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2022, 2023, 2024, 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/08012026-psg_izglabjas_kompensacijas_laika_un_i_pe |title= PSG izglābjas kompensācijas laikā un pendelēs atkal izcīna Francijas Superkausu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2026|1|8||bez}}}}</ref> ** Finālisti (5): 1986, 2004, 2006, 2010, 2021 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' (''Ligue 2'') ** Čempioni (1): 1970–71 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> ** Finālisti (1): [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019–20]] * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1993 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/12082026-hvica_sit_ar_speku_due_iegriez_talaja_stu|title=Hviča ar spēku, Duē iegriež: PSG otro gadu pēc kārtas izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2026-08-13 |publisher= |date= }}</ref> * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1995–96 ** Finālisti (1): 1996–97 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2001 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.psg.fr/en/Club/608001/Palmares|title=Palmares|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=PSG.fr|archive-date={{dat|2010|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101204145859/http://www.psg.fr/en/Club/608001/Palmares}}</ref> * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Finālisti (1): [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * '''[[FIFA Starpkontinentālais kauss]]''' ** Čempioni (1): 2025 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.psg.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091003080003/http://www.psg.fr/ |date={{dat|2009|10|03||bez}} }} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Parīze]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain"]] h5qym9jsqvyk0gc2xukt0c8e5zgmt1s 0 22375 4506675 4502826 2026-08-14T06:07:12Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4506675 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #40A36D | nos = FK Auda | logo = [[Attēls:FK Auda Logo.svg|180px]] | pilns = Futbola klubs "Auda" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ķekava}} | dib = 1969 | dib_com = ''<br />kā zvejnieku kolhoza<br />«9. maijs» futbola klubs'' | stad = * [[Skonto stadions]] * ''Mežaparks Sports Village'' | ietilp = 8087 (Skonto) | prez = {{flaga|Latvija}} [[Juris Gorkšs]] | tren = {{flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 5. vieta | mediji = [http://www.fkauda.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = _pumavision2122g | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 00A55A | body1 = 00A55A | rightarm1 = 00A55A | shorts1 = 00924F | socks1 = 00924F | pattern_la2 = | pattern_b2 = _pumavision2122w | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _pumaglory22b | pattern_b3 = _pumaultimate23b | pattern_ra3 = _pumaglory22b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''FK Auda''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķekava]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 1969. gadā kā [[Mangaļsala]]s zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] "9. maijs" futbola komanda. Savu pašreizējo nosaukumu ieguvis 1991. gadā no paju sabiedrības "Auda", kas izveidojusies kolhoza "9. maijs" vietā. 2005. gadā klubs no [[Rīga]]s, kur spēlēja [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]], pārcēlās uz Ķekavu, kur ir speciāli šim klubam uzbūvēts stadions, kas ieguvis [[Audas stadions|"Audas"]] nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |title=Par klubu |accessdate={{dat|2016|04|18||bez}} |publisher=auda-fk.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130308052712/http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |archivedate={{dat|2013|03|08||bez}} }}</ref> 2022. gadā klubs pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] un ceļazīmi uz dalību UEFA klubu turnīru kvalifikācijā, pēc gada atkārtojot šo panākumu. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1969—1990: 9. maijs ({{val|ru|«9 Мая»}}) * 1991: FK "Auda" * 1992—1993: RFK * 1994: RFK "Auda" * 1995—''pašlaik'': FK "Auda" == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:1000 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/1991 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/1991 till:01/07/1992 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1992|11]] from:01/07/1992 till:01/07/1993 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1993|9]] from:01/07/1993 till:01/07/1994 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|8]] from:01/07/1994 till:01/07/1995 shift:(0,-4) text:7 from:01/07/1995 till:01/07/1996 shift:(0,-4) text:4 from:01/07/1996 till:01/07/1997 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/1997 till:01/07/1998 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1998|5]] from:01/07/1998 till:01/07/1999 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1999|5]] from:01/07/1999 till:01/07/2000 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2000|3]] from:01/07/2000 till:01/07/2001 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2001|1]] from:01/07/2001 till:01/07/2002 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|8]] from:01/07/2002 till:01/07/2003 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|7]] from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|8]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|12]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|14]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|3]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|6]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|7]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|8]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|10]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|12]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|13]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|6]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|5]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|3]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|10]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/1991 till:01/07/1994 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/1994 till:01/07/1997 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]" from:01/07/1997 till:01/07/2001 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2001 till:01/07/2004 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2004 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102025-daskevics_atnes_audai_otro_triumfu_latvij|title=Dašķevičs atnes "Audai" otro triumfu Latvijas kausā, Eirokausu ceļazīmes liktenis izšķirts|website=sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — fināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/?p=2023|title=11.lv Latvijas kauss|website=LFF.lv|access-date=2024-08-01|language=lv}}</ref> * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''Čempioni''' * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]] * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Otrā kārta|2. kārta]] * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2006|2006]] — 3. kārta (→ astotdaļfināls) * [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2004|2004]] — ceturtdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2003|2003]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2002|2002]] — pusfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2001|2001]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[Latvijas kauss futbolā 2000|2000]] — ''nepiedalījās'' * [[1999. gada Latvijas kauss futbolā|1999]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[1987. gada Latvijas kauss futbolā|1987]] — [[1987. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2023—24 |[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] |1:1 |1:4 |style=background:#fdd|'''2:5''' |- |rowspan=3|2024—25 |rowspan=3|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[B36 Tórshavn]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |2QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Cliftonville FC|Cliftonville]] |2:0 |2:1 |style=background:#dfd|'''4:1''' |- |3QR |{{flaga|KVX}} |align="left"|[[KF Drita|Drita]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |2025—26 |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Larne F.C.|Larne]] |2:2 |0:0 |style=background:#fdd|'''2:2''' <small>(11 m: 2:4)</small> |- |rowspan=2|2026—27 |rowspan=2|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|ROU}} |align="left"|[[FCSB]] |4:1 |3:2 |style=background:#dfd|'''7:3''' |- |3QR |{{flaga|ALB}} |align="left"|[[FC Dinamo City|Dinamo City]] |1:0 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:4''' |} == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|8|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-auda/#players|title=FK Auda|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2024-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Raivo Stūriņš]]}} {{Fs player|no= 2|nat=CRO|pos=DF|name=[[Tins Hrvojs]]}} {{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Musa Udraogo]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Kragliks]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Edvins Bongemba]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Melejs Diņs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=10|nat=GAM|pos=MF|name=[[Vallijs Fofana]]}} {{Fs player|no=11|nat=BFA|pos=FW|name=[[Usmans Kamara]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ratmirs Trifonovs]]}} {{Fs player|no=14|nat=NGA|pos=MF|name=[[Husaini Ibrahims]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=18|nat=PAN|pos=MF|name=[[Ariels Arrojo]]}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Juba Traore]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player|no=23|nat=CIV|pos=MF|name=[[Mohamuds Fofana]]}} {{Fs player|no=25|nat=SEN|pos=FW|name=[[Bartelemī Djedū]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=FW|name=[[Enoks Lusveki]]}} {{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=GK|name=[[Niks Aleksandrovs]]}} {{Fs player|no=46|nat=SUR|pos=FW|name=[[Džejens Gerolds]]}} {{Fs player|no=47|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kaders Kone]]}} {{Fs player|no=71|nat=LAT|pos=FW|name=[[Oskars Rubenis]]}} {{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jevgeņijs Miņins]]}} {{Fs player|no=79|nat=CIV|pos=MF|name=[[Ibrahīms Kone]]}} {{Fs player|no=80|nat=PER|pos=DF|name=[[Sebastians Aranda]]|other=īrē no [[Sport Boys]]}} {{Fs player|no=98|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Puriņš]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|FRA}} [[Didjē Zaneti]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} Rihards Gorkšs |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Slovēnija}} Gals Ribičs |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Juris Gorkšs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Dāvis Vegners |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2022. gada februāris — 2022. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/|title=Par virslīgas kluba ”Auda” galveno treneri apstiprināts horvāts Stipičs|website=tv3.lv|access-date=2022-10-20|language=lv|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020071802/https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/}}</ref> * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2023. gada janvāris — 2023. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=82|title=Simo Valakari – “Audas” galvenais treneris.|website=fkauda.lv|access-date=2023-07-29|language=lv}}</ref> * {{flaga|Portugal}} [[Felipe Almeida]] (2024. gada janvāris — 2024. gada jūnijs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/29122023-auda_galvena_trenera_debijas_iespeju_dod_|title="Auda" galvenā trenera debijas iespēju dod ilggadējam Vitora Pereiras asistentam|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03062024-auda_partrauc_darba_attiecibas_ar_portuga|title=''Auda'' pārtrauc darba attiecības ar portugāļu treneri Almeidu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Slovēnija}} [[Zorans Zeļkovičs]] (2024. gada jūnijs — 2024.gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062024-portugalu_vieta_sloveni_auda_atrod_jauno_|title=Portugāļu vietā slovēņi – "Auda" atrod jauno galveno treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=160|title=Zeļkovičs un asistenti darbu neturpinās|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2025. gada janvāris — 2025. gada oktobris) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=171|title=FK Auda turpmāk vadīs Jurģis Kalns|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2025. gada oktobris — 2025. gada decembris), pienākumu izpildītājs * {{Flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] (2026. gada janvāris — pašlaik) == Pazīstami spēlētāji == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Babičevs]] * {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Gorkšs]] * {{flaga|Latvija}} [[Artis Lazdiņš]] * {{flaga|Latvija}} [[Vīts Rimkus]] * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Rubins]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.auda-fk.lv/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101134926/http://www.auda-fk.lv/ |date={{dat|2020|11|01||bez}} }} * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] * [http://www.twitter.com/fkauda Twitter.com vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521103259/https://twitter.com/fkauda |date={{dat|2019|05|21||bez}} }} * [http://www.facebook.com/fkauda Facebook.com vietnē] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{DEFAULTSORT:Auda, FK}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] lx4ldpadajivqmfkca5o5btmak0istr 0 23966 4506645 4293039 2026-08-14T04:20:19Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506645 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Turcija]]s prezidenti''' kopš 1923. gada, kad tika proklomēta [[republika]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Turkey.svg|30px]] [[Turcijas Republika]] (1923—mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Turkey.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #D50000 | [[Republikāņu tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F7819F | [[Demokrātiskā Partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Tiesiskuma partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E0115F | [[Taisnība partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Tēvzemes Partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FDC400 | [[Taisnības un attīstības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 |Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Neatkarīgais / Bez partijas |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #D50000| || '''1.''' || [[Attēls:Atatürk Kemal.jpg|80px]] || '''[[Mustafa Kemals Ataturks]]'''<br /> ''Mustafa Kemal Atatürk'' <br /> <small>(1881—1938)</small> || 1923. gada 29. oktobris — 1938. gada 10. novembris <small>(miris esot amatā)</small> || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''—''' || [[Attēls:TBMM Başkanı Abdülhalik Renda.jpg|80px]] || [[Abdīlhaliks Renda]] <br /> ''Abdülhalik Renda'' <br /> <small>(1881—1957)</small> || 1938. gada 10. novembris — 11. novembris || [[Republikāņu tautas partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background: #D50000| || '''2.''' || [[Attēls:Inonu Ismet (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ismets Ineni]]'''<br /> ''İsmet İnönü'' <br /> <small>(1884—1973)</small> || 1938. gada 11. novembris — 1950. gada 22. maijs || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #F7819F| || '''3.''' || [[Attēls:Mahmut Celâl Bayar.jpg|80px]] || '''[[Dželals Bajars]]'''<br /> ''Celâl Bayar'' <br /> <small>(1883—1986)</small> || 1950. gada 22. maijs — 1960. gada 27. maijs || [[Demokrātiskā Partija]] || |- | style="background: #C3B091| || '''—''' || rowspan="2" | [[Attēls:Cemal Gursel.jpg|80px]] || rowspan="2" | [[Džemals Girsels]] <br /> ''Cemal Gürsel'' <br /> <small>(1895—1966)</small> || 1960. gada 27. maijs — 10. oktobris || [[Turcijas bruņotie spēki|Militārists]] || Nacionālā vienotības komiteja |- | style="background: #DDDDDD| || '''4.''' || 1960. gada 10. oktobris — 1966. gada 2. februāris || Bez partijas || |- | style="background: red| || '''—''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Ibrahims Ševki Atasaguns]] <br /> ''İbrahim Şevki Atasagun'' <br /> <small>(1899—1984)</small> || 1966. gada 2. februāris — 28. marts || [[Tiesiskuma partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''5.''' || [[Attēls:Turkse chef Generale staf (Generaal Sunay), Bestanddeelnr 916-7535 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dževdets Sunajs]]'''<br /> ''Cevdet Sunay'' <br /> <small>(1899—1982)</small> || 1966. gada 28. marts — 1973. gada 28. marts || Bez partijas |- | style="background: red| || '''—''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Tekins Ariburuns]] <br /> ''Tekin Arıburun'' <br /> <small>(1903—1993)</small> || 1973. gada 28. marts — 6. aprīlis || [[Tiesiskuma partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[Attēls:Korutürk with cadets (cropped).jpg|80px]] || '''[[Fahri Koruturks]]'''<br /> ''Fahri Korutürk'' <br /> <small>(1903—1987)</small> || 1973. gada 6. aprīlis — 1980. gada 6. aprīlis || Bez partijas |- | style="background: red| || '''—''' || [[Attēls:Ihsan Sabri Caglayangil (1968).jpg|80px]] || [[Ihsans Sabri Čalajangils]] <br /> ''İhsan Sabri Çağlayangil'' <br /> <small>(1908—1993)</small> || 1980. gada 6. aprīlis — 12. septembris || [[Tiesiskuma partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C3B091| || '''—''' || rowspan="2" | [[Attēls:Kenan Evren.png|80px]] || rowspan="2" | [[Kenans Evrens]] <br /> ''Kenan Evren'' <br /> <small>(1917—2015)</small> || 1980. gada 12. septembris — 1982. gada 9. novembris || [[Turcijas bruņotie spēki|Militārists]] || Nacionālās drošības padome |- | style="background: #DDDDDD| || '''7.''' || 1982. gada 9. novembris — 1989. gada 9. novembris || Bez partijas || |- | style="background: yellow| || '''8.''' || [[Attēls:Turgut Özal as Turkish Prime Minister.jpg|80px]] || '''[[Turguts Ezals]]'''<br /> ''Turgut Özal'' <br /> <small>(1927—1993)</small> || 1989. gada 9. novembris — 1993. gada 17. aprīlis || [[Tēvzemes Partija]] || |- | style="background: #E0115F| || '''—''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Husametins Džindoruks]] <br /> ''Hüsamettin Cindoruk'' <br /> <small>(1933)</small> || 1993. gada 17. aprīlis — 16. maijs || [[Taisnība partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background: #E0115F| || '''9.''' || [[Attēls:Suleyman Demirel 1998.jpg|80px]] || '''[[Sīlejmans Demirels]]'''<br /> ''Süleyman Demirel'' <br /> <small>(1924—2015)</small> || 1993. gada 16. maijs — 2000. gada 16. maijs || [[Taisnība partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''10.''' || [[Attēls:Ahmet Necdet Sezer.jpg|80px]] || '''[[Ahmets Nedždets Sezers]]'''<br /> ''Ahmet Necdet Sezer'' <br /> <small>(1941)</small> || 2000. gada 16. maijs — 2007. gada 28. augusts || Bez partijas || |- | style="background: #FDC400| || '''11.''' || [[Attēls:Abdullah Gül 2011-06-07.jpg|80px]] || '''[[Abdullahs Gils]]'''<br /> ''Abdullah Gül'' <br /> <small>(1949)</small> || 2007. gada 28. augusts — 2014. gada 28. augusts || [[Taisnības un attīstības partija]] || |- | style="background: #FDC400| || '''12.''' || [[Attēls:Recep Tayyip Erdoğan June 2015.jpg|80px]] || '''[[Redžeps Tajips Erdogans]]'''<br /> ''Recep Tayyip Erdoğan'' <br /> <small>(1954)</small> || 2014. gada 28. augusts — ''pašlaik'' || [[Taisnības un attīstības partija]] || |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu vadītāji}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas prezidenti| ]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] d503bivzmz5mgq0ka9evvb19ecj02w3 0 24005 4506653 3910978 2026-08-14T04:24:18Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506653 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ahmets Nedždets Sezers<br />''Ahmet Necdet Sezer'' | attēls =Ahmet Necdet Sezer.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats =10. [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidents]] | term_sākums =[[2000. gads|2000]]. gada [[16. maijs]] | term_beigas =[[2007. gads|2007]]. gada [[28. augusts]] | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers =[[Redžeps Tajips Erdogans]] | priekštecis =[[Sulejmans Demirels]] | pēctecis =[[Abdullahs Gils]] | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = | term_sākums5 = | term_beigas5 = | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = | premjers5 = | priekštecis5 = | pēctecis5 = | dzim_dati =[[1941]]. gada [[13. septembris]] | dzim_vieta =[[Attēls:Flag of Turkey.svg|20px]] [[Afjonkarahisara]], [[Turcija]] | mir_dati = | mir_vieta = | partija = | dzīvesb =Semra Sezera | profesija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ahmets Nedždets Sezers''' ({{val|tr|Ahmet Necdet Sezer}}; dzimis {{Dat|1941|9|13}}, [[Afjonkarahisara|Afjonkarahisarā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir bijušais [[Turcija]]s [[Turcijas prezidenti|prezidents]] no [[2000. gads|2000]]. līdz [[2007. gads|2007]]. gadam. Beidzis Afjonas vidusskolu [[1958]]. gadā. 1962. gadā absolvēja [[Ankara]]s Universitātes Tiesību zinātņu fakultāti un Ankarā sāka savu karjeru kā tiesnesis. Pēc dienesta Militārajā akadēmijā, strādāja par tiesnesi Didžlē (Dicle) un Jerkējā (Yerköy), kā arī Augstākajā apelācijas tiesā Ankarā par uzraudzības tiesnesi. 1978. gadā ieguva maģistra grādu tiesību zinātnēs Ankaras Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē. 1983. gadā viņu ievēlēja par Augstākās apelācijas tiesas locekli. Augstākās apelācijas tiesas plenārā asambleja Sezeru izvirzīja kā Konstitucionālās tiesas locekļa kandidātu. 1988. gada 27. septembrī [[Turcijas prezidenti|prezidents]] viņu iecēla par Konstitucionālās tiesas locekli. 1998. gada 6. janvārī viņu apstiprināja par galveno Konstitucionālās tiesas tiesnesi. 2000. gada 5. maijā Ahmetu Nedždetu Sezeru [[Turcija]]s Lielā nacionālā asambleja ievēlēja par desmito prezidentu un 2000. gada 16. maijā viņš sāka pildīt prezidenta pienākumus. 2002. gada 15.—16. aprīlī Ahmets Nedždets Sezers ieradās valsts vizītē Latvijā. 1964. gadā Ahmets Nedždets Sezers apprecēja Semru un viņiem tagad ir trīs bērni. Ahmeta Nedžedeta Sezera prezidenta pilnvaru termiņš beidzās [[2007. gads|2007]]. gada [[16. maijs|16. maijā]], bet sakarā ar to, ka Turcijas Lielā nacionālā asambleja nevarēja ievēlēt jaunu prezidentu, viņš pildīja amatu līdz [[2007. gads|2007]]. gada [[28. augusts|28. augustam]], kad pēc asamblejas pārvēlēšanas tā par prezidentu ievēlēja ārlietu ministru [[Abdullahs Gils|Abdullahu Gilu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Turcijas prezidents]] | periods = {{dat|2000|5|16|N}} — {{dat|2007|8|28|N}} | pirms = [[Sīlejmans Demirels]] | pēc = [[Abdullahs Gils]] }} {{kastes beigas}} {{Turcijas prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sezers, Ahmets Nedždets}} [[Kategorija:Turcijas prezidenti]] [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Afjonkarahisaras ilā dzimušie]] bgzeow51ailslsgqzi1odm1sgehnqcq 0 24489 4506654 4249329 2026-08-14T04:24:43Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506654 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Janičāri | image = Lambert Wyts - Agha of the Janissaries and a Bölük of the Janissaries.jpg | image_size = 230px | caption = Agča janičārs un Beliks janičārs, [[Lamberts Vaits|Lamberta Vaita]], 1573. gada ilustrācija | dates = 1363–1826 (1830. gads Alžīrā) | allegiance = {{flaga|Ottoman Empire|1453}} [[Osmaņu impērija]] | type = [[kājnieki]] | role = Pastāvīgs profesionālais karaspēks | size = 1000–1400{{sfn|Nicolle|1983|pp=9–10}}<br/> 7841 (1484),{{sfn|Ágoston|2014|p=113}}<br/> 13599 (1574){{sfn|Ágoston|2014|p=113}}<br/> 37627 (1609){{sfn|Ágoston|2014|p=113}} | command_structure = [[Osmaņu armija]] | garrison = [[Edirne|Adrianopole (Edirne)]]<br>[[Stambula|Konstantinopole (Stambula)]] | garrison_label = Garnizons | nickname = | patron = | motto = | colors = [[Zils]], [[Sarkans]] un [[Zaļš]] | colors_label = | march = | mascot = | equipment = dažādi veidi | equipment_label = | battles = [[Battle of Kosovo]], [[Battle of Nicopolis]], [[Battle of Ankara]], [[Battle of Varna]], [[Fall of Constantinople]], [[Battle of Chaldiran]], [[Battle of Mohács]], [[Siege of Vienna (1529)|Siege of Vienna]], [[Great Siege of Malta]] and [[List of battles involving the Ottoman Empire|others]] | anniversaries = | decorations = | battle_honours = <!-- Commanders --> | commander1_label = Komandieris | commander1 = [[Agča Janičārs]] | commander2 = | commander2_label = | commander3 = | commander3_label = | notable_commanders = }} {{Osmaņu impērijas karaspēks}} '''Janičāri''' ([[Osmaņu turku valoda|Osmaņu turku valodā]]: يڭيچرى, [[Turku valoda|turku valodā]]: ''yeniçeri'' [jenitʃeri] (jaunais kareivis); [[Grieķu valoda|grieķu valodā]]: ''Γενίτσαροι'' (''jenitsari''); [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]]: ''еничари'' (''eničari'') vai ''яничари'' (''janičari''); [[Bosniešu valoda|bosniešu valodā]]: ''Janjičari''; [[Serbu valoda|serbu valodā]]: ''Јањичари'' vai ''Janjičari''; {{val|ar| الانكشارية}}) bija [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns|sultāna]] sauszemes karaspēks un personīgā apsardze. Karaspēka paveidu ieviesa 14. gs un to likvidēja [[1826]]. gadā sultāns [[Mahmuds II]]. == Janičāru izcelsme == [[Attēls:Battle of Vienna.SultanMurads with janissaries.jpg|thumb|right|225px|Sultāna Murada IV galma pārvaldnieks ar janičāriem]] [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] pirmās jaunā karaspēka vienības [[1365]]. gadā dibināja [[Osmaņu dinastija|sultāns]] [[Murads I]]. Sākotnēji šīs vienības sastāvēja no ''[[dimmiji]]em'' (ne-musulmaņi, kas parasti netika iesaukti dienestā) — kristiešu jaunekļiem un [[kara gūstekņi]]em. Šie kājnieki kļuva par pirmo Osmaņu impērijas regulāro armiju, aizvietojot vienības, kas sastāvēja no cilšu [[gāzī]], kuri vairs nebija pietiekami lojāli un kuriem ne vienmēr varēja uzticēties. Pievienojot kājniekiem citas vienības, visu regulāro armiju nosauca par ''[[kapikuli]]em'' ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Kapıkulu'' [kapîkulu], vārtu vergi). Nosaukums „janičāri” bieži neprecīzi tiek lietots, lai apzīmētu kapikulus, jo janičāri bija tikai kapikulu kājnieki. == Janičāru nozīme == === Kaujasspējas === Janičāru korpuss kļuva īpaši ievērojams laikā, kad pierādījās, ka ar [[šaujamierocis|šaujamieroci]] apbruņots [[kājnieks]] ir efektīvāks par [[kavalērists|kavalēristu]], kas bruņots ar [[zobens|zobenu]] un [[šķēps|šķēpu]]. Janičāri ļoti agri ieviesa šaujamieročus: jau kopš 15.—16. gadsimta galvenais janičāru ierocis bija [[muskete]]. Janičāri arī ļoti intensīvi izmantoja rokas [[Rokas granāta|granātas]] un rokas [[lielgabals|lielgabalus]]. Viņi dzīvoja atsevišķās [[kazarmas|kazarmās]] (sākumā tiem bija liegts pirms dienesta beigām precēties) un miera laikā pildīja policijas un ugunsdzēsēju funkcijas. Korpusam bija vienoti formas tērpi, viņiem maksāja pastāvīgu algu un viņi soļoja īpašas mūzikas — [[Mehteru orķestris|mehteru]] marša, kas ļoti līdzīgs mūsdienu maršiem, pavadībā. Visas šīs iezīmes izcēla janičāru korpusu uz citu tā laika armiju fona. === Pirmā regulārā armija === Janičāri bija pirmā regulārā (pastāvīgā) valsts armija kopš [[Romas impērija]]s [[leģions|leģionu]] laikiem, kamēr citu valstu karaspēks pamatā sastāvēja no aristokrātu karadraudzēm, algotņiem un zemessardzes. Janičāriem maksāja algu, kaut visu citu valstu armijās tajā laikā bija pierasts, ka karaspēkam maksā tikai kara laikā. Algu maksāja reizi ceturksnī un arī [[osmaņu dinastija|sultāns]] algas dienā ģērbās janičāru formas tērpā un devās uz barakām pēc savas algas kā Pirmās divīzijas [[ierindnieks]].<ref>Uzuncarsili, Ismail Hakki, “Osmanlı Devleti Teşkilatından Kapıkulu Ocakları: Acemi Ocağı ve Yeniçeri Ocağı” (1988), p. 411-463, {{ISBN|975-16-0056-1}}</ref> === Iekārta un darbība === [[Attēls:Jeniceru-karogs.png|thumb|right|225px|Janičāru karogs [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (1900. gadi).]] Tiem laikiem janičāriem pastāvēja neredzēti moderna struktūra - janičāri karā piedalījās kā labi organizēts mehānisms. Katrai daļai bija savas funkcijas. Korpuss bija sadalīts īpašas atsevišķās vienībās un katras uzdevumi bija nošķirti un konkrēti. Piemēram, [[Sapieris (profesija)|sapieru]] uzdevums bija ceļu izbūve un sakārtošana, telšu celšana un nojaukšana, ēdiena gatavošana. Vienība, ko sauca ''džebedži'' (turku valodā: ''cebeci'' [dʒebedʒi]), atbildēja par ieroču un munīcijas piegādi un pārvietošanu. Janičāru korpusam pašam bija savs medicīniskās palīdzības dienests: viņus visās kaujās pavadīja musulmaņu un jūdu ķirurgi un sanitāri, kas ne tikai rūpējās par savainoto ārstēšanu, bet arī gādāja, lai savainotie pēc kaujas tiktu nogādāti uz lauku hospitāļiem. Vēlākos gadsimtos janičāru korpuss pārstāja attīstīties un zaudēja kaujasspēju priekšrocības salīdzinot ar citām, nu jau modernākām armijām. Janičāri arvien vairāk iesaistījās iekšpolitiskajās intrigās un regulāros valsts apvērsumos - gāžot sev netīkamus sultānus un ieceļot tronī marionetes. 19. gadsimtā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] janičāru korpusu izformēja. Mūsdienās, neskatoties uz to, ka janičāru korpuss vairs nepastāv, orķestris (mehters) un dažas vienības tiek apmācītas un īpaši uzturētas tūristu izklaides un īpašu ceremoniju vajadzībām. == Iesaukšana, apmācības un statuss == Pirmās janičāru vienības sastāvēja no kara gūstekņiem un vergiem, atlasot katru piekto par pakāpi augstāk. Pēc 1380. gadiem sultāns [[Mehmeds I]] jaunus kareivjus ieguva ar īpaša cilvēku nodokļa „devširme” ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Devşirme'' [devʃirme]) ieviešanu. Šis nodoklis attiecās uz ne-musulmaņu puišiem. Sākumā atlase bija nejauša, bet vēlāk tika noteikta īpaša atlases kārtība. Sākumā īpaši tika meklēti tikai grieķi vai albāņi, ņemot vienu puisi no četrdesmit ģimenēm, bet šo attiecību varēja mainīt, ja mainījās nepieciešamība pēc karaspēka. Atlasīti tika tikai 14—18 gadus veci puiši, bet tika ņemti arī 8—20 gadus veci. Vēlāk devširme attiecās arī uz serbiem, bosniešiem un citām balkānu tautām, kā arī tika ņemti puiši no Ukrainas un Krievijas. janičāru korpusā pirmais iesaukums līdz devširme sistēmas ieviešanas sākās sultāna [[Murads III|Murada III]] laikā (1546—1595) un iesaukšana tika beigta 17. gadsimtā. Pēc tam tika uzņemti tikai brīvprātīgie un pārsvarā musulmaņi. Janičārus apmācīja īpaši stingros disciplīnas apstākļos smagā programmā. Apstākļi korpusā līdzīnājās klosterim un viņiem visu dienesta laiku bija jāievēro celibāts un jāpāriet musulmaņu ticībā. janičāriem atšķirībā no pārējiem musulmaņiem, bija aizliegts nēsāt bārdu, bet viņi varēja audzēt tikai ūsas. Līdz 18. gs janičāri stingri ievēroja šos noteikumus, bet, kad viņi tika iesaistīti dažādu citu papildus funkciju pildīšanā, daži noteikumi tika mīkstināti. Praktisku apsvērumu dēļ janičāri pilnībā piederēja sultānam ar nosaukumu ''kapıkulu'' (durvju vergs). Viņiem mācīja, ka korpuss ir viņu mājas un ģimene, un sultāns ir viņu tēvs. Tie, kas patiešām bija spējīgi un sekmīgi mācībās, 25 gadu vecumā drīkstēja saukties par janičāriem. Korpuss mantoja arī visu mirušo janičāru mantu, kļūstot par ļoti bagātu institūciju. Janičāri arī stingri ievēroja dervišu svētā Hadži Bektaša Vali priekšrakstiem. Bektaši kalpoja kā janičāru kapelāns. Pateicībā par viņu uzticību un kvalitatīvajiem rezultātiem karā, janičāriem tika piešķirtas dažādas privilēģijas un labumi. Viņi regulāri saņēma algu un varēja ņemt iekarotos dārgumus un viņu dzīves apstākļi bija daudz augstāki par vidējo, kā arī sabiedrība viņus ļoti augstu cienīja. Sākotnēji viņiem bija jādzīvo tikai barakās un viņi nedrīkstēja precēties līdz atvaļināšanai, kā arī nedrīkstēja nodarboties ar tirdzniecību. 18. gs vidū viņi izcīnīja tiesības iesaistīties tirdzniecībā, drīkstēja precēties un pieteikt savus bērnus dienestam korpusā. Tikai daži palika dzīvot barakās. Lielākā daļa janičāru kļuva par valsts pārvaldes darbiniekiem. Atvaļinātie janičāri saņēma pensiju un valsts rūpējās arī par viņu bērniem. == Struktūra == Janičāru skaits svārstījās no aptuveni 100 līdz vairāk kā 200 000. Janičāru skaits 14. gadsimtā bija 1000. Pēc sakāves 1699. gadā skaitu samazināja, bet tad atkal pamazām palielināja, līdz 18. gadsimtā tas sasniedza jau 113 400 karavīrus. Korpusa pamata vienība bija ''orta'', kuru vadīja ''čorbači''. Visas ortas kopā veidoja janičāru korpusu un to sauca par ''odžak''. [[Suleimans I|Suleimanam I]] bija 165 ortas, bet laika gaitā skaitu palielināa līdz 196. Sultāns bija augstākais armijas un janičāru pavēlnieks, bet par korpusa vadītāju tika iecelts janičāru aga (komandieris). Korpuss dalījās trijās nozarēs: * džemaats, frontes vienības, 101 orta; * bejliki, sultāna personīgā apsardze, 61 orta; * sekbans vai serinens, 34 ortas. Papildus pastāvēja arī 34 adžemi ortas (kadeti). Pamatā janičārus paaugstināja, ņemot vērā tikai dienesta ilgumu un vecumu un tikai savas ortas ietvaros. Janičārus varēja sodīt tikai pašu komandieris. Pakāpju nosaukumiem lietoja virtuves piederumu vārdus, iespējams, lai uzsvērtu, ka viņi ir sultāna padotie. Pirmajos gadsimtos janičāri bija izcili bultu strēlnieki, bet tiklīdz bija pieejami šaujamieroči, viņi tos ātri ieviesa. 1529. gada Vīnes aplenkuma liecībās redzams, ka viņus īpaši apbrīnoja par sapu rakšanu. Tuvcīņā viņi izmantoja cirvjus un līkos zobenus. Miera laikā viņi nēsāja tikai rungas vai mačetes, izņemot, ja viņi dienēja uz robežas. Vietējie janičāri, kas tika nozīmēti pilsētā uz ilgu laiku, tika saukti par jerlijja. Osmaņu impērija janičāru korpusu iesaistīja visos svarīgākajos karos, ieskaitot 1453. gada Konstantinopoles ieņemšanu, Ēģiptes Mamluku sakāvi un karus pret Austroungāriju. janičārus kaujā parasti vadīja pats sultāns un viņam tādēļ arī pienācās daļa no trofejām. Janičāru labā slava auga līdz 1683. gadam, kad sultāns [[Mehmeds IV]] atcēla devširme sistēmu, jo korpusā pieteicās dienēt arvien vairāk musulmaņu turki, kas cerēja, ka viņu dēli izveidos lielisku karjeru. Katrs provinces pārvaldnieks gribēja sev vienu janičāru pulku. == Janičāru sacelšanās == Līdzko janičāri sāka apzināties savu svarīgumu, viņiem savajadzējās labākus apstākļus. 1449. gadā viņi pirmo reizi sacēlās un pieprasīja lielākas algas, kuras viņiem bez ierunām tika piešķirtas. Viņi bija kļuvuši par spēku, kas nevis aizstāvēja, bet apdraudēja. Jau kopš 1451. gada katrs jaunais sultāns uzskatīja par savu pienākumu paaugstināt amatos visus janičārus un izmaksāt viņiem lielāku algu. 1566. gadā sultāns [[Selims II]] janičāriem piešķīra tiesības precēties un tas samazināja viņu pilnīgo padotību sultāna dinastijai. 18. gs janičāri jau bija tik ietekmīgi, ka viņi bija noteicēji valdībā. Viņi varēja mainīt un diktēt politiku un apturēt mēģinājumus modernizēt armiju. Ar pils apvērsumu palīdzību viņi varēja mainīt sultānus kā viņiem patika. Viņi sevi iecēla par zemju īpašniekiem un tirgotājiem. Viņi saviem dēliem padarīja vieglāku pārbaudes un atlases kārtību. Līdz ar šāda stāvokļa iegūšanu janičāri kļuva mazāk efektīvi kā karaspēks. Ziemeļos pamazām sāka sarukt Osmaņu impērijas teritorija un janičāri nemitīgi pretojās armijas modernizācijai un, kad sultāns [[Osmans II]] mēģināja izformēt janičāru korpusu, tie viņu nogalināja. 1807. gadā janičāru sacelšanās rezultātā no troņa tika gāzts sultāns [[Selims III]], kas mēģināja modernizēt armiju, lai tā līdzinātos Eiropas armijām. Sultāna atbalstītāji nepaguva atgūt varu, kad [[Mustafa IV]] jau bija paspējis viņu nogalināt, bet 1808. gadā spēja panākt [[Mahmuds II|Mahmuda II]] nokļūšanu tronī. Kad janičāri piedraudēja Mahmudu atstumt, viņš pieņēma noteikumus un lika sodīt ar nāvi Mustafa, panākot kompromisu ar janičāriem. [[Attēls:La pattuglia turca.jpg|thumb|200px|Janičāri patrulē Izmirā. Eļļa, audekls. Aleksandres Gabriels Dekamps (1828).]] Grieķu neatkarības kara laikā 1810. gada aprīlī janičāri nodedzināja vairāk kā 2000 mājas Galatā un 1811. gada pavasarī divi vadi iesaistījās apšaudēs Konstantinopolē. Mahmuds II centās atrast veidu, kā pavisam tikt vaļā no janičāriem. Viņu neefektīvā kaujas spēja un regulārā varas ļaunprātīga izmantošana, pretošanās reformām un lielā alga 135’000 karavīriem, no kuriem daudzi nemaz patiesībā nedienēja, bija kļuvusi neizturama. 1826. gadā janičāri uzzināja, ka sultāns formē jaunu karaspēku. 1826. gada 14. un 15. jūnijā janičāri Konstantinopolē atkal rīkoja sacelšanos, bet šoreiz lielākā daļa iedzīvotāju un armija bija pret viņiem. Sultāniem uzticīgie sipahi (kavalērija) piespieda janičārus atgriezties barakās. Uz barakām tika izšautas 15 artilērijas zalves, radot milzīgus postījumus. Izdzīvojušiem piesprieda nāves sodu vai padzina un divus gadus vēlāk Mahmuds II konfiscēja visus janičāru īpašumus. == Janičāru mūzika == {{Pamatraksts|Mehteru orķestris}} [[Attēls:Mehterhane.jpg|thumb|200px]] Janičāru marša mūzika ir īpaša ar tās spēcīgo, bieži spalgo skaņu, kas savienota ar basa bungām, skaļu oboju, trompeti, zvaniem, trijstūri un cimbalām. Janičāru mūzika stipri ietekmēja vairākus rietumu komponistus, tai skaitā [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocartu]] un [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovenu]]. Janičāru militārais orķestris (mehteru orķestris) tika atjaunots 1952. gadā un darbojas Stambulas kara muzeja pārziņā. Tas spēlē dažādos svētkos, parādēs un citos svinīgos gadījumos. 2004. gadā janičāru orķestris ieradās [[Latvija|Latvijā]] sakarā ar turku kapu<ref>[http://www.tourism.cesis.lv/index.php?id=477&kods=1328&a=viss Turku kapi cēsīs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927223527/http://www.tourism.cesis.lv/index.php?id=477&kods=1328&a=viss |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}, Cēsu tūrisma informācijas centra interneta lapā</ref> atklāšanu [[Cēsis|Cēsīs]] un muzicēja gan [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2005/9/pr_orkestris.htm?Date=17.09.2005 Rīgas pašvaldības portāls: Pie Brīvības pieminekļa muzicēs Turcijas militārais orķestris]{{Novecojusi saite}}, 14.09.2005 10:29 - Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa</ref> pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], gan Cēsīs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Wiktionary}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms Osmaņu impērijā]] [[Kategorija:Militārā vēsture]] gjdubd25g6srha1puk5eu8kv9t121fs 0 28069 4506379 4503163 2026-08-13T12:38:30Z IvanScrooge98 55146 /* Augusts */ attēls 4506379 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2006. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2006. gads Latvijā}} {{Gads|2006}} {{Gada citi notikumi|2006}} {{Gads citos kalendāros|2006}} '''2006. gads''' ({{Rom sk gadam|2006}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais [[tuksnesis|tuksnešu]] un [[pārtuksnešošanās]] gads, kuru ierosināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s Ģenerālā Asambleja; * Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis [[Hanss Aspergers]], [[Aspergera sindroms|Aspergera sindroma]] atklājējs); * Mocarta gads, atzīmējot [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] 250. dzimšanas dienu. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Krievija]]s pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Ukraina]]i sakarā ar cenu strīdiem; ** [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] tika uzstādīts karstuma rekords — 45 °C (113 °F). * [[2. janvāris]] — [[Vācija|Vācijā]], [[Bavārija]]s [[Alpi|Alpos]] biezās sniegkārtas dēļ ielūza slidotavas jumts, tika nogalināti 15 cilvēki. * [[3. janvāris]] — 12 ogļrači un vēl 1 dzīvi palikušais ogļracis tika atrasti Sago šahtas katastrofā netālu no [[Bekhanona]]s pilsētas, [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[4. janvāris]] — [[Izraēlas premjerministri|Izraēlas premjerministrs]] [[Arons Šarons]] nodeva savas pilnvaras vicepremjerministram [[Ehmuds Olmerts|Ehmudam Olmertam]], vēlāk Šarons cieta no spēcīgas hemorāģiskas triekas. * [[5. janvāris]] — [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Meka|Mekā]] sabruka viesnīca, bojā ejot 76 svētceļniekiem. * [[6. janvāris]] — ar [[tropiskā vētra Zeta|tropisko vētru Zeta]] beidzās [[2005. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona|Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona]]. * [[7. janvāris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Liberālo Demokrātu līderis [[Čārlzs Kenedijs]] atkāpās no amata pēc konstatētajām problēmām dzeramajā ūdenī; ** vairākos skandālos iejauktais ASV [[Baltais nams|Baltā nama]] vairākuma līderis [[Toms Delajs]] paziņoja, ka atkāpjas no vadītāja amata. * [[8. janvāris]] — 6,9 balles stipra [[zemestrīce]] ar epicentru [[Grieķija]]s salā [[Kitera|Kiterā]] satricināja Grieķiju un [[Vidusjūra]]s austrumdaļu. * [[11. janvāris]] — Augustines vulkāna ([[Aļaska]]) izvirdums, pirmais kopš 1986. gada. * [[12. janvāris]] — Saūda Arābijā, paniski bēgot, bojā gāja 362 svētceļnieki. * [[14. janvāris]] — dabasgāzes sprādzienā [[Rumānija|Rumānijā]] bojā gāja 8 cilvēki. * [[15. janvāris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zondes ''[[Stardust]]'' nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē uz Zemes nogādāja komētas daļiņas. * [[16. janvāris]] — par [[Libērija]]s prezidenti kļuva [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]. * [[19. janvāris]] — [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]], notika bumbas sprādziens, kurā gāja bojā pats spridzinātājs, 20 cilvēki ievainoti. * [[21. janvāris]] — nomira [[Kosova]]s prezidents [[Ibrahims Rugova]], prezidenta pienākumus uzņēmās [[Nehdžats Daci]]. * [[22. janvāris]] — [[Kaboverde|Kaboverdē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[23. janvāris]] — [[Stefans Harpers]] uzvarēja federālajās vēlēšanās [[Kanāda|Kanādā]] un izveidoja mazākumvaldību. * [[24. janvāris]] — [[Mario Lemjē]] paziņoja, ka aiziet no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja Līgas]]. * [[25. janvāris]]: ** [[Hamās]] ieguva vairākumu balsu [[Palestīna|Palestīniešu]] Likumdevēju padomes vēlēšanās; ** [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] izsludināja savu pirmo [[enciklika|encikliku]] — ''Deus Caritas Est'' (Labi ir mīlēt). * [[27. janvāris]] — [[Zalcburga|Zalcburgā]] atzīmēja austrieša komponista [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] 250 gadu jubileju. * [[28. janvāris]] — [[Polija|Polijā]], [[Katovice|Katovicē]] iebruka tirdzniecības halles jumts, bojā gāja 65 cilvēki. * [[31. janvāris]] — [[Semjuels Alito]] nodeva ASV augstākās tiesas tiesneša zvērestu. === Februāris === * [[1. februāris]] — ''UAL'' korporācija, ''United Airlines'', mātes kompānija, atguvās no bankrota. * [[3. februāris]] — novecojis [[Ēģipte]]s pasažieru prāmis ar 1400 cilvēkiem nogrima [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā pie Saūda]] [[Arābijas pussala|Arābijas]] piekrastes. * [[4. februāris]] — [[Filipīnas|Filipīnās]], Pilsporta arēnā, [[Pasiga]]s pilsētā tika nospiests 71 cilvēks. * [[5. februāris]] — [[Pitsburgas "Steelers"]] uzvarēja ''[[Super Bown Xl]]'', sakaujot [[Sietlas "Seahawks"]]. * [[7. februāris]] — [[Haiti]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[8. februāris]] — sākās [[Austrumtimora]]s 2006. gada krīze — 404 kareivji atstāja kazarmas. * [[10. februāris|10.]]—[[26. februāris]] — [[Itālija|Itālijā]], [[Turīna|Turīnā]] notika [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[16. februāris]] — [[Kobe]]s aviolīnijas Kobē, [[Japāna|Japānā]] atvēra aviolīniju servisu. * [[17. februāris]] — [[Leite]]s salā, [[Filipīnas|Filipīnās]] dubļu nogruvumā bojā gāja 1800 cilvēku. * [[19. februāris]] — [[Nueve Rosita]], [[Meksika|Meksikā]] šahtas [[Sprādziens|sprādzienā]] bojā gāja 65 cilvēki. * [[22. februāris]]: ** [[Irāka|Irākā]], [[Samara|Samarā]] šiītu svētvieta — [[Al Askari mošeja]] cieta no mīnas sprādzieniem; ** [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] tika nozagti vērstpapīri, kuru vērtība bija 53,1 miljoni sterliņu mārciņu. * [[23. februāris]] — [[Maskava]]s tirgū iegrūstot jumtam, bojā gāja 56 cilvēki. * [[24. februāris]] — Filipīnās izziņoja ārkārtas stāvokli pēc valsts apvērsuma pret [[Filipīnu prezidenti|prezidentu]] [[Glorijs Makapagals Arojo|Gloriju Makapagalu Arojo]]. * [[25. februāris]] — [[Ugandas prezidenti|Ugandas prezidents]] [[Joveri Museveni]] uzvarēja 2 pārvēlēšanās. [[Kampala|Kampalā]] pēc tam notika opozīcijas atbalstītāju protesti === Marts === * [[4. marts]]: ** [[Norvēģija]]s princi [[Sverre Magnuss|Sverre Magnusu]] kristīja bīskaps Ole Kristiāns Kvarme [[Karaļa pils]] kapelā, [[Oslo]]; ** notika pēdējais kontaktu mēģinājums ar ''[[Pioner 10]]'', cerot saņemt atbildi. * [[5. marts]] — [[Dolby teātris|Kodak teātrī]], [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], tika pasniegta gadskārtējā [[78. Kinoakadēmijas balva]]. * [[7. marts]] — 50 cilvēku gāja bojā un daudzi tika ievainoti trijos sprādzienos [[Vārānasī]], [[Indija|Indijā]]. * [[10. marts]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Mars Reconnaissance Orbiter]]'' iegāja [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītā. * [[11. marts]]: ** [[Mišela Bašelē]] nodeva zvērestu kā pirmā [[Čīle]]s prezidente. ** [[Slobodans Miloševičs]] tika atrasts miris kamerā [[ANO kara tribunāls|ANO kara tribunāla]] centrā [[Hāga|Hāgā]]. * [[12. marts]] — notika vēsturisks [[krikets|kriketa]] mačs starp [[Austrālija]]s un [[Dienvidāfrika]]s komandām. * [[15. marts|15.]]—[[26. marts]] — Austrālijā, [[Melburna|Melburnā]], notika [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. * [[19. marts]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika prezidenta vēlēšanas. Uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]]. * [[20. marts]] − [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] uzņēmās atbildību par deviņiem uzbrukumiem, kas veikti februārī un martā. * [[21. marts]] — pēc gadu ilgušas kritikas no amata atkāpās [[Zviedrija]]s ārlietu ministre [[Laila Freivalde]]. * [[22. marts]]: ** ETA izsludināja pamieru tās cīņā par [[Basku Zeme]]s neatkarību no [[Spānija]]s; ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālā rezervju sistēma]] apturēja M3 publicēšanu naudas piegādes informāciju. * [[24. marts]] — privāti būvētā nesējraķete ''[[Falcon 1]]'' pirmajā lidojumā cieta avāriju. * [[25. marts]]: ** 500 000 cilvēki [[Losandželosa|Losandželosā]], ASV sarīkoja protesta akciju pret nelegālo imigrāciju; ** 7 cilvēki tika nogalināti [[Kapitolija kalns|Kapitolija kalna]] slaktiņā Sietlā, [[Vašingtona|Vašingtonā]]. ** ''Scramjet'' raķešdzinējs, ''Hyshot II'', 7 lidojums ar skaņas ātrumu tika sekmīgi pārbaudīts virs [[Vūmera]]s, Dienvidāfrikā. * [[26. marts]] — [[Skotija|Skotijā]] tika ieviests aizliegums smēķēt bāros, restorānos un citās sabiedriskās vietās. * [[30. marts]]: ** pie [[Bahreina]]s krastiem apgāzās kuģis ''Al—Dana'', bojā gāja 48 cilvēki. ** [[Sandjego]], Kalifornijā, notika pirmais Pasaules Klasiskā [[Beisbols|beisbola]] čempionāts, kurā, [[Japāna]]i sakaujot [[Kuba|Kubu,]] tā kļuva par uzvarētāju; ** pirmais [[Brazīlija|brazīliešu]] [[kosmonauts]] [[Markoss Pontess]] devās kosmosā ar [[Krievija]]s ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' kosmosa kuģi ''[[Sojoz TMA-8]]''. === Aprīlis === * [[10. aprīlis]] — [[Romāno Prodi]] ar nelielu balsu pārsvaru sakāva [[Silvio Berluskoni]] [[Itālija]]s parlamenta vēlēšanās. * [[11. aprīlis]] — [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] zonde ''[[Venus Express]]'' iegāja [[Venera (planēta)|Veneras]] orbītā. * [[20. aprīlis]] — [[Hana Monsuka]] kļuva par pirmo sievieti [[Dienvidkoreja]]s premjerministri. === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Bolīvija]]s prezidents [[Evo Moraless]] paziņoja par [[nafta]]s un gāzes nozares [[nacionalizācija|nacionalizāciju]]. * [[8. maijs]] — par [[Kostarika]]s prezidentu tika iecelts [[Oskars Arjass]]. * [[16. maijs]] — ''[[Apple]]'' laida klajā klēpjdatoru līniju ''[[MacBook]]''. * [[18. maijs|18.]]—[[20. maijs]] — [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnās]] notika [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|51. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somija]]s pārstāvji, grupa, [[Lordi]] ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. * [[21. maijs]] — [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika referendums, kurā iedzīvotāji atbalstīja atdalīšanos no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] valsts. * [[23. maijs]] — par [[Taizeme]]s premjerministru tika iecelts [[Thaksins Sinavatra]]. * [[27. maijs]] — 6,3 balles stipra zemestrīce satricināja [[Java (sala)|Javas]] centrālo daļu [[Indonēzija|Indonēzijā]], gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, ievainoti vismaz 36 000, un bez pajumtes palika apmēram 1,5 miljoni cilvēku. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — par [[Lietuva]]s premjerministru kļuva [[Zigmants Balčītis]]. * [[3. jūnijs]] — [[Melnkalne]] pasludināja neatkarību pēc notikušā referenduma. [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes savienība]] beidza pastāvēt {{dat||6|5||bez}}, [[Serbija]]i pasludinot sevi par tās mantinieci. * [[6. jūnijs]] ** Islāmisti pārņēma kontroli pār [[Somālija]]s galvaspilsētu [[Mogadīšo]], tā beidzot militāristu valdīšanu pilsētā; ** [[Bakuba|Bakubā]], [[Irāka|Irākā]] ASV Gaisa spēku uzlidojuma laikā gāja bojā ''[[Al-Qaida]]'' līderis Irākā ''Abu Musab al-Zarqawi'' un 7 viņa palīgi. * [[18. jūnijs]] — ar krievu nesējraķeti ''[[Proton-K]]'' tika palaists [[Kazahstāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[KazSat]].'' * [[29. jūnijs]] — sievietes pirmoreiz piedalījās [[Kuveita]]s parlamenta vēlēšanās. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — izmēģinājumu režīmā sāka darboties [[Cinhajas-Tibetas dzelzceļa līnija]], savienojot [[Ķīna|Ķīnu]] ar [[Tibeta|Tibetu]]. * [[2. jūlijs]] — notika [[Meksika]]s prezidenta vēlēšanas. {{dat||9|5||bez}} tika pasludināts, ka uzvarējis ir [[Filipe Kalderons]]. * [[4. jūlijs]] — [[kosmoplāns]] ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' devās misijā [[STS-121]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Uz Zemes tas atgriezās {{dat||7|17||bez}}. * [[5. jūlijs]] — [[Ziemeļkoreja]] palaida vismaz 7 [[raķete]]s, tai skaitā tālās darbības ''[[Taepodong-2]]''. * [[6. jūlijs]] — atvērta [[Natula]]s pāreja starp [[Indija|Indiju]] ([[Sikima|Sikimā]]) un Ķīnu (Tibetā), kas bija slēgta 44 gadus kopš [[Ķīnas—Indijas karš|Ķīnas—Indijas kara]]. * [[12. jūlijs]] — [[Izraēla]]s armija iebruka [[Libāna|Libānā]] pēc tam, kad ''[[Hezbollah]]'' kaujinieki nolaupīja 2 Izraēlas kareivjus un 3 nogalināja. Pēc 2 dienām ''Hezbollah'' pasludināja karu pret Izraēlu. * [[14. jūlijs]] — par [[Polija]]s premjerministru kļuva [[Jaroslavs Kačiņskis]]. * [[31. jūlijs]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību sava brāļa [[Rauls Kastro|Raula]] rokās. === Augusts === * [[11. augusts]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s [[ANO Drošības padome|Drošības padome]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Izraēlas — Libānas konflikta noregulēšanu. {{dat||8|14||bez}} tika pārtraukta uguns. * [[24. augusts]] — [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] 26. Ģenerālajā asamblejā pieņēma [[planēta]]s definīciju. Līdz ar to [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] zaudēja planētas statusu, kļūstot par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — pirmo reizi iznāca Austrijas nacionālais dienas laikraksts vācu valodā ''[[Österreich (laikraksts)|Österreich]]''. * [[4. septembris]]: ** sāka raidīt ''[[MTV Eesti]]'', [[MTV Latvija]] un ''[[MTV Lietuva]]''. ** par [[Čehija]]s premjerministru kļuva [[Mireks Topolāneks]]. * [[9. septembris]] — kosmoplāns ''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'' devās misijā [[STS-115]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Uz Zemes tas atgriezās {{dat||9|21||bez}}. * [[18. septembris]] — tika palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz TMA-9]]'', kura apkalpē bija arī neprofesionāla irāņu izcelsmes kosmonaute [[Anuše Ansari]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[9. Saeimas vēlēšanas]]. * [[9. oktobris]] — [[Ziemeļkoreja]] paziņoja, ka tā veikusi pirmo kodolsprādzienu. * [[13. oktobris]] — par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s jauno ģenerālsekretāru ievēlēja [[Pans Kimuns|Panu Kimunu]] no [[Dienvidkoreja]]s. === Novembris === * [[1. novembris]] — pēc 48 gadu ilgas pastāvēšanas darbību beidza ''[[Stardust Resort & Casino]]'' [[Lasvegasa|Lasvegasā]]. * [[5. novembris]]: ** bijušajam [[Irākas prezidenti|Irākas prezidentam]] [[Sadams Huseins|Sadamam Huseinam]] un diviem viņa līdzgaitniekiem piesprieda nāvessodu, [[Irāka]]s tiesai atzīstot viņa vainu noziegumos pret cilvēci; ** [[Nikaragva|Nikaragvā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[7. novembris]]: ** [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] vēlēšanās: demokrāti uzvarēja un atguva kontroli Kongresā kopš 1994. gada; ** ASV Kongresa vēlēšanās: [[Minesota]]s demokrāte [[Keita Elisona]] kļuva par pirmo sievieti kongresmeni — [[islāms|islāmisti]] [[Baltais nams|Baltajā namā]]; ** [[Japāna]]s pilsētā [[Saroma|Saromā]], [[Hokaido]] [[virpuļviesulis]] nogalināja 9 cilvēkus. Šis virpuļviesulis ir bijis nāvējošākais Japānā kopš 1941. gada. * [[8. novembris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ministrs [[Donalds Ramsfelds]] atkāpās no amata; [[ASV prezidents|prezidents]] [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] nominēja šim amatam [[Roberts Geitss|Robertu Geitsu]], bijušo [[CIP direktori|Centrālās informācijas aģentūras direktoru]]; ** Margarēta Čana tika ievēlēta par Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektori. * [[12. novembris]]: ** [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], kas formāli pieder [[Gruzija]]i, notika referendums par [[republika]]s neatkarību; ** [[Džeralds Fords]] pārspēja [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]] kā visilgāk dzīvais ASV prezidents. * [[15. novembris]]: ** ''[[Al Jazeera]]'' uzsāka raidīt [[angļu valoda|angļu valodā]] jaunu kanālu, ''[[Al Jazeera English]]''; ** [[Puertoriko]] sākās ''[[Sales and Use Tax]]''; ** [[Havaju salas]] aizliedza smēķēt sabiedriskās vietās. * [[16. novembris]] — [[Tonga]]s galvaspilsētā [[Nukualofa|Nukualofā]] notika dumpis. * [[20. novembris]] — Irāna un Sīrija atzina Irākas vēlēšanas, atjaunojot diplomātiskās attiecības. * [[21. novembris]] — gāzes sprādzienā Polijā bojā gāja 23 kalnrači. * [[22. novembris]] — [[Nīderlande]]s vispārējās vēlēšanās uzvarēja Kristīgo Demokrātu apvienība. * [[23. novembris]]: ** [[Londona]]s bārā ar [[polonijs|poloniju—210]] tika nogalināts bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] aģents [[Aleksandrs Ļitviņenko]]; ** [[Bagdāde|Bagdādē]] sprāga vairākās mašīnās ievietotās bumbas, tika nogalināti 215 cilvēki un vēl 257 ievainoti. * [[25. novembris]] — [[Bahreina|Bahreinā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[26. novembris]] — ASV tiesnesis [[Džeimss Robertsons]] uzdeva ASV Finanšu ministrijai pārveidot [[Dolārs|dolāra]] [[Banknote|banknotes]], lai tās būtu vieglāk atšķiramas neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. * [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2006. gada NATO samits|NATO samits]]. * [[30. novembris]]: ** [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] notika piektās valsts legalizētās [[gejs|geju]] [[kāzas]]; ** [[Filipīnas|Filipīnās]] dubļu nogruvumā bojā gāja simt cilvēki; ** ''[[Microsoft]]'' iepazīstināja ar jauno [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Windows Vista]]''; ** izveidots uzņēmums ''[[Alcatel-Lucent]]'', apvienojoties Francijas ''[[Alcatel]]'' un ASV ''[[Lucent]]''. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Felipe Kalderons]] nodeva [[Meksikas prezidenti|Meksikas prezidenta]] zvērestu. * [[1. decembris|1.]]—[[15. decembris]] — [[Doha|Dohā]], [[Katara|Katarā]], norisinājās 15. [[Āzijas spēles]]. * [[2. decembris]]: ** [[Roma|Romā]] apmēram 2 miljoni cilvēku izgāja ielās un protestēja pret [[Romāno Prodi]] valdību; ** [[Stefana Diona]] tika ievēlēta par jauno [[Kanādas Liberālo partija]]s līderi. * [[3. decembris]]: ** [[Eds Stelmačs]] tika ievēlēts par jauno līderi Progresīvi konservatīvajā partijā, [[Alberta|Albertā]]; ** [[Ugo Čavess]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidentu]] uz atkārtotu termiņu; ** [[Vācija|Vācijā]] tika uzspridzināts ''[[Westerholt Power stadions]]''. * [[4. decembris]] — par [[Austrālija]]s premjerministru tika iecelts [[Kevins Rads]]. * [[7. decembris]] — [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizliedza smēķēt publiskās vietās. * [[9. decembris]] — [[Maskava|Maskavā]] slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, bojā gāja 45 cilvēki. * [[10. decembris]]: ** [[Kristers Fuglesands]] kļuva par pirmo [[zviedri|zviedru]] kosmonautu; ** [[Kosmoplāns]] ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' devās misijā [[STS-116]] uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. * [[11. decembris]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] [[Teherāna|Teherānā]], [[Irāna|Irānā]], atklāja [[Holokausts|Holokausta]] konferenci. * [[13. decembris]]: ** Ķīnas upes delfīni tika atzīti par izmirušiem. ** ASV senators [[Tims Džonsons]] sniedza [[radio]] interviju streika laikā. * [[15. decembris]] — [[Butānas karaļi|Butānas karalis]] [[Džigme Singje Vangčuks]] atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Džigme Khesars Namgjels Vangčuks|Džigmem Khesaram Namgjelam Vangčukam]] gadu agrāk, nekā paredzēts. * [[20. decembris]] — [[Somālija|Somālijā]]: [[Islāms|Islāmistu]] tiesas apvienībā karotāji sāka uzbrukumus valdībai. * [[21. decembris]] — austrāliešu [[krikets|kriketists]] [[Šīns Varns]] paziņoja par karjeras beigšanu. * [[22. decembris]] — [[kosmoplāns]] ''Discovery'' pēc divu nedēļu misijas nosēdās uz [[Zeme]]s [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centrā]]. * [[24. decembris]] — [[Etiopija]] piekrita ar karaspēku iejaukties Somālijā. * [[26. decembris]] — [[Nigērija|Nigērijā]] rūpniecības galvaspilsētā [[Lagosa|Lagosā]], naftas cauruļvada sprādzienā tika nogalināti vismaz 200 cilvēki. * [[29. decembris]] — Somālijā [[Etiopija]]s un pārejas valdības bruņotie spēki pārņēma [[Mogadīšo]] bez pretestības. * [[30. decembris]] — bijušais [[Irākas prezidenti|Irākas prezidents]] [[Sadams Huseins]] tika sodīts ar nāvi pakarot. * [[31. decembris]] — [[Bagdāde|Bagdādē]] notika 11 bumbu sprādzieni. === Kultūra === * [[20. maijs]] — [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja [[Somija]]s grupa ''[[Lordi]]''. * [[25. decembris]] — [[Ritmblūzs|ritmblūza]] un [[soulmūzika]]s leģenda [[Džeimss Brauns]] pameta [[mūzika|mūziku]] 73 gadu vecumā. == Dzimuši == * [[2. februāris]] — [[Lūkass Berjvalls]] (''Lucas Bergvall''), zviedru futbolists * [[7. marts]] — [[Jorels Hato]] (''Jorrel Hato''), nīderlandiešu futbolists * [[8. marts]] — [[Varens Zaīrs-Emrī]] (''Warren Zaïre-Emery''), franču futbolists * [[13. jūnijs]] — [[Maklins Selebrīni]] (''Macklin Celebrini''), kanādiešu hokejists * [[21. jūlijs]] — [[Endriks]] (''Endrick''), brazīliešu futbolists * [[1. oktobris]] — [[Prija Fergusone]] (''Priah Ferguson''), amerikāņu aktrise * [[29. decembris]] — [[Etans Mbapē]] (''Ethan Mbappé''), franču futbolists == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Johannes rau 2004-05-16 berlin-RZ.jpg|thumb|120px|[[Johaness Rau]]]] * [[14. janvāris]] — [[Šellija Vintersa]] (''Shelley Winters''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1920. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Ibrahims Rugova]] (''Ibrahim Rugova''), Kosovas prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Johaness Rau]] (''Johannes Rau''), Vācijas prezidents (dzimis 1931. gadā) === Februāris === [[Attēls:Owen Chamberlain.jpg|thumb|120px|[[Ouens Čemberlens]]]] * [[21. februāris]] — [[Genadijs Aihī]] (''Генна́дий Айги́''), čuvašu izcelsmes dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1934. gadā) * [[23. februāris]] — [[Telmo Sarra]] (''Telmo Zarra''), Spānijas futbolists (dzimis 1921. gadā) * [[28. februāris]] — [[Ouens Čemberlens]] (''Owen Chamberlain''), ASV fiziķis (dzimis 1920. gadā) === Marts === [[Attēls:Stevan Kragujević, Slobodan Milošević, portret.jpg|thumb|120px|[[Slobodans Miloševičs]]]] * [[11. marts]] — [[Slobodans Miloševičs]] (''Slobodan Milošević''), serbu politiķis, Serbijas un Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1941. gadā) * [[14. marts]] — [[Lennarts Meri]] (''Lennart Meri''), igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, Igaunijas prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[23. marts]] — [[Desmonds Doss]] (''Desmond Doss''), ASV Armijas kaprālis, pacifists (dzimis 1919. gadā) * [[25. marts]] — [[Ričards Flaišers]] (''Richard Fleischer''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1917. gadā) * [[27. marts]] — [[Staņislavs Lems]] (''Stanislaw Lem''), poļu rakstnieks (dzimis 1921. gadā) === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — [[Alīda Valli]] (''Alida Valli''), itāļu aktrise (dzimusi 1921. gadā) === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — [[Ģerģs Ligeti]] (''Ligeti György''), ungāru-austriešu komponists (dzimis 1923. gadā) * [[13. jūnijs]] — [[Čārlzs Hogijs]] (''Charles Haughey, Cathal Ó hEochaidh''), īru politiķis, Īrijas premjerministrs (dzimis 1925. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Jurijs Abizovs]] (''Юрий Абызов''), Latvijas krievu rakstnieks (dzimis 1921. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Shamil Basaev2.jpg|thumb|120px|[[Šamils Basajevs]]]] * [[7. jūlijs]] — [[Sids Barets]] (''Syd Barrett''), angļu mūziķis (dzimis 1946. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Šamils Basajevs]] (''Шамиль Басаев''), čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1965. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Reds Batonss]] (''Red Buttons''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1919. gadā) === Augusts === [[Attēls:Naguib Mahfouz HR.jpg|thumb|120px|[[Nagībs Mahfūzs]]]] * [[3. augusts]] — [[Elizabete Švarckopfa]] (''Elisabeth Schwarzkopf''), Austrijas / ASV operdziedātāja (dzimusi 1915. gadā) * [[9. augusts]] — [[Džeimss Van Allens]] (''James van Allen''), ASV zinātnieks (dzimis 1914. gadā) * [[14. augusts]] — [[Bruno Kērbijs]] (''Bruno Kirby''), amerikāņu aktieris (dzimis 1949. gadā) * [[25. augusts]] — [[Silva Kaputikjana]], armēņu dzejniece un politiskā aktīviste (dzimusi 1919. gadā) * [[30. augusts]]: ** [[Glenns Fords]] (''Glenn Ford''), kanādiešu aktieris (dzimis 1916. gadā) ** [[Nagībs Mahfūzs]] (''نجيب محفوظ‎''), Ēģiptes rakstnieks (dzimis 1911. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Svens Nīkvists]] (''Sven Nykvist''), zviedru kinooperators un režisors (dzimis 1922. gadā) === Oktobris === * [[28. oktobris]] — [[Reds Auerbahs]] (''Red Auerbach''), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Klifords Gīrcs]] (''Clifford Geertz''), ASV antropologs (dzimis 1926. gadā) === Novembris === [[Attēls:Portrait of Milton Friedman.jpg|thumb|120px|[[Miltons Frīdmans]]]] * [[16. novembris]] — [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''), ASV ekonomists (dzimis 1912. gadā) * [[17. novembris]] — [[Ferencs Puškāšs]] (''Puskás Ferenc''), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1930. gadā) * [[20. novembris]] — [[Roberts Oltmens]] (''Robert Altman''), ASV kinorežisors (dzimis 1925. gadā) * [[23. novembris]] — [[Filips Nuarē]] (''Philippe Noiret''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā) === Decembris === [[Attēls:Augusto Pinochet foto oficial.jpg|thumb|120px|[[Augusto Pinočets]]]] [[Attēls:Gerald Ford.jpg|thumb|120px|[[Džeralds Fords]]]] [[Attēls:Saddam Hussein in 1998.png|thumb|120px|[[Sadams Huseins]]]] * [[10. decembris]] — [[Augusto Pinočets]] (''Augusto Pinochet''), Čīles diktators (dzimis 1915. gadā) * [[12. decembris]] — [[Pīters Boils]] (''Peter Boyle''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1935. gadā) * [[14. decembris]] — [[Ahmets Ertegins]] (''Ahmet Ertegün''), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (dzimis 1923. gadā) * [[21. decembris]] — [[Saparmurats Nijazovs]] (''Saparmyrat Nyýazow''), Turkmenistānas vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[26. decembris]] — [[Džeralds Fords]] (''Gerald Ford''), ASV 38. prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[30. decembris]] — [[Sadams Huseins]] (''Saddam Hussein''), Irākas 5. prezidents (dzimis 1937. gadā) {{pg7}} [[Kategorija:2006. gads| ]] o2luldg534ztrofu1a48wdbint651qi 0 33041 4506473 4505172 2026-08-13T15:21:25Z Biafra 13794 preciz. 4506473 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Sandis Buškevics | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|28}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 85 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2012 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 1998-2004 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | sasniegumi = * [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2006)</small> * 5x [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2000.—2001. gada LBL sezona|2001]]—[[2002.—2003. gada LBL sezona|2003]], [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007]])</small> * [[FIBA Čempionu kauss|FIBA Čempionu kausa]] trešās vietas ieguvējs <small>(2003)</small> * [[NEBL]] trešās vietas ieguvējs <small>(2002)</small> | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 1994-2003 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2003 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | kl_sez 3 = 2004 | klubs 3 = {{flaga|Krievija}} [[Permas "Ural Great"]] | kl_sez 4 = 2004-2005 | klubs 4 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Dinamo"]] | kl_sez 5 = 2005-2006 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 6 = 2006-2008 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga]] | kl_sez 7 = 2008-2009 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes "Snaidero"]] | kl_sez 8 = 2009-2010 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2010- | klubs 9 = {{flaga|Polija}} [[Sopotas "Prokom Trefl"]] | kl_sez 10 = 2010-2011 | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bkventspils.lv/jaunumi/04122010-buskevics_pievienojas_bk_ventspils |title=Buškevics pievienojas BK "Ventspils" |access-date={{dat|2011|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304220440/http://www.bkventspils.lv/jaunumi/04122010-buskevics_pievienojas_bk_ventspils }}</ref> | kl_sez 11 = 2011 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} "[[Liepājas lauvas]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://basket.lv/lbl2/11032011-lbl_vitols_paliek_barona_buskevics_uz_lie |title=LBL: Vītols paliek "Baronā", Buškevics uz Liepāju |access-date={{dat|2011|03|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201127233112/http://basket.lv/lbl2/11032011-lbl_vitols_paliek_barona_buskevics_uz_lie }}</ref> | kl_sez 12 = 2011-2012 | klubs 12 = {{flaga|Irāna}} [[Teherānas "Azad University"]] }} '''Sandis Buškevics''' (dzimis {{dat|1977|1|28}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], tagad — treneris. Spēlējis [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. S. Buškevics ir pieckārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[BK Ventspils]] un [[Rīgas ASK]] sastāvā laikā no 2000. līdz 2007. gadam. 2026. gadā ir [[Lietuva]]s [[Nacionālā basketbola līga (Lietuva)|Nacionālās basketbola līgas]] kluba ''[[KK Telšiai]]'' galvenais treneris. == Karjera == Profesionāļa karjeru uzsāka {{dat|1994}} dzimtās pilsētas basketbola klubā [[BK Ventspils]]. Ar BK Ventspils izcīnīja godalgotas vietas LBL: 1996. — 3. vieta, 1998. un 1999. — 2 vieta. Pēc tam izcīnījis četrus LBL čempiona titulus BK Ventspils sastāvā 2000., 2001., 2002. un 2003. Vēl 2003. kopā ar BK Ventspils izcīnīja 3. vietu [[ULEB Eiropas kauss|Eiropas kausā]] un [[NEBL]]. [[Latvijas Basketbola līga]]s Zvaigžņu spēles dalībnieks 1998., 2000., 2001., 2003., 2007. gadā. 2003. gadā S. Buškevics karjeru turpināja ārzemju klubos. Pusi 2003.-2004. gada sezonas spēlēja [[Turcija]]s basketbola klubā [[Stambulas "Galatasaray" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]]. Pēc jaunā gada pievienojās [[Krievija]]s basketbola klubam [[Permas "Ural Great"]], kura sastāvā izcīnīja [[Krievija]]s kausu un spēlēja [[ULEB Eiropas kauss|Eiropas kausa]] ''Final 4'' turnīrā [[Kazaņa|Kazaņā]]. 2005. gadā [[Maskavas apgabala "Dinamo"]] sastāvā izcīnīja 3. vietu [[FIBA Eirokausa izaicinājums|Eirokausa izaicinājumā]]. 2006. gadā kļuva par [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas]] un [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] sastāvā. 2007. gadā atgriezās Latvijā un ieguva savu piekto LBL čempiona titulu [[ASK Rīga]] sastāvā. 2008. gada decembrī pievienojās [[Itālija]]s basketbola klubam [[Udīnes "Snaidero"]].<ref>[http://esports.lv/basketbols/legionari/09122008-buskevics_speles_italija Buškevics spēlēs Itālijā]</ref> No 2009. gada 14. decembra līdz 2010. gada 31. janvārim spēlēja [[BK Ventspils]]. Karjeras noslēgumā spēlējis "[[Liepājas lauvas|Liepājas lauvās]]", bet pēdējo sezonu aizvadīja [[Irāna|Irānā]]. === Latvijas izlase === 1997. un 1998. gadā spēlēja Latvijas U-22 izlasē. 1998. gadā piedalījās U-22 Eiropas čempionāta finālturnīrā [[Trapāni]], [[Itālija|Itālijā]]. No 1998. gada līdz 2004. gadam spēlēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]]. === Trenera karjera === 2012. gada vasarā S. Buškevics paziņoja par spēlētāja karjeras beigšanu un trenera karjeras sākumu, kļūstot par vienu no "[[Liepājas lauvas|Liepājas lauvu]]" treneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20072012-buskevics_beidz_karjeru_pievienojas_lauvu|title=Buškevics beidz karjeru, pievienojas "Lauvu" treneru korpusam|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}}}</ref> 2019. gada jūlijā kļuva par vienu no [[Klaipēdas "Neptūnas"]] treneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11072019-buskevics_pievienojies_neptunas_treneru_k|title=Buškevics pievienojies "Neptunas" treneru kolektīvam|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-11|date=2019-07-11|language=lv}}</ref> 2021. gada decembrī pēc galvenā trenera aiziešanas kļuva par tā pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11122021-sandis_buskevics_klust_par_neptunas_pagai|title=Sandis Buškevics kļūst par "Neptūnas" pagaidu galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-12-11|date=2021-12-11|language=lv}}</ref> "Neptunas" vadībā S. Buškevics bija līdz 2023. gada vasarai, kad tika paziņots, ka turpmāk viņš pildīs galvenā trenera funkcijas [[Palangas "Olimpas"]] komandā Lietuvas Nacionālajā (pēc spēka otrajā) līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/30062023-buskevics_atstaj_klaipedas_neptunas_trene|title=Buškevics atstāj Klaipēdas "Neptūnas" treneru korpusu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-03|date=2023-06-30|language=lv}}</ref> 2024. gadā viņš pārņēma cita šīs līgas kluba ''[[KK Telšiai]]'' vadību, un 2025. gadā S. Buškevica vadītā [[Telši|Telšu]] komanda kļuva par [[Lietuvas Nacionālā basketbola līga|Lietuvas Nacionālās līgas]] uzvarētāju. 2026. gadā S. Buškevics bija Latvijas U-18 izlases galvenais treneris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090214100934/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0xOCZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTM3MA== Baltijas Basketbola līgas profils] {{en ikona}} {{Navboxes |title = [[Latvijas Basketbola līga]]s čempions |list = {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} }} {{DEFAULTSORT:Buszkevics, Sandis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] 7lhw9cphq50gx3agu3voiyecijlp4si 0 34996 4506556 4070012 2026-08-13T18:02:07Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506556 wikitext text/x-wiki Šajā lapā ir apkopots [[Turcija]]s politisko partiju uzskaitījums. Turcijā pastāv daudzpartiju sistēma, kurā ir divas vai trīs spēcīgas partijas, kā arī citas partijas, kuras iekļuvušas parlamentā. == Partijas == Par lielo partiju uzskata tādu politisko partiju, kas pēdējās vispārējās vēlēšanās saņēmusi vismaz 10% balsu. Mazā partija ir tāda partija, kas izpildījusi Augstākās vēlēšanu padomes prasības un ir balotējusies. {| class="wikitable sortable" |- ! !! Nosaukums !! Ideoloģija !! Vadītājs !! Dibināta !! Balsis<br />2007. g.<br />vēlēšanās |- |[[Attēls:Communist_Party_of_Turkey_logo.png|25px]]||[[Turcijas Komunistiskā partija (2001)|Turcijas Komunistiskā partija]]<br />''Türkiye Komünist Partisi''||komunisms||[[Ajdemirs Gulers]]||2001||0.2% |- |[[Attēls:Dp_logo.png|25px]]||[[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskā partija]]<br />''Demokrat Parti''||konservatīvisms||[[Mehmets Āars]]||2007||5.4% |- |[[Attēls:DTPlogo.jpg|25px]]||[[Demokrātiskā sabiedrības partija]]<br />''Demokratik Toplum Partisi''||pro-kurdisms||[[Ajsela Tūluka]]||2005|| |- |[[Attēls:DSP_Logo.png|25px]]||[[Demokrātiskā kreisā partija (Turcija)|Demokrātiskā kreisā partija]]<br />''Demokratik Sol Parti''||sociāldemokrātisms||[[Zeki Sezers]]||1985|| |- |[[Attēls:Saadet_logo.gif|25px]]||[[Laimes partija (Turcija)|Laimes partija]]<br />''Saadet Partisi''||islāmisms||[[Redžai Kutans]]||2001||2.3% |- |[[Attēls:Ozgurluk_dayanisma_partisi.gif|25px]]||[[Brīvības un solidaritātes partija]]<br />''Özgürlük ve Dayanışma Partisi''||sociālisms||[[Ufuks Urass]]||1996||0.1% |- |[[Attēls:Buyuk_birlik_partisi.gif|25px]]||[[Lielā savienības partija]]<br />''Büyük Birlik Partisi''||nacionālisms||[[Muhsins Jazidžiolu]]||1993|| |- |[[Attēls:Yurtpartisi.gif|25px]]||[[Dzimtenes partija]]<br />''Yurt Partisi''||nacionālisms||[[Saadettins Tantans]]||2002|| |- |[[Attēls:Btp.jpg|25px]]||[[Neatkarīgās Turcijas partija]]<br />''Bağımsız Türkiye Partisi''||islāmisms||[[Hajdars Bašs]]||2001||0.5% |- |[[Attēls:AKP_Logo.png|25px]]||'''[[Taisnības un attīstības partija]]'''<br />'''''Adalet ve Kalkınma Partisi'''''||'''konservatīvisms'''||'''[[Redžeps Tajips Erdogans]]'''||'''2001'''||'''46.5%''' |- |[[Attēls:Emep.PNG|25px]]||[[Darba partija (Turcija)|Darba partija]]<br />''Emek Partisi''||sociālisms||[[Levents Tuzels]]||1996||0.1% |- |[[Attēls:Liberal_logo.jpg|25px]]||[[Liberāli demokrātiskā partija (Turcija)|Liberāli demokrātiskā partija]]<br />''Liberal Demokrat Parti''||liberālisms||[[Džems Tokers]]||1994||0.1% |- |[[Attēls:Anavatan.jpg|25px]]||[[Tēvzemes partija (Turcija)|Tēvzemes partija]]<br />''Anavatan Partisi''||liberālisms||[[Erkans Mumdžu]]||1983|| |- |||[[Tautas partija (Turcija)|Tautas partija]]<br />''Millet Partisi''||nacionālisms||[[Ajkuts Edebali]]||1992|| |- |[[Attēls:Mhp.gif|25px]]||'''[[Nacionālistu kustības partija]]'''<br />'''''Milliyetçi Hareket Partisi'''''||'''nacionālisms'''||'''[[Devlets Bahčeli]]'''||'''1969'''||'''14.3%''' |- |[[Attēls:Hyp_logo.jpg|25px]]||[[Tautas izaugsmes partija]]<br />''Halkın Yükselişi Partisi''||centrisms||[[Jašars Nuri Ēzturks]]||2005||0.5% |- |[[Attēls:RepublicanPeoplesPartyEmblem.png|25px]]||'''[[Republikāņu tautas partija]]'''<br />'''''Cumhuriyet Halk Partisi'''''||'''kemalisms'''||'''[[Ozgurs Ozels]]'''||'''1923'''||'''20.9%''' |- |||[[Sociālistiski demokrātiskā partija]]<br />''Toplumcu Demokratik Parti''||sociāldemokrātisms||[[Sema Piškinsuta]]||2002|| |- |[[Attēls:Shplogo.gif|25px]]||[[Sociāldemokrātiskā tautas partija (Turcija)|Sociāldemokrātiskā tautas partija]]<br />''Sosyaldemokrat Halk Partisi''||sociāldemokrātisms||[[Murats Karajalčins]]||2002|| |- |[[Attēls:Sdp.jpg|25px]]||[[Sociālistu demokrātijas partija]]<br />''Sosyalist Demokrasi Partisi''||sociālisms||[[Filizs Kočali]]||2002|| |- |[[Attēls:Isci_partisi.gif|25px]]||[[Strādnieku partija (Turcija)|Strādnieku partija]]<br />''İşçi Partisi''||nacionālisms||[[Dou Perinčeks]]||1992||0.4% |- |[[Attēls:Gencparti.PNG|25px]]||[[Jaunā partija (Turcija)|Jaunā partija]]<br />''Genç Parti''||nacionālisms||[[Džems Uzans]]||2002||3% |- |} === Darbību pārtraukušās partijas === Šeit uzskaitītās partijas likvidētas pēc iekšpolitiskiem procesiem, piemēram, partiju apvienošanās, [[Elektorāts|elektorāta]] atbalsta trūkums, valsts apvērsumi u.c. ==== Kreisās partijas ==== * [[Jaunās Turcijas partija]] (''Yeni Türkiye Partisi'', pievienojusies Republikāņu tautas partijai) * [[Turcijas Revolucionārā strādnieku un zemnieku partija]] (''Türkiye İhtilâlci İşçi Köylü Partisi'') * [[Sociāldemokrātiskā populistu partija]] (''Sosyal Demokrat Halkçı Parti'', pievienojusies Republikāņu tautas partijai) ==== Liberālās partijas ==== * [[Liberālā republikāņu partija (Turcija)|Liberālā republikāņu partija]] (''Serbest Cumhuriyet Fırkası'', pašlikvidējusies 1929. g.) ==== Konservatīvās partijas ==== * [[Taisnības partija (Turcija)|Taisnības partija]] (''Adalet Partisi, AP'' (1962), slēgta [[1980]]. gada [[12. septembris|12. septembrī]]). * [[Demokrātiskā partija (Turcija, 1946)|Demokrātiskā partija]] (''Demokrat Parti, DP'', 1946-1961). * [[Demokrātiskā centra partija (Turcija)|Demokrātiskā centra partija]] (''Demokratik Merkez Partisi, DMP'', dibināta [[1990]]. gada [[17. maijs|17. maijā]] un [[1991]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] apvienojusies ar [[Patiesā ceļa partija|Patiesā ceļa partiju]]). * [[Patiesā ceļa partija]] (''Doğru Yol Partisi'', [[2007. gads|2007]]. gadā apvienojoties ar Tēvzemes partiju, izveidoja [[Demokrātu partija (Turcija, 2007)|Demokrātu partiju]]. ==== Reliģiskās partijas ==== * [[Nacionālā glābšanas partija]] (''Milli Selâmet Partisi'', slēgta [[1980]]. gada [[12. septembris|12. septembrī]]. * [[Republikāņu zemnieku un tautas partija]] (''Cumhuriyetçi Köylü Millet Partisi'', apvienojoties divām partijām, aizstāta ar Nacionālistu kustības partiju). * [[Nacionālā attīstības partija]] ''Milli Kalkınma Partisi''. * [[Jaunās Turcijas partija (1960)]] ''Yeni Turkiye Partisi'' (1960). * [[Jaunā demokrātijas kustība]] ''Yeni Demokrasi Hareketi''. * [[Nacionālistu darba partija]] (''Milliyetçi Çalışma Partisi'', aizstāta ar Nacionālistu kustības partiju). === Aizliegtās partijas === Šajā daļā uzskaitītās partijas aizliegtas ar konstitucionālās tiesas spriedumu. ==== Kreisās partijas ==== * [[Turcijas Strādnieku partija]] (''Turkiye Işci Partisi'' (1961)) * [[Turcijas Apvienotā komunistu partija]] (''Türkiye Birlesik Komünist Partisi'') ==== Reliģiskās partijas ==== * [[Progresīvā republikāņu partija]] (''Terakkiperver Cumhuriyet Fırkası''), aizliegta kopš [[1925]]. gada [[3. jūnijs|3. jūnija]]. * [[Nacionālā kārtības partija]] (''Milli Nizam Partisi''), aizliegta kopš [[1971]]. gada [[20. maijs|20. maija]]. * [[Labklājības partija]] (''Refah Partisi''), aizliegta kopš [[1998]]. gada [[22. februāris|22. februāra]] * [[Tikumības partija]] (''Fazilet Partisi''), aizliegta kopš [[2001. gads|2001]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnija]]. ==== Izjukušas partijas ==== * [[Tautas demokrātijas partija]] (''Halkın Demokrasi Partisi'') == Aizliegtās politiskās kustības == * [[Boļševiku partija (Turcijas ziemeļu Kurdistāna)]] * [[Turcijas Marksistiski-ļeņinistiskā komunistiskā partija]] * [[Turcijas Komunistu strādnieku partija]] * [[Kurdistānas Strādnieku partija]] (''PKK'', ''Partiya Karkerên Kurdistan'') * [[Marksistiski-ļeņinistiskā komunistu partija (Turcija)|Marksistiski-Ļeņinistiskā komunistu partija]] (''Marksist-Leninist Komünist Partisi'') * [[Revolucionārā tautas atbrīvošanas fronte (Turcija)|Revolucionārā tautas atbrīvošanas fronte]] (''Dev Sol'') * [[Kurdu Hizbollahs (Turcija)|Kurdu Hizbollahs]] * [[Kurdistānas Islamiskā partija]] * [[Kurdu islamiskā kustība]] * [[Lielā austrumu islamiskā uzbrukuma fronte]] (''İBDA-C'') * [[Revolucionārā tautas atbrīvošanas fronte (Turcija)]] (''DHKP-C'') * [[Turcijas Fašistu partija]] == Saites == {{Portāls2|Turcija}} * [http://www.bbc.co.uk/turkish/indepth/story/2007/07/070719_election_results_en.shtml BBC Turkish, 2007. gada Turcijas vispārējo vēlēšanu rezultāti (angļu val.)] * [https://web.archive.org/web/20070809015622/http://www.secim2007live.com/index.php?b=turkiye Anadolu Ajansı (Turcijas nacionālā ziņu aģentūra), 2007. gada Turcijas vispārējo vēlēšanu rezultāti (turku val.)] {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Turcijas politiskās partijas| ]] [[Kategorija:Turcijas politika|Politisk]] [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] p3wi13k07c017vo1qavkoiu5515c9sj 0 35007 4506621 4122283 2026-08-14T02:13:09Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Taisnības un attīstības partija]] uz [[Taisnīguma un attīstības partija]]: Burtisks tulkojums 4122283 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | country = Turcija | party_name = Taisnības un attīstības partija | name_native = Adalet ve Kalkınma Partisi | party_logo = | colorcode = #F8991C | leader = [[Redžeps Tajips Erdogans]] | foundation = {{dat|2001|8|14|N}} | ideology = [[Erdoganisms]]<br />[[Ekonomiskais liberālisms]]<ref name="Cook">{{publikācijas atsauce |first=Steven A. |last=Cook |title=Recent History: The Rise of the Justice and Development Party |work=U.S.-Turkey Relations: A New Partnership |publisher=Council on Foreign Relations |year=2012 |page=52}}</ref><br />[[Sociālais konservatīvisms]]<ref name="Cook"/><ref>{{publikācijas atsauce |first=Fatma Müge |last=Göçek |title=The Transformation of Turkey: Redefining State and Society from the Ottoman Empire to the Modern Era |publisher=I.B. Tauris |year=2011 |page=56}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |first=Nathalie |last=Tocci |title=Turkey and the European Union |work=The Routledge Handbook of Modern Turkey |publisher=Routledge |year=2012 |page=241}}</ref> | position = | european = | international = | youth_wing = ''AK Gençlik'' | colours = Dzeltena, oranža, zila, balta | headquarters = {{vieta|Turcija|Ankara}} | seats1_title = Parlaments | seats1 = {{Infobox political party/seats|263|600|hex=#F8991C}} | footnotes = [[Turcijas politiskās partijas]] }} '''Taisnības un attīstības partija''' ({{val|tr|Adalet ve Kalkınma Partisi}}, ''AK Parti'' vai ''AKP''<ref>Pirmais saīsinājumus ir oficiālais, bet otro lieto parasti partijas oponenti. Turku valodā vārds ''ak'' nozīmē baltu, tīru vai šķīstu.</ref>) ir labēja, konservatīva partija Turcijā. Partiju bieži vērtē kā mēreni islāmisku partiju, līdzīgi kristīgajiem demokrātiem kristiešu Eiropā. {{Dat|2008|3|17}} uzsākts tiesas process par partijas slēgšanu. ''AKP'' sevi pozicionē kā mērenu, labēju konservatīvu partiju. 2007. gada vispārējās vēlēšanās tā uzvarēja, iegūstot aptuveni pusi no nodotajām balsīm<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6910444.stm BBC NEWS | Europe | Turkey re-elects governing party<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> un tās priekšsēdētājs, bijušais [[Stambula]]s mērs [[Redžeps Tajips Erdogans]] ir Turcijas premjers. == Vēsture == Taisnības un attīstības partija izveidojās no bijušajiem [[Labklājības partija]]s biedriem, kuri uz 1996. gadā vadīja koalīciju. 2000. gadā Labklājības partiju likvidēja militāristi, jo pēc militāro amatpersonu uzskatiem, viņi apdraudēja Turcijas sekulārismu. [[2001. gads|2001]]. gada [[14. augusts|14. augustā]] daļa Labklājības partijas biedru, kurus dēvēja par reformistiem ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Yenilikçiler''), izveidoja Taisnības un attīstības partiju. Partijas vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, dibinot partiju, deklarēja, ka: „''AKP'' nav politiska partija ar reliģisku asi”. Pēc grūta iesākuma, kamēr Erdoans nebija vēl kļuvis par premjeru, partija nostabilizējās. Tā pārdzīvoja 2003. gada Irākas iebrukuma krīzi, neskatoties uz spēcīgu pretestību no [[Republikāņu tautas partija|Republikāņu tautas partijas puses]], kas kavēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānu realizēšanu iebrukumam Irākā no Turcijas. Republikāņi arī nepieļāva Turcijas karaspēka nosūtīšanu uz Irāku, ko ''AKP'' būtu atbalstījuši. Valdība ir panākusi to, ka Turcijas uzņemšanai [[Eiropas Savienība|ES]] jau ir noteikts termiņš, jo Turcija pilnībā atbalsta Kipras jautājuma atrisināšanas Annana plānu. Turcijā ir uzsāktas ievērojamas strukturālas reformas un tās politiskie sasniegumi ir nodrošinājuši izkļūšanu no ilgstošā hiperinflācijas perioda līdz 8,8% inflācijai 2004. gada jūnijā. Tādi ievērojami izdevumi kā ''Financial Times'' un ''The Economist'' publicējuši viedokli, ka ''AKP'' vadībā valdība ir bijusi veiksmīgākā vairākās pēdējās desmitgadēs. 2004. gada pašvaldību vēlēšanās ''AKP'' ieguva nepieredzētu balsu skaitu: 34%, spēcīgi vājinot sekulārās nacionālistiskās Republikāņu tautas partijas pozīcijas dienvidu un rietumu piekrastē, kā arī Sociāldemokrātiskās tautas partijas pozīcijas kurdu apdzīvotajos reģionos Turcijas dienvidaustrumos. 2005. gada janvārī ''AKP'' tika uzņemta Eiropas Tautas partijā (''EPP'') par novērotāju un to, iespējams, uzņems par pilntiesīgu biedru, ja Turcija iestāsies ES. Ja ES noraidīs Turcijas pieteikumu dalībai, valda uzskats, ka partija atkal sašķelsies starp reformistiem un konservatīvajiem un Turcijas politikā sāksies jauns nestabilitātes periods. == Papildinformācija == ''AKP'' gūst atbalstu no lauku zemniekiem un viņu bērniem, kas apmetušies uz dzīvi miljoniem lielajās pilsētās. Neskatoties uz to, ka partija sevi pozicionē kā labēju, tā ir ieviesusi vairākas sociālā atbalsta programmas pilsētu un lauku mazturīgo atbalstam pašvaldību līmenī. Iespējams, ka šādu programmu ieviešana ir centieni islamiskā veidā īstenot līdzīgu modeli, kādu īsteno kristīgie demokrāti Centrāleiropā. Partijas simbols ir spilgta spuldze, kas simbolizē gaismu, elektrisko apgaismojumu un caurredzamu valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akparti.org/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315130900/http://www.akparti.org/# |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> Iekšpolitiski partija cenšas būt labēja un konservatīva. == Ierosinājums slēgt partiju == {{Dat|2008|3|17}} [[Turcija]]s Augstākā tiesa pieņēma Turcijas Ģenerālprokuratūras prokurora Abdurrahmana Jaldžinkaja apsūdzības rakstu pret ''AKP'' par konstitūcijā noteiktā sekulārisma principu pārkāpšanu, kurā prokurors pieprasījis partijas slēgšanu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Osmans Alifejazs paskaidroja, ka lietas materiāli ir izsniegti tiesas locekļiem un pirmstiesas izmeklēšana tiks pabeigta 10 dienu laikā.<ref>[http://news.yahoo.com/s/afp/20080317/wl_afp/turkeypoliticsreligion_080317143427;_ylt=AgpRE7rzT83pc0JDnY5LwlztfLkA Yahoo News: Turkish court takes up demand to ban ruling party]{{Novecojusi saite}}</ref> === Lietas gaita === Ģenerālprokurora birojs {{Dat|2008|3|14}} publicēja ģenerālprokurora lietu. Lai to apspriestu, {{Dat|2008|3|15}} premjerministrs [[Redžeps Tajips Erdogans]] sasauca valdības sēdi, lai apspriestu publicēto lietu. Lieta tika nodota Turcijas Konstitucionālajai tiesai un partijai ir jāsniedz paskaidrojumi, kas sākumā nosūtāmi ģenerālprokurora birojam. Pēc paskaidrojumu saņemšanas, ģenerālprokurora birojs sagatavo prokurora tehnisko pozīciju. Pēc ģenerālprokurora tehniskās pozīcijas raksta un partijas paskaidrojumu saņemšanas, Konstitucionālā tiesa sagatavos jautājumus abām pusēm. Uz partijai uzdotajiem jautājumiem atbildes gatavo partijas atbildīgās amatpersonas un par šo nostāju partijas amatpersonām būs jāsniedz liecības tiesas sēdē. Pēc šī procesa beigām, tiesas sekretāri sagatavos tiesas tehnisko ziņojumu. Pēc tiesas tehniskā ziņojuma saņemšanas 11 Konstitucionālās tiesas locekļi izskatīs tehnisko ziņojumu un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja noteiktā termiņā sapulcēsies, lai izskatītu iesniegtos pierādījumus un liecības. Partijas slēgšanai nepieciešamas septiņas no 11 locekļu balsīm. Partijas, kas agrāk ar Konstitucionālās tiesas lēmumu slēgtas, ir pārsūdzējušas lēmumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. === Apsūdzības raksts === Apsūdzības raksts pavisam sastāv no 17 mapēm un ar to prasīta partijas slēgšana, kā arī aizliegums 71 partijas biedram, tai skaitā valsts prezidentam Abdullaham Gilam un premjeram Redžepam Tajipam Erdoganam piedalīties valsts pārvaldē un politikā piecus gadus. Apsūdzības galvenās daļas: # partijas programmā iekļautais politiskais islāms paredz valsts likumu grozīšanu un partijas biedri veikuši ar konstitūciju neatļautas darbības ''indivīda un Dieva starpā''; ## partijas pamatos ir noteikumi, kas pamatoti ar [[Šariats|Šariatu]] un partijas vadītājs Redžeps Tajips Erdoans savā uzrunā 2008. gada Spānijas vizītes laikā paziņoja, ka, neskatoties uz to, ka galvas lakats ir politiska zīme, konstitūcijai un tiesai nav tiesību to aizliegt lietot; ## partija panākusi grozījumus Konstitūcijas 10. un 42. pantos, grozot sekulārisma pamata principus; # partija ar izpildvaras tiesībām pieņēmusi valstiskus lēmumus, kas balstīti ar reliģijas dogmām un šāda rīcība aizliegta ar konstitūciju. == Skatīt arī == * [[Turcijas politiskās partijas]] * [[Abdullahs Gils]] * [[Redžeps Tajips Erdogans]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} * [http://www.akparti.org.tr/ Partijas oficiālā interneta vietne] * [http://www.epp.eu/ Eiropas Tautas partijas oficiālā interneta vietne] * [https://web.archive.org/web/20080422215306/http://www.turkishpolitix.com/akp.html Turkishpolitix.com — Interneta dosjē par AKP] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas politiskās partijas]] cv7kyc961d09cy4ycer952af98vlbck 4506623 4506621 2026-08-14T02:14:02Z Treisijs 347 4506623 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | country = Turcija | party_name = Taisnīguma un attīstības partija | name_native = Adalet ve Kalkınma Partisi | party_logo = | colorcode = #F8991C | leader = [[Redžeps Tajips Erdogans]] | foundation = {{dat|2001|8|14|N}} | ideology = [[Erdoganisms]]<br />[[Ekonomiskais liberālisms]]<ref name="Cook">{{publikācijas atsauce |first=Steven A. |last=Cook |title=Recent History: The Rise of the Justice and Development Party |work=U.S.-Turkey Relations: A New Partnership |publisher=Council on Foreign Relations |year=2012 |page=52}}</ref><br />[[Sociālais konservatīvisms]]<ref name="Cook"/><ref>{{publikācijas atsauce |first=Fatma Müge |last=Göçek |title=The Transformation of Turkey: Redefining State and Society from the Ottoman Empire to the Modern Era |publisher=I.B. Tauris |year=2011 |page=56}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |first=Nathalie |last=Tocci |title=Turkey and the European Union |work=The Routledge Handbook of Modern Turkey |publisher=Routledge |year=2012 |page=241}}</ref> | position = | european = | international = | youth_wing = ''AK Gençlik'' | colours = Dzeltena, oranža, zila, balta | headquarters = {{vieta|Turcija|Ankara}} | seats1_title = Parlaments | seats1 = {{Infobox political party/seats|263|600|hex=#F8991C}} | footnotes = [[Turcijas politiskās partijas]] }} '''Taisnīguma un attīstības partija''' ({{val|tr|Adalet ve Kalkınma Partisi}}, ''AK Parti'' vai ''AKP''<ref>Pirmais saīsinājumus ir oficiālais, bet otro lieto parasti partijas oponenti. Turku valodā vārds ''ak'' nozīmē baltu, tīru vai šķīstu.</ref>) ir labēja, konservatīva partija Turcijā. Partiju bieži vērtē kā mēreni islāmisku partiju, līdzīgi kristīgajiem demokrātiem kristiešu Eiropā. {{Dat|2008|3|17}} uzsākts tiesas process par partijas slēgšanu. ''AKP'' sevi pozicionē kā mērenu, labēju konservatīvu partiju. 2007. gada vispārējās vēlēšanās tā uzvarēja, iegūstot aptuveni pusi no nodotajām balsīm<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6910444.stm BBC NEWS | Europe | Turkey re-elects governing party<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> un tās priekšsēdētājs, bijušais [[Stambula]]s mērs [[Redžeps Tajips Erdogans]] ir Turcijas premjers. == Vēsture == Taisnīguma un attīstības partija izveidojās no bijušajiem [[Labklājības partija]]s biedriem, kuri uz 1996. gadā vadīja koalīciju. 2000. gadā Labklājības partiju likvidēja militāristi, jo pēc militāro amatpersonu uzskatiem, viņi apdraudēja Turcijas sekulārismu. [[2001. gads|2001]]. gada [[14. augusts|14. augustā]] daļa Labklājības partijas biedru, kurus dēvēja par reformistiem ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Yenilikçiler''), izveidoja Taisnīguma un attīstības partiju. Partijas vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, dibinot partiju, deklarēja, ka: „''AKP'' nav politiska partija ar reliģisku asi”. Pēc grūta iesākuma, kamēr Erdoans nebija vēl kļuvis par premjeru, partija nostabilizējās. Tā pārdzīvoja 2003. gada Irākas iebrukuma krīzi, neskatoties uz spēcīgu pretestību no [[Republikāņu tautas partija|Republikāņu tautas partijas puses]], kas kavēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānu realizēšanu iebrukumam Irākā no Turcijas. Republikāņi arī nepieļāva Turcijas karaspēka nosūtīšanu uz Irāku, ko ''AKP'' būtu atbalstījuši. Valdība ir panākusi to, ka Turcijas uzņemšanai [[Eiropas Savienība|ES]] jau ir noteikts termiņš, jo Turcija pilnībā atbalsta Kipras jautājuma atrisināšanas Annana plānu. Turcijā ir uzsāktas ievērojamas strukturālas reformas un tās politiskie sasniegumi ir nodrošinājuši izkļūšanu no ilgstošā hiperinflācijas perioda līdz 8,8% inflācijai 2004. gada jūnijā. Tādi ievērojami izdevumi kā ''Financial Times'' un ''The Economist'' publicējuši viedokli, ka ''AKP'' vadībā valdība ir bijusi veiksmīgākā vairākās pēdējās desmitgadēs. 2004. gada pašvaldību vēlēšanās ''AKP'' ieguva nepieredzētu balsu skaitu: 34%, spēcīgi vājinot sekulārās nacionālistiskās Republikāņu tautas partijas pozīcijas dienvidu un rietumu piekrastē, kā arī Sociāldemokrātiskās tautas partijas pozīcijas kurdu apdzīvotajos reģionos Turcijas dienvidaustrumos. 2005. gada janvārī ''AKP'' tika uzņemta Eiropas Tautas partijā (''EPP'') par novērotāju un to, iespējams, uzņems par pilntiesīgu biedru, ja Turcija iestāsies ES. Ja ES noraidīs Turcijas pieteikumu dalībai, valda uzskats, ka partija atkal sašķelsies starp reformistiem un konservatīvajiem un Turcijas politikā sāksies jauns nestabilitātes periods. == Papildinformācija == ''AKP'' gūst atbalstu no lauku zemniekiem un viņu bērniem, kas apmetušies uz dzīvi miljoniem lielajās pilsētās. Neskatoties uz to, ka partija sevi pozicionē kā labēju, tā ir ieviesusi vairākas sociālā atbalsta programmas pilsētu un lauku mazturīgo atbalstam pašvaldību līmenī. Iespējams, ka šādu programmu ieviešana ir centieni islamiskā veidā īstenot līdzīgu modeli, kādu īsteno kristīgie demokrāti Centrāleiropā. Partijas simbols ir spilgta spuldze, kas simbolizē gaismu, elektrisko apgaismojumu un caurredzamu valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akparti.org/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315130900/http://www.akparti.org/# |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> Iekšpolitiski partija cenšas būt labēja un konservatīva. == Ierosinājums slēgt partiju == {{Dat|2008|3|17}} [[Turcija]]s Augstākā tiesa pieņēma Turcijas Ģenerālprokuratūras prokurora Abdurrahmana Jaldžinkaja apsūdzības rakstu pret ''AKP'' par konstitūcijā noteiktā sekulārisma principu pārkāpšanu, kurā prokurors pieprasījis partijas slēgšanu. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Osmans Alifejazs paskaidroja, ka lietas materiāli ir izsniegti tiesas locekļiem un pirmstiesas izmeklēšana tiks pabeigta 10 dienu laikā.<ref>[http://news.yahoo.com/s/afp/20080317/wl_afp/turkeypoliticsreligion_080317143427;_ylt=AgpRE7rzT83pc0JDnY5LwlztfLkA Yahoo News: Turkish court takes up demand to ban ruling party]{{Novecojusi saite}}</ref> === Lietas gaita === Ģenerālprokurora birojs {{Dat|2008|3|14}} publicēja ģenerālprokurora lietu. Lai to apspriestu, {{Dat|2008|3|15}} premjerministrs [[Redžeps Tajips Erdogans]] sasauca valdības sēdi, lai apspriestu publicēto lietu. Lieta tika nodota Turcijas Konstitucionālajai tiesai un partijai ir jāsniedz paskaidrojumi, kas sākumā nosūtāmi ģenerālprokurora birojam. Pēc paskaidrojumu saņemšanas, ģenerālprokurora birojs sagatavo prokurora tehnisko pozīciju. Pēc ģenerālprokurora tehniskās pozīcijas raksta un partijas paskaidrojumu saņemšanas, Konstitucionālā tiesa sagatavos jautājumus abām pusēm. Uz partijai uzdotajiem jautājumiem atbildes gatavo partijas atbildīgās amatpersonas un par šo nostāju partijas amatpersonām būs jāsniedz liecības tiesas sēdē. Pēc šī procesa beigām, tiesas sekretāri sagatavos tiesas tehnisko ziņojumu. Pēc tiesas tehniskā ziņojuma saņemšanas 11 Konstitucionālās tiesas locekļi izskatīs tehnisko ziņojumu un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja noteiktā termiņā sapulcēsies, lai izskatītu iesniegtos pierādījumus un liecības. Partijas slēgšanai nepieciešamas septiņas no 11 locekļu balsīm. Partijas, kas agrāk ar Konstitucionālās tiesas lēmumu slēgtas, ir pārsūdzējušas lēmumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. === Apsūdzības raksts === Apsūdzības raksts pavisam sastāv no 17 mapēm un ar to prasīta partijas slēgšana, kā arī aizliegums 71 partijas biedram, tai skaitā valsts prezidentam Abdullaham Gilam un premjeram Redžepam Tajipam Erdoganam piedalīties valsts pārvaldē un politikā piecus gadus. Apsūdzības galvenās daļas: # partijas programmā iekļautais politiskais islāms paredz valsts likumu grozīšanu un partijas biedri veikuši ar konstitūciju neatļautas darbības ''indivīda un Dieva starpā''; ## partijas pamatos ir noteikumi, kas pamatoti ar [[Šariats|Šariatu]] un partijas vadītājs Redžeps Tajips Erdoans savā uzrunā 2008. gada Spānijas vizītes laikā paziņoja, ka, neskatoties uz to, ka galvas lakats ir politiska zīme, konstitūcijai un tiesai nav tiesību to aizliegt lietot; ## partija panākusi grozījumus Konstitūcijas 10. un 42. pantos, grozot sekulārisma pamata principus; # partija ar izpildvaras tiesībām pieņēmusi valstiskus lēmumus, kas balstīti ar reliģijas dogmām un šāda rīcība aizliegta ar konstitūciju. == Skatīt arī == * [[Turcijas politiskās partijas]] * [[Abdullahs Gils]] * [[Redžeps Tajips Erdogans]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} * [http://www.akparti.org.tr/ Partijas oficiālā interneta vietne] * [http://www.epp.eu/ Eiropas Tautas partijas oficiālā interneta vietne] * [https://web.archive.org/web/20080422215306/http://www.turkishpolitix.com/akp.html Turkishpolitix.com — Interneta dosjē par AKP] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas politiskās partijas]] 3inilwib5pdort1wiiqj11m0cp279dr 14 35008 4506492 2219483 2026-08-13T17:31:41Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Turcijas valsts iekārta]]; pievienoju [[Kategorija:Turcijas politika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4506492 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Political parties in Turkey}} [[Kategorija:Turcijas politika|Politiskās partijas]] [[Kategorija:Politiskās partijas pēc valsts]] 6rcnku4x56uhvumys405elthhpttiky 0 35009 4506655 4380636 2026-08-14T04:25:03Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506655 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Redžeps Tajips Erdogans | vārds_orģ = ''Recep Tayyip Erdoğan'' | attēls = Recep Tayyip Erdogan in Ukraine.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 12. [[Turcijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2014|8|28|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Abdullahs Gils]] | pēctecis = | amats2 = 26. [[Turcijas premjeri|Turcijas premjers]] | term_sākums2 = {{dat|2003|3|14|N}} | term_beigas2 = {{dat|2014|8|28|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Ahmets Nedždets Sezers]] (2000-2007), [[Abdullahs Gils]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Abdullahs Gils]] | pēctecis2 = [[Ahmeds Davutoglu]] | amats3 = 28. [[Stambulas mēri|Stambulas mērs]] | term_sākums3 = [[1994]]. gada [[27. marts]] | term_beigas3 = [[1998]]. gada [[6. novembris]] | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = [[Nurettins Sozens]] | pēctecis3 = [[Ali Mufits Gurtuna]] | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|Turcija|Stambula}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Taisnības un attīstības partija]] | dzīvesb = | profesija = | reliģija = [[islāms|sunnītu islāms]] | paraksts = Signature Recep Tayyip Erdogan.svg | piezīmes = }} '''Redžeps Tajips Erdogans''' ({{val|tr|Recep Tayyip Erdoğan}}, {{izrunā|ɾeˈdʒep tajˈjip ˈæɾdoan}}, dzimis {{dat|1954|2|26}}) ir [[Turcija]]s politiķis, kopš 2014. gada ir [[Turcijas prezidents]]. No {{dat|2003|3|14|Ģ|bez}} līdz {{dat|2014|8|28|D|bez}} bija [[Turcija]]s premjers. Viņš ir [[Taisnības un attīstības partija]]s priekšsēdētājs. == Biogrāfija == === Bērnība un jaunība === Erdogans dzimis [[Stambula|Stambulā]]. Izglītību ieguvis Imama Hatipa skolā un Marmaras Universitātes Ekonomikas un administratīvo zinātņu fakultātē. Erdogans 16 gadus spēlēja [[futbols|futbolu]] gandrīz profesionālā līmenī. === Ienākšana politikā === 1970. gadu beigās Erdogans strādāja [[Stambula]]s pašvaldības transporta uzņēmumā ({{val|tr|İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel, İETT}}) un sāka savu politisko darbību Nacionālajā glābšanas partijā, kuru vadīja [[Nedžmettins Erbakans]]. 1970. gadu beigās Turcija piedzīvoja politiskus satricinājumus, kas izpaudās bruņotos konfliktos starp labējiem un kreisajiem spēkiem, izraisot 1980. gada valsts apvērsumu. Valsts apvērsuma laikā vairākas partijas tika likvidētas, tai skaitā arī Nacionālā glābšanas partija. Nedžmettinu Erbakanu tiesāja kara tiesa un pēc apvērsuma beigām Erdogans aizgāja no darba Stambulas transporta uzņēmumā un strādāja privātā biznesā. 1982. gadā viņš pildīja obligāto militāro dienestu. 1983. gadā, kad tika atjaunota iepriekšējā valsts iekārta, apvērsuma rīkotāji aizliedza Nedžmettinam Erbakanam piedalīties politiskajā dzīvē, bet bijušie Nacionālās glābšanas partijas locekļi nodibināja Labklājības partiju un tās sastāvā Erdogans atgriezās politiskajā dzīvē. 1985. gada pašvaldību vēlēšanās Erdogans kļuva par [[Stambulas ils|Stambulas ila]] vadītāju un kandidēja [[Stambula]]s mēra vēlēšanās no [[Bejolu rajons|Bejolu rajona]]. Pašvaldības vēlēšanās viņš neguva uzvaru un partija sadalījās, lai atsevišķi piedalītos [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielās nacionālās asamblejas]] (parlamenta) vēlēšanās. Bet līdz 1991. gadam Erdoganam neizdevās savākt pietiekami ievērojamu balsu skaitu un tikai 1991. gadā viņa partija spēja pārvarēt 10% balsu barjeru, lai varētu iegūt vietas parlamentā. Par parlamenta deputātu Erdoganu ievēlēja Stambulas ils, bet vēlēšanu rezultātus anulēja Augstākā vēlēšanu komiteja. ==== Stambulas mērs (1994) ==== 1994. gada 27. martā Erdoganu par kandidātu pašvaldību vēlēšanās izraudzīja Erbakans, jo viņam bija laba oratora spējas un viņš kļuva par mēru. Labklājības partija kļuva par lielāko partiju Turcijā un Erdogans bija kļuvis par Stambulas mēru, kā arī par Stambulas lielpilsētas ([[turku valoda|turku]]: ''İstanbul Büyükşehir Belediyesi'') padomes priekšsēdētāju. Būdams Stambulas mērs, viņš kļuva par populāru un efektīvu administratoru. Kā apdzīvotākās pilsētas mērs, viņš kļuva par Turcijas populārāko politiķi un tāpat, kā viņa priekšteči, strādāja pie Stambulas infrastruktūras un transporta tīkla attīstības projektiem. Šajā laikā Turcijas islāmistu politikā valdīja haoss. Erdogans paātrināja šķelšanos, jo 1995. gadā Jaunā gada svinībās viņš paziņoja, ka šī tradīcija ir sekulāristu izdomājums un tādēļ tas nav viņam leģitīms pamats, lai tos uztvertu par īstiem svētkiem. Vēlāk viņš paziņoja, spiežot roku kādai sievietei, ka atteikšanās sarokoties tikai viņu sarūgtinātu un kaitētu dialogam. Tomēr, pēc šādas sarokošanās ar pretējā dzimuma pārstāvi, viņš lūdzot Dievu, lai viņam to piedod. === 1998. gada apcietinājums === Ar savu proislāmisko rīcību Erdogans 1998. gadā izpelnījās notiesājošu spriedumu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2270642.stm BBC NEWS | Europe | Turkey's charismatic pro-Islamic leader<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Esot Stambulas mēra krēslā, Erdogans Turcijā stāvēja pāri visiem citiem 200 mēriem un valsts amatpersonām, jo viņš bija visas valsts mēroga politiķis un kā patrons daudziem miljoniem islāmiski orientētajiem vēlētājiem. 1997. gadā Labklājības partiju pasludināja par pretkonstitucionālu un slēdza tādēļ, ka tā apdraudēja valsts sekulāros pamatus. 1998. gadā Erdogans bija aizliegtās partijas aktīvistu runas vīrs. Turcijā sekulārisms ir ārkārtēji nopietns jautājums, kas sakņojas valsts pamatā esošajā Kemalistu ideoloģijā. Turcijas konstitūcija nosaka, ka Turcijas valsts pamata iezīmes ir laicisms ([[franču valoda|franču]]: ''laïcité''), sociālā vienlīdzība un tiesiskā vienlīdzība. Kemalistu ideoloģijā ir pieņemts „publiskā saprāta” princips, kas nosaka, ka jebkādi jautājumi, kas nav personiski, ir sekulāri un šajos jautājumos neviena reliģija nav tiesīga gūt virsroku. Kādas reliģijas popularizēšana tiek uztverta kā reliģiskās neiecietības veicināšana un šis termins jau kopš republikas dibināšanas ir iestrādāts konstitūcijā. Šo terminu no konstitūcijas izmanto, lai apturētu jebkādu politisko darbību, kas aicina atjaunot [[kalifāts|kalifātu]], atjaunojot atceltā [[Osmaņu dinastija|Osmaņu kalifāta]] darbību. Erdogans sevi pieskaita pie reliģiskajiem konservatīvajiem un 1997. gada 12. decembrī publiskā sapulcē [[Siirta|Siirtā]] viņam tika uzdots jautājums par valsts iekārtas pamatiem (sekulārismu). Savā atbildes runā Erdogans raksturoja valsts sabiedrību kā divas fundamentāli atšķirīgas nometnes — vieni ir tie, kas akli seko [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] idejām (sekulāristi) un otra ir ticīgie (musulmaņi), kas uzskata, ka [[islāms]] nav atdalāms no [[šariats|šariata]]. Pēc šī paziņojuma viņš publiski nolasīja labi zināmu musulmaņu dzejoli, ar nelieliem grozījumiem: {|style="border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:0px; font-size:95%;" align=center !Erdogana labotais teksts !Oriģinālais teksts |- |{{quote|"[[Mošeja]]s ir mūsu barakas, <br />kupoli — mūsu ķiveres, <br />[[minarets|minareti]] — mūsu durkļi, <br />ticīgie — mūsu kareivji. <br />Šī [[Džihāda armija|svētā armija]] sargā manu [[islāms|ticību]]. <p>Visuvarenais, mūsu ceļš ir mūsu mērķis,<br /> ''gals ir mocības.''<br /> ....<br /> ....|Erdōana versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eurozine.com/pdf/2003-10-16-senyener-en.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date=2007-07-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070710234550/http://www.eurozine.com/pdf/2003-10-16-senyener-en.pdf# |archivedate=2007-07-10 }}</ref>}}. |{{quote|"Turot savā rokā manu ieroci, turot savā sirdī manu ticību, <br /> es vēlos divas lietas: ticību un dzimteni.<br /> Manas mājas ir mans karaspēks, mans valdnieks ir sultāns: <br />Stiprini [[Mehmeds V|manu sultānu]], Visuvarenais, dod [[Mehmeds V|viņam]] ilgu mūžu, <p>Visuvarenais, mūsu ceļš ir mūsu mērķis, <br /> ''gals ir mocības.''<br />...<br /> ....|"Asker Duası" (Karavīra lūgšana, autors [[Zija Gēkalps]].<ref>Zija Gēkalps, 1912, Ziya Gökalp Kulliyati-I, ed. F. A. Tansel, Istanbul: Turk Tarih Kurumu Yayinlari, 1989)</ref>}} |} Erdogans visu dzejoli paturēja tādu, kā oriģinālā, tikai izņēma vietu, kur tiek slavēta [[Osmaņu impērija]]s armija. === Taisnības un attīstības partijas dibināšana (2001) === Aizliegtā Labklājības partija pārtapa uz laiku par citu organizāciju ar nosaukumu Tikumības partija, kuru 1999. gadā arī atzina par pretkonstitucionālu. Erdogans pēc laika kļuva par vadītāju politiķu grupai no vecās Labklājības partijas un 2001. gada 14. augustā nodibināja jauno Taisnības un attīstības partiju. Dibinot partiju, Erdogans paziņoja, ka tā nav partija ar reliģisku asi. === Ievēlēšana par premjeru === {{atjaunot+}} Taisnības un attīstības partija 2002. gada 3. novembra vēlēšanās ieguva 34,3% balsu. Šādiem panākumiem pamatā bija veco partiju nespēja tikt galā ar ekonomiskajiem jautājumiem, ko vēl pasliktināja 1999. gada zemestrīce. Saskaņā ar Turcijā esošo vietu sadales kārtību parlamentā, Taisnības un attīstības partija ieguva vairākumu. Tomēr Erdoganam neļāva kļūt par premjeru vēl ilgu laiku, jo viņš bija citējis musulmaņu tekstu publiskā vietā. Erdogana vietā partija par premjeru ievēlēja Erdogana atbalstītāju [[Abdullahs Gils|Abdullahu Gilu]], kurš parūpējās, lai tiktu grozīta konstitūcija un Erdogans varēja ieņemt vietu parlamentā un vēlāk, 9. martā, kļūt par premjeru. 2006. gada 17. oktobrī Erdogans izraisīja uztraukumu, jo tika ievietots slimnīcā hipoglikēmijas dēļ. Slimību bija izraisījusi gavēšana [[Ramazāns|Ramazāna]] laikā. Erdogana šoferis, pirms aizvest viņu uz slimnīcu, nejauši atstāja mašīnā atslēgas un aizcirta durvis. Premjera bruņumašīna automātiski aizslēdzās un bezsamaņā esošais premjers gulēja, kamēr no tuvējā būvlaukuma tika atnests liels āmurs, ar kuru izdauzīja bruņustiklus, lai dabūtu no auto slimo premjeru. == Atsauces == {{Portāls2|Turcija}} {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Turcijas prezidents]] | periods = {{dat|2014|8|28|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Abdullahs Gils]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Turcijas prezidenti}} {{G20 līderi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Erdogans, Redžeps Tajips}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas politiķi]] [[Kategorija:Turcijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Rizas ilā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Turcijas premjerministri]] kxle0nq4ij4b3z8e7189n7jxk2e3iue 0 35259 4506656 4319424 2026-08-14T04:25:46Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506656 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Osmanlı Devletı Genıslemesı.gif|thumb|400px|Osmaņu impērijas izplešanās.]] {{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita (1450-1687)}} '''Osmaņu impērijas izplešanās''' jeb '''Klasiskais periods''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] saukts par ''Pax Ottomana'' — "Osmaņu miera" periodu) bija [[Osmaņu impērija]]s [[paplašināšanās]] posms no 15. līdz 17. gadsimtam, karojot gan ar [[Eiropa]]s [[kristieši|kristiešu]] valstīm, gan ar [[šiīti|šiītu]] [[Sefevīdi|Sefevīdu impēriju]]. == Bajezids II (1481—1512) == [[Attēls:II Bayezit.jpg|thumb|left|100px|Bajezids II]] {{Pamatraksts|Bajezids II}} [[Sultāns|Sultānam]] [[Bajezids II|Bajezidam II]] nokļūstot tronī pēc sava tēva nāves, bija jāsāk cīņa pret savu jaunāko brāli Džemu, kurš bija ieņēmis [[Bursu]] un Inegēlu ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Inegöl'') un pasludinājis sevi par [[Anatolija]]s sultānu. Pēc kaujas pie [[Jenišehira]]s Džems kā zaudētājs aizmuka uz [[Kaira|Kairu]]. Pēc gada viņš atkal atgriezās, iekaroja Anatolijas austrumus, [[Ankara|Ankaru]] un [[Konja|Konju]]. Tad viņu atkal sakāva un viņam nācās atkal bēgt un viņš devās uz [[Roda]]s salu. 1499. gadā padišahs Bajezids II uzbruka [[Vīne]]i un 1503. gadā panāca miera līgumā Vīnes cietokšņus visā Peloponēsā, kā arī atsevišķus ciemus [[Adrijas jūra]]s piekrastē. 1500. gados [[memluki]] un [[persieši]] [[šahs|šaha]] Ismaila I vadībā apvienojās kopējai cīņai pret osmaņiem. 1511. gadā beidzās karš ar osmaņu uzvaru. Pēc uzvaras pār memlukiem un persiešiem, Bajezida II dēls Ahmeds piespieda tēvu atzīt viņu par reģentu. Viņa brālim [[Selims I|Selimam]] Ahmeds lika pārcelties uz [[Krima|Krimu]], bet pirms Ahmeda kronēšanas, pasākumu gaitu izjauca [[janičāri]], kas Ahmedu nogalināja un lika Bajezidam II atsaukt atpakaļ Selimu, kuru vēlāk kronēja par jauno padišahu. Bajezids II atteicās no troņa un uzreiz pēc tam mira. === Hronoloģija === * 1481 — [[Mehmeds II|Mehmeda Iekarotāja]] nāve un tronī kāpj [[Bajezids II]]. * 1481 — Naudas reforma — 100 [[drahma]]s nomaina 400 sudraba [[akče]]s. * 1481 — Šeihs Hamdullahs pārceļas uz [[Stambula|Konstantinopoli]]. * 1482 — [[Sultāns Džems|Sultāna Džema]] sakāve un bēgšana uz Rodu. * 1483 — [[Morovas karagājiens]], [[Horvātija]]s aneksija. * 1484 — [[Bogdanas karagājiens (1484)|Bogdanas karagājiens]]. * 1484 — Osmaņi iekaroja [[Kilija|Kiliju]] un [[Akirmana|Akirmanu]]. * 1485 — Osmaņu un memluku nesaskaņu rezultātā sākas karš. * 1485 — Šeihs Hamdullahs ievieš sešu veidu rakstību ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''aklam-ı sitte''). * 1486 — [[Edirne|Edirnē]] atvēra slimnīcu, kurā ārstniecībā lietoja arī mūzikas terapiju (Bajezida II kīlijes ārstniecības iestāde). * 1488 — Atklāja Bajezida Ārstniecības namu ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Dârü'ş-şifası''). * 1489 — Tiek apspiesta memluku pretošanās. * 1491 — Osmaņu-memluku miera noslēgšana. * 1492 — Ungārijas karagājiens. * 1492 — No [[Spānija]]s padzītos [[jūdaisms|jūdaistus]] sultāns uzaicina apmesties [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]. * 1494 — Dzimst [[Suleimans I]]. * 1495 — Osmaņu-ungāru pamiers; mirst [[Sultāns Džems]]. * 1497 — [[Stambula|Konstantinopolē]] ierodas pirmais [[Maskavija]]s sūtnis. * 1498 — Polijas karagājiens. * 1499 — [[Osmaņu-venēciešu karš (1499-1503)|Osmaņu-venēciešu karš]]. * 1500 — Tiek ieņemtas grieķu pilsētas: [[Metoni]] ([[turku valoda|turku]]: ''Modon''), [[Pilosa (pilsēta)|Pilosa]] (''Navarin'') un [[Koroni]] (''Koron''). * 1502 — [[Sapiencas jūras kauja (1499)|Miers ar venēciešiem]]. * 1511 — Šahkula Tēva Āža nemieri; faktiski valda [[Selims I|Selims Bargais]]. * 1512 — [[Bajezids II]] zaudē troni; [[Selims I|Selims Bargais]] kāpj tronī. == Selims I (1512—1520) == [[Attēls:I Selim.jpg|thumb|left|100px|Selims I]] {{Pamatraksts|Selims I}} [[Selims I]] savā valdīšanas laikā (1512—1520) spēja ievērojami paplašināt impēriju uz dienvidiem. Viņš sakāva [[mameluks|memlukus]] un iekaroja lielāko mūsdienu [[Sīrija]]s daļu, [[Libāna|Libānu]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Ēģipte|Ēģipti]], tai skaitā arī svēto [[Jeruzaleme]]s pilsētu un [[Kaira|Kairu]], kas bija [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu]] [[kalifs|kalifa]] krēsls. Līdz ar to Selims I varēja sevi saukt par visu ticīgo valdnieku, resp. [[islāms|islāma]] kalifu. Selims I Safavīdu impēriju drīz atkal zaudēja, jo safavīdi atkaroja osmaņiem austrumus un ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. 1514. gadā, Čaldiranas kaujā [[Anatolija]]s austrumos osmaņi sakāva safavīdu karaspēku, nodrošinot savu austrumu robežu uz ilgākiem laikiem. === Hronoloģija === * 1514 — [[Čaldiranas karš]], karaspēks ieņem Tebrīzu. * 1516 — Ēģiptes karagājiens un [[Merdžidabikas karš]] ([[Sīrija]]). * 1517 — [[Ridanijes karš]], karaspēks ieņem Kairu. * 1517 — Osmaņi pārņem aizgādnībā islāma svētās pilsētas [[Meka|Meku]] un [[Medīna|Medīnu]]. * 1517 — Ēģiptē [[Piri Reiss]] sultānam [[Selims I|Selimam Bargajam]] izgatavo pirmo pasaules karti. * 1519 — [[Dželāla sacelšanās]]. * 1519 — Osmaņi ieņem [[Alžīrija|Alžīriju]]. * 1520 — Miris Selims Bargais, [[Suleimans I]] kāpj tronī. == Suleimans Lieliskais (1520—1566) == [[Attēls:EmperorSuleiman.jpg|thumb|left|100px|Suleimans I]] {{Pamatraksts|Suleimans I}} [[Suleimans I|Suleimans Lieliskais]] apspieda [[Damaska]]s gubernatora organizēto sacelšanos, tad 1521. gadā ieņēma [[Belgradu]]. 1526. gada 29. augustā [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] Suleimans I sakāva [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas karali]] [[Lajošs II Jagellons|Lajošu II]]. 1541. gadā Suleimans I bija iekļāvis [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] gandrīz visu no mūsdienu Ungārijas teritoriju un par pārvaldniekiem [[Transilvānija]]s vasaļvalstī iecēla Zapoljas ģimeni. Par impērijas vasaļvalstīm kļuva arī [[Valahija]] un [[Moldāvija]]. [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] Ferdinands I pasludināja Ungārijas Karalistes robežu par robežu starp Osmaņu impēriju un Hābsburgu impēriju. [[Attēls:Ottoman empire 1481-1683.jpg|thumb|180px|right|[[Osmaņu impērija]] (1481-1683)]] Suleimans I organizēja trīs karagājienus pret [[Persijas impērija|Persijas impērijā]] valdošo [[Sefevīdi|Sefevīdu dinastiju]]. Pirmajā karagājienā (1534) Suleimans I ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. Otrajā karagājienā (1548-1549) tika uz laiku ieņemta [[Tebrīza]] un [[Azerbaidžāna]]. Uz ilgiem laikiem tika ieņemta [[Vana]] un [[Gruzija]]s ostas. Trešajā karagājienā (1555) Suleimanam I neizdevās pilnībā iznīcināt Sefevīdu armiju un tika parakstīts Amasjas līgums, kurā Sefevīdi atzina esošās robežas un atteicās no turpmākas iebrukšanas Osmaņu impērijā. Suleimanam I izdevās pievienot impērijai ļoti plašas teritorijas Āfrikas ziemeļos uz rietumiem no [[Maroka]]s. Par impērijas autonomām administratīvām provincēm kļuva [[Tripolitānija]], [[Tunisija]], [[Alžīrija]] un Maroka. Berberu pirātiskie uzbrukumi Vidusjūrā tika turpināti, lai cīnītos pret [[Spānija|Spāniju]] un osmaņi lielā mērā kontrolēja Vidusjūru. Osmaņi kontrolēja arī [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]] un [[Persijas līcis|Persijas līci]]. [[Attēls:First_Siege_of_Vienna_1529.jpg|thumb|left|180px|Pirmais Vīnes aplenkums (1529).]] 1533. gadā notika vairākas jūras kaujas pret spāņu floti. 1535. gadā Svētās Romas impērijas ķeizaram Kārlim V izdevās izcīnīt uzvaru pret osmaņiem [[Tunisa|Tunisā]], bet jau 1536. gadā pret spāņiem ar osmaņiem apvienojās [[Francijas karalis]] [[Fransuā I]] un 1538. gadā [[Prevezas kauja|Prevezas kaujā]] viņi uzvarēja Kārli V, nodrošinot osmaņu kontroli Vidusjūrā uz 33 gadiem, 1554. gadam osmaņu floti sagrāva [[Portugāle]]. === Hronoloģija === * 1521 — [[Belgrada]]s iekarošana. * 1521 — Piri Reiss saraksta dzejoli „Jūras grāmata” ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Kitab-ı Bahriye''). * 1522 — Suleimana māte Ajše Hafsa [[Manisa|Manisā]] uzceļ slimnīcu. * 1522 — [[Roda|Rodosas]] iekarošana. * 1524 — Ēģiptē notiek Ahmeda Nodevēja pašā nemieri. * 1525 — [[Stambula|Konstantinopolē]] ierodas pirmais [[Francija]]s sūtnis. * 1525 — Mirst islāma šeihs Ali Grozs efendi. * 1526 — [[Mohāčas kauja]]. * 1527 — Pabeidz [[Bosnija]]s iekarošanu. * 1528 — [[Piri Reiss]] izgatavo otro pasaules karti. * 1529 — [[Pirmais Vīnes aplenkums]]; [[Buda]]s restitūcija; Barbaross Hajredins pašā atgriežas no [[Marseļa]]s. * 1532 — [[Vācijas karagājiens]]. * 1533-1534 — Barbarosa sāk dienēt osmaņu flotē un tiek norīkots uz [[Albānija]]s bejliku. * 1534 — [[Osmaņu-irāniešu karš (1534-1555)|Osmaņu-irāniešu karš]]; [[Tebrīza]]as ieņemšana. * 1534 — Miris islāma šeihs Ibni Kemals. * 1536 — Tirgotājiem ar Francijas karogu piešķir tiesības tirgoties osmaņu ostās. * 1536 — Lielvezīra Ibrahima pašā sodīšana ar nāvi. * 1537 — [[Kērsofas-Avlonjas karagājiens]]. * 1538 — [[Prevezas jūras kauja]]. * 1538 — Sīlejmana Einuha pašā ekspedīcija uz Indiju. * 1541 — [[Buda]]s aneksija un bejlika izveidošana. * 1543 — [[Estergona]]s cietokšņa ieņemšana. * 1547 — [[Osmaņu-Hābsburgu miera līgums]]. * 1547 — Austrijas tirgotājiem piešķir tiesības tirgoties osmaņu zemās. * 1548 — Turpinās [[Osmaņu-irāniešu karš (1534-1555)]]. * 1550 — Pabeidz Sīlejmana kīliji ([[turku valoda|turku]]: ''Süleymaniye Külliyesi''). * 1551 — Iekaro [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] ([[turku valoda|turku]]: ''Trablusgarb'', novads mūsdienu [[Lībija|Lībijā]]). * 1553 — Mirst [[Piri Reiss]]. * 1553 -1554 — [[Turguts Reiss|Turguta Reisa]] ekspedīcija [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. * 1553 — 1554 — Karagājiens uz [[Nahčivana|Nahčivanu]] ([[turku valoda|turku]]: ''Nahçıvan''). * 1555 — Pirmais osmaņu-irāniešu miera līgums: [[Amasjas līgums]]. * 1557 — Devītā Vidusjūras ekspedīcija; [[Maroka]]s iekarošana. * 1559 — [[Konjas karš]] un [[Šehzade Bajezids|Šehzades Bajezida]] bēgšana uz Irānu. * 1560 — [[Džerba]]s ieņemšana. * 1565 — Izgāžas [[Malta]]s ieņemšana. * 1565 — 100 drahmas atbilst 450 sudraba akčēm. * 1566 — Suleimana Kanoniskā pēdējais karagājiens: [[Sigetvaras karš]] un sultāna nāve; [[Selims II]] kāpj tronī. == Selims II (1566—1574) == [[Attēls:Selim II.jpg|left|100x150px|thumb|Selims II]]{{Pamatraksts|Selims II}} [[Mehmeds Sokolovics pašā]] bija viens no padišaha [[Suleimans I|Suleimana I]] [[lielvezīrs|lielvezīriem]] un pēc viņa nāves ieguva neierobežotu varu. [[Selims II|Selima II]] laikā viņš bija faktiskais [[Osmaņu impērija]]s valdnieks līdz savai nāvei 1579. gadā. === Hronoloģija === * 1566 — [[Suleimans I|Suleimana Kanoniskā]] pēdējais karagājiens: [[Sigetvaras karš]] un sultāna nāve; [[Selims II]] kāpj tronī. * 1567 — [[Jemenas nemieri]]. * 1569 — Astrahaņas karagājiens. * 1569 — Kapteiņa [[Nemirstīgais Kurds bejs|Nemirstīgā Kurda beja]] karagājiens uz [[Sumatra|Sumatru]] (tagad Indonēzijā). * 1571 — [[Lepanto kauja|Lepanto jūras kauja (1571)]], [[Kipra]]s iekarošana. * 1574 — [[Tunisijas iekarošana]]. * 1574 — Miris [[Selims II]] un [[Murads III]] kāpj tronī. == Murads III (1574—1595) == === Hronoloģija === * 1575 — [[Edirne|Edirnē]] arhitekts [[Sināns]] uzbūvē [[Edirnes Selima mošeja|Selima mošeju]]. * 1577 — [[Takijīdins]] uzbūvē [[Stambulas observatorija|Stambulas observatotiju]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Daru'r-Rasadü'l-Cedid'de''). * 1578 — Sākas [[Osmaņu-irāniešu karš (1578-1590)]]. * 1580 — [[Stambulas observatorija]]s sagrāve ({{Dat|1580|1|22}}). * 1583 — [[Jezuīti]] atver [[Galata|Galatā]] Sv. Benuā baznīcu ({{Dat|1583|11|18}}). * 1583 — [[Mešales karš]]. * 1585 — [[Tebrīza]]s iekarošana. * 1586 — Pirmā naudas reforma. * 1588 — [[Gendžes karagājiens]]. * 1588 — Tiek ieviesta osmaņu oficiālā valūta. * 1589 — Otrā naudas reforma. * 1590 — [[Ferhata pašā līgums]]. * 1590 — Izdodot „Rīkojumu par slepkavībām” ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''zarar-ı kassabiye''), tiek palielināts sods par 1%, tā apmierinot [[janičāri|janičāru]] iesniegtās prasības. * 1595 — [[Estergona]]s ieņemšana. * 1595 — Miris [[Murads III]], [[Mehmeds III]] kāpj tronī. == Mehmeds III (1595—1603) == === Hronoloģija === * 1596 — [[Egeras cietoksnis|Egeras cietokšņa]] ieņemšana un [[Haovas karš]]. * 1600 — Monētu nomaiņa. * 1601 — [[Kanižes karš]]. * 1601 — Anglijas tirgotājiem samazina oficiālo nodokli līdz 3%. * 1603 — [[Osmaņu-irāniešu karš (1603-1611)]]. * 1603 — Miris [[Mehmeds III]]; [[Ahmeds I]] kāpj tronī. == Ahmeds I (1603—1617) == [[Attēls:I Ahmet.jpg|thumb|left|100px|Ahmeds I]] {{Pamatraksts|Ahmeds I}} [[AhmedsI|Ahmeda I]] valdīšanas sākumā likās, ka viņš var pieņemt labus lēmumus, bet vēlākie notikumi liecināja par citu. Kari, kuros viņš piedalījās Ungārijā un Persijā, bija impērijai neveiksmīgi un iedragāja tās prestižu ar 1606. gada Sitvatorokas līguma parakstīšanu. Impērijai bija jāatsakās no nodokļiem, kurus tai maksāja Austrija un Persijai nācās cedēt Gruziju un Azerbaidžānu. === Hronoloģija === * 1612 — [[Nasuha pašā līgums]] ar Irānu. * 1615 — [[Erevānas karagājiens]]. * 1617 — [[Osmaņu irāniešu karš (1617-1618)]]. * 1617 — [[Ahmeds I]] zaudē troni. == Mustafa I (pirmo reizi, 1617—1618) == === Hronoloģija === * 1617 — [[Mustafa I]] kāpj tronī. * 1617 — [[Stambula|Konstantinopolē]] [[Mehmeds āga]] uzceļ [[Sultāna Ahmeda mošeja|Sultāna Ahmeda mošeju]] („Zilā mošeja”). * 1618 — [[Mustafa I]] tiek gāzts un [[Osmans II]] kāpj tronī. == Osmans II (1618—1622) == {{Pamatraksts|Osmans II}} Pēc [[Osmaņu impērija]]s austrumu robežas nostiprināšanas līgumā ar safavīdu [[Irāna|Irānu]] [[Osmans II]] pats devās karaspēka priekšgalā uz [[Polija|Poliju]] un pēc Čotinas kaujas (1621) viņu piespieda parakstīt miera līgumu, atgriezās [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], vainodams [[janičāri|janičārus]] un savus valstsvīrus par gļēvumu. === Hronoloģija === * 1618 — Monētu nomaiņa. * 1618 — [[Seravas līgums]] ar Irānu. * 1621 — [[Osmans II]] dodas karagājienā uz Poliju ([[Hotinas karagājiens]]). * 1622 — Tiek gāzts [[Osmans II]] un [[Mustafa I]] atkal kāpj tronī. == Mustafa I (otro un pēdējo reizi, 1622—1623) == === Hronoloģija === * 1622 — [[Osmaņu-irāniešu karš (1622-1639)]]. * 1623 — No troņa tiek gāzts [[Mustafa I]] un tronī kāpj [[Murads IV]]. == Murads IV (1623—1640) == [[Attēls:Murad IV.jpg|thumb|left|100px|Murads IV]] {{Pamatraksts|Murads IV}} [[Murads IV]] savā valdīšanas laikā izcēlās ar īpašu nežēlību, ieviešot stingru valsts pārvaldi. Murada IV laiku saista ar karu pret [[Persija|Persiju]], kurā [[Osmaņu impērija]]i izdevās iekarot [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Tebrīza|Tebrīzu]], [[Hamadana|Hamadanu]] un [[Bagdāde|Bagdādi]] (1638). Murads IV personīgi komandēja karagājienu uz Mezopotāmiju un pierādīja savas labās armijas vadoņa spējas. === Hronoloģija === * 1624 — Monētu nomaiņa. * 1629 — [[Jezuīti]] [[Stambula|Konstantinopolē]] atklāj Sv. Jura franču skolu un Sv. Luī zēnu valodas skolu. * 1634 — Tiek gāzts islāma šeihs ([[Ahizade Hīsejins efendi]]). * 1635 — Murads IV dodas Revanas karagājienā. * 1638 — [[Bagdādes karagājiens]] un [[Bagdāde]]s iekarošana. * 1639 — Osmaņu-irāniešu miera līgums: [[turku valoda|turku]]: ''Kasr-ı Şirin Antlaşması''. * 1640 — Miris [[Murads IV]]; [[Ibrahims I]] kāpj tronī un notiek monētu nomaiņa. == Ibrahims I (1640—1648) == [[Attēls:Ibrahim Deli.jpg|thumb|left|100px|Ibrahims I]]{{Pamatraksts|Ibrahims I}} === Hronoloģija === * 1645 — [[Krētas karagājiens]] [[Hanija]]s ieņemšana. * 1648 — [[Ibrahims I]] tiek gāzts; [[Mehmeds IV]] kāpj tronī. == Mehmeds IV (1648—1687) == [[Attēls:Mehmed IV.jpg|thumb|left|100px|Mehmeds IV]]{{Pamatraksts|Mehmeds IV}} === Hronoloģija === * 1648 — [[Kandijas aplenkums]]. * 1656 — Armijas nemieri ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Vaka-i Vakvakiye''). * 1656 — [[Kēprīlī ģimene]]s nākšana pie varas. * 1658 — Miris [[Katips Pieklājīgais|Katipa Pieklājīgā]]. * 1660 — Padodas [[Varadas cietoksnis]]. * 1663 — Tiek ieņemts [[Ujvara cietoksnis]]. * 1664 — [[Sv. Gotharda karš]] un [[Vašvāras miera līgums]]. * 1669 — [[Kandijas]] padošanās, [[Krēta]] nokļūst tiešā osmaņu pakļautībā. * 1672 — Karagājiens uz Poliju, [[Kamaniče]]s padošanās. * 1672 — [[Budžašas līgums]]. * 1673 — Francijas tirgotājiem samazina nodokli līdz 3%. * 1676 — Osmaņu-poļu miers: [[Zoravnas līgums]]. * 1678 — [[Čehrinas karagājiens]] Ukrainā. * 1682 — [[Osmaņu-krievu līgums (1682)]]. * 1682 — Miris Ceļojumu hroniku autors [[Evlija Pieklājīgais]]. * 1683 — [[Kauja par Vīni|Vīnes aplenkums (1683)]]; [[Parkani kauja]] un [[Lielais turku karš]]. * 1685 — Osmaņi zaudē [[Novi Zamki]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Uyvar'', pilsēta mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]]). * 1685 — Pils naudas kaltuvē sāk kalt zelta un sudraba monētas. * 1686 — [[Budina]]s krišana (sk. [[Budinas aplenkums (1686)]]) * 1687 — [[Mehmeds IV]] zaudē troni; [[Suleimans II]] kāpj tronī. == Skatīt arī == * [[Osmaņu impērija]] * [[Osmaņu dinastija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} by9igc3x9ngdojymwhbhbxvzu8vz4xb 0 35290 4506657 4349020 2026-08-14T04:26:08Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506657 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita (1680-1839)}} '''Osmaņu impērijas stagnācija''' (1683-1827) ir laika posms, kura sākumā [[Osmaņu impērija|impērija]] aptvēra lielāko teritoriju vēsturē. Šajā laika posmā Osmaņu impērija bija stipra militārā ziņā, bet pēc tam tā zaudēja savu militāro spēku un tā rezultātā zaudēja arī ievērojamu teritoriju. 1683. gada [[Vīnes kauja]] iezīmēja impērijas vistālāko robežu [[Eiropa|Eiropā]]. == Ahmeds II (1603—1617) == [[Attēls:Ahmed II by John Young.jpg|thumb|left|100px|Ahmeds II]] {{Pamatraksts|Ahmeds II}} Pēc [[Osmaņu impērija]]s sakāves kaujā pie [[Vīne]]s, Savojas prinča Eižēna vadībā tika izcīnītas vairākas uzvaras Lielajā turku karā. Līdz 1699. gadam austrieši bija iekarojuši [[Ungārija|Ungāriju]] un tajā pašā gadā tika parakstīts [[Karlovicas līgums]]. Turpmāko karu rezultātā 18. gadsimtā tika noslēgti: * [[Pasarovicas līgums]]; * [[Belgradas līgums]]; * [[Nisas līgums]]. Uzskaitītie līgumi [[Eiropa]]s dienvidaustrumos iezīmēja jaunās robežas starp Osmaņu impēriju, [[Hābsburgi]]em un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. == Mustafa II (1695—1703) == [[Attēls:II Mustafa.jpg|thumb|left|100px|Mustafa II]] {{Pamatraksts|Mustafa II}} Mustafa II centās atrast iespēju apturēt austriešu iespiešanos viņa impērijā un pats vadīja 1697. gadā kauju par [[Ungārija|Ungāriju]]. [[Zentas kauja|Zentas kaujā]] viņu pilnībā sakāva Savojas princis Eižens un atkal osmaņiem nācās piekāpties, noslēdzot jaunus līgumus. Saskaņā ar 1699. gada [[Karlovicas līgums|Karlovicas līgumu]], Mustafa II nācās cedēt Austrijai Ungāriju un [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Venēcijas Republika]]i [[Moreja|Moreju]], kā arī bija jāizved karaspēks no [[Polija]]s [[Podolija]]s novada. Viņa valdīšanas laikā [[Krievijas Impērija|Krievijas imperators]] [[Pēteris I]] bija iekarojis osmaņu cietoksni [[Azovas cietoksnis|Azovu]] pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]] (1697). == Ahmeds III (1703—1730) == [[Attēls:Levni 002 detail.jpg|thumb|left|100px|Ahmeds III]] {{Pamatraksts|Ahmeds III}} [[Attēls:Carl XII of Sweden.jpg|thumb|Zviedrijas karalis Kārlis XII bēga uz Osmaņu impēriju pēc sakāves [[Ziemeļu karš|Ziemeļu karā]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. 1710. gadā viņš pierunāja [[sultāns|sultānu]] [[Ahmeds III|Ahmedu III]] pieteikt Krievijai karu un Prutas kaujā osmaņi, Baltadži Mehmeta pašā vadībā guva lielāko uzvaru pār Krieviju. Pēc uzvaras Krievijai nācās piekāpties un nojaukt Taganrogas cietoksni, atdot osmaņiem Azovu un pārtraukt jebkādu iejaukšanos Polijas-Lietuvas lietās.]] Līgumā, ko [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[cars]] bija spiests parakstīt, [[Osmaņu impērija]] panāca [[Azova]]s atgriešanu, Krievijas fortu likvidēšanu un apsolījumu neiejaukties [[Polija]]s vai kazaku lietās. Neapmierinātība ar līguma nosacījumiem bija tik atklāta, ka līguma parakstīšanā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] gandrīz izcēlās jauns karš. 1715. gadā [[Venēcijas Republika]]i tika atkarota [[Moreja]] un tādēļ izcēlās jaunas militāras sadursmes ar [[Austrija|Austriju]]. Militārajos konfliktos Austrija iekaroja [[Belgrada|Belgradu]] (1717). Konfliktā kā vidutāji iesaistījās [[Anglija]] un [[Nīderlande]] un 1718. gadā tika noslēgts [[Pasarovicas miera līgums]], ar kuru osmaņiem atļāva paturēt Venēcijai atkaroto teritoriju, bet bija jāatsakās no Ungārijas. Pateicoties vietējo cilšu kvēlajam garam un dabas apstākļiem, Persijas karā osmaņiem izdevās gūt vairākas uzvaras, nedaudz iegrožojot Persijas armiju. Tomēr pēc dažiem gadiem karš osmaņus vairs nelutināja ar panākumiem. == Mahmuds I (1730—1754) == [[Attēls:Mahmud1.jpg|thumb|left|100px|Mahmuds I]] {{Pamatraksts|Mahmuds I}} 1731. gadā [[Krievijas Impērija]] pasludināja Kabardu (teritorija Terekas upes apvidū starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un [[Melnā jūra|Melno]] jūru) par teritoriju, kas pieder tās padotajiem cirkasiešiem. Krievijas prasība tika pamatota ar to, ka tie cirkasiešus uzskatīja par [[Ukraina]]s kazakiem, kas tur pārcēlušies no Terki pilsētas Krievijā. [[Cars]] uzskatīja, ka šie kristieši ir joprojām uzskatāmi par viņa padotajiem, bet [[Krima]]s [[tatāri]] tos tiranizējot, likuši kļūt par [[musulmaņi]]em un pārcelties uz dzīvi Kabardā. Līdz ar to, cars uzskatīja sevi par tiesīgu viņu valdnieku tā pat, kā agrāk viņš bija atzinis cirkasiešus par sultāna padotajiem, jo viņi bija musulmaņi. Osmaņi atteicās pieņemt šādu etnisko politiku, jo uzskatīja, ka pirms deviņiem gadiem noslēgtā vienošanās paliek spēkā, atstājot cirkasiešus sultāna padotībā. Karš ar Krieviju risinājās [[Krima|Krimā]], [[Valahija|Valahijā]] un [[Moldāvija|Moldāvijā]]. Krievija ieguva lielāko [[Besarābija]]s daļu, bet Austrija gandrīz neko nepanāca, jo osmaņi atkaroja [[Belgrada|Belgradu]] un [[Serbija]]s ziemeļus. Persijas karā osmaņu spēkiem nācās stāties pretī izcilam karavadonim Nadiram šaham. [[Osmaņu impērija]] paturēja savā varā [[Bagdāde|Bagdādi]], bet zaudēja persiešiem [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Gruzija|Gruziju]]. == Osmans III (1754—1757) == {{Pamatraksts|Osmans III}} == Mustafa III (1757—1774) == {{Pamatraksts|Mustafa III}} Pēc Ragihba pašā nāves (1763), Mustafa III valsts vadību pārņēma savās rokās. Viņš nemācēja piemeklēt labus padomniekus un karavadoņus, jo bija stūrgalvīgs un pārsteidzīgs. Tomēr ar savu uzcītību un talantu, viņš spēja aizstāvēt [[Osmaņu impērija]]s intereses. == Abdulhamīds I (1774—1789) == {{Pamatraksts|Abdulhamīds I}} [[Osmaņu impērija]] 1774. gadā bija spiesta parakstīt [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līgumu]] pēc katastrofāliem zaudējumiem karā ar [[Krievijas Impērija|Krieviju]]. == Selims III (1789—1807) == {{Pamatraksts|Selims III}} Selims III centās veikt valsts iekārtas reformas, lai uzlabotu tās efektivitāti, bet viņu nogalināja [[jeničeri|jeničeru]] sacelšanās laikā, jo viņš vēlējās izveidot jaunu karaspēka un jūras spēku iekārtu. == Mustafa IV (1807—1808) == {{Pamatraksts|Mustafa IV}} == Mahmuds II (1808—1839) == {{Pamatraksts|Mahmuds II}} [[Kategorija:Osmaņu impērijas vēsture]] awc8zc9aw8877yws4nvisz4ndynry6h 0 35298 4506658 4413666 2026-08-14T04:26:20Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506658 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita (1800-1918)}} '''Osmaņu impērijas panīkums''' ir laika posms (1828—1908) [[Osmaņu impērija]]s vēsturē un tā nosaukumam pamatā ir impērijas ieguvumu un zaudējumu salīdzinājums. Šajā laikā impēriju tieši ietekmēja [[Krievijas Impērija]]s [[paplašināšanās]], kā arī iekšējās ekonomiskās problēmas un vairāki nemieri. Osmaņu impērija centās panākt rietumu valstu progresu, veicot politiskas un administratīvas reformas. Vairāki [[Marksisms|marksisti]], tai skaitā [[Tariks Ali]], uzskata, ka impērijas panīkuma iemesls bija tas, ka valstī joprojām pastāvēja pirmskapitālisma [[saimnieciskā iekārta|iekārta]], kas traucēja veikt [[Industrializācija|industrializāciju]] tādā apmērā, kā to darīja citas valstis, lai nezaudētu varu savās provincēs. == Mahmuds II (1808—1839) == {{skatīt arī|Mahmuds II}} Viens no Mahmuda II ievērojamākajiem panākumiem bija [[janičāri|janičāru]] korpusa likvidēšana (1826) un mūsdienīgas armijas izveidošana. Viņš 1839. gadā sagatavoja [[Tanzimats|Tanzimata]] reformas un ar to iezīmējas [[Turcija]]s modernizācijas sākums, kurā tūlītējie un redzamākie rezultāti bija eiropeisks ģērbšanās stils, arhitektūra, likumi, valsts pārvaldes iekārta un zemes reforma. Savas valdīšanas beigu posmā Mahmudam II izvērsās konflikts ar [[Ēģipte]]s gubernatoru (vali) [[Mehmets Ali|Mehmetu Ali]]. Mahmuds II ieskaitīja Mehmeta Ali līdzdalību [[Grieķija]]s nemieru apspiešanā, bet nesamaksāja solīto atlīdzību. Gubernators 1831. gadā pieteica [[sultāns|sultānam]] karu un līdz 1833. gadam, kad karš bija beidzies, viņš bija iekarojis [[Sīrija|Sīriju]] un [[Arābijas pussala|Arābiju]]. 1839. gadā Mahmuds II atsāka karadarbību, lai atgūtu zaudētās teritorijas, bet viņa nāves mirklī [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] sasniedza ziņa, ka impērijas karaspēku sakāvusi Ēģiptes armija Mehmeta Ali dēla [[Ibrahims pašā|Ibrahima pašā]] vadībā. == Abdulmedžids I (1839—1861) == {{skatīt arī|Krimas karš|Abdulmedžids I}} == Abdulazizs (1861—1876) == {{skatīt arī|Abdulazizs}} == Abdulhamīds II (1876—1909) == {{skatīt arī|Abdulhamīds II}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} [[Kategorija:Osmaņu impērijas vēsture]] 51zso6qbgjqh7rzh4kyvvi2y3imtfj3 0 35340 4506659 4296446 2026-08-14T04:26:34Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506659 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita}} '''Osmaņu impērijas uzplaukums''' ([[1299]]. — [[1453]].) bija laika posms [[Osmaņu impērija]]s vēsturē, kad impērija sāka veidoties, tika iekarota [[Konstantinopole]] un nostiprināti valsts pamati tālākai izaugsmei. [[13. gadsimts|13. gadsimta]] beigās izjuka [[Lielā Seldžuku impērija]], un [[Anatolija]] sadalījās vairākās mazās valstīs. Sakarjas upes ielejā izveidojās [[Segita]]s ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Söğüt'') cilts valsts ar tās [[bejs|beju]] (virsaiti) un dibinātāju [[Ertūruls|Ertūrulu]] (turku valodā: ''Ertuğrul''). Pēc viņa nāves [[1281]]. gadā par beju kļuva viņa dēls [[Osmans I|Osmans]]. == Osmans I (1299—1326) == [[Attēls:I Osman.jpg|thumb|left|100px|Osmans I]] {{Pamatraksts|Osmans I}} Osmans I pirmo iekaroja [[Bizantijas impērija]]s pilsētu Biledžiku, un tam sekoja vairāku citu pilsētu un ciemu ieņemšana [[1300]]. un [[1310]]. gadā. Osmans I pakāpeniski iekaroja arī citu [[Tjurki|tjurku]] [[emirāts|emirātu]] un cilšu zemes, kā arī veiksmīgi ielenca un ieņēma vairākus Bizantijas fortus. Pēc Jenišehiras ieņemšanas turki to izmantoja kā izdevīgu atbalsta punktu Prousas ([[Bursa]]) un Nīkejas ([[Iznika]]) aplenkšanai, kas bija lielākās Bizantijas pilsētas Anatolijā. Neilgi pirms Osmana I nāves, [[1326]]. gadā tika ieņemta Bursa. === Hronoloģija === * [[1299]] — [[Lielā Seldžuku impērija|Lielās Seldžuku impērijas]] sultāns, nosūtot [[bejs|beja]] rekvizītus ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''tabl-u alem'') — bungas un karogu, ieceļ par beju [[Osmans I|Osmanu Ertūrula dēlu]]. * [[1301]] — [[Kojunhisaras karš]]. * [[1302]] — Miris seldžuku sultāns [[Alēdins Kejkubads III]]. * [[1324]] — Tronī kāpj [[Orhans I]]. * [[1326]] — Osmaņi iegūst [[Bursa|Bursu]]. == Orhans I (1326—1359) == [[Attēls:Orhan I.jpg|thumb|left|100px|Orhans I]] {{Pamatraksts|Orhans I}} Osmana I dēls Orhans I [[1331]]. gadā ieņēma [[Iznika|Nīkeju]], [[1337]]. gadā — [[Nikomēdija|Nikomēdiju]], un par valsts galvaspilsētu pasludināja [[Bursa|Bursu]]. Orhans I savu valsti nostiprināja, ieviešot savu naudu, valsts pārvaldi un modernu armiju. Orhans I apprecēja Bizantijas prinča Jona VI Kantakuzenusa meitu Teodoru. [[1346]]. gadā Orhans palīdzēja Jonam VI gāzt imperatoru Jonu V Paleologu. Jonam VI kļūstot par Bizantijas līdzimperatoru ([[1347]].-[[1354]].), viņš ļāva Orhanam iebrukt [[Galipoli]] pussalā, un osmaņi ieguva pirmos nocietinājumus [[Eiropa|Eiropā]]. [[1360]]. gadā Orhans I mira, atstājot savam dēlam [[Murads I|Muradam I]] plaukstošu impēriju. === Hronoloģija === * [[1326]] — Osmaņi iegūst [[Bursa|Bursu]]. * [[1331]] — Osmaņi iegūst [[Iznika|Izniku]]. * [[1331]] — Orhans gāzī [[Iznika|Iznikā]] dibina pirmo osmaņu [[medrese|medresi]]. * [[1334]] — Osmaņi anektē [[Karesi bejliks|Karesi bejliku]]. * [[1337]] — Osmaņi iegūst [[Kodžaeli]] novadu. * [[1346]] — Organs gāzī apprec [[Kantakuzenoss|Kantakuzenosa]] meitu un noslēdz savienību ar [[Austrumromas impērija|Bizantiju]]. * [[1349]]-[[1352]] — Sīlejmans pašā no [[Rūma]]s dodas palīgā Bizantijai un osmaņi iegūst Čimpes cietoksni. * [[1352]] — [[Dženovieši]]em tiek piešķirtas brīvas tirdzniecības tiesības osmaņu zemēs. * [[1354]] — Osmaņi iegūst [[Gelibolu]]. * [[1361]] — Notiek pirmie osmaņu sporta un mūzikas svētki (Edirnē sarīko [[cīņa eļļā|cīņas eļļā]]). == Murads I (1359—1389) == [[Attēls:Muradhudavendigar.jpg|thumb|left|100px|Murads I]] {{Pamatraksts|Murads I}} [[1360]]. gadu sākumā osmaņu armija no [[Galipoli]] iesoļoja [[Trāķija|Trāķijā]], ieņemot Adrianopoli ([[Edirne]]) un Filipopoli ([[Plovdiva]]), tā piespiežot Bizantiešus maksāt nodevas. [[1366]]. gadā Savojas grāfs [[Amadejs VI]] (Bizantijas imperatora Jona V Kantakuzena brālēns) organizēja pirmo krusta gājienu Bizantijas atbalstam. Viņam izdevās turkus padzīt no visām teritorijām Eiropā, izņemot Galipoli pussalu. Nākamajā gadā Murads atkal uzbruka zaudētajām teritorijām un ieņēma gandrīz visu Trāķiju, tai skaitā Adrianopoli. [[1370]]. gados Murads ar savu karaspēku iebruka tālāk Eiropā. Murada leitnants Lala Šahins pašā [[Maritsas kauja|kaujā pie Maritsas upes]] sapulcēja 70 000 vīru karaspēku, sakāva [[Serbija]]s karaļa [[Vukasins|Vukasina]] armiju un nogalināja pašu karali. Neskatoties uz to, ka osmaņu karaspēks bija skaitliski mazāks, viņi guva uzvaru, pielietojot daudz attīstītāku taktiku. Osmaņu uzvara bija gandrīz satriekusi Serbijas savienību, un viņi turpināja iekarot [[Bulgārija|Bulgāriju]], ieņemot Dramu, Kavalu un Seresu. [[1383]]. gadā Murads sevi pasludināja par [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns|sultānu]], un jau drīz sāka jaunu kara operāciju Eiropā. [[1385]]. gadā tika ieņemta [[Sofija]], bet nākamajā gadā — [[Niša (pilsēta)|Niša]]. [[1387]]. gadā osmaņu iekarojumus apturēja serbu uzvara [[Plocnikas kauja|Plocnikas kaujā]], tomēr pēc pāris gadiem Murads atkal turpināja savus iekarojumus rietumu virzienā. [[Kosovas kauja|Kosovas kaujā]] osmaņi guva ievērojamu uzvaru, lai arī pēc kaujā sultānu nogalināja serbu kņazs. === Hronoloģija === * [[1362]] — Tiek ieviests [[kazaskers|kazaskeru]] amats ([[islāms|islāma]] reliģiskais tiesnesis). * [[1363]] — Tiek izdots Penčika likums ([[turku valoda|turku]]: ''Pençik Kanunu'', ''Penç-yek'', piecinieks). * [[1366]] — Osmaņiem atņem [[Gelibolu]] pussalu. * [[1371]] — [[Maricas kauja]]. * [[1376]] — [[Bulgārijas Karaliste]] atzīst osmaņu sizerēno varu. * [[1377]] — Osmaņi atgūst [[Gelibolu]]. * [[1385]]-[[1386]] — Osmaņi iegūst [[Niša (pilsēta)|Nišu]] un [[Sofija|Sofiju]] * [[1388]] — [[Plošnikas karš]] un Balkānu savienības izveidošana. * [[1389]] — [[Kosovas karš (1389)|Pirmais Kosovas karš]]. == Bajezids I (1389—1402) == {{Pamatraksts|Bajezids I}} Pēc Murada nogalināšanas sultanāta tronī kāpa viņa dēls [[Bajezids I]]. Kaujas niknumā Bajezids I pavēlēja nogalināt visus gūstā saņemtos serbus, tāpēc viņu iesauca par Zibens Spērienu ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Yıldırım''). Bajezids iekaroja gandrīz visu [[Bulgārija|Bulgāriju]] ([[1393]]. gadā pēc trīs mēnešu aplenkuma krita galvaspilsēta [[Tarnova]]) un [[Grieķija]]s ziemeļi ([[1389]].-[[1395]].), kā arī tika aplenkta [[Konstantinopole]] ([[1391]].-[[1398]].). [[1396]]. gada [[25. septembris|25. septembrī]] [[Nikopolisas kauja|Nikopolisas kaujā]] viņam pretī stājās [[Ungārija]]s karalis [[Svētās Romas imperators Sigismunds]]. Osmaņi šajā kaujā uzvarēja, un ar Ungāriju tika noslēgts miera līgums. Pēc līguma noslēgšanas Bajezids pievērsās austrumiem, un [[1397]]. gadā iekaroja [[Karamanas emirāts|Karamanas emirātu]]. Ap [[1400]]. gadu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] iesoļoja [[Timurs|Timura]] armija un izlaupīja vairākas [[Anatolija]]s austrumu pilsētas. [[1400]]. gadā Timurs ar savu ordu nodedzināja Sivašu un turpināja iebrukumu dziļāk iekšzemē. Karš sasniedza savu kulmināciju [[1402]]. gada jūlija [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]]. Timurs uzvarēja, sagūstīja Bajezidu un turpināja sirot un izlaupīt Anatoliju. Bajezids mira gūstā [[1403]]. gadā. === Hronoloģija === * [[1390]] — Osmaņi anektē [[Ajdinas bejliks|Ajdinas]], [[Saruhanas bejliks|Saruhanas]], [[Germijanas bejliks|Germijanas]] un [[Mentešes bejliks|Mentešes]] bejlikus. * 1390 — Karamanas karagājiens, [[Konja]]s aplenkums. * 1390 — [[Gelibolu osta]]s celtniecība. * [[1391]] — [[Stambula]]s aplenkums. * [[1396]] — [[Nībolu karš]] ([[turku valoda|turku]]: ''Niğbolu'', Nībolu, bij. Nikopole). * [[1397]]-[[1398]] — [[Karamanas bejliks]] atzīst osmaņu sizerēno varu. * [[1398]] — Miris [[Tiesnesis Burhanedins]]. * 1398 — Osmaņi iegūst Melnās jūras bejlikus. * [[1400]] — [[Bursa|Bursā]] Tiek pabeigta [[Ulu mošeja]]s celtniecība un tiek izveidota pirmā osmaņu slimnīca ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Darü'ş-şifa''). * [[1402]] — [[Ankaras kauja]] un [[Bajezids I|Bajezids Pērkons]] tiek sagūstīts. == Bezvaldnieku periods (1402—1413) == Pēc [[Ankara]]s kaujas zaudējuma impērijā sākās haoss. Sultāna vara bija pilnībā sagrauta, un Timurs brīvi turpināja sirot un laupīt Anatolijā. Pēc [[Bajezids I|Bajezida I]] sagūstīšanas viņa dēli — Suleimans Čelebi, Isa Čelebi, Mehmeds Čelebi un Musa — sāka savā starpā cīņu par varu, un šajā periodā impērija bija palikusi bez valdnieka. === Hronoloģija === * 1402 -[[1413]] — [[Osmaņu bezvaldnieku laiks]] un iekšējie nemieri. * [[1409]] — [[Sīlejmans Pieklājīgais]] (''Süleyman Çelebi'') saraksta savu pirmo mevlidu (''mevlid'', osmaņu dzejas paveids) „Vesiletü'n-Necat”. == Mehmeds I (1413—1421) == [[Attēls:Mehmed I.jpg|thumb|left|100px|Mehmeds I]] {{Pamatraksts|Mehmeds I}} [[1413]]. gadā virsroku pār brāļiem guva Mehmeds Čelebi, pasludinot sevi [[Edirne|Edirnē]] par sultānu. Viņš uzsāka atjaunot impērijas varenību tādā līmenī, kādā tā bija agrāk bijusi. Bezvaldnieku laikā valsts bija ļoti cietusi, un austrumos joprojām valdīja mongoļi, neskatoties uz to, ka jau [[1405]]. gadā Timurs bija miris. Savas valdīšanas laikā Mehmeds I no [[Bursa]]s pārcēla galvaspilsētu uz Edirni, atjaunoja kontroli pār [[Bulgārija|Bulgāriju]] un [[Serbija|Serbiju]], padzina no Anatolijas mongoļus, un iebruka [[Albānija|Albānijā]], [[Cilīcija|Cilīcijā]], [[Anatolijas bejliki|Turku emirātā Čandarolu]] un [[Grieķija]]s ziemeļos [[Austrumromas impērija|Bizantijai]] pakļautajās teritorijās. Mehmeds uzsāka arī militāras operācijas pret princi [[Vlads Uzšķērdējs|Vladu Uzšķērdēju]] (pazīstams arī kā [[Drakula]]), bet līdz Drakulas nāvei viņam neizdevās pakļaut [[Valahija|Valahiju]]. Pēc Mehmeda nāves [[1421]]. gadā par sultānu kļuva viņa dēls [[Murads II|Murads]]. === Hronoloģija === * [[1416]] — [[Šeihs Bedredins|Šeiha Bedredina]] sacelšanās. * 1416 — Ungārijas karagājiens. * [[1417]] — Osmaņi iegūst Avlonju. * [[1418]]-[[1420]] — Osmaņi iegūst [[Samsuna]]s novadu. * [[1419]]-[[1424]] — Bursā Ivazs Svētceļnieks ieliek pamatus [[Zaļā mošeja|Zaļajai mošejai]] ([[turku valoda|turku]]: ''Yeşil Külliye''). == Murads II (1421—1444) == [[Attēls:Murat II.jpg|thumb|left|100px|Murads II]] {{Pamatraksts|Murads II}} Savas valdīšanas pirmos gadus Murads II pavadīja, apkarojot nemierniekus un dumpiniekus. [[1423]]. gadā viņš uz īsu laiku viesojās [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], tad to uz pāris mēnešiem ielenca un piespieda Bizantiju viņam maksāt nodevas. [[1423]]. gadā sākās viens no kariem pret [[Venēcija|Venēciju]], bet Konstantinopoles aplenkuma laikā pasliktinājās kontrole pār [[Grieķija]]s pilsētvalstīm. Pēc [[Tesaloniki|Tesaloniku]] (Salonika) iedzīvotāju lūguma Venēcijas karaspēks pārņēma kontroli pār pilsētu. Pilsētu ielenkušais osmaņu karaspēks nodomāja, ka karo pret grieķiem, un nogalināja vairākus venēciešus, ar kuriem līdz šim Muradam bija miermīlīgas attiecības. Pēc šāda incidenta Venēcija pasludināja karu pret osmaņiem. Murads uz izmaiņām ātri paspēja noreaģēt, un nosūtīja uz Saloniku armiju. Venēcieši bija tajā laikā jau sagaidījuši papildspēkus, bet kad pilsētai uzbruka osmaņi, viņi saprata, ka nav spējīgi pretoties, un pameta pilsētu, atkāpjoties uz saviem kuģiem. Osmaņiem ienākot pilsētā, venēcieši no saviem kuģiem sāka pilsētas apšaudi, un osmaņi pameta pilsētu. Tikmēr venēciešiem pievienojās vēl papildspēki, un viņi atkal ieņēma pilsētu. Saloniku kauja Murada armijai bija nesusi lielus zaudējumus, un [[Serbija]] pievienojās [[Venēcija]]i. Tikmēr [[Pāvests Martins V]] iedrošināja citas [[kristieši|kristiešu]] valstis apvienoties karam pret osmaņiem, lai gan patiesībā uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]] karaspēku aizsūtīja tikai [[Austrija]]. Osmaņu armijai cenšoties atgūt Valahiju, kura bezvaldnieku periodā bija zaudējta, sākās karš Balkānos. Serbi iebruka Bulgārijā, un [[Osmaņu impērija]]i no austrumiem Anatolijā uzbruka [[Karamanas emirāts]]. Muradam nācās sadalīt savus spēkus uz abām pusēm, bet lielāko karaspēku viņš novirzīja [[Sofija]]s aizstāvēšanai. Ungāru armija sakāva Valahijā esošo karaspēku un turpināja virzīties uz Bulgārijas dienvidiem, kur osmaņi karoja ar serbiem. Osmaņi, guvuši uzvaru pār serbiem, pavērsās pret ungāriem, kas atkāpās atpakaļ uz Valahiju. Murads necentās atgūt Valahiju, un nostiprināja savu robežu ar Serbiju un Ungāriju, jo nosūtīja savu karaspēku uz Anatoliju. [[1428]]. gadā osmaņi sakāva Karamanas emirāta spēkus. [[1430]]. gadā liela osmaņu flote negaidīti uzbruka Salonikai, un [[1432]]. gadā Venēcieši parakstīja miera līgumu. Līgums paredzēja Salonikas nodošanu osmaņiem ar visām tās apkārtējām zemēm. [[1441]]. gadā nomierinājās konflikti starp osmaņiem un Serbiju un Ungāriju, jo [[Svētā Romas impērija]], [[Polija]], [[Albānija]] un Čandarolu un Karamanas emirāti atsāka karu pret Osmaņu impēriju, pārkāpjot miera līgumu. Kristieši [[1443]]. gadā ieņēma Nišu un [[Sofija|Sofiju]], un impērija cieta milzīgu sakāvi [[Jalovazas kauja|Jalovazas kaujā]]. [[1444]]. gada [[12. jūlijs|12. jūlijā]] Murads noslēdza miera līgumu un atdeva Ungārijai [[Varna|Varnu]], Serbijai [[Bulgārija]]s rietumus (arī Sofiju), kā arī atkāpās no troņa, to atdodot savam dēlam [[Mehmeds II|Mehmedam]]. Kristieši vēlāk atkal pārkāpa līguma nosacījumus un sāka jaunu uzbrukumu. [[1444]]. gada [[11. novembris|11. novembrī]] [[Varnas kauja|Varnas kaujā]] Murads sakāva Polijas karaļa [[Vladislavs III|Vladislava III]] poļu un ungāru apvienoto karaspēku. [[1446]]. gadā Murads atkal kāpa tronī ar [[jeničeri|jeničeru]] atbalstu, un [[1448]]. gadā tika noslēgts jauns līgums, atgūstot Valahiju, Bulgāriju un daļu Albānijas. Pēc Balkānu robežas nostiprināšanas Murads atkal pievērsās austrumiem un sakāva Timura dēlu šahu Rohu, Čandarolu un Karamanas emirātus. Murads mira [[1450]].—[[1451]]. gada ziemā [[Edirne|Edirnē]]. === Hronoloģija === * [[1422]] — Tiek gāzts [[Mustafa Pieklājīgais]] (viltvārdis). * [[1425]] — [[Fenars Mulla]] kļūst par osmaņu pirmo islāma šeihu ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Şeyhülislam''). * 1425 -[[1426]] — [[Tekes bejliks]] pievienojas osmaņiem. * [[1427]]-[[1428]] — [[Germijanas bejliks]] pievienojas osmaņiem. * [[1430]] — Osmaņi iegūst [[Selanika|Selāniku]]. * [[1432]] — Dzimis [[Mehmeds II|Mehmeds Iekarotājs]]. * [[1434]] — [[Edirne|Edirnē]] [[Murads II]] uzbūvē [[Murada mošeja|Murada mošeju]]. * [[1439]] — Osmaņi iegūst [[Semendire|Semendiri]]. * [[1444]] — [[Murads II]] atsakās no troņa; tronī kāpj [[Mehmeds II|Mehmeds Iekarotājs]]; [[Varnas kauja]]. * [[1445]] — [[Mehmeds II|Mehmeds Iekarotājs]] atsakās no troņa; tronī atgriežas [[Murads II]]. == Mehmeds II (1444—1481) == [[Attēls:Fatih II. Mehmet.jpg|thumb|left|100px|Mehmeds II Iekarotājs]] {{Pamatraksts|Mehmeds II}} Mehmeds II pierādīja savas vadoņa spējas, anektējot Karamanu ([[1451]]. gada maijā — jūnijā) un, noslēdzot jaunus miera līgumus ar [[Venēcija|Venēciju]] ([[10. septembris|10. septembrī]]) un [[Ungārija|Ungāriju]] ([[20. novembris|20. novembrī]]). Tā viņš bija pierādījis sevi gan kaujas laukā, gan politikā, un viņu sāka cienīt [[Osmaņu dinastija|Osmaņu galma]] augstmaņi. Viens no viņa galvenajiem mērķiem bija ieņemt [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Bankrotējusī Bizantija [[1451]]. gadā lūdza Mehmedu II divkāršot savus maksājumus pilsētai, viņš to izmantoja par ieganstu, lai pasludinātu visu līgumu laušanu ar Bizantiju. [[1452]]. gadā Mehmeds II ierosināja [[divāns|dīvānam]] sākt Konstantinopoles aplenkumu, bet gan divāns, gan [[lielvezīrs]] [[Kandarli Halils]] bija pret to un paziņoja, ka sultāns pārvērtē savas spējas un ir pārāk karstasinīgs. [[1452]]. gada [[15. aprīlis|15. aprīlī]] Mehmeds II lika sākt gatavošanos [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles ieņemšanai]]. ''Skatīt arī rakstu: [[Konstantinopoles krišana]].'' Pēc Konstantinopoles ieņemšanas Mehmeds II [[1462]]. gadā uzbūvēja [[Topkapi pils|Topkapi pili]], un uz turieni pārcēla galvaspilsētu no [[Edirne]]s. Mehmeds II sevi pasludināja par Romas Cēzaru ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Kaiser-i-Rum'') un pārveidoja valsts pārvaldi pēc Bizantijas iekārtas parauga, jo uzskatīja sevi par Romiešu troņa mantinieku. Vēlāk, iebrūkot [[Otranto]], viņš vēlējās turpināt iekarojumus līdz [[Roma]]i, lai atkal apvienotu visu Romas impēriju, jo tā kopš 751. gada bija sadalīta. Tālāk Mehmeds II turpināja savus iekarojumus Balkānos un Moreas dienvidos (Peleponēsē), kur vēl bija palikusi Grieķijā pēdējā kristiešu karaliste. [[1456]]. gadā Mehmeds II aplenca [[Belgrada|Belgradu]]. [[13. augusts|13. augustā]] [[jeničeri]]em izdevās iebrukt pilsētā, bet tas bija slazds, no kura viņi paspēja izmukt. Belgradu Mehmedam II tā arī neizdevās ieņemt. [[1460]]. gadā Mehmeds II iekaroja [[Atēnas]], kurās pirms tam valdīja Konstantīna brāļi Tomass un Demetrioss. Militārajās operācijās Anatolijā Mehmedam II izdevās pakļaut Čandarolu bejliku, Armēniju un [[1461]]. gada [[15. augusts|15. augustā]] viņš iekaroja [[Trebzonas impērija|Trebzonas impēriju]]. [[1475]]. gadā osmaņi tomēr piedzīvoja sakāvi [[Vaslui kauja|Vaslui kaujā]], bet vēlāk tajā pašā gadā Mehmeds II iekaroja [[Dženova]]s koloniju [[Krima|Krimā]], pirmo reizi nodibinot osmaņu varu [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastē. Divus gadus vēlāk viņš turpināja iekarojumus [[Adrijas jūra]]s austrumu piekrastē, anektējot [[Piavasa|Piavasu]] un dažas salas. [[1480]]. gadā Ahmeds Gediks pašā izcēlās krastā, un osmaņiem izdevās ieņemt [[Otranto]] pilsētu. Tā kā osmaņiem bija jātiek galā ar albāņu sacelšanos, tad viņi piedzīvoja stipru pretestību no Neapoles un bija spiesti atkāpties no Otranto. Mehmeds II pēc gada mira. Dažviet minēts, ka viņu noindēja viņa jūdu izcelsmes ārsts [[Pāvests Sikstus IV|Pāvesta Sikstus IV]] uzdevumā. === Hronoloģija === * [[1447]] — [[Edirne|Edirnē]] uzbūvē [[Trīs šerefu mošeja|Trīs šerefu mošeju]]. * [[1448]] — [[Kosovas kauja (1448)|Otrā Kosovas kauja]]. * [[1451]] — Miris [[Murads II]]; tronī atgriežas [[Mehmeds II|Mehmeds Iekarotājs]]. * [[1453]] — [[Konstantinopoles krišana]]. * 1453 — [[Svētā Sofija|Svētās Gudrības katedrāles]] (Sv. Sofija) pārveidošana par mošeju. * [[1458]]-[[1460]] — Osmaņi ieņem [[Peloponēsa]]s pussalu ([[Grieķija]]). * [[1461]] — [[Trabzonas Rūmas impērija]]s sabrukums un pievienošanās [[Osmaņu impērija]]i. * 1461 — [[Džandaru bejliks|Džandaru bejlika]] aneksija. * [[1463]] — Sākas [[Turku-venēciešu karš (1463-1479)|turku-venēciešu karš]] ([[1463]]-[[1479]]). * 1463 -[[1470]] — [[Stambula|Konstantinopolē]] uzceļ [[Iekarotāja tornis|Iekarotāja torni]]. * [[1466]] — [[Mehmeds II|Mehmeda Iekarotāja]] [[Albānija]]s karagājiens. * [[1468]] — Osmaņi iegūst [[Karamanas bejliks|Karamanas bejliku]]. * 1468 — Pabeidz [[Topkapi pils]] celtniecību [[Stambula|Konstantinopolē]]. * [[1473]] — [[Otlukbeli kauja]]. * [[1475]] — [[Krimas haniste|Krimas]] [[Ahmets Vainīgais pašā]] atzīst osmaņu sizerēno varu. * [[1476]] — Karagājiens uz [[Bogdanas bejliks|Bogdanas bejliku]]. * [[1478]] — Tiek izdotas pirmās osmaņu zelta monētas. * [[1479]] — Ar [[Osmaņu-venēciešu līgums (1479)|Osmaņu-venēciešu līgumu]] osmaņi piešķir venēciešiem tirdzniecības tiesības [[Trabzona|Trabzonā]] un [[Kefe|Kefē]]. * [[1480]] — [[Otranto]] kaujas beigas un neveiksmīgais [[Rodas aplenkums (1480)|Rodas aplenkums]]. * [[1480]] — Sadala divās atsevišķās struktūrās Rūmas ([[Eiropa]]s) un [[Anatolija]]s kazaskerus (tiesnešus). * [[1481]] — Miris [[Mehmeds II|Mehmeds Iekarotājs]] un tronī kāpj [[Bajezids II]]. [[Kategorija:Osmaņu impērijas vēsture]] 37ehcgghixfw0j8ze5jow2sglfu3svs 0 39386 4506660 4504623 2026-08-14T04:26:46Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506660 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita (1800-1918)}} '''Osmaņu impērijas sadalīšana''' notika pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un tā bija apjomīga [[Osmaņu impērija]]s teritorijas un iedzīvotāju sadalīšana vairākās jaunās valstīs un teritorijās.<ref>Roderic H. Davison; Review "From Paris to Sèvres: The Partition of the Ottoman Empire at the Peace Conference of 1919-1920. by Paul C. Helmreich" in Slavic Review, Vol. 34, No. 1 (Mar., 1975), pp. 186-187</ref> Pēc [[Konstantinopoles okupācija]]s Osmaņu valdība parakstīja [[Sevras līgums|Sevras līgumu]] ([[1920]]) un tika likvidēta. Tomēr līgumu neizdevās pilnībā īstenot, jo sākās [[Turcijas neatkarības karš]], pēc kura [[Antante|sabiedrotie]] bija spiesti sākt sarunas ar jauno [[Turcijas Republika]]s valdību, kā rezultātā noslēdza [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]] ([[1923]]). Lozannas līgums noteica jaunas robežas, bet neatrisinātos strīdus vēlāk risināja [[Tautu Savienība]] ([[1925]]). Impēriju sāka dalīt jau kara pirmajās dienās.<ref>Paul C. Helmreich, From Paris to Sèvres: The Partition of the Ottoman Empire at the Peace Conference of 1919-1920 Publisher: Ohio Univ Pr (Trd) (June 1974) {{ISBN|0814201709}}</ref> Sabiedrotie savā starpā nebija vienisprātis par pēckara mērķiem un divpusējo un trīspusējo līgumu kopumu, jo katra valsts reģionā vēlējās palielināt savu ietekmi.<ref>Herbert Henry Asquith, (1923) The genesis of the war. p 82</ref> Osmaņu impērijas teritorijas sadalīšanā tika izveidotas mūsdienu [[arābu valstis]] un [[Turcijas Republika]]. [[Tautu Savienība]] piešķīra [[Francija]]i mandāta tiesības [[Francijas mandāts Sīrijā|Sīrijā]] un [[Francijas mandāts Libānā|Libānā]], bet [[Lielbritānija]]i — [[Lielbritānijas mandāts Irākā|Irākā]] un [[Lielbritānijas mandāts Palestīnā|Palestīnā]] (tā sastāvēja no diviem autonomiem apgabaliem: [[Palestīna]]s un [[Transjordāna]]s). Osmaņu impērijas teritorijās [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]] tika izveidotas [[Saūda Arābija]] un [[Jemena]]. == Vispārēji par sadalīšanu == [[Attēls:Sykes-Picot-1916.gif|thumb|right|180px|Sikes-Piko slepenā vienošanās]] [[Osmaņu impērija]] ģeopolitiskā, kulturālā un idoloģiskā nozīmē bija vadošā [[islāms|islāma]] valsts. Tās sadalīšana notika laikā, kad [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] savu ietekmi sāka palielināt tādas rietumu varas kā [[Lielbritānija]], [[Francija]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Sākotnējo pretošanos rietumvalstu ietekmei izrādīja [[Turku nacionālā kustība]] un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] šī pretošanās kādreizējās Osmaņu impērijas valstīs kļuva vēl stiprāka un sašķēlās vairākās pretestības kustībās. Impērijas sadalīšanu Eiropas varas jau bija izplānojušas pirms jebkādu līgumu slēgšanas ar Osmaņu impēriju [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās. Lielbritānija un Francija uzrakstīja pirmo vienošanos ([[Sikes-Piko vienošanās]]), kur paredzēja impēriju sadalīt savā starpā. [[1917]]. gada [[1917. gada Balfūra deklarācija|Balfūra deklarācija]] aizsāka [[Cionisms|Cionisma]] kustību, lai sekmētu jaunas [[ebreji|ebreju]] valsts izveidošanu [[Palestīna]]s apvidū, jo tur agrāk atradās senā [[Izraēla valsts]], neskatoties uz to, ka tajā laikā tur jau dzīvoja jaukta [[arābi|arābu]] un ebreju sabiedrība. Par impērijas teritoriju iegūšanu savā varā ar [[Antante|sabiedrotajiem]] arī [[Krievijas Impērija]]i jau bija noslēgti vairāki militāras sadarbības līgumi, bet revolūcija Krievijā neļāva šos plānus īstenot. == Mūsdienu arābu valstis == [[Sevras līgums]] noteica [[Tautu Savienība]]s mandātus vairākās [[Tuvie Austrumi|Tuvo austrumu]] valstīs, vairāku [[Arābijas pussala]]s valstu cedēšanu, kā arī [[Kipra]]s nodošanu [[Lielbritānija]]s pakļautībā. === Francija === Par [[Francija]]s protektorātu kļuva [[Sīrija]]s piekrastes daļa kā [[Tautu Savienība]]s mandāts un tā arī tika izveidota [[kristieši|kristiešu]] vairākuma apdzīvotā mūsdienu [[Libāna]]. ==== Libānas mandāts ==== [[Lielā Libāna|Lielās Libānas]] nosaukumu piešķīra teritorijai, kuru pārvaldīja [[Francija]] no [[1920]]. gada [[1. septembris|1. septembra]] līdz [[1926]]. gada [[23. maijs|23. maijam]]. Kad Francija bija izveidojusi [[maronieši]]em drošu teritoriju, viņiem tika dota iespēja izveidot pašpārvaldi un vēlāk proklamēt neatkarīgu Libānu ([[1943]]). Pirmsākumi [[maronieši|maroniešu]] protektorātam no [[Francija]]s puses sākās jau ar [[Osmaņu impērijas kapitulācijas|Osmaņu impērijas kapitulācijām]]. Francijas jūras spēki ieradās Libānas piekrastē un apdraudēja [[Lielā Porta|Lielās Portas]] varu un Daudu pašā. Tomēr Osmaņu valdība turpināja atbalstīt ''druzi'' un musulmaņu vietvalžus, kas izraisīja Jusefa Karama vadīto maroniešu sacelšanos ([[1866]]) pret Daudu pašā. Sacelšanās gaitā Libānā ieradās eiropiešu flote un pēc bombardēšanas Dauds pašā bija spiests bēgt uz [[Alžīrija|Alžiriju]]. ==== Sīrijas mandāts ==== === Lielbritānija === [[Attēls:PalestineAndTransjordan.png|thumb|180px|right|Britu mandāts Palestīnā]] Par [[Lielbritānija]]s mandāta teritorijām kļuva [[Irāka]] ([[Dejrizoras vilājets]], [[Bagdādes vilājets]], [[Musulas vilājets]] un [[Kuveitas emirāts]]) un [[Palestīna]] ([[Beirūtas vilājets]] un [[Jeruzalemes mutašerifāts]]) un par Irākas karali briti iecēla [[Irākas Faisals I|Faisalu I]]. Palestīnu sadalīja divās daļās un austrumu daļā, [[Transjordāna|Transjordānā]] par karali iecēla [[Jordānas Abdullahs I|Abdullahu I]]. Palestīnas rietumu daļa palika pilnīgā britu pakļautībā, kur tika radīti īpaši labvēlīgi apstākļi ebreju īpatsvara palielināšanai. [[Arābijas pussala]] nokļuva britiem labvēlīgā [[Ibn Sauds|Ibn Sauda]] varā, kurš vēlāk izveidoja [[Saūda Arābija]]s karalisti ([[1922]]). ==== Mezopotāmijas mandāts ==== ==== Jautājums par Mosulu ==== Starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un [[Turcija|Turciju]] pastāvēja nesaskaņas par [[Osmaņu impērija]]s [[Musulas vilājets|Musulas vilājetu]]. [[1924]]. gadā uz reģionu tika nosūtīta [[Tautu Savienība]]s komisija trīs cilvēku sastāvā un tā [[1925]]. gadā ieteica pievienot šo teritoriju [[Irāka]]i ar nosacījumu, ka [[Lielbritānija]]i piešķiramas mandāta tiesības pār Irāku uz papildus 25 gadiem, lai nodrošinātu tur dzīvojošo [[kurdi|kurdu]] tiesības uz autonomiju. Turcija [[1923]]. gadā bija piekritusi Tautu Savienības lēmumam [[Lozannas miera līgums|Lozannas līgumā]], bet tagad atteicās ievērot šo nosacījumu. [[1926]]. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]] Lielbritānijai, Irākai un Turcijai tomēr izdevās panākt vienošanos, kas lielā mērā bija līdzīgs Tautu Savienības lēmumam. Mosula līdz ar to palika [[Lielbritānija]]s mandāts, līdz Irākas neatkarības iegūšanai [[1923]]. gadā ar karali [[Irākas Faisals I|Faisalu I]]. Briti tomēr valstī paturēja tiesības izmantot valstī karaspēka tranzītam un izvietot vairākas kara bāzes. ==== Palestīnas mandāts ==== [[Lielbritānija]] vietējiem [[arābi]]em bija apsolījusi neatkarību un iespējas izveidot vienotu arābu valsti, kas aptvertu lielāko arābu apdzīvoto teritoriju [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Par to arābi britiem sniedza atbalstu [[arābu sacelšanās]] laikā. Briti arī [[ebreji]]em bija apsolījuši izveidot neatkarīgu valsti, saskaņā ar [[1917. gada Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]] ([[1917]]). Ar arābu atbalstu briti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sakāva [[Osmaņu impērija]]s spēkus (1917) un okupēja gan [[Palestīna|Palestīnu]] ([[Beirūtas vilājets]] un [[Jeruzalemes mutašerifāts]]), gan [[Sīrijas vilājets|Sīriju]]. Visu atlikušo kara laiku šīs teritorijas palika britu pārvaldē. [[1919]]. gada [[Versaļas miera konference]]s laikā Lielbritānijai tika piešķirtas tiesības paturēt savā pārziņā Palestīnu, bet [[1920]]. gada [[Sanremo konference|Sanremo konferencē]] Lielbritānijai Palestīnā tika piešķirtas mandāta tiesības. [[1923]]. gadā Lielbritānija daļu no sava mandāta Golana augstienē atdeva [[Francija]]i, apmaiņā pret [[Metula]]s reģionu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} [[Kategorija:Osmaņu impērija]] [[Kategorija:Armēnijas vēsture]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] [[Kategorija:Irākas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Sīrijas vēsture]] [[Kategorija:Lielvalstu sadalīšanās]] 49dwofk2kdtwsqb67afx175b2j1vxtn 0 40118 4506575 4215887 2026-08-13T18:13:39Z Treisijs 347 4506575 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Forms of government 2021.svg|thumb|Valstu pārvaldes formas 2021. gadā. Zilā krāsā iekrāsotas prezidentālās republikas]] '''Prezidentālisms''' ir valsts pārvaldes iekārta, kurā valsts galva ir [[prezidents]], prezidents veido [[Valdība|valdību]] un vada tās darbu, prezidents ir arī neatkarīgs no [[Likumdošanas vara|likumdevēja]] un var ietekmēt tā darbību. Valstīs ar prezidentālo iekārtu prezidents ir noteicošā [[politiskā institūcija]] un [[nācija]] uztic atbildību par valsti vienam cilvēkam. Prezidentālisms ir izplatīts daudzviet pasaulē. Vispazīstamākais prezidentālās sistēmas piemērs ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Prezidentālai [[republika]]i ir raksturīga ievērojama prezidenta loma [[Valsts orgānu sistēma|valsts orgānu sistēmā]], kā arī valsts un valdības galvas pilnvaru apvienošana prezidenta rokās. To arī sauc par [[Duālā republika|duālo republiku]], akcentējot uz noteiktu divu varu sadalījumu: stipras [[izpildvara]]s koncentrēšana prezidenta rokās, [[likumdošanas vara]]s — [[Parlaments|parlamenta]] rokās. Prezidentālas republikas raksturīgas pazīmes: * parlaments neizvēlas prezidentu. To izvēlas vai nu tiešās [[tauta]]s vēlēšanās (piemēram, [[Kolumbija|Kolumbijā]]), vai vēlēšanu [[kolēģija]] (piemēram, ASV); * prezidents veido valdību. Prezidents ir faktiski un juridiski valdības galva. [[Premjerministrs|premjerministra]] posteņa vai nu nav, kā, piemēram, ASV, vai prezidents ieceļ valdības galvu ([[Kamerūna]], [[Kotdivuāra]]). Valdība ir tieši pakļauta tikai prezidentam, nevis parlamentam, un tikai prezidents var gāzt valdību; * ar tādu valdības formu prezidentam ir daudz plašākas pilnvaras, salīdzinot ar [[Parlamentāra republika|parlamentāru republiku]] — viņš ir [[izpildvaras galva]], apstiprina likumus ar savu parakstu, viņam ir tiesības atlaist valdību. Sadalot varu, prezidentālā republikā prezidents bieži zaudē parlamenta atlaišanas tiesības, parlaments zaudē tiesības izteikt neuzticību valdībai, bet var atstādināt prezidentu caur [[Impīčments|impīčmenta]] procedūru. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] n4oagzqcyzk2t5pmba6bevmlqtial8t 0 41026 4506664 4276786 2026-08-14T04:45:11Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4506664 wikitext text/x-wiki '''20. novembris''' ir gada 324. diena (325. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikusi 41 diena. == Vārda dienas == [[Anda]], [[Andīna]], [[Vigo (personvārds)|Vigo]] == Notikumi == * [[284. gads]] — par [[Senā Roma|Romas]] imperatoru kļuva [[Diokletiāns]]. * [[1700. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Narvas kauja (1700)|Narvas kaujā]] [[Zviedrija]]s armija karaļa [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] vadībā sakāva [[Krievija]]s cara [[Pēteris I|Pētera I]] armiju. * [[1815. gads]] — parakstīts [[1815. gada Parīzes līgums|Parīzes miera līgums]]. * [[1910. gads]] — [[Meksika|Meksikā]] sākās [[revolūcija]]. * [[1917. gads]]: ** [[Pirmais pasaules karš]]: sākās [[Kauja pie Kambres]], [[Francija|Francijā]], [[Apvienotā Karaliste|britu]] spēkiem sākotnēji gūstot panākumus, bet vēlāk [[Vācija|vācieši]] tos atspieda atpakaļ; ** [[Ukrainas Centrālā Rada]] pasludināja [[Ukrainas Tautas Republika]]s dibināšanu. * [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — dibināts [[Latvijas Sarkanais Krusts]]. * [[1923. gads]] — [[rentenmarka]] nomainīja [[papīrmarka|papīrmarku]] kā oficiālā Vācijas naudas zīme ar maiņas kursu 1 rentenmarka pret 1 triljonu papīrmarku. * [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]], [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] un [[Slovākijas Pirmā republika|Slovākija]] pievienojās [[Ass valstis|Ass valstīm]]. * [[1945. gads]] — [[Nirnbergas process|Nirnbergas prāvas]] sākums pret 24 [[nacionālsociālisms|nacistiem]], apsūdzot viņus kara noziegumos. * [[1962. gads]] — [[Kubas raķešu krīze]]: atbildot uz [[Padomju Savienība|PSRS]] piekrišanu izvākt raķetes no [[Kuba]]s, [[ASV prezidents]] [[Džons Kenedijs]] pavēlēja pārtraukt Kubas blokādi. * [[1985. gads]] — izlaista ''[[Windows 1.0|Microsoft Windows 1.0]]''. * [[1994. gads]] — [[Angola]]s valdība un [[UNITA]] kaujinieki [[Zambija|Zambijā]] noslēdza [[Lusakas protokols|Lusakas protokolu]], beidzot 19 gadu pilsoņu karu. * [[1998. gads]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-K]]'' tika palaists pirmais [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] modulis ''[[Zarja (SKS)|Zarja]]''. * [[2002. gads]] — pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[nesējraķete]]s ''[[Delta IV]]'' (''[[Delta-4 Medium+ 4,2]]'') starts; tika palaists pavadonis [[W5 (pavadonis)|W5]]. == Dzimuši == * [[1629. gads]] — [[Ernsts Augusts]] (''Ernst August''), Hanoveres kūrfirsts (miris 1698. gadā) * [[1761. gads]] — [[Pijs VIII]] (''Pius VIII''), Romas pāvests (miris 1830. gadā) * [[1851. gads]] — [[Savojas Margarita]] (''Margherita di Savoia''), Italijas karaliene (mirusi 1926. gadā) * [[1858. gads]] — [[Selma Lāgerlēva]] (''Selma Lagerlöf''), zviedru rakstniece (mirusi 1940. gadā) * [[1869. gads]] — [[Zinaida Gipiusa]] (''Зинаи́да Ги́ппиус''), krievu dzejniece (mirusi 1945. gadā) * [[1886. gads]] — [[Karls fon Frišs]] (''Karl von Frisch''), Austrijas zoologs (miris 1982. gadā) * [[1889. gads]] — [[Edvīns Habls]] (''Edwin Hubble''), ASV astronoms (miris 1953. gadā) * [[1897. gads]] — [[Ovaness Bagramjans]] (''Иван Баграмян''), padomju karavadonis, maršals (miris 1982. gadā) * [[1901. gads]] — [[Nāzims Hikmets]] (''Nazım Hikmet''), turku dzejnieks un dramaturgs, komunists (miris 1963. gadā) * [[1904. gads Latvijā|1904. gads]] — [[Edgars Dunsdorfs]], trimdas latviešu/Austrālijas vēsturnieks (miris 2002. gadā) * [[1907. gads]] — [[Anrī Žoržs Kluzo]] (''Henri-Georges Clouzot''), franču kinorežisors (miris 1977. gadā) * [[1923. gads]] — [[Nadine Gordimera]] (''Nadine Gordimer''), Dienvidāfrikas rakstniece (mirusi 2014. gadā) * [[1924. gads]] — [[Benuā Mandelbrots]] (''Benoît Mandelbrot''), Francijas, ASV ebreju matemātiķis (miris 2010. gadā) * [[1925. gads]]: ** [[Roberts Kenedijs]] (''Robert Kennedy''), ASV politiķis (miris 1968. gadā) ** [[Maija Pļisecka]] (''Ма́йя Плисе́цкая''), PSRS un krievu baletdejotāja, baletmeistare un aktrise (mirusi 2015. gadā) * [[1940. gads]] — [[Juris Švēde]] (''George Swede''), latviešu izcelsmes Kanādas dzejnieks un bērnu grāmatu autors * [[1942. gads]] — [[Džo Baidens]] (''Joe Biden''), ASV viceprezidents * [[1956. gads]] — [[Olli Ditrihs]] (''Olli Dittrich''), vācu mūziķis, komponists un komiķis * [[1968. gads]] — [[Džeimss Datons]] (''James Dutton''), ASV kosmonauts * [[1971. gads]] — [[Džoels Makheils]] (''Joel McHale''), amerikāņu aktieris un rakstnieks * [[1988. gads]] — [[Dušans Tadičs]] (''Душан Тадић''), serbu futbolists * [[1989. gads]] — [[Edvardo Vargass]] (''Eduardo Vargas''), čīliešu futbolists * [[1991. gads]] — [[Grānts Henlijs]] (''Grant Hanley''), skotu futbolists == Miruši == * [[1737. gads]] — [[Ansbahas Karolīne]] (''Caroline von Brandenburg-Ansbach''), Lielbritānijas karaļa Džordža II sieva (mirusi 1683. gadā) * [[1750. gads]] — [[Saksijas Morics]] (''Moritz Graf von Sachsen''), Kurzemes hercogs, Francijas ģenerālmaršals (dzimis 1696. gadā) * [[1764. gads]] — [[Kristiāns Goldbahs]] (''Christian Goldbach''), vācu matemātiķis (dzimis 1690. gadā) * [[1910. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|7}}) — [[Ļevs Tolstojs]] (''Лев Толстой''), krievu rakstnieks (dzimis 1828. gadā) * [[1918. gads]] — [[Jons Bauers]] (''John Bauer''), zviedru gleznotājs (dzimis 1882. gadā) * [[1930. gads]] — [[Viljams Holands]] (''William Holland''), ASV vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Jānis Gregors]], latviešu virsnieks un skolotājs (dzimis 1893. gadā) * [[1945. gads]] — [[Frānsiss Astons]] (''Francis William Aston''), britu ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1877. gadā) * [[1952. gads]] — [[Benedeto Kroče]] (''Benedetto Croce''), itāļu filozofs (dzimis 1866. gadā) * [[1954. gads]] — [[Klaids Sesna]] (''Clyde Cessnan''), ASV lidmašīnu konstruktors (dzimis 1879. gadā) * [[1957. gads]] — [[Mstislavs Dobužinskis]] (''Мстислав Добужинский''), krievu grafiķis un gleznotājs (dzimis 1875. gadā) * [[1975. gads]] — [[Fransisko Franko]] (''Francisco Franco''), Spānijas valsts galva (dzimis 1892. gadā) * [[1987. gads]] — [[Arkādijs Raikins]] (''Аркадий Райкин''), PSRS ebreju izcelsmes estrādes humorists (dzimis 1911. gadā) * [[1994. gads Latvijā|1994. gads]] — [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], latviešu basketbolists (dzimis 1930. gadā) * [[2006. gads]] — [[Roberts Oltmens]] (''Robert Altman''), ASV kinorežisors (miris 2006. gadā) * [[2016. gads]] — [[Konstantins Stefanopuls]] (''Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος''), Grieķijas prezidents (dzimis 1926. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Anna Eižvertiņa]], latviešu teātra režisore un pedagoģe (dzimusi 1945. gadā) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * Revolūcijas gadadiena ([[Meksika]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] cudn33sjnolvqnyd4j36peyv1qklznd 10 47357 4506696 4282641 2026-08-14T07:51:48Z Treisijs 347 4506696 wikitext text/x-wiki {{Image label begin|image=Turkey location map.svg|width=850|float=none}} {{Image label small|x=0.50|y=0.32|scale=850|text=[[Adanas ils|Adana]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.295|scale=850|text=[[Adijamanas ils|Adijamana]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.24|scale=850|text=[[Afjonkarahisaras ils|Afjonkarahisara]]}} {{Image label small|x=0.91|y=0.18|scale=850|text=[[Agri ils|Agri]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.295|scale=850|text=[[Ajdinas ils|Ajdina]]}} {{Image label small|x=0.415|y=0.26|scale=850|text=[[Aksarajas ils|Aksaraja]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.11|scale=850|text=[[Amasjas ils|Amasja]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.17|scale=850|text=[[Ankaras ils|Ankara]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.34|scale=850|text=[[Antaljas ils|Antalja]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.09|scale=850|text=[[Ardahanas ils|Ardahana]]}} {{Image label small|x=0.825|y=0.09|scale=850|text=[[Artvinas ils|Artvina]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.14|scale=850|text=[[Bajburtas ils|Bajburta]]}} {{Image label small|x=0.1|y=0.18|scale=850|text=[[Balikesiras ils|Balikesira]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.055|scale=850|text=[[Bartinas ils|Bartina]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.275|scale=850|text=[[Batmanas ils|Batmana]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.15|scale=850|text=[[Biledžikas ils|Biledžika]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.21|scale=850|text=[[Bingelas ils|Bingela]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.24|scale=850|text=[[Bitlisas ils|Bitlisa]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.124|scale=850|text=[[Bolu ils|Bolu]]}} {{Image label small|x=0.225|y=0.31|scale=850|text=[[Burduras ils|Burdura]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.15|scale=850|text=[[Bursas ils|Bursa]]}} {{Image label small|x=0.05|y=0.15|scale=850|text=[[Čanakales ils|Čanakale]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.11|scale=850|text=[[Čankiri ils|Čankiri]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.12|scale=850|text=[[Čorumas ils|Čoruma]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.3|scale=850|text=[[Denizli ils|Denizli]]}} {{Image label small|x=0.735|y=0.27|scale=850|text=[[Dijarbakiras ils|Dijarbakira]]}} {{Image label small|x=0.285|y=0.10|scale=850|text=[[Dizdžes ils|Dizdže]]}} {{Image label small|x=0.055|y=0.07|scale=850|text=[[Edirnes ils|Edirne]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.24|scale=850|text=[[Elazigas ils|Elazīga]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.175|scale=850|text=[[Erzindžanas ils|Erzindžana]]}} {{Image label small|x=0.8|y=0.15|scale=850|text=[[Erzurumas ils|Erzuruma]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.18|scale=850|text=[[Eskišehiras ils|Eskišehira]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.33|scale=850|text=[[Gaziantepas ils|Gaziantepa]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.13|scale=850|text=[[Gimišhanes ils|Gimišhane]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.11|scale=850|text=[[Giresunas ils|Giresuna]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.31|scale=850|text=[[Hakari ils|Hakari]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.37|scale=850|text=[[Hatajas ils|Hataja]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.28|scale=850|text=[[Ispartas ils|Isparta]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.24|scale=850|text=[[Izmiras ils|Izmira]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.163|scale=850|text=[[Īgdiras ils|Īgdira]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.115|scale=850|text=[[Jalovas ils|Jalova]]}} {{Image label small|x=0.485|y=0.175|scale=850|text=[[Jozgatas ils|Jozgata]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.275|scale=850|text=[[Kahramanmarašas ils|Kahraman-<br />maraša]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.23|scale=850|text=[[Kajseri ils|Kajseri]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.085|scale=850|text=[[Karabikas ils|Karabika]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.33|scale=850|text=[[Karamanas ils|Karamana]]}} {{Image label small|x=0.89|y=0.13|scale=850|text=[[Karsas ils|Karsa]]}} {{Image label small|x=0.395|y=0.06|scale=850|text=[[Kastamonu ils|Kastamonu]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.355|scale=850|text=[[Kilisas ils|Kilisa]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.165|scale=850|text=[[Kirikales ils|Kirikale]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.05|scale=850|text=[[Kirklareli ils|Kirklareli]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.20|scale=850|text=[[Kiršehiras ils|Kiršehira]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=850|text=[[Kitahjas ils|Kitahja]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.105|scale=850|text=[[Kodžaeli ils|Kodžaeli]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.28|scale=850|text=[[Konjas ils|Konja]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.25|scale=850|text=[[Malatjas ils|Malatja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.23|scale=850|text=[[Manisas ils|Manisa]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.315|scale=850|text=[[Mardinas ils|Mardina]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.35|scale=850|text=[[Mersinas ils|Mersina]]}} {{Image label small|x=0.83|y=0.217|scale=850|text=[[Mušas ils|Muša]]}} {{Image label small|x=0.135|y=0.33|scale=850|text=[[Muglas ils|Mugla]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.23|scale=850|text=[[Nevšehiras ils|Nevšehira]]}} {{Image label small|x=0.465|y=0.28|scale=850|text=[[Nigdes ils|Nigde]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.106|scale=850|text=[[Ordu ils|Ordu]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.31|scale=850|text=[[Osmanijes ils|Osmanije]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.095|scale=850|text=[[Rizes ils|Rize]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.12|scale=850|text=[[Sakarjas ils|Sakarja]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.085|scale=850|text=[[Samsunas ils|Samsuna]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.285|scale=850|text=[[Siirtas ils|Siirta]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.06|scale=850|text=[[Sinopas ils|Sinopa]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.18|scale=850|text=[[Sivasas ils|Sivasa]]}} {{Image label small|x=0.155|y=0.085|scale=850|text=[[Stambulas ils|Stambula]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.33|scale=850|text=[[Šanliurfas ils|Šanliurfa]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.31|scale=850|text=[[Širnakas ils|Širnaka]]}} {{Image label small|x=0.085|y=0.09|scale=850|text=[[Tekirdagas ils|Tekirdaga]]}} {{Image label small|x=0.56|y=0.13|scale=855|text=[[Tokatas ils|Tokata]]}} {{Image label small|x=0.715|y=0.105|scale=850|text=[[Trabzonas ils|Trabzona]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.205|scale=850|text=[[Tundželi ils|Tundželi]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.245|scale=850|text=[[Ušakas ils|Ušaka]]}} {{Image label small|x=0.925|y=0.24|scale=850|text=[[Vanas ils|Vana]]}} {{Image label small|x=0.295|y=0.075|scale=850|text=[[Zonguldakas ils|Zonguldaka]]}} {{Image label end}}<noinclude> [[Turcijas ili|Turcijas ilu]] karte. [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] </noinclude> o00ypz916gpzjjjpu1x3crgfhaii7q2 4506697 4506696 2026-08-14T07:52:01Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Veidne:Turcijas provinču karte]] uz [[Veidne:Turcijas ilu karte]] 4506696 wikitext text/x-wiki {{Image label begin|image=Turkey location map.svg|width=850|float=none}} {{Image label small|x=0.50|y=0.32|scale=850|text=[[Adanas ils|Adana]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.295|scale=850|text=[[Adijamanas ils|Adijamana]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.24|scale=850|text=[[Afjonkarahisaras ils|Afjonkarahisara]]}} {{Image label small|x=0.91|y=0.18|scale=850|text=[[Agri ils|Agri]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.295|scale=850|text=[[Ajdinas ils|Ajdina]]}} {{Image label small|x=0.415|y=0.26|scale=850|text=[[Aksarajas ils|Aksaraja]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.11|scale=850|text=[[Amasjas ils|Amasja]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.17|scale=850|text=[[Ankaras ils|Ankara]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.34|scale=850|text=[[Antaljas ils|Antalja]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.09|scale=850|text=[[Ardahanas ils|Ardahana]]}} {{Image label small|x=0.825|y=0.09|scale=850|text=[[Artvinas ils|Artvina]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.14|scale=850|text=[[Bajburtas ils|Bajburta]]}} {{Image label small|x=0.1|y=0.18|scale=850|text=[[Balikesiras ils|Balikesira]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.055|scale=850|text=[[Bartinas ils|Bartina]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.275|scale=850|text=[[Batmanas ils|Batmana]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.15|scale=850|text=[[Biledžikas ils|Biledžika]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.21|scale=850|text=[[Bingelas ils|Bingela]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.24|scale=850|text=[[Bitlisas ils|Bitlisa]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.124|scale=850|text=[[Bolu ils|Bolu]]}} {{Image label small|x=0.225|y=0.31|scale=850|text=[[Burduras ils|Burdura]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.15|scale=850|text=[[Bursas ils|Bursa]]}} {{Image label small|x=0.05|y=0.15|scale=850|text=[[Čanakales ils|Čanakale]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.11|scale=850|text=[[Čankiri ils|Čankiri]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.12|scale=850|text=[[Čorumas ils|Čoruma]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.3|scale=850|text=[[Denizli ils|Denizli]]}} {{Image label small|x=0.735|y=0.27|scale=850|text=[[Dijarbakiras ils|Dijarbakira]]}} {{Image label small|x=0.285|y=0.10|scale=850|text=[[Dizdžes ils|Dizdže]]}} {{Image label small|x=0.055|y=0.07|scale=850|text=[[Edirnes ils|Edirne]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.24|scale=850|text=[[Elazigas ils|Elazīga]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.175|scale=850|text=[[Erzindžanas ils|Erzindžana]]}} {{Image label small|x=0.8|y=0.15|scale=850|text=[[Erzurumas ils|Erzuruma]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.18|scale=850|text=[[Eskišehiras ils|Eskišehira]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.33|scale=850|text=[[Gaziantepas ils|Gaziantepa]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.13|scale=850|text=[[Gimišhanes ils|Gimišhane]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.11|scale=850|text=[[Giresunas ils|Giresuna]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.31|scale=850|text=[[Hakari ils|Hakari]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.37|scale=850|text=[[Hatajas ils|Hataja]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.28|scale=850|text=[[Ispartas ils|Isparta]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.24|scale=850|text=[[Izmiras ils|Izmira]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.163|scale=850|text=[[Īgdiras ils|Īgdira]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.115|scale=850|text=[[Jalovas ils|Jalova]]}} {{Image label small|x=0.485|y=0.175|scale=850|text=[[Jozgatas ils|Jozgata]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.275|scale=850|text=[[Kahramanmarašas ils|Kahraman-<br />maraša]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.23|scale=850|text=[[Kajseri ils|Kajseri]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.085|scale=850|text=[[Karabikas ils|Karabika]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.33|scale=850|text=[[Karamanas ils|Karamana]]}} {{Image label small|x=0.89|y=0.13|scale=850|text=[[Karsas ils|Karsa]]}} {{Image label small|x=0.395|y=0.06|scale=850|text=[[Kastamonu ils|Kastamonu]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.355|scale=850|text=[[Kilisas ils|Kilisa]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.165|scale=850|text=[[Kirikales ils|Kirikale]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.05|scale=850|text=[[Kirklareli ils|Kirklareli]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.20|scale=850|text=[[Kiršehiras ils|Kiršehira]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=850|text=[[Kitahjas ils|Kitahja]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.105|scale=850|text=[[Kodžaeli ils|Kodžaeli]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.28|scale=850|text=[[Konjas ils|Konja]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.25|scale=850|text=[[Malatjas ils|Malatja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.23|scale=850|text=[[Manisas ils|Manisa]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.315|scale=850|text=[[Mardinas ils|Mardina]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.35|scale=850|text=[[Mersinas ils|Mersina]]}} {{Image label small|x=0.83|y=0.217|scale=850|text=[[Mušas ils|Muša]]}} {{Image label small|x=0.135|y=0.33|scale=850|text=[[Muglas ils|Mugla]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.23|scale=850|text=[[Nevšehiras ils|Nevšehira]]}} {{Image label small|x=0.465|y=0.28|scale=850|text=[[Nigdes ils|Nigde]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.106|scale=850|text=[[Ordu ils|Ordu]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.31|scale=850|text=[[Osmanijes ils|Osmanije]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.095|scale=850|text=[[Rizes ils|Rize]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.12|scale=850|text=[[Sakarjas ils|Sakarja]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.085|scale=850|text=[[Samsunas ils|Samsuna]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.285|scale=850|text=[[Siirtas ils|Siirta]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.06|scale=850|text=[[Sinopas ils|Sinopa]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.18|scale=850|text=[[Sivasas ils|Sivasa]]}} {{Image label small|x=0.155|y=0.085|scale=850|text=[[Stambulas ils|Stambula]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.33|scale=850|text=[[Šanliurfas ils|Šanliurfa]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.31|scale=850|text=[[Širnakas ils|Širnaka]]}} {{Image label small|x=0.085|y=0.09|scale=850|text=[[Tekirdagas ils|Tekirdaga]]}} {{Image label small|x=0.56|y=0.13|scale=855|text=[[Tokatas ils|Tokata]]}} {{Image label small|x=0.715|y=0.105|scale=850|text=[[Trabzonas ils|Trabzona]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.205|scale=850|text=[[Tundželi ils|Tundželi]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.245|scale=850|text=[[Ušakas ils|Ušaka]]}} {{Image label small|x=0.925|y=0.24|scale=850|text=[[Vanas ils|Vana]]}} {{Image label small|x=0.295|y=0.075|scale=850|text=[[Zonguldakas ils|Zonguldaka]]}} {{Image label end}}<noinclude> [[Turcijas ili|Turcijas ilu]] karte. [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] </noinclude> o00ypz916gpzjjjpu1x3crgfhaii7q2 4506699 4506697 2026-08-14T07:53:38Z Treisijs 347 4506699 wikitext text/x-wiki {{Image label begin|image=Turkey location map.svg|width=850|float={{{float|none}}}} {{Image label small|x=0.50|y=0.32|scale=850|text=[[Adanas ils|Adana]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.295|scale=850|text=[[Adijamanas ils|Adijamana]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.24|scale=850|text=[[Afjonkarahisaras ils|Afjonkarahisara]]}} {{Image label small|x=0.91|y=0.18|scale=850|text=[[Agri ils|Agri]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.295|scale=850|text=[[Ajdinas ils|Ajdina]]}} {{Image label small|x=0.415|y=0.26|scale=850|text=[[Aksarajas ils|Aksaraja]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.11|scale=850|text=[[Amasjas ils|Amasja]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.17|scale=850|text=[[Ankaras ils|Ankara]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.34|scale=850|text=[[Antaljas ils|Antalja]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.09|scale=850|text=[[Ardahanas ils|Ardahana]]}} {{Image label small|x=0.825|y=0.09|scale=850|text=[[Artvinas ils|Artvina]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.14|scale=850|text=[[Bajburtas ils|Bajburta]]}} {{Image label small|x=0.1|y=0.18|scale=850|text=[[Balikesiras ils|Balikesira]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.055|scale=850|text=[[Bartinas ils|Bartina]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.275|scale=850|text=[[Batmanas ils|Batmana]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.15|scale=850|text=[[Biledžikas ils|Biledžika]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.21|scale=850|text=[[Bingelas ils|Bingela]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.24|scale=850|text=[[Bitlisas ils|Bitlisa]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.124|scale=850|text=[[Bolu ils|Bolu]]}} {{Image label small|x=0.225|y=0.31|scale=850|text=[[Burduras ils|Burdura]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.15|scale=850|text=[[Bursas ils|Bursa]]}} {{Image label small|x=0.05|y=0.15|scale=850|text=[[Čanakales ils|Čanakale]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.11|scale=850|text=[[Čankiri ils|Čankiri]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.12|scale=850|text=[[Čorumas ils|Čoruma]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.3|scale=850|text=[[Denizli ils|Denizli]]}} {{Image label small|x=0.735|y=0.27|scale=850|text=[[Dijarbakiras ils|Dijarbakira]]}} {{Image label small|x=0.285|y=0.10|scale=850|text=[[Dizdžes ils|Dizdže]]}} {{Image label small|x=0.055|y=0.07|scale=850|text=[[Edirnes ils|Edirne]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.24|scale=850|text=[[Elazigas ils|Elazīga]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.175|scale=850|text=[[Erzindžanas ils|Erzindžana]]}} {{Image label small|x=0.8|y=0.15|scale=850|text=[[Erzurumas ils|Erzuruma]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.18|scale=850|text=[[Eskišehiras ils|Eskišehira]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.33|scale=850|text=[[Gaziantepas ils|Gaziantepa]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.13|scale=850|text=[[Gimišhanes ils|Gimišhane]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.11|scale=850|text=[[Giresunas ils|Giresuna]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.31|scale=850|text=[[Hakari ils|Hakari]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.37|scale=850|text=[[Hatajas ils|Hataja]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.28|scale=850|text=[[Ispartas ils|Isparta]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.24|scale=850|text=[[Izmiras ils|Izmira]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.163|scale=850|text=[[Īgdiras ils|Īgdira]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.115|scale=850|text=[[Jalovas ils|Jalova]]}} {{Image label small|x=0.485|y=0.175|scale=850|text=[[Jozgatas ils|Jozgata]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.275|scale=850|text=[[Kahramanmarašas ils|Kahraman-<br />maraša]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.23|scale=850|text=[[Kajseri ils|Kajseri]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.085|scale=850|text=[[Karabikas ils|Karabika]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.33|scale=850|text=[[Karamanas ils|Karamana]]}} {{Image label small|x=0.89|y=0.13|scale=850|text=[[Karsas ils|Karsa]]}} {{Image label small|x=0.395|y=0.06|scale=850|text=[[Kastamonu ils|Kastamonu]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.355|scale=850|text=[[Kilisas ils|Kilisa]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.165|scale=850|text=[[Kirikales ils|Kirikale]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.05|scale=850|text=[[Kirklareli ils|Kirklareli]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.20|scale=850|text=[[Kiršehiras ils|Kiršehira]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=850|text=[[Kitahjas ils|Kitahja]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.105|scale=850|text=[[Kodžaeli ils|Kodžaeli]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.28|scale=850|text=[[Konjas ils|Konja]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.25|scale=850|text=[[Malatjas ils|Malatja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.23|scale=850|text=[[Manisas ils|Manisa]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.315|scale=850|text=[[Mardinas ils|Mardina]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.35|scale=850|text=[[Mersinas ils|Mersina]]}} {{Image label small|x=0.83|y=0.217|scale=850|text=[[Mušas ils|Muša]]}} {{Image label small|x=0.135|y=0.33|scale=850|text=[[Muglas ils|Mugla]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.23|scale=850|text=[[Nevšehiras ils|Nevšehira]]}} {{Image label small|x=0.465|y=0.28|scale=850|text=[[Nigdes ils|Nigde]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.106|scale=850|text=[[Ordu ils|Ordu]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.31|scale=850|text=[[Osmanijes ils|Osmanije]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.095|scale=850|text=[[Rizes ils|Rize]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.12|scale=850|text=[[Sakarjas ils|Sakarja]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.085|scale=850|text=[[Samsunas ils|Samsuna]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.285|scale=850|text=[[Siirtas ils|Siirta]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.06|scale=850|text=[[Sinopas ils|Sinopa]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.18|scale=850|text=[[Sivasas ils|Sivasa]]}} {{Image label small|x=0.155|y=0.085|scale=850|text=[[Stambulas ils|Stambula]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.33|scale=850|text=[[Šanliurfas ils|Šanliurfa]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.31|scale=850|text=[[Širnakas ils|Širnaka]]}} {{Image label small|x=0.085|y=0.09|scale=850|text=[[Tekirdagas ils|Tekirdaga]]}} {{Image label small|x=0.56|y=0.13|scale=855|text=[[Tokatas ils|Tokata]]}} {{Image label small|x=0.715|y=0.105|scale=850|text=[[Trabzonas ils|Trabzona]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.205|scale=850|text=[[Tundželi ils|Tundželi]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.245|scale=850|text=[[Ušakas ils|Ušaka]]}} {{Image label small|x=0.925|y=0.24|scale=850|text=[[Vanas ils|Vana]]}} {{Image label small|x=0.295|y=0.075|scale=850|text=[[Zonguldakas ils|Zonguldaka]]}} {{Image label end}}<noinclude> [[Turcijas ili|Turcijas ilu]] karte. [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] </noinclude> gjz1gaa6fm3du4fjfejxl6k3mi5zssb 4506700 4506699 2026-08-14T07:53:55Z Treisijs 347 4506700 wikitext text/x-wiki {{Image label begin|image=Turkey location map.svg|width=850|float={{{float|none}}}}} {{Image label small|x=0.50|y=0.32|scale=850|text=[[Adanas ils|Adana]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.295|scale=850|text=[[Adijamanas ils|Adijamana]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.24|scale=850|text=[[Afjonkarahisaras ils|Afjonkarahisara]]}} {{Image label small|x=0.91|y=0.18|scale=850|text=[[Agri ils|Agri]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.295|scale=850|text=[[Ajdinas ils|Ajdina]]}} {{Image label small|x=0.415|y=0.26|scale=850|text=[[Aksarajas ils|Aksaraja]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.11|scale=850|text=[[Amasjas ils|Amasja]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.17|scale=850|text=[[Ankaras ils|Ankara]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.34|scale=850|text=[[Antaljas ils|Antalja]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.09|scale=850|text=[[Ardahanas ils|Ardahana]]}} {{Image label small|x=0.825|y=0.09|scale=850|text=[[Artvinas ils|Artvina]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.14|scale=850|text=[[Bajburtas ils|Bajburta]]}} {{Image label small|x=0.1|y=0.18|scale=850|text=[[Balikesiras ils|Balikesira]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.055|scale=850|text=[[Bartinas ils|Bartina]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.275|scale=850|text=[[Batmanas ils|Batmana]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.15|scale=850|text=[[Biledžikas ils|Biledžika]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.21|scale=850|text=[[Bingelas ils|Bingela]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.24|scale=850|text=[[Bitlisas ils|Bitlisa]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.124|scale=850|text=[[Bolu ils|Bolu]]}} {{Image label small|x=0.225|y=0.31|scale=850|text=[[Burduras ils|Burdura]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.15|scale=850|text=[[Bursas ils|Bursa]]}} {{Image label small|x=0.05|y=0.15|scale=850|text=[[Čanakales ils|Čanakale]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.11|scale=850|text=[[Čankiri ils|Čankiri]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.12|scale=850|text=[[Čorumas ils|Čoruma]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.3|scale=850|text=[[Denizli ils|Denizli]]}} {{Image label small|x=0.735|y=0.27|scale=850|text=[[Dijarbakiras ils|Dijarbakira]]}} {{Image label small|x=0.285|y=0.10|scale=850|text=[[Dizdžes ils|Dizdže]]}} {{Image label small|x=0.055|y=0.07|scale=850|text=[[Edirnes ils|Edirne]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.24|scale=850|text=[[Elazigas ils|Elazīga]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.175|scale=850|text=[[Erzindžanas ils|Erzindžana]]}} {{Image label small|x=0.8|y=0.15|scale=850|text=[[Erzurumas ils|Erzuruma]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.18|scale=850|text=[[Eskišehiras ils|Eskišehira]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.33|scale=850|text=[[Gaziantepas ils|Gaziantepa]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.13|scale=850|text=[[Gimišhanes ils|Gimišhane]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.11|scale=850|text=[[Giresunas ils|Giresuna]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.31|scale=850|text=[[Hakari ils|Hakari]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.37|scale=850|text=[[Hatajas ils|Hataja]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.28|scale=850|text=[[Ispartas ils|Isparta]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.24|scale=850|text=[[Izmiras ils|Izmira]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.163|scale=850|text=[[Īgdiras ils|Īgdira]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.115|scale=850|text=[[Jalovas ils|Jalova]]}} {{Image label small|x=0.485|y=0.175|scale=850|text=[[Jozgatas ils|Jozgata]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.275|scale=850|text=[[Kahramanmarašas ils|Kahraman-<br />maraša]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.23|scale=850|text=[[Kajseri ils|Kajseri]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.085|scale=850|text=[[Karabikas ils|Karabika]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.33|scale=850|text=[[Karamanas ils|Karamana]]}} {{Image label small|x=0.89|y=0.13|scale=850|text=[[Karsas ils|Karsa]]}} {{Image label small|x=0.395|y=0.06|scale=850|text=[[Kastamonu ils|Kastamonu]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.355|scale=850|text=[[Kilisas ils|Kilisa]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.165|scale=850|text=[[Kirikales ils|Kirikale]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.05|scale=850|text=[[Kirklareli ils|Kirklareli]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.20|scale=850|text=[[Kiršehiras ils|Kiršehira]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=850|text=[[Kitahjas ils|Kitahja]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.105|scale=850|text=[[Kodžaeli ils|Kodžaeli]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.28|scale=850|text=[[Konjas ils|Konja]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.25|scale=850|text=[[Malatjas ils|Malatja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.23|scale=850|text=[[Manisas ils|Manisa]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.315|scale=850|text=[[Mardinas ils|Mardina]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.35|scale=850|text=[[Mersinas ils|Mersina]]}} {{Image label small|x=0.83|y=0.217|scale=850|text=[[Mušas ils|Muša]]}} {{Image label small|x=0.135|y=0.33|scale=850|text=[[Muglas ils|Mugla]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.23|scale=850|text=[[Nevšehiras ils|Nevšehira]]}} {{Image label small|x=0.465|y=0.28|scale=850|text=[[Nigdes ils|Nigde]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.106|scale=850|text=[[Ordu ils|Ordu]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.31|scale=850|text=[[Osmanijes ils|Osmanije]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.095|scale=850|text=[[Rizes ils|Rize]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.12|scale=850|text=[[Sakarjas ils|Sakarja]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.085|scale=850|text=[[Samsunas ils|Samsuna]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.285|scale=850|text=[[Siirtas ils|Siirta]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.06|scale=850|text=[[Sinopas ils|Sinopa]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.18|scale=850|text=[[Sivasas ils|Sivasa]]}} {{Image label small|x=0.155|y=0.085|scale=850|text=[[Stambulas ils|Stambula]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.33|scale=850|text=[[Šanliurfas ils|Šanliurfa]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.31|scale=850|text=[[Širnakas ils|Širnaka]]}} {{Image label small|x=0.085|y=0.09|scale=850|text=[[Tekirdagas ils|Tekirdaga]]}} {{Image label small|x=0.56|y=0.13|scale=855|text=[[Tokatas ils|Tokata]]}} {{Image label small|x=0.715|y=0.105|scale=850|text=[[Trabzonas ils|Trabzona]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.205|scale=850|text=[[Tundželi ils|Tundželi]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.245|scale=850|text=[[Ušakas ils|Ušaka]]}} {{Image label small|x=0.925|y=0.24|scale=850|text=[[Vanas ils|Vana]]}} {{Image label small|x=0.295|y=0.075|scale=850|text=[[Zonguldakas ils|Zonguldaka]]}} {{Image label end}}<noinclude> [[Turcijas ili|Turcijas ilu]] karte. [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] </noinclude> 28mzx6kvoavw2kjmbsna7umjpq72dod 0 47950 4506551 4454688 2026-08-13T18:02:02Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506551 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Political cartoon commenting on women's voting rights in Quebec.jpg|right|thumb|250px|[[Kanāda]]s politiskā karikatūra, kurā teikts:<br />"Ziņu biļetens: pirmo reizi Turcijas vēsturē sievietes balsos un būs tiesīgas uz valsts amatu vispārējās vēlēšanās, kas notiks šonedēļ."<br />Sievietēm tika piešķirtas tiesības balsot Turcijā 1930. gadā, bet balsstiesības netika attiecinātas uz sievietēm Kvebekas provinces vēlēšanās līdz 1940. gadam]] '''Ataturka reformas''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Atatürk Devrimleri'' vai ''Atatürk İnkılapları'') bija nozīmīgas reformas, kas notika [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] vadībā neilgi pēc [[Turcijas Republika]]s dibināšanas visās jomās: politikā, tiesību sistēmā, kultūrā, sabiedrībā un ekonomikā. Visās valsts pārvaldes nozarēs galvenie reformu veicēji bija [[Tanzimats|Tanzimata]] laikmeta moderno skolu absolventi, ieskaitot Ataturku, kā arī [[Republikāņu tautas partija]]s piekritēji, kuru uzskati balstījās uz Rietumu idejām.<ref name="science">Regine ERICHSEN, «Scientific Research and Science Policy in Turkey», in Cemoti, n° 25 - Les Ouïgours au vingtième siècle, [En ligne], mis en ligne le 5 décembre 2003</ref> Idejas galvenais virziens bija [[Turcija]]s sabiedrības pārveide par rietumniecisku valsti, lai tā spētu modernizēties.<ref>S. N. Eisenstadt, “The Kemalist Regime and Modernization: Some Comparative and Analytical Remarks,” in J. Landau, ed., Atatürk and the Modernization of Turkey, Boulder, Colorado: Westview Press, 1984, 3–16</ref> Reformas sākās līdz ar [[Turcijas konstitūcija (1924)|modernizētas konstitūcijas]] pieņemšanu un ar eiropeiskas tiesību sistēmas ieviešanu. Tai sekoja pilnīga valsts pārvaldes [[Sekulārisms Turcijā|sekularizācija]] un modernizācija, bet jo īpaši izglītības sistēmā. Tika veicināta valsts industrializācija, samazinot importu un, izveidojot valsts uzņēmumus un valsts bankas.<ref name="science"/> Pastāv uzskats, ka Ataturka reformas ir līdzīgas revolūcijai, nevis tikai reformām, kuru ieviešana norisēja divas desmitgades. Reformas saucamas par revolūciju arī tādēļ, ka tās ieviesa, pastāvot vienpartijas sistēmai un, ka tās sabiedrībai uzspieda valdošā elite. Tāpat arī pastāv uzskats, ka ar daudzpartiju sistēmu nebūtu iespējams nodrošināt reformu īstenošanu. == Politiskās reformas == Laikā, kad tika dibināta jaunā republika, turpināja pastāvēt arī [[Osmaņu impērija]] ar visu tās ievērojamo reliģisko un majestātisko mantojumu. [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] politiskās reformas aptvēra vairākas izmaiņas iekārtā. [[Ankara]]s valdība likvidēja [[Osmaņu dinastija|sultanātu]], bet joprojām cilvēku vidū aktuāli bija tā atstātie simboli un tradīcijas. Tomēr, ļoti rūpīgi izstrādātā politisko pārmaiņu programma uzreiz sāka spēcīgi ietekmēt Osmaņu impērijā pastāvējušo sarežģīto iekārtu.<ref>Jacob M. Landau "Atatürk and the Modernization of Turkey" page 57.</ref> Reformu pirmie pasākumi, lai varētu proklamēt republiku, bija no 1383. gada valdījušās [[Osmaņu dinastija]]s varas likvidēšana un visu dinastijas locekļu izraidīšana no valsts (01.11.1922.). Republikas proklamēšana [[1923]]. gada [[29. oktobris|29. oktobrī]] deva turku tautai tiesības uz varu ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Vēlāk (03.03.1924.) šī pārmaiņu procesa gaitā tika likvidēts arī osmaņu sultāna [[kalifāts]]. Izmaiņas tika izdarītas ne tikai valsts un sabiedrības iekārtā, bet arī sociālajā un politiskajā vērtību sistēmā un ideoloģijā.<ref name="military">Ali Arslan "The evaluation of parliamentary democracy in turkey and Turkish political elites" HAOL, núm. 6 (invierno, 2005), 131-141</ref> Reformas tika īstenotas starpkaru periodā un ar to izskaidrojams lielā karaspēka līdzdalība valsts dzīvē. Karaspēkā dienēja 16,9% no visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem — mūsdienās karaspēkā dien tikai 3%.<ref name="military"/> === Sekulārisms === Sekulārisma pirmsākumi meklējami [[Tanzimats|Tanzimata]] reformās vēl [[Osmaņu impērija]]s laikā, kā arī osmaņu [[Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets|pirmās konstitūcijas]] un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|otrās konstitūcijas]] laikmetos. Viens no iemesliem valsts sabrukumam bija osmaņu nespēja iekļaut valstī ievērojamo arābu iedzīvotāju daļu. Tika apgalvots, ka reformas „atsvešinājušas sabiedrības slāņus” un „valsts nesaskaņas ar reliģiju ir skaidri saskatāmas, ... [[islāms]] līdz ar to ir kļuvis par politisku ieroci arābu sabiedrības rokās.” Nesaskaņas izraisīja [[Arābu sacelšanās|arābu sacelšanos]]. Tādēļ [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] reformas centās neatkārtot šo pieredzēto neveiksmi. Tā vietā, lai izraisītu islāma nostatīšanu pretstatā [[Kemalisma ideoloģija|kemalistu]] valstij, tika nolemts islāmu pārvērst par daudz plurālistiskāku. Reformas netika ieviestas vienā mirklī, ņemot vērā tikai jaunās republikas vajadzības. Tās tika veidotas, izstrādājot programmu, kas balstījās uz [[Osmaņu impērija]]s politisko pieredzi. Idejas, kas tikai tika attīstītas tālāk 21. gadsimtā, sakņojās turku islāma sūfisma pamatos. Likvidējot [[Osmaņu kalifāts|kalifātu]], tika likvidēta arī reliģiskā izglītības sistēma un ieviesta jauna valsts izglītības sistēma. Lai ieviestu jaunu, sekulāru tiesību sistēmu un uz Šveices civilkodeksa balstītu civilkodeksu, tika likvidētas islāma tiesas un [[šariats|šariata]] tiesību sistēma. Ataturka reformas kopumā nebija vērstas pret islāmu. Tika izveidota Reliģisko lieto pārvalde ([[turku valoda|turku]]: ''Diyanet İşleri Başkanlığı''), kuras uzdevums ir „veikt funkcijas, kas saistītas ar islāma ticību, kalpošanu un ētiku; izglītot sabiedrību par reliģiskiem jautājumiem; pārzināt reliģiskās kulta vietas.” Valsts līdz ar to bija nostājusies „sāņus” jebkurai reliģijai un nepildīja kādas reliģijas veicinātāja vai ierobežotāja funkciju. === Tautas suverēnā vara === [[Osmaņu impērija]] bija reliģiska impērija, kurā iedzīvotāji baudīja reliģisku autonomiju ([[millets|milletu]]). Sabiedrību vadīja vēlētas amatpersonas un kopienu padomes, piem. virsrabīns, reliģiskās tiesas u.c. Visi sabiedriskie jautājumi tika risināti atbilstoši attiecīgās reliģijas dogmām. Ar Ataturka reformām tika panākta reliģijas pilnīga nošķiršana no politikas un tautai tika dota suverēnā vara. Osmaņu kopienu iekārta tika uzskatīta par reliģisku institūtu (tā darbojās uz reliģisko doktrīnu pamata) un tādēļ šīm institūcijām tika liegts jebkāds valsts atbalsts. Rezultātā tika mainīta visa valsts sabiedrības uzbūve. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, vairākas turīgākās ģimenes, kas agrāk bija ziedojuši sabiedriskiem fondiem, skolām, slimnīcām u.c., tagad sāka zaudēt savus līdzekļus un emigrēja. Reliģiskās institūcijas centās bez valsts atbalsta uzturēt savu darbību un pielāgoties, bet vairākumā gadījumu tas neizdevās. Tomēr pastāvēja arī gadījumi, kad valsts institūcijas bija kādas reliģijas aizstāvētāja un nepieļāva antireliģiskas kustības (piemēram, antisemītismu). Tika uzsvērta visu pilsoņu līdzatbildība jaunās republikas aizsardzībā. Reformu gaitā pat tika mainīts sauciens uz lūgšanām (azāns) no arābu uz turku valodu. Valsts nepieļāva jebkādu politisku kustību veidošanos ar reliģiskiem uzskatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://host.hostln.com/~shazar/moreshet/delegations/Turkey%202002/documents/Historical%20background.doc |title=host.hostln.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|06|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070628171921/http://host.hostln.com/~shazar/moreshet/delegations/Turkey%202002/documents/Historical%20background.doc |archivedate={{dat|2007|06|28||bez}} }}</ref> [[1924]]. gada [[Turcijas konstitūcija]] noteica Turcijas suverenitātes un neatkarības pamatus. Jaunā sistēma noteica, ka varu valstī dala ministru kabinets (ar ministru prezidentu) un valsts prezidents, bet likumdevēja tiesības pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]]i.<ref name="Jen">Jennifer McEwan, Jennifer Bean "The Effect of Popular Mobilization on Constitutional Design: An Analysis of Mexico and Turkey Midwest Political Science Association’s Annual Meeting 2005</ref> Tomēr, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, Ataturks un viņa piekritēji uzskatīja, ka visi svarīgie lēmumi nododami balsošanai asamblejā.<ref name="Jen"/> Ataturkam nebija problēmu ar lēmumu apstiprināšanu parlamentā, jo tajā bija pārstāvēta tikai viena partija. Situācija mainījās tikai 1945. gadā, kad notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas.<ref name="Jen"/> === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1922|11|1}} | Tiek gāzts [[Osmaņu dinastija|sultāns]]. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" | {{Dat|1923|10|29}} | [[Turcijas Republika]]s proklamēšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" | {{Dat|1924|3|3}} | Tiek likvidēts [[Osmaņu kalifāts|kalifāta]] tituls. |} == Sociālās reformas == === Apģērbs === [[Attēls:Ataturk-hatreform.jpg|thumb|Ataturks [[Panama (cepure)|Panamas cepurē]] 1925. gadā.]] Tā kā [[Osmaņu impērija]]s iekārta balstījās uz personu reliģiskās piederības, reliģisko tērpu un simbolu valkāšana bija ierasta parādība. Noteikumi par apģērbu skāra tikai ģērbšanos ārpus reliģiskajām kulta vietām (mošejām un baznīcām). Soli pa solim, sākot ar 1923. gadu tika īstenotas vairākas ģērbšanās reformas. 1925. gadā tika pieņemts galvassegu likums, ar kuru tika aizliegta [[Feska|feskas]] valkāšana, jo tas tika uzskatīts par vecās feodālās sistēmas simbolu. Feska kā galvassega tika ieviesta 1826. gadā, kad visas galvassegas sultāns [[Mahmuds II]] lika nomainīt ar fesku. 1934. gadā tika pieņemts likums par aizliegtajiem apģērbiem un ar to tika aizliegts nēsāt lakatu un turbānu, bet tika sekmēta eiropeiska apģērba nēsāšana. {{Dat|2008|2|22}} [[Turcija]]s prezidents [[Abdullahs Gils]] parakstīja parlamentā pieņemtos grozījumus šajā likumā un tagad sievietēm Turcijas mācību iestādēs ir atļauts nēsāt zem zoda viegli sasietus tradicionālos lakatus.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7259694.stm BBC News: Turkey ends student headscarf ban]</ref> Toties joprojām ir spēkā aizliegums nēsāt musulmaņu lakatus, kas pilnībā nosedz kaklu, čadras un visu augumu apsedzošās burkas.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7263879.stm BBC News: Turkey academics defy scarf law]</ref> === Sieviešu tiesības === Izmaiņas Turcijas ģimenes tiesībās un civilkodeksā, ieskaitot sieviešu tiesības balsot bija „izrāviens ne tikai islāma pasaulē, bet arī rietumu pasaulē”.<ref>Necla Arat in Marvine Howe's "Turkey today" page 18</ref> Veicot izmaiņas (1926-1934), tika nostiprināta dzimumu līdztiesība un nolīdzinātas citas [[nevienlīdzība]]s. Pirmo reizi Turcijas vēsturē sievietēm tika dotas tiesības vēlēt un tikt ievēlētām, kā arī tiesības uz īpašumu. Turcijas sievietes, atšķirībā no sievietēm citās valstīs, necīnījās par savām tiesībām. Viņas savas tiesības ieguva ar atbalsta nodrošināšanu Ataturka sekulārisma principiem.<ref>Nüket Kardam "Turkey's Engagement With Global Women's Human Rights" page 88</ref> === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1925|11|25}} | Galvassegu un apģērba izmaiņas. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1925|11|30}} | Reliģisko konventu un [[derviši|dervišu]] ložu slēgšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1934|6|21}} | Likums par uzvārdiem. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1934|11|26}} | Titulu un segvārdu (goda vārdu) atcelšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1935|10|14}} | Masonu ložu slēgšana.<ref>"[https://eresources.nlb.gov.sg/newspapers/digitised/article/maltribune19351014-1.2.24 TURKISH BAN ON FREEMASONS. All Lodges To Be Abolished]". ''Malaya Tribune'', 14 October 1935, p. 5. ''The Government has decided to abolish all Masonic lodges in Turkey on the ground that Masonic principles are incompatible with nationalistic policy.''</ref><ref>''[https://dergipark.org.tr/tr/download/article-file/477375 Atatürk Döneminde Masonluk ve Masonlarla İlişkilere Dair Bazı Arşiv Belgeleri]'', Kemal Özcan</ref> |} == Tiesību sistēmas reformas == {{Pamatraksts|Turcijas tiesību sistēma|Turcijas konstitūcija}} [[Osmaņu impērija]] bija balstīta uz reliģijām un katras reliģijas kopienai bija zināmas autonomijas tiesības. Atkarībā no attiecīgās reliģijas pamatnostādnēm, tās piekritēji bija pakļauti tās likumiem: islāma [[šariats]], katoļu kanoni vai jūdaisma halaha. [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] reformu gaitā valsts tika pilnīgi nošķirta no reliģijas un par nelokāmu pamatprincipu tiesību sistēmai [[Turcijas konstitūcija|konstitūcijā]] tika noteikts [[laicīgums]] ([[franču valoda|franču]]: ''laïcité''). Lai realizētu šo principu, tika slēgtas [[islāms|islāma]] tiesas un šariats tika aizvietots ar [[Sekulārisms Turcijā|sekulāru]] civilkodeksu (pēc [[Šveice]]s parauga) un ar [[Kriminālkodekss|kriminālkodeksu]] (pēc [[Itālija]]s parauga). Konstitūcijā tika noteikta dzimumu līdztiesība un {{Dat|1934|12|5}} sievietēm tika piešķirtas visas tiesības iesaistīties valsts politikā — ātrāk par vairākām [[Eiropa]]s valstīm. [[1920]]. gadā, kā arī mūsdienās, islāma likumi vairs nesaturēja pietiekami detalizētus nosacījumus politisko institūciju darbībai un komercdarbībai.<ref name="TIMUR">TIMUR, Hıfzı.1956. "The Place of Islamic Law in Turkish Law Reform," Annales de la Faculté de Droit d'Istanbul. Istanbul: Fakülteler Matbaası.</ref> Osmaņu impērija sabruka ne tikai tādēļ, ka tās iekārta bija novecojusi, bet tās tradīcijas vairs neatbilda faktiskajam stāvoklim valstī. Piemēram, islāma reliģiskie noteikumi, kas regulēja kriminālnoziegumu iztiesāšanu vairs nekalpoja to paredzētajam nolūkam.<ref name="TIMUR"/> Jau 19. gadsimta sākumā Osmaņu tiesību sistēma un likumi vairs nespēja risināt plašāku sociālo sistēmu jautājumus. Ne-musulmaņu milleti ietekmējās no Eiropas renesanses laikmeta un mainījās līdzi laikam, bet islāma tiesību sistēma palika nemainīga un tādēļ radās arvien lielāka plaisa šo divu kopienu starpā. Jaunie [[Turcijas Republika]]s likumi vairs nepieļāva agrāko [[Medželles kodekss|Medželles kodeksa]] poligāmiju.<ref>Dr. Ayfer Altay "Difficulties Encountered in the Translation of Legal Texts: The Case of Turkey" Translation Journal Volume 6, No. 4</ref> Medželles likumos bija arī citi nosacījumi, kurus to neatbilstības dēļ nācās atcelt. Poligāmija, tāpat kā daudzās mūsdienu arābu musulmaņu sabiedrībās, bija ierasta parādība arī Osmaņu impērijā. Ataturka reformas var uzskatīt par pilnībā pabeigtām Osmaņu impērijas modernizācijas reformām. Impērija centās īstenot savu tiesību sistēmu ar [[1839]]. gada reformu rīkojumu, ieviešot vienlīdzību visu iedzīvotāju starpā. [[1841]]. gadā tika sagatavots jauns kriminālkodeksa projekts. Osmaņu impērija paspēja sabrukt, kamēr vēl nebija noteiktu tiesību aktu ģimenes tiesībās.<ref name="TIMUR"/> Tieši likumdošana šajās jomās bija viens no ievērojamākajiem Ataturka reformu panākumiem tiesību jomā. === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1934|12|5}} | Sievietēm piešķir tiesības balotēties un balsot vispārējās vēlēšanās. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1926|3|1}} | Jauna krimināllikuma pieņemšana pēc Itālijas parauga. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1937|2|5}} | Konstitūcijā tiek noteikts [[laicisms|laicisma]] princips. |} == Izglītības reformas == [[Attēls:Atatürk Pertek Halkevi'nde (1937).jpg|200px|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks]] apmeklē [[Tautas nams (Turcija)|Tautas namu]]]] {{Pamatraksts|Izglītība Turcijā}} Izglītības reformas, [[Tautas nams (Turcija)|Tautas namu]] atvēršana un [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] braucieni, mācot jauno alfabētu pa visu valsti, palielināja iedzīvotāju lasītprasmi no 20% līdz 90%. Lasītprasmes reformu arī veicināja privātās izdevējdarbības veicināšana, pieņemot Autortiesību likumu un, organizējot vairākas konferences par autortiesībām, sabiedrības izglītību un zinātnisko literatūru. === Unifikācija === Izglītības sistēmas unifikācija sastāvēja no diviem galvenajiem virzieniem. Pirmais bija demokratizācija un otrs — [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisma]] ieviešana izglītības nozarē. Izglītības reformas pamatā bija trīs galvenie nosacījumi.<ref name="education">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.meb.gov.tr/Stats/apk2001ing/Section_3/1TransformationMotivated.htm| title=Education since republic| publisher=Ministry of education| accessdate=2007-01-01| archive-date=2006-07-20| archive-url=https://web.archive.org/web/20060720184811/http://www.meb.gov.tr/Stats/apk2001ing/Section_3/1TransformationMotivated.htm}}</ref> Pirmkārt, Tautas izglītības ministrijas pārziņā tika nodotas visas agrāk Reliģijas lietu pārvaldei padotās [[medrese]]s un skolas.<ref name="education"/> Otrkārt, no reliģijas lietu budžeta visi izglītībai paredzētie līdzekļi tika pārnesti uz izglītības budžetu.<ref name="education"/> Treškārt, Tautas izglītības ministrijai bija jāizveido reliģijas nodaļa, kas rūpējās par teoloģijas speciālistu sagatavošanu un izglītošanu atsevišķās skolās, neatkarīgi no iestādēm (''Darülfünûn''), kas gatavoja islāma imamus un hatipus.<ref name="education"/> === Modernizācija === {{Dat|1928|11|1}} Valodas komisijā pēc [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] ierosinājuma tika apstiprināts jaunais [[turku alfabēts]], kas aizstāja iepriekš lietoto [[arābu rakstība|arābu rakstību]]. Papildus jaunam alfabētam, notika visas valodas reforma, kurā no valodas tika izņemti vairāki no citām valodām aizgūti vārdi.<ref name="nafi">Nafi YALIN. ''The Turkish language reform: a unique case of language planning in the world'', Bilim dergisi 2002 Vol.3 page 9</ref> Atteikšanos no arābu rakstības pamatoja ar to, ka [[turku valoda]]s fonētikai tā nav piemērota un ir nepieciešami citi simboli, ar kuriem attēlot valodai raksturīgās skaņas.<ref name="nafi"/> Tika izveidota [[Turcijas Valodas asociācija]] un [[Turcijas Vēstures biedrība]]. === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1924|3|3}} | Izglītības sistēmas unifikācija. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1928|11|1}} | Jaunā turku alfabēta apstiprināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1931]] | [[Turcijas Valodas asociācija]]s un [[Turcijas Vēstures biedrība]]s dibināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1928|1|1}} | [[Turcijas Izglītības asociācija]]s izveidošana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1933|5|31}} | Augstāko izglītību reglamentējošo tiesību aktu apstiprināšana. |} == Ekonomikas reformas == {{Pamatraksts|Turcijas ekonomika|}} [[Attēls:Orman Çiftliği, Ankara, 14 Temmuz 1929.png|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturks]] apmeklē paraugsaimniecību]] Ekonomisko reformu gaitā [[Turcija|Turcijā]] tika izveidotas daudzas valsts fabrikas lauksaimniecībai, mašīnbūvei un tekstilrūpniecībai. Liela daļa šo fabriku kļuva par veiksmīgiem uzņēmumiem un tos 20. gadsimta beigās [[privatizācija|privatizēja]]. Par nākamo svarīgāko soli valsts industrializācijā [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturks]] uzskatīja valsts vienotas dzelzceļa sistēmas izveidi. [[1927]]. gadā ar viņa atbalstu tika izveidots [[Turcijas Republikas Valsts dzelzceļš]], kas diezgan īsā laikā izveidoja plašu dzelzceļu tīklu. === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1923|7|24}} |[[Lozannas miera līgums]] un [[Osmaņu impērijas kapitulācijas|Osmaņu impērijas kapitulāciju]] atcelšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1927]] | [[Turcijas Republikas Valsts dzelzceļš|TR Valsts dzelzceļa]] dibināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1924]] | Saskaņā ar Nedēļas dienu likumu, dienas no pirmdienas līdz piektdienai tiek noteiktas par darba dienām. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1925]] | Ataturka Paraugsaimniecību (turku: ''Atatürk Orman Çiftliği'') dibināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1925]] | Tiek ieviests [[Gregora kalendārs]] un Turcija iekļaujas starptautiskajā laika skaitīšanas zonā (+02.00) |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1926]] | Pieņem Obligāciju likumu. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1926]] | Pieņem Komerclikumu. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1933]] | Tiek ieviesta Starptautiskā mērvienību sistēma (SI) |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1933]] | Tiek apstiprināts pirmais Piecgades plāns (plānveida ekonomika). |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1937]] | Tiek apstiprināts otrais Piecgades plāns. |} == Skatīt arī == {{Portāls2|Turcija}} * [[Mustafa Kemals Ataturks]] * [[Osmaņu impērija]] * [[Sekulārisms Turcijā]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] c6ncuhkh1nabinw06g1ekc12oapgh9y 4506632 4506551 2026-08-14T04:13:25Z Treisijs 347 /* Atsauces */ 4506632 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Political cartoon commenting on women's voting rights in Quebec.jpg|right|thumb|250px|[[Kanāda]]s politiskā karikatūra, kurā teikts:<br />"Ziņu biļetens: pirmo reizi Turcijas vēsturē sievietes balsos un būs tiesīgas uz valsts amatu vispārējās vēlēšanās, kas notiks šonedēļ."<br />Sievietēm tika piešķirtas tiesības balsot Turcijā 1930. gadā, bet balsstiesības netika attiecinātas uz sievietēm Kvebekas provinces vēlēšanās līdz 1940. gadam]] '''Ataturka reformas''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Atatürk Devrimleri'' vai ''Atatürk İnkılapları'') bija nozīmīgas reformas, kas notika [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] vadībā neilgi pēc [[Turcijas Republika]]s dibināšanas visās jomās: politikā, tiesību sistēmā, kultūrā, sabiedrībā un ekonomikā. Visās valsts pārvaldes nozarēs galvenie reformu veicēji bija [[Tanzimats|Tanzimata]] laikmeta moderno skolu absolventi, ieskaitot Ataturku, kā arī [[Republikāņu tautas partija]]s piekritēji, kuru uzskati balstījās uz Rietumu idejām.<ref name="science">Regine ERICHSEN, «Scientific Research and Science Policy in Turkey», in Cemoti, n° 25 - Les Ouïgours au vingtième siècle, [En ligne], mis en ligne le 5 décembre 2003</ref> Idejas galvenais virziens bija [[Turcija]]s sabiedrības pārveide par rietumniecisku valsti, lai tā spētu modernizēties.<ref>S. N. Eisenstadt, “The Kemalist Regime and Modernization: Some Comparative and Analytical Remarks,” in J. Landau, ed., Atatürk and the Modernization of Turkey, Boulder, Colorado: Westview Press, 1984, 3–16</ref> Reformas sākās līdz ar [[Turcijas konstitūcija (1924)|modernizētas konstitūcijas]] pieņemšanu un ar eiropeiskas tiesību sistēmas ieviešanu. Tai sekoja pilnīga valsts pārvaldes [[Sekulārisms Turcijā|sekularizācija]] un modernizācija, bet jo īpaši izglītības sistēmā. Tika veicināta valsts industrializācija, samazinot importu un, izveidojot valsts uzņēmumus un valsts bankas.<ref name="science"/> Pastāv uzskats, ka Ataturka reformas ir līdzīgas revolūcijai, nevis tikai reformām, kuru ieviešana norisēja divas desmitgades. Reformas saucamas par revolūciju arī tādēļ, ka tās ieviesa, pastāvot vienpartijas sistēmai un, ka tās sabiedrībai uzspieda valdošā elite. Tāpat arī pastāv uzskats, ka ar daudzpartiju sistēmu nebūtu iespējams nodrošināt reformu īstenošanu. == Politiskās reformas == Laikā, kad tika dibināta jaunā republika, turpināja pastāvēt arī [[Osmaņu impērija]] ar visu tās ievērojamo reliģisko un majestātisko mantojumu. [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] politiskās reformas aptvēra vairākas izmaiņas iekārtā. [[Ankara]]s valdība likvidēja [[Osmaņu dinastija|sultanātu]], bet joprojām cilvēku vidū aktuāli bija tā atstātie simboli un tradīcijas. Tomēr, ļoti rūpīgi izstrādātā politisko pārmaiņu programma uzreiz sāka spēcīgi ietekmēt Osmaņu impērijā pastāvējušo sarežģīto iekārtu.<ref>Jacob M. Landau "Atatürk and the Modernization of Turkey" page 57.</ref> Reformu pirmie pasākumi, lai varētu proklamēt republiku, bija no 1383. gada valdījušās [[Osmaņu dinastija]]s varas likvidēšana un visu dinastijas locekļu izraidīšana no valsts (01.11.1922.). Republikas proklamēšana [[1923]]. gada [[29. oktobris|29. oktobrī]] deva turku tautai tiesības uz varu ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Vēlāk (03.03.1924.) šī pārmaiņu procesa gaitā tika likvidēts arī osmaņu sultāna [[kalifāts]]. Izmaiņas tika izdarītas ne tikai valsts un sabiedrības iekārtā, bet arī sociālajā un politiskajā vērtību sistēmā un ideoloģijā.<ref name="military">Ali Arslan "The evaluation of parliamentary democracy in turkey and Turkish political elites" HAOL, núm. 6 (invierno, 2005), 131-141</ref> Reformas tika īstenotas starpkaru periodā un ar to izskaidrojams lielā karaspēka līdzdalība valsts dzīvē. Karaspēkā dienēja 16,9% no visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem — mūsdienās karaspēkā dien tikai 3%.<ref name="military"/> === Sekulārisms === Sekulārisma pirmsākumi meklējami [[Tanzimats|Tanzimata]] reformās vēl [[Osmaņu impērija]]s laikā, kā arī osmaņu [[Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets|pirmās konstitūcijas]] un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|otrās konstitūcijas]] laikmetos. Viens no iemesliem valsts sabrukumam bija osmaņu nespēja iekļaut valstī ievērojamo arābu iedzīvotāju daļu. Tika apgalvots, ka reformas „atsvešinājušas sabiedrības slāņus” un „valsts nesaskaņas ar reliģiju ir skaidri saskatāmas, ... [[islāms]] līdz ar to ir kļuvis par politisku ieroci arābu sabiedrības rokās.” Nesaskaņas izraisīja [[Arābu sacelšanās|arābu sacelšanos]]. Tādēļ [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] reformas centās neatkārtot šo pieredzēto neveiksmi. Tā vietā, lai izraisītu islāma nostatīšanu pretstatā [[Kemalisma ideoloģija|kemalistu]] valstij, tika nolemts islāmu pārvērst par daudz plurālistiskāku. Reformas netika ieviestas vienā mirklī, ņemot vērā tikai jaunās republikas vajadzības. Tās tika veidotas, izstrādājot programmu, kas balstījās uz [[Osmaņu impērija]]s politisko pieredzi. Idejas, kas tikai tika attīstītas tālāk 21. gadsimtā, sakņojās turku islāma sūfisma pamatos. Likvidējot [[Osmaņu kalifāts|kalifātu]], tika likvidēta arī reliģiskā izglītības sistēma un ieviesta jauna valsts izglītības sistēma. Lai ieviestu jaunu, sekulāru tiesību sistēmu un uz Šveices civilkodeksa balstītu civilkodeksu, tika likvidētas islāma tiesas un [[šariats|šariata]] tiesību sistēma. Ataturka reformas kopumā nebija vērstas pret islāmu. Tika izveidota Reliģisko lieto pārvalde ([[turku valoda|turku]]: ''Diyanet İşleri Başkanlığı''), kuras uzdevums ir „veikt funkcijas, kas saistītas ar islāma ticību, kalpošanu un ētiku; izglītot sabiedrību par reliģiskiem jautājumiem; pārzināt reliģiskās kulta vietas.” Valsts līdz ar to bija nostājusies „sāņus” jebkurai reliģijai un nepildīja kādas reliģijas veicinātāja vai ierobežotāja funkciju. === Tautas suverēnā vara === [[Osmaņu impērija]] bija reliģiska impērija, kurā iedzīvotāji baudīja reliģisku autonomiju ([[millets|milletu]]). Sabiedrību vadīja vēlētas amatpersonas un kopienu padomes, piem. virsrabīns, reliģiskās tiesas u.c. Visi sabiedriskie jautājumi tika risināti atbilstoši attiecīgās reliģijas dogmām. Ar Ataturka reformām tika panākta reliģijas pilnīga nošķiršana no politikas un tautai tika dota suverēnā vara. Osmaņu kopienu iekārta tika uzskatīta par reliģisku institūtu (tā darbojās uz reliģisko doktrīnu pamata) un tādēļ šīm institūcijām tika liegts jebkāds valsts atbalsts. Rezultātā tika mainīta visa valsts sabiedrības uzbūve. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, vairākas turīgākās ģimenes, kas agrāk bija ziedojuši sabiedriskiem fondiem, skolām, slimnīcām u.c., tagad sāka zaudēt savus līdzekļus un emigrēja. Reliģiskās institūcijas centās bez valsts atbalsta uzturēt savu darbību un pielāgoties, bet vairākumā gadījumu tas neizdevās. Tomēr pastāvēja arī gadījumi, kad valsts institūcijas bija kādas reliģijas aizstāvētāja un nepieļāva antireliģiskas kustības (piemēram, antisemītismu). Tika uzsvērta visu pilsoņu līdzatbildība jaunās republikas aizsardzībā. Reformu gaitā pat tika mainīts sauciens uz lūgšanām (azāns) no arābu uz turku valodu. Valsts nepieļāva jebkādu politisku kustību veidošanos ar reliģiskiem uzskatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://host.hostln.com/~shazar/moreshet/delegations/Turkey%202002/documents/Historical%20background.doc |title=host.hostln.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|06|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070628171921/http://host.hostln.com/~shazar/moreshet/delegations/Turkey%202002/documents/Historical%20background.doc |archivedate={{dat|2007|06|28||bez}} }}</ref> [[1924]]. gada [[Turcijas konstitūcija]] noteica Turcijas suverenitātes un neatkarības pamatus. Jaunā sistēma noteica, ka varu valstī dala ministru kabinets (ar ministru prezidentu) un valsts prezidents, bet likumdevēja tiesības pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]]i.<ref name="Jen">Jennifer McEwan, Jennifer Bean "The Effect of Popular Mobilization on Constitutional Design: An Analysis of Mexico and Turkey Midwest Political Science Association’s Annual Meeting 2005</ref> Tomēr, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, Ataturks un viņa piekritēji uzskatīja, ka visi svarīgie lēmumi nododami balsošanai asamblejā.<ref name="Jen"/> Ataturkam nebija problēmu ar lēmumu apstiprināšanu parlamentā, jo tajā bija pārstāvēta tikai viena partija. Situācija mainījās tikai 1945. gadā, kad notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas.<ref name="Jen"/> === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1922|11|1}} | Tiek gāzts [[Osmaņu dinastija|sultāns]]. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" | {{Dat|1923|10|29}} | [[Turcijas Republika]]s proklamēšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" | {{Dat|1924|3|3}} | Tiek likvidēts [[Osmaņu kalifāts|kalifāta]] tituls. |} == Sociālās reformas == === Apģērbs === [[Attēls:Ataturk-hatreform.jpg|thumb|Ataturks [[Panama (cepure)|Panamas cepurē]] 1925. gadā.]] Tā kā [[Osmaņu impērija]]s iekārta balstījās uz personu reliģiskās piederības, reliģisko tērpu un simbolu valkāšana bija ierasta parādība. Noteikumi par apģērbu skāra tikai ģērbšanos ārpus reliģiskajām kulta vietām (mošejām un baznīcām). Soli pa solim, sākot ar 1923. gadu tika īstenotas vairākas ģērbšanās reformas. 1925. gadā tika pieņemts galvassegu likums, ar kuru tika aizliegta [[Feska|feskas]] valkāšana, jo tas tika uzskatīts par vecās feodālās sistēmas simbolu. Feska kā galvassega tika ieviesta 1826. gadā, kad visas galvassegas sultāns [[Mahmuds II]] lika nomainīt ar fesku. 1934. gadā tika pieņemts likums par aizliegtajiem apģērbiem un ar to tika aizliegts nēsāt lakatu un turbānu, bet tika sekmēta eiropeiska apģērba nēsāšana. {{Dat|2008|2|22}} [[Turcija]]s prezidents [[Abdullahs Gils]] parakstīja parlamentā pieņemtos grozījumus šajā likumā un tagad sievietēm Turcijas mācību iestādēs ir atļauts nēsāt zem zoda viegli sasietus tradicionālos lakatus.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7259694.stm BBC News: Turkey ends student headscarf ban]</ref> Toties joprojām ir spēkā aizliegums nēsāt musulmaņu lakatus, kas pilnībā nosedz kaklu, čadras un visu augumu apsedzošās burkas.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7263879.stm BBC News: Turkey academics defy scarf law]</ref> === Sieviešu tiesības === Izmaiņas Turcijas ģimenes tiesībās un civilkodeksā, ieskaitot sieviešu tiesības balsot bija „izrāviens ne tikai islāma pasaulē, bet arī rietumu pasaulē”.<ref>Necla Arat in Marvine Howe's "Turkey today" page 18</ref> Veicot izmaiņas (1926-1934), tika nostiprināta dzimumu līdztiesība un nolīdzinātas citas [[nevienlīdzība]]s. Pirmo reizi Turcijas vēsturē sievietēm tika dotas tiesības vēlēt un tikt ievēlētām, kā arī tiesības uz īpašumu. Turcijas sievietes, atšķirībā no sievietēm citās valstīs, necīnījās par savām tiesībām. Viņas savas tiesības ieguva ar atbalsta nodrošināšanu Ataturka sekulārisma principiem.<ref>Nüket Kardam "Turkey's Engagement With Global Women's Human Rights" page 88</ref> === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1925|11|25}} | Galvassegu un apģērba izmaiņas. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1925|11|30}} | Reliģisko konventu un [[derviši|dervišu]] ložu slēgšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1934|6|21}} | Likums par uzvārdiem. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1934|11|26}} | Titulu un segvārdu (goda vārdu) atcelšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1935|10|14}} | Masonu ložu slēgšana.<ref>"[https://eresources.nlb.gov.sg/newspapers/digitised/article/maltribune19351014-1.2.24 TURKISH BAN ON FREEMASONS. All Lodges To Be Abolished]". ''Malaya Tribune'', 14 October 1935, p. 5. ''The Government has decided to abolish all Masonic lodges in Turkey on the ground that Masonic principles are incompatible with nationalistic policy.''</ref><ref>''[https://dergipark.org.tr/tr/download/article-file/477375 Atatürk Döneminde Masonluk ve Masonlarla İlişkilere Dair Bazı Arşiv Belgeleri]'', Kemal Özcan</ref> |} == Tiesību sistēmas reformas == {{Pamatraksts|Turcijas tiesību sistēma|Turcijas konstitūcija}} [[Osmaņu impērija]] bija balstīta uz reliģijām un katras reliģijas kopienai bija zināmas autonomijas tiesības. Atkarībā no attiecīgās reliģijas pamatnostādnēm, tās piekritēji bija pakļauti tās likumiem: islāma [[šariats]], katoļu kanoni vai jūdaisma halaha. [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] reformu gaitā valsts tika pilnīgi nošķirta no reliģijas un par nelokāmu pamatprincipu tiesību sistēmai [[Turcijas konstitūcija|konstitūcijā]] tika noteikts [[laicīgums]] ([[franču valoda|franču]]: ''laïcité''). Lai realizētu šo principu, tika slēgtas [[islāms|islāma]] tiesas un šariats tika aizvietots ar [[Sekulārisms Turcijā|sekulāru]] civilkodeksu (pēc [[Šveice]]s parauga) un ar [[Kriminālkodekss|kriminālkodeksu]] (pēc [[Itālija]]s parauga). Konstitūcijā tika noteikta dzimumu līdztiesība un {{Dat|1934|12|5}} sievietēm tika piešķirtas visas tiesības iesaistīties valsts politikā — ātrāk par vairākām [[Eiropa]]s valstīm. [[1920]]. gadā, kā arī mūsdienās, islāma likumi vairs nesaturēja pietiekami detalizētus nosacījumus politisko institūciju darbībai un komercdarbībai.<ref name="TIMUR">TIMUR, Hıfzı.1956. "The Place of Islamic Law in Turkish Law Reform," Annales de la Faculté de Droit d'Istanbul. Istanbul: Fakülteler Matbaası.</ref> Osmaņu impērija sabruka ne tikai tādēļ, ka tās iekārta bija novecojusi, bet tās tradīcijas vairs neatbilda faktiskajam stāvoklim valstī. Piemēram, islāma reliģiskie noteikumi, kas regulēja kriminālnoziegumu iztiesāšanu vairs nekalpoja to paredzētajam nolūkam.<ref name="TIMUR"/> Jau 19. gadsimta sākumā Osmaņu tiesību sistēma un likumi vairs nespēja risināt plašāku sociālo sistēmu jautājumus. Ne-musulmaņu milleti ietekmējās no Eiropas renesanses laikmeta un mainījās līdzi laikam, bet islāma tiesību sistēma palika nemainīga un tādēļ radās arvien lielāka plaisa šo divu kopienu starpā. Jaunie [[Turcijas Republika]]s likumi vairs nepieļāva agrāko [[Medželles kodekss|Medželles kodeksa]] poligāmiju.<ref>Dr. Ayfer Altay "Difficulties Encountered in the Translation of Legal Texts: The Case of Turkey" Translation Journal Volume 6, No. 4</ref> Medželles likumos bija arī citi nosacījumi, kurus to neatbilstības dēļ nācās atcelt. Poligāmija, tāpat kā daudzās mūsdienu arābu musulmaņu sabiedrībās, bija ierasta parādība arī Osmaņu impērijā. Ataturka reformas var uzskatīt par pilnībā pabeigtām Osmaņu impērijas modernizācijas reformām. Impērija centās īstenot savu tiesību sistēmu ar [[1839]]. gada reformu rīkojumu, ieviešot vienlīdzību visu iedzīvotāju starpā. [[1841]]. gadā tika sagatavots jauns kriminālkodeksa projekts. Osmaņu impērija paspēja sabrukt, kamēr vēl nebija noteiktu tiesību aktu ģimenes tiesībās.<ref name="TIMUR"/> Tieši likumdošana šajās jomās bija viens no ievērojamākajiem Ataturka reformu panākumiem tiesību jomā. === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1934|12|5}} | Sievietēm piešķir tiesības balotēties un balsot vispārējās vēlēšanās. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1926|3|1}} | Jauna krimināllikuma pieņemšana pēc Itālijas parauga. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1937|2|5}} | Konstitūcijā tiek noteikts [[laicisms|laicisma]] princips. |} == Izglītības reformas == [[Attēls:Atatürk Pertek Halkevi'nde (1937).jpg|200px|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks]] apmeklē [[Tautas nams (Turcija)|Tautas namu]]]] {{Pamatraksts|Izglītība Turcijā}} Izglītības reformas, [[Tautas nams (Turcija)|Tautas namu]] atvēršana un [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] braucieni, mācot jauno alfabētu pa visu valsti, palielināja iedzīvotāju lasītprasmi no 20% līdz 90%. Lasītprasmes reformu arī veicināja privātās izdevējdarbības veicināšana, pieņemot Autortiesību likumu un, organizējot vairākas konferences par autortiesībām, sabiedrības izglītību un zinātnisko literatūru. === Unifikācija === Izglītības sistēmas unifikācija sastāvēja no diviem galvenajiem virzieniem. Pirmais bija demokratizācija un otrs — [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisma]] ieviešana izglītības nozarē. Izglītības reformas pamatā bija trīs galvenie nosacījumi.<ref name="education">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.meb.gov.tr/Stats/apk2001ing/Section_3/1TransformationMotivated.htm| title=Education since republic| publisher=Ministry of education| accessdate=2007-01-01| archive-date=2006-07-20| archive-url=https://web.archive.org/web/20060720184811/http://www.meb.gov.tr/Stats/apk2001ing/Section_3/1TransformationMotivated.htm}}</ref> Pirmkārt, Tautas izglītības ministrijas pārziņā tika nodotas visas agrāk Reliģijas lietu pārvaldei padotās [[medrese]]s un skolas.<ref name="education"/> Otrkārt, no reliģijas lietu budžeta visi izglītībai paredzētie līdzekļi tika pārnesti uz izglītības budžetu.<ref name="education"/> Treškārt, Tautas izglītības ministrijai bija jāizveido reliģijas nodaļa, kas rūpējās par teoloģijas speciālistu sagatavošanu un izglītošanu atsevišķās skolās, neatkarīgi no iestādēm (''Darülfünûn''), kas gatavoja islāma imamus un hatipus.<ref name="education"/> === Modernizācija === {{Dat|1928|11|1}} Valodas komisijā pēc [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] ierosinājuma tika apstiprināts jaunais [[turku alfabēts]], kas aizstāja iepriekš lietoto [[arābu rakstība|arābu rakstību]]. Papildus jaunam alfabētam, notika visas valodas reforma, kurā no valodas tika izņemti vairāki no citām valodām aizgūti vārdi.<ref name="nafi">Nafi YALIN. ''The Turkish language reform: a unique case of language planning in the world'', Bilim dergisi 2002 Vol.3 page 9</ref> Atteikšanos no arābu rakstības pamatoja ar to, ka [[turku valoda]]s fonētikai tā nav piemērota un ir nepieciešami citi simboli, ar kuriem attēlot valodai raksturīgās skaņas.<ref name="nafi"/> Tika izveidota [[Turcijas Valodas asociācija]] un [[Turcijas Vēstures biedrība]]. === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1924|3|3}} | Izglītības sistēmas unifikācija. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1928|11|1}} | Jaunā turku alfabēta apstiprināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1931]] | [[Turcijas Valodas asociācija]]s un [[Turcijas Vēstures biedrība]]s dibināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1928|1|1}} | [[Turcijas Izglītības asociācija]]s izveidošana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1933|5|31}} | Augstāko izglītību reglamentējošo tiesību aktu apstiprināšana. |} == Ekonomikas reformas == {{Pamatraksts|Turcijas ekonomika|}} [[Attēls:Orman Çiftliği, Ankara, 14 Temmuz 1929.png|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturks]] apmeklē paraugsaimniecību]] Ekonomisko reformu gaitā [[Turcija|Turcijā]] tika izveidotas daudzas valsts fabrikas lauksaimniecībai, mašīnbūvei un tekstilrūpniecībai. Liela daļa šo fabriku kļuva par veiksmīgiem uzņēmumiem un tos 20. gadsimta beigās [[privatizācija|privatizēja]]. Par nākamo svarīgāko soli valsts industrializācijā [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturks]] uzskatīja valsts vienotas dzelzceļa sistēmas izveidi. [[1927]]. gadā ar viņa atbalstu tika izveidots [[Turcijas Republikas Valsts dzelzceļš]], kas diezgan īsā laikā izveidoja plašu dzelzceļu tīklu. === Galvenie notikumi === {| class="ambox" style="font-size:90%;width:60%;border:0px;line-height:120%;" | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| {{Dat|1923|7|24}} |[[Lozannas miera līgums]] un [[Osmaņu impērijas kapitulācijas|Osmaņu impērijas kapitulāciju]] atcelšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1927]] | [[Turcijas Republikas Valsts dzelzceļš|TR Valsts dzelzceļa]] dibināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1924]] | Saskaņā ar Nedēļas dienu likumu, dienas no pirmdienas līdz piektdienai tiek noteiktas par darba dienām. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1925]] | Ataturka Paraugsaimniecību (turku: ''Atatürk Orman Çiftliği'') dibināšana. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1925]] | Tiek ieviests [[Gregora kalendārs]] un Turcija iekļaujas starptautiskajā laika skaitīšanas zonā (+02.00) |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1926]] | Pieņem Obligāciju likumu. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1926]] | Pieņem Komerclikumu. |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1933]] | Tiek ieviesta Starptautiskā mērvienību sistēma (SI) |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1933]] | Tiek apstiprināts pirmais Piecgades plāns (plānveida ekonomika). |- | style="background: #FCFCFC;" height="17" align=left| [[1937]] | Tiek apstiprināts otrais Piecgades plāns. |} == Skatīt arī == {{Portāls2|Turcija}} * [[Mustafa Kemals Ataturks]] * [[Osmaņu impērija]] * [[Sekulārisms Turcijā]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] okeahewx4llg7g2ote66zewut69mezw 0 48025 4506661 3748519 2026-08-14T04:27:02Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506661 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas karaspēks}}[[Attēls:Mehter march.jpg|right|350px|thumb|''Mehteri'' maršē mūsdienās.]]'''Mehteru orķestris''' bija [[Osmaņu impērija]]s sauszemes karaspēka ([[janičāri|janičāru]]) orķestris un tas tiek uzskatīts par vecāko bruņoto spēku [[orķestris|orķestri]] pasaulē. Visbiežāk rietumos to sauc par mehteru ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: مهتر [mehter]), lai gan šis vārds ir vienskaitlī un apzīmē orķestra dalībnieku. [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] orķestri sauca par „mehterānu” (persiešu: dsk. مهتران [mehterân]), bet orķestri, kas bija [[lielvezīrs|lielvezīru]] vai [[Osmaņu dinastija|sultānu]] rīcībā, sauca par „mehteru namu” (osmaņu turku: مهترخانه [mehterhâne]). Mūsdienu [[Turcija|Turcijā]] orķestri sauc par „mehteru kolektīvu” ([[turku valoda|turku]]: ''mehter takımı''). == Vēsture == [[Attēls:Mehterhane.jpg|right|350px|thumb|[[Osmaņu impērija|Osmaņu]] laika ''mehterân''.]] Tiek uzskatīts, ka 8. gadsimta [[Orhonas raksts|Orhonas rakstā]] ir minēti atsevišķi muzikanti un šo rakstu autori bija tauta, kas ir mūsdienu [[turki|turku]] priekšteči. Tomēr mehteri netiek pieminēti nevienā rakstu avotā līdz pat 13. gadsimtam. Pastāv uzskats, ka osmaņu pirmais mehters bijis kāds, ko [[Osmans I|Osmanam gāzī]] kā dāvanu kopā ar apsveikumu par jaundibināto valsti nosūtījis seldžuku sultāns Alēddins III. Kopš tā laika osmaņu valdniekam katru reizi pēc pēcpusdienas lūgšanām mehters esot spēlējis mūziku. Sākot ar 16. gadsimtu un līdz pat mūsdienām visi orķestri spēlē saskaņā ar [[Osmaņu impērija]]s mehteru orķestra maršu tradīcijām. Mehteru orķestra melodija ievērojami ietekmēja arī klasisko mūziku, it īpaši tādus komponistus kā Haidns, Mocarts un Bēthovens, kuri sarakstīja vairākas kompozīcijas, kas cenšas atveidot mehteru mūziku. Sakarā ar [[Mahmuds II|Mahmuda II]] 1826. gadā īstenoto [[jeničeri|jeničeru]] korpusa nežēlīgo likvidāciju, mehteru orķestris (tas bija jeničeru sastāvā) vairs nebija īpaši populārs. Tādēļ mehteru mūzika 19. gadsimta vidū un beigās vairs neattīstījās. Kad 1911. gadā impērija jau gandrīz bija sabrukusi, [[Konstantinopole]]s militārā muzeja direktors centās atjaunot šo seno tradīciju, bet pilnīgu atdzimšanu mehteru orķestris piedzīvoja [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles iekarošanas]] 500. gadu svinībās, kad to atkal iekļāva [[Turcijas bruņotie spēki|Turcijas bruņoto spēku]] sastāvā. == Mūsdienas == Mūsdienās mehteru orķestris pilda goda orķestra funkcijas un [[Turcija|Turcijā]] tiek uztverts kā [[Osmaņu impērija|vecās impērijas]] varenās vēstures apliecinājums. Mehteru orķestris viesojās [[Latvija|Latvijā]] [[2005. gads|2005]]. gada [[13. septembris|13]].—[[17. septembris|17. septembrī]] un muzicēja [[Rīga|Rīgā]] (pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un Latviešu biedrības namā)<ref>[http://www.riga.lv/LV/PostingData/News/2005/9/pr_orkestris.htm?Date=17.09.2005 Rīgas pašvaldības portāls: Pie Brīvības pieminekļa muzicēs Turcijas militārais orķestris]{{Novecojusi saite}}, 14.09.2005 10:29 - Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa</ref> un [[Cēsis|Cēsīs]], sakarā ar Turku kapu atklāšanu.<ref>[http://66.102.9.104/search?q=cache:Kopdl_WjlTwJ:www.lv.lv/index.php%3Fmenu_body%3DDOC%26id%3D116552%26menu_left%3DLAIDIENS%26PHPSESSID%3D67+milit%C4%81rais+or%C4%B7estris&hl=lv&ct=clnk&cd=1&gl=lv&client=firefox-a Latvijas Vēstnesis: preses relīzes - 14.09.2005 PR - Notiks Turcijas militārā orķestra koncerts]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://www.elap.lv/news/index.php?page=0&note=8&extend=1502 ELAP Vidzemes Ziņu portāls: Cēsīs viesojās Turcijas valdības militārais atašejs]{{Novecojusi saite}}</ref> == Sastāvs == Mehteri spēlē savus īpašus instrumentus: * ''kös'' (lielas basa [[bungas]], līdzīgas [[timpani]]em); * ''nakare'' (mazas bungas); * ''davul'' (vidējas bungas); * ''zil'' ([[šķīvji]]); * ''kaba zurna'' (basa ''zurna'', jeb taurīte); * ''boru'' ([[trompete]]s paveids); * ''çevgan'' („zvaniņi”, līdzīgi [[trīdeksnis|trīdeksnim]]). Orķestrus, atkarībā no lietojamo instrumentu skaita, iedala trīs grupās: * ''altı katlı'' (seškārtīgais); * ''yedi katlı'' (septiņkārtīgais); * ''dokuz katlı'' (deviņkārtīgais). Mehteri valkā dažādu spilgtu krāsu apģērbus. === Dalībnieki === '''Goda locekļi''' <gallery> Attēls:Mehter commander of the band.jpg|Mehteru orķestra vadītājs (''çorbacıbaşı''), kura pakāpi simbolizē zirga astru pušķis. Attēls:Mehter flag.jpg|[[Karodznieks|Karodznieki]] un zižļu nesēji </gallery> '''Sitamie instrumenti''' <gallery> Attēls:Mehter cevgen.jpg|Zvaniņu (''çevgan'') spēlētāji Attēls:Mehter kos drum.jpg|Basa bungu (''kös'') spēlētājs (vidū, priekšplānā) Attēls:Mehter davul.jpg|[[Bundzinieks|Bundzinieki]] (''davul'') Attēls:Mehter zil and nakkare.jpg|Cimbalu (''zil'') un mazo bungu (''nakare'') spēlētāji </gallery> '''Pūšamie instrumenti''' <gallery> Attēls:Mehter zurna.jpg|Taurītes (''kaba zurna'') pūtēji Attēls:Mehter boru.jpg|[[Trompetists|Trompetisti]] (''boru'') </gallery> == Mūzikas stils == [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] orķestra mūzikas stils ir raksturīgs ar spalgu skaņu, kuru pavada spēcīgas basa bungas, taures, trijdekšņi, trijstūri un cimbalas, kā arī citi instrumenti. Šādu mūziku bieži mūsdienās spēlē dažādos valsts svētkos. Mehteri parasti spēlē [[Osmaņu klasiskā mūzika|osmaņu klasisko mūziku]] (stils sīkāk iedalās šādi: pešrevs, semai, nakišs, džengiharbs, muraba un kalenders). Parasti mehteru orķestris spēlē tautas nacionālās melodijas, kuras komponēja Mehtera nams (osmaņu turku: ''mehterhâne''). Slavenākie un senākie mehteru orķestra melodiju komponisti ir: Nefiri Behrams, Emir-i Hadžs, Hasans Džans un Gazi Girajs II. == Skatīt arī == {{Portāls2|Turcija}} * [[Janičāri]] * [[Osmaņu impērijas himna]] == Atsauces == * [https://web.archive.org/web/20080606074651/http://www.mehter.com/home.php?link=tarih&dil=en Mehter.com, Osmaņu karaspēka orķestris (angļu val.)] * [https://web.archive.org/web/20080513024050/http://musicalconfrontations.com/MC5/wlc/mcb/cul/mim/mfl/mtm/foc/foc0000000001.htm Osmaņu karaspēka orķestris un Eiropa] * [http://www.theottomans.org/english/campaigns_army/mehter.asp TheOttomans.org raksts par Mehterhane] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140101091445/http://www.theottomans.org/english/campaigns_army/mehter.asp |date={{dat|2014|01|01||bez}} }} {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Osmaņu impērija]] [[Kategorija:Turcijas mūzika]] as522ubgq1aoc53erbv04mx6894gpek 0 51996 4506606 4269606 2026-08-13T20:56:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506606 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ilzeskalna pagasts | karte = Ilzeskalna pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Ilzeskalna pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Ilzeskalna pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Ilzeskalns | platība = 78,7 | iedzīvotāji = 660<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 660 / 78.7 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Ilzeskalna pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā ziemeļaustrumos. Robežojas ziemeļos ar [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]], austrumos ar [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagastu]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastu]], dienvidos ar [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastu]], rietumos ar [[Audriņu pagasts|Audriņu]] un [[Dricānu pagasts|Dricānu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Ilzeskalns|Ilzeskalnā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Ezeri ==== [[Gailumu ezers]], [[Kugras ezers]], [[Mazais Čakšu ezers]], [[Stogoršņu ezers]], [[Čudarānu ezers]]. == Vēsture == [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Makašēnu pagasts|Makašēnu pagastā]] 1945. gadā izveidoja Gailumu [[ciema padome|ciema padomi]]. [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] '''Gailumu ciemam''' 1954. gadā pievienoja [[Čakšu ciems|Čakšu ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Krasnaja Latgaļija» un [[Jezupoles ciems|Jezupoles ciema]] kolhoza «Uzvara» teritorijas, 1971. gadā — [[Bērzgales ciems|Bērzgales ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Gailumi» teritoriju, 1975. gadā — daļu [[Audriņu ciems|Audriņu ciema]] teritorijas. 1989. gadā Gailumu ciemu pārdēvēja par '''Ilzeskalna ciemu'''.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ilzeskalna pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. === Apskates objekti === * Ilzeskalna pareizticīgo baznīca. Baznīca celta 1832. gadā. Tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Dievnamā ir grezns ikonostass. Agrāk baznīcas vietā atradās [[Jakovs Kuļņevs|Jakova Kuļņeva]] dzimtas kapliča, bet vēlāk tā tika pārbūvēta par baznīcu. * Ilzeskalna pagasta muzejs. Savākta informācija par pagastu un tā vēsturi. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2800 |1935|3955 |1959|1968 |1967|1650 |1979|1339 |1989|1007 |2000|980 |2011|750 |2021|589 }} === Apdzīvotās vietas === {{Nepilnīga nodaļa}} === Ievērojamas personības === * [[Jānis Gleizds]] (1924^_2010), fotomākslinieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Gleizds#person|title=Jānis Gleizds|website=timenote.info|access-date=2021. gada 2. martā|archive-date=2020. gada 3. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803210128/https://timenote.info/lv/Janis-Gleizds#person}}</ref> == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Ilzeskalna pagasts| ]] [[Kategorija:Makašēnu pagasts]] 088un1kkyohv0l7bsk9qatc2kd5vnrj 0 54780 4506636 4273862 2026-08-14T04:14:21Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506636 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|naudas vienību Turcijā|Lira|Lira}} {{Nauda infobox |currency_name_in_local = Yeni Türk Lirası |image_1 = 1 YTL ön.jpg |image_title_1 = Jaunās Turcijas liras banknotes paraugs |iso_code = TRY |using_countries = [[Turcija]] un [[Ziemeļkipras Turku Republika]] |inflation_rate = 9,8% (Turcija, 2006)<br />9,1% (Ziemeļkipra, 2004) |inflation_source_date = ''[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2092.html The World Factbook]'' |subunit_ratio_1 = 1/100 |subunit_name_1 = jaunais [[kurušs]] |symbol = YTL |used_coins = 1, 5, 10, 25, 50 jaunie kuruši un 1 jaunā lira |used_banknotes = 1, 5, 10, 20, 50, 100 jaunās liras |issuing_authority = [[Turcijas Centrālā banka]] |issuing_authority_website = www.tcmb.gov.tr }} '''Jaunā Turcijas lira''' ([[turku valoda|turku]]: ''yeni türk lirası'') ir naudas vienība [[Turcija|Turcijā]], kā arī [[Ziemeļkipras Turku Republika|Ziemeļkipras Turku Republikā]]. Viena jaunā Turcijas lira iedalīta simt jaunajos [[kurušs|kurušos]] (turku: ''yeni kuruş''). Vietējais naudas apzīmējums ir YTL, bet [[ISO 4217]] kods: TRY. == Monētas == [[2005. gads|2005]]. gadā tika emitētas 1, 5, 10, 25 un 50 jauno kurušu, kā arī 1 liras monētas. Viena kuruša monēta izgatavota no misiņa, 5, 10 un 25 kurušu monētas - no vara un niķeļa sakausējuma, bet 50 kurušu un vienas liras monētas - no diviem metālu sakausējuma diskiem. Uz visām monētām attēlots [[Turcija]]s pirmais [[Turcijas prezidenti|valsts prezidents]] [[Mustafa Kemals Ataturks]]. Ar pārsteigumu [[Eiropas Centrālā banka|Eiropas Centrālai bankai]], 50 kurušu un vienas liras monētas ir līdzīgas viena eiro un 2 eiro monētām. Līdz ar to šīs monētas var viegli sajaukt, it īpaši, lietojot monētas dažādos automātos. Tā kā 2 eiro vērtība ir gandrīz četras reizes lielāka par vienu liru, Eiropas automātos bija jāveic papildus uzlabojumi monētu atpazīšanai. == Banknotes == 2005. gadā tika emitētas 1, 5, 10, 20, 50 un 100 liru banknotes. 1-20 liru banknotes tika izgatavotas, lai aizstātu vecās turku liras un pēc izskata ir tām līdzīgas, bet 50 un 100 liru banknotes bija pavisam jaunas un tām nav līdzvērtīga nomināla vecajā valūtā. Uz visām banknotēm attēlots [[Mustafa Kemals Ataturks]] dažādos dzīves posmos, kā arī dažādas ievērojamas [[Turcija]]s celtnes vai vietas. Sākot ar 2009. gada 1. janvāri plānots laist apgrozībā jaunas banknotes un pašreizējās banknotes tiks izņemtas no apgrozības līdz 2009. gada 31. decembrim (ar tām varēs norēķināties līdz 2019. gada 31. decembrim). Jaunajās banknotēs plānots atmest vārdu ''jaunā'' un paturēt tikai ''lira''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tcmb.gov.tr/yeni/eng/ |title=Announcement on the Withdrawal of New Turkish Lira Banknotes from Circulation |accessdate=2008-01-05 |author=Türkiye Cumhuriyet Merkez Bankasi (Central Bank of the Republic of Turkey) |date=[[8 May]] [[2007. gads|2007]] |work=Official Gazette no. 26516, 8 May 2007, page 103. |publisher=TCMB |archiveurl=https://www.webcitation.org/5hFIaQq0J?url=http://www.tcmb.gov.tr/yeni/eng/ |archivedate=2009-06-03 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Saites == * [https://web.archive.org/web/20041208111329/http://www.tcmb.gov.tr/ytlkampanya/banknotes/banknotes.htm Banknošu un monētu attēli] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20041028013834/http://www.tcmb.gov.tr/ytlkampanya/ Naudas maiņas kampaņa] {{tr ikona}} * [http://ytl.gen.tr YTL informatīvā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221030173657/http://ytl.gen.tr/ |date={{dat|2022|10|30||bez}} }} {{tr ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080704114157/http://www.ottomancoins.com/ Osmaņu impērijas monētas] {{tr ikona}}{{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080509183226/http://www.turkishbanknotes.info/ Turcijas monētas un banknotes] {{tr ikona}}{{en ikona}} == Skatīt arī == * [[Turku lira]] {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Nacionālās valūtas|Lira]] [[Kategorija:Turcijas naudasvienības]] 0ri8om4n5kc6x2idbzesy1qyfwj5f57 0 56120 4506662 4457491 2026-08-14T04:27:26Z Treisijs 347 Izņēmu {{Turcijas tēmas}} 4506662 wikitext text/x-wiki {{Osmaņu impērijas karaspēks}} [[Attēls:OttomanMilitaryMiddleEast.jpg|thumb|Osmaņu karaspēka ierinda Tuvajos Austrumos.]] '''Osmaņu impērijas bruņotie spēki''' vispārēji iedalāmi trijās nozarēs: sauszemes spēki, [[Osmaņu impērijas flote|jūras spēki]] un gaisa spēki. [[Osmaņu impērija]]s militārā vēsture iedalāma divos galvenajos periodos: * klasiskais periods — sākot ar pirmsākumos izveidotām bruņo spēku vienībām 1299. gadā, līdz [[Tanzimats|Tanzimata]] reformām 19. gadsimta sākumā; * modernais periods — sākot ar [[Osmaņu jaunā iekārta|mūsdienīgas armijas]] izveidi 1820. gadā. == Sauszemes spēki == === Klasiskais periods (1299—1829) === Pirmie [[Osmaņu impērija]]s bruņotie spēki bija sauszemes karaspēks, kuru 13. gadsimta beigās [[Anatolija]]s rietumos izveidoja [[tjurki|tjurku]] izcelsmes [[bejs]] [[Osmans I]]. Pamatā tās bija jātnieku vienības, kas lietoja pārsteiguma taktiku un to bruņojumā bija pārsvarā bultu loki un šķēpi. Par panākumiem karā šos karavīrus atalgoja, ieceļot viņus par vasaļiem iekarotajās zemēs (''timar'') un tos sauca par timariešiem. Osmana beja pēctecis [[Orhans I]] izveidoja pastāvīgu armiju, ko neatalgota ar kara trofejām vai laupījumu, bet saņēma valdnieka atalgojumu. Šīs armijas kājniekus sauca par jajām (''yaya'') un kavalēristi par mīselemiem (''müsellem''). Lielākā daļa karavīru bija cittautu izcelsmes, jo lielākā daļa [[turki|turku]] atteicās laupījumu un trofeju vietā saņemt regulāru samaksu. Cittautiešiem nebija obligāti jākļūst par [[musulmaņi]]em, bet tika prasīta lojalitāte pret saviem osmaņu pavēlniekiem. ==== Šaujamieroču ieviešana ==== Pirmos šaujamieročus osmaņu karaspēks sāka izmantot no 1444. līdz 1448. gadam. Bruņotajos spēkos sāka veidoties tādas jaunas vienības kā kājnieki strēlnieki (''Piyade Topçu''), kavalērijas strēlnieki (''Süvari Topçu Neferi'') un bombardieri (''Kumbaracı''), kuru sastāvā bija granātmetēji ar granātām (''khımbara'') un apgādes kareivji, kas nodrošināja granātu metējus ar šaujampulveri un citiem materiāliem. ==== Kapikuli ==== [[Attēls:Silahtar-karogs.png|thumb|Kājnieku vienības karogs]] Ar laiku izveidoja pastāvīgas kājnieku vienības, kurām vasaļi maksāja algu. Algotņi ar laiku kļuva par tādu spēku, ko varēja izmantot pret valdošo [[Osmaņu dinastija|sultānu]], jo valdniekam vienkārši nebija tik daudz līdzekļu, lai atļautos lielāku karaspēku par vasaļu vienībām. Tādēļ 14. gadsimta vidū sultāns [[Murads I]] izveidoja pats savu karaspēku un nosauca tos par kapikuliem (''Kapıkulu'') armiju. Slavenākā kapikulu vienība bija [[janičāri|janičāru]] korpuss, ko veidoja rekrūši no [[kristieši|kristiešu]] ģimenēm un jaunus dēlus tās deva kā nodevu [[devširme]]s (''devşirme'') sistēmai. Kapikulu sastāvā bija arī citas vienības, piemēram āvu vienība (''Baltaçi''). Kapikulu karaspēks strauji paplašinājās un kļuva par svarīgu osmaņu armijas sastāvdaļu. Lai spētu valdīt pār šādu ievērojamu militāro spēku, sultāns [[Murads II]] ieviesa devširme sistēmu, kura nodrošināja jaunu vīriešu iesaukšanu armijā no impērijā dzīvojošām kristiešu ģimenēm. Janičārus Murads II izmantoja, lai atsvērtu vairāku augstmaņu bruņoto vienību spēku, kā arī ieviesa jaunus nodokļus, lai varētu pats uzturēt savus kapikulus. ==== Janičāri ==== {{Pamatraksts|janičāri}} [[Attēls:Jeniceru-karogs.png|thumb|Janičāru karogs]] 1826. gadā [[Osmaņu dinastija|sultāna]] [[Mahmuds II|Mahmuda II]] likvidēto kājnieku vienību izveidoja 14. gadsimtā un tās uzdevums bija veikt pils un galma apsardzi. 14. gadsimtā, [[Osmaņu impērija]]i izplešoties, sultānam bija nepieciešams aizvien vairāk kareivju, bet paši osmaņi nevarēja sagādāt pietiekami daudz cilvēku. Tāpēc tika ieviesta "asins nodeva", kuru bija spiesti maksāt kristieši iekarotajos apgabalos — galvenokārt Balkānu valstīs. Šo nodevu maksāja ar cilvēku dzīvībām, precīzāk — ar zēniem.<ref name="ilustreta vesture">"Turku sultāna elites armija: Kristieši, kas cīnījās par islāmu", Rolfs Dorsets. Ilustrētā pasaules vēsture, aprīlis 2008 (3), 47.-51. lpp.</ref> "Viņš maksā (ģimenēm) piecas zelta monētas par katru zēnu un sūta viņus pār jūru uz [[Anatolija|Anatoliju]], kur viņi tiek paturēti. Parasti aizved ap diviem tūkstošiem zēnu," par kristiešu dēlu savākšanu raksta kādreizējais [[serbi|serbu]] janičārs Konstantīns Mihailovičs. Savākto zēnu skaits ikreiz bija atkarīgs no tā, cik daudz jaunu karavīru sultānam nepieciešams, taču vidēji katra četrdesmitā ģimene bija spiesta atdot vienu zēnu. Puišu izvēle notika pēc stingriem sultāna norādījumiem. Viņu galvenokārt interesēja zēni no dižciltīgām ģimenēm vai garīdznieku dēli, kas guvuši labu izglītību. [[Ebreji]], [[čigāni]] vai [[krievi]] nekādā gadījumā nevarēja kļūt par janičāriem.<ref name="ilustreta vesture" /> Osmaņi neņēma zēnus no ģimenēm, kur bija viens dēls, savukārt ģimenēm, kurās auga vairāki dēli, pats stiprākais vienmēr bija jāatdod sultānam. Visbiežāk zēni savas ģimenes atstāja 8-18 gadu vecumā. Lielākā daļa nāca no [[Albānija]]s, taču "asins nodevu" sultānam bija spiesti maksāt arī [[ungāri]], [[rumāņi]], [[serbi]] un [[bosnieši]]. Līdz brīdim, kad šo sistēmu 17. gadsimta vidū likvidēja, ģimenēm pavisam bija atņemti aptuveni {{sk|300000}} kristiešu zēnu.<ref name="ilustreta vesture" /> Turku vēsturnieks Ahmeds Akgindizs, kurš strādājis arī Prinstonas Universitātē ASV apgalvo, ka zēni no kristiešu ģimenēm brīvprātīgi devās karot par turku sultānu un islāmu, jo jutās vīlušies kristietībā.<ref name="ilustreta vesture" /> Puiši novērsās no [[kristietība]]s, jo juta, ka [[Eiropa]]s kristīgās zemes ir viņus pievīlušas, un sultāns varēja piedāvāt viņiem iespēju izrauties no nabadzības. "Tikt uzņemtam janičāru armijā vai kalpot sultāna galmā bija liels gods, turklāt tas pavēra ceļu uz amatiem militārajās struktūrās vai valsts pārvaldē. Tieši tāpēc nemusulmaņi bieži vēlējās, lai arī viņi būtu pakļauti "asins nodevas" sistēmai," apgalvo Akgindizs. Dažkārt kristiešu ģimenēm tik ļoti gribējās nosūtīt savus dēlus uz [[Stambula|Stambulu]], ka tās bija spiestas ķerties pie korupcijas un krāpšanas. "Nemusulmaņus, kas atdeva dēlus janičāru armijai, atbrīvoja no dažādiem nodokļiem. Tāpēc daļa ģimeņu, izmantojot krāpšanu un piekukuļojot "asins nodevas" pārvaldītājus, mēģināja iedabūt savus dēlus armijā."<ref name="ilustreta vesture" /> Janičāri no citu valstu armijām atšķīrās ar to, ka viņiem regulāri naudā maksāja algu, jo tajā laikā armijai bija pieņemts maksāt tikai kara laikā. Janičāru algu maksāja reizi ceturksnī un pēc algu saraksta apstiprināšanas arī pats sultāns, ietērpies janičāru tērpā, devās pēc savas algas kā parasts janičāru pirmās divīzijas kareivis.<ref name="Uzuncarsili_Kapikulu">{{Grāmatas atsauce|last=Uzunçarşılı |first=İsmail Hakkı |title=Osmanlı Devleti Teşkilatından Kapıkulu Ocakları: Acemi Ocağı ve Yeniçeri Ocağı |publisher=Türk Tarih Kurumu |location=Ankara |date=1988 |pages=411-463,376-377,405-406,66-67,482-483 |id={{ISBN|975-16-0056-1}}}}</ref> Īpaši ievērojami janičāri kļuva pēc šaujamieroču ieviešanas armijā un bija skaidrs, ka cilvēks ar šauteni ir daudz efektīvāks kaujinieks par kavalēristu, kas bruņojies ar zobenu un šķēpu.<ref name="Jelavich_Balkan">{{Grāmatas atsauce|last=Jelavich |first=Barbara |title=History of the Balkans, 18th and 19th Centuries |publisher=Cambridge University Press | location=New York |date=1983 |id={{ISBN|0-521-27458-3}}}}</ref> Pirmos šaujamieročus janičāri ieviesa diezgan ātri — sākot jau ar 15. gadsimtu. Līdz 16. gadsimtam [[muskete]] bija kļuvusi par galveno janičāru ieroci, plaši lietoja arī primitīvās granātas un rokas lielgabalus.<ref name="Uzuncarsili_Kapikulu"/> Janičāri no tā laika citiem bruņotajiem spēkiem atšķīrās arī ar ārējo apgādes sistēmu. Janičāru karadarbība bija daļa no visas viņu labi organizētās militārās mašinērijas. Tiem bija īpaša vienība, kas sagatavoja karaspēkam ceļu, citas — uzcēla nometni un cepa maizi pirms karaspēka ierašanās. Ieroču vienība (''cebeci'') piegādāja un rūpējās par ieroču un munīcijas glabāšanu. Janičāriem bija pašiem savs iekšējais medicīnas personāls: musulmaņu un jūdaistu ķirurgi, kas ceļoja kopā ar armiju militāro operāciju laikā, kā arī medicīnas palīgpersonāls, kas nodrošināja ievainoto nogādāšanu slimnīcās ārpus karadarbības zonām.<ref name="Uzuncarsili_Kapikulu"/> Janičāru augstais organizatoriskais līmenis un iespaidīgie panākumi kaujas laukā izraisīja lielu interesi no citu valstu speciālistu puses un tādēļ šī vienība ir pētīta padziļināti. Neskatoties uz to, ka mūsdienu bruņoto spēku organizācija ir pārspējusi lielu daļu janičāru sasniegumus un korpusu sultāns vēlāk likvidēja, janičāru tēls ir palicis vēsturē kā viens no spilgtākajiem Osmaņu impērijas simboliem rietumnieku acīs. ==== Elites kavalērija ==== [[Attēls:Sipahi-karogs.png|thumb|Sipahu karogs]] Viena no svarīgākajām [[Osmaņu impērija]]s bruņoto spēku sastāvdaļām bija [[kavalērijas sešas divīzijas]] (''Altı Bölük''), kurā spēcīgākā divīzija bija [[sipahi (kavalēristi)|sipahi]] (''Sipahi'', bruņinieks), bet akindži (''Akıncı'') bija profesionāli sirotāji un izlūki, kas iebruka ienaidnieka teritorijā pirms pamatsastāva ierašanās. Sipahi bija līdzīgi [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa]]s [[bruņinieks|bruņiniekiem]] un tiem piederēja katram sava lēņa muiža (''tîmâr''; ''Tîmârlı Sipahi'', lēņa sipahi), kuru personīgi piešķīra [[Osmaņu dinastija|sultāns]]. Lēņi saņēma visus ieņēmumus no viņiem iedalītās zemes, bet par to maksāja ar savu un lēņa muižas iedzīvotāju dienestu karaspēkā. Sipahi izveidoja [[Murads I|Murada I]] valdīšanas laikā un, neskatoties uz to, ka sipahus sākotnēji rekrutēja tāpat kā [[janičāri|janičārus]] [[devširme]]s sistēmā,<ref>Shaw 26</ref> jau sultāna [[Mehmeds II|Mehmeda II]] valdīšanas laikā sipahus izvēlējās tikai no [[turki|turku]] izcelsmes ģimenēm, kurām piederēja zeme Osmaņu impērijā. Sipahi laika gaitā kļuva par lielāko no sešām osmaņu kavalērijas divīzijām un viņu bruņojums, darbība un iekārta bija tāda pati kā janičāriem. Sipahu pienākumos ietilpa sultāna apsardze izjādēs un parādēs. Timars (''tîmâr'') bija mazākā administratīvi teritoriālā vienība, kas piederēja sipaham un tā deva ienākumus ne vairāk kā {{sk|10000}} [[akče]]s, kas pielīdzināma tā laika divu līdz trīs skolotāju algām. Ziamets (''ziamet'') bija lielāka teritoriālā vienība par timaru un tā varēja dot pat līdz {{sk|100000}} akčes. Tik liela zeme varēja piederēt tikai sipahu virsniekam. Lielākā teritoriālā vienība bija hass (''has''), no kuras ienākumi bija lielāki par {{sk|100000}} akčēm un tā varēja piederēt tikai augstākai militārai ierēdniecībai. Timara īpašniekam armijai bija jādod piecus karavīrus, ziameta — līdz 20 un hasa — vairāk par 20. ==== Azabi ==== Līdztekus [[devširme]] sistēmai (ar to rekrutēja [[janičāri|janičārus]]) ieviesa citu iesaukuma procesu. Pēc šīs sistēmas katrā apdzīvotā vietā izveidoja sultāna rekrutēšanas birojus, kuros pēc sultāna pavēles bija jānodod armijai pilnībā ekipēti kareivji. Kājniekus no šīs iesaukuma sistēmas sauca par azabiem (''azab'') un viņiem kaujas laukā bija dažādi ar apgādi saistīti uzdevumi: ceļu un tiltu izbūve armijas vajadzībām, frontes apgāde, kā arī ārkārtējos gadījumos sūtīja pretuzbrukumā, lai palēninātu pretinieka virzību. Azabu viena no nodaļām bija noziedznieki vai klaidoņi "[[bašibuzuki]]" (''Başıbozuk'' — ‘nekārtīgs, noziedzīgs’). ==== Bruņoto spēku orķestris ==== {{Pamatraksts|Mehteru orķestris}} [[Attēls:Mehter march.jpg|thumb|Mehteru orķestris mūsdienās]] [[Osmaņu impērija]]s sauszemes karaspēka ([[janičāri|janičāru]]) orķestris un tas tiek uzskatīts par vecāko bruņoto spēku [[orķestris|orķestri]] pasaulē. Visbiežāk rietumos to sauc par mehteru ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: مهتر [mehter]), lai gan šis vārds ir vienskaitlī un apzīmē orķestra dalībnieku. Mehteri parasti spēlē [[Osmaņu klasiskā mūzika|osmaņu klasisko mūziku]] (stils sīkāk iedalās šādi: pešrevs, semai, nakišs, džengiharbs, muraba un kalenders). Parasti mehteru orķestris spēlē tautas nacionālās melodijas, kuras komponēja Mehtera nams (osmaņu turku: ''mehterhâne''). === Modernais periods (1829—1922) === {{Pamatraksts|Osmaņu jaunā iekārta}} Jaunās iekārtas karaspēka vienības ieviesa 1842. gadā pēc [[janičāri|janičāru]] korpusa likvidēšanas. === Iesaukums === [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] sākot ar 1389. gadu ieviesa iesaukumu militārajā dienestā. [[Osmaņu dinastija|Sultāna]] valdība pēc vajadzības no katra ciema, pilsētas, priekšpilsētas vai lielpilsētu kvartāliem bija rekrutēšanas birojā jāizdod dienestam pilnībā ekipēts kareivis. Šos kareivjus (sk. augstāk par anzabiem) izmantoja vairāk apgādes un tehniskiem darbiem, kā arī varēja piedalīties tuvcīņā ar pretinieka ierindniekiem. Vairums iesaukto bija no klaidoņi vai noziedznieki. == Jūras spēki (1308—1922) == {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas flote}} [[Osmaņu impērija]] floti sāka attīstīt 14. gadsimta beigās, kad ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Aptuveni simt gadu Osmaņu flote bija ietekmīgākais jūras spēks, jo kontrolēja visu Vidusjūru. Sākot ar 19. gadsimta vidu, [[sultāns|sultāni]] centās izveidot modernu floti. Sākot ar 1860. gados ieviestajiem bruņukuģiem, flotē līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] ieviesa līnijkuģus, kreiserus un mīnu kuģus. Tomēr, neskatoties uz modernizāciju, Osmaņu flote tālu atpalika no savas sabiedrotās — [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Ķeizariskās kara flotes]]. == Gaisa spēki (1909—1922) == Osmaņu impērijas gaisa spēki dibināti 1909. gadā un līdz ar to ir viena no pasaulē vecākajām militārajām gaisa flotēm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portāls2|Turcija}} * [https://web.archive.org/web/20051107020020/http://www.dzkk.tsk.mil.tr/English/Tarihce/CumhuriyetOncesi.asp Osmaņu jūras spēku vēsture] * [https://web.archive.org/web/20080513024050/http://musicalconfrontations.com/MC5/wlc/mcb/cul/mim/mfl/mtm/foc/foc0000000001.htm Osmaņu militārās mūzikas vēsture] * [http://www.battleships-cruisers.co.uk/turkish_navy.htm Pirmā pasaules kara kuģi]. * [https://web.archive.org/web/20190926064838/http://theonetree-miniatures.com/ TheOneTree Miniatūras] — osmaņu militāro miniatūru kolekcijas izgatavotāju lapa 1787- 1820 * [https://web.archive.org/web/20071017151815/http://lahana.org/blog/The%20Turkish%20Army.htm Frederiks Engelss (1855), Turku armija] [[Kategorija:Militārisms Osmaņu impērijā|Brunzotie]] i0vthy6y0vc287xgent5a2yd8jji5w8 0 57485 4506638 4099741 2026-08-14T04:15:41Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506638 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Kurdu valoda |nativename=كوردی, Kurdî<!-- See talk page - this Cyrillic name is right according to a book of Kurdish folk tales that was published in the USSR. If you think that it is wrong, please present your sources. --> |familycolor=Indoeiropiešu |states={{TUR}},<br />{{IRQ}},<br />{{IRN}},<br />{{SYR}},<br />{{ARM}} |region=[[Tuvie Austrumi]] |speakers= 39 500 000<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html CIA - The World Factbook - Turkey<!-- Bot generated title -->]</ref><ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/iz.html CIA - The World Factbook - Iraq<!-- Bot generated title -->]</ref><ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html CIA - The World Factbook - Iran<!-- Bot generated title -->]</ref><ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sy.html CIA - The World Factbook - Syria<!-- Bot generated title -->]</ref> |rank=39 |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Indoirāņu valodas|Indoirāņu]] |fam3=[[Irāņu valodas|Irāņu]] |fam4=[[Rietumirāņu valodas|Rietumirāņu]] |fam5=[[Ziemeļrietumirāņu valodas|Ziemeļrietumirāņu]] |script=[[Arābu alfabēts]] (Irāka, Irāna), <br />[[latīņu alfabēts]] (Turcija, Sīrija, Irāka) |nation={{IRQ}} ([[Kurdistānas reģions]]) |iso1=ku |iso2=kur |lc1=kur|ld1=Kurdu val. (kop.)|ll1=Kurdu valoda |lc2=ckb|ld2=Sorani|ll2=Sorani |lc3=kmr|ld3=Kurmandži|ll3=Kurmandži |lc4=sdh|ld4=Dienvidkurdu valoda |map= [[Attēls:Kurdish languages map.svg|center|300px]] <br /><center>Kurdu runāto valodu izplatības areāls.</center> {{col-begin}} {{col-break}} {{legend|#156a33|Ziemeļkurdu (kurmandži)}} {{legend|#00a239|Viduskurdu (sorani)}} {{legend|#00e450|Dienvidkurdu (pehlevanu)}} {{col-break}} {{legend|#ffd700|zazu}} {{legend|#ff8a00|gorani}} {{legend|#ce9bd8|jauktie apgabali}} {{col-end}} |image=<!-- [[Attēls: Idioma_kurdo.PNG|center|300px]]|caption=Kurdu valodas izplatība Rietumāzijā --> }} '''Kurdu valoda''' (''Kurdî'' vai کوردی) ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] saimes [[irāņu valodas|irāņu]] atzara valoda, kurā runā plašā areālā [[Turcija]]s, [[Irāna]]s, [[Irāka]]s un [[Sīrija]]s robežu sadurē. Bieži tiek uzskatīts, ka kurdu valodas ir tuvi radniecīgu valodu grupa, nodalot [[kurmandži]] (lielākā grupa, runā g.k. Turcijā un citos areāla ziemeļdaļas rajonos), [[sorani]] (areāla vidusdaļā, g.k. Irānā un Irākā) un dienvidu jeb [[Dienvidkurdu valoda|pehlevanu]] (g.k. Irānā). Kā atsevišķu grupu nodala zazu (Turcijā) un gorani (Irākā un Irānā) valodas, kurās runā vietējie kurdi, tomēr valodnieciski tās nepieder pie kurdu valodām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{InterWiki|code=ku}} {{Indoirāņu valodas}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irāņu valodas]] [[Kategorija:Turcijas valodas]] [[Kategorija:Irākas valodas]] [[Kategorija:Irānas valodas]] [[Kategorija:Sīrijas valodas]] [[Kategorija:Kurdi]] ryg1c9sou9li2ppzq870ibahiul1yxi 0 58809 4506555 4349031 2026-08-13T18:02:06Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506555 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = #cf2c25 | text_color = #b6b6b6 |name = Turcijas Lielā nacionālā asambleja |coa_pic = Seal of the Turkish Parliament (Türkiye Büyük Millet Meclisi).svg |coa_res = 256px |native_name = Türkiye Büyük Millet Meclisi |session_room = |house_type = Vienkamera |leader1_type = Premjerministrs |leader1 = [[Redžeps Tajips Erdogans]] |party1 = [[Taisnības un attīstības partija]] |election1 = {{dat|2003|3|14|ģ|bez}} |leader2_type = Spīkers |leader2 = ''Numan Kurtulmuş'' |election2 = {{dat|2023|6|7|ģ|bez}} |party2 = |members = 600 |political_groups1 = |last_election1 = {{dat|2023|5|14|N|bez}} |meeting_place = {{vieta|Turcija|Ankara}} |website = {{URL|http://www.tbmm.gov.tr/}} }} '''Turcijas Lielā nacionālā asambleja''' ([[turku valoda|turku]]: '''Türkiye Büyük Millet Meclisi''', vai '''TBMM''', sarunvalodā parasti saukta par ''Meclis'' — "sanāksme", "saiets", līdzīgi latviešu "Saeima") ir [[Turcija]]s [[parlaments]] un vienīgais institūts, kam [[Turcijas konstitūcija|Turcijas konstitūcijā]] dota [[likumdošana|likumdevēja vara]]. TBMM dibināta {{Dat|1920|4|23}}, [[Ankara|Ankarā]], [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] laikā. Parlamenta izveide bija [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] plānu pamatā, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās, uz sabrukušās [[Osmaņu impērija]]s pamatiem tika veidota jauna valsts. Parlaments sastāv no 600 deputātiem, kurus ievēlē uz pieciem gadiem pēc [[D'Hondta metode]]s, proporcionāli no partiju sarakstiem, kas iedalīti 87 vēlēšanu apgabalos: 81 Turcijas ils un pa trijiem Stambulas un Ankaras un pa diviem Izmiras un Bursas vēlēšanu apgabaliem. Lai izvairītos no parlamenta sadrumstalotības, no 1982. līdz 2022. gadam vēlēšanās bija noteikta [[Procentuālā barjera|10% balsu barjera]], kas jāpārvar, lai iekļūtu parlamentā gan sarakstiem, gan individuālajiem kandidātiem.<ref name="electoral-reform.org.uk">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electoral-reform.org.uk/crossing-the-threshold-the-turkish-election/|title=Crossing the threshold – the Turkish election|website=electoral-reform.org.uk|access-date=2019-04-05|language=en|archive-date=12 December 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181212213606/https://www.electoral-reform.org.uk/crossing-the-threshold-the-turkish-election/|dead-url=no}}</ref> Barjeras ierobežojuma dēļ 2002. gada vēlēšanās parlamentā iekļuva tikai divas partijas, bet 2007. gadā — trīs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2399665.stm|title=Turkey leaps into the unknown|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2002-11-04|author=Roger Hardy|authorlink=}}</ref> 10% augsto ierobežojumu ir ticies apstrīdēts [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas cilvēktiesību tiesā]], bet tā visas sūdzības ir noraidījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://harvardilj.org/2008/10/echr-upholds-turkeys-10-threshold-in-elections/|title=ECHR Upholds Turkey's 10% Threshold in Elections|last=hlsjrnldev|access-date=2020-02-17|language=en|archive-date=17 February 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217201756/https://harvardilj.org/2008/10/echr-upholds-turkeys-10-threshold-in-elections/|dead-url=no}}</ref> 2022. gadā šī barjera tika pazemināta līdz 7%. Jau kopš 2002. gada vēlēšanām, lielākā pārstāvētā partija parlamentā ir [[Taisnības un attīstības partija]], kas ir izveidojusi vienas partijas valdību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2392717.stm|title=Turkey's old guard routed in elections|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2002-11-04|author=|authorlink=}}</ref> 2007. gadā otra partija, kurai izdevās pārvarēt 10% barjeru bija [[Republikāņu tautas partija]], bet šobrīd parlamentā ir septiņas partijas un vairāki neatkarīgie deputāti, kas izstājušies no ievēlētajām partijām un izveidojuši savus politiskos grupējumus. == Vēsture == Pirms Nacionālās asamblejas izveidošanas [[Turcija]]s priekštecei — [[Osmaņu impērija]]i arī bija parlaments, kura darbība tika izbeigta līdz ar [[Osmaņu impērijas sadalīšana|impērijas sadalīšanu]]. === Parlaments pirms republikas izveidošanas === ==== Osmaņu impērija ==== {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets|Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets}} [[Attēls:London_news_c1877_-_scanned_constantinopole(1996)-Opening_of_the_first_parlement.png|left|thumb|180x180px|Osmaņu impērijas parlamenta atklāšana 1876. gadā, [[Dolmabahčes pils|Dolmabahčes pilī]], [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] (tag. Stambula).]] [[Osmaņu impērija]]s pastāvēšanas laikā divas reizes tika izveidota parlamentāra monarhija un šos laika posmus iedala: [[Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets|pirmās konstitūcijas]] un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|otrās konstitūcijas]] laikmetos. Pirmās konstitūcijas laikmets bija ļoti īss un tā laikā notika tikai divas parlamenta vēlēšanas. Pēc pirmajām vēlēšanām sabiedrībā valdīja ļoti liela neapmierinātība ar valdības darbu, jo tika ciesta neveiksme [[Krievu-turku karš (1877—1878)|krievu-turku karā]] (1877—1878). Pirmais parlaments tika atlaists un {{Dat|1877|6|28}} tika sarīkotas jaunas vēlēšanas. Otro parlamentu atlaida {{Dat|1878|2|14}} [[Osmaņu dinastija|sultāns]] [[Abdulhamīds II]]. Otrais konstitūcijas laikmets sākās {{Dat|1908|7|23}} un jaunajā konstitūcijā sultānam pamazām tika atņemtas vairākas tiesības. "Brīvības deklarācijā" ar grozījumiem 1909., 1912., 1914. un 1916. gadā tika atņemtas sultāna tiesības deportēt iedzīvotājus, kas pārkāpuši likumu, nodrošinātas tiesības uz [[Preses brīvība|preses brīvību]] un ieviests cenzūras aizliegums. Tika atzītas pilsoņu tiesības uz pulcēšanos un partiju veidošanu, bet valdība tika pakļauta parlamentam, nevis sultānam. == Parlaments == '''[[Valdība]] (319)''' * {{Colorbox|#FFAA00}} [[Taisnības un attīstības partija|Ak Parti]] (264) Atbalsts valdībai * {{Colorbox|#800000}} [[Nacionālistu kustības partija|MHP]] (50) * {{Colorbox|#55AA55}} [[:en:Free Cause Party|Hüda Par]] (4) * {{Colorbox|#55AAAA}} [[:en:Democratic Left Party|DSP]] (1) '''[[Opozīcija]] (281)''' * {{Colorbox|#FF0000}} [[Republikāņu tautas partija|CHP]] (130) * {{Colorbox|#AA00AA}} [[:en:Peoples' Equality and Democracy Party|HDP]] (57) * {{Colorbox|#00AAFF}} [[:en:Good Party|İYİ]] (43) * {{Colorbox|#FF5555}} [[:en:Felicity Party|SP]] (20) * {{Colorbox|#0000FF}} [[:en:Democracy and Progress Party|DEVA]] (15) * {{Colorbox|#FF8040}} [[:en:New Welfare Party|YRP]] (5) * {{Colorbox|#AA5500}} [[:en:Workers' Party of Turkey (2017)|TİP]] (4) * {{Colorbox|#AA0000}} [[:en:Democrat Party (Turkey, current)|DP]] (3) * {{Colorbox|#FF55FF}} [[:en:Labour Party (Turkey)|EMEP]] (2) * {{Colorbox|#55FF55}} [[:en:Democratic Regions Party|DBP]] (2) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hurriyetdailynews.com/election/default.html hurriyetdailynews.com] {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Turcijas politika|Liel]] nvzae67uk0tc4qhiw3ghsqy6ieq91rg 0 58898 4506668 4496567 2026-08-14T04:49:00Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4506668 wikitext text/x-wiki '''6. jūlijs''' ir gada 187. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (188. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 178 dienas. == Vārda dienas == [[Anrijs]], [[Arkādijs (personvārds)|Arkādijs]] == Notikumi == * [[1253. gads]] — [[Mindaugs]] kronēts par [[Lietuva]]s karali. * [[1670. gads]] — parakstīts [[Madrides līgums (1670)|Madrides līgums]], ar kuru [[Anglijas Karaliste]] un [[Spānijas Impērija]] centās izbeigt ilgstošos konfliktus par tirdzniecību un koloniālajiem valdījumiem Amerikā. * [[1785. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieviesta [[naudas vienība]] [[ASV dolārs|dolārs]]. * [[1917. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[arābi|arābu]] spēki [[T. E. Lorenss|Arābijas Lorensa]] un [[Auda ibu Taji]] vadībā ieņēma [[Akvaba|Akvabu]], galveno [[Osmaņu impērija]]s ostas pilsētu. * [[1919. gads]] — [[Latvijas Neatkarības karš]]: [[Rīga|Rīgā]] ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]] [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] vadībā. * [[1947. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] sākta automāta [[AK-47]] ražošana. * [[1964. gads]] — [[Malāvija]] deklarēja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1966. gads]] — Malāvija kļuva par republiku. Par tās pirmo prezidentu tika iecelts [[Heistingss Banda]]. * [[1975. gads]] — [[Komoras]] deklarēja neatkarību no [[Francija]]s. * [[1994. gads]] — [[Latvija|Latvijā]] viesojās [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]]. * [[2006. gads]] — atvērta [[Natula]]s pāreja starp [[Indija|Indiju]] ([[Sikima|Sikimā]]) un [[Ķīna|Ķīnu]] ([[Tibeta|Tibetā]]), kas bija slēgta 44 gadus kopš [[Ķīnas—Indijas karš|Ķīnas—Indijas kara]]. == Dzimuši == * [[1650. gads]] — [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] (''Friedrich Kasimir Kettler''), Kurzemes hercogs (miris 1698. gadā) * [[1796. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||6|25}}) — [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] (''Николай I''), Krievijas imperators (miris 1855. gadā) * [[1818. gads]] — [[Ādolfs Andersens]] (''Adolf Anderssen''), vācu šahists (miris 1879. gadā) * [[1832. gads]] — [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I''), Meksikas imperators (miris 1867. gadā) * [[1879. gads]] — [[Anrī Žobjē]] (''Henri Jobier''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (miris 1930. gadā) * [[1886. gads]] — [[Marks Bloks]] (''Marc Bloch''), Francijas vēsturnieks (miris 1944. gadā) * [[1889. gads Latvijā|1889. gads]] — [[Jānis Sieriņš]], latviešu mūziķis un koru diriģents (miris 1975. gadā) * [[1895. gads Latvijā|1895. gads]] — [[Jānis Osis]], latviešu aktieris (miris 1973. gadā) * [[1899. gads]] — [[Folke Rogards]] (''Folke Rogard''), zviedru jurists un sabiedriskais darbinieks (miris 1973. gadā) * [[1907. gads]] — [[Frīda Kalo]] (''Frida Kahlo''), Meksikas gleznotāja (mirusi 1954. gadā) * [[1921. gads]] — [[Nensija Reigana]] (''Nancy Reagan''), ASV aktrise un Pirmā lēdija (mirusi 2016. gadā) * [[1923. gads]] — [[Vojcehs Jaruzelskis]] (''Wojciech Jaruzelski''), Polijas prezidents (miris 2014. gadā) * [[1927. gads]] — [[Dženeta Lī]] (''Janet Leigh''), amerikāņu aktrise, dziedātāja, dejotāja un rakstniece (mirusi 2004. gadā) * [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]], latviešu operdziedātājs (miris 2015. gadā) * [[1935. gads]] — [[Tenzins Gjaco]] (བསྟན་འཛིན་རྒྱ་མཚོ།), 14. dalailama * [[1937. gads]] — [[Neds Bītijs]] (''Ned Beatty''), ASV aktieris (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Nursultans Nazarbajevs]] (''Нұрсұлтан Назарбаев''), Kazahstānas prezidents * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Vaira Paegle]], latviešu politiķe (mirusi 2019. gadā) * [[1946. gads]] — [[Džordžs V. Bušs]] (''George W. Bush''), ASV prezidents * [[1951. gads]] — [[Džefrijs Rašs]] (''Geoffrey Rush''), austrāliešu aktieris un filmu producents * [[1958. gads]]: ** [[Duško Markovičs]] (''Duško Marković''), Melnkalnes premjerministrs ** [[Leonīds Beresņevs]], latviešu hokejists * [[1964. gads]] — [[Kims Čiuns]] (''김지운''), dienvidkorejiešu kinorežisors * [[1975. gads]] — ''[[50 Cent]]'', ASV reperis * [[1977. gads]] — [[Maksims Mirnijs]] (''Максім Мірны''), baltkrievu tenisists * [[1979. gads]] — [[Kevins Hārts]] (''Kevin Hart''), amerikāņu komiķis un aktieris * [[1980. gads]] — [[Pau Gazols]] (''Pau Gasol''), kataloniešu basketbolists * [[1986. gads]] — [[Lindsija Loena]] (''Lindsay Lohan''), ASV aktrise un dziedātāja * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Laima Jansone]], latviešu koklētāja * [[1994. gads]] — [[Hoans Hordans]] (''Joan Jordán''), spāņu futbolists == Miruši == * [[1189. gads]] — [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] (''Henry II''), Anglijas karalis (dzimis 1133. gadā) * [[1415. gads]] — [[Jans Huss]] (''Jan Hus''), čehu baznīcas reformators (dzimis 1369. gadā) * [[1535. gads]] — [[Tomass Mors]] (''Thomas More''), angļu valsts darbinieks un humānists (dzimis 1478. gadā) * [[1553. gads]] — [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]] (''Edward VI''), Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1537. gadā) * [[1854. gads]] — [[Georgs Simons Oms|Georgs Oms]] (''Georg Ohm''), vācu fiziķis (dzimis 1789. gadā) * [[1893. gads]] — [[Gijs de Mopasāns]] (''Guy de Maupassant''), franču rakstnieks (dzimis 1850. gadā) * [[1902. gads Latvijā|1902. gads]] — [[Andrejs Pumpurs]], latviešu dzejnieks (dzimis 1841. gadā) * [[1907. gads]] — [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Bielenstein''), vācbaltu lingvists (dzimis 1826. gadā) * [[1916. gads]] — [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon''), franču mākslinieks (dzimis 1840. gadā) * [[1934. gads]] — [[Nestors Mahno]] (''Нестор Махно''), ukraiņu anarhists (dzimis 1888. gadā) * [[1935. gads]] — [[Bernārs de Purtalē]] (''Bernard de Pourtalès''), šveiciešu burātājs (dzimis 1870. gadā) * [[1947. gads]] — [[Frānsiss Berčels]] (''Francis Burchell''), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads]] — [[Viljams Folkners]] (''William Faulkner''), ASV rakstnieks (dzimis 1897. gadā) * [[1971. gads]] — [[Lūiss Ārmstrongs]] (''Louis Armstrong''), ASV džeza muzikants (dzimis 1901. gadā) * [[1973. gads]] — [[Oto Klemperers]] (''Otto Klemperer''), vācu diriģents (dzimis 1885. gadā) * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Arvīds Pētersons]], latviešu bendija un hokeja spēlētājs (dzimis 1913. gadā) * [[1989. gads]] — [[Jānošs Kādārs]] (''Kádár János''), ungāru politiķis (dzimis 1912. gadā) * [[2002. gads]] — [[Džons Frankenheimers]] (''John Frankenheimer''), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[2003. gads]] — [[Badijs Ebsens]] (''Buddy Ebsen''), ASV aktieris un dejotājs (dzimis 1908. gadā) * [[2020. gads]]: ** [[Juris Kronbergs]], latviešu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Ennio Morrikone]] (''Ennio Morricone''), itāliešu komponists un diriģents (dzimis 1928. gadā) * [[2021. gads]] — [[Dživans Gasparjans]] (''Ջիվան Գասպարյան''), armēņu mūziķis un komponists (dzimis 1928. gadā) * [[2022. gads]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[2026. gads]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Īvo Neijs]] (''Iivo Nei''), Igaunijas šahists (dzimis 1931. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Komoras]]) * Valsts dibināšanas diena ([[Lietuva]]) * Neatkarības diena ([[Malāvija]]) * Republikas diena (Malāvija) * daļa [[Trimdas latvieši|latviešu diasporas]] svin [[Jāņi|Jāņus]] pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] ([[Sibīrija]])<ref>[http://www.mixnews.lv/ru/exclusive/news/223214_sibirskie-latyshi-otprazdnuyut-ligo-6-iyulya/ Сибирские латыши отпразднуют Лиго 6 июля] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170625080558/http://www.mixnews.lv/ru/exclusive/news/223214_sibirskie-latyshi-otprazdnuyut-ligo-6-iyulya |date={{dat|2017|06|25||bez}} }} .mixnews.lv 22-07-2017</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 8zemf996ff1flezb98mwio7csdbtjdm 0 59057 4506558 4271921 2026-08-13T18:02:09Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506558 wikitext text/x-wiki '''Sekulārisms Turcijā''' tika ieviests līdz ar [[1924]]. gada [[Turcija]]s [[Turcijas konstitūcija|konstitūcijas]] pieņemšanu. Vēlāk administratīvo un politisko nepieciešamību izveidot [[moderns|modernu]], [[demokrātija|demokrātisku]] un [[sekulārisms|sekulāru]] valsti nostiprināja [[Kemalisms|Kemalisma]] ideoloģija [[Ataturka reformas|Ataturka reformu]] gaitā. 13 gadus pēc šo principu ieviešanas, [[laicisms|laicisma]] ([[franču valoda|franču]]: ''laïcité'') princips tika iekļauts arī [[Turcijas konstitūcija]]s 2. pantā. Spēkā esošā konstitūcija nepieļauj valsts reliģiju un neveicina jebkuras citas reliģijas atbalstīšanu. Valsts oficiāli neatbalsta arī [[islāms|islāmu]], par kura sekotājiem sevi uzskata 99% valsts iedzīvotāju. Turcijas laicisma principi nav kategoriski par valsts un reliģijas šķiršanu, jo valsts pienākums ir uzturēt "aktīvu neitralitāti". Valsts politiku un iestāžu darbību jautājumos, kas skar reliģiju, rūpīgi uzrauga Turcijas Reliģisko lietu pārvalde ([[turku valoda|turku]]: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tās pienākums ir "realizēt valsts politiku islāma ticības, kalpošanas un ētikas jautājumus, izglītot sabiedrību reliģijas jautājumos un uzraudzīt reliģiskā kulta vietas."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diyanet.gov.tr/english/tanitim.asp?id=13 |title=: T.C. Diyanet İşleri Başkanliği :<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2008|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219234720/http://www.diyanet.gov.tr/english/tanitim.asp?id=13 |archivedate={{dat|2011|12|19||bez}} }}</ref> == Vēsture == Sekulārisma attīstība sākās jau [[Osmaņu impērija]]s laikā līdz ar [[Tanzimats|Tanzimata]] reformām. Otrs lielākais sekulārisma ideju uzplaukums bija vērojams [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|impērijas otrās konstitūcijas laikmetā]] un tā mūsdienu politiskā programma attīstījusies ar [[Ataturka reformas|Ataturka reformu]] palīdzību. === Osmaņu impērija === {{Pamatraksts|Osmaņu impērija}} [[Osmaņu impērija]] bija [[islāms|islāmiska]] monarhija, kuras galva bija [[Osmaņu dinastija]]s [[sultāns]]. Valsts iekārta tikai veidotas pēc [[millets|milletu]] sistēmas principiem. Milletu sistēma nodrošināja visu impērijas teritoriju iedzīvotāju reliģisko, kulturālo un etnisko vērtību līdzāspastāvēšanu, iesaistot viņus valsts administratīvajā, ekonomiskajā un politiskajā iekārtā.<ref name="sec">“Secularism: The Turkish Experience" http://www.secularisminturkey.net/docs/Secular-Transcript.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080627111442/http://www.secularisminturkey.net/docs/Secular-Transcript.pdf |date={{dat|2008|06|27||bez}} }}</ref> Osmaņu sultāna iecelti pārvaldnieki un gubernatori ([[bejs|beji]]) nodrošināja, apmaiņā pret nodokļu maksu, iedzīvotāju militāru aizsardzību, bet jautājumus, kas saistīti ar reliģiskajiem kanoniem un vietējās kopienas tradīcijām, izlēma vietējā pašpārvalde. Tā kā paši sultāni bija [[musulmaņi]], uz viņiem pilnībā attiecās visi [[Šariats|Šariata]] noteikumi un pieņemtās kultūras normas. Sākot ar [[1516]]. gada bija visu [[sunnīti|sunnītu]] pasaules galva, jeb [[kalifs]]. 19. gadsimtā osmaņu valdošā elite saprata, ka jāpārveido pastāvošā likumdošanas, militārās pārvaldes un tiesību sistēma, lai panāktu [[Eiropa]]s valstu straujo progresu. Milletu sistēmai zaudējot savu nozīmību un, aktivizējoties dažādām nacionālisma kustībām visā impērijas teritorijā, tika meklēti jauni risinājumi milzīgās teritorijas un ļoti atšķirīgo iedzīvotāju grupu pārvaldīšanai. Pirmās sekulārās militārās skolas [[1792]]. gadā dibināja sultāns [[Selims III]] un pirmā sekulārā armijas vienība bija [[Nizam-ı Cedid]]. 19. gadsimta osmaņu reformām bija ļoti tālejošas sekas. Reformu rezultātā tika izveidota [[Tanzimats|Tanzimata]] reformu sistēma, kas paredzēja līdzīgas tiesības visiem impērijas iedzīvotājiem (arī ne-musulmaņiem), osmaņu parlamenta izveidošanu un impērijas konstitucionālā likuma pieņemšanu, kurā tika uzskaitītas visu iedzīvotāju vienlīdzīgās tiesības. [[Osmaņu impērija]]s pastāvēšanu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]] un tam sekojošā [[Osmaņu impērijas sadalīšana]]. Pēc [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] tika izveidota jaunā [[Turcijas Republika]] un līdz ar to tika pielikts punkts impērijas iekārtas attīstībai. === Reformas republikā === {{Pamatraksts|Ataturka reformas}} Republikas dibināšanas laikā tās pamatu apspriešanā bija iesaistīti divi elites grupējumi. Tie bija pieredzējuši [[Osmaņu impērija]]s reformas — islāmisti un rietumnieki.<ref name="sec"/> Abiem grupējumiem bija viens mērķis — jaunas, modernas valsts izveidošana un tiem bija kopīgi arī vairāki citi valsts veidošanas pamatprincipi. [[Turcija]]s dibinātājam [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemalam Ataturkam]] izdevās abus šos grupējumus apvienot vienotā spēkā un diezgan īsā laika posmā veikt tādu pamata reformu kopumu, ko sauc par [[Ataturka reformas|Ataturka reformām]]. Daļa no garīdzniecības, kā arī sabiedroto kontrolētā sultāna atbalstītāji, tomēr ar militāru spēku nostājās pret viņu, un sekojošajam [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karam]] netrūka pilsoņu kara elementu. Tā rezultātā Ataturks bija spiests ierobežot islāma lomu savā kontrolē esošajās teritorijās, lai nostiprinātu savu varu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.danielpipes.org/comments/153726|title=The dogma of Turkish secularism or Western amnesia :: Reader comments at Daniel Pipes|website=Daniel Pipes|access-date=2024-12-21}}</ref> Pirmais solis bija [[Balsstiesības|balsstiesību]] piešķiršana vispārējā tautas balsošanā visiem valsts pilsoņiem. Pirms jaunās republikas proklamēšanas, {{Dat|1922|11|1}} [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] ar likumu likvidēja agrāk pastāvējušo konstitucionālo monarhiju. Pēc tam bija jānomaina esošā [[islāms|islāma]] tiesību sistēma ar likumiem, kurus tā bija sākusi veidot neatkarības kara laikā. Sākuma punkts bija jaunas konstitūcijas pieņemšana [[1921]]. gadā. Līdz pat [[1923]]. gada [[29. oktobris|29. oktobrim]] pastāvēja vēl no impērijas pāri palikušais [[kalifāts|kalifāta]] institūts, kas tika likvidēts ar jaunas konstitūcijas pieņemšanu.<ref>[[Osmaņu impērija#Gals (1908—1922)]]</ref> Visas kalifāta institūta tiesības un pienākumus pārņēma pati nacionālā asambleja un tādēļ [[Turcija]]s valsts joprojām ir vienīgā, kas varētu atjaunot šī institūta darbību. Līdztekus fundamentālajām reformām tika veiktas arī vairākas izmaiņas sabiedriskajā iekārtā un sadzīvē. Valsts ar administratīvām metodēm izskauda agrāk pastāvējušās reliģiskās dogmas un tradīcijas. Vienā sistēmā apvienoja visu valsts izglītības sistēmu un to nošķīra no reliģiskajām iestādēm. {{Dat|1924|3|3}} tika likvidēti vairums pastāvējušo reliģisko ordeņu un ložu. {{Dat|1934|12|5}} tika piešķirtas balsstiesības sievietēm un {{Dat|1937|2|5}} konstitūcijā iekļāva pantu par laicisma principu, kas pilnībā nošķīra valsti no reliģijas. == Konstitucionālie principi == {{Pamatraksts|Turcijas konstitūcija}} Konstitūcijā noteikts, ka [[Turcija]] ir sekulāra un demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai. Suverenitātes tiesības pieder Turcijas tautai, kas šīs varas īstenošanu uztic deputātiem, kurus ievēl vispārējās vienpalātas parlamenta vēlēšanās. Konstitūcijas 4. pantā noteiktos principus aizliegts grozīt: # "laicisms, sociālā vienlīdzība, vienlīdzīgas tiesības likumu priekšā;" # "valsts pārvaldes forma — republika;" # "valsts nedalāmība". == Atsauces == {{Atsauces}} {{Portāls2|Turcija}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Reliģija Turcijā]] eomr645cuul8hz2nkt5p2masnqefdg4 0 59378 4506690 4167943 2026-08-14T07:43:29Z Meistars Joda 781 4506690 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Viljams Pits Jaunākais | vārds_orģ =''William Pitt the Younger'' | attēls =Pitt the Younger.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1783|12|19|N}} | term_beigas ={{Dat|1801|03|14|N}} | priekštecis =[[Viljams Kavendišs-Bentinks]] | pēctecis =[[Henrijs Edingtons]] | amats2 = | term_sākums2 ={{Dat|1804|05|10|N}} | term_beigas2 ={{Dat|1806|01|23|N}} | priekštecis2 =[[Henrijs Edingtons]] | pēctecis2 =[[Viljams Grenvils]] | dzim_dati = {{Dat|1759|5|28}} | dzim_vieta = Heisa, [[Kenta]], {{flaga|Apvienotā Karaliste|1606}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1806|1|23|1759|5|28}} | mir_vieta = Patni, [[Sari (Anglija)|Sari]], {{GBR}} | tautība = | partija =[[toriji]] (vēsturnieku viedoklis), neatkarīgie [[vigi]] (paša raksturojums) | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Kembridžas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = William Pitt the Younger Signature.svg | piezīmes = }} '''Viljams Pits Jaunākais''' ({{val|en|William Pitt the Younger}}, dzimis {{Dat|1759|05|28}}, miris {{Dat|1806|01|23}}) bija [[Lielbritānija|britu]] XVIII gadsimta beigu un XIX gadsimta sākuma politiķis, Anglijas premjerministra [[Viljams Pits|Viljama Pita]] dēls. 1783. gadā 24 gadu vecumā kļuva par Lielbritānijas premjerministru, un valsts vēsturē ir jaunākais premjerminista amata ieguvējs. Bija premjera amatā nemierīgajā [[Franču revolūcija]]s un [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā. == Biogrāfija == Mācījās [[Kembridžas Universitāte]]s [[Pembrukas koledža|Pembrukas koledžā]], kur sadraudzējās ar nākamo [[vergu tirdzniecība]]s kritiķi [[Viljams Vilberforss|Viljamu Vilberforsu]]. Pēc universitātes beigšanas kļuva par juristu. 1780. gadā neveiksmīgi mēģināja kļūt par parlamenta deputātu no Kembridžas Universitātes, tomēr 1781. gadā iekļuva parlamentā no Eplbī (''Appleby'') panīkušā miesta, vēlēšanas kurā kontrolēja Lonsdeilas grāfs. Ironiski, ka, vēlāk būdams premjers, Pits Jaunākais vērsās pret panīkušo miestu institūtu, no kura pats bija ievēlēts. Parlamentā Pits pieslējās [[vigi|vigu]] partijai un iestājās pret [[ASV Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] turpināšanu. Kad 1783. gadā netika apstiprināts likums par [[Britu Austrumindijas kompānija]]s reformēšanu, karalis [[Džordžs III]] Viljamam Pitam uzticēja sastādīt jauno valdību. Tobrīd daudzu acīs tā bija tikai pagaidu valdība, kamēr tiks piemeklēts "cienījamāks premjera kandidāts", tomēr tā noturējās pie varas septiņpadsmit gadus. Pits Jaunākais reformēja Britu Austrumindijas kompāniju, cīnījās par budžeta disciplīnu un pret korupciju un balsu pirkšanu vēlēšanās. 1797. gadā Pita valdība pirmoreiz Lielbritānijā ieviesa [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokli]]. Ārpolikā Pita valdība bija [[Francija]]s politikas pretiniece un aktīvi piedalījās pretfranču koalīcijās. Tomēr 1801. gadā, neguvis karaļa piekrišanu savai politikai [[Īrija|Īrijā]] jautājumā par [[katolisms|katoļu]] emancipāciju, Viljams Pits Jaunākais demisionēja. 1804. gadā Viljams Pits Jaunākais atgrizās pie varas. Otrās Pita valdības laikā Lielbritānija guva spīdošu uzvaru 1805. gada oktobrī [[Trafalgāras kauja|Trafalgāras kaujā]] admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā pret franču un [[Spānija|spāņu]] apvienoto floti, tomēr 1805. gada decembrī [[Napoleons]] sakāva [[Krievija|krievu]] un [[Austrija|austriešu]] karaspēku [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]], kas izjauca [[Trešā koalīcija|Trešo koalīciju]]. Pasliktinoties veselībai, 1806. gadā Viljams Pits Jaunākais mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pits Jaunakais, Viljams}} [[Kategorija:1759. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1806. gadā mirušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] 0ixzktl6qh2pzjkj51aq1hs6zw5y0h3 0 59548 4506553 4204197 2026-08-13T18:02:03Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506553 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}}{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} '''Ergenekon''' ([[turku valoda|turku]]: ''Ergenekon'' vai ''Ergenekon terör örgütü'') ir nosaukums ultranacionālistiskam un teroristiskam grupējumam, par kura eksistenci paziņojušas [[Turcija|Turcijas]] varasiestādes, taču neapstrīdami pierādījumi tā eksistencei nav gūti. Tam tiek piedēvēti dažādi noziegumi, piemēram intelektuāļu slepkavības (tai skaitā plānota [[Nobela prēmija]]s laureāta [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] nogalināšana) un mēģinājumi gāzt valsts varu un pastāvošo valsts iekārtu. Šobrīd <small>(2008)</small>, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā ir arestēti vairāki cilvēki, kuri ir apsūdzēti par dalību grupējumā, tai skaitā jurists [[Kemals Kerinčsizs]], [[Strādnieku partija (Turcija)|Strādnieku partijas]] līderis [[Dou Perinčeks]], atvaļinātais ģenerālbrigadieris [[Veli Kīčīks]], atvaļinātais ģenerālis [[Huršits Tolons]] un atvaļinātais ģenerālis [[Šeners Erujgurs]]. Apsūdzība celta Stambulas tiesā, kas atbildīga par lietām organizētās noziedzības un terorisma jomā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.guardian.co.uk/world/2008/may/04/turkey.thefarright |title=Mystery of a killer elite fuels unrest in Turkey |work=[[The Guardian]] |first=Jason |last=Burke |date=2008-05-04 |accessdate=2008-07-12 }}</ref><ref name=bbc0204>{{Ziņu atsauce |first=Sarah |last=Rainsford |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/7225889.stm |title='Deep state plot' grips Turkey |work=[[BBC News]] |date=2008-02-04 |accessdate=2008-05-06 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.hurriyet.com.tr/english/home/9318347.asp?gid=244&sz=64544 |title=Turkish commanders and anti-AKP journalist taken into custody |work=[[Hürriyet]] |date=2008-07-01 |accessdate=2008-07-01 }}</ref><ref name=radikal0706>{{Ziņu atsauce |url=http://www.radikal.com.tr/Default.aspx?aType=GaleriHaber&Date=06.07.2008&ArticleID=886908&PAGE=38 |title=Ergenekon'un fotoğraflı öyküsü |work=[[Radikal]] |date=2008-07-06 |accessdate=2008-07-06 |language=Turkish }}</ref> == Saistība ar PKK == Atsevišķi laikraksti norāda uz iespējamo Ergenekon saistību ar [[PKK]] ([[Kurdistānas Strādnieku partija]]).<ref name=zaman2008-07-09>{{Ziņu atsauce |url = http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=147049 |title = Ergenekon-PKK terror link emerges as probe widens |work = [[Zaman]] |date = 2008-07-09 |accessdate = 2008-07-10 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20080709060744/http://www.todayszaman.com/tz-web/detaylar.do?load=detay&link=147049 |archivedate = 2008-07-09 }}</ref> Tiek uzskatīts, ka bijušais PKK vadītājs [[Šemdins Sakiks]] savās liecībās paskaidrojis, ka ar viņa grupu cieši sadarbojas Ergenekon grupējums un dažkārt pat esot kopīgi strādājuši. Saskaņā ar Sakika teikto, viņu Turcijā nogādājuši vairāki turki ar Mahmutu Jildirimu, jeb "Zaļo" ([[turku valoda|turku]]: ''Yeşil'') priekšgalā. "Zaļais" ir organizētās noziedzības līderis un tiek meklēts saistībā ar vairākām slepkavībām. Ješila vārds minēts arī ziņojumā par [[Susurlukas skandāls|Susurlukas skandālu]].<ref>[http://www.tihv.org.tr/EN/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf 1998 Report] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081003030413/http://www.tihv.org.tr/EN/data/Yayinlar/Human_Rights_Reports/Ra1998HumanRigthsReport.pdf|date={{dat|2008|10|03||bez}}}} from the [[Human Rights Foundation of Turkey]], chapter II, "SUSURLUK SCANDAL: Counter-guerilla Affairs", p.51 {{en icon}}</ref> Sakiks arī teicis, ka Ergenekon savu nodomu īstenošanā plānojuši sadarboties ar vairākām teroristiskām organizācijām, tai skaitā ar PKK. "Sadarbību īstenoja ar [[Dou Perinčeks|Dou Perinčeka]] (Strādnieku partijas vadītājs) un citu personu starpniecību, kuru starpā bija arī Džemils Bajiks (viens no PKK vadītājiem)," sacījis Sakiks.<ref name=zaman2008-07-09/> Minētos apgalvojumus nav apstiprinājusi neviena tiesībsargājoša institūcija. Sakika liecības nav oficiāli publicētas un tādēļ augstāk minētie apgalvojumi nav uzskatāmi par oficiālu informāciju. == Aizturēto saraksts == {{Dat|2008|7|6}}:<ref name=radikal0706/> # Oktajs Jildirims (atvaļināts apakšvirsnieks), # Muzaffers Tekins (atvaļināts leitnants), # Mahmuts Ēztīrks (atvaļināts apakšvirsnieks), # Fikrets Emeks (atvaļināts majors), # Gazi Gīders (atvaļināts leitnants), # Zekerija Ēztīrks (atvaļināts majors), # Mehmets Demirtašs (arsenāla pārvaldnieks), # Muzaffers Šenodžaks, # Ali Kutlu, # Ajdins Jīkseks, # Bekirs Ēztīrks (''Kuvva-i Milliye'' biedrības vadītājs), # Nusrets Senems ([[Strādnieku partija (Turcija)|Strādnieku partijas]] ģenerālsekretārs), # Ismails Jildizs, # Ergīns Pojrazs (rakstnieks), # Asumans Ēzdemirs, # Mete Jalazangils, # Muhamets Jīdže (atvaļināts seržants), # Kahramans Šahins, # Erols Ēlmezs, # Erkuts Ersojs, # Veli Kīčīks (atvaļināts ģenerālis), # Mehmets Fikri Karadā (atvaļināts pulkvedis), # Kemals Kerinčsizs (zvērināts advokāts), # Sami Hoštans (apsūdzēts Susurlukas skandālā), # Hīsejins Gērīms (''Kuvay-i Milliye'' priekšsēdētājs), # Ouzs Alpaslans Abdīlkadirs, # Hīsejins Gazi Ouzs (''Kuvay-i Milliye'' nozares vadītājs), # Sevgi Erenerols ([[Turcijas Pareizticīgo patriarhāts|Pareizticīgo patriarhāta]] runasvīrs), # Abdullahs Arapolu, # Hikmets Čičeks, # Īmits Ouztans, # Vatans Bēlīkbaši, # Īmits Sajins ([[Stambulas Universitāte]]s asociētais profesors), # Emins Gīrsess ([[Sakarjas Universitāte]]s asociētais profesors), # Orhans Tunčs ([[Balikesiras Universitāte]]s bijušais lektors un rakstnieks), # Hajrettins Ertekins (juvelieris), # Vedats Jenerers (žurnālists), # Muammers Karabuluts (Ajasofjas asociācijas un Ziemassvētku vecīša miera padomes priekšsēdētājs; Nacionālās spēka savienības runasvīrs), # Abdulmuttalips Tongars, # Selims Akkurts, # Dou Perinčeks ([[Strādnieku partija (Turcija)|Strādnieku partijas]] prezidents), # Ferits Ilsevers ("Ulusal TV" ģenerāldirektors), # Adnans Akfirats (žurnālists), # Serhans Bolluks ("Aydınlık" avīzes ģenerāldirektors), # Hajati Ēzdžans ("Ulusal TV" pārstāvis Izmirā), # Behičs Gīrdžihans ("Açık İstihbarat" interneta vietnes īpašnieks), # Rasims Gērīms, # Murats Čālars, # Barbaross Hajrettins Altintašs, # Sinans Ajgīns ([[Ankaras tirdzniecības palāta]]s priekšsēdētājs), # Atilla Ūurs (atvaļināts majors), # Birols Bašarans ("Atatürkçü Düşünce" biedrības [[Kadikēja]]s nodaļas vadītājs), # Kemals Ajdins, # Ibrahims Ēzdžans, # Durmušs Ali Ēzolu, # Osmans Gīrbīzs, # Huršits Tolons (atvaļināts ģenerālis), # Šeners Erujgurs (atvaļināts ģenerālis). == Atsauces == {{Atsauces}} == Saites == * [https://web.archive.org/web/20100219120337/http://www.radikal.com.tr/veriler/2008/01/25/buyuk.gif Ar grupējumu saistīto personu fotogrāfija], publicēta {{Ziņu atsauce |url = http://www.radikal.com.tr/haber.php?haberno=245502 |accessdate = 2008-07-12 |work = Radikal |title = İşte Ergenekon |date = 2008-07-12 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20080529063205/http://www.radikal.com.tr/haber.php?haberno=245502 |archivedate = 2008-05-29 }} * [http://yenisafak.com.tr/resim/site/Darbe_Gunlukleri1.doc "Apvērsuma dienasgrāmatas"], publicētas {{Ziņu atsauce |url=http://yenisafak.com.tr/Gundem/?t=07.07.2008&c=1&i=127362 |accessdate=2008-07-12 |title=İşte darbe günlüklerinin tam metni |work=[[Yeni Şafak]] |date=2008-07-06 |language=Turkish}} [[Kategorija:Turcijas politika]] n1017efn8mluzyih5wa55cxm0r5751z 0 62839 4506569 4326001 2026-08-13T18:09:16Z ZANDMANIS 91184 4506569 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = UEFA Superkauss | aktuāla_sezona = 2025. gada UEFA Superkauss | logo = UEFA Super Cup.gif | pikseļi = 170px | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1972}} | moto = | komandas = 2 | valsts = [[Eiropa]] ([[UEFA]]) | čempions = {{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] (2026; 2. tituls) | čempions_visv = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]<br />(6 tituli) | mlapa = }} '''UEFA Superkauss''' ir ikgadēja [[futbols|futbola]] balva, par kuru cīnās [[UEFA Čempionu līga]]s un [[UEFA Eiropas līga]]s uzvarētāji. Titulētākais klubs ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas ieguvis šo trofeju sešas reizes. 2023. gadā [[Pireja|Pireju]] [[Karaiskaki stadions|Karaiskaki stadionā]] UEFA Superkausu pirmo reizi vēsturē izcīnīja "[[Manchester City F.C.|Manchester City]]", kas pēc 1:1 pendelēs ar 5:4 pārspēja Spānijas klubu "[[Sevilla FC|Sevilla]]".<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> Spānijas klubs Superkausā zaudējis jau sešas reizes pēc kārtas. == Tituli == {|class="wikitable sortable" !Klubs !width=100|Uzvaras<br />(iegūtie kausi) !width=100|Zaudējumi ! class="unsortable"|Uzvaru gadi ! class="unsortable"|Zaudējumu gadi |- |{{flaga|ESP}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]||align=center|6||align=center|3||2002, 2014, 2016, 2017, 2022, 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}</ref>||1998, 2000, 2018 |- |{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]]||align=center|5||align=center|4||1992, 1997, 2009, 2011, 2015||1979, 1982, 1989, 2006 |- |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]]||align=center|5||align=center|2||1989, 1990, 1994, 2003, 2007||1973, 1993 |- |{{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]||align=center|4||align=center|2||1977, 2001, 2005, 2019||1978, 1984 |- |{{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]||align=center|3||align=center|0||2010, 2012, 2018||— |- |{{flaga|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern München]]||align=center|2||align=center|3||2013, 2020||1975, 1976, 2001 |- |{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]||align=center|2||align=center|3||1998, 2021||2012, 2013, 2019 |- |{{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]]||align=center|2||align=center|1||1973, 1995||1987 |- |{{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]||align=center|2||align=center|0||1976, 1978||— |- |{{flaga|ESP}} [[Valencia CF|Valencia]]|| align="center" |2|| align="center" |0||1980, 2004||— |- |{{flaga|ITA}} [[Juventus F.C.|Juventus]]|| align="center" |2|| align="center" |0||1984, 1996||— |- |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]]||align=center|2||align=center|0||2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2025-08-14 |publisher= |date= }}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/12082026-hvica_sit_ar_speku_due_iegriez_talaja_stu|title=Hviča ar spēku, Duē iegriež: PSG otro gadu pēc kārtas izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2026-08-13 |publisher= |date= }}</ref>||— |- |{{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]]||align=center|1||align=center|6||2006||2007, 2014, 2015, 2016, 2020, 2023 |- |{{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]]||align=center|1||align=center|3||1987||2003, 2004, 2011 |- |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]]|| align=center|1|| align=center|3||1991||1999, 2008, 2017 |- |{{flaga|USSR}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]||align=center|1||align=center|1||1975||1986 |- |{{flaga|ENG}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]||align=center|1||align=center|1||1979||1980 |- |{{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||align=center|1||align=center|1||1982||2026 |- |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.]]||align=center|1||align=center|0||2023||— |- |{{flaga|SCO}} [[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||align=center|1||align=center|0||1983||— |- |{{flaga|ROU|1965}} [[FC Steaua București|Steaua București]]||align=center|1||align=center|0||1986||— |- |{{flaga|BEL}} [[KV Mechelen|Mechelen]]||align=center|1||align=center|0||1988||— |- |{{flaga|ITA}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]||align=center|1||align=center|0||1993||— |- |{{flaga|ITA}} [[S.S. Lazio|Lazio]]||align=center|1||align=center|0||1999||— |- |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]||align=center|1||align=center|0||2000||— |- |{{flaga|RUS}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit]]||align=center|1||align=center|0||2008||— |- |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]]||align=center|1||align=center|0||2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2025-08-14 |publisher= |date= }}</ref>||— |- |{{flaga|GER}} [[Hamburger SV]]||align=center|0||align=center|2||—||1977, 1983 |- |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]]||align=center|0||align=center|1||—||1988 |- |{{flaga|ITA}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]||align=center|0||align=center|1||—||1990 |- |{{flaga|YUG}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]||align=center|0||align=center|1||—||1991 |- |{{flaga|GER}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||align=center|0||align=center|1||—||1992 |- |{{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]||align=center|0||align=center|1||—||1994 |- |{{flaga|ESP}} [[Real Zaragoza]]||align=center|0||align=center|1||—||1995 |- |{{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]||align=center|0||align=center|1||—||1996 |- |{{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]||align=center|0||align=center|1||—||1997 |- |{{flaga|NED}} [[Feyenoord]]||align=center|0||align=center|1||—||2002 |- |{{flaga|RUS}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moskva]]||align=center|0||align=center|1||—||2005 |- |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]||align=center|0||align=center|1||—||2009 |- |{{flaga|ITA}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]||align=center|0||align=center|1||—||2010 |- |{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]]||align=center|0||align=center|1||—||2021 |- |{{flaga|GER}} [[Eintracht Frankfurt]]||align=center|0||align=center|1||—||2022 |- |{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]||align=center|0||align=center|1||—||2024 |- |{{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]||align=center|0||align=center|1||—||2025 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.uefa.com/uefasupercup/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA sacensības}} [[Kategorija:UEFA Superkauss| ]] 50zp23wa1tzpihk2bmtuz5oh71d5jdy 4506570 4506569 2026-08-13T18:10:37Z ZANDMANIS 91184 /* Tituli */ 4506570 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = UEFA Superkauss | aktuāla_sezona = 2025. gada UEFA Superkauss | logo = UEFA Super Cup.gif | pikseļi = 170px | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1972}} | moto = | komandas = 2 | valsts = [[Eiropa]] ([[UEFA]]) | čempions = {{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] (2026; 2. tituls) | čempions_visv = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]<br />(6 tituli) | mlapa = }} '''UEFA Superkauss''' ir ikgadēja [[futbols|futbola]] balva, par kuru cīnās [[UEFA Čempionu līga]]s un [[UEFA Eiropas līga]]s uzvarētāji. Titulētākais klubs ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas ieguvis šo trofeju sešas reizes. 2023. gadā [[Pireja|Pireju]] [[Karaiskaki stadions|Karaiskaki stadionā]] UEFA Superkausu pirmo reizi vēsturē izcīnīja "[[Manchester City F.C.|Manchester City]]", kas pēc 1:1 pendelēs ar 5:4 pārspēja Spānijas klubu "[[Sevilla FC|Sevilla]]".<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> Spānijas klubs Superkausā zaudējis jau sešas reizes pēc kārtas. == Tituli == {|class="wikitable sortable" !Klubs !width=100|Uzvaras<br />(iegūtie kausi) !width=100|Zaudējumi ! class="unsortable"|Uzvaru gadi ! class="unsortable"|Zaudējumu gadi |- |{{flaga|ESP}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]||align=center|6||align=center|3||2002, 2014, 2016, 2017, 2022, 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}</ref>||1998, 2000, 2018 |- |{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]]||align=center|5||align=center|4||1992, 1997, 2009, 2011, 2015||1979, 1982, 1989, 2006 |- |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]]||align=center|5||align=center|2||1989, 1990, 1994, 2003, 2007||1973, 1993 |- |{{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]||align=center|4||align=center|2||1977, 2001, 2005, 2019||1978, 1984 |- |{{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]||align=center|3||align=center|0||2010, 2012, 2018||— |- |{{flaga|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern München]]||align=center|2||align=center|3||2013, 2020||1975, 1976, 2001 |- |{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]||align=center|2||align=center|3||1998, 2021||2012, 2013, 2019 |- |{{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]]||align=center|2||align=center|1||1973, 1995||1987 |- |{{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]||align=center|2||align=center|0||1976, 1978||— |- |{{flaga|ESP}} [[Valencia CF|Valencia]]|| align="center" |2|| align="center" |0||1980, 2004||— |- |{{flaga|ITA}} [[Juventus F.C.|Juventus]]|| align="center" |2|| align="center" |0||1984, 1996||— |- |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]]||align=center|2||align=center|0||2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2025-08-14 |publisher= |date= }}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/12082026-hvica_sit_ar_speku_due_iegriez_talaja_stu|title=Hviča ar spēku, Duē iegriež: PSG otro gadu pēc kārtas izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2026-08-13 |publisher= |date= }}</ref>||— |- |{{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]]||align=center|1||align=center|6||2006||2007, 2014, 2015, 2016, 2020, 2023 |- |{{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]]||align=center|1||align=center|3||1987||2003, 2004, 2011 |- |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]]|| align=center|1|| align=center|3||1991||1999, 2008, 2017 |- |{{flaga|USSR}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]||align=center|1||align=center|1||1975||1986 |- |{{flaga|ENG}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]||align=center|1||align=center|1||1979||1980 |- |{{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||align=center|1||align=center|1||1982||2026 |- |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.]]||align=center|1||align=center|0||2023||— |- |{{flaga|SCO}} [[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||align=center|1||align=center|0||1983||— |- |{{flaga|ROU|1965}} [[FC Steaua București|Steaua București]]||align=center|1||align=center|0||1986||— |- |{{flaga|BEL}} [[KV Mechelen|Mechelen]]||align=center|1||align=center|0||1988||— |- |{{flaga|ITA}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]||align=center|1||align=center|0||1993||— |- |{{flaga|ITA}} [[S.S. Lazio|Lazio]]||align=center|1||align=center|0||1999||— |- |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]||align=center|1||align=center|0||2000||— |- |{{flaga|RUS}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit]]||align=center|1||align=center|0||2008||— |- |{{flaga|GER}} [[Hamburger SV]]||align=center|0||align=center|2||—||1977, 1983 |- |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]]||align=center|0||align=center|1||—||1988 |- |{{flaga|ITA}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]||align=center|0||align=center|1||—||1990 |- |{{flaga|YUG}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]||align=center|0||align=center|1||—||1991 |- |{{flaga|GER}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||align=center|0||align=center|1||—||1992 |- |{{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]||align=center|0||align=center|1||—||1994 |- |{{flaga|ESP}} [[Real Zaragoza]]||align=center|0||align=center|1||—||1995 |- |{{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]||align=center|0||align=center|1||—||1996 |- |{{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]||align=center|0||align=center|1||—||1997 |- |{{flaga|NED}} [[Feyenoord]]||align=center|0||align=center|1||—||2002 |- |{{flaga|RUS}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moskva]]||align=center|0||align=center|1||—||2005 |- |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]||align=center|0||align=center|1||—||2009 |- |{{flaga|ITA}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]||align=center|0||align=center|1||—||2010 |- |{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]]||align=center|0||align=center|1||—||2021 |- |{{flaga|GER}} [[Eintracht Frankfurt]]||align=center|0||align=center|1||—||2022 |- |{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]||align=center|0||align=center|1||—||2024 |- |{{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]||align=center|0||align=center|1||—||2025 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.uefa.com/uefasupercup/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA sacensības}} [[Kategorija:UEFA Superkauss| ]] t8iyz505ba4e2vdwpzt37tagjvnxfyo 0 63457 4506683 4473484 2026-08-14T06:49:52Z ~2026-44758-45 149067 /* */ 4506683 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Gustavs Klucis | image =Gustav Klutsis.jpg | imagesize = 180px | caption = Gustavs Klucis | birthname = | birthdate = {{dat|1895|01|04|}} | location = [[Ķoņu pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{mdv|1938|02|26|1895|01|4}} | deathplace = [[Butovas poligons]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[latvietis]] | field = [[glezniecība]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Gustavs Klucis''' ({{val|ru|Густав Густавович Клуцис}}; dzimis {{dat|1895|1|4}}, miris {{dat|1938|2|26}}) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā. Viņam arī patika stipri spiest kluci. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 4. janvārī [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]] Gustava Kluča un viņa sievas Edes, dzimušas Vilkas, ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Gustavs-Klucis/6000000166782910849 geni.com]</ref> Mācījās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju seminārā]] (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913—1915) pie [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Jānis Roberts Tillbergs|Jāņa Roberta Tillberga]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās uz [[Pēterburga|Petrogradu]], kur turpināja mācības [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola]]s darbnīcā. 1917. gadā piedalījās [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], vēlāk arī [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsumā]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija]]s 9. latviešu strēlnieku pulkā. Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie [[Kazimirs Maļevičs|K. Maļeviča]]. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ''[[NKVD]]'' [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&id=85338 |title=База данных "ЖЕРТВЫ МАССОВОГО ТЕРРОРА, расстрелянные на Бутовском полигоне НКВД в 1937-1938 гг." |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107164818/http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&id=85338 |archivedate={{dat|2017|11|07||bez}} }}</ref> == Mākslinieciskā darbība == [[Attēls:Gustavs Klucis - Construction - Google Art Project.jpg|thumb|270px|"Konstrukcija" (1921).]] Iesākumā darbojies [[Glezniecība|glezniecībā]]. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis [[Plakāts|plakātus]], izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" [[Maskavas kremlis|kremlī]]. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies [[Latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs"|latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs"]]. 1937. gadā noformēja [[Padomju Savienība|PSRS]] paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē [[Parīze|Parīzē]]. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931). === Izstādes === [[Attēls:51069082431 d9f2ab19c1 o.jpg|thumb|270x270px|Izstāde "Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu" [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] 2013. gadā.]] Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes [[Maskava|Maskavā]] (1920., 1961. (kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru), 2013.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/moscow/aktualitates/34126-maskava-tretjakova-galerija-atklaj-izstadi-gustavs-klucis-tiesibas-uz-eksperimentu|title=Maskavā Tretjakova galerijā atklāj izstādi „Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu”|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2021-03-24}}{{Novecojusi saite}}</ref>), [[Rīga|Rīgā]] (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), [[Valmiera|Valmierā]] (1971.), [[Kasele|Kaselē]] (1991.), [[Ņujorka|Ņujorkā]] (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci [[Valentīna Kulagina|Valentīnu Kulaginu]]), [[Strasbūra|Strasbūrā]] (2005.), [[Hāga|Hāgā]] (2008.). == Piemiņai == * Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma [[Klucis — nepareizais latvietis|"Nepareizais latvietis"]] par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo mantojumu. Kinofilmas režisors ir [[Pēteris Krilovs]], producents [[Uldis Cekulis]], operators [[Andris Priedītis]]. * No 2008. gada 6. augusta [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija. * 2017. gadā jaunizveidotā iela Skanstes apkaimē Rīgā, ir nosaukta [[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča vārdā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996. * Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977. * Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999. * Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981 * Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081012171720/http://classic.culture.lv/classic/GKlucis/Default.htm www.culture.lv — Gustavs Klucis] * [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?1&5&view=shows-detail&show_id=23 Gustava Kluča darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080511021741/http://jauna.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/gustavs-klucis-uzvara Par kinofilmu "Nepareizais latvietis"] * [https://web.archive.org/web/20081212124548/http://collagemuseum.com/constructivism/klutsis.html The International Museum of Collage, Assemblage and Construction — Gustav Klutsis] * [https://web.archive.org/web/20080304123459/http://www.artfira.com/site/ru/artist/0716a7966dbb99518a04aa07e6c6cc89 ArtFira.com — Густав КЛУЦИС] * [https://web.archive.org/web/20080708203445/http://museum.icp.org/museum/exhibitions/klutsis_kulagina/ Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: Photography and Montage After Constructivism] * [http://www.answers.com/topic/gustav-klutsis Modern Design Dictionary: Gustav Klutsis] * [https://web.archive.org/web/20081202142136/http://www.wwar.com/masters/k/klutsis-gustav.html Gustav Klutsis — Artwork Images, Exhibitions, Reviews] * [https://web.archive.org/web/20080905173344/http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m0268/is_9_42/ai_n6081705 Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: International Center of Photography, New York] * [https://www.moma.org/collection/browse_results.php?criteria=O%3AAD%3AE%3A12501&page_number=4&template_id=1&sort_order=1 www.MoMa.org] * [http://www.nationmaster.com/encyclopedia/Gustav-Klutsis NationMaster — Encyclopedia: Gustav Klutsis]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20161014065929/https://briviba.org/2015/11/13/fotomontaza-ka-jauns-agitmakslas-veids/ Gustava Kluča raksts "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (latviski)] * [https://web.archive.org/web/20160404002354/http://openleft.ru/?p=3902 "Они уже были пост-национальны и пост-географичны". Intervija ar amerikāņu mākslas zinātnieci Ketlīnu Tahku (Kathleen Tahk) par latviešu strēlniekiem-māksliniekiem (krievu val.)] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klucis, Gustavs}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu grafikas dizaineri]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Krievu avangards]] [[Kategorija:PSRS gleznotāji]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 036bsrzy3w8wctg1rouqha1ianueyis 4506686 4506683 2026-08-14T07:16:58Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-44758-45|~2026-44758-45]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4473484 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Gustavs Klucis | image =Gustav Klutsis.jpg | imagesize = 180px | caption = Gustavs Klucis | birthname = | birthdate = {{dat|1895|01|04|}} | location = [[Ķoņu pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Krievijas Impērija]] | deathdate = {{mdv|1938|02|26|1895|01|4}} | deathplace = [[Butovas poligons]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | nationality = [[latvietis]] | field = [[glezniecība]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Gustavs Klucis''' ({{val|ru|Густав Густавович Клуцис}}; dzimis {{dat|1895|1|4}}, miris {{dat|1938|2|26}}) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 4. janvārī [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]] Gustava Kluča un viņa sievas Edes, dzimušas Vilkas, ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Gustavs-Klucis/6000000166782910849 geni.com]</ref> Mācījās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju seminārā]] (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913—1915) pie [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]], [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Jānis Roberts Tillbergs|Jāņa Roberta Tillberga]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās uz [[Pēterburga|Petrogradu]], kur turpināja mācības [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola]]s darbnīcā. 1917. gadā piedalījās [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], vēlāk arī [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsumā]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā dienēja [[Padomju Latvijas armija]]s 9. latviešu strēlnieku pulkā. Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie [[Kazimirs Maļevičs|K. Maļeviča]]. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ''[[NKVD]]'' [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&id=85338 |title=База данных "ЖЕРТВЫ МАССОВОГО ТЕРРОРА, расстрелянные на Бутовском полигоне НКВД в 1937-1938 гг." |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107164818/http://www.sinodik.ru/index.php?q=bio&id=85338 |archivedate={{dat|2017|11|07||bez}} }}</ref> == Mākslinieciskā darbība == [[Attēls:Gustavs Klucis - Construction - Google Art Project.jpg|thumb|270px|"Konstrukcija" (1921).]] Iesākumā darbojies [[Glezniecība|glezniecībā]]. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis [[Plakāts|plakātus]], izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" [[Maskavas kremlis|kremlī]]. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies [[Latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs"|latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs"]]. 1937. gadā noformēja [[Padomju Savienība|PSRS]] paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē [[Parīze|Parīzē]]. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931). === Izstādes === [[Attēls:51069082431 d9f2ab19c1 o.jpg|thumb|270x270px|Izstāde "Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu" [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] 2013. gadā.]] Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes [[Maskava|Maskavā]] (1920., 1961. (kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru), 2013.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/moscow/aktualitates/34126-maskava-tretjakova-galerija-atklaj-izstadi-gustavs-klucis-tiesibas-uz-eksperimentu|title=Maskavā Tretjakova galerijā atklāj izstādi „Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu”|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2021-03-24}}{{Novecojusi saite}}</ref>), [[Rīga|Rīgā]] (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), [[Valmiera|Valmierā]] (1971.), [[Kasele|Kaselē]] (1991.), [[Ņujorka|Ņujorkā]] (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci [[Valentīna Kulagina|Valentīnu Kulaginu]]), [[Strasbūra|Strasbūrā]] (2005.), [[Hāga|Hāgā]] (2008.). == Piemiņai == * Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma [[Klucis — nepareizais latvietis|"Nepareizais latvietis"]] par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo mantojumu. Kinofilmas režisors ir [[Pēteris Krilovs]], producents [[Uldis Cekulis]], operators [[Andris Priedītis]]. * No 2008. gada 6. augusta [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija. * 2017. gadā jaunizveidotā iela Skanstes apkaimē Rīgā, ir nosaukta [[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča vārdā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996. * Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977. * Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999. * Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981 * Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081012171720/http://classic.culture.lv/classic/GKlucis/Default.htm www.culture.lv — Gustavs Klucis] * [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?1&5&view=shows-detail&show_id=23 Gustava Kluča darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080511021741/http://jauna.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/gustavs-klucis-uzvara Par kinofilmu "Nepareizais latvietis"] * [https://web.archive.org/web/20081212124548/http://collagemuseum.com/constructivism/klutsis.html The International Museum of Collage, Assemblage and Construction — Gustav Klutsis] * [https://web.archive.org/web/20080304123459/http://www.artfira.com/site/ru/artist/0716a7966dbb99518a04aa07e6c6cc89 ArtFira.com — Густав КЛУЦИС] * [https://web.archive.org/web/20080708203445/http://museum.icp.org/museum/exhibitions/klutsis_kulagina/ Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: Photography and Montage After Constructivism] * [http://www.answers.com/topic/gustav-klutsis Modern Design Dictionary: Gustav Klutsis] * [https://web.archive.org/web/20081202142136/http://www.wwar.com/masters/k/klutsis-gustav.html Gustav Klutsis — Artwork Images, Exhibitions, Reviews] * [https://web.archive.org/web/20080905173344/http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m0268/is_9_42/ai_n6081705 Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: International Center of Photography, New York] * [https://www.moma.org/collection/browse_results.php?criteria=O%3AAD%3AE%3A12501&page_number=4&template_id=1&sort_order=1 www.MoMa.org] * [http://www.nationmaster.com/encyclopedia/Gustav-Klutsis NationMaster — Encyclopedia: Gustav Klutsis]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20161014065929/https://briviba.org/2015/11/13/fotomontaza-ka-jauns-agitmakslas-veids/ Gustava Kluča raksts "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (latviski)] * [https://web.archive.org/web/20160404002354/http://openleft.ru/?p=3902 "Они уже были пост-национальны и пост-географичны". Intervija ar amerikāņu mākslas zinātnieci Ketlīnu Tahku (Kathleen Tahk) par latviešu strēlniekiem-māksliniekiem (krievu val.)] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klucis, Gustavs}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu grafikas dizaineri]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Krievu avangards]] [[Kategorija:PSRS gleznotāji]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] mtnrhj5ed5cpm6xiv9eshz3knz4evro 0 71865 4506663 4499118 2026-08-14T04:44:57Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4506663 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1815. gadu|1815 (nozīmju atdalīšana)|1815}} {{Gadu navigācija|1815}} {{Gada citi notikumi|1815}} {{Gads citos kalendāros|1815}} '''1815'''. ({{Rom sk gadam|1815}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Napoleona kari]]. * [[1. marts]] — [[Napoleons Bonaparts]] atgriezās Francijā no izsūtījuma trimdā uz [[Elba (sala)|Elbas]] salu. * [[16. marts]] — [[Villems I]] kļuva par [[Nīderlande]]s karali * [[20. marts]] — Napoleons Bonaparts pēc izbēgšanas no Elbas ieradās [[Parīze|Parīzē]] ar 140 000 lielu regulāru armiju un 200 000 brīvprātīgajiem karavīriem, tādējādi uzsākot savu "Simts dienu" valdīšanu. * [[8. jūnijs]] — dibināta [[Vācijas Konfederācija]]. * [[16. jūnijs]] — norisinājās [[Liņjī kauja]], kas bija viena no izšķirošajām kaujām [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Simts dienas|Simts dienu kampaņas]] laikā. * [[18. jūnijs]] — [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] [[Septītās koalīcijas karš|Septītās koalīcijas alianse]] uzvarēja Napoleona vadīto [[Francija]]s karaspēku. * [[20. novembris]] — parakstīts [[1815. gada Parīzes līgums|Parīzes miera līgums]]. == Dzimuši == * [[11. janvāris]] — [[Džons Makdonalds]] (''John A. Macdonald''), kanādiešu politiķis (miris [[1891]].) * [[1. aprīlis]] — [[Oto fon Bismarks]] (''Otto von Bismarck''), Vācijas kanclers (miris [[1898]].) * [[1. jūnijs]] — [[Oto (Grieķija)|Oto]] (Όθων), Grieķijas karalis (miris [[1867]].) * [[15. augusts]] — [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling''), vācbaltu ģeologs un paleontologs (miris [[1891]].) * [[28. oktobris]] — [[Ļudovīts Štūrs]] (''Ľudovít Štúr''), slovāku sabiedrisks darbinieks (miris [[1856]].) * [[31. oktobris]] — [[Kārlis Veierštrāss]] (''Karl Weierstraß''), vācu matemātiķis (miris [[1897]].) * [[2. novembris]] — [[Džordžs Būls]] (''George Boole''), angļu matemātiķis un filozofs (miris [[1864]].) * [[8. decembris]] — [[Ādolfs Mencels]] (''Adolph Menzel''), vācu mākslinieks (miris [[1905]].) == Miruši == * [[18. jūnijs]] (Vaterlo kaujā nogalināti): ** [[Žans Žaks Desvo de Sanktmoriss]] (''Jean-Jacques Desvaux de Saint-Maurice''), franču ģenerālis (dzimis [[1775]]) ** [[Gijoms Filibērs Dušesmē]] (''Guillaume Philibert Duhesme''), franču ģenerālis (dzimis [[1766]]) ** [[Sers Aleksandrs Gordons]] ('' Alexander Gordon''), angļu štāba virsnieks (dzimis [[1786]]) ** [[Klods Etjēns Mišels]] (''Claude-Étienne Michel''), franču ģenerālis (dzimis [[1772]]) ** [[Tomass Piktons]] (''Thomas Picton''), britu ģenerālis (dzimis [[1758]]) ** [[Viljams Ponsombijs]]<ref>https://www.kildare.ie/ehistory/index.php/william-ponsonby-at-the-battle-of-waterloo/</ref> (''William Ponsonby''), britu ģenerālis (dzimis [[1772]]) ** [[Žans Batists van Merlēns]] (''Jean Baptiste van Merlen''), holandiešu-beļģu ģenerālis (dzimis [[1773]]) * [[13. oktobris]] — [[Joahims Mirats]] (''Joachim Murat''), franču maršals (dzimis [[1767]].) * [[7. decembris]] — [[Mišels Nejs]] (''Michel Ney''), franču maršals (dzimis [[1769]].) {{pg7}} {{commonscat|1815}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1815. gads| ]] q2ueqonbp6bi17vlqy2s2rq4sot5hr9 0 72135 4506665 4202033 2026-08-14T04:46:26Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4506665 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1798. gadu|1798 (nozīmju atdalīšana)|1798}} {{Gadu navigācija|1798}} {{Gada citi notikumi|1798}} {{Gads citos kalendāros|1798}} '''1798'''. ({{Rom sk gadam|1798}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[12. janvāris]] — par [[Gruzija]]s karali kļuva [[Georgijs XII]]. * [[28. aprīlis]] — [[dumpis uz kuģa Bounty]]. * [[1. augusts|1.]]—[[2.augusts]] — notika [[Abukīras kauja]] starp britu floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un franču floti. == Dzimuši == * [[14. janvāris]] — [[Johans Rūdolfs Torbeke]] (''Johan Rudolph Thorbecke''), nīderlandiešu politiķis (miris [[1872]].) * [[17. janvāris]] — [[Ogists Konts]] (''Auguste Comte''), franču filozofs (miris [[1857]].) * [[2. aprīlis]] — [[Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens]] (''August Heinrich Hoffmann von Fallersleben''), vācu dzejnieks (miris [[1874]].) * [[26. aprīlis]] — [[Ežēns Delakruā]] (''Eugène Delacroix''), franču gleznotājs (miris [[1863]].) * [[14. jūnijs]] — [[Františeks Palackis]] (''František Palacký''), čehu sabiedrisks darbinieks (miris [[1876]].) * [[29. jūnijs]] — [[Džakomo Leopardi]] (''Giacomo Leopardi''), itāļu dzejnieks (miris [[1837]].) * [[13. jūlijs]] — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] (''Александра Фёдоровна''), Krievijas impērijas ķeizariene-konsorte (mirusi [[1860]].) * [[2. oktobris]] — [[Kārlis Alberts]] (''Carlo Alberto''), Sardīnijas karalis (miris [[1849]].) * [[24. decembris]] — [[Ādams Mickēvičs]] (''Adam Mickiewicz''), poļu dzejnieks (miris [[1855]].) == Miruši == * [[12. februāris]] — [[Staņislavs Poņatovskis]] (''Stanisław August Poniatowski''), pēdējais Polijas karalis (dzimis [[1732]].) * [[12. maijs]] — [[Džordžs Vankūvers]] (''George Vancouver''), britu jūras flotes virsnieks un pētnieks (dzimis [[1757]].) {{commonscat|1798}} [[Kategorija:1798. gads| ]] bak4b5doj15kgsj7x5pdawg9cd0g03u 4506666 4506665 2026-08-14T04:46:34Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4506666 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1798. gadu|1798 (nozīmju atdalīšana)|1798}} {{Gadu navigācija|1798}} {{Gada citi notikumi|1798}} {{Gads citos kalendāros|1798}} '''1798'''. ({{Rom sk gadam|1798}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[12. janvāris]] — par [[Gruzija]]s karali kļuva [[Georgijs XII]]. * [[28. aprīlis]] — [[dumpis uz kuģa Bounty]]. * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — notika [[Abukīras kauja]] starp britu floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un franču floti. == Dzimuši == * [[14. janvāris]] — [[Johans Rūdolfs Torbeke]] (''Johan Rudolph Thorbecke''), nīderlandiešu politiķis (miris [[1872]].) * [[17. janvāris]] — [[Ogists Konts]] (''Auguste Comte''), franču filozofs (miris [[1857]].) * [[2. aprīlis]] — [[Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens]] (''August Heinrich Hoffmann von Fallersleben''), vācu dzejnieks (miris [[1874]].) * [[26. aprīlis]] — [[Ežēns Delakruā]] (''Eugène Delacroix''), franču gleznotājs (miris [[1863]].) * [[14. jūnijs]] — [[Františeks Palackis]] (''František Palacký''), čehu sabiedrisks darbinieks (miris [[1876]].) * [[29. jūnijs]] — [[Džakomo Leopardi]] (''Giacomo Leopardi''), itāļu dzejnieks (miris [[1837]].) * [[13. jūlijs]] — [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] (''Александра Фёдоровна''), Krievijas impērijas ķeizariene-konsorte (mirusi [[1860]].) * [[2. oktobris]] — [[Kārlis Alberts]] (''Carlo Alberto''), Sardīnijas karalis (miris [[1849]].) * [[24. decembris]] — [[Ādams Mickēvičs]] (''Adam Mickiewicz''), poļu dzejnieks (miris [[1855]].) == Miruši == * [[12. februāris]] — [[Staņislavs Poņatovskis]] (''Stanisław August Poniatowski''), pēdējais Polijas karalis (dzimis [[1732]].) * [[12. maijs]] — [[Džordžs Vankūvers]] (''George Vancouver''), britu jūras flotes virsnieks un pētnieks (dzimis [[1757]].) {{commonscat|1798}} [[Kategorija:1798. gads| ]] r2kznsawxdb3pohjz2t7p8qj4a2zbei 0 72742 4506554 4007157 2026-08-13T18:02:04Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506554 wikitext text/x-wiki {{Kandidatūra dalībai ES | logo = | statuss = kandidāts | valsts = Turcija | valsts nosaukums ģenitīvā = Turcijas | karte = EU and Turkey Locator Map.png | atvērtas nodaļas = 7 | slēgtas nodaļas = 1 | IKP = 941,584 | platība = 783.562 | iedzīvotāju skaits = 70.586.256 | vietne = [http://www.abgs.gov.tr/?p=1&l=2 abgs.gov.tr] }}{{Portāls2|Turcija}} '''Turcijas pieteikums dalībai Eiropas Savienībā''' (agrāk [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienā]]) iesniegts {{Dat|1987|4|14}}. [[Turcija]] kopš [[1963]]. gada ir [[Eiropas Savienība]]s (ES) un tās priekšteču organizāciju asociatīvā locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euractiv.com/en/enlargement/eu-turkey-relations/article-129678 |accessdate=2008-08-26 |title=EU-Turkey relations |work=European Information on Enlargement & Neighbours |publisher=EurActiv.com |date=2004-09-23 |archive-date=2008-07-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080706153600/http://www.euractiv.com/en/enlargement/eu-turkey-relations/article-129678 }}</ref> Neskaitot savienības desmit dibinātājas valstis, Turcija bija viena no pirmajām valstīm, kas [[1949]]. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[1961]]. gadā kļuva par [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s (''OECD'')<ref>1948. gadā Turcija kļuva par vienu no 18 dibinātājām valstīm, kas izveidoja Eiropas Ekonomiskās Sadarbības Organizāciju([http://www.oecd.org/document/48/0,2340,fr_2649_201185_1876917_1_1_1_1,00.html OEEC]), kas 1961. gadā kļuva par ''OECD'' (sk. [http://www.oecd.org/document/7/0,3343,en_2649_34483_1915847_1_1_1_1,00.html OECD konvenciju]).</ref> dibinātāju un [[1973]]. gadā — par [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) dibinātāju. Kopš [[1992]]. gada Turcija ir [[Rietumeiropas Savienības]] asociatīvā locekle. [[1995]]. gadā Turcija ar ES parakstīja [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s līgumu un {{Dat|1999|12|12}} [[Helsinki|Helsinku]] sammitā tika oficiāli apstiprināta par ES kandidātvalsti. {{Dat|2005|10|3}} sākās iestāšanās sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}</ref> Turcijas dalība ES ir galvenā strīdu tēma jautājumā par Eiropas Savienības paplašināšanos. == Vēsture == === Pirmsākumi === {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas sadalīšana|Turcijas neatkarības karš|Ataturka reformas}} [[Attēls:Marshall Plan poster.JPG|thumb|upright|Viens no Maršala plāna propagandas plakātiem Eiropā, kur redzama arī Turcija.]] [[Attēls:Raadvaneuropa.jpg|thumb|1949. gadā Turcija pievienojās [[Eiropas Padome]]i un tiek uzskatīta par tās dibinātāju.]] Mūsdienu [[Turcija]] ir 14.-20. gadsimta Eiropas [[islāms|islāma]] lielvaras [[Osmaņu impērija]]s mantiniece. Impērijā 19. gadsimtā sākās pagrimums un tādēļ to dēvēja par "Eiropas slimnieci".<ref>"[http://www.britannica.com/ebi/article-206012 Ottoman Empire]," [[Britannica Student Encyclopedia]]. 2007. [[Encyclopedia Britannica Online]]. 19 April 2007.</ref> Beidzoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], pēc [[Osmaņu impērijas sadalīšana]]s [[Turku revolucionāri]] ar [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemalu Ataturku]] priekšgalā izcīnīja uzvaru [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karā]] un izveidoja tādu Turciju, kāda tā redzama uz kartes šodien. Tā laika Turcijas premjers un vēlākais valsts [[Turcijas prezidenti|prezidents]] Ataturks īstenoja vairākas [[Ataturka reformas|reformas]], kuru rezultātā valsts modernizējās un pietuvinājās Eiropas kultūrai.<ref name="embassyhistory">{{Tīmekļa atsauce|publisher=Embassy of the Republic of Turkey (Washington, DC)|title=Turkey and EU|url=http://www.turkishembassy.org/index.php?option=com_content&task=view&id=57&Itemid=235|accessdate=2007-07-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927211417/http://www.turkishembassy.org/index.php?option=com_content&task=view&id=57&Itemid=235|archivedate=2007-09-27}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija līdz [[1946]]. gada februārim palika neitrāla un tad pievienojās Sabiedrotajiem. Aukstā kara laikā Turcija bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sabiedrotā un [[1947]]. gadā sāka līdzdalību Maršala plānā un [[1949]]. gadā iestājās [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.coe.int/T/E/Com/About_Coe/Member_states/e_tu.asp#TopOfPage |title=Turkey and the Council of Europe|publisher=[[Council of Europe]]|accessdate=2006-10-30|date=2006-10-27}}</ref> bet [[1952]]. gadā pievienojās [[NATO]].<ref name="TR_NATO">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/multi/photos/1952/m520218a.htm |title=Greece and Turkey accede to the North Atlantic Treaty Organization|work=NATO Media Library|publisher=NATO|accessdate=2006-10-30|date=1952-02-18}}</ref> === 1960-1990 === [[1959]]. gadā Turcija iesniedza pirmo pieteikumu par asociatīvo dalību [[Eiropas Ekonomiskā Kopiena|Eiropas Ekonomiskajā Kopienā]] (EEK) un {{Dat|1963|9|12}} parakstīja "Līgumu par Turcijas Republikas un Eiropas Ekonomiskās Kopienas asociāciju", jeb Ankaras līgumu. Šis līgums stājās spēkā {{Dat|1964|12|12}} un tā nolūks bija izveidot Turcijas un EEK muitas savienību ar tālāku iespēju kļūt par EEK dalībnieci.<ref name="embassyhistory"/> [[1970]]. gada novembrī tika parakstīts līguma papildprotokols, kas noteica pakāpenisku tarifu un kvotu atcelšanu tirdzniecībai starp Turciju un EEK.<ref name="embassyhistory"/> [[1980]]. gadā attiecības tālāk neattīstījās sakarā ar Turcijā notikušo valsts apvērsumu, kam sekoja politiskās un ekonomiskās nestabilitātes periods. Pēc [[1983]]. gada daudzpartiju vēlēšanām Turcijā, attiecības tika pilnībā atjaunotas. {{Dat|1987|4|14}} Turcija iesniedza tās oficiālu pieteikumu dalībai Eiropas Kopienā. [[1989]]. gadā tika dota atbilde, kurā [[Ankara]]i solīja iespēju kļūt par dalībnieci, atliekot pārrunas par iestāšanos līdz laikam, kad tiks atrisinātas Turcijas sliktās attiecības ar [[Grieķija|Grieķiju]] un situācija [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]].<ref name="embassylondon">{{Tīmekļa atsauce|publisher=Embassy of the Republic of Turkey in London|url=http://www.turkishembassylondon.org/canon/aboutturkey_eu.htm|title=About Turkey and the EU|accessdate=2007-07-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927205928/http://www.turkishembassylondon.org/canon/aboutturkey_eu.htm|archivedate=2007-09-27}}</ref> Tāda pati nostāja tika pausta arī Luksemburgā, [[1997]]. gada Eiropas Padomes sanāksmē, kurā tika paziņots par iestāšanās sarunu sākšanu ar vairākām centrālās un austrumu Eiropas valstīm, kā arī ar Kipru, atstājot Turciju bez uzaicinājuma. Līdz ar [[1995]]. gada [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s izveidošanu, starp Turciju un ES attiecības uzlabojās. [[1999]]. gada Helsinku Eiropas Padomes sanāksmē notika pavērsiens un Turcija kopā ar citām valstīm oficiāli tika atzīta par kandidātvalsti. === 2000. gadi === Ievērojams solis Turcijas un ES attiecībās tika sperts [[2002]]. gada Kopenhāgenas Eiropas Padomes sanāksmē, kur tika paziņots, ka "ES nekavējoties uzsāk sarunas, ja Eiropas Padome 2004. gada decembrī pēc ziņojuma un ieteikuma saņemšanas no Komisijas nolemj, ka Turcija izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus." Līdz ar eiropeiski noskaņotās un [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] vadītās [[Taisnības un attīstības partija]]s ievēlēšanu parlamentā (2002), veiktas vairākas politiskas un ekonomiskas reformas, kas stiprinājušas stabilitāti. [[2004]]. gadā ar nolūku, lai ES tiktu uzņemta apvienota [[Kipra]], [[Turcija]] atbalstīja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] "Annana Kipras plānu". Kipras turki šo plānu referendumā atbalstīja, bet grieķi noraidīja. Tajā pat laikā bija beigusies arī trīsdesmit gadus ilgusī hiperinflācija un tās apjomi 90. gados no 75% nokritās līdz 6% gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.setimes.com/cocoon/setimes/xhtml/en_GB/features/setimes/features/2004/09/06/feature-02|title=Turkey's Ruling Party Marks Its 3rd Anniversary|work=Southeast European Times |location=Istanbul|first=Fatih |last=Baran |accessdate=2007-05-06}}</ref> Turpinājās Erdoana valdības politiskās reformas un tika atcelts nāvessods, aizliegta spīdzināšana un piešķirtas lielākas tiesības [[kurdi|kurdu]] minoritātei. Pēc šīm reformām, Eiropas Komisija ieteica sākt sarunas [[2005. gads|2005]]. gadā, bet izvirzīja vairākus papildus nosacījumus. {{Dat|2004|12|16}} ES valstu vadītāji vienojās, ka ar Turciju sarunas uzsākamas {{Dat|2005|10|3}}. Neskatoties uz Austrijas Tautas partijas un Vācijas Kristīgo demokrātu partijas ieteikumu Turcijai dalības vietā piedāvāt paplašinātas asociatīvās locekles tiesības, ES nolēma uzsākt iestāšanās sarunas. Turcijas iestāšanās sarunas no to sākuma apdraudējušas vairākas problēmas. Vairākas Eiropas valstis (piem. Austrija) ir atklāti paziņojušas par nevēlēšanos uzņemt savā starpā Turciju. Viens no galvenajiem oficiālajiem kavēkļiem ir Kipras jautājums un ES paplašināšanās komisārs Olli Rehns izteicis brīdinājumu, ka šāda kavēšanās var novest sarunu "vilcienu no sliedēm".<ref name="economist2">{{Ziņu atsauce|work=[[The Economist]]|title=The ins and outs: The EU's most effective foreign-policy instrument has been enlargement. But how far can it go?|date=2007-03-17|url=http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=682266&story_id=8808134|accessdate=2007-07-04}}</ref> Neskatoties uz dažādiem kavēkļiem, Turcija pirmo sarunu sadaļu jau slēdza [[2006. gads|2006]]. gada jūnijā. == Sabiedrības attieksme == === Eiropas Savienībā === [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs sabiedrības noskaņojums vispārēji ir pret [[Turcija]]s uzņemšanu, bet katrā valstī tas ir atšķirīgs. [[2006. gads|2006]]. gada septembra-oktobra [[Eurobarometer|Eirobarometra]] aptaujā<ref name="eurobarometer_66">{{Tīmekļa atsauce|title=European Commission: ''Eurobarometer 66 - Public Opinion in the European Union'', Sep-Oct 2006, p.223|url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb66/eb66_en.pdf|format=PDF|accessdate=2007-09-01}}</ref> redzams, ka 59% no visiem ES iedzīvotājiem ir pret Turcijas uzņemšanu ES, bet 28% ir par. Gandrīz katrs (9 no 10) kā iemeslu minēja bažas par cilvēktiesībām. Pirms tam, 2006. gada marta-maija aptaujā jauno dalībvalstu iedzīvotāji bija pozitīvāk noskaņoti par Turcijas uzņemšanu (44% par), nekā vecajās 15 dalībvalstīs (38% par). Šīs aptaujas laikā visnegatīvāk par Turcijas uzņemšanu noskaņota bija [[Austrija]]s sabiedrība (81% pret), savukārt [[Rumānija]]s iedzīvotāji — vispozitīvāk (66% par). Vislielākais atbalsts Turcijas uzņemšanai ir [[Kipra|Kiprā]], kuras turku iedzīvotāji ([[Ziemeļkipra]] nav atzīta un ''de facto'' visa Kipra ir ES sastāvā, bet uz to neattiecas ES normas un tur nedarbojas ES institūcijas) ir vispozitīvāk noskaņoti par Turcijas uzņemšanu (67% par). Šāds pozitīvs noskaņojums nav pat pašā Turcijā, kur par iestāšanos ir 54% iedzīvotāju.<ref name="special_eurobarometer_255">{{Tīmekļa atsauce|title=European Commission: ''Special Eurobarometer 255 - Attitudes towards EU Enlargement.'', July 2006, p. 72|url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_255_en.pdf|format=PDF|accessdate=2006-09-05}}</ref> [[Dānija|Dānijā]] [[2007. gads|2007]]. gada oktobrī pret Turcijas dalību nobalsoja 60% respondentu, neskatoties uz Dānijas valdības oficiālo atbalstu Turcijas uzņemšanai.<ref name="copenhagen post 1">{{Ziņu atsauce|title=Disagreement over Turkish EU membership|publisher=[[Copenhagen Post]]|date=2007-10-22|url=http://www.cphpost.dk/get/103964.html|accessdate=2007-10-22|archiveurl=https://archive.today/20070810190926/http://www.cphpost.dk/get/103964.html|archivedate=2007-08-10}}</ref> === Turcijā === Iestāšanās sarunu sākumu Turcijā uztvēra ar gavilēm,<ref name="economist1">{{Ziņu atsauce|work=Economist|title=The ever lengthening road|date=2006-12-07|url=http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=682266&story_id=8381644|accessdate=2007-07-04}}</ref> bet iedzīvotāju pozitīvais noskaņojums pamazām sāk izzust, jo sarunas ir ieilgušas. Skeptisko noskaņojumu pastiprina arī uzskats, ka Turcijas dalību Eiropā nemaz nevēlas un ES piekopj dubultas morāles principus, organizējot sarunas (Francija un Austrija paziņojušas, ka par uzņemšanu vēl rīkos referendumus). 2006. gada vidū Eirobarometra aptaujā atklājās, ka 43% no Turcijas iedzīvotājiem ES uztver pozitīvi, 35% uzticas ES, 45% atbalsta paplašināšanos un tikai 29% atbalsta ES konstitūciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/english/4713737.asp?gid=74|title=New Eurobarometer poll results show a drop in Turkish support for the EU|work=Hurriyet|accessdate=2007-04-13}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070817224037/http://www.abgs.gov.tr/?p=1&l=2 Turcijas Republikas ES lietu ģenerālsekretariāts] * [https://web.archive.org/web/20080208115701/http://ec.europa.eu/enlargement/questions_and_answers/myths_en.htm Mīti un fakti par paplašināšanos], [[Eiropas Komisija]]. * [https://web.archive.org/web/20081221232640/http://ec.europa.eu/enlargement/candidate-countries/turkey/key_documents_en.htm Turcija: pamatdokumenti], [[Eiropas Komisija]]. {{Turcija-aizmetnis}} [[Kategorija:Turcijas politika|Iest]] [[Kategorija:Eiropas Savienības politika]] 9164yltiy2ldhkgvued8hn4sw921uov 4506724 4506554 2026-08-14T09:19:16Z Treisijs 347 4506724 wikitext text/x-wiki {{Kandidatūra dalībai ES | logo = | statuss = kandidāts | valsts = Turcija | valsts nosaukums ģenitīvā = Turcijas | karte = EU and Turkey Locator Map.png | atvērtas nodaļas = 7 | slēgtas nodaļas = 1 | IKP = 941,584 | platība = 783.562 | iedzīvotāju skaits = 70.586.256 | vietne = [http://www.abgs.gov.tr/?p=1&l=2 abgs.gov.tr] }} '''Turcijas pieteikums dalībai Eiropas Savienībā''' (agrāk [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienā]]) iesniegts {{Dat|1987|4|14}}. [[Turcija]] kopš [[1963]]. gada ir [[Eiropas Savienība]]s (ES) un tās priekšteču organizāciju asociatīvā locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euractiv.com/en/enlargement/eu-turkey-relations/article-129678 |accessdate=2008-08-26 |title=EU-Turkey relations |work=European Information on Enlargement & Neighbours |publisher=EurActiv.com |date=2004-09-23 |archive-date=2008-07-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080706153600/http://www.euractiv.com/en/enlargement/eu-turkey-relations/article-129678 }}</ref> Neskaitot savienības desmit dibinātājas valstis, Turcija bija viena no pirmajām valstīm, kas [[1949]]. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[1961]]. gadā kļuva par [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s (''OECD'')<ref>1948. gadā Turcija kļuva par vienu no 18 dibinātājām valstīm, kas izveidoja Eiropas Ekonomiskās Sadarbības Organizāciju([http://www.oecd.org/document/48/0,2340,fr_2649_201185_1876917_1_1_1_1,00.html OEEC]), kas 1961. gadā kļuva par ''OECD'' (sk. [http://www.oecd.org/document/7/0,3343,en_2649_34483_1915847_1_1_1_1,00.html OECD konvenciju]).</ref> dibinātāju un [[1973]]. gadā — par [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) dibinātāju. Kopš [[1992]]. gada Turcija ir [[Rietumeiropas Savienības]] asociatīvā locekle. [[1995]]. gadā Turcija ar ES parakstīja [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s līgumu un {{Dat|1999|12|12}} [[Helsinki|Helsinku]] sammitā tika oficiāli apstiprināta par ES kandidātvalsti. {{Dat|2005|10|3}} sākās iestāšanās sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}</ref> Turcijas dalība ES ir galvenā strīdu tēma jautājumā par Eiropas Savienības paplašināšanos. == Vēsture == === Pirmsākumi === {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas sadalīšana|Turcijas neatkarības karš|Ataturka reformas}} [[Attēls:Marshall Plan poster.JPG|thumb|upright|Viens no Maršala plāna propagandas plakātiem Eiropā, kur redzama arī Turcija.]] [[Attēls:Raadvaneuropa.jpg|thumb|1949. gadā Turcija pievienojās [[Eiropas Padome]]i un tiek uzskatīta par tās dibinātāju.]] Mūsdienu [[Turcija]] ir 14.-20. gadsimta Eiropas [[islāms|islāma]] lielvaras [[Osmaņu impērija]]s mantiniece. Impērijā 19. gadsimtā sākās pagrimums un tādēļ to dēvēja par "Eiropas slimnieci".<ref>"[http://www.britannica.com/ebi/article-206012 Ottoman Empire]," [[Britannica Student Encyclopedia]]. 2007. [[Encyclopedia Britannica Online]]. 19 April 2007.</ref> Beidzoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], pēc [[Osmaņu impērijas sadalīšana]]s [[Turku revolucionāri]] ar [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemalu Ataturku]] priekšgalā izcīnīja uzvaru [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karā]] un izveidoja tādu Turciju, kāda tā redzama uz kartes šodien. Tā laika Turcijas premjers un vēlākais valsts [[Turcijas prezidenti|prezidents]] Ataturks īstenoja vairākas [[Ataturka reformas|reformas]], kuru rezultātā valsts modernizējās un pietuvinājās Eiropas kultūrai.<ref name="embassyhistory">{{Tīmekļa atsauce|publisher=Embassy of the Republic of Turkey (Washington, DC)|title=Turkey and EU|url=http://www.turkishembassy.org/index.php?option=com_content&task=view&id=57&Itemid=235|accessdate=2007-07-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927211417/http://www.turkishembassy.org/index.php?option=com_content&task=view&id=57&Itemid=235|archivedate=2007-09-27}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija līdz [[1946]]. gada februārim palika neitrāla un tad pievienojās Sabiedrotajiem. Aukstā kara laikā Turcija bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sabiedrotā un [[1947]]. gadā sāka līdzdalību Maršala plānā un [[1949]]. gadā iestājās [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.coe.int/T/E/Com/About_Coe/Member_states/e_tu.asp#TopOfPage |title=Turkey and the Council of Europe|publisher=[[Council of Europe]]|accessdate=2006-10-30|date=2006-10-27}}</ref> bet [[1952]]. gadā pievienojās [[NATO]].<ref name="TR_NATO">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/multi/photos/1952/m520218a.htm |title=Greece and Turkey accede to the North Atlantic Treaty Organization|work=NATO Media Library|publisher=NATO|accessdate=2006-10-30|date=1952-02-18}}</ref> === 1960-1990 === [[1959]]. gadā Turcija iesniedza pirmo pieteikumu par asociatīvo dalību [[Eiropas Ekonomiskā Kopiena|Eiropas Ekonomiskajā Kopienā]] (EEK) un {{Dat|1963|9|12}} parakstīja "Līgumu par Turcijas Republikas un Eiropas Ekonomiskās Kopienas asociāciju", jeb Ankaras līgumu. Šis līgums stājās spēkā {{Dat|1964|12|12}} un tā nolūks bija izveidot Turcijas un EEK muitas savienību ar tālāku iespēju kļūt par EEK dalībnieci.<ref name="embassyhistory"/> [[1970]]. gada novembrī tika parakstīts līguma papildprotokols, kas noteica pakāpenisku tarifu un kvotu atcelšanu tirdzniecībai starp Turciju un EEK.<ref name="embassyhistory"/> [[1980]]. gadā attiecības tālāk neattīstījās sakarā ar Turcijā notikušo valsts apvērsumu, kam sekoja politiskās un ekonomiskās nestabilitātes periods. Pēc [[1983]]. gada daudzpartiju vēlēšanām Turcijā, attiecības tika pilnībā atjaunotas. {{Dat|1987|4|14}} Turcija iesniedza tās oficiālu pieteikumu dalībai Eiropas Kopienā. [[1989]]. gadā tika dota atbilde, kurā [[Ankara]]i solīja iespēju kļūt par dalībnieci, atliekot pārrunas par iestāšanos līdz laikam, kad tiks atrisinātas Turcijas sliktās attiecības ar [[Grieķija|Grieķiju]] un situācija [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]].<ref name="embassylondon">{{Tīmekļa atsauce|publisher=Embassy of the Republic of Turkey in London|url=http://www.turkishembassylondon.org/canon/aboutturkey_eu.htm|title=About Turkey and the EU|accessdate=2007-07-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927205928/http://www.turkishembassylondon.org/canon/aboutturkey_eu.htm|archivedate=2007-09-27}}</ref> Tāda pati nostāja tika pausta arī Luksemburgā, [[1997]]. gada Eiropas Padomes sanāksmē, kurā tika paziņots par iestāšanās sarunu sākšanu ar vairākām centrālās un austrumu Eiropas valstīm, kā arī ar Kipru, atstājot Turciju bez uzaicinājuma. Līdz ar [[1995]]. gada [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s izveidošanu, starp Turciju un ES attiecības uzlabojās. [[1999]]. gada Helsinku Eiropas Padomes sanāksmē notika pavērsiens un Turcija kopā ar citām valstīm oficiāli tika atzīta par kandidātvalsti. === 2000. gadi === Ievērojams solis Turcijas un ES attiecībās tika sperts [[2002]]. gada Kopenhāgenas Eiropas Padomes sanāksmē, kur tika paziņots, ka "ES nekavējoties uzsāk sarunas, ja Eiropas Padome 2004. gada decembrī pēc ziņojuma un ieteikuma saņemšanas no Komisijas nolemj, ka Turcija izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus." Līdz ar eiropeiski noskaņotās un [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] vadītās [[Taisnības un attīstības partija]]s ievēlēšanu parlamentā (2002), veiktas vairākas politiskas un ekonomiskas reformas, kas stiprinājušas stabilitāti. [[2004]]. gadā ar nolūku, lai ES tiktu uzņemta apvienota [[Kipra]], [[Turcija]] atbalstīja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] "Annana Kipras plānu". Kipras turki šo plānu referendumā atbalstīja, bet grieķi noraidīja. Tajā pat laikā bija beigusies arī trīsdesmit gadus ilgusī hiperinflācija un tās apjomi 90. gados no 75% nokritās līdz 6% gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.setimes.com/cocoon/setimes/xhtml/en_GB/features/setimes/features/2004/09/06/feature-02|title=Turkey's Ruling Party Marks Its 3rd Anniversary|work=Southeast European Times |location=Istanbul|first=Fatih |last=Baran |accessdate=2007-05-06}}</ref> Turpinājās Erdoana valdības politiskās reformas un tika atcelts nāvessods, aizliegta spīdzināšana un piešķirtas lielākas tiesības [[kurdi|kurdu]] minoritātei. Pēc šīm reformām, Eiropas Komisija ieteica sākt sarunas [[2005. gads|2005]]. gadā, bet izvirzīja vairākus papildus nosacījumus. {{Dat|2004|12|16}} ES valstu vadītāji vienojās, ka ar Turciju sarunas uzsākamas {{Dat|2005|10|3}}. Neskatoties uz Austrijas Tautas partijas un Vācijas Kristīgo demokrātu partijas ieteikumu Turcijai dalības vietā piedāvāt paplašinātas asociatīvās locekles tiesības, ES nolēma uzsākt iestāšanās sarunas. Turcijas iestāšanās sarunas no to sākuma apdraudējušas vairākas problēmas. Vairākas Eiropas valstis (piem. Austrija) ir atklāti paziņojušas par nevēlēšanos uzņemt savā starpā Turciju. Viens no galvenajiem oficiālajiem kavēkļiem ir Kipras jautājums un ES paplašināšanās komisārs Olli Rehns izteicis brīdinājumu, ka šāda kavēšanās var novest sarunu "vilcienu no sliedēm".<ref name="economist2">{{Ziņu atsauce|work=[[The Economist]]|title=The ins and outs: The EU's most effective foreign-policy instrument has been enlargement. But how far can it go?|date=2007-03-17|url=http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=682266&story_id=8808134|accessdate=2007-07-04}}</ref> Neskatoties uz dažādiem kavēkļiem, Turcija pirmo sarunu sadaļu jau slēdza [[2006. gads|2006]]. gada jūnijā. == Sabiedrības attieksme == === Eiropas Savienībā === [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs sabiedrības noskaņojums vispārēji ir pret [[Turcija]]s uzņemšanu, bet katrā valstī tas ir atšķirīgs. [[2006. gads|2006]]. gada septembra-oktobra [[Eurobarometer|Eirobarometra]] aptaujā<ref name="eurobarometer_66">{{Tīmekļa atsauce|title=European Commission: ''Eurobarometer 66 - Public Opinion in the European Union'', Sep-Oct 2006, p.223|url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb66/eb66_en.pdf|format=PDF|accessdate=2007-09-01}}</ref> redzams, ka 59% no visiem ES iedzīvotājiem ir pret Turcijas uzņemšanu ES, bet 28% ir par. Gandrīz katrs (9 no 10) kā iemeslu minēja bažas par cilvēktiesībām. Pirms tam, 2006. gada marta-maija aptaujā jauno dalībvalstu iedzīvotāji bija pozitīvāk noskaņoti par Turcijas uzņemšanu (44% par), nekā vecajās 15 dalībvalstīs (38% par). Šīs aptaujas laikā visnegatīvāk par Turcijas uzņemšanu noskaņota bija [[Austrija]]s sabiedrība (81% pret), savukārt [[Rumānija]]s iedzīvotāji — vispozitīvāk (66% par). Vislielākais atbalsts Turcijas uzņemšanai ir [[Kipra|Kiprā]], kuras turku iedzīvotāji ([[Ziemeļkipra]] nav atzīta un ''de facto'' visa Kipra ir ES sastāvā, bet uz to neattiecas ES normas un tur nedarbojas ES institūcijas) ir vispozitīvāk noskaņoti par Turcijas uzņemšanu (67% par). Šāds pozitīvs noskaņojums nav pat pašā Turcijā, kur par iestāšanos ir 54% iedzīvotāju.<ref name="special_eurobarometer_255">{{Tīmekļa atsauce|title=European Commission: ''Special Eurobarometer 255 - Attitudes towards EU Enlargement.'', July 2006, p. 72|url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_255_en.pdf|format=PDF|accessdate=2006-09-05}}</ref> [[Dānija|Dānijā]] [[2007. gads|2007]]. gada oktobrī pret Turcijas dalību nobalsoja 60% respondentu, neskatoties uz Dānijas valdības oficiālo atbalstu Turcijas uzņemšanai.<ref name="copenhagen post 1">{{Ziņu atsauce|title=Disagreement over Turkish EU membership|publisher=[[Copenhagen Post]]|date=2007-10-22|url=http://www.cphpost.dk/get/103964.html|accessdate=2007-10-22|archiveurl=https://archive.today/20070810190926/http://www.cphpost.dk/get/103964.html|archivedate=2007-08-10}}</ref> === Turcijā === Iestāšanās sarunu sākumu Turcijā uztvēra ar gavilēm,<ref name="economist1">{{Ziņu atsauce|work=Economist|title=The ever lengthening road|date=2006-12-07|url=http://www.economist.com/research/articlesBySubject/displaystory.cfm?subjectid=682266&story_id=8381644|accessdate=2007-07-04}}</ref> bet iedzīvotāju pozitīvais noskaņojums pamazām sāk izzust, jo sarunas ir ieilgušas. Skeptisko noskaņojumu pastiprina arī uzskats, ka Turcijas dalību Eiropā nemaz nevēlas un ES piekopj dubultas morāles principus, organizējot sarunas (Francija un Austrija paziņojušas, ka par uzņemšanu vēl rīkos referendumus). 2006. gada vidū Eirobarometra aptaujā atklājās, ka 43% no Turcijas iedzīvotājiem ES uztver pozitīvi, 35% uzticas ES, 45% atbalsta paplašināšanos un tikai 29% atbalsta ES konstitūciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/english/4713737.asp?gid=74|title=New Eurobarometer poll results show a drop in Turkish support for the EU|work=Hurriyet|accessdate=2007-04-13}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} * [https://web.archive.org/web/20070817224037/http://www.abgs.gov.tr/?p=1&l=2 Turcijas Republikas ES lietu ģenerālsekretariāts] * [https://web.archive.org/web/20080208115701/http://ec.europa.eu/enlargement/questions_and_answers/myths_en.htm Mīti un fakti par paplašināšanos], [[Eiropas Komisija]]. * [https://web.archive.org/web/20081221232640/http://ec.europa.eu/enlargement/candidate-countries/turkey/key_documents_en.htm Turcija: pamatdokumenti], [[Eiropas Komisija]]. {{Turcija-aizmetnis}} [[Kategorija:Turcijas politika|Iest]] [[Kategorija:Eiropas Savienības politika]] bn8ssmk2eh1iciyv77qyjd0b7zm11vf 0 73507 4506674 4505729 2026-08-14T06:06:12Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4506674 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Biedrība "FC RFS" | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 2. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <br><small>Kā FSK Daugava 90, mūsdienu formātā izveidota 2016. gadā</small> | stad = [[LNK Sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila, balta, melna | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Slovenia}} [[Žiga Lipuščeks]] | mediji = [http://www.fkrfs.lv Mājaslapa] | sadarbojas = | current = [[2023. gada RFS sezona]] <!------ Nosaukuma vēsture ------->| name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 3 (2021, 2023,<ref>https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina</ref> 2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_futbolisti_treso_reizi_cel_virs_savam|title=RFS futbolisti trešo reizi ceļ virs savām galvām Virslīgas čempionu kausu|last=|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-03|language=|trans-title=}}</ref>) | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 3 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _nikestrike3gr | pattern_b1 = _nikevapor3grn | pattern_ra1 = _nikestrike3gr | pattern_sh1 = _nikevapor3gr | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _norrkoping21h | pattern_b2 = _olimpija2122a | pattern_ra2 = _norrkoping21h | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _nikepark7b | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (FK RFS, arī FC RFS) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā kā '''FSK Daugava 90''', pašreizējo identitāti un nosaukumu iegūstot 2016. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] RFS pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs ir trīsreiz izcīnījis arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]], [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]]), kā arī divreiz kvalificējies Eiropas klubu turnīru – [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas]] un [[UEFA Konferences līga|Konferences līgu]] – grupu posmiem. Klubam nav saistības ar [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] 1962. gadā dibināto [[Rīgas Futbola skola (1962)|Rīgas Futbola skolu]] (jeb RFS), kuras pieaugušo komanda šobrīd spēlē [[Altero.lv LIIGA|Altero.lv LIIGA (2.līgas) A grupā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rigasfs.lv/par-skolu/|title=Par skolu|last=SkolaRFS62|website=Rīgas Futbola Skola|access-date=2023-10-18|language=|trans-title=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/rigas-futbola-skola-11835/?cid=20849250|title=Rīgas Futbola skola - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubu dibināja uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. Savā pirmajā sezonā, 2006. gadā, FSK Daugava 90 piedalījās [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] [[Rīgas futbola čempionāts|Rīgas čempionātā]] un ieguva tiesības iekļūt 1. līgā. [[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007. gada sezonā]] klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://daugavababite.ucoz.lv/|title=Futbola klubs Daugava-Rīga - Galvenā|website=daugavababite.ucoz.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> Tomēr [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009. gadā]] FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā, iegūstot 7. vietu un sekojošajās pārspēlēs par vietu Virslīgā zaudējot [[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]]. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "'''Rīgas Futbola Skola'''", par spīti tam, ka klubam nebija saistības ar jau eksistējošo, Rīgas pašvaldības dibināto Rīgas futbola skolu. [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015. gada sezonā]] FK "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt futbola klubs "Rīgas Futbola Skola", kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu '''RFS''' (FK RFS).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/vesture/|title=Vēsture|website=FC RFS|access-date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2018. gada sezonā komanda izcīnīja Virslīgas bronzas medaļas un 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem, Virslīgā izcīnot 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6811104/rfs-papildlaika-uzvar-jelgavu-un-izcina-latvijas-kausu|title=RFS papildlaikā uzvar "Jelgavu" un izcīna Latvijas kausu|website=Futbols|access-date=2024-10-03|date=2019-10-26|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06112021-pirmo_reizi_par_virsligas_cempioni_klust_|title=Pirmo reizi par Virslīgas čempioni kļūst RFS, liepājnieki aizsniedzas līdz bronzai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-03|date=2021-11-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā RFS izcīnīja 3. vietu [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un nodrošināja dalību 2023. gada [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/nodrosinata-bronza-un-eirokausi-nakamgad/|title=Nodrošināta bronza un Eirokausi nākamgad!|last=Jakelis|first=Paulius|website=FK RFS|access-date=2023-04-06|date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2023. gadā par RFS ģenerālsponsoru kļuva uzņēmums ''Tonybet Fan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetfan.com/rfs/tonybet-uzsak-sadarbibu-ar-rfs/|title=“Tonybet” uzsāk sadarbību ar pērn Eiropu iekarojušo RFS|last=#fb|website=TonybetFan|access-date=2024-03-15|date=2023-03-07|language=lv}}</ref> == Mājvieta == No kluba pirmsākumiem līdz 2022. gadam klubs mājas spēles aizvadīja sporta kompleksā "Arkādija" (šobrīd – [[Jāņa Skredeļa stadions]]). {{dat|2022|8|7||bez}} tika aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma jaunuzceltajā [[LNK Sporta parks|LNK sporta parkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:03/11/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:03/11/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == === Ar citiem nosaukumiem === * [[2006. gada Latvijas kauss futbolā|2006]] – astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — ceturtdaļfināls * [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011/12]] — astotdaļfināls (kā FK "Rīgas Futbola skola"/RFS) * [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012/13]] — astotdaļfināls (kā RFS/Rīgas FS) * [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013/14]] — astotdaļfināls (kā Rīgas FS) * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — astotdaļfināls (kā "Rīgas Futbola skola") * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — trešā kārta (kā "Rīgas Futbola skola") === Kā FK RFS === * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — pusfināls (daļēji kā "Rīgas Futbola skola") * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — pusfināls * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — pusfināls * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — '''Čempioni''' * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — pusfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''fināls''' * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''fināls''' * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — '''Čempioni''' * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — pusfināls * [[2026. gada Latvijas kauss futbolā|2026]] — == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="6"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- | rowspan=5|[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|NIR}} |[[Linfield FC|Linfield]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan=3|{{piezīme|GS|Grupu turnīrs}} |{{flaga|TUR}} |[[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=3|'''2 punkti'''<br />4. vieta grupā |- |{{flaga|ITA}} |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|1:1 |- |{{flaga|SCO}} |[[Heart of Midlothian FC|Hearts]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |- |rowspan=2|2023—24 |rowspan=2|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FK Makedonija G.P.|Makedonija]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:1''' |- |2QR |{{Flaga|AZE}} |[[Sabah FK|Sabah]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:4''' |- |rowspan=12|2024—25 |rowspan=2|[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Larne FC|Larne]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|4:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''7:0''' |- |2QR |{{Flaga|NOR}} |[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;"|0:4 |style="text-align:center;background:#fdd"|1:7 |- |rowspan=10|[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|AND}} |[[UE Santa Coloma]] |style="text-align:center;"|7:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''9:0''' |- |PO |{{Flaga|CYP}} |[[Nikosijas APOEL|APOEL]] |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan="8"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|NED}} |[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] |style="text-align:center;background:#dfd"|1:0 | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=8|'''5 punkti'''<br />32. vieta |- | {{flaga|GER}} |[[Eintracht Frankfurt]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|GRE}} |[[Saloniku PAOK|PAOK]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ISR}} |[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Maccabi Tel Aviv]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|1:2 |- | {{flaga|TUR}} | [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|2:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|UKR}} |[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|BEL}} |[[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|1:1 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ROU}} |[[FCSB]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"| 1:4 |- |rowspan=4|2025—26 |rowspan=2|[[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|EST}} |[[FCI Levadia|Levadia]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''2:0''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[Malmö FF]] |style="text-align:center;"|1:4 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|FIN}} |[[Kuopio "Palloseura"|KuPS]] |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |PO |{{Flaga|MLT}} |[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- |rowspan=3|2026—27 |rowspan=3|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Glentoran F.C.|Glentoran]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''4:1''' |- |2QR |{{Flaga|ISL}} |[[Vestri]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |3QR |{{Flaga|CZE}} |[[FK Jablonec|Jablonec]] |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:4''' |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2026|3|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/rfs/#players|title=RFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jānis Beks]]}} {{Fs player | no= 2| nat=SER | pos=DF | name=[[Aleksandrs Filipovičs]]}} {{Fs player | no= 3| nat=NGA | pos=FW | name=[[Viktors Osvagvu]]}} {{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Veips]]}} {{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF | name=[[Niks Sliede]]}} {{Fs player | no= 7| nat=CIV | pos=MF | name=[[Ismaēls Diomandē]]}} {{Fs player | no= 8| nat=GEO | pos=MF | name=[[Laša Odišarija]]}} {{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=MF | name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]}} {{Fs player | no=11| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Savaļnieks]]}} {{Fs player | no=14| nat=CIV | pos=FW | name=[[Mamadu Silla]]}} {{Fs player | no=15| nat=CMR | pos=MF | name=[[Rostāns Ndžiki]]}} {{Fs player | no=16| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgēņijs Ņerugals]]}} {{Fs player | no=17| nat=CIV | pos=FW | name=[[Sedriks Kuadio]]}} {{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=FW | name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]}} {{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=FW | name=[[Niks Dusalijevs]]}} {{Fs player | no=22| nat=SER | pos=FW | name=[[Darko Lemajičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=23| nat=ALB | pos=DF | name=[[Herdi Prenga]]}} {{Fs player | no=24| nat=JAP | pos=MF | name=[[Mikaze Nagasava]]}} {{Fs player | no=26| nat=SRB | pos=MF | name=[[Stefans Paničs]]}} {{Fs player | no=27| nat=POR | pos=MF | name=[[Mateušs Klemente]]}} {{Fs player | no=30| nat=GAM | pos=MF | name=[[Haruna Rasids Njē]]}} {{Fs player | no=32| nat=ARG | pos=MF | name=[[Fakundo Garsija]]}} {{Fs player | no=35| nat=CRO | pos=GK | name=[[Marko Maričs]]}} {{Fs player | no=39| nat=LAT | pos=FW | name=[[Ruslans Deružinskis]]}} {{Fs player | no=43| nat=SVN | pos=DF | name=[[Žiga Lipuščeks]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])}} {{Fs player | no=49| nat=LAT | pos=MF | name=[[Mārtiņš Ķigurs]]}} {{Fs player | no=66| nat=GAM | pos=MF | name=[[Modu Saidī]]}} {{Fs player | no=69| nat=UKR | pos=DF | name=[[Maksims Derkačs]]}} {{Fs player | no=77| nat=SEN | pos=FW | name=[[Mors Talla]]}} {{Fs player | no=81| nat=SER | pos=MF | name=[[Strahiņa Rakičs]]}} {{Fs player | no=99| nat=NGA | pos=DF | name=[[Šina Kumaters]]}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valērijs Lizunovs]]}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valerijs Lizunovs]] | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref name="fkrfs.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == : ''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref name="lff.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}</ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref name="lff.lv"/> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160505181238/http://www.lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs |date={{dat|2016|05|05||bez}} }} [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] ospkvo44y6h49dbkw3nj9jyea0ty31m 0 73569 4506496 4070014 2026-08-13T17:32:35Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Turcijas valsts iekārta]] uz [[Turcijas politika]]: Saskaņoti ar starpviki saitēm un līdzīgām citu valstu kategorijām 4070014 wikitext text/x-wiki '''Turcijas valsts iekārta''' ir [[Sekulārisms Turcijā|sekulāra]], [[parlamentāra sistēma|parlamentāra]], [[demokrātija|demokrātiskas]] pārstāvniecības [[republika]], kuras [[valdība]]s vadītājs ir [[Turcijas premjeri|ministru prezidents]]. [[Turcija]]s valsts iekārtas pamatā ir varu dalīšanas princips. [[Izpildvara]] piered valdībai, [[likumdevēja vara]] pieder daļēji valdībai un [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai Nacionālai Asamblejai]]. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēja varas. Pašreizējā [[Turcijas konstitūcija]] tika pieņemta {{Dat|1982|11|07}} pēc valstī notikušā militārā apvērsuma un tajā ir nostiprināts sekulārisma princips. <gallery> Image:Tayyip Erdoğan.JPG|[[Turcijas premjeri|Ministru prezidents]] [[Redžeps Tajips Erdogans]] </gallery> == Valsts vadošās amatpersonas == [[Valsts galva]] ir valsts prezidents ({{val|tr|Cumhurbaşkan}}). Valsts prezidentu ievēl Lielā Nacionālā Asambleja uz septiņiem gadiem. Valsts prezidents var nebūt asamblejas deputāts. Pašreizējais valsts prezidents [[Abdullahs Gils]] tika ievēlēts {{Dat|2007|08|28}}.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6595511.stm |accessdate=2008-07-01 |work=[[BBC News]] |date=2007-08-28 |title=Profile: Abdullah Gul }}</ref> Izpildvara pieder ministru prezidentam (turku: ''Başbakan'') un Ministru kabinetam (turku: ''Bakanlar Kurulu''). Ministri var nebūt asamblejas deputāti. Ministru prezidentu ievēl ministri slēgtā balstojumā un pašreizējais ministru prezidents ir [[Redžeps Tajips Erdogans]], kura pārstāvētā islāmiski konservatīvā [[Taisnības un attīstības partija]] [[2002. gada Turcijas vispārējās vēlēšanas|2002. gada vēlēšanās]] ieguva vairākumu balsu skaitu asamblejā. Asamblejas (parlamenta) priekšsēdētājs ir [[Bīlents Arinčs]], kurš pārstāv augstāk minēto partiju. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs ir [[Hašims Kiličs]].<ref>[http://www.anayasa.gov.tr/general/icerikler.asp?contID=249&curID=52&menuID=43 Haşim KILIÇ — Başkan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071228182620/http://www.anayasa.gov.tr/general/icerikler.asp?contID=249&menuID=43&curID=52 |date={{dat|2007|12|28||bez}} }}, Web site of the Constitutional Court</ref> [[Turcijas bruņotie spēki|Bruņoto spēku]] [[Turcijas bruņoto spēku komandieru saraksts|komandieris]] ir [[Ilkers Bašbū]].<ref>[http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/chief.htm Commander of Turkish Armed Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060503120523/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/chief.htm |date={{dat|2006|05|03||bez}} }}, Web site of the Turkish General Staff</ref> == Parlaments == {{Pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja}} Likumdevēja vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai]] ({{val|tr|Türkiye Büyük Millet Meclisi}}) ar tās 550 deputātiem, kas pārstāv visus 81 [[Turcijas ili|ilus]]. Asamblejas deputātus ievēl vispārējās un proporcionālās vēlēšanās ar noteiktu 10% barjeru. Lai saraksts iekļūtu asamblejā, partijai jāpārvar 10% barjera vispārējās vēlēšanās visā valstī, bet individuālajiem kandidātiem jāpārvar 10% barjera vispārējās vēlēšanās tajā ilā, kurā viņš balotējies. Politiskajā jomā Turcijas bruņotajiem spēkiem ir liela ietekme un armija par savu pienākumu uzskata valsts sekulāro un unitāro pamatvērtību aizsardzību. Tādas partijas, kuru uzskatus tiesa uzskata par antisekulāriem, var tikt slēgtas. Turcijā pastāv vairākpartiju sistēma ar atsevišķām izteikti lielām partijām. == Valsts iekārtas principi == Turcijas konstitūcija un vairums lielāko partiju uzskati balstās uz šādiem principiem: * [[kemalisms]]; * [[laicisms]]; * [[modernizācija]]. Pastāv arī vairāki citi principi, kas ietekmē mūsdienu Turcijas valsts iekārtu un politiku: * [[konservatīvisms]]; * [[neoliberālisms]]; * [[islāma fundamentālisms]]; * [[kurdu separātisms]]; * [[panturciskums]]; * [[sociālisms]]. == Partijas un vēlēšanas == {{Pamatraksts|Turcijas politiskās partijas}} Jau kopš [[1950]]. gada valsts politikā dominē konservatīvās partijas. Valdošā [[Taisnības un attīstības partija]], neskatoties uz to, ka vairāki tās biedri pārstāv [[islāmisms|islāmiskus]] uzskatus, sevi asociē ar [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātisko partiju]]. Kreiso spārnu pārstāv [[Republikāņu tautas partija]] ar tās stabilo un [[Elektorāts|elektorātu]] no lielākajām pilsētām, piekrastes rajoniem, vidusšķiras un atsevišķām minoritātēm kā [[alevīti]] un [[kurdi]]. == Tiesu sistēma == {{Pamatraksts|Turcijas tiesību sistēma}} Tiesu sistēmas neatkarība un brīvība ir noteikta konstitūcijā. Tiesu darbībā nedrīkst iejaukties neviena organizācija vai amatpersona un tām ir jāizpilda tiesu lēmumi. Tiesai, pieņemot lēmumu, tas jāpamato ar tiesību normām, kas noteiktas konstitūcijā, likumos, jurisprudencē un tiesu praksē. Tiesu sistēmai ir sarežģīta iekārta. Turcijā nav tiesas piesēdētāju un tiesneši savu lēmumu pieņem pēc faktiem, kurus pamato ar advokāta un prokurora uzrādītiem pierādījumiem. Mazāk svarīgas civillietas un administratīvos pārkāpumus izlemj miertiesnesis. Viņš izskata arī lietas par mazākiem kriminālnoziegumiem, par kuriem paredzēts sods, sākot ar nelielu naudas sodu līdz īslaicīgam arestam. Pirmās instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā izskata lielākas civillietas un smagus noziegumus. Par visiem tiesas spriedumiem krimināllietās var iesniegt apelāciju. Visas tiesas sēdes ir atklātas. Ja lietu izskata slēgtā sēdē, tiesai jānorāda šādas sēdes pamatotība. Tiesu sistēmas un prokuratūras darbības pamatus nosaka konstitūcija. Tiesnesi vai prokuroru nevar atbrīvot no amata, ierobežot tiesības vai atvaļināt, izņemot ar paša piekrišanu vai, sasniedzot pensijas vecumu. Bāriņtiesām ir sava atsevišķa iekārta. Izmeklēšanu par tiesneša pārkāpumu var veikt tikai ar Tieslietu ministrijas atļauju un tad tiek izveidota īpaša juristu un tiesnešu komisija. Tiesnešu un Prokuroru Augstākā Padome ir augstākā lēmējinstitūcija, kas uzrauga tiesu sistēmas integritāti un nosaka tiesnešu profesionalitātes pārbaudes un prasības. Šīs padomes priekšsēdētājs ir ministru prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]]. Šobrīd Turcijā notiek jaunas valsts Tiesu informācijas sistēmas izveide. Šī sistēma ļaus piekļūt visiem tiesu lēmumiem un dokumentiem ar interneta starpniecību. [[Eiropas Cilvēktiesību Tiesa]]s lēmumi Turcijā tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Augstākās tiesas lēmumiem. Visi starptautiskie līgumi un protokoli Turcijā tiek uzskatīti par saistošiem. == Armijas ietekme == Neskatoties uz to, ka [[Turcija]]s dibinātājs [[Mustafa Kemals Ataturks]] uzskatīja, ka bruņotajiem spēkiem jābūt šķirtiem no valsts, militārās aprindas par savu pienākumu uzskata valsts ideoloģijas — kemalisma aizstāvēšanu. Turcijas valsts pārvaldē un politikā joprojām bruņotajiem spēkiem ir ievērojama ietekme, it īpaši jautājumos par valsts drošību. Ietekme pēdējā laikā ir pakāpeniski mazinājusies, pateicoties Valsts drošības paromes darbībai. Bruņotie spēki vairākas reizes ir tieši iejaukušies valsts pārvaldē. 20. gs. beigās armija ir pat pārņēmusi valsts pārvaldi savās rokās. Militārie apvērsumi tika sarīkoti [[1960]]., [[1971]]. un [[1980]]. gadā. Pēdējā tiešā iejaukšanās valsts pārvaldē bija [[1997]]. gadā, kad bruņotie spēki panāca islāmiski noskaņotā ministru prezidenta [[Nedžmetins Erbakans|Nedžmetina Erbakana]] atstādināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html |title=CIA world factbook: Turkey |access-date={{dat|2009|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170920072149/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html }}</ref> {{Dat|2007|4|27}}, pirms novembrī paredzētajām valsts prezidenta vēlēšanām bruņoto spēku vadība izteica pārmetumus valdošajai [[Taisnības un attīstības partija]]i un izplatīja sava viedokļa skaidrojumu. Paziņojumā bruņotie spēki uzsvēra, ka vienmēr iesaistīsies jautājumos, kas skar sekulārismu. Paziņojuma beigās tika izteikti slēpti draudi par to, ka bruņotie spēki ir gatavi jebkurā mirklī iejaukties valsts pārvaldes lietās: "Turcijas Bruņotie spēki apņemas izpildīt likumos noteiktos pienākumus, lai aizstāvētu negrozāmos Turcijas Republikas pamatprincipus. Mūsu uzticība šādam pienākumam ir nelokāma."<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6602775.stm |accessdate=2008-07-01 |work=[[BBC News]] |date=2007-04-28 |title=Excerpts of Turkish army statement }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6602375.stm |accessdate=2008-07-01 |work=[[BBC News]] |date=2007-04-28 |title=Army 'concerned' by Turkey vote }}</ref> == Skatīt arī == {{Portāls2|Turcija}} * [[Turcijas politiskās partijas]] * [[Turcijas prezidenti]] * [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Turcijas tēmas}} <!-- Categories --> [[Kategorija:Turcijas valsts iekārta| ]] jhlhnvu7b3nd6frifbi47rtljvmeuhg 4506500 4506496 2026-08-13T17:34:14Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Turcijas valsts iekārta]]; pievienoju [[Kategorija:Turcijas politika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4506500 wikitext text/x-wiki '''Turcijas valsts iekārta''' ir [[Sekulārisms Turcijā|sekulāra]], [[parlamentāra sistēma|parlamentāra]], [[demokrātija|demokrātiskas]] pārstāvniecības [[republika]], kuras [[valdība]]s vadītājs ir [[Turcijas premjeri|ministru prezidents]]. [[Turcija]]s valsts iekārtas pamatā ir varu dalīšanas princips. [[Izpildvara]] piered valdībai, [[likumdevēja vara]] pieder daļēji valdībai un [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai Nacionālai Asamblejai]]. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēja varas. Pašreizējā [[Turcijas konstitūcija]] tika pieņemta {{Dat|1982|11|07}} pēc valstī notikušā militārā apvērsuma un tajā ir nostiprināts sekulārisma princips. <gallery> Image:Tayyip Erdoğan.JPG|[[Turcijas premjeri|Ministru prezidents]] [[Redžeps Tajips Erdogans]] </gallery> == Valsts vadošās amatpersonas == [[Valsts galva]] ir valsts prezidents ({{val|tr|Cumhurbaşkan}}). Valsts prezidentu ievēl Lielā Nacionālā Asambleja uz septiņiem gadiem. Valsts prezidents var nebūt asamblejas deputāts. Pašreizējais valsts prezidents [[Abdullahs Gils]] tika ievēlēts {{Dat|2007|08|28}}.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6595511.stm |accessdate=2008-07-01 |work=[[BBC News]] |date=2007-08-28 |title=Profile: Abdullah Gul }}</ref> Izpildvara pieder ministru prezidentam (turku: ''Başbakan'') un Ministru kabinetam (turku: ''Bakanlar Kurulu''). Ministri var nebūt asamblejas deputāti. Ministru prezidentu ievēl ministri slēgtā balstojumā un pašreizējais ministru prezidents ir [[Redžeps Tajips Erdogans]], kura pārstāvētā islāmiski konservatīvā [[Taisnības un attīstības partija]] [[2002. gada Turcijas vispārējās vēlēšanas|2002. gada vēlēšanās]] ieguva vairākumu balsu skaitu asamblejā. Asamblejas (parlamenta) priekšsēdētājs ir [[Bīlents Arinčs]], kurš pārstāv augstāk minēto partiju. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs ir [[Hašims Kiličs]].<ref>[http://www.anayasa.gov.tr/general/icerikler.asp?contID=249&curID=52&menuID=43 Haşim KILIÇ — Başkan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071228182620/http://www.anayasa.gov.tr/general/icerikler.asp?contID=249&menuID=43&curID=52 |date={{dat|2007|12|28||bez}} }}, Web site of the Constitutional Court</ref> [[Turcijas bruņotie spēki|Bruņoto spēku]] [[Turcijas bruņoto spēku komandieru saraksts|komandieris]] ir [[Ilkers Bašbū]].<ref>[http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/chief.htm Commander of Turkish Armed Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060503120523/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/chief.htm |date={{dat|2006|05|03||bez}} }}, Web site of the Turkish General Staff</ref> == Parlaments == {{Pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja}} Likumdevēja vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai]] ({{val|tr|Türkiye Büyük Millet Meclisi}}) ar tās 550 deputātiem, kas pārstāv visus 81 [[Turcijas ili|ilus]]. Asamblejas deputātus ievēl vispārējās un proporcionālās vēlēšanās ar noteiktu 10% barjeru. Lai saraksts iekļūtu asamblejā, partijai jāpārvar 10% barjera vispārējās vēlēšanās visā valstī, bet individuālajiem kandidātiem jāpārvar 10% barjera vispārējās vēlēšanās tajā ilā, kurā viņš balotējies. Politiskajā jomā Turcijas bruņotajiem spēkiem ir liela ietekme un armija par savu pienākumu uzskata valsts sekulāro un unitāro pamatvērtību aizsardzību. Tādas partijas, kuru uzskatus tiesa uzskata par antisekulāriem, var tikt slēgtas. Turcijā pastāv vairākpartiju sistēma ar atsevišķām izteikti lielām partijām. == Valsts iekārtas principi == Turcijas konstitūcija un vairums lielāko partiju uzskati balstās uz šādiem principiem: * [[kemalisms]]; * [[laicisms]]; * [[modernizācija]]. Pastāv arī vairāki citi principi, kas ietekmē mūsdienu Turcijas valsts iekārtu un politiku: * [[konservatīvisms]]; * [[neoliberālisms]]; * [[islāma fundamentālisms]]; * [[kurdu separātisms]]; * [[panturciskums]]; * [[sociālisms]]. == Partijas un vēlēšanas == {{Pamatraksts|Turcijas politiskās partijas}} Jau kopš [[1950]]. gada valsts politikā dominē konservatīvās partijas. Valdošā [[Taisnības un attīstības partija]], neskatoties uz to, ka vairāki tās biedri pārstāv [[islāmisms|islāmiskus]] uzskatus, sevi asociē ar [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātisko partiju]]. Kreiso spārnu pārstāv [[Republikāņu tautas partija]] ar tās stabilo un [[Elektorāts|elektorātu]] no lielākajām pilsētām, piekrastes rajoniem, vidusšķiras un atsevišķām minoritātēm kā [[alevīti]] un [[kurdi]]. == Tiesu sistēma == {{Pamatraksts|Turcijas tiesību sistēma}} Tiesu sistēmas neatkarība un brīvība ir noteikta konstitūcijā. Tiesu darbībā nedrīkst iejaukties neviena organizācija vai amatpersona un tām ir jāizpilda tiesu lēmumi. Tiesai, pieņemot lēmumu, tas jāpamato ar tiesību normām, kas noteiktas konstitūcijā, likumos, jurisprudencē un tiesu praksē. Tiesu sistēmai ir sarežģīta iekārta. Turcijā nav tiesas piesēdētāju un tiesneši savu lēmumu pieņem pēc faktiem, kurus pamato ar advokāta un prokurora uzrādītiem pierādījumiem. Mazāk svarīgas civillietas un administratīvos pārkāpumus izlemj miertiesnesis. Viņš izskata arī lietas par mazākiem kriminālnoziegumiem, par kuriem paredzēts sods, sākot ar nelielu naudas sodu līdz īslaicīgam arestam. Pirmās instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā izskata lielākas civillietas un smagus noziegumus. Par visiem tiesas spriedumiem krimināllietās var iesniegt apelāciju. Visas tiesas sēdes ir atklātas. Ja lietu izskata slēgtā sēdē, tiesai jānorāda šādas sēdes pamatotība. Tiesu sistēmas un prokuratūras darbības pamatus nosaka konstitūcija. Tiesnesi vai prokuroru nevar atbrīvot no amata, ierobežot tiesības vai atvaļināt, izņemot ar paša piekrišanu vai, sasniedzot pensijas vecumu. Bāriņtiesām ir sava atsevišķa iekārta. Izmeklēšanu par tiesneša pārkāpumu var veikt tikai ar Tieslietu ministrijas atļauju un tad tiek izveidota īpaša juristu un tiesnešu komisija. Tiesnešu un Prokuroru Augstākā Padome ir augstākā lēmējinstitūcija, kas uzrauga tiesu sistēmas integritāti un nosaka tiesnešu profesionalitātes pārbaudes un prasības. Šīs padomes priekšsēdētājs ir ministru prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]]. Šobrīd Turcijā notiek jaunas valsts Tiesu informācijas sistēmas izveide. Šī sistēma ļaus piekļūt visiem tiesu lēmumiem un dokumentiem ar interneta starpniecību. [[Eiropas Cilvēktiesību Tiesa]]s lēmumi Turcijā tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem Augstākās tiesas lēmumiem. Visi starptautiskie līgumi un protokoli Turcijā tiek uzskatīti par saistošiem. == Armijas ietekme == Neskatoties uz to, ka [[Turcija]]s dibinātājs [[Mustafa Kemals Ataturks]] uzskatīja, ka bruņotajiem spēkiem jābūt šķirtiem no valsts, militārās aprindas par savu pienākumu uzskata valsts ideoloģijas — kemalisma aizstāvēšanu. Turcijas valsts pārvaldē un politikā joprojām bruņotajiem spēkiem ir ievērojama ietekme, it īpaši jautājumos par valsts drošību. Ietekme pēdējā laikā ir pakāpeniski mazinājusies, pateicoties Valsts drošības paromes darbībai. Bruņotie spēki vairākas reizes ir tieši iejaukušies valsts pārvaldē. 20. gs. beigās armija ir pat pārņēmusi valsts pārvaldi savās rokās. Militārie apvērsumi tika sarīkoti [[1960]]., [[1971]]. un [[1980]]. gadā. Pēdējā tiešā iejaukšanās valsts pārvaldē bija [[1997]]. gadā, kad bruņotie spēki panāca islāmiski noskaņotā ministru prezidenta [[Nedžmetins Erbakans|Nedžmetina Erbakana]] atstādināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html |title=CIA world factbook: Turkey |access-date={{dat|2009|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170920072149/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html }}</ref> {{Dat|2007|4|27}}, pirms novembrī paredzētajām valsts prezidenta vēlēšanām bruņoto spēku vadība izteica pārmetumus valdošajai [[Taisnības un attīstības partija]]i un izplatīja sava viedokļa skaidrojumu. Paziņojumā bruņotie spēki uzsvēra, ka vienmēr iesaistīsies jautājumos, kas skar sekulārismu. Paziņojuma beigās tika izteikti slēpti draudi par to, ka bruņotie spēki ir gatavi jebkurā mirklī iejaukties valsts pārvaldes lietās: "Turcijas Bruņotie spēki apņemas izpildīt likumos noteiktos pienākumus, lai aizstāvētu negrozāmos Turcijas Republikas pamatprincipus. Mūsu uzticība šādam pienākumam ir nelokāma."<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6602775.stm |accessdate=2008-07-01 |work=[[BBC News]] |date=2007-04-28 |title=Excerpts of Turkish army statement }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6602375.stm |accessdate=2008-07-01 |work=[[BBC News]] |date=2007-04-28 |title=Army 'concerned' by Turkey vote }}</ref> == Skatīt arī == {{Portāls2|Turcija}} * [[Turcijas politiskās partijas]] * [[Turcijas prezidenti]] * [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Turcijas tēmas}} <!-- Categories --> [[Kategorija:Turcijas politika| ]] nzlcw98cqfhfhmjnu3kheeg30314i7r 4506629 4506500 2026-08-14T03:46:27Z Treisijs 347 4506629 wikitext text/x-wiki {{Infokaste | bodystyle = width:27em; | abovestyle = background:#e30a17; color:#fff; font-size:125%; | above = Turcijas politika | image = [[Attēls:Ankara asv2021-10 img73 Republic Museum.jpg|250px|border|alt=Turcijas Lielās nacionālās asamblejas vēsturiskā plenārsēžu zāle Ankarā]] | caption = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielās nacionālās asamblejas]] vēsturiskā plenārsēžu zāle Ankarā | headerstyle = background:#e30a17; color:#fff; | labelstyle = width:42%; | header1 = Pamatprincipi | label2 = Valsts iekārta | data2 = [[Unitāra valsts|unitāra]] [[Prezidentālisms|prezidentāla republika]]<ref name="tur-constitution">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/legislation/turkish-constitution |title=Turkish Constitution |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14 }}</ref> | label3 = Konstitucionālais raksturojums | data3 = [[Demokrātija|demokrātiska]], [[sekulārisms|sekulāra]] un sociāla tiesiska valsts<ref name="tur-constitution" /> | label4 = Konstitūcija | data4 = [[Turcijas konstitūcija|1982. gada konstitūcija]] ar grozījumiem<ref name="tur-constitution" /> | label5 = Vēlēšanu tiesības | data5 = Turcijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma (<small>ar likumā noteiktiem ierobežojumiem</small>)<ref name="tur-elections">{{Tīmekļa atsauce |url=https://odihr.osce.org/sites/default/files/f/documents/1/f/553966.pdf |title=Republic of Türkiye: General Elections 14 May and Presidential Election, Second Round 28 May 2023 — Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |date=2023-09-29 |format=PDF |language=en |access-date=2026-08-14 }}</ref> | header10 = Izpildvara | label11 = Izpildvaras vadītājs | data11 = [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] [[Redžeps Tajips Erdogans]]<ref name="tur-leaders">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iletisim.gov.tr/english/haberler/detay/president-erdogan-visits-anitkabir-with-supreme-military-council-members-04-08-2026 |title=President Erdoğan visits Anıtkabir with Supreme Military Council members |publisher=Presidency of the Republic of Türkiye, Directorate of Communications |date=2026-08-04 |language=en |access-date=2026-08-14 }}</ref> | label12 = Viceprezidents | data12 = [[Sevdets Jilmazs]]<ref name="tur-leaders" /> | label13 = Prezidenta partija | data13 = [[Taisnīguma un attīstības partija]] (AK Parti)<ref name="tur-akp">{{Tīmekļa atsauce |url=https://akparti.org.tr/en/news/president-erdogan-spoke-at-our-party-s-ankara-organization-meeting-22-06-2026-15-00-00/ |title=President Erdoğan spoke at our Party's Ankara Organization Meeting |publisher=Justice and Development Party |date=2026-06-22 |language=en |access-date=2026-08-14 }}</ref> | header20 = Likumdevēja vara | label21 = Parlaments | data21 = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] (<small>vienpalātas parlaments</small>)<ref name="tur-elections" /> | label22 = Deputātu skaits | data22 = 600 | label23 = Sasaukuma ilgums | data23 = 5 gadi | label24 = Asamblejas priekšsēdētājs | data24 = [[Numans Kurtulmušs]]<ref name="tur-speaker">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.tbmm.gov.tr/TbmmWeb/Tutanak/28/4/86/Ozet/0c269437-427a-4d98-9b11-3cd54faf2336.html |title=Türkiye Büyük Millet Meclisi 86. Birleşim Tutanak Özeti |publisher=Türkiye Büyük Millet Meclisi |date=2026-04-23 |language=tr |access-date=2026-08-14 }}</ref> | header30 = Tiesu vara | label31 = Konstitucionālais princips | data31 = Tiesu varu īsteno neatkarīgas un objektīvas tiesas<ref name="tur-constitution" /> | label32 = Konstitucionālā uzraudzība | data32 = Turcijas Konstitucionālā tiesa (<small>15 tiesneši</small>)<ref name="tur-constitution" /> | header40 = Vēlēšanas | label41 = Prezidenta vēlēšanas | data41 = Tiešas; 5 gadu pilnvaru termiņš; absolūtais vairākums un, ja nepieciešams, otrā kārta<ref name="tur-elections" /> | label42 = Parlamenta vēlēšanas | data42 = Proporcionāla sistēma ar slēgtiem partiju sarakstiem; D'Onta metode<ref name="tur-elections" /> | label43 = Nacionālā vēlēšanu barjera | data43 = 7% partijām un priekšvēlēšanu aliansēm<ref name="tur-elections" /> | label44 = Pēdējās parlamenta vēlēšanas | data44 = {{dat|2023|5|14}}<ref name="tur-ysk2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ysk.gov.tr/tr/14-mayis-2023-secimleri/82491 |title=Cumhurbaşkanı Seçimi ve 28. Dönem Milletvekili Genel Seçimi |publisher=Yüksek Seçim Kurulu |date=2023 |language=tr |access-date=2026-08-14 }}</ref> | label45 = Pēdējās prezidenta vēlēšanas | data45 = {{dat|2023|5|14}} un {{dat|2023|5|28}}<ref name="tur-ysk2023" /> | label46 = Vēlēšanu pārvalde | data46 = Augstākā vēlēšanu padome (YSK)<ref name="tur-elections" /> | belowstyle = font-size:90%; | below = [[Turcijas politiskās partijas|Politiskās partijas]] · [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Prezidenti]] · [[Turcijas tiesību sistēma|Tiesību sistēma]] }} '''Turcijas politika''' balstās uz [[Turcijas konstitūcija|1982. gada konstitūciju]] un tās vēlākajiem grozījumiem. Turcija ir [[konstitucionāla republika]] ar [[prezidentāla republika|prezidentālu pārvaldes sistēmu]], kas pilnā apjomā stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā pēc [[2017. gada Turcijas konstitucionālais referendums|2017. gada konstitucionālā referenduma]] un [[2018. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|2018. gada prezidenta]] un [[2018. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanām]].<ref name="constitution">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |website=Basic Legal Texts |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |format=PDF |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref><ref name="yazici2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nyulawglobal.org/globalex/2017_turkey_constitution_amendments.html |title=Constitutional Amendments of 2017: Transition to Presidentialism in Turkey |author=Serap Yazıcı |website=GlobaLex |publisher=New York University School of Law |date=2017-09 |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> [[Izpildvara]] pieder [[Turcijas prezidents|prezidentam]], [[likumdošanas vara]] — vienpalātas [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai]], bet [[tiesu vara|tiesu varu]] konstitūcija uztic neatkarīgām un objektīvām tiesām. Kārtējās prezidenta un parlamenta [[vēlēšanas]] notiek vienā dienā reizi piecos gados.<ref name="constitution"/> Turcijas politiskās sistēmas vēsturiskajā attīstībā būtiska nozīme bijusi [[kemālisms|kemālismam]], [[sekulārisms|sekulārajai]] valsts koncepcijai un pārejai no [[vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmas]] uz [[daudzpartiju sistēma|daudzpartiju politiku]] 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē.<ref name="karpat1959">{{Grāmatas atsauce |last=Karpat |first=Kemal H. |title=Turkey's Politics: The Transition to a Multi-Party System |url=https://doi.org/10.1515/9781400879427 |publisher=Princeton University Press |location=Princeton |year=1959 |language=en}}</ref> 20. gadsimta otrajā pusē civilo politiku vairākkārt pārtrauca vai būtiski ietekmēja [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] iejaukšanās. Kopš 21. gadsimta sākuma armijas patstāvīgā institucionālā ietekme politikā ir ievērojami samazinājusies, bet pēc [[2016. gada Turcijas militārā apvērsuma mēģinājums|2016. gada militārā apvērsuma mēģinājuma]] bruņotie spēki tika pakļauti plašākai prezidenta un civilās izpildvaras kontrolei.<ref name="kutay2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/acrefore/9780190228637.013.1860 |title=Turkey: The Rise and Fall of the Influence of the Military in Politics |author=Acar Kutay |work=Oxford Research Encyclopedia of Politics |publisher=Oxford University Press |date=2020-10-27 |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref><ref name="haugom2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.31374/sjms.14 |title=The Turkish Armed Forces and Civil-military Relations in Turkey after the 15 July 2016 Coup Attempt |author=Lars Haugom |work=Scandinavian Journal of Military Studies |volume=2 |issue=1 |pages=1–8 |date=2019-01-15 |doi=10.31374/sjms.14 |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> == Konstitūcija == {{pamatraksts|Turcijas konstitūcija}} Turcijas [[konstitucionālisms|konstitucionālās attīstības]] pirmsākumi meklējami vēl [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], kur 1876. gadā tika pieņemta pirmā [[konstitūcija]] — ''[[Osmaņu konstitūcija (1876)|Kânûn-ı Esâsî]]''.<ref name="ozbudun2011">{{Grāmatas atsauce |last=Özbudun |first=Ergun |title=The Constitutional System of Turkey: 1876 to the Present |url=https://doi.org/10.1057/9780230337855 |publisher=Palgrave Macmillan |location=Ņujorka |year=2011 |pages=1–37 |isbn=978-0-230-12100-3 |language=en}}</ref> Mūsdienu Turcijas konstitucionālās sistēmas veidošanās sākās [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] laikā ar [[1921. gada Turcijas konstitūcija|1921. gada konstitūciju]], kas noteica, ka [[suverenitāte]] bez ierobežojumiem pieder tautai, un [[likumdošanas vara|likumdošanas]] un [[izpildvara]]s pilnvaras koncentrēja [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielajā nacionālajā asamblejā]].<ref name="yazici2006">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nyulawglobal.org/globalex/turkey.html |title=A Guide to the Turkish Public Law Order and Legal Research |author=Serap Yazıcı |website=GlobaLex |publisher=New York University School of Law |date=2006-09 |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> Pēc [[Turcijas Republika|republikas]] proklamēšanas tika pieņemta [[1924. gada Turcijas konstitūcija|1924. gada konstitūcija]], kas nostiprināja republikānisko valsts iekārtu un saglabāja tautas suverenitātes principu.<ref name="yazici2006"/> To pēc [[1960. gada Turcijas militārais apvērsums|1960. gada militārā apvērsuma]] aizstāja [[1961. gada Turcijas konstitūcija|1961. gada konstitūcija]], kas ieviesa [[divpalātu parlaments|divpalātu parlamentu]], izveidoja [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālo tiesu]] un paplašināja [[pamattiesības|pamattiesību]], brīvību un [[sociālās tiesības|sociālo tiesību]] regulējumu.<ref name="ozbudun2011"/> [[Attēls:Turkish constitutional referendum 1982 2.svg|thumbnail|left|upright=1.2|1982. gada konstitucionālā referenduma rezultāti pa Turcijas iliem. Referendumā tika apstiprināta pēc 1980. gada militārā apvērsuma izstrādātā konstitūcija]] Pašlaik Turcijas [[pamatlikums]] ir [[Turcijas konstitūcija|1982. gada konstitūcija]] ar vēlākajiem grozījumiem. Tā tika izstrādāta pēc [[1980. gada Turcijas militārais apvērsums|1980. gada 12. septembra militārā apvērsuma]], 1982. gada 7. novembrī apstiprināta [[referendums|referendumā]] un 9. novembrī stājās spēkā.<ref name="constitution"/> Konstitūcija atjaunoja [[vienpalātas parlaments|vienpalātas parlamentu]] un salīdzinājumā ar 1961. gada konstitūciju sākotnēji nostiprināja izpildvaru un valsts institūciju autoritāti.<ref name="ozbudun2011"/> Konstitūcijas 1. pants nosaka Turciju par republiku, bet 2. pants — par [[demokrātija|demokrātisku]], [[sekulārisms|sekulāru]] un [[sociāla valsts|sociālu]] [[tiesiska valsts|tiesisku valsti]]. Saskaņā ar 6. pantu suverenitāte bez nosacījumiem pieder tautai, savukārt 7., 8. un 9. pants nosaka attiecīgi likumdošanas, izpildvaras un [[tiesu vara|tiesu varas]] īstenošanu.<ref name="constitution"/> Kopš pieņemšanas 1982. gada konstitūcija ir vairākkārt grozīta, mainot daļu sākotnēji noteikto politisko un institucionālo ierobežojumu. Nozīmīgi grozījumi veikti 1990. un 2000. gados, tostarp [[pamattiesības|pamattiesību]], [[politiskā līdzdalība|politiskās līdzdalības]], civilās pārvaldes un [[tiesiska valsts|tiesiskas valsts]] garantiju jomā.<ref name="yazici2017"/> Ar 2004. gada grozījumiem konstitūcijas 90. pantā tika noteikts, ka pretrunas gadījumā starp pienācīgi spēkā stājušos starptautisku līgumu par pamattiesībām un brīvībām un valsts likumu piemērojamas starptautiskā līguma normas.<ref name="yazici2006"/><ref name="constitution"/> Savukārt ar 2010. gada grozījumiem tika ieviestas tiesības pēc parasto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iesniegt individuālu pieteikumu Konstitucionālajai tiesai par valsts varas pārkāptām konstitucionālajām pamattiesībām; šos pieteikumus tiesa sāka pieņemt 2012. gada 23. septembrī.<ref name="individual-application">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/individual-application/who-may-apply/ |title=Who May Apply? |website=Individual Application |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> Būtiskas izmaiņas skāra arī [[Turcijas prezidents|prezidenta]] institūciju. Ar 2007. gada konstitūcijas grozījumiem tika noteikts, ka prezidentu turpmāk ievēlē [[tiešās vēlēšanas|tiešās tautas vēlēšanās]] uz pieciem gadiem, nevis parlaments, un viena persona prezidenta amatā var tikt ievēlēta ne vairāk kā divas reizes.<ref name="ace-president">{{Tīmekļa atsauce |url=https://aceproject.org/epic-en/CDCountry?country=TR&set_language=en&topic=ES |title=Electoral Systems: Turkey |website=ACE Electoral Knowledge Network |publisher=International IDEA, IFES un Apvienoto Nāciju Organizācija |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> Šī kārtība pirmoreiz tika izmantota [[2014. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|2014. gada prezidenta vēlēšanās]].<ref name="yazici2017"/> Visplašākās pārmaiņas notika pēc [[2017. gada Turcijas konstitucionālais referendums|2017. gada konstitūcijas grozījumiem]], kurus apstiprināja 16. aprīļa referendumā. Tie paredzēja pāreju no [[parlamentāra republika|parlamentāras]] uz [[prezidentāla republika|prezidentālu pārvaldes sistēmu]].<ref name="yazici2017"/> Lielākā daļa jauno pārvaldes sistēmu reglamentējošo normu pilnā apjomā stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā, kad pēc [[2018. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|2018. gada 24. jūnija prezidenta]] un [[2018. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanām]] amatā stājās prezidents.<ref name="court2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/leading-judgments/the-judgment-concerning-decree-laws-and-applicability-of-the-repealed-article-91-of-the-constitution/ |title=The Judgment concerning Decree-laws and Applicability of the Repealed Article 91 of the Constitution |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> [[Turcijas premjerministrs|Premjerministra]] amats un [[Ministru padome|Ministru padome]] kā konstitucionālas institūcijas tika likvidēti, bet izpildvara tika koncentrēta prezidenta amatā.<ref name="yazici2017"/> Prezidentam tika piešķirtas tiesības iecelt un atbrīvot [[viceprezidents|viceprezidentus]] un [[ministrs|ministrus]], kā arī konstitūcijā noteiktajās robežās izdot [[prezidenta dekrēts|prezidenta dekrētus]] jautājumos, kas saistīti ar izpildvaru.<ref name="constitution"/> Vienlaikus Turcijas Lielā Nacionālā sapulce saglabāja likumdošanas varu, tostarp tiesības pieņemt, grozīt un atcelt likumus. Ja likums un prezidenta dekrēts par vienu jautājumu satur atšķirīgas normas, piemērojams likums, bet prezidenta dekrēts zaudē spēku, ja parlaments attiecīgajā jautājumā pieņem likumu.<ref name="constitution"/> Konstitucionālā tiesa saglabāja tiesības pārbaudīt likumu atbilstību konstitūcijai un ieguva pilnvaras pārbaudīt arī prezidenta dekrētu konstitucionalitāti.<ref name="yazici2017"/><ref name="constitution"/> Tādējādi 2017. gada reforma būtiski pārveidoja Turcijas [[konstitucionālā iekārta|konstitucionālo iekārtu]], izbeidzot vairākas desmitgades pastāvējušo [[parlamentārisms|parlamentārās valdības]] modeli un izveidojot sistēmu, kurā izpildvaras centrālā institūcija ir tieši ievēlēts prezidents.<ref name="yazici2017"/> == Izpildvara == {{pamatraksts|Turcijas prezidents}} [[Attēls:Tayyip Erdoğan.JPG|thumbnail|upright=0.8|No 2014. gada [[Redžeps Tajips Erdogans]] ir [[Turcijas prezidents]]]] Turcijā [[izpildvara|izpildvaru]] īsteno [[Turcijas prezidents|Republikas prezidents]]. Kopš [[prezidentāla republika|prezidentālās pārvaldes sistēmas]] pilnīgas ieviešanas pēc [[2018. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|2018. gada prezidenta]] un [[2018. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanām]] prezidents ir gan [[valsts vadītājs]], gan izpildvaras vadītājs. Prezidentu ievēlē [[tiešās vēlēšanas|tiešās tautas vēlēšanās]] uz pieciem gadiem, un viena persona parasti var tikt ievēlēta ne vairāk kā divas reizes. Tomēr, ja [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] prezidenta otrā pilnvaru termiņa laikā nolemj atjaunot prezidenta un parlamenta vēlēšanas, prezidents drīkst kandidēt vēl vienu reizi. [[Turcijas konstitūcija|Konstitūcija]] nosaka, ka prezidents pārstāv [[Turcija|Turcijas Republiku]] un Turcijas nācijas vienotību, gādā par konstitūcijas īstenošanu un valsts institūciju regulāru un saskaņotu darbību.<ref name="constitution"/><ref name="Altunok">{{Grāmatas atsauce |last=Altunok |first=Mustafa |chapter=The Turkish Presidential Model: A Hybrid System? |editor-last=Farazmand |editor-first=Ali |title=Global Encyclopedia of Public Administration, Public Policy, and Governance |publisher=Springer |location=Cham |year=2022 |pages=12928–12933 |doi=10.1007/978-3-030-66252-3_3516 |language=en}}</ref> [[Turcijas prezidents|Prezidenta pilnvaras]] aptver plašu izpildvaras, [[likumdošana|likumdošanas procesa]] un [[valsts pārvalde]]s jautājumu loku. Prezidents ieceļ un atbrīvo no amata [[Turcijas viceprezidents|viceprezidentus]] un [[Turcijas ministri|ministrus]], ieceļ augstākās valsts pārvaldes amatpersonas, nosaka valsts [[nacionālā drošība|nacionālās drošības]] politiku un veic tās īstenošanai nepieciešamos pasākumus. Pēc parlamenta piekrišanas saņemšanas, ja tāda saskaņā ar konstitūciju ir nepieciešama, prezidents ratificē un publicē [[starptautisks līgums|starptautiskos līgumus]]. Viņš arī pārstāv [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas Bruņoto spēku]] [[virspavēlnieks|virspavēlniecību]] Turcijas Lielās Nacionālās sapulces vārdā.<ref name="constitution"/> Prezidents izsludina parlamenta pieņemtos [[likums|likumus]] un, izņemot [[valsts budžets|budžeta likumus]], var tos nosūtīt parlamentam atkārtotai izskatīšanai. Ar izpildvaru saistītos jautājumos viņš var izdot [[prezidenta dekrēts|prezidenta dekrētus]], tomēr šīs pilnvaras ierobežo konstitūcija. Ar prezidenta dekrētiem nevar regulēt konstitūcijas otrās daļas pirmajā un otrajā nodaļā paredzētās [[pamattiesības]], personas tiesības un pienākumus, kā arī ceturtajā nodaļā paredzētās [[politiskās tiesības]] un pienākumus. Dekrētus nevar izdot jautājumos, kuri saskaņā ar konstitūciju regulējami tikai ar likumu, vai jautājumos, kuri jau nepārprotami noregulēti likumā. Ja likumā un prezidenta dekrētā ietvertās normas atšķiras, piemēro likumu; ja parlaments pieņem likumu par to pašu jautājumu, attiecīgais prezidenta dekrēts zaudē spēku.<ref name="constitution"/><ref name="yazici2017"/> Pēc [[2017. gada Turcijas konstitucionālais referendums|2017. gada konstitucionālās reformas]] un jaunās sistēmas stāšanās spēkā 2018. gadā tika likvidēts [[Turcijas premjerministrs|premjerministra amats]] un agrākā [[Ministru padome]] kā parlamentam politiski atbildīga valdības institūcija. Konstitūcija tādēļ vairs neparedz Ministru padomi kā atsevišķu, [[parlamenta uzticība]]i pakļautu koleģiālu izpildvaras orgānu. Praksē lietotais apzīmējums “Prezidenta kabinets” attiecas uz prezidentu un viņa ieceltajiem viceprezidentiem un ministriem, nevis uz agrākajai Ministru padomei līdzvērtīgu konstitucionālu institūciju.<ref name="yazici2017"/><ref name="Altunok"/> Prezidents var iecelt vienu vai vairākus viceprezidentus, kā arī ministrus, un var viņus atbrīvot no amata. Viceprezidenti un ministri ir atbildīgi prezidentam. Ja par viceprezidentu vai ministru tiek iecelts [[parlamenta deputāts]], viņa [[deputāta mandāts]] izbeidzas.<ref name="constitution"/> [[Ministrija]]s īsteno valsts politiku savās kompetences jomās prezidenta vadītās izpildvaras ietvaros. Ministriju izveidošanu un likvidēšanu, to uzdevumus un pilnvaras, organizatorisko struktūru, kā arī centrālo un teritoriālo struktūrvienību izveidi nosaka prezidenta dekrēti.<ref name="constitution"/><ref name="Altunok"/> Ministri nav politiski atbildīgi parlamentam ar [[uzticības balsojums|uzticības]] vai [[neuzticības balsojums|neuzticības balsojuma]] palīdzību, kā tas bija parlamentārās pārvaldes sistēmā. Tomēr parlamenta deputāti var iesniegt viceprezidentiem un ministriem [[rakstisks jautājums|rakstiskus jautājumus]], bet Turcijas Lielā nacionālā asambleja konstitūcijā paredzētajā kārtībā var ierosināt [[parlamentārā izmeklēšana|parlamentāru izmeklēšanu]] par iespējamiem ar amata pienākumiem saistītiem [[noziedzīgs nodarījums|noziedzīgiem nodarījumiem]].<ref name="constitution"/><ref name="yazici2017"/> Turcijas [[valsts pārvalde]] veido vienotu administratīvu sistēmu, kurā ietilpst prezidenta institūcija, ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes. Konstitūcijas 123. pants nosaka, ka pārvalde pēc savas organizācijas un funkcijām veido vienotu veselumu un ka tās organizācija balstās uz [[centralizācija]]s un [[decentralizācija]]s principiem. Prezidentam ir tiesības iecelt un atbrīvot no amata augstākās valsts pārvaldes amatpersonas, bet to iecelšanas kārtību un pamatprincipus nosaka prezidenta dekrēti. Ministrijām var būt centrālās un teritoriālās struktūrvienības, ar kuru palīdzību valsts pārvaldes politika tiek īstenota dažādos Turcijas reģionos.<ref name="constitution"/> == Likumdevēja vara == {{pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja}} [[Attēls:Grand National Assembly of Turkey.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielās nacionālās asamblejas]] plenārsēžu zāle Ankarā. Vienpalātas parlaments, kurā konstitucionāli paredzētas 600 deputātu vietas, īsteno Turcijas likumdošanas varu]] Turcijā [[likumdošanas vara]] pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai]] ({{val|tr|Türkiye Büyük Millet Meclisi}}, TBMM), kas ir [[vienpalātas parlaments]] un atrodas [[Ankara|Ankarā]]. [[Turcijas konstitūcija|Konstitūcijas]] 7. pants nosaka, ka likumdošanas vara Turcijas tautas vārdā pieder sapulcei un nav deleģējama citai institūcijai. Parlamenta galvenās funkcijas ir [[likums|likumu]] pieņemšana, grozīšana un atcelšana, [[valsts budžets|valsts budžeta]] un budžeta izpildes noslēguma pārskata likumprojektu izskatīšana un pieņemšana, [[starptautisks līgums|starptautisko līgumu]] ratifikācijas apstiprināšana, lēmumu pieņemšana par naudas emisiju un kara pieteikšanu, kā arī vispārējas vai īpašas [[amnestija]]s izsludināšana un citu konstitūcijā noteikto pilnvaru īstenošana.<ref name="constitution"/><ref name="IPU">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipu.org/parliament/TR |title=Türkiye |website=Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Konstitūcija Turcijas Lielajā Nacionālajā sapulcē paredz 600 [[parlamenta deputāts|deputātu]] vietas. Deputāti pārstāv visu Turcijas tautu, nevis tikai savu [[vēlēšanu apgabals|vēlēšanu apgabalu]] vai vēlētājus. Viņus ievēlē [[vispārējas vēlēšanas|vispārējās vēlēšanās]] uz pieciem gadiem, un parlamenta un [[Turcijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta kārtējās vēlēšanas]] notiek vienā dienā.<ref name="constitution"/> Parlamenta darbs norisinās [[plenārsēde|plenārsēdēs]] un pastāvīgajās specializētajās [[parlamentārā komisija|komisijās]], kurās atbilstoši kompetencei sākotnēji izskata [[likumprojekts|likumprojektus]] un citus parlamentam iesniegtos jautājumus.<ref name="TBMMtermini">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tbmm.gov.tr/ParlamentoTerimleriSozluk |title=Parlamento Terimleri Sözlüğü |website=Türkiye Büyük Millet Meclisi |publisher=Türkiye Büyük Millet Meclisi |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> == Tiesu vara == {{pamatraksts|Turcijas tiesību sistēma}} [[Turcijas konstitūcija]] nosaka, ka [[tiesu vara|tiesu varu]] Turcijas tautas vārdā īsteno neatkarīgas un objektīvas [[tiesa]]s. Turcijas tiesu sistēmu veido [[vispārējās jurisdikcijas tiesa]]s, kas izskata [[civillieta]]s un [[krimināllieta]]s, un [[administratīvā tiesa|administratīvās tiesas]], kas pārbauda [[valsts pārvalde]]s rīcības un administratīvo aktu tiesiskumu. Vispārējās jurisdikcijas sistēmā darbojas [[pirmās instances tiesa]]s, reģionālās [[apelācijas tiesa]]s un [[Kasācijas tiesa (Turcija)|Kasācijas tiesa]], bet administratīvajā jurisdikcijā — administratīvās un [[nodokļu tiesa]]s, reģionālās administratīvās tiesas un [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]]. Atsevišķas konstitucionālās funkcijas pilda [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]], savukārt [[Jurisdikcijas strīdu tiesa (Turcija)|Jurisdikcijas strīdu tiesa]] izšķir kompetences un nolēmumu pretrunas starp vispārējās un administratīvās jurisdikcijas tiesām.<ref name="constitution"/><ref name="AIHJA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aihja.org/en/membre/turkiye-council-of-state/ |title=Türkiye: Council of State |publisher=Association Internationale des Hautes Juridictions Administratives |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> [[Attēls:Constitutional Court of Turkey.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Turcijas Konstitucionālā tiesa]] Ankarā. Tā īsteno konstitucionālo kontroli un izskata individuālos pieteikumus par konstitucionāli aizsargātu pamattiesību pārkāpumiem]] [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]] ({{val|tr|Anayasa Mahkemesi}}) ir galvenā [[konstitucionālā kontrole|konstitucionālās kontroles]] institūcija. Tā pārbauda [[likums|likumu]], [[prezidenta dekrēts|prezidenta dekrētu]] un [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielās nacionālās asamblejas]] reglamenta normu atbilstību konstitūcijai, savukārt konstitūcijas grozījumus tiesa var pārbaudīt tikai no procedūras viedokļa. Konstitucionālā tiesa izskata arī [[konstitucionālā sūdzība|individuālos pieteikumus]] par tādu konstitūcijā aizsargātu [[pamattiesības|pamattiesību]] pārkāpumiem, kuras ietilpst arī [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s aizsardzības jomā. Individuālo pieteikumu parasti var iesniegt tikai pēc citu pieejamo [[tiesību aizsardzības līdzeklis|tiesību aizsardzības līdzekļu]] izsmelšanas. Konstitūcijā noteiktajos gadījumos tiesa pilda arī Augstākās tiesas ({{val|tr|Yüce Divan}}) funkciju un izskata apsūdzības pret valsts augstākajām amatpersonām par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar amata pienākumu izpildi.<ref name="constitution"/><ref name="AYM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/court/short-history/ |title=Short History |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Vispārējās jurisdikcijas augstākā [[kasācija]]s instance ir [[Kasācijas tiesa (Turcija)|Kasācijas tiesa]] ({{val|tr|Yargıtay}}). Tā pēdējā instancē pārbauda vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumus civillietās un krimināllietās, ja likumā attiecīgās lietas izskatīšana nav nodota citai tiesu institūcijai. Likumā noteiktās lietu kategorijās Kasācijas tiesa var darboties arī kā pirmā un pēdējā instance. Pirms lietas nonākšanas Kasācijas tiesā pirmās instances tiesas nolēmumu daudzos gadījumos vispirms pārbauda reģionālā apelācijas tiesa. Kasācijas tiesas darbībai ir nozīmīga loma vienveidīgas [[judikatūra]]s un paredzamas tiesību normu piemērošanas veidošanā.<ref name="constitution"/><ref name="CoECassation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/ankara/strengthening-the-institutional-capacity-of-court-of-cassation/-/asset_publisher/JD92cI1q3g6q/content/closing-conference-of-the-strengthening-the-institutional-capacity-of-court-of-cassation |title=Closing Conference of the Strengthening the Institutional Capacity of Court of Cassation |date=2023-08-18 |publisher=Council of Europe |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Administratīvās tiesu sistēmas augstākā instance ir [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]] ({{val|tr|Danıştay}}). Tā izskata [[kasācijas sūdzība]]s par reģionālo administratīvo tiesu nolēmumiem, ja attiecīgais nolēmums saskaņā ar likumu ir pārsūdzams, bet noteiktās lietu kategorijās darbojas arī kā pirmās un pēdējās instances tiesa. Administratīvās jurisdikcijas pirmo instanci veido administratīvās un nodokļu tiesas, kuru nolēmumus parasti var pārsūdzēt reģionālajās administratīvajās tiesās. Valsts padome izskata administratīvus strīdus un pilda arī citus konstitūcijā un likumos noteiktus uzdevumus.<ref name="AIHJA"/><ref name="constitution"/> [[Tiesnešu un prokuroru padome (Turcija)|Tiesnešu un prokuroru padome]] ({{val|tr|Hâkimler ve Savcılar Kurulu}}, HSK) ir galvenā institūcija, kas pārvalda jautājumus par vispārējās un administratīvās jurisdikcijas [[tiesnesis|tiesnešu]] un [[prokurors|prokuroru]] profesionālo statusu. Tā lemj par uzņemšanu profesijā, iecelšanu un pārcelšanu amatā, pagaidu pilnvarojumiem, paaugstināšanu, amatu vietu sadalījumu, [[disciplinārsods|disciplinārsodiem]], atstādināšanu un atbrīvošanu no amata, kā arī ar inspektoru starpniecību veic tiesnešu un prokuroru profesionālās darbības pārbaudes. Padome ievēlē Kasācijas tiesas locekļus un trīs ceturtdaļas Valsts padomes locekļu; atlikušo ceturtdaļu Valsts padomes locekļu izraugās [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidents]].<ref name="HSK">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cjp.gov.tr/about-us |title=About Us |publisher=Council of Judges and Prosecutors of the Republic of Türkiye |date=2021-09-23 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref><ref name="constitution"/> Tiesnešu un prokuroru padomē ir 13 locekļi, un tā darbojas divās palātās. Padomi vada [[Turcijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]], bet attiecīgais tieslietu ministra vietnieks ir tās loceklis pēc amata. Četrus padomes locekļus no vispārējās un administratīvās jurisdikcijas tiesnešu un prokuroru vidus izraugās prezidents, savukārt septiņus locekļus — trīs no Kasācijas tiesas locekļu, vienu no Valsts padomes locekļu un trīs no tiesību zinātņu pasniedzēju un [[advokāts|advokātu]] vidus — ievēlē Turcijas Lielā nacionālā asambleja. Padomes locekļus ievēlē vai ieceļ uz četriem gadiem, un viņus var ievēlēt vai iecelt atkārtoti vienu reizi. Konstitūcija nosaka, ka padomei savas funkcijas jāīsteno saskaņā ar [[tiesu neatkarība]]s un [[tiesneša amata garantija|tiesnešu amata garantiju]] principiem.<ref name="HSK"/><ref name="Venecija2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD%282024%29041-e |title=Opinion on the Composition of the Council of Judges and Prosecutors and the Procedure for the Election of its Members |date=2024-12-09 |publisher=European Commission for Democracy through Law (Venice Commission) |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> == Politiskās partijas un vēlēšanas == {{pamatraksts|Turcijas politiskās partijas}} [[Attēls:Yüksek Seçim Kurulu.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Turcijas Augstākā vēlēšanu padome]] (YSK) Ankarā. Tā pārrauga vēlēšanu norisi, izskata vēlēšanu strīdus un apstiprina galīgos rezultātus]] Turcijā darbojas [[daudzpartiju sistēma|daudzpartiju politiskā sistēma]]. Pāreja no [[Republikāņu tautas partija]]s vienpartijas pārvaldes uz konkurējošu partiju sistēmu sākās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. [[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada parlamenta vēlēšanās]] uzvarēja opozīcijā esošā [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskā partija]], un pirmo reizi republikas vēsturē notika mierīga varas nodošana opozīcijai.<ref name="ChathamHouse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chathamhouse.org/2024/05/democracy-turkey |title=Democracy in Turkey |publisher=[[Chatham House]] |date=2024-05-23 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Pašreizējā [[Turcijas konstitūcija]] politiskās partijas raksturo kā neatņemamu demokrātiskās politiskās dzīves sastāvdaļu. Partijas var dibināties bez iepriekšējas atļaujas un darboties konstitūcijas un likumu ietvaros, savukārt vēlēšanu organizēšanu, uzraudzību un galīgo rezultātu apstiprināšanu veic [[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Augstākā vēlēšanu padome]] ({{val|tr|Yüksek Seçim Kurulu}}, YSK).<ref name="constitution"/> [[Turcijas parlamenta vēlēšanas|Parlamenta vēlēšanās]] ievēlē 600 [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielās nacionālās asamblejas]] deputātus. Saskaņā ar konstitūciju kārtējās parlamenta un [[Turcijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] notiek vienā dienā reizi piecos gados.<ref name="constitution"/> Deputātus ievēlē 87 daudzmandātu [[vēlēšanu apgabals|vēlēšanu apgabalos]], izmantojot slēgto partiju sarakstu [[proporcionālā vēlēšanu sistēma|proporcionālo vēlēšanu sistēmu]] un [[D'Onta metode|D'Onta metodi]].<ref name="IDEAvelesanas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.idea.int/node/150247 |title=Electoral system for national legislature: Turkey |publisher=International Institute for Democracy and Electoral Assistance |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Kopš 2022. gada [[politiskā partija|politiskajai partijai]] vai [[vēlēšanu alianse|vēlēšanu aliansei]] valsts mērogā jāpārvar 7 % [[vēlēšanu slieksnis]]. Ja alianse kopumā pārvar slieksni, tās dalībpartijām nav atsevišķi jāsasniedz 7 %, taču mandātus vēlēšanu apgabalos sadala pēc katras partijas pašas saņemtajām balsīm. Vēlēšanās var piedalīties arī [[neatkarīgs kandidāts|neatkarīgi kandidāti]].<ref name="OSCE2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/turkey/statements-24/4687-2023-presidential-and-parliamentary-eng/file |title=Republic of Türkiye — General Elections, 14 May 2023: Statement of Preliminary Findings and Conclusions |publisher=[[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|OSCE]] |date=2023-05-15 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Pēdējās vispārējās parlamenta vēlēšanas notika [[2023. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|2023. gada 14. maijā]].<ref name="YSKstatistika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ysk.gov.tr/doc/dosyalar/docs/YEN%C4%B0-KAPAKLI-ELECTION-STATISTICS-2020-2024-ENG-11-11-2025.pdf |title=Election Statistics, 2020–2024 |publisher=Supreme Electoral Council of Türkiye |date=2025-08 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> [[Turcijas prezidents|Valsts prezidentu]] ievēlē [[tiešās vēlēšanas|tiešās tautas vēlēšanās]] uz pieciem gadiem. Lai kandidāts tiktu ievēlēts pirmajā kārtā, viņam jāsaņem vairāk nekā puse derīgo balsu. Ja neviens kandidāts šādu vairākumu neiegūst, otrajā svētdienā pēc pirmās kārtas notiek atkārtota balsošana starp diviem visvairāk balsu saņēmušajiem kandidātiem, kurā uzvar kandidāts ar balsu vairākumu. Vienu personu parasti var ievēlēt prezidenta amatā ne vairāk kā divas reizes; konstitūcija paredz izņēmumu, ja parlaments prezidenta otrā pilnvaru termiņa laikā pieņem lēmumu par priekšlaicīgu vēlēšanu sarīkošanu.<ref name="constitution"/> [[2023. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada prezidenta vēlēšanās]] bija nepieciešama otrā kārta, kas notika 28. maijā.<ref name="YSKstatistika"/> [[Turcijas pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] saskaņā ar konstitūciju notiek reizi piecos gados. Tajās ievēlē lielpilsētu un citu [[pašvaldība|pašvaldību]] mērus, pašvaldību domju un provinču padomju locekļus, kā arī ciemu un pilsētu apkaimju vadītājus jeb [[muhtars|muhtarus]] un to padomes. Mēra amatā ievēlē kandidātu, kurš saņēmis visvairāk balsu, bet pašvaldību un provinču padomju vēlēšanās izmanto proporcionālo pārstāvniecību.<ref name="pasvaldibuLikums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.5.2972.pdf |title=Mahallî İdareler ile Mahalle Muhtarlıkları ve İhtiyar Heyetleri Seçimi Hakkında Kanun, No. 2972 |publisher=T.C. Cumhurbaşkanlığı Mevzuat Bilgi Sistemi |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> Pēdējās vispārējās pašvaldību vēlēšanas notika [[2024. gada Turcijas pašvaldību vēlēšanas|2024. gada 31. martā]]. Tajās Republikāniskās tautas partijas kandidāti pašvaldību mēru vēlēšanās kopumā saņēma lielāko balsu īpatsvaru valstī, un partija saglabāja lielpilsētu pašvaldību vadību [[Stambula|Stambulā]], [[Ankara|Ankarā]] un vairākās citās lielajās pilsētās.<ref name="Reuters2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/erdogan-vows-make-amends-after-humbling-election-loss-turkey-2024-04-01/ |title=Erdogan vows to make amends after humbling election loss in Turkey |publisher=[[Reuters]] |date=2024-04-01 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref><ref name="YSKstatistika"/> Turcijas partiju sistēmā kopš 2002. gada dominējoša loma bijusi [[Taisnīguma un attīstības partija]]i (AKP), kas kopā ar [[Nacionālistu kustības partija|Nacionālistu kustības partiju]] (MHP) veido [[Tautas alianse (Turcija)|Tautas alianses]] un valdošā parlamentārā bloka kodolu. Nozīmīga vieta politikā ir arī prokurdiskajai un kreisi orientētajai [[Tautu vienlīdzības un demokrātijas partija]]i (DEM), Republikāņu tautas partijai (CHP), [[Labā partija|Labajai partijai]] (İYİ Parti) un citiem politiskajiem spēkiem.<ref name="ReutersPartijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/turkish-parliament-passes-landmark-law-advance-pkk-peace-process-2026-08-10/ |title=Turkish parliament passes landmark law to advance PKK peace process |publisher=[[Reuters]] |date=2026-08-10 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> {{dat|2026|7|24||bez}} no CHP aizgāja tās līdzšinējais vadītājs [[Ezgirs Ezels]] un 90 parlamenta deputāti, kuri nodibināja [[Jaunā partija (Turcija, 2026)|Jauno partiju]] ({{val|tr|Yeni Parti}}). Tā kļuva par otro lielāko parlamentā pārstāvēto partiju aiz AKP.<ref name="ReutersYeni">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/beleagured-turkish-opposition-attempts-regroup-with-new-party-2026-07-24/ |title=Beleaguered Turkish opposition attempts to regroup with new party |author=Ece Toksabay; Huseyin Hayatsever |publisher=[[Reuters]] |date=2026-07-24 |language=en |access-date=2026-08-14}}</ref> Saskaņā ar Turcijas Lielās Nacionālās sapulces {{dat|2026|8|14||bez}} datiem AKP bija 277 deputāti, Jaunajai partijai — 91, DEM — 56, MHP — 46, CHP — 45, İYİ Parti — 29, bet [[Jaunā ceļa partija]]i ({{val|tr|Yeni Yol Partisi}}) — 20 deputāti. Parlamentā bija pārstāvētas arī vairākas mazākas partijas un desmit neatkarīgie deputāti; no konstitūcijā paredzētajām 600 deputātu vietām bija aizpildītas 592.<ref name="TBMMvietas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tbmm.gov.tr/sandalyedagilimi |title=28. Dönem Milletvekilleri Sandalye Dağılımı |publisher=[[Turcijas Lielā Nacionālā sapulce]] |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> == Bruņotie spēki un politika == [[Turcijas Bruņotie spēki]] republikas vēsturē ilgstoši ieņēma īpašu vietu valsts politiskajā sistēmā. Militārā vadība sevi pozicionēja kā [[kemālisms|kemālisma]], [[sekulārisms|sekulārisma]], republikas un konstitucionālās kārtības aizstāvi, kas atrodas ārpus partiju politikas, bet ir tiesīga iejaukties, ja šie principi, pēc tās ieskata, ir apdraudēti. Bruņoto spēku ietekmi nodrošināja gan to institucionālā autonomija, gan formāli un neformāli politiskās ietekmes mehānismi, īpaši [[Turcijas Nacionālā drošības padome|Nacionālā drošības padome]].<ref name="kutay2020"/><ref name="haugom2019"/> Bruņotie spēki 1960. un 1980. gadā īstenoja pilna mēroga [[militārs apvērsums|militārus apvērsumus]], kam sekoja militāras pārvaldes periodi. [[1971. gada Turcijas militārais memorands|1971. gadā]] militārā vadība ar memorandu piespieda atkāpties civilo valdību, pati nepārņemot ikdienas valsts pārvaldi. Arī [[1997. gada Turcijas militārais memorands|1997. gada iejaukšanās]], ko bieži dēvē par “postmoderno apvērsumu”, ar Nacionālās drošības padomes lēmumiem un politisku spiedienu veicināja premjerministra [[Nedžmetins Erbakans|Nedžmetina Erbakana]] valdības atkāpšanos. Tādēļ 1971. un 1997. gada notikumi nošķirami no 1960. un 1980. gada tiešās militārās varas pārņemšanas.<ref name="haugom2019"/> Kopš 21. gadsimta sākuma, tostarp [[Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai|Eiropas integrācijas procesa]] ietekmē, reformas samazināja bruņoto spēku formālās politiskās pilnvaras: Nacionālā drošības padome kļuva par civilās valdības kontrolētu konsultatīvu institūciju, bet militārpersonu pārstāvība vairākās civilās pārvaldes institūcijās tika izbeigta.<ref name="haugom2019"/> Tomēr 2007. gada prezidenta vēlēšanu laikā armijas vadība vēl centās ietekmēt politisko procesu. 27. aprīlī publicētajā paziņojumā, kas kļuva pazīstams kā “elektroniskais memorands”, tā uzsvēra savu sekulārisma aizstāves lomu un pauda bažas par vēlēšanu norisi. Valdība šo iejaukšanos noraidīja, un tā neizraisīja varas pārņemšanu.<ref name="bbc2007">{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6602375.stm |title=Army 'concerned' by Turkey vote |work=BBC News |date=2007-04-28 |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref><ref name="haugom2019"/> [[2016. gada Turcijas militārā apvērsuma mēģinājums|2016. gada 15. jūlijā]] bruņoto spēku vienības ārpus parastās komandķēdes mēģināja gāzt valdību, taču bruņoto spēku augstākā vadība apvērsumu neatbalstīja un mēģinājums dažu stundu laikā cieta neveiksmi.<ref name="haugom2019"/> Pēc tam tika būtiski pārveidota militārā pārvalde: Ģenerālštābs tika pakļauts Aizsardzības ministrijai, prezidenta pilnvaras augstākās militārās vadības iecelšanā tika paplašinātas, žandarmērija un krasta apsardze tika nodotas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, bet militārās izglītības iestādes reorganizētas Nacionālajā aizsardzības universitātē. Šīs reformas būtiski ierobežoja bruņoto spēku agrāko patstāvīgas veto institūcijas lomu politikā. Vienlaikus pētnieki nošķir prezidenta un civilās izpildvaras kontroli pār armiju no plašākas demokrātiskas pārraudzības, kurai būtu nepieciešama arī efektīva parlamentārā kontrole un lielāka aizsardzības nozares pārredzamība.<ref name="haugom2019"/><ref name="yildirim2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1111/mepo.12773 |title=The Coup, the Pandemic, and Turkey's Civilian Control over the Military |author=Galip Emre Yıldırım |work=Middle East Policy |date=2024 |doi=10.1111/mepo.12773 |access-date=2026-08-14 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Turcija}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Turcijas politika| ]] 7ylwrxnfo85axery85l3xptlkrg3x0e 14 73570 4506487 2311458 2026-08-13T17:29:24Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Turcijas valsts iekārta]] uz [[Kategorija:Turcijas politika]]: Pēc analoģijas ar citu valstu kategorijām un saskaņoti ar starpwiki saitēm 2311458 wikitext text/x-wiki {{Commons|Category:Politics of Turkey|Turcijas valsts iekārta}} {{Portāls2|Turcija}} {{Catmore}} {{Commonscat|Politics of Turkey}} [[Kategorija:Turcija|Valsts iekarta]] [[Kategorija:Politika pēc valsts]] bxqvdnybmidtdqe8nic6x5v3oyrr3pm 4506490 4506487 2026-08-13T17:30:24Z Treisijs 347 4506490 wikitext text/x-wiki {{Portāls2|Turcija}} {{Commonscat|Politics of Turkey|Turcijas politika}} {{Catmore}} [[Kategorija:Turcija|Politika]] [[Kategorija:Politika pēc valsts]] kq97d4nzn8n80p8by79qacr5gf8399r 10 73666 4506631 4164611 2026-08-14T04:08:39Z Treisijs 347 4506631 wikitext text/x-wiki <!-- Portāla lapā [[Portāls:Turcija/Portāla tēmas]] šo veidni transkludē; saturu portālā atsevišķi nedublē. --> {{Navbox | name = Turcijas tēmas | state = {{{state|autocollapse}}} | title = [[Turcija|Turcijas tēmas]] | image = [[Attēls:Flag of Turkey.svg|80px|border|link=Turcijas karogs|alt=Turcijas karogs]] | listclass = hlist | group1 = [[Turcijas vēsture|Vēsture]] | list1 = * [[Anatolijas aizvēsture]] * [[Senā Anatolija]] * [[Bizantijas Anatolija|Bizantijas periods]] * [[Rumas sultanāts]] * [[Anatolijas turku bejliki|Anatolijas bejliki]] * [[Osmaņu impērija]] * [[Osmaņu impērijas sabrukums]] * [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karš]] * [[Turcijas Republikas proklamēšana|Republikas proklamēšana]] * [[Ataturka reformas]] * [[Turcijas vienpartijas periods|vienpartijas periods]] * [[Turcijas daudzpartiju periods|daudzpartiju periods]] * [[Turcijas apvērsumu uzskaitījums|militārie apvērsumi]] * [[Turcijas konstitucionālā vēsture|konstitucionālā vēsture]] * [[Turcijas ekonomiskā vēsture|saimniecības vēsture]] * [[Turcijas militārā vēsture|militārā vēsture]] | group2 = [[Turcijas ģeogrāfija|Ģeogrāfija un vide]] | list2 = * [[Anatolija]] * [[Austrumtrāķija]] * [[Turcijas reģioni|ģeogrāfiskie reģioni]] * [[Turcijas administratīvais iedalījums|administratīvais iedalījums]] * [[Turcijas ili|ili]] * [[Turcijas rajonu uzskaitījums|rajoni]] * [[Turcijas pilsētu uzskaitījums|pilsētas]] * [[Turcijas klimats|klimats]] * [[Turcijas ģeoloģija|ģeoloģija]] * [[Turcijas reljefs|reljefs]] * [[Turcijas kalnu uzskaitījums|kalni]] * [[Turcijas vulkānu uzskaitījums|vulkāni]] * [[Turcijas hidrogrāfija|hidrogrāfija]] * [[Turcijas upju uzskaitījums|upes]] * [[Turcijas ezeru uzskaitījums|ezeri]] * [[Turcijas zemestrīču uzskaitījums|zemestrīces]] * [[Turcijas flora|flora]] * [[Turcijas fauna|fauna]] * [[Turcijas nacionālie parki|nacionālie parki]] * [[Vides problēmas Turcijā|vides problēmas]] * [[Klimata pārmaiņas Turcijā|klimata pārmaiņas]] | group3 = [[Turcijas politika|Politika un pārvalde]] | list3 = * [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|prezidenti]] * [[Turcijas viceprezidentu uzskaitījums|viceprezidenti]] * [[Turcijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] * [[Turcijas ministriju uzskaitījums|ministrijas]] * [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielā nacionālā asambleja]] * [[Turcijas Lielās nacionālās asamblejas priekšsēdētāju uzskaitījums|asamblejas priekšsēdētāji]] * [[Turcijas politiskās partijas|politiskās partijas]] * [[Turcijas vēlēšanas|vēlēšanas]] * [[Turcijas vēlēšanu sistēma|vēlēšanu sistēma]] * [[Turcijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] * [[Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanas]] * [[Turcijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanas]] * [[Turcijas referendumi|referendumi]] * [[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Augstākā vēlēšanu padome]] * [[Turcijas pašvaldības|pašvaldības]] * [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisms]] * [[Kemālisms|kemālisms]] * [[Turcijas premjerministru uzskaitījums|premjerministri (1920–2018)]] | group4 = [[Turcijas tiesību sistēma|Tiesības un cilvēktiesības]] | list4 = * [[Turcijas konstitūcija|konstitūcija]] * [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]] * [[Turcijas Kasācijas tiesa|Kasācijas tiesa]] * [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]] * [[Turcijas likumdošana|likumdošana]] * [[Turcijas tiesībaizsardzības iestādes|tiesībaizsardzības iestādes]] * [[Turcijas policija|policija]] * [[Turcijas žandarmērija|žandarmērija]] * [[Cilvēktiesības Turcijā|cilvēktiesības]] * [[Sieviešu tiesības Turcijā|sieviešu tiesības]] * [[LGBT tiesības Turcijā|LGBT tiesības]] * [[Cenzūra Turcijā|cenzūra]] * [[Preses brīvība Turcijā|preses brīvība]] * [[Nāves sods Turcijā|nāves sods]] * [[Noziedzība Turcijā|noziedzība]] * [[Korupcija Turcijā|korupcija]] | group5 = [[Turcijas ārpolitika|Ārējās attiecības un aizsardzība]] | list5 = * [[Turcijas un Eiropas Savienības attiecības|attiecības ar Eiropas Savienību]] * [[Turcija un NATO|dalība NATO]] * [[Turcijas dalība starptautiskajās organizācijās|starptautiskās organizācijas]] * [[Turcijas diplomātiskās pārstāvniecības|diplomātiskās pārstāvniecības]] * [[Ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Turcijā|ārvalstu pārstāvniecības Turcijā]] * [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņotie spēki]] * [[Turcijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Turcijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Turcijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Turcijas krasta apsardze|krasta apsardze]] * [[Nacionālā izlūkošanas organizācija|izlūkošanas dienests]] | group6 = [[Turcijas saimniecība|Saimniecība]] | list6 = * [[Turcijas lauksaimniecība|lauksaimniecība]] * [[Ieguves rūpniecība Turcijā|ieguves rūpniecība]] * [[Turcijas rūpniecība|rūpniecība]] * [[Turcijas enerģētika|enerģētika]] * [[Būvniecība Turcijā|būvniecība]] * [[Turcijas autobūve|autobūve]] * [[Turcijas aizsardzības rūpniecība|aizsardzības rūpniecība]] * [[Pakalpojumu nozare Turcijā|pakalpojumi]] * [[Banku nozare Turcijā|banku nozare]] * [[Stambulas birža|birža]] * [[Turcijas Republikas Centrālā banka|centrālā banka]] * [[Turcijas ārējā tirdzniecība|ārējā tirdzniecība]] * [[Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība|ES un Turcijas muitas savienība]] * [[Jaunā Turcijas lira|lira]] * [[Turcijas uzņēmumu uzskaitījums|uzņēmumi]] * [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts]] | group7 = [[Turcijas transports|Transports un sakari]] | list7 = * [[Autoceļi Turcijā|autoceļi]] * [[Dzelzceļa transports Turcijā|dzelzceļš]] * [[Ātrgaitas dzelzceļš Turcijā|ātrgaitas dzelzceļš]] * [[Civilā aviācija Turcijā|civilā aviācija]] * [[Turcijas lidostu uzskaitījums|lidostas]] * [[Turkish Airlines]] * [[Jūras transports Turcijā|jūras transports]] * [[Turcijas ostu uzskaitījums|ostas]] * [[Sabiedriskais transports Turcijā|sabiedriskais transports]] * [[Bosfora šķērsojumi]] * [[Turcijas cauruļvadi|cauruļvadi]] * [[Telekomunikācijas Turcijā|telekomunikācijas]] * [[Internets Turcijā|internets]] | group8 = [[Turcijas iedzīvotāji|Iedzīvotāji]] | list8 = * [[turki]] * [[Etniskās minoritātes Turcijā|etniskās minoritātes]] * [[Kurdi Turcijā|kurdi]] * [[Armēņi Turcijā|armēņi]] * [[Grieķi Turcijā|grieķi]] * [[Arābi Turcijā|arābi]] * [[Turcijas valodas|valodas]] * [[Turku valoda|turku valoda]] * [[Kurdu valoda|kurdu valoda]] * [[Reliģija Turcijā|reliģija]] * [[Islāms Turcijā|islāms]] * [[Kristietība Turcijā|kristietība]] * [[Turku diaspora|diaspora]] * [[Imigrācija Turcijā|imigrācija]] * [[Bēgļi Turcijā|bēgļi]] * [[Turcijas cilvēku uzskaitījums|cilvēki]] | group9 = [[Turcijas sabiedrība|Sabiedrība]] | list9 = * [[Turcijas izglītība|izglītība]] * [[Turcijas universitāšu uzskaitījums|universitātes]] * [[Zinātne un tehnoloģijas Turcijā|zinātne un tehnoloģijas]] * [[Turcijas Zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības padome|TÜBİTAK]] * [[Turcijas Kosmosa aģentūra|Kosmosa aģentūra]] * [[Turcijas kosmosa programma|kosmosa programma]] * [[Veselības aprūpe Turcijā|veselības aprūpe]] * [[Sievietes Turcijā|sievietes]] * [[Turcijas sociālā aizsardzība|sociālā aizsardzība]] * [[Nabadzība Turcijā|nabadzība]] | group10 = [[Turcijas kultūra|Kultūra un sports]] | list10 = * [[Turcijas arhitektūra|arhitektūra]] * [[Turcijas māksla|māksla]] * [[Turcijas literatūra|literatūra]] * [[Turcijas mūzika|mūzika]] * [[Turcijas kino|kino]] * [[Turcijas teātris|teātris]] * [[Turcijas virtuve|virtuve]] * [[Turku folklora|folklora]] * [[Turcijas dejas|dejas]] * [[Turcijas svētki un festivāli|svētki un festivāli]] * [[Turcijas valsts svētku dienas|valsts svētku dienas]] * [[Sports Turcijā|sports]] * [[Futbols Turcijā|futbols]] | group11 = [[Turcijas mediji|Mediji]] | list11 = * [[Televīzija Turcijā|televīzija]] * [[Turcijas televīzijas staciju uzskaitījums|televīzijas stacijas]] * [[Radio Turcijā|radio]] * [[Turcijas radio staciju uzskaitījums|radio stacijas]] * [[Turcijas laikrakstu uzskaitījums|laikraksti]] * [[Interneta mediji Turcijā|interneta mediji]] | group12 = [[Turcijas tūrisms|Tūrisms un mantojums]] | list12 = * [[Turcijas rivjēra]] * [[Turcijas arheoloģija|arheoloģija]] * [[Turcijas kultūras mantojums|kultūras mantojums]] * [[Turcijas muzeju uzskaitījums|muzeji]] * [[UNESCO Pasaules mantojuma vietu uzskaitījums Turcijā|pasaules mantojuma vietas]] * [[UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma elementu uzskaitījums Turcijā|nemateriālais kultūras mantojums]] | group13 = [[Turcijas valsts simboli|Simboli]] | list13 = * [[Turcijas karogs|karogs]] * [[Turcijas ģerbonis|emblēma]] * [[Turcijas himna|himna]] * [[Turcijas prezidenta zīmogs|prezidenta zīmogs]] | below = '''[[Portāls:Turcija|Turcijas portāls]]''' · [[:Kategorija:Turcija|Kategorija „Turcija”]] }} <noinclude> [[Kategorija:Turcijas tēmas| ]] </noinclude> 6lorx58uxktemqamq47vvsowkibv8py 4506692 4506631 2026-08-14T07:46:50Z Treisijs 347 4506692 wikitext text/x-wiki <!-- Portāla lapā [[Portāls:Turcija/Portāla tēmas]] šo veidni transkludē; saturu portālā atsevišķi nedublē. --> {{Navbox | name = Turcijas tēmas | state = {{{state|autocollapse}}} | title = [[Turcija|Turcijas tēmas]] | image = [[Attēls:Flag of Turkey.svg|80px|border|link=Turcijas karogs|alt=Turcijas karogs]] | listclass = hlist | group1 = [[Turcijas vēsture|Vēsture]] | list1 = * [[Anatolijas aizvēsture]] * [[Senā Anatolija]] * [[Bizantijas Anatolija|Bizantijas periods]] * [[Rumas sultanāts]] * [[Anatolijas turku bejliki|Anatolijas bejliki]] * [[Osmaņu impērija]] * [[Osmaņu impērijas sabrukums]] * [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karš]] * [[Turcijas Republikas proklamēšana|Republikas proklamēšana]] * [[Ataturka reformas]] * [[Turcijas vienpartijas periods|vienpartijas periods]] * [[Turcijas daudzpartiju periods|daudzpartiju periods]] * [[Turcijas apvērsumu uzskaitījums|militārie apvērsumi]] * [[Turcijas konstitucionālā vēsture|konstitucionālā vēsture]] * [[Turcijas ekonomiskā vēsture|saimniecības vēsture]] * [[Turcijas militārā vēsture|militārā vēsture]] | group2 = [[Turcijas ģeogrāfija|Ģeogrāfija un vide]] | list2 = * [[Anatolija]] * [[Austrumtrāķija]] * [[Turcijas reģioni|ģeogrāfiskie reģioni]] * [[Turcijas administratīvais iedalījums|administratīvais iedalījums]] * [[Turcijas ili|ili]] * [[Turcijas ilčes|ilčes]] * [[Turcijas pilsētu uzskaitījums|pilsētas]] * [[Turcijas klimats|klimats]] * [[Turcijas ģeoloģija|ģeoloģija]] * [[Turcijas reljefs|reljefs]] * [[Turcijas kalnu uzskaitījums|kalni]] * [[Turcijas vulkānu uzskaitījums|vulkāni]] * [[Turcijas hidrogrāfija|hidrogrāfija]] * [[Turcijas upju uzskaitījums|upes]] * [[Turcijas ezeru uzskaitījums|ezeri]] * [[Turcijas zemestrīču uzskaitījums|zemestrīces]] * [[Turcijas flora|flora]] * [[Turcijas fauna|fauna]] * [[Turcijas nacionālie parki|nacionālie parki]] * [[Vides problēmas Turcijā|vides problēmas]] * [[Klimata pārmaiņas Turcijā|klimata pārmaiņas]] | group3 = [[Turcijas politika|Politika un pārvalde]] | list3 = * [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|prezidenti]] * [[Turcijas viceprezidentu uzskaitījums|viceprezidenti]] * [[Turcijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] * [[Turcijas ministriju uzskaitījums|ministrijas]] * [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielā nacionālā asambleja]] * [[Turcijas Lielās nacionālās asamblejas priekšsēdētāju uzskaitījums|asamblejas priekšsēdētāji]] * [[Turcijas politiskās partijas|politiskās partijas]] * [[Turcijas vēlēšanas|vēlēšanas]] * [[Turcijas vēlēšanu sistēma|vēlēšanu sistēma]] * [[Turcijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] * [[Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanas]] * [[Turcijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanas]] * [[Turcijas referendumi|referendumi]] * [[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Augstākā vēlēšanu padome]] * [[Turcijas pašvaldības|pašvaldības]] * [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisms]] * [[Kemālisms|kemālisms]] * [[Turcijas premjerministru uzskaitījums|premjerministri (1920–2018)]] | group4 = [[Turcijas tiesību sistēma|Tiesības un cilvēktiesības]] | list4 = * [[Turcijas konstitūcija|konstitūcija]] * [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]] * [[Turcijas Kasācijas tiesa|Kasācijas tiesa]] * [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]] * [[Turcijas likumdošana|likumdošana]] * [[Turcijas tiesībaizsardzības iestādes|tiesībaizsardzības iestādes]] * [[Turcijas policija|policija]] * [[Turcijas žandarmērija|žandarmērija]] * [[Cilvēktiesības Turcijā|cilvēktiesības]] * [[Sieviešu tiesības Turcijā|sieviešu tiesības]] * [[LGBT tiesības Turcijā|LGBT tiesības]] * [[Cenzūra Turcijā|cenzūra]] * [[Preses brīvība Turcijā|preses brīvība]] * [[Nāves sods Turcijā|nāves sods]] * [[Noziedzība Turcijā|noziedzība]] * [[Korupcija Turcijā|korupcija]] | group5 = [[Turcijas ārpolitika|Ārējās attiecības un aizsardzība]] | list5 = * [[Turcijas un Eiropas Savienības attiecības|attiecības ar Eiropas Savienību]] * [[Turcija un NATO|dalība NATO]] * [[Turcijas dalība starptautiskajās organizācijās|starptautiskās organizācijas]] * [[Turcijas diplomātiskās pārstāvniecības|diplomātiskās pārstāvniecības]] * [[Ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Turcijā|ārvalstu pārstāvniecības Turcijā]] * [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņotie spēki]] * [[Turcijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Turcijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Turcijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Turcijas krasta apsardze|krasta apsardze]] * [[Nacionālā izlūkošanas organizācija|izlūkošanas dienests]] | group6 = [[Turcijas saimniecība|Saimniecība]] | list6 = * [[Turcijas lauksaimniecība|lauksaimniecība]] * [[Ieguves rūpniecība Turcijā|ieguves rūpniecība]] * [[Turcijas rūpniecība|rūpniecība]] * [[Turcijas enerģētika|enerģētika]] * [[Būvniecība Turcijā|būvniecība]] * [[Turcijas autobūve|autobūve]] * [[Turcijas aizsardzības rūpniecība|aizsardzības rūpniecība]] * [[Pakalpojumu nozare Turcijā|pakalpojumi]] * [[Banku nozare Turcijā|banku nozare]] * [[Stambulas birža|birža]] * [[Turcijas Republikas Centrālā banka|centrālā banka]] * [[Turcijas ārējā tirdzniecība|ārējā tirdzniecība]] * [[Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība|ES un Turcijas muitas savienība]] * [[Jaunā Turcijas lira|lira]] * [[Turcijas uzņēmumu uzskaitījums|uzņēmumi]] * [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts]] | group7 = [[Turcijas transports|Transports un sakari]] | list7 = * [[Autoceļi Turcijā|autoceļi]] * [[Dzelzceļa transports Turcijā|dzelzceļš]] * [[Ātrgaitas dzelzceļš Turcijā|ātrgaitas dzelzceļš]] * [[Civilā aviācija Turcijā|civilā aviācija]] * [[Turcijas lidostu uzskaitījums|lidostas]] * [[Turkish Airlines]] * [[Jūras transports Turcijā|jūras transports]] * [[Turcijas ostu uzskaitījums|ostas]] * [[Sabiedriskais transports Turcijā|sabiedriskais transports]] * [[Bosfora šķērsojumi]] * [[Turcijas cauruļvadi|cauruļvadi]] * [[Telekomunikācijas Turcijā|telekomunikācijas]] * [[Internets Turcijā|internets]] | group8 = [[Turcijas iedzīvotāji|Iedzīvotāji]] | list8 = * [[turki]] * [[Etniskās minoritātes Turcijā|etniskās minoritātes]] * [[Kurdi Turcijā|kurdi]] * [[Armēņi Turcijā|armēņi]] * [[Grieķi Turcijā|grieķi]] * [[Arābi Turcijā|arābi]] * [[Turcijas valodas|valodas]] * [[Turku valoda|turku valoda]] * [[Kurdu valoda|kurdu valoda]] * [[Reliģija Turcijā|reliģija]] * [[Islāms Turcijā|islāms]] * [[Kristietība Turcijā|kristietība]] * [[Turku diaspora|diaspora]] * [[Imigrācija Turcijā|imigrācija]] * [[Bēgļi Turcijā|bēgļi]] * [[Turcijas cilvēku uzskaitījums|cilvēki]] | group9 = [[Turcijas sabiedrība|Sabiedrība]] | list9 = * [[Turcijas izglītība|izglītība]] * [[Turcijas universitāšu uzskaitījums|universitātes]] * [[Zinātne un tehnoloģijas Turcijā|zinātne un tehnoloģijas]] * [[Turcijas Zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības padome|TÜBİTAK]] * [[Turcijas Kosmosa aģentūra|Kosmosa aģentūra]] * [[Turcijas kosmosa programma|kosmosa programma]] * [[Veselības aprūpe Turcijā|veselības aprūpe]] * [[Sievietes Turcijā|sievietes]] * [[Turcijas sociālā aizsardzība|sociālā aizsardzība]] * [[Nabadzība Turcijā|nabadzība]] | group10 = [[Turcijas kultūra|Kultūra un sports]] | list10 = * [[Turcijas arhitektūra|arhitektūra]] * [[Turcijas māksla|māksla]] * [[Turcijas literatūra|literatūra]] * [[Turcijas mūzika|mūzika]] * [[Turcijas kino|kino]] * [[Turcijas teātris|teātris]] * [[Turcijas virtuve|virtuve]] * [[Turku folklora|folklora]] * [[Turcijas dejas|dejas]] * [[Turcijas svētki un festivāli|svētki un festivāli]] * [[Turcijas valsts svētku dienas|valsts svētku dienas]] * [[Sports Turcijā|sports]] * [[Futbols Turcijā|futbols]] | group11 = [[Turcijas mediji|Mediji]] | list11 = * [[Televīzija Turcijā|televīzija]] * [[Turcijas televīzijas staciju uzskaitījums|televīzijas stacijas]] * [[Radio Turcijā|radio]] * [[Turcijas radio staciju uzskaitījums|radio stacijas]] * [[Turcijas laikrakstu uzskaitījums|laikraksti]] * [[Interneta mediji Turcijā|interneta mediji]] | group12 = [[Turcijas tūrisms|Tūrisms un mantojums]] | list12 = * [[Turcijas rivjēra]] * [[Turcijas arheoloģija|arheoloģija]] * [[Turcijas kultūras mantojums|kultūras mantojums]] * [[Turcijas muzeju uzskaitījums|muzeji]] * [[UNESCO Pasaules mantojuma vietu uzskaitījums Turcijā|pasaules mantojuma vietas]] * [[UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma elementu uzskaitījums Turcijā|nemateriālais kultūras mantojums]] | group13 = [[Turcijas valsts simboli|Simboli]] | list13 = * [[Turcijas karogs|karogs]] * [[Turcijas ģerbonis|emblēma]] * [[Turcijas himna|himna]] * [[Turcijas prezidenta zīmogs|prezidenta zīmogs]] | below = '''[[Portāls:Turcija|Turcijas portāls]]''' · [[:Kategorija:Turcija|Kategorija „Turcija”]] }} <noinclude> [[Kategorija:Turcijas tēmas| ]] </noinclude> 67hj7x3ioybaf6j2t1om0nryfg12a1u 0 74711 4506667 4203522 2026-08-14T04:48:46Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4506667 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1670. gadu|1670 (nozīmju atdalīšana)|1670}} {{Gadu navigācija|1670}} {{Gada citi notikumi|1670}} {{Gads citos kalendāros|1670}} '''1670'''. ({{Rom sk gadam|1670}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[12. februāris]] — [[Jēkabpils|Jēkabpilij]] piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. * [[29. aprīlis]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Klements X]]. * [[6. jūlijs]] — parakstīts [[Madrides līgums (1670)|Madrides līgums]], ar kuru [[Anglijas Karaliste]] un [[Spānijas Impērija]] centās izbeigt ilgstošos konfliktus par tirdzniecību un koloniālajiem valdījumiem Amerikā. == Dzimuši == * [[12. maijs]] — [[Augusts II Stiprais]], [[Polija]]s karalis un [[Saksija]]s kūrfirsts (miris [[1733]].) == Miruši == * [[15. novembris]] — [[Jans Komenskis]] (''Jan Amos Komenský''), mūsdienu pedagoģijas pamatlicējs (dzimis [[1592]].) {{commonscat|1670}} [[Kategorija:1670. gads| ]] f756ib79mr25y52o7ov34moi9qanaf8 10 75434 4506391 4379524 2026-08-13T13:04:31Z Minorax 83723 4506391 wikitext text/x-wiki <table border=0 align=right cellpadding=4 cellspacing=2 width=260 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; line-height:1.5em; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 88%;"> <tr><td align="center" colspan="2" style="font-size: 100%; color:#000000;"><span style="letter-spacing: 1pt; font-weight:bold;"><span style="font-size:large;">{{{nosaukums}}}</span><br />{{#if:{{{nosaukums-krieviski|}}}|{{{nosaukums-krieviski}}}}}<br />'''{{{pilns-nosaukums}}}'''</span><br /></td></tr> {{#if:{{{psr-līdz-tikai-gads|}}}| <tr><td align="center" colspan="2"> <table align=center width=100% style="margin: 0 0 1em 1em; background: none; border: none;”> <tr><td width=50px style="border:0; vertical-align:middle”> {{#ifexist:{{{p1}}}|[[{{{p1}}}|←]] {{#if:{{{flag_p1|}}}|[[Attēls:{{{flag_p1}}}|30px|border]]|{{#if:{{{attēls_p1|}}}|{{{attēls_p1}}}|[[Attēls:{{#ifexist:Attēls:Flag_of_{{{p1}}}.svg|Flag_of_{{{p1}}}.svg|{{#ifexist:Attēls:Flag_of_the_{{{p1}}}.svg|Flag_of_the_{{{p1}}}.svg|Sin_bandera.svg}}}}|30px|border|Flag]]}}}}}}<br />{{#ifexist:{{{p2}}}|[[{{{p2}}}|←]] {{#if:{{{flag_p2|}}}|[[Attēls:{{{flag_p2}}}|30px|border]]|{{#if:{{{attēls_p2|}}}|{{{attēls_p2}}}|[[Attēls:{{#ifexist:Attēls:Flag_of_{{{p2}}}.svg|Flag_of_{{{p2}}}.svg|{{#ifexist:Attēls:Flag_of_the_{{{p2}}}.svg|Flag_of_the_{{{p2}}}.svg|Sin_bandera.svg}}}}|30px|border|Flag]]}}}}<br />}} </td><td style="vertical-align:middle; text-align:center; font-size:105%;"> {{#if:{{{psr-līdz-tikai-gads|}}}|'''{{#ifeq:{{{psr-no-tikai-gads|}}}|{{{psr-līdz-tikai-gads}}}|{{{psr-no-tikai-gads}}}|{{#if:{{{psr-no-tikai-gads|}}}|[[{{{psr-no-tikai-gads}}}]]–}}[[{{{psr-līdz-tikai-gads}}}]]}}''' }}</td> <td width=50px style="border:0; vertical-align:middle”> {{#ifexist:{{{s1}}}|{{#if:{{{flag_s1|}}}|[[Attēls:{{{flag_s1}}}|30px|border]]|{{#if:{{{attēls_s1|}}}|{{{attēls_s1}}}|[[Attēls:{{#ifexist:Image:Flag_of_{{{s1}}}.svg|Flag_of_{{{s1}}}.svg|{{#ifexist:Attēls:Flag_of_the_{{{s1}}}.svg|Flag_of_the_{{{s1}}}.svg|Sin_bandera.svg}}}}|30px|border|Flag]]}}}} [[{{{s1}}}|→]]<br />}} </td></tr></table></td></tr> }} <tr><td align=center colspan=2> {| style="background: #f9f9f9;" border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 |- | align=center width=120px | [[Attēls:{{{karogs}}}|120px]] || align=center width=140px | [[Attēls:{{{ģerbonis}}}|120px]] |- align=center | [[{{{nosaukums}}} karogs|Karogs]] || [[{{{nosaukums}}} ģerbonis|Ģerbonis]] |}</td></tr> <tr><td align=center colspan=2> [[Attēls:{{{karte}}}|250px]]</td></tr> <tr><td colspan=2 style="text-align:center; line-height:1.0em">'''Pamatinformācija'''</td></tr> <tr><td>'''Galvaspilsēta'''</td><td>[[{{{galvaspilsēta}}}]]</td></tr> <tr><td>'''Oficiālā [[valoda]]'''</td><td>{{#if:{{{valoda1|}}}|[[{{{valoda1}}} valoda|{{{valoda1}}}]]}} <br /> {{#if: {{{valoda2<includeonly>|</includeonly>}}}[[{{{valoda2}}} valoda|{{{valoda2}}}]]}} </td></tr> <tr><td>'''Izveidota'''<br />'''[[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā:'''<br />&nbsp;- No <br />&nbsp;- Līdz </td><td>{{{valsts-izveidota}}}<br /><br /> {{{psrs-no}}}<br /> {{{psrs-līdz}}}</td></tr> <tr><td> '''[[Platība]]'''<br />&nbsp;- Kopā <br />&nbsp;- Ūdens (%) </td><td>Pēc platības {{{pēc-platības}}}. [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> {{{platība}}} km² <br /> {{{ūdens}}} </td></tr> {{#if:{{{iedzīvotāji|}}} |<tr><td>'''Iedzīvotāji'''<br />&nbsp;- Kopā&nbsp; <br />&nbsp;- [[Blīvums]] </td><td>Pēc iedz. {{{pēc-iedzīvotājiem}}}. [[Padomju Savienība|PSRS]]<br /> {{{iedzīvotāji}}} ([[{{{iedzīvotāji-gads}}}]])<br /> {{{blīvums}}}cilv./km² </td></tr> |}} <tr><td>'''[[Laika josla]]''' </td><td>[[UTC]] +{{{laika-josla}}}</td></tr> <tr><td>'''Oficiālā himna'''</td><td>{{{himna}}}</td></tr> <tr><td>'''{{{nosaukums-saisin}}} himna'''</td><td>{{{republ-himna}}}</td></tr> <tr><td>'''Oficiālā [[valūta]]'''</td><td>{{{valūta}}}</td></tr> <tr><td>'''Apbalvojumi'''</td><td>{{{apbalvojumi}}}</td></tr> </table><noinclude>{{dokumentācija}}</noinclude> fi9ebryl75hi61x9tmfjwbde2g4p2um 0 78689 4506418 4394019 2026-08-13T13:20:52Z Turaids 8965 4506418 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Vācijas—PSRS karš | partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] | image = [[Attēls:22june1941.jpg|250px]] | caption = [[Vērmahts|Vērmahta]] karavīri 1941. gada 22. jūnijā šķērsojam [[Padomju Savienība]]s robežu | date = {{dat|1941|6|22|N}}&nbsp;— {{dat|1945|5|8|N}} <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Austrumeiropa|Austrum-]] un [[Viduseiropa]] | casus = [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] laušana | territory = | result = {{ubl|[[Padomju Savienība]]s uzvara|[[Austrumprūsija]]s provinces sadalīšana starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija|Poliju]]| PSRS [[satelītvalsts]] — [[Vācijas Demokrātiskā Republika]]s — izveide Vācijas teritorijas austrumdaļā}} | combatant1 = [[Padomju Savienība|PSRS]] un tās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] | combatant2 = [[nacistiskā Vācija]] un citas Eiropas [[Ass valstis]] | commander1 = {{flaga|Soviet Union|1923}} [[Josifs Staļins]] | commander2 = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Ādolfs Hitlers]] | casualties1 = | casualties2 = }} '''Vācijas—PSRS karš'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Otrais pasaules karš |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/204588-Otrais-pasaules-kar%C5%A1 |website=enciklopedija.lv |accessdate={{dat|2026|1|11||bez}} |quote=Vācijas–PSRS karš}}</ref> ({{val|de|Deutsch-Sowjetischer Krieg}}, {{val|uk|Німе́цько-радя́нська війна́}}) bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] posms, kas sākās 1941. gada 22. jūnijā ar [[nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] un citu Eiropas [[Ass valstis|Ass valstu]] ([[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas]], [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārijas]], [[Fašistiskā Itālija|Itālijas]], [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]]s, [[Slovākijas Pirmā republika|Slovākijas]], [[Somija]]s un [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas]]) [[Barbarosa (plāns)|uzbrukumu]] [[Padomju Savienība]]i un beidzās 1945. gada 8. maijā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzvaru un [[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]. Padomju historiogrāfijā Vācijas—PSRS karu sauca par '''Lielo Tēvijas karu''' ({{val|ru|Великая Отечественная война}}), un šo nosaukumu mūsdienās joprojām lieto [[Krievija|Krievijā]] un atsevišķās citās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]]. Lielajā Tēvijas karā neieskaita [[Polijas kampaņa|Polijas kampaņu]], [[Ziemas karš|Ziemas karu]] un [[Baltijas valstu okupācija|Baltijas valstu okupāciju]], kurās PSRS piedalījās kā Vācijas sabiedrotā. Padomju historiogrāfijā par Lielā Tēvijas kara sastāvdaļu neuzskata arī pēc [[Vācijas kapitulācijas akts|nacistiskās Vācijas kapitulācijas]] PSRS 1945. gada augustā īstenoto [[Mandžūrijas operācija|Mandžūrijas operāciju]], kurā tā okupēja [[Mandžūrija|Mandžūriju]], [[Sahalīna|Sahalīnu]] un [[Kuriļu salas]]. == Sākums == {{Skatīt arī|Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā}} Vācijas—PSRS karš sākās 1941. gada 22. jūnijā plkst. plkst. 3.15. no rīta, kad ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' sāka bombardēt [[Sevastopole|Sevastopoli]]. Plkst. 3.30. [[Vērmahts|Vērmahta]] [[artilērija]] sāka apšaudīt visu Padomju Savienības pierobežu. Plkst. 4.00 Vērmahta karaspēka grupas [[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|"Ziemeļi"]], [[Karaspēka grupa "Dienvidi" (Vērmahts)|"Dienvidi"]] un [[Karaspēka grupa "Vidus"|"Vidus"]] vienlaikus iebruka Padomju Savienībā no [[Baltijas jūra]]s piekrastes ziemeļos līdz [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dienvidos.<ref name="Ciganovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Kara sākums, kādu Padomju Savienībā negaidīja |author=Juris Ciganovs |date=2020. gada 22. jūnijs |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |url=https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2020-06-22/kara-sakums-kadu-padomju-savieniba-negaidija |accessdate= 2025. gada 22. februārī}}</ref> Plkst. 6.00 no rīta PSRS ārlietu ministrs [[Vjačeslavs Molotovs]] pieņēma Vācijas sūtni, kurš Molotovam iesniedza Vācijas valdības notu, kurā PSRS apsūdzēta [[Molotova—Ribentropa pakts|1939. gada 23. augusta pakta]] nepildīšanā un gatavībā uzbrukt Vācijai. Pirmajā naktī ''Luftwaffe'' izdevās iznīcināt ap 80% no PSRS lidlaukiem un tajās esošajām lidmašīnām. Plkst. 12.00. Molotovs [[radio]] nolasīja oficiālu ziņojumu par kara sākumu.<ref name="Ciganovs"/> == Nosaukuma "Lielais Tēvijas karš" izcelsme == [[Attēls:Post USSR 1963 Satlingrad battle.jpg|thumb|left|220px|Par godu [[Staļingradas kauja]]s 20. gadadienai 1963. gadā izdota Lielajam Tēvijas karam veltīta PSRS pastmarka]] Padomju historiogrāfijā lietotais nosaukums "Lielais Tēvijas karš" atvasināts no [[1812. gada karš|1812. gada Tēvijas kara]], kurā [[Krievijas Impērija]] cīnījās pret [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] vadīto [[Francija|Franciju]]. Pirmo reizi šo apzīmējumu lietoja [[Josifs Staļins]], 1941. gada 3. jūlijā radio uzrunājot PSRS iedzīvotājus. Vēlāk laikrakstā “[[Pravda]]” šis nosaukums parādījās atkārtoti. 1942. gadā dibināts [[Tēvijas Kara ordenis]], kurš šo nosaukumu nostiprināja. PSRS Lielais Tēvijas karš tika uzsvērts kā cīņa starp divām [[ideoloģija|ideoloģijām]], kurā uzvarējusi PSRS paustā [[komunisms|komunisma]] ideoloģija. Citur šo Otrā pasaules kara posmu mēdz uzskatīt par [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Otrā pasaules kara Austrumu fronti]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Otrais pasaules karš]] * [[Molotova—Ribentropa pakts]] * [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]] * [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte]] * [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā]] {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] cn7xzjjlq0st97vcd9fjufq2ue9zx6h 0 83394 4506671 4505461 2026-08-14T05:12:44Z Kleivas 2704 4506671 wikitext text/x-wiki '''Vāvere''' var būt: * [[vāveres|vāveru dzimtas]] dzīvnieks; * [[parastā vāvere]] — viena no izplatītākajām vāveru sugām (sarunvalodā tiek saukta vienkārši par vāveri). == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Klāss Vāvere]] (1964—2026) — latviešu mūzikas žurnālists, pētnieks. {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] a9r6nqk9m39ypq39o5u5ou4fjf4a3tv 0 88449 4506682 4267825 2026-08-14T06:39:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506682 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jānis Vingris''' (dzimis {{dat|1975|9|16}} Valmierā) ir latviešu teātra un kino [[kinorežisors|režisors]] un producents, multimediju žurnālists.<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/1069/ Jānis Vingris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930094003/http://www.makslinieki.lv/profile/1069 |date={{dat|2009|09|30||bez}} }} Latvijas Radošo Savienību padome, Atjaunināts: {{dat|2012|08|25|SK|bez}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/author/116009|title=TVNET|access-date=25.04.2025.|date=25.04.2025.}}</ref> Latvijas žurnālistikas izcilības balvu saņēmējs 2019. un 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvnetgrupa.lv/latvijas-zurnalistikas-balva/|title=TVNET GRUPA|access-date=25.04.2025.|date=25.04.2025.|archive-date=22.03.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250322033759/https://tvnetgrupa.lv/latvijas-zurnalistikas-balva/}}</ref> == Filmogrāfija == === Režisors === * "Starp diviem krastiem", 2023. gads, dokumentāla filma par Latvijas upju un ezeru zivju pasauli<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7691906/tvnet-dokumentala-filma-starp-diviem-krastiem|title=TVNET|access-date=25.04.2025.|date=25.04.2025.}}</ref> * "Nāves loterija", 2022. gads, dokumentāla filma par Juri Jurašu Ukrainas frontē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7533917/tvnet-ukraina-naves-loterija-latvietis-ukrainas-fronte-juris-jurass|title=TVNET|access-date=26.04.2025.|date=2.06.2022.}}</ref> * "Covid-19" teritorija, 2021. gads, dokumentāla filma par pandēmijas sašķelto Latviju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=HRrmdQN5Bdo|title=YOUTUBE|access-date=25.04.2025|date=25.04.2025}}</ref> * "Uz pulvera mucas", 2020. gads, dokumentāla filma par Irāku un Sīriju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6885601/filma-uz-pulvera-mucas|title=TVNET|access-date=25.04.2025|date=25.04.2025}}</ref> * "Ieroča vietā kamera", 2020. gads, dokumentāla filma par Kalnu Karabahas karu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7123215/video-ieroca-vieta-kamera-kars-kalnu-karabaha|title=TVNET|access-date=25.04.2025.|date=25.04.2025.}}</ref> * "Neatkarības sardzē", 2016. gads, dokumentāla filma par Latvijas Zemessardzi * "Volontieri", 2016. gads, dokumentāla filma par Ukrainas kara brīvprātīgajiem<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kinogalerija.lv/index.php/jaunumi/151-volontieri|website=kinogalerija.lv|title=Volontieri|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160728210956/http://www.kinogalerija.lv/index.php/jaunumi/151-volontieri|archivedate={{dat|2016|7|28||bez}}}}</ref> * "[[Pēdējais Lāčplēsis]]", 23 minūšu spēlfilma * "Aleksandrs", dokumentāla filma par Aleksandru Radzēviču * "[[Baltais zvērs]]", īsfilma * "Jumtu cilvēks", dokumentāla filma par Ēriku Ruģēnu * "Filma par filmām", dokumentāla filma par Latvijas filmu nozari 1999. gadā === Producents === * "Volontieri", 73 minūšu dokumentālā filma * "[[Dancis pa trim]]", 2010. gads, režisors Arvīds Krievs * "[[Pēdējais Lāčplēsis]]", 2010. gads, 23 minūšu spēlfilma * "Aleksandrs", dokumentāla filma par Aleksandru Radzēviču * "[[Baltais zvērs]]", īsfilma * "Jumtu cilvēks", dokumentāla filma par Ēriku Ruģēnu * "[[Saldumiņš]]", režisors Mika Kaurismeki, Vācijas-Somijas-Latvijas kopražojuma filma === Teātra izrādes === * "Spilvencilvēks", Valmieras Drāmas teātris. "Dienas" gada balva kultūrā === Mūzikas video === * Režisors [[Intars Busulis|Intara Busuļa]] un Vinetas Elksnes "Paliksim kopā" mūzikas video (Nominācija labākais mūzikas video 2009. gadā) === Aktieris === * Alfrēda lomas atveidotājs filmā "[[Dancis pa trim]]", 2010. gads, režisors Arvīds Krievs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831043353/http://www.spotnet.lv/profile/?id=9273 Arhivēta spotnet.lv lapa par Jāni Vingri] {{twitter|JanisVingris}} {{režisors-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vingris, Janis}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latviešu kinoproducenti]] 62qsi72fpx1cf3rj3s65dd81445yx4j 0 88661 4506643 3388591 2026-08-14T04:18:23Z Treisijs 347 /* Atsauces */ 4506643 wikitext text/x-wiki Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.<ref name="TR_culture" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}</ref> Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.<ref name="TR_culture">{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&id=0Iy7pJBRgjYC&pg=PA58&lpg=PA58&dq=Turkish+culture&sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}</ref> [[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs.]] [[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|authorlink=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}</ref> Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}</ref> [[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā.]] Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gs. stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames & Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}</ref> Turcijā populārākais sporta veids ir [[futbols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}</ref> Populārākie futbola klubi ir [[Galatasarajas sporta klubs]], [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahčes sporta klubs]] un [[Stambulas "Beşiktaş"|Bešiktašas vieglatlētikas klubs]]. 2000. gadā Galatasarajas klubs, izcīnot [[UEFA kauss|UEFA kausu]] un [[UEFA super kauss|super kausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk, 2002. gada Pasaules kausa finālā Japānā un Dienvidkorejā Turcijas nacionālā izlase ieguva trešo vietu. Citi populāri sporta veidi ir [[basketbols]], [[volejbols]] un [[motosports]] (pēc [[Stambulas trase]]s iekļaušanas [[Formula 1]] sarakstā). Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ([[turku valoda|turku]]: ''Yağlı güreş'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas kultūra]] djmmypdw9drx2xjq9k8j0072yk7wtxx 0 88680 4506451 4504433 2026-08-13T14:29:50Z Treisijs 347 4506451 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anatolia composite NASA.png|thumbnail|upright=1.4|Turcijas satelītattēlu apvienojums]] '''Turcijas ģeogrāfiju''' nosaka valsts novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]], kā arī starp [[Melnā jūra|Melnās jūras]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] baseiniem.<ref name="kuzucuoglu2019">Catherine Kuzucuoğlu. [https://doi.org/10.1007/978-3-030-03515-0_2 The Physical Geography of Turkey: An Outline]. Catherine Kuzucuoğlu, Attila Çiner, Nizamettin Kazancı (red.). ''Landscapes and Landforms of Turkey''. Springer, 2019, 7.–15. lpp. {{en ikona}}</ref> Lielākā daļa Turcijas teritorijas atrodas [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]], bet mazāka daļa — [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]].<ref name="hooglund-anatolia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/anatolia |title=Anatolia |last=Hooglund |first=Eric J. |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-21 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Valsti apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet tās ziemeļrietumos starp Anatoliju un [[Trāķija|Trāķiju]] atrodas [[Marmora jūra]].<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]], kas kopā veido [[Turcijas šaurumi|Turcijas šaurumu sistēmu]].<ref name="turcijas-saurumi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/straits-turkish |title=Straits, Turkish |author=J. C. Hurewitz |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Tā ir vienīgais dabiskais jūras ceļš, kas savieno Melno jūru ar Egejas jūru un līdz ar to ar Vidusjūras baseinu, tādēļ Bosforam un Dardaneļiem ir liela ģeogrāfiska, saimnieciska un stratēģiska nozīme.<ref name="turcijas-saurumi"/><ref name="bosfors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/bosporus |title=Bosporus |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas [[reljefs]] pārsvarā ir augstienains un kalnains. Anatolijas iekšieni aizņem plašas [[plakankalne]]s, kuras ziemeļos norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]; valsts austrumu daļā reljefs kļūst vēl augstāks un nelīdzenāks.<ref name="kuzucuoglu2019"/><ref name="hooglund-anatolia"/> Lielās augstuma atšķirības, [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums un atšķirīgais attālums no jūrām nosaka ievērojamu [[klimats|klimata]] un [[ainava|ainavu]] daudzveidību — no mitriem Melnās jūras piekrastes [[mežs|mežiem]] un [[Vidusjūras veģetācija]]s dienvidos un rietumos līdz sausākām [[Centrālā Anatolija|Centrālās Anatolijas]] plakankalnēm un [[kalniene|augstkalnu]] ainavām austrumos.<ref name="kuzucuoglu2019"/> Turcija atrodas sarežģītā un seismiski aktīvā [[tektonika|tektoniskās deformācijas]] zonā. [[Anatolijas plātne|Anatolijas plātnes]] kustība galvenokārt rietumu virzienā ir saistīta ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātņu]] mijiedarbību, bet lielu daļu šīs kustības uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumu]] sistēmas.<ref name="usgs-anatolia">Donna L. Whitney u. c. [https://www.usgs.gov/publications/breaking-plates-creation-east-anatolian-fault-anatolian-plate-and-a-tectonic-escape Breaking plates: Creation of the East Anatolian fault, the Anatolian plate, and a tectonic escape system]. ''Geology'', 2023. U.S. Geological Survey. DOI: [https://doi.org/10.1130/G51211.1 10.1130/G51211.1]. {{en ikona}}</ref> Kustības gar šīm aktīvajām lūzumu zonām rada augstu [[seismiskais apdraudējums|seismisko apdraudējumu]], un Turcijā regulāri notiek spēcīgas, reizēm postošas [[zemestrīce]]s.<ref name="amnh-fault">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/exhibitions/permanent/planet-earth/why-are-there-ocean-basins-continents-and-mountains/plate-tectonics/when-plates-move-past-each-other/anatolian-fault-turkey |title=Anatolian Fault, Turkey |publisher=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> == Ģeogrāfiskais stāvoklis == [[Attēls:Europe map turkey.png|thumbnail|upright=1.0|Turcijas novietojums [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s saskares zonā. Lielākā valsts daļa atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] Āzijā (gaiši zilā krāsā), bet [[Austrumtrāķija]] — Eiropā (tumši zilā krāsā)]] [[Turcija]] ir [[transkontinentāla valsts]], kas atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]].<ref name="latvijas-enciklopedija">„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.</ref> Lielākā daļa valsts teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]] — [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]] —, savukārt tās ziemeļrietumu daļu veido [[Austrumtrāķija]], kas ģeogrāfiski pieder [[Eiropa]]i.<ref name="encyclopedia-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas kopējā platība ir {{sk|783562}} km², no kuriem {{sk|769632}} km² ir sauszeme, bet {{sk|13930}} km² — iekšējie ūdeņi.<ref name="ebsco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas novietojums Eiropas un Āzijas saskares zonā vēsturiski veicinājis tās nozīmi kā saiknei starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionu]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]; Bosfors savieno Melno jūru ar Marmora jūru, bet Dardaneļi — Marmora jūru ar Egejas jūru.<ref name="bosfors"/><ref name="marmara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="dardaneli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Turcijai ir [[sauszemes robeža]] ar astoņām valstīm.<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Eiropas daļā tā robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos un [[Grieķija|Grieķiju]] rietumos, bet Āzijas daļā — ar [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanas Autonomo Republiku]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos un dienvidaustrumos.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="nahcivana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/commonwealth-independent-states-and-baltic-nations/cis-and-baltic-political-geography-53 |title=Nakhichevan |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Šāds robežu izvietojums savieno Turciju ar Balkānu, Kaukāza un Tuvo Austrumu [[ģeogrāfisks reģions|ģeogrāfiskajiem reģioniem]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Turciju no trim pusēm apskalo jūras. Ziemeļos tai ir plaša Melnās jūras [[piekraste]], rietumos — Egejas jūras piekraste, bet dienvidos — Vidusjūras piekraste.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Valsts ziemeļrietumos starp tās Eiropas un Āzijas daļu atrodas arī Marmora jūra.<ref name="marmara"/> Turciju tradicionāli iedala septiņos ģeogrāfiskos reģionos: [[Marmora jūras reģions|Marmora jūras reģionā]], [[Egejas jūras reģions|Egejas jūras reģionā]], [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras reģionā]], [[Centrālās Anatolijas reģions|Centrālās Anatolijas reģionā]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijas reģionā]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions|Dienvidaustrumu Anatolijas reģionā]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģionā]]. Šis iedalījums tika izveidots 1941. gada Pirmajā Turcijas ģeogrāfijas kongresā un nav administratīvs.<ref name="avci2011">Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}</ref> Turcijas ģeogrāfiskais stāvoklis pie Eiropas un Āzijas robežas un atrašanās pie Turcijas šaurumiem piešķir valstij ievērojamu stratēģisko nozīmi.<ref name="turcijas-saurumi"/> Bosfors un Dardaneļi ir vienīgā dabiskā jūras ceļa starp Melno jūru un Vidusjūru galvenie posmi, tādēļ tie ir nozīmīgi gan [[starptautiskā kuģniecība|starptautiskajai kuģniecībai]] un [[starptautiskā tirdzniecība|tirdzniecībai]], gan Melnās jūras valstu ekonomiskajai un militārajai [[drošība|drošībai]].<ref name="bosfors"/><ref name="dardaneli"/><ref name="turcijas-saurumi"/> Pa šaurumiem tiek pārvadāti arī ievērojami Krievijas un Kaspijas jūras reģiona naftas un naftas produktu apjomi, tādēļ tiem ir būtiska nozīme starptautiskajā [[enerģētika|enerģētikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eia.gov/international/analysis/special-topics/World_Oil_Transit_Chokepoints |title=World Oil Transit Chokepoints: Turkish Straits |publisher=U.S. Energy Information Administration |date=2026-03-03 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Vienlaikus Turcija atrodas sauszemes un [[transports|transporta]] ceļu krustpunktā starp Dienvidaustrumeiropu, Kaukāzu un Tuvajiem Austrumiem, kas tās ģeogrāfisko novietojumu padara nozīmīgu [[reģionālā politika|reģionālajā politikā]], tirdzniecībā, enerģētikā un drošības jautājumos.<ref name="latvijas-enciklopedija"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> == Reljefs == [[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]] Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts, kuras [[reljefs]] kopumā kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Valsts vidējais augstums pieaug no aptuveni 600 metriem rietumu daļā līdz vairāk nekā 1800 metriem austrumu augstienēs.<ref name="encyclopedia-turkey"/> [[Anatolija]]s iekšējo daļu aizņem plašā [[Anatolijas plakankalne]], kuru no piekrastes apgabaliem norobežo kalnu sistēmas. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dominē plakankalnes, [[ieplaka]]s un līdzenumi, kuru raksturīgais augstums ir aptuveni 600–1200 metru virs jūras līmeņa, savukārt valsts austrumu daļā vidējais augstums ievērojami pieaug.<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatolijas ziemeļu malu gar [[Melnā jūra|Melno jūru]] aizņem [[Pontijas kalni]] jeb Ziemeļanatolijas kalni. Tie vairākās grēdās stiepjas gandrīz visā Melnās jūras piekrastes garumā un daudzviet krasi nodala šauro piekrastes joslu no Anatolijas iekšienes.<ref name="hooglund-anatolia"/> Dienvidos Anatolijas plakankalni norobežo [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]], kas stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti un veido izteiktu dabisku robežu starp Centrālo Anatoliju un Vidusjūras piekrastes zemienēm.<ref name="hooglund-anatolia"/> Daudzas Tauru kalnu virsotnes pārsniedz 3000 metru augstumu.<ref name="turkey-mountains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas austrumu daļa ir ievērojami augstāka un kalnaināka. Tā ietver [[Armēnijas kalniene]]s rietumu daļu un [[Austrumanatolija]]s augstienes ar plašām augstām plakankalnēm, kalnu masīviem, vulkāniem un tektoniskām ieplakām. Austrumanatolijas augstienes vidējais augstums ir aptuveni 2000 metru virs jūras līmeņa.<ref name="sengor-2003">A. M. C. Şengör, Sinan Özeren, Tuğrul Genç un Ekrem Zor. [https://doi.org/10.1029/2003GL017858 “East Anatolian high plateau as a mantle-supported, north-south shortened domal structure”]. ''Geophysical Research Letters'', 30 (24), 2003. {{en ikona}}</ref> Šajā reģionā atrodas arī [[Vanas ezers]], kā arī [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s iztekas vai augšteces.<ref name="hooglund-anatolia"/> Austrumturcijā netālu no robežas ar [[Irāna|Irānu]] atrodas [[Ararats]] (turku: ''Ağrı Dağı'') — vulkānisks masīvs un Turcijas augstākais punkts. [[Lielais Ararats|Lielā Ararata]] virsotne sasniedz 5137 metrus virs jūras līmeņa, bet tai līdzās esošais [[Mazais Ararats]] — 3896 metrus.<ref name="turkey-mountains"/> Ararats kopā ar citiem Austrumanatolijas vulkāniskajiem kalniem, piemēram, [[Siphans|Siphanu]] un [[Tendireks|Tendireku]], ir viena no reģiona raksturīgākajām reljefa formām.<ref name="turkey-mountains"/> Atšķirīgs reljefs raksturīgs [[Egejas jūra]]s piekrastei [[Rietumanatolija|Rietumanatolijā]]. Šeit kalnu masīvi mijas ar tektoniskām ieplakām jeb [[grabens|grabeniem]], kas galvenokārt stiepjas austrumu–rietumu virzienā uz Egejas jūru. Pie nozīmīgākajām pieder [[Gediza]]s un [[Lielais Menderess|Lielā Menderesa]] grabeni, kas veidojušies Rietumanatolijas zemes garozas izstiepšanās apstākļos.<ref name="cohen-1995">H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}</ref> Līdzīga tektoniska ieplaka izveidojusies arī [[Mazais Menderess|Mazā Menderesa]] ielejā.<ref name="kucuk-menderes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistes.ub.edu/index.php/GEOACTA/article/view/1932 |title=Meaning of the Küçük Menderes graben in the tectonic framework of the central Menderes metamorphic core complex (western Turkey) |work=Geologica Acta |date=2009 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šajās ieplakās izveidojušās auglīgas zemienes un upju ielejas, bet kalnu grēdu un zemieņu mija veido stipri izrobotu Egejas jūras piekrasti ar daudziem līčiem un pussalām.<ref name="hooglund-anatolia"/> [[Attēls:Tectonic Map of Turkey.png|thumbnail|upright=1.2|Turcijas tektoniskā uzbūve. [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] kustību nosaka mijiedarbība starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātnēm]], bet nozīmīgākās aktīvās struktūras ir [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumi]]]] Turcijas reljefu lielā mērā nosaka tās sarežģītā [[tektonika|tektoniskā uzbūve]]. Anatolija atrodas mijiedarbības zonā starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātnēm]]. Arābijas plātnes virzīšanās uz ziemeļiem un sadursme ar Eirāziju veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos galvenokārt rietumu virzienā.<ref name="usgs-anatolia"/> Šo kustību lielā mērā ierobežo un uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], savukārt valsts rietumos dominē zemes garozas izstiepšanās un ar to saistīta grabenu veidošanās.<ref name="usgs-anatolia"/><ref name="cohen-1995"/> Aktīvās tektonikas dēļ Turcija ir ļoti seismiski aktīva valsts. Spēcīgas [[zemestrīce]]s īpaši saistītas ar Ziemeļanatolijas un Austrumanatolijas lūzumu sistēmām, kā arī Rietumanatolijas izstiepšanās zonu.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="usgs-anatolia"/> Ziemeļanatolijas lūzumā 20. gadsimtā notika virkne postošu zemestrīču, tostarp [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].<ref name="usgs-kocaeli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.<ref name="usgs-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Tādēļ zemestrīču risks ir viens no galvenajiem dabas apdraudējumiem Turcijā un būtisks būvnormatīvu, pilsētu plānošanas un katastrofu riska mazināšanas jautājums.<ref name="usgs-kocaeli"/> == Ūdeņi == [[Attēls:Turkey river basins.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas upju baseini. Vairāki no tiem, tostarp [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s baseini, turpinās ārpus valsts robežām]] Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido daudzas [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]. Valsts teritorija ir sadalīta 25 [[sateces baseins|upju baseinos]], un lielākā daļa upju sākas Turcijas teritorijā.<ref name="dsi-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kalnainā [[reljefs|reljefa]], nevienmērīgā [[nokrišņi|nokrišņu]] sadalījuma un atšķirīgā upju gultņu slīpuma dēļ upēm raksturīgas ievērojamas sezonālas [[caurplūdums|caurplūduma]], sanešu daudzuma un erozijas intensitātes svārstības. Daudzu upju lielais kritums rada ievērojamu [[hidroelektroenerģija]]s ražošanas potenciālu.<ref name="dsi-water"/> Nozīmīgākās starptautiskās upes ir [[Eifrata]] un [[Tigra]], kuru augšteces atrodas Turcijas austrumos. Eifrata veidojas, saplūstot [[Karasu (Eifratas satekupe)|Karasu]] un [[Murata]]s upei Austrumanatolijā, un plūst caur Turciju uz [[Sīrija|Sīriju]] un tālāk [[Irāka|Irāku]]. Tigra sākas Austrumturcijas kalnos un plūst dienvidaustrumu virzienā uz Irāku. Pie Kurnas abas upes savienojas, izveidojot [[Šatelaraba|Šatelarabu]], kas ietek [[Persijas līcis|Persijas līcī]].<ref name="escwa-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Eifrata un Tigra veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu un ir īpaši nozīmīgas [[ūdensapgāde]]i, [[apūdeņošana]]i un [[hidroenerģētika]]i.<ref name="escwa-water"/> Uz Eifratas Turcijā izbūvēti vairāki lieli [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s, tostarp [[Kebanas dambis|Kebanas]], [[Karakajas dambis|Karakajas]] un [[Ataturka dambis]], bet uz Tigras un tās pietekām — [[Kralkizi dambis|Kralkizi]], [[Tigras dambis|Tigras]] un [[Ilisu dambis]].<ref name="gap-projects">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gap.gov.tr/sayfa/gap-hakkinda/gap-genel-gerceklesmeler/ |title=GAP Genel Gerçekleşmeler |publisher=GAP Bölge Kalkınma İdaresi Başkanlığı |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref><ref name="escwa-water"/> [[Kizilirmaka]] ir garākā upe, kas gan sākas, gan ietek jūrā Turcijas teritorijā. Tā sākas Centrālās Anatolijas austrumu daļā, lielā lokā šķērso [[Anatolijas plakankalne|Anatolijas plakankalni]] un ietek [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]].<ref name="kizilirmak-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kureansiklopedi.com/tr/detay/kizilirmak-basin-8ce90 |title=Kızılırmak Basin |website=KÜRE Encyclopedia |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Upes garums avotos norādīts atšķirīgi: Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde norāda 1151 km,<ref name="dsi-water"/> bet Turcijas Vides, urbanizācijas un klimata pārmaiņu ministrijas Vides stāvokļa ziņojums — 1355 km.<ref name="turkey-environment-report">{{Tīmekļa atsauce |url=https://webdosya.csb.gov.tr/db/ced/ekitap/ekitap_cdr/files/basic-html/page41.html |title=7. Türkiye Çevre Durum Raporu |publisher=T.C. Çevre, Şehircilik ve İklim Değişikliği Bakanlığı |date=2025 |page=40 |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kizilirmakas ūdeņi tiek izmantoti apūdeņošanai un hidroelektroenerģijas ražošanai, bet upes lejtecē izveidojusies auglīgā [[Kizilirmakas delta]], kurā plašas teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes.<ref name="kizilirmak-encyclopedia"/><ref name="kizilirmak-unesco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/6125/ |title=Kızılırmak Delta Wetland and Bird Sanctuary |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2016 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vēl viena nozīmīga Anatolijas upe ir [[Sakārja]], kuras garums pēc Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvaldes datiem ir 824 km.<ref name="dsi-water"/> Tā sākas Anatolijas plakankalnē, plūst lielos lokos caur Centrālo un [[Ziemeļrietumanatolija|Ziemeļrietumu Anatoliju]] un ietek Melnajā jūrā.<ref name="sakarya-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/sakarya |title=Sakarya |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Aptuveni pusi Sakārjas baseina teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, savukārt uz upes izbūvēti vairāki dambji un hidroelektrostacijas.<ref name="sakarya-study">Salim Yaykiran, Gökhan Cuceloglu un Alpaslan Ekdal. [https://doi.org/10.3390/w11020271 “Estimation of Water Budget Components of the Sakarya River Basin by Using the WEAP-PGM Model”]. ''Water'', 11 (2), 271, 2019. {{en ikona}}</ref><ref name="sakarya-encyclopedia"/> Austrumturcijā sākas arī [[Araksa]] (turku: ''Aras''), kas plūst uz austrumiem caur [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]] un vēlāk savienojas ar [[Kūra (upe)|Kūru]]. Araksas kopgarums ir aptuveni 1072 km, bet tās sateces baseina platība — aptuveni {{sk|102000}} km².<ref name="iranica-aras">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/araxes-river/ |title=Araxes River |work=Encyclopædia Iranica |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde Turcijai pieskaitītā upes posma garumu norāda kā 548 km.<ref name="dsi-water"/> Araksa ietilpst [[Kaspijas jūra]]s sateces baseinā un kopā ar Kūru veido nozīmīgu Dienvidkaukāza pārrobežu upju sistēmu.<ref name="iranica-aras"/> [[Attēls:Lake Van and cathedral of the Holy Cross.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Vanas ezers]] un [[Akdamara]]s sala Austrumanatolijā. Vanas ezers ir Turcijas lielākais dabiskais ezers un beznoteces sāļš, stipri sārmains ezers]] Lielākais Turcijas dabiskais ezers ir [[Vanas ezers]], kas atrodas Austrumanatolijā. Turcijas oficiālajos avotos tā platība norādīta kā aptuveni 3713 km².<ref name="dsi-water"/><ref name="turkey-environment-report"/> Ezers atrodas tektoniski veidotā ieplakā, kuras attīstību ietekmējis arī vulkānisms; ar tuvējā [[Nemruts|Nemruta]] vulkāna darbību saistītās lavas plūsmas noslēdza ezera agrāko noteci.<ref name="goturkiye-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://goturkiye.com/blog/lake-van-akdamar-island |title=Lake Van and Akdamar Island: Lost Tales on a Sacred Isle |publisher=Türkiye Tourism Promotion and Development Agency |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezers ir [[beznoteces ezers]], tādēļ ūdens no tā aizplūst galvenokārt iztvaikojot. Ezera ūdens ir sāļš un izteikti sārmains — tā pH ir aptuveni 10.<ref name="nasa-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eol.jsc.nasa.gov/Collections/EarthObservatory/articles/LakeVanTurkey.htm |title=Lake Van, Turkey |publisher=NASA Johnson Space Center |date=2018-08-13 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šie apstākļi izveidojuši savdabīgu ekosistēmu, kurā sastopami lieli [[mikrobialīts|mikrobialītu]] veidojumi un sāļajam un sārmainajam ūdenim pielāgoti organismi.<ref name="nasa-van"/> Ezera piekrastei un salām, īpaši [[Akdamara]]i, ir nozīme tūrismā, bet starp Vanu un Tatvanu darbojas dzelzceļa vagonu, transportlīdzekļu un pasažieru prāmju satiksme.<ref name="goturkiye-van"/><ref name="tcdd-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcdd.gov.tr/en/lake-van-ferry |title=Lake Van Ferry |publisher=Turkish State Railways |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezera vietējā saimniecībā nozīmīga ir arī endēmiskās pērļu kefales jeb Vanas zivs (''[[Alburnus tarichi]]'') zveja.<ref name="van-fishery">Ö. Gezginç un Y. Cevger. [https://doi.org/10.52973/rcfcv-e34394 “Economic analysis of enterprises fishing Pearl Mullet (Alburnus tarichi Güldenstaedtii, 1814) in Lake Van”]. ''Revista Científica de la Facultad de Ciencias Veterinarias'', 34, 2024. {{en ikona}}</ref> Centrālajā Anatolijā atrodas [[Tuza ezers]] jeb Sāls ezers, kas pēc Vana ezera ir otrs lielākais dabiskais ezers Turcijā. Tas atrodas slēgtā tektoniskā baseinā un ir ļoti sekls un sāļš; tā vidējais dziļums ir mazāks par 0,5 metriem.<ref name="unesco-tuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Ezera platība ievērojami mainās atkarībā no gadalaika — pavasarī tā var sasniegt aptuveni 1642 km², bet vasarā spēcīgās [[iztvaikošana]]s dēļ liela daļa ezera izžūst, atstājot aptuveni 30 cm biezu sāls kārtu.<ref name="unesco-tuz"/> Ezers ir nozīmīga sāls ieguves vieta, kā arī starptautiski nozīmīgs mitrājs, kurā ligzdo un atpūšas daudzi ūdensputni, tostarp lielas [[flamingi|flamingu]] kolonijas.<ref name="unesco-tuz"/> Turcijas upēm un ezeriem ir liela saimnieciskā nozīme. Upju ūdeņi tiek izmantoti lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, dzeramā un rūpnieciskā ūdens nodrošināšanai un hidroelektroenerģijas ražošanai.<ref name="dsi-water"/> Upju baseinos tiek īstenoti arī plūdu un sanešu riska mazināšanas projekti.<ref name="dsi-flood">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/Sayfa/Detay/722 |title=Çevre ve Taşkın |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Īpaši liela mēroga ūdenssaimniecības projekti īstenoti Eifratas un Tigras baseinā [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] (GAP) ietvaros. Tajā sākotnēji tika paredzēta 22 dambju, 19 hidroelektrostaciju un apūdeņošanas sistēmu izbūve aptuveni 1,8 miljoniem hektāru zemes.<ref name="gap-overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt ezeriem ir nozīme zvejniecībā, tūrismā un dabas aizsardzībā, bet atsevišķos slēgtajos ezeros — arī minerālresursu ieguvē; īpaši nozīmīga ir sāls ieguve Tuza ezerā.<ref name="van-fishery"/><ref name="goturkiye-van"/><ref name="unesco-tuz"/> == Klimats == [[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]] Turcijas [[klimats]] ir daudzveidīgs, un to nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums, apkārtējās [[jūra]]s, teritorijas [[augstums virs jūras līmeņa]], reljefa paaugstināšanās austrumu virzienā un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.<ref name="iyigun2013">Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}</ref> [[Piekraste]]s apgabalos jūru ietekmē klimats ir maigāks, savukārt [[Pontijas kalni]] un [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]] veido nozīmīgu šķērsli jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanai [[Anatolija]]s iekšienē, kur tādēļ izteiktākas ir [[kontinentāls klimats|kontinentālā klimata]] pazīmes.<ref name="ebsco"/> Galvenie reģionālie klimata veidi ir [[Vidusjūras klimats]] dienvidu un rietumu piekrastē, mitrs Melnās jūras piekrastes klimats un pussausi vai kontinentāli klimata apstākļi valsts iekšienē un austrumos. [[Marmora jūra]]s apkārtne veido pārejas apgabalu starp Melnās jūras, Vidusjūras un kontinentālā klimata ietekmi.<ref name="fao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Vidusjūras klimats raksturīgs Turcijas dienvidu piekrastei un lielai daļai [[Egejas jūra]]s piekrastes. Vasaras šeit ir karstas, saulainas un sausas, bet ziemas — maigas un lietainas. Lielākā [[nokrišņi|nokrišņu]] daļa izkrīt gada vēsajā pusē, savukārt vasarās iespējami ilgstoši sausuma periodi.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Egejas jūras piekrastē kalnu grēdas lielākoties stiepjas perpendikulāri krastam, tādēļ jūras ietekme pa upju ielejām var iesniegties samērā tālu iekšzemē. Jūras tuvuma dēļ gada [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības piekrastē ir mazākas nekā Anatolijas iekšienē.<ref name="fao"/> Turcijas ziemeļu piekrastē valda mitrs Melnās jūras piekrastes klimats, kam raksturīgs salīdzinoši vienmērīgs nokrišņu sadalījums visa gada garumā. Vasaras parasti ir mēreni siltas un mitras, bet ziemas piekrastē — salīdzinoši maigas.<ref name="ebsco"/> Visvairāk nokrišņu saņem [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes austrumu daļa, kur mitrās gaisa masas, paceļoties gar Pontijas kalnu pret jūru vērstajām [[nogāze|nogāzēm]], rada bagātīgus [[orogrāfiskie nokrišņi|orogrāfiskos nokrišņus]]. Nokrišņu daudzums piekrastē samazinās virzienā no austrumiem uz rietumiem.<ref name="fao"/> [[Rize]]s apkārtnē nokrišņi ir bagātīgi visos gada mēnešos; Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāta ilggadīgie novērojumi Rizes stacijā uzrāda vairāk nekā 90 mm nokrišņu pat sausākajos mēnešos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=RIZE |title=Rize — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Snowy mountains near Erzurum from Dogu Express 2025.jpeg|thumbnail|upright=1.0|Sniegoti kalni [[Erzuruma]]s apkārtnē Austrumanatolijā. Lielais augstums un kontinentalitāte šajā reģionā nosaka garas, aukstas un sniegotas ziemas]] Anatolijas iekšienē dominē pussausi un kontinentāli klimata apstākļi. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] vasaras ir siltas vai karstas un samērā sausas, bet ziemas — aukstas; ziemā regulāri iespējams [[sniegs]]. Tā kā apkārtējās kalnu grēdas ievērojami samazina jūras ietekmi, gada temperatūras svārstības šeit ir daudz lielākas nekā piekrastē.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Nokrišņu kopumā ir mazāk nekā piekrastes reģionos, un Centrālās Anatolijas iekšējās [[ieplaka]]s, kur gada nokrišņu daudzums vietām nesasniedz 300 mm, pieder pie sausākajiem valsts apgabaliem.<ref name="fao"/> Austrumturcijas [[augstiene|augstienēs]] lielā augstuma un [[kontinentalitāte]]s dēļ sastopams īpaši skarbs kontinentāls un [[kalnu klimats]]. Ziemas ir garas, aukstas un sniegotas, bet vasaras — salīdzinoši īsas; temperatūra līdz ar augstumu ievērojami pazeminās.<ref name="ebsco"/> [[Austrumanatolija]]s augstākajās vietās ziemas temperatūra ir daudz zemāka nekā piekrastes reģionos, un [[sniega sega]] var saglabāties ilgstoši. Piemēram, [[Erzuruma|Erzurumā]] janvāra ilggadējā vidējā temperatūra ir ap −9 °C, bet vidējā minimālā temperatūra — ap −14 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=ERZURUM |title=Erzurum — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Reģionālās klimata atšķirības būtiski ietekmē Turcijas [[augājs|veģetāciju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību. Mitrajā Melnās jūras reģionā ir izplatīti [[meži]] un mitrumprasīgas [[kultūraugi|kultūras]], Vidusjūras un Egejas piekrastē — siltummīloši kultūraugi, bet pussausajā Centrālajā Anatolijā nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]].<ref name="ebsco"/><ref name="fao"/> == Daba == [[Attēls:TR Yedigöller asv2021-10 img02.jpg|thumbnail|upright=1.0|Rudens ainava [[Jedigelleras nacionālais parks|Jedigelleras nacionālajā parkā]] Turcijas ziemeļrietumos. Turcijas mežus veido ļoti atšķirīgas lapkoku un skujkoku sugas, kuru izplatību nosaka klimats un augstums]] Turcijas [[bioloģiskā daudzveidība|dabas daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[bioģeogrāfiskais reģions|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, izteiktās [[klimats|klimata]] un [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības, kā arī kalnainais [[reljefs]].<ref name="atalay2017">İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].</ref><ref name="noroozi2019">Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].</ref> Valstī sastopami vairāki atšķirīgi [[augājs|veģetācijas]] tipi un augstumjoslas: mitri [[mežs|meži]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē, [[Vidusjūras veģetācija|Vidusjūras mūžzaļais augājs]] un [[priedes|priežu]] meži rietumu un dienvidu piekrastē, [[stepe]]s un [[mežastepe]]s [[Anatolija]]s iekšienē, kā arī [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]] augstākajos kalnos.<ref name="atalay1986">İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].</ref> Meži aizņem aptuveni 30 % Turcijas teritorijas. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku to kopējā platība bija 23,38 miljoni [[hektārs|hektāru]].<ref name="forest2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Mežu sastāvs dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Melnās jūras piekrastes mitrajos apgabalos izplatīti [[dižskābarži|dižskābaržu]], [[ozoli|ozolu]], [[skābarži|skābaržu]], [[alkšņi|alkšņu]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži, bet Pontijas kalnos sastopamas arī [[egles|egļu]] un [[baltegles|baltegļu]] audzes.<ref name="oneearth-north">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/northern-anatolian-conifer-and-deciduous-forests/ |title=Northern Anatolian Conifer and Deciduous Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="atalay1986"/> Rietumu un dienvidu Anatolijā nozīmīgas ir [[melnā priede]] (''Pinus nigra'') un [[Turcijas priede]] (''Pinus brutia''), kā arī [[Libānas ciedrs]] (''Cedrus libani''), [[kadiķi]], baltegles un dažādas ozolu sugas.<ref name="atalay1986"/> [[Anatolijas plakankalne]]s sausākajos iekšējos apgabalos raksturīgas stepes un mežastepes. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dabisko veģetāciju lielā mērā veido [[graudzāļu dzimta|graudzāles]], citi [[lakstaugs|lakstaugi]] un pret [[sausums|sausumu]] izturīgi [[krūms|krūmi]]. Stepju līdzenumus un ieplakas vietām ieskauj skraji ozolu krūmāji un kadiķu audzes, bet augstākās un mitrākās vietās sastopami arī priežu meži.<ref name="oneearth-central">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/central-anatolian-steppe-and-woodlands/ |title=Central Anatolian Steppe and Woodlands |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Virzienā uz kalnu augstākajām daļām mežastepju veģetācija pāriet subalpīnās un [[alpīnā pļava|alpīnās pļavās]]. Stepju [[ainava]]s pašreizējo izplatību un sastāvu būtiski ietekmējusi arī ilgstoša [[lauksaimniecība]], mežu izciršana un [[ganīšana|lopu ganīšana]].<ref name="oneearth-central"/> [[Egejas jūra]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastē izplatīts Vidusjūras augājs, kas pielāgojies karstām, sausām vasarām un maigām, mitrākām ziemām. Zemākajos augstumos raksturīgs [[makijs]] — blīvas [[mūžzaļš augs|mūžzaļu]], cietlapainu krūmu un nelielu koku audzes. Tajās sastopami mūžzaļie ozoli, [[zemeņkoks|zemeņkoki]], [[lauri (augi)|lauri]], [[pistācija]]s, [[olīvkoki]], [[ceratonijas]] un citi pret sausumu izturīgi augi.<ref name="oneearth-aegean">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/aegean-and-western-turkey-sclerophyllous-and-mixed-forests/ |title=Aegean and Western Turkey Sclerophyllous and Mixed Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Makijs bieži veido mozaīku ar Turcijas priedes mežiem.<ref name="oneearth-aegean"/> Augstāk [[Tauru kalni|Tauru kalnos]] sastopami melnās priedes, Libānas ciedra, baltegļu un kadiķu meži, bet virs [[koku robeža|koku augšanas robežas]] — kalnu pļavas un zemo krūmu veģetācija.<ref name="atalay1986"/> Turcijas [[fauna|dzīvnieku valsts]] ir daudzveidīga, jo valstī līdzās sastopami Vidusjūras, [[Eiropa]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Rietumāzija]]s faunas elementi. Mežos un kalnos dzīvo [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis|Eirāzijas lūsis]], [[mežacūka]], [[staltbriedis]], [[stirna]] un [[savvaļas kaza]], kā arī daudzas [[plēsīgie putni|plēsīgo putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas.<ref name="oneearth-north"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> Starp retākajiem lielajiem [[plēsējs|plēsējiem]] ir [[Anatolijas leopards]]. Pēc ilgstoša perioda, kad pastāvēja šaubas par tā izdzīvošanu Turcijā, leoparda klātbūtne atkārtoti apstiprināta ar [[fotolamata|fotolamatām]], pēdu nospiedumiem un citām novērošanas metodēm.<ref name="leopard2021">Ahmet Karataş, Şafak Bulut, Burak Akbaba. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09397140.2021.1924419 Camera trap records confirm the survival of the Leopard (''Panthera pardus'' L., 1758) in eastern Turkey]. ''Zoology in the Middle East'', 2021. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/09397140.2021.1924419 10.1080/09397140.2021.1924419].</ref><ref name="leopard2022">Şağdan Başkaya u. c. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24750263.2022.2105963 New records of the Anatolian leopard (''Panthera pardus tulliana'') in Türkiye]. ''The European Zoological Journal'', 89(1), 2022, 991.–1001. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/24750263.2022.2105963 10.1080/24750263.2022.2105963].</ref> [[Attēls:Helleborus vesicarius - Hellobore 2020-03-07 07.jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas endēmiskais augs ''[[Helleborus vesicarius]]'' Osmanijes ilā. Sarežģītais reljefs un biotopu izolācija veicinājusi lielu endēmisko augu daudzveidību Anatolijā]] Īpaši ievērojams ir Turcijas [[endēmisms]]. Turcijas nacionālās bioloģiskās daudzveidības datubāzes publiski pieejamajā statistikā reģistrēts 3301 endēmisks un 391 lokāli endēmisks [[taksons]].<ref name="noah">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nuhungemisi.tarimorman.gov.tr/public/istatistik |title=Nuh'un Gemisi Ulusal Biyolojik Çeşitlilik Veritabanı — İstatistik |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Endēmisko augu daudzveidība ir īpaši liela Anatolijas kalnu masīvos, tostarp Tauru kalnos, Anatolijas diagonāles apgabalā un Pontijas kalnu austrumu daļā. Sarežģītais reljefs, augstuma un klimatisko apstākļu atšķirības, kā arī biotopu ģeogrāfiskā izolācija ir veicinājusi lielu lokālo endēmu daudzveidību.<ref name="noroozi2019"/> Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Turcijā izveidots plašs [[aizsargājama dabas teritorija|aizsargājamo dabas teritoriju]] tīkls. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku valstī bija 50 [[nacionālais parks|nacionālie parki]], 274 dabas parki, 32 [[dabas rezervāts|dabas aizsardzības teritorijas]] un 111 [[dabas piemineklis|dabas pieminekļi]], kā arī savvaļas dzīvnieku aizsardzības teritorijas un vairāku kategoriju [[mitrājs|mitrāji]].<ref name="protected2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai Turcijā bija noteiktas 14 [[Rāmsaras konvencija]]s teritorijas.<ref name="protected2025"/> Ministrijas statistikas sistēmā kopumā bija uzskaitītas 1788 dažādu kategoriju aizsargājamās teritorijas un saglabāšanas objekti, kas aptvēra aptuveni 3,8 miljonus hektāru.<ref name="protected2025"/> Tie kalpo mežu, stepju, kalnu, piekrastes, mitrāju un tiem raksturīgo [[suga|sugu]] saglabāšanai. == Vides problēmas == Turcijas straujā [[industrializācija]], [[urbanizācija]] un [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugums ir palielinājis slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]] un [[dabas resursi]]em.<ref name="oecd2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Galvenās vides problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], pieaugošais ūdens patēriņš, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], dabisko [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.<ref name="oecd2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="oecd2025"/> Šīs problēmas dažādos reģionos izpaužas atšķirīgi — lielajās [[pilsēta|pilsētās]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centros nozīmīgāks ir piesārņojums, sausākajos [[Centrālā Anatolija|Centrālās]] un [[Dienvidaustrumu Anatolija|Dienvidaustrumu Anatolijas]] apgabalos — ūdens trūkums, sausums un zemes degradācija, bet [[Vidusjūra|Vidusjūras]] un [[Egejas jūra|Egejas jūras]] reģionos — arī paaugstināts mežu ugunsgrēku risks.<ref name="oecd2019"/><ref name="worldbank-ccdr">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Elmas göl.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Burdura ezers|Burdura ezera]] atkāpjošās piekrastes ainava. Ezera ūdens līmeņa un platības samazināšanās ilustrē pieaugošo ūdens resursu noslodzi un sausuma problēmas Turcijas iekšzemē]] Gaisa piesārņojums ir īpaši nozīmīga problēma lielajās pilsētās un rūpnieciski attīstītajos apgabalos. Galvenie piesārņojuma avoti ir [[enerģijas ražošana]], rūpnieciskā [[sadedzināšana]], [[autotransports]] un cietā kurināmā izmantošana [[apkure]]i. Slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un smalko daļiņu PM₂,₅ emisijas ir samazinājušās, taču sēra oksīdu un amonjaka emisijas ir pieaugušas. Lielāko daļu sēra oksīdu emisiju rada enerģijas ražošana, savukārt elektrostacijas un autotransports kopā rada vairāk nekā pusi slāpekļa oksīdu emisiju.<ref name="oecd2025"/> Iedzīvotāju vidējā pakļautība [[PM2.5|smalkajām daļiņām PM₂,₅]] joprojām ir augsta un ievērojami pārsniedz [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizācijas]] ieteikto gada vidējo līmeni — 5&nbsp;µg/m³.<ref name="oecd2025"/><ref name="who2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.who.int/publications/i/item/9789240034228 |title=WHO global air quality guidelines: particulate matter (PM₂.₅ and PM₁₀), ozone, nitrogen dioxide, sulfur dioxide and carbon monoxide |publisher=World Health Organization |date=2021-09-22 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] un [[brūnogles|brūnogļu]] izmantošana [[enerģētika|enerģētikā]] vienlaikus pasliktina [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] un rada [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] emisijas.<ref name="oecd2025"/><ref name="worldbank-green">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Nozīmīgs izaicinājums ir [[ūdens resursi|ūdens resursu]] izmantošana. Turcija nav ar [[saldūdens|saldūdens resursiem]] bagāta valsts, un tie valsts teritorijā ir izvietoti nevienmērīgi. Kopējā ūdens ieguve kopš 2007. gada ir palielinājusies līdz ar iedzīvotāju skaita, pilsētu un [[apūdeņošana|apūdeņojamo]] platību pieaugumu, nostādot valsti vidēji augsta [[ūdens stress|ūdens stresa]] apstākļos. Lielākais iegūtā saldūdens patērētājs ir [[lauksaimniecība]], kur ūdeni galvenokārt izmanto apūdeņošanai.<ref name="oecd2025"/> Lauksaimniecības vajadzībām tiek izmantotas aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā iegūtā ūdens, bet nozīmīgākie lauksaimniecības radītie ūdens piesārņotāji ir slāpekļa un fosfora savienojumi un [[pesticīds|pesticīdi]].<ref name="oecd-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/topics/policy-sub-issues/water-and-agriculture/oecd-water-policies-country-note-t%C3%BCrkiye.pdf |title=Türkiye: Agricultural Water Management |publisher=OECD |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Ūdens kvalitāti apdraud arī nepietiekami attīrīti sadzīves un rūpnieciskie [[notekūdeņi]]; lai gan pieslēgumu skaits notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir pieaudzis, tikai aptuveni 41 % iedzīvotāju ir pieejama terciārā jeb padziļinātā notekūdeņu attīrīšana.<ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņu izraisītais sausuma biežuma un ilguma pieaugums, kā arī nokrišņu režīma pārmaiņas pastiprina ūdens resursu trūkuma un kvalitātes problēmas.<ref name="oecd2019"/> Turcijas kalnainais [[reljefs]], sezonāli spēcīgie [[nokrišņi]], sausie klimatiskie apstākļi un ilgstošā [[zemes izmantošana]] rada labvēlīgus apstākļus augsnes degradācijai un erozijai. [[Ūdens erozija]] skar plašas valsts teritorijas, īpaši stāvas [[nogāze]]s un apgabalus ar retu [[veģetācija]]s segu.<ref name="erosion-plan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://faolex.fao.org/docs/pdf/tur164392.pdf |title=Action Plan of Combating Erosion 2013–2017 |publisher=Republic of Turkey, Ministry of Forestry and Water Affairs |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Pārmērīga [[ganīšana]], lauksaimniecības zemju izmantošana neatbilstoši to dabiskajām iespējām, nepiemērota augsnes apstrāde, [[mežu degradācija]] un zemes pārveidošana vājina veģetācijas segu un paātrina auglīgās [[augsne]]s virskārtas zudumu.<ref name="erosion-plan"/> Erozija samazina augsnes auglību un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] ražību, bet erozijas pārnestie [[nogulumi]] uzkrājas [[upe|upēs]], [[dambis|dambjos]] un [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]], samazinot to izmantošanas ilgumu un ietekmējot ūdens kvalitāti.<ref name="erosion-plan"/> Mežu ugunsgrēki ir īpaši nozīmīgs dabas un vides apdraudējums Turcijas Vidusjūras un Egejas jūras reģionos. Lielāko daļu mežu ugunsgrēku tieši vai netieši izraisa cilvēku darbība, taču karstas un sausas vasaras, ilgstoši sausuma periodi, [[karstuma vilnis|karstuma viļņi]], spēcīgs vējš un viegli uzliesmojoša veģetācija būtiski palielina uguns izplatīšanās ātrumu un postošumu.<ref name="wildfire2025">Bikem Ekberzade, Tolga Görüm, Furkan Karabacak, Semih Sami Akay, Ömer Lütfi Şen. [https://www.nature.com/articles/s44304-025-00120-4 Up in flames: the human factor behind a megafire in Mediterranean Türkiye]. ''npj Natural Hazards'', 2, 65, 2025. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1038/s44304-025-00120-4 10.1038/s44304-025-00120-4].</ref> Īpaši postoša bija [[2021. gada Turcijas mežu ugunsgrēki|2021. gada ugunsgrēku sezona]], kad plaši ugunsgrēki skāra valsts dienvidu un dienvidrietumu daļu. Lielākais vienlaidus ugunsgrēks izcēlās Manavgatas apvidū un skāra aptuveni 60&nbsp;000 hektāru mežu, krūmāju un lauku apdzīvoto teritoriju.<ref name="wildfire2025"/><ref name="worldbank-ccdr"/> Temperatūras paaugstināšanās, ilgāki sausuma periodi un ugunsbīstamu laikapstākļu pastiprināšanās palielina spēcīgu mežu ugunsgrēku risku nākotnē.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> [[Attēls:IstanbulGrowth1975and2011.png|thumbnail|upright=0.8|[[Stambula]]s apbūvētās teritorijas izplešanās no 1975. līdz 2011. gadam, attēlota ''[[NASA Landsat]]'' datos. Straujā urbanizācija ir būtiski pārveidojusi pilsētas apkārtnes ainavu]] Straujā urbanizācija ir radījusi papildu slodzi uz vidi. [[Apbūve|Apbūvēto]] teritoriju izplešanās, [[ceļš|ceļu]], transporta un rūpniecības [[infrastruktūra]]s attīstība ir pārveidojusi dabiskās [[ainava]]s un veicinājusi dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. OECD norāda, ka īpaši strauja pilsētu izplešanās notikusi lielo pilsētu apkārtnē.<ref name="oecd2025"/> Nozīmīgas ainavas un zemes izmantojuma pārmaiņas notikušas [[Stambula|Stambulas]], [[Ankara|Ankaras]], [[Izmira|Izmiras]] un citu strauji augošu pilsētu perifērijā. Urbanizācija ir saistīta arī ar lielāku enerģijas un ūdens patēriņu, transporta radīto piesārņojumu, [[atkritumu apsaimniekošana]]s un [[notekūdeņu attīrīšana]]s problēmām un gaisa kvalitātes pasliktināšanos.<ref name="oecd2019"/><ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņas pastiprina daudzas jau pastāvošās vides problēmas. Turcija kā Vidusjūras reģiona valsts ir īpaši pakļauta karstuma viļņiem, sausumam, pieaugošam ūdens stresam, mežu ugunsgrēkiem, [[ekstrēmi laikapstākļi|ekstrēmiem nokrišņiem]], [[plūdi]]em, zemes nogruvumiem un jūras līmeņa celšanās ietekmei.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> Šīs pārmaiņas apdraud lauksaimniecību, [[ūdensapgāde|ūdensapgādi]], [[mežs|mežus]], [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]], transporta un pilsētu infrastruktūru un [[piekraste]]s teritorijas.<ref name="worldbank-ccdr"/> Turcija 2021. gada oktobrī ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas.<ref name="worldbank-green"/><ref name="unfccc-lts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://unfccc.int/documents/643012 |title=2053 Long Term Climate Strategy |publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change |date=2024-11-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Klimata politikas īstenošanai ir pieņemtas Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija ar rīcības plānu un Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija ar rīcības plānu 2024.–2030. gadam.<ref name="climate-plans">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iklim.gov.tr/en/action-plans-i-121 |title=Action Plans |publisher=Republic of Türkiye, Climate Change Directorate |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas lielās bioloģiskās daudzveidības dēļ nozīmīga vides politikas daļa ir dabisko ekosistēmu un sugu aizsardzība. Savvaļas sugas un to dzīvotnes apdraud zemes mākslīga pārveidošana, dzīvotņu zudums un sadrumstalotība, urbanizācija, transporta un rūpniecības infrastruktūra, piesārņojums, intensīva ūdens izmantošana, [[invazīva suga|invazīvās sugas]] un klimata pārmaiņas.<ref name="oecd2025"/> Kopš 20. gadsimta beigām dabisko un daļēji dabisko teritoriju platība ir palielinājusies galvenokārt apmežošanas un mežu atjaunošanas rezultātā, taču pilsētu, transporta un rūpniecības izplešanās turpina palielināt slodzi uz dabisko vidi. Neraugoties uz aizsargājamo teritoriju tīklu, dabisko dzīvotņu saglabāšana, to kvalitātes uzturēšana un sadrumstalotības mazināšana joprojām ir būtiski bioloģiskās daudzveidības aizsardzības izaicinājumi.<ref name="oecd2025"/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija| ]] 3wvecmz4drkue6da9oe1v66bwladp1j 4506453 4506451 2026-08-13T14:33:18Z Treisijs 347 4506453 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anatolia composite NASA.png|thumbnail|upright=1.4|Turcijas satelītattēlu apvienojums]] '''Turcijas ģeogrāfiju''' nosaka valsts novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]], kā arī starp [[Melnā jūra|Melnās jūras]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] baseiniem.<ref name="kuzucuoglu2019">Catherine Kuzucuoğlu. [https://doi.org/10.1007/978-3-030-03515-0_2 The Physical Geography of Turkey: An Outline]. Catherine Kuzucuoğlu, Attila Çiner, Nizamettin Kazancı (red.). ''Landscapes and Landforms of Turkey''. Springer, 2019, 7.–15. lpp. {{en ikona}}</ref> Lielākā daļa [[Turcija]]s teritorijas atrodas [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]], bet mazāka daļa — [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]].<ref name="hooglund-anatolia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/anatolia |title=Anatolia |last=Hooglund |first=Eric J. |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-21 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Valsti apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet tās ziemeļrietumos starp Anatoliju un [[Trāķija|Trāķiju]] atrodas [[Marmora jūra]].<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]], kas kopā veido [[Turcijas šaurumi|Turcijas šaurumu sistēmu]].<ref name="turcijas-saurumi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/straits-turkish |title=Straits, Turkish |author=J. C. Hurewitz |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Tā ir vienīgais dabiskais jūras ceļš, kas savieno Melno jūru ar Egejas jūru un līdz ar to ar Vidusjūras baseinu, tādēļ Bosforam un Dardaneļiem ir liela ģeogrāfiska, saimnieciska un stratēģiska nozīme.<ref name="turcijas-saurumi"/><ref name="bosfors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/bosporus |title=Bosporus |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas [[reljefs]] pārsvarā ir augstienains un kalnains. Anatolijas iekšieni aizņem plašas [[plakankalne]]s, kuras ziemeļos norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]; valsts austrumu daļā reljefs kļūst vēl augstāks un nelīdzenāks.<ref name="kuzucuoglu2019"/><ref name="hooglund-anatolia"/> Lielās augstuma atšķirības, [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums un atšķirīgais attālums no jūrām nosaka ievērojamu [[klimats|klimata]] un [[ainava|ainavu]] daudzveidību — no mitriem Melnās jūras piekrastes [[mežs|mežiem]] un [[Vidusjūras veģetācija]]s dienvidos un rietumos līdz sausākām [[Centrālā Anatolija|Centrālās Anatolijas]] plakankalnēm un [[kalniene|augstkalnu]] ainavām austrumos.<ref name="kuzucuoglu2019"/> Turcija atrodas sarežģītā un seismiski aktīvā [[tektonika|tektoniskās deformācijas]] zonā. [[Anatolijas plātne|Anatolijas plātnes]] kustība galvenokārt rietumu virzienā ir saistīta ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātņu]] mijiedarbību, bet lielu daļu šīs kustības uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumu]] sistēmas.<ref name="usgs-anatolia">Donna L. Whitney u. c. [https://www.usgs.gov/publications/breaking-plates-creation-east-anatolian-fault-anatolian-plate-and-a-tectonic-escape Breaking plates: Creation of the East Anatolian fault, the Anatolian plate, and a tectonic escape system]. ''Geology'', 2023. U.S. Geological Survey. DOI: [https://doi.org/10.1130/G51211.1 10.1130/G51211.1]. {{en ikona}}</ref> Kustības gar šīm aktīvajām lūzumu zonām rada augstu [[seismiskais apdraudējums|seismisko apdraudējumu]], un Turcijā regulāri notiek spēcīgas, reizēm postošas [[zemestrīce]]s.<ref name="amnh-fault">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/exhibitions/permanent/planet-earth/why-are-there-ocean-basins-continents-and-mountains/plate-tectonics/when-plates-move-past-each-other/anatolian-fault-turkey |title=Anatolian Fault, Turkey |publisher=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> == Ģeogrāfiskais stāvoklis == [[Attēls:Europe map turkey.png|thumbnail|upright=1.0|Turcijas novietojums [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s saskares zonā. Lielākā valsts daļa atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] Āzijā (gaiši zilā krāsā), bet [[Austrumtrāķija]] — Eiropā (tumši zilā krāsā)]] [[Turcija]] ir [[transkontinentāla valsts]], kas atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]].<ref name="latvijas-enciklopedija">„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.</ref> Lielākā daļa valsts teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]] — [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]] —, savukārt tās ziemeļrietumu daļu veido [[Austrumtrāķija]], kas ģeogrāfiski pieder [[Eiropa]]i.<ref name="encyclopedia-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas kopējā platība ir {{sk|783562}} km², no kuriem {{sk|769632}} km² ir sauszeme, bet {{sk|13930}} km² — iekšējie ūdeņi.<ref name="ebsco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas novietojums Eiropas un Āzijas saskares zonā vēsturiski veicinājis tās nozīmi kā saiknei starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionu]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]; Bosfors savieno Melno jūru ar Marmora jūru, bet Dardaneļi — Marmora jūru ar Egejas jūru.<ref name="bosfors"/><ref name="marmara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="dardaneli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Turcijai ir [[sauszemes robeža]] ar astoņām valstīm.<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Eiropas daļā tā robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos un [[Grieķija|Grieķiju]] rietumos, bet Āzijas daļā — ar [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanas Autonomo Republiku]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos un dienvidaustrumos.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="nahcivana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/commonwealth-independent-states-and-baltic-nations/cis-and-baltic-political-geography-53 |title=Nakhichevan |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Šāds robežu izvietojums savieno Turciju ar Balkānu, Kaukāza un Tuvo Austrumu [[ģeogrāfisks reģions|ģeogrāfiskajiem reģioniem]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Turciju no trim pusēm apskalo jūras. Ziemeļos tai ir plaša Melnās jūras [[piekraste]], rietumos — Egejas jūras piekraste, bet dienvidos — Vidusjūras piekraste.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Valsts ziemeļrietumos starp tās Eiropas un Āzijas daļu atrodas arī Marmora jūra.<ref name="marmara"/> Turciju tradicionāli iedala septiņos ģeogrāfiskos reģionos: [[Marmora jūras reģions|Marmora jūras reģionā]], [[Egejas jūras reģions|Egejas jūras reģionā]], [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras reģionā]], [[Centrālās Anatolijas reģions|Centrālās Anatolijas reģionā]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijas reģionā]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions|Dienvidaustrumu Anatolijas reģionā]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģionā]]. Šis iedalījums tika izveidots 1941. gada Pirmajā Turcijas ģeogrāfijas kongresā un nav administratīvs.<ref name="avci2011">Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}</ref> Turcijas ģeogrāfiskais stāvoklis pie Eiropas un Āzijas robežas un atrašanās pie Turcijas šaurumiem piešķir valstij ievērojamu stratēģisko nozīmi.<ref name="turcijas-saurumi"/> Bosfors un Dardaneļi ir vienīgā dabiskā jūras ceļa starp Melno jūru un Vidusjūru galvenie posmi, tādēļ tie ir nozīmīgi gan [[starptautiskā kuģniecība|starptautiskajai kuģniecībai]] un [[starptautiskā tirdzniecība|tirdzniecībai]], gan Melnās jūras valstu ekonomiskajai un militārajai [[drošība|drošībai]].<ref name="bosfors"/><ref name="dardaneli"/><ref name="turcijas-saurumi"/> Pa šaurumiem tiek pārvadāti arī ievērojami Krievijas un Kaspijas jūras reģiona naftas un naftas produktu apjomi, tādēļ tiem ir būtiska nozīme starptautiskajā [[enerģētika|enerģētikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eia.gov/international/analysis/special-topics/World_Oil_Transit_Chokepoints |title=World Oil Transit Chokepoints: Turkish Straits |publisher=U.S. Energy Information Administration |date=2026-03-03 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Vienlaikus Turcija atrodas sauszemes un [[transports|transporta]] ceļu krustpunktā starp Dienvidaustrumeiropu, Kaukāzu un Tuvajiem Austrumiem, kas tās ģeogrāfisko novietojumu padara nozīmīgu [[reģionālā politika|reģionālajā politikā]], tirdzniecībā, enerģētikā un drošības jautājumos.<ref name="latvijas-enciklopedija"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> == Reljefs == [[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]] Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts, kuras [[reljefs]] kopumā kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Valsts vidējais augstums pieaug no aptuveni 600 metriem rietumu daļā līdz vairāk nekā 1800 metriem austrumu augstienēs.<ref name="encyclopedia-turkey"/> [[Anatolija]]s iekšējo daļu aizņem plašā [[Anatolijas plakankalne]], kuru no piekrastes apgabaliem norobežo kalnu sistēmas. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dominē plakankalnes, [[ieplaka]]s un līdzenumi, kuru raksturīgais augstums ir aptuveni 600–1200 metru virs jūras līmeņa, savukārt valsts austrumu daļā vidējais augstums ievērojami pieaug.<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatolijas ziemeļu malu gar [[Melnā jūra|Melno jūru]] aizņem [[Pontijas kalni]] jeb Ziemeļanatolijas kalni. Tie vairākās grēdās stiepjas gandrīz visā Melnās jūras piekrastes garumā un daudzviet krasi nodala šauro piekrastes joslu no Anatolijas iekšienes.<ref name="hooglund-anatolia"/> Dienvidos Anatolijas plakankalni norobežo [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]], kas stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti un veido izteiktu dabisku robežu starp Centrālo Anatoliju un Vidusjūras piekrastes zemienēm.<ref name="hooglund-anatolia"/> Daudzas Tauru kalnu virsotnes pārsniedz 3000 metru augstumu.<ref name="turkey-mountains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas austrumu daļa ir ievērojami augstāka un kalnaināka. Tā ietver [[Armēnijas kalniene]]s rietumu daļu un [[Austrumanatolija]]s augstienes ar plašām augstām plakankalnēm, kalnu masīviem, vulkāniem un tektoniskām ieplakām. Austrumanatolijas augstienes vidējais augstums ir aptuveni 2000 metru virs jūras līmeņa.<ref name="sengor-2003">A. M. C. Şengör, Sinan Özeren, Tuğrul Genç un Ekrem Zor. [https://doi.org/10.1029/2003GL017858 “East Anatolian high plateau as a mantle-supported, north-south shortened domal structure”]. ''Geophysical Research Letters'', 30 (24), 2003. {{en ikona}}</ref> Šajā reģionā atrodas arī [[Vanas ezers]], kā arī [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s iztekas vai augšteces.<ref name="hooglund-anatolia"/> Austrumturcijā netālu no robežas ar [[Irāna|Irānu]] atrodas [[Ararats]] (turku: ''Ağrı Dağı'') — vulkānisks masīvs un Turcijas augstākais punkts. [[Lielais Ararats|Lielā Ararata]] virsotne sasniedz 5137 metrus virs jūras līmeņa, bet tai līdzās esošais [[Mazais Ararats]] — 3896 metrus.<ref name="turkey-mountains"/> Ararats kopā ar citiem Austrumanatolijas vulkāniskajiem kalniem, piemēram, [[Siphans|Siphanu]] un [[Tendireks|Tendireku]], ir viena no reģiona raksturīgākajām reljefa formām.<ref name="turkey-mountains"/> Atšķirīgs reljefs raksturīgs [[Egejas jūra]]s piekrastei [[Rietumanatolija|Rietumanatolijā]]. Šeit kalnu masīvi mijas ar tektoniskām ieplakām jeb [[grabens|grabeniem]], kas galvenokārt stiepjas austrumu–rietumu virzienā uz Egejas jūru. Pie nozīmīgākajām pieder [[Gediza]]s un [[Lielais Menderess|Lielā Menderesa]] grabeni, kas veidojušies Rietumanatolijas zemes garozas izstiepšanās apstākļos.<ref name="cohen-1995">H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}</ref> Līdzīga tektoniska ieplaka izveidojusies arī [[Mazais Menderess|Mazā Menderesa]] ielejā.<ref name="kucuk-menderes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistes.ub.edu/index.php/GEOACTA/article/view/1932 |title=Meaning of the Küçük Menderes graben in the tectonic framework of the central Menderes metamorphic core complex (western Turkey) |work=Geologica Acta |date=2009 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šajās ieplakās izveidojušās auglīgas zemienes un upju ielejas, bet kalnu grēdu un zemieņu mija veido stipri izrobotu Egejas jūras piekrasti ar daudziem līčiem un pussalām.<ref name="hooglund-anatolia"/> [[Attēls:Tectonic Map of Turkey.png|thumbnail|upright=1.2|Turcijas tektoniskā uzbūve. [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] kustību nosaka mijiedarbība starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātnēm]], bet nozīmīgākās aktīvās struktūras ir [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumi]]]] Turcijas reljefu lielā mērā nosaka tās sarežģītā [[tektonika|tektoniskā uzbūve]]. Anatolija atrodas mijiedarbības zonā starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātnēm]]. Arābijas plātnes virzīšanās uz ziemeļiem un sadursme ar Eirāziju veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos galvenokārt rietumu virzienā.<ref name="usgs-anatolia"/> Šo kustību lielā mērā ierobežo un uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], savukārt valsts rietumos dominē zemes garozas izstiepšanās un ar to saistīta grabenu veidošanās.<ref name="usgs-anatolia"/><ref name="cohen-1995"/> Aktīvās tektonikas dēļ Turcija ir ļoti seismiski aktīva valsts. Spēcīgas [[zemestrīce]]s īpaši saistītas ar Ziemeļanatolijas un Austrumanatolijas lūzumu sistēmām, kā arī Rietumanatolijas izstiepšanās zonu.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="usgs-anatolia"/> Ziemeļanatolijas lūzumā 20. gadsimtā notika virkne postošu zemestrīču, tostarp [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].<ref name="usgs-kocaeli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.<ref name="usgs-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Tādēļ zemestrīču risks ir viens no galvenajiem dabas apdraudējumiem Turcijā un būtisks būvnormatīvu, pilsētu plānošanas un katastrofu riska mazināšanas jautājums.<ref name="usgs-kocaeli"/> == Ūdeņi == [[Attēls:Turkey river basins.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas upju baseini. Vairāki no tiem, tostarp [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s baseini, turpinās ārpus valsts robežām]] Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido daudzas [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]. Valsts teritorija ir sadalīta 25 [[sateces baseins|upju baseinos]], un lielākā daļa upju sākas Turcijas teritorijā.<ref name="dsi-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kalnainā [[reljefs|reljefa]], nevienmērīgā [[nokrišņi|nokrišņu]] sadalījuma un atšķirīgā upju gultņu slīpuma dēļ upēm raksturīgas ievērojamas sezonālas [[caurplūdums|caurplūduma]], sanešu daudzuma un erozijas intensitātes svārstības. Daudzu upju lielais kritums rada ievērojamu [[hidroelektroenerģija]]s ražošanas potenciālu.<ref name="dsi-water"/> Nozīmīgākās starptautiskās upes ir [[Eifrata]] un [[Tigra]], kuru augšteces atrodas Turcijas austrumos. Eifrata veidojas, saplūstot [[Karasu (Eifratas satekupe)|Karasu]] un [[Murata]]s upei Austrumanatolijā, un plūst caur Turciju uz [[Sīrija|Sīriju]] un tālāk [[Irāka|Irāku]]. Tigra sākas Austrumturcijas kalnos un plūst dienvidaustrumu virzienā uz Irāku. Pie Kurnas abas upes savienojas, izveidojot [[Šatelaraba|Šatelarabu]], kas ietek [[Persijas līcis|Persijas līcī]].<ref name="escwa-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Eifrata un Tigra veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu un ir īpaši nozīmīgas [[ūdensapgāde]]i, [[apūdeņošana]]i un [[hidroenerģētika]]i.<ref name="escwa-water"/> Uz Eifratas Turcijā izbūvēti vairāki lieli [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s, tostarp [[Kebanas dambis|Kebanas]], [[Karakajas dambis|Karakajas]] un [[Ataturka dambis]], bet uz Tigras un tās pietekām — [[Kralkizi dambis|Kralkizi]], [[Tigras dambis|Tigras]] un [[Ilisu dambis]].<ref name="gap-projects">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gap.gov.tr/sayfa/gap-hakkinda/gap-genel-gerceklesmeler/ |title=GAP Genel Gerçekleşmeler |publisher=GAP Bölge Kalkınma İdaresi Başkanlığı |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref><ref name="escwa-water"/> [[Kizilirmaka]] ir garākā upe, kas gan sākas, gan ietek jūrā Turcijas teritorijā. Tā sākas Centrālās Anatolijas austrumu daļā, lielā lokā šķērso [[Anatolijas plakankalne|Anatolijas plakankalni]] un ietek [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]].<ref name="kizilirmak-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kureansiklopedi.com/tr/detay/kizilirmak-basin-8ce90 |title=Kızılırmak Basin |website=KÜRE Encyclopedia |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Upes garums avotos norādīts atšķirīgi: Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde norāda 1151 km,<ref name="dsi-water"/> bet Turcijas Vides, urbanizācijas un klimata pārmaiņu ministrijas Vides stāvokļa ziņojums — 1355 km.<ref name="turkey-environment-report">{{Tīmekļa atsauce |url=https://webdosya.csb.gov.tr/db/ced/ekitap/ekitap_cdr/files/basic-html/page41.html |title=7. Türkiye Çevre Durum Raporu |publisher=T.C. Çevre, Şehircilik ve İklim Değişikliği Bakanlığı |date=2025 |page=40 |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kizilirmakas ūdeņi tiek izmantoti apūdeņošanai un hidroelektroenerģijas ražošanai, bet upes lejtecē izveidojusies auglīgā [[Kizilirmakas delta]], kurā plašas teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes.<ref name="kizilirmak-encyclopedia"/><ref name="kizilirmak-unesco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/6125/ |title=Kızılırmak Delta Wetland and Bird Sanctuary |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2016 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vēl viena nozīmīga Anatolijas upe ir [[Sakārja]], kuras garums pēc Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvaldes datiem ir 824 km.<ref name="dsi-water"/> Tā sākas Anatolijas plakankalnē, plūst lielos lokos caur Centrālo un [[Ziemeļrietumanatolija|Ziemeļrietumu Anatoliju]] un ietek Melnajā jūrā.<ref name="sakarya-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/sakarya |title=Sakarya |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Aptuveni pusi Sakārjas baseina teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, savukārt uz upes izbūvēti vairāki dambji un hidroelektrostacijas.<ref name="sakarya-study">Salim Yaykiran, Gökhan Cuceloglu un Alpaslan Ekdal. [https://doi.org/10.3390/w11020271 “Estimation of Water Budget Components of the Sakarya River Basin by Using the WEAP-PGM Model”]. ''Water'', 11 (2), 271, 2019. {{en ikona}}</ref><ref name="sakarya-encyclopedia"/> Austrumturcijā sākas arī [[Araksa]] (turku: ''Aras''), kas plūst uz austrumiem caur [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]] un vēlāk savienojas ar [[Kūra (upe)|Kūru]]. Araksas kopgarums ir aptuveni 1072 km, bet tās sateces baseina platība — aptuveni {{sk|102000}} km².<ref name="iranica-aras">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/araxes-river/ |title=Araxes River |work=Encyclopædia Iranica |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde Turcijai pieskaitītā upes posma garumu norāda kā 548 km.<ref name="dsi-water"/> Araksa ietilpst [[Kaspijas jūra]]s sateces baseinā un kopā ar Kūru veido nozīmīgu Dienvidkaukāza pārrobežu upju sistēmu.<ref name="iranica-aras"/> [[Attēls:Lake Van and cathedral of the Holy Cross.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Vanas ezers]] un [[Akdamara]]s sala Austrumanatolijā. Vanas ezers ir Turcijas lielākais dabiskais ezers un beznoteces sāļš, stipri sārmains ezers]] Lielākais Turcijas dabiskais ezers ir [[Vanas ezers]], kas atrodas Austrumanatolijā. Turcijas oficiālajos avotos tā platība norādīta kā aptuveni 3713 km².<ref name="dsi-water"/><ref name="turkey-environment-report"/> Ezers atrodas tektoniski veidotā ieplakā, kuras attīstību ietekmējis arī vulkānisms; ar tuvējā [[Nemruts|Nemruta]] vulkāna darbību saistītās lavas plūsmas noslēdza ezera agrāko noteci.<ref name="goturkiye-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://goturkiye.com/blog/lake-van-akdamar-island |title=Lake Van and Akdamar Island: Lost Tales on a Sacred Isle |publisher=Türkiye Tourism Promotion and Development Agency |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezers ir [[beznoteces ezers]], tādēļ ūdens no tā aizplūst galvenokārt iztvaikojot. Ezera ūdens ir sāļš un izteikti sārmains — tā pH ir aptuveni 10.<ref name="nasa-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eol.jsc.nasa.gov/Collections/EarthObservatory/articles/LakeVanTurkey.htm |title=Lake Van, Turkey |publisher=NASA Johnson Space Center |date=2018-08-13 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šie apstākļi izveidojuši savdabīgu ekosistēmu, kurā sastopami lieli [[mikrobialīts|mikrobialītu]] veidojumi un sāļajam un sārmainajam ūdenim pielāgoti organismi.<ref name="nasa-van"/> Ezera piekrastei un salām, īpaši [[Akdamara]]i, ir nozīme tūrismā, bet starp Vanu un Tatvanu darbojas dzelzceļa vagonu, transportlīdzekļu un pasažieru prāmju satiksme.<ref name="goturkiye-van"/><ref name="tcdd-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcdd.gov.tr/en/lake-van-ferry |title=Lake Van Ferry |publisher=Turkish State Railways |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezera vietējā saimniecībā nozīmīga ir arī endēmiskās pērļu kefales jeb Vanas zivs (''[[Alburnus tarichi]]'') zveja.<ref name="van-fishery">Ö. Gezginç un Y. Cevger. [https://doi.org/10.52973/rcfcv-e34394 “Economic analysis of enterprises fishing Pearl Mullet (Alburnus tarichi Güldenstaedtii, 1814) in Lake Van”]. ''Revista Científica de la Facultad de Ciencias Veterinarias'', 34, 2024. {{en ikona}}</ref> Centrālajā Anatolijā atrodas [[Tuza ezers]] jeb Sāls ezers, kas pēc Vana ezera ir otrs lielākais dabiskais ezers Turcijā. Tas atrodas slēgtā tektoniskā baseinā un ir ļoti sekls un sāļš; tā vidējais dziļums ir mazāks par 0,5 metriem.<ref name="unesco-tuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Ezera platība ievērojami mainās atkarībā no gadalaika — pavasarī tā var sasniegt aptuveni 1642 km², bet vasarā spēcīgās [[iztvaikošana]]s dēļ liela daļa ezera izžūst, atstājot aptuveni 30 cm biezu sāls kārtu.<ref name="unesco-tuz"/> Ezers ir nozīmīga sāls ieguves vieta, kā arī starptautiski nozīmīgs mitrājs, kurā ligzdo un atpūšas daudzi ūdensputni, tostarp lielas [[flamingi|flamingu]] kolonijas.<ref name="unesco-tuz"/> Turcijas upēm un ezeriem ir liela saimnieciskā nozīme. Upju ūdeņi tiek izmantoti lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, dzeramā un rūpnieciskā ūdens nodrošināšanai un hidroelektroenerģijas ražošanai.<ref name="dsi-water"/> Upju baseinos tiek īstenoti arī plūdu un sanešu riska mazināšanas projekti.<ref name="dsi-flood">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/Sayfa/Detay/722 |title=Çevre ve Taşkın |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Īpaši liela mēroga ūdenssaimniecības projekti īstenoti Eifratas un Tigras baseinā [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] (GAP) ietvaros. Tajā sākotnēji tika paredzēta 22 dambju, 19 hidroelektrostaciju un apūdeņošanas sistēmu izbūve aptuveni 1,8 miljoniem hektāru zemes.<ref name="gap-overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt ezeriem ir nozīme zvejniecībā, tūrismā un dabas aizsardzībā, bet atsevišķos slēgtajos ezeros — arī minerālresursu ieguvē; īpaši nozīmīga ir sāls ieguve Tuza ezerā.<ref name="van-fishery"/><ref name="goturkiye-van"/><ref name="unesco-tuz"/> == Klimats == [[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]] Turcijas [[klimats]] ir daudzveidīgs, un to nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums, apkārtējās [[jūra]]s, teritorijas [[augstums virs jūras līmeņa]], reljefa paaugstināšanās austrumu virzienā un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.<ref name="iyigun2013">Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}</ref> [[Piekraste]]s apgabalos jūru ietekmē klimats ir maigāks, savukārt [[Pontijas kalni]] un [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]] veido nozīmīgu šķērsli jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanai [[Anatolija]]s iekšienē, kur tādēļ izteiktākas ir [[kontinentāls klimats|kontinentālā klimata]] pazīmes.<ref name="ebsco"/> Galvenie reģionālie klimata veidi ir [[Vidusjūras klimats]] dienvidu un rietumu piekrastē, mitrs Melnās jūras piekrastes klimats un pussausi vai kontinentāli klimata apstākļi valsts iekšienē un austrumos. [[Marmora jūra]]s apkārtne veido pārejas apgabalu starp Melnās jūras, Vidusjūras un kontinentālā klimata ietekmi.<ref name="fao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Vidusjūras klimats raksturīgs Turcijas dienvidu piekrastei un lielai daļai [[Egejas jūra]]s piekrastes. Vasaras šeit ir karstas, saulainas un sausas, bet ziemas — maigas un lietainas. Lielākā [[nokrišņi|nokrišņu]] daļa izkrīt gada vēsajā pusē, savukārt vasarās iespējami ilgstoši sausuma periodi.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Egejas jūras piekrastē kalnu grēdas lielākoties stiepjas perpendikulāri krastam, tādēļ jūras ietekme pa upju ielejām var iesniegties samērā tālu iekšzemē. Jūras tuvuma dēļ gada [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības piekrastē ir mazākas nekā Anatolijas iekšienē.<ref name="fao"/> Turcijas ziemeļu piekrastē valda mitrs Melnās jūras piekrastes klimats, kam raksturīgs salīdzinoši vienmērīgs nokrišņu sadalījums visa gada garumā. Vasaras parasti ir mēreni siltas un mitras, bet ziemas piekrastē — salīdzinoši maigas.<ref name="ebsco"/> Visvairāk nokrišņu saņem [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes austrumu daļa, kur mitrās gaisa masas, paceļoties gar Pontijas kalnu pret jūru vērstajām [[nogāze|nogāzēm]], rada bagātīgus [[orogrāfiskie nokrišņi|orogrāfiskos nokrišņus]]. Nokrišņu daudzums piekrastē samazinās virzienā no austrumiem uz rietumiem.<ref name="fao"/> [[Rize]]s apkārtnē nokrišņi ir bagātīgi visos gada mēnešos; Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāta ilggadīgie novērojumi Rizes stacijā uzrāda vairāk nekā 90 mm nokrišņu pat sausākajos mēnešos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=RIZE |title=Rize — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Snowy mountains near Erzurum from Dogu Express 2025.jpeg|thumbnail|upright=1.0|Sniegoti kalni [[Erzuruma]]s apkārtnē Austrumanatolijā. Lielais augstums un kontinentalitāte šajā reģionā nosaka garas, aukstas un sniegotas ziemas]] Anatolijas iekšienē dominē pussausi un kontinentāli klimata apstākļi. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] vasaras ir siltas vai karstas un samērā sausas, bet ziemas — aukstas; ziemā regulāri iespējams [[sniegs]]. Tā kā apkārtējās kalnu grēdas ievērojami samazina jūras ietekmi, gada temperatūras svārstības šeit ir daudz lielākas nekā piekrastē.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Nokrišņu kopumā ir mazāk nekā piekrastes reģionos, un Centrālās Anatolijas iekšējās [[ieplaka]]s, kur gada nokrišņu daudzums vietām nesasniedz 300 mm, pieder pie sausākajiem valsts apgabaliem.<ref name="fao"/> Austrumturcijas [[augstiene|augstienēs]] lielā augstuma un [[kontinentalitāte]]s dēļ sastopams īpaši skarbs kontinentāls un [[kalnu klimats]]. Ziemas ir garas, aukstas un sniegotas, bet vasaras — salīdzinoši īsas; temperatūra līdz ar augstumu ievērojami pazeminās.<ref name="ebsco"/> [[Austrumanatolija]]s augstākajās vietās ziemas temperatūra ir daudz zemāka nekā piekrastes reģionos, un [[sniega sega]] var saglabāties ilgstoši. Piemēram, [[Erzuruma|Erzurumā]] janvāra ilggadējā vidējā temperatūra ir ap −9 °C, bet vidējā minimālā temperatūra — ap −14 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=ERZURUM |title=Erzurum — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Reģionālās klimata atšķirības būtiski ietekmē Turcijas [[augājs|veģetāciju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību. Mitrajā Melnās jūras reģionā ir izplatīti [[meži]] un mitrumprasīgas [[kultūraugi|kultūras]], Vidusjūras un Egejas piekrastē — siltummīloši kultūraugi, bet pussausajā Centrālajā Anatolijā nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]].<ref name="ebsco"/><ref name="fao"/> == Daba == [[Attēls:TR Yedigöller asv2021-10 img02.jpg|thumbnail|upright=1.0|Rudens ainava [[Jedigelleras nacionālais parks|Jedigelleras nacionālajā parkā]] Turcijas ziemeļrietumos. Turcijas mežus veido ļoti atšķirīgas lapkoku un skujkoku sugas, kuru izplatību nosaka klimats un augstums]] Turcijas [[bioloģiskā daudzveidība|dabas daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[bioģeogrāfiskais reģions|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, izteiktās [[klimats|klimata]] un [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības, kā arī kalnainais [[reljefs]].<ref name="atalay2017">İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].</ref><ref name="noroozi2019">Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].</ref> Valstī sastopami vairāki atšķirīgi [[augājs|veģetācijas]] tipi un augstumjoslas: mitri [[mežs|meži]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē, [[Vidusjūras veģetācija|Vidusjūras mūžzaļais augājs]] un [[priedes|priežu]] meži rietumu un dienvidu piekrastē, [[stepe]]s un [[mežastepe]]s [[Anatolija]]s iekšienē, kā arī [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]] augstākajos kalnos.<ref name="atalay1986">İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].</ref> Meži aizņem aptuveni 30 % Turcijas teritorijas. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku to kopējā platība bija 23,38 miljoni [[hektārs|hektāru]].<ref name="forest2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Mežu sastāvs dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Melnās jūras piekrastes mitrajos apgabalos izplatīti [[dižskābarži|dižskābaržu]], [[ozoli|ozolu]], [[skābarži|skābaržu]], [[alkšņi|alkšņu]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži, bet Pontijas kalnos sastopamas arī [[egles|egļu]] un [[baltegles|baltegļu]] audzes.<ref name="oneearth-north">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/northern-anatolian-conifer-and-deciduous-forests/ |title=Northern Anatolian Conifer and Deciduous Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="atalay1986"/> Rietumu un dienvidu Anatolijā nozīmīgas ir [[melnā priede]] (''Pinus nigra'') un [[Turcijas priede]] (''Pinus brutia''), kā arī [[Libānas ciedrs]] (''Cedrus libani''), [[kadiķi]], baltegles un dažādas ozolu sugas.<ref name="atalay1986"/> [[Anatolijas plakankalne]]s sausākajos iekšējos apgabalos raksturīgas stepes un mežastepes. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dabisko veģetāciju lielā mērā veido [[graudzāļu dzimta|graudzāles]], citi [[lakstaugs|lakstaugi]] un pret [[sausums|sausumu]] izturīgi [[krūms|krūmi]]. Stepju līdzenumus un ieplakas vietām ieskauj skraji ozolu krūmāji un kadiķu audzes, bet augstākās un mitrākās vietās sastopami arī priežu meži.<ref name="oneearth-central">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/central-anatolian-steppe-and-woodlands/ |title=Central Anatolian Steppe and Woodlands |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Virzienā uz kalnu augstākajām daļām mežastepju veģetācija pāriet subalpīnās un [[alpīnā pļava|alpīnās pļavās]]. Stepju [[ainava]]s pašreizējo izplatību un sastāvu būtiski ietekmējusi arī ilgstoša [[lauksaimniecība]], mežu izciršana un [[ganīšana|lopu ganīšana]].<ref name="oneearth-central"/> [[Egejas jūra]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastē izplatīts Vidusjūras augājs, kas pielāgojies karstām, sausām vasarām un maigām, mitrākām ziemām. Zemākajos augstumos raksturīgs [[makijs]] — blīvas [[mūžzaļš augs|mūžzaļu]], cietlapainu krūmu un nelielu koku audzes. Tajās sastopami mūžzaļie ozoli, [[zemeņkoks|zemeņkoki]], [[lauri (augi)|lauri]], [[pistācija]]s, [[olīvkoki]], [[ceratonijas]] un citi pret sausumu izturīgi augi.<ref name="oneearth-aegean">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/aegean-and-western-turkey-sclerophyllous-and-mixed-forests/ |title=Aegean and Western Turkey Sclerophyllous and Mixed Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Makijs bieži veido mozaīku ar Turcijas priedes mežiem.<ref name="oneearth-aegean"/> Augstāk [[Tauru kalni|Tauru kalnos]] sastopami melnās priedes, Libānas ciedra, baltegļu un kadiķu meži, bet virs [[koku robeža|koku augšanas robežas]] — kalnu pļavas un zemo krūmu veģetācija.<ref name="atalay1986"/> Turcijas [[fauna|dzīvnieku valsts]] ir daudzveidīga, jo valstī līdzās sastopami Vidusjūras, [[Eiropa]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Rietumāzija]]s faunas elementi. Mežos un kalnos dzīvo [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis|Eirāzijas lūsis]], [[mežacūka]], [[staltbriedis]], [[stirna]] un [[savvaļas kaza]], kā arī daudzas [[plēsīgie putni|plēsīgo putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas.<ref name="oneearth-north"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> Starp retākajiem lielajiem [[plēsējs|plēsējiem]] ir [[Anatolijas leopards]]. Pēc ilgstoša perioda, kad pastāvēja šaubas par tā izdzīvošanu Turcijā, leoparda klātbūtne atkārtoti apstiprināta ar [[fotolamata|fotolamatām]], pēdu nospiedumiem un citām novērošanas metodēm.<ref name="leopard2021">Ahmet Karataş, Şafak Bulut, Burak Akbaba. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09397140.2021.1924419 Camera trap records confirm the survival of the Leopard (''Panthera pardus'' L., 1758) in eastern Turkey]. ''Zoology in the Middle East'', 2021. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/09397140.2021.1924419 10.1080/09397140.2021.1924419].</ref><ref name="leopard2022">Şağdan Başkaya u. c. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24750263.2022.2105963 New records of the Anatolian leopard (''Panthera pardus tulliana'') in Türkiye]. ''The European Zoological Journal'', 89(1), 2022, 991.–1001. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/24750263.2022.2105963 10.1080/24750263.2022.2105963].</ref> [[Attēls:Helleborus vesicarius - Hellobore 2020-03-07 07.jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas endēmiskais augs ''[[Helleborus vesicarius]]'' Osmanijes ilā. Sarežģītais reljefs un biotopu izolācija veicinājusi lielu endēmisko augu daudzveidību Anatolijā]] Īpaši ievērojams ir Turcijas [[endēmisms]]. Turcijas nacionālās bioloģiskās daudzveidības datubāzes publiski pieejamajā statistikā reģistrēts 3301 endēmisks un 391 lokāli endēmisks [[taksons]].<ref name="noah">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nuhungemisi.tarimorman.gov.tr/public/istatistik |title=Nuh'un Gemisi Ulusal Biyolojik Çeşitlilik Veritabanı — İstatistik |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Endēmisko augu daudzveidība ir īpaši liela Anatolijas kalnu masīvos, tostarp Tauru kalnos, Anatolijas diagonāles apgabalā un Pontijas kalnu austrumu daļā. Sarežģītais reljefs, augstuma un klimatisko apstākļu atšķirības, kā arī biotopu ģeogrāfiskā izolācija ir veicinājusi lielu lokālo endēmu daudzveidību.<ref name="noroozi2019"/> Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Turcijā izveidots plašs [[aizsargājama dabas teritorija|aizsargājamo dabas teritoriju]] tīkls. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku valstī bija 50 [[nacionālais parks|nacionālie parki]], 274 dabas parki, 32 [[dabas rezervāts|dabas aizsardzības teritorijas]] un 111 [[dabas piemineklis|dabas pieminekļi]], kā arī savvaļas dzīvnieku aizsardzības teritorijas un vairāku kategoriju [[mitrājs|mitrāji]].<ref name="protected2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai Turcijā bija noteiktas 14 [[Rāmsaras konvencija]]s teritorijas.<ref name="protected2025"/> Ministrijas statistikas sistēmā kopumā bija uzskaitītas 1788 dažādu kategoriju aizsargājamās teritorijas un saglabāšanas objekti, kas aptvēra aptuveni 3,8 miljonus hektāru.<ref name="protected2025"/> Tie kalpo mežu, stepju, kalnu, piekrastes, mitrāju un tiem raksturīgo [[suga|sugu]] saglabāšanai. == Vides problēmas == Turcijas straujā [[industrializācija]], [[urbanizācija]] un [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugums ir palielinājis slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]] un [[dabas resursi]]em.<ref name="oecd2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Galvenās vides problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], pieaugošais ūdens patēriņš, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], dabisko [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.<ref name="oecd2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="oecd2025"/> Šīs problēmas dažādos reģionos izpaužas atšķirīgi — lielajās [[pilsēta|pilsētās]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centros nozīmīgāks ir piesārņojums, sausākajos [[Centrālā Anatolija|Centrālās]] un [[Dienvidaustrumu Anatolija|Dienvidaustrumu Anatolijas]] apgabalos — ūdens trūkums, sausums un zemes degradācija, bet [[Vidusjūra|Vidusjūras]] un [[Egejas jūra|Egejas jūras]] reģionos — arī paaugstināts mežu ugunsgrēku risks.<ref name="oecd2019"/><ref name="worldbank-ccdr">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Elmas göl.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Burdura ezers|Burdura ezera]] atkāpjošās piekrastes ainava. Ezera ūdens līmeņa un platības samazināšanās ilustrē pieaugošo ūdens resursu noslodzi un sausuma problēmas Turcijas iekšzemē]] Gaisa piesārņojums ir īpaši nozīmīga problēma lielajās pilsētās un rūpnieciski attīstītajos apgabalos. Galvenie piesārņojuma avoti ir [[enerģijas ražošana]], rūpnieciskā [[sadedzināšana]], [[autotransports]] un cietā kurināmā izmantošana [[apkure]]i. Slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un smalko daļiņu PM₂,₅ emisijas ir samazinājušās, taču sēra oksīdu un amonjaka emisijas ir pieaugušas. Lielāko daļu sēra oksīdu emisiju rada enerģijas ražošana, savukārt elektrostacijas un autotransports kopā rada vairāk nekā pusi slāpekļa oksīdu emisiju.<ref name="oecd2025"/> Iedzīvotāju vidējā pakļautība [[PM2.5|smalkajām daļiņām PM₂,₅]] joprojām ir augsta un ievērojami pārsniedz [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizācijas]] ieteikto gada vidējo līmeni — 5&nbsp;µg/m³.<ref name="oecd2025"/><ref name="who2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.who.int/publications/i/item/9789240034228 |title=WHO global air quality guidelines: particulate matter (PM₂.₅ and PM₁₀), ozone, nitrogen dioxide, sulfur dioxide and carbon monoxide |publisher=World Health Organization |date=2021-09-22 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] un [[brūnogles|brūnogļu]] izmantošana [[enerģētika|enerģētikā]] vienlaikus pasliktina [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] un rada [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] emisijas.<ref name="oecd2025"/><ref name="worldbank-green">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Nozīmīgs izaicinājums ir [[ūdens resursi|ūdens resursu]] izmantošana. Turcija nav ar [[saldūdens|saldūdens resursiem]] bagāta valsts, un tie valsts teritorijā ir izvietoti nevienmērīgi. Kopējā ūdens ieguve kopš 2007. gada ir palielinājusies līdz ar iedzīvotāju skaita, pilsētu un [[apūdeņošana|apūdeņojamo]] platību pieaugumu, nostādot valsti vidēji augsta [[ūdens stress|ūdens stresa]] apstākļos. Lielākais iegūtā saldūdens patērētājs ir [[lauksaimniecība]], kur ūdeni galvenokārt izmanto apūdeņošanai.<ref name="oecd2025"/> Lauksaimniecības vajadzībām tiek izmantotas aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā iegūtā ūdens, bet nozīmīgākie lauksaimniecības radītie ūdens piesārņotāji ir slāpekļa un fosfora savienojumi un [[pesticīds|pesticīdi]].<ref name="oecd-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/topics/policy-sub-issues/water-and-agriculture/oecd-water-policies-country-note-t%C3%BCrkiye.pdf |title=Türkiye: Agricultural Water Management |publisher=OECD |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Ūdens kvalitāti apdraud arī nepietiekami attīrīti sadzīves un rūpnieciskie [[notekūdeņi]]; lai gan pieslēgumu skaits notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir pieaudzis, tikai aptuveni 41 % iedzīvotāju ir pieejama terciārā jeb padziļinātā notekūdeņu attīrīšana.<ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņu izraisītais sausuma biežuma un ilguma pieaugums, kā arī nokrišņu režīma pārmaiņas pastiprina ūdens resursu trūkuma un kvalitātes problēmas.<ref name="oecd2019"/> Turcijas kalnainais [[reljefs]], sezonāli spēcīgie [[nokrišņi]], sausie klimatiskie apstākļi un ilgstošā [[zemes izmantošana]] rada labvēlīgus apstākļus augsnes degradācijai un erozijai. [[Ūdens erozija]] skar plašas valsts teritorijas, īpaši stāvas [[nogāze]]s un apgabalus ar retu [[veģetācija]]s segu.<ref name="erosion-plan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://faolex.fao.org/docs/pdf/tur164392.pdf |title=Action Plan of Combating Erosion 2013–2017 |publisher=Republic of Turkey, Ministry of Forestry and Water Affairs |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Pārmērīga [[ganīšana]], lauksaimniecības zemju izmantošana neatbilstoši to dabiskajām iespējām, nepiemērota augsnes apstrāde, [[mežu degradācija]] un zemes pārveidošana vājina veģetācijas segu un paātrina auglīgās [[augsne]]s virskārtas zudumu.<ref name="erosion-plan"/> Erozija samazina augsnes auglību un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] ražību, bet erozijas pārnestie [[nogulumi]] uzkrājas [[upe|upēs]], [[dambis|dambjos]] un [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]], samazinot to izmantošanas ilgumu un ietekmējot ūdens kvalitāti.<ref name="erosion-plan"/> Mežu ugunsgrēki ir īpaši nozīmīgs dabas un vides apdraudējums Turcijas Vidusjūras un Egejas jūras reģionos. Lielāko daļu mežu ugunsgrēku tieši vai netieši izraisa cilvēku darbība, taču karstas un sausas vasaras, ilgstoši sausuma periodi, [[karstuma vilnis|karstuma viļņi]], spēcīgs vējš un viegli uzliesmojoša veģetācija būtiski palielina uguns izplatīšanās ātrumu un postošumu.<ref name="wildfire2025">Bikem Ekberzade, Tolga Görüm, Furkan Karabacak, Semih Sami Akay, Ömer Lütfi Şen. [https://www.nature.com/articles/s44304-025-00120-4 Up in flames: the human factor behind a megafire in Mediterranean Türkiye]. ''npj Natural Hazards'', 2, 65, 2025. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1038/s44304-025-00120-4 10.1038/s44304-025-00120-4].</ref> Īpaši postoša bija [[2021. gada Turcijas mežu ugunsgrēki|2021. gada ugunsgrēku sezona]], kad plaši ugunsgrēki skāra valsts dienvidu un dienvidrietumu daļu. Lielākais vienlaidus ugunsgrēks izcēlās Manavgatas apvidū un skāra aptuveni 60&nbsp;000 hektāru mežu, krūmāju un lauku apdzīvoto teritoriju.<ref name="wildfire2025"/><ref name="worldbank-ccdr"/> Temperatūras paaugstināšanās, ilgāki sausuma periodi un ugunsbīstamu laikapstākļu pastiprināšanās palielina spēcīgu mežu ugunsgrēku risku nākotnē.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> [[Attēls:IstanbulGrowth1975and2011.png|thumbnail|upright=0.8|[[Stambula]]s apbūvētās teritorijas izplešanās no 1975. līdz 2011. gadam, attēlota ''[[NASA Landsat]]'' datos. Straujā urbanizācija ir būtiski pārveidojusi pilsētas apkārtnes ainavu]] Straujā urbanizācija ir radījusi papildu slodzi uz vidi. [[Apbūve|Apbūvēto]] teritoriju izplešanās, [[ceļš|ceļu]], transporta un rūpniecības [[infrastruktūra]]s attīstība ir pārveidojusi dabiskās [[ainava]]s un veicinājusi dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. OECD norāda, ka īpaši strauja pilsētu izplešanās notikusi lielo pilsētu apkārtnē.<ref name="oecd2025"/> Nozīmīgas ainavas un zemes izmantojuma pārmaiņas notikušas [[Stambula|Stambulas]], [[Ankara|Ankaras]], [[Izmira|Izmiras]] un citu strauji augošu pilsētu perifērijā. Urbanizācija ir saistīta arī ar lielāku enerģijas un ūdens patēriņu, transporta radīto piesārņojumu, [[atkritumu apsaimniekošana]]s un [[notekūdeņu attīrīšana]]s problēmām un gaisa kvalitātes pasliktināšanos.<ref name="oecd2019"/><ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņas pastiprina daudzas jau pastāvošās vides problēmas. Turcija kā Vidusjūras reģiona valsts ir īpaši pakļauta karstuma viļņiem, sausumam, pieaugošam ūdens stresam, mežu ugunsgrēkiem, [[ekstrēmi laikapstākļi|ekstrēmiem nokrišņiem]], [[plūdi]]em, zemes nogruvumiem un jūras līmeņa celšanās ietekmei.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> Šīs pārmaiņas apdraud lauksaimniecību, [[ūdensapgāde|ūdensapgādi]], [[mežs|mežus]], [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]], transporta un pilsētu infrastruktūru un [[piekraste]]s teritorijas.<ref name="worldbank-ccdr"/> Turcija 2021. gada oktobrī ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas.<ref name="worldbank-green"/><ref name="unfccc-lts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://unfccc.int/documents/643012 |title=2053 Long Term Climate Strategy |publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change |date=2024-11-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Klimata politikas īstenošanai ir pieņemtas Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija ar rīcības plānu un Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija ar rīcības plānu 2024.–2030. gadam.<ref name="climate-plans">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iklim.gov.tr/en/action-plans-i-121 |title=Action Plans |publisher=Republic of Türkiye, Climate Change Directorate |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas lielās bioloģiskās daudzveidības dēļ nozīmīga vides politikas daļa ir dabisko ekosistēmu un sugu aizsardzība. Savvaļas sugas un to dzīvotnes apdraud zemes mākslīga pārveidošana, dzīvotņu zudums un sadrumstalotība, urbanizācija, transporta un rūpniecības infrastruktūra, piesārņojums, intensīva ūdens izmantošana, [[invazīva suga|invazīvās sugas]] un klimata pārmaiņas.<ref name="oecd2025"/> Kopš 20. gadsimta beigām dabisko un daļēji dabisko teritoriju platība ir palielinājusies galvenokārt apmežošanas un mežu atjaunošanas rezultātā, taču pilsētu, transporta un rūpniecības izplešanās turpina palielināt slodzi uz dabisko vidi. Neraugoties uz aizsargājamo teritoriju tīklu, dabisko dzīvotņu saglabāšana, to kvalitātes uzturēšana un sadrumstalotības mazināšana joprojām ir būtiski bioloģiskās daudzveidības aizsardzības izaicinājumi.<ref name="oecd2025"/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija| ]] 72kd5ocp7ygaj2aow5z11wc7oznfr01 4506649 4506453 2026-08-14T04:22:23Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506649 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anatolia composite NASA.png|thumbnail|upright=1.4|Turcijas satelītattēlu apvienojums]] '''Turcijas ģeogrāfiju''' nosaka valsts novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]], kā arī starp [[Melnā jūra|Melnās jūras]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] baseiniem.<ref name="kuzucuoglu2019">Catherine Kuzucuoğlu. [https://doi.org/10.1007/978-3-030-03515-0_2 The Physical Geography of Turkey: An Outline]. Catherine Kuzucuoğlu, Attila Çiner, Nizamettin Kazancı (red.). ''Landscapes and Landforms of Turkey''. Springer, 2019, 7.–15. lpp. {{en ikona}}</ref> Lielākā daļa [[Turcija]]s teritorijas atrodas [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]], bet mazāka daļa — [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]].<ref name="hooglund-anatolia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/anatolia |title=Anatolia |last=Hooglund |first=Eric J. |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-21 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Valsti apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet tās ziemeļrietumos starp Anatoliju un [[Trāķija|Trāķiju]] atrodas [[Marmora jūra]].<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]], kas kopā veido [[Turcijas šaurumi|Turcijas šaurumu sistēmu]].<ref name="turcijas-saurumi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/straits-turkish |title=Straits, Turkish |author=J. C. Hurewitz |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Tā ir vienīgais dabiskais jūras ceļš, kas savieno Melno jūru ar Egejas jūru un līdz ar to ar Vidusjūras baseinu, tādēļ Bosforam un Dardaneļiem ir liela ģeogrāfiska, saimnieciska un stratēģiska nozīme.<ref name="turcijas-saurumi"/><ref name="bosfors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/bosporus |title=Bosporus |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas [[reljefs]] pārsvarā ir augstienains un kalnains. Anatolijas iekšieni aizņem plašas [[plakankalne]]s, kuras ziemeļos norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]; valsts austrumu daļā reljefs kļūst vēl augstāks un nelīdzenāks.<ref name="kuzucuoglu2019"/><ref name="hooglund-anatolia"/> Lielās augstuma atšķirības, [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums un atšķirīgais attālums no jūrām nosaka ievērojamu [[klimats|klimata]] un [[ainava|ainavu]] daudzveidību — no mitriem Melnās jūras piekrastes [[mežs|mežiem]] un [[Vidusjūras veģetācija]]s dienvidos un rietumos līdz sausākām [[Centrālā Anatolija|Centrālās Anatolijas]] plakankalnēm un [[kalniene|augstkalnu]] ainavām austrumos.<ref name="kuzucuoglu2019"/> Turcija atrodas sarežģītā un seismiski aktīvā [[tektonika|tektoniskās deformācijas]] zonā. [[Anatolijas plātne|Anatolijas plātnes]] kustība galvenokārt rietumu virzienā ir saistīta ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātņu]] mijiedarbību, bet lielu daļu šīs kustības uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumu]] sistēmas.<ref name="usgs-anatolia">Donna L. Whitney u. c. [https://www.usgs.gov/publications/breaking-plates-creation-east-anatolian-fault-anatolian-plate-and-a-tectonic-escape Breaking plates: Creation of the East Anatolian fault, the Anatolian plate, and a tectonic escape system]. ''Geology'', 2023. U.S. Geological Survey. DOI: [https://doi.org/10.1130/G51211.1 10.1130/G51211.1]. {{en ikona}}</ref> Kustības gar šīm aktīvajām lūzumu zonām rada augstu [[seismiskais apdraudējums|seismisko apdraudējumu]], un Turcijā regulāri notiek spēcīgas, reizēm postošas [[zemestrīce]]s.<ref name="amnh-fault">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/exhibitions/permanent/planet-earth/why-are-there-ocean-basins-continents-and-mountains/plate-tectonics/when-plates-move-past-each-other/anatolian-fault-turkey |title=Anatolian Fault, Turkey |publisher=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> == Ģeogrāfiskais stāvoklis == [[Attēls:Europe map turkey.png|thumbnail|upright=1.0|Turcijas novietojums [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s saskares zonā. Lielākā valsts daļa atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] Āzijā (gaiši zilā krāsā), bet [[Austrumtrāķija]] — Eiropā (tumši zilā krāsā)]] [[Turcija]] ir [[transkontinentāla valsts]], kas atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]].<ref name="latvijas-enciklopedija">„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.</ref> Lielākā daļa valsts teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]] — [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]] —, savukārt tās ziemeļrietumu daļu veido [[Austrumtrāķija]], kas ģeogrāfiski pieder [[Eiropa]]i.<ref name="encyclopedia-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas kopējā platība ir {{sk|783562}} km², no kuriem {{sk|769632}} km² ir sauszeme, bet {{sk|13930}} km² — iekšējie ūdeņi.<ref name="ebsco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas novietojums Eiropas un Āzijas saskares zonā vēsturiski veicinājis tās nozīmi kā saiknei starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionu]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]; Bosfors savieno Melno jūru ar Marmora jūru, bet Dardaneļi — Marmora jūru ar Egejas jūru.<ref name="bosfors"/><ref name="marmara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="dardaneli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Turcijai ir [[sauszemes robeža]] ar astoņām valstīm.<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Eiropas daļā tā robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos un [[Grieķija|Grieķiju]] rietumos, bet Āzijas daļā — ar [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanas Autonomo Republiku]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos un dienvidaustrumos.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="nahcivana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/commonwealth-independent-states-and-baltic-nations/cis-and-baltic-political-geography-53 |title=Nakhichevan |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Šāds robežu izvietojums savieno Turciju ar Balkānu, Kaukāza un Tuvo Austrumu [[ģeogrāfisks reģions|ģeogrāfiskajiem reģioniem]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Turciju no trim pusēm apskalo jūras. Ziemeļos tai ir plaša Melnās jūras [[piekraste]], rietumos — Egejas jūras piekraste, bet dienvidos — Vidusjūras piekraste.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Valsts ziemeļrietumos starp tās Eiropas un Āzijas daļu atrodas arī Marmora jūra.<ref name="marmara"/> Turciju tradicionāli iedala septiņos ģeogrāfiskos reģionos: [[Marmora jūras reģions|Marmora jūras reģionā]], [[Egejas jūras reģions|Egejas jūras reģionā]], [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras reģionā]], [[Centrālās Anatolijas reģions|Centrālās Anatolijas reģionā]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijas reģionā]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions|Dienvidaustrumu Anatolijas reģionā]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģionā]]. Šis iedalījums tika izveidots 1941. gada Pirmajā Turcijas ģeogrāfijas kongresā un nav administratīvs.<ref name="avci2011">Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}</ref> Turcijas ģeogrāfiskais stāvoklis pie Eiropas un Āzijas robežas un atrašanās pie Turcijas šaurumiem piešķir valstij ievērojamu stratēģisko nozīmi.<ref name="turcijas-saurumi"/> Bosfors un Dardaneļi ir vienīgā dabiskā jūras ceļa starp Melno jūru un Vidusjūru galvenie posmi, tādēļ tie ir nozīmīgi gan [[starptautiskā kuģniecība|starptautiskajai kuģniecībai]] un [[starptautiskā tirdzniecība|tirdzniecībai]], gan Melnās jūras valstu ekonomiskajai un militārajai [[drošība|drošībai]].<ref name="bosfors"/><ref name="dardaneli"/><ref name="turcijas-saurumi"/> Pa šaurumiem tiek pārvadāti arī ievērojami Krievijas un Kaspijas jūras reģiona naftas un naftas produktu apjomi, tādēļ tiem ir būtiska nozīme starptautiskajā [[enerģētika|enerģētikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eia.gov/international/analysis/special-topics/World_Oil_Transit_Chokepoints |title=World Oil Transit Chokepoints: Turkish Straits |publisher=U.S. Energy Information Administration |date=2026-03-03 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Vienlaikus Turcija atrodas sauszemes un [[transports|transporta]] ceļu krustpunktā starp Dienvidaustrumeiropu, Kaukāzu un Tuvajiem Austrumiem, kas tās ģeogrāfisko novietojumu padara nozīmīgu [[reģionālā politika|reģionālajā politikā]], tirdzniecībā, enerģētikā un drošības jautājumos.<ref name="latvijas-enciklopedija"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> == Reljefs == [[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]] Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts, kuras [[reljefs]] kopumā kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Valsts vidējais augstums pieaug no aptuveni 600 metriem rietumu daļā līdz vairāk nekā 1800 metriem austrumu augstienēs.<ref name="encyclopedia-turkey"/> [[Anatolija]]s iekšējo daļu aizņem plašā [[Anatolijas plakankalne]], kuru no piekrastes apgabaliem norobežo kalnu sistēmas. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dominē plakankalnes, [[ieplaka]]s un līdzenumi, kuru raksturīgais augstums ir aptuveni 600–1200 metru virs jūras līmeņa, savukārt valsts austrumu daļā vidējais augstums ievērojami pieaug.<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatolijas ziemeļu malu gar [[Melnā jūra|Melno jūru]] aizņem [[Pontijas kalni]] jeb Ziemeļanatolijas kalni. Tie vairākās grēdās stiepjas gandrīz visā Melnās jūras piekrastes garumā un daudzviet krasi nodala šauro piekrastes joslu no Anatolijas iekšienes.<ref name="hooglund-anatolia"/> Dienvidos Anatolijas plakankalni norobežo [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]], kas stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti un veido izteiktu dabisku robežu starp Centrālo Anatoliju un Vidusjūras piekrastes zemienēm.<ref name="hooglund-anatolia"/> Daudzas Tauru kalnu virsotnes pārsniedz 3000 metru augstumu.<ref name="turkey-mountains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas austrumu daļa ir ievērojami augstāka un kalnaināka. Tā ietver [[Armēnijas kalniene]]s rietumu daļu un [[Austrumanatolija]]s augstienes ar plašām augstām plakankalnēm, kalnu masīviem, vulkāniem un tektoniskām ieplakām. Austrumanatolijas augstienes vidējais augstums ir aptuveni 2000 metru virs jūras līmeņa.<ref name="sengor-2003">A. M. C. Şengör, Sinan Özeren, Tuğrul Genç un Ekrem Zor. [https://doi.org/10.1029/2003GL017858 “East Anatolian high plateau as a mantle-supported, north-south shortened domal structure”]. ''Geophysical Research Letters'', 30 (24), 2003. {{en ikona}}</ref> Šajā reģionā atrodas arī [[Vanas ezers]], kā arī [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s iztekas vai augšteces.<ref name="hooglund-anatolia"/> Austrumturcijā netālu no robežas ar [[Irāna|Irānu]] atrodas [[Ararats]] (turku: ''Ağrı Dağı'') — vulkānisks masīvs un Turcijas augstākais punkts. [[Lielais Ararats|Lielā Ararata]] virsotne sasniedz 5137 metrus virs jūras līmeņa, bet tai līdzās esošais [[Mazais Ararats]] — 3896 metrus.<ref name="turkey-mountains"/> Ararats kopā ar citiem Austrumanatolijas vulkāniskajiem kalniem, piemēram, [[Siphans|Siphanu]] un [[Tendireks|Tendireku]], ir viena no reģiona raksturīgākajām reljefa formām.<ref name="turkey-mountains"/> Atšķirīgs reljefs raksturīgs [[Egejas jūra]]s piekrastei [[Rietumanatolija|Rietumanatolijā]]. Šeit kalnu masīvi mijas ar tektoniskām ieplakām jeb [[grabens|grabeniem]], kas galvenokārt stiepjas austrumu–rietumu virzienā uz Egejas jūru. Pie nozīmīgākajām pieder [[Gediza]]s un [[Lielais Menderess|Lielā Menderesa]] grabeni, kas veidojušies Rietumanatolijas zemes garozas izstiepšanās apstākļos.<ref name="cohen-1995">H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}</ref> Līdzīga tektoniska ieplaka izveidojusies arī [[Mazais Menderess|Mazā Menderesa]] ielejā.<ref name="kucuk-menderes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistes.ub.edu/index.php/GEOACTA/article/view/1932 |title=Meaning of the Küçük Menderes graben in the tectonic framework of the central Menderes metamorphic core complex (western Turkey) |work=Geologica Acta |date=2009 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šajās ieplakās izveidojušās auglīgas zemienes un upju ielejas, bet kalnu grēdu un zemieņu mija veido stipri izrobotu Egejas jūras piekrasti ar daudziem līčiem un pussalām.<ref name="hooglund-anatolia"/> [[Attēls:Tectonic Map of Turkey.png|thumbnail|upright=1.2|Turcijas tektoniskā uzbūve. [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] kustību nosaka mijiedarbība starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātnēm]], bet nozīmīgākās aktīvās struktūras ir [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumi]]]] Turcijas reljefu lielā mērā nosaka tās sarežģītā [[tektonika|tektoniskā uzbūve]]. Anatolija atrodas mijiedarbības zonā starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātnēm]]. Arābijas plātnes virzīšanās uz ziemeļiem un sadursme ar Eirāziju veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos galvenokārt rietumu virzienā.<ref name="usgs-anatolia"/> Šo kustību lielā mērā ierobežo un uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], savukārt valsts rietumos dominē zemes garozas izstiepšanās un ar to saistīta grabenu veidošanās.<ref name="usgs-anatolia"/><ref name="cohen-1995"/> Aktīvās tektonikas dēļ Turcija ir ļoti seismiski aktīva valsts. Spēcīgas [[zemestrīce]]s īpaši saistītas ar Ziemeļanatolijas un Austrumanatolijas lūzumu sistēmām, kā arī Rietumanatolijas izstiepšanās zonu.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="usgs-anatolia"/> Ziemeļanatolijas lūzumā 20. gadsimtā notika virkne postošu zemestrīču, tostarp [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].<ref name="usgs-kocaeli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.<ref name="usgs-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Tādēļ zemestrīču risks ir viens no galvenajiem dabas apdraudējumiem Turcijā un būtisks būvnormatīvu, pilsētu plānošanas un katastrofu riska mazināšanas jautājums.<ref name="usgs-kocaeli"/> == Ūdeņi == [[Attēls:Turkey river basins.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas upju baseini. Vairāki no tiem, tostarp [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s baseini, turpinās ārpus valsts robežām]] Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido daudzas [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]. Valsts teritorija ir sadalīta 25 [[sateces baseins|upju baseinos]], un lielākā daļa upju sākas Turcijas teritorijā.<ref name="dsi-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kalnainā [[reljefs|reljefa]], nevienmērīgā [[nokrišņi|nokrišņu]] sadalījuma un atšķirīgā upju gultņu slīpuma dēļ upēm raksturīgas ievērojamas sezonālas [[caurplūdums|caurplūduma]], sanešu daudzuma un erozijas intensitātes svārstības. Daudzu upju lielais kritums rada ievērojamu [[hidroelektroenerģija]]s ražošanas potenciālu.<ref name="dsi-water"/> Nozīmīgākās starptautiskās upes ir [[Eifrata]] un [[Tigra]], kuru augšteces atrodas Turcijas austrumos. Eifrata veidojas, saplūstot [[Karasu (Eifratas satekupe)|Karasu]] un [[Murata]]s upei Austrumanatolijā, un plūst caur Turciju uz [[Sīrija|Sīriju]] un tālāk [[Irāka|Irāku]]. Tigra sākas Austrumturcijas kalnos un plūst dienvidaustrumu virzienā uz Irāku. Pie Kurnas abas upes savienojas, izveidojot [[Šatelaraba|Šatelarabu]], kas ietek [[Persijas līcis|Persijas līcī]].<ref name="escwa-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Eifrata un Tigra veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu un ir īpaši nozīmīgas [[ūdensapgāde]]i, [[apūdeņošana]]i un [[hidroenerģētika]]i.<ref name="escwa-water"/> Uz Eifratas Turcijā izbūvēti vairāki lieli [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s, tostarp [[Kebanas dambis|Kebanas]], [[Karakajas dambis|Karakajas]] un [[Ataturka dambis]], bet uz Tigras un tās pietekām — [[Kralkizi dambis|Kralkizi]], [[Tigras dambis|Tigras]] un [[Ilisu dambis]].<ref name="gap-projects">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gap.gov.tr/sayfa/gap-hakkinda/gap-genel-gerceklesmeler/ |title=GAP Genel Gerçekleşmeler |publisher=GAP Bölge Kalkınma İdaresi Başkanlığı |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref><ref name="escwa-water"/> [[Kizilirmaka]] ir garākā upe, kas gan sākas, gan ietek jūrā Turcijas teritorijā. Tā sākas Centrālās Anatolijas austrumu daļā, lielā lokā šķērso [[Anatolijas plakankalne|Anatolijas plakankalni]] un ietek [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]].<ref name="kizilirmak-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kureansiklopedi.com/tr/detay/kizilirmak-basin-8ce90 |title=Kızılırmak Basin |website=KÜRE Encyclopedia |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Upes garums avotos norādīts atšķirīgi: Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde norāda 1151 km,<ref name="dsi-water"/> bet Turcijas Vides, urbanizācijas un klimata pārmaiņu ministrijas Vides stāvokļa ziņojums — 1355 km.<ref name="turkey-environment-report">{{Tīmekļa atsauce |url=https://webdosya.csb.gov.tr/db/ced/ekitap/ekitap_cdr/files/basic-html/page41.html |title=7. Türkiye Çevre Durum Raporu |publisher=T.C. Çevre, Şehircilik ve İklim Değişikliği Bakanlığı |date=2025 |page=40 |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kizilirmakas ūdeņi tiek izmantoti apūdeņošanai un hidroelektroenerģijas ražošanai, bet upes lejtecē izveidojusies auglīgā [[Kizilirmakas delta]], kurā plašas teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes.<ref name="kizilirmak-encyclopedia"/><ref name="kizilirmak-unesco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/6125/ |title=Kızılırmak Delta Wetland and Bird Sanctuary |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2016 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vēl viena nozīmīga Anatolijas upe ir [[Sakārja]], kuras garums pēc Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvaldes datiem ir 824 km.<ref name="dsi-water"/> Tā sākas Anatolijas plakankalnē, plūst lielos lokos caur Centrālo un [[Ziemeļrietumanatolija|Ziemeļrietumu Anatoliju]] un ietek Melnajā jūrā.<ref name="sakarya-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/sakarya |title=Sakarya |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Aptuveni pusi Sakārjas baseina teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, savukārt uz upes izbūvēti vairāki dambji un hidroelektrostacijas.<ref name="sakarya-study">Salim Yaykiran, Gökhan Cuceloglu un Alpaslan Ekdal. [https://doi.org/10.3390/w11020271 “Estimation of Water Budget Components of the Sakarya River Basin by Using the WEAP-PGM Model”]. ''Water'', 11 (2), 271, 2019. {{en ikona}}</ref><ref name="sakarya-encyclopedia"/> Austrumturcijā sākas arī [[Araksa]] (turku: ''Aras''), kas plūst uz austrumiem caur [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]] un vēlāk savienojas ar [[Kūra (upe)|Kūru]]. Araksas kopgarums ir aptuveni 1072 km, bet tās sateces baseina platība — aptuveni {{sk|102000}} km².<ref name="iranica-aras">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/araxes-river/ |title=Araxes River |work=Encyclopædia Iranica |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde Turcijai pieskaitītā upes posma garumu norāda kā 548 km.<ref name="dsi-water"/> Araksa ietilpst [[Kaspijas jūra]]s sateces baseinā un kopā ar Kūru veido nozīmīgu Dienvidkaukāza pārrobežu upju sistēmu.<ref name="iranica-aras"/> [[Attēls:Lake Van and cathedral of the Holy Cross.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Vanas ezers]] un [[Akdamara]]s sala Austrumanatolijā. Vanas ezers ir Turcijas lielākais dabiskais ezers un beznoteces sāļš, stipri sārmains ezers]] Lielākais Turcijas dabiskais ezers ir [[Vanas ezers]], kas atrodas Austrumanatolijā. Turcijas oficiālajos avotos tā platība norādīta kā aptuveni 3713 km².<ref name="dsi-water"/><ref name="turkey-environment-report"/> Ezers atrodas tektoniski veidotā ieplakā, kuras attīstību ietekmējis arī vulkānisms; ar tuvējā [[Nemruts|Nemruta]] vulkāna darbību saistītās lavas plūsmas noslēdza ezera agrāko noteci.<ref name="goturkiye-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://goturkiye.com/blog/lake-van-akdamar-island |title=Lake Van and Akdamar Island: Lost Tales on a Sacred Isle |publisher=Türkiye Tourism Promotion and Development Agency |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezers ir [[beznoteces ezers]], tādēļ ūdens no tā aizplūst galvenokārt iztvaikojot. Ezera ūdens ir sāļš un izteikti sārmains — tā pH ir aptuveni 10.<ref name="nasa-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eol.jsc.nasa.gov/Collections/EarthObservatory/articles/LakeVanTurkey.htm |title=Lake Van, Turkey |publisher=NASA Johnson Space Center |date=2018-08-13 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šie apstākļi izveidojuši savdabīgu ekosistēmu, kurā sastopami lieli [[mikrobialīts|mikrobialītu]] veidojumi un sāļajam un sārmainajam ūdenim pielāgoti organismi.<ref name="nasa-van"/> Ezera piekrastei un salām, īpaši [[Akdamara]]i, ir nozīme tūrismā, bet starp Vanu un Tatvanu darbojas dzelzceļa vagonu, transportlīdzekļu un pasažieru prāmju satiksme.<ref name="goturkiye-van"/><ref name="tcdd-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcdd.gov.tr/en/lake-van-ferry |title=Lake Van Ferry |publisher=Turkish State Railways |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezera vietējā saimniecībā nozīmīga ir arī endēmiskās pērļu kefales jeb Vanas zivs (''[[Alburnus tarichi]]'') zveja.<ref name="van-fishery">Ö. Gezginç un Y. Cevger. [https://doi.org/10.52973/rcfcv-e34394 “Economic analysis of enterprises fishing Pearl Mullet (Alburnus tarichi Güldenstaedtii, 1814) in Lake Van”]. ''Revista Científica de la Facultad de Ciencias Veterinarias'', 34, 2024. {{en ikona}}</ref> Centrālajā Anatolijā atrodas [[Tuza ezers]] jeb Sāls ezers, kas pēc Vana ezera ir otrs lielākais dabiskais ezers Turcijā. Tas atrodas slēgtā tektoniskā baseinā un ir ļoti sekls un sāļš; tā vidējais dziļums ir mazāks par 0,5 metriem.<ref name="unesco-tuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Ezera platība ievērojami mainās atkarībā no gadalaika — pavasarī tā var sasniegt aptuveni 1642 km², bet vasarā spēcīgās [[iztvaikošana]]s dēļ liela daļa ezera izžūst, atstājot aptuveni 30 cm biezu sāls kārtu.<ref name="unesco-tuz"/> Ezers ir nozīmīga sāls ieguves vieta, kā arī starptautiski nozīmīgs mitrājs, kurā ligzdo un atpūšas daudzi ūdensputni, tostarp lielas [[flamingi|flamingu]] kolonijas.<ref name="unesco-tuz"/> Turcijas upēm un ezeriem ir liela saimnieciskā nozīme. Upju ūdeņi tiek izmantoti lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, dzeramā un rūpnieciskā ūdens nodrošināšanai un hidroelektroenerģijas ražošanai.<ref name="dsi-water"/> Upju baseinos tiek īstenoti arī plūdu un sanešu riska mazināšanas projekti.<ref name="dsi-flood">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/Sayfa/Detay/722 |title=Çevre ve Taşkın |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Īpaši liela mēroga ūdenssaimniecības projekti īstenoti Eifratas un Tigras baseinā [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] (GAP) ietvaros. Tajā sākotnēji tika paredzēta 22 dambju, 19 hidroelektrostaciju un apūdeņošanas sistēmu izbūve aptuveni 1,8 miljoniem hektāru zemes.<ref name="gap-overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt ezeriem ir nozīme zvejniecībā, tūrismā un dabas aizsardzībā, bet atsevišķos slēgtajos ezeros — arī minerālresursu ieguvē; īpaši nozīmīga ir sāls ieguve Tuza ezerā.<ref name="van-fishery"/><ref name="goturkiye-van"/><ref name="unesco-tuz"/> == Klimats == [[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]] Turcijas [[klimats]] ir daudzveidīgs, un to nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums, apkārtējās [[jūra]]s, teritorijas [[augstums virs jūras līmeņa]], reljefa paaugstināšanās austrumu virzienā un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.<ref name="iyigun2013">Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}</ref> [[Piekraste]]s apgabalos jūru ietekmē klimats ir maigāks, savukārt [[Pontijas kalni]] un [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]] veido nozīmīgu šķērsli jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanai [[Anatolija]]s iekšienē, kur tādēļ izteiktākas ir [[kontinentāls klimats|kontinentālā klimata]] pazīmes.<ref name="ebsco"/> Galvenie reģionālie klimata veidi ir [[Vidusjūras klimats]] dienvidu un rietumu piekrastē, mitrs Melnās jūras piekrastes klimats un pussausi vai kontinentāli klimata apstākļi valsts iekšienē un austrumos. [[Marmora jūra]]s apkārtne veido pārejas apgabalu starp Melnās jūras, Vidusjūras un kontinentālā klimata ietekmi.<ref name="fao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Vidusjūras klimats raksturīgs Turcijas dienvidu piekrastei un lielai daļai [[Egejas jūra]]s piekrastes. Vasaras šeit ir karstas, saulainas un sausas, bet ziemas — maigas un lietainas. Lielākā [[nokrišņi|nokrišņu]] daļa izkrīt gada vēsajā pusē, savukārt vasarās iespējami ilgstoši sausuma periodi.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Egejas jūras piekrastē kalnu grēdas lielākoties stiepjas perpendikulāri krastam, tādēļ jūras ietekme pa upju ielejām var iesniegties samērā tālu iekšzemē. Jūras tuvuma dēļ gada [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības piekrastē ir mazākas nekā Anatolijas iekšienē.<ref name="fao"/> Turcijas ziemeļu piekrastē valda mitrs Melnās jūras piekrastes klimats, kam raksturīgs salīdzinoši vienmērīgs nokrišņu sadalījums visa gada garumā. Vasaras parasti ir mēreni siltas un mitras, bet ziemas piekrastē — salīdzinoši maigas.<ref name="ebsco"/> Visvairāk nokrišņu saņem [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes austrumu daļa, kur mitrās gaisa masas, paceļoties gar Pontijas kalnu pret jūru vērstajām [[nogāze|nogāzēm]], rada bagātīgus [[orogrāfiskie nokrišņi|orogrāfiskos nokrišņus]]. Nokrišņu daudzums piekrastē samazinās virzienā no austrumiem uz rietumiem.<ref name="fao"/> [[Rize]]s apkārtnē nokrišņi ir bagātīgi visos gada mēnešos; Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāta ilggadīgie novērojumi Rizes stacijā uzrāda vairāk nekā 90 mm nokrišņu pat sausākajos mēnešos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=RIZE |title=Rize — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Snowy mountains near Erzurum from Dogu Express 2025.jpeg|thumbnail|upright=1.0|Sniegoti kalni [[Erzuruma]]s apkārtnē Austrumanatolijā. Lielais augstums un kontinentalitāte šajā reģionā nosaka garas, aukstas un sniegotas ziemas]] Anatolijas iekšienē dominē pussausi un kontinentāli klimata apstākļi. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] vasaras ir siltas vai karstas un samērā sausas, bet ziemas — aukstas; ziemā regulāri iespējams [[sniegs]]. Tā kā apkārtējās kalnu grēdas ievērojami samazina jūras ietekmi, gada temperatūras svārstības šeit ir daudz lielākas nekā piekrastē.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Nokrišņu kopumā ir mazāk nekā piekrastes reģionos, un Centrālās Anatolijas iekšējās [[ieplaka]]s, kur gada nokrišņu daudzums vietām nesasniedz 300 mm, pieder pie sausākajiem valsts apgabaliem.<ref name="fao"/> Austrumturcijas [[augstiene|augstienēs]] lielā augstuma un [[kontinentalitāte]]s dēļ sastopams īpaši skarbs kontinentāls un [[kalnu klimats]]. Ziemas ir garas, aukstas un sniegotas, bet vasaras — salīdzinoši īsas; temperatūra līdz ar augstumu ievērojami pazeminās.<ref name="ebsco"/> [[Austrumanatolija]]s augstākajās vietās ziemas temperatūra ir daudz zemāka nekā piekrastes reģionos, un [[sniega sega]] var saglabāties ilgstoši. Piemēram, [[Erzuruma|Erzurumā]] janvāra ilggadējā vidējā temperatūra ir ap −9 °C, bet vidējā minimālā temperatūra — ap −14 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=ERZURUM |title=Erzurum — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Reģionālās klimata atšķirības būtiski ietekmē Turcijas [[augājs|veģetāciju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību. Mitrajā Melnās jūras reģionā ir izplatīti [[meži]] un mitrumprasīgas [[kultūraugi|kultūras]], Vidusjūras un Egejas piekrastē — siltummīloši kultūraugi, bet pussausajā Centrālajā Anatolijā nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]].<ref name="ebsco"/><ref name="fao"/> == Daba == [[Attēls:TR Yedigöller asv2021-10 img02.jpg|thumbnail|upright=1.0|Rudens ainava [[Jedigelleras nacionālais parks|Jedigelleras nacionālajā parkā]] Turcijas ziemeļrietumos. Turcijas mežus veido ļoti atšķirīgas lapkoku un skujkoku sugas, kuru izplatību nosaka klimats un augstums]] Turcijas [[bioloģiskā daudzveidība|dabas daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[bioģeogrāfiskais reģions|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, izteiktās [[klimats|klimata]] un [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības, kā arī kalnainais [[reljefs]].<ref name="atalay2017">İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].</ref><ref name="noroozi2019">Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].</ref> Valstī sastopami vairāki atšķirīgi [[augājs|veģetācijas]] tipi un augstumjoslas: mitri [[mežs|meži]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē, [[Vidusjūras veģetācija|Vidusjūras mūžzaļais augājs]] un [[priedes|priežu]] meži rietumu un dienvidu piekrastē, [[stepe]]s un [[mežastepe]]s [[Anatolija]]s iekšienē, kā arī [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]] augstākajos kalnos.<ref name="atalay1986">İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].</ref> Meži aizņem aptuveni 30 % Turcijas teritorijas. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku to kopējā platība bija 23,38 miljoni [[hektārs|hektāru]].<ref name="forest2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Mežu sastāvs dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Melnās jūras piekrastes mitrajos apgabalos izplatīti [[dižskābarži|dižskābaržu]], [[ozoli|ozolu]], [[skābarži|skābaržu]], [[alkšņi|alkšņu]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži, bet Pontijas kalnos sastopamas arī [[egles|egļu]] un [[baltegles|baltegļu]] audzes.<ref name="oneearth-north">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/northern-anatolian-conifer-and-deciduous-forests/ |title=Northern Anatolian Conifer and Deciduous Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="atalay1986"/> Rietumu un dienvidu Anatolijā nozīmīgas ir [[melnā priede]] (''Pinus nigra'') un [[Turcijas priede]] (''Pinus brutia''), kā arī [[Libānas ciedrs]] (''Cedrus libani''), [[kadiķi]], baltegles un dažādas ozolu sugas.<ref name="atalay1986"/> [[Anatolijas plakankalne]]s sausākajos iekšējos apgabalos raksturīgas stepes un mežastepes. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dabisko veģetāciju lielā mērā veido [[graudzāļu dzimta|graudzāles]], citi [[lakstaugs|lakstaugi]] un pret [[sausums|sausumu]] izturīgi [[krūms|krūmi]]. Stepju līdzenumus un ieplakas vietām ieskauj skraji ozolu krūmāji un kadiķu audzes, bet augstākās un mitrākās vietās sastopami arī priežu meži.<ref name="oneearth-central">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/central-anatolian-steppe-and-woodlands/ |title=Central Anatolian Steppe and Woodlands |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Virzienā uz kalnu augstākajām daļām mežastepju veģetācija pāriet subalpīnās un [[alpīnā pļava|alpīnās pļavās]]. Stepju [[ainava]]s pašreizējo izplatību un sastāvu būtiski ietekmējusi arī ilgstoša [[lauksaimniecība]], mežu izciršana un [[ganīšana|lopu ganīšana]].<ref name="oneearth-central"/> [[Egejas jūra]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastē izplatīts Vidusjūras augājs, kas pielāgojies karstām, sausām vasarām un maigām, mitrākām ziemām. Zemākajos augstumos raksturīgs [[makijs]] — blīvas [[mūžzaļš augs|mūžzaļu]], cietlapainu krūmu un nelielu koku audzes. Tajās sastopami mūžzaļie ozoli, [[zemeņkoks|zemeņkoki]], [[lauri (augi)|lauri]], [[pistācija]]s, [[olīvkoki]], [[ceratonijas]] un citi pret sausumu izturīgi augi.<ref name="oneearth-aegean">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/aegean-and-western-turkey-sclerophyllous-and-mixed-forests/ |title=Aegean and Western Turkey Sclerophyllous and Mixed Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Makijs bieži veido mozaīku ar Turcijas priedes mežiem.<ref name="oneearth-aegean"/> Augstāk [[Tauru kalni|Tauru kalnos]] sastopami melnās priedes, Libānas ciedra, baltegļu un kadiķu meži, bet virs [[koku robeža|koku augšanas robežas]] — kalnu pļavas un zemo krūmu veģetācija.<ref name="atalay1986"/> Turcijas [[fauna|dzīvnieku valsts]] ir daudzveidīga, jo valstī līdzās sastopami Vidusjūras, [[Eiropa]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Rietumāzija]]s faunas elementi. Mežos un kalnos dzīvo [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis|Eirāzijas lūsis]], [[mežacūka]], [[staltbriedis]], [[stirna]] un [[savvaļas kaza]], kā arī daudzas [[plēsīgie putni|plēsīgo putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas.<ref name="oneearth-north"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> Starp retākajiem lielajiem [[plēsējs|plēsējiem]] ir [[Anatolijas leopards]]. Pēc ilgstoša perioda, kad pastāvēja šaubas par tā izdzīvošanu Turcijā, leoparda klātbūtne atkārtoti apstiprināta ar [[fotolamata|fotolamatām]], pēdu nospiedumiem un citām novērošanas metodēm.<ref name="leopard2021">Ahmet Karataş, Şafak Bulut, Burak Akbaba. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09397140.2021.1924419 Camera trap records confirm the survival of the Leopard (''Panthera pardus'' L., 1758) in eastern Turkey]. ''Zoology in the Middle East'', 2021. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/09397140.2021.1924419 10.1080/09397140.2021.1924419].</ref><ref name="leopard2022">Şağdan Başkaya u. c. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24750263.2022.2105963 New records of the Anatolian leopard (''Panthera pardus tulliana'') in Türkiye]. ''The European Zoological Journal'', 89(1), 2022, 991.–1001. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/24750263.2022.2105963 10.1080/24750263.2022.2105963].</ref> [[Attēls:Helleborus vesicarius - Hellobore 2020-03-07 07.jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas endēmiskais augs ''[[Helleborus vesicarius]]'' Osmanijes ilā. Sarežģītais reljefs un biotopu izolācija veicinājusi lielu endēmisko augu daudzveidību Anatolijā]] Īpaši ievērojams ir Turcijas [[endēmisms]]. Turcijas nacionālās bioloģiskās daudzveidības datubāzes publiski pieejamajā statistikā reģistrēts 3301 endēmisks un 391 lokāli endēmisks [[taksons]].<ref name="noah">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nuhungemisi.tarimorman.gov.tr/public/istatistik |title=Nuh'un Gemisi Ulusal Biyolojik Çeşitlilik Veritabanı — İstatistik |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Endēmisko augu daudzveidība ir īpaši liela Anatolijas kalnu masīvos, tostarp Tauru kalnos, Anatolijas diagonāles apgabalā un Pontijas kalnu austrumu daļā. Sarežģītais reljefs, augstuma un klimatisko apstākļu atšķirības, kā arī biotopu ģeogrāfiskā izolācija ir veicinājusi lielu lokālo endēmu daudzveidību.<ref name="noroozi2019"/> Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Turcijā izveidots plašs [[aizsargājama dabas teritorija|aizsargājamo dabas teritoriju]] tīkls. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku valstī bija 50 [[nacionālais parks|nacionālie parki]], 274 dabas parki, 32 [[dabas rezervāts|dabas aizsardzības teritorijas]] un 111 [[dabas piemineklis|dabas pieminekļi]], kā arī savvaļas dzīvnieku aizsardzības teritorijas un vairāku kategoriju [[mitrājs|mitrāji]].<ref name="protected2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai Turcijā bija noteiktas 14 [[Rāmsaras konvencija]]s teritorijas.<ref name="protected2025"/> Ministrijas statistikas sistēmā kopumā bija uzskaitītas 1788 dažādu kategoriju aizsargājamās teritorijas un saglabāšanas objekti, kas aptvēra aptuveni 3,8 miljonus hektāru.<ref name="protected2025"/> Tie kalpo mežu, stepju, kalnu, piekrastes, mitrāju un tiem raksturīgo [[suga|sugu]] saglabāšanai. == Vides problēmas == Turcijas straujā [[industrializācija]], [[urbanizācija]] un [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugums ir palielinājis slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]] un [[dabas resursi]]em.<ref name="oecd2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Galvenās vides problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], pieaugošais ūdens patēriņš, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], dabisko [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.<ref name="oecd2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="oecd2025"/> Šīs problēmas dažādos reģionos izpaužas atšķirīgi — lielajās [[pilsēta|pilsētās]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centros nozīmīgāks ir piesārņojums, sausākajos [[Centrālā Anatolija|Centrālās]] un [[Dienvidaustrumu Anatolija|Dienvidaustrumu Anatolijas]] apgabalos — ūdens trūkums, sausums un zemes degradācija, bet [[Vidusjūra|Vidusjūras]] un [[Egejas jūra|Egejas jūras]] reģionos — arī paaugstināts mežu ugunsgrēku risks.<ref name="oecd2019"/><ref name="worldbank-ccdr">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Elmas göl.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Burdura ezers|Burdura ezera]] atkāpjošās piekrastes ainava. Ezera ūdens līmeņa un platības samazināšanās ilustrē pieaugošo ūdens resursu noslodzi un sausuma problēmas Turcijas iekšzemē]] Gaisa piesārņojums ir īpaši nozīmīga problēma lielajās pilsētās un rūpnieciski attīstītajos apgabalos. Galvenie piesārņojuma avoti ir [[enerģijas ražošana]], rūpnieciskā [[sadedzināšana]], [[autotransports]] un cietā kurināmā izmantošana [[apkure]]i. Slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un smalko daļiņu PM₂,₅ emisijas ir samazinājušās, taču sēra oksīdu un amonjaka emisijas ir pieaugušas. Lielāko daļu sēra oksīdu emisiju rada enerģijas ražošana, savukārt elektrostacijas un autotransports kopā rada vairāk nekā pusi slāpekļa oksīdu emisiju.<ref name="oecd2025"/> Iedzīvotāju vidējā pakļautība [[PM2.5|smalkajām daļiņām PM₂,₅]] joprojām ir augsta un ievērojami pārsniedz [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizācijas]] ieteikto gada vidējo līmeni — 5&nbsp;µg/m³.<ref name="oecd2025"/><ref name="who2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.who.int/publications/i/item/9789240034228 |title=WHO global air quality guidelines: particulate matter (PM₂.₅ and PM₁₀), ozone, nitrogen dioxide, sulfur dioxide and carbon monoxide |publisher=World Health Organization |date=2021-09-22 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] un [[brūnogles|brūnogļu]] izmantošana [[enerģētika|enerģētikā]] vienlaikus pasliktina [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] un rada [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] emisijas.<ref name="oecd2025"/><ref name="worldbank-green">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Nozīmīgs izaicinājums ir [[ūdens resursi|ūdens resursu]] izmantošana. Turcija nav ar [[saldūdens|saldūdens resursiem]] bagāta valsts, un tie valsts teritorijā ir izvietoti nevienmērīgi. Kopējā ūdens ieguve kopš 2007. gada ir palielinājusies līdz ar iedzīvotāju skaita, pilsētu un [[apūdeņošana|apūdeņojamo]] platību pieaugumu, nostādot valsti vidēji augsta [[ūdens stress|ūdens stresa]] apstākļos. Lielākais iegūtā saldūdens patērētājs ir [[lauksaimniecība]], kur ūdeni galvenokārt izmanto apūdeņošanai.<ref name="oecd2025"/> Lauksaimniecības vajadzībām tiek izmantotas aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā iegūtā ūdens, bet nozīmīgākie lauksaimniecības radītie ūdens piesārņotāji ir slāpekļa un fosfora savienojumi un [[pesticīds|pesticīdi]].<ref name="oecd-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/topics/policy-sub-issues/water-and-agriculture/oecd-water-policies-country-note-t%C3%BCrkiye.pdf |title=Türkiye: Agricultural Water Management |publisher=OECD |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Ūdens kvalitāti apdraud arī nepietiekami attīrīti sadzīves un rūpnieciskie [[notekūdeņi]]; lai gan pieslēgumu skaits notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir pieaudzis, tikai aptuveni 41 % iedzīvotāju ir pieejama terciārā jeb padziļinātā notekūdeņu attīrīšana.<ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņu izraisītais sausuma biežuma un ilguma pieaugums, kā arī nokrišņu režīma pārmaiņas pastiprina ūdens resursu trūkuma un kvalitātes problēmas.<ref name="oecd2019"/> Turcijas kalnainais [[reljefs]], sezonāli spēcīgie [[nokrišņi]], sausie klimatiskie apstākļi un ilgstošā [[zemes izmantošana]] rada labvēlīgus apstākļus augsnes degradācijai un erozijai. [[Ūdens erozija]] skar plašas valsts teritorijas, īpaši stāvas [[nogāze]]s un apgabalus ar retu [[veģetācija]]s segu.<ref name="erosion-plan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://faolex.fao.org/docs/pdf/tur164392.pdf |title=Action Plan of Combating Erosion 2013–2017 |publisher=Republic of Turkey, Ministry of Forestry and Water Affairs |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Pārmērīga [[ganīšana]], lauksaimniecības zemju izmantošana neatbilstoši to dabiskajām iespējām, nepiemērota augsnes apstrāde, [[mežu degradācija]] un zemes pārveidošana vājina veģetācijas segu un paātrina auglīgās [[augsne]]s virskārtas zudumu.<ref name="erosion-plan"/> Erozija samazina augsnes auglību un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] ražību, bet erozijas pārnestie [[nogulumi]] uzkrājas [[upe|upēs]], [[dambis|dambjos]] un [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]], samazinot to izmantošanas ilgumu un ietekmējot ūdens kvalitāti.<ref name="erosion-plan"/> Mežu ugunsgrēki ir īpaši nozīmīgs dabas un vides apdraudējums Turcijas Vidusjūras un Egejas jūras reģionos. Lielāko daļu mežu ugunsgrēku tieši vai netieši izraisa cilvēku darbība, taču karstas un sausas vasaras, ilgstoši sausuma periodi, [[karstuma vilnis|karstuma viļņi]], spēcīgs vējš un viegli uzliesmojoša veģetācija būtiski palielina uguns izplatīšanās ātrumu un postošumu.<ref name="wildfire2025">Bikem Ekberzade, Tolga Görüm, Furkan Karabacak, Semih Sami Akay, Ömer Lütfi Şen. [https://www.nature.com/articles/s44304-025-00120-4 Up in flames: the human factor behind a megafire in Mediterranean Türkiye]. ''npj Natural Hazards'', 2, 65, 2025. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1038/s44304-025-00120-4 10.1038/s44304-025-00120-4].</ref> Īpaši postoša bija [[2021. gada Turcijas mežu ugunsgrēki|2021. gada ugunsgrēku sezona]], kad plaši ugunsgrēki skāra valsts dienvidu un dienvidrietumu daļu. Lielākais vienlaidus ugunsgrēks izcēlās Manavgatas apvidū un skāra aptuveni 60&nbsp;000 hektāru mežu, krūmāju un lauku apdzīvoto teritoriju.<ref name="wildfire2025"/><ref name="worldbank-ccdr"/> Temperatūras paaugstināšanās, ilgāki sausuma periodi un ugunsbīstamu laikapstākļu pastiprināšanās palielina spēcīgu mežu ugunsgrēku risku nākotnē.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> [[Attēls:IstanbulGrowth1975and2011.png|thumbnail|upright=0.8|[[Stambula]]s apbūvētās teritorijas izplešanās no 1975. līdz 2011. gadam, attēlota ''[[NASA Landsat]]'' datos. Straujā urbanizācija ir būtiski pārveidojusi pilsētas apkārtnes ainavu]] Straujā urbanizācija ir radījusi papildu slodzi uz vidi. [[Apbūve|Apbūvēto]] teritoriju izplešanās, [[ceļš|ceļu]], transporta un rūpniecības [[infrastruktūra]]s attīstība ir pārveidojusi dabiskās [[ainava]]s un veicinājusi dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. OECD norāda, ka īpaši strauja pilsētu izplešanās notikusi lielo pilsētu apkārtnē.<ref name="oecd2025"/> Nozīmīgas ainavas un zemes izmantojuma pārmaiņas notikušas [[Stambula|Stambulas]], [[Ankara|Ankaras]], [[Izmira|Izmiras]] un citu strauji augošu pilsētu perifērijā. Urbanizācija ir saistīta arī ar lielāku enerģijas un ūdens patēriņu, transporta radīto piesārņojumu, [[atkritumu apsaimniekošana]]s un [[notekūdeņu attīrīšana]]s problēmām un gaisa kvalitātes pasliktināšanos.<ref name="oecd2019"/><ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņas pastiprina daudzas jau pastāvošās vides problēmas. Turcija kā Vidusjūras reģiona valsts ir īpaši pakļauta karstuma viļņiem, sausumam, pieaugošam ūdens stresam, mežu ugunsgrēkiem, [[ekstrēmi laikapstākļi|ekstrēmiem nokrišņiem]], [[plūdi]]em, zemes nogruvumiem un jūras līmeņa celšanās ietekmei.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> Šīs pārmaiņas apdraud lauksaimniecību, [[ūdensapgāde|ūdensapgādi]], [[mežs|mežus]], [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]], transporta un pilsētu infrastruktūru un [[piekraste]]s teritorijas.<ref name="worldbank-ccdr"/> Turcija 2021. gada oktobrī ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas.<ref name="worldbank-green"/><ref name="unfccc-lts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://unfccc.int/documents/643012 |title=2053 Long Term Climate Strategy |publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change |date=2024-11-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Klimata politikas īstenošanai ir pieņemtas Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija ar rīcības plānu un Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija ar rīcības plānu 2024.–2030. gadam.<ref name="climate-plans">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iklim.gov.tr/en/action-plans-i-121 |title=Action Plans |publisher=Republic of Türkiye, Climate Change Directorate |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas lielās bioloģiskās daudzveidības dēļ nozīmīga vides politikas daļa ir dabisko ekosistēmu un sugu aizsardzība. Savvaļas sugas un to dzīvotnes apdraud zemes mākslīga pārveidošana, dzīvotņu zudums un sadrumstalotība, urbanizācija, transporta un rūpniecības infrastruktūra, piesārņojums, intensīva ūdens izmantošana, [[invazīva suga|invazīvās sugas]] un klimata pārmaiņas.<ref name="oecd2025"/> Kopš 20. gadsimta beigām dabisko un daļēji dabisko teritoriju platība ir palielinājusies galvenokārt apmežošanas un mežu atjaunošanas rezultātā, taču pilsētu, transporta un rūpniecības izplešanās turpina palielināt slodzi uz dabisko vidi. Neraugoties uz aizsargājamo teritoriju tīklu, dabisko dzīvotņu saglabāšana, to kvalitātes uzturēšana un sadrumstalotības mazināšana joprojām ir būtiski bioloģiskās daudzveidības aizsardzības izaicinājumi.<ref name="oecd2025"/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija| ]] lempi2o9k8rvvgnfm8knamqeshlx7z9 4506722 4506649 2026-08-14T09:15:55Z Treisijs 347 4506722 wikitext text/x-wiki {{Infokaste | bodystyle = width:27em; | abovestyle = background:#e30a17; color:#fff; font-size:125%; | above = Turcijas ģeogrāfija | image = [[Attēls:Anatolia composite NASA.png|280px|alt=Turcijas satelītattēlu apvienojums]] | caption = Turcijas satelītattēlu apvienojums | headerstyle = background:#e30a17; color:#fff; | labelstyle = width:39%; vertical-align:top; | header1 = Novietojums un teritorija | label2 = Ģeogrāfiskais stāvoklis | data2 = [[Dienvidaustrumeiropa]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzija]]<ref name="latvijas-enciklopedija" /> | label3 = Galvenās valsts daļas | data3 = [[Anatolija]] (Āzijā) un [[Austrumtrāķija]] (Eiropā)<ref name="hooglund-anatolia" /> | label4 = Platība | data4 = {{sk|783562}} km²<br><small>sauszeme — {{sk|769632}} km²;<br>iekšējie ūdeņi — {{sk|13930}} km²</small><ref name="ebsco" /> | label5 = Sauszemes robežvalstis | data5 = 8 — [[Bulgārija]], [[Grieķija]], [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Azerbaidžāna]] (caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]]), [[Irāna]], [[Irāka]] un [[Sīrija]]<ref name="encyclopedia-turkey" /><ref name="nahcivana" /> | label6 = Jūras | data6 = [[Melnā jūra]], [[Marmora jūra]], [[Egejas jūra]] un [[Vidusjūra]]<ref name="hooglund-anatolia" /> | label7 = Galvenie šaurumi | data7 = [[Bosfors]] un [[Dardaneļi]] ([[Turcijas šaurumi|Turcijas šaurumu sistēma]])<ref name="turcijas-saurumi" /> | header10 = Teritoriālais iedalījums | label11 = Ģeogrāfiskie reģioni | data11 = 7 (nav administratīvi):<br><small>[[Marmora jūras reģions|Marmora jūras]], [[Egejas jūras reģions|Egejas jūras]], [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras]], [[Centrālās Anatolijas reģions|Centrālās Anatolijas]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijas]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions|Dienvidaustrumu Anatolijas]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]]</small><ref name="avci2011" /> | label12 = Administratīvais iedalījums | data12 = 81 [[Turcijas ili|ils]] un 973 [[Turcijas ilčes|ilčes]]<ref name="geo-nvi-973">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nvi.gov.tr/mernis |title=Merkezi Nüfus İdaresi Sistemi (MERNİS) |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı Nüfus ve Vatandaşlık İşleri Genel Müdürlüğü |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> | header20 = Reljefs | label21 = Reljefa raksturs | data21 = Pārsvarā augstienes; valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]]<ref name="kuzucuoglu2019" /> | label22 = Galvenās kalnu sistēmas | data22 = [[Pontijas kalni]] un [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]<ref name="hooglund-anatolia" /> | label23 = Augstākais punkts | data23 = [[Lielais Ararats]] — {{sk|5137}} m vjl.<ref name="turkey-mountains" /> | header30 = Iekšējie ūdeņi | label31 = Upju baseini | data31 = 25<ref name="dsi-water" /> | label32 = Galvenās upes | data32 = [[Kizilirmaka]], [[Sakārja]], [[Eifrata]], [[Tigra]] un [[Araksa]]<ref name="dsi-water" /><ref name="escwa-water" /> | label33 = Lielākais dabiskais ezers | data33 = [[Vanas ezers]] — aptuveni {{sk|3713}} km²<ref name="dsi-water" /><ref name="turkey-environment-report" /> | header40 = Klimats, tektonika un apdraudējumi | label41 = Galvenie klimata tipi | data41 = [[Vidusjūras klimats]] dienvidu un rietumu piekrastē; mitrs Melnās jūras piekrastes klimats; pussauss un [[kontinentāls klimats]] valsts iekšienē; kalnu klimats austrumos<ref name="iyigun2013" /><ref name="fao" /> | label42 = Tektoniskais novietojums | data42 = [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloks]] starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātni]]<ref name="usgs-anatolia" /> | label43 = Galvenie aktīvie lūzumi | data43 = [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]]<ref name="usgs-anatolia" /> | label44 = Galvenie dabas apdraudējumi | data44 = [[zemestrīce]]s, [[plūdi]], [[zemes nogruvums|zemes nogruvumi]], [[sausums]] un [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]]<ref name="oecd2025" /><ref name="worldbank-ccdr" /> | belowstyle = background:#f7f7f7; | below = [[Turcijas reģioni|Ģeogrāfiskie reģioni]] · [[Turcijas administratīvais iedalījums|Administratīvais iedalījums]] · [[Vides problēmas Turcijā|Vides problēmas]] }} '''Turcijas ģeogrāfiju''' nosaka valsts novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]], kā arī starp [[Melnā jūra|Melnās jūras]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] baseiniem.<ref name="kuzucuoglu2019">Catherine Kuzucuoğlu. [https://doi.org/10.1007/978-3-030-03515-0_2 The Physical Geography of Turkey: An Outline]. Catherine Kuzucuoğlu, Attila Çiner, Nizamettin Kazancı (red.). ''Landscapes and Landforms of Turkey''. Springer, 2019, 7.–15. lpp. {{en ikona}}</ref> Lielākā daļa [[Turcija]]s teritorijas atrodas [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]], bet mazāka daļa — [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]].<ref name="hooglund-anatolia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/anatolia |title=Anatolia |last=Hooglund |first=Eric J. |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-21 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Valsti apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet tās ziemeļrietumos starp Anatoliju un [[Trāķija|Trāķiju]] atrodas [[Marmora jūra]].<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]], kas kopā veido [[Turcijas šaurumi|Turcijas šaurumu sistēmu]].<ref name="turcijas-saurumi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/straits-turkish |title=Straits, Turkish |author=J. C. Hurewitz |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Tā ir vienīgais dabiskais jūras ceļš, kas savieno Melno jūru ar Egejas jūru un līdz ar to ar Vidusjūras baseinu, tādēļ Bosforam un Dardaneļiem ir liela ģeogrāfiska, saimnieciska un stratēģiska nozīme.<ref name="turcijas-saurumi"/><ref name="bosfors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/bosporus |title=Bosporus |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas [[reljefs]] pārsvarā ir augstienains un kalnains. Anatolijas iekšieni aizņem plašas [[plakankalne]]s, kuras ziemeļos norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]; valsts austrumu daļā reljefs kļūst vēl augstāks un nelīdzenāks.<ref name="kuzucuoglu2019"/><ref name="hooglund-anatolia"/> Lielās augstuma atšķirības, [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums un atšķirīgais attālums no jūrām nosaka ievērojamu [[klimats|klimata]] un [[ainava|ainavu]] daudzveidību — no mitriem Melnās jūras piekrastes [[mežs|mežiem]] un [[Vidusjūras veģetācija]]s dienvidos un rietumos līdz sausākām [[Centrālā Anatolija|Centrālās Anatolijas]] plakankalnēm un [[kalniene|augstkalnu]] ainavām austrumos.<ref name="kuzucuoglu2019"/> Turcija atrodas sarežģītā un seismiski aktīvā [[tektonika|tektoniskās deformācijas]] zonā. [[Anatolijas plātne|Anatolijas plātnes]] kustība galvenokārt rietumu virzienā ir saistīta ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātņu]] mijiedarbību, bet lielu daļu šīs kustības uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumu]] sistēmas.<ref name="usgs-anatolia">Donna L. Whitney u. c. [https://www.usgs.gov/publications/breaking-plates-creation-east-anatolian-fault-anatolian-plate-and-a-tectonic-escape Breaking plates: Creation of the East Anatolian fault, the Anatolian plate, and a tectonic escape system]. ''Geology'', 2023. U.S. Geological Survey. DOI: [https://doi.org/10.1130/G51211.1 10.1130/G51211.1]. {{en ikona}}</ref> Kustības gar šīm aktīvajām lūzumu zonām rada augstu [[seismiskais apdraudējums|seismisko apdraudējumu]], un Turcijā regulāri notiek spēcīgas, reizēm postošas [[zemestrīce]]s.<ref name="amnh-fault">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/exhibitions/permanent/planet-earth/why-are-there-ocean-basins-continents-and-mountains/plate-tectonics/when-plates-move-past-each-other/anatolian-fault-turkey |title=Anatolian Fault, Turkey |publisher=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> == Ģeogrāfiskais stāvoklis == [[Turcija]] ir [[transkontinentāla valsts]], kas atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]].<ref name="latvijas-enciklopedija">„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.</ref> Lielākā daļa valsts teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]] — [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]] —, savukārt tās ziemeļrietumu daļu veido [[Austrumtrāķija]], kas ģeogrāfiski pieder [[Eiropa]]i.<ref name="encyclopedia-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas kopējā platība ir {{sk|783562}} km², no kuriem {{sk|769632}} km² ir sauszeme, bet {{sk|13930}} km² — iekšējie ūdeņi.<ref name="ebsco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas novietojums Eiropas un Āzijas saskares zonā vēsturiski veicinājis tās nozīmi kā saiknei starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionu]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]; Bosfors savieno Melno jūru ar Marmora jūru, bet Dardaneļi — Marmora jūru ar Egejas jūru.<ref name="bosfors"/><ref name="marmara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="dardaneli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> [[Attēls:Europe map turkey.png|thumbnail|left|upright=1.0|Turcijas novietojums [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s saskares zonā. Lielākā valsts daļa atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] Āzijā (gaiši zilā krāsā), bet [[Austrumtrāķija]] — Eiropā (tumši zilā krāsā)]] Turcijai ir [[sauszemes robeža]] ar astoņām valstīm.<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Eiropas daļā tā robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos un [[Grieķija|Grieķiju]] rietumos, bet Āzijas daļā — ar [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanas Autonomo Republiku]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos un dienvidaustrumos.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="nahcivana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/commonwealth-independent-states-and-baltic-nations/cis-and-baltic-political-geography-53 |title=Nakhichevan |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Šāds robežu izvietojums savieno Turciju ar Balkānu, Kaukāza un Tuvo Austrumu [[ģeogrāfisks reģions|ģeogrāfiskajiem reģioniem]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Turciju no trim pusēm apskalo jūras. Ziemeļos tai ir plaša Melnās jūras [[piekraste]], rietumos — Egejas jūras piekraste, bet dienvidos — Vidusjūras piekraste.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Valsts ziemeļrietumos starp tās Eiropas un Āzijas daļu atrodas arī Marmora jūra.<ref name="marmara"/> Turciju tradicionāli iedala septiņos ģeogrāfiskos reģionos: [[Marmora jūras reģions|Marmora jūras reģionā]], [[Egejas jūras reģions|Egejas jūras reģionā]], [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras reģionā]], [[Centrālās Anatolijas reģions|Centrālās Anatolijas reģionā]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijas reģionā]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions|Dienvidaustrumu Anatolijas reģionā]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģionā]]. Šis iedalījums tika izveidots 1941. gada Pirmajā Turcijas ģeogrāfijas kongresā un nav administratīvs.<ref name="avci2011">Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}</ref> Turcijas ģeogrāfiskais stāvoklis pie Eiropas un Āzijas robežas un atrašanās pie Turcijas šaurumiem piešķir valstij ievērojamu stratēģisko nozīmi.<ref name="turcijas-saurumi"/> Bosfors un Dardaneļi ir vienīgā dabiskā jūras ceļa starp Melno jūru un Vidusjūru galvenie posmi, tādēļ tie ir nozīmīgi gan [[starptautiskā kuģniecība|starptautiskajai kuģniecībai]] un [[starptautiskā tirdzniecība|tirdzniecībai]], gan Melnās jūras valstu ekonomiskajai un militārajai [[drošība|drošībai]].<ref name="bosfors"/><ref name="dardaneli"/><ref name="turcijas-saurumi"/> Pa šaurumiem tiek pārvadāti arī ievērojami Krievijas un Kaspijas jūras reģiona naftas un naftas produktu apjomi, tādēļ tiem ir būtiska nozīme starptautiskajā [[enerģētika|enerģētikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eia.gov/international/analysis/special-topics/World_Oil_Transit_Chokepoints |title=World Oil Transit Chokepoints: Turkish Straits |publisher=U.S. Energy Information Administration |date=2026-03-03 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Vienlaikus Turcija atrodas sauszemes un [[transports|transporta]] ceļu krustpunktā starp Dienvidaustrumeiropu, Kaukāzu un Tuvajiem Austrumiem, kas tās ģeogrāfisko novietojumu padara nozīmīgu [[reģionālā politika|reģionālajā politikā]], tirdzniecībā, enerģētikā un drošības jautājumos.<ref name="latvijas-enciklopedija"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> == Reljefs == [[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]] Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts, kuras [[reljefs]] kopumā kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Valsts vidējais augstums pieaug no aptuveni 600 metriem rietumu daļā līdz vairāk nekā 1800 metriem austrumu augstienēs.<ref name="encyclopedia-turkey"/> [[Anatolija]]s iekšējo daļu aizņem plašā [[Anatolijas plakankalne]], kuru no piekrastes apgabaliem norobežo kalnu sistēmas. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dominē plakankalnes, [[ieplaka]]s un līdzenumi, kuru raksturīgais augstums ir aptuveni 600–1200 metru virs jūras līmeņa, savukārt valsts austrumu daļā vidējais augstums ievērojami pieaug.<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatolijas ziemeļu malu gar [[Melnā jūra|Melno jūru]] aizņem [[Pontijas kalni]] jeb Ziemeļanatolijas kalni. Tie vairākās grēdās stiepjas gandrīz visā Melnās jūras piekrastes garumā un daudzviet krasi nodala šauro piekrastes joslu no Anatolijas iekšienes.<ref name="hooglund-anatolia"/> Dienvidos Anatolijas plakankalni norobežo [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]], kas stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti un veido izteiktu dabisku robežu starp Centrālo Anatoliju un Vidusjūras piekrastes zemienēm.<ref name="hooglund-anatolia"/> Daudzas Tauru kalnu virsotnes pārsniedz 3000 metru augstumu.<ref name="turkey-mountains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas austrumu daļa ir ievērojami augstāka un kalnaināka. Tā ietver [[Armēnijas kalniene]]s rietumu daļu un [[Austrumanatolija]]s augstienes ar plašām augstām plakankalnēm, kalnu masīviem, vulkāniem un tektoniskām ieplakām. Austrumanatolijas augstienes vidējais augstums ir aptuveni 2000 metru virs jūras līmeņa.<ref name="sengor-2003">A. M. C. Şengör, Sinan Özeren, Tuğrul Genç un Ekrem Zor. [https://doi.org/10.1029/2003GL017858 “East Anatolian high plateau as a mantle-supported, north-south shortened domal structure”]. ''Geophysical Research Letters'', 30 (24), 2003. {{en ikona}}</ref> Šajā reģionā atrodas arī [[Vanas ezers]], kā arī [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s iztekas vai augšteces.<ref name="hooglund-anatolia"/> Austrumturcijā netālu no robežas ar [[Irāna|Irānu]] atrodas [[Ararats]] (turku: ''Ağrı Dağı'') — vulkānisks masīvs un Turcijas augstākais punkts. [[Lielais Ararats|Lielā Ararata]] virsotne sasniedz 5137 metrus virs jūras līmeņa, bet tai līdzās esošais [[Mazais Ararats]] — 3896 metrus.<ref name="turkey-mountains"/> Ararats kopā ar citiem Austrumanatolijas vulkāniskajiem kalniem, piemēram, [[Siphans|Siphanu]] un [[Tendireks|Tendireku]], ir viena no reģiona raksturīgākajām reljefa formām.<ref name="turkey-mountains"/> Atšķirīgs reljefs raksturīgs [[Egejas jūra]]s piekrastei [[Rietumanatolija|Rietumanatolijā]]. Šeit kalnu masīvi mijas ar tektoniskām ieplakām jeb [[grabens|grabeniem]], kas galvenokārt stiepjas austrumu–rietumu virzienā uz Egejas jūru. Pie nozīmīgākajām pieder [[Gediza]]s un [[Lielais Menderess|Lielā Menderesa]] grabeni, kas veidojušies Rietumanatolijas zemes garozas izstiepšanās apstākļos.<ref name="cohen-1995">H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}</ref> Līdzīga tektoniska ieplaka izveidojusies arī [[Mazais Menderess|Mazā Menderesa]] ielejā.<ref name="kucuk-menderes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistes.ub.edu/index.php/GEOACTA/article/view/1932 |title=Meaning of the Küçük Menderes graben in the tectonic framework of the central Menderes metamorphic core complex (western Turkey) |work=Geologica Acta |date=2009 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šajās ieplakās izveidojušās auglīgas zemienes un upju ielejas, bet kalnu grēdu un zemieņu mija veido stipri izrobotu Egejas jūras piekrasti ar daudziem līčiem un pussalām.<ref name="hooglund-anatolia"/> [[Attēls:Tectonic Map of Turkey.png|thumbnail|upright=1.2|Turcijas tektoniskā uzbūve. [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] kustību nosaka mijiedarbība starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātnēm]], bet nozīmīgākās aktīvās struktūras ir [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumi]]]] Turcijas reljefu lielā mērā nosaka tās sarežģītā [[tektonika|tektoniskā uzbūve]]. Anatolija atrodas mijiedarbības zonā starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātnēm]]. Arābijas plātnes virzīšanās uz ziemeļiem un sadursme ar Eirāziju veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos galvenokārt rietumu virzienā.<ref name="usgs-anatolia"/> Šo kustību lielā mērā ierobežo un uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], savukārt valsts rietumos dominē zemes garozas izstiepšanās un ar to saistīta grabenu veidošanās.<ref name="usgs-anatolia"/><ref name="cohen-1995"/> Aktīvās tektonikas dēļ Turcija ir ļoti seismiski aktīva valsts. Spēcīgas [[zemestrīce]]s īpaši saistītas ar Ziemeļanatolijas un Austrumanatolijas lūzumu sistēmām, kā arī Rietumanatolijas izstiepšanās zonu.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="usgs-anatolia"/> Ziemeļanatolijas lūzumā 20. gadsimtā notika virkne postošu zemestrīču, tostarp [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].<ref name="usgs-kocaeli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.<ref name="usgs-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Tādēļ zemestrīču risks ir viens no galvenajiem dabas apdraudējumiem Turcijā un būtisks būvnormatīvu, pilsētu plānošanas un katastrofu riska mazināšanas jautājums.<ref name="usgs-kocaeli"/> == Ūdeņi == [[Attēls:Turkey river basins.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas upju baseini. Vairāki no tiem, tostarp [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s baseini, turpinās ārpus valsts robežām]] Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido daudzas [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]. Valsts teritorija ir sadalīta 25 [[sateces baseins|upju baseinos]], un lielākā daļa upju sākas Turcijas teritorijā.<ref name="dsi-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kalnainā [[reljefs|reljefa]], nevienmērīgā [[nokrišņi|nokrišņu]] sadalījuma un atšķirīgā upju gultņu slīpuma dēļ upēm raksturīgas ievērojamas sezonālas [[caurplūdums|caurplūduma]], sanešu daudzuma un erozijas intensitātes svārstības. Daudzu upju lielais kritums rada ievērojamu [[hidroelektroenerģija]]s ražošanas potenciālu.<ref name="dsi-water"/> Nozīmīgākās starptautiskās upes ir [[Eifrata]] un [[Tigra]], kuru augšteces atrodas Turcijas austrumos. Eifrata veidojas, saplūstot [[Karasu (Eifratas satekupe)|Karasu]] un [[Murata]]s upei Austrumanatolijā, un plūst caur Turciju uz [[Sīrija|Sīriju]] un tālāk [[Irāka|Irāku]]. Tigra sākas Austrumturcijas kalnos un plūst dienvidaustrumu virzienā uz Irāku. Pie Kurnas abas upes savienojas, izveidojot [[Šatelaraba|Šatelarabu]], kas ietek [[Persijas līcis|Persijas līcī]].<ref name="escwa-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Eifrata un Tigra veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu un ir īpaši nozīmīgas [[ūdensapgāde]]i, [[apūdeņošana]]i un [[hidroenerģētika]]i.<ref name="escwa-water"/> Uz Eifratas Turcijā izbūvēti vairāki lieli [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s, tostarp [[Kebanas dambis|Kebanas]], [[Karakajas dambis|Karakajas]] un [[Ataturka dambis]], bet uz Tigras un tās pietekām — [[Kralkizi dambis|Kralkizi]], [[Tigras dambis|Tigras]] un [[Ilisu dambis]].<ref name="gap-projects">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gap.gov.tr/sayfa/gap-hakkinda/gap-genel-gerceklesmeler/ |title=GAP Genel Gerçekleşmeler |publisher=GAP Bölge Kalkınma İdaresi Başkanlığı |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref><ref name="escwa-water"/> [[Kizilirmaka]] ir garākā upe, kas gan sākas, gan ietek jūrā Turcijas teritorijā. Tā sākas Centrālās Anatolijas austrumu daļā, lielā lokā šķērso [[Anatolijas plakankalne|Anatolijas plakankalni]] un ietek [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]].<ref name="kizilirmak-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kureansiklopedi.com/tr/detay/kizilirmak-basin-8ce90 |title=Kızılırmak Basin |website=KÜRE Encyclopedia |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Upes garums avotos norādīts atšķirīgi: Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde norāda 1151 km,<ref name="dsi-water"/> bet Turcijas Vides, urbanizācijas un klimata pārmaiņu ministrijas Vides stāvokļa ziņojums — 1355 km.<ref name="turkey-environment-report">{{Tīmekļa atsauce |url=https://webdosya.csb.gov.tr/db/ced/ekitap/ekitap_cdr/files/basic-html/page41.html |title=7. Türkiye Çevre Durum Raporu |publisher=T.C. Çevre, Şehircilik ve İklim Değişikliği Bakanlığı |date=2025 |page=40 |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kizilirmakas ūdeņi tiek izmantoti apūdeņošanai un hidroelektroenerģijas ražošanai, bet upes lejtecē izveidojusies auglīgā [[Kizilirmakas delta]], kurā plašas teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes.<ref name="kizilirmak-encyclopedia"/><ref name="kizilirmak-unesco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/6125/ |title=Kızılırmak Delta Wetland and Bird Sanctuary |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2016 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vēl viena nozīmīga Anatolijas upe ir [[Sakārja]], kuras garums pēc Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvaldes datiem ir 824 km.<ref name="dsi-water"/> Tā sākas Anatolijas plakankalnē, plūst lielos lokos caur Centrālo un [[Ziemeļrietumanatolija|Ziemeļrietumu Anatoliju]] un ietek Melnajā jūrā.<ref name="sakarya-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/sakarya |title=Sakarya |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Aptuveni pusi Sakārjas baseina teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, savukārt uz upes izbūvēti vairāki dambji un hidroelektrostacijas.<ref name="sakarya-study">Salim Yaykiran, Gökhan Cuceloglu un Alpaslan Ekdal. [https://doi.org/10.3390/w11020271 “Estimation of Water Budget Components of the Sakarya River Basin by Using the WEAP-PGM Model”]. ''Water'', 11 (2), 271, 2019. {{en ikona}}</ref><ref name="sakarya-encyclopedia"/> Austrumturcijā sākas arī [[Araksa]] (turku: ''Aras''), kas plūst uz austrumiem caur [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]] un vēlāk savienojas ar [[Kūra (upe)|Kūru]]. Araksas kopgarums ir aptuveni 1072 km, bet tās sateces baseina platība — aptuveni {{sk|102000}} km².<ref name="iranica-aras">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/araxes-river/ |title=Araxes River |work=Encyclopædia Iranica |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde Turcijai pieskaitītā upes posma garumu norāda kā 548 km.<ref name="dsi-water"/> Araksa ietilpst [[Kaspijas jūra]]s sateces baseinā un kopā ar Kūru veido nozīmīgu Dienvidkaukāza pārrobežu upju sistēmu.<ref name="iranica-aras"/> [[Attēls:Lake Van and cathedral of the Holy Cross.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Vanas ezers]] un [[Akdamara]]s sala Austrumanatolijā. Vanas ezers ir Turcijas lielākais dabiskais ezers un beznoteces sāļš, stipri sārmains ezers]] Lielākais Turcijas dabiskais ezers ir [[Vanas ezers]], kas atrodas Austrumanatolijā. Turcijas oficiālajos avotos tā platība norādīta kā aptuveni 3713 km².<ref name="dsi-water"/><ref name="turkey-environment-report"/> Ezers atrodas tektoniski veidotā ieplakā, kuras attīstību ietekmējis arī vulkānisms; ar tuvējā [[Nemruts|Nemruta]] vulkāna darbību saistītās lavas plūsmas noslēdza ezera agrāko noteci.<ref name="goturkiye-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://goturkiye.com/blog/lake-van-akdamar-island |title=Lake Van and Akdamar Island: Lost Tales on a Sacred Isle |publisher=Türkiye Tourism Promotion and Development Agency |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezers ir [[beznoteces ezers]], tādēļ ūdens no tā aizplūst galvenokārt iztvaikojot. Ezera ūdens ir sāļš un izteikti sārmains — tā pH ir aptuveni 10.<ref name="nasa-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eol.jsc.nasa.gov/Collections/EarthObservatory/articles/LakeVanTurkey.htm |title=Lake Van, Turkey |publisher=NASA Johnson Space Center |date=2018-08-13 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šie apstākļi izveidojuši savdabīgu ekosistēmu, kurā sastopami lieli [[mikrobialīts|mikrobialītu]] veidojumi un sāļajam un sārmainajam ūdenim pielāgoti organismi.<ref name="nasa-van"/> Ezera piekrastei un salām, īpaši [[Akdamara]]i, ir nozīme tūrismā, bet starp Vanu un Tatvanu darbojas dzelzceļa vagonu, transportlīdzekļu un pasažieru prāmju satiksme.<ref name="goturkiye-van"/><ref name="tcdd-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcdd.gov.tr/en/lake-van-ferry |title=Lake Van Ferry |publisher=Turkish State Railways |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezera vietējā saimniecībā nozīmīga ir arī endēmiskās pērļu kefales jeb Vanas zivs (''[[Alburnus tarichi]]'') zveja.<ref name="van-fishery">Ö. Gezginç un Y. Cevger. [https://doi.org/10.52973/rcfcv-e34394 “Economic analysis of enterprises fishing Pearl Mullet (Alburnus tarichi Güldenstaedtii, 1814) in Lake Van”]. ''Revista Científica de la Facultad de Ciencias Veterinarias'', 34, 2024. {{en ikona}}</ref> Centrālajā Anatolijā atrodas [[Tuza ezers]] jeb Sāls ezers, kas pēc Vana ezera ir otrs lielākais dabiskais ezers Turcijā. Tas atrodas slēgtā tektoniskā baseinā un ir ļoti sekls un sāļš; tā vidējais dziļums ir mazāks par 0,5 metriem.<ref name="unesco-tuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Ezera platība ievērojami mainās atkarībā no gadalaika — pavasarī tā var sasniegt aptuveni 1642 km², bet vasarā spēcīgās [[iztvaikošana]]s dēļ liela daļa ezera izžūst, atstājot aptuveni 30 cm biezu sāls kārtu.<ref name="unesco-tuz"/> Ezers ir nozīmīga sāls ieguves vieta, kā arī starptautiski nozīmīgs mitrājs, kurā ligzdo un atpūšas daudzi ūdensputni, tostarp lielas [[flamingi|flamingu]] kolonijas.<ref name="unesco-tuz"/> Turcijas upēm un ezeriem ir liela saimnieciskā nozīme. Upju ūdeņi tiek izmantoti lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, dzeramā un rūpnieciskā ūdens nodrošināšanai un hidroelektroenerģijas ražošanai.<ref name="dsi-water"/> Upju baseinos tiek īstenoti arī plūdu un sanešu riska mazināšanas projekti.<ref name="dsi-flood">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/Sayfa/Detay/722 |title=Çevre ve Taşkın |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Īpaši liela mēroga ūdenssaimniecības projekti īstenoti Eifratas un Tigras baseinā [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] (GAP) ietvaros. Tajā sākotnēji tika paredzēta 22 dambju, 19 hidroelektrostaciju un apūdeņošanas sistēmu izbūve aptuveni 1,8 miljoniem hektāru zemes.<ref name="gap-overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt ezeriem ir nozīme zvejniecībā, tūrismā un dabas aizsardzībā, bet atsevišķos slēgtajos ezeros — arī minerālresursu ieguvē; īpaši nozīmīga ir sāls ieguve Tuza ezerā.<ref name="van-fishery"/><ref name="goturkiye-van"/><ref name="unesco-tuz"/> == Klimats == [[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]] Turcijas [[klimats]] ir daudzveidīgs, un to nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums, apkārtējās [[jūra]]s, teritorijas [[augstums virs jūras līmeņa]], reljefa paaugstināšanās austrumu virzienā un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.<ref name="iyigun2013">Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}</ref> [[Piekraste]]s apgabalos jūru ietekmē klimats ir maigāks, savukārt [[Pontijas kalni]] un [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]] veido nozīmīgu šķērsli jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanai [[Anatolija]]s iekšienē, kur tādēļ izteiktākas ir [[kontinentāls klimats|kontinentālā klimata]] pazīmes.<ref name="ebsco"/> Galvenie reģionālie klimata veidi ir [[Vidusjūras klimats]] dienvidu un rietumu piekrastē, mitrs Melnās jūras piekrastes klimats un pussausi vai kontinentāli klimata apstākļi valsts iekšienē un austrumos. [[Marmora jūra]]s apkārtne veido pārejas apgabalu starp Melnās jūras, Vidusjūras un kontinentālā klimata ietekmi.<ref name="fao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Vidusjūras klimats raksturīgs Turcijas dienvidu piekrastei un lielai daļai [[Egejas jūra]]s piekrastes. Vasaras šeit ir karstas, saulainas un sausas, bet ziemas — maigas un lietainas. Lielākā [[nokrišņi|nokrišņu]] daļa izkrīt gada vēsajā pusē, savukārt vasarās iespējami ilgstoši sausuma periodi.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Egejas jūras piekrastē kalnu grēdas lielākoties stiepjas perpendikulāri krastam, tādēļ jūras ietekme pa upju ielejām var iesniegties samērā tālu iekšzemē. Jūras tuvuma dēļ gada [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības piekrastē ir mazākas nekā Anatolijas iekšienē.<ref name="fao"/> Turcijas ziemeļu piekrastē valda mitrs Melnās jūras piekrastes klimats, kam raksturīgs salīdzinoši vienmērīgs nokrišņu sadalījums visa gada garumā. Vasaras parasti ir mēreni siltas un mitras, bet ziemas piekrastē — salīdzinoši maigas.<ref name="ebsco"/> Visvairāk nokrišņu saņem [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes austrumu daļa, kur mitrās gaisa masas, paceļoties gar Pontijas kalnu pret jūru vērstajām [[nogāze|nogāzēm]], rada bagātīgus [[orogrāfiskie nokrišņi|orogrāfiskos nokrišņus]]. Nokrišņu daudzums piekrastē samazinās virzienā no austrumiem uz rietumiem.<ref name="fao"/> [[Rize]]s apkārtnē nokrišņi ir bagātīgi visos gada mēnešos; Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāta ilggadīgie novērojumi Rizes stacijā uzrāda vairāk nekā 90 mm nokrišņu pat sausākajos mēnešos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=RIZE |title=Rize — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Snowy mountains near Erzurum from Dogu Express 2025.jpeg|thumbnail|upright=1.0|Sniegoti kalni [[Erzuruma]]s apkārtnē Austrumanatolijā. Lielais augstums un kontinentalitāte šajā reģionā nosaka garas, aukstas un sniegotas ziemas]] Anatolijas iekšienē dominē pussausi un kontinentāli klimata apstākļi. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] vasaras ir siltas vai karstas un samērā sausas, bet ziemas — aukstas; ziemā regulāri iespējams [[sniegs]]. Tā kā apkārtējās kalnu grēdas ievērojami samazina jūras ietekmi, gada temperatūras svārstības šeit ir daudz lielākas nekā piekrastē.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Nokrišņu kopumā ir mazāk nekā piekrastes reģionos, un Centrālās Anatolijas iekšējās [[ieplaka]]s, kur gada nokrišņu daudzums vietām nesasniedz 300 mm, pieder pie sausākajiem valsts apgabaliem.<ref name="fao"/> Austrumturcijas [[augstiene|augstienēs]] lielā augstuma un [[kontinentalitāte]]s dēļ sastopams īpaši skarbs kontinentāls un [[kalnu klimats]]. Ziemas ir garas, aukstas un sniegotas, bet vasaras — salīdzinoši īsas; temperatūra līdz ar augstumu ievērojami pazeminās.<ref name="ebsco"/> [[Austrumanatolija]]s augstākajās vietās ziemas temperatūra ir daudz zemāka nekā piekrastes reģionos, un [[sniega sega]] var saglabāties ilgstoši. Piemēram, [[Erzuruma|Erzurumā]] janvāra ilggadējā vidējā temperatūra ir ap −9 °C, bet vidējā minimālā temperatūra — ap −14 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=ERZURUM |title=Erzurum — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Reģionālās klimata atšķirības būtiski ietekmē Turcijas [[augājs|veģetāciju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību. Mitrajā Melnās jūras reģionā ir izplatīti [[meži]] un mitrumprasīgas [[kultūraugi|kultūras]], Vidusjūras un Egejas piekrastē — siltummīloši kultūraugi, bet pussausajā Centrālajā Anatolijā nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]].<ref name="ebsco"/><ref name="fao"/> == Daba == [[Attēls:TR Yedigöller asv2021-10 img02.jpg|thumbnail|upright=1.0|Rudens ainava [[Jedigelleras nacionālais parks|Jedigelleras nacionālajā parkā]] Turcijas ziemeļrietumos. Turcijas mežus veido ļoti atšķirīgas lapkoku un skujkoku sugas, kuru izplatību nosaka klimats un augstums]] Turcijas [[bioloģiskā daudzveidība|dabas daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[bioģeogrāfiskais reģions|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, izteiktās [[klimats|klimata]] un [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības, kā arī kalnainais [[reljefs]].<ref name="atalay2017">İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].</ref><ref name="noroozi2019">Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].</ref> Valstī sastopami vairāki atšķirīgi [[augājs|veģetācijas]] tipi un augstumjoslas: mitri [[mežs|meži]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē, [[Vidusjūras veģetācija|Vidusjūras mūžzaļais augājs]] un [[priedes|priežu]] meži rietumu un dienvidu piekrastē, [[stepe]]s un [[mežastepe]]s [[Anatolija]]s iekšienē, kā arī [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]] augstākajos kalnos.<ref name="atalay1986">İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].</ref> Meži aizņem aptuveni 30 % Turcijas teritorijas. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku to kopējā platība bija 23,38 miljoni [[hektārs|hektāru]].<ref name="forest2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Mežu sastāvs dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Melnās jūras piekrastes mitrajos apgabalos izplatīti [[dižskābarži|dižskābaržu]], [[ozoli|ozolu]], [[skābarži|skābaržu]], [[alkšņi|alkšņu]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži, bet Pontijas kalnos sastopamas arī [[egles|egļu]] un [[baltegles|baltegļu]] audzes.<ref name="oneearth-north">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/northern-anatolian-conifer-and-deciduous-forests/ |title=Northern Anatolian Conifer and Deciduous Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="atalay1986"/> Rietumu un dienvidu Anatolijā nozīmīgas ir [[melnā priede]] (''Pinus nigra'') un [[Turcijas priede]] (''Pinus brutia''), kā arī [[Libānas ciedrs]] (''Cedrus libani''), [[kadiķi]], baltegles un dažādas ozolu sugas.<ref name="atalay1986"/> [[Anatolijas plakankalne]]s sausākajos iekšējos apgabalos raksturīgas stepes un mežastepes. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dabisko veģetāciju lielā mērā veido [[graudzāļu dzimta|graudzāles]], citi [[lakstaugs|lakstaugi]] un pret [[sausums|sausumu]] izturīgi [[krūms|krūmi]]. Stepju līdzenumus un ieplakas vietām ieskauj skraji ozolu krūmāji un kadiķu audzes, bet augstākās un mitrākās vietās sastopami arī priežu meži.<ref name="oneearth-central">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/central-anatolian-steppe-and-woodlands/ |title=Central Anatolian Steppe and Woodlands |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Virzienā uz kalnu augstākajām daļām mežastepju veģetācija pāriet subalpīnās un [[alpīnā pļava|alpīnās pļavās]]. Stepju [[ainava]]s pašreizējo izplatību un sastāvu būtiski ietekmējusi arī ilgstoša [[lauksaimniecība]], mežu izciršana un [[ganīšana|lopu ganīšana]].<ref name="oneearth-central"/> [[Egejas jūra]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastē izplatīts Vidusjūras augājs, kas pielāgojies karstām, sausām vasarām un maigām, mitrākām ziemām. Zemākajos augstumos raksturīgs [[makijs]] — blīvas [[mūžzaļš augs|mūžzaļu]], cietlapainu krūmu un nelielu koku audzes. Tajās sastopami mūžzaļie ozoli, [[zemeņkoks|zemeņkoki]], [[lauri (augi)|lauri]], [[pistācija]]s, [[olīvkoki]], [[ceratonijas]] un citi pret sausumu izturīgi augi.<ref name="oneearth-aegean">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/aegean-and-western-turkey-sclerophyllous-and-mixed-forests/ |title=Aegean and Western Turkey Sclerophyllous and Mixed Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Makijs bieži veido mozaīku ar Turcijas priedes mežiem.<ref name="oneearth-aegean"/> Augstāk [[Tauru kalni|Tauru kalnos]] sastopami melnās priedes, Libānas ciedra, baltegļu un kadiķu meži, bet virs [[koku robeža|koku augšanas robežas]] — kalnu pļavas un zemo krūmu veģetācija.<ref name="atalay1986"/> Turcijas [[fauna|dzīvnieku valsts]] ir daudzveidīga, jo valstī līdzās sastopami Vidusjūras, [[Eiropa]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Rietumāzija]]s faunas elementi. Mežos un kalnos dzīvo [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis|Eirāzijas lūsis]], [[mežacūka]], [[staltbriedis]], [[stirna]] un [[savvaļas kaza]], kā arī daudzas [[plēsīgie putni|plēsīgo putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas.<ref name="oneearth-north"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> Starp retākajiem lielajiem [[plēsējs|plēsējiem]] ir [[Anatolijas leopards]]. Pēc ilgstoša perioda, kad pastāvēja šaubas par tā izdzīvošanu Turcijā, leoparda klātbūtne atkārtoti apstiprināta ar [[fotolamata|fotolamatām]], pēdu nospiedumiem un citām novērošanas metodēm.<ref name="leopard2021">Ahmet Karataş, Şafak Bulut, Burak Akbaba. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09397140.2021.1924419 Camera trap records confirm the survival of the Leopard (''Panthera pardus'' L., 1758) in eastern Turkey]. ''Zoology in the Middle East'', 2021. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/09397140.2021.1924419 10.1080/09397140.2021.1924419].</ref><ref name="leopard2022">Şağdan Başkaya u. c. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24750263.2022.2105963 New records of the Anatolian leopard (''Panthera pardus tulliana'') in Türkiye]. ''The European Zoological Journal'', 89(1), 2022, 991.–1001. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/24750263.2022.2105963 10.1080/24750263.2022.2105963].</ref> [[Attēls:Helleborus vesicarius - Hellobore 2020-03-07 07.jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas endēmiskais augs ''[[Helleborus vesicarius]]'' Osmanijes ilā. Sarežģītais reljefs un biotopu izolācija veicinājusi lielu endēmisko augu daudzveidību Anatolijā]] Īpaši ievērojams ir Turcijas [[endēmisms]]. Turcijas nacionālās bioloģiskās daudzveidības datubāzes publiski pieejamajā statistikā reģistrēts 3301 endēmisks un 391 lokāli endēmisks [[taksons]].<ref name="noah">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nuhungemisi.tarimorman.gov.tr/public/istatistik |title=Nuh'un Gemisi Ulusal Biyolojik Çeşitlilik Veritabanı — İstatistik |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Endēmisko augu daudzveidība ir īpaši liela Anatolijas kalnu masīvos, tostarp Tauru kalnos, Anatolijas diagonāles apgabalā un Pontijas kalnu austrumu daļā. Sarežģītais reljefs, augstuma un klimatisko apstākļu atšķirības, kā arī biotopu ģeogrāfiskā izolācija ir veicinājusi lielu lokālo endēmu daudzveidību.<ref name="noroozi2019"/> Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Turcijā izveidots plašs [[aizsargājama dabas teritorija|aizsargājamo dabas teritoriju]] tīkls. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku valstī bija 50 [[nacionālais parks|nacionālie parki]], 274 dabas parki, 32 [[dabas rezervāts|dabas aizsardzības teritorijas]] un 111 [[dabas piemineklis|dabas pieminekļi]], kā arī savvaļas dzīvnieku aizsardzības teritorijas un vairāku kategoriju [[mitrājs|mitrāji]].<ref name="protected2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai Turcijā bija noteiktas 14 [[Rāmsaras konvencija]]s teritorijas.<ref name="protected2025"/> Ministrijas statistikas sistēmā kopumā bija uzskaitītas 1788 dažādu kategoriju aizsargājamās teritorijas un saglabāšanas objekti, kas aptvēra aptuveni 3,8 miljonus hektāru.<ref name="protected2025"/> Tie kalpo mežu, stepju, kalnu, piekrastes, mitrāju un tiem raksturīgo [[suga|sugu]] saglabāšanai. == Vides problēmas == Turcijas straujā [[industrializācija]], [[urbanizācija]] un [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugums ir palielinājis slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]] un [[dabas resursi]]em.<ref name="oecd2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Galvenās vides problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], pieaugošais ūdens patēriņš, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], dabisko [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.<ref name="oecd2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="oecd2025"/> Šīs problēmas dažādos reģionos izpaužas atšķirīgi — lielajās [[pilsēta|pilsētās]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centros nozīmīgāks ir piesārņojums, sausākajos [[Centrālā Anatolija|Centrālās]] un [[Dienvidaustrumu Anatolija|Dienvidaustrumu Anatolijas]] apgabalos — ūdens trūkums, sausums un zemes degradācija, bet [[Vidusjūra|Vidusjūras]] un [[Egejas jūra|Egejas jūras]] reģionos — arī paaugstināts mežu ugunsgrēku risks.<ref name="oecd2019"/><ref name="worldbank-ccdr">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Elmas göl.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Burdura ezers|Burdura ezera]] atkāpjošās piekrastes ainava. Ezera ūdens līmeņa un platības samazināšanās ilustrē pieaugošo ūdens resursu noslodzi un sausuma problēmas Turcijas iekšzemē]] Gaisa piesārņojums ir īpaši nozīmīga problēma lielajās pilsētās un rūpnieciski attīstītajos apgabalos. Galvenie piesārņojuma avoti ir [[enerģijas ražošana]], rūpnieciskā [[sadedzināšana]], [[autotransports]] un cietā kurināmā izmantošana [[apkure]]i. Slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un smalko daļiņu PM₂,₅ emisijas ir samazinājušās, taču sēra oksīdu un amonjaka emisijas ir pieaugušas. Lielāko daļu sēra oksīdu emisiju rada enerģijas ražošana, savukārt elektrostacijas un autotransports kopā rada vairāk nekā pusi slāpekļa oksīdu emisiju.<ref name="oecd2025"/> Iedzīvotāju vidējā pakļautība [[PM2.5|smalkajām daļiņām PM₂,₅]] joprojām ir augsta un ievērojami pārsniedz [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizācijas]] ieteikto gada vidējo līmeni — 5&nbsp;µg/m³.<ref name="oecd2025"/><ref name="who2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.who.int/publications/i/item/9789240034228 |title=WHO global air quality guidelines: particulate matter (PM₂.₅ and PM₁₀), ozone, nitrogen dioxide, sulfur dioxide and carbon monoxide |publisher=World Health Organization |date=2021-09-22 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] un [[brūnogles|brūnogļu]] izmantošana [[enerģētika|enerģētikā]] vienlaikus pasliktina [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] un rada [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] emisijas.<ref name="oecd2025"/><ref name="worldbank-green">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Nozīmīgs izaicinājums ir [[ūdens resursi|ūdens resursu]] izmantošana. Turcija nav ar [[saldūdens|saldūdens resursiem]] bagāta valsts, un tie valsts teritorijā ir izvietoti nevienmērīgi. Kopējā ūdens ieguve kopš 2007. gada ir palielinājusies līdz ar iedzīvotāju skaita, pilsētu un [[apūdeņošana|apūdeņojamo]] platību pieaugumu, nostādot valsti vidēji augsta [[ūdens stress|ūdens stresa]] apstākļos. Lielākais iegūtā saldūdens patērētājs ir [[lauksaimniecība]], kur ūdeni galvenokārt izmanto apūdeņošanai.<ref name="oecd2025"/> Lauksaimniecības vajadzībām tiek izmantotas aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā iegūtā ūdens, bet nozīmīgākie lauksaimniecības radītie ūdens piesārņotāji ir slāpekļa un fosfora savienojumi un [[pesticīds|pesticīdi]].<ref name="oecd-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/topics/policy-sub-issues/water-and-agriculture/oecd-water-policies-country-note-t%C3%BCrkiye.pdf |title=Türkiye: Agricultural Water Management |publisher=OECD |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Ūdens kvalitāti apdraud arī nepietiekami attīrīti sadzīves un rūpnieciskie [[notekūdeņi]]; lai gan pieslēgumu skaits notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir pieaudzis, tikai aptuveni 41 % iedzīvotāju ir pieejama terciārā jeb padziļinātā notekūdeņu attīrīšana.<ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņu izraisītais sausuma biežuma un ilguma pieaugums, kā arī nokrišņu režīma pārmaiņas pastiprina ūdens resursu trūkuma un kvalitātes problēmas.<ref name="oecd2019"/> Turcijas kalnainais [[reljefs]], sezonāli spēcīgie [[nokrišņi]], sausie klimatiskie apstākļi un ilgstošā [[zemes izmantošana]] rada labvēlīgus apstākļus augsnes degradācijai un erozijai. [[Ūdens erozija]] skar plašas valsts teritorijas, īpaši stāvas [[nogāze]]s un apgabalus ar retu [[veģetācija]]s segu.<ref name="erosion-plan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://faolex.fao.org/docs/pdf/tur164392.pdf |title=Action Plan of Combating Erosion 2013–2017 |publisher=Republic of Turkey, Ministry of Forestry and Water Affairs |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Pārmērīga [[ganīšana]], lauksaimniecības zemju izmantošana neatbilstoši to dabiskajām iespējām, nepiemērota augsnes apstrāde, [[mežu degradācija]] un zemes pārveidošana vājina veģetācijas segu un paātrina auglīgās [[augsne]]s virskārtas zudumu.<ref name="erosion-plan"/> Erozija samazina augsnes auglību un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] ražību, bet erozijas pārnestie [[nogulumi]] uzkrājas [[upe|upēs]], [[dambis|dambjos]] un [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]], samazinot to izmantošanas ilgumu un ietekmējot ūdens kvalitāti.<ref name="erosion-plan"/> Mežu ugunsgrēki ir īpaši nozīmīgs dabas un vides apdraudējums Turcijas Vidusjūras un Egejas jūras reģionos. Lielāko daļu mežu ugunsgrēku tieši vai netieši izraisa cilvēku darbība, taču karstas un sausas vasaras, ilgstoši sausuma periodi, [[karstuma vilnis|karstuma viļņi]], spēcīgs vējš un viegli uzliesmojoša veģetācija būtiski palielina uguns izplatīšanās ātrumu un postošumu.<ref name="wildfire2025">Bikem Ekberzade, Tolga Görüm, Furkan Karabacak, Semih Sami Akay, Ömer Lütfi Şen. [https://www.nature.com/articles/s44304-025-00120-4 Up in flames: the human factor behind a megafire in Mediterranean Türkiye]. ''npj Natural Hazards'', 2, 65, 2025. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1038/s44304-025-00120-4 10.1038/s44304-025-00120-4].</ref> Īpaši postoša bija [[2021. gada Turcijas mežu ugunsgrēki|2021. gada ugunsgrēku sezona]], kad plaši ugunsgrēki skāra valsts dienvidu un dienvidrietumu daļu. Lielākais vienlaidus ugunsgrēks izcēlās Manavgatas apvidū un skāra aptuveni 60&nbsp;000 hektāru mežu, krūmāju un lauku apdzīvoto teritoriju.<ref name="wildfire2025"/><ref name="worldbank-ccdr"/> Temperatūras paaugstināšanās, ilgāki sausuma periodi un ugunsbīstamu laikapstākļu pastiprināšanās palielina spēcīgu mežu ugunsgrēku risku nākotnē.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> [[Attēls:IstanbulGrowth1975and2011.png|thumbnail|upright=0.8|[[Stambula]]s apbūvētās teritorijas izplešanās no 1975. līdz 2011. gadam, attēlota ''[[NASA Landsat]]'' datos. Straujā urbanizācija ir būtiski pārveidojusi pilsētas apkārtnes ainavu]] Straujā urbanizācija ir radījusi papildu slodzi uz vidi. [[Apbūve|Apbūvēto]] teritoriju izplešanās, [[ceļš|ceļu]], transporta un rūpniecības [[infrastruktūra]]s attīstība ir pārveidojusi dabiskās [[ainava]]s un veicinājusi dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. OECD norāda, ka īpaši strauja pilsētu izplešanās notikusi lielo pilsētu apkārtnē.<ref name="oecd2025"/> Nozīmīgas ainavas un zemes izmantojuma pārmaiņas notikušas [[Stambula|Stambulas]], [[Ankara|Ankaras]], [[Izmira|Izmiras]] un citu strauji augošu pilsētu perifērijā. Urbanizācija ir saistīta arī ar lielāku enerģijas un ūdens patēriņu, transporta radīto piesārņojumu, [[atkritumu apsaimniekošana]]s un [[notekūdeņu attīrīšana]]s problēmām un gaisa kvalitātes pasliktināšanos.<ref name="oecd2019"/><ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņas pastiprina daudzas jau pastāvošās vides problēmas. Turcija kā Vidusjūras reģiona valsts ir īpaši pakļauta karstuma viļņiem, sausumam, pieaugošam ūdens stresam, mežu ugunsgrēkiem, [[ekstrēmi laikapstākļi|ekstrēmiem nokrišņiem]], [[plūdi]]em, zemes nogruvumiem un jūras līmeņa celšanās ietekmei.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> Šīs pārmaiņas apdraud lauksaimniecību, [[ūdensapgāde|ūdensapgādi]], [[mežs|mežus]], [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]], transporta un pilsētu infrastruktūru un [[piekraste]]s teritorijas.<ref name="worldbank-ccdr"/> Turcija 2021. gada oktobrī ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas.<ref name="worldbank-green"/><ref name="unfccc-lts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://unfccc.int/documents/643012 |title=2053 Long Term Climate Strategy |publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change |date=2024-11-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Klimata politikas īstenošanai ir pieņemtas Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija ar rīcības plānu un Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija ar rīcības plānu 2024.–2030. gadam.<ref name="climate-plans">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iklim.gov.tr/en/action-plans-i-121 |title=Action Plans |publisher=Republic of Türkiye, Climate Change Directorate |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas lielās bioloģiskās daudzveidības dēļ nozīmīga vides politikas daļa ir dabisko ekosistēmu un sugu aizsardzība. Savvaļas sugas un to dzīvotnes apdraud zemes mākslīga pārveidošana, dzīvotņu zudums un sadrumstalotība, urbanizācija, transporta un rūpniecības infrastruktūra, piesārņojums, intensīva ūdens izmantošana, [[invazīva suga|invazīvās sugas]] un klimata pārmaiņas.<ref name="oecd2025"/> Kopš 20. gadsimta beigām dabisko un daļēji dabisko teritoriju platība ir palielinājusies galvenokārt apmežošanas un mežu atjaunošanas rezultātā, taču pilsētu, transporta un rūpniecības izplešanās turpina palielināt slodzi uz dabisko vidi. Neraugoties uz aizsargājamo teritoriju tīklu, dabisko dzīvotņu saglabāšana, to kvalitātes uzturēšana un sadrumstalotības mazināšana joprojām ir būtiski bioloģiskās daudzveidības aizsardzības izaicinājumi.<ref name="oecd2025"/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija| ]] swg3xgvswdbtwieg6nvo7id40aoykxy 4506748 4506722 2026-08-14T10:42:53Z Treisijs 347 4506748 wikitext text/x-wiki {{Infokaste | bodystyle = width:27em; | abovestyle = background:#e30a17; color:#fff; font-size:125%; | above = Turcijas ģeogrāfija | image = [[Attēls:Anatolia composite NASA.png|280px|alt=Turcijas satelītattēlu apvienojums]] | caption = Turcijas satelītattēlu apvienojums | headerstyle = background:#e30a17; color:#fff; | labelstyle = width:39%; vertical-align:top; | header1 = Novietojums un teritorija | label2 = Ģeogrāfiskais stāvoklis | data2 = [[Dienvidaustrumeiropa]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzija]]<ref name="latvijas-enciklopedija" /> | label3 = Galvenās valsts daļas | data3 = [[Anatolija]] (Āzijā) un [[Austrumtrāķija]] (Eiropā)<ref name="hooglund-anatolia" /> | label4 = Platība | data4 = {{sk|783562}} km²<br><small>sauszeme — {{sk|769632}} km²;<br>iekšējie ūdeņi — {{sk|13930}} km²</small><ref name="ebsco" /> | label5 = Sauszemes robežvalstis | data5 = 8 — [[Bulgārija]], [[Grieķija]], [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Azerbaidžāna]] (caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]]), [[Irāna]], [[Irāka]] un [[Sīrija]]<ref name="encyclopedia-turkey" /><ref name="nahcivana" /> | label6 = Jūras | data6 = [[Melnā jūra]], [[Marmora jūra]], [[Egejas jūra]] un [[Vidusjūra]]<ref name="hooglund-anatolia" /> | label7 = Galvenie šaurumi | data7 = [[Bosfors]] un [[Dardaneļi]] ([[Turcijas šaurumi|Turcijas šaurumu sistēma]])<ref name="turcijas-saurumi" /> | header10 = Teritoriālais iedalījums | label11 = Ģeogrāfiskie reģioni | data11 = 7 (nav administratīvi):<br><small>[[Marmora jūras reģions|Marmora jūras]], [[Egejas jūras reģions|Egejas jūras]], [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras]], [[Centrālās Anatolijas reģions|Centrālās Anatolijas]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijas]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions|Dienvidaustrumu Anatolijas]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]]</small><ref name="avci2011" /> | label12 = Administratīvais iedalījums | data12 = 81 [[Turcijas ili|ils]] un 973 [[Turcijas ilčes|ilčes]]<ref name="geo-nvi-973">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nvi.gov.tr/mernis |title=Merkezi Nüfus İdaresi Sistemi (MERNİS) |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı Nüfus ve Vatandaşlık İşleri Genel Müdürlüğü |language=tr |access-date=2026-08-14}}</ref> | header20 = Reljefs | label21 = Reljefa raksturs | data21 = Pārsvarā augstienes; valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]]<ref name="kuzucuoglu2019" /> | label22 = Galvenās kalnu sistēmas | data22 = [[Pontijas kalni]] un [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]<ref name="hooglund-anatolia" /> | label23 = Augstākais punkts | data23 = [[Lielais Ararats]] — {{sk|5137}} m vjl.<ref name="turkey-mountains" /> | header30 = Iekšējie ūdeņi | label31 = Upju baseini | data31 = 25<ref name="dsi-water" /> | label32 = Galvenās upes | data32 = [[Kizilirmaka]], [[Sakārja]], [[Eifrata]], [[Tigra]] un [[Araksa]]<ref name="dsi-water" /><ref name="escwa-water" /> | label33 = Lielākais dabiskais ezers | data33 = [[Vanas ezers]] — aptuveni {{sk|3713}} km²<ref name="dsi-water" /><ref name="turkey-environment-report" /> | header40 = Klimats, tektonika un apdraudējumi | label41 = Galvenie klimata tipi | data41 = [[Vidusjūras klimats]] dienvidu un rietumu piekrastē; mitrs Melnās jūras piekrastes klimats; pussauss un [[kontinentāls klimats]] valsts iekšienē; kalnu klimats austrumos<ref name="iyigun2013" /><ref name="fao" /> | label42 = Tektoniskais novietojums | data42 = [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloks]] starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātni]]<ref name="usgs-anatolia" /> | label43 = Galvenie aktīvie lūzumi | data43 = [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]]<ref name="usgs-anatolia" /> | label44 = Galvenie dabas apdraudējumi | data44 = [[zemestrīce]]s, [[plūdi]], [[zemes nogruvums|zemes nogruvumi]], [[sausums]] un [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]]<ref name="oecd2025" /><ref name="worldbank-ccdr" /> | belowstyle = background:#f7f7f7; | below = [[Turcijas reģioni|Ģeogrāfiskie reģioni]] · [[Turcijas administratīvais iedalījums|Administratīvais iedalījums]] · [[Vides problēmas Turcijā|Vides problēmas]] }} '''Turcijas ģeogrāfiju''' nosaka valsts novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]], kā arī starp [[Melnā jūra|Melnās jūras]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] baseiniem.<ref name="kuzucuoglu2019">Catherine Kuzucuoğlu. [https://doi.org/10.1007/978-3-030-03515-0_2 The Physical Geography of Turkey: An Outline]. Catherine Kuzucuoğlu, Attila Çiner, Nizamettin Kazancı (red.). ''Landscapes and Landforms of Turkey''. Springer, 2019, 7.–15. lpp. {{en ikona}}</ref> Lielākā daļa [[Turcija]]s teritorijas atrodas [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]], bet mazāka daļa — [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]].<ref name="hooglund-anatolia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/anatolia |title=Anatolia |last=Hooglund |first=Eric J. |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-05-21 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Valsti apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet tās ziemeļrietumos starp Anatoliju un [[Trāķija|Trāķiju]] atrodas [[Marmora jūra]].<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]], kas kopā veido [[Turcijas šaurumi|Turcijas šaurumu sistēmu]].<ref name="turcijas-saurumi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/straits-turkish |title=Straits, Turkish |author=J. C. Hurewitz |work=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Tā ir vienīgais dabiskais jūras ceļš, kas savieno Melno jūru ar Egejas jūru un līdz ar to ar Vidusjūras baseinu, tādēļ Bosforam un Dardaneļiem ir liela ģeogrāfiska, saimnieciska un stratēģiska nozīme.<ref name="turcijas-saurumi"/><ref name="bosfors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/bosporus |title=Bosporus |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas [[reljefs]] pārsvarā ir augstienains un kalnains. Anatolijas iekšieni aizņem plašas [[plakankalne]]s, kuras ziemeļos norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]; valsts austrumu daļā reljefs kļūst vēl augstāks un nelīdzenāks.<ref name="kuzucuoglu2019"/><ref name="hooglund-anatolia"/> Lielās augstuma atšķirības, [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums un atšķirīgais attālums no jūrām nosaka ievērojamu [[klimats|klimata]] un [[ainava|ainavu]] daudzveidību — no mitriem Melnās jūras piekrastes [[mežs|mežiem]] un [[Vidusjūras veģetācija]]s dienvidos un rietumos līdz sausākām [[Centrālā Anatolija|Centrālās Anatolijas]] plakankalnēm un [[kalniene|augstkalnu]] ainavām austrumos.<ref name="kuzucuoglu2019"/> Turcija atrodas sarežģītā un seismiski aktīvā [[tektonika|tektoniskās deformācijas]] zonā. [[Anatolijas plātne|Anatolijas plātnes]] kustība galvenokārt rietumu virzienā ir saistīta ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātņu]] mijiedarbību, bet lielu daļu šīs kustības uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumu]] sistēmas.<ref name="usgs-anatolia">Donna L. Whitney u. c. [https://www.usgs.gov/publications/breaking-plates-creation-east-anatolian-fault-anatolian-plate-and-a-tectonic-escape Breaking plates: Creation of the East Anatolian fault, the Anatolian plate, and a tectonic escape system]. ''Geology'', 2023. U.S. Geological Survey. DOI: [https://doi.org/10.1130/G51211.1 10.1130/G51211.1]. {{en ikona}}</ref> Kustības gar šīm aktīvajām lūzumu zonām rada augstu [[seismiskais apdraudējums|seismisko apdraudējumu]], un Turcijā regulāri notiek spēcīgas, reizēm postošas [[zemestrīce]]s.<ref name="amnh-fault">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/exhibitions/permanent/planet-earth/why-are-there-ocean-basins-continents-and-mountains/plate-tectonics/when-plates-move-past-each-other/anatolian-fault-turkey |title=Anatolian Fault, Turkey |publisher=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> == Ģeogrāfiskais stāvoklis == [[Attēls:Europe map turkey.png|thumbnail|left|upright=1.0|Turcijas novietojums [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s saskares zonā. Lielākā valsts daļa atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] Āzijā (gaiši zilā krāsā), bet [[Austrumtrāķija]] — Eiropā (tumši zilā krāsā)]] [[Turcija]] ir [[transkontinentāla valsts]], kas atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]].<ref name="latvijas-enciklopedija">„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.</ref> Lielākā daļa valsts teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]] — [[Anatolija|Anatolijas pussalā jeb Mazāzijā]] —, savukārt tās ziemeļrietumu daļu veido [[Austrumtrāķija]], kas ģeogrāfiski pieder [[Eiropa]]i.<ref name="encyclopedia-turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas kopējā platība ir {{sk|783562}} km², no kuriem {{sk|769632}} km² ir sauszeme, bet {{sk|13930}} km² — iekšējie ūdeņi.<ref name="ebsco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas novietojums Eiropas un Āzijas saskares zonā vēsturiski veicinājis tās nozīmi kā saiknei starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionu]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]; Bosfors savieno Melno jūru ar Marmora jūru, bet Dardaneļi — Marmora jūru ar Egejas jūru.<ref name="bosfors"/><ref name="marmara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="dardaneli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Turcijai ir [[sauszemes robeža]] ar astoņām valstīm.<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Eiropas daļā tā robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos un [[Grieķija|Grieķiju]] rietumos, bet Āzijas daļā — ar [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanas Autonomo Republiku]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos un dienvidaustrumos.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="nahcivana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/commonwealth-independent-states-and-baltic-nations/cis-and-baltic-political-geography-53 |title=Nakhichevan |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Šāds robežu izvietojums savieno Turciju ar Balkānu, Kaukāza un Tuvo Austrumu [[ģeogrāfisks reģions|ģeogrāfiskajiem reģioniem]].<ref name="latvijas-enciklopedija"/> Turciju no trim pusēm apskalo jūras. Ziemeļos tai ir plaša Melnās jūras [[piekraste]], rietumos — Egejas jūras piekraste, bet dienvidos — Vidusjūras piekraste.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Valsts ziemeļrietumos starp tās Eiropas un Āzijas daļu atrodas arī Marmora jūra.<ref name="marmara"/> Turciju tradicionāli iedala septiņos ģeogrāfiskos reģionos: [[Marmora jūras reģions|Marmora jūras reģionā]], [[Egejas jūras reģions|Egejas jūras reģionā]], [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras reģionā]], [[Centrālās Anatolijas reģions|Centrālās Anatolijas reģionā]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijas reģionā]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions|Dienvidaustrumu Anatolijas reģionā]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģionā]]. Šis iedalījums tika izveidots 1941. gada Pirmajā Turcijas ģeogrāfijas kongresā un nav administratīvs.<ref name="avci2011">Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}</ref> Turcijas ģeogrāfiskais stāvoklis pie Eiropas un Āzijas robežas un atrašanās pie Turcijas šaurumiem piešķir valstij ievērojamu stratēģisko nozīmi.<ref name="turcijas-saurumi"/> Bosfors un Dardaneļi ir vienīgā dabiskā jūras ceļa starp Melno jūru un Vidusjūru galvenie posmi, tādēļ tie ir nozīmīgi gan [[starptautiskā kuģniecība|starptautiskajai kuģniecībai]] un [[starptautiskā tirdzniecība|tirdzniecībai]], gan Melnās jūras valstu ekonomiskajai un militārajai [[drošība|drošībai]].<ref name="bosfors"/><ref name="dardaneli"/><ref name="turcijas-saurumi"/> Pa šaurumiem tiek pārvadāti arī ievērojami Krievijas un Kaspijas jūras reģiona naftas un naftas produktu apjomi, tādēļ tiem ir būtiska nozīme starptautiskajā [[enerģētika|enerģētikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eia.gov/international/analysis/special-topics/World_Oil_Transit_Chokepoints |title=World Oil Transit Chokepoints: Turkish Straits |publisher=U.S. Energy Information Administration |date=2026-03-03 |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Vienlaikus Turcija atrodas sauszemes un [[transports|transporta]] ceļu krustpunktā starp Dienvidaustrumeiropu, Kaukāzu un Tuvajiem Austrumiem, kas tās ģeogrāfisko novietojumu padara nozīmīgu [[reģionālā politika|reģionālajā politikā]], tirdzniecībā, enerģētikā un drošības jautājumos.<ref name="latvijas-enciklopedija"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> == Reljefs == [[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|left|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]] Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts, kuras [[reljefs]] kopumā kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Valsts vidējais augstums pieaug no aptuveni 600 metriem rietumu daļā līdz vairāk nekā 1800 metriem austrumu augstienēs.<ref name="encyclopedia-turkey"/> [[Anatolija]]s iekšējo daļu aizņem plašā [[Anatolijas plakankalne]], kuru no piekrastes apgabaliem norobežo kalnu sistēmas. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dominē plakankalnes, [[ieplaka]]s un līdzenumi, kuru raksturīgais augstums ir aptuveni 600–1200 metru virs jūras līmeņa, savukārt valsts austrumu daļā vidējais augstums ievērojami pieaug.<ref name="hooglund-anatolia"/> Anatolijas ziemeļu malu gar [[Melnā jūra|Melno jūru]] aizņem [[Pontijas kalni]] jeb Ziemeļanatolijas kalni. Tie vairākās grēdās stiepjas gandrīz visā Melnās jūras piekrastes garumā un daudzviet krasi nodala šauro piekrastes joslu no Anatolijas iekšienes.<ref name="hooglund-anatolia"/> Dienvidos Anatolijas plakankalni norobežo [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]], kas stiepjas gar [[Vidusjūra]]s piekrasti un veido izteiktu dabisku robežu starp Centrālo Anatoliju un Vidusjūras piekrastes zemienēm.<ref name="hooglund-anatolia"/> Daudzas Tauru kalnu virsotnes pārsniedz 3000 metru augstumu.<ref name="turkey-mountains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas austrumu daļa ir ievērojami augstāka un kalnaināka. Tā ietver [[Armēnijas kalniene]]s rietumu daļu un [[Austrumanatolija]]s augstienes ar plašām augstām plakankalnēm, kalnu masīviem, vulkāniem un tektoniskām ieplakām. Austrumanatolijas augstienes vidējais augstums ir aptuveni 2000 metru virs jūras līmeņa.<ref name="sengor-2003">A. M. C. Şengör, Sinan Özeren, Tuğrul Genç un Ekrem Zor. [https://doi.org/10.1029/2003GL017858 “East Anatolian high plateau as a mantle-supported, north-south shortened domal structure”]. ''Geophysical Research Letters'', 30 (24), 2003. {{en ikona}}</ref> Šajā reģionā atrodas arī [[Vanas ezers]], kā arī [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s iztekas vai augšteces.<ref name="hooglund-anatolia"/> Austrumturcijā netālu no robežas ar [[Irāna|Irānu]] atrodas [[Ararats]] (turku: ''Ağrı Dağı'') — vulkānisks masīvs un Turcijas augstākais punkts. [[Lielais Ararats|Lielā Ararata]] virsotne sasniedz 5137 metrus virs jūras līmeņa, bet tai līdzās esošais [[Mazais Ararats]] — 3896 metrus.<ref name="turkey-mountains"/> Ararats kopā ar citiem Austrumanatolijas vulkāniskajiem kalniem, piemēram, [[Siphans|Siphanu]] un [[Tendireks|Tendireku]], ir viena no reģiona raksturīgākajām reljefa formām.<ref name="turkey-mountains"/> Atšķirīgs reljefs raksturīgs [[Egejas jūra]]s piekrastei [[Rietumanatolija|Rietumanatolijā]]. Šeit kalnu masīvi mijas ar tektoniskām ieplakām jeb [[grabens|grabeniem]], kas galvenokārt stiepjas austrumu–rietumu virzienā uz Egejas jūru. Pie nozīmīgākajām pieder [[Gediza]]s un [[Lielais Menderess|Lielā Menderesa]] grabeni, kas veidojušies Rietumanatolijas zemes garozas izstiepšanās apstākļos.<ref name="cohen-1995">H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}</ref> Līdzīga tektoniska ieplaka izveidojusies arī [[Mazais Menderess|Mazā Menderesa]] ielejā.<ref name="kucuk-menderes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistes.ub.edu/index.php/GEOACTA/article/view/1932 |title=Meaning of the Küçük Menderes graben in the tectonic framework of the central Menderes metamorphic core complex (western Turkey) |work=Geologica Acta |date=2009 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šajās ieplakās izveidojušās auglīgas zemienes un upju ielejas, bet kalnu grēdu un zemieņu mija veido stipri izrobotu Egejas jūras piekrasti ar daudziem līčiem un pussalām.<ref name="hooglund-anatolia"/> [[Attēls:Tectonic Map of Turkey.png|thumbnail|left|upright=1.2|Turcijas tektoniskā uzbūve. [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] kustību nosaka mijiedarbība starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas plātnēm]], bet nozīmīgākās aktīvās struktūras ir [[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas]] un [[Austrumanatolijas lūzums|Austrumanatolijas lūzumi]]]] Turcijas reljefu lielā mērā nosaka tās sarežģītā [[tektonika|tektoniskā uzbūve]]. Anatolija atrodas mijiedarbības zonā starp [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātnēm]]. Arābijas plātnes virzīšanās uz ziemeļiem un sadursme ar Eirāziju veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos galvenokārt rietumu virzienā.<ref name="usgs-anatolia"/> Šo kustību lielā mērā ierobežo un uzņem [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], savukārt valsts rietumos dominē zemes garozas izstiepšanās un ar to saistīta grabenu veidošanās.<ref name="usgs-anatolia"/><ref name="cohen-1995"/> Aktīvās tektonikas dēļ Turcija ir ļoti seismiski aktīva valsts. Spēcīgas [[zemestrīce]]s īpaši saistītas ar Ziemeļanatolijas un Austrumanatolijas lūzumu sistēmām, kā arī Rietumanatolijas izstiepšanās zonu.<ref name="encyclopedia-turkey"/><ref name="usgs-anatolia"/> Ziemeļanatolijas lūzumā 20. gadsimtā notika virkne postošu zemestrīču, tostarp [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].<ref name="usgs-kocaeli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.<ref name="usgs-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Tādēļ zemestrīču risks ir viens no galvenajiem dabas apdraudējumiem Turcijā un būtisks būvnormatīvu, pilsētu plānošanas un katastrofu riska mazināšanas jautājums.<ref name="usgs-kocaeli"/> == Ūdeņi == [[Attēls:Turkey river basins.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas upju baseini. Vairāki no tiem, tostarp [[Eifrata]]s, [[Tigra]]s un [[Araksa]]s baseini, turpinās ārpus valsts robežām]] Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido daudzas [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]. Valsts teritorija ir sadalīta 25 [[sateces baseins|upju baseinos]], un lielākā daļa upju sākas Turcijas teritorijā.<ref name="dsi-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kalnainā [[reljefs|reljefa]], nevienmērīgā [[nokrišņi|nokrišņu]] sadalījuma un atšķirīgā upju gultņu slīpuma dēļ upēm raksturīgas ievērojamas sezonālas [[caurplūdums|caurplūduma]], sanešu daudzuma un erozijas intensitātes svārstības. Daudzu upju lielais kritums rada ievērojamu [[hidroelektroenerģija]]s ražošanas potenciālu.<ref name="dsi-water"/> Nozīmīgākās starptautiskās upes ir [[Eifrata]] un [[Tigra]], kuru augšteces atrodas Turcijas austrumos. Eifrata veidojas, saplūstot [[Karasu (Eifratas satekupe)|Karasu]] un [[Murata]]s upei Austrumanatolijā, un plūst caur Turciju uz [[Sīrija|Sīriju]] un tālāk [[Irāka|Irāku]]. Tigra sākas Austrumturcijas kalnos un plūst dienvidaustrumu virzienā uz Irāku. Pie Kurnas abas upes savienojas, izveidojot [[Šatelaraba|Šatelarabu]], kas ietek [[Persijas līcis|Persijas līcī]].<ref name="escwa-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Eifrata un Tigra veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu un ir īpaši nozīmīgas [[ūdensapgāde]]i, [[apūdeņošana]]i un [[hidroenerģētika]]i.<ref name="escwa-water"/> Uz Eifratas Turcijā izbūvēti vairāki lieli [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s, tostarp [[Kebanas dambis|Kebanas]], [[Karakajas dambis|Karakajas]] un [[Ataturka dambis]], bet uz Tigras un tās pietekām — [[Kralkizi dambis|Kralkizi]], [[Tigras dambis|Tigras]] un [[Ilisu dambis]].<ref name="gap-projects">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gap.gov.tr/sayfa/gap-hakkinda/gap-genel-gerceklesmeler/ |title=GAP Genel Gerçekleşmeler |publisher=GAP Bölge Kalkınma İdaresi Başkanlığı |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref><ref name="escwa-water"/> [[Kizilirmaka]] ir garākā upe, kas gan sākas, gan ietek jūrā Turcijas teritorijā. Tā sākas Centrālās Anatolijas austrumu daļā, lielā lokā šķērso [[Anatolijas plakankalne|Anatolijas plakankalni]] un ietek [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]].<ref name="kizilirmak-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kureansiklopedi.com/tr/detay/kizilirmak-basin-8ce90 |title=Kızılırmak Basin |website=KÜRE Encyclopedia |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Upes garums avotos norādīts atšķirīgi: Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde norāda 1151 km,<ref name="dsi-water"/> bet Turcijas Vides, urbanizācijas un klimata pārmaiņu ministrijas Vides stāvokļa ziņojums — 1355 km.<ref name="turkey-environment-report">{{Tīmekļa atsauce |url=https://webdosya.csb.gov.tr/db/ced/ekitap/ekitap_cdr/files/basic-html/page41.html |title=7. Türkiye Çevre Durum Raporu |publisher=T.C. Çevre, Şehircilik ve İklim Değişikliği Bakanlığı |date=2025 |page=40 |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Kizilirmakas ūdeņi tiek izmantoti apūdeņošanai un hidroelektroenerģijas ražošanai, bet upes lejtecē izveidojusies auglīgā [[Kizilirmakas delta]], kurā plašas teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes.<ref name="kizilirmak-encyclopedia"/><ref name="kizilirmak-unesco">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/6125/ |title=Kızılırmak Delta Wetland and Bird Sanctuary |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2016 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vēl viena nozīmīga Anatolijas upe ir [[Sakārja]], kuras garums pēc Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvaldes datiem ir 824 km.<ref name="dsi-water"/> Tā sākas Anatolijas plakankalnē, plūst lielos lokos caur Centrālo un [[Ziemeļrietumanatolija|Ziemeļrietumu Anatoliju]] un ietek Melnajā jūrā.<ref name="sakarya-encyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/sakarya |title=Sakarya |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Aptuveni pusi Sakārjas baseina teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes, savukārt uz upes izbūvēti vairāki dambji un hidroelektrostacijas.<ref name="sakarya-study">Salim Yaykiran, Gökhan Cuceloglu un Alpaslan Ekdal. [https://doi.org/10.3390/w11020271 “Estimation of Water Budget Components of the Sakarya River Basin by Using the WEAP-PGM Model”]. ''Water'', 11 (2), 271, 2019. {{en ikona}}</ref><ref name="sakarya-encyclopedia"/> Austrumturcijā sākas arī [[Araksa]] (turku: ''Aras''), kas plūst uz austrumiem caur [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]] un vēlāk savienojas ar [[Kūra (upe)|Kūru]]. Araksas kopgarums ir aptuveni 1072 km, bet tās sateces baseina platība — aptuveni {{sk|102000}} km².<ref name="iranica-aras">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/araxes-river/ |title=Araxes River |work=Encyclopædia Iranica |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Turcijas Valsts ūdenssaimniecības pārvalde Turcijai pieskaitītā upes posma garumu norāda kā 548 km.<ref name="dsi-water"/> Araksa ietilpst [[Kaspijas jūra]]s sateces baseinā un kopā ar Kūru veido nozīmīgu Dienvidkaukāza pārrobežu upju sistēmu.<ref name="iranica-aras"/> [[Attēls:Lake Van and cathedral of the Holy Cross.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Vanas ezers]] un [[Akdamara]]s sala Austrumanatolijā. Vanas ezers ir Turcijas lielākais dabiskais ezers un beznoteces sāļš, stipri sārmains ezers]] Lielākais Turcijas dabiskais ezers ir [[Vanas ezers]], kas atrodas Austrumanatolijā. Turcijas oficiālajos avotos tā platība norādīta kā aptuveni 3713 km².<ref name="dsi-water"/><ref name="turkey-environment-report"/> Ezers atrodas tektoniski veidotā ieplakā, kuras attīstību ietekmējis arī vulkānisms; ar tuvējā [[Nemruts|Nemruta]] vulkāna darbību saistītās lavas plūsmas noslēdza ezera agrāko noteci.<ref name="goturkiye-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://goturkiye.com/blog/lake-van-akdamar-island |title=Lake Van and Akdamar Island: Lost Tales on a Sacred Isle |publisher=Türkiye Tourism Promotion and Development Agency |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezers ir [[beznoteces ezers]], tādēļ ūdens no tā aizplūst galvenokārt iztvaikojot. Ezera ūdens ir sāļš un izteikti sārmains — tā pH ir aptuveni 10.<ref name="nasa-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eol.jsc.nasa.gov/Collections/EarthObservatory/articles/LakeVanTurkey.htm |title=Lake Van, Turkey |publisher=NASA Johnson Space Center |date=2018-08-13 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Šie apstākļi izveidojuši savdabīgu ekosistēmu, kurā sastopami lieli [[mikrobialīts|mikrobialītu]] veidojumi un sāļajam un sārmainajam ūdenim pielāgoti organismi.<ref name="nasa-van"/> Ezera piekrastei un salām, īpaši [[Akdamara]]i, ir nozīme tūrismā, bet starp Vanu un Tatvanu darbojas dzelzceļa vagonu, transportlīdzekļu un pasažieru prāmju satiksme.<ref name="goturkiye-van"/><ref name="tcdd-van">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcdd.gov.tr/en/lake-van-ferry |title=Lake Van Ferry |publisher=Turkish State Railways |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Vanas ezera vietējā saimniecībā nozīmīga ir arī endēmiskās pērļu kefales jeb Vanas zivs (''[[Alburnus tarichi]]'') zveja.<ref name="van-fishery">Ö. Gezginç un Y. Cevger. [https://doi.org/10.52973/rcfcv-e34394 “Economic analysis of enterprises fishing Pearl Mullet (Alburnus tarichi Güldenstaedtii, 1814) in Lake Van”]. ''Revista Científica de la Facultad de Ciencias Veterinarias'', 34, 2024. {{en ikona}}</ref> Centrālajā Anatolijā atrodas [[Tuza ezers]] jeb Sāls ezers, kas pēc Vana ezera ir otrs lielākais dabiskais ezers Turcijā. Tas atrodas slēgtā tektoniskā baseinā un ir ļoti sekls un sāļš; tā vidējais dziļums ir mazāks par 0,5 metriem.<ref name="unesco-tuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Ezera platība ievērojami mainās atkarībā no gadalaika — pavasarī tā var sasniegt aptuveni 1642 km², bet vasarā spēcīgās [[iztvaikošana]]s dēļ liela daļa ezera izžūst, atstājot aptuveni 30 cm biezu sāls kārtu.<ref name="unesco-tuz"/> Ezers ir nozīmīga sāls ieguves vieta, kā arī starptautiski nozīmīgs mitrājs, kurā ligzdo un atpūšas daudzi ūdensputni, tostarp lielas [[flamingi|flamingu]] kolonijas.<ref name="unesco-tuz"/> Turcijas upēm un ezeriem ir liela saimnieciskā nozīme. Upju ūdeņi tiek izmantoti lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, dzeramā un rūpnieciskā ūdens nodrošināšanai un hidroelektroenerģijas ražošanai.<ref name="dsi-water"/> Upju baseinos tiek īstenoti arī plūdu un sanešu riska mazināšanas projekti.<ref name="dsi-flood">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/Sayfa/Detay/722 |title=Çevre ve Taşkın |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}</ref> Īpaši liela mēroga ūdenssaimniecības projekti īstenoti Eifratas un Tigras baseinā [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] (GAP) ietvaros. Tajā sākotnēji tika paredzēta 22 dambju, 19 hidroelektrostaciju un apūdeņošanas sistēmu izbūve aptuveni 1,8 miljoniem hektāru zemes.<ref name="gap-overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}</ref> Savukārt ezeriem ir nozīme zvejniecībā, tūrismā un dabas aizsardzībā, bet atsevišķos slēgtajos ezeros — arī minerālresursu ieguvē; īpaši nozīmīga ir sāls ieguve Tuza ezerā.<ref name="van-fishery"/><ref name="goturkiye-van"/><ref name="unesco-tuz"/> == Klimats == [[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]] Turcijas [[klimats]] ir daudzveidīgs, un to nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums, apkārtējās [[jūra]]s, teritorijas [[augstums virs jūras līmeņa]], reljefa paaugstināšanās austrumu virzienā un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.<ref name="iyigun2013">Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}</ref> [[Piekraste]]s apgabalos jūru ietekmē klimats ir maigāks, savukārt [[Pontijas kalni]] un [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]] veido nozīmīgu šķērsli jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanai [[Anatolija]]s iekšienē, kur tādēļ izteiktākas ir [[kontinentāls klimats|kontinentālā klimata]] pazīmes.<ref name="ebsco"/> Galvenie reģionālie klimata veidi ir [[Vidusjūras klimats]] dienvidu un rietumu piekrastē, mitrs Melnās jūras piekrastes klimats un pussausi vai kontinentāli klimata apstākļi valsts iekšienē un austrumos. [[Marmora jūra]]s apkārtne veido pārejas apgabalu starp Melnās jūras, Vidusjūras un kontinentālā klimata ietekmi.<ref name="fao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Vidusjūras klimats raksturīgs Turcijas dienvidu piekrastei un lielai daļai [[Egejas jūra]]s piekrastes. Vasaras šeit ir karstas, saulainas un sausas, bet ziemas — maigas un lietainas. Lielākā [[nokrišņi|nokrišņu]] daļa izkrīt gada vēsajā pusē, savukārt vasarās iespējami ilgstoši sausuma periodi.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Egejas jūras piekrastē kalnu grēdas lielākoties stiepjas perpendikulāri krastam, tādēļ jūras ietekme pa upju ielejām var iesniegties samērā tālu iekšzemē. Jūras tuvuma dēļ gada [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības piekrastē ir mazākas nekā Anatolijas iekšienē.<ref name="fao"/> Turcijas ziemeļu piekrastē valda mitrs Melnās jūras piekrastes klimats, kam raksturīgs salīdzinoši vienmērīgs nokrišņu sadalījums visa gada garumā. Vasaras parasti ir mēreni siltas un mitras, bet ziemas piekrastē — salīdzinoši maigas.<ref name="ebsco"/> Visvairāk nokrišņu saņem [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes austrumu daļa, kur mitrās gaisa masas, paceļoties gar Pontijas kalnu pret jūru vērstajām [[nogāze|nogāzēm]], rada bagātīgus [[orogrāfiskie nokrišņi|orogrāfiskos nokrišņus]]. Nokrišņu daudzums piekrastē samazinās virzienā no austrumiem uz rietumiem.<ref name="fao"/> [[Rize]]s apkārtnē nokrišņi ir bagātīgi visos gada mēnešos; Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāta ilggadīgie novērojumi Rizes stacijā uzrāda vairāk nekā 90 mm nokrišņu pat sausākajos mēnešos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=RIZE |title=Rize — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Snowy mountains near Erzurum from Dogu Express 2025.jpeg|thumbnail|upright=1.0|Sniegoti kalni [[Erzuruma]]s apkārtnē Austrumanatolijā. Lielais augstums un kontinentalitāte šajā reģionā nosaka garas, aukstas un sniegotas ziemas]] Anatolijas iekšienē dominē pussausi un kontinentāli klimata apstākļi. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] vasaras ir siltas vai karstas un samērā sausas, bet ziemas — aukstas; ziemā regulāri iespējams [[sniegs]]. Tā kā apkārtējās kalnu grēdas ievērojami samazina jūras ietekmi, gada temperatūras svārstības šeit ir daudz lielākas nekā piekrastē.<ref name="encyclopedia-turkey"/> Nokrišņu kopumā ir mazāk nekā piekrastes reģionos, un Centrālās Anatolijas iekšējās [[ieplaka]]s, kur gada nokrišņu daudzums vietām nesasniedz 300 mm, pieder pie sausākajiem valsts apgabaliem.<ref name="fao"/> Austrumturcijas [[augstiene|augstienēs]] lielā augstuma un [[kontinentalitāte]]s dēļ sastopams īpaši skarbs kontinentāls un [[kalnu klimats]]. Ziemas ir garas, aukstas un sniegotas, bet vasaras — salīdzinoši īsas; temperatūra līdz ar augstumu ievērojami pazeminās.<ref name="ebsco"/> [[Austrumanatolija]]s augstākajās vietās ziemas temperatūra ir daudz zemāka nekā piekrastes reģionos, un [[sniega sega]] var saglabāties ilgstoši. Piemēram, [[Erzuruma|Erzurumā]] janvāra ilggadējā vidējā temperatūra ir ap −9 °C, bet vidējā minimālā temperatūra — ap −14 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mgm.gov.tr/veridegerlendirme/il-ve-ilceler-istatistik.aspx?m=ERZURUM |title=Erzurum — Resmî İklim İstatistikleri |website=Meteoroloji Genel Müdürlüğü |publisher=Turcijas Meteoroloģijas ģenerāldirektorāts |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Reģionālās klimata atšķirības būtiski ietekmē Turcijas [[augājs|veģetāciju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību. Mitrajā Melnās jūras reģionā ir izplatīti [[meži]] un mitrumprasīgas [[kultūraugi|kultūras]], Vidusjūras un Egejas piekrastē — siltummīloši kultūraugi, bet pussausajā Centrālajā Anatolijā nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]].<ref name="ebsco"/><ref name="fao"/> == Daba == [[Attēls:TR Yedigöller asv2021-10 img02.jpg|thumbnail|upright=1.0|Rudens ainava [[Jedigelleras nacionālais parks|Jedigelleras nacionālajā parkā]] Turcijas ziemeļrietumos. Turcijas mežus veido ļoti atšķirīgas lapkoku un skujkoku sugas, kuru izplatību nosaka klimats un augstums]] Turcijas [[bioloģiskā daudzveidība|dabas daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[bioģeogrāfiskais reģions|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, izteiktās [[klimats|klimata]] un [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības, kā arī kalnainais [[reljefs]].<ref name="atalay2017">İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].</ref><ref name="noroozi2019">Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].</ref> Valstī sastopami vairāki atšķirīgi [[augājs|veģetācijas]] tipi un augstumjoslas: mitri [[mežs|meži]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē, [[Vidusjūras veģetācija|Vidusjūras mūžzaļais augājs]] un [[priedes|priežu]] meži rietumu un dienvidu piekrastē, [[stepe]]s un [[mežastepe]]s [[Anatolija]]s iekšienē, kā arī [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]] augstākajos kalnos.<ref name="atalay1986">İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].</ref> Meži aizņem aptuveni 30 % Turcijas teritorijas. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku to kopējā platība bija 23,38 miljoni [[hektārs|hektāru]].<ref name="forest2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Mežu sastāvs dažādos reģionos ievērojami atšķiras. Melnās jūras piekrastes mitrajos apgabalos izplatīti [[dižskābarži|dižskābaržu]], [[ozoli|ozolu]], [[skābarži|skābaržu]], [[alkšņi|alkšņu]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži, bet Pontijas kalnos sastopamas arī [[egles|egļu]] un [[baltegles|baltegļu]] audzes.<ref name="oneearth-north">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/northern-anatolian-conifer-and-deciduous-forests/ |title=Northern Anatolian Conifer and Deciduous Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="atalay1986"/> Rietumu un dienvidu Anatolijā nozīmīgas ir [[melnā priede]] (''Pinus nigra'') un [[Turcijas priede]] (''Pinus brutia''), kā arī [[Libānas ciedrs]] (''Cedrus libani''), [[kadiķi]], baltegles un dažādas ozolu sugas.<ref name="atalay1986"/> [[Anatolijas plakankalne]]s sausākajos iekšējos apgabalos raksturīgas stepes un mežastepes. [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dabisko veģetāciju lielā mērā veido [[graudzāļu dzimta|graudzāles]], citi [[lakstaugs|lakstaugi]] un pret [[sausums|sausumu]] izturīgi [[krūms|krūmi]]. Stepju līdzenumus un ieplakas vietām ieskauj skraji ozolu krūmāji un kadiķu audzes, bet augstākās un mitrākās vietās sastopami arī priežu meži.<ref name="oneearth-central">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/central-anatolian-steppe-and-woodlands/ |title=Central Anatolian Steppe and Woodlands |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Virzienā uz kalnu augstākajām daļām mežastepju veģetācija pāriet subalpīnās un [[alpīnā pļava|alpīnās pļavās]]. Stepju [[ainava]]s pašreizējo izplatību un sastāvu būtiski ietekmējusi arī ilgstoša [[lauksaimniecība]], mežu izciršana un [[ganīšana|lopu ganīšana]].<ref name="oneearth-central"/> [[Egejas jūra]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastē izplatīts Vidusjūras augājs, kas pielāgojies karstām, sausām vasarām un maigām, mitrākām ziemām. Zemākajos augstumos raksturīgs [[makijs]] — blīvas [[mūžzaļš augs|mūžzaļu]], cietlapainu krūmu un nelielu koku audzes. Tajās sastopami mūžzaļie ozoli, [[zemeņkoks|zemeņkoki]], [[lauri (augi)|lauri]], [[pistācija]]s, [[olīvkoki]], [[ceratonijas]] un citi pret sausumu izturīgi augi.<ref name="oneearth-aegean">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oneearth.org/ecoregions/aegean-and-western-turkey-sclerophyllous-and-mixed-forests/ |title=Aegean and Western Turkey Sclerophyllous and Mixed Forests |publisher=One Earth; UNEP-WCMC Author Team |date=2020-09-23 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Makijs bieži veido mozaīku ar Turcijas priedes mežiem.<ref name="oneearth-aegean"/> Augstāk [[Tauru kalni|Tauru kalnos]] sastopami melnās priedes, Libānas ciedra, baltegļu un kadiķu meži, bet virs [[koku robeža|koku augšanas robežas]] — kalnu pļavas un zemo krūmu veģetācija.<ref name="atalay1986"/> Turcijas [[fauna|dzīvnieku valsts]] ir daudzveidīga, jo valstī līdzās sastopami Vidusjūras, [[Eiropa]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Rietumāzija]]s faunas elementi. Mežos un kalnos dzīvo [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis|Eirāzijas lūsis]], [[mežacūka]], [[staltbriedis]], [[stirna]] un [[savvaļas kaza]], kā arī daudzas [[plēsīgie putni|plēsīgo putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas.<ref name="oneearth-north"/><ref name="encyclopedia-turkey"/> Starp retākajiem lielajiem [[plēsējs|plēsējiem]] ir [[Anatolijas leopards]]. Pēc ilgstoša perioda, kad pastāvēja šaubas par tā izdzīvošanu Turcijā, leoparda klātbūtne atkārtoti apstiprināta ar [[fotolamata|fotolamatām]], pēdu nospiedumiem un citām novērošanas metodēm.<ref name="leopard2021">Ahmet Karataş, Şafak Bulut, Burak Akbaba. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09397140.2021.1924419 Camera trap records confirm the survival of the Leopard (''Panthera pardus'' L., 1758) in eastern Turkey]. ''Zoology in the Middle East'', 2021. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/09397140.2021.1924419 10.1080/09397140.2021.1924419].</ref><ref name="leopard2022">Şağdan Başkaya u. c. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24750263.2022.2105963 New records of the Anatolian leopard (''Panthera pardus tulliana'') in Türkiye]. ''The European Zoological Journal'', 89(1), 2022, 991.–1001. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1080/24750263.2022.2105963 10.1080/24750263.2022.2105963].</ref> [[Attēls:Helleborus vesicarius - Hellobore 2020-03-07 07.jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas endēmiskais augs ''[[Helleborus vesicarius]]'' Osmanijes ilā. Sarežģītais reljefs un biotopu izolācija veicinājusi lielu endēmisko augu daudzveidību Anatolijā]] Īpaši ievērojams ir Turcijas [[endēmisms]]. Turcijas nacionālās bioloģiskās daudzveidības datubāzes publiski pieejamajā statistikā reģistrēts 3301 endēmisks un 391 lokāli endēmisks [[taksons]].<ref name="noah">{{Tīmekļa atsauce |url=https://nuhungemisi.tarimorman.gov.tr/public/istatistik |title=Nuh'un Gemisi Ulusal Biyolojik Çeşitlilik Veritabanı — İstatistik |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Endēmisko augu daudzveidība ir īpaši liela Anatolijas kalnu masīvos, tostarp Tauru kalnos, Anatolijas diagonāles apgabalā un Pontijas kalnu austrumu daļā. Sarežģītais reljefs, augstuma un klimatisko apstākļu atšķirības, kā arī biotopu ģeogrāfiskā izolācija ir veicinājusi lielu lokālo endēmu daudzveidību.<ref name="noroozi2019"/> Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Turcijā izveidots plašs [[aizsargājama dabas teritorija|aizsargājamo dabas teritoriju]] tīkls. Saskaņā ar Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas 2025. gada statistiku valstī bija 50 [[nacionālais parks|nacionālie parki]], 274 dabas parki, 32 [[dabas rezervāts|dabas aizsardzības teritorijas]] un 111 [[dabas piemineklis|dabas pieminekļi]], kā arī savvaļas dzīvnieku aizsardzības teritorijas un vairāku kategoriju [[mitrājs|mitrāji]].<ref name="protected2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}</ref> Starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai Turcijā bija noteiktas 14 [[Rāmsaras konvencija]]s teritorijas.<ref name="protected2025"/> Ministrijas statistikas sistēmā kopumā bija uzskaitītas 1788 dažādu kategoriju aizsargājamās teritorijas un saglabāšanas objekti, kas aptvēra aptuveni 3,8 miljonus hektāru.<ref name="protected2025"/> Tie kalpo mežu, stepju, kalnu, piekrastes, mitrāju un tiem raksturīgo [[suga|sugu]] saglabāšanai. == Vides problēmas == Turcijas straujā [[industrializācija]], [[urbanizācija]] un [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugums ir palielinājis slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]] un [[dabas resursi]]em.<ref name="oecd2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Galvenās vides problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], pieaugošais ūdens patēriņš, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], dabisko [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.<ref name="oecd2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref><ref name="oecd2025"/> Šīs problēmas dažādos reģionos izpaužas atšķirīgi — lielajās [[pilsēta|pilsētās]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centros nozīmīgāks ir piesārņojums, sausākajos [[Centrālā Anatolija|Centrālās]] un [[Dienvidaustrumu Anatolija|Dienvidaustrumu Anatolijas]] apgabalos — ūdens trūkums, sausums un zemes degradācija, bet [[Vidusjūra|Vidusjūras]] un [[Egejas jūra|Egejas jūras]] reģionos — arī paaugstināts mežu ugunsgrēku risks.<ref name="oecd2019"/><ref name="worldbank-ccdr">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Attēls:Elmas göl.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Burdura ezers|Burdura ezera]] atkāpjošās piekrastes ainava. Ezera ūdens līmeņa un platības samazināšanās ilustrē pieaugošo ūdens resursu noslodzi un sausuma problēmas Turcijas iekšzemē]] Gaisa piesārņojums ir īpaši nozīmīga problēma lielajās pilsētās un rūpnieciski attīstītajos apgabalos. Galvenie piesārņojuma avoti ir [[enerģijas ražošana]], rūpnieciskā [[sadedzināšana]], [[autotransports]] un cietā kurināmā izmantošana [[apkure]]i. Slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un smalko daļiņu PM₂,₅ emisijas ir samazinājušās, taču sēra oksīdu un amonjaka emisijas ir pieaugušas. Lielāko daļu sēra oksīdu emisiju rada enerģijas ražošana, savukārt elektrostacijas un autotransports kopā rada vairāk nekā pusi slāpekļa oksīdu emisiju.<ref name="oecd2025"/> Iedzīvotāju vidējā pakļautība [[PM2.5|smalkajām daļiņām PM₂,₅]] joprojām ir augsta un ievērojami pārsniedz [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizācijas]] ieteikto gada vidējo līmeni — 5&nbsp;µg/m³.<ref name="oecd2025"/><ref name="who2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.who.int/publications/i/item/9789240034228 |title=WHO global air quality guidelines: particulate matter (PM₂.₅ and PM₁₀), ozone, nitrogen dioxide, sulfur dioxide and carbon monoxide |publisher=World Health Organization |date=2021-09-22 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> [[Akmeņogles|Akmeņogļu]] un [[brūnogles|brūnogļu]] izmantošana [[enerģētika|enerģētikā]] vienlaikus pasliktina [[gaisa kvalitāte|gaisa kvalitāti]] un rada [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] emisijas.<ref name="oecd2025"/><ref name="worldbank-green">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Nozīmīgs izaicinājums ir [[ūdens resursi|ūdens resursu]] izmantošana. Turcija nav ar [[saldūdens|saldūdens resursiem]] bagāta valsts, un tie valsts teritorijā ir izvietoti nevienmērīgi. Kopējā ūdens ieguve kopš 2007. gada ir palielinājusies līdz ar iedzīvotāju skaita, pilsētu un [[apūdeņošana|apūdeņojamo]] platību pieaugumu, nostādot valsti vidēji augsta [[ūdens stress|ūdens stresa]] apstākļos. Lielākais iegūtā saldūdens patērētājs ir [[lauksaimniecība]], kur ūdeni galvenokārt izmanto apūdeņošanai.<ref name="oecd2025"/> Lauksaimniecības vajadzībām tiek izmantotas aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā iegūtā ūdens, bet nozīmīgākie lauksaimniecības radītie ūdens piesārņotāji ir slāpekļa un fosfora savienojumi un [[pesticīds|pesticīdi]].<ref name="oecd-water">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/topics/policy-sub-issues/water-and-agriculture/oecd-water-policies-country-note-t%C3%BCrkiye.pdf |title=Türkiye: Agricultural Water Management |publisher=OECD |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Ūdens kvalitāti apdraud arī nepietiekami attīrīti sadzīves un rūpnieciskie [[notekūdeņi]]; lai gan pieslēgumu skaits notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir pieaudzis, tikai aptuveni 41 % iedzīvotāju ir pieejama terciārā jeb padziļinātā notekūdeņu attīrīšana.<ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņu izraisītais sausuma biežuma un ilguma pieaugums, kā arī nokrišņu režīma pārmaiņas pastiprina ūdens resursu trūkuma un kvalitātes problēmas.<ref name="oecd2019"/> Turcijas kalnainais [[reljefs]], sezonāli spēcīgie [[nokrišņi]], sausie klimatiskie apstākļi un ilgstošā [[zemes izmantošana]] rada labvēlīgus apstākļus augsnes degradācijai un erozijai. [[Ūdens erozija]] skar plašas valsts teritorijas, īpaši stāvas [[nogāze]]s un apgabalus ar retu [[veģetācija]]s segu.<ref name="erosion-plan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://faolex.fao.org/docs/pdf/tur164392.pdf |title=Action Plan of Combating Erosion 2013–2017 |publisher=Republic of Turkey, Ministry of Forestry and Water Affairs |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Pārmērīga [[ganīšana]], lauksaimniecības zemju izmantošana neatbilstoši to dabiskajām iespējām, nepiemērota augsnes apstrāde, [[mežu degradācija]] un zemes pārveidošana vājina veģetācijas segu un paātrina auglīgās [[augsne]]s virskārtas zudumu.<ref name="erosion-plan"/> Erozija samazina augsnes auglību un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] ražību, bet erozijas pārnestie [[nogulumi]] uzkrājas [[upe|upēs]], [[dambis|dambjos]] un [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]], samazinot to izmantošanas ilgumu un ietekmējot ūdens kvalitāti.<ref name="erosion-plan"/> Mežu ugunsgrēki ir īpaši nozīmīgs dabas un vides apdraudējums Turcijas Vidusjūras un Egejas jūras reģionos. Lielāko daļu mežu ugunsgrēku tieši vai netieši izraisa cilvēku darbība, taču karstas un sausas vasaras, ilgstoši sausuma periodi, [[karstuma vilnis|karstuma viļņi]], spēcīgs vējš un viegli uzliesmojoša veģetācija būtiski palielina uguns izplatīšanās ātrumu un postošumu.<ref name="wildfire2025">Bikem Ekberzade, Tolga Görüm, Furkan Karabacak, Semih Sami Akay, Ömer Lütfi Şen. [https://www.nature.com/articles/s44304-025-00120-4 Up in flames: the human factor behind a megafire in Mediterranean Türkiye]. ''npj Natural Hazards'', 2, 65, 2025. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1038/s44304-025-00120-4 10.1038/s44304-025-00120-4].</ref> Īpaši postoša bija [[2021. gada Turcijas mežu ugunsgrēki|2021. gada ugunsgrēku sezona]], kad plaši ugunsgrēki skāra valsts dienvidu un dienvidrietumu daļu. Lielākais vienlaidus ugunsgrēks izcēlās Manavgatas apvidū un skāra aptuveni 60&nbsp;000 hektāru mežu, krūmāju un lauku apdzīvoto teritoriju.<ref name="wildfire2025"/><ref name="worldbank-ccdr"/> Temperatūras paaugstināšanās, ilgāki sausuma periodi un ugunsbīstamu laikapstākļu pastiprināšanās palielina spēcīgu mežu ugunsgrēku risku nākotnē.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> [[Attēls:IstanbulGrowth1975and2011.png|thumbnail|upright=0.8|[[Stambula]]s apbūvētās teritorijas izplešanās no 1975. līdz 2011. gadam, attēlota ''[[NASA Landsat]]'' datos. Straujā urbanizācija ir būtiski pārveidojusi pilsētas apkārtnes ainavu]] Straujā urbanizācija ir radījusi papildu slodzi uz vidi. [[Apbūve|Apbūvēto]] teritoriju izplešanās, [[ceļš|ceļu]], transporta un rūpniecības [[infrastruktūra]]s attīstība ir pārveidojusi dabiskās [[ainava]]s un veicinājusi dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. OECD norāda, ka īpaši strauja pilsētu izplešanās notikusi lielo pilsētu apkārtnē.<ref name="oecd2025"/> Nozīmīgas ainavas un zemes izmantojuma pārmaiņas notikušas [[Stambula|Stambulas]], [[Ankara|Ankaras]], [[Izmira|Izmiras]] un citu strauji augošu pilsētu perifērijā. Urbanizācija ir saistīta arī ar lielāku enerģijas un ūdens patēriņu, transporta radīto piesārņojumu, [[atkritumu apsaimniekošana]]s un [[notekūdeņu attīrīšana]]s problēmām un gaisa kvalitātes pasliktināšanos.<ref name="oecd2019"/><ref name="oecd2025"/> Klimata pārmaiņas pastiprina daudzas jau pastāvošās vides problēmas. Turcija kā Vidusjūras reģiona valsts ir īpaši pakļauta karstuma viļņiem, sausumam, pieaugošam ūdens stresam, mežu ugunsgrēkiem, [[ekstrēmi laikapstākļi|ekstrēmiem nokrišņiem]], [[plūdi]]em, zemes nogruvumiem un jūras līmeņa celšanās ietekmei.<ref name="worldbank-green"/><ref name="oecd2019"/> Šīs pārmaiņas apdraud lauksaimniecību, [[ūdensapgāde|ūdensapgādi]], [[mežs|mežus]], [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]], transporta un pilsētu infrastruktūru un [[piekraste]]s teritorijas.<ref name="worldbank-ccdr"/> Turcija 2021. gada oktobrī ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas.<ref name="worldbank-green"/><ref name="unfccc-lts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://unfccc.int/documents/643012 |title=2053 Long Term Climate Strategy |publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change |date=2024-11-11 |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Klimata politikas īstenošanai ir pieņemtas Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija ar rīcības plānu un Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija ar rīcības plānu 2024.–2030. gadam.<ref name="climate-plans">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iklim.gov.tr/en/action-plans-i-121 |title=Action Plans |publisher=Republic of Türkiye, Climate Change Directorate |language=en |access-date=2026-08-13}}</ref> Turcijas lielās bioloģiskās daudzveidības dēļ nozīmīga vides politikas daļa ir dabisko ekosistēmu un sugu aizsardzība. Savvaļas sugas un to dzīvotnes apdraud zemes mākslīga pārveidošana, dzīvotņu zudums un sadrumstalotība, urbanizācija, transporta un rūpniecības infrastruktūra, piesārņojums, intensīva ūdens izmantošana, [[invazīva suga|invazīvās sugas]] un klimata pārmaiņas.<ref name="oecd2025"/> Kopš 20. gadsimta beigām dabisko un daļēji dabisko teritoriju platība ir palielinājusies galvenokārt apmežošanas un mežu atjaunošanas rezultātā, taču pilsētu, transporta un rūpniecības izplešanās turpina palielināt slodzi uz dabisko vidi. Neraugoties uz aizsargājamo teritoriju tīklu, dabisko dzīvotņu saglabāšana, to kvalitātes uzturēšana un sadrumstalotības mazināšana joprojām ir būtiski bioloģiskās daudzveidības aizsardzības izaicinājumi.<ref name="oecd2025"/> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija| ]] 9b759jryo860swdkr5s3m1j6eaat2dd 0 88681 4506647 4085084 2026-08-14T04:21:17Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506647 wikitext text/x-wiki '''Turcijas ekonomika''' ir dinamiska un daudzdimensionāla sistēma, kurai ir svarīga loma ekonomikā gan reģionālā, gan pasaules mērogā. Tajā apvienotas gan jaunattīstības, gan attīstītās ekonomikas iezīmes. To raksturo liels iekšzemes tirgus, stratēģiski izdevīga atrašanās vieta starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]], nozaru daudzveidība un ekonomikas problēmas. Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj [[Attīstītās valstis|attīstīto valstu]] sarakstā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2009|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}</ref> un tā ir [[ESAO]] un [[G20 industriālās valstis|G20]] dibinātāja. Kopš Turcija ir republika, tās saimniecība ir bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un [[ārvalstu tiešie ieguldījumi|ārvalstu tiešos ieguldījumus]]. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.<ref name="80sLiberalization">{{Grāmatas atsauce|title=Economics and Politics of Turkish Liberalization|first=Tevfik F.|last=Nas|publisher=Lehigh University Press|location=|year=1992|id={{ISBN|0-934223-19-X}}}}</ref> Reformu rezultātā notika strauja [[Ekonomikas izaugsme|izaugsme]], kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}</ref> un 2001. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}</ref> Tā rezultātā [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=World Bank|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}</ref> Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&id=ufYU_fR7mLgC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=xxhe4iYB7B&dq=Turkey&sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}</ref> Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, tika samazināta inflācija līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija ir padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.<ref name="TR_Eco">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}</ref> [[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]].]] 2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of September 2006|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}</ref> un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām saimniecībām pasaulē. Turcijas saimniecībā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad saimniecībā lielāka loma ir industrializētajiem rajoniwm ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.<ref name="WorldBank_TRStat" /> Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts saimniecības sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja 24.124.501 cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}</ref> Citi svarīgākie Turcijas saimniecībasvirzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība. Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1}} vecās [[turku lira]]s (TL) tika aizstātas ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = 1.000.000 TL).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}</ref> Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.<ref name="WorldBank_TRStat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|authorlink=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}</ref> Ar IKP 5.062 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē. [[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]].]] Turcijas galvenie tirdzniecības partneri ir: * [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);<ref name="TSI_ForeignTrade2006">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of October 2006|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}</ref> * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; * [[Krievija]]; * [[Japāna]]. Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}</ref> 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.<ref name="TSI_ForeignTrade2006" /> 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&gid=112&srid=3429&oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}</ref> Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=peopledaily |work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}</ref> Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamiem ārvalstu ieguldījumiem, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt [[ieguldījumi|ieguldījumus]] 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Central Bank of the Republic of Turkey|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telesakaros ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu ieguldījumu apjomīgāku pieplūdumu.<ref name="TR_Eco" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas saimniecība| ]] rgt556eofqs6lzp30m7eu4ftjtmpweb 0 89424 4506559 3713841 2026-08-13T18:02:10Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506559 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Inēnu|Inēnu]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] [[1943]]. gadā]] Turcija ir dibinātāja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[ESAO]] (1961), [[EDSO]] (1973) un [[G20 industriālās valstis|G20]] (1999). Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. [[1949]]. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un [[1959]]. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomiskā Kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un [[1963]]. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija [[1987]]. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un [[1992]]. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. [[1995]]. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.<ref name="TR_EUChrono">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}</ref> Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus, sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[European Commission]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=[[2006-10-15]]}}</ref> Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas [[1974]]. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļu Kipras Turku Republika|Ziemeļu Kipras Turku Republiku]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|authorlink=Mark Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=[[2006-12-11]]}}</ref> Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors arī ir vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija [[1952]]. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt, Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai, Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=[[2003-03-26]]}}</ref> ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru [[2007. gads|2007]]. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[Turki (tautība)|turkiem]] radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=5PdqmRoyEn&dq=turkey+cold+war&sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}</ref> Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku—Tbilisi—Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].<ref>[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]</ref> Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka [[Osmaņu impērija]]s pastāvēšanas pēdējos gados tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis armēņu genocīds un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6045182.stm |title=Q&A Armenian 'genocide'|work=BBC|accessdate=2006-12-29|date=[[2006-10-12]]}}</ref> == Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības == Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās [[1925]]. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="LR_ĀM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2009|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}</ref> Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no [[2006. gads|2006]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīļa]] līdz [[1. augusts|1. augustam]] veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. [[2005. gads|2005]]. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].<ref name="LR_ĀM" /> Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.<ref name="LR_ĀM" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ārpolitika pēc valsts]] [[Kategorija:Turcijas politika]] 67rak64p41je1voko4g92mcifv1xxtm 4506648 4506559 2026-08-14T04:21:58Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506648 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Inēnu|Inēnu]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] [[1943]]. gadā]] Turcija ir dibinātāja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[ESAO]] (1961), [[EDSO]] (1973) un [[G20 industriālās valstis|G20]] (1999). Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. [[1949]]. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un [[1959]]. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomiskā Kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un [[1963]]. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija [[1987]]. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un [[1992]]. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. [[1995]]. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.<ref name="TR_EUChrono">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}</ref> Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus, sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[European Commission]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=[[2006-10-15]]}}</ref> Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas [[1974]]. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļu Kipras Turku Republika|Ziemeļu Kipras Turku Republiku]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|authorlink=Mark Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=[[2006-12-11]]}}</ref> Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors arī ir vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija [[1952]]. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt, Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai, Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=[[2003-03-26]]}}</ref> ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru [[2007. gads|2007]]. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[Turki (tautība)|turkiem]] radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=PP1&lpg=PP1&ots=5PdqmRoyEn&dq=turkey+cold+war&sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}</ref> Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku—Tbilisi—Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].<ref>[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]</ref> Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka [[Osmaņu impērija]]s pastāvēšanas pēdējos gados tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis armēņu genocīds un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6045182.stm |title=Q&A Armenian 'genocide'|work=BBC|accessdate=2006-12-29|date=[[2006-10-12]]}}</ref> == Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības == Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās [[1925]]. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="LR_ĀM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2009|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}</ref> Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no [[2006. gads|2006]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīļa]] līdz [[1. augusts|1. augustam]] veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. [[2005. gads|2005]]. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].<ref name="LR_ĀM" /> Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.<ref name="LR_ĀM" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ārpolitika pēc valsts]] [[Kategorija:Turcijas politika]] kbok9xkq5diaoi78wav4k82amz2cuy9 0 90826 4506640 4482864 2026-08-14T04:16:31Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506640 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit | unit_name = Turcijas Sauszemes spēki | native_name = ''Türk Kara Kuvvetleri'' | image = | caption = | start_date = * 1363. gada 28. jūnijs <small>(kā Osmaņu armija)</small> * 1920. gada 8. novembris <small>(kā Lielās Nacionālās Asamblejas armija)</small><ref name="Askerlik">Suat İlhan, ''Atatürk ve Askerlik: Düşünce ve Uygulamaları'', Atatürk Araştırma Merkezi, 1990, [https://books.google.com/books?id=I5cKAQAAIAAJ&q=D%C3%BCzenli+Ordu+8+Kas%C4%B1m+1920 p. 88.] {{val|tr}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|first=Hakan |last=Ozoglu|title=From Caliphate to Secular State: Power Struggle in the Early Turkish Republic|url=https://books.google.com/books?id=Cw5V1c1ej_cC&dq=turkish+army+%2522november+8+1920%2522&pg=PA62|publisher=ABC-CLIO|date=2011|isbn=978-0-313-37957-4|page=62}}</ref> * 1949. gada 1. jūlijs <small>(kā Turcijas sauszemes spēku pavēlniecība)</small><ref>''1949 Temmuzunda Türk Silâhlı Kuvvetleri yeniden örgütlendirilerek, Genelkurmay Başkanlığına bağlı Kara, Deniz, Hava Kuvvetleri kuruldu.'', [[General Staff of the Republic of Turkey|Genelkurmay Başkanlığı]], ''Türk Tarihi, Silahlı Kuvvetleri ve Atatürkçülük'', Genelkurmay Başkanlığı, 1973, [https://books.google.com/books?id=vI1EAAAAMAAJ&q=%22Kara,+Deniz,+Hava+Kuvvetleri+kuruldu%22 p. 65.] {{val|tr}}</ref> | country = {{TUR}} | branch = | type = [[karaspēks|armija]] | role = [[sauszemes karš]] | size = {{sk|260200}} aktīvajā dienestā{{sfn|IISS|2022|page=155}} | command_structure = [[Turcijas Bruņotie spēki]] | garrison = | garrison_label = | nickname = ''[[Mehmetçik]]'' ("Mazulītis Mehmeds") | patron = | motto = ''Etkin.Caydırıcı.Saygın'' | colors = [[Zelta krāsa|zelta]] un [[Bordo krāsa|bordo]] {{color box|#FFD700}}{{color box|#800000}} | colors_label = Krāsas | march = ''Harbiye marşı'' | mascot = | equipment = | equipment_label = | battles = [[List of wars involving Turkey]] * [[Turkish War of Independence|War of Independence]] * [[Sheikh Said Rebellion]] * [[Ararat Rebellion]] * [[Dersim Rebellion]] * [[Korean War]] * [[Invasion of Cyprus]] * [[Turkey-PKK Conflict]] * [[Operation Allied Force]] * [[Operation Alba]] * [[War in Afghanistan (2001–2021)|War in Afghanistan]] * [[Operation Sun]] * [[August 2011 Turkey-Iraq cross-border raids|Iraq Cross-border Raids]] * [[Syrian–Turkish border clashes during the Syrian Civil War|Syrian Border Clashes]] * [[Mali War]] * [[Operation Shah Euphrates]] * [[Kurdish-Turkish conflict (2015-present)|Turkey-PKK conflict]] * [[Operation Euphrates Shield]] * [[Operation Olive Branch]] * [[2019 Turkish offensive into north-eastern Syria|Operation Peace Spring]] * [[Turkish military intervention in the Second Libyan Civil War|Turkish military intervention in Libya]] * [[Operation Spring Shield]] | anniversaries = 28. jūnijs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.haberx.com/kara_kuvvetlerinin_kurulus_yil_donumu_kutlaniyor%2817,n,10712040,173%29.aspx |title=Kara Kuvvetleri'nin kuruluş yıl dönümü kutlanıyor |access-date=2016-03-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310011306/http://www.haberx.com/kara_kuvvetlerinin_kurulus_yil_donumu_kutlaniyor%2817,n,10712040,173%29.aspx |archive-date=2016-03-10 }}</ref> | decorations = | battle_honours = | disbanded = | website = {{nowrap|[https://www.kkk.tsk.tr/en/ www.kkk.tsk.tr]}} <!-- Commanders -->| commander1 = [[Turcijas prezidents|Prezidents]] [[Redžeps Tajips Erdogans]] | commander1_label = [[Virspavēlnieks]] | commander2 = [[Ministrs]] [[Jasars Gulers]] | commander2_label = [[Valsts aizsardzības ministrs]] | commander3 = [[Ģenerālis]] [[Selçuk Bayraktaroğlu]] | commander3_label = [[Ģenerālštāba priekšnieks]] | commander4 = Ģenerālis [[Metin Tokel]] | commander4_label = [[Komandieris]] | commander5 = Lt. Gen. Levent Ergün | commander5_label = štāba priekšnieks | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol =[[File:Regment flag of 39th Mechanized Infantry Brigade.svg|150px]] | identification_symbol_label = Kaujas karogs | identification_symbol_2 = [[Attēls:Roundel of Turkey.svg|80px]] | identification_symbol_2_label = [[Aviācijas]] [[Emblēma]] }} '''Turcijas Sauszemes spēki''' ({{val|tr|Türk Kara Kuvvetleri}}) ir daļa no [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas Bruņotajiem spēkiem]] un ir viena no lielākajām, kā arī otra lielākā [[NATO]] armija pasaulē.<ref>[https://web.archive.org/web/20000122135311/http://www.nato.int/turkey/turkey2.htm My country & NATO: Turkey], NATO official web site</ref><ref>[http://www.economist.com/world/europe/PrinterFriendly.cfm?story_id=7971046 Turkey, America and Europe: Who is losing Turkey?], ''[[The Economist]]''</ref> Turcijas vēsturnieki armijai piedēvē tūkstošgadi garu vēsturi, bet armijas pirmsākumi mūsdienu izpratnē meklējami [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma laikā. Ievērojamākās Turcijas armijas operācijas bijušas [[Korejas karš]] un Kipras konflikts, kā arī aizsargvaļņa lomas uzņemšanās līdz 1992. gadam [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[NATO]] sastāvā. Sauszemes spēki ieņem nozīmīgāko vietu bruņotajos spēkos kopumā. Līdztekus pārējiem diviem bruņoto spēku atzariem, sauszemes spēki vairākkārt ir iesaistījušies valsts politikā, bet mūsdienās iejaukšanos valsts pārvaldē ierobežo [[Turcijas Nacionālā drošības padome|Nacionālajā drošības padomē]] ieviestās pārmaiņas. Tradicionāli par Turcijas [[Turcijas Bruņoto spēku komandieru uzskaitījums|bruņoto spēku komandieri]] kļūst persona, kas bijusi sauszemes spēku komandieris. Šobrīd sauszemes spēku komandieris ir [[Išiks Košaners]] (Işık Koşaner). == Vēsture == {{Pamatraksts|Osmaņu impērijas bruņotie spēki|Osmaņu impērijas sadalīšana|Turcijas neatkarības karš}} Turcijas mūsdienu karaspēks veidojās pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] uz sabrukušās [[Osmaņu impērija]]s [[Osmaņu impērijas bruņotie spēki|karaspēka]] paliekām, lai gan Turcijas iestādes par oficiālo armijas sākumu uzskata Mete Hana armiju 209. gadā p.m.ē.<ref>http://www.kkk.tsk.mil.tr/GenelKonular/Tarihce/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081021101704/http://www.kkk.tsk.mil.tr/GenelKonular/Tarihce/ |date={{dat|2008|10|21||bez}} }}: "Kara Kuvvetleri temeli; Hun İmparatorluğu döneminde Mete Han tarafından M.Ö.209 yılında atılmıştır."</ref> Pieaugot turku nacionālismam, naunizveidotā armija [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] vadībā veiksmīgi uzvarēja [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karā]] un dibināja Turcijas Republiku.<ref>Informācija par komandējošo sastāvu un karaspēka uzbūvi var atrast šeit: http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?f=12&t=31466</ref> === Aukstā kara periods === Turcija kā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalsts piedalījās [[Korejas karš|Korejas karā]], kurā tai bija 731 kritušais no 5000 karavīru lielā kontingenta, kas cīnījās ielenkumā kopā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2. kājnieku divīziju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korean-war.com/turkey.html |title=The Korean War: The Turkish Brigade |access-date={{dat|2007|08|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110628202710/http://www.korean-war.com/turkey.html |archivedate={{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> {{Dat|1952|2|18||bez}} Turcija iestājās [[NATO]] un karaspēkā tika īstenota visaptveroša modernizācijas programma. 1974. gada jūlijā armija iebruka [[Kiprā]] pēc tur notikušā valsts apvērsuma, kura mērķis bija salas pievienošanās [[Grieķija]]i. Apvērsumu atbalstīja [[Atēnas|Atēnās]] bāzētā Grieķijas militārā hunta. Militāro kampaņu rezultātā Kipra tika sadalīta divās daļās starp Kipras Republiku un [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]]. Turcijas karaspēks joprojām atrodas salā, jo nav panākta politiska vienošanās un Kipras turku sabiedrība baidās, ka varētu atkārtoties vardarbība, kas notika laikā no 1963. līdz 1974. gadam.<ref>[http://www.country-studies.com/cyprus/intercommunal-violence.html Intercommunal Violence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617152319/http://www.country-studies.com/cyprus/intercommunal-violence.html |date={{dat|2008|06|17||bez}} }} and [http://countrystudies.us/cyprus/13.htm Eric Solsten, ed. Cyprus: A Country Study. Washington: GPO for the Library of Congress, 1991.]</ref> Saskaņā ar [[Lielbritānija]]s karaspēka oficiālajiem ziņojumiem, 1974. gadā Turcijas Sauszemes spēki sastāvēja no Pirmās armijas (II., III., V. un XV. korpuss), Otrās armijas (IV., VI. un VII. korpuss) un Trešās armijas (VIII., IX. un IX. korpuss). Sauszemes spēkos ir pastāvējušas arī trīs Iekšējās zonas, trīs jauniesaukto sagatavošanas divīzijas un četras jauniesaukto sagatavošanas brigādes.<ref>British military attache's reports 1974, accessed via [[Public Records Office]], Kew</ref> Ilgu laiku visi šiem militārie formējumi bija iekļauti NATO [[Izmira]]s štābam ''LANDSOUTHEAST'' un to komandieris bijis Turcijas četrzvaigžņu ģenerālis. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma šis štābs uz laiku pildījis Dienvidaustrumu apvienotā komandcentra funkcijas, bet 2004. gadā pārveidots par Sabiedroto gaisa vienību komandcentru.<ref>[[NATO]], [http://www.afsouth.nato.int/factsheets/JCSE.htm Factsheet on Joint Command South East] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050205202655/http://www.afsouth.nato.int/factsheets/JCSE.htm |date={{dat|2005|02|05||bez}} }} and NATO, [http://www.afsouth.nato.int/JFCN_Factsheets/CC_Air_Izmir.htm Factsheet on Component Command Air Izmir] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080220182657/http://www.afsouth.nato.int/JFCN_Factsheets/CC_Air_Izmir.htm |date={{dat|2008|02|20||bez}} }}</ref> 1981./82. gadā sauszemes spēku sastāvā bijusi viena bruņutransporta divīzija, divas mehanizētās kājnieku divīzijas un 14 kājnieku divīzijas ar 3000 M47 tankiem, 500 „Patton” tankiem un 70 „Leopard 1A3” tankiem.<ref>Armed Forces 1981/82 In: The Military Balance of the International Institut for Strategic Studies / London (Bernard & Graefe Verlag, Munich 1982.) and Ferdinand von Senger und Etterlin: Tanks of the World. Arms and Armor Press, London 1983.</ref> Līdz 1990. gadam, kad beidza pastāvēt Varšavas pakta bloks, sauszemes spēku uzdevums bija būt gatavībā reaģēt uz iespējamu PSRS, Varšavas pakta valstu un Transkaukāza militārā rajona karaspēku iebrukumu Kaukāzā. Turcijas Trešās armijas uzdevums bija noturēt Kaukāza fronti ar vienu trešdaļu no visiem bruņotajiem spēkiem.<ref>John Keegan & Andrew Wheatcroft, ''Zones of Conflict: An Atlas of Future Wars'', Jonathan Cape, p.20-21.</ref> 1990. gadā, kad [[Turcijas Bruņoto spēku komandieru uzskaitījums|bruņoto spēku komandieris]] vēlējās pārvietot {{sk|120000}} lielu vienību uz robežu ar [[Irāka|Irāku]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Kongresa bibliotēkas pētniecības speciālisti konstatēja nopietnu spēku nepietiekamību reaģēšanai uz krīzi, kas varētu rasties attālākos rajonos.<ref name=autogenerated2>[[Library of Congress Country Studies]]:Turkey, [http://lcweb2.loc.gov/cgi-bin/query/r?frd/cstdy:@field(DOCID+tr0107) Armed Forces — Army], January 1995</ref> Turklāt, karaspēks arī nebija pilnībā gatavs nodrošināt operācijas ārpus Turcijas robežām. === Modernizācija === 1980. gadu beigās [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] tika sākta restrukturizācija un modernizācija, kas turpinās vēl mūsdienās. Programmas mērķis ir Turcijā izveidot pašpietiekamu un spēcīgu karaspēku.<ref>See also Elliot Hen-Tov, [http://meria.idc.ac.il/journal/2004/issue4/jv8no4a5.html The Political Economy of Turkish Military Modernization] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090923100508/http://meria.idc.ac.il/journal/2004/issue4/jv8no4a5.html |date={{dat|2009|09|23||bez}} }}, MERIA</ref> Turcijas karaspēka vadība oficiāli apgalvo, ka tā ir spējīga īsā laikā mobilizēt 50 tūkstošus lielu karaspēku kombinētām operācijām un jebkurā diennakts laikā spēj veikt gaisa operācijas, paceļot gaisā līdz pat sešus bataljonus vienlaicīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/kuvvetyapisi.htm |title=Capabilities of the Turkish Armed Forces |access-date={{dat|2007|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011025534/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/kuvvetyapisi.htm |archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.globalsecurity.org/military/world/europe/tu-army.htm Turcijas Sauszemes spēki] * [http://i149.photobucket.com/albums/s66/kamilreis/kk3.jpg Pašreizējo dislokācijas vietu karte] {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas bruņotie spēki|S]] e1j24jtr2u4ovwuxf651t0wpl5acdu8 0 91075 4506639 4480957 2026-08-14T04:16:08Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506639 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Turcijas Gaisa spēki | native_name = {{val|tr|Türk Hava Kuvvetleri}} | image = | image_size = 220px | caption = | start_date = * 1911. gada jūnijs {{small|(kā [[Osmaņu aviācijas eskadriļa]])}} * 1920. gada 23. aprīlis <small>(Turcijas gaisa spēki)</small> | country = Turcija | allegiance = | branch = | type = [[Gaisa spēki]] | role = [[Gaisa karš]] | size = {{ubl|50 000 militārpersonu<ref name=IISSp152>{{grāmatas atsauce| url=https://www.iiss.org/publications/the-military-balance/the-military-balance-2021| title=The Military Balance 2021| author1=International Institute for Strategic Studies| author-link1=International Institute for Strategic Studies| date=25 February 2021| publisher=[[Routledge]]| location=[[Londona|London]]| page= 152| isbn=9781032012278}}</ref>|534 lidaparāti (125 vēl pasūtīti):|78 helikopteri (6 vēl pasūtīti)|33 nenosaukti lidaparāti<ref name="savunmasanayist.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.savunmasanayist.com/turk-hava-kuvvetleri-yeni-nesil-anka-teslimat/|title=Türk Hava Kuvvetleri'ne Yeni Nesil ANKA Teslimatı|date=August 1, 2021}}</ref><ref name="ReferenceA">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.savunmasanayist.com/baykardan-ikinci-parti-akinci-teslimati/|title=BAYKAR'dan İkinci Parti AKINCI Teslimatı &#124; SavunmaSanayiST|date=August 24, 2022}}</ref><ref name="sabah.com.tr">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sabah.com.tr/galeri/ekonomi/iste-tsknin-iha-envanteri|title=İşte TSK'nın İHA envanteri|website=Sabah}}</ref>}} | command_structure = [[Turcijas Bruņotie spēki]] | garrison = [[Ankara]] | garrison_label = Štābs | nickname = | patron = | motto = | colours = {{plainlist| * {{color box|#808080}} Pelēks * {{color box|#FFFFFF}} Balts * {{color box|#0000FF}} Zils }} | colours_label = Krāsas | march = [[Turcijas gaisa spēku marš]] | mascot = | anniversaries = 1. jūnijs<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://kokpit.aero/hava-kuvvetleri-yuzucuncu-yasini-kutluyor|title=Bugün Hava Kuvvetleri'nin kuruluş yıldönümü!|access-date=24 December 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20141006114030/http://kokpit.aero/hava-kuvvetleri-yuzucuncu-yasini-kutluyor|archive-date=2014-10-06|dead-url=no}}</ref> | equipment = | equipment_label = | battles = [[Turkish Air Force#Timeline of battles and operations|Timeline of battles and operations]] | decorations = | battle_honours = | battle_honours_label = | flying_hours = | website = http://www.hvkk.tsk.tr <!-- Commanders --> | commander1 = [[Turcijas prezidents|Prezidents]] [[Redžeps Tajips Erdogans]] | commander1_label = [[Virspavēlnieks]] | commander2 = [[Jasars Gulers]] | commander2_label = [[Aizsardzības ministrs]] | commander3 = [[Ģenerālis]] [[Metins Gureks]] | commander3_label = [[Ģenerālštāba priekšnieks]] | commander4 = Ģenerālis [[Zija Kemals Kadıodžlu]] | commander4_label = [[Gaisa spēku komandieris]] | commander5 = | commander5_label = | commander6 = Ģenerālleitnants [[Rafets Dalkırans]] | commander6_label = Gaisa štāba priekšnieks | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = [[Attēls:Roundel of Turkey.svg|80px]] | identification_symbol_label = [[Aviācijas emblēma]] | identification_symbol_2 = [[Attēls:Flag of Turkey.svg|80px]] | identification_symbol_2_label = [[Astes emblēma]] | identification_symbol_3 = [[Attēls:Flag of Turkish Air Force Command.svg|100px]] | identification_symbol_3_label = Turcijas gaisa spēku pavēlniecības karogs | identification_symbol_4 =[[Attēls:Ribbon of the Turkish Air Force.svg|140px]] | identification_symbol_4_label = [[Aviatora nozīmīte]] <!-- Aircraft --> | aircraft_attack = [[TAI Anka|Anka-S]], [[Baykar Bayraktar TB2]], [[Baykar Bayraktar Akıncı|Akıncı]] | aircraft_bomber = [[F-4 Phantom II|F-4E]] | aircraft_electronic = [[ATR 72]], [[Boeing 737 AEW&C|B-737]] | aircraft_fighter = [[F-16 Fighting Falcon|F-16C/D]] | aircraft_helicopter = | aircraft_helicopter_attack = | aircraft_helicopter_cargo = | aircraft_helicopter_multirole = | aircraft_helicopter_observation = | aircraft_helicopter_trainer = | aircraft_helicopter_utility = | aircraft_interceptor = | aircraft_patrol = | aircraft_recon = [[TAI Baykuş|Baykuş]], [[TAI Gözcü|Gözcü]], [[IAI Heron|Heron]], [[TAI Pelikan|IHA-X2]], [[TAI Keklik|Keklik]], [[Malazgirt UAV|Malazgirt]], [[TAI Martı|Martı]], [[TAI Şimşek|Şimşek]], [[Bayraktar Tactical UAS|TB1]], [[TAI Turna|Turna]], [[Vestel Karayel]] | aircraft_trainer = [[Northrop F-5|F-5F]], [[TAI Hürkuş|Hürkuş]], [[Alenia Aermacchi SF-260|SF-260]], [[T-38 Talon|T-38]], [[KAI KT-1|KT-1]], [[PAC MFI-17 Mushshak]] | aircraft_transport = [[Airbus A400M|A400M]], [[Lockheed C-130 Hercules|C-130]], [[C-160 Transall|C-160]], [[CH-47]], [[CN-235]], [[KC-135 Stratotanker|KC-135]] | aircraft_tanker = [[Boeing KC-135 Stratotanker]] | aircraft_general = }} '''Turcijas Gaisa spēki''' (TGS, {{val|tr|Türk Hava Kuvvetleri}}) ir daļa no [[Turcija]]s [[Turcijas Bruņotie spēki|Bruņotajiem spēkiem]]. Tie ir vieni no vecākajiem gaisa spēkiem pasaulē un to rīcībā ir viena no lielākajām [[NATO]] aviācijas flotēm. TGS salīdzinoši garajā vēsturē ir dienējuši vairāki aviācijas meistari un pionieri, tai skaitā [[Sabiha Gekčena]], kas bija pirmā sieviete-pilote kara aviācijā. TGS kara flote var piedalīties starptautiskās operācijās jebkurā pasaules vietā pateicoties TGS spējai lidojumu laikā uzpildīt degvielu. == Vēsture == === Dibināšana === TGS vēsture sākas 1909. gada jūnijā, kad tika dibināti [[Osmaņu impērija]]s [[Osmaņu impērijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]. Osmaņu gaisa spēki piedalījās [[Balkānu kari|Balkānu karos]] (1912-1913), kā arī [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] (1914-1918). Pēc zaudējuma Pirmajā pasaules karā [[Antante|Sabiedrotajiem]] un, sākoties [[Osmaņu impērijas sadalīšana]]i, Osmaņu gaisa spēki tika samazināti un pār palika tikai viena nodaļa. Viss personāls tika atlaists un tika slēgtas visas gaisa flotes iestādes. Pēc [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielās nacionālās asamblejas]] izveidošanas [[Ankara|Ankarā]] (1920), tika sākta jaunu gaisa spēku ({{val|tr|Kuva-yı Havaiye}}) izveide jaunizveidotās kara ministrijas ({{val|tr|Harbiye Dairesi}}) paspārnē. Atsevišķi atjaunoti bojātie lidaparāti tika izmantoti arī kaujā. 1921. gadā gaisa spēkus pārdēvēja par Gaisa spēku centrālo pārvaldi ({{val|tr|Hava Kuvvetleri Genel Müdürlüğü}}). === 1923-1940 === Pēc 1923. gada Turcijas Republikas neatkarības proklamēšanas, tika uzsākta pakāpeniska gaisa spēku modernizācija. Gaisa spēki, kas sastāvēja no trīs parastām un vienas flotes aviācijas vienības, tika palielināti līdz 10 parastām un trīs flotes aviācijas vienībām. Sākot ar 1924. gadu flotes personālu sūtīja uz mācībām ārvalstīs un 1925. gadā [[Eskišehira|Eskišehirā]] tika paplašināta Kara aviācijas akadēmijas darbība un tajā pašā gadā akadēmiju beidza pirmie absolventi. Lielākā daļa personāla tika sūtīti mācīties uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Francija|Franciju]], kā arī no 1930. gada uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Itālija|Itāliju]]. Sākot ar 1933. gadu gaisa spēki [[Turcija|Turcijā]] veic neatkarīgas mācības un tika ieviests jaunā parauga zilas krāsas formas tērps. 1934. gadā [[Kajseri]] tika izgatavotas pirmās Turcijā ražotās lidmašīnas un tajā pat gadā tika dibināta Turcijas Aviācijas un izpletņlēkšanas biedrība "Türkkuşu" ("Turk-putns"). 1936. gadā savas kara aviācijas dienesta gaitas sāka [[Sabiha Gekčena]], kas 1937. gadā kļuva par pirmo kara aviācijas piloti-sievieti. Visas karjeras laikā viņa bija lidojusi ar 22 dažādiem lidaparātiem ilgāk kā 8.000 stundas, no kurām 32 stundas bija gaisa kaujas un bombardēšana.<ref name=youtube>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.youtube.com/watch?v=LxvPj4XOeTU |title=TRT documentary on Sabiha Gökçen}}</ref> Viņa bija vienīgā sieviete, kas tika iekļauta 1996. gada ASV Gaisa spēku plakātu izdevumā "20 lielākie aviatori vēsturē" ({{val|en|The 20 Greatest Aviators in History}}).<ref name=youtube /> 1937. gadā tika dibināta Gaisa kara akadēmija ({{val|tr|Hava Harp Akademisi}}). === 1940-mūsdienas === Turcijas Gaisa spēku rīcībā 1940. gadā bija vairāk kā 500 kaujas vienību un tā bija lielākā gaisa spēku flote [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā. Pieaugošā kara flotes infrastruktūra prasīja jaunas strukturālas pārmaiņas, kas tika ieviestas no 1940. gada. Gaisa spēku turpmāko darbības koordināciju uzticēja Gaisa spēku štābam ({{val|tr|Hava Kuvvetleri Komutanlığı}}), kurā apvienoja Valsts aizsardzības ministrijas ({{val|tr|Milli Savunma Bakanlığı}}) loģistikas sistēmu ar Gaisa spēku ģenerālštāba mācību sistēmu. Gaisa spēku štābu ar tā padotībā esošo sistēmu iekļāva [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] struktūrā un par pirmo gaisa spēku komandieri kļuva [[ģenerālis]] Zeki Dogans (Zeki Doğan). Turcija nepiedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], bet 1945. gadā nostājās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] pusē, saskaņā ar Kairas konferences vienošanos, izsludinot visos bruņotajos spēkos kaujas gatavību. Ass valstis bija okupējušas Turcijas kaimiņos esošo [[Grieķija|Grieķiju]], bet gada laikā Turciju Vācijas spēki bija jau ielenkuši no ziemeļrietumiem, rietumiem un [[Egejas jūra]]s salām. Visās Turcijas lielākajās pilsētās naktīs tika izslēgts apgaismojums un pastāvīgi dežurēja pretgaisa uzbrukuma vienības ar starmešiem un pretgaisa raķetēm, lai nepieļautu iespējamu uzbrukumu. Valstī tika ieviesta kara saimnieciskā pārvalde un iedzīvotājiem tika normēta minimālā iztika, lai sagatavotos sliktākajam scenārijam. Turcijas valsts kase iztērēja gandrīz visus pieejamos līdzekļus, lai iegādātos jaunus ieročus. Šajā laikā gaisa spēki iegādājās lielu daudzumu jaunus lidaparātus. 1950. gadā tika dibināta Gaisa tehnisko skolu pārvalde ({{val|tr|Hava Teknik Okullar Komutanlığı}}), kas apvienoja vienotā sistēmā visas skolas, kas veica kara flotes mācības. Turcijas piloti piedalījās [[Korejas karš|Korejas karā]] izlūku misijās un pēc Turcijas iestāšanās NATO (1952) tika paātrināts gaisa spēku modernizācijas process. 1956. gadā tika izveidots Gaisa spēku mācību korpuss ({{val|tr|Hava Eğitim Kolordu Komutanlığı}}), kas apvienoja visu mācību personālu. Korpuss 1957. gadā tika pārdēvēts par Gaisa spēku mācību pārvaldi ({{val|tr|Hava Eğitim Komutanlığı}}). 1974. gadā gaisa spēki piedalījās karadarbībā [[Kipra|Kiprā]], kā arī 1995. gadā — Bosnijas un Hercegovinas NATO bombardēšanas kampaņā, 1999. gadā — Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas NATO bombardēšanas kampaņā. 2000.-2001. gadā TGS piedalījās miera uzturēšanā Bosnijā-Hercegovinā ar divām eskadriļām, bet 2006. gadā divi F-16 kaujas reaktīvās lidmašīnas tika nozīmētas NATO [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] gaisa telpas patrulēšanai. == Modernizācijas projekti == === Kaujas lidmašīnas === [[Attēls:F-35 Lightning-1.jpg|thumb|right|Turcija parakstījusi saprašanās memorandu par 116 ''[[F-35 Lightning II]]'' lidmašīnu iegādi.<ref name=autogenerated3 /><ref name=autogenerated2 />]] [[Turcija|Turcijā]] 1984. gadā tika izveidots Turcijas Aero-rūpniecības uzņēmums ({{val|en|TAI, Turkish Aerospace Industries}}), kurā uzsāka licencētu 232 ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]]'' kaujas reaktīvo lidmašīnu vietējo ražošanu. Pirms tam TGS iegādājās astoņus F-16 no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un, līdz ar to, kopējais "F-16" lidmašīnu skaits Turcijas spēkos sasniedza 240.<ref name=f16art21>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f-16.net/f-16_users_article21.html |title=F-16.net: Turkish Air Force |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171202212718/http://www.f-16.net/f-16_users_article21.html |archivedate={{dat|2017|12|02||bez}} }}</ref> ''TAI'' šobrīd būvē vēl 30 jaunas "F-16 Block 50+" reaktīvās lidmašīnas<ref name=reuters>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/tnBasicIndustries-SP/idUSL114958220070511 |title=Turkey signs $1.78 bln deal to buy warplanes |work=Reuters}}</ref><ref name=f16art2325>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f-16.net/news_article2325.html |work=F-16.net |title=Turkey signs contract to buy 30 F-16 block 50+ jets}}</ref> un esošajai F-16 flotei veic modernizācijas pārbūvi, lai tās atbilstu "Block 50+" standartiem.<ref name=f16art21 /><ref name=f16art2421>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f-16.net/news_article2421.html |title=F-16 Peace Onyx III program kicks off at TAI|work=F16 Net|date=July 11, 2007}}</ref><ref name=defind>{{Laikraksta atsauce |url=http://www.defenseindustrydaily.com/2005/05/11b-to-upgrade-turkish-f16-fleet/index.php |title=$1.1B to Upgrade Turkish F-16 fleet |journal=Defense Industry Daily}}</ref><ref name=deflink>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.defenselink.mil/Contracts/Contract.aspx?ContractID=3407 |work=U.S. Dept of Defense |title=Contracts |date=December 22, 2006 |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061227092342/http://www.defenselink.mil/Contracts/Contract.aspx?ContractID=3407 }}</ref> Vairāki desmiti ''TAI'' saražoto lidmašīnu Turcija ir pārdevusi citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valstīm: 46 "F-16" lidmašīnas tika pārdotas [[Ēģiptes Gaisa spēki]]em miera programmas "Vector IV" ietvaros (1993-1995) un līdz ar to Ēģipte kļuvusi par otro lielāko ''TAI'' klientu pēc pašas Turcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tusas.com.tr/en_menu.aspx?menu_id=5&img=tai_ana_ust-program.swf |title=Turkish Aerospace Industries: Programs |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080227020545/http://www.tusas.com.tr/en_menu.aspx?menu_id=5&img=tai_ana_ust-program.swf |archivedate={{dat|2008|02|27||bez}} }}</ref> Turcija šobrīd ir viena no piecām pasaules valstīm, kurās ražo reaktīvās lidmašīnas "F-16 Fighting Falcon".<ref name=f16art21 /> 1997. gadā TGS uzsāka 160 miljardus USD vērtu modernizācijas projektu (neieskaitot valsts ikgadējo aizsardzības budžetu). Valsts budžetā aizsardzībai paredzēti vēl papildus 45 miljardi USD un [[Ankara]]s valdība plāno iepirkt jaunas kaujas reaktīvās lidmašīnas ("F-16 CCIP Block 50+", ''[[F-35 Lightning II]]'' un ''[[Eurofighter 2000 Typhoon|Eurofighter Typhoon]]'')<ref name=defnews>{{web cite |url=http://www.defensenews.com/story.php?F=2509961&C=airwar |work=DefenseNews.com |title=Despite JSF Pact, Turkey Doesn’t Rule Out Eurofighter Buy |date=01/29/07 13:38 }}{{Novecojusi saite}}</ref> un helikopterus (smagsvara, kaujas un parastos). {{Dat|2002|7|11}} [[Turcija]] kļuva par 3. līmeņa partneri "F-35 Joint Strike Fighter" attīstības programmā un {{Dat|2007|1|25}} tā uzsāka dalību ražošanas procesā un ir piekritusi iegādāties 116 jaunā tipa lidmašīnas.<ref name=autogenerated3>[http://www.ntvmsnbc.com/news/389854.asp NTV-MSNBC: F-35 uçakları. October 31, 2006.]</ref><ref name=autogenerated2>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gbulten.ssm.gov.tr/arsiv/2006/12/24/01.htm |title=Hürriyet: İlk F-35'te dört Türk parçası uçtu. December 24, 2006. |access-date={{dat|2010|09|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728085126/http://gbulten.ssm.gov.tr/arsiv/2006/12/24/01.htm |archivedate={{dat|2011|07|28||bez}} }}</ref> F-35A Lightning II aircraft.<ref name=defnews /> === Tankeri lidmašīnu uzpildei gaisā === 1994. gadā [[Turcija]] no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iznomāja divus "KC-135R Stratotanker" tankerus un parakstīja līgumu par septiņu jaunu "KC-135R-CRAG Stratotanker" iegādi.<ref name=autogenerated1>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tayyareci.com/digerucaklar/turkiye/1951ve2006/kc135.asp |title=Tayyareci: Boeing KC-135R Stratotanker |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080412044509/http://www.tayyareci.com/digerucaklar/turkiye/1951ve2006/kc135.asp }}</ref> Pēc jauno septiņu tankeru piegādes abi iznomātie tankeri ir atgriezti ASV.<ref name=autogenerated1 /> Gaisa uzpildes tankeri ir nodoti TGS Indžirlikas gaisa kara bāzes 101. eskadriļas rīcībā.<ref name=autogenerated1 /> Turcija ir arī [[Airbus A400M]] programmas dalībvalsts. Neskatoties uz to, ka ''A400M'' ir smaga taktiskās karadarbības lidmašīna, to var izmantot arī kā tankeri. Turcija ir pasūtījusi 10 šādas lidmašīnas.<ref>http://www.airbusmilitary.com/performance.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090228200235/http://airbusmilitary.com/performance.html |date={{dat|2009|02|28||bez}} }} Airbus Military: A400M</ref> === Kontroles un trauksmes lidmašīnas === Turcijas Gaisa spēki pasūtījuši četras "Boeing 737 MESA Peace Eagle" kontroles un trauksmes lidmašīnas ar visām aprīkojuma sistēmām, kā arī pieteikušies vēl divām papildus lidmašīnām. ''TAI'' ir galvenais "Peace Eagle" rezerves daļu piegādātājs un veic lidmašīnu pārbūvi, komplektēšanu un testus. Otrs apakšuzņēmējs "Halvesan" ir atbildīgs par sistēmanalīzi un programmnodrošinājumu.<ref>[http://www.havelsan.com.tr/eng/activities/exp/main_exp/bk.php Peace Eagle (PE) - Turkish Airborne Early Warning & Control System] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080820012552/http://www.havelsan.com.tr/eng/activities/exp/main_exp/bk.php |date={{dat|2008|08|20||bez}} }}, Havelsan.</ref> "Peace Eagle 1" lidmašīnas pielāgoja un testēja "Boeing" integrētās aizsardzības sistēmas Seatlā, ASV. "Peace Eagle 2", "3" un "4" tiek pielāgotas un testētas ''TAI'' [[Ankara|Ankarā]], [[Turcija|Turcijā]], piedaloties dažiem ASV un vairākiem Turcijas uzņēmumiem. Saskaņā ar 2006. gada plānu, pirmās "Peace Eagle" lidmašīnas plānots izlaist 2008. gadā.<ref name="MESA_install">[http://www.boeing.com/defense-space/ic/aewc/news/2006/q1/060302b_pr.html "Boeing Installs MESA Antenna on First Peace Eagle Aircraft"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080905044121/http://www.boeing.com/defense-space/ic/aewc/news/2006/q1/060302b_pr.html|date={{dat|2008|09|05||bez}}}}, Boeing, March 2, 2006.</ref> === Zemes mākslīgie pavadoņi === 2000. gadu otrajā pusē Turcija plānoja iegādāties jaunus militāros pavadoņus. Bruņoto spēku vajadzībām paredzēja iepirkt 0,8 m izšķirtspējas Zemes novērošanas pavadoni [[Göktürk-1]], bet izlūkdienesta vajadzībām — 2,5 m izšķirtspējas pavadoni [[Göktürk-2]]. ''Göktürk-2'' tika izgatavots Turcijā un palaists orbītā 2012. gada decembrī. Tā kā ''Göktürk-1'' ir pārāk sarežģīts, to izgatavo Francijas un Itālijas uzņēmumos [[Thales Alenia Space]] un [[Telespazio]]. === Jauna ballistiskā pretraķešu vairogsistēma === [[Turcija]]s "Halvesan" un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] "Boeing" šobrīd strādā pie jaunas paaudzes liela augstuma ballistiskās pretraķešu vairogsistēmas izstrādes. Paredzēts, ka jaunā sistēma tiks lietota ASV, Turcijā un citās [[NATO]] dalībvalstīs.<ref>[http://goliath.ecnext.com/coms2/summary_0199-2590089_ITM Goliath: Boeing and Havelsan announce missile defence partnership. February 10, 2003.]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boeing.com/news/releases/2008/q2/080422b_nr.html |title=Boeing: Boeing and Turkey's HAVELSAN Renew Missile Defense Partnership. April 22, 2008. |access-date={{dat|2008|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080612050204/http://www.boeing.com/news/releases/2008/q2/080422b_nr.html |archivedate={{dat|2008|06|12||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ssm.gov.tr/EN/Projeler/roketfuzemuhimmat/prjgrphavasvunma/Pages/UMBHFS__H.aspx |title=Undersecretariat for Turkish Defence Industries: Long Range Air and Missile Defence System Project |access-date={{dat|2009|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081123082028/http://www.ssm.gov.tr/EN/Projeler/roketfuzemuhimmat/prjgrphavasvunma/Pages/UMBHFS__H.aspx |archivedate={{dat|2008|11|23||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071120055447/http://www.tsk.mil.tr/ Turcijas Bruņoto spēku oficiālā vietne] * [https://web.archive.org/web/20191220190522/http://www.uubf.itu.edu.tr/ Stambulas Tehniskā Universitāte, Aeronautikas un Astronautikas Institūts] {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas bruņotie spēki|Gaisa]] [[Kategorija:Gaisa spēki pēc valsts]] [[Kategorija:Aviācija Turcijā]] scg1e4vcuyf5kl1q6z45dll1kh953rh 0 96308 4506377 4366944 2026-08-13T12:37:54Z IvanScrooge98 55146 /* */ attēls 4506377 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Nagībs Mahfūzs | vārds_orig = نجيب محفوظ | attēls = Naguib Mahfouz HR.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mahfūzs 1980. gados | dz_dat_alt = {{dat|1911|11|12}} | dz_gads = 1911 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | m_dat_alt = {{dat|2006|8|30}} | m_gads = 2006 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|Ēģipte|Gīza}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Ēģiptieši|ēģiptietis]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]] | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = [[romāns]], [[luga]], [[scenārijs]] | temati = | lit virzieni = [[reālisma literatūra]] | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija literatūrā]] | piezīmes = | kategorijas = }}'''Nagībs Mahfūzs''' ({{val-ar|نجيب محفوظ‎}}, ''Nagīb Maḥfūẓ'', dzimis {{dat|1911|12|11}}, miris {{dat|2006|8|30}}) bija [[Ēģipte|ēģiptiešu]] rakstnieks, kurš [[1988]]. gadā ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem mūsdienu rakstniekiem arābu literatūrā. Mahfūzs savos darbos pievērsās [[eksistenciālisms|eksistenciālismam]]. Mahfūzs ir publicējis vairāk par 50 [[romāns|romāniem]], vairāk nekā 350 [[stāsts|stāstus]], desmitiem filmu scenārijus un piecas [[luga]]s. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Nobel}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Josifs Brodskis]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1988. gads|1988]] | pēc = [[Kamilo Hosē Sela]]}} {{kastes beigas}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mahfuzs, Nagibs}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ēģiptes rakstnieki]] [[Kategorija:Arābu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]] a2szqh5surb7mvl6ucb8b3lrunqatqt 0 106520 4506729 4418409 2026-08-14T09:32:05Z Biafra 13794 novecojis 4506729 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} Šajā rakstā ir apkopoti '''Latvijas rekordi peldēšanā'''. Informācija pēdējoreiz aktualizēta {{dat|2024|07|11}}. == Vīrieši == === 25 metru baseins === {| class="wikitable" |- ! width="140" | Disciplīna ! width="50" | Rezultāts ! Vārds, uzvārds ! width="50" | Vieta ! width="80" | Datums |- | 50m br./st. | 0:21,98 | [[Andrejs Dūda]] | [[Stambula]] | 10.12.2009 |- | 100m br./st | 0:48,11 | [[Romans Miloslavskis]] | [[Sanktpēterburga]] | 19.12.2009 |- | 200m br./st. | 1:45,38 | [[Romans Miloslavskis]] | [[Dublina]] | 14.12.2003 |- | 400m br./st. | 3:51,52 | [[Romans Miloslavskis]] | [[Šanhaja]] | 07.04.2006 |- | 800m br./st. | 8:13,73 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Liepāja]] | 07.07.2012 |- | 1500m br./st. | 15:46,31 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Liepāja]] | 07.07.2012 |- | 50m mugura | 0:24,09 | [[Antons Voitovs]] | [[Rīga]] | 01.11.2014 |- | 100m mugura | 0:51,85 | [[Andrejs Dūda]] | [[Stambula]] | 12.12.2009 |- | 200m mugura | 1:56,07 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Vindzora (Anglija)|Vindzora]] | 11.12.2016. |- | 50m brass | 0:26,72 | [[Nikolajs Maskaļenko]] | [[Rīga]] | 31.10.2014 |- | 100m brass | 0:59,09 | [[Nikolajs Maskaļenko]] | [[Rīga]] | 01.11.2014 |- | 200m brass | 2:08,54 | [[Daniils Bobrovs]] | [[Rīga]] | 03.11.2017. |- | 50m tauriņst. | 0:23,24 | [[Andrejs Dūda]] | [[Stambula]] | 13.12.2009 |- | 100m tauriņst. | 0:51,83 | [[Andrejs Dūda]] | [[Stambula]] | 10.12.2009 |- | 200m tauriņst. | 2:01,20 | [[Andrejs Dūda]] | [[Berlīne]] | 26.01.2002 |- | 100m kompl. | 0:53,74 | [[Andrejs Dūda]] | [[Stambula]] | 12.12.2009 |- | 200m kompl. | 1:57,96 | [[Guntars Deičmans]] | [[Berlīne]] | 26.01.2003 |- | 400m kompl. | 4:15,24 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Jelgava]] | 21.12.2017. |- | 4x100m komb. stafete | 3:37,55 | P. Vilcāns, N. Maskaļenko, A. Pesockis, D. Akinfejevs | [[Rīga]] | 02.07.2016. |- | 4x100m br./st. stafete | 3:24,47 | [[Ivars Akmentiņš|I. Akmentiņš]], [[K.Blohins]], U.Tazāns, J.Šaltāns | [[Liepāja]] | 06.07.2012 |- | 4x200m br./st. stafete | 7:32,00 | K.D. Breģis, A. Hmeļevskis, R. Rullis, K. Miķelsons | [[Valmiera]] | 18.06.2023. |- | 4x50m br./st. stafete | 1:29,27 | [[Andrejs Dūda|A. Dūda]]., G. Feldbergs, T. Veinbergs, K. Ādamsons | [[Rīga]] | 04.11.2022. |- | 4x50m komb. stafete | 1:38,23 | A. Voitovs, N. Maskaļenko, A. Pesockis, A. Frolovs | [[Rīga]] | 01.11.2014. |} === 50 metru baseins === {| class="wikitable" |- ! width="140" | Disciplīna ! width="50" | Rezultāts ! Vārds, uzvārds ! width="50" | Vieta ! width="80" | Datums |- | 50m br./st. | 0:22,91 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Rīga]] | 30.05.2014. |- | 100m br./st | 0:49,51 | [[Romans Miloslavskis]] | [[Roma]] | 29.07.2009 |- | 200m br./st. | 1:48,41 | [[Romans Miloslavskis]] | [[Pekina]] | 10.08.2008 |- | 400m br./st. | 3:54,64 | [[Romans Miloslavskis]] | [[Vīne]] | 24.04.2009 |- | 800m br./st. | 8:31,54 | Artūrs Markovs | [[Kazaņa]] | 06.07.2019. |- | 1500m br./st. | 16:22,59 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Rīga]] | 01.06.2014. |- | 50m mugura | 0:25,54 | Jānis Šaltāns | [[Dordrehta]] | 12.07.2014 |- | 100m mugura | 0:55,20 | Jānis Šaltāns | [[Dordrehta]] | 10.07.2014 |- | 200m mugura | 2:02,34 | Nikolass Deičmans | [[Rīga]] | 02.05.2024. |- | 50m brass | 0:27,82 | Nikolajs Maskaļenko | [[Rīga]] | 28.05.2017 |- | 100m brass | 1:02,12 | [[Daniils Bobrovs]] | [[Rīga]] | 02.05.2024. |- | 200m brass | 2:13,37 | [[Daniils Bobrovs]] |[[Rīga]] | 27.05.2017 |- | 50m tauriņst. | 0:23,94 | Dmitrijs Tolstihs | [[Rīga]] | 21.02.2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/peldesana/21022026-latvijas_cempionata_kritis_valsts_rekords|title=Latvijas čempionātā kritis valsts rekords 50 metros tauriņstilā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-02-21|date=2026-02-21|language=lv}}</ref> |- | 100m tauriņst. | 0:52,92 | Pāvels Kondrahins | [[Roma]] | 31.07.2009 |- | 200m tauriņst. | 2:04,89 | [[Romans Miloslavskis]] | [[Lazdiniai]] | 12.07.2007 |- | 200m kompl. | 2:00,39 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Kazaņa]] | 05.08.2015. |- | 400m kompl. | 4:22,60 | [[Uvis Kalniņš]] | [[Kvandžu]] | 10.07.2015. |- | 4x100m komb. stafete | 3:45,58 | J. Šaltāns, [[Daniils Bobrovs|D. Bobrovs]], N. Maskaļenko, [[Uvis Kalniņš|U. Kalniņš]] | [[Kazaņa]] | 09.08.2015. |- | 4x100m br./st. stafete | 3:24,35 | S. Šakels, R. Rullis, N. Deičmans, V. Čurgelis | [[Viļņa]] | 24.03.2024. |- | 4x200m br./st. stafete | 7:51,61 | F. Čepjolkins, E. Pone, D. Bobrovs, Ģ. Feldbergs | [[Rīga]] | 27.05.2017 |} == Sievietes == === 25 metru baseins === {| class="wikitable" |- ! width="140" | Disciplīna ! width="50" | Rezultāts ! Vārds, uzvārds ! width="50" | Vieta ! width="80" | Datums |- | 50m br./st. | 0:25,03 | [[Gabriela Ņikitina]] | [[Rīga]] | 24.02.2018. |- | 100m br./st | 0:54,85 | [[Ieva Maļuka]] | [[Valmiera]] | 20.06.2021. |- | 200m br./st. | 1:57,89 | [[Ieva Maļuka]] | [[Valmiera]] | 17.06.2023. |- | 400m br./st. | 4:15,49 | [[Ieva Maļuka]] | [[Rīga]] | 11.02.2022. |- | 800m br./st. | 8:53,63 | Arina Baikova | [[Kazaņa]] | 11.10.2019. |- | 1500m br./st. | 16:57,13 | Krista Ceplīte | [[Mariona]] | 16.07.2015. |- | 50m mugura | 0:27,93 | Kristīne Šteins | [[Olstera]] | 18.12.2016. |- | 100m mugura | 0:59,49 | Kristīne Šteins | [[Monreāla]] | 07.12.2018. |- | 200m mugura | 2:09,88 | Kristīne Šteins | [[Rīga]] | 07.11.2015. |- | 50m brass | 0:31,27 | Dana Kolidzeja | [[Rīga]] | 05.11.2016. |- | 100m brass | 1:07,80 | [[Aļona Fokina|Aļona Ribakova]] | [[Herninga]] | 14.12.2013. |- | 200m brass | 2:26,43 | [[Aļona Fokina|Aļona Ribakova]] | [[Rīga]] | 19.02.2016. |- | 50m tauriņst. | 0:26,44 | [[Gabriela Ņikitina]] | [[Sanktpēterburga]] | 23.12.2017. |- | 100m tauriņst. | 0:59,52 | [[Ieva Maļuka]] | [[Valmiera]] | 16.06.2023. |- | 200m tauriņst. | 2:16,85 | [[Ieva Maļuka]] | [[Jelgava]] | 29.11.2019. |- | 100m kompl. | 1:01,19 | [[Ieva Maļuka]] | [[Glāzgova]] | 05.12.2019. |- | 200m kompl. | 2:13,36 | [[Ieva Maļuka]] | [[Rīga]] | 02.11.2019. |- | 400m kompl. | 4:47,99 | [[Ieva Maļuka]] | [[Glāzgova]] | 04.12.2019. |- | 4x100m komb. stafete | 4:15,68 | I. Maļuka, M. Valkovska, D. Bērziņa, P. Petrova | [[Valmiera]] | 17.06.2023. |- | 4x100m br./st. stafete | 3:54,15 | G.ŅIkitina,J.Ivanova,L.M.Randere,A.Ribakova | [[Liepāja]] | 07.07.2012 |- | 4x200m br./st. stafete | 8:39,94 | L.Širjajeva, A.Širjajeva, A.Builo, [[Agnese Ozoliņa|A.Ozoliņa]] | [[Jelgava]] | 01.12.2000 |- | 4x50m br./st. stafete | 1:46,69 | K. Saida, P.A. Baumane, L. Vientiesa, E.P. Ozola (RBJSS Rīdzene) | [[Jelgava]] | 05.04.2024. |- | 4x50m komb. stafete | 1:56,23 | D. Ņikitina, D. Kolidzeja, R. Vulfa, [[Gabriela Ņikitina|G. Ņikitina]] (BJSS Rīdzene/OSC) | [[Rīga]] | 04.11.2016. |} === 50 metru baseins === {| class="wikitable" |- ! width="140" | Disciplīna ! width="50" | Rezultāts ! Vārds, uzvārds ! width="50" | Vieta ! width="80" | Datums |- | 50m br./st. | 0:25,58 | [[Gabriela Ņikitina]] | [[Glāzgova]] | 03.08.2018 |- | 100m br./st | 0:55,57 | [[Ieva Maļuka]] | [[Kazaņa]] | 03.07.2019. |- | 200m br./st. | 2:00,94 | [[Ieva Maļuka]] | [[Fukuoka]] | 25.07.2023. |- | 400m br./st. | 4:19,81 | [[Ieva Maļuka]] | [[Rīga]] | 28.02.2020. |- | 800m br./st. | 9:01,86 | Arina Baikova | [[Kazaņa]] | 26.10.2020. |- | 1500m br./st. | 17:27,28 | Arina Baikova | [[Kazaņa]] | 05.04.2021. |- | 50m mugura | 0:29,05 | Kristīne Šteins | [[Rīga]] | 29.06.2016. |- | 100m mugura | 1:01,05 | Kristīne Šteins | [[Toronto]] | 07.04.2016 |- | 200m mugura | 2:14,00 | Kristīne Šteins | [[Kvandžu]] | 26.07.2019 |- | 50m brass | 0:32,00 | Arina Sisojeva | [[Budapešta]] | 20.08.2019. |- | 100m brass | 1:09,72 | Arina Sisojeva | [[Bresta]] | 23.04.2021. |- | 200m brass | 2:30,82<ref>{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title=Ribakovai jauns Latvijas rekords un 27. vieta, Kalniņam bez rekorda 24. vieta|url=http://sportacentrs.com/rio_2016/10082016-ribakova_rio_olimpiskajas_speles_uzstada_|accessdate={{dat|2016|8|11||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2016|8|10||bez}}}}</ref> | [[Aļona Fokina|Aļona Ribakova]] | [[Riodežaneiro]] | 10.08.2016 |- | 50m tauriņst. | 0:26,65 | [[Gabriela Ņikitina]] | [[Budapešta]] | 22.05.2021. |- | 100m tauriņst. | 1:00,54 | [[Ieva Maļuka]] | [[Noksvila]] | 12.01.2023. |- | 200m tauriņst. | 2:18,48 | Vika Jurisone | [[Viļņa]] | 11.07.1981 |- | 200m kompl. | 2:14,18 | [[Ieva Maļuka]] | [[Grīnsboro]] | 30.11.2023. |- | 400m kompl. | 4:54,9 | [[Ieva Maļuka]] | [[Rīga]] | 07.03.2020. |- | 4x100m komb. stafete | 4:11,57 | A. Baikova, A. Sisojeva, [[Ieva Maļuka|I. Maļuka]], [[Gabriela Ņikitina|G. Ņikitina]] | [[Budapešta]] | 24.05.2021. |- | 4x100m br./st. stafete | 3:49,99 | [[Ieva Maļuka|I. Maļuka]], [[Gabriela Ņikitina|G. Ņikitina]], A. Baikova, A. Sisojeva | [[Budapešta]] | 17.05.2021. |- | 4x200m br./st. stafete | 8:51,90 | [[Ieva Maļuka|I. Maļuka]], J. Gaidamanova, D. Bērziņa, K, Maskava. | [[Rīga]] | 29.02.2020. |} == Jauktās stafetes == === 50 metru baseins === {| class="wikitable" |- ! width="140" | Disciplīna ! width="50" | Rezultāts ! Vārds, uzvārds ! width="50" | Vieta ! width="80" | Datums |- | 4x100m kombinētā stafete | 3:57,77 | Ģ. Feldbergs, [[Daniils Bobrovs|D. Bobrovs]], [[Ieva Maļuka|I. Maļuka]], [[Gabriela Ņikitina|G. Ņikitina]] | [[Budapešta]] | 21.06.2022. |- | 4x100m br./st. stafete | 3:37,66 | Latvijas rekorda normatīvs | | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://swimming.lv/viriesi25m/ Latvijas rekordi vīriešiem 25 metru baseinā] * [http://swimming.lv/viriesi50/ Latvijas rekordi vīriešiem 50 metru baseinā] * [http://swimming.lv/sievietes25m/ Latvijas rekordi sievietēm 25 metru baseinā] * [http://swimming.lv/sievietes50m/ Latvijas rekordi sievietēm 50 metru baseinā] {{sports-aizmetnis}} {{latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Peldēšana Latvijā]] 0ag9p6tnwnv2719l3uuknxj4xr3cauc 0 109065 4506483 4498913 2026-08-13T16:12:49Z LFR1000 86129 4506483 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 51. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Ulbroka]] |karte = File:51aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 25,481 km<br />(12,687 km / 12,794 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 41 (20 / 21) |transporta vienīb = 4 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2831&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''51. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]i (atsevišķos reisos līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzēs]]), kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 51. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,481 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Ulbroka''' kopējais garums ir 12,687 km, bet maršruta '''Ulbroka''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,794 km. Darbdienās pa 51. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 51. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Autobusa maršrutu 2021. gada vasarā bija iecerēts pagarināt līdz [[Saurieši]]em, taču tas joprojām vēl nav noticis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/25400-rigas-satiksme-gatava-sakt-parvadajumus-uz-baloziem-jaunmarupi-un-upesciemu|title="Rīgas satiksme" gatava sākt pārvadājumus uz Baložiem, Jaunmārupi un Upesciemu}}</ref> 2026. gadā aktualizēts jautājums par maršruta pagarinājumu līdz [[Upeslejas|Upeslejām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/parruna-iespejas-uzlabot-sabiedriska-transporta-savienojumus-ropazu-novada|title=Pārrunā iespējas uzlabot sabiedriskā transporta savienojumus Ropažu novadā}}</ref> [[Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:51. autobuss pie Centrālās stacijas.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss pieturā "Centrālā stacija"]] [[Attēls:51. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Deglava ielā]] [[Attēls:51. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]] [[Attēls:51. autobuss uz Valmieras ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Valmieras ielā]] [[Attēls:51. autobuss uz Satekles ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]] == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Autoceļš P4]] un [[Institūta iela (Ulbroka)]]. '''Ulbroka''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Institūta iela (Ulbroka), P4, [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], A. Deglava iela, Valmieras iela, Satekles iela, Marijas iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela un Abrenes iela. == Pieturvietas == 51. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura. Virzienā uz Ulbroku 20 pieturas, bet virzienā uz Abrenes ielu - 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Daugavas stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] | |- | align="center" | 7 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 13 | Liepiņas |x |- | align="center" | 14 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" | 16 | Dreiliņu rotācijas aplis |x |- | align="center" | 17 | Liepziedi |x |- | align="center" | 18 | Radiostacijas iela |x |- | align="center" | 19 | [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde |x |- | align="center" | 20 | [[Ulbroka]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Ulbroka]] |x |- | align="center" | 2 | [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde |x |- | align="center" | 3 | Radiostacijas iela |x |- | align="center" | 4 | Liepziedi |x |- | align="center" | 5 | Dreiliņu veikals |x |- | align="center" | 6 | Dreiliņu rotācijas aplis |x |- | align="center" | 7 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 9 | Liepiņas |x |- | align="center" | 10 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 11 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Daugavas stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] | |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} '''Pieturvietas maršrutā "Abrenes iela - Ulbrokas skola" un "Ulbrokas skola - Abrenes iela".''' {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Daugavas stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] | |- | align="center" | 7 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 13 | Liepiņas |x |- | align="center" | 14 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" | 16 | Dreiliņu rotācijas aplis |x |- | align="center" | 17 | Liepziedi |x |- | align="center" | 18 | Radiostacijas iela |x |- | align="center" | 19 | [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde |x |- | align="center" | 20 | [[Ulbroka]] |x |- |21 |[[Līgo parks]] |x |- |22 |Āvas |x |- |23 |[[Ulbrokas vidusskola]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- |1 |[[Ulbrokas vidusskola]] |x |- |2 |Āvas |x |- |3 |[[Līgo parks]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ulbroka]] |x |- | align="center" | 5 | [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde |x |- | align="center" | 6 | Radiostacijas iela |x |- | align="center" | 7 | Liepziedi |x |- | align="center" | 8 | Dreiliņu veikals |x |- | align="center" | 9 | Dreiliņu rotācijas aplis |x |- | align="center" | 10 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 12 | Liepiņas |x |- | align="center" | 13 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Daugavas stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] | |- | align="center" | 20 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * ''Nīcgales iela (pārdēvēta par "Itas Kozakevičas iela")''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}</ref> * ''Dreiliņu pasts (no 2024. gada 1. augusta - "Dreiliņu rotācijas aplis")''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * ''Radiocentrs (no 2024. gada 1. augusta - Radiostacijas iela")'' * ''Institūts (no 2024. gada 1. augusta - "Stopiņu pagasta pārvalde")'' * ''Ogres pagrieziens (pieturvieta slēgta)'' * ''Brasliņas (no 2024. gada 1. augusta - "Līgo parks")'' == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|x9qzKQuW32k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|dgY1OFsFb6k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|51]] sr7z6rwfdy1qjyadva0n12dew7cx9x7 0 113848 4506689 4506318 2026-08-14T07:39:18Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4506689 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = 11. novembra krastmala | attēls = Riga 11 Novembra krastmala 06.2010.jpg | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=360|frame-align=center|type=line|stroke-width=2| id=Q13098705 | zoom= 14}} | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] | apkaime = [[Vecrīga]] | ielas garums = 1093 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = Komjaunatnes krastmala | joslu skaits = 4-6 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]] [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]] [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]] [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]] [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]] [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]] [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]] [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]] [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35.]] [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]] [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]] [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]] [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]] [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]] [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] | trolejbuss = [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27.]] | tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] [[8. tramvaju maršruts (Rīga)|8.]] [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10.]] [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14.]] | mikroautobuss = | cits = | commons = 11. novembra krastmala (Riga)‎ }} '''11. novembra krastmala''' ir maģistrālā [[Rīga]]s iela [[Vecrīga]]s apkaimē. Kopējais ielas garums ir 1093 metri,<ref name="opendata-riga" /> un tā sastāv no 4—6 braukšanas joslām. == Vēsture == Agrāk krastmalu dēvēja par '''Daugavmalu''' ({{val|de|Dünakai}}) un tajā aiz [[Rīgas nocietinājumi]]em atradās [[Daugavmalas tirgus]], kas pirmoreiz minēts 1571. gadā. Pēc mūru nojaukšanas 19. gadsimta beigās starp [[Jauniela]]s un [[Grēcinieku iela]]s galu atradās pārtikas tirgus, tam blakus pie [[13. janvāra iela|Kārļa ielas]] gala sīkumtirgus (krāmu tirgus), ko pēc 1882. gada pārcēla uz Elizabetes (tagadējās [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielas]]) galu tagadējā Latgales priekšpilsētā. Iepretim [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Rīgas Anglikāņu baznīcai]] darbojās pilsētas malkas tirgus. Pēc [[Rīgas Centrāltirgus]] pabeigšanas 1930. gadā Daugavmalas tirgu likvidēja un 1934. gadā pārdēvēja par '''11. novembra bulvāri'''. [[Latvijas okupācija 1940. gadā|1940. gada PSRS okupācijā]] pārdēvēta par '''Daugavas krastmalu''', bet 1948. gadā [[PSRS|PSRS okupācijas vara]] nosauca [[Komjaunatne|Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības]] godināšanai par '''Komjaunatnes krastmalu'''. 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] vadībā ielai piešķīra 11. novembra krastmalas nosaukumu<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558487|article:DIVL168|page:2 Melnalksnis, A. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs, "Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes LĒMUMS par 20.04.90 Rīgā Nr. 1/19 PAR IELU VĒSTURISKO NOSAUKUMU ATJAUNOŠANU", ''Rīgas Balss'', 1990, 2. lpp., 5. lpp.]</ref>. 2026. ɡada auɡustā 11. novembra krastmalā sāka būvēt 1,1 kilometru garu veloceļu no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam kā daļu no [[Veloceļš Centrs—Dārziņi|velomaršruta “Centrs–Dārziņi”]].<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/392684-augusta-saks-velocela-izbuvi-11-novembra-krastmala-2026 Augustā sāks veloceļa izbūvi 11. novembra krastmalā] lvportals.lv 29. jūlijā, 2026</ref> <gallery> Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi 1581. gadā.jpg|Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi (1581) Rīgas Daugavmala ap 1900.jpg|Rīgas Daugavmala (ap 1900) Rīgas Daugavmala un tirgus 1918.jpg|Rīgas Daugavmala un tirgus (1918) Vecais Daugavmalas tirgus 1926.jpg|Vecais Daugavmalas tirgus (1926) Daugavmala pie Pontontilta pirms 1930.jpg|Daugavmala pie Pontontilta (pirms 1930) Daugavmala pēc labiekārtošanas 1930.jpg|Daugavmala pēc labiekārtošanas (1930) Apstādījumi Daugavmalā 1930.jpg|Apstādījumi Daugavmalā (1930) 11. Novembra bulvāris pie Ķemerejas ielas 1937.jpg|11. novembra bulvāris pie [[Ķemerejas iela]]s (1937) Krastmala.JPG|11. novembra krastmala (2004) 11. novembra krastmala naktī.JPG|Gatavošanās karaspēka parādei 11. novembra krastmalā ([[2009. gads|2009]]. gada 17. novembris) </gallery> == Ielu savienojumi == 11. novembra krastmala ir savienota ar šādām ielām: {{columns-list| * [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] * [[Daugavas gāte]] * [[Poļu gāte]] * [[Bīskapa gāte]] * [[Jauniela]] * [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]] * [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] * [[Grēcinieku iela]] * [[Peldu iela (Rīga)|Peldu iela]] * [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu iela]] * [[Minsterejas iela]] * [[13. janvāra iela]] * [[Ģenerāļa Radziņa krastmala]] }} == Skatīt arī == * [[Vecrīga]] * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/riga/riga-11-krastmala/ Skats uz 11. novembra krastmalu (WebCam)], balticlivecam.com {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar 0-9}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] [[Kategorija:Ielas Vecrīgā]] 420260l93d8weq9swlw464240yuncho 0 127404 4506482 4503932 2026-08-13T16:00:08Z Ugfans 99101 4506482 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 23-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un atkal no 2022. gada līdz 2023. gadam ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un, sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriālu aktīvi filmēja tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv|access-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220411133911/https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei [[Inta Gorodecka|Intai Gorodeckai]] piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc režisores nāves tika pārtraukta filmēšana, un nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenais varonis || style="background: #fdd" | otrā plāna loma || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Pļavniece]] | Eva Grīnberga | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dakteris Apse''' (5. sezona) ([[Juris Rijnieks]]) — Kitijas un Helēnas ginekologs laikā, kad Helēna gaidīja Annu. Bija īslaicīga dēka ar Helēnu. Kitijas un Česlava piekukuļots, pārliecināja Leonu, ka Kitija ir no viņa stāvoklī. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta, lai samaksātu par māsas Ditas sirds operāciju. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis Lidijas plānam savaldzināt Ievu un kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Atšķiras no savas ģimenes, jo uzskata, ka Gatis un Lidija rīkojas nepareizi un cietsirdīgi biznesā. Vienu brīdi izlikās, ka pieņem viņu lēmumus, lai varētu atgūt naudu un īpašumus, ko viņa ģimene izkrāpusi no citiem, un atdot tos īpašniekiem. Tika ar varu ievietots psihiatriskajā klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. Edijs Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. Turēja Ediju klīnikā pēc viņa ģimenes lūguma. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — apprecējās ar Teodoru Grīnbergu, bet kļuva par atraitni. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Vienubrīd viņas uzticamā persona bija Mareks. Kopā ar Megiju centās noindēt Danu dažādos veidos. Atkal bija attiecības ar Gati un centās tikt izpilddirektores amatā, jo gribēja iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram, kurš viņu šantažēja. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Dakteri Apsi un vēlāk ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 16. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Pirms ieradās viesnīcā bija jau pazīstams ar Lidiju un apzadzis viņu. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12. - 14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zaiga''' (16. sezona) ([[Egija Silāre]]) — medmāsa, kura nolaupīja Luīzes bērnu Kristiānu. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] e7kqw27ygqeypqfq93q4qpqochn4nxi 0 130203 4506750 4497922 2026-08-14T10:55:59Z Teatrālis 82063 /* Lomas Dailes teātrī */ 4506750 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mirdza Martinsone | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|08|16}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1971—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mirdza Martinsone''' (dzimusi {{dat|1951|8|16}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[aktieris|aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1951. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1969. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]], tad mācījās [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studijā]], no 1971. līdz 1974. gadam studēja aktiermākslu [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultātē, kas togad uzņēma studentus Dailes teātra 5. studijai. Līdztekus no 1971. gada bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise.<ref name="autogenerated1">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Dailes teātris - Aktieri - Mirdza Martinsone<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Kļuva pazīstama pēc galvenās lomas [[Aloizs Brenčs|Aloiza Brenča]] filmā [[Mirāža (filma)|"Mirāža"]]. Apprecējās ar aktieri [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņu Vērdiņu]].<ref>[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Мирдза Мартинсоне (Mirdza Martinsone) - биография - советские актрисы - Кино-Театр.РУ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dēls Mārtiņš Matīss un meita Madara.<ref>[http://jauns.lv/raksts/izklaide/22465-verdins-un-mirdza-martinsone-dzivo-zem-viena-jumta-ari-pec-skirsanas Vērdiņš un Mirdza Martinsone dzīvo zem viena jumta arī pēc šķiršanās]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s filmējās ārzemēs, turpinot darboties Dailes teātrī un [[Latvijas televīzija|Latvijas televīzijā]] veidotajās [[Televīzijas filma|filmās]]. == Lomas Dailes teātrī == {{div col}} * Kāzu viešņa / [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni" (1972); * Šarlote / [[Tenesijs Viljamss]] " Iguānas nakts" (1973); * Tamāra / Viktors Rozovs "Situācija" (1973); * Ismēne / [[Žans Anuijs]] "Antigone" (1973) (DT 5. studijas mācību izrāde); * Čigāniete, Alīde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973); * Roze / Leonīds Žuhovickis "Orfejs" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Maruta Saiva / [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera" (1974) (DT 5. studijas diplomdarbs); * Donja Inese / [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle" (1974); * Luize / [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā" (1974); * Zemniece / [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" (1975); * Štamma kundze / Ervīns Štritmaters "Bišu Ole" (1975); * Klāra / [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt" (1976); * Ielasmeita / Nikolass E. Baiers "Incidents" (1976); * Ralla / [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla" (1977); * Piedalās / Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu..." (1977); * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1977); * Morta / [[Justīns Marcinkevičs]] "Mindaugs" (1979); * Alise / [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]" (1979); * Jūlija / [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers" (1980); * Raibacāne / [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme" (1980); * Freken Kamma / Svens Ogords "Freken Avseniusa" (1981); * Asnate / [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981); * Vera / [[Ivans Gončarovs]] "Krauja" (1982); * Kaķe / [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns" (1982); * Matilde / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls" (1983); * Zaripa / [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst" (1984); * Hercogiene, ansambļa skatos / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" (1984); * Anna / Edvards Bonds "Vasara" (1985); * Kerola Outsa / Mihails Abeļevs "Desants" (1985); * Miriama Ēronsa, Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986); * Ārija / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (1987); * Blanša / [[Fjodors Dostojevskis]] "Spēlmanis" (1987) (Rīgas Krievu teātrī); * Jakobīne / [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības" (1988); * Vecākā meita / [[Kobo Abe]] "Draugi" (1988); * Cika / [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska" (1989); * Made / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (1989); * Gabriela / [[Arturs Šniclers]] "Anatols" (1990); * Kandida / [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida" (1991); * Lēne / [[Rutku Tēvs|Arveds Mihelsons]], [[Raimonds Pauls]] "Vella kalpi" (1991); * Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992); * Krista / Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos" (1993); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (1993) (Rīgas Krievu teātrī); * Gabija / Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (1993); * Laura / [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans" (1994); * Raimonda / Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes" (1994); * Elvīra / [[Pjērs Korneijs]] "Sids" (1995); * Melisa / Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules" (1995); * Beatriče / [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" (1996); * Kaķe, Laiviniece / Kenets Greiems "Vējš vītolos" (1996); * Suzanna / Žoržs Feido "Dāmu šuvējs" (1996); * Zāra Leandere / Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere" (1996); * Jošabeta / Mišels de Helderode "Baraba" (1997); * Margo / Robērs Tomā "Fredijs" (1997); * Raņevska / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (1998); * Barbara Smita / Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!" (1998); * Simona / Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku" (1998); * Virdžīnija / [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis" (1999); * Meivisa / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999); * Šarlote / Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles..." (1999); * Fjokla Ivanovna / [[Nikolajs Gogolis]] "Precības" (2000); * Baronese Danglāra / [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" (2000); * Šablova / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla" (2001); * Moda Bodlija / Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001); * Luīze Šarlote / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!" (2001); * Marselīna / [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas" (2001); * Olgas Petrovnas māte / [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis" (2002); * Staigule / [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs" (2002); * Džeraldīna Bārklija / Džo Ortons "Ķersim ķertos!" (2003); * Smeraldīna / [[Karlo Goci]] "Zaļais putniņš" (2003); * Fulvija Dželli (arī Flora un Frančeska) / [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" (2004); * Misis Bristola / [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (2004); * Ursula Loiere / Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā" (2004); * Penelope Sikamora / Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!" (2006); * Anitra / [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās" (2007); * Morīna / [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene" (2007); * Antonija / [[Dario Fo]], Franka Rame "Es gaidu tevi, mīļotais!" (2007) (Liepājas teātrī); * Poļina Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2008); * Žanna / Biļana Srbļanoviča "Siseņi" (2008); * Ķerumāte / [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars" (2009); * Betsija, Sendija, Jolanda / Norms Fosters "Kad citi jau guļ" (2009); * Made / [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi" (2010); * Sāra Bernāra / Oto Eskins "Duets" (2010); * Parīzes bordeļa madāma / [[Ilmārs Šlāpins]] "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ" (2011); * Madmuazele Šušū / Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne" (2011); * Māte / [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu - 2012" (2011); * Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki" (2012); * Čigāniete, Dāma, ansambļa skatos / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Oņegins" (2013); * TV1 žurnāliste / [[Ēriks Hānbergs]] "Plikie un pusplikie" (2014); * Soņa / Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks" (2014); * Jakobi kundze / [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas" (2016); * Tante / Genādijs Ostrovskis "Mīļākais" (2016); * Seniora kopēja / [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve" (2017); * Lenija / Beta Henlija "Sirds noziegumi" (2018); * Šlajas kundze, Pērkinsas kundzes māte, Mājas īpašniece / [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai" (2018); * Rebeka Nērsa / [[Arturs Millers]] "Salemas raganas" (2019); * Elfrīda Milleres kundze / [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]" (2021); * Henrieta Iskariota / Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" (kopš 2023); * Eiridīkes vecāmāte, Vecā sieviete (Bērna alkatīgā māte) / Sāra Rūla "Eiridīke" (2023); * Poldi / [[Toms Stopards]] "Leopoldštate" (kopš 2024) {{div col end}} == Filmogrāfija == Kinodebija aktrisei bija epizode 1970. gada filmā "[[Šauj manā vietā]]". Turpmākās filmas: * ''līgava Māra'' ("[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]", 1970) * ''epizodē'' ("[[Dunduriņš]]", 1974) * ''epizodē'' ("[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]", 1974) * ''Austra'' ("[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974) * ''Lēdija Anna'' ("[[Robina Huda bultas]]", 1975) * ''Edīte'' ("[[Šīs bīstamās balkona durvis]]", 1976) * ''Tonija Gilmore'' ("[[Nāve zem buras]]", 1976) * ''Velta'' ("[[Vīrietis labākajos gados]]", 1977) * ''Inga'' ("[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", 1977) * ''epizodē'' ("[[Lielā Jaungada nakts]]", 1978) * ''Sāra Mūberga'' ("[[Nepabeigtās vakariņas]]", 1979) * ''Jeļena Pavlovna'' ("[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]", 1979) * ''Mērija'' ("[[Spāņu variants]]", 1980) * ''epizode'' ("[[Aizmirstās lietas]]", 1982) * ''Roberta sieva'' ("[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982) * ''Besija Bītija'' ("Sarkanie zvani", PSRS, Itālija, Meksika, 1982) * ''Keita'' ("Bagātais brālis, nabagais brālis", Lietuvas kinostudija, 1982) * ''epizodē'' ("Trests, kurš bankrotēja", [[Odesas kinostudija]], 1982) * ''māte'' ("[[Laika prognoze augustam]]", 1983) * ''Džinnija Gordone'' ("[[Mirāža (filma)|Mirāža]]", 1983) * ''epizodē'' ("Lidojums pāri Atlantijas okeānam", Lietuvas kinostudija, 1983) * ''Dina'' ("[[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]]", 1984) * ''Helga'' ("[[Vajadzīga soliste]]", 1984) * ''Ligita'' ("[[Kad bremzes netur]]", 1984) * ''Meža māte'' ("[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]", 1985) * ''Barbara'' ("Mēs apsūdzam", Dovženko kinostudija, 1985) * ''Nijole'' ("Slepenā pastaiga", M.Gorkija kinostudija, 1985) * ''Loreta Hartere'' ("Visi pret vienu", Lietuvas kinostudija, 1986) * ''Iveta'' ("Drakona medības", PSRS, Nikaragva, 1986) * ''Judīte Žīraka'' ("[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", 1987) * ''Lidija Lisovska'' ("Uzvarētāji", Sverdlovskas kinostudija, 1987) * ''epizodē'' ("[[Apstākļu sakritība]]", 1987) * ''Anna'' ("[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989) * ''Māra'' ("[[Tapers (filma)|Tapers]]", 1989) * ''Spulga Narkovska'' ("[[Cilpā]]", 1991) * ''Margareta'' ("Apsēstības sindroms", ASV, 1993) * ''Vitas māte'' ("[[Zirneklis (filma)|Zirneklis]]", 1992) * ''Nameda'' ("[[Likteņdzirnas]]", 1997) * ''epizodē'' ("[[Vecās pagastmājas mistērija]]", 2000) * ''epizodē'' ("Savējie un svešie", Lietuva, 2004) * ''epizodē'' ("Selekcija", Latvija, 2009) * ''Laura'' ("Mans vienīgais grēks", Krievija, Ukraina, seriāls, 2012) * ''kopmītnes komendante'' ("Tantiņas", Latvija, Krievija, 2013) * ''epizodē'' ("Mammas 3", Krievija, 2014) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, seriāls, 2014) * ''ātrās palīdzības ārste'' ("Aļošas mīlestība", Krievija, seriāls, 2015) * ''Klaudijas māte'' ("Par zvaigzni dzimusī", Krievija, seriāls, 2015) * ''aukle'' ("Dēls", Krievija, 2017) {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 1999—2001, 2015 | "[[Sirdsmīļā Monika]]" |Monika Rambāne |Galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&176 Biogrāfija un lomas] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2712/bio/ Biogrāfija] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/mirdza-martinsone-7493 Mirdza Martinsone] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinsone, Mirdza}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] de8g5s9wyfscjdcviiz5fhlj93rz443 0 134841 4506380 4225734 2026-08-13T12:51:50Z Ivario 51458 4506380 wikitext text/x-wiki {{Koncentrācijas nometnes infokaste | name = Mežaparka koncentrācijas nometne | image = | image size = 250px | caption = | map = Rīga | map alt = | map caption = | latd = 56 | latm = 59| lats = 49| latNS = N | longd= 24 | longm= 07| longs= 52| longEW= E | coordinates type = type:landmark | coordinates display = inline,title | other names = | known for = | location = | built by = | operated by = [[Trešais reihs]] | commandant = Alberts Zauers | in operation = 1943. gada marts — 1944. gada 15. oktobris | gas chambers = | prisoner type= | inmates = | killed = | liberated by = [[Sarkanā Armija]] | notable inmates = | notable books = | website = }}{{Citas nozīmes|nacistu koncentrācijas nometni|Kaiserwald|Kaiserwald/Ķeizarmežs}}[[Attēls:Kaiserwald piemineklis.jpg|thumb|190px|right|Piemineklis Mežaparka koncentrācijas nometnes vietā]] '''Mežaparka koncentrācijas nometne''' ({{val|de|Konzentrationslager Kaiserwald}}, arī '''Ķeizarmeža koncentrācijas nometne''', nometne Riga-Kaiserwald) bija [[Trešais reihs|vācu]] koncentrācijas nometne [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka apkaimē]] pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena]].<ref>[http://www.citariga.lv/lat/sarkandaugava/pieminekli/riga-kaiserwald-ieslodzitajiem/ citariga.lv]</ref> Nometnē no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim bija ieslodzīti ebreji no Latvijas, [[Lietuva]]s, [[Vācija]]s, [[Austrija]]s, [[Čehija]]s un [[Ungārija]]s. == Izveidošana == Nometnes celtniecība tika uzsākta 1943. gada martā. Celtniecību veica kriminālnoziedznieki no Vācijas. 21. jūnijā SS reihsfīrers [[Heinrihs Himlers]] izdeva pavēli par visu [[geto]] likvidāciju. Izpildot šo pavēli, līdz jūlija beigām apmēram 5000 [[Rīgas geto]] ebreju tika pārvietoti uz jaunuzbūvēto Mežaparka nometni. Nometne varēja uzņemt apmēram 2000 iemītnieku. Mežaparka nometne bija domāta vairāk kā vieta, kur ieslodzītos reģistrēja un nozīmēja uz citām satelītnometnēm un darba apmetnēm — rūpniecības, transporta un celtniecības uzņēmumiem, slimnīcām u.c. Nometni vadīja [[Sicherheitsdienst|SD]] un atšķirībā no [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils]] un [[Jumpravmuižas koncentrācijas nometne|Jumpravmuižas]] ne tās iekšējā, ne ārējā apsardzē latviešu nebija. == Nometnes uzbūve == Nometne bija [[dzeloņstieple|dzeloņstieplēm]] apjozts taisnstūris ar trīs vai četriem sargtorņiem. Aiz ieejas vārtiem sākās zona, kur atradās administrācijas, darba nodaļu barakas un virtuve. Ieslodzīto darbaspēku izmantoja vācu uzņēmums [[AEG]] (tas bija pārņēmis [[VEF]] rūpnīcu) — ieslodzītajiem vajadzēja sadalīt baterijas detaļu atkārtotai izmantošanai. Aiz šīs priekšējās zonas atradās nometnes sievietēm un vīriešiem, kuras bija atdalītas viena no otras ar dubultu dzeloņstiepļu žogu. Katrā nodaļā bija trīs līdz četras dzīvojamās barakas un baraka, kur ieslodzītajiem mazgāties. Vīriešu nodaļā atradās arī lazarete un morgs.<ref>Ezergailis, Andrievs. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Latvijas vēstures institūta apgāds. Rīga. 1999. {{ISBN|9984-601-02-1}} 418. lpp.</ref> == Likvidācija == 1944. gada martā nometnē bija 11 878 ieslodzīto. Sakarā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] tuvošanos, no 1944. gada augusta līdz oktobra sākumam ebreji tika izvesti uz Vāciju, galvenokārt uz [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofu]] un [[Hamburga|Hamburgu]], un nometne tika noārdīta. Daļa ebreju tika izvesti uz Liepāju, kur tie tika turēti līdz 1945. gada sākumam. Pēc [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kapitulācijas nometnē tika turēti vācu karavīri, kuri tika nodarbināti Rīgas atjaunošanas darbos. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Mežaparks]] grndwxxngxbbtrp5d1nhuc3wa913jiu 4506396 4506380 2026-08-13T13:05:34Z Ivario 51458 4506396 wikitext text/x-wiki {{Koncentrācijas nometnes infokaste | name = Mežaparka koncentrācijas nometne | image = | image size = 250px | caption = | map = Rīga | map alt = | map caption = | latd = 56 | latm = 59| lats = 49| latNS = N | longd= 24 | longm= 07| longs= 52| longEW= E | coordinates type = type:landmark | coordinates display = inline,title | other names = | known for = | location = | built by = | operated by = [[Trešais reihs]] | commandant = Alberts Zauers | in operation = 1943. gada marts — 1944. gada 15. oktobris | gas chambers = | prisoner type= | inmates = | killed = | liberated by = [[Sarkanā Armija]] | notable inmates = | notable books = | website = }}{{Citas nozīmes|nacistu koncentrācijas nometni|Kaiserwald|Kaiserwald/Ķeizarmežs}}[[Attēls:Kaiserwald piemineklis.jpg|thumb|190px|right|Piemineklis Mežaparka koncentrācijas nometnes vietā]] '''Mežaparka koncentrācijas nometne''' ({{val|de|Konzentrationslager Kaiserwald}}, arī '''Ķeizarmeža koncentrācijas nometne''', '''nometne "Kaizervalde"''', Riga-Kaiserwald)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/riga-un-rigas-rajons/riga-kaizervalde-mezaparks/|title=Rīga, Kaizervalde (Mežaparks) : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=[[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centrs|access-date=2026-08-13}}</ref> bija [[Trešais reihs|vācu]] koncentrācijas nometne Rīgā, mūsdienu [[Sarkandaugava|Sarkandaugavas]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimēs pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena]].<ref>[http://www.citariga.lv/lat/sarkandaugava/pieminekli/riga-kaiserwald-ieslodzitajiem/ citariga.lv]</ref> Nometnē no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim bija ieslodzīti [[ebreji]] no Latvijas, [[Lietuva]]s, [[Vācija]]s, [[Austrija]]s, [[Čehija]]s un [[Ungārija]]s. == Izveidošana == Nometnes celtniecība tika uzsākta 1943. gada martā. Celtniecību veica kriminālnoziedznieki no [[Trešais reihs|Vācijas]]. 21. jūnijā SS reihsfīrers [[Heinrihs Himlers]] izdeva pavēli par visu [[geto]] likvidāciju. Izpildot šo pavēli, līdz jūlija beigām apmēram 5000 [[Rīgas geto]] ebreju tika pārvietoti uz jaunuzbūvēto Mežaparka nometni. Nometne varēja uzņemt apmēram 2000 iemītnieku. Mežaparka nometne bija domāta vairāk kā vieta, kur ieslodzītos reģistrēja un nozīmēja uz citām satelītnometnēm un darba apmetnēm — rūpniecības, transporta un celtniecības uzņēmumiem, slimnīcām u.c. Nometni vadīja [[Sicherheitsdienst|SD]] un atšķirībā no [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils]] un [[Jumpravmuižas koncentrācijas nometne|Jumpravmuižas]] ne tās iekšējā, ne ārējā apsardzē latviešu nebija. == Nometnes uzbūve == Nometne bija [[dzeloņstieple|dzeloņstieplēm]] apjozts taisnstūris ar trīs vai četriem sargtorņiem. Aiz ieejas vārtiem sākās zona, kur atradās administrācijas, darba nodaļu barakas un virtuve. Ieslodzīto darbaspēku izmantoja vācu uzņēmums [[AEG]] (tas bija pārņēmis [[VEF]] rūpnīcu) — ieslodzītajiem vajadzēja sadalīt baterijas detaļu atkārtotai izmantošanai. Aiz šīs priekšējās zonas atradās nometnes sievietēm un vīriešiem, kuras bija atdalītas viena no otras ar dubultu dzeloņstiepļu žogu. Katrā nodaļā bija trīs līdz četras dzīvojamās barakas un baraka, kur ieslodzītajiem mazgāties. Vīriešu nodaļā atradās arī lazarete un morgs.<ref>Ezergailis, Andrievs. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Latvijas vēstures institūta apgāds. Rīga. 1999. {{ISBN|9984-601-02-1}} 418. lpp.</ref> == Likvidācija == 1944. gada martā nometnē bija 11 878 ieslodzīto. Sakarā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] tuvošanos, no 1944. gada augusta līdz oktobra sākumam ebreji tika izvesti uz Vāciju, galvenokārt uz [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofu]] un [[Hamburga|Hamburgu]], un nometne tika noārdīta. Daļa ebreju tika izvesti uz [[Liepāja|Liepāju]], kur tie tika turēti līdz 1945. gada sākumam. Pēc [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kapitulācijas nometnē tika turēti vācu karavīri, kuri tika nodarbināti Rīgas atjaunošanas darbos. [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Otrās Latvijas padomju okupācijas]] laikā bijušās nometnes vietā uzbūvēja [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|tipveida daudzdzīvokļu ēkas]].<ref name=":0" /> == Piemiņa == 2006. gada 29. jūnijā bijušās nometnes vietā, [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektā]] tuvu dzelzceļa pārbrauktuvei, atklāja pieminekli koncentrācijas nometnes upuru piemiņai. Pieminekļa autore ir tēlniece [[Solveiga Vasiļjeva]].<ref name=":0" /> Atklāšanā ar runu uzstājās Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidentes-uzruna-atklajot-pieminekli-koncentracijas-nometnes-riga-kaiserwald-upuru-un-ieslodzito-pieminai|title=Valsts prezidentes uzruna, atklājot pieminekli koncentrācijas nometnes Riga-Kaiserwald upuru un ieslodzīto piemiņai {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-08-13|date=2005-06-29|language=lv}}</ref> Piemineklis tapa pēc Vācijas Federatīvās republikas vēstnieka Latvijā Ekarta Herolda iniciatīvas un ar privātu ziedotāju no Vācijas atbalstu. Pieminekļa dizainu raksturoja šādi: "kā augošs asns bumbas sprādziena krātera vidū, tā no dzelzceļa gultņiem veidota konusa centrā paceļas no iekšpuses izgaismotas 4m augstas lāpas vai „dzīvības koka” metaforisks atveids, kas darināts no metāla un stikla".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=1&id=91|title=Rīgas pieminekļu aģentūra — Piemineklis koncentrācijas nometnes Riga–Keiserwald upuriem|website=www.rigaspieminekli.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Plāksnēs pieminekļa malā iestrādāti uzraksi ivritā, angļu, vācu un latviešu valodā: „Nacionālsociālistu koncentrācijas nometnes ''„Riga – Kaiserwald”'' un tās papildnometņu upuru piemiņai. 1943.–1944.g. koncentrācijas nometnes ''„Riga – Kaiserwald”'' ieslodzījuma vietās atradās vairāk nekā 18000 ieslodzīto ebreju no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Ungārijas un Čehoslovākijas. Lielākā daļa ieslodzīto nesagaidīja atbrīvošanu”.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Mežaparks]] 7tzagnlw5l2a8epol7hie8gfxvmq3wj 4506426 4506396 2026-08-13T13:55:32Z Ivario 51458 /* Piemiņa */ 4506426 wikitext text/x-wiki {{Koncentrācijas nometnes infokaste | name = Mežaparka koncentrācijas nometne | image = | image size = 250px | caption = | map = Rīga | map alt = | map caption = | latd = 56 | latm = 59| lats = 49| latNS = N | longd= 24 | longm= 07| longs= 52| longEW= E | coordinates type = type:landmark | coordinates display = inline,title | other names = | known for = | location = | built by = | operated by = [[Trešais reihs]] | commandant = Alberts Zauers | in operation = 1943. gada marts — 1944. gada 15. oktobris | gas chambers = | prisoner type= | inmates = | killed = | liberated by = [[Sarkanā Armija]] | notable inmates = | notable books = | website = }}{{Citas nozīmes|nacistu koncentrācijas nometni|Kaiserwald|Kaiserwald/Ķeizarmežs}}[[Attēls:Kaiserwald piemineklis.jpg|thumb|190px|right|Piemineklis Mežaparka koncentrācijas nometnes vietā]] '''Mežaparka koncentrācijas nometne''' ({{val|de|Konzentrationslager Kaiserwald}}, arī '''Ķeizarmeža koncentrācijas nometne''', '''nometne "Kaizervalde"''', Riga-Kaiserwald)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/riga-un-rigas-rajons/riga-kaizervalde-mezaparks/|title=Rīga, Kaizervalde (Mežaparks) : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=[[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centrs|access-date=2026-08-13}}</ref> bija [[Trešais reihs|vācu]] koncentrācijas nometne Rīgā, mūsdienu [[Sarkandaugava|Sarkandaugavas]] un [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimēs pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena]].<ref>[http://www.citariga.lv/lat/sarkandaugava/pieminekli/riga-kaiserwald-ieslodzitajiem/ citariga.lv]</ref> Nometnē no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim bija ieslodzīti [[ebreji]] no Latvijas, [[Lietuva]]s, [[Vācija]]s, [[Austrija]]s, [[Čehija]]s un [[Ungārija]]s. == Izveidošana == Nometnes celtniecība tika uzsākta 1943. gada martā. Celtniecību veica kriminālnoziedznieki no [[Trešais reihs|Vācijas]]. 21. jūnijā SS reihsfīrers [[Heinrihs Himlers]] izdeva pavēli par visu [[geto]] likvidāciju. Izpildot šo pavēli, līdz jūlija beigām apmēram 5000 [[Rīgas geto]] ebreju tika pārvietoti uz jaunuzbūvēto Mežaparka nometni. Nometne varēja uzņemt apmēram 2000 iemītnieku. Mežaparka nometne bija domāta vairāk kā vieta, kur ieslodzītos reģistrēja un nozīmēja uz citām satelītnometnēm un darba apmetnēm — rūpniecības, transporta un celtniecības uzņēmumiem, slimnīcām u.c. Nometni vadīja [[Sicherheitsdienst|SD]] un atšķirībā no [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils]] un [[Jumpravmuižas koncentrācijas nometne|Jumpravmuižas]] ne tās iekšējā, ne ārējā apsardzē latviešu nebija. == Nometnes uzbūve == Nometne bija [[dzeloņstieple|dzeloņstieplēm]] apjozts taisnstūris ar trīs vai četriem sargtorņiem. Aiz ieejas vārtiem sākās zona, kur atradās administrācijas, darba nodaļu barakas un virtuve. Ieslodzīto darbaspēku izmantoja vācu uzņēmums [[AEG]] (tas bija pārņēmis [[VEF]] rūpnīcu) — ieslodzītajiem vajadzēja sadalīt baterijas detaļu atkārtotai izmantošanai. Aiz šīs priekšējās zonas atradās nometnes sievietēm un vīriešiem, kuras bija atdalītas viena no otras ar dubultu dzeloņstiepļu žogu. Katrā nodaļā bija trīs līdz četras dzīvojamās barakas un baraka, kur ieslodzītajiem mazgāties. Vīriešu nodaļā atradās arī lazarete un morgs.<ref>Ezergailis, Andrievs. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Latvijas vēstures institūta apgāds. Rīga. 1999. {{ISBN|9984-601-02-1}} 418. lpp.</ref> == Likvidācija == 1944. gada martā nometnē bija 11 878 ieslodzīto. Sakarā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] tuvošanos, no 1944. gada augusta līdz oktobra sākumam ebreji tika izvesti uz Vāciju, galvenokārt uz [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofu]] un [[Hamburga|Hamburgu]], un nometne tika noārdīta. Daļa ebreju tika izvesti uz [[Liepāja|Liepāju]], kur tie tika turēti līdz 1945. gada sākumam. Pēc [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kapitulācijas nometnē tika turēti vācu karavīri, kuri tika nodarbināti Rīgas atjaunošanas darbos. [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Otrās Latvijas padomju okupācijas]] laikā bijušās nometnes vietā uzbūvēja [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|tipveida daudzdzīvokļu ēkas]].<ref name=":0" /> == Piemiņa == 2006. gada 29. jūnijā bijušās nometnes vietā, [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektā]] tuvu dzelzceļa pārbrauktuvei, atklāja pieminekli koncentrācijas nometnes upuru piemiņai. Pieminekļa autore ir tēlniece [[Solveiga Vasiļjeva]].<ref name=":0" /> Atklāšanā ar runu uzstājās Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidentes-uzruna-atklajot-pieminekli-koncentracijas-nometnes-riga-kaiserwald-upuru-un-ieslodzito-pieminai|title=Valsts prezidentes uzruna, atklājot pieminekli koncentrācijas nometnes Riga-Kaiserwald upuru un ieslodzīto piemiņai {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-08-13|date=2005-06-29|language=lv}}</ref> Piemineklis tapa pēc Vācijas Federatīvās republikas vēstnieka Latvijā Ekarta Herolda iniciatīvas un ar privātu ziedotāju no Vācijas atbalstu, kā arī ar Rīgas domes atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sites-of-memory.de/main/rigakaiserwaldKZ.html|title=sites-of-memory.de Riga Kaiserwald concentration camp|website=sites-of-memory.de|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref> Pieminekļa dizainu raksturoja šādi: "kā augošs asns bumbas sprādziena krātera vidū, tā no dzelzceļa gultņiem veidota konusa centrā paceļas no iekšpuses izgaismotas 4m augstas lāpas vai „dzīvības koka” metaforisks atveids, kas darināts no metāla un stikla".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=1&id=91|title=Rīgas pieminekļu aģentūra — Piemineklis koncentrācijas nometnes Riga–Keiserwald upuriem|website=www.rigaspieminekli.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Plāksnēs pieminekļa malā iestrādāti uzraksi ivritā, angļu, vācu un latviešu valodā: „Nacionālsociālistu koncentrācijas nometnes ''„Riga – Kaiserwald”'' un tās papildnometņu upuru piemiņai. 1943.–1944.g. koncentrācijas nometnes ''„Riga – Kaiserwald”'' ieslodzījuma vietās atradās vairāk nekā 18000 ieslodzīto ebreju no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Ungārijas un Čehoslovākijas. Lielākā daļa ieslodzīto nesagaidīja atbrīvošanu”.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Mežaparks]] o4xcqsczijex78vsmvomdvhvs4o0eu2 0 134914 4506738 2687026 2026-08-14T10:06:05Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4506738 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Aknīstes rajons | karte = Aknīstes rajons 1950.svg | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | novads = <!-- Administratīvā vienība kurā ietilpst/pēdējā ietilpa pagasts --> | novada_nosaukums = <!-- novada, rajona, apriņķa nosaukums bez vikisaites --> | centrs = Aknīste | platība = <!-- kvadrātkilometros; tikai skaitlis (100ha=1km²) --> | iedzīvotāji = | iedzīvotāji_gads = <!-- skaitlis bez punkta un vikisaitēm --> | blīvums = <!-- {{#expr: xxx / yy.y round 1}} --> | izveidots = 1949 | likvidēts = 1956 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Aknīstes rajons''' bija [[Latvijas PSR]] administratīvi teritoriālā vienība. Izveidota {{dat|1949|12|31}}, apvienojot bijušā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] [[Elkšņu pagasts|Elkšņu]], [[Zasas pagasts|Zasas]] un daļu [[Dignājas pagasts|Dignājas]] pagastu teritorijas un [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Subate]]s pilsētu un [[Aknīstes pagasts|Aknīstes]], [[Asares pagasts|Asares]], [[Gārsenes pagasts|Gārsenes]], [[Susējas pagasts|Susējas]], [[Rubenes pagasts|Rubenes]], [[Prodes pagasts|Prodes]] (daļu) un [[Bebrenes pagasts|Bebrenes]] (daļu) pagastu teritorijas. Rajona centrs bija [[Aknīste]]. Rajons no 1952. līdz 1953. gadam ietilpa [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]]. Rajons likvidēts {{dat|1956|12|07}}, tā teritoriju iekļaujot [[Ilūkstes rajons|Ilūkstes]] un [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] rajonos.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> == Administratīvi teritoriālais iedalījums == Aknīstes rajonā dibināšanas brīdī ietilpa 1 [[pilsēta]] un 23 [[ciema padome]]s:<ref>{{LPSR 1950}}</ref> {{columns | col1= * [[Subate]]s pilsēta * [[Aizpores ciems]] * [[Aknīstes ciems]] * [[Asares ciems]] * [[Bērzones ciems]] * [[Birznieku ciems (Aknīstes rajons)|Birznieku ciems]] * [[Dignājas ciems]] * [[Dunavas ciems]] * [[Eglones ciems]] * [[Elkšņu ciems]] * [[Gārsenes ciems]] * [[Kaldabruņas ciems]] |col2= * [[Komjauniešu ciems]] * [[Liepas ciems (Aknīstes rajons)|Liepas ciems]] * [[Mežciema ciems]] * [[Nomavas ciems]] * [[Paupes ciems]] * [[Rubenes ciems]] * [[Sila ciems]] * [[Slates ciems]] * [[Susējas ciems]] * [[Varkavas ciems]] * [[Vecumu ciems (Aknīstes rajons)|Vecumu ciems]] * [[Zasas ciems]] }} === Teritoriālās izmaiņas === * {{dat|1950|02|21||bez}} no Aknīstes ciema izdalīts jaunizveidotais [[Aknīste]]s [[strādnieku ciemats]], * {{dat|1951|07|17||bez}} likvidēti [[Aknīstes ciems|Aknīstes]] (pievienots Mežciema ciemam), [[Liepas ciems (Aknīstes rajons)|Liepas]] (pievienots Zasas ciemam) un [[Varkavas ciems|Varkavas]] (pievienots Asares ciemam) ciemi, * {{dat|1954|06|14||bez}} likvidēti [[Aizpores ciems|Aizpores]] (pievienots Susējas ciemam), [[Bērzones ciems|Bērzones]] (pievienots Zasas ciemam), [[Birznieku ciems (Aknīstes rajons)|Birznieku]] (pievienots Komjauniešu ciemam), [[Eglones ciems|Eglones]] (pievienots Dunavas ciemam), [[Kaldabruņas ciems|Kaldabruņas]] (pievienots Rubeņu ciemam), [[Nomavas ciems|Nomavas]] (pievienots Elkšņu ciemam), [[Paupes ciems|Paupes]] (pievienots Mežciema ciemam), [[Sila ciems|Sila]] (pievienots Slates ciemam) un [[Vecumu ciems (Aknīstes rajons)|Vecumu]] (pievienots Gārsenes ciemam) ciemi, bet [[Dignājas ciems]] pievienots [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonam]]. Rajonu likvidējot, [[Ilūkstes rajons|Ilūkstes rajonam]] pievienoja Subates pilsētu, Aknīstes strādnieku ciematu un Asares, daļu Dunavas, daļu Elkšņu, Gārsenes, Komjauniešu, Mežciema, Rubenes, Slates un Susējas ciemus, [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonam]] — daļu Dunavas, daļu Elkšņu un Zasas ciemus. Uz likvidēšanas brīdi rajonā bija 1 pilsēta, 1 strādnieku ciemats un 10 ciema padomes: * [[Subate]]s pilsēta * [[Aknīste]]s strādnieku ciemats * [[Asares ciems]] * [[Dunavas ciems]] * [[Elkšņu ciems]] * [[Gārsenes ciems]] * [[Komjauniešu ciems]] * [[Mežciema ciems]] * [[Rubenes ciems]] * [[Slates ciems]] * [[Susējas ciems]] * [[Zasas ciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas rajons-aizmetnis}} {{Aknīstes rajons}} {{Latvijas rajoni}} {{DEFAULTSORT:Aknistes rajons}} [[Kategorija:Aknīstes rajons| ]] [[Kategorija:Latvijas rajoni]] cxqf78w5nadh8zm4dml0ac3wjllvb77 0 146631 4506720 4505088 2026-08-14T09:01:03Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ Viljams Orbits 4506720 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) <gallery> Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 5s2ikbw35jbcayaxddurixqnjuv49hw 0 156216 4506422 4398849 2026-08-13T13:35:58Z Iktsokh 115522 4506422 wikitext text/x-wiki {{Papildu atsauces+}} '''Abhāzijas un Dienvidosetijas starptautiskā atzīšana''' notiek kopš 2008. gada 28. augusta, kad [[Krievijas Federācija]] kā 1. valsts atzina [[Abhāzija]]s un [[Dienvidosetija]]s neatkarību no [[Gruzija]]s.<ref>[http://georgiandaily.com/index.php?option=com_content&task=view&id=6233&Itemid=65 Why does South Ossetia want independence?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090815100342/http://georgiandaily.com/index.php?option=com_content&task=view&id=6233&Itemid=65 |date={{dat|2009|08|15||bez}} }}, georgiandaily.com {{angliski}}</ref> Abhāzijas neatkarību ir atzinušas tikai 10 ANO valstis, 3 ANO neietilpstošās valstis, kā arī 3 autonomijas, bet Dienvidosetijas neatkarību ir atzinušas tikai 9 ANO valstis, 3 ANO neietilpstošās valstis, kā arī 3 autonomijas. Pārējās valstis šīs teritorijas uzskata par Gruzijas neatņemamu sastāvdaļu. Savukārt, Gruzija neatzīst Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, jo uzskata, ka abas neatzītās teritorijas ir [[Krievija]]s okupēta teritorija. Abhāzija un Dienvidosetija atzīst viena otras neatkarību. == Valstis, kas atzīst Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību == [[Attēls:Abkhazia-South Ossetia relations.svg|thumb|center|650px|Pasaules viedoklis par Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību {{legend|black|Abhāzija un Dienvidosetija}} {{legend|#0052ff|Valstis, kas atzīst Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību}} {{legend|#5fadff|Valstis, kas gatavojas atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību{{fact}}}} {{legend|#cdcd9c|Valstis, kas vēlāk atzīs Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību{{fact}}}} {{legend|#E5A238|Valstis, kurās ir nepieciešamas sarunas par neatkarības atzīšanu{{fact}}}} {{legend|#FF4500|Valstis, kas neatzīst Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību}} {{legend|#a3a3a3|Valstis, kas nav paudušas savu nostāju}}]] === Apvienotās Nāciju Organizācijas (ANO) valstis === {|class="sortable wikitable" |- ! width="60px" |Nr.p.k. ! Valsts ! Datums, kad atzina Abhāziju ! Datums, kad atzina Dienvidosetiju |- | align="center" | 1 | align="center" | {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] | align="center" | 2008. gada 26. augusts | align="center" | 2008. gada 26. augusts |- | align="center" | 2 | align="center" | {{flag|Nikaragva}} | align="center" | 2008. gada 5. septembris | align="center" | 2008. gada 5. septembris |- | align="center" | 3 | align="center" | {{flag|Venecuēla}} | align="center" | 2009. gada 10. septembris | align="center" | 2009. gada 10. septembris |- | align="center" | 4 | align="center" | {{flag|Nauru}} | align="center" | 2009. gada 15. decembris | align="center" | 2009. gada 16. decembris |- | align="center" | 5 | align="center" | {{flag|Vanuatu}} | align="center" | 2011. gada 23. maijs | align="center" | - |- | align="center" | 6 | align="center" | {{flag|Tuvalu}} | align="center" | 2011. gada 18. septembris | align="center" | 2011. gada 19. septembris |- | align="center" | 7 | align="center" | {{flag|Ekvadora}} | align="center" | 2012. gadā 25. februāris{{fact}} | align="center" | 2012. gadā 25. februāris{{fact}} |} === Apvienoto Nāciju organizācijā (ANO) neietilpstošās valstis === {|class="sortable wikitable" |- ! width="60px" |Nr.p.k. ! Valsts (-is) ! Datums, kad atzina Abhāziju ! Datums, kad atzina Dienvidosetiju |- | align="center" | 1 | align="center" | {{flag|Abhāzija}} | align="center" | - | align="center" | 2006. gada 17. novembris |- | align="center" | 2 | align="center" | {{flag|Dienvidosetija}} | align="center" | 2006. gada 17. novembris | align="center" | - |- | align="center" | 3 | align="center" | {{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestras Moldāvu Republika]] | align="center" | 2006. gada 17. novembris | align="center" | 2006. gada 17. novembris |- | align="center" | 4 | align="center" | {{flag|Kalnu Karabaha}} | align="center" | 2006. gada 17. novembris | align="center" | 2006. gada 17. novembris |- | align="center" | 5 | align="center" | {{flag|Rietumsahāra}} | align="center" | - | align="center" | 2010. gada 30. oktobris (''de facto''){{fact}} |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskās atzīšanas]] [[Kategorija:Abhāzija]] [[Kategorija:Dienvidosetija]] dsvyisrw127biym7yp1q5rrlokvi2sf 0 158187 4506388 4464086 2026-08-13T13:03:14Z Minorax 83723 4506388 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1984]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,2&nbsp;°C |min Lat = –26,5 °C |max Lat = +32,4&nbsp;°C |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −16,9&nbsp;°C |max Rīga = +32,4&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 655,6 mm<br />Rīga: 608,4 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 84,5 mm (jūlijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 53,4 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 29,0 mm ([[19. maijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Rīga: 20 m/s ([[2. janvāris]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1984]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Līdzās [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986]]/[[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gada]] ziemai, 1984/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada ziema bija visaukstākā [[1980. gadi|1980. gados]] un viena no aukstākajām [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. == Gada notikumi == === Janvāris === 1984. gads iesākās ar vējainu un mitru laiku. Vēl pusnaktī Rīgā gaisa temperatūra bija –0,1 °C (pazeminoties līdz –0,3 °C), bet tad tā lēnām sāka paaugstināties un jau pēcpusdienā sasniedza +8,3 grādus. Gada pirmā dienā tika prognozēts mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies, nokrišņi slapja sniega un lietus veidā. Rietumu vējā 15—20 metri sekundē, piekrastē brāzmas līdz 25 metriem sekundē. Gaisa temperatūra no 0 līdz +5 grādiem. Rīgā īslaicīgi nokrišņi, gaisa temperatūra +2, +4 grādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n300|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Lietus lāsēm pakšķot] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1983n300{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 300, {{dat|1983|12|31|SK}}</ref> * [[1. janvāris]] — siltākā mēneša diena Rīgā. Tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,3&nbsp;°C. Iepriekšējais rekords, ka bija +6,1 °C tika sasniegts 1913. gadā. * [[2. janvāris]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 20 m/s. Janvāra sākumā, tāpat kā [[1983. gada laikapstākļi Latvijā|1983. gada]] beigās, Latviju pārsteidza neparasti silts laiks. Pēc daudzu gadu datiem, diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī svārstās no –3 grādiem piekrastē līdz –7 grādiem republikas austrumos. Bet Rīgā gada pirmajā nedēļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0, +4 grādi, kas ir par 6 līdz 8 grādiem virs normas. [[1. janvāris|1. janvārī]] tika sasniegts diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, +8,3 grādi, iepriekšējais maksimums tika novērots 1913. gadā un bija +6,1 grāds. Jelgavā tika reģistrēta vēl augstāka temperatūra +10 grādi. Šādu temperatūras režīmu izraisījuši zināmi sinoptiski procesi. Atmosfēras augšējos slāņos ilgu laiku pastāvēja noturīga gaisa plūsma, kas virzījās no rietumiem uz austrumiem. Tās ietekmē uz Eiropas teritoriju pārvietojās aktīvi cikloni, kas atnesa siltu gaisu. Līdz ar ciklonu veidošanos it visur pastiprinājās vējš un nokrišņi. Vēja spēks dažos rajonos sasniedza 10 balles (vairāk nekā 25 metri sekundē). Nokrišņi pārsvarā bija lietus un slapja sniega veidā. Šādu apstākļu dēļ sniega sega republikā praktiski nokususi. Gada pirmās nedēļas nogalē sniegs bija saglabājies pārsvarā ziemeļaustrumos. Sniega segas biezums svārstījās robežās no viena līdz sešiem centimetriem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n006|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Siltums pastāvēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n006{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, {{dat|1984|1|7|SK}}</ref> Otrās dekādes sākumā Latvijas iedzīvotājus iepriecināja īsti ziemīgs laiks. Uzsniga sniegs, gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz 3—8 grādiem zem nulles, bet nakti uz [[11. janvāris|11. janvāri]] austrumu rajonos bija 11—16 grādu liels sals. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –7,4 °C. Pavīdēja cerība, ka Baltijā beidzot atnākusi ziema. Bet atlantiskie cikloni, kuri cits aiz cita pārvietojas no Ziemeļanglijas uz Skandināviju un tālāk uz ziemeļaustrumiem, atkal piespieda ziemu atkāpties. Pārvietojoties ar ātrumu 50—60 kilometru stundā, tie Latvijai atnesa siltu un mitru okeāna gaisu. Tādēļ diennakts vidējā gaisa temperatūra atkal pakāpās par 1—5 grādiem virs normas. Īpaši silts bija Latvijas rietumu rajonos. Sniega segas biezums šeit bija tikai 3—6 centimetri, bet jūras piekrastē sniega nebija vispār. Rietumu upes nebija aizsalušas. Republikas austrumu daļā ziema bija mazliet jūtamāka. Sniega segas biezums sasniedz 10—25 centimetrus, Ērgļu apkārtnē 24, bet [[Gaiziņkalns|Gaiziņkalnā]] — 35 centimetrus. Dienvidaustrumu rajonos augsne bija sasalusi 20, vietām līdz 30 centimetru dziļumā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n012|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ziema atkal atkāpusies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n012{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1984|1|14|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — aukstākā janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –9,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –8,1 grāds. Gada trešo nedēļu raksturoja nepastāvīgs laiks, kurā mijās nokrišņi lietus un slapja sniega veidā. Temperatūra tāpat kā agrāk bija ievērojami augstāka par ziemas vidum parasto. Gaisa temperatūra dienā bija no nulles līdz plus četriem grādiem, bet naktī pazeminājās tikai no viena līdz trijiem grādiem zem nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā kopš 12. janvāra bija ap nulli grādu, kas bija par pieciem grādiem virs normas. Republikas austrumu rajonos ziema bija jūtamāka. Šeit pārsvarā sniga sniegs, bieži bija puteņi un šim gadalaikam neparasti spēcīgi vēji. Sniega segas biezums sasniedza 20—25 centimetrus. Gada trešajā nedēļā laiku Eiropas kontinentā, tāpat kā iepriekš, ietekmēja aktīvi cikloniski, kas ar lielu ātrumu pārvietojās no Atlantijas okeāna dienvidu rajoniem uz Lielbritāniju un tālāk uz austrumiem. Baltiju šķērsoja divi dziļi cikloni, kas Baltijas jūrā izraisīja spēcīgu vētru.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklona aizmugurē. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 17, {{dat|1984|1|20|SK}}</ref> Trešās dekādes sākumā ziema tomēr "guva virsroku". No Arktikas Baltiju sasniedza sniegs, puteņi un sals. Latvijā temperatūra dienā pazeminājās līdz 3—8 (dienvidaustrumos līdz 12), bet nakts stundās līdz 11—16 grādiem zem nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā [[24. janvāris|24. janvārī]] bija mīnus 8 grādi, kas bija par trim grādiem zemāka par normu. Visur sniga, īpaši daudz sniega sasniga [[22. janvāris|22. janvārī]] republikas austrumos, kur sniega segas biezums sasniedza 25—30 centimetrus. Koki parkos un mežos bija tērpušies pūkainā sniegā un sarmā. Bet dekādes vidū kļuva jūtami siltāks. Dienvidu vēji veicināja siltā un mitrā gaisa iekļūšanu no Balkānu pussalas. [[25. janvāris|25.]] un [[26. janvāris|26. janvārī]] bija silts laiks, lietus un migla. Gaisa temperatūra naktī un dienā bija ap nulli. Bet diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajās dienās normu pārsniedza par 1,2 grādiem. Trešās dekādes otrajā pusē Baltijas teritorijā izplatījās Sibīrijas anticiklona ietekme. Sniega segas biezums Gaiziņkalnā [[28. janvāris|28. janvārī]] bija 53 cm. Ērgļos 46, savukārt Rīgā 7 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sals no Sibīrijas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 23, {{dat|1984|1|28|SK}}</ref> === Februāris === Janvāra beigās un februāra sākumā laiks bija ļoti pastāvīgs. Šī Baltijai neparastā stabilitāte bija izskaidrojama ar Sibīrijas anticiklona ietekmi. Tas aizņēma Padomju Savienības teritorijas lielāko daļu. Visu nedēļu bija vērojami vidēji stipri dienvidaustrumu virziena vēji. Gaisa temperatūra Latvijā mainījās šaurā diapazonā: piekrastes rajonos 1—3, pārējā teritorijā 3—8 grādi zem nulles. Republikas austrumos nakts stundās dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 10—15 grādu atzīmei. Gaisa temperatūra diennaktī Rīgā nenovirzījās no normas. Visur sniga. Taču diemžēl tik maz, ka praktiski neietekmēja sniega segas biezumu, kas [[4. februāris|4. februārī]] vidēji nepārsniedza 27 centimetrus, bet piekrastē bija tikai 5—8 centimetri. Pirmās dekādes vidū anticiklons savas pozīcijas saglabāja. Atlantijas cikloni, kas virzījās uz Eiropu, savā ceļā tālāk uz austrumiem sastapās ar plašu augsta spiediena apgabala barjeru un tika novirzīti uz dienvidiem. Baltija joprojām palika uz robežas divu barisko sistēmu mijiedarbībā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Anticiklons neatdod ieņemtās pozīcijas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 29, {{dat|1984|2|4|SK}}</ref> * [[5. februāris]] — siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +2,5 °C. * [[11. februāris]] — aukstākā 1984. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,9&nbsp;°C. === Aprīlis === [[Rīgas centrs|Rīgas centra]] meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 7,5 mm. * [[6. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,7&nbsp;°C. * [[9. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,8&nbsp;°C. * [[10. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,6&nbsp;°C. * [[16. aprīlis]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,6&nbsp;°C. === Maijs === * [[4. maijs]] — pēcpusdienā Kurzemes vidienē izveidojās pērkona negaiss, kas virzījās ZA virzienā un skāra Rīgas Jūras līča Kurzemes piekrasti un Vidzemes ziemeļrietumus. * [[15. maijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,3&nbsp;°C. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — mēneša siltākā diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26,4 °C. Vēl tikai 10 jūnija dienās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādi. Jūnija sākumā valdīja īsti vasarīgs laiks. Karstās, saulainās dienas veicināja konvekcijas attīstīšanos, negaisa mākoņu veidošanos. Tāpēc pēc dienas karstuma vakara un nakts stundās lija lietus, vietām spēcīgs, dunēja pērkons, dažos rajonos tika reģistrēta pat krusa. Taču sinoptiskie procesi mainījās. Uz austrumiem aizvirzījās anticiklons, kas saglabājās virs PSRS Eiropas daļas teritorijas un Baltijas maijā un jūnija sākumā. Atkāpdamies tas pavēra ceļu veselai ciklonu sērijai, kas noteica nepastāvīgu laiku, temperatūras krasu mainīšanos un lietu. 7. un 8. jūnijā šāda ciklona aizmugurē Skandināvijā, Baltijā un Baltkrievijā aktīvi ieplūda auksts gaiss, kā rezultātā gaisa temperatūra dienā pazeminājās vairāk nekā par 10 grādiem: no 25—27 grādiem jūnija sākumā līdz 9—14 grādiem. Iestājoties skaidram laikam, naktī no 11. uz 12. jūniju atsevišķos rajonos augsnes virskārtā bija salna no mīnus 1 līdz mīnus 3 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n137|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vēsi...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n137{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 137, {{dat|1984|6|16|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kamēr Latvijas teritorijā valdīja daļēji mākoņains, drēgns laiks un maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā bija robežās no +11 līdz +14 grādiem, PSRS Eiropas daļā, pāris simtus kilometru uz austrumiem no Latvijas robežas, strauji mainījās atmosfēras procesi. No PSRS Eiropas daļas dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās ciklons un netālu no [[Maskava]]s saplūda ar citu ciklonu, kas virzījās no Baltijas valstīm. Temperatūru un spiediena kontrasti palielinājās, un sāka attīstīties liels mākoņu daudzums. Tā augstums sasniedza 12—13 kilometrus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/koml1984n124|issueType:P Orkāna untumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/koml1984n124{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 124 (Saīsināts no laikraksta "Sociaļističcskaja industrija"), {{dat|1984|6|30|SK}}</ref> Nolija spēcīgs lietus, vietām bija vērojama arī krusa. Kā ziņoja PSRS centrālie prese izdevumi, šajā dienā, pēcpusdienā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas]], [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Gorkijas]], [[Tveras apgabals|Kaļiņinas]], [[Kostromas apgabals|Kostromas]] un [[Jaroslavļas apgabals|Jaroslavļas apgabalā]], kā arī [[Čuvašija|Čuvašijas APSR]] sākās spēcīgas viesuļvētras. Vairākās šo apgabalu un autonomās republikas vietās bija pat virpuļviesuļi. Tie trakoja apmēram divas stundas — no pulksten trijiem līdz pleciem pēcpusdienā. Šāda postoša dabas stihija tik plašā teritorijā šajos rajonos vēl nekad agrāk nebija novērota.<ref>[https://ejssm.org/ojs/index.php/ejssm/article/view/98/82 Russian Tornado Outbreak of 9 June 1984]{{Novecojusi saite}}, ejssm.org</ref> Spriežot pēc postījumiem, ko radījuši virpuļviesuļi, vēja ātrums sasniedza apmēram 60 līdz 100 metrus sekundē, brīžiem pat 200 metrus sekundē. Pēc dažādām ziņām, bojā gāja no 69 līdz vairāk kā 400 cilvēkiem, bet ievainojumus guva 804 cilvēki.<ref>[https://russian7.ru/post/ivanovskiy-smerch-9-iyunya-1984-goda-tornado-p/ Ивановский смерч 9 июня 1984 года: торнадо по-советски], russian7.ru</ref> :[[Ņižņijnovgorodas apgabals|Gorkijas apgabalā]] 32 rajonos tika traucēta elektroenerģijas apgāde, vairākās vietās tika traucēta ūdensapgāde. Vējš rāva un lauza vadus, māju jumtus. Gorkijas pilsētā (šobrīd [[Ņižņijnovgoroda]]) no ierindas izgāja četri trolejbusu un divi tramvaju maršruti. Apmēram 350 ēkas tika ievērojami bojātas, simtiem namu palika bez elektriskās strāvas. Luņevas ciema apkārtnei, kur auga simtgadīgas egles un priedes, arī pāri brāzās virpuļviesulis. Tas šos kokus salauza kā sērkociņus, bet 150 kubikmetru lielā metāla ūdenscisterna tika pacelta gaisā un aizmesta gandrīz kilometra tālumā. :[[Ivanova|Ivanovā]] virpuļviesulis parādījās sestdienā pulksten 15 un 15 minūtēs. Šai laikā daudzi pilsētas iedzīvotāji atradās mežā vai piepilsētas vasarnīcās. Stihija sadauzīja vagonus, dzelzsbetona būves, norāva jumtus, apgāza trolejbusus. PSRS hidrometeorologlskā dienesta speciālisti dienu ieprieks jau bija brīdinājusi partijas, padomju un saimnieciskos orgānus, ka 9. jūnijā šajos rajonos ir sagaidāma spēcīga vētra. Taču virpuļviesuļa tuvošanos arī lietpratējiem nebija iespējams prognozēt. Tas tāpēc, ka pagaidām zinātne vēl nevar paredzēt, kad un kurā vietā parādīsies šī postošā dabas stihija. Ilggadējie novērojumi liecina, ka virpuļviesulis parasti mēdz izveidoties nelielā teritorijas daļā, turklāt tas parādās ārkārtīgi reti un negaidīti. :Jau pirmajās viesuļvētras stundās visos minētajos apgabalos un rajonos darbu sāka dabas stihiju seku likvidēšanas komisijas. Mediķi, celtnieki, mehanizatori un citu nozaru speciālisti uzsāka organizētu seku likvidāciju. Visi iedzīvotāji saņēma neatliekamo palīdzību. Vēlāk atvēra tirdzniecības punktus, noregulēja elektrības un ūdens piegādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1984n135|issueType:P Virpuļviesulis trakoja divas stundas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1984n135{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 135, {{dat|1984|6|14|SK}}</ref> Jūnija vidū Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgs laiks ar īslaicīgām lietusgāzēm un negaisiem. Dažos rajonos bija krusa. Šādu laiku noteica ciklonu sērija, kas no dienvidiem un rietumiem virzījās uz Baltiju un atnesa mitru un relatīvi vēsu jūras gaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 1 līdz 3 grādus zemāka par normu. Taču par spīti vēsajam laikam dabā turpinājās vasaras procesi, piemēram, nemitīgi cēlās ūdens temperatūra ūdenskrātuvēs. Upēs tā sasniedza 19 līdz 20 grādus, bet jūrā ūdens virsējais slānis sasila līdz 16—17 grādiem. Vēsais laiks ietekmēja arī augu stāvokli. To attīstība gandrīz par divām nedēļām apsteidza parastos termiņus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n143|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez būtiskām pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n143{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 143, {{dat|1984|6|23|SK}}</ref> Jūnija beigās Latvijā valdīja lietains un auksts laiks. Mēneša pēdējās nedēļas diennakts vidējā temperatūra bija ievērojami zemāka par daudzu vasaru vidējās temperatūras līmeni šajās dienās. Rīgā laikā no 24. līdz 29. jūnijam dzīvsudraba stabiņš pacēlās tikai līdz plus 12—13 grādiem. Tas ir par trim četriem grādiem zemāk par parasto normu šajā laikā. Saules siltuma deficīts atstāja savu iespaidu arī uz vidējo temperatūru dienā — maksimālā temperatūra dienā turējās diapazonā no +12 līdz +17 grādiem. Laiku Baltijā jūnija otrajā pusē noteica cikloniski veidojumi virs Atlantijas, kas ar apskaužamu pastāvību virzījās uz Ziemeļu un Baltijas jūru.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n149|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n149{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 149, {{dat|1984|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === Jūlijā sākumā laiks joprojām Baltijā bija vēss. Gaisa vidējā temperatūra saglabājas par 4 līdz 5 grādiem zemāka par normu, dienas temperatūra nepārsniedza +16 līdz +19 grādus. Gandrīz katru dienu lija īslaicīgs lietus, turējās noturīgs ziemeļrietumu vējš. Tāda laika anomālija bija izskaidrojama ar ciklonu klātbūtni Baltijas rajonu tuvumā. Jūlija sākumā dziļš ciklons no Melnās jūras virzījās caur Maskavas apgabalu uz [[Arhangeļska|Arhangeļsku]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]]. Virs minētajiem rajoniem ciklons pārvērtās par mazkustīgu augsta spiediena apgabalu, kas veicināja ziemeļvēju un ziemeļrietumu vēju plūsmu saglabāšanos virs Skandināvijas un Baltijas. Šīs plūsmas veicināja aukstu gaisa masu ieplūdi no [[Barenca jūra]]s, kā rezultātā saglabājās nepastāvīgs laiks. Vienlaicīgi attīstījās ciklona apgabali virs Polijas un Ukrainas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n155|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Šis vasaras lietus...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n155{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 155, {{dat|1984|7|7|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — naktī un no rīta Latvijā valdīja skaidrs laiks. Rīta stundās daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās zem +10 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja līdz +8,0 grādiem un pietrūka tikai pus grāds lai atkārtotu [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978. gadā]] uzstādīto šī datuma minimālās gaisa temperatūras rekordu. Dienā pārsvarā bija skaidrs laiks, nelieli spalvu mākoņi — vairāk valsts austrumu daļā. Gaisa temperatūra bija +21, +26 grādu robežās. Vēsāks bija jūras piekrastē. * [[11. jūlijs]] — silta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +27,1 °C (viena no trijām dienām jūlijā, kad gaiss iesila virs +25 grādiem). * [[11. jūlijs|11.]]—[[13. jūlijs]] — vienīgās trīs dienas 1984. gada jūlijā, kad maksimālā gaisa remperatūra Rīgā pakāpās virs +25 grādiem. Kopumā jūlijā bija tikai astoņas dienas, kad maksimālā gaisa temperatūra bija virs +20 grādiem — sešas dienas mēneša otrajā nedēļā un divas dienas mēneša nogalē. * [[12. jūlijs]]: ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +32,4&nbsp;°C. Šī bija arī karstākā 1984. gada diena Rīgā. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,5&nbsp;°C. Iepriekš, Rīgā tika aizvadīta arī silta nakts, temperatūra nebija zemāka par +18,9 °C. Turpmākās naktis jau bija ievērojami vēsākas. ** Deviņos vakarā virs Valmieras izveidojās lokāla nokrišņu zona, kas strauji virzījās ziemeļaustrumu virzienā un pie Valkas ieejot Igaunijas teritorijā veidojās par negaisu, virzījās pāri Tartu un vienpadsmitos vakarā, kā aktīvs negaiss jau bija netālu no Narvas. Pēc ilgstoši vēsa laika, jūlija pirmās dekādes beigās parādījās saule, pārstāja līt, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 19—24 grādiem. Šīs pārmaiņas izraisīja anticiklons no Azoru salām. No Centrālās Eiropas teritorijas uz Baltiju virzījās ciklons, un saistībā ar tā tuvošanos, laiks kļuva siltāks. Ar katru dienu Latvijā temperatūra paaugstinājās un 12. jūlijā tā sasniedza savu maksimumu. Termometra dzīvsudraba stabiņš rādija 30 grādus, bet Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Alūksnes, Skultes un Skrīveru apkārtnē līdz +32 grādiem. Rīgā šajā dienā temperatūra pārsniedza līdz šim maksimālo atzīmi — tā bija +32,4 grādi. Diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +24,7 grādi, tas ir, par 8 grādiem augstāka par normu. Vakarā mainījās vēja virziens, tas atnesa Atlantijas vēsmu. Karstums atkāpās.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n160|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Ak, šī vasara!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n160{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 160, {{dat|1984|7|13|SK}}</ref> * [[14. jūlijs]] — priekšpusdienā uz rietumiem no galvaspilsētas strauji izveidojās pērkona negaiss, kas virzījās ziemeļu virzienā. Rīgas meteoroloģiskajā novērojumu stacijā oficiāli tika reģistrēts negaiss. Pēcpusdienā, ap pus četriem, Valgas NS tika reģistrēts perkona negaiss un aptuveni 15 milimetri nokrišņu. Jūlija otrajā dekādē laikapstākļus Baltijā noteica viens un tas pats ciklons, kas ir samērā reta sinoptiskā parādība, it sevišķi vasarā. Šis savdabīgais ciklons vispirms veidojās virs Ziemeļjūras un ļoti ātri izplatījās augšējos atmosfēras slāņos. Pārvietojies uz Baltijas jūru un Baltiju, tas šeit arī atrada «paliekošu mājvietu». Mitrais Ziemeļjūras un Baltijas jūras gaiss ciklona sistēmā izplatījās atmosfēras slāņos lielā augstumā un veicināja mākoņu joslu veidošanos. Tā rezultātā visu nedēļu lija. Rīgā, mēneša trešajā nedēļā, nolija vairāk nekā 40 milimetru nokrišņu, kas veido pusi no mēneša normas, bet dažos republikas rajonos (Ventspils, Skulte) dažreiz diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza pat 32—37 milimetrus. Spēcīgās lietusgāzes vietumis saveldrēja ziemājus un vasaras kviešus, kā arī nelabvēlīgi ietekmēja lauku darbus. Saules siltuma trūkums iespaidoja vidējo diennakts temperatūru, kas bija 15—16 grādi, kas ir par 2—3 grādiem zemāka nekā parasti.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n166|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vēsāks un lietaināks nekā parasti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n166{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, {{dat|1984|7|21|SK}}</ref> Jūlija otrajā pusē laiks Baltijā bija nevēlami pastāvīgs — katru dienu lija lietus, temperatūra bija zema. Par atpūtu pludmalē jūras krastā nevarēja, pat būt ne runas. Virs Padomju Savienības Eiropas daļas centrālajiem rajoniem izveidojās anticiklons, un cikloni no Atlantikas, kuri caur Skandināviju virzījās uz Baltiju, nevarēja izlauzties cauri tālāk austrumu virzienā, jo barjeru viņiem radīja augsta spiediena apgabals. Pūloties apiet šo apgabalu, cikloni virzījās uz Somiju un šeit kļuva mazkustīgi. Šo ciklonu no Atlantijas līdzatnestais mitrums nolija virs Baltijas. Ciklona zonā esošā blīvā mākoņu sega aizkavēja saules siltuma piekļūšanu zemei, tāpēc diennakts vidējā gaisa temperatūra visu šo laiku bija par diviem līdz trim grādiem zemāka par normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Joprojām lietains un vēss. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 172, {{dat|1984|7|28|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — naktī no 29. uz 30. jūliju Vidzemē tika novētotas spēcīgas lietusgāzes. Jūlija beigās Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgi laikapstākļi ar īslaicīgu lietu, vietām ar pērkona negaisu. Kopumā jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +15,4 grādi, kas ir par 2 grādiem zemāka nekā daudzu gadu vidējā temperatūra šajā mēnesi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Baltija atgriezusies vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, {{dat|1984|8|4|SK}}</ref> === Augusts === Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra augustā Latvijā ir −2, +5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt [[1966]]. un [[1984]]. gados. Augusta sākumā Baltijas teritorijā atgriezās vasara: ciklonus izstūma anticiklons, kura centrs atradās virs [[Karēlija]]s. Tā iespaidā mitējās lieti un iestājās silts laiks. Mēneša pirmajā nedēļas trīs dienas Latvijā pieturējās sauss un ļoti silts laiks. Vidējā gaisa temperatūra naktī pacēlās līdz +12, +17 grādiem, dienas līdz +21, +26 grādiem. 1. augustā Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +17,8 grādi. Siltais gaiss sasildīja arī ūdenskrātuves. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +18 līdz +20 grādi.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n178|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Baltija atgriezusies vasara] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n178{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, {{dat|1984|8|4|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — siltākā augusta nakts Rīgā. Temperatūra pazeminājās līdz +18,5 grādiem. * [[10. augusts]] — Siltākā augusta diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28,1 °C. Otrajā dekādē — posmā no [[12. augusts|12.]] līdz [[19. augusts|19. augustam]], laiks bija vēss. Dienās gaisa temperatūra Rīgā bija stabili zem +20 grādiem, bet atsevišķās naktīs ([[16. augusts|16.]] un [[17. augusts|17. augustā]]) tā noslīdēja zem +10 grādu atzīmes. Augustā laiks bija apbrīnojami nepastāvīgs. Pirmajā dekādē virs Baltijas "saimniekoja" dienvidu platuma grādu siltais gaiss. Dāsni spīdēja saule, sasildot Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26, +29 grādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +21, +23 grādi par 3—6 grādiem augstāka par normu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī sasniedza 20—22 grādus. Otrajā dekādē atmosfēras procesi krasi mainījās. No Adrijas jūras caur Balkāniem un centrālajiem Eiropas rajoniem uz Ziemejurāliem virzījās ciklons, kas arī radīja traucējumus gaisa cirkulācijā. Siltais gaiss aizvirzījās uz austrumiem, valdošais kļuva ziemeļvējš, un Baltijā ieplūda aukstas gaisa masas. Krasi pazeminājās temperatūra. Diennaktī Rīgā tā bija par 3 grādiem zemāka par normu. Sākās lietavas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n189|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasara māj atvadas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n189{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 189, {{dat|1984|8|18|SK}}</ref> Trešās dekādes sākumā Baltijā pēkšņi iestājās sauss un silts laiks. To noteica plašs anticiklons virs Rietumeiropas un Baltijas. Tas aizšķērsoja ceļu cikloniem, kuru ietekmē augusta otrā dekāde republikā bija vēsa un lietaina. Lietus mitējās, saules stari ātri sasildīja gaisu. Maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20, +26 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija 18—20 grādu, kas ir par 3—5 grādiem virs normas. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī šajās dienās bija +18, +20 grādu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n195|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n195{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 195, {{dat|1984|8|25|SK}}</ref> * [[27. augusts]] — naktī tika reģistrētas visagrākās un visintensīvākās pirmās rudens [[salna]]s Latvijā. [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −2 grādiem (−1,7 °C). Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz +5,0&nbsp;°C. Arī dienā maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās tikai līdz +11,5 grādiem — tādējādi diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +9,4 °C un tik vēsa diena netika novērota kopš [[12. maijs|12. maija]]. Augusta pēdējās dekādes sinoptiskie procesi bija daudzveidīgi. Virs Baltijas trīsreiz notika gaisa masu nomaiņa. Dekādes sākumā augsta spiediena apgabala ietekmē, kas aptvēra PSRS Eiropas teritorijas lielāko daļu, Latvijā bija sauss, saulains laiks. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21, +26 grādiem. Cikloni no Atlantijas virzījās ziemeļos no Latvijas. Bet viens no tiem aizkavējās virs Ziemeļurāliem un kļuva par milzīgu ciklonisku virpuli. Pa tā aizmugures daļu Baltijas teritorijā ieplūda auksts gaiss no Barenca jūras. Latvijā kļuva ievērojami aukstāks. Gaisa temperatūra dienā pazeminājās līdz +12, +16 grādiem, nakti līdz 0, +5 grādiem. 27. augustā bija vērojamas sezonā pirmās salnas. Līdz 24. augustam diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +18, +20 grādi, kas ir 3 līdz 5 grādi virs normas, bet, ielaužoties arktiskajam gaisam, tā pazeminājās līdz +9, +11 grādiem, kas ir par četriem līdz sešiem grādiem zem klimatiskās normas. Pēc tam zema spiediena apgabals no Ziemeļamerikas krastiem pārvietojās līdz Skandināvijai, pēc tam uz Baltiju. Pa tā dienvidu perifēriju Austrumeiropā ar rietumu gaisa plūsmām sāka ieplūst mitrais okeāna gaiss. Gaisa masu nomaiņu virs mūsu rajoniem pavadīja lietus. Dažos rajonos bija pērkona lietus, pastiprinājās rietumu vējš.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n201|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uzvēdīja rudens vēsums...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n201{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, {{dat|1984|9|1|SK}}</ref> === Septembris === Temperatūras ziņā 1984. gada septembris Rīgā bija ļoti mērans, bez lieliem kontrastiem. Temperatūra pazeminājās pakāpeniski. Diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminālās no +17,1 grāda mēneša sākumā līdz +8,8 grādiem mēneša izskaņā. * [[4. septembris]] — siltākā septembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +19,4 °C. * [[5. septembris]] — nokrišņiem bagātākā septembra diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 13,6 milimetri. Daugavpilī tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +23,0 °C Septembra pirmajā nedēļā mērenajos platuma grādos atmosfērā noritēja vētraini procesi. Aktīvi cikloniski virpuļi, lielā ātrumā virzīdamies no Atlantijas, noteica laiku Baltijā. Divi cikloni virzījās netālu no Latvijas, tāpēc 4. septembrī pastiprinājās dienvidrietumu vējš no 15 līdz 18 metriem sekundē. Nolija stiprs lietus, gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +12, +17 grādu, tikai austrumos tā sasniedza +20 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +13, +15 grādu, republikas austrumos +16, +18 grādi, kas ir par vienu līdz diviem grādiem zem normas. 6. septembrī laiks ievērojami uzlabojās. Baltijā laiku noteica auksts anticiklons, kura centrs atradās virs [[Lielbritānija]]s. Debesis sāka skaidroties, lietus mitējās, tomēr gaisa temperatūra būtiski necēlās, jo Latvijā ieplūda Arktikas aukstais gaiss.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n207|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pārmaiņas nav gaidāmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1984n207{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, {{dat|1984|9|8|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — vēsākā septembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3,5 °C. Mēneša otrajā dekādē atvasaras saulainās dienas nomainīja slikts laiks. Zemi, pelēki mākoņi sedza debesis, visā republikā lija lietus. Gaisa temperatūra naktī maz atšķīrās no temperatūras dienā. Starpība bija tikai 2—5 grādi. Bet diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nedēļu saglabājās normas robežās. Šādu laiku noteica ciklons, kas nāca no dienvidiem. Aizsācies mitruma piesātinātā gaisā, tas no Karpatiem atvirzījās līdz Baltijai. Nemitīgais lietus traucēja lauksaimniecības darbiniekus ražas novākšanā. Bet sēņotājiem paveicās. Septembrī raksturīgo salnu vietā bija relatīvi siltas naktis. Kopā ar lietu tas veicināja sēņu augšanu. Pēc īslaicīgas noskaidrošanās trešās dekādes sākumā uz Baltiju atkal virzījās ciklons. Tagad virs Ziemeļatlantijas un Rietumeiropas atrodas vēl vairāki cikloni. Pārvietojoties uz austrumiem, tie Latvijā noteica nepastāvīgu laiku.<ref>Sinoptiķa komentārs | Nepastāvīgs laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 218, {{dat|1984|9|22|SK}}</ref> Par to, ka rudens trešajā dekādē stabili ieņēmis savu vietu, liecināja visas pazīmes. Gandrīz vienmēr debesis bija apmākušās, lija lietus, tikai retumis cauri smagajiem mākoņiem izlauzās saule, zeltīdama birstošās lapas. Gandrīz visu trešo dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas par 1—3 grādiem. Dienā dzīvsudraba stabiņš pacēlās līdz +13, +14 grādiem. Naktī temperatūra saglabājās 10—14 grādu robežās un sāka būtiski pazemināties tikai pēdējās divās mēneša dienās. Šādu laiku noteica plaši cikloni ar daudziem centriem. Tie ilgi saglabājās virs Skandināvijas, Rietumeiropas un Baltijas jūras. Pa to austrumu perifēriju Vidusjūras gaiss ieplūda Baltijā un Ukrainā, nesdams siltumu un bagātīgu mitrumu. Lietus nolija it visur, vietām levērojami stiprs. Tuvojoties oktobrim, pamazām siltais gaiss aizvirzījās uz austrumiem, dodams vietu ziemeļu saltajām gaisa masām.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pie oktobra sliekšņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 224, {{dat|1984|9|29|SK}}</ref> === Oktobris === * [[2. oktobris]] — Liepājā un Gulbenē tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +22,2 grādi. * [[3. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +20,4&nbsp;°C. 1984. gada rudens sezonā atvasara sākās ar novēlošanos. Anticiklons, kas izveidojās virs Maskavas apgabala, pārtrauca lietu. Anticiklona rietumu perifērijā ar dienvidaustrumu vējiem Baltijā oktobra pirmajā nedēļā ieplūda siltas gaisa masas no Melnās jūras piekrastes. Gaisa temperatūra Latvijā cēlās līdz +18, +23 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 3. oktobrī sasniedza +16,5 grādus un par 7,8 grādiem pārsniedza normu. Plašs zema spiediena apgabals, kas atradās virs Ziemeļatlantijas, sāka lēni pārvietoties uz austrumiem. Tā ietekmē anticiklons bija spiests atkāpties un jau nedējas beigās Baltijas teritorija atkal nokļuva ciklonu varā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Atkal ciklona varā. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 230, {{dat|1984|10|6|SK}}</ref> Spēcīgas vēja brāzmas norauj kokiem daudzkrāsaino lapu ietērpu, pārklāj gājēju celiņus parkos un skvēros ar visdažādāko krāsu salikumu lapu paklājiem. Liekas, rudens kā visi citi rudeņi: lietainās dienas mijas ar saulainām debesīm. Un tomēr, salīdzinot vairāku iepriekšējo gadu vidējās diennakts temperatūras raksturojumus un nokrišņu daudzumu, varēja sacināt, ka 1984. gada oktobra pirmajā dekādē laiks bija siltāks un sausāks. Tas tādēļ, ka laika apstākļus noteica mazaktīvi atmosfēras procesi. Dziļo atlantisko ciklonu pārvietošanās trajektorija virzījās ievērojami tālāk no mūsu republikas ziemeļu rajoniem. Diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +9 līdz +10 grādi par 2 līdz 3 grādiem augstāka nekā parasti. Dienas maksimālā temperatūra republikā saglabājās +10 līdz +15 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens uzņēmis savu gaitu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 236, {{dat|1984|10|13|SK}}</ref> * [[17. oktobris]] — vēsākā oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,1 °C. Šī bija arī vienīgā diennakts galvaspilsētā ar negatīvu gaisa temperatūru. Augsta un zema spiediena apgabalu (ciklonu un anticiklonu) strauja nomaiņa, ātra pāreja no gaisa spiediena celšanās uz tā krišanos un otrādi tie bija galvenie otrās dekādes atmosfēras procesu raksturojumi. Attiecīgi mainīgs bija arī laiks: skaidras aukstas naktis, kad gaisa temperatūra republikā noslīdēja līdz −2, −4 grādiem nomainīja mākoņainas un siltas dienas ar minimālo temperatūru +6, +11 grādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nedēļas laikā te pārsniedza daudzos gados novēroto par 1 vai 2 grādiem, te bija zemāka par 3 grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-laiku-noteiks-ciklons-laikraksts-rigas-balss-nr-242-dat-1984-10-20-sk">Sinoptiķa komentārs | Laiku noteiks ciklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 242, {{dat|1984|10|20|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — saistībā ar aktīvu ciklonu, kas virzījās no Norvēģijas, vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 m/s.<ref name="sinoptika-komentars-laiku-noteiks-ciklons-laikraksts-rigas-balss-nr-242-dat-1984-10-20-sk" /> Oktobra vidū cikloni, kas aizsākās Atlantijas okeānā, ar 40 līdz 60 kilometru lielu ātrumu stundā pāri Anglijas ziemeļiem pārvietojās uz Skandināviju. Tie nesa līdzi relatīvi siltu un ļoti mitru okeāna gaisu. Latvijā bieži lija lietus. Divpadsmit stundās rietumu rajonos nolija 13 līdz 16 milimetri nokrišņu, bet austrumu rajonos tajā pašā laikā 8 līdz 11 milimetri. Laiks retumis noskaidrojās periodā, kad viens ciklons bija aizvirzījies uz austrumiem, bet nākamais vēl nebija paguvis pietuvoties. Taču skaidrs laiks bija neilgi. Nākamais ciklons nelika uz sevi gaidīt, oktobra trešās dekādes sākumā bieza mākoņu sega sedza Baltiju, un atkal lija lietus. Sakarā ar to, ka Latvijā ieplūda okeāna gaiss, pieturējās silts laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 2 līdz 5 grādus virs vidējās ilgos gados novērotās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Novembris-84: normas robežās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 247, {{dat|1984|10|27|SK}}</ref> * [[31. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +14,2 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968. gadā]] bija +12,7 °C. [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gadā]] Rīgā tika uzstādījs jauns rekords — maksimālā gaisa temperatūra tajā pēcpusdienā pakāpās līdz +16,1 grādm.<ref name="latvija-jauns-31-oktobra-siltuma-rekords-161-grads">[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/latvija-jauns-31-oktobra-siltuma-rekords-161-grads.a298022/ Latvijā jauns 31. oktobra siltuma rekords - +16,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2018|10|31|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1057632565958328321 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2018|10|31|SK}}</ref> Oktobra pēdējā dekāde bija neparasti silta. Diennakts vidējā gaisa temperatūra parasti bija augstāka par normu, bet atsevišķās dienās tā par 4 līdz 5 grādiem pārsniedza vidējo, gadiem pierasto temperatūru, bet 31. oktobrī pat par 8 grādiem. Šī diena Rīgā bija rekorddiena, jo līdz šim tikai 1968. gadā tika reģistrēta šāda vasarīga gaisa temperatūra (+12,7 grādi). Šajā dienā gaisa temperatūra sasniedza +14 grādus, bet vietām republikā pat +15,1 grādu.<ref name="latvija-jauns-31-oktobra-siltuma-rekords-161-grads" /> Šo siltumu atnesa vēji no Dienvidatlantijas. Oktobra beigās spēkā pieņēmās anticiklons. Tā galvenais apgabals virzījās uz Rietumeiropu, Ukrainu un Baltiju. Anticiklons neļāva atplūst aukstā gaisa masām. Cikloni, kas veidojās virs Ziemeļatlantijas, pārvietojās caur Skandināvijas ziemeļdaļu. Virs Latvijas PSR teritorijas valdīja dienvidu un dienvidrietumu virziena vēji, kuri atpūta Atlantijas silto un mitro gaisu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Krietni siltāks nekā parasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 253, {{dat|1984|11|3|SK}}</ref> === Novembris === * [[1. novembris]] — siltākā novembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +12,6°C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +9,3 grādi. 1984. gada novembra sinoptiskie notikumi risinājās pavisam rudenim neatbilstoši. Virs Baltijas valdīja anticikloni. Nespēdami pārvarēt augsta spiediena apgabala barjeru, cikloni pārvietojās vairāk uz ziemeļiem no Latvijas teritorijas. Novembra pirmās dekādes laiku noteica plašs anticiklons, kas aptvēra visu Centrālo Eiropu. Ar dienvidrietumu plūsmām Latvijas teritorijā ieplūda silts gaiss no Vidusjūras piekrastes. Gaisa temperatūra dienā sākumā pacēlās līdz +9, +12 grādiem, pēc tam bieza migla neļāva līdz zemei izlauzties saules stariem. Tāpēc galvenais termiskais fons bija +4, +9 grādi. Visu dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza vidējo daudzos gados novēroto bieži vien par trim līdz sešiem grādiem.<ref name="sinoptika-komentars-anticiklons-lenam-atkapsies-laikraksts-rigas-balss-nr-263-dat-1984-11-17-sk">Sinoptiķa komentārs | Anticiklons lēnām atkāpsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 263, {{dat|1984|11|17|SK}}</ref> * [[16. novembris]] — vēsākā novembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,0 °C. Trīs dienas vēlāk, [[19. novembris|19. novembrī]] minimālā gaisa temperatūra noslēdēja gandrīz tik pat zemu, sasniedzot –7,8 grādu atzīmi. Toties tieši šajā dienā tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –5,6 grādi. Turpmāk temperatūra stabili sāka paaugstināties. Otrajā dekādē laiku noteica anticiklons, kas izveidojās virs Grenlandes ledājiem un, nesdams līdzi ziemeļu jūru aukstumu, pārvietojās pa Padomju Savienības ziemeļu teritoriju no ziemeļiem uz dienvidiem. Latvijā tas izraisīja gaisa temperatūras krišanos līdz −7, −12 grādiem. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā bija −1 līdz −3 grādi, kas ir par trim līdz četriem grādiem zem normas. Otrās dekādes beigās anticiklons gausi atkāpās uz ziemeļaustrumiem.<ref name="sinoptika-komentars-anticiklons-lenam-atkapsies-laikraksts-rigas-balss-nr-263-dat-1984-11-17-sk" /> Otrās dekādes beigās dzīvsudraba stabiņš termometrā naktī noslīdēja līdz mīnus 10, mīnus 13 grādiem, bet dienā temperatūra stabili noturējās zem nulles. Dekādes mijā visā Latvijas teritorijā uzsniga sniegs. Taču tas nevaldīja ilgi. Trešās dekādes sākumā virs Eiropas nomainījās gaisa plūsmas, un Atlantijas okeāna siltās, mitrās gaisa masas ar dienvidrietumu vējiem ieplūda Baltijā. Ziema atkāpās, dodama vietu parastam rudens laikam. Virs Atlantijas valdīja dziļi cikloni. Viens no tiem bija aizvirzījies līdz Skandināvijas dienvidu piekrastei un bija jūtams, ka tas ir tuvu — virs Baltijas jūras tika novērots ļoti stiprs vējš. Latvijas piekrastē sniegu nomainīja lietus.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens un ziemas divkauja. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 269, {{dat|1984|11|24|SK}}</ref> Novembra pēdējā nedēļā virs Eiropas kontinenta laiku noteica divi atmosfēras veidojumi: ļoti auksts anticiklons Eiropas austrumos un silts ciklcns rietumos. Šķirtne starp šiem diviem gaisa virpuļiem no ziemeļiem uz dienvidiem veda caur Baltiju un Baltkrieviju. Ļoti liels bija temperatūras kontrasts starp austrumiem un rietumiem. Latvijā dažkārt gaisa temperatūra austrumos naktī un dienā bija no −2 līdz −8 grādiem, bet rietumos no +1 līdz +6 grādiem. Rīgā pārsvarā bija jūtama siltā ciklona ietekme, tāpēc diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabājās par 2 līdz 5 grādiem virs normas. Republikas austrumos vietām sniga, taču sniega segas biezums līdz mēneša beigām nebija izveidojies liels — tikai 2 līdz 9 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Derembris gaidāms auksts. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 275, {{dat|1984|12|1|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: –26,5 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +32,4 °C ([[Rīga]]) * [[Rīga]]: −16,9&nbsp;°C ([[11. februāris]]) * [[Rīga]]: +32,4&nbsp;°C ([[12. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] sastādīja aptuveni 650 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 608,4 mm. === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras sešās [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/VALGA/262470.htm Historical Weather: VALGA, Belarus], tutiempo.net {{angliski}}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[1984]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−9,4}}|24. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,2}}|17. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−10,8}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,6}}|19. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,6}}|9. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,0}}|11. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,6}}|3. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,3}}|28. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,3}}|7. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+4,7}}|15. oktobris}} <!-- nav info par 16. un 17. dat. --> | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−8,9}}|17. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−9,4}}|17., 27. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,2}}|17. februāris}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−7,9}}|24. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,7}}|18. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−17,2}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,5}}|30. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,1}}|11. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,7}}|13. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,2}}|10. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,8}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,9}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,7}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−6,1}}|17. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−9,3}}|26. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−17,2}}|24. marts}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−10,6}}|21. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,9}}|11. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−15,5}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,1}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,1}}|10. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,0}}|12. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,0}}|1. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,0}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+3,5}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,1}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−7,8}}|19. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−11,0}}|17. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,9}}|11. februāris}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,3}}|23. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−22,6}}|17. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−22,2}}|22. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,5}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−0,7}}|10. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,0}}|26. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,1}}|1., 9. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,5}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,0}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,1}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−13,4}}|16. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−16,0}}|25. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−22,6}}|17. februāris}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,5}}|31. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−20,0}}|21. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−15,7}}|18. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−4,0}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−1,0}}|11. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,2}}|12. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,6}}|20. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,2}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,3}}|16. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,9}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−13,0}}|17. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−18,4}}|26. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−20,0}}|21. februāris}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−14,5}}|25. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−23,0}}|17. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−20,0}}|24. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−3,6}}|20. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−5,1}}|11. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,8}}|12. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,2}}|3. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,8}}|27. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,3}}|17. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−2,9}}|17. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−10,9}}|16. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−15,7}}|25., 26. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|−23,0}}|17. februāris}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[1984]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,9}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+3,3}}|5., 6. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+10,2}}|29. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+19,2}}|8. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,9}}|15. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,1}}|3. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,7}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,7}}|8. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,1}}|8. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,2}}|2. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+10,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,1}}|8. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,7}}|12. jūlijs, 8. augusts}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Kolka]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,7}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,7}}|5. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,3}}|6. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,2}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,7}}|31. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,1}}|2. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,3}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+24,6}}|1. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+17,6}}|4. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+16,2}}|20. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+11,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+8,6}}|8. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,3}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Rīga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+8,3}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,5}}|5. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+9,1}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,6}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,3}}|15. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,4}}|1. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+32,4}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+28,1}}|10. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+19,4}}|4. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+20,4}}|3. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+10,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,8}}|8., 9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+32,4}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Daugavpils]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,7}}|1. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+1,7}}|8. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+7,6}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,6}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,0}}|15. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,5}}|1. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,0}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+28,5}}|8., 9. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+23,0}}|5. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,2}}|3. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+11,2}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+5,9}}|8., 9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,0}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Gulbene]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+3,6}}|2. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+0,9}}|8. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,8}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+20,8}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,0}}|26. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+26,9}}|4. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,1}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+28,1}}|9. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+20,6}}|5. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,2}}|2. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+11,9}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,0}}|9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+30,1}}|12. jūlijs}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Valga]] | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,0}}|31. janvāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+2,0}}|9. februāris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+8,3}}|31. marts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+22,3}}|16. aprīlis}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,4}}|26. maijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+25,6}}|1. jūnijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+31,5}}|12. jūlijs}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+27,6}}|6., 9. augusts}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+18,9}}|4. septembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+21,0}}|3. oktobris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+12,6}}|1. novembris}} | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+6,6}}|9. decembris}} | | {{Meteo piezīme|{{Temperatūras krāsa|+31,5}}|12. jūlijs}} |} === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 531,8 mm ([[Rīgas centrs|Rīgas centra]] stacijā 608,4 mm). === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1">[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1984/264220.htm Clima en Riga durante el año 1984], tutiempo.net {{es ikona}}</ref> ''Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.'' {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | align="center"| −10,6&nbsp;°C | [[21. janvāris]] | align="center"| +8,3&nbsp;°C | [[1. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,4}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,1 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" align="center"| −16,9&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[11. februāris]] | align="center"| +2,5&nbsp;°C | [[5. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,1 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −15,5&nbsp;°C | [[24. marts]] | align="center"| +9,1&nbsp;°C | [[31. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−0,7}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,8 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −4,1&nbsp;°C | [[20. aprīlis]] | align="center"| +21,6&nbsp;°C | [[16. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+7,4}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,4 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| +0,1&nbsp;°C | [[10. maijs]] | align="center"| +27,3&nbsp;°C | [[15. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+14,3}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,7 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +5,0&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | align="center"| +26,4&nbsp;°C | [[1. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+14,7}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,6 |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +7,0&nbsp;°C | [[1. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" align="center"| +32,4&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[12. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+15,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −1,8 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +5,0&nbsp;°C | [[27. augusts]] | align="center"| +28,1&nbsp;°C | [[10. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+17,0}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +0,5 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +3,5&nbsp;°C | [[16. septembris]] | align="center"| +19,4&nbsp;°C | [[4. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,8}} °C | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| 0,0 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| −2,1&nbsp;°C | [[17. oktobris]] | align="center"| +20,4&nbsp;°C | [[3. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,6}} °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +2,5 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −7,8&nbsp;°C | [[19. novembris]] | align="center"| +10,6&nbsp;°C | [[1. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,4}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,9 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −11,0&nbsp;°C | [[17. decembris]] | align="center"| +7,8&nbsp;°C | [[8. decembris|8.]], [[9. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−1,6}} °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,1 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 61,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 25,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. janvāris|4.]], [[12. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 31,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,3 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 5,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. februāris|6.]], [[9. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 18,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 6,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 3,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. marts]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center"| 7,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 2,0 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 2,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 2,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 63,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 14,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 31,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,3 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 29,0 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[19. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 83,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 33,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 15,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 83,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,5 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" align="center"| 53,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 30,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 16,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[19. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 36,2 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 11,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 90,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 30,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 32,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 10,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. septembris|5.]], [[23. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 72,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 12,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 34,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 24,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 15,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 44,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 11,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 13,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. decembris|7.]], [[22. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības: * [[Lietus]] — 152 dienas * [[Sniegs]] — 48 dienas * [[Negaiss]] — 12 dienas * [[Migla]] — 39 dienas * [[Krusa]] — 0 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref name="nosaukums-1" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −8,0&nbsp;°C — [[26. decembris]] * −7,0&nbsp;°C — [[17. decembris]] * −6,7&nbsp;°C — [[18. decembris]] * −6,3&nbsp;°C — [[23. janvāris]] * −5,7&nbsp;°C — [[28. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,8&nbsp;°C — [[12. jūlijs]] * +18,5&nbsp;°C — [[6. augusts]] * +17,5&nbsp;°C — [[10. augusts]] * +16,8&nbsp;°C — [[16. maijs]] * +16,4&nbsp;°C — [[6. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1984. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1984. gads Latvijā]] otii4dc055qaaqxxrsf3wotik0spz2k 0 159296 4506707 4505932 2026-08-14T08:09:45Z Edis 27633 Atcēlu [[Special:Contributions/Agy1987|Agy1987]] ([[User talk:Agy1987|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4505932 4506707 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS Citadele banka | Logo = Citadele logo RGB.png | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = | Sēdeklis = [[Rīga]], {{LAT}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Decrease}} 178,4 milj. EUR (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas vērtīgākie uzņēmumi | publisher = top101.lv | accessdate = 2021. gada 9. janvārī | url = http://top101.lv }}</ref> | Vadība = Rūta Ežerskiene (valdes priekšsēdētāja){{br}}Timotijs Kolinss (padomes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = 1241<ref name = "Pārskats">{{Tīmekļa atsauce | title = AS „Citadele banka” 2020. gada 3. ceturksnis | publisher = Citadele banka | date = 2020. gada 30. novembrī | accessdate = 2021. gada 9. janvārī | url = https://www.cblgroup.com/media/W1siZiIsIjIwMjAvMTIvMDEvNnhpejl1eGp6NF9DaXRhZGVsZV9RM18yMDIwX0xWLnBkZiJdXQ?sha=713b29914daa91d2 }}</ref> | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = [[banka]]s, [[apdrošināšana|apdrošinātāji]] un citi finanšu pakalpojumi | Produkti = | Mājaslapa = [https://www.citadele.lv citadele.lv] }} [[Attēls:Green Hall by Augustas Didzgalvis.jpg|thumb|Lietuvas birojs Viļņā]] '''AS "Citadele banka"''' ir uzņēmumu grupa, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Pēc aktīvu lieluma "Citadele banka" ir trešā lielākā banka Latvijā.<ref name="delfi 2026.01.16" /> Tā ir dibināta 2010. gada 30. jūnijā, [[nacionalizācija|nacionalizējot]] un sadalot [[Parex banka|''Parex'' banku]]. "Citadele banka" akciju lielākie īpašnieki ir (2025. gada septembra beigu dati): starptautisku investoru [[konsorcijs]], ko pārvalda ''[[Ripplewood Holdings|Ripplewood Advisors LLC]]'' (73,7 %) un [[Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka]] (ERAB; 24,6 %). ''Ripplewood Advisors'' vadītajā konsorcijā ietilpst tā meitas sabiedrība ''RA Citadele Holdings LLC'' (32,38 % bankas akciju), ''EMS LB LLC'' (11,08 %), ''Amolino Holdings Inc.'' (8,47 %), ''Delan S.à.r.l.'' (7,84 %), ''Shuco LLC'' (6,18 %).<ref name="delfi 2026.01.16" /> Bankai ir 44 filiāles Latvijā un 7 citās valstīs — Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā. Bankai ir 19 meitas uzņēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros. Tai ir pārstāvniecības Baltijas valstīs, Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Azerbaidžānā, Kazahstānā, Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā. Banka fokusējas uz privātpersonu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. == Vēsture == [[Attēls:Citadele logo.png|thumb|Logotips līdz 2022. gadam]] 2010. gadā [[Parex banka|''Parex'' bankas]] aktīvi tika sadalīti divās daļās, un no derīgajiem aktīviem tika izveidots uzņēmums AS "Citadele banka". Faktisko darbību banka sāka 2010. gada 1. augustā. Banku izveidojot, tika pieņemts lēmums banku vēlāk pārdot, lai atgūtu vismaz daļu valsts ieguldījumu bankas glābšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Parex bankas restrukturizācija | publisher = Privatizācijas aģentūra | date = | accessdate = 2015.04.09 | url = http://www.pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150410001644/http://www.pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/ | archivedate = {{dat|2015|04|10||bez}} }}</ref> [[Privatizācijas aģentūra]] ziņoja, ka līdztekus akciju pārdošanas scenārijam tiek analizētas publiskā piedāvājuma iespējas, kā arī iespējas bankas akcijas kotēt biržā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Privatizācijas aģentūra saņēmusi vairākus investoru piedāvājumus par «Citadeli» | publisher = Privatizācijas aģentūra | date = 2014.05.21 | accessdate = 2015.04.09 | url = http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/privatizacijas-agjentura-sanjemusi-vairakus-investoru-piedavajum.a86150/}}</ref> 2014. gada 16. septembrī, noslēdzoties konkursa procedūrai, Latvijas valdība izlēma pārdot sev piederošos 75 % "Citadele banka" akciju uzņēmumam ''[[Ripplewood Holdings|Ripplewood]]'' un starptautiskai investoru grupai, ko veidoja 12 investori, no kuriem pazīstamākie bija bijušais [[ASV Federālo rezervju sistēma]]s priekšsēdētājs Pols Volkers (''Paul Volcker'') un bijušais [[Pasaules banka]]s prezidents Džeimss Volfensons (''James D. Wolfensohn''), kā arī hedžfonds ''[[Baupost Group]]''.<ref name="DB 2015.04" /> Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka paturēja savu akciju paketi — 25 % bankas "Citadele" akciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = AS "Citadele banka" gada pārskats par 2014. gadu |publisher = Citadele |date = 2015.03.23. |accessdate = 2015.04.09 |url = http://www.citadele.lv/common/img/uploaded/doc/reports/gada_parskats_2014_lv.pdf |archive-date = {{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20160305003015/http://www.citadele.lv/common/img/uploaded/doc/reports/gada_parskats_2014_lv.pdf }}</ref> 2015. gada 20. aprīlī noslēdzās 74,7 miljonu eiro vērtais pārdošanas darījums.<ref name="DB 2015.04" /> 2015. gada 15. oktobrī tika paziņots, ka "Citadele banka" plāno veikt akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] fondu biržā ''[[Nasdaq Riga|NASDAQ OMX Riga]]'' un [[London Stock Exchange|Londonas Fondu biržā]],<ref name="DB 2015.10" /> bet 11. novembrī sākotnējais publiskais piedāvājums tika atcelts. Banka to pamatoja ar to, ka ir parādījušās alternatīvas finansējuma piesaistei.<ref name="db 2015.11.11" /> 2018. gada 29. novembrī tika paziņots, ka "Citadele banka" iegādāsies 12,5 % uzņēmuma ''[[Mobilly]]'' kapitāldaļu. ''Mobilly'' piedāvā mobilos maksājumus par precēm un pakalpojumiem.<ref name="db 2018.11.29" /> 20. decembrī Konkurences padome atļāva šo darījumu. 2019. gada 11. decembrī AS "Citadele banka" paziņoja, ka tā iegādāsies Itālijas uzņēmuma ''[[UniCredit|UniCredit S.p.A.]]'' līzinga operācijas Baltijā: SIA ''UniCredit Leasing'' (ar Igaunijas un Lietuvas filiālēm), kā arī tā meitas uzņēmumu SIA ''UniCredit Insurance Broker'' (ar Igaunijas filiāli).<ref name="DB 2019.12" /> Darījumu bija paredzēts pabeigt 2020. gada pirmajā ceturksnī, bet noslēdzās 2021. gada 4. janvārī. 2020. gada 10. augustā tika paziņots, ka maksātnespējīgās bankas ''[[PNB Banka]]'' valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesības ir pārdotas "Citadele banka" meitas uzņēmumam ''CBL Asset Management''.<ref name="db 2020.08.10" /> Septembrī "Citadele banka" galvenā biroja ēka Rīgā, Republikas laukumā 2a tika pārdota nekustamā īpašuma ieguldījumu fondam ''Lords LB Baltic Green Fund (V)'', turpmāk uzņēmuma darbībai nepieciešamās telpas īrējot.<ref name="delfi 2020.09.15" /> 2021. gada 4. februārī meitas uzņēmuma SIA ''UniCredit Leasing'' nosaukums tika mainīts uz SIA ''Citadele Leasing''. 2021. gada 12. martā "Citadele" banka parakstīja līgumu ar likvidējamo ''[[ABLV Bank]]'' par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi 170 miljonu eiro apmērā.<ref name="Citadele 2021.03.12" /> Šo darījumu 19. maijā atļāva [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]]s padome. 5. jūlijā tika pabeigta darījuma pirmā daļa (hipotekāro kredītu līgumi vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā). 2022. gada 21. janvārī tika paziņots, ka meitas banka Šveicē ''Kaleido Privatbank'' tiks pārdota Gibraltārā reģistrētai bankai ''Trusted Novus Bank Limited''.<ref name="DB 2022.01.21" /> 2025. gada septembra beigās "Citadele banka" lielākie īpašnieki bija starptautisku investoru [[konsorcijs]], ko pārvalda ''[[Ripplewood Holdings|Ripplewood Advisors LLC]]'' (73,7 %) un [[Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka]] (ERAB; 24,6 %). ''Ripplewood Advisors'' vadītajā konsorcijā ietilpa tā meitas sabiedrība ''RA Citadele Holdings LLC'' (32,38 % bankas akciju), ''EMS LB LLC'' (11,08 %), ''Amolino Holdings Inc.'' (8,47 %), ''Delan S.à.r.l.'' (7,84 %), ''Shuco LLC'' (6,18 %).<ref name="delfi 2026.01.16" /> 2026. gada 16. janvārī "Citadele" paziņoja, ka no akcionāriem ir atpirkusi aptuveni 12 % bankas akciju par 50 miljoniem eiro, to finansējot no nesenās papildu pirmā līmeņa kapitāla obligāciju (AT1) emisijas. Lielākie akcionāri (''Ripplewood Advisors'' un ERAB) nepiedalījās akciju atpirkšanā, tādēļ viņu ieguldījumu daļa palielinājās.<ref name="delfi 2026.01.16" /> == Nosaukums == "Citadele" grupas centrālā ēka atrodas vietā, kur agrāk atradās [[Rīgas citadele]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Citadele |publisher = tournet.lv |date = |accessdate = 2015.04.09 |url = http://www.tournet.lv/page.php?id=2051/ |archive-date = {{dat|2020|12|01||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20201201173555/https://www.tournet.lv/page.php?id=2051/ }}</ref> "Citadele" ({{val|it|cittadella}}) burtiskā nozīmē ir neliela pilsēta, varens cietoksnis, galvenais nocietinājums, feodālās pilsētas sirds, kas kalpo arī par administratīvo un kultūras centru. == Galvenie pakalpojumu veidi == Bankas galvenie pakalpojumu veidi ir norēķinu kontu apkalpošana, maksājumu kartes, noguldījumu produkti privātpersonām un uzņēmumiem, patēriņa kredīti un hipotekārie kredīti, uzņēmumu kreditēšana, garantijas un akreditīvi, [[izpirkumnoma]] un [[faktūrkreditēšana]], privātbaņķieru pakalpojumi un ''Concierge'' pakalpojumi, dzīvības apdrošināšana, aktīvu pārvaldība, tai skaitā pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldība un 3. līmeņa slēgtie [[Pensiju fonds|pensiju fondi]] uzņēmumiem. Banka agrāk izplatīja ''[[American Express]]'' kredītkartes Latvijā un Lietuvā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2026.01.16">[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120102801/banka-citadele-atperk-akcijas-par-vairakiem-desmitiem-miljonu-eiro Latvijas trešā lielākā banka atpērk savas akcijas par vairākiem desmitiem miljonu eiro] LETA, 16.01.2026</ref> <ref name="DB 2015.04">[http://www.db.lv/finanses/bankas/bankas-citadele-akcijas-pardotas-par-74-7-miljoniem-eiro-431082 Bankas Citadele akcijas pārdotas par 74,7 miljoniem eiro] Db.lv, 2015. gada 20. aprīlis</ref> <ref name="DB 2015.10">[http://www.db.lv/finanses/bankas/papildinata-banka-citadele-birza-plano-piesaistit-115-miljonus-eiro-publisko-piedavajumu-paredz-nosl-439609 Banka Citadele biržā plāno piesaistīt 115 miljonus eiro; publisko piedāvājumu paredz noslēgt gada beigās] Db.lv, Žanete Hāka, 2015. gada 15. oktobris</ref> <ref name="db 2015.11.11">[http://www.db.lv/finanses/papildinata-citadele-banka-parcel-ipo-uz-velaku-laiku-441100 Citadele banka pārceļ IPO uz vēlāku laiku] Dienas Bizness, Žanete Hāka, 2015. gada 11. novembris</ref> <ref name="db 2018.11.29">[http://www.db.lv/zinas/papildinata-banka-citadele-plano-iegadaties-125-mobilly-kapitaldalu-481726 Banka Citadele plāno iegādāties 12,5% Mobilly kapitāldaļu] LETA, 2018. gada 29. novembris</ref> <ref name="DB 2019.12">[http://www.db.lv/zinas/citadele-papildina-lizinga-biznesu-iegadajoties-unicredit-leasing-493724 Citadele papildina līzinga biznesu, iegādājoties UniCredit Leasing] Zane Atlāce-Bistere, Dienas Bizness, 11.12.2019</ref> <ref name="db 2020.08.10">[https://www.db.lv/zinas/uzsakts-intensivs-pnb-bankas-aktivu-pardosanas-process-498011 Uzsākts intensīvs PNB bankas aktīvu pārdošanas process] Db.lv, 10.08.2020</ref> <ref name="delfi 2020.09.15">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pardota-bankas-citadele-galvena-biroja-eka.d?id=52469799 Pārdota bankas 'Citadele' galvenā biroja ēka] DELFI Bizness, 15.09.2020</ref> <ref name="Citadele 2021.03.12">[https://www.cblgroup.com/lv/media/press-releases/2021/mortgage-portfolio/ Citadele iegādāsies hipotekāro kredītu portfeli no likvidējamās ABLV Bank] Citadele Group, 2021. gada 12. martā </ref> <ref name="DB 2022.01.21">[https://www.db.lv/zinas/citadele-pardod-meitasbanku-sveice-505984 Citadele pārdod meitasbanku Šveicē] Db.lv, 21.01.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.citadele.lv/lv/ AS "Citadele banka" vietne] * [https://www.cblgroup.com "Citadele banka" grupas vietne] * [http://www.lsm.lv/lv/temas/citadeles-pardoshana/ Bankas ''Citadele'' pārdošana] [[lsm.lv]] {{Bankas Latvijā}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] sbab70zzssfs44sbfc2rifc8377arkg 0 169822 4506744 4304479 2026-08-14T10:30:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506744 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts | attēls = Pirates of the Caribbean movie.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Pirates of the Caribbean: The Curse of the Black Pearl'' | žanrs = Fantāzijas piedzīvojumu filma | režisors = [[Gors Verbinskis]] | producents = [[Džerijs Brukhaimers]] | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Džonijs Deps]]<br />[[Džefrijs Rašs]]<br />[[Orlando Blūms]]<br />[[Kīra Naitlija]]<br />[[Džonatans Praiss]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = [[Jerry Bruckheimer Films]]<br />First Mate Productions Inc. | izplatītājs = [[Walt Disney Pictures]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|2003|7|9}} | ilgums = 143 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = $140 miljoni | ienākumi = $654 264 015<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce|title=Pirates of the Caribbean: The Curse of the Black Pearl (2003)|work=[[Box Office Mojo]]|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=piratesofthecaribbean.htm |accessdate=2007-05-21}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Karību jūras pirāti: Miroņa lāde]]" | imdb = 0325980 }} '''"Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts"''' ({{val|en|Pirates of the Caribbean: The Curse of the Black Pearl}}) ir 2003. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] fantāzijas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Gors Verbinskis]] un producents — [[Džerijs Brukhaimers]]. Filma ir balstīta uz Volta Disneja Karību jūras pirātu atrakciju parku. Filma ir par kapteini [[Džeks Sperovs|Džeku Sperovu]] un Vilu Tērneru, kas cenšas izglābt Elizabeti Svonnu no "Melnā Pērle" kuģa. Filmā galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]], [[Džefrijs Rašs]], [[Orlando Blūms]], [[Kīra Naitlija]] un [[Džonatans Praiss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2003|6|28||bez}} ''[[Walt Disney World Resort|Disneyland Resort]]'', [[Anahaima|Anahaimā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču kinoteātros tā tiek izrādīta kopš {{dat|2003|7|9|ģ|bez}}. "Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts" turpinājums "[[Karību jūras pirāti: Miroņa lāde]]" iznāca 2006. gadā. Filma tika nominēta piecām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], taču tā nesaņēma nevienu.<ref name="academynoms1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.altfg.com/blog/film-reviews/pirates-of-the-caribbean-the-curse-of-the-black-pearl/ | title=Pirates of the Caribbean: The Curse of the Black Pearl Review – Johnny Depp, Keira Knightley, Orlando Bloom | publisher=Alt Film Guide | date=February 6, 2011 | accessdate=June 18, 2011 | author=Soares, Andre | archive-date={{dat|2011|11|20||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20111120011424/http://www.altfg.com/blog/film-reviews/pirates-of-the-caribbean-the-curse-of-the-black-pearl/ }}</ref><ref name="blackfix">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.blackflix.com/articles/76th.acad.winners.html | title=76th Academy Award Winners | publisher=Blackflix.com | accessdate=June 18, 2011 | archive-date={{dat|2011|09|28||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20110928165835/http://www.blackflix.com/articles/76th.acad.winners.html }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Karību jūras pirāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gada filmas]] [[Kategorija:Gora Verbinska filmas]] [[Kategorija:Karību jūras pirāti]] [[Kategorija:Walt Disney Pictures filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] q8g3e2ulg1z08gyvrntu98flkfs02k5 0 173960 4506486 4436943 2026-08-13T17:05:10Z Fnyxo 108211 4506486 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielplatone | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Tilts pār Sidrabi Lielplatones muižas parkā.jpg | image_caption = Tilts pār Sidrabi Lielplatones muižas parkā | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Lielplatones pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1.0 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2523&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 370 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27 | lats = 5 | latNS = N | longd = 23 | longm = 39 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 23 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3022 Lielplatone | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lielplatone''' ir ciems [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Lielplatones pagasts|Lielplatones pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pie [[Sidrabe (Platones pieteka)|Sidrabes]] ietekas [[Platone|Platonē]] {{nobr|25 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|68 km}} no [[Rīga]]s. Lielplatonē atrodas bērnudārzs, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, veikals. [[Lielplatones muiža]]s apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Staņuvēnu senkapi — arheoloģijas piemineklis. == Vēsture == [[Attēls:Lielplatones muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|200px|left|Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums).]] Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lielplatones muižas (''Groß-Platohn'') centru. Pirmo reizi hronikās Lielplatone minēta 1500. gadā, 17. gadsimtā dēvēta par Šēnverderi. No 19. gadsimta Lielplatones muiža piederēja [[Hānu dzimta]]i, 1845. gadā pēc arhitekta Emīla Johana Alberta Štrausa plāna uzcēla muižas kungu māja. 1859.–1860. gadā veica ēkas pārbūves un paplašināšanas darbus, izveidojot divstāvu taisnstūra ēku ar perpendikulāri novietotiem gala korpusiem.<ref>[http://www.edic.jrp.lv/wp-content/uploads/2019/01/EDIC-buklets-2018-web.pdf Iepazīsti kultūrvēsturisko mantojumu Jelgavā un tās apkārtnē!] ''Europe Direct'' Informācijas centrs Jelgavā, 2018 </ref> Par lielāku apdzīvoto vietu Lielplatone izauga pēc Otrā pasaules kara, kad uz selekcijas un izmēģinājumu stacijas bāzes 1949. gadā Lielplatonē izveidoja Lopkopības un veterinārijas pētniecības institūta lopkopības izmēģinājumu staciju.<ref>{{EncLP}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|298 |1979|519 |1989|375 |2000|398 |2011|363 |2021|297 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Lielplatones pagasta ciemi}} sl4pirm9cfcz2szk1l244zypr7rapn8 4506511 4506486 2026-08-13T17:40:24Z Egilus 27634 4506511 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielplatone | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Tilts pār Sidrabi Lielplatones muižas parkā.jpg | image_caption = Tilts pār Sidrabi Lielplatones muižas parkā | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Lielplatones pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1.0 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=2523 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 309 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27 | lats = 5 | latNS = N | longd = 23 | longm = 39 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 23 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3022 Lielplatone | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lielplatone''' ir ciems [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Lielplatones pagasts|Lielplatones pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pie [[Sidrabe (Platones pieteka)|Sidrabes]] ietekas [[Platone|Platonē]] {{nobr|25 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|68 km}} no [[Rīga]]s. Lielplatonē atrodas bērnudārzs, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, veikals. [[Lielplatones muiža]]s apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Staņuvēnu senkapi — arheoloģijas piemineklis. == Vēsture == [[Attēls:Lielplatones muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|200px|left|Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums).]] Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lielplatones muižas (''Groß-Platohn'') centru. Pirmo reizi hronikās Lielplatone minēta 1500. gadā, 17. gadsimtā dēvēta par Šēnverderi. No 19. gadsimta Lielplatones muiža piederēja [[Hānu dzimta]]i, 1845. gadā pēc arhitekta Emīla Johana Alberta Štrausa plāna uzcēla muižas kungu māja. 1859.—1860. gadā veica ēkas pārbūves un paplašināšanas darbus, izveidojot divstāvu taisnstūra ēku ar perpendikulāri novietotiem gala korpusiem.<ref>[http://www.edic.jrp.lv/wp-content/uploads/2019/01/EDIC-buklets-2018-web.pdf Iepazīsti kultūrvēsturisko mantojumu Jelgavā un tās apkārtnē!] ''Europe Direct'' Informācijas centrs Jelgavā, 2018 </ref> Par lielāku apdzīvoto vietu Lielplatone izauga pēc Otrā pasaules kara, kad uz selekcijas un izmēģinājumu stacijas bāzes 1949. gadā Lielplatonē izveidoja Lopkopības un veterinārijas pētniecības institūta lopkopības izmēģinājumu staciju.<ref>{{EncLP}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|298 |1979|519 |1989|375 |2000|398 |2011|363 |2021|297 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Lielplatones pagasta ciemi}} jaogfht0zo5o8h5u1hw0l9rbpxwfk0z 0 174321 4506615 4318840 2026-08-14T00:17:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506615 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vieglo automobiļu ražotāju|Jaguar|Jaguar}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Jaguar Cars Limited | logo = [[Attēls:Jaguar logo.svg|200px]] | caption = | type = meitas uzņēmums | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1922|9|11}} (kā [[Swallow Sidecar Company]]), par Jaguar Cars Limited pārsaukta {{dat|1945|4|9}} | founder = [[Viljams Laions]]<br />[[Viljams Volmslijs]] | defunct = | location_city = [[Koventri]] | location_country = [[Apvienotā Karaliste]] | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Ratans Tata]] (priekšsēdētājs Tata Motors)<br />Ralfs Spets (priekšsēdētājs Jaguar Land Rover)<br />Adrians Holmarks (globālais zīmola menedžeris) | industry = [[Autobūve]] | products = [[Automobilis|automobiļi]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = [[Tata Motors]] | num_employees = 10,000<ref name="JagEmployees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaguar.credit360.com/jaguar/site/page9.acds?context=980421&instanceid=980422|title=Employee relations|publisher=Jaguar - Environmental and Social Reporting|accessdate=2009-07-03|archive-date=2015-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20150416223942/https://jaguar.credit360.com/jaguar/site/page9.acds?context=980421&instanceid=980422}}</ref> | parent = [[Jaguar Land Rover]] | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|www.jaguar.com}} | footnotes = | intl = }} '''Jaguar Cars Limited''' ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] autobūves kompānija, kas specializējas luksusa klases [[Vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] ražošanā. Kopš 2008. gada kompānija pieder [[Indija]]s uzņēmumam [[Tata Motors]]. Kompānijas galvenais birojs atrodas [[Koventri]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.jaguar.com Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} [[Kategorija:Autoražotāji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes uzņēmumi]] edc0rzmow5o60vy5lk4hyvg8y59sirw 0 174389 4506393 4421344 2026-08-13T13:04:50Z Minorax 83723 4506393 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[2012. gads|2012]]. gada laikapstākļi Latvijā |attēls = [[Attēls:Negaiss Rīga Zolitūde 22.05.2012.JPG|250px]] |attēla paraksts = Spēcīgs [[negaiss]] Rīgā, 2012. gada 22. maijs |vid Lat = +6,1 °C |min Lat = −34,2 °C |max Lat = +33,7 °C |vid Rīga = +7,3 °C |min Rīga = −30,4 °C |max Rīga = +32,6 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 832 mm<br />Rīga: 714,8 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 107,8 mm (oktobris) |nokrišņi dekādē = Rīga: 51,6 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 34,0 mm ([[30. jūlijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Latvija: 34 m/s<br />([[25. marts]], [[Ventspils]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2012. gads|2012]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni +6,1 °C jeb 0,3 grādi virs normas. Tādējādi 2012. gads kļuvis par otro vēsāko šajā gadsimtā, atpaliekot no 2010. gada, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai +5,6 grādi. Gaisa temperatūra bija robežās no −34,2 °C līdz +33,7 °C. Aizvadītā gada laikā stabili bagāts bija nokrišņu daudzums – desmit gada mēnešos no divpadsmit to daudzums bija virs normas. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 832 mm (125% no ilggadīgās normas) 2012. gads ilggadējā datu rindā bija ceturtais ar nokrišņiem bagātākais, bet 21. gadsimtā – otrais mitrākais. 2012. gadu pārspēja [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gads]], kad nokrišņu daudzums bija 856 mm jeb 129% no normas, savukārt pirmo vietu slapjāko gadu sarakstā ieņem 1928. gads, kad nokrišņu daudzums sasniedza 880 mm un norma tika pārsniegta par 33%.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gads-otrais-vesakais-un-otrais-nokrisniem-bagatakais-21-gadsimta?id=272&cid=100 2012. gads – otrais vēsākais un otrais nokrišņiem bagātākais 21. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123222708/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gads-otrais-vesakais-un-otrais-nokrisniem-bagatakais-21-gadsimta?id=272&cid=100 |date={{dat|2013|01|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2013|1|3|SK}}</ref> Gaisa temperatūra pārsvarā bija tuvu ilggadējam vidējam rādītājam, aukstākais mēnesis bija februāris, kad vidējā gaisa temperatūra noslīdēja četrus grādus zem normas, savukārt relatīvi siltākais bija novembris, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 2,4 grādus virs normas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448351-2012gads_viens_no_lietainakajiem_latvijas_vesture 2012.gads - viens no lietainākajiem Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130104021055/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448351-2012gads_viens_no_lietainakajiem_latvijas_vesture |date={{dat|2013|01|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|31|SK}}</ref> == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2011./2012. gadu''' kalendārā '''ziema''' (decembris, janvāris, februāris) bija temperatūras un nokrišņu kontrastiem bagāta. Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (−3,4 °C) bija tuva normai — 0,5 grādus virs tās. Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos padarīja ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31682.html Aizvadītā kalendārā ziema – ar nokrišņiem visbagātākā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120302195321/http://www.meteo.lv/public/31682.html |date={{dat|2012|03|02||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|3|1|SK}}</ref> Pēc divām rekordkarstām [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. un [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011]]. gadu vasarām, '''2012. gada vasara''' kopumā Latvijā ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C atbilda ilggadējai vidējai gaisa temperatūrai un bija trešā vēsākā vasara 21. gadsimtā. Vissiltākais laiks šai vasarā bija Latvijas vidienē — Rīgā (+17,4 °C) un Bauskā (+16,6 °C), bet visdzestrākais — Vidzemes augstienē — Zosēnos (+15,2 °C) un jūras vējiem visvairāk pakļautajā Kolkā (+15,3 °C).<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/lietainaka-un-aukstaka-shii-vasara-bijusi-kolka-siltaka-riiga.a14468/ Lietainākā un aukstākā šī vasara bijusi Kolkā, siltākā - Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906053751/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/lietainaka-un-aukstaka-shii-vasara-bijusi-kolka-siltaka-riiga.a14468/ |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> Vasaras vissiltākais mēnesis bija jūlijs. Tajā gaisa temperatūra sasniedza visaugstāko vērtību +33,7 °C (Daugavgrīvā, 29. jūlijā). Savukārt jūnija pirmajā pusē un jau sākot no augusta otrās dekādes dzestrajās naktīs zāles virskārtā bija vērojamas salnas. Nokrišņu šajā vasarā kopumā Latvijā bija 245 mm (10% vairāk par normu), kas to ierindo atbilstošo ilggadīgās un šī gadsimta datu rindu vidusdaļā. Jāatzīmē, ka karstajās 2010. un 2011. gadu vasarās nokrišņu bija vairāk kā 2012. gadā. Tā 2010. gada vasaras, kas ir trešā nokrišņiem bagātākā pēdējos 90 gados un vislietainākā šajā gadsimtā, vidējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 324 mm. Visvairāk nokrišņu 2012. gada vasarā nolija pār Kolku (312 mm). Savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Liepājā un Rucavā (ap 170 mm, kas ir mazāk par normu).<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-vasara-latvija-tuva-ilggadigiem-videjiem-raditajiem?id=188&cid=100 2012. gada vasara Latvijā – tuva ilggadīgiem vidējiem rādītājiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120922062228/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-vasara-latvija-tuva-ilggadigiem-videjiem-raditajiem?id=188&cid=100 |date={{dat|2012|09|22||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> Vasaras mēnešu laikā Latvijā krita 26 karstuma un 3 aukstuma rekordi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434791-sovasar_latvija_kritusi_26_karstuma_un_tris_aukstuma_rekordi Šovasar Latvijā krituši 26 karstuma un trīs aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906075205/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434791-sovasar_latvija_kritusi_26_karstuma_un_tris_aukstuma_rekordi |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> '''2012. gada rudens''' Latvijā bija samērā silts un nokrišņiem bagāts. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,9 °C (1,3 grādus virs normas) tas bija 12. siltākais pēdējos 90. gados un ceturtais siltākais 21. gadsimtā. Ar nokrišņu daudzumu 252 mm (127% no normas) 2012. gada rudens bija 13. mitrākais pēdējos 90 gados un ar nokrišņiem visbagātākais 21. gadsimtā.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-rudens-ceturtais-siltakais-un-ar-nokrisniem-visbagatakais-21?id=250&cid=100 2012. gada rudens – ceturtais siltākais un ar nokrišņiem visbagātākais 21. gadsimtā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123222921/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-rudens-ceturtais-siltakais-un-ar-nokrisniem-visbagatakais-21?id=250&cid=100 |date={{dat|2013|01|23||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −3,4 °C |feb temp = −8,8 °C |mar temp = +0,9 °C |apr temp = +5,9 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +13,9 °C |jūl temp = +18,2 °C |aug temp = +15,9 °C |sep temp = +13,0 °C |okt temp = +6,9 °C |nov temp = +4,0 °C |dec temp = −4,8 °C |jan nokr = 77 mm (182%) |feb nokr = 45 mm (138%) |mar nokr = 36 mm (107%) |apr nokr = 53 mm (139%) |mai nokr = 67 mm (138%) |jūn nokr = 78 mm (120%) |jūl nokr = 99 mm (126%) |aug nokr = 68 mm (88%) |sep nokr = 61 mm (87%) |okt nokr = 104 mm (154%) |nov nokr = 86 mm (141%) |dec nokr = 58 mm (110%) }} 2012. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −3,4 °C, kas ir 1,2 grādus virs ilggadīgās normas. Siltāks par normu tas bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas vidusdaļā un ziemeļu rajonos, Rīgā un Kolkā sasniedzot 1,7 °C. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas galējos austrumu rajonos: 0,5—0,7 grādus virs tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 77 mm (182% no ilggadīgās normas) janvāris kļuva par trešo ar nokrišņiem bagātāko gada pirmo mēnesi Latvijā. Lielāks par normu nokrišņu daudzums bija praktiski visā Latvijā. Vairāk kā divas reizes, Mērsragā gandrīz trīs reizes, normatīvā vērtība tika pārsniegta Latvijas ziemeļu rajonos un ap Rīgas līci. Mērsragā un Skultē tik liels nokrišņu daudzums janvārī bija pirmoreiz. Līdz 150% no normas liels nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē, kā arī galējos austrumu, dienvidaustrumu rajonos.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31645.html Laika apstākļu raksturojums 2012. gada janvārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120217012844/http://www.meteo.lv/public/31645.html |date={{dat|2012|02|17||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|13|SK}}</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru −8,8 °C (4,1 grādu zem ilggadīgās normas) 2011.—2012. gadu kalendārās ziemas pēdējais mēnesis — februāris — aukstāko februāru datu rindā bija četrpadsmitais, tūlīt aiz 2011. gada februāra, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai par vienu grāda desmitdaļu zemāka. Aukstāks par normu 2012. gada februāris bija visā Latvijā. Noviržu no normas kontrasti Valsts robežās bija visai ievērojami. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas dienvidaustrumos — Daugavpilī: 5,4 grādus zemāk par normu. Diametrāli pretējā Latvijas vietā — Kolkasragā — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vistuvāk normai — 1,8 grādus zem tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 45 mm (138% no ilggadīgās normas) 2012. gada februāris ir ierindojies nokrišņiem bagātāko februāru otrajā desmitā. Arī nokrišņu daudzuma atšķirības bija visai ievērojamas. Vismazākais nokrišņu daudzums bija mēneša visaukstākajā — Latvijas dienvidaustrumu daļā. Latvijas centrālajā daļā un rietumu rajonos bija vērojami nokrišņu daudzuma kontrasti — no 80% no normas Dobelē un 90% Rīgā līdz vairāk kā 225% Ventspilī un 240% Salacgrīvā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31697.html Laika apstākļu raksturojums 2012. gada februārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120314010440/http://www.meteo.lv/public/31697.html |date={{dat|2012|03|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|3|7|SK}}</ref> Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,9 °C. Tādējādi 2012. gada marts bija 2,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu un siltāko marta mēnešu datu rindā ierindojās 19. vietā. No 21. gadsimta pavasara pirmajiem mēnešiem 2012. gada marts bija ceturtais siltākais. Marta nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 36 mm (107% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 47—57% no normas Dobelē un Liepājā līdz 174% Cēsīs. Tādējādi tas ierindojās mitrāko pavasara pirmo mēnešu datu rindas trešajā desmitā. No 21. gadsimta marta mēnešiem 2012. gada marts bija sestais mitrākais. Marta vidējais vēja ātrums atbilda normai. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu sasniedza 25. martā Ventspilī — 34 m/s. Mēneša gaitā trīs Latvijas vietās tika uzstādīti jauni maksimālo vēja brāzmu martā rekordi: 13. martā Rūjienā, 19. martā Rēzeknē un 25. martā Saldū.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31747.html Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada martā]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv</ref> [[Attēls:Rīgas centrs, Pilsētas kanāls 30.04.2012.jpg|thumb|200px|[[Pilsētas kanāls]] Rīgā, 2012. gada 30. aprīlis]] Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,9 °C. Tādējādi 2012. gada aprīlis bija 1 grādu siltāks par ilggadīgo normu un siltāko aprīļa mēnešu datu rindā ierindojās 27. vietā. No 21. gadsimta pavasaru vidējiem mēnešiem šī gada aprīlis bija piektais siltākais. Aprīļa nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 53 mm (139% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 82—90% no normas Baltijas jūras piekrastē — Liepājā un Ventspilī — līdz 218—221% Latvijas vidusdaļā — Mežotnē un Kalnciemā. Tādējādi 2012. gada aprīlis ierindojās mitrāko pavasara vidējo mēnešu 19. vietā. No 21. gadsimta aprīļa mēnešiem 2012. gada aprīlis bija otrais ar nokrišņiem bagātākais. Aprīļa vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Vēja brāzmas mēnesī vislielāko ātrumu sasniedza 2. aprīlī Baltijas jūras piekrastes rajonos — 20–22 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31770.html Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada aprīlī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120511085856/http://www.meteo.lv/public/31770.html |date={{dat|2012|05|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C. Tādējādi 2012. gada maijs bija 0,9 grādus siltāks par ilggadīgo normu un siltāko maija mēnešu datu rindā ierindojās 23. vietā. No 21. gadsimta pavasaru pēdējiem mēnešiem tas bija piektais siltākais. Maija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 67 mm (138% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 70—80% no normas Ventspilī un Kuldīgā līdz gandrīz 2,5 mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam [[Ogres novads|Ogres novada]] Lielpēčos. Tādējādi 2012. gada maijs ierindojās mitrāko pavasari noslēdzošo mēnešu 20. vietā. No 21. gadsimta maija mēnešiem tas bija trešais ar nokrišņiem bagātākais. Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums bija nedaudz zemāks par normu, četrās dienās mēnesī vējš brāzmās sasniedza vētras spēku. Vislielākais vēja brāzmu ātrums — 24–26 m/s — tika reģistrēts jūras un līča piekrastē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31793.html Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada maijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120604225551/http://www.meteo.lv/public/31793.html |date={{dat|2012|06|04||bez}} }}, meteo.lv</ref> Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,9 °C. Tādējādi 2012. gada jūnijs bija 0,8 grādus aukstāks par ilggadīgo normu, ilggadīgajā datu rindā ierindojoties aukstāko jūnija mēnešu 29. vietā. No 21. gadsimta vasaras pirmajiem mēnešiem tas bija otrais aukstākais pēc 2004. gada jūnija, kura vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +13,3 °C. Jūnija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 78 mm (120% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 80% no normas Liepājā un Rucavā līdz 170—180% Krāslavas novada Piedrūjā un Lubānā. Tādējādi 2012. gada jūnijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras pirmo mēnešu 19. vietā. No 21. gadsimta jūnija mēnešiem tas bija piektais ar nokrišņiem bagātākais. Mēnesī visintensīvākās lietusgāzes bija 2., 11. un 15. jūnijā, diennaktī vietām sasniedzot dekādes normai, 11. un 15. jūnijā pat pusmēneša nokrišņu normai atbilstošu nokrišņu daudzumu. Mēneša vidējais vēja ātrums bija nedaudz zemāks par normu. Piecās dienās mēnesī vējam brāzmās vietām bija vētraina vēja spēks, bet vislielākais vēja brāzmu ātrums bija 17. jūnijā: jūras piekrastes rajonos 19—21, iekšzemē 15–17 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2012/junijs-2012-meteo?id=1538&nid=694 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708210025/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2012/junijs-2012-meteo?id=1538&nid=694 |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|7|4|SK}}</ref> Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 °C. Tādējādi 2012. gada jūlijs bija 1,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu, ilggadīgajā datu rindā ierindojoties siltāko jūlija mēnešu 20. vietā. Salīdzinot ar citiem 21. gadsimta vasaras vidus mēnešiem, šī gada jūlijs ir ierindojies datu rindas vidusdaļā. Nokrišņu daudzums Latvijā turpināja būt virs normas. Jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 99 mm (126% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 80—90% no normas Alūksnes un Vidzemes augstienēs līdz divām mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Kolkā. Tādējādi 2012. gada jūlijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras vidus mēnešu 32. vietā. Tāpat kā mēneša vidējā gaisa temperatūra, arī mēneša nokrišņu daudzums vasaras vidus mēnesi ir ierindojis 21. gadsimta jūliju datu rindas vidusdaļā. Visintensīvākās lietusgāzes bija 20. jūlijā. Nokrišņu daudzums šai diennaktī bija vietām ne tikai liels, bet arī teritoriāli kontrastains. Tā Skrīveros tas sasniedza 53 mm, kas ir gandrīz 2/3 no mēneša nokrišņu normas un bija lielākais nokrišņu daudzums diennaktī šai mēnesī, bet Ogres novada Lielpēčos šīs pašas diennakts lietus nokrišņu daudzums bija tikai 11 mm, Rīgā — tikai 1 mm. Lai arī jūlija vidējais vēja ātrums kopumā bija nedaudz zemāks par normu, gaisa temperatūras kontrasti un atmosfēras nestabilitāte veicināja ne tikai lokāli spēcīgu [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietusmākoņu]] attīstību, kas deva stipras lietusgāzes, pērkona negaisus un vietām arī iespaidīga lieluma krusas graudus, bet arī būtisku, lokāla rakstura, vēja pastiprināšanos. Trijās mēneša dienās vējš brāzmās sasniedza stipras vētras, vēl vienā — vētras spēku. Latvijas novērojumu stacijās vislielākais vēja ātrums brāzmās — 27 m/s — tika reģistrēts 15. jūlijā Liepājas ostā. Tikai nedaudz mazākas (25 m/s), toties pirmoreiz jūlijā šais novērojumu stacijās vēja brāzmas bija 7. jūlijā Saldū un 28. jūlijā Pāvilostā. Jūlijā lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem visā Latvijā bija dienu skaits ar pērkona negaisu. Visbiežāk, līdz pat 6—7 reizēm mēnesī, tas tika novērots Kurzemē.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2012/parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvij?id=1632&nid=714 Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada jūlijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624181937/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2012/parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvij?id=1632&nid=714 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref> Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,9 °C. Tādējādi 2012. gada augusts siltuma ziņā bija tuvs ilggadīgajai normai (0,3 grādus zem tās), ieņemot vietu augusta temperatūras ilggadīgās datu rindas vidusdaļā. Salīdzinot ar citiem 21. gadsimta vasaras noslēguma mēnešiem, tas 21. gadsimtā bija visaukstākais. Pēc astoņiem mēnešiem (sākot no 2011. gada decembra), kuros nokrišņu daudzums Latvijā kopumā bija lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, augusts bija nedaudz, bet tomēr sausāks par normu. Tā nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 68 mm (88% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no tikai puses no normas Rucavā līdz gandrīz 80% virs normas Kolkā. Tādējādi 2012. gada augusts mēneša nokrišņu daudzuma ilggadīgo datu rindā ierindojās vidusdaļā, nedaudz uz sausāko pusi. 21. gadsimta augustu skaitā 2012. gada augusts bija ceturtais sausākais. 2012. gada augustā un arī līdz šim 2012. gadā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums bija Kolkā. Šeit naktī no 9. uz 10. augustu deviņās stundās nolija 67,7 mm, kas ir gandrīz mēneša normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Deviņās mēneša dienās vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, bet vislielākais vēja brāzmu ātrums (3. augustā Daugavgrīvā) bija līdzvērtīgs vētras spēkam — 21 m/s. Mēneša pirmajā dekādē bieži — astoņās dienās no desmit — tika novērots pērkona negaiss. 4. un 7. augustā tas ducināja Latvijas lielākajā daļā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2012/augusts-2012-meteo?id=1675&nid=749 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada augustā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120922053925/http://meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2012/augusts-2012-meteo?id=1675&nid=749 |date={{dat|2012|09|22||bez}} }}, meteo.lv</ref> Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,0 °C, kas ir 1,3 grādus augstāk par normu. Tādējādi 2012. gada rudens pirmais mēnesis ilggadīgajā septembra gaisa temperatūras datu rindā ir bijis 16. siltākais, bet 21. gadsimta septembra mēnešu vidū – piektais siltākais. Diennakts vidējās gaisa temperatūras septembra gaitā pārsvarā bija virs normas. Vissiltākais laiks bija 11. un 12. septembrī, kad gaisa temperatūra dienā teritorijas lielākajā daļā bija virs +20 grādiem, visaugstākās vērtības sasniedzot Mērsragā un Daugavpilī. Savukārt visvēsākais laiks — naktī vietām tikai +2, +3 grādi — bija mēneša trešās dekādes pirmajā pusē. 2012. gada septembris bija ne tikai siltāks, bet arī sausāks par normu. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 61 mm (87% no ilggadīgās normas) tas ieņēma vietu gan ilggadīgās septembra nokrišņu daudzuma datu rindas, gan 21. gadsimta septembru datu rindas vidusdaļā. Visvairāk nokrišņu 2012. gada septembrī bija Alūksnē un Liepājā (130—140% no normas), bet vismazāk Bauskā — tikai puse no mēneša nokrišņu “plāna”. Mēneša gaitā vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika reģistrēts 19. septembrī Rucavā, kur astoņu stundu laikā nolija lietus ar nokrišņu daudzumu līdzvērtīgu 28% no visa mēneša normas. Mēneša vidējais vēja ātrums kopumā Latvijā atbilda normai. Divpadsmit mēneša dienās vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, bet sešās no tām jūras piekrastes teritorijās tām jau bija vētras spēks. Vislielākais mēnesī vēja brāzmu ātrums tika novērots 8. septembrī Ventspilī — 24 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2012/septembris-2012-meteo?id=1678&nid=756 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada septembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121115214501/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2012/septembris-2012-meteo?id=1678&nid=756 |date={{dat|2012|11|15||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|2|SK}}</ref> Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir tuvu normai (0,3 grādus virs tās). Tādējādi 2012. gada rudens otrais mēnesis ieņēma vietu gan oktobra gaisa temperatūru ilggadīgo datu rindas, gan 21. gadsimta oktobra mēnešu vidusdaļā. Mēneša pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ±3 grādus no normas. Toties otrajā oktobra pusē tika piedzīvota gan šim gadalaikam neparasti silta atvasara, gan pirmais sniegs. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 6 grādus virs normas šī mēneša vissiltākās dienas — 19. un 20. oktobris — bija arī vissiltākie atbilstošie datumi gaisa temperatūras novērojumu vēsturē Latvijā. 19. oktobrī dienā gaiss sasila līdz pat +18,8 °C, 20. oktobrī līdz +17,5 °C, abās dienās daudzviet uzstādot jaunus konkrētās dienas konkrētajā vietā gaisa temperatūras rekordus. Savukārt mēneša visaukstākais periods bija no 26. līdz 31. oktobrim. Tajā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3—6 grādus zem normas. Austrumlatvijas augstākajās vietās pirmo reizi šoruden visu diennakti gaisa temperatūra bija zem nulles, 29. un 30. oktobra naktīs vietām sasniedzot pat −7, −9 grādus. Oktobra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 104 mm (154% no ilggadīgās normas), tā kļūstot par vienpadsmito ar nokrišņiem visbagātāko rudens otro mēnesi ilggadīgajā oktobru datu rindā un trešo mitrāko 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu mēneša gaitā bija Siguldā (204% no normas), vismazāk — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kur to daudzums svārstījās ap normu. Laika periodā līdz 17. oktobrim lija katru dienu, vietām diennaktī pārsniedzot visas dekādes nokrišņu normu. Turpmāk nokrišņu daudzums kļuva epizodiskāks. Trešās dekādes vidū, temperatūrai pazeminoties, jau parādījās arī slapja sniega pārslas, 26. un 27. oktobrī arī sauss sniegs, zemi pārklājot ar sniega segu. Visintensīvākā snigšana bija Austrumlatvijas centrālajā daļā — 27. oktobra rītā Priekuļos sniega segas biezums sasniedza 35 cm, Alūksnē — 21 cm. Sniega sega šais rajonos saglabājās līdz pat mēneša beigām. 1. novembra rītā tās biezums Priekuļos bija 16, Alūksnē — 11, Skrīveros un Siguldā — 3 cm. Laika apstākļu izmaiņu situācijā sastapās siltam un aukstam gadalaikam raksturīgās laika parādības. Tā 26. oktobrī tika novērots gan mēnesī visstiprākais vējš — piekrastes rajonos tas brāzmās sasniedza 22–28 m/s, gan pirmais rudens putenis, gan arī pērkona negaiss. 28.—29. oktobrī koku zaros šoruden pirmoreiz tika novērota sarma, bet uz ceļiem vietām bija vērojams apledojums.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/oktobris-2012-meteo?id=1696&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada oktobrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624183331/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/oktobris-2012-meteo?id=1696&nid=536 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|11|2|SK}}</ref> [[Attēls:Rīga, Bolderāja 08.12.2012.jpg|thumb|200px|[[Loču kanāls]] [[Bolderāja|Bolderājā]], 2012. gada 8. decembris]] Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,0 °C, kas ir 2,4 grādus virs ilggadīgās vidējās normas. Tādējādi 2012. gada rudeni noslēdzošais mēnesis novembra vidējo gaisa temperatūru ilggadīgajā rindā ir bijis 12. siltākais, bet 21. gadsimtā — trešais siltākais. 2012. gada novembra gaitā gaisa temperatūra, pārsvarā saglabājoties virs normas, pakāpeniski samazinājās. Vēl otrajā dekādē dienā gaiss sasila līdz +8, +9, vietām +10 grādiem, bet mēneša beigās jau tika sagaidīta ziema. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles, tā visagrāk — 26. novembrī — iestājās Alūksnes augstienē, tad Vidzemē, bet no 30. novembra ziema jau valdīja Latvijas lielākajā daļā, kas kopumā ir nedaudz vēlāk par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Novembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 86 mm (141% no ilggadīgās normas), tā kļūstot par 13. ar nokrišņiem visbagātāko rudeni noslēdzošo mēnesi ilggadīgajā novembru datu rindā un trešo mitrāko 21. gadsimtā. 2012. gada novembra nokrišņu daudzumam bija raksturīgi teritoriālie kontrasti. Kurzemē mēneša nokrišņu daudzums bija ap normu, turpretī Latvijas dienvidaustrumos — divas reizes virs tās. Lubānā, Pļaviņās un Rēzeknes novada Griškānos tik liels mēneša nokrišņu daudzums novembrī bija pirmoreiz. Ar nokrišņiem visbagātākais mēneša periods bija 29. un 30. novembris. Šajās divās diennaktīs Latvijas dienvidaustrumos izkrita 70—85% no visa mēneša nokrišņu normas. Lubānā un Pļaviņās 29. novembrī izkritušais nokrišņu daudzums (ap 54—57% no mēneša normas) bija vislielākais šajās vietās jebkad novembrī novērotais. Mēneša pirmajās dienās izkusa oktobra beigās izveidojusies sniega sega. No jauna tā parādījās tikai mēneša beigās, līdz 1. decembra rītam pārklājot gandrīz visu Latviju. Visbiezākā tā bija Vidzemē: Alūksnē — 24 cm, Lubānā — 18 cm, Priekuļos — 13 cm. Latvijas vidienē un Kurzemē sniega segas biezums bija no 1 līdz 7 cm, bet Krāslavas novada Piedrujā, Daugavpilī un Līvānu novada Sīļos sniega praktiski nebija. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0,5 m/s zemāks par normu. Visstiprākie vēji tradicionāli pūta jūras piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu — 20 m/s — sasniedzot 1. novembrī Kolkā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/novembris-2012-meteo?id=1711&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada novembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624181141/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/novembris-2012-meteo?id=1711&nid=536 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref> Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −4,8 °C, kas ir 2,5 grādus zem ilggadīgās vidējās normas. Tādējādi pēdējo trīs gadu noslēdzošie mēneši Latvijā temperatūras ziņā bija visai kontrastaini. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] decembris ilggadīgo decembru datu rindā bija ceturtais aukstākais, [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] decembris bija otrais siltākais, bet 2012. gada decembris — 17. aukstākais. 21. gadsimta decembru skaitā tas bija ceturtais aukstākais, atpaliekot no šajā gadsimtā visaukstākā — [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gada]] decembra — par 2,8 grādiem. 2012. gada decembra lielākajā daļā Latvijā valdīja sals, kas pakāpeniski pieņēmās spēkā. Viszemāk — līdz −11, −19 grādiem — gaisa temperatūra noslīdēja naktī no 23. uz 24. decembri. Turpmāk laika apstākļi krasi mainījās. Pēc aukstās nakts 24. decembra pēcpusdienā strauji sāka kļūt siltāks, visā Latvijā iestājās atkusnis, kurš saglabājās līdz mēneša beigām. Visā mēnesī visaugstāk temperatūras stabiņš pakāpās Vecgada pēdējā stundā, Latvijas rietumu daļā sasniedzot +5, +6,3 grādus. Decembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 58 mm (110% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojoties ilggadīgo decembru datu rindas vidusdaļā — vairāk uz mitrāko pusi. Lai gan aizvadītais decembris bija piektais mitrākais 21. gadsimtā, nokrišņu tajā bija mazāk, kā iepriekšējo trīs gadu decembra mēnešos. 2011. gada decembris bija līdz šim gan 21. gadsimtā, gan ilggadīgajā decembru datu rindā ar nokrišņiem visbagātākais (88 mm), bet 2010. gada decembris — abās minētajās datu rindās otrais mitrākais. Savukārt 2002. gads bija 21. gadsimtā ne tikai visaukstākais, bet arī ar vismazāko nokrišņu daudzumu — tikai 30 mm. Novembra beigās — decembra sākumā izveidojusies sniega sega Latviju klāja lielāko decembra daļu. Visbiezākā tā bija mēneša otrajā dekādē un trešās dekādes sākumā — vidēji 11–16 cm, vietām Austrumlatvijā atsevišķās dienās sasniedzot 30 cm. Turpmāk siltā laika un lietus nokrišņu rezultātā sniegs visā Latvijā sāka strauji kust. Kurzemē atsevišķas vietas brīvas no sniega segas bija jau 26. decembrī, bet no 28. decembra sniegs nokusa arī vietām Latvijas vidienē un austrumu daļā. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Katrā dekādē bija dienas, kad vējš sasniedza vētras spēku. Tradicionāli vislielākais vēja ātrums bija piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu — 24 m/s — sasniedzot 15. decembrī Kolkā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/decembris-2012-meteo?id=1718&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115233941/http://meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/decembris-2012-meteo?id=1718&nid=536 |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Rīga Konsula iela 01.2012.jpg|thumb|200px|Saulainais 2012. gada 1. janvāris Rīgā, [[Konsula iela|Konsula ielā]]]] Janvāra pirmā dekāde Latvijā bija neparasti silta — gaisa temperatūra valstī vidēji bija +0,7 grādi, kas ir 4,9 grādus virs klimatiskās normas. Tomēr šī dekāde bija tikai 13. siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vissiltākā janvāra pirmā dekāde bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406656-janvara_pirma_dekade_piecus_gradus_siltaka_par_normu Janvāra pirmā dekāde - piecus grādus siltāka par normu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113012336/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406656-janvara_pirma_dekade_piecus_gradus_siltaka_par_normu |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|11|SK}}</ref> * [[1. janvāris]] — jaunā gada rīts Latvijā atnāca ar skaidru laiku un salu −2, −6 grādu robežās. Debesis bija daļēji mākoņainas, daudzviet — īpaši Zemgalē — mākoņu nebija vispār. Vietām Vidzemē sniga, šaura nokrišņu josla no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] stiepās uz austrumiem. Visā valstī pūta lēns vējš.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405331-svetdienas_rita_neliels_sals_daudzviet_skaidrs_laiks Svētdienas rītā neliels sals, daudzviet skaidrs laiks]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|1|SK}}</ref> Rītā daudzviet Latgalē un Vidzemē zemi klāja līdz 3 cm bieza sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405330-jaunais_gads_latgale_un_vidzeme_sacies_ar_nelielu_sniegu Jaunais gads Latgalē un Vidzemē sācies ar nelielu sniegu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051238/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405330-jaunais_gads_latgale_un_vidzeme_sacies_ar_nelielu_sniegu |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|1|SK}}</ref> * [[2. janvāris]] — Latvijai pāri virzījās ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], visā valsts teritorijā atnesot dažāda veida nokrišņus. Vietām Latvijā izveidojās neliela sniega sega: 2 cm Rūjienā, Siguldā un Priekuļos, kā arī Daugavpilī, savukārt Alūksnē, Zosēnos un Skultē sniegs sasnidzis 1 cm. Naktī sniga arī Kolkā, Liepājā, Stendē, Mērsragā, Rīgā un Pļaviņās, taču šajās vietās sniegs no rīta saglabājās tikai nedaudz.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405417-vietam_latvija_izveidojusies_neliela_sniega_sega Vietām Latvijā izveidojusies neliela sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120122082027/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405417-vietam_latvija_izveidojusies_neliela_sniega_sega |date={{dat|2012|01|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|2|SK}}</ref> Dienas laikā nelielais sniegs pārgāja mērenā lietū. Vēlā pēcpusdienā Latvijas galējos austrumos spēcīgi sniga un puteņoja, vietām Vidzemē, Zemgales austrumos un Latgalē tika novērota arī [[atkala]] jeb sasalstošs lietus. Savukārt valsts rietumu pusē, kur ilgstoši lija, nokrišņi mitējās un dažviet sabiezēja [[migla]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405500-latvijas_austrumos_specigi_snieg Latvijas austrumos spēcīgi snieg]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pēc 2. janvāra sniegputeņa Latvijas galējos austrumos no rīta saglabājās 7–10 cm bieza sniega kārta. Biezākā sniega sega tika izmērīta Lubānā — 10 cm. Deviņi centimetri sniega bija Dagdā un Rēzeknē, savukārt Alūksnes un Vidzemes augstieni klāja 4–7 cm bieza sniega kārta. 2. janvāra vakarā sniega sega vietām bija biezāka, bet sniegputenim sekoja lietus un atkala, tādēļ sniega sega saruka.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405557-dazviet_latvija_lidz_desmit_centimetriem_dzils_sniegs Dažviet Latvijā līdz desmit centimetriem dziļš sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113161707/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405557-dazviet_latvija_lidz_desmit_centimetriem_dzils_sniegs |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — ciklons "Ulli" Latvijā atnesa ļoti stipru vētru. Virs Latvijas tā kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā. Ventspilī dienas vidū vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 30,9 m/s. Jūrā pie Ventspils viļņu augstums sasniedza 4 metrus. Liepājā vējš brāzmās sasniedza 27 m/s, Rucavā 22 m/s. Vējš turpināja pastiprināties arī Rīgā, kur Daugavgrīvas novērojumu stacijā dienvidrietumu vējš brāzmās pūta ar ātrumu līdz 21 m/s. Brāzmainā vēja ietekmē Rīgas līča dienvidu piekrastē vakarā paaugstinājās arī ūdens līmenis, visaugstākais tas bija Andrejostā laika periodā no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00, kad tas sasniedza +120, +123 cm BS.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31598.html Maksimālās novērotās vēja brāzmas Latvijā 4. janvārī dienā un naktī uz 5. janvāri (līdz plkst. 8:00)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120109044546/http://www.meteo.lv/public/31598.html |date={{dat|2012|01|09||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405668-kurzeme_vejs_sasniedzis_31ms_nakti_vetra_pierims Kurzemē vējš sasniedzis 31m/s; naktī vētra pierims] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113151851/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405668-kurzeme_vejs_sasniedzis_31ms_nakti_vetra_pierims |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|4|SK}}</ref> * [[5. janvāris]] — Kurzemē nakts pirmajā pusē turpināja pūst spēcīgs vējš. Līdz 24 m/s brāzmās vējš pūta Liepājas ostā, bet pašā pilsētā vēja brāzmas sasniedza 22 m/s. Arī Rucavā bijis spēcīgs vējš, kas brāzmās pūta ar ātrumu līdz 20 m/s. Diennakts laikā visvairāk nokrišņu bija Kurzemē un Vidzemē, no rīta daudzviet jau bija uzsniguši vairāki centimetri sniega. Nokrišņu daudzums Stendē diennakts laikā sasniedza 20 mm, kas ir aptuveni trešdaļa no visa mēneša ierastā nokrišņu daudzuma. 5. janvāra rītā Stendē bija aptuveni trīs centimetrus bieza sniega kārta. Daudz nokrišņu bija arī Mērsragā — 16 mm, tur izveidojās pāris centimetrus bieza sniega sega. Skultē nokrišņu daudzums līdz rītam sasniedza 13, Rūjienā — 14 mm, un stipri nokrišņi Ziemeļvidzemē turpinājās arī 5. janvāra priekšpusdienā. Ap 10 mm nokrišņu bija vietām citviet Vidzemē, kā arī Dobelē un Rīgas lidostā. Vidzemes ziemeļos turpināja snigt, no rīta vietām jau bija uzsniguši 5 cm sniega. Nokrišņi turpinājās arī Kurzemē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405847-specigakais_vejs_bijis_kurzeme_nolijusi_tresdala_menesa_normas Spēcīgākais vējš bijis Kurzemē; nolijusi trešdaļa mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120108092449/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405847-specigakais_vejs_bijis_kurzeme_nolijusi_tresdala_menesa_normas |date={{dat|2012|01|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|5|SK}}</ref> * [[7. janvāris|7.]]—[[10. janvāris]] — gaisa temperatūra Rīgā 60 stundu garumā svārstījās 2 grādu robežās (0 °C, +2 °C).<!-- no 7. jan. 12.00 līdz 10. jan. 00.00 --> * [[10. janvāris]] — naktī un rītā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, nedaudz vēsāks bija dažviet Vidzemē — Valkā no rīta tika reģistrēti −7,6 °C, savukārt Rūjienā naktī bija −8 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406423-gaisa_temperatura_dazviet_pazeminajusies_zem_8_gradiem Gaisa temperatūra dažviet pazeminājusies zem -8 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113012315/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406423-gaisa_temperatura_dazviet_pazeminajusies_zem_8_gradiem |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|10|SK}}</ref> Savukārt Rīgā gaiss atdzisa tikai līdz –0,6 °C. * [[11. janvāris]] — sniega segas biezums Latvijas austrumos pieauga par 3–6 cm, un dziļākā sniega kārta saglabājās Alūksnē, kur zemi klāja 16 cm sniega. Rietumlatvijā tikai lija, bet valsts austrumu daļā pārsvarā sniga.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406702-sniega_segas_biezums_valsts_austrumos_pieaudzis_par_36_centimetriem Sniega segas biezums valsts austrumos pieaudzis par 3-6 centimetriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116190445/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406702-sniega_segas_biezums_valsts_austrumos_pieaudzis_par_36_centimetriem |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|11|SK}}</ref> Rīgā dienas sākumā bija slapja sniega nokrišņi, kas dienas laikā pārgāja mērenā lietū. * [[12. janvāris]]: ** Ļoti stipri lija Ziemeļkurzemē. Kolkā, Stendē un Ventspilī lietus daudzums sasniedza 21–23 mm! Vismazāk nokrišņu bija Rīgā — tikai 2–4 mm. Citviet valstī 5–15 mm.<ref name="tvnet1201">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406870-ceturtdien_loti_stipri_lijis_ziemelkurzeme Ceturtdien ļoti stipri lijis Ziemeļkurzemē]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|12|SK}}</ref> ** Maksimālā gaisa temperatūra bija no +3, +4 grādiem valsts galējos austrumos līdz +6, +7 grādiem Kurzemē un Zemgalē. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +7,4 °C. Rīgā pietrūka 0,1 grāds, lai atkārtotu [[2005. gada laikapstākļi Latvijā|2005. gada]] 12. janvāra diennakts absolūto temperatūras maksimumu, kas bija +7,1 °C, savukārt [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] novērojumu stacijā tika atkārtots 2005. gada diennakts rekords. Vēja ātrums brāzmās daudzviet sasniedza 15–20 m/s, bet Dobelē, Liepājā, Saldū, Rucavā un Ventspilī tika reģistrētas brāzmas līdz 21–23 m/s, Ventspils un Liepājas ostā — attiecīgi līdz 24 un 25 m/s.<ref name="tvnet1201" /> [[Attēls:Sniegputenis Riga, Kurzemes prospekts 01 2012.jpg|thumb|200px|Stipra snigšana Rīgā, [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektā]], 2012. gada 13. janvāris]] * [[13. janvāris]]: ** no rīta daudzviet Latvijā brīžiem sniga, vairāk sniga Vidzemē, Cēsu un Siguldas apkārtnē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406873-piektdienas_rita_daudzviet_snieg_celi_apledojusi Piektdienas rītā daudzviet snieg, ceļi apledojuši] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116001448/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406873-piektdienas_rita_daudzviet_snieg_celi_apledojusi |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> Rīgā priekšpusdienā bija stipra [[Līča efekts|līča efekta]] snigšana. Līdz plkst. 20.00 biezākā sniega sega bija Alūksnē 14 cm, Mērsragā un Zosēnos 10 cm, Priekuļos 8 cm, Rūjienā un Rīgā 6 cm.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/157913478760378368 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> Vakarā Kurzemi un valsts centrālos rajonus, arī Rīgu, piemeklēja spēcīgs sniegputenis. ** Rīgā izveidojās pastāvīga [[sniega sega]]. ** Pēc spēcīgā lietus, kas Ziemeļkurzemē 12. janvārī lija visas dienas garumā, vietām sākās plūdi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/407005-riga-beidzot-neliela-sniega-karta-dundaga-lietus-del-pludi Rīgā beidzot neliela sniega kārta, Dundagā lietus dēļ plūdi]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> [[Dundaga|Dundagā]] naktī uz 13. janvāri, kad tika sasniegts ūdens līmeņa maksimums, tika appludināti arī ceļi, sētas un apkārtējās teritorijas. Jau pēc pulksten 9 vakarā, kad caurteka nespēja ņemt pretī ūdeni, tika appludināta viena no Dundagas ielām.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/gadsimta-pludi-dundaga.d?id=42053018 'Gadsimta plūdi' Dundagā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116114500/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/gadsimta-pludi-dundaga.d?id=42053018 |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> Plūdi tika novēroti arī Ventspils apkārtnē.<ref>[http://www.ventasbalss.lv/photos/image/1394 Plūdi Zūrās un Krievlaukos. Foto: Juris Ģigulis], ventasbalss.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]] — pirmo reizi 2011./2012. gadu ziemā pastāvīga sniega sega bija izveidojusies visā Latvijas teritorijā. * [[15. janvāris]] — debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] pazeminājās no −1 grāda plkst. 16.00 līdz −7 grādiem plkst. 18.00, pēc tam atkal paaugstinājās līdz −3 grādiem plkst. 20.00. * [[25. janvāris]] — aizsala [[Daugava]] [[Rīga|Rīgā]]. * [[27. janvāris]]—[[7. februāris]] — Latviju piemeklēja salīdzinoši ilgs [[aukstuma vilnis]]. * [[27. janvāris]]: ** Laikapstākļus Latvijā sāka noteikt ļoti spēcīgs [[anticiklons]] virs Krievijas (uz to brīdi spēcīgākais anticiklons pasaulē). Tā ietekmē Latvijā pakāpeniski paaugstinājās atmosfēras spiediens. Dienā Latvijas austrumu rajonos tas ir 784 mm Hg jūras līmenī.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31621.html Tuvākajās 7 dienās Latvijā paaugstināsies atmosfēras spiediens un pastiprināsies sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120201062909/http://www.meteo.lv/public/31621.html |date={{dat|2012|02|01||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|27|SK}}</ref> ** Rītā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot Kolku, bija −12, −16 grādu. Kolkā valdīja nepilnu desmit grādu sals. Nedaudz zem −15 grādiem gaisa temperatūra bija vietām Vidzemē. Alūksnē vēlā ceturtdienas vakarā tika reģistrēti pilni −17 grādi, kas pagaidām ir zemākā šajā ziemā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408601-sorit_sals_lidz_pat_16_gradiem Šorīt sals līdz pat -16 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120130053032/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408601-sorit_sals_lidz_pat_16_gradiem |date={{dat|2012|01|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|27|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,9 °C (Rīgas centrā −12,2 °C, bet [[Teika (Rīga)|Teikā]] −13,2 °C). Pēc LVC datiem zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Kārsava]]s novērojumu stacijā, −16,0 °C. * [[28. janvāris]] — rītā Latvijas austrumu daļā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −18, −22 grādiem. −22 grādi pēc plkst. 8 tika reģistrēti Kārsavā valsts austrumu pierobežā, līdz −20, −21 grādam gaisa temperatūra pazeminājās daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408701-sorit_sals_vietam_bijis_lidz_22_gradus_liels Šorīt sals vietām bijis līdz -22 grādus liels] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120130053037/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408701-sorit_sals_vietam_bijis_lidz_22_gradus_liels |date={{dat|2012|01|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|28|SK}}</ref> [[Attēls:Jūras krasts 2012. gada janvārī.JPG|thumb|200px|Aizsalstošais Rīgas līcis Jūrmalā, {{dat|2012|01|29||bez}}]] * [[29. janvāris]]: ** Naktī un no rīta zemākā gaisa temperatūra, −24,1 grāds, LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta Daugavpils meteostacijā Lociku ciematā. Savukārt saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem zemākā temperatūra tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,5 grādiem. Apes novada Virešos reģistrēti −23,9 grādi, bet Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Latvijas robežas — pat −27 grādi, liecina dati no autoceļu meteostacijām. −21 grāds tika reģistrēts daudzviet Latvijā, tostarp vietām Zemgalē un Rīgas tuvumā — Ādažu, Cekules un Garkalnes apkaimē. Rīgā gaiss atdzisa līdz −16,8 °C (Centrs −14,4 °C, Teika −15,8 °C). Mazākais sals bija Kurzemē, kur pārsvarā nebija aukstāks par −16 grādiem. Plkst. 8 gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −7,4 grādiem Kolkā, kur vējš nesa siltumu no Rīgas līča, līdz −23,8 grādiem Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī bija no 785 dzīvsudraba staba mm Liepājā līdz 790 mm Alūksnē. Iepriekš tik augsts atmosfēras spiediens Latvijā bija 2008. gada 4. janvārī.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408766-vietam_latgale_un_vidzeme_registrets_24_gradu_sals Vietām Latgalē un Vidzemē reģistrēts 24 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120201140007/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408766-vietam_latgale_un_vidzeme_registrets_24_gradu_sals |date={{dat|2012|02|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|29|SK}}</ref> ** Daugavpils meteostacijā sešu stundu laikā saule gaisu sasildīja par 17 grādiem (no −24,1 °C līdz −7,1 °C), gaisa relatīvais mitrums saruka līdz 34%. ** Vakarā Alūksnē atmosfēras spiediens paaugstinājās jau līdz 791 mm Hg. * [[30. janvāris]] — anticiklona centrā Krievijas Eiropas daļas ziemeļos atmosfēras spiediens sasniedza 795 mm Hg un gaisa temperatūra vietām pazeminājusies līdz −39 grādiem, bet Somijas austrumos vietām bija −35 grādi. Saistībā ar šo anticiklonu no rīta daudzviet Latvijas austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Siltākais laiks saglabājās Kolkā, kur bija tikai −4, −5 grādi, pārējā valstī bija aukstāks par −12 grādiem. No 42 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģiskajām stacijām 19 gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −25,5 °C un Virešos −24,9 °C. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC tīklā tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas aptuveni 10 km uz ziemeļaustrumiem no pilsētas centra. Tur termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz −24,0 grādu atzīmei.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408821-daudzviet_valsts_austrumu_un_centralaja_dala_ir_aukstaks_par_20_gradiem Daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120202060526/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408821-daudzviet_valsts_austrumu_un_centralaja_dala_ir_aukstaks_par_20_gradiem |date={{dat|2012|02|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|30|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −20,4 °C (Teikā −17,5 °C, Rīgas centrā −15,6 °C). * [[31. janvāris]] — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra, līdzīgi kā iepriekšējos rītos, tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš apstājās pie −25,8 °C atzīmes. Daugavpils meteostacijā, kā arī Apes novada Virešos reģistrēti −24 °C, bet Ludzas, Madonas, Rēzeknes, Valkas, Viļānu un Zosēnu apkaimē gaiss atdzisa līdz −22, −23 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408958-sals_parsniedz_20_gradu_berni_var_neiet_uz_skolu Sals pārsniedz -20 grādu; bērni var neiet uz skolu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203051514/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408958-sals_parsniedz_20_gradu_berni_var_neiet_uz_skolu |date={{dat|2012|02|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|31|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −19,2 °C. === Februāris === Februāra pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija −17,5 °C jeb 12,4 grādus zem klimatiskās normas. Tādējādi tā bija aukstākā februāra pirmā dekāde pēdējos 56 gados. Vēl aukstāks laiks februāra sākumā Latvijā bija tikai 1940. un 1956. gadā. Savukārt 2012. gada 2. un 5. februāris bija novērojumu vēsturē visaukstākie atbilstošie datumi gan pēc diennakts vidējās, gan diennakts minimālās gaisa temperatūras.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410596-februara_pirma_dekade_aukstaka_pedejos_56_gados Februāra pirmā dekāde - aukstākā pēdējos 56 gados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120216100936/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410596-februara_pirma_dekade_aukstaka_pedejos_56_gados |date={{dat|2012|02|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|13|SK}}</ref> * [[1. februāris]] — no rīta visā valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −22, −27 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz −25,9 un −26,7 grādiem. Nepilni −26 grādi reģistrēti arī Apes novadā, savukārt Valkā sals sasniedza 25 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409105-sorit_nebijis_aukstums_27_gradi_var_neiet_uz_skolu Šorīt nebijis aukstums: -27 grādi; var neiet uz skolu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203085952/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409105-sorit_nebijis_aukstums_27_gradi_var_neiet_uz_skolu |date={{dat|2012|02|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|1|SK}}</ref> No aktīvajām 37. Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām visās, izņemot 5, gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −25,6 °C un Strenčos −25,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz aptuveni −22,5 °C (Rīgas centrā −19,0 °C, Teikā −20,4 °C). * [[2. februāris]] — tika aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē. Visā Latvijā valdīja liels sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā — attiecīgi −30,7 °C un −29,9 °C. Temperatūrai pazeminoties līdz −23,8 °C, Rīgas lidostā tika pārspēts galvaspilsētas 2. februāra aukstuma rekords. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26, −29 grādiem, Zemgalē — līdz −23, −26 grādiem, Kurzemē — līdz −19, −24 grādiem, vien Kolkā līdz −16 grādiem. Debesis virs Latvijas pārsvarā bija skaidras. No Rīgas līča nāca mākoņi, kas nelielu sniegu nesa Kurzemes galējos ziemeļos un līča rietumu piekrastē — galvenokārt Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409241-sals_sorit_sasniedzis_31_grada_atzimi Sals šorīt sasniedzis -31 grāda atzīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203184434/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409241-sals_sorit_sasniedzis_31_grada_atzimi |date={{dat|2012|02|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref> Visās 37 aktīvajās Latvijas Valsts ceļu stacijās gaisa temperatūra bija zemāka par −21 grādu, bet 20 stacijās zemāka par −25 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −29,1 °C, Melturos −28,7 °C un Smiltenē −28,5 °C. Daudzās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī uzstādīts jauns 2. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords, kas tagad ir −30,7 °C un tas uzstādīts Zosēnos. Skultē un Priekuļos tika reģistrētas identiskas gaisa temperatūras: −23,8 °C, kas ir arī rekordu atkārtojums, attiecīgi 1976. gadā Skultē un 1966. gadā Priekuļos. Arī Rūjienā atkārtots 1976. gada minimālās gaisa temperatūras rekords: −26,0 °C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31626.html Aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206153911/http://www.meteo.lv/public/31626.html |date={{dat|2012|02|06||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409273-latvija_parspets_aukstuma_rekords Latvijā pārspēts aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415184617/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409273-latvija_parspets_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref> Ar gaisa temperatūru −23,8 °C, diennakts temperatūras rekords tika pārspēts arī Rīgā. Iepriekšējais rekords, kas bija −22,8 °C, tika uzstādīts 1942. gadā (pēc citiem datiem −18,4 °C un uzstādīts 1950. gadā). Rīgas centrā temperatūra pazeminājās līdz −22,0 °C, Teikā −23,8 °C, bet Imantā −22,3 °C. [[Attēls:Rīga Imanta 04.02.2012.jpg|thumb|200px|Auksts 4. februāra rīts Rīgā, [[Imanta|Imantā]], gaisa temperatūra −23 °C]] * [[3. februāris]]: ** Anticiklona ietekmē, saglabājoties skaidram un aukstam laikam, rīts Latvijā bija aukstākais kopš 2010. gada 27. janvāra — gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja zem −30 grādiem, bet vēja ietekmē sajūtas bija kā −40 grādu salā. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā bija −27, −30 grādi, pārējā valstī pārsvarā −22, −26 grādi. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavā, kur naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz −32,0 grādiem, bet uz šosejas A12 starp Ludzu un Zilupi tika reģistrēts −31 grāds.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409384-sals_sasniedzis_32_gradus_ir_stindzinosi_auksti Sals sasniedzis -32 grādus; ir stindzinoši auksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205101555/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409384-sals_sasniedzis_32_gradus_ir_stindzinosi_auksti |date={{dat|2012|02|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|3|SK}}</ref> LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −31,7 °C. Vietējie iedzīvotāji gan apgalvoja, ka sals Madonas apkaimē sasniedza pat 35—37 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409401-jaunais_sis_ziemas_oficialais_aukstuma_rekords_317_gradi Jaunais šīs ziemas oficiālais aukstuma rekords: -31,7 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205101605/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409401-jaunais_sis_ziemas_oficialais_aukstuma_rekords_317_gradi |date={{dat|2012|02|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|3|SK}}</ref> Visās 34. Latvijas valsts ceļu novērojumu stacijās gaiss atdzisa zem −20 grādiem. Temperatūra zemāka par −25 grādiem tika fiksēta 20, bet zemāka par −30 grādiem 3 novērojumu stacijās: Kārsavā −32,0 °C, Ludzā −31,6 °C un Līvānos −30,4 °C. Vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Dobelē tika pārspēts pat 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31630.html Dobelē pārspēts 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205134240/http://www.meteo.lv/public/31630.html |date={{dat|2012|02|05||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|3|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −24,8 °C, tomēr 3. februāra rekords, kurš ir −26,1 °C un tika uzstādīts 1966. gadā, netika pārspēts. Rīgas centrā termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,3 °C, Imantā −25,0 °C un Teikā −25,8 °C. Dienas laikā nekur Latvijā temperatūra nepakāpās virs −15 grādiem. Rīgā nebija siltāks par −20,1 °C (Rīgas centrā −18,7 °C). ** Pateicoties tam, ka Baltijas jūra nebija aizsalusi un valdīja liels sals, veidojās spēcīga konvekcija, kuras rezultātā, Baltijas jūras dienvidu daļā, izveidojās neliels mezociklons, kurš strauji pieņēmās spēkā un virzījās dienvidrietumu virzienā. Saistībā ar šo neparasto parādību lielā daļā Kurzemes bija novērojama vēja pastiprināšanās un atsevišķās vietās neliels sniegs. Piekrastes rajonos, uz pāris stundām, vējš brāzmās sasniedza 12–16 m/s, kas salu padarīja īpaši nepatīkamu. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 9 m/s. * [[4. februāris]] — zemākā minimālā temperatūra tika reģistrēta Madonā −33,0 °C, visaugstākā — Kolkā mīnus 20,2 °C. Daudzviet Latvijā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Temperatūras rekords tika pārsniegts Saldū, kur tika reģistrēts −24,8 °C sals. Līdzšinējais aukstuma rekords šajā vietā bija −24,5 °C un tika reģistrēts 2001. gadā. Liepājā bija −21,0 °C, ievērojamo pārspējot 1966. gada rekordu, −18,2 grādi. Arī Dobelē tika pārsniegts 1966. gada rekords (−23,7 °C), temperatūra pazeminājās līdz −27,0 °C. Mērsragā 1966. gada rekords, −22,7 °C, tika pārsniegts pavisam nedaudz: −22,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza −25,5 °C (Rīgas centrā −23,9 °C, Teikā −25,6 °C, Imantā −24,6 °C). No 35 aktīvajām Latvijas Valsts ceļu stacijām visās gaisa temperatūra rīta stundās noslīdēja zem −20 grādu robežas, 25 stacijās bija zem −25 grādiem, bet 4 stacijās zem −30 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra tika fiksēta Kārsavā −31,7 °C, Ludzā −30,9 °C, Līvānos −30,5 °C un Smiltenē −30,0 °C. [[Attēls:Daugavgrīva 02.2012.jpg|thumb|200px|No sala "kūpoša" jūra un prāmis "[[Romantika (prāmis)|Romantika]]", ieejot [[Daugava]]s grīvā, 5. februāra rīts]] [[Attēls:Daugavgrīvas mols 02.2012.jpg|thumb|200px|Salā kūpoša [[Daugava]]s grīva, [[Daugavgrīva]]s mols un [[Daugavgrīvas bāka|bāka]] 5. februārī]] * [[5. februāris]]: ** Nakts un rīts Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2003. gada 6. janvāra — gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz −27, −34 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemē, tostarp Rīgas apkaimē, un Zemgalē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409575-pieriga-registreta-zemaka-temperatura-25-gadu-laika Pierīgā reģistrēta zemākā temperatūra 25 gadu laikā]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|5|SK}}</ref> 9 LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Priekuļos tika pārspēts pat 83 gadus vecs 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31634.html 5.02.2012.g. minimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208100855/http://www.meteo.lv/public/31634.html |date=08.02.2012 }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|5|SK}}</ref> Latvijas Valsts ceļu novērojumu tīklā visās 33 stacijās gaisa temperatūra pazeminājās zem −25 grādiem, bet 16 stacijās zem −30 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta '''Strenčos −34,2 °C''', Garkalnē −33,5 °C, Muceniekos −32,7 °C, Melturos −32,5 °C un Inciemā −32,1 °C. Stiprais sals izraisīja elektroapgādes traucējumus daudzviet visā Latvijā. Plkst. 10.00 avārijas atslēgumi tika reģistrēti 35 transformatoru punktu teritorijās visā Latvijā, no tiem 10 atslēgumi Kurzemē, 15 — Zemgalē, seši Vidzemē un četri Latgalē, kur sala izraisītas elektrolīniju vadu nospriegošanās un pārtrūkšanas dēļ vairākiem ciemiem bija atslēgusies elektroapgāde.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/409582-elektroapgades_traucejumi_fikseti_visa_latvija Elektroapgādes traucējumi fiksēti visā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208020517/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/409582-elektroapgades_traucejumi_fikseti_visa_latvija |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|5|SK}}</ref> ** Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika fiksēts '''−30,4 °C''' sals, kas ir zemākā šajā vietā reģistrētā gaisa temperatūra pēdējos 25 gados — kopš 1987. gada janvāra, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31,7 °C (1987. gada 10. janvārī bija −31,3 °C, bet 7. un 11. janvārī −31,7 °C)! Savukārt netālu uz austrumiem no galvaspilsētas gaisa temperatūra svētdienas rītā pazeminājās pat zem −33 grādiem. Rīgas centra novērojumu stacijā gaisa temperatūra noslīdēja tikai līdz −22,8 °C, Imantā līdz −26,5 °C, bet Teikā līdz −26,3 °C. ** Rīgā tika uzstādīts arī jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −30,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,6 °C, tika uzstādīts 1966. gadā. * [[6. februāris]]: ** Piekto diennakti pēc kārtas gaisa temperatūra vietām valstī noslīdēja zem −30 grādiem. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −29 grādiem, nedaudz mazāks sals bija Kurzemē, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē un Latgales dienvidaustrumos. Siltākā nakts tradicionāli bija Kolkasragā, kur sals nepārsniedza −19 grādu, turpretī Mērsragā tika reģistrēti −26,5 °C. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Jelgavas un Zosēnu meteostacijā — attiecīgi −29,3 un −30,8 grādi. Visās 34 LVC meteostacijās gaisa temperatūra bija zem −20 grādiem. 25 stacijās tā noslīdēja zem −25 grādiem, bet 2 zem −30 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −31,6 °C, Strenčos −30,7 °C, Muceniekos −29,8 °C, Melturos −29,5 °C un Garkalnē −29,1 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409633-piekto_ritu_sals_parsniedz_30_gradus Piekto rītu sals pārsniedz -30 grādus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208034703/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409633-piekto_ritu_sals_parsniedz_30_gradus |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|6|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/6.-februaris.a73533/ Šī diena vēsturē | 6. februāris], lsm.lv</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,4 °C, tika uzstādīts [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gadā]]. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,3 °C, Teikā −23,7 un Imantā −23,5 °C. * [[7. februāris]] — zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Valkā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −17, −18 grādiem Daugavpilī, Dobelē, Madonā, Rēzeknē, Skrīveros, Kolkā, Liepājā un Ventspilī līdz −23, −25 grādiem Ainažos, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā un Zosēnos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409770-valka_sals_sasniedz_27_gradus_bet_daugavpili_ir_tikai_12_gradu Valkā sals sasniedz 27 grādus, bet Daugavpilī ir tikai -12 grādu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210061520/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409770-valka_sals_sasniedz_27_gradus_bet_daugavpili_ir_tikai_12_gradu |date={{dat|2012|02|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|7|SS}}</ref> No 34 LVC novērojumu stacijām 21 gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā tā bija Strenčos −26,4 °C, Valmierā −25,0 °C un Melturos −24,2 °C. Rīgā temperatūra pazeminājās līdz −22,5 °C (Rīgas centrā −17,6 °C). * [[8. februāris]] — gaisa temperatūra no rīta Latvijā bija −9, −14 grādu, vietām Rietumlatvijā un Vidzemes piekrastē tikai −6, −8 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409924-neparasti_silts_un_sniegots_rits Neparasti silts un sniegots rīts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120211040319/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409924-neparasti_silts_un_sniegots_rits |date={{dat|2012|02|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|8|SK}}</ref> Rīgā, vēl naksts sākumā, debesīm skaidrojoties, gaiss atdzisa līdz −19,1 °C (Rīgas centrā −12,4 °C). * [[11. februāris]] — daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −28 grādiem. Ainažos plkst. 8.00 valdīja −27 grādi, Rūjienā un Zosēnos −26 grādu sals, bet Jelgavā, Bauskā, Rēzeknē, Madonā un Zīlānos gaisa temperatūra bija −25 grādi. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, −28,2 °C. −27, −28 grādi tika fiksēti arī vietām citviet Latgalē un Vidzemē, jo sevišķi Vidzemes ziemeļos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410380-sals_daudzviet_latvija_parsniedzis_25_gradus_daugavpili_28 Sals daudzviet Latvijā pārsniedzis 25 grādus; Daugavpilī -28] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120214103440/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410380-sals_daudzviet_latvija_parsniedzis_25_gradus_daugavpili_28 |date={{dat|2012|02|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|11|SK}}</ref> No 39 LVC stacijām −20 grādi tika sasniegti 30, bet −25 grādi 12 punktos. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī −27,9 °C, Strenšos −27,8 °C un Kārsavā −27,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz −23,9 °C. * [[12. februāris]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā bija no −6, −7 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz pat −27, −28 grādiem dažviet valsts austrumos. Zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā un Kārsavā — attiecīgi −27,2 un −28,4 grādi. Tik liels sals bija zemākajās vietās, kur ilgstoši saglabājās bezvējš.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410440-latvija_valdijis_bargs_sals_gaiss_atdzisis_lidz_28_gradiem Latvijā valdījis bargs sals; gaiss atdzisis līdz -28 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120214074508/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410440-latvija_valdijis_bargs_sals_gaiss_atdzisis_lidz_28_gradiem |date={{dat|2012|02|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|12|SK}}</ref> No 40 LVC stacijām 22 gaiss atdzisa zem −20, bet 9 līdz −25 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6 °C. * [[13. februāris]] — pēc spēcīgā sniegputeņa sniega segas vidējais augstums Ventspilī palielinājās no 5 līdz 16 cm. Daudz sniga arī citviet Kurzemes rietumos, tomēr spēcīgā puteņa dēļ Liepājas novērojumu stacijā tika konstatēta sniega biezuma samazināšanās no 9 līdz 6 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410534-sniega_sega_ventspili_kluvusi_par_11_cm_biezaka Sniega sega Ventspilī kļuvusi par 11 cm biezāka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052905/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410534-sniega_sega_ventspili_kluvusi_par_11_cm_biezaka |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|13|SK}}</ref> * [[19. februāris|19.]]—[[20. februāris]] — visā Latvijā sniga mērens sniegs un putināja. Sniega sega kļuva biezāka visā valstī, izņemot jūras piekrasti, kur vēja ietekmē, Liepājā sniega segas biezums diennakts laikā saruka no 12 līdz 6 cm, Ventspils ostā — no 12 līdz 10 cm. Rīgā sniega segas biezums palielinājās no 14 līdz 21 cm, un vietām izveidojušās augstākas kupenas. Visdziļākais tas bija Alūksnē — vidēji 31 cm dziļš sniegs, bet valsts lielākajā daļā zemi klāj 13–23 cm bieza sniega sega.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411421-riga_sniega_sega_palielinajusies_par_septiniem_centimetriem Rīgā sniega sega palielinājusies par septiņiem centimetriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120222064605/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411421-riga_sniega_sega_palielinajusies_par_septiniem_centimetriem |date={{dat|2012|02|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|20|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — pēc trīs nedēļu sala Latvijā iestājās atkusnis. 19. februārī atkusnis līdz +2 grādiem bija visā Latvijas rietumu un centrālajā daļā, bet 20. februārī — visā Latvijā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31659.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 11.-20.02.2012] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226155342/http://www.meteo.lv/public/31659.html |date=26.02.2012 }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|21|SK}}</ref> Februāra trešās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā trīs reizes pārsniedza normu. Teritoriālās nokrišņu daudzuma svārstības bija visai ievērojamas — no 133% no normas Dobelē līdz 5,4 dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Salacgrīvā.<ref name="nosaukums-1">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412887-februara-beigas-nokrisnu-daudzums-trisreiz-parsniedzis-normu Februāra beigās nokrišņu daudzums trīsreiz pārsniedzis normu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|1|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — naktī Latviju sasniedza aktīvs ciklons, kas atnesa vētru un stiprus nokrišņus. Visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū — 27 m/s. Liepājas ostā rietumu, ziemeļrietumu vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, bet Rīgā 20 m/s.<ref name="nosaukums-1" /><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411925-liepajas_osta_vejs_brazmas_sasniedzis_26_metrus_sekunde Liepājas ostā vējš brāzmās sasniedzis 26 metrus sekundē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224203321/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411925-liepajas_osta_vejs_brazmas_sasniedzis_26_metrus_sekunde |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Rīgā, pievakarē, stiprais vējš kādai ēkai Imantā, [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvārī]] 85, norāva skārda sienas apšuvumu 300 m³ platībā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412011-stipraja_veja_medicinas_centra_elite_jumts_uzkrit_automasinam Stiprajā vējā medicīnas centra «Elite» jumts uzkrīt automašīnām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226032835/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412011-stipraja_veja_medicinas_centra_elite_jumts_uzkrit_automasinam |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> ** No rīta visstiprākie nokrišņi Latvijā bija Kurzemē un Vidzemes rietumu pusē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411879-latvija_list_un_puteno_brauksana_daudzviet_apgrutinata Latvijā līst un puteņo; braukšana daudzviet apgrūtināta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224175936/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411879-latvija_list_un_puteno_brauksana_daudzviet_apgrutinata |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika izmērīts Ventspilī — 34 mm jeb 85% no mēneša normas. Kolkā un Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 24 mm jeb 60% no februāra normas, bet Rucavā nolija vien 23 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411916-nokrisnu_daudzums_ventspili_sasniedzis_85_no_menesa_normas Nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedzis 85% no mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120225023329/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411916-nokrisnu_daudzums_ventspili_sasniedzis_85_no_menesa_normas |date={{dat|2012|02|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Mazajās Kurzemes upēs tika novērota visai strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411917-upes_sakusies_strauja_udens_limena_paaugstinasanas Upēs sākusies strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224175946/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411917-upes_sakusies_strauja_udens_limena_paaugstinasanas |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Kurzemē un jo īpaši reģiona lielākajās pilsētās, Liepājā un Ventspilī, saistībā ar krasu temperatūras maiņu un intensīvo lietu, kas pastiprināti veicinājis sniega kušanu, strauji cēlās ūdens līmenis, applūdinot gan brauktuves, gan privātīpašumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411945-kurzeme_celoties_udens_limenim_applust_ielas_un_majas Kurzemē, ceļoties ūdens līmenim, applūst ielas un mājas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224170920/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411945-kurzeme_celoties_udens_limenim_applust_ielas_un_majas |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Kopumā Kurzemes upēs ūdens līmeņi paaugstinājās visstraujāk, [[Bārta (upe)|Bārtā]] ar intensitāti 199–228 cm diennaktī.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31662.html Situācija Latvijas upēs 24.02.2012.g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226025028/http://www.meteo.lv/public/31662.html |date=26.02.2012 }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|24|SK}}</ref> Kopumā 15 no 27 nokrišņu novērojumu punktiem diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu.<ref name="nosaukums-1" /> * [[24. februāris]]: ** Kurzemes upēs, īpaši mazajās upēs reģiona rietumos, turpinājās strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās. Straujākais ūdens līmeņa kāpums tika konstatēts Bārtā — pie [[Nīcas novads|Nīcas novada]] Dūkupjiem pat par diviem metriem. Par 182 cm līmenis bija cēlies [[Durbe (upe)|Durbē]] pie Cīravas, par 100–125 cm — [[Venta]]s augštecē, [[Užava (upe)|Užavā]] pie Tērandes un [[Rīva (upe)|Rīvā]] Pāvilostas novadā. ** Vakarā mērens lietus tika novērots Vidzemē un valsts centrālajos rajonos. * [[28. februāris]] — visā Latvijā, bet jo īpaši Vidzemes rietumu daļā un valsts centrālajos rajonos, tika novērota ilgstoša un stipra snigšana. Pēc sniegputeņa sniega segas biezums valsts lielākajā daļā palielinājās par 1–6 cm, un Alūksnē zemi sedza vidēji 41 cm dziļš sniegs, kas ir 2011./2012. gadu ziemas biezākā sniega sega Latvijā. Rīgā uzsniga 10 cm sniega un kalendārās ziemas pēdējā dienā galvaspilsētu sedza vidēji 17 cm bieza sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412629-sniega_sega_valsts_lielakaja_dala_pieaugusi_par_16_cm Sniega sega valsts lielākajā daļā pieaugusi par 1-6 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120307002731/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412629-sniega_sega_valsts_lielakaja_dala_pieaugusi_par_16_cm |date={{dat|2012|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|29|SK}}</ref> * [[29. februāris]]: ** pēcpusdienā gaisa temperatūra Kurzemes un Zemgales lielākajā daļā paaugstinājās līdz +5, +7 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412681-gaiss_iesilis_lidz_7_gradiem_eiropa_siltuma_rekordi Gaiss iesilis līdz +7 grādiem; Eiropā siltuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120303191709/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412681-gaiss_iesilis_lidz_7_gradiem_eiropa_siltuma_rekordi |date={{dat|2012|03|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|29|SK}}</ref> ** Latvijā ieradās pirmie pavasara gājputni. Migrējoši [[Lauku cīrulis|lauku cīruļi]] (''Alauda arvensis'') tika novēroti Liepājas un Saulkrastu apkārtnē, kā arī Kurzemes pusē vairākās vietās novēroti [[ziemeļu gulbis|ziemeļu gulbju]] (''Cygnus cygnus'') bariņi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412822-latvija_ieradusies_pirmie_pavasara_gajputni Latvijā ieradušies pirmie pavasara gājputni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120303232223/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412822-latvija_ieradusies_pirmie_pavasara_gajputni |date={{dat|2012|03|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|1|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — kamēr daudzviet Kurzemē un Zemgales rietumu daļā sniega sega bija gandrīz pilnībā nokususi (izņemot augstieņu apvidus), tikmēr Alūksnē tās biezums sasniedza 42 cm. * [[7. marts]] — visā Latvijā bija aukstāks par −10 grādiem un daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdējusi zem −15 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes augstienē, kur [[Amatas novads|Amatas novadā]] sals vietām pārsniedza −20 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413459-gaisa_temperatura_dazviet_noslidejusi_zem_20 Gaisa temperatūra dažviet noslīdējusi zem -20] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310013906/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413459-gaisa_temperatura_dazviet_noslidejusi_zem_20 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|7|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī pāri valsts austrumu rajoniem virzījās ciklons. Kamēr Latgalē un Vidzemē pūta lēns mainīga virziena vējš, tikmēr Kurzemē iegriezās spēcīgs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas agrā rītā rietumu piekrastē brāzmās sasniedza 19–30 m/s, turklāt nokrišņu zona Kurzemes vidienē atnesa stipru sniegputeni. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas Ventspils ostā, kur ap plkst. 5 vējš īslaicīgi pastiprinājās līdz 30 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413961-kurzeme_sniegputenis_ventspili_brazmas_lidz_30_ms Kurzemē sniegputenis; Ventspilī brāzmas līdz 30 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120314041521/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413961-kurzeme_sniegputenis_ventspili_brazmas_lidz_30_ms |date={{dat|2012|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]] — dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā spīdēja saule un gaiss Rīgā iesila virs +10 grādiem, bet Mērsragā tika reģistrēti pat +12 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414246-riga_sobrid_10_mersraga_12_gradi_strauji_klus_aukstaks Rīgā šobrīd +10, Mērsragā +12 grādi; strauji kļūs aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120315071511/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414246-riga_sobrid_10_mersraga_12_gradi_strauji_klus_aukstaks |date={{dat|2012|03|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|13|SK}}</ref> Pēcpusdienā līdz ar ziemeļrietumu vēja iegriešanos un pastiprināšanos gaisa temperatūra pazeminājās, un vakarā tā bija tuvu nullei. Vēja ātrums brāzmās dienas otrajā pusē teju visā valstī īslaicīgi pastiprinājās līdz 17–22 m/s, kas atbilst vētras spēkam. Lielākie vēja postījumi tika konstatēti Vidzemē. 23 m/s tika reģistrēti Rūjienas novērojumu stacijā, tāpat arī 22 m/s — Dobeles, Priekuļu un Saldus meteostacijā. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 17 m/s. Stiprā vēja dēļ bez elektrības palika aptuveni 4000—4500 mājsaimniecību. Elektroenerģijas atslēgumi pārsvarā tika konstatēti Ziemeļvidzemē un daļā Latgales. Piemēram, daudzas mājsaimniecības bez elektrības palika Cēsu, Valkas un Piebalgas apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414334-daudzviet_latvija_vejs_sodien_sasniedzis_vetras_speku Daudzviet Latvijā vējš šodien sasniedzis vētras spēku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120315065921/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414334-daudzviet_latvija_vejs_sodien_sasniedzis_vetras_speku |date={{dat|2012|03|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|13|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414362-vetra_rimusies_bet_saglabasies_dzestrs_vejs Vētra rimusies, bet saglabāsies dzestrs vējš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120316014517/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414362-vetra_rimusies_bet_saglabasies_dzestrs_vejs |date={{dat|2012|03|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|14|SK}}</ref> * [[19. marts|19.]]—[[20. marts]] — Latviju sasniedza stipra vētra. Virs Baltijas jūras pastiprinājās ciklons "Barbara", kas virzoties tālāk uz austrumiem, Latvijai atnesa gan stipri brāzmainus vējus, gan dažādus nokrišņus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414899-sodien_bus_vetra_un_sniegputenis Šodien būs vētra un sniegputenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322011014/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414899-sodien_bus_vetra_un_sniegputenis |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> 19. marta vakarā un naktī uz 20. martu visvairāk sniga un puteņoja Vidzemē. Lielākie vēja postījumi tika prognozēti Vidzemē un Latgalē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414987-sniega_vetra_visvairak_skars_vidzemi Sniega vētra visvairāk skars Vidzemi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322004728/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414987-sniega_vetra_visvairak_skars_vidzemi |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> Pirms sniegputeņa Rīgā lija un pūta spēcīgu rietumu vējš, kas brāzmās sasniedza pat 20 metrus sekundē. Pēcpusdienā Rīgā intensīvo puteni pavadīja pērkona dārdi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414996-sniegputeni_riga_pavada_perkona_dardi Sniegputeni Rīgā pavada pērkona dārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322004733/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414996-sniegputeni_riga_pavada_perkona_dardi |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> Latgalē elektroapgāde bija traucēta aptuveni 2400 AS "Latvenergo" klientiem, bet Ziemeļvidzemē tika fiksēti 1600 atslēgumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415018-latgale_un_vidzeme_plosas_vetra_trauceta_elektroapgade Latgalē un Vidzemē plosās vētra. Traucēta elektroapgāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322064632/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415018-latgale_un_vidzeme_plosas_vetra_trauceta_elektroapgade |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> Kopumā spēcīgākās vēja brāzmas naktī bija Liepājas ostā, kur vējš pūta brāzmās līdz 23 m/s. Daugavgrīvā un Ventspilī vējš pūta brāzmās līdz 21 m/s, arī Kolkā un Zīlānos līdz 21 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415060-specigakas_veja_brazmas_nakti_bijusas_liepajas_osta Spēcīgākās vēja brāzmas naktī bijušas Liepājas ostā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120326130740/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415060-specigakas_veja_brazmas_nakti_bijusas_liepajas_osta |date={{dat|2012|03|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|20|SK}}</ref> * [[22. marts]] — daudzviet Latvijā valdīja saulains un ļoti silts laiks. Lielākoties Latvijas centrālajā daļā gaisa temperatūra bija no +12 līdz +15 grādiem, savukārt Vidzemē un Baltijas jūras piekrastē gaisa temperatūra nepārsniedza +4, +9 grādus. Mērsragā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, kas ir jauns šīs vietas rekords. Līdzšinējais Mērsraga 22. marta gaisa temperatūras rekords tika sasniegts [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gadā]], kad gaiss bija iesilis līdz +14,5 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415452-mersraga_sasniegts_jauns_gaisa_temperaturas_rekords Mērsragā sasniegts jauns gaisa temperatūras rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120324074022/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415452-mersraga_sasniegts_jauns_gaisa_temperaturas_rekords |date={{dat|2012|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|22|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +15,9 °C (Rīgas centrā +15,1 °C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415388-pavasaris_riga_15_gradus_silts Pavasaris! Rīgā +15 grādus silts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120324074017/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415388-pavasaris_riga_15_gradus_silts |date={{dat|2012|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|22|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neliels ciklons, kurš izveidojās virs Zviedrijas, virzoties dienvidaustrumu virzienā, strauji pieņēmās spēkā un Latvijā atnesa stipru vētru. No rīta vēja brāzmas Ventspilī sasniedza orkāna spēku. Ventspils ostā ziemeļu vēja ātrums pastiprinājās līdz 26 m/s, maksimālais ātrums brāzmās sasniedza 34 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415674-ventspils_osta_registretas_veja_brazmas_lidz_33_ms Vēja brāzmas pie Ventspils sasniegušas orkāna spēku]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|25|SK}}</ref><ref>[http://www.meteo.lv/public/31730.html Maksimālās novērotās vēja brāzmas Latvijā līdz plkst. 12.00 25.03.2012.g.]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2012|3|25|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — laikapstākļus noteica spēcīgs ciklons ar centru virs Latgales, Vidzemes un Igaunijas. Valsts austrumu apgabalos tas atnesa ilgstošu snigšanu, bet Kurzemei un centrālajiem rajoniem pāri virzījās [[jūras efekts|jūras efekta]] izraisīti gubu mākoņi, kas atnesa lokālu un spēcīgu snigšanu, kuru pavadīja brāzmains vējš.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416706-vietam_specigs_sniegputenis_krusa_lietus Vietām spēcīgs sniegputenis, krusa, lietus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120403172706/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416706-vietam_specigs_sniegputenis_krusa_lietus |date={{dat|2012|04|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|2|SK}}</ref> Neliela sniega sega pārklāja visu Latvijas teritoriju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416739-sniegs_parklajis_visu_latviju Sniegs pārklājis visu Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120403183159/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416739-sniegs_parklajis_visu_latviju |date={{dat|2012|04|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|2|SK}}</ref> No rīta visu valsti pārklāja 1-5 centimetrus bieza sniega kārtiņa, kas dienas gaitā daudzviet kļuva biezāka. Rietumu vēja ātrums brāzmās Kurzemes rietumkrastā sasniedza 22 metrus sekundē, gaisa temperatūra naktī un dienā bija −3, +3 grādi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2.-aprilis.a73588/ Šī diena vēsturē | 2. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[3. aprīlis]]: ** Visā Latvijā bija izveidojusies neliela sniega sega. Sniega segas biezums Rīgas centrā bija vidēji 4 cm, savukārt biezākā sniega sega Latvijā tika izmērīta Vidzemes augstienē — 8 cm Zosēnos. Dagdu, Daugavpili un Valku klāja 7 cm dziļš sniegs, Mērsragu, Siguldu un Stendi — 6, Alūksni — 5, Priekuļus un Rucavu — 4, bet Kolku, Skrīverus un Rūjienu — 3 cm bieza sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416889-daudzviet_latvija_zemi_klaj_neliela_sniega_sega Daudzviet Latvijā zemi klāj neliela sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120406074257/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416889-daudzviet_latvija_zemi_klaj_neliela_sniega_sega |date={{dat|2012|04|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|3|SK}}</ref> ** Pēdējo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem un bija −0,2 °C. * [[4. aprīlis]] — debesīm skaidrojoties, no rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Vidzemes augstienē. Zosēnu novērojumu stacijā sals sasniedza −12 °C, savukārt pie Amatas novada Melturiem gaisa temperatūra noslīdēja līdz −11,6 °C, Rēzeknē −10,1 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417024-sorit_12_atkal_gaidams_sniegs Šorīt -12; atkal gaidāms sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120405152511/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417024-sorit_12_atkal_gaidams_sniegs |date={{dat|2012|04|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|4|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −7,2 °C. * [[5. aprīlis]] — Vidzemes augstienē no rīta gaisa temperatūra noslīdēja nedaudz zem −10 grādiem (Melturi −10,4 °C). Diena visā Latvijā bija skaidra un saulaina.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417176-latvija_10_bet_citur_eiropa_pat_28_gradi Latvijā -10, bet citur Eiropā pat +28 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120408023123/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417176-latvija_10_bet_citur_eiropa_pat_28_gradi |date={{dat|2012|04|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|5|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — ciklons, ar centru virs [[Kaļiņingrada]]s, visas dienas garumā, daudzviet Kurzemē atnesa ilgstošu un mērenu lietu un slapju sniegu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417371-kurzeme_list_un_snieg_velak_daudzviet_specigi_snigs Kurzemē līst un snieg; vēlāk daudzviet spēcīgi snigs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120408062905/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417371-kurzeme_list_un_snieg_velak_daudzviet_specigi_snigs |date={{dat|2012|04|08||bez}} }}. tvnet.lv, {{dat|2012|4|7|SK}}</ref> * [[8. aprīlis]] — ciklonam virzoties uz dienvidaustrumiem, Kurzemē un Zemgalē turpināja snigt arī naktī un pa dienu. No rīta sniega segas biezums Dobelē un Mērsragā bija 9 cm. Kolku un Stendi no rīta klāja vidēji 6 cm, Rucavu — 5 cm, Skrīverus — 4 cm, Liepāju — 2 cm bieza sniega sega. Vietām Latgalē un Vidzemē līdz rītam nebija snidzis nemaz. Nokrišņu daudzums Dobelē, kur gan lija, gan sniga, naktī bija 19 mm ūdens ekvivalenta, kas ir teju puse no visa mēneša normas, savukārt Mērsragā nokrišņu daudzums bija krietni mazāks — 9 mm. Vēja ātrums brāzmās Ventspils ostā no rīta sasniedza 20 m/s, Kolkā — 19 m/s, bet Liepājas ostā — 18 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417422-dobele_un_mersraga_9_centimetru_sniega_sega_igaunija_19 Dobelē un Mērsragā 9 centimetru sniega sega, Igaunijā 19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120410015125/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417422-dobele_un_mersraga_9_centimetru_sniega_sega_igaunija_19 |date={{dat|2012|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|8|SK}}</ref> Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju teikto vietām Auces, Brocēnu, Dobeles, Jaunpils, Saldus un Tukuma novadā sniega segas biezums dienas pirmajā pusē pārsniedza 15 centimetru. Daži ceļi bijuši neizbraucami. Lieldienu pēcpusdienā Kurzemes rietumos skaidrojās un spoži spīdēja saule, Liepājā, Ventspilī un arī lielākajā daļā Vidzemes sniegs bija nokusis, bet vietām Kurzemes austrumos un daudzviet Zemgalē turpinājās neliela snigšana un putināšana, gaisa temperatūra svārstījās ap nulli, ziemeļu vējš brāzmās pūta līdz 15 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417450-lieldienu_pecpusdiena_uzspidejusi_saule Lieldienu pēcpusdienā uzspīdējusi saule] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120410100135/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417450-lieldienu_pecpusdiena_uzspidejusi_saule |date={{dat|2012|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|8|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — naktī, debesīm skaidrojoties, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Saldū, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz −11 grādiem, tādējādi pārspējot līdzšinējo 9. aprīļa aukstuma rekordu šai vietai — deviņu grādu salu 1955. gadā. Minimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts arī Jelgavā, kur novērojumu stacijas apkaimē gaiss atdzisa līdz −9 grādiem, līdzšinējais rekords bija −8 grādi 1929. gadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417478-vietam_parspets_9aprila_aukstuma_rekords Vietām pārspēts 9. aprīļa aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120410232224/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417478-vietam_parspets_9aprila_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|9|SK}}</ref><ref>[http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5792 Šonedēļ Latvijā gaidāms silts un pavasarīgs laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222745/http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5792 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, ltvzinas.lv, {{dat|2012|4|9|SK}}</ref> [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]] minimālās gaisa temperatūras rekords Jelgavā tika pārspēts un bija −11,4 grādi. [[Attēls:Rīga, Gundegas iela 04.2012.jpg|thumb|200px|Rīga, [[Gundegas iela (Rīga)|Gundegas iela]], 2012. gada 20. aprīlis]] * [[13. aprīlis]] ** Pāri Latvijas virzījās lietus mākoņi. Pēc plkst. 16.00 Ventspili negaisa laikā skāra ne tikai stiprs lietus, bet arī pamatīga krusa.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/190791683007455233 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|4|13|SK}}</ref> ** Pirmo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +10,8 °C. * [[16. aprīlis]] — ciklons šķērsoja Latvijas austrumu daļu, visā Latvijā atnesot ilgstošu, vietām stipru lietu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/418349-nakti_daudzviet_turpinas_lit Naktī daudzviet turpinās līt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120419065312/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/418349-nakti_daudzviet_turpinas_lit |date={{dat|2012|04|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|16|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Kurzemē tika novērots stiprs lietus, pērkona negaiss un krusa. Nelieli negaisi tika reģistrēti arī valsts centrālajos rajonos un Vidzemē.<ref>[http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5977 LTV Laika ziņas 22.04.2012] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222342/http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5977 |date=04.03.2016 }}, ltvzinas.lv</ref> * [[27. aprīlis]] — pirmo reizi 2012. gadā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem un bija +20,1 °C.<ref>[https://www.la.lv/sogad-riga-vel-nav-parsniegta-20-gradu-atzime Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme], la.lv {{dat|2015|5|23|SK}}</ref> Daugavpilī gaiss iesila līdz +24,9 °C. === Maijs === * [[1. maijs|1.]]—[[3. maijs]] — trīs diennakšu garumā visā Latvijā valdīja skaidrs laiks. [[Attēls:Rīga, Imanta 05.2012.jpg|thumb|200px|Skaidra un saulaina diena [[Imanta|Imantā]], 2012. gada 3. maijs]] * [[3. maijs]] — Ūdens temperatūra upēs svārstījās no +15 grādiem [[Mūsa|Mūsā]] pie [[Bauska]]s līdz +9 grādiem [[Gauja|Gaujā]] pie [[Valmiera]]s. Lielupē ūdens temperatūra bija no +13 līdz +14 grādiem, Daugavā — no +11 līdz +12 grādiem. Savukārt Gaujā ūdens temperatūra bija no +9 līdz +12 grādiem, bet Ventā ūdens temperatūra bija ap +12 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420427-udens_temperatura_daudzviet_upes_parsniegusi_plus_10_gradus Ūdens temperatūra daudzviet upēs pārsniegusi plus 10 grādus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120525081950/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420427-udens_temperatura_daudzviet_upes_parsniegusi_plus_10_gradus |date={{dat|2012|05|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — pēcpusdienā Latviju no dienvidiem sasniedza ciklons un pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot lietu, bet Kurzemes austrumu daļā, dažviet Vidzemē un Latgalē arī pērkona negaisu, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/199144387270295552 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref> Glābēji pēcpusdienā saņēma vairākus izsaukumus Latgalē, kur pērkona negaisa laikā bija lūzuši koki, kas sakrita uz ceļa braucamās daļas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420634-negaiss_lauzis_kokus_latgale Negaiss lauzis kokus Latgalē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120510071356/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420634-negaiss_lauzis_kokus_latgale |date={{dat|2012|05|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|7|SK}}</ref> Zem negaisa mākoņa Daugavgrīvā R vēja ātrums sasniedza 23,9 m/s, Rīgas centrā šajā laikā tika fiksēts 17 m/s stiprs vējš.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/199165135619751938 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref> Pēc negaisa strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Rīgā tā stundas laikā pazeminājās par 10 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420536-svetdien_latviju_sasniegs_ciklons_rita_puse_laiks_mierigs Svētdien Latviju sasniegs ciklons; rīta pusē laiks mierīgs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120507042030/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420536-svetdien_latviju_sasniegs_ciklons_rita_puse_laiks_mierigs |date={{dat|2012|05|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420557-svetdien_vakarpuse_sola_stipru_lietu_un_veju Svētdien vakarpusē sola stipru lietu un vēju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120509002335/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420557-svetdien_vakarpuse_sola_stipru_lietu_un_veju |date={{dat|2012|05|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/#!/meteozinas/status/199146836001439744 Jānis Trallis | meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — Kolkā gaisa temperatūra pakāpās līdz +20,8 °C, pārspējot līdzšinējo šīs dienas maksimālo gaisa temperatūras rekordu. Līdz šim Kolkā 10. maijā visaugstākā gaisa temperatūra bija +19,2 grādi, kas novēroti 1993. gadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421204-kolka_parspets_lidzsinejais_gaisa_temperaturas_rekords Kolkā pārspēts līdzšinējais gaisa temperatūras rekords]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|10|SK}}</ref> * [[11. maijs]]: ** Ļoti silta nakts. Visā Latvijā gaisa temperatūra nakts stundās nenoslīdēja zemāk par +11 grādiem un vidēji bija no +14 līdz +16 grādiem. Rīgā gaiss atdzisa līdz +14,8 °C. Dienā visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēts Daugavpilī, kur gaiss iesila līdz +25,0 °C. Bauskā un Rēzeknē attiecīgi līdz +23,0 °C un +22,5 °C, savukārt zemākās temperatūras bija Ventspilī un Liepājā — +15,8 un +14,7 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421383-vakar_vissiltakais_laiks_bijis_daugavpili_25_gradi Vakar vissiltākais laiks bijis Daugavpilī, + 25 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120515122529/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421383-vakar_vissiltakais_laiks_bijis_daugavpili_25_gradi |date={{dat|2012|05|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|12|SK}}</ref><ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=05&day=11&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 11/05/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> ** Naktī un piektdienas rītā lietus daudzums Liepājā sasniedza 25 milimetrus jeb 60% no visa mēneša normas. Līdz pulksten deviņiem rītā Stendes, Ventspils un Mērsraga novērojumu stacijā tika izmērīts 10—15 milimetru liels nokrišņu daudzums.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421262-liepaja_nolijusi_60_procenti_menesa_normas Liepājā nolijuši 60 procenti mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120516023814/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421262-liepaja_nolijusi_60_procenti_menesa_normas |date={{dat|2012|05|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|11|SK}}</ref> * [[14. maijs]]: ** Naktī un agrā rītā [[salna]] skāra praktiski visu valsti, tās nebija vien daļā Kurzemes, kur no salnas pasargāja mākoņi un migla. Daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā tika piedzīvots arī sals — gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat nepilniem −3 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421491-salna_skarusi_visu_latviju_gaidams_saulains_laiks Salna skārusi visu Latviju; gaidāms saulains laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120517001723/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421491-salna_skarusi_visu_latviju_gaidams_saulains_laiks |date={{dat|2012|05|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|14|SK}}</ref> Ainažos un Jelgavā gaiss atdzisa līdz −2,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=05&day=14&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 14/05/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> ** Dažviet Latvijas upēs ūdens iesila līdz +15 grādiem un vissiltākais tas bija [[Lielupe|Lielupē]] pie [[Jelgava]]s, kur ūdens temperatūra sasniedza +15,4 °C. Savukārt [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] vissiltākais ūdens bija Daugavgrīvā — +13 grādi, bet aukstākais Rojā — +7 grādi. Baltijas jūrā pie Liepājas ūdens temperatūra bija +9 grādi, bet Ventspilī +11 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421608-dazviet_latvijas_upes_udens_iesilis_lidz_15_gradiem Dažviet Latvijas upēs ūdens iesilis līdz +15 grādiem]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|14|SK}}</ref> * [[21. maijs]]: ** Pusdienlaikā augstākā gaisa temperatūra Latvijā bija jūras piekrastē Kurzemē, kur Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī termometri rādīja +26, +27 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422443-pusdienlaika_siltakais_laiks_kurzeme_27_gradi Pusdienlaikā siltākais laiks Kurzemē: +27 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524031840/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422443-pusdienlaika_siltakais_laiks_kurzeme_27_gradi |date={{dat|2012|05|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref> ** Daudzviet Latvijā tika novēroti negaisi ar intensīvu zibeņošanu un lietusgāzēm, daudzviet Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē veidojās stipri negaisi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422375-nedela_sakusies_ar_intensivu_zibenosanu_un_lietusgazem Nedēļa sākusies ar intensīvu zibeņošanu un lietusgāzēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120525130103/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422375-nedela_sakusies_ar_intensivu_zibenosanu_un_lietusgazem |date={{dat|2012|05|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref> Nīcas novadā pēcpusdienā negaisu pavadījusi gandrīz stundu ilga spēcīga krusa — tās lielākie graudi bijuši paipalu olas lielumā.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/275244 Nīcu pārsteidz krusas graudi paipalu olas lielumā; prognozē postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524043337/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/275244 |date={{dat|2012|05|24||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref><ref>[http://www.nica.lv/fotogalerija/daba/?album=10&gallery=705 Fotogrāfijas ar Nīcas krusas graudiem], nica.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — naktī virs Latvijas strauji pastiprinājās ciklons un gar tā dienvidrietumu malu 30. maija rītā pūta spēcīgs ziemeļrietumu vējš, kas visvairāk skāra Vidzemes piekrasti, it īpaši Rīgu, kur līča krastā vējš sasniedzis vētras spēku. Daugavgrīvā 24,4 m/s.<ref>[http://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/207665616767823872 @VSIA_LVGMC], LVGMC, twitter.com, {{dat|2012|5|30|SK}}</ref> Rīgā stiprais vējš radīja daudzus postījumus, nogāžot kokus, nolaužot to zarus, kā arī saraujot elektrības un transporta vadus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/423594-specigais_vejs_riga_rada_postijumus Spēcīgais vējš Rīgā rada postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120601221350/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/423594-specigais_vejs_riga_rada_postijumus |date={{dat|2012|06|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]] — naktī un dienas pirmajā pusē, Latvijai no dienvidiem pāri virzījās ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenus, bet centrālajos rajonos stiprus un ilgstošus nokrišņus. Vienīgi Baltijas jūras pašā piekrastē un Latgales austrumos nelija.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425068-bridina_par_stipru_ilgstosu_lietu_un_perkona_negaisu Brīdina par stipru, ilgstošu lietu un pērkona negaisu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120613203215/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425068-bridina_par_stipru_ilgstosu_lietu_un_perkona_negaisu |date={{dat|2012|06|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|11|SK}}</ref> Visstiprāk lija Vidzemē, kur nokrišņu daudzums vietām pārsniedza 30 mm, kas atbilst gandrīz pusei no visa mēneša normas. Kopējais lietus daudzums Valkā bija 30 mm, Skrīveros — 33 mm. Savukārt Dobelē nokrišņu daudzums bija 16 mm, Rīgas centrā — 14 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425233-pirmdien_vidzeme_nolijusi_teju_puse_menesa_normas Pirmdien Vidzemē nolijusi teju puse mēneša normas.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120613210552/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425233-pirmdien_vidzeme_nolijusi_teju_puse_menesa_normas |date={{dat|2012|06|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|11|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]] — saulainā un siltā laika ietekmē turpinājās ūdens temperatūras paaugstināšanās upēs un ezeros, dažviet ūdens iesilis līdz +21 grādam. Augstākā ūdens temperatūra, +21,7 °C, tika konstatēta Mūsā pie Bauskas. Ventā pie Kuldīgas ūdens bija +21 grādu silts. Vairumā upju un ezeru ūdens temperatūra bija +17 līdz +20 grādu, bet Gaujā, kā arī dažās citās Vidzemes un Kurzemes upēs — no +12 līdz +16 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425621-udens_dazas_upes_iesilis_lidz_21_gradam Ūdens dažās upēs iesilis līdz +21 grādam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120617042253/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425621-udens_dazas_upes_iesilis_lidz_21_gradam |date={{dat|2012|06|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — nakts otrajā pusē un agrā rītā negaisa mākonis, kas aptvēra lielu daļu Latgales, nesa intensīvu zibeņošanu un lietu, vietām stipras lietusgāzes. Simts vietās Latgalē, galvenokārt Krāslavas un Zilupes novadā, tika reģistrēti īslaicīgi elektroapgādes atslēgumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425734-latgale_plosijies_liels_perkona_negaiss Latgalē plosījies liels pērkona negaiss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120617042308/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425734-latgale_plosijies_liels_perkona_negaiss |date={{dat|2012|06|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|15|SK}}</ref> Pēcpusdienā cita negaisu zona tika novērotia Vidzemē un Latgalē.<ref>[http://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/213626593598390273 @VSIA_LVGMC], LVĢMC, twitter.com, {{dat|2012|6|15|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — naktī un no rīta Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta plašs atmosfēras fronte, kas valsts rietumu un centrālajos rajonos atnesa ļoti spēcīgu negaisu. Liela pērkona negaisa sistēma, kas aptvēr teju visu Latviju, no valsts centrālās daļas strauji pārvietojās uz austrumiem, pamazām zaudējot spēkus. Pērkona negaiss daudzviet nesa intensīvas lietusgāzes un vēja brāzmas, piemēram, Saldū tika reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 16 m/s. Rīta stundās elektroapgāde bija pārtrūkusi aptuveni diviem tūkstošiem mājsaimniecību Zemgalē. Milzīgais pērkona negaiss Latviju dažu stundu laikā sasniedza no Vācijas, kur vietām bija ne tikai stipras lietusgāzes, bet arī pamatīga vētra un krusa ar vairākus centimetrus lieliem graudiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426126-otrdien_putis_brazmains_vejs_negaisa_zona_pavajinas Otrdien pūtīs brāzmains vējš; negaisa zona pavājinās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120620080826/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426126-otrdien_putis_brazmains_vejs_negaisa_zona_pavajinas |date={{dat|2012|06|20||bez}} }}, tv,et.lv, {{dat|2012|6|19|SK}}</ref> Vaiņodes pagastā zibens spēriena dēļ aizdegās ēkas jumts.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426188-vainodes_pagasta_pec_zibens_speriena_aizdegas_ekas_jumts Vaiņodes pagastā pēc zibens spēriena aizdegas ēkas jumts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120805054733/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426188-vainodes_pagasta_pec_zibens_speriena_aizdegas_ekas_jumts |date={{dat|2012|08|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|19|SK}}</ref> * [[26. jūnijs]] — Latvijas dienvidu rajoniem pāri virzījās aktīva ciklona centrs, visā valstī atnesot lokālas un spēcīgas lietusgāzes. Vējainā laikā dēļ Latvijā tika lauzti koki. Koki lūza visā Latvijā, taču ārpus pilsētu teritorijām.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427079-veja_brazmas_lauzusas_kokus Vēja brāzmas lauzušas kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120629202226/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427079-veja_brazmas_lauzusas_kokus |date={{dat|2012|06|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|27|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]] — Kurzemes dienvidos un Zemgalē aktīvi veidojās spēcīgas un lokālas nokrišņu zonas, kas virzījās dienvidaustrumu virzienā, Lietuvas teritorijā. Tika novērots arī negaiss. * [[29. jūnijs]] — no rīta daudzviet tika novērota bieza migla. Rīgā redzamība 6 no rīta saruka līdz 100 metriem. * [[30. jūnijs]] — pirmo reizi 2012. gada vasarā gaisa temperatūra vietām Latvijā paaugstinājās virs +25 grādiem (Kurzemes dienvidrietumos — Nīcā un Rucavā).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427515-pirmo_reizi_sovasar_temperatura_pakapjas_virs_25_gradiem Pirmo reizi šovasar temperatūra pakāpjas virs +25 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120704045054/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427515-pirmo_reizi_sovasar_temperatura_pakapjas_virs_25_gradiem |date={{dat|2012|07|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|30|SK}}</ref><ref group="P">Maijā gaiss iesila pat līdz nepilniem +29 grādiem (22. maijs, Rucava), tomēr maijs tiek uzskatīts par pavasara mēnesi.</ref> === Jūlijs === [[Attēls:Mākonis Rīgā 03.07.2012.JPG|thumb|200px|Mākonis virs Rīgas {{dat|2012|07|03||bez}}]] * [[3. jūlijs]] — tika reģistrēta otra mēneša zemākā gaisa temperatūra Latvijā. Mērsragā gaiss atdzisa līdz +5,7 °C.<ref name="Jānis Trallis, @meteozinas">[http://twitter.com/meteozinas/status/225423817001021441 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|18|SK}}</ref> Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,2 °C Stendē, līdz +12,1 °C Ventspilī.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=03&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 03/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Naktī Kurzemes rietumu un ziemeļu rajonos tika novērotas stipras un ilgstošas lietusgāzes. Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 40 mm, Rucavā — 20 mm, Liepājā — 18 mm.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/220770470348328960 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428052-sinoptiki_bridina_par_stipru_lietu Sinoptiķi brīdina par stipru lietu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708013723/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428052-sinoptiki_bridina_par_stipru_lietu |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|5|SK}}</ref> ** Vakarā Rēzeknē nolija ļoti spēcīga lietusgāze, pilsētas ielās izraisot īslaicīgus plūdus.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/lietusgazes-rezekne-appludina-vairakas-ielas.d?id=42489910 Lietusgāzes Rēzeknē appludina vairākas ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120712060445/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/lietusgazes-rezekne-appludina-vairakas-ielas.d?id=42489910 |date={{dat|2012|07|12||bez}} }}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]]: ** Visā Latvijā valdīja ļoti karsts un sutīgs laiks. Gaisa temperatūra daudzviet pakāpās virs +28 grādiem. Augstākā — līdz +31 grādam — tā tika reģistrēta Bauskas apkaimē, kā arī Nīcas un Rucavas novadā Kurzemes dienvidrietumos, Liepājā +31,3 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428304-karstuma_del_atras_palidzibas_izsaukumu_skaits_nav_kapis Karstuma dēļ ātrās palīdzības izsaukumu skaits nav kāpis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709041324/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428304-karstuma_del_atras_palidzibas_izsaukumu_skaits_nav_kapis |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> 13 no 43 Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām gaisa temperatūra paaugstinājās virs +30 grādiem, visaugstākā tā bija Siguldā, +33,1 °C. Arī Nīcā, Zariņos (pie Iecavas) un Muceniekos tā pakāpās virs +31 grādam un bija attiecīgi +31,8 °C, +31,2 °C un +31,0 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +29,7 °C (Imantā +32,1 °C). Liepājas lidostā [[rasas punkts]] sasniedza +23 grādus, kas ir Latvijā neparasti augsts rādītājs.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428280-karstakais_laiks_liepaja_austrumos_bridina_par_negaisu Karstākais laiks Liepājā; austrumos brīdina par negaisu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709050105/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428280-karstakais_laiks_liepaja_austrumos_bridina_par_negaisu |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> ** Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,3 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1970. gadā, bija +30,0 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221243714230693888 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā, posmā no Salaspils līdz Jēkabpilij, bet jo īpaši Aizkraukles, kā arī Siguldas apkārtnē izveidojās statiskas pērkona lietusgāzes. Lokāli negaisi izveidojās arī Kurzemes ziemeļu apkārtnē, pie Liepājas un virs Jūrmalas, kur vakarā stipri lija un krita krusa, bet vējš lauza kokus. Ziņas par vēja lauztiem kokiem tika saņemtas no Asariem un Mellužiem. Pērkona negaiss astoņos vakarā sasniedza Rīgas ziemeļrietumu daļu, bet postošas dabas stihijas galvaspilsētā netika novērotas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428313-negaiss_jurmala_lauzis_kokus Negaiss Jūrmalā lauzis kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053248/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428313-negaiss_jurmala_lauzis_kokus |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref><ref>[http://klab.lv/users/meteo_lv2/34574.html Mana meteo ikdiena - Meteo ikdiena 6.7.2012.], klab.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> Jūrmalā negaiss appludināja ielas un nodarīja postījumus elektrolīnijām. * [[7. jūlijs]]: ** Pirmo reizi 2012. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,7 °C. ** Augstākā ūdens temperatūra Latvijā 6. jūlija vakarā bija Liepājas ezerā, kur vakarā tā pārsniedza +26 grādus. Vairumā Latvijas upju un ezeru ūdens temperatūra 7. jūlijā no rīta bija +19, +23 grādi. Ūdens temperatūra jūras piekrastē bija +14, +20 grādu, tostarp +20 grādu Liepājas ostā, +18 grādu Ventspils ostā un +15 grādu Skultes ostā. Kolkā ūdens iesila līdz +19 grādiem, Rojā un Mērsragā ūdens temperatūra bija attiecīgi +14 un +17 grādu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428335-liepajas_ezera_udens_sasilis_lidz_26_gradiem Liepājas ezerā ūdens sasilis līdz +26 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709050110/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428335-liepajas_ezera_udens_sasilis_lidz_26_gradiem |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> ** Naktī, Baltijas jūras centrālajā daļā plosījās plašas, ilgstošas un ļoti intensīvas pērkona lietusgāzes. Tuvākā zona Latvijas teritorijai atradās aptuveni 30–50 km uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem no Kurzemes piekrastes, virs [[Sāmsala]]s un uz rietumiem, dienvidrietumiem no tās. ** Nakts Latvijā bija ļoti silta. Gaisa temperatūra bija +17, +21 grāda robežās. Vissiltākā tā bija Ķekavā, +21,1 °C. Rīgā naktī bija +19,6 °C (Teikā +20,7 °C, Imantā +21,2 °C). Dienā Latvijā valdīja stiprs karstums, pēcpusdienā termometra stabiņš daudzviet sasniedza +27, +32 grādus, bet atsevišķās vietās pat +33 grādu atzīmi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428321-sinoptiki_bridina_par_stipru_karstumu_un_lietusgazem Sinoptiķi brīdina par stipru karstumu un lietusgāzēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708230141/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428321-sinoptiki_bridina_par_stipru_karstumu_un_lietusgazem |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> [[LVĢMC]] novērojumu tīklā visaugstākā temperatūra tika reģistrēta Rīgā, +32,0 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221840700868800512 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> Rīgas lidostā gaiss iesila līdz +31,6 °C (Teikā +31,3 °C, Imantā +33,6 °C). 19 no 43 LVC novērojumu stacijām gaisa temperatūra pakāpās virs +30 grādiem (13 no 43 virs +31 grādam). Visaugstākā tā bija Siguldā, kur gaiss sakarsa līdz +34,8 °C (!). Muceniekos, Apšupē (netālu no Jelgavas) un Zariņos (pie Iecavas) attiecīgi +32,6 °C, +32,3 °C un +31,8 °C. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,6 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 2006. gadā, bija +31,2 °C. Arī Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 7. jūlija maksimums: +32,0 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1973. un 2006. gadā, bija +31,2 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120828180205/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 |date={{dat|2012|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> ** Dienā pāri Kurzemei, bet vēlā pēcpusdienā arī Zemgales un Vidzemes rietumu rajoniem pāri virzījās ļoti stipras pērkona lietusgāzes, kuras pavadīja spēcīgas vēja brāzmas. Pēc negaisa elektroapgāde bija traucēta Saldū, Tukumā, Talsos, kā arī Aizputē un Priekulē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428355-saldu_plosijusies_vetra_ir_elektribas_atslegumi Saldū plosījusies vētra, ir elektrības atslēgumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708230153/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428355-saldu_plosijusies_vetra_ir_elektribas_atslegumi |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> Saldus meteoroloģisko novērojumu stacija tika fiksēja 25 m/s spēcīgas vēja brāzmas, divās stundās šeit nolija 37 mm (42 mm) lietus jeb aptuveni puse mēneša normas. Negaiss postījumus radīja arī Dobeles apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428361-svetdien_latvija_turpinas_plosities_negaisi Svētdien Latvijā turpinās plosīties negaisi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709141530/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428361-svetdien_latvija_turpinas_plosities_negaisi |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/kurzemi-un-zemgali-skar-specigas-lietusgazes-negaiss-latvija-plosisies-ari-svetdien.d?id=42492670 Kurzemi un Zemgali skar spēcīgas lietusgāzes; negaiss Latvijā plosīsies arī svētdien], delfi.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/saldu-negaisa-laika-bijusi-vetra-liidz-vakaram-stihijas-iespejam.a12722/ Saldū negaisa laikā bijusi vētra, līdz vakaram stihijas iespējamas arī citviet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120710004115/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/saldu-negaisa-laika-bijusi-vetra-liidz-vakaram-stihijas-iespejam.a12722 |date={{dat|2012|07|10||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> Pēc negaisa temperatūra pazeminājās par vairāk kā 10 grādiem. Uz austrumiem no iedomātas līnijas starp Valku un Neretu, visu dienu laiks saglabājās skaidrs un karsts. * [[8. jūlijs]]: ** Nakts Latvijā bija silta. Gaisa temperatūra bija +16, +20 grāda robežās. Vissiltākā tā bija Strenčos, +20,1 °C. Dienā gaisa temperatūra Latvijā bija no +18, +20 grādiem Kurzemē, līdz +29, +31 grādam Latgalē. LVC novērojumu tīklā visaugstākā temperatūra bija Daugavpilī, +31,3 °C. ** Dienā stipras pērkona lietusgāzes tika novērotas Latgales ziemeļu un austrumu daļā, Balvu, Rēzeknes, Ludzas, vēlāk Kārsavas un Ciblas novados. Bez elektrības palika vairākas mājsaimniecības, ap plkst. 15 avārijas atslēgumi bija reģistrēti 198 vietās. Latgalē — Balvu, Viļakas, Baltinavas un Bērzpils apkārtnē bija reģistrēti 177 atslēgumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/428412-pec_negaisa_vairakam_majsaimniecibam_latgale_nav_elektribas Pēc negaisa vairākām mājsaimniecībām Latgalē nav elektrības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120718184831/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/428412-pec_negaisa_vairakam_majsaimniecibam_latgale_nav_elektribas |date={{dat|2012|07|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — no rīta plašs negaiss virzījās pāri Latgalei, bet pēcpusdienā un vakarā lokāli negaisi tika novēroti Kurzemē un valsts centrālajos rajonos. Jelgavas pievārtē negaisa laikā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s (LVC Vircavas stacijā) un lokāls stiprs lietus.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/222338255369150464 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|9|SK}}</ref> Vakarā valsts centrālajiem rajoniem, arī Rīgai, pāri virzījās spēcīgs pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm. Vēlāk negaiss turpināja savu virzību pāri Vidzemei, ziemeļaustrumu virzienā un pēc plkst. 1 jau 10. jūlijā, atstāja Latvijas teritoriju. Cits negaiss vēl turpināja virzību pāri Zemgales un Vidzemes austrumu daļai. * [[10. jūlijs]] — dienā pāri valsts centrālajiem rajoniem, tostarp Zemgali un Vidzemi, virzījās vairāki nelieli negaisi, vietām atnesot ļoti stipras lietusgāzes un pat krusu.<ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/306/aktuala-situacija-nedela-lidz-15712 Aktuālā situācija (nedēļa līdz 15.7.12.)], meteolapa.lv</ref> * [[12. jūlijs]] — naktī pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, Kurzemei un Valsts centrālajiem rajoniem atnesot mērenu lietu. Kurzemes dienvidu daļā arī nelielu negaisu. Dienā Kurzemā, Vidzemē un Zemgales austrumu rajonos aktīvi veidojās lokālas lietusgāzes un negaisi. Vakarā šie negaisi saplūda, izveidojot plašas stipru nokrišņu zonas, kas pārvietojās ziemeļrietumu virzienā. Stiprākie nokrišņi virzījās pāri Kurzemes austrumu novadiem un Vidzemei.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428935-lidz_naktij_turpinasies_perkona_lietusgazes_rit_atkal_lis Līdz naktij turpināsies pērkona lietusgāzes, rīt atkal līs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715051646/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428935-lidz_naktij_turpinasies_perkona_lietusgazes_rit_atkal_lis |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|12|SK}}</ref> Priekuļos un Rūjienā nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza attiecīgi 35 un 42 milimetrus. Mazāk lija Kurzemes rietumos un Latgalē. * [[13. jūlijs]]: ** Naktī pāri Kurzemei virzījās stipru nokrišņu zonas. Kopumā nokrišņu daudzums diennaktī kopš 12. jūlija rīta, Rucavā bija 21 mm, Valkā 26, Priekuļos 35, Rūjienā 42 mm, bet Daugavpilī, Liepājā un Rīgā tikai 3 mm.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/223674699866050560 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref> ** Ap plkst. 14.20, Kolkas ragā tika novērots virpuļviesulis, jeb ūdens stabs, kas izveidojās Rīgas līča pusē un ilga aptuveni 5—6 minūtes.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/kolka-noverots-iespaidigs-tornado-video.d?id=42508374 Video: Kolkā novērots iespaidīgs tornado]{{Novecojusi saite}}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429071-pie_kolkas_noverots_virpulviesulis Pie Kolkas novērots virpuļviesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715173623/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429071-pie_kolkas_noverots_virpulviesulis |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref><ref>[http://www.dundaga.lv/kolka/?p=1525 Vai Neptūns jau nāk?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906080613/http://www.dundaga.lv/kolka/?p=1525 |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, dundaga.lv, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref> * [[14. jūlijs]] — no rīta Zemgalā un Vidzemē tika novērots pērkona negaiss un stipras lietusgāzes. Rīgai negaiss pagāja garām gar austrumu pusi. * [[15. jūlijs]] — Baltijas jūras dienvidos izveidojās ciklons, kura centrs pārvietojās uz ziemeļaustrumiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429115-tuvakaja_diennakti_iespejami_nelieli_veja_postijumi Tuvākajā diennaktī iespējami nelieli vēja postījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717024721/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429115-tuvakaja_diennakti_iespejami_nelieli_veja_postijumi |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|14|SK}}</ref> Ciklona ietekmē Latvijā pastiprinājās vējš un naktī valsti šķērsoja ar ciklonu saistīta atmosfēras fronte, atnesot lietu. Naktī un no rīta daudzviet Latvijā pūta spēcīgs vējš un plosījās negaiss. Daudzviet Kurzemē un valsts ziemeļaustrumu daļā stipri lija. Vismazāk nokrišņu bija Rīgā un Zemgalē. Visstiprāk vējš pūta piekrastes rajonos, Kurzemē brāzmās sasniedzot ātrumu līdz 25 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429157-brazmains_vejs_gaidams_ari_pirmdien Brāzmains vējš gaidāms arī pirmdien] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120718055156/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429157-brazmains_vejs_gaidams_ari_pirmdien |date={{dat|2012|07|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|15|SK}}</ref> Liepājas pusē lūza vairāki koki, taču būtiski postījumi netika nodarīti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429127-liepaja_vejs_lauzis_kokus Liepājā vējš lauzis kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120720081711/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429127-liepaja_vejs_lauzis_kokus |date={{dat|2012|07|20||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|15|SK}}</ref> Negaisa dēļ Rēzeknē, Balvos, Alūksnē un Gulbenē no rīta bija īslaicīgi elektroapgādes traucējumi. * [[17. jūlijs|17.]]—[[18. jūlijs]] — visā Latvijā tika novērotas lokālas, dažāda stipruma lietusgāzes un atsevišķās vietās arī retas zibens izlādes. [[18. jūlijs|18. jūlijā]] šie nokrišņ tika novēroti galvenokārt Kurzemē un valsts centrālajos rajonos. * [[18. jūlijs]] — tika novērota vēsa nakts. Ventspils lidostā gaiss atdzisa līdz +6 °C.<ref name="Jānis Trallis, @meteozinas"/> * [[20. jūlijs]] — Naktī un pa dienu daudzviet dienvidu rajonos tika novērots ļoti ilgstošs lietus. Visstiprāk naktī lija Latvijas dienvidos, nokrišņu daudzums 39 mm Dagdā un Skrīveros, Piedrujā 31 mm, Dobelē 26 mm. Rīgā tikai 0,8 mm.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/226206376773423104 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|20|SK}}</ref> Kopējais nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 53 mm, Daugavpilī 32 mm, Dobelē 29 mm.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=20&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 20/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> Salacgrīvā skaidras debesis.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/226341731749212160 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — vakarā Ventspils novada Jūrkalnē tika novēroti vairāki nelieli virpuļviesuļi. Daži viesuļi sniedzās līdz zemei vai ūdens virsmai, citi — ne. Meteoroloģiskā radara dati apliecina, ka sestdienas vakarā Jūrkalnes apkaimē bija [[gubu lietusmākoņi]], kas varēja izraisīt virpuļvētras. Ūdens temperatūra jūrā bija aptuveni +18 grādu, bet pusotra kilometra augstumā gaisa temperatūra nesasniedza +5 grādus. Šādi temperatūras kontrasti ir faktors, kas veicina viesuļu veidošanos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429918-vakar_jurkalne_noverotas_vairakas_virpulvetras Vakar Jūrkalnē novērotas vairākas virpuļvētras] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120724175308/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429918-vakar_jurkalne_noverotas_vairakas_virpulvetras |date={{dat|2012|07|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra Latvijā. Daugavpilī gaiss atdzisa līdz +5,5 °C. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,2 °C Rēzeknē, līdz +16,5 °C Ventspilī.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=23&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 23/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> * [[25. jūlijs|25.]]—[[29. jūlijs]] — lielākajā valsts daļā sākās 2012. gada otrais karstuma vilnis.<ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/322/tuvojas-otrais-karstuma-vilnis-noverojumi-nedelas-gaita Tuvojas otrais karstuma vilnis (novērojumi nedēļas gaitā)], meteolapa.lv</ref> Tas ilga no 25. līdz 29. jūlijam (Latgalē līdz 30. jūlijam) ar kulmināciju 28. un 29. jūlijā. * [[26. jūlijs]] — gaisa temperatūra Latvijā bija vidēji +24, +29 grādi. Visaugstākā tā bija Jelgavā, Bauskā un Dobelē, attiecīgi +30,1 °C, +29,3 °C un +28,9 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +28,4 °C, bet Ainažos tikai +23,7 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=26&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 26/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> LVC tīklā augstākā temperatūra bija Siguldas, Zariņu (pie Iecavas) un Dalbes (starp Jelgavu un Olaini) stacijās, attiecīgi +31,7 °C, +30,5 °C un +30,0 °C. * [[27. jūlijs]] — visā Latvijā valdīja skaidrs un karsts laiks. Nelielas, lokālas lietusgāzes pēcpusdienā skāra tikai Latgali. Pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +27, +29 grādiem, vēsāks laiks bija tikai piekrastē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430660-sestdien_bus_vel_par_daziem_gradiem_karstaks_laiks Sestdien būs vēl par dažiem grādiem karstāks laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120730121449/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430660-sestdien_bus_vel_par_daziem_gradiem_karstaks_laiks |date={{dat|2012|07|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|27|SK}}</ref> Karstākais laiks bija Bauskā, Zīlānos un Daugavpilī, +29,2 °C, +29,1 °C un +29,0 °C. Vēsāks bija Rīgā, +25,8 °C, bet visvēsākais laiks bija jūras piekrastē, Ventspilī un Kolkā attiecīgi +22,2 °C un +22,4 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=27&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 27/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> LVC tīklā augstākā temperatūra tika reģistrēta Siguldā un Zariņos, +30,4 °C un +30,3 °C, kā arī Stalbē un Daugavpilī, +29,3 °C. Savukārt Lilastē, no Rīgas līča nākamais vēsais gaiss, neļāva temperatūrai pakāpties augstāk par +24,3 °C un tā bija tīklā zemākā temperatūra. * [[28. jūlijs|28.]]—[[29. jūlijs]] — nedēļas nogalē virs Latvijas atradās ciklona siltais sektors, un, pūšot lēniem dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, kopumā 17 novērojumu stacijās tika pārspēti līdzšinējie 28. un 29. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Dienas gaitā daudzviet gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem, un teritoriāli visaugstākās gaisa temperatūras tika novērotas svētdien '''Daugavgrīvā''' — '''+33,7 °C''' — kā arī Bauskā un Dobelē — +33,6 °C. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra dienas laikā pieturējās Kolkā, kur tā nepārsniedza +24, +25 grādus. Spēcīgajā karstumā Latviju no rietumiem sasniedza mākoņu zonas, kas Latvijas rietumu daļā nesa spēcīgus negaisus. 28. jūlijā galvenās mākoņu zonas skāra jūras piekrastes rajonus, kur negaisu laikā tika novērotas intensīvas lietusgāzes, kā arī krasas vēja brāzmas, kuru spēks Pāvilostā sasniedza pat 25 m/s. Savukārt 29. jūlijā intensīvas pērkona lietusgāzes aptvēra jau visu Latvijas rietumu daļu. Zem negaisa mākoņiem daudzviet tika novērotas krasas vēja brāzmas 15–20 m/s, savukārt Rucavā negaisa laikā tika reģistrēti pat 24 m/s, bet Daugavgrīvā — 23 m/s.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-un-29-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperatur?id=166&cid=100 28. un 29. jūlijā daudzviet Latvijā pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120810052702/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-un-29-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperatur?id=166&cid=100 |date={{dat|2012|08|10||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/324/aktuala-situacija-nedela-lidz-29712 Aktuālā situācija (nedēļa līdz 29.7.12.)], meteolapa.lv</ref><ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2012-gada-julija-3-dekade?id=168&cid=100 Laika apstākļi 2012. gada jūlija 3.dekādē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120809004908/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2012-gada-julija-3-dekade?id=168&cid=100 |date={{dat|2012|08|09||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|8|1|SK}}</ref> * [[28. jūlijs]]: ** Virs Latvijas atradās ciklona siltais sektors, un, pūšot lēniem dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, dienas gaitā daudzviet gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem, turklāt 13 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti arī līdzšinējie 28. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Teritoriāli augstākā gaisa temperatūra, +33,1 °C, tika novērota Rīgā Daugavgrīvas novērojumu stacijā, savukārt viszemākā gaisa temperatūra dienas laikā pieturējās Kolkā, kur tā bija +24,4 °C. No citām LVĢMC novērojumu stacijām augstākā gaisa temperatūra bija Pāvilostā, +32,7 °C, kurai sekoja Bauska un Dobele ar +32,6 °C, kā arī Skulte un Ventspils ar +32,4 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=28&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 28/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/daudzviet-latvija-piedziivots-karstakais-28.-julijs-meteorologji.a13228/ Daudzviet Latvijā piedzīvots karstākais 28. jūlijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120730072603/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/daudzviet-latvija-piedziivots-karstakais-28.-julijs-meteorologji.a13228/ |date={{dat|2012|07|30||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|7|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +32,0 °C (Imantā +34,9 °C, Teikā +32,2 °C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430753-13_vietas_latvija_parsniegti_gaisa_temperaturas_rekordi 13 vietās Latvijā pārsniegti gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120731231858/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430753-13_vietas_latvija_parsniegti_gaisa_temperaturas_rekordi |date={{dat|2012|07|31||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|28|SK}}</ref> Visās 36 LVC novērojumu stacijās gaisa temperatūra bija virs +30 grādiem un visaugstākā tā bija Siguldas un Zariņu stacijās, attiecīgi +35,3 °C un +34,1 °C. Tālāk sekoja Apšupe, Mucenieki un Lāči, +33,3 °C. Vēsākais bija Ludzā, +30,0 °C. ** Lai gan lielākajā Latvijas daļā diena bija saulaina un aizritēja bez nokrišņiem, pēcpusdienas un vakara stundās pāri Baltijas jūras akvatorijai virzījās gubu mākoņu zona, kas jūras piekrastes rajonos atnesa spēcīgus negaisus. Negaisu laikā tika novērotas intensīvas lietusgāzes, kā arī krasas vēja brāzmas, kuru spēks Pāvilostā sasniedza pat 25 m/s.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperaturas-rek?id=166&cid=100 28. jūlijā daudzviet Latvijā pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624183154/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperaturas-rek?id=166&cid=100 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|7|29|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]]: ** Pēc karstākās dienas pēdējo divu gadu laikā nakts uz svētdienu bija viena no siltākajām naktīm Latvijas vēsturē. Vēl trijos naktī gaisa temperatūra saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem valsts lielākajā daļā bija +21, +25 grādi, vien Madonā +19 grādu, bet Rīgas centrā pat +26 grādi. Sešos rītā gaisa temperatūra bija no +17,2 grādiem Madonā un +18,9 grādiem Dobelē līdz +23,6 grādiem Saulkrastu apkaimē un +23,8 grādiem Rīgas centrā.<ref>[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/piedzivota-viena-no-siltakajam-naktim-latvijas-vesture.d?id=42545940 Piedzīvota viena no siltākajām naktīm Latvijas vēsturē], delfi.lv, {{dat|2012|7|29|SK}}</ref> Naktī LVC novērojumu tīklā minimālā gaisa temperatūra bija no +18,6 °C Nicā, līdz +23,3 °C Saulkalnē, kā arī +23,2 °C Jūrmalā un Duntē. [[Rīgas lidosta]]s meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +22,4 °C, kas ir trešā siltākā nakts. Vēl siltākas naktis bija vien [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gada]] 1. augustā un 31. jūlijā, kad temperatūra bija +22,6 un +22,5 grādi. ** Rīgā tika novērota uz to brīdi trešā siltākā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +23,4 °C. ** Visaugstākā gaisa temperatūra bija Daugavgrīvā, +33,7 °C. Karstuma rekordi tika pārspēti desmit novērojumu stacijās visā Latvijā. Karsts bijis arī Dobelē un Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpies līdz +33,6 °C. Maksimālā gaisa temperatūra par 0,1 grādu tika pārspēta arī Rīgā. Karstuma rekordu izdevās pārspēt arī Ainažos, Zīlānos, Skrīveros, Alūksnē, Rēzeknē, Daugavpilī, Priekuļos un Skultē.<ref name="tvnet.lv">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430850-vakar_viskarstak_bijis_daugavgriva_plus_337_gradi Vakar viskarstāk bijis Daugavgrīvā - plus 33,7 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120731074846/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430850-vakar_viskarstak_bijis_daugavgriva_plus_337_gradi |date={{dat|2012|07|31||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> 16 no 22 LVĢMC novērojumu stacijām gaisa temperatūra pārsniedza +31 grādu. Augstākā tā bija Bauskā Dobelē un Rīgā, kur tā pakāpās attiecīgi līdz +33,6 °C, +33,6 °C un +33,4 °C. avukārt Kolkā tā bija tikai +25,1 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=29&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 29/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> LVC novērojumu tīklā visās stacijās gaisa temperatūra bija virs +31 grādam (izņemot Popi, kur bija 27,4 °C). +35 grādi tika pārsniegti divās, +34 divās, +33 divpadsmit, +32 arī divpadsmit un +31 septiņās stacijās. Viskarstākais bija '''Siguldā''', Zariņos, Muceniekos un Lilastē, attiecīgi '''+35,5 °C''', +35,4 °C, +34,3 °C un +34,0 °C. ** Vakarā Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja pērkona negaisu sistēma, kas nesa vētru un radīja plašus postījumus. Pēc astoņiem vakarā vētras fronte sasniedza Kurzemes ziemeļu daļu un Zemgales rietumus. Tūkstošiem mājsaimniecību palika bez elektroapgādes. Liepājā un Saldū tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 18 m/s, Rucavā — līdz 24 m/s. Arī Dobeles apkaimē tika fiksētas brāzmas līdz 22 m/s. Visticamāk, vietām bija arī stiprākas brāzmas. No daudzām vietām Kurzemē, tostarp Kuldīgas, Dundagas un Rojas novada, tika saņemtas ziņas par lielu krusu, kuras graudu diametrs sasniedza pat 4 cm. Iespējams, bijuši arī virpuļviesuļi. Pēc desmitiem vakarā avārijas atslēgumi Latvijas elektrolīnijās bija reģistrēti aptuveni 1000 vietās, un gandrīz visi no tiem Kurzemē. Stundu iepriekš valstī kopumā bija vairāk nekā 1200 bojājumu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430817-vetra_kurzeme_nes_plasus_postijumus Vētra Kurzemē nes plašus postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120731061258/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430817-vetra_kurzeme_nes_plasus_postijumus |date={{dat|2012|07|31||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|29|SK}}</ref> Vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī.<ref name="tvnet.lv"/> Negaisa laikā, Kurzemē un citviet Latvijā, smagas galvas traumas guva divi cilvēki, kuri vēlāk slimnīcā mira.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/430897-pec_negaisa_laika_gutam_traumam_mirusi_divi_cilveki Pēc negaisa laikā gūtām traumām miruši divi cilvēki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120801014647/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/430897-pec_negaisa_laika_gutam_traumam_mirusi_divi_cilveki |date={{dat|2012|08|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]]: ** Rīgā tika novērota trešā un gada pēdējā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,6 °C. ** Kopumā Latvijā karstums jau bija atkāpies, vienīgi Latgalē gaiss iesila līdz +27, +29 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra bija Daugavpilī, Rēzeknē un Alūksnē, attiecīgi +29,3 °C, +28,0 °C un +27,9 °C. Valsts centrālos rajonus un vēlāk arī Vidzemes ziemeļu un rietumu daļu no dienvidiem sasniedza spēcīgs negaiss. Īpaši stiprs lietus tika novērots Rīgā, kā arī Rūjienas un Alojas apkārtnē. Rīgā stipro lietusgāžu dēļ tika traucēta trolejbusu satiksme.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/430916-riga_stipra_lietus_del_trauceta_trolejbusu_satiksme Rīgā stiprā lietus dēļ traucēta trolejbusu satiksme]{{Novecojusi saite}}, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> Vēlāk vakarā stiprs pērkona negaiss virzījās pāri Latgalei un Vidzemes austrumu daļai. Nokrišņi netika novēroti vienīgi Latgales austrumu daļā. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rīgā un Skultē, 34 un 24,5 mm, vietām citviet Rīgā nokrišņu daudzums bija vēl par 5–15 mm lielāks.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/230132361013121024 Jānis Trallis, @meteolapa], twitter.com, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> Spēcīga negaisa laikā Daugavpilī tika gāzti koki un appludinātas ielas.<ref>[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/specigs-negaiss-daugavpili-gaz-kokus-un-appludina-ielas.d?id=42551438 Spēcīgs negaiss Daugavpilī gāž kokus un appludina ielas], aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|31|SK}}</ref> === Augusts === Vidējā gaisa temperatūra Latvijā augustā bijusi +15,9 °C, līdz ar to tas kļuva par 21. gadsimta visaukstāko augustu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434748-aizvadits_gadsimta_aukstakais_augusts Aizvadīts gadsimta aukstākais augusts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906024809/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434748-aizvadits_gadsimta_aukstakais_augusts |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref><ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/-parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvi?id=187&cid=100 Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada augustā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120922062402/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/-parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvi?id=187&cid=100 |date={{dat|2012|09|22||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> * [[2. augusts]] — vēsa nakts. Gaisa temperatūra caurmērā Latvijā bija +6, +13 grādu robežās. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Mērsraga, Zosēnu un Jelgavas novērojumu stacijās, attiecīgi +6,2 °C, +6,8 °C un +7,1 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=08&day=02&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 02/08/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> * [[3. augusts]] — vakarā pāri valsts rietumu un centrālajiem rajoniem, bet naktī uz 4. augustu, pāri pārējai Latvijai virzījās spēcīga negaisu sistēma, atnesot stipras lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431381-lidz_naktij_daudzviet_gaidamas_perkona_lietusgazes Līdz naktij daudzviet gaidāmas pērkona lietusgāzes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120804211527/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431381-lidz_naktij_daudzviet_gaidamas_perkona_lietusgazes |date={{dat|2012|08|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|3|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/piektdienas-vakara-vietam-zemgale-pamatigi-plosijies-negaiss.d?id=42564664 Piektdienas vakarā vietām Zemgalē pamatīgi plosījies negaiss], delfi.lv, {{dat|2012|8|3|SK}}</ref> Visstiprāk negaiss plosījās [[3. augusts|3. augusta]] vakarā [[Zemgale]]s rietumu daļā, tostarp [[Dobele|Dobelē]] atnesot 29 mm nokrišņu un 19 m/s stipras vēja brāzmas. * [[6. augusts]] — vakarā daļu Kurzemes, Zemgali, valsts centrālos rajonus un Vidzemes rietumu daļu sasniedza no Lietuvas un Polijas nākoša plaša negaisu sistēma, kas īpaši Kurzemes ziemeļrietumu, dienvidu daļai un Rīgas apkārtnei atnesa ļoti stipru negaisu un lietusgāzes. Daudzviet citur Latvijā mēreni lija. Netika saņemtas ziņas par lielu krusu vai ļoti stipru vētru, tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 21 m/s, šāds vēja ātrums tika novērots uzņēmuma LVC meteostacijā pie Apšupes krustojuma, kā arī Jelgavas apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431588-latviju_negaiss_saudzejis_lietuva_plasi_postijumi Latviju negaiss saudzējis; Lietuvā plaši postījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120808232003/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431588-latviju_negaiss_saudzejis_lietuva_plasi_postijumi |date={{dat|2012|08|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|6|SK}}</ref> Rīgai trāpīja aktīva negaisa šūna, kas atnesa īpaši stipru lietusgāzi un zibeņošanu.<ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/08/6-augusts-gaigam-specigus-negaisus.html 6. augusts, gaidam spēcigus negaisus], catchstorm.blogspot.co.uk</ref> Pērkona negaisa laikā Daugavgrīvā vēja brāzmas īslaicīgi sasniedza 20 m/s, Rīgas centrā 16 m/s.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/232568718578839552 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com</ref> Šī paša negaisa laikā, ap plkst. 19.30 Lietuvas piejūras pilsētā Klaipēdā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 32 metriem sekundē (m/s), ostas akvatorijā pat 42 m/s, taču, sasniedzot Latviju, negaisa spēks strauji mazinājās.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/negaiss-daudz-posta-latvija-nav-nodariijis-nolauzti-vien-dazhi-k.a13613/ Negaiss daudz posta Latvijā nav nodarījis, nolauzti vien daži koki]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|8|6|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/klaipeda-plosiijusies-vetra-negaiss-sasniedz-latviju-zaudejis-sp.a13598/ Klaipēdā plosījusies vētra; negaiss sasniedz Latviju, zaudējis spēkus (papildināta)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120812072305/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/klaipeda-plosiijusies-vetra-negaiss-sasniedz-latviju-zaudejis-sp.a13598/ |date={{dat|2012|08|12||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|8|6|SK}}</ref> * [[7. augusts]] — dienas pirmajā pusē valsts centrālos un austrumu rajonus sasniedza plaša nokrišņu zona, atnesot mērenu un ilgstošu lietu. Kurzemē dienas pirmā puse pagāja bez ievērojamiem nokrišņiem. * [[8. augusts|8.]]—[[10. augusts]] — trīs dienu laikā nokrišņu daudzums [[Stende]]s novērojumu stacijā sasniedza 67,9 mm (34,8 mm, 22,1 mm un 11,0 mm). * [[10. augusts]] — naktī Kurzemes ziemeļu daļu skāra spēcīgas lietusgāzes.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431989-kurzeme_vietam_nolijusi_menesa_norma_igaunija_pirmas_salnas Kurzemē vietām nolijusi mēneša norma; Igaunijā pirmās salnas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120812002306/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431989-kurzeme_vietam_nolijusi_menesa_norma_igaunija_pirmas_salnas |date={{dat|2012|08|12||bez}} }}, {{dat|2012|8|10|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums Kolkā naktī sasniedza 68 mm, kas atbilst gandrīz visa augusta nokrišņu normai.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/432028-aizvaditaja_nakti_kolka_nolijusi_menesa_norma Aizvadītajā naktī Kolkā nolijusi mēneša norma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120812002321/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/432028-aizvaditaja_nakti_kolka_nolijusi_menesa_norma |date={{dat|2012|08|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|10|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/233816412894945280 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|8|10|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — virs Latvijas atradās ļoti auksta gaisa masa, tādēļ naktī, pūšot lēnam ziemeļaustrumu vējam un debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra daudzviet pazeminājās līdz +4 °C, 9 °C. Viszemākā temperatūra reģistrēta Zosēnos un Ainažos, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz atbilstoši +3,5 °C un +4,6 °C atzīmei. Trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi — Zosēni +3,5 °C (+3,7 °C 1959.), Priekuļi +5,2 °C (+6,8 °C 1950.) un Alūksne +5,8 °C (+6,5 °C 1995. gadā).<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/12-augusta-nakti-3-noverojumu-stacijas-uzstaditi-jauni-minimalas-gaisa?id=175&cid=100 12. augusta naktī 3 novērojumu stacijās uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121023214145/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/12-augusta-nakti-3-noverojumu-stacijas-uzstaditi-jauni-minimalas-gaisa?id=175&cid=100 |date={{dat|2012|10|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|8|12|SK}}</ref> [[Attēls:Virpulviesulius Riga Zolitude 28 08 2012.JPG|thumb|200px|Virpuļviesulis virs [[Zolitūde]]s Rīgā, 2012. gada 28. augustā]] * [[21. augusts]] — agrā rītā gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja līdz +2 grādiem, kas bija zemākā gaisa temperatūra Latvijā kopš jūnija sākuma. Salna tika konstatētas Daugavpils un Skrīveru novērojumu stacijā, kur zāles virskārtā temperatūra pazeminājās līdz −1, −2 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433079-salna_izvaditaja_nakti_bijusi_gan_latgale_gan_vidzeme Salna izvadītajā naktī bijusi gan Latgalē, gan Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120823234850/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433079-salna_izvaditaja_nakti_bijusi_gan_latgale_gan_vidzeme |date={{dat|2012|08|23||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|21|SK}}</ref> * [[27. augusts]]: ** Ap plkst. 13 Ziemeļvidzemē, Naukšēnu apkaimē tika novērota virpuļviesuļa veidošanās.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/vidzeme-noverots-virpuljviesulis-zemi-tas-nav-sasniedzis.a14295/ Vidzemē novērots virpuļviesulis; zemi tas nav sasniedzis]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/galleries/582/negaiss-ar-virpuli-28082012 Negaiss ar virpuli 27.08.2012], meteolapa.lv, {{dat|2012|8|27|SK}}</ref> ** Ap plkst. 13 Auces novada Vecauces pagastā zibens spēriena rezultātā gāja bojā kāds mežstrādnieks, viņa kolēģis guvis miesas bojājumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/433796-zibens_nosper_mezstradnieku_un_ievaino_vina_kolegi Zibens nosper mežstrādnieku un ievaino viņa kolēģi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120828214647/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/433796-zibens_nosper_mezstradnieku_un_ievaino_vina_kolegi |date={{dat|2012|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|27|SK}}</ref> Pēcpusdienā ap plkst. 16.45 Koknesē, Meža ielā, vairāk nekā 60 gadu vecā bērzā iespēra lodveida zibens. Koks tika pāršķelts uz pusēm, un tā šķēpeles tika izmētātas vairāku desmitu metru rādiusā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433896-koknese_iesper_lodveida_zibens Koknesē iesper lodveida zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120829233825/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433896-koknese_iesper_lodveida_zibens |date={{dat|2012|08|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref> * [[28. augusts]] — Rīgā, [[Zolitūde]]s apkaimē tika novērota neliela virpuļviesuļa veidošanās, kas ilga 4—5 minūtes.<ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/08/virpulis-no-mana-loga-28082012.html Virpulis no mana loga ! 28.08.2012], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/galleries/583/mazs-virpulitis-no-mana-loga-28082012 Mazs virpulītis no mana loga :) 28.08.2012,], meteolapa.lv, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref> === Septembris === * [[6. septembris]] — septiņos ceturtdienas rītā augstākā ūdens temperatūra tika konstatēta [[Liepājas ezers|Liepājas ezerā]] un Skultes ostā — attiecīgi +18,5 un +18,7 grādi. Ventspils ostā tobrīd bija +16,5 grādus silts ūdens, bet Kolkā, Rojā, Mērsragā un Salacgrīvā — aptuveni +15 grādu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434968-udens_temperatura_vietam_vel_ir_18_gradu Ūdens temperatūra vietām vēl ir +18 grādu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120910044725/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434968-udens_temperatura_vietam_vel_ir_18_gradu |date={{dat|2012|09|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|6|SK}}</ref> * [[8. septembris]]: ** Pāri Latvijai virzījās vairākas nokrišņu zonas, daudzviet atnesot spēcīgas lietusgāzes. Tika novērota pat krusa un vētra.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435276-daudzviet_lis_piekraste_plosisies_vejs Daudzviet līs, piekrastē plosīsies vējš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120911045658/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435276-daudzviet_lis_piekraste_plosisies_vejs |date={{dat|2012|09|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref><ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/09/8-septembris-rudenigi-negaisi-dazviet.html 8. septembris: Rudenīgi negaisi dažviet Latvijā], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref> ** Vakarā un naktī Kolkā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 21 m/s, Ainažos — 22 m/s, Ventspils ostā — 24 m/s. Rīgas centrā 17 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435309-stiprais_vejs_nakti_lielus_postijumus_nav_nodarijis Stiprais vējš naktī lielus postījumus nav nodarījis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120912074101/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435309-stiprais_vejs_nakti_lielus_postijumus_nav_nodarijis |date={{dat|2012|09|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|9|SK}}</ref> Vēja dēļ pāris tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības, galvenokārt Limbažu un Salacgrīvas novadā.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/244516510008242176 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435291-lielakie_veja_postijumi_konstateti_limbazu_un_salacgrivas_novada Lielākie vēja postījumi konstatēti Limbažu un Salacgrīvas novadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120912074253/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435291-lielakie_veja_postijumi_konstateti_limbazu_un_salacgrivas_novada |date={{dat|2012|09|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref> * [[10. septembris]] — naktī gaiss Latvijā atdzisa līdz +3, +8 grādiem. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, +2,5 °C. * [[11. septembris]] — Latviju sasniedza ļoti siltas gaisa masas. Daļā Kurzemes un Zemgales gaisa temperatūra pakāpās līdz +25 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435649-otrdien_dazviet_ir_25_gradus_silts_tikpat_silts_bus_ari_rit Otrdien dažviet ir +25 grādus silts; tikpat silts būs arī rīt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120914014151/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435649-otrdien_dazviet_ir_25_gradus_silts_tikpat_silts_bus_ari_rit |date={{dat|2012|09|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|11|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/245496243952951296 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|9|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +25,3 °C, savukārt Dobelē un Stendē bija +25,0 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=09&day=11&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 11/09/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> * [[12. septembris]] — Dienā Latgalē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24, +25 grādiem. Pēcpusdienā četrās pilsētās — Daugavpilī, Gulbenē, Jēkabpilī un Rēzeknē — tika pārspēts līdzšinējais 12. septembra siltuma rekords. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī un Rēzeknē, kur gaiss iesila attiecīgi līdz +25,2 °C un +25,0 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=09&day=12&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 12/09/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Kārsavā un Krāslavā gaiss sasila līdz nepilniem +26 grādiem. Tā bija augstākā gaisa temperatūra Latvijā pēdējā mēneša laikā — kopš 6. augusta. Tā bija arī augstākā septembrī novērotā gaisa temperatūra kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], kad 7. datumā Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā tika reģistrēts +30,1 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435834-tresdien_dazviet_parspets_siltuma_rekords Trešdien dažviet pārspēts siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120915025002/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435834-tresdien_dazviet_parspets_siltuma_rekords |date={{dat|2012|09|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|12|SK}}</ref> * [[22. septembris]] — saskaņā ar LVC datiem, [[Kārsava|Kārsavā]] no rīta tika reģistrēti +0,9 grādi, kas bija zemākā temperatūra Latvijā kopš jūnija sākuma.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/249364133722587136 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com {{dat|2012|9|22|SK}}</ref> * [[27. septembris]]: ** Pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +20, +22 grādiem, bet Kurzemes rietumu piekrastē, vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, tā pazeminājās līdz +15, +16 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/437577-latviju_sasniedz_auksta_gaisa_masas_diena_bija_22_gradi Latviju sasniedz aukstā gaisa masas; dienā bija +22 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121002024144/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/437577-latviju_sasniedz_auksta_gaisa_masas_diena_bija_22_gradi |date={{dat|2012|10|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|27|SK}}</ref> Visaugstākā gaisa temperatūra bija Daugavpilī un Zīlānos, attiecīgi +22,5 °C un +22,0 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=09&day=27&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 27/09/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> ** Vakarā Kurzemei un valsts centrālajiem rajoniem pāri virzījās negaiss. * [[29. septembris]] — vakarā, daudzviet Latvijā (īpaši Kurzemē un Vidzemē) tika novērotas lokālas lietusgāzes un negaisi. Naktī stiprākais lietus virzījās pāri Vidzemes austrumu un Latgales rietumu daļai. Uz rīta pusi spēcīgākās lietusgāzes tika novērotas Vidzemes ziemeļu reģionos. * [[30. septembris]] — visas dienas garumā, pāri Latvijai, austrumu virzienā veidojās [[Jūras efekta nokrišņi]]. Īpaši izteikti tie bija Kurzemes ziemeļu daļa, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — daudzviet Latvijā no rīta bija migla, sešos rītā sliktākā redzamība, 300—600 metru, tika konstatēta uz ceļiem Dobeles, Tukuma, Talsu un Saldus apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438334-sodien_bus_vel_siltaks_laiks Šodien būs vēl siltāks laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121005035332/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438334-sodien_bus_vel_siltaks_laiks |date={{dat|2012|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|4|SK}}</ref> No rīta Kolkā redzamība miglā samazinājās līdz 50 metriem. * [[5. oktobris]] — Latviju sasniedza pirmā 2012. gada rudens vētra.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/piektdien-latvija-gaidama-pirma-si-rudens-vetra?id=207&cid=105 Piektdien Latvijā gaidāma pirmā šī rudens vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121023121507/http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/piektdien-latvija-gaidama-pirma-si-rudens-vetra?id=207&cid=105 |date={{dat|2012|10|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|4|SK}}</ref> Naktī ciklons no Vācijas ziemeļu rajoniem pāri Baltijas jūrai gar Latvijas piekrasti virzījās uz ziemeļaustrumiem. Latvijā vējš sāka pastiprināties nakts otrajā pusē, kad tas piekrastes rajonos brāzmās pārsniedza 15 m/s, no rīta sasniedzot 20–22 m/s. Rīgā priekšpusdienā vēja brāzmas sasniedza 19 m/s. Dienas vidū vējš pastiprinās arī Latvijas austrumos — Vidzemē un Latgalē, līdz plkst. 12.00 visstiprākās brāzmas tika fiksētas Rēzeknē — 18 m/s. Pēcpusdienā un vakarā vējš pakāpeniski pierima.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/nakti-uz-sesdienu-latvija-vejs-brazmas-atkal-sasniegs-20-23-m-s?id=208&cid=105 Naktī uz sesdienu Latvijā vējš brāzmās atkal sasniegs 20-23 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116062536/http://www.meteo.lv/jaunumi/prognoze/nakti-uz-sesdienu-latvija-vejs-brazmas-atkal-sasniegs-20-23-m-s?id=208&cid=105 |date={{dat|2012|11|16||bez}} }}, meteo.lv, {{dar|2012|10|5|SK}}</ref> * [[6. oktobris]]: ** no Dānijas uz austrumiem ļoti ātri virzījās intensīvs ciklons, kura centrs nakts un rīta stundās šķērsoja Latvijas dienvidu rajonus. Vētra plosījās Lietuvā un no rīta Sēlijas austrumu un Latgales dienvidu rajonos — Daugavpils un Krāslavas apkārtnē. Saskaņā ar datiem no Lietuvas ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, kas var būt neprecīzi, vairākās vietās Lietuvā vēja ātrums brāzmās naktī sasniedza 31–35 m/s. Tā bija pēdējo gadu spēcīgākā un postošākā vētra Lietuvā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438614-lietuva_veja_atrums_sasniedza_35_ms_daugavpils_puse_28_ms Lietuvā vēja ātrums sasniedza 35 m/s; Daugavpils pusē 28 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008011855/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438614-lietuva_veja_atrums_sasniedza_35_ms_daugavpils_puse_28_ms |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> Energoapgāde bija traucēta kopumā apmēram 15 000 mājsaimniecību jeb 1% no Latvijas energokompānijas "Latvenergo" klientu skaita, lielākoties valsts dienvidaustrumos.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/254461466827186176 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> Stiprais vējš Daugavpilī daudzviet izgāza vairākus desmitus koku, atstājot bez elektrības ievērojamu skaitu elektroenerģijas patērētāju. Nopietnus bojājumus vēja brāzmas bija nodarījušas Poguļankā, kur krītošie koki un koku zari radīja ap 20 elektropārvades līniju pārrāvumu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438625-stiprais_vejs_daugavpili_izgazis_vairakus_desmitus_koku Stiprais vējš Daugavpilī izgāzis vairākus desmitus koku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008080155/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438625-stiprais_vejs_daugavpili_izgazis_vairakus_desmitus_koku |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> ** Latvijas lielākajā daļā gan naktī, gan no rīta pūta lēns līdz mērens mainīga virziena vējš, tā ātrums brāzmās nepārsniedza 8—13 metru sekundē. Naktī ciklons Latvijai atnesa spēcīgu lietu, tostarp Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 26 mm, bet Dobelē, Rīgā, Saldū un Skrīveros līdz sešiem rītā bija nolijuši 11–16 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438608-latgali_skarusi_vetra_bez_elektribas_tukstosiem_majsaimniecibu Latgali skārusi vētra, bez elektrības tūkstošiem mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008011845/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438608-latgali_skarusi_vetra_bez_elektribas_tukstosiem_majsaimniecibu |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref><ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/10/5-0ktobris-sodien-latvija-vetra-ritdien.html 5. 0ktobris šodien Latvija vētra, rītdien Lietuvā iespējams orkāns!], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> ** Rīgas līcī iepretim Ainažiem tika novērots ūdens stabs jeb neliela virpuļviesulis virs ūdens.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438665-svetdien_vietam_krusa_un_perkona_lietusgazes_rits_saulains Svētdien vietām krusa un pērkona lietusgāzes; rīts saulains] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008205546/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438665-svetdien_vietam_krusa_un_perkona_lietusgazes_rits_saulains |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|7|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/ezermala/status/254603440595013633 Dāvis d., @ezermala], twitter.com, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> ** Arī Rīgā, ap plkst. 16.55 netālu no [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] virs Daugavas varēja novērot šo nelielu virpuļviesuli, jeb ūdens stabu.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/virs-daugavas-noverots-virpulviesulis-video.d?id=42729186 Virs Daugavas novērots virpuļviesulis (video)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121010011131/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/virs-daugavas-noverots-virpulviesulis-video.d?id=42729186 |date={{dat|2012|10|10||bez}} }}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|10|8|SK}}</ref> [[Attēls:Lietus makoni pie Jumpravmuizas.JPG|thumb|200px|Lietus mākoņi pie [[Jumpravmuiža]]s 2012. gada 8. oktobrī]] * [[12. oktobris]] — pirmo reizi 2012. gada rudens sezonā atsevišķās iekšzemes teritorijās, gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/439346-pirmo_reizi_soruden_1_grads_pa_dienu_bus_siltaks Pirmo reizi šoruden -1 grāds; pa dienu būs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121014203907/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/439346-pirmo_reizi_soruden_1_grads_pa_dienu_bus_siltaks |date={{dat|2012|10|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|12|SK}}</ref> Zemākā tā tika reģistrēta Stendes, Zosēnu un Saldus stacijās — attiecīgi −1,3 °C, −1,3 °C un −1,1 °C. Tikmēr Ventspilī naktī bija +5,6 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=10&day=12&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 12/10/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> * [[19. oktobris]] — Latvijā 16 novērojumu stacijās tika pārspēti 19. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/19-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi-papildinats-pec-datie?id=216&cid=100 19.oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi (papildināts pēc datiem plkst. 21:00)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121022102551/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/19-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi-papildinats-pec-datie?id=216&cid=100 |date={{dat|2012|10|22||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|19|SK}}</ref> Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, +18,8 °C. Vissenākais pārspētais rekords tika uzstādīts Rīgā, kur gaisa temperatūra sasniedza +17,0 °C un tika pārsniegts 1907. gada rekords (+15,9 °C), savukārt Saldū rekords tika pārsniegts uzreiz par 3,4 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440275-piektdien_16_noverojumu_stacijas_parspets_siltuma_rekords Piektdien 16 novērojumu stacijās pārspēts siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121023060238/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440275-piektdien_16_noverojumu_stacijas_parspets_siltuma_rekords |date={{dat|2012|10|23||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|19|SK}}</ref> Rīgas lidostas novērojumu stacijā tika pārsniegts 1949. gada rekords (+15,6 °C) un gaiss iesila līdz +16,5 °C. * [[20. oktobris]] — Latvijā 12 novērojumu stacijās pārspēti 20. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vairākās stacijās (Saldus, Zīlāni, Rucava) gaisa temperatūra sasniegusi +17, +18 grādi.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/20-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi?id=217&cid=100 20. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624182547/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/20-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi?id=217&cid=100 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|20|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440327-20oktobra_siltuma_rekords_parspets_vismaz_12_noverojumu_stacijas 20. oktobra siltuma rekords pārspēts vismaz 12 novērojumu stacijās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121022135747/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440327-20oktobra_siltuma_rekords_parspets_vismaz_12_noverojumu_stacijas |date={{dat|2012|10|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|20|SK}}</ref> LVC novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +14,0 °C Krāslavā, līdz +18,0 °C Līvānos. * [[23. oktobris]]: ** No rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem tika reģistrēta uz [[Pleskavas šoseja]]s Apes un Smiltenes novadā, kur gaiss atdzisa līdz −3,6 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440538-nakti_bijis_36_sals_diena_paies_bez_lieliem_nokrisniem Naktī bijis -3,6' sals, diena paies bez lieliem nokrišņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307051732/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440538-nakti_bijis_36_sals_diena_paies_bez_lieliem_nokrisniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|23|SK}}</ref> ** Priekšpusdienā vietām Ziemeļvidzemē tika manītas pirmās sniegpārslas 2012. gada rudens sezonā. Ziņas par pirmo nelielu sniegu tika saņemtas gan no Rūjienas, gan Naukšēnu novada, gan Valmieras apkaimes. Sniga ļoti maz un sniega sega neveidojās.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440587-otrdien_ziemelvidzeme_manitas_pirmas_sniegparslas Otrdien Ziemeļvidzemē manītas pirmās sniegpārslas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054647/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440587-otrdien_ziemelvidzeme_manitas_pirmas_sniegparslas |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|23|SK}}</ref> [[Attēls:Vētra Rīgā 26.10.2012.jpg|thumb|350px|Vētra Rīgā. No augšējās kreisās: [[Rīgas līcis]] [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Daugavgrīvas liegums, applūdis [[Loču kanāls]] [[Bolderāja|Bolderājā]], vēja nogāzts koks [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] [[Imanta|Imantā]]]] * [[25. oktobris]]: ** Virs Latvijas sāka veidoties ciklons, kurš, pakāpeniski padziļinoties, nakts laikā no Latvijas pārvietojās uz ziemeļaustrumiem. Jau pēcpusdienā Ziemeļkurzemē un šur tur arī Vidzemē nokrišņi pakāpeniski mainīja savu formu — sāka snigt slapjš sniegs un sniegs, vietām Latvijā novēroti arī sniega graudi.<ref>[http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-nakti-latvija-atnaca-ziema-papildinats-26-10-plkst-21-55?id=223ref>[http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-nakti-latvija-atnaca-ziema-papildinats-26-10-plkst-21-55?id=223&cid=100 Aizvadītajā naktī Latvijā atnāca ziema, papildināts 26.10.,plkst.21:55], meteo.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Aculiecinieki vēstīja par slapju sniegu Stendē un Talsos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440877-lietu_vietam_nomainijis_sniegs Lietu vietām nomainījis sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028213757/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440877-lietu_vietam_nomainijis_sniegs |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261444916725571587 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[https://www.youtube.com/watch?v=u-q47d1szUw Pirmie slapja sniega nokrišņi šajā rudenī - 25.10.12., Zante], youtube.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[http://meteodiena.wordpress.com/2012/10/25/pirma-ziema-pirms-pusnakts-saja-rudeni-25-10-2012-zante/ Pirmā ziema pirms pusnakts šajā rudenī – 25.10.2012., Zante], meteodiena.wordpress.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā tika izplatīts brīdinājums, ka nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet Latvijā ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 18–23 m/s, bet piekrastes rajonos vēja brāzmas sasniegs 25–28 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440895-vejs_paraugs_vetra_gaidams_ari_sniegputenis Vējš pāraugs vētrā; gaidāms arī sniegputenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121027210103/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440895-vejs_paraugs_vetra_gaidams_ari_sniegputenis |date={{dat|2012|10|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261460229445804033 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref> Vakarā brīdinājums tika papildināts un uzsvērts, ka Vidzemes piekrastē, tostarp Rīgā, iespējami nopietni vētras postījumi, kad vēja ātrums brāzmās piektdienas rītā var sasniegt 28–30 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440928-jaunakas_prognozes_iespejami_nopietni_vetras_postijumi Jaunākās prognozes: iespējami nopietni vētras postījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121027235829/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440928-jaunakas_prognozes_iespejami_nopietni_vetras_postijumi |date={{dat|2012|10|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref> * [[26. oktobris]]: ** Naktī arī Rīgā tika novērots pirmais sniegs.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261648803000619009 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref><ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/10/nakts-uz-26-oktobri-pirmais-sniegs-riga.html Nakts uz 26. oktobri- Pirmais sniegs Rigā!], catchstorm.blogspot.co.uk</ref> ** Naktī Latvijā sākās vētra. Plkst. 4 no rīta [[LVĢMC]] savā [[Twitter]] profilā informēja, ka Ventspilī vēja brāzmas sasniegušas 24 m/s.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261633421024055298 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Rītā pēc pulksten sešiem galvaspilsētas ziemeļos — Daugavgrīvā, Rīgas līča malā, — tika reģistrēta ziemeļrietumu vēja pastiprināšanās brāzmās līdz pat 28 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440944-daugavgriva_registretas_veja_brazmas_lidz_28_metriem_sekunde Daugavgrīvā reģistrētas vēja brāzmas līdz 28 metriem sekundē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029004718/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440944-daugavgriva_registretas_veja_brazmas_lidz_28_metriem_sekunde |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261674147678126080 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Ventspilī viļņu augstums jūrā sasniedza 3,5 metru augstumu.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261703425732001792 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, Liepājā 25 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440966-skriveros_izveidojusies_11_centimetrus_bieza_sniega_sega Skrīveros izveidojusies 11 centimetrus bieza sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028215743/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440966-skriveros_izveidojusies_11_centimetrus_bieza_sniega_sega |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> ** No rīta visā Latvijā tika novērots īslaicīga, bet stipra snigšana un putenis, kuru pavadīja arī sniega graudi un negaiss.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440942-teju_visa_valsti_celi_apledojusi_daudzviet_pamatigi_snieg Teju visā valstī ceļi apledojuši, daudzviet pamatīgi snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028214440/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440942-teju_visa_valsti_celi_apledojusi_daudzviet_pamatigi_snieg |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/sniegputenja-laika-fikseta-zibenjoshana.a15972/ Sniegputeņa laikā fiksēta zibeņošana]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Skrīveros sniegā redzamība pasliktinājās līdz 600 metriem.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261704621897170944 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Skrīveros sniega sega plkst. 9.00 bija sasniegusi 11 cm, Alūksnē 6 cm, Rīgā 1 cm.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261712163993952256 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Vakarā vēl daudzviet Latvijā sniga un puteņoja, dažviet Vidzemē sniga ļoti stipri.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441037-vel_daudzviet_specigi_snieg Vēl daudzviet spēcīgi snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029013113/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441037-vel_daudzviet_specigi_snieg |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Stiprā vēja un intensīvās snigšanas dēļ, bez elektrības palika aptuveni 3500 mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440946-stipra_veja_del_bez_elektribas_ap_3500_majsaimniecibu Stiprā vēja dēļ bez elektrības ap 3500 mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029013101/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440946-stipra_veja_del_bez_elektribas_ap_3500_majsaimniecibu |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Plašākie bojājumi tika reģistrēti Vidzemē, kur visvairāk sniga.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/261861893310935040 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Daudz izsaukumu tika saņemts no Rīgas un tās apkārtnes.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/441001-pieaug_veja_radito_postijumu_skaits Pieaug vēja radīto postījumu skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028215852/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/441001-pieaug_veja_radito_postijumu_skaits |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> [[Latvenergo]] darbinieki ziņoja, ka Cēsu apkaimē ir līdz 25 cm bieza sniega kārta, kas stipri apgrūtina darbus.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/261867723389276160 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> * [[27. oktobris]] — vietām Vidzemē no rīta turpināja joprojām spēcīgi snigt, sniga arī naktī. Spēcīgā snigšana bija vērojama visai šaurā joslā, kas stiepās no Rīgas līča līdz Krievijas pierobežai. Bez elektrības sniega lauzto koku dēļ ap pulksten 18.30 joprojām bija ap 3000 māju, tikmēr citviet Vidzemē jau bija atklāta distanču slēpošanas sezona.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441073-vidzeme_turpinoties_snigsanai_bez_elektribas_tukstosiem_maju Vidzemē, turpinoties snigšanai, bez elektrības tūkstošiem māju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028230031/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441073-vidzeme_turpinoties_snigsanai_bez_elektribas_tukstosiem_maju |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|27|SK}}</ref> LVĢMC visbiezāko sniega segu fiksēja Alūksnē, kur tās biezums sasniedza 21 cm. Aculiecinieka iesūtītā informācija liecināja, ka Vecpiebalgā sniega seguma biezums sasniedzis pat 23 cm, taču LVĢMC šādu rekordu nefiksēja. Skrīveros savukārt sniega segas biezums sasniedza 16 cm, bet Priekuļos sniega segas biezums sasniedzis pat 35 cm.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/aluksne-sasnidzis-jau-21-centimetrs-sniega-papildinats.a16003/ Alūksnē sasnidzis jau 21 centimetrs sniega (papildināts)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030131954/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/aluksne-sasnidzis-jau-21-centimetrs-sniega-papildinats.a16003/ |date={{dat|2012|10|30||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|10|27|SK}}</ref> Latvenergo pārstāvji apgalvoja, ka Cēsu pusē ir līdz 50 cm dziļš sniegs. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā samērīja 35–40 cm, kas ir jauns oktobra rekords.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/262136439184187392 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|27|SK}}</ref> Tiesa LVĢMC novērojumu stacijās šis rekords netika reģistrēts. * [[28. oktobris]] — vakarā vietām valsts centrālajā daļā izveidojās bieza migla. Uz šosejas [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] redzamība dažos posmos saruka līdz 150—300 metriem. Uz šosejas [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] redzamība miglā vietumis samazinājās līdz 500 metriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441201-redzamiba_migla_vietam_sarukusi_lidz_150_metriem Redzamība miglā vietām sarukusi līdz 150 metriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030000313/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441201-redzamiba_migla_vietam_sarukusi_lidz_150_metriem |date={{dat|2012|10|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|28|SK}}</ref> === Novembris === * [[11. novembris]] — vakarā un naktī pāri Latvijai virzījās ar atmosfēras fronti saistīta nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu. Stiprāks lietus tika novērots naktī Vidzemes augstienē un Viesītes apkārtnē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/442858-nakti_gaidams_lietus_pirmdien_piekraste_putis_stiprs_vejs Naktī gaidāms lietus, pirmdien piekrastē pūtīs stiprs vējš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121113225258/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/442858-nakti_gaidams_lietus_pirmdien_piekraste_putis_stiprs_vejs |date={{dat|2012|11|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|11|SK}}</ref> * [[12. novembris]] — Bauskā tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +10,3 °C. * [[15. novembris]] — Kolkā tika sasniegta mēneša otra augstākā gaisa temperatūra, +10,2 °C. * [[24. novembris]] — pēcpusdienā Latvijas rietumu un centrālos rajonus sāka šķērsot nokrišņu zona, atnesot lietu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444374-latviju_skerso_lietus_zona_valsts_austrumos_iespejams_sniegs Latviju šķērso lietus zona, valsts austrumos iespējams sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121128105026/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444374-latviju_skerso_lietus_zona_valsts_austrumos_iespejams_sniegs |date={{dat|2012|11|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|24|SK}}</ref> Nakts sākumā nokrišņu, galvenokārt slapja sniega veidā, tika novēroti valsts vidienē — Kurzemes līča piekrastē, Vidzemes rietumu daļā, Zemgalē un Rīgas apkārtnē. * [[26. novembris|26.]]—[[29. novembris]] — vairāk kā divas diennaktis, jeb 52 stundas pēc kārtas, gaisa temperatūra Rīgā svārstījās viena grāda robežās, no +3 līdz +4 grādiem. * [[27. novembris]] — pār Latviju no rietumiem virzījās plaša lietus zona, atnesot mērenu lietu daudzviet Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444694-daudzviet_pamatigi_list_vidzeme_saks_veidoties_sniega_sega Daudzviet pamatīgi līst, Vidzemē sāks veidoties sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121130034653/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444694-daudzviet_pamatigi_list_vidzeme_saks_veidoties_sniega_sega |date={{dat|2012|11|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|27|SK}}</ref> * [[28. novembris]] — no rīta Alūksni klāja vidēji 7 cm bieza sniega kārta. Sniega sega ir visā Latvijas ziemeļaustrumu daļā — daudzviet Vidzemē un Latgalē. Nokrišņu daudzums pēdējā diennaktī Latvijā bija 4–9 mm, bet vietām vairāk, piemēram, Kolkā lietus daudzums sasniedza 14 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444783-dazviet_uzsnidzis_79_centimetrus_biezs_sniegs Dažviet uzsnidzis 7-9 centimetrus biezs sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121201072000/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444783-dazviet_uzsnidzis_79_centimetrus_biezs_sniegs |date={{dat|2012|12|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|28|SK}}</ref> * [[29. novembris]]: ** Ciklons no Dienvideiropas pakāpeniski virzījās uz ziemeļaustrumiem – tas sev līdzi nesa siltas gaisa masas, savukārt virs Ziemeļeiropas jau no nedēļas sākuma atrodas mazkustīgs anticiklons, kas izveidojies ļoti aukstās gaisa masās. Saskaroties šīm divām ļoti atšķirīgajām gaisa masām veidojās plašas mākoņu un nokrišņu zonas, kas skāra arī Latvijas teritoriju, sadalot to divās daļās.<ref name="meteo.lv">[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstaklu-kontrasti-latvija-29-30-novembri?id=245&cid=100 Laika apstākļu kontrasti Latvijā 29.-30. novembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115170219/http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstaklu-kontrasti-latvija-29-30-novembri?id=245&cid=100 |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> Pēcpusdienā Latvijas austrumu daļā bija vērojami izteikti laika apstākļu kontrasti, jo Vidzemē bija sals līdz −4 grādiem un sniga, bet Latgalē lija lietus un bija +5 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445030-sodien_latvija_verojami_izteikti_laika_apstaklu_kontrasti Šodien Latvijā vērojami izteikti laika apstākļu kontrasti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121201135926/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445030-sodien_latvija_verojami_izteikti_laika_apstaklu_kontrasti |date={{dat|2012|12|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|29|SK}}</ref> ** Vakarā un nakts sākumā Vidzemē un daudzviet Zemgalē tika novērots spēcīgs sniegs, Latgalē un Sēlijā — stiprs lietus. Ziemeļvidzemē sniegputenis.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444910-specigs_sniegputenis_sasniegs_rigu Spēcīgs sniegputenis sasniegs Rīgu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121202012657/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444910-specigs_sniegputenis_sasniegs_rigu |date={{dat|2012|12|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|29|SK}}</ref> Savukārt Jēkabpilī tika novērota [[atkala]], jeb sasalstošs lietus, kā arī [[ledus graudi]]. Jēkabpils bija uz robežas starp lietu dienvidos un stipru sniegu ziemeļos.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/274174005479604224 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|11|29|SK}}</ref> * [[30. novembris]]: ** Novembris Latvijā noslēdzās ar krasi atšķirīgiem laikapstākļiem — daudzviet Vidzemē bija dziļš sniegs un gaisa temperatūra Alūksnē pazeminājusies līdz −7 grādiem, bet Daugavpilī gaisa temperatūra piektdien sasniedza +7 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445144-gaisa_temperatura_latvija_no_7_lidz_7_gradiem Gaisa temperatūra Latvijā no -7 līdz +7 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203034815/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445144-gaisa_temperatura_latvija_no_7_lidz_7_gradiem |date={{dat|2012|12|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> ** Plkst. 8.00 visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 26 cm, Valkā — 19 cm, Lubānā — 18 cm, bet Priekuļos — 14 cm. Valsts vidienē — Kalnciemā bija izveidojusies 10 cm bieza sniega sega, savukārt Kurzemē — Kolkā 7 cm, Liepājā 5 cm — bieza sniega sega. Tātad teritorijas liekāko daļu, izņemot valsts dienvidaustrumu rajonus, klāja sniega sega.<ref name="meteo.lv"/><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445046-turpinas_sniegs_lietus_un_atkala_sniega_segas_biezums_26_cm Turpinās sniegs, lietus un atkala; sniega segas biezums - 26 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203034810/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445046-turpinas_sniegs_lietus_un_atkala_sniega_segas_biezums_26_cm |date={{dat|2012|12|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> Bez elektrības palika aptuveni 5000 mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445175-latvija_bez_elektribas_lidz_5000_majsaimniecibu Latvijā bez elektrības līdz 5000 mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121204174750/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445175-latvija_bez_elektribas_lidz_5000_majsaimniecibu |date={{dat|2012|12|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> === Decembris === * [[2. decembris]] — sniega segas biezums Kolkā diennakts laikā pieauga no 6 līdz 13 cm, Vidzemes ziemeļrietumos vietām jau bija aptuveni 30 cm sniega.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/275130448923987968 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|12|2|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ZR daļā turpināja snigt.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/275175722232991744 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|12|2|SK}}</ref> * [[3. decembris]] — ilgstošā un spēcīgā snigšana Balvu novadā radīja ārkārtas situācijas draudus. Ilgstošās un spēcīgās snigšanas rezultātā kokos bija izveidojies apledojums, bet lūztošie koki un koku zari daudzviet kļuva par iemeslu elektropārvades traucējumiem. Savukārt uz nesasalušās zemes uzkritušais sniegs ceļus daudzviet padarīja neizbraucamus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445447-speciga_sniega_del_balvu_novada_arkartas_situacijas_draudi Spēcīgā sniega dēļ Balvu novadā ārkārtas situācijas draudi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121206030032/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445447-speciga_sniega_del_balvu_novada_arkartas_situacijas_draudi |date={{dat|2012|12|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|3|SK}}</ref> * [[5. decembris]] — saistībā ar ciklonu, kura centrs atrodas Baltijas jūrā pie Zviedrijas piekrastes uz dienvidiem no Stokholmas, un kurš Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā atnesa spēcīgu sniega vētru, Ventspilī un apkaimē kopš agra rīta stipri sniga, izveidojot jūras piekrastei neierasti dziļu sniega kārtu. Tomēr decembra sniega segas rekords netiks pārspēts, jo 1980. gada 7. decembrī Ventspilī bija pat 48 cm augsta sniega sega.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445729-snigsana_ventspili_nav_rimusi_ceturtdien_vietam_uzspides_saule Snigšana Ventspilī nav rimusi; ceturtdien vietām uzspīdēs saule] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208173419/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445729-snigsana_ventspili_nav_rimusi_ceturtdien_vietam_uzspides_saule |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445726-sniegputenis_izjauc_satiksmi_stokholma Sniegputenis izjauc satiksmi Stokholmā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208015046/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445726-sniegputenis_izjauc_satiksmi_stokholma |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|5|SK}}</ref> No rīta, plkst. 7.36, Liepājas novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss. Pērkona negaisu izraisīja gubu mākoņi, kas veidojās Baltijas jūrā pie Kurzemes. Tie nesa stiprus nokrišņus, pamatīgs sniegputenis no rīta skāra Ventspili.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445648-liepaja_atkal_nograndis_perkons Liepājā atkal nograndis pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208173414/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445648-liepaja_atkal_nograndis_perkons |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|5|SK}}</ref> Sniega segas biezums Liepājā bija 15 cm, Kolkā 4 no rīta tas sasniedza 22 cm, bet dienas laikā samazinājās līdz 18 cm. Alūksnē bija visbiezākā sniega sega, 25 cm. * [[7. decembris]] — galvaspilsētu sasniedza no Rīgas līča nākoši sniega mākoņi, kas vietām atnesa ļoti stipru snigšanu. Stipri sniga šaurā joslā, tādēļ ne visā galvaspilsētā, vairāk sniga pilsētas rietumos. Snigšana skāra arī [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautisko lidostu "Rīga"]], kur plkst. 10.20 redzamība bija samazinājusies līdz 500 metriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445969-dalu_rigas_tostarp_lidostu_skarusi_speciga_snigsana Daļu Rīgas, tostarp lidostu, skārusi spēcīga snigšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208153741/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445969-dalu_rigas_tostarp_lidostu_skarusi_speciga_snigsana |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|7|SK}}</ref> Intensīvas snigšanas laikā Rīgā tika reģistrēts arī zibens.<ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/12/7122012-ari-riga-registrets-negaiss.html 7.12.2012. Arī Rīgā registrēts negaiss], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|12|7|SK}}</ref> Neliels putenis turpinājās visas dienas garumā. [[Attēls:Rīga, Kaņepju iela 08.12.2012.jpg|thumb|200px|Sniegs Rīgā, [[Kaņepju iela (Rīga)|Kaņepju ielā]], 2012. gada 8. decembris]] * [[8. decembris]]: ** No rīta gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā bija zemāka par −5 grādiem, [[Grenctāle|Grenctālē]] — uz [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] pie Lietuvas robežas LVC novērojumu stacijā tika reģistrēti −13 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446061-sestdienas_rita_valda_sals_lidz_13_gradiem Sestdienas rītā valda sals līdz -13 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121213083032/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446061-sestdienas_rita_valda_sals_lidz_13_gradiem |date={{dat|2012|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|8|SK}}</ref> Pēcpusdienā Latvijas lielākajā daļā bija −5 līdz −9 grādi, Zemgalē saglabājās sals līdz −11 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446100-pecpusdiena_saglabajas_sals_lidz_11_gradiem_vietam_klus_vel_aukstaks Pēcpusdienā saglabājas sals līdz -11 grādiem, vietām kļūs vēl aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121213004516/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446100-pecpusdiena_saglabajas_sals_lidz_11_gradiem_vietam_klus_vel_aukstaks |date={{dat|2012|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|8|SK}}</ref> ** Agrā rītā Baltijas jūrā pie Lietuvas bija manāms neliels ciklons, kas izveidojās konvekcijas rezultātā, kad virs siltās jūras ieplūda auksts gaiss. Temperatūras atšķirība starp ūdens virsmu un gaisu 1,5 km augstumā šajās dienās sasniedz pat 17 grādu, kas ir vairāk nekā pietiekami, lai rastos gubu mākoņi ar stipriem nokrišņiem, Latvijā tie visvairāk skāra jūras piekrasti Kurzemē, daudz sniega atnesot gan Liepājai, gan Ventspilij.<ref>[http://www.meteolapa.lv/galleries/721/miniaturs-ciklons Miniatūrs ciklons], meteolapa.lv, {{dat|2012|12|8|SK}}</ref> ** Lai gan oficiāli minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija −10,8 °C, tomēr plkst. 19.00, uz neilgu brīdi, gaisa temperatūra noslīdēja zem −12 grādiem. * [[11. decembris]] — daudzviet Latvijā, arī Rīgā, diennakti pēc kārtas sniga sniegs un šajā laikā sniega sega Latvijas lielākajā daļā kļuvusi par 3–6 cm biezāka, bet Dobelē un Rīgā — par 7 cm. Dziļākā sniega sega bija izveidojusies Lubānā — 30 cm. Alūksnē sniega dziļums nebija mainījies un bija aptuveni 25 cm, lai gan arī šeit bija snidzis. Kolkā tas palielinājās līdz 22 cm, Liepājā un Ventspilī — līdz 19, Cēsīs un Rīgā — līdz 16, Skrīveros — līdz 15, Rucavā — līdz 14, Daugavpilī — līdz 12, Dobelē — līdz 11, Stendē — līdz 10 centimetriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446357-sniega_segas_biezums_dobele_un_riga_pieaudzis_par_7_cm Sniega segas biezums Dobelē un Rīgā pieaudzis par 7 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121212174413/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446357-sniega_segas_biezums_dobele_un_riga_pieaudzis_par_7_cm |date={{dat|2012|12|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|11|SK}}</ref> Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem, reģionālajiem, kā arī vietējās nozīmes autoceļiem bija visā Latvijā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446347-otrdien_turpina_snigt_ka_traks Otrdien turpina snigt kā traks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121213004558/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446347-otrdien_turpina_snigt_ka_traks |date={{dat|2012|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|11|SK}}</ref> Pēc snigšanas biezākā sniega sega [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] saskaņā ar nacionālo meteoroloģijas dienestu mērījumiem bija 30 cm Lubānā, Vidzemes austrumos. Oficiālie mērījumi tiek veikti atsevišķās vietās un, iespējams, neatspoguļoja reālo situāciju visā valstī. Saskaņā ar aculiecinieku teikto tikpat dziļš vai pat dziļāks sniegs nekā Lubānā ir arī apkārtējos Vidzemes un Latgales novados, kā arī Vidzemes augstienē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446397-biezaka_sniega_sega_baltija_izveidojusies_vidzeme Biezākā sniega sega Baltijā izveidojusies Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121214042850/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446397-biezaka_sniega_sega_baltija_izveidojusies_vidzeme |date={{dat|2012|12|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|11|SK}}</ref> * [[15. decembris]] — virs Latvijas atradās pārejas zona starp ciklonu rietumos un anticiklonu austrumos, līdz ar to bija vējains, un, teritoriju šķērsojot plašai nokrišņu zonai, daudzviet sniga un stipri putināja. Jau sākot no agra rīta, spēkā pieņēmās dienvidaustrumu vējš, kas daudzviet brāzmās pastiprinājās līdz 15–18 m/s, vietām Kurzemē sasniedzot vētras spēku: Stendē — 21 m/s, bet Kolkā pat 24 m/s. Brāzmainā vēja un snigšanas ietekmē stipri putināja, pasliktinājās redzamība (Dobelē līdz 200 metriem), un uz ceļiem veidojās sniega sanesumi. Sniegputeņa laikā spēcīgā vēja dēļ dažviet sniega segas biezums ievērojami samazinājās (Kuldīgā un Daugavpilī sniega segas biezums saruka pat par 6 cm), savukārt citviet — ievērojami palielinājās: Ainažos sniega segas biezums pieauga par 15 cm. Spēcīgā dienvidaustrumu vēja ietekmē Latvijas piekrastē būtiski pazeminājās ūdens līmenis: Baltijas jūras piekrastē līdz −41, −42 cm atzīmei, savukārt līča piekrastē (tajā skaitā arī Andrejostā un Daugavgrīvā) līdz −70, −76 cm atzīmei.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-diennakti-latvija-stipri-putenoja?id=258&cid=100 Aizvadītajā diennaktī Latvijā stipri puteņoja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629151147/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-diennakti-latvija-stipri-putenoja?id=258&cid=100 |date={{dat|2016|06|29||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|12|16|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446904-kolka_veja_brazmas_lidz_23_ms_latgale_10_gradu_sals Kolkā vēja brāzmas līdz 23 m/s, latgalē -10 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121217035550/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446904-kolka_veja_brazmas_lidz_23_ms_latgale_10_gradu_sals |date={{dat|2012|12|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446941-pecpusdiena_vietam_kurzeme_gaidama_vetra Pēcpusdienā vietām Kurzemē gaidāma vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121217190403/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446941-pecpusdiena_vietam_kurzeme_gaidama_vetra |date={{dat|2012|12|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref> Pēcpusdienā tika izplatīts arī brīdinājums, ka tuvākajās dienās ilgstoši snigs un putinās, vietām stipri.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446918-jaunakas_prognozes_daudzviet_snigs_un_putinas_cetras_dienas Jaunākās prognozes: daudzviet snigs un putinās četras dienas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121218040041/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446918-jaunakas_prognozes_daudzviet_snigs_un_putinas_cetras_dienas |date={{dat|2012|12|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446943-tuvakaja_diennakti_ilgstosi_snigs_un_putinas Tuvākajā diennaktī ilgstoši snigs un putinās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121218054526/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446943-tuvakaja_diennakti_ilgstosi_snigs_un_putinas |date={{dat|2012|12|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/kurzeme-gaidama-sniega-vetra-citviet-putenis-un-sniegvilksnis.a17510/ Kurzemē gaidāma sniega vētra, citviet putenis un sniegvilksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121217081946/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/kurzeme-gaidama-sniega-vetra-citviet-putenis-un-sniegvilksnis.a17510/ |date={{dat|2012|12|17||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref> * [[16. decembris]] — visā Latvijā turpināja pūst stiprs dienvidaustrumu vējš, pastiprinot [[Zemais putenis|zemo puteni]] jeb sniegvilksni. Atsevišķi [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie]] un daudzi [[Latvijas vietējie autoceļi|vietējie autoceļi]], īpaši Kurzemē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos, tika daļēji vai pilnībā aizputināti. Uz ceļiem veidojās sniega sanesumi. Radušies jauni bojājumi elektroenerģijas padevē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/446990-sniega_un_veja_del_daudzi_bez_elektribas Sniega un vēja dēļ daudzi bez elektrības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121219105104/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/446990-sniega_un_veja_del_daudzi_bez_elektribas |date={{dat|2012|12|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|16|SK}}</ref> * [[17. decembris]] — daudzviet Latvijā turpinājās īslaicīgs sniegs un brāzmains vējš. Valsts centrālajos rajonos, arī Rīgā, pēcpusdienā sākās stipra snigšana un putenis. Braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem atsevišķos posmos Vidzemē un Latgalē pakāpeniski sāka uzlaboties, savukārt citviet braukšanu joprojām apgrūtināja zemais putenis, kā ietekmē brauktuves ātri atkal kļuva sniegotas, veidojās aizputinājumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447139-brauksana_siega_del_teju_visa_latvija_ir_apgrutinata Braukšana siega dēļ teju visā Latvijā ir apgrūtināta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121219100458/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447139-brauksana_siega_del_teju_visa_latvija_ir_apgrutinata |date={{dat|2012|12|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|17|SK}}</ref> Kurzemē bija ļoti apgrūtināti braukšanas apstākļi. Aizputinājumu dēļ atsevišķi ceļu posmi nebija izbraucami.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447032-loti_apgrutinata_brauksana_pa_vietejiem_celiem_kurzeme Ļoti apgrūtināta braukšana pa vietējiem ceļiem Kurzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121219221619/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447032-loti_apgrutinata_brauksana_pa_vietejiem_celiem_kurzeme |date={{dat|2012|12|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|17|SK}}</ref> Apgrūtinātās satiksmes dēļ sabiedriskais transports Rīgā kavējas līdz pat stundai. * [[19. decembris|19.]]—[[25. decembris]] — septiņas dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem −10 grādiem. Turklāt trīs diennaktis, sākot ar [[22. decembris|22. decembri]], arī dienas laikā gaiss neiesila virs −10 grādiem. * [[24. decembris]]: ** Madonā tika reģistrēts −19,1 °C, zemākā 2012. gada rudens/ziemas sezonas gaisa temperatūra meteostaciju tīklā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447830-isi_pirms_atkusna_registrets_sis_ziemas_aukstuma_rekords Īsi pirms atkušņa reģistrēts šīs ziemas aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121226205841/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447830-isi_pirms_atkusna_registrets_sis_ziemas_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|12|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|24|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/283106919219081216 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|12|24|SK}}</ref> ** Šaurā zonā Latvijā no dienvidrietumiem sāka ieplūda siltās gaisa masas. Vēl desmitos vakarā [[Ludza|Ludzā]] gaisa temperatūra bija −14,4 °C, savukārt [[Nīca|Nīcā]] +3,8 °C. ** Rīgā tika reģistrēta zemākā mēneša diennakts vidējā gaisa temperatūra, −12,1 °C. * [[25. decembris]]: ** Latvijā iestājās atkusnis.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447879-sodien_latvija_gaidams_atkusnis Šodien Latvijā gaidāms atkusnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121228054738/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447879-sodien_latvija_gaidams_atkusnis |date={{dat|2012|12|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|25|SK}}</ref> Naktī visaukstākais, −14 grādi, bija Latvijas galējos austrumos — Rēzeknē, Alūksnē un Gulbenē, valsts rietumos — Liepājā, Rucavā — nakts bija virs nulles grādu atzīmes, un gaisa temperatūra sasniegusi +1, +2 grādus. Tai pat laikā citā Latvijas rietumpuses pilsētā — Ventspilī — naktī bija −9 grādu auksts. No rīta temperatūra visā Latvijas rietumdaļā jau bija plusos, bet austrumos vēl bija nelieli mīnusi: Daugavpilī −4 grādi, Rēzeknē, Ludzā −5 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447886-visa_latvija_list_vai_krit_slapjs_sniegs Visā Latvijā līst vai krīt slapjš sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121227154508/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447886-visa_latvija_list_vai_krit_slapjs_sniegs |date={{dat|2012|12|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|25|SK}}</ref> ** Dienā Latvijā tika novērotas stipras vēja brāzmas, vietām sasniedzot līdz pat 20 m/s. Visstiprākais vējš bija Ventspilī, brāzmām sasniedzot 20 m/s, un Liepājā — līdz pat 17 m/s. Savukārt Vidzemes jūrmalā vējš nebija tik stiprs. Ainažos vēja brāzmas sasniedz 15, bet Skultē — 12 m/s. Stiprs vējš bija arī Rīgā — līdz pat 14 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447919-latviju_daudzviet_plosa_stipras_veja_brazmas Latviju daudzviet plosa stipras vēja brāzmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121227145707/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447919-latviju_daudzviet_plosa_stipras_veja_brazmas |date={{dat|2012|12|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|25|SK}}</ref> ** Gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +4,4 grādiem, kas tikai par 2,0 grādiem atpalika no šīs dienas absolūtā maksimuma, kas tika uzstādīts [[1977. gada laikapstākļi Latvijā|1977. gadā]]. * [[26. decembris]] — visā Latvijā, bet jo īpaši valsts centrālajos rajonos, tika novēroti nelieli līdz mēreni nokrišņi slapja sniega un lietus veidā. Siltā laika un lietus ietekmē visā Latvijā bija saplakusi sniega sega, atsevišķās vietās gandrīz nokusi pavisam.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447943-dazviet_latvija_sniegs_jau_gandriz_nokusis Dažviet Latvijā sniegs jau gandrīz nokusis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121228081046/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447943-dazviet_latvija_sniegs_jau_gandriz_nokusis |date={{dat|2012|12|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|26|SK}}</ref> Vakarā īpaši stipri nokrišņi tika novēroti Austrumkurzemē un Rietumvidzemē, jūras piekrastē. * [[30. decembris]] — vakarā un nakts sākumā, aktīva nokrišņu zona, kas stiepās pāri visai valsts teritorijai, šķērsoja Latviju austrumu virzienā, valsts centrālajiem rajoniem un Vidzemes rietumu daļai atnesot stiprus nokrišņus. Īpaši stipri nokrišņi tika novēroti uz austrumiem no Rīgas un uz dienvidiem no Aizkraukles. * [[31. decembris]] — Latvijas lielākajā daļā vienlaidu sniega sega bija nokususi vai arī tās biezums nepārsniedza dažus centimetrus. Vairāk sniega saglabājās [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] un Vidzemes austrumos, kā arī Latgales ziemeļu daļā. Tostarp Alūksni sedza vidēji 18 cm dziļa sniega sega. No rīta Valkā bija 8 cm, Skrīveros — 6 cm, Rīgā — 4 cm bieza sniega kārtiņa, bet Kurzemē un Zemgalē, kā arī Daugavpils apkaimē sniega sega bija nokususi vai arī tās vidējais biezums nepārsniedza pāris centimetru.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448333-dazviet_vidzeme_un_latgale_sniegs_vel_ir_biezaks_par_10_cm Dažviet Vidzemē un Latgalē sniegs vēl ir biezāks par 10 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130104021050/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448333-dazviet_vidzeme_un_latgale_sniegs_vel_ir_biezaks_par_10_cm |date={{dat|2013|01|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|31|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: ** −33,0 °C ([[4. februāris]], [[LVĢMC]] novērojumu stacija [[Madona]]) ** −34,2 °C ([[5. februāris]], LVC automātiskā novērojumu stacija [[Strenči]]) * [[Latvija]]: ** +33,7 °C ([[29. jūlijs]], [[LVĢMC]] novērojumu stacija [[Daugavgrīva]]) ** +35,5 °C ([[29. jūlijs]], LVC automātiskā novērojumu stacija [[Sigulda]]) * [[Rīga]]: −30,4 °C ([[5. februāris]]) * [[Rīga]]: +32,6 °C ([[29. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Vidējais gada nokrišņu daudzums Latvijā bija 830 mm (125% no normas). * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 714,8 mm === Sniegs === * Pirmais sniegs Latvijā: [[23. oktobris]], vietām Ziemeļvidzemē — [[Rūjiena]], [[Naukšēnu novads]], [[Valmiera]]s apkaime. * Pirmais sniegs Rīgā: [[26. oktobris]] === Vējš === * Spēcīgākās vēja brāzmas: [[25. marts]], [[Ventspils]] — 34 m/s. === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras desmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia] (264060), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Ventspils/263140.htm Historical Weather: Ventspils, Latvia] (263140, UMRW), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus] (263130), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/STENDE/263180.htm Historical Weather: STENDE, Belarus] (263180), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm Historical Weather: SALDUS, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703024616/http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (264160), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] (264220), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/JELGAVA/264250.htm Historical Weather: JELGAVA, Belarus] (264250), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm Historical Weather: AINAZI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703014557/http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (262290), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm Historical Weather: PRIEKULI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702160847/http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263350), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ZILANI/264360.htm Historical Weather: ZILANI, Russia] (264360), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus] (265440), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/REZEKNE/264460.htm Historical Weather: REZEKNE, Belarus] (264460), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus] (263480), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm Historical Weather: ALUKSNE, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702210421/http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263460), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm Historical Weather: RUJIENA, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702235031/http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (262380), tutiempo.net {{angliski}}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums 2012. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,1</span> | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,7</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,3 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,1 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,2 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,1 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,7 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,7 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,4</span> | | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,7</span> |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,8 | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−22,4</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,4 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,1 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,1 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,0 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,6 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,4 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,0 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,1 | | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−22,4</span> |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,1 | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,5</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,0 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,1 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,6 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,3 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,5 | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,8 | | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,5</span> |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Stende]] ([[Talsi]]) | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,1</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−27,4</span> | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,2 | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,5 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,6 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,9 <!-- nav 22. un 23. septembris --> | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,5 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,6 | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−27,4</span> |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,9</span> | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,8</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,8 | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,3 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,8 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,1 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,3 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,1 | | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,8</span> |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,4</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,4</span> | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,3 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,3 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,9 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,3 | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,4</span> |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Jelgava]] | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−22,6</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−31,2</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,2</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,2 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,5 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,9 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,4 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,4 | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−31,2</span> |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,4</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,1</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,2 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,7 <!-- nav par laika posmu no 15. un 18. septembrim, bet visticamāk, ka nav ietekmes --> | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,4 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,1 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,8 | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Priekuļi]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,1</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,2</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,9 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,2 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,7 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,4 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,6 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,7 | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Zīlāni]] ([[Jēkabpils]]) | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−21,4</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,6</span> | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,9 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,4 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,2 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,2 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,5</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,1</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,9</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,2</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,7 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,0 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,9 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,2</span> | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,9</span> |- | align="center" | 12 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,8</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,6</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,0 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,4 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,7 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,1 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,5</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> |- | align="center" | 13 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−21,2</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,8</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,0 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,3 <!-- nav 1., 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,0 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,4 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−17,9</span> | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> |- | align="center" | 14 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,8</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,5</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,6</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,0 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,1 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,8 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,6 | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,9</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,5</span> |- | align="center" | 15 | align="left" | [[Rūjiena]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,9</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | '''<span style="color:white;">−31,4</span>''' | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−17,1</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,0 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,0 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,2 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,3 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,3</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | '''<span style="color:white;">−31,4</span>''' |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums 2012. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,1 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,0 | align="center" bgcolor="#fec800" | +20,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,2 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,5 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,1 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,9 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,3 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,1 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,9 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,0 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,8 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,3 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,3 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,9 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,1 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,9 | align="center" bgcolor="#fec800" | +19,3 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,8 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,7 | | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,9 |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Stende]] ([[Talsi]]) | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,8 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +12,5 | align="center" bgcolor="#fec800" | +19,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,2 | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,9 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,9 |- |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +13,3 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,0 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,8 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,0 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,8 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,6 | align="center" bgcolor="#fee100" | +15,9 | align="center" bgcolor="#fec800" | +20,7 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,9 | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +32,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,5 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,4 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,4 |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Jelgava]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,1 | align="center" bgcolor="#fee100" | +15,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,3 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,8 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,4 | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | '''+33,0''' | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,3 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,3 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,8 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,1 | | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | '''+33,0''' |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 <!-- trukst vairakam dienam dati --> | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,1 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,5 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,6 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,7 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 <!-- trukst vairakam dienam dati --> |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Priekuļi]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,1 | align="center" bgcolor="#fec800" | +20,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,6 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,5 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Zīlāni]] ([[Jēkabpils]]) | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,7 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,7 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,1 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,5 <!-- nav zinama temp 21. maija --> | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,6 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,1 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,8 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,4 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,1 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,9 |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,1 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +12,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,4 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,6 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,2 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,4 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 |- | align="center" | 12 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,6 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,0 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,7 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 |- | align="center" | 13 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,3 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,1 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,7 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,5 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 |- | align="center" | 14 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,5 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,1 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,5 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,1 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,4 | align="center" bgcolor="#fee100" | +15,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,2 |- | align="center" | 15 | align="left" | [[Rūjiena]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,9 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,3 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,4 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,9 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,9 |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor2.php?id=26422 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523093446/http://pogoda.ru.net/monitor2.php?id=26422 |date={{dat|2012|05|23||bez}} }}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}</ref><!-- Nokrišņu dati [[Decembra klimats Latvijā|decembrim]] ņemti no [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/informativie_materiali.html Novērojumi / Meteoroloģija / Operatīvā informācija], meteo.lv</ref> --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −20,4 °C | [[30. janvāris]] | <center> +7,0 °C | [[12. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −3,0 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,5 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −30,4 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[5. februāris]] | <center> +5,6 °C | [[29. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −8,9 °C | bgcolor="#B2D5FF" | <center> −5,5 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −14,3 °C | [[7. marts]] | <center> +15,9 °C | [[22. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +1,5 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,4 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −8,0 °C | [[9. aprīlis]] | <center> +20,7 °C | [[28. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +6,4 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,4 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −1,3 °C | [[14. maijs]] | <center> +23,6 °C | [[22. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +12,0 °C | bgcolor="#DDDDDD" | <center> 0,0 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +1,8 °C | [[5. jūnijs]] | <center> +24,9 °C | [[30. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +14,3 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,1 |- | style="background:#ffca7a;"| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +7,6 °C | [[23. jūlijs]] | style="background:#ffca7a;"| <center> +32,6 °C | style="background:#ffca7a;"| [[29. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +18,5 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,3 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +4,3 °C | [[29. augusts]] | <center> +26,5 °C | [[3. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +16,0 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −1,3 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +3,6 °C | [[21. septembris|21.]], [[23. septembris]] | <center> +23,5 °C | [[11. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +13,0 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +0,6 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −4,5 °C | [[28. oktobris]] | <center> +16,5 °C | [[19. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +6,7 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −0,6 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −1,9 °C | [[30. novembris]] | <center> +9,4 °C | [[12. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> +4,0 °C | bgcolor="#FFDEAD" | <center> +1,9 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −13,3 °C | [[24. decembris]] | <center> +4,4 °C | [[25. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" | <center> −4,7 °C | bgcolor="#CCE3FF" | <center> −3,2 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 54,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 22,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 25,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 27,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 26,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 71,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 98,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,6 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 51,6 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 34,0 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[30. jūlijs]] |- | bgcolor="CCE3FF" | <center> 76,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 19,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,0 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. septembris]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 107,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 22,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[17. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 28,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/2012/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 2012], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −20,1 °C — [[3. februāris]] * −18,2 °C — [[2. februāris]] * −17,2 °C — [[4. februāris]] * −15,7 °C — [[5. februāris]] * −14,0 °C — [[1. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,4 °C — [[29. jūlijs]] * +19,6 °C — [[7. jūlijs]] * +18,8 °C — [[30. jūlijs]] * +18,0 °C — [[8. jūlijs]] * +17,8 °C — [[6. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2012. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} * [https://web.archive.org/web/20110111083037/http://www.meteo.lv/public/30111.html Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem], meteo.lv * [http://klab.lv/users/meteo_lv/85056.html Pirmais sniegs un vētra Latvijā], klab.lv, {{dat|2012|10|26|SK}} * [http://www.meteolapa.lv/blogs/399/2012-gada-zimigakie-laikapstaklu-notikumi-latvija 2012. gada zīmīgākie laikapstākļu notikumi Latvijā], meteolapa.lv === Attēlu galerijas === * [http://www.tvnet.lv/galleries/show/10538 Sniegputenis Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116122334/http://www.tvnet.lv/galleries/show/10538 |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|13|SK}} * [http://weatherfoto.wordpress.com/negaisi-21-maija-2012/izoletie-negaisi-un-svelme-6-julija-2012/ Izolētie negaisi un svelme 6. jūlijā 2012], weatherfoto.wordpress.com, {{dat|2012|7|6|SK}} * [http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/jelgava-svelmi-nomaina-pamatigs-negaiss-un-pludi-video.d?id=42494244 Jelgavā svelmi nomaina pamatīgs negaiss un plūdi (video)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711170032/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/jelgava-svelmi-nomaina-pamatigs-negaiss-un-pludi-video.d?id=42494244 |date={{dat|2012|07|11||bez}} }}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|7|SK}} * [http://weatherfoto.wordpress.com/negaiss-ar-shielf-cloud-9-07-2012/ Negaiss ar Shielf cloud 9.07.2012], weatherfoto.wordpress.com, {{dat|2012|7|9|SK}} * Pirmais sniegs un vētra Latvijā: ** Pirmais sniegs Kurzemē: [http://meteodiena.wordpress.com/2012/10/26/ziemas-sveiciens-oktobri-26-10-2012-zante/ Pirmā galerija], [http://meteodiena.wordpress.com/2012/10/26/ziemas-sveiciens-oktobri-2-26-10-2012-zante/ otrā galerija], meteodiena.wordpress.com, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/10/sniegputenis-riga-26-oktobri.html Sniegputenis Rigā, 26. oktobrī], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.draugiem.lv/user/579741/gallery/?aid=43533547&galleryIgnoreCount Sniegs Jaunpiebalgas pagastā], Armands Dzenža, draugiem.lv (nepieciešama autorizācija portālā), {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.draugiem.lv/user/4607049/gallery/?aid=43529648&galleryIgnoreCount Sniegs Jaunpiebalgā], Liga Balode, draugiem.lv (nepieciešama autorizācija portālā), {{dat|2012|10|26|SK}} ** Vētra Daugavgrīvā: [http://dabasparadibufoto.wordpress.com/2012/10/26/vetra-daugavgriva-26-10-2012/ Vētra Daugavgrīvā 26.10.2012.], dabasparadibufoto.wordpress.com, {{dat|2012|10|26|SK}} === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=8PMLBYr2S6Q Pirmais pastāvīgais sniegs un sniegputenis Rīgā], {{dat|2012|1|13|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=qO7J1JAyGrI Sniegputenis Rīgā], youtube.com, {{dat|2012|2|28|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=1iNgRa2mwis Pēkšņa stipra snigšana Rīgā], youtube.com, {{dat|2012|3|19|SK}} * [http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/428405-appludusi_jomas_iela_jurmala Applūdusī Jomas iela Jūrmalā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711223410/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/428405-appludusi_jomas_iela_jurmala |date={{dat|2012|07|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=gMFmLf3erek Plūdi Saldū pēc negaisa], youtube.com, {{dat|2012|7|7|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=h_1aP_altuE Vētra Saldū 07.07.2012], youtube.com, {{dat|2012|7|7|SK}} * Virpuļviesulis Kolkā: ** [http://www.youtube.com/watch?v=sy8GI_9Vvys Tornado Kolkasragā 13.07.2012], 29174294, YouTube, {{dat|2012|7|13|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=24O54sfaFCc tornado kolkaa], pohujdzeram, YouTube, {{dat|2012|7|13|SK}} * Negaisi Latvijā {{dat|2012|8|6|SK}} ** Rīga: [http://www.youtube.com/watch?v=jwSXScy24QU Video], [http://www.youtube.com/watch?v=tkOk0LX9eQo Video] ** Ventspils: [http://www.youtube.com/watch?v=FxXDErT5cB4 Video] * Pirmais sniegs un vētra Latvijā: ** [http://www.youtube.com/watch?v=iAbyfHKG5bc Daugavgriva sniega vētrā 26.10.2012], mazaisgrauzejs, YouTube, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=Sswxvs6D-iw Pirmais Sniegs 26.10.12], hadzaka, YouTube, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.ltv.lv/zinas/latvija/bez-komentariem/bez-komentariem-riiga-plosas-vetra.a15978/ Bez komentāriem: Rīgā plosās vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030132156/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/bez-komentariem/bez-komentariem-riiga-plosas-vetra.a15978/ |date={{dat|2012|10|30||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|10|26|SK}} * [http://www.ltv.lv/video/ipashas-parraides/20886/2012. gada-laikapstaklju-apskats/ 2012. gada laikapstākļu apskats]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2012. gads Latvijā]] 9wwizao9t90b5uajiy1mprwmp1j1eir 4506399 4506393 2026-08-13T13:05:49Z Minorax 83723 4506399 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[2012. gads|2012]]. gada laikapstākļi Latvijā |attēls = [[Attēls:Negaiss Rīga Zolitūde 22.05.2012.JPG|250px]] |attēla paraksts = Spēcīgs [[negaiss]] Rīgā, 2012. gada 22. maijs |vid Lat = +6,1 °C |min Lat = −34,2 °C |max Lat = +33,7 °C |vid Rīga = +7,3 °C |min Rīga = −30,4 °C |max Rīga = +32,6 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 832 mm<br />Rīga: 714,8 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 107,8 mm (oktobris) |nokrišņi dekādē = Rīga: 51,6 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 34,0 mm ([[30. jūlijs]]) |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = Latvija: 34 m/s<br />([[25. marts]], [[Ventspils]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2012. gads|2012]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni +6,1 °C jeb 0,3 grādi virs normas. Tādējādi 2012. gads kļuvis par otro vēsāko šajā gadsimtā, atpaliekot no 2010. gada, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai +5,6 grādi. Gaisa temperatūra bija robežās no −34,2 °C līdz +33,7 °C. Aizvadītā gada laikā stabili bagāts bija nokrišņu daudzums – desmit gada mēnešos no divpadsmit to daudzums bija virs normas. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 832 mm (125% no ilggadīgās normas) 2012. gads ilggadējā datu rindā bija ceturtais ar nokrišņiem bagātākais, bet 21. gadsimtā – otrais mitrākais. 2012. gadu pārspēja [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gads]], kad nokrišņu daudzums bija 856 mm jeb 129% no normas, savukārt pirmo vietu slapjāko gadu sarakstā ieņem 1928. gads, kad nokrišņu daudzums sasniedza 880 mm un norma tika pārsniegta par 33%.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gads-otrais-vesakais-un-otrais-nokrisniem-bagatakais-21-gadsimta?id=272&cid=100 2012. gads – otrais vēsākais un otrais nokrišņiem bagātākais 21. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123222708/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gads-otrais-vesakais-un-otrais-nokrisniem-bagatakais-21-gadsimta?id=272&cid=100 |date={{dat|2013|01|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2013|1|3|SK}}</ref> Gaisa temperatūra pārsvarā bija tuvu ilggadējam vidējam rādītājam, aukstākais mēnesis bija februāris, kad vidējā gaisa temperatūra noslīdēja četrus grādus zem normas, savukārt relatīvi siltākais bija novembris, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 2,4 grādus virs normas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448351-2012gads_viens_no_lietainakajiem_latvijas_vesture 2012.gads - viens no lietainākajiem Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130104021055/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448351-2012gads_viens_no_lietainakajiem_latvijas_vesture |date={{dat|2013|01|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|31|SK}}</ref> == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2011./2012. gadu''' kalendārā '''ziema''' (decembris, janvāris, februāris) bija temperatūras un nokrišņu kontrastiem bagāta. Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (−3,4 °C) bija tuva normai — 0,5 grādus virs tās. Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos padarīja ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31682.html Aizvadītā kalendārā ziema – ar nokrišņiem visbagātākā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120302195321/http://www.meteo.lv/public/31682.html |date={{dat|2012|03|02||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|3|1|SK}}</ref> Pēc divām rekordkarstām [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. un [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011]]. gadu vasarām, '''2012. gada vasara''' kopumā Latvijā ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C atbilda ilggadējai vidējai gaisa temperatūrai un bija trešā vēsākā vasara 21. gadsimtā. Vissiltākais laiks šai vasarā bija Latvijas vidienē — Rīgā (+17,4 °C) un Bauskā (+16,6 °C), bet visdzestrākais — Vidzemes augstienē — Zosēnos (+15,2 °C) un jūras vējiem visvairāk pakļautajā Kolkā (+15,3 °C).<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/lietainaka-un-aukstaka-shii-vasara-bijusi-kolka-siltaka-riiga.a14468/ Lietainākā un aukstākā šī vasara bijusi Kolkā, siltākā - Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906053751/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/lietainaka-un-aukstaka-shii-vasara-bijusi-kolka-siltaka-riiga.a14468/ |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> Vasaras vissiltākais mēnesis bija jūlijs. Tajā gaisa temperatūra sasniedza visaugstāko vērtību +33,7 °C (Daugavgrīvā, 29. jūlijā). Savukārt jūnija pirmajā pusē un jau sākot no augusta otrās dekādes dzestrajās naktīs zāles virskārtā bija vērojamas salnas. Nokrišņu šajā vasarā kopumā Latvijā bija 245 mm (10% vairāk par normu), kas to ierindo atbilstošo ilggadīgās un šī gadsimta datu rindu vidusdaļā. Jāatzīmē, ka karstajās 2010. un 2011. gadu vasarās nokrišņu bija vairāk kā 2012. gadā. Tā 2010. gada vasaras, kas ir trešā nokrišņiem bagātākā pēdējos 90 gados un vislietainākā šajā gadsimtā, vidējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 324 mm. Visvairāk nokrišņu 2012. gada vasarā nolija pār Kolku (312 mm). Savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Liepājā un Rucavā (ap 170 mm, kas ir mazāk par normu).<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-vasara-latvija-tuva-ilggadigiem-videjiem-raditajiem?id=188&cid=100 2012. gada vasara Latvijā – tuva ilggadīgiem vidējiem rādītājiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120922062228/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-vasara-latvija-tuva-ilggadigiem-videjiem-raditajiem?id=188&cid=100 |date={{dat|2012|09|22||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> Vasaras mēnešu laikā Latvijā krita 26 karstuma un 3 aukstuma rekordi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434791-sovasar_latvija_kritusi_26_karstuma_un_tris_aukstuma_rekordi Šovasar Latvijā krituši 26 karstuma un trīs aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906075205/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434791-sovasar_latvija_kritusi_26_karstuma_un_tris_aukstuma_rekordi |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> '''2012. gada rudens''' Latvijā bija samērā silts un nokrišņiem bagāts. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,9 °C (1,3 grādus virs normas) tas bija 12. siltākais pēdējos 90. gados un ceturtais siltākais 21. gadsimtā. Ar nokrišņu daudzumu 252 mm (127% no normas) 2012. gada rudens bija 13. mitrākais pēdējos 90 gados un ar nokrišņiem visbagātākais 21. gadsimtā.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-rudens-ceturtais-siltakais-un-ar-nokrisniem-visbagatakais-21?id=250&cid=100 2012. gada rudens – ceturtais siltākais un ar nokrišņiem visbagātākais 21. gadsimtā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130123222921/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/2012-gada-rudens-ceturtais-siltakais-un-ar-nokrisniem-visbagatakais-21?id=250&cid=100 |date={{dat|2013|01|23||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −3,4 °C |feb temp = −8,8 °C |mar temp = +0,9 °C |apr temp = +5,9 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +13,9 °C |jūl temp = +18,2 °C |aug temp = +15,9 °C |sep temp = +13,0 °C |okt temp = +6,9 °C |nov temp = +4,0 °C |dec temp = −4,8 °C |jan nokr = 77 mm (182%) |feb nokr = 45 mm (138%) |mar nokr = 36 mm (107%) |apr nokr = 53 mm (139%) |mai nokr = 67 mm (138%) |jūn nokr = 78 mm (120%) |jūl nokr = 99 mm (126%) |aug nokr = 68 mm (88%) |sep nokr = 61 mm (87%) |okt nokr = 104 mm (154%) |nov nokr = 86 mm (141%) |dec nokr = 58 mm (110%) }} 2012. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −3,4 °C, kas ir 1,2 grādus virs ilggadīgās normas. Siltāks par normu tas bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas vidusdaļā un ziemeļu rajonos, Rīgā un Kolkā sasniedzot 1,7 °C. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas galējos austrumu rajonos: 0,5—0,7 grādus virs tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 77 mm (182% no ilggadīgās normas) janvāris kļuva par trešo ar nokrišņiem bagātāko gada pirmo mēnesi Latvijā. Lielāks par normu nokrišņu daudzums bija praktiski visā Latvijā. Vairāk kā divas reizes, Mērsragā gandrīz trīs reizes, normatīvā vērtība tika pārsniegta Latvijas ziemeļu rajonos un ap Rīgas līci. Mērsragā un Skultē tik liels nokrišņu daudzums janvārī bija pirmoreiz. Līdz 150% no normas liels nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē, kā arī galējos austrumu, dienvidaustrumu rajonos.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31645.html Laika apstākļu raksturojums 2012. gada janvārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120217012844/http://www.meteo.lv/public/31645.html |date={{dat|2012|02|17||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|13|SK}}</ref> Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru −8,8 °C (4,1 grādu zem ilggadīgās normas) 2011.—2012. gadu kalendārās ziemas pēdējais mēnesis — februāris — aukstāko februāru datu rindā bija četrpadsmitais, tūlīt aiz 2011. gada februāra, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai par vienu grāda desmitdaļu zemāka. Aukstāks par normu 2012. gada februāris bija visā Latvijā. Noviržu no normas kontrasti Valsts robežās bija visai ievērojami. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas dienvidaustrumos — Daugavpilī: 5,4 grādus zemāk par normu. Diametrāli pretējā Latvijas vietā — Kolkasragā — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vistuvāk normai — 1,8 grādus zem tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 45 mm (138% no ilggadīgās normas) 2012. gada februāris ir ierindojies nokrišņiem bagātāko februāru otrajā desmitā. Arī nokrišņu daudzuma atšķirības bija visai ievērojamas. Vismazākais nokrišņu daudzums bija mēneša visaukstākajā — Latvijas dienvidaustrumu daļā. Latvijas centrālajā daļā un rietumu rajonos bija vērojami nokrišņu daudzuma kontrasti — no 80% no normas Dobelē un 90% Rīgā līdz vairāk kā 225% Ventspilī un 240% Salacgrīvā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31697.html Laika apstākļu raksturojums 2012. gada februārī Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120314010440/http://www.meteo.lv/public/31697.html |date={{dat|2012|03|14||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|3|7|SK}}</ref> Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,9 °C. Tādējādi 2012. gada marts bija 2,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu un siltāko marta mēnešu datu rindā ierindojās 19. vietā. No 21. gadsimta pavasara pirmajiem mēnešiem 2012. gada marts bija ceturtais siltākais. Marta nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 36 mm (107% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 47—57% no normas Dobelē un Liepājā līdz 174% Cēsīs. Tādējādi tas ierindojās mitrāko pavasara pirmo mēnešu datu rindas trešajā desmitā. No 21. gadsimta marta mēnešiem 2012. gada marts bija sestais mitrākais. Marta vidējais vēja ātrums atbilda normai. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu sasniedza 25. martā Ventspilī — 34 m/s. Mēneša gaitā trīs Latvijas vietās tika uzstādīti jauni maksimālo vēja brāzmu martā rekordi: 13. martā Rūjienā, 19. martā Rēzeknē un 25. martā Saldū.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31747.html Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada martā]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv</ref> [[Attēls:Rīgas centrs, Pilsētas kanāls 30.04.2012.jpg|thumb|200px|[[Pilsētas kanāls]] Rīgā, 2012. gada 30. aprīlis]] Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,9 °C. Tādējādi 2012. gada aprīlis bija 1 grādu siltāks par ilggadīgo normu un siltāko aprīļa mēnešu datu rindā ierindojās 27. vietā. No 21. gadsimta pavasaru vidējiem mēnešiem šī gada aprīlis bija piektais siltākais. Aprīļa nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 53 mm (139% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 82—90% no normas Baltijas jūras piekrastē — Liepājā un Ventspilī — līdz 218—221% Latvijas vidusdaļā — Mežotnē un Kalnciemā. Tādējādi 2012. gada aprīlis ierindojās mitrāko pavasara vidējo mēnešu 19. vietā. No 21. gadsimta aprīļa mēnešiem 2012. gada aprīlis bija otrais ar nokrišņiem bagātākais. Aprīļa vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Vēja brāzmas mēnesī vislielāko ātrumu sasniedza 2. aprīlī Baltijas jūras piekrastes rajonos — 20–22 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31770.html Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada aprīlī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120511085856/http://www.meteo.lv/public/31770.html |date={{dat|2012|05|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C. Tādējādi 2012. gada maijs bija 0,9 grādus siltāks par ilggadīgo normu un siltāko maija mēnešu datu rindā ierindojās 23. vietā. No 21. gadsimta pavasaru pēdējiem mēnešiem tas bija piektais siltākais. Maija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 67 mm (138% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 70—80% no normas Ventspilī un Kuldīgā līdz gandrīz 2,5 mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam [[Ogres novads|Ogres novada]] Lielpēčos. Tādējādi 2012. gada maijs ierindojās mitrāko pavasari noslēdzošo mēnešu 20. vietā. No 21. gadsimta maija mēnešiem tas bija trešais ar nokrišņiem bagātākais. Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums bija nedaudz zemāks par normu, četrās dienās mēnesī vējš brāzmās sasniedza vētras spēku. Vislielākais vēja brāzmu ātrums — 24–26 m/s — tika reģistrēts jūras un līča piekrastē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31793.html Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada maijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120604225551/http://www.meteo.lv/public/31793.html |date={{dat|2012|06|04||bez}} }}, meteo.lv</ref> Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,9 °C. Tādējādi 2012. gada jūnijs bija 0,8 grādus aukstāks par ilggadīgo normu, ilggadīgajā datu rindā ierindojoties aukstāko jūnija mēnešu 29. vietā. No 21. gadsimta vasaras pirmajiem mēnešiem tas bija otrais aukstākais pēc 2004. gada jūnija, kura vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +13,3 °C. Jūnija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 78 mm (120% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 80% no normas Liepājā un Rucavā līdz 170—180% Krāslavas novada Piedrūjā un Lubānā. Tādējādi 2012. gada jūnijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras pirmo mēnešu 19. vietā. No 21. gadsimta jūnija mēnešiem tas bija piektais ar nokrišņiem bagātākais. Mēnesī visintensīvākās lietusgāzes bija 2., 11. un 15. jūnijā, diennaktī vietām sasniedzot dekādes normai, 11. un 15. jūnijā pat pusmēneša nokrišņu normai atbilstošu nokrišņu daudzumu. Mēneša vidējais vēja ātrums bija nedaudz zemāks par normu. Piecās dienās mēnesī vējam brāzmās vietām bija vētraina vēja spēks, bet vislielākais vēja brāzmu ātrums bija 17. jūnijā: jūras piekrastes rajonos 19—21, iekšzemē 15–17 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2012/junijs-2012-meteo?id=1538&nid=694 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada jūnijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708210025/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2012/junijs-2012-meteo?id=1538&nid=694 |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|7|4|SK}}</ref> Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 °C. Tādējādi 2012. gada jūlijs bija 1,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu, ilggadīgajā datu rindā ierindojoties siltāko jūlija mēnešu 20. vietā. Salīdzinot ar citiem 21. gadsimta vasaras vidus mēnešiem, šī gada jūlijs ir ierindojies datu rindas vidusdaļā. Nokrišņu daudzums Latvijā turpināja būt virs normas. Jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 99 mm (126% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 80—90% no normas Alūksnes un Vidzemes augstienēs līdz divām mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Kolkā. Tādējādi 2012. gada jūlijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras vidus mēnešu 32. vietā. Tāpat kā mēneša vidējā gaisa temperatūra, arī mēneša nokrišņu daudzums vasaras vidus mēnesi ir ierindojis 21. gadsimta jūliju datu rindas vidusdaļā. Visintensīvākās lietusgāzes bija 20. jūlijā. Nokrišņu daudzums šai diennaktī bija vietām ne tikai liels, bet arī teritoriāli kontrastains. Tā Skrīveros tas sasniedza 53 mm, kas ir gandrīz 2/3 no mēneša nokrišņu normas un bija lielākais nokrišņu daudzums diennaktī šai mēnesī, bet Ogres novada Lielpēčos šīs pašas diennakts lietus nokrišņu daudzums bija tikai 11 mm, Rīgā — tikai 1 mm. Lai arī jūlija vidējais vēja ātrums kopumā bija nedaudz zemāks par normu, gaisa temperatūras kontrasti un atmosfēras nestabilitāte veicināja ne tikai lokāli spēcīgu [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietusmākoņu]] attīstību, kas deva stipras lietusgāzes, pērkona negaisus un vietām arī iespaidīga lieluma krusas graudus, bet arī būtisku, lokāla rakstura, vēja pastiprināšanos. Trijās mēneša dienās vējš brāzmās sasniedza stipras vētras, vēl vienā — vētras spēku. Latvijas novērojumu stacijās vislielākais vēja ātrums brāzmās — 27 m/s — tika reģistrēts 15. jūlijā Liepājas ostā. Tikai nedaudz mazākas (25 m/s), toties pirmoreiz jūlijā šais novērojumu stacijās vēja brāzmas bija 7. jūlijā Saldū un 28. jūlijā Pāvilostā. Jūlijā lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem visā Latvijā bija dienu skaits ar pērkona negaisu. Visbiežāk, līdz pat 6—7 reizēm mēnesī, tas tika novērots Kurzemē.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2012/parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvij?id=1632&nid=714 Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada jūlijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624181937/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2012/parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvij?id=1632&nid=714 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref> Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,9 °C. Tādējādi 2012. gada augusts siltuma ziņā bija tuvs ilggadīgajai normai (0,3 grādus zem tās), ieņemot vietu augusta temperatūras ilggadīgās datu rindas vidusdaļā. Salīdzinot ar citiem 21. gadsimta vasaras noslēguma mēnešiem, tas 21. gadsimtā bija visaukstākais. Pēc astoņiem mēnešiem (sākot no 2011. gada decembra), kuros nokrišņu daudzums Latvijā kopumā bija lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, augusts bija nedaudz, bet tomēr sausāks par normu. Tā nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 68 mm (88% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no tikai puses no normas Rucavā līdz gandrīz 80% virs normas Kolkā. Tādējādi 2012. gada augusts mēneša nokrišņu daudzuma ilggadīgo datu rindā ierindojās vidusdaļā, nedaudz uz sausāko pusi. 21. gadsimta augustu skaitā 2012. gada augusts bija ceturtais sausākais. 2012. gada augustā un arī līdz šim 2012. gadā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums bija Kolkā. Šeit naktī no 9. uz 10. augustu deviņās stundās nolija 67,7 mm, kas ir gandrīz mēneša normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Deviņās mēneša dienās vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, bet vislielākais vēja brāzmu ātrums (3. augustā Daugavgrīvā) bija līdzvērtīgs vētras spēkam — 21 m/s. Mēneša pirmajā dekādē bieži — astoņās dienās no desmit — tika novērots pērkona negaiss. 4. un 7. augustā tas ducināja Latvijas lielākajā daļā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2012/augusts-2012-meteo?id=1675&nid=749 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada augustā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120922053925/http://meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2012/augusts-2012-meteo?id=1675&nid=749 |date={{dat|2012|09|22||bez}} }}, meteo.lv</ref> Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,0 °C, kas ir 1,3 grādus augstāk par normu. Tādējādi 2012. gada rudens pirmais mēnesis ilggadīgajā septembra gaisa temperatūras datu rindā ir bijis 16. siltākais, bet 21. gadsimta septembra mēnešu vidū – piektais siltākais. Diennakts vidējās gaisa temperatūras septembra gaitā pārsvarā bija virs normas. Vissiltākais laiks bija 11. un 12. septembrī, kad gaisa temperatūra dienā teritorijas lielākajā daļā bija virs +20 grādiem, visaugstākās vērtības sasniedzot Mērsragā un Daugavpilī. Savukārt visvēsākais laiks — naktī vietām tikai +2, +3 grādi — bija mēneša trešās dekādes pirmajā pusē. 2012. gada septembris bija ne tikai siltāks, bet arī sausāks par normu. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 61 mm (87% no ilggadīgās normas) tas ieņēma vietu gan ilggadīgās septembra nokrišņu daudzuma datu rindas, gan 21. gadsimta septembru datu rindas vidusdaļā. Visvairāk nokrišņu 2012. gada septembrī bija Alūksnē un Liepājā (130—140% no normas), bet vismazāk Bauskā — tikai puse no mēneša nokrišņu “plāna”. Mēneša gaitā vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika reģistrēts 19. septembrī Rucavā, kur astoņu stundu laikā nolija lietus ar nokrišņu daudzumu līdzvērtīgu 28% no visa mēneša normas. Mēneša vidējais vēja ātrums kopumā Latvijā atbilda normai. Divpadsmit mēneša dienās vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, bet sešās no tām jūras piekrastes teritorijās tām jau bija vētras spēks. Vislielākais mēnesī vēja brāzmu ātrums tika novērots 8. septembrī Ventspilī — 24 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2012/septembris-2012-meteo?id=1678&nid=756 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada septembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121115214501/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2012/septembris-2012-meteo?id=1678&nid=756 |date={{dat|2012|11|15||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|2|SK}}</ref> Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir tuvu normai (0,3 grādus virs tās). Tādējādi 2012. gada rudens otrais mēnesis ieņēma vietu gan oktobra gaisa temperatūru ilggadīgo datu rindas, gan 21. gadsimta oktobra mēnešu vidusdaļā. Mēneša pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ±3 grādus no normas. Toties otrajā oktobra pusē tika piedzīvota gan šim gadalaikam neparasti silta atvasara, gan pirmais sniegs. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 6 grādus virs normas šī mēneša vissiltākās dienas — 19. un 20. oktobris — bija arī vissiltākie atbilstošie datumi gaisa temperatūras novērojumu vēsturē Latvijā. 19. oktobrī dienā gaiss sasila līdz pat +18,8 °C, 20. oktobrī līdz +17,5 °C, abās dienās daudzviet uzstādot jaunus konkrētās dienas konkrētajā vietā gaisa temperatūras rekordus. Savukārt mēneša visaukstākais periods bija no 26. līdz 31. oktobrim. Tajā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3—6 grādus zem normas. Austrumlatvijas augstākajās vietās pirmo reizi šoruden visu diennakti gaisa temperatūra bija zem nulles, 29. un 30. oktobra naktīs vietām sasniedzot pat −7, −9 grādus. Oktobra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 104 mm (154% no ilggadīgās normas), tā kļūstot par vienpadsmito ar nokrišņiem visbagātāko rudens otro mēnesi ilggadīgajā oktobru datu rindā un trešo mitrāko 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu mēneša gaitā bija Siguldā (204% no normas), vismazāk — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kur to daudzums svārstījās ap normu. Laika periodā līdz 17. oktobrim lija katru dienu, vietām diennaktī pārsniedzot visas dekādes nokrišņu normu. Turpmāk nokrišņu daudzums kļuva epizodiskāks. Trešās dekādes vidū, temperatūrai pazeminoties, jau parādījās arī slapja sniega pārslas, 26. un 27. oktobrī arī sauss sniegs, zemi pārklājot ar sniega segu. Visintensīvākā snigšana bija Austrumlatvijas centrālajā daļā — 27. oktobra rītā Priekuļos sniega segas biezums sasniedza 35 cm, Alūksnē — 21 cm. Sniega sega šais rajonos saglabājās līdz pat mēneša beigām. 1. novembra rītā tās biezums Priekuļos bija 16, Alūksnē — 11, Skrīveros un Siguldā — 3 cm. Laika apstākļu izmaiņu situācijā sastapās siltam un aukstam gadalaikam raksturīgās laika parādības. Tā 26. oktobrī tika novērots gan mēnesī visstiprākais vējš — piekrastes rajonos tas brāzmās sasniedza 22–28 m/s, gan pirmais rudens putenis, gan arī pērkona negaiss. 28.—29. oktobrī koku zaros šoruden pirmoreiz tika novērota sarma, bet uz ceļiem vietām bija vērojams apledojums.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/oktobris-2012-meteo?id=1696&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada oktobrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624183331/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/oktobris-2012-meteo?id=1696&nid=536 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|11|2|SK}}</ref> [[Attēls:Rīga, Bolderāja 08.12.2012.jpg|thumb|200px|[[Loču kanāls]] [[Bolderāja|Bolderājā]], 2012. gada 8. decembris]] Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,0 °C, kas ir 2,4 grādus virs ilggadīgās vidējās normas. Tādējādi 2012. gada rudeni noslēdzošais mēnesis novembra vidējo gaisa temperatūru ilggadīgajā rindā ir bijis 12. siltākais, bet 21. gadsimtā — trešais siltākais. 2012. gada novembra gaitā gaisa temperatūra, pārsvarā saglabājoties virs normas, pakāpeniski samazinājās. Vēl otrajā dekādē dienā gaiss sasila līdz +8, +9, vietām +10 grādiem, bet mēneša beigās jau tika sagaidīta ziema. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles, tā visagrāk — 26. novembrī — iestājās Alūksnes augstienē, tad Vidzemē, bet no 30. novembra ziema jau valdīja Latvijas lielākajā daļā, kas kopumā ir nedaudz vēlāk par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Novembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 86 mm (141% no ilggadīgās normas), tā kļūstot par 13. ar nokrišņiem visbagātāko rudeni noslēdzošo mēnesi ilggadīgajā novembru datu rindā un trešo mitrāko 21. gadsimtā. 2012. gada novembra nokrišņu daudzumam bija raksturīgi teritoriālie kontrasti. Kurzemē mēneša nokrišņu daudzums bija ap normu, turpretī Latvijas dienvidaustrumos — divas reizes virs tās. Lubānā, Pļaviņās un Rēzeknes novada Griškānos tik liels mēneša nokrišņu daudzums novembrī bija pirmoreiz. Ar nokrišņiem visbagātākais mēneša periods bija 29. un 30. novembris. Šajās divās diennaktīs Latvijas dienvidaustrumos izkrita 70—85% no visa mēneša nokrišņu normas. Lubānā un Pļaviņās 29. novembrī izkritušais nokrišņu daudzums (ap 54—57% no mēneša normas) bija vislielākais šajās vietās jebkad novembrī novērotais. Mēneša pirmajās dienās izkusa oktobra beigās izveidojusies sniega sega. No jauna tā parādījās tikai mēneša beigās, līdz 1. decembra rītam pārklājot gandrīz visu Latviju. Visbiezākā tā bija Vidzemē: Alūksnē — 24 cm, Lubānā — 18 cm, Priekuļos — 13 cm. Latvijas vidienē un Kurzemē sniega segas biezums bija no 1 līdz 7 cm, bet Krāslavas novada Piedrujā, Daugavpilī un Līvānu novada Sīļos sniega praktiski nebija. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0,5 m/s zemāks par normu. Visstiprākie vēji tradicionāli pūta jūras piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu — 20 m/s — sasniedzot 1. novembrī Kolkā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/novembris-2012-meteo?id=1711&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada novembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624181141/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/novembris-2012-meteo?id=1711&nid=536 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref> Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −4,8 °C, kas ir 2,5 grādus zem ilggadīgās vidējās normas. Tādējādi pēdējo trīs gadu noslēdzošie mēneši Latvijā temperatūras ziņā bija visai kontrastaini. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] decembris ilggadīgo decembru datu rindā bija ceturtais aukstākais, [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] decembris bija otrais siltākais, bet 2012. gada decembris — 17. aukstākais. 21. gadsimta decembru skaitā tas bija ceturtais aukstākais, atpaliekot no šajā gadsimtā visaukstākā — [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gada]] decembra — par 2,8 grādiem. 2012. gada decembra lielākajā daļā Latvijā valdīja sals, kas pakāpeniski pieņēmās spēkā. Viszemāk — līdz −11, −19 grādiem — gaisa temperatūra noslīdēja naktī no 23. uz 24. decembri. Turpmāk laika apstākļi krasi mainījās. Pēc aukstās nakts 24. decembra pēcpusdienā strauji sāka kļūt siltāks, visā Latvijā iestājās atkusnis, kurš saglabājās līdz mēneša beigām. Visā mēnesī visaugstāk temperatūras stabiņš pakāpās Vecgada pēdējā stundā, Latvijas rietumu daļā sasniedzot +5, +6,3 grādus. Decembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 58 mm (110% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojoties ilggadīgo decembru datu rindas vidusdaļā — vairāk uz mitrāko pusi. Lai gan aizvadītais decembris bija piektais mitrākais 21. gadsimtā, nokrišņu tajā bija mazāk, kā iepriekšējo trīs gadu decembra mēnešos. 2011. gada decembris bija līdz šim gan 21. gadsimtā, gan ilggadīgajā decembru datu rindā ar nokrišņiem visbagātākais (88 mm), bet 2010. gada decembris — abās minētajās datu rindās otrais mitrākais. Savukārt 2002. gads bija 21. gadsimtā ne tikai visaukstākais, bet arī ar vismazāko nokrišņu daudzumu — tikai 30 mm. Novembra beigās — decembra sākumā izveidojusies sniega sega Latviju klāja lielāko decembra daļu. Visbiezākā tā bija mēneša otrajā dekādē un trešās dekādes sākumā — vidēji 11–16 cm, vietām Austrumlatvijā atsevišķās dienās sasniedzot 30 cm. Turpmāk siltā laika un lietus nokrišņu rezultātā sniegs visā Latvijā sāka strauji kust. Kurzemē atsevišķas vietas brīvas no sniega segas bija jau 26. decembrī, bet no 28. decembra sniegs nokusa arī vietām Latvijas vidienē un austrumu daļā. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Katrā dekādē bija dienas, kad vējš sasniedza vētras spēku. Tradicionāli vislielākais vēja ātrums bija piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu — 24 m/s — sasniedzot 15. decembrī Kolkā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/decembris-2012-meteo?id=1718&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2012. gada decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115233941/http://meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/decembris-2012-meteo?id=1718&nid=536 |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Rīga Konsula iela 01.2012.jpg|thumb|200px|Saulainais 2012. gada 1. janvāris Rīgā, [[Konsula iela|Konsula ielā]]]] Janvāra pirmā dekāde Latvijā bija neparasti silta — gaisa temperatūra valstī vidēji bija +0,7 grādi, kas ir 4,9 grādus virs klimatiskās normas. Tomēr šī dekāde bija tikai 13. siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vissiltākā janvāra pirmā dekāde bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406656-janvara_pirma_dekade_piecus_gradus_siltaka_par_normu Janvāra pirmā dekāde - piecus grādus siltāka par normu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113012336/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406656-janvara_pirma_dekade_piecus_gradus_siltaka_par_normu |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|11|SK}}</ref> * [[1. janvāris]] — jaunā gada rīts Latvijā atnāca ar skaidru laiku un salu −2, −6 grādu robežās. Debesis bija daļēji mākoņainas, daudzviet — īpaši Zemgalē — mākoņu nebija vispār. Vietām Vidzemē sniga, šaura nokrišņu josla no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] stiepās uz austrumiem. Visā valstī pūta lēns vējš.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405331-svetdienas_rita_neliels_sals_daudzviet_skaidrs_laiks Svētdienas rītā neliels sals, daudzviet skaidrs laiks]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|1|SK}}</ref> Rītā daudzviet Latgalē un Vidzemē zemi klāja līdz 3 cm bieza sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405330-jaunais_gads_latgale_un_vidzeme_sacies_ar_nelielu_sniegu Jaunais gads Latgalē un Vidzemē sācies ar nelielu sniegu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051238/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405330-jaunais_gads_latgale_un_vidzeme_sacies_ar_nelielu_sniegu |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|1|SK}}</ref> * [[2. janvāris]] — Latvijai pāri virzījās ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], visā valsts teritorijā atnesot dažāda veida nokrišņus. Vietām Latvijā izveidojās neliela sniega sega: 2 cm Rūjienā, Siguldā un Priekuļos, kā arī Daugavpilī, savukārt Alūksnē, Zosēnos un Skultē sniegs sasnidzis 1 cm. Naktī sniga arī Kolkā, Liepājā, Stendē, Mērsragā, Rīgā un Pļaviņās, taču šajās vietās sniegs no rīta saglabājās tikai nedaudz.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405417-vietam_latvija_izveidojusies_neliela_sniega_sega Vietām Latvijā izveidojusies neliela sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120122082027/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405417-vietam_latvija_izveidojusies_neliela_sniega_sega |date={{dat|2012|01|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|2|SK}}</ref> Dienas laikā nelielais sniegs pārgāja mērenā lietū. Vēlā pēcpusdienā Latvijas galējos austrumos spēcīgi sniga un puteņoja, vietām Vidzemē, Zemgales austrumos un Latgalē tika novērota arī [[atkala]] jeb sasalstošs lietus. Savukārt valsts rietumu pusē, kur ilgstoši lija, nokrišņi mitējās un dažviet sabiezēja [[migla]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405500-latvijas_austrumos_specigi_snieg Latvijas austrumos spēcīgi snieg]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pēc 2. janvāra sniegputeņa Latvijas galējos austrumos no rīta saglabājās 7–10 cm bieza sniega kārta. Biezākā sniega sega tika izmērīta Lubānā — 10 cm. Deviņi centimetri sniega bija Dagdā un Rēzeknē, savukārt Alūksnes un Vidzemes augstieni klāja 4–7 cm bieza sniega kārta. 2. janvāra vakarā sniega sega vietām bija biezāka, bet sniegputenim sekoja lietus un atkala, tādēļ sniega sega saruka.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405557-dazviet_latvija_lidz_desmit_centimetriem_dzils_sniegs Dažviet Latvijā līdz desmit centimetriem dziļš sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113161707/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405557-dazviet_latvija_lidz_desmit_centimetriem_dzils_sniegs |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — ciklons "Ulli" Latvijā atnesa ļoti stipru vētru. Virs Latvijas tā kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā. Ventspilī dienas vidū vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 30,9 m/s. Jūrā pie Ventspils viļņu augstums sasniedza 4 metrus. Liepājā vējš brāzmās sasniedza 27 m/s, Rucavā 22 m/s. Vējš turpināja pastiprināties arī Rīgā, kur Daugavgrīvas novērojumu stacijā dienvidrietumu vējš brāzmās pūta ar ātrumu līdz 21 m/s. Brāzmainā vēja ietekmē Rīgas līča dienvidu piekrastē vakarā paaugstinājās arī ūdens līmenis, visaugstākais tas bija Andrejostā laika periodā no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00, kad tas sasniedza +120, +123 cm BS.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31598.html Maksimālās novērotās vēja brāzmas Latvijā 4. janvārī dienā un naktī uz 5. janvāri (līdz plkst. 8:00)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120109044546/http://www.meteo.lv/public/31598.html |date={{dat|2012|01|09||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405668-kurzeme_vejs_sasniedzis_31ms_nakti_vetra_pierims Kurzemē vējš sasniedzis 31m/s; naktī vētra pierims] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113151851/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405668-kurzeme_vejs_sasniedzis_31ms_nakti_vetra_pierims |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|4|SK}}</ref> * [[5. janvāris]] — Kurzemē nakts pirmajā pusē turpināja pūst spēcīgs vējš. Līdz 24 m/s brāzmās vējš pūta Liepājas ostā, bet pašā pilsētā vēja brāzmas sasniedza 22 m/s. Arī Rucavā bijis spēcīgs vējš, kas brāzmās pūta ar ātrumu līdz 20 m/s. Diennakts laikā visvairāk nokrišņu bija Kurzemē un Vidzemē, no rīta daudzviet jau bija uzsniguši vairāki centimetri sniega. Nokrišņu daudzums Stendē diennakts laikā sasniedza 20 mm, kas ir aptuveni trešdaļa no visa mēneša ierastā nokrišņu daudzuma. 5. janvāra rītā Stendē bija aptuveni trīs centimetrus bieza sniega kārta. Daudz nokrišņu bija arī Mērsragā — 16 mm, tur izveidojās pāris centimetrus bieza sniega sega. Skultē nokrišņu daudzums līdz rītam sasniedza 13, Rūjienā — 14 mm, un stipri nokrišņi Ziemeļvidzemē turpinājās arī 5. janvāra priekšpusdienā. Ap 10 mm nokrišņu bija vietām citviet Vidzemē, kā arī Dobelē un Rīgas lidostā. Vidzemes ziemeļos turpināja snigt, no rīta vietām jau bija uzsniguši 5 cm sniega. Nokrišņi turpinājās arī Kurzemē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405847-specigakais_vejs_bijis_kurzeme_nolijusi_tresdala_menesa_normas Spēcīgākais vējš bijis Kurzemē; nolijusi trešdaļa mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120108092449/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/405847-specigakais_vejs_bijis_kurzeme_nolijusi_tresdala_menesa_normas |date={{dat|2012|01|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|5|SK}}</ref> * [[7. janvāris|7.]]—[[10. janvāris]] — gaisa temperatūra Rīgā 60 stundu garumā svārstījās 2 grādu robežās (0 °C, +2 °C).<!-- no 7. jan. 12.00 līdz 10. jan. 00.00 --> * [[10. janvāris]] — naktī un rītā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, nedaudz vēsāks bija dažviet Vidzemē — Valkā no rīta tika reģistrēti −7,6 °C, savukārt Rūjienā naktī bija −8 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406423-gaisa_temperatura_dazviet_pazeminajusies_zem_8_gradiem Gaisa temperatūra dažviet pazeminājusies zem -8 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120113012315/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406423-gaisa_temperatura_dazviet_pazeminajusies_zem_8_gradiem |date={{dat|2012|01|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|10|SK}}</ref> Savukārt Rīgā gaiss atdzisa tikai līdz –0,6 °C. * [[11. janvāris]] — sniega segas biezums Latvijas austrumos pieauga par 3–6 cm, un dziļākā sniega kārta saglabājās Alūksnē, kur zemi klāja 16 cm sniega. Rietumlatvijā tikai lija, bet valsts austrumu daļā pārsvarā sniga.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406702-sniega_segas_biezums_valsts_austrumos_pieaudzis_par_36_centimetriem Sniega segas biezums valsts austrumos pieaudzis par 3-6 centimetriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116190445/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406702-sniega_segas_biezums_valsts_austrumos_pieaudzis_par_36_centimetriem |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|11|SK}}</ref> Rīgā dienas sākumā bija slapja sniega nokrišņi, kas dienas laikā pārgāja mērenā lietū. * [[12. janvāris]]: ** Ļoti stipri lija Ziemeļkurzemē. Kolkā, Stendē un Ventspilī lietus daudzums sasniedza 21–23 mm! Vismazāk nokrišņu bija Rīgā — tikai 2–4 mm. Citviet valstī 5–15 mm.<ref name="tvnet1201">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406870-ceturtdien_loti_stipri_lijis_ziemelkurzeme Ceturtdien ļoti stipri lijis Ziemeļkurzemē]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|12|SK}}</ref> ** Maksimālā gaisa temperatūra bija no +3, +4 grādiem valsts galējos austrumos līdz +6, +7 grādiem Kurzemē un Zemgalē. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +7,4 °C. Rīgā pietrūka 0,1 grāds, lai atkārtotu [[2005. gada laikapstākļi Latvijā|2005. gada]] 12. janvāra diennakts absolūto temperatūras maksimumu, kas bija +7,1 °C, savukārt [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] novērojumu stacijā tika atkārtots 2005. gada diennakts rekords. Vēja ātrums brāzmās daudzviet sasniedza 15–20 m/s, bet Dobelē, Liepājā, Saldū, Rucavā un Ventspilī tika reģistrētas brāzmas līdz 21–23 m/s, Ventspils un Liepājas ostā — attiecīgi līdz 24 un 25 m/s.<ref name="tvnet1201" /> [[Attēls:Sniegputenis Riga, Kurzemes prospekts 01 2012.jpg|thumb|200px|Stipra snigšana Rīgā, [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektā]], 2012. gada 13. janvāris]] * [[13. janvāris]]: ** no rīta daudzviet Latvijā brīžiem sniga, vairāk sniga Vidzemē, Cēsu un Siguldas apkārtnē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406873-piektdienas_rita_daudzviet_snieg_celi_apledojusi Piektdienas rītā daudzviet snieg, ceļi apledojuši] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116001448/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/406873-piektdienas_rita_daudzviet_snieg_celi_apledojusi |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> Rīgā priekšpusdienā bija stipra [[Līča efekts|līča efekta]] snigšana. Līdz plkst. 20.00 biezākā sniega sega bija Alūksnē 14 cm, Mērsragā un Zosēnos 10 cm, Priekuļos 8 cm, Rūjienā un Rīgā 6 cm.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/157913478760378368 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> Vakarā Kurzemi un valsts centrālos rajonus, arī Rīgu, piemeklēja spēcīgs sniegputenis. ** Rīgā izveidojās pastāvīga [[sniega sega]]. ** Pēc spēcīgā lietus, kas Ziemeļkurzemē 12. janvārī lija visas dienas garumā, vietām sākās plūdi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/407005-riga-beidzot-neliela-sniega-karta-dundaga-lietus-del-pludi Rīgā beidzot neliela sniega kārta, Dundagā lietus dēļ plūdi]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> [[Dundaga|Dundagā]] naktī uz 13. janvāri, kad tika sasniegts ūdens līmeņa maksimums, tika appludināti arī ceļi, sētas un apkārtējās teritorijas. Jau pēc pulksten 9 vakarā, kad caurteka nespēja ņemt pretī ūdeni, tika appludināta viena no Dundagas ielām.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/gadsimta-pludi-dundaga.d?id=42053018 'Gadsimta plūdi' Dundagā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116114500/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/gadsimta-pludi-dundaga.d?id=42053018 |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, delfi.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> Plūdi tika novēroti arī Ventspils apkārtnē.<ref>[http://www.ventasbalss.lv/photos/image/1394 Plūdi Zūrās un Krievlaukos. Foto: Juris Ģigulis], ventasbalss.lv, {{dat|2012|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]] — pirmo reizi 2011./2012. gadu ziemā pastāvīga sniega sega bija izveidojusies visā Latvijas teritorijā. * [[15. janvāris]] — debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] pazeminājās no −1 grāda plkst. 16.00 līdz −7 grādiem plkst. 18.00, pēc tam atkal paaugstinājās līdz −3 grādiem plkst. 20.00. * [[25. janvāris]] — aizsala [[Daugava]] [[Rīga|Rīgā]]. * [[27. janvāris]]—[[7. februāris]] — Latviju piemeklēja salīdzinoši ilgs [[aukstuma vilnis]]. * [[27. janvāris]]: ** Laikapstākļus Latvijā sāka noteikt ļoti spēcīgs [[anticiklons]] virs Krievijas (uz to brīdi spēcīgākais anticiklons pasaulē). Tā ietekmē Latvijā pakāpeniski paaugstinājās atmosfēras spiediens. Dienā Latvijas austrumu rajonos tas ir 784 mm Hg jūras līmenī.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31621.html Tuvākajās 7 dienās Latvijā paaugstināsies atmosfēras spiediens un pastiprināsies sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120201062909/http://www.meteo.lv/public/31621.html |date={{dat|2012|02|01||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|1|27|SK}}</ref> ** Rītā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot Kolku, bija −12, −16 grādu. Kolkā valdīja nepilnu desmit grādu sals. Nedaudz zem −15 grādiem gaisa temperatūra bija vietām Vidzemē. Alūksnē vēlā ceturtdienas vakarā tika reģistrēti pilni −17 grādi, kas pagaidām ir zemākā šajā ziemā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408601-sorit_sals_lidz_pat_16_gradiem Šorīt sals līdz pat -16 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120130053032/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408601-sorit_sals_lidz_pat_16_gradiem |date={{dat|2012|01|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|27|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,9 °C (Rīgas centrā −12,2 °C, bet [[Teika (Rīga)|Teikā]] −13,2 °C). Pēc LVC datiem zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Kārsava]]s novērojumu stacijā, −16,0 °C. * [[28. janvāris]] — rītā Latvijas austrumu daļā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −18, −22 grādiem. −22 grādi pēc plkst. 8 tika reģistrēti Kārsavā valsts austrumu pierobežā, līdz −20, −21 grādam gaisa temperatūra pazeminājās daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408701-sorit_sals_vietam_bijis_lidz_22_gradus_liels Šorīt sals vietām bijis līdz -22 grādus liels] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120130053037/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408701-sorit_sals_vietam_bijis_lidz_22_gradus_liels |date={{dat|2012|01|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|28|SK}}</ref> [[Attēls:Jūras krasts 2012. gada janvārī.JPG|thumb|200px|Aizsalstošais Rīgas līcis Jūrmalā, {{dat|2012|01|29||bez}}]] * [[29. janvāris]]: ** Naktī un no rīta zemākā gaisa temperatūra, −24,1 grāds, LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta Daugavpils meteostacijā Lociku ciematā. Savukārt saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem zemākā temperatūra tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,5 grādiem. Apes novada Virešos reģistrēti −23,9 grādi, bet Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Latvijas robežas — pat −27 grādi, liecina dati no autoceļu meteostacijām. −21 grāds tika reģistrēts daudzviet Latvijā, tostarp vietām Zemgalē un Rīgas tuvumā — Ādažu, Cekules un Garkalnes apkaimē. Rīgā gaiss atdzisa līdz −16,8 °C (Centrs −14,4 °C, Teika −15,8 °C). Mazākais sals bija Kurzemē, kur pārsvarā nebija aukstāks par −16 grādiem. Plkst. 8 gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −7,4 grādiem Kolkā, kur vējš nesa siltumu no Rīgas līča, līdz −23,8 grādiem Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī bija no 785 dzīvsudraba staba mm Liepājā līdz 790 mm Alūksnē. Iepriekš tik augsts atmosfēras spiediens Latvijā bija 2008. gada 4. janvārī.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408766-vietam_latgale_un_vidzeme_registrets_24_gradu_sals Vietām Latgalē un Vidzemē reģistrēts 24 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120201140007/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408766-vietam_latgale_un_vidzeme_registrets_24_gradu_sals |date={{dat|2012|02|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|29|SK}}</ref> ** Daugavpils meteostacijā sešu stundu laikā saule gaisu sasildīja par 17 grādiem (no −24,1 °C līdz −7,1 °C), gaisa relatīvais mitrums saruka līdz 34%. ** Vakarā Alūksnē atmosfēras spiediens paaugstinājās jau līdz 791 mm Hg. * [[30. janvāris]] — anticiklona centrā Krievijas Eiropas daļas ziemeļos atmosfēras spiediens sasniedza 795 mm Hg un gaisa temperatūra vietām pazeminājusies līdz −39 grādiem, bet Somijas austrumos vietām bija −35 grādi. Saistībā ar šo anticiklonu no rīta daudzviet Latvijas austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Siltākais laiks saglabājās Kolkā, kur bija tikai −4, −5 grādi, pārējā valstī bija aukstāks par −12 grādiem. No 42 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģiskajām stacijām 19 gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −25,5 °C un Virešos −24,9 °C. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC tīklā tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas aptuveni 10 km uz ziemeļaustrumiem no pilsētas centra. Tur termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz −24,0 grādu atzīmei.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408821-daudzviet_valsts_austrumu_un_centralaja_dala_ir_aukstaks_par_20_gradiem Daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120202060526/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408821-daudzviet_valsts_austrumu_un_centralaja_dala_ir_aukstaks_par_20_gradiem |date={{dat|2012|02|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|30|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −20,4 °C (Teikā −17,5 °C, Rīgas centrā −15,6 °C). * [[31. janvāris]] — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra, līdzīgi kā iepriekšējos rītos, tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš apstājās pie −25,8 °C atzīmes. Daugavpils meteostacijā, kā arī Apes novada Virešos reģistrēti −24 °C, bet Ludzas, Madonas, Rēzeknes, Valkas, Viļānu un Zosēnu apkaimē gaiss atdzisa līdz −22, −23 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408958-sals_parsniedz_20_gradu_berni_var_neiet_uz_skolu Sals pārsniedz -20 grādu; bērni var neiet uz skolu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203051514/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/408958-sals_parsniedz_20_gradu_berni_var_neiet_uz_skolu |date={{dat|2012|02|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|31|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −19,2 °C. === Februāris === Februāra pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija −17,5 °C jeb 12,4 grādus zem klimatiskās normas. Tādējādi tā bija aukstākā februāra pirmā dekāde pēdējos 56 gados. Vēl aukstāks laiks februāra sākumā Latvijā bija tikai 1940. un 1956. gadā. Savukārt 2012. gada 2. un 5. februāris bija novērojumu vēsturē visaukstākie atbilstošie datumi gan pēc diennakts vidējās, gan diennakts minimālās gaisa temperatūras.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410596-februara_pirma_dekade_aukstaka_pedejos_56_gados Februāra pirmā dekāde - aukstākā pēdējos 56 gados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120216100936/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410596-februara_pirma_dekade_aukstaka_pedejos_56_gados |date={{dat|2012|02|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|13|SK}}</ref> * [[1. februāris]] — no rīta visā valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −22, −27 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz −25,9 un −26,7 grādiem. Nepilni −26 grādi reģistrēti arī Apes novadā, savukārt Valkā sals sasniedza 25 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409105-sorit_nebijis_aukstums_27_gradi_var_neiet_uz_skolu Šorīt nebijis aukstums: -27 grādi; var neiet uz skolu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203085952/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409105-sorit_nebijis_aukstums_27_gradi_var_neiet_uz_skolu |date={{dat|2012|02|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|1|SK}}</ref> No aktīvajām 37. Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām visās, izņemot 5, gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −25,6 °C un Strenčos −25,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz aptuveni −22,5 °C (Rīgas centrā −19,0 °C, Teikā −20,4 °C). * [[2. februāris]] — tika aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē. Visā Latvijā valdīja liels sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā — attiecīgi −30,7 °C un −29,9 °C. Temperatūrai pazeminoties līdz −23,8 °C, Rīgas lidostā tika pārspēts galvaspilsētas 2. februāra aukstuma rekords. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26, −29 grādiem, Zemgalē — līdz −23, −26 grādiem, Kurzemē — līdz −19, −24 grādiem, vien Kolkā līdz −16 grādiem. Debesis virs Latvijas pārsvarā bija skaidras. No Rīgas līča nāca mākoņi, kas nelielu sniegu nesa Kurzemes galējos ziemeļos un līča rietumu piekrastē — galvenokārt Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409241-sals_sorit_sasniedzis_31_grada_atzimi Sals šorīt sasniedzis -31 grāda atzīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203184434/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409241-sals_sorit_sasniedzis_31_grada_atzimi |date={{dat|2012|02|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref> Visās 37 aktīvajās Latvijas Valsts ceļu stacijās gaisa temperatūra bija zemāka par −21 grādu, bet 20 stacijās zemāka par −25 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −29,1 °C, Melturos −28,7 °C un Smiltenē −28,5 °C. Daudzās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī uzstādīts jauns 2. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords, kas tagad ir −30,7 °C un tas uzstādīts Zosēnos. Skultē un Priekuļos tika reģistrētas identiskas gaisa temperatūras: −23,8 °C, kas ir arī rekordu atkārtojums, attiecīgi 1976. gadā Skultē un 1966. gadā Priekuļos. Arī Rūjienā atkārtots 1976. gada minimālās gaisa temperatūras rekords: −26,0 °C.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31626.html Aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206153911/http://www.meteo.lv/public/31626.html |date={{dat|2012|02|06||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409273-latvija_parspets_aukstuma_rekords Latvijā pārspēts aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415184617/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409273-latvija_parspets_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|2|SK}}</ref> Ar gaisa temperatūru −23,8 °C, diennakts temperatūras rekords tika pārspēts arī Rīgā. Iepriekšējais rekords, kas bija −22,8 °C, tika uzstādīts 1942. gadā (pēc citiem datiem −18,4 °C un uzstādīts 1950. gadā). Rīgas centrā temperatūra pazeminājās līdz −22,0 °C, Teikā −23,8 °C, bet Imantā −22,3 °C. [[Attēls:Rīga Imanta 04.02.2012.jpg|thumb|200px|Auksts 4. februāra rīts Rīgā, [[Imanta|Imantā]], gaisa temperatūra −23 °C]] * [[3. februāris]]: ** Anticiklona ietekmē, saglabājoties skaidram un aukstam laikam, rīts Latvijā bija aukstākais kopš 2010. gada 27. janvāra — gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja zem −30 grādiem, bet vēja ietekmē sajūtas bija kā −40 grādu salā. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā bija −27, −30 grādi, pārējā valstī pārsvarā −22, −26 grādi. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavā, kur naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz −32,0 grādiem, bet uz šosejas A12 starp Ludzu un Zilupi tika reģistrēts −31 grāds.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409384-sals_sasniedzis_32_gradus_ir_stindzinosi_auksti Sals sasniedzis -32 grādus; ir stindzinoši auksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205101555/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409384-sals_sasniedzis_32_gradus_ir_stindzinosi_auksti |date={{dat|2012|02|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|3|SK}}</ref> LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −31,7 °C. Vietējie iedzīvotāji gan apgalvoja, ka sals Madonas apkaimē sasniedza pat 35—37 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409401-jaunais_sis_ziemas_oficialais_aukstuma_rekords_317_gradi Jaunais šīs ziemas oficiālais aukstuma rekords: -31,7 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205101605/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409401-jaunais_sis_ziemas_oficialais_aukstuma_rekords_317_gradi |date={{dat|2012|02|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|3|SK}}</ref> Visās 34. Latvijas valsts ceļu novērojumu stacijās gaiss atdzisa zem −20 grādiem. Temperatūra zemāka par −25 grādiem tika fiksēta 20, bet zemāka par −30 grādiem 3 novērojumu stacijās: Kārsavā −32,0 °C, Ludzā −31,6 °C un Līvānos −30,4 °C. Vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Dobelē tika pārspēts pat 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31630.html Dobelē pārspēts 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205134240/http://www.meteo.lv/public/31630.html |date={{dat|2012|02|05||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|3|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −24,8 °C, tomēr 3. februāra rekords, kurš ir −26,1 °C un tika uzstādīts 1966. gadā, netika pārspēts. Rīgas centrā termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,3 °C, Imantā −25,0 °C un Teikā −25,8 °C. Dienas laikā nekur Latvijā temperatūra nepakāpās virs −15 grādiem. Rīgā nebija siltāks par −20,1 °C (Rīgas centrā −18,7 °C). ** Pateicoties tam, ka Baltijas jūra nebija aizsalusi un valdīja liels sals, veidojās spēcīga konvekcija, kuras rezultātā, Baltijas jūras dienvidu daļā, izveidojās neliels mezociklons, kurš strauji pieņēmās spēkā un virzījās dienvidrietumu virzienā. Saistībā ar šo neparasto parādību lielā daļā Kurzemes bija novērojama vēja pastiprināšanās un atsevišķās vietās neliels sniegs. Piekrastes rajonos, uz pāris stundām, vējš brāzmās sasniedza 12–16 m/s, kas salu padarīja īpaši nepatīkamu. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 9 m/s. * [[4. februāris]] — zemākā minimālā temperatūra tika reģistrēta Madonā −33,0 °C, visaugstākā — Kolkā mīnus 20,2 °C. Daudzviet Latvijā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Temperatūras rekords tika pārsniegts Saldū, kur tika reģistrēts −24,8 °C sals. Līdzšinējais aukstuma rekords šajā vietā bija −24,5 °C un tika reģistrēts 2001. gadā. Liepājā bija −21,0 °C, ievērojamo pārspējot 1966. gada rekordu, −18,2 grādi. Arī Dobelē tika pārsniegts 1966. gada rekords (−23,7 °C), temperatūra pazeminājās līdz −27,0 °C. Mērsragā 1966. gada rekords, −22,7 °C, tika pārsniegts pavisam nedaudz: −22,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza −25,5 °C (Rīgas centrā −23,9 °C, Teikā −25,6 °C, Imantā −24,6 °C). No 35 aktīvajām Latvijas Valsts ceļu stacijām visās gaisa temperatūra rīta stundās noslīdēja zem −20 grādu robežas, 25 stacijās bija zem −25 grādiem, bet 4 stacijās zem −30 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra tika fiksēta Kārsavā −31,7 °C, Ludzā −30,9 °C, Līvānos −30,5 °C un Smiltenē −30,0 °C. [[Attēls:Daugavgrīva 02.2012.jpg|thumb|200px|No sala "kūpoša" jūra un prāmis "[[Romantika (prāmis)|Romantika]]", ieejot [[Daugava]]s grīvā, 5. februāra rīts]] [[Attēls:Daugavgrīvas mols 02.2012.jpg|thumb|200px|Salā kūpoša [[Daugava]]s grīva, [[Daugavgrīva]]s mols un [[Daugavgrīvas bāka|bāka]] 5. februārī]] * [[5. februāris]]: ** Nakts un rīts Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2003. gada 6. janvāra — gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz −27, −34 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemē, tostarp Rīgas apkaimē, un Zemgalē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409575-pieriga-registreta-zemaka-temperatura-25-gadu-laika Pierīgā reģistrēta zemākā temperatūra 25 gadu laikā]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|5|SK}}</ref> 9 LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Priekuļos tika pārspēts pat 83 gadus vecs 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31634.html 5.02.2012.g. minimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208100855/http://www.meteo.lv/public/31634.html |date=08.02.2012 }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|5|SK}}</ref> Latvijas Valsts ceļu novērojumu tīklā visās 33 stacijās gaisa temperatūra pazeminājās zem −25 grādiem, bet 16 stacijās zem −30 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta '''Strenčos −34,2 °C''', Garkalnē −33,5 °C, Muceniekos −32,7 °C, Melturos −32,5 °C un Inciemā −32,1 °C. Stiprais sals izraisīja elektroapgādes traucējumus daudzviet visā Latvijā. Plkst. 10.00 avārijas atslēgumi tika reģistrēti 35 transformatoru punktu teritorijās visā Latvijā, no tiem 10 atslēgumi Kurzemē, 15 — Zemgalē, seši Vidzemē un četri Latgalē, kur sala izraisītas elektrolīniju vadu nospriegošanās un pārtrūkšanas dēļ vairākiem ciemiem bija atslēgusies elektroapgāde.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/409582-elektroapgades_traucejumi_fikseti_visa_latvija Elektroapgādes traucējumi fiksēti visā Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208020517/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/409582-elektroapgades_traucejumi_fikseti_visa_latvija |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|5|SK}}</ref> ** Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika fiksēts '''−30,4 °C''' sals, kas ir zemākā šajā vietā reģistrētā gaisa temperatūra pēdējos 25 gados — kopš 1987. gada janvāra, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31,7 °C (1987. gada 10. janvārī bija −31,3 °C, bet 7. un 11. janvārī −31,7 °C)! Savukārt netālu uz austrumiem no galvaspilsētas gaisa temperatūra svētdienas rītā pazeminājās pat zem −33 grādiem. Rīgas centra novērojumu stacijā gaisa temperatūra noslīdēja tikai līdz −22,8 °C, Imantā līdz −26,5 °C, bet Teikā līdz −26,3 °C. ** Rīgā tika uzstādīts arī jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −30,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,6 °C, tika uzstādīts 1966. gadā. * [[6. februāris]]: ** Piekto diennakti pēc kārtas gaisa temperatūra vietām valstī noslīdēja zem −30 grādiem. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −29 grādiem, nedaudz mazāks sals bija Kurzemē, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē un Latgales dienvidaustrumos. Siltākā nakts tradicionāli bija Kolkasragā, kur sals nepārsniedza −19 grādu, turpretī Mērsragā tika reģistrēti −26,5 °C. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Jelgavas un Zosēnu meteostacijā — attiecīgi −29,3 un −30,8 grādi. Visās 34 LVC meteostacijās gaisa temperatūra bija zem −20 grādiem. 25 stacijās tā noslīdēja zem −25 grādiem, bet 2 zem −30 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −31,6 °C, Strenčos −30,7 °C, Muceniekos −29,8 °C, Melturos −29,5 °C un Garkalnē −29,1 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409633-piekto_ritu_sals_parsniedz_30_gradus Piekto rītu sals pārsniedz -30 grādus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208034703/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409633-piekto_ritu_sals_parsniedz_30_gradus |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|6|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/6.-februaris.a73533/ Šī diena vēsturē | 6. februāris], lsm.lv</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,4 °C, tika uzstādīts [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gadā]]. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,3 °C, Teikā −23,7 un Imantā −23,5 °C. * [[7. februāris]] — zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Valkā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −17, −18 grādiem Daugavpilī, Dobelē, Madonā, Rēzeknē, Skrīveros, Kolkā, Liepājā un Ventspilī līdz −23, −25 grādiem Ainažos, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā un Zosēnos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409770-valka_sals_sasniedz_27_gradus_bet_daugavpili_ir_tikai_12_gradu Valkā sals sasniedz 27 grādus, bet Daugavpilī ir tikai -12 grādu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210061520/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409770-valka_sals_sasniedz_27_gradus_bet_daugavpili_ir_tikai_12_gradu |date={{dat|2012|02|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|7|SS}}</ref> No 34 LVC novērojumu stacijām 21 gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā tā bija Strenčos −26,4 °C, Valmierā −25,0 °C un Melturos −24,2 °C. Rīgā temperatūra pazeminājās līdz −22,5 °C (Rīgas centrā −17,6 °C). * [[8. februāris]] — gaisa temperatūra no rīta Latvijā bija −9, −14 grādu, vietām Rietumlatvijā un Vidzemes piekrastē tikai −6, −8 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409924-neparasti_silts_un_sniegots_rits Neparasti silts un sniegots rīts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120211040319/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/409924-neparasti_silts_un_sniegots_rits |date={{dat|2012|02|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|8|SK}}</ref> Rīgā, vēl naksts sākumā, debesīm skaidrojoties, gaiss atdzisa līdz −19,1 °C (Rīgas centrā −12,4 °C). * [[11. februāris]] — daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −28 grādiem. Ainažos plkst. 8.00 valdīja −27 grādi, Rūjienā un Zosēnos −26 grādu sals, bet Jelgavā, Bauskā, Rēzeknē, Madonā un Zīlānos gaisa temperatūra bija −25 grādi. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, −28,2 °C. −27, −28 grādi tika fiksēti arī vietām citviet Latgalē un Vidzemē, jo sevišķi Vidzemes ziemeļos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410380-sals_daudzviet_latvija_parsniedzis_25_gradus_daugavpili_28 Sals daudzviet Latvijā pārsniedzis 25 grādus; Daugavpilī -28] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120214103440/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410380-sals_daudzviet_latvija_parsniedzis_25_gradus_daugavpili_28 |date={{dat|2012|02|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|11|SK}}</ref> No 39 LVC stacijām −20 grādi tika sasniegti 30, bet −25 grādi 12 punktos. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī −27,9 °C, Strenšos −27,8 °C un Kārsavā −27,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz −23,9 °C. * [[12. februāris]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā bija no −6, −7 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz pat −27, −28 grādiem dažviet valsts austrumos. Zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā un Kārsavā — attiecīgi −27,2 un −28,4 grādi. Tik liels sals bija zemākajās vietās, kur ilgstoši saglabājās bezvējš.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410440-latvija_valdijis_bargs_sals_gaiss_atdzisis_lidz_28_gradiem Latvijā valdījis bargs sals; gaiss atdzisis līdz -28 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120214074508/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410440-latvija_valdijis_bargs_sals_gaiss_atdzisis_lidz_28_gradiem |date={{dat|2012|02|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|12|SK}}</ref> No 40 LVC stacijām 22 gaiss atdzisa zem −20, bet 9 līdz −25 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6 °C. * [[13. februāris]] — pēc spēcīgā sniegputeņa sniega segas vidējais augstums Ventspilī palielinājās no 5 līdz 16 cm. Daudz sniga arī citviet Kurzemes rietumos, tomēr spēcīgā puteņa dēļ Liepājas novērojumu stacijā tika konstatēta sniega biezuma samazināšanās no 9 līdz 6 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410534-sniega_sega_ventspili_kluvusi_par_11_cm_biezaka Sniega sega Ventspilī kļuvusi par 11 cm biezāka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052905/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/410534-sniega_sega_ventspili_kluvusi_par_11_cm_biezaka |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|13|SK}}</ref> * [[19. februāris|19.]]—[[20. februāris]] — visā Latvijā sniga mērens sniegs un putināja. Sniega sega kļuva biezāka visā valstī, izņemot jūras piekrasti, kur vēja ietekmē, Liepājā sniega segas biezums diennakts laikā saruka no 12 līdz 6 cm, Ventspils ostā — no 12 līdz 10 cm. Rīgā sniega segas biezums palielinājās no 14 līdz 21 cm, un vietām izveidojušās augstākas kupenas. Visdziļākais tas bija Alūksnē — vidēji 31 cm dziļš sniegs, bet valsts lielākajā daļā zemi klāj 13–23 cm bieza sniega sega.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411421-riga_sniega_sega_palielinajusies_par_septiniem_centimetriem Rīgā sniega sega palielinājusies par septiņiem centimetriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120222064605/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411421-riga_sniega_sega_palielinajusies_par_septiniem_centimetriem |date={{dat|2012|02|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|20|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — pēc trīs nedēļu sala Latvijā iestājās atkusnis. 19. februārī atkusnis līdz +2 grādiem bija visā Latvijas rietumu un centrālajā daļā, bet 20. februārī — visā Latvijā.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31659.html Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 11.-20.02.2012] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226155342/http://www.meteo.lv/public/31659.html |date=26.02.2012 }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|21|SK}}</ref> Februāra trešās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā trīs reizes pārsniedza normu. Teritoriālās nokrišņu daudzuma svārstības bija visai ievērojamas — no 133% no normas Dobelē līdz 5,4 dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Salacgrīvā.<ref name="nosaukums-1">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412887-februara-beigas-nokrisnu-daudzums-trisreiz-parsniedzis-normu Februāra beigās nokrišņu daudzums trīsreiz pārsniedzis normu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|1|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — naktī Latviju sasniedza aktīvs ciklons, kas atnesa vētru un stiprus nokrišņus. Visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū — 27 m/s. Liepājas ostā rietumu, ziemeļrietumu vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, bet Rīgā 20 m/s.<ref name="nosaukums-1" /><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411925-liepajas_osta_vejs_brazmas_sasniedzis_26_metrus_sekunde Liepājas ostā vējš brāzmās sasniedzis 26 metrus sekundē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224203321/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411925-liepajas_osta_vejs_brazmas_sasniedzis_26_metrus_sekunde |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Rīgā, pievakarē, stiprais vējš kādai ēkai Imantā, [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvārī]] 85, norāva skārda sienas apšuvumu 300 m³ platībā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412011-stipraja_veja_medicinas_centra_elite_jumts_uzkrit_automasinam Stiprajā vējā medicīnas centra «Elite» jumts uzkrīt automašīnām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226032835/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412011-stipraja_veja_medicinas_centra_elite_jumts_uzkrit_automasinam |date={{dat|2012|02|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> ** No rīta visstiprākie nokrišņi Latvijā bija Kurzemē un Vidzemes rietumu pusē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411879-latvija_list_un_puteno_brauksana_daudzviet_apgrutinata Latvijā līst un puteņo; braukšana daudzviet apgrūtināta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224175936/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411879-latvija_list_un_puteno_brauksana_daudzviet_apgrutinata |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika izmērīts Ventspilī — 34 mm jeb 85% no mēneša normas. Kolkā un Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 24 mm jeb 60% no februāra normas, bet Rucavā nolija vien 23 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411916-nokrisnu_daudzums_ventspili_sasniedzis_85_no_menesa_normas Nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedzis 85% no mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120225023329/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411916-nokrisnu_daudzums_ventspili_sasniedzis_85_no_menesa_normas |date={{dat|2012|02|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Mazajās Kurzemes upēs tika novērota visai strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411917-upes_sakusies_strauja_udens_limena_paaugstinasanas Upēs sākusies strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224175946/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411917-upes_sakusies_strauja_udens_limena_paaugstinasanas |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Kurzemē un jo īpaši reģiona lielākajās pilsētās, Liepājā un Ventspilī, saistībā ar krasu temperatūras maiņu un intensīvo lietu, kas pastiprināti veicinājis sniega kušanu, strauji cēlās ūdens līmenis, applūdinot gan brauktuves, gan privātīpašumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411945-kurzeme_celoties_udens_limenim_applust_ielas_un_majas Kurzemē, ceļoties ūdens līmenim, applūst ielas un mājas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120224170920/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/411945-kurzeme_celoties_udens_limenim_applust_ielas_un_majas |date={{dat|2012|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|23|SK}}</ref> Kopumā Kurzemes upēs ūdens līmeņi paaugstinājās visstraujāk, [[Bārta (upe)|Bārtā]] ar intensitāti 199–228 cm diennaktī.<ref>[http://www.meteo.lv/public/31662.html Situācija Latvijas upēs 24.02.2012.g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226025028/http://www.meteo.lv/public/31662.html |date=26.02.2012 }}, meteo.lv, {{dat|2012|2|24|SK}}</ref> Kopumā 15 no 27 nokrišņu novērojumu punktiem diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu.<ref name="nosaukums-1" /> * [[24. februāris]]: ** Kurzemes upēs, īpaši mazajās upēs reģiona rietumos, turpinājās strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās. Straujākais ūdens līmeņa kāpums tika konstatēts Bārtā — pie [[Nīcas novads|Nīcas novada]] Dūkupjiem pat par diviem metriem. Par 182 cm līmenis bija cēlies [[Durbe (upe)|Durbē]] pie Cīravas, par 100–125 cm — [[Venta]]s augštecē, [[Užava (upe)|Užavā]] pie Tērandes un [[Rīva (upe)|Rīvā]] Pāvilostas novadā. ** Vakarā mērens lietus tika novērots Vidzemē un valsts centrālajos rajonos. * [[28. februāris]] — visā Latvijā, bet jo īpaši Vidzemes rietumu daļā un valsts centrālajos rajonos, tika novērota ilgstoša un stipra snigšana. Pēc sniegputeņa sniega segas biezums valsts lielākajā daļā palielinājās par 1–6 cm, un Alūksnē zemi sedza vidēji 41 cm dziļš sniegs, kas ir 2011./2012. gadu ziemas biezākā sniega sega Latvijā. Rīgā uzsniga 10 cm sniega un kalendārās ziemas pēdējā dienā galvaspilsētu sedza vidēji 17 cm bieza sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412629-sniega_sega_valsts_lielakaja_dala_pieaugusi_par_16_cm Sniega sega valsts lielākajā daļā pieaugusi par 1-6 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120307002731/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412629-sniega_sega_valsts_lielakaja_dala_pieaugusi_par_16_cm |date={{dat|2012|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|29|SK}}</ref> * [[29. februāris]]: ** pēcpusdienā gaisa temperatūra Kurzemes un Zemgales lielākajā daļā paaugstinājās līdz +5, +7 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412681-gaiss_iesilis_lidz_7_gradiem_eiropa_siltuma_rekordi Gaiss iesilis līdz +7 grādiem; Eiropā siltuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120303191709/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412681-gaiss_iesilis_lidz_7_gradiem_eiropa_siltuma_rekordi |date={{dat|2012|03|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|2|29|SK}}</ref> ** Latvijā ieradās pirmie pavasara gājputni. Migrējoši [[Lauku cīrulis|lauku cīruļi]] (''Alauda arvensis'') tika novēroti Liepājas un Saulkrastu apkārtnē, kā arī Kurzemes pusē vairākās vietās novēroti [[ziemeļu gulbis|ziemeļu gulbju]] (''Cygnus cygnus'') bariņi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412822-latvija_ieradusies_pirmie_pavasara_gajputni Latvijā ieradušies pirmie pavasara gājputni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120303232223/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/412822-latvija_ieradusies_pirmie_pavasara_gajputni |date={{dat|2012|03|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|1|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — kamēr daudzviet Kurzemē un Zemgales rietumu daļā sniega sega bija gandrīz pilnībā nokususi (izņemot augstieņu apvidus), tikmēr Alūksnē tās biezums sasniedza 42 cm. * [[7. marts]] — visā Latvijā bija aukstāks par −10 grādiem un daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdējusi zem −15 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes augstienē, kur [[Amatas novads|Amatas novadā]] sals vietām pārsniedza −20 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413459-gaisa_temperatura_dazviet_noslidejusi_zem_20 Gaisa temperatūra dažviet noslīdējusi zem -20] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310013906/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413459-gaisa_temperatura_dazviet_noslidejusi_zem_20 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|7|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī pāri valsts austrumu rajoniem virzījās ciklons. Kamēr Latgalē un Vidzemē pūta lēns mainīga virziena vējš, tikmēr Kurzemē iegriezās spēcīgs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas agrā rītā rietumu piekrastē brāzmās sasniedza 19–30 m/s, turklāt nokrišņu zona Kurzemes vidienē atnesa stipru sniegputeni. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas Ventspils ostā, kur ap plkst. 5 vējš īslaicīgi pastiprinājās līdz 30 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413961-kurzeme_sniegputenis_ventspili_brazmas_lidz_30_ms Kurzemē sniegputenis; Ventspilī brāzmas līdz 30 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120314041521/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/413961-kurzeme_sniegputenis_ventspili_brazmas_lidz_30_ms |date={{dat|2012|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]] — dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā spīdēja saule un gaiss Rīgā iesila virs +10 grādiem, bet Mērsragā tika reģistrēti pat +12 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414246-riga_sobrid_10_mersraga_12_gradi_strauji_klus_aukstaks Rīgā šobrīd +10, Mērsragā +12 grādi; strauji kļūs aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120315071511/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414246-riga_sobrid_10_mersraga_12_gradi_strauji_klus_aukstaks |date={{dat|2012|03|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|13|SK}}</ref> Pēcpusdienā līdz ar ziemeļrietumu vēja iegriešanos un pastiprināšanos gaisa temperatūra pazeminājās, un vakarā tā bija tuvu nullei. Vēja ātrums brāzmās dienas otrajā pusē teju visā valstī īslaicīgi pastiprinājās līdz 17–22 m/s, kas atbilst vētras spēkam. Lielākie vēja postījumi tika konstatēti Vidzemē. 23 m/s tika reģistrēti Rūjienas novērojumu stacijā, tāpat arī 22 m/s — Dobeles, Priekuļu un Saldus meteostacijā. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 17 m/s. Stiprā vēja dēļ bez elektrības palika aptuveni 4000—4500 mājsaimniecību. Elektroenerģijas atslēgumi pārsvarā tika konstatēti Ziemeļvidzemē un daļā Latgales. Piemēram, daudzas mājsaimniecības bez elektrības palika Cēsu, Valkas un Piebalgas apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414334-daudzviet_latvija_vejs_sodien_sasniedzis_vetras_speku Daudzviet Latvijā vējš šodien sasniedzis vētras spēku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120315065921/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414334-daudzviet_latvija_vejs_sodien_sasniedzis_vetras_speku |date={{dat|2012|03|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|13|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414362-vetra_rimusies_bet_saglabasies_dzestrs_vejs Vētra rimusies, bet saglabāsies dzestrs vējš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120316014517/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414362-vetra_rimusies_bet_saglabasies_dzestrs_vejs |date={{dat|2012|03|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|14|SK}}</ref> * [[19. marts|19.]]—[[20. marts]] — Latviju sasniedza stipra vētra. Virs Baltijas jūras pastiprinājās ciklons "Barbara", kas virzoties tālāk uz austrumiem, Latvijai atnesa gan stipri brāzmainus vējus, gan dažādus nokrišņus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414899-sodien_bus_vetra_un_sniegputenis Šodien būs vētra un sniegputenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322011014/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414899-sodien_bus_vetra_un_sniegputenis |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> 19. marta vakarā un naktī uz 20. martu visvairāk sniga un puteņoja Vidzemē. Lielākie vēja postījumi tika prognozēti Vidzemē un Latgalē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414987-sniega_vetra_visvairak_skars_vidzemi Sniega vētra visvairāk skars Vidzemi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322004728/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414987-sniega_vetra_visvairak_skars_vidzemi |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> Pirms sniegputeņa Rīgā lija un pūta spēcīgu rietumu vējš, kas brāzmās sasniedza pat 20 metrus sekundē. Pēcpusdienā Rīgā intensīvo puteni pavadīja pērkona dārdi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414996-sniegputeni_riga_pavada_perkona_dardi Sniegputeni Rīgā pavada pērkona dārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322004733/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/414996-sniegputeni_riga_pavada_perkona_dardi |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> Latgalē elektroapgāde bija traucēta aptuveni 2400 AS "Latvenergo" klientiem, bet Ziemeļvidzemē tika fiksēti 1600 atslēgumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415018-latgale_un_vidzeme_plosas_vetra_trauceta_elektroapgade Latgalē un Vidzemē plosās vētra. Traucēta elektroapgāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120322064632/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415018-latgale_un_vidzeme_plosas_vetra_trauceta_elektroapgade |date={{dat|2012|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|19|SK}}</ref> Kopumā spēcīgākās vēja brāzmas naktī bija Liepājas ostā, kur vējš pūta brāzmās līdz 23 m/s. Daugavgrīvā un Ventspilī vējš pūta brāzmās līdz 21 m/s, arī Kolkā un Zīlānos līdz 21 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415060-specigakas_veja_brazmas_nakti_bijusas_liepajas_osta Spēcīgākās vēja brāzmas naktī bijušas Liepājas ostā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120326130740/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415060-specigakas_veja_brazmas_nakti_bijusas_liepajas_osta |date={{dat|2012|03|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|20|SK}}</ref> * [[22. marts]] — daudzviet Latvijā valdīja saulains un ļoti silts laiks. Lielākoties Latvijas centrālajā daļā gaisa temperatūra bija no +12 līdz +15 grādiem, savukārt Vidzemē un Baltijas jūras piekrastē gaisa temperatūra nepārsniedza +4, +9 grādus. Mērsragā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, kas ir jauns šīs vietas rekords. Līdzšinējais Mērsraga 22. marta gaisa temperatūras rekords tika sasniegts [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987. gadā]], kad gaiss bija iesilis līdz +14,5 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415452-mersraga_sasniegts_jauns_gaisa_temperaturas_rekords Mērsragā sasniegts jauns gaisa temperatūras rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120324074022/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415452-mersraga_sasniegts_jauns_gaisa_temperaturas_rekords |date={{dat|2012|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|22|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +15,9 °C (Rīgas centrā +15,1 °C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415388-pavasaris_riga_15_gradus_silts Pavasaris! Rīgā +15 grādus silts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120324074017/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415388-pavasaris_riga_15_gradus_silts |date={{dat|2012|03|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|22|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neliels ciklons, kurš izveidojās virs Zviedrijas, virzoties dienvidaustrumu virzienā, strauji pieņēmās spēkā un Latvijā atnesa stipru vētru. No rīta vēja brāzmas Ventspilī sasniedza orkāna spēku. Ventspils ostā ziemeļu vēja ātrums pastiprinājās līdz 26 m/s, maksimālais ātrums brāzmās sasniedza 34 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/415674-ventspils_osta_registretas_veja_brazmas_lidz_33_ms Vēja brāzmas pie Ventspils sasniegušas orkāna spēku]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|3|25|SK}}</ref><ref>[http://www.meteo.lv/public/31730.html Maksimālās novērotās vēja brāzmas Latvijā līdz plkst. 12.00 25.03.2012.g.]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2012|3|25|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — laikapstākļus noteica spēcīgs ciklons ar centru virs Latgales, Vidzemes un Igaunijas. Valsts austrumu apgabalos tas atnesa ilgstošu snigšanu, bet Kurzemei un centrālajiem rajoniem pāri virzījās [[jūras efekts|jūras efekta]] izraisīti gubu mākoņi, kas atnesa lokālu un spēcīgu snigšanu, kuru pavadīja brāzmains vējš.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416706-vietam_specigs_sniegputenis_krusa_lietus Vietām spēcīgs sniegputenis, krusa, lietus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120403172706/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416706-vietam_specigs_sniegputenis_krusa_lietus |date={{dat|2012|04|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|2|SK}}</ref> Neliela sniega sega pārklāja visu Latvijas teritoriju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416739-sniegs_parklajis_visu_latviju Sniegs pārklājis visu Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120403183159/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416739-sniegs_parklajis_visu_latviju |date={{dat|2012|04|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|2|SK}}</ref> No rīta visu valsti pārklāja 1-5 centimetrus bieza sniega kārtiņa, kas dienas gaitā daudzviet kļuva biezāka. Rietumu vēja ātrums brāzmās Kurzemes rietumkrastā sasniedza 22 metrus sekundē, gaisa temperatūra naktī un dienā bija −3, +3 grādi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/2.-aprilis.a73588/ Šī diena vēsturē | 2. aprīlis], lsm.lv</ref> * [[3. aprīlis]]: ** Visā Latvijā bija izveidojusies neliela sniega sega. Sniega segas biezums Rīgas centrā bija vidēji 4 cm, savukārt biezākā sniega sega Latvijā tika izmērīta Vidzemes augstienē — 8 cm Zosēnos. Dagdu, Daugavpili un Valku klāja 7 cm dziļš sniegs, Mērsragu, Siguldu un Stendi — 6, Alūksni — 5, Priekuļus un Rucavu — 4, bet Kolku, Skrīverus un Rūjienu — 3 cm bieza sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416889-daudzviet_latvija_zemi_klaj_neliela_sniega_sega Daudzviet Latvijā zemi klāj neliela sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120406074257/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/416889-daudzviet_latvija_zemi_klaj_neliela_sniega_sega |date={{dat|2012|04|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|3|SK}}</ref> ** Pēdējo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem un bija −0,2 °C. * [[4. aprīlis]] — debesīm skaidrojoties, no rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Vidzemes augstienē. Zosēnu novērojumu stacijā sals sasniedza −12 °C, savukārt pie Amatas novada Melturiem gaisa temperatūra noslīdēja līdz −11,6 °C, Rēzeknē −10,1 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417024-sorit_12_atkal_gaidams_sniegs Šorīt -12; atkal gaidāms sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120405152511/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417024-sorit_12_atkal_gaidams_sniegs |date={{dat|2012|04|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|4|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −7,2 °C. * [[5. aprīlis]] — Vidzemes augstienē no rīta gaisa temperatūra noslīdēja nedaudz zem −10 grādiem (Melturi −10,4 °C). Diena visā Latvijā bija skaidra un saulaina.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417176-latvija_10_bet_citur_eiropa_pat_28_gradi Latvijā -10, bet citur Eiropā pat +28 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120408023123/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417176-latvija_10_bet_citur_eiropa_pat_28_gradi |date={{dat|2012|04|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|5|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — ciklons, ar centru virs [[Kaļiņingrada]]s, visas dienas garumā, daudzviet Kurzemē atnesa ilgstošu un mērenu lietu un slapju sniegu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417371-kurzeme_list_un_snieg_velak_daudzviet_specigi_snigs Kurzemē līst un snieg; vēlāk daudzviet spēcīgi snigs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120408062905/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417371-kurzeme_list_un_snieg_velak_daudzviet_specigi_snigs |date={{dat|2012|04|08||bez}} }}. tvnet.lv, {{dat|2012|4|7|SK}}</ref> * [[8. aprīlis]] — ciklonam virzoties uz dienvidaustrumiem, Kurzemē un Zemgalē turpināja snigt arī naktī un pa dienu. No rīta sniega segas biezums Dobelē un Mērsragā bija 9 cm. Kolku un Stendi no rīta klāja vidēji 6 cm, Rucavu — 5 cm, Skrīverus — 4 cm, Liepāju — 2 cm bieza sniega sega. Vietām Latgalē un Vidzemē līdz rītam nebija snidzis nemaz. Nokrišņu daudzums Dobelē, kur gan lija, gan sniga, naktī bija 19 mm ūdens ekvivalenta, kas ir teju puse no visa mēneša normas, savukārt Mērsragā nokrišņu daudzums bija krietni mazāks — 9 mm. Vēja ātrums brāzmās Ventspils ostā no rīta sasniedza 20 m/s, Kolkā — 19 m/s, bet Liepājas ostā — 18 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417422-dobele_un_mersraga_9_centimetru_sniega_sega_igaunija_19 Dobelē un Mērsragā 9 centimetru sniega sega, Igaunijā 19] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120410015125/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417422-dobele_un_mersraga_9_centimetru_sniega_sega_igaunija_19 |date={{dat|2012|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|8|SK}}</ref> Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju teikto vietām Auces, Brocēnu, Dobeles, Jaunpils, Saldus un Tukuma novadā sniega segas biezums dienas pirmajā pusē pārsniedza 15 centimetru. Daži ceļi bijuši neizbraucami. Lieldienu pēcpusdienā Kurzemes rietumos skaidrojās un spoži spīdēja saule, Liepājā, Ventspilī un arī lielākajā daļā Vidzemes sniegs bija nokusis, bet vietām Kurzemes austrumos un daudzviet Zemgalē turpinājās neliela snigšana un putināšana, gaisa temperatūra svārstījās ap nulli, ziemeļu vējš brāzmās pūta līdz 15 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417450-lieldienu_pecpusdiena_uzspidejusi_saule Lieldienu pēcpusdienā uzspīdējusi saule] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120410100135/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417450-lieldienu_pecpusdiena_uzspidejusi_saule |date={{dat|2012|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|8|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — naktī, debesīm skaidrojoties, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Saldū, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz −11 grādiem, tādējādi pārspējot līdzšinējo 9. aprīļa aukstuma rekordu šai vietai — deviņu grādu salu 1955. gadā. Minimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts arī Jelgavā, kur novērojumu stacijas apkaimē gaiss atdzisa līdz −9 grādiem, līdzšinējais rekords bija −8 grādi 1929. gadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417478-vietam_parspets_9aprila_aukstuma_rekords Vietām pārspēts 9. aprīļa aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120410232224/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/417478-vietam_parspets_9aprila_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|9|SK}}</ref><ref>[http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5792 Šonedēļ Latvijā gaidāms silts un pavasarīgs laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222745/http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5792 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, ltvzinas.lv, {{dat|2012|4|9|SK}}</ref> [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]] minimālās gaisa temperatūras rekords Jelgavā tika pārspēts un bija −11,4 grādi. [[Attēls:Rīga, Gundegas iela 04.2012.jpg|thumb|200px|Rīga, [[Gundegas iela (Rīga)|Gundegas iela]], 2012. gada 20. aprīlis]] * [[13. aprīlis]] ** Pāri Latvijas virzījās lietus mākoņi. Pēc plkst. 16.00 Ventspili negaisa laikā skāra ne tikai stiprs lietus, bet arī pamatīga krusa.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/190791683007455233 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|4|13|SK}}</ref> ** Pirmo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +10,8 °C. * [[16. aprīlis]] — ciklons šķērsoja Latvijas austrumu daļu, visā Latvijā atnesot ilgstošu, vietām stipru lietu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/418349-nakti_daudzviet_turpinas_lit Naktī daudzviet turpinās līt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120419065312/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/418349-nakti_daudzviet_turpinas_lit |date={{dat|2012|04|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|4|16|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Kurzemē tika novērots stiprs lietus, pērkona negaiss un krusa. Nelieli negaisi tika reģistrēti arī valsts centrālajos rajonos un Vidzemē.<ref>[http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5977 LTV Laika ziņas 22.04.2012] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222342/http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=5977 |date=04.03.2016 }}, ltvzinas.lv</ref> * [[27. aprīlis]] — pirmo reizi 2012. gadā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem un bija +20,1 °C.<ref>[https://www.la.lv/sogad-riga-vel-nav-parsniegta-20-gradu-atzime Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme], la.lv {{dat|2015|5|23|SK}}</ref> Daugavpilī gaiss iesila līdz +24,9 °C. === Maijs === * [[1. maijs|1.]]—[[3. maijs]] — trīs diennakšu garumā visā Latvijā valdīja skaidrs laiks. [[Attēls:Rīga, Imanta 05.2012.jpg|thumb|200px|Skaidra un saulaina diena [[Imanta|Imantā]], 2012. gada 3. maijs]] * [[3. maijs]] — Ūdens temperatūra upēs svārstījās no +15 grādiem [[Mūsa|Mūsā]] pie [[Bauska]]s līdz +9 grādiem [[Gauja|Gaujā]] pie [[Valmiera]]s. Lielupē ūdens temperatūra bija no +13 līdz +14 grādiem, Daugavā — no +11 līdz +12 grādiem. Savukārt Gaujā ūdens temperatūra bija no +9 līdz +12 grādiem, bet Ventā ūdens temperatūra bija ap +12 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420427-udens_temperatura_daudzviet_upes_parsniegusi_plus_10_gradus Ūdens temperatūra daudzviet upēs pārsniegusi plus 10 grādus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120525081950/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420427-udens_temperatura_daudzviet_upes_parsniegusi_plus_10_gradus |date={{dat|2012|05|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — pēcpusdienā Latviju no dienvidiem sasniedza ciklons un pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot lietu, bet Kurzemes austrumu daļā, dažviet Vidzemē un Latgalē arī pērkona negaisu, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/199144387270295552 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref> Glābēji pēcpusdienā saņēma vairākus izsaukumus Latgalē, kur pērkona negaisa laikā bija lūzuši koki, kas sakrita uz ceļa braucamās daļas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420634-negaiss_lauzis_kokus_latgale Negaiss lauzis kokus Latgalē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120510071356/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420634-negaiss_lauzis_kokus_latgale |date={{dat|2012|05|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|7|SK}}</ref> Zem negaisa mākoņa Daugavgrīvā R vēja ātrums sasniedza 23,9 m/s, Rīgas centrā šajā laikā tika fiksēts 17 m/s stiprs vējš.<ref>[https://twitter.com/#!/VSIA_LVGMC/status/199165135619751938 VSIA_LVGMC | LVĢMC], twitter.com, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref> Pēc negaisa strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Rīgā tā stundas laikā pazeminājās par 10 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420536-svetdien_latviju_sasniegs_ciklons_rita_puse_laiks_mierigs Svētdien Latviju sasniegs ciklons; rīta pusē laiks mierīgs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120507042030/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420536-svetdien_latviju_sasniegs_ciklons_rita_puse_laiks_mierigs |date={{dat|2012|05|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420557-svetdien_vakarpuse_sola_stipru_lietu_un_veju Svētdien vakarpusē sola stipru lietu un vēju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120509002335/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/420557-svetdien_vakarpuse_sola_stipru_lietu_un_veju |date={{dat|2012|05|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/#!/meteozinas/status/199146836001439744 Jānis Trallis | meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|5|6|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — Kolkā gaisa temperatūra pakāpās līdz +20,8 °C, pārspējot līdzšinējo šīs dienas maksimālo gaisa temperatūras rekordu. Līdz šim Kolkā 10. maijā visaugstākā gaisa temperatūra bija +19,2 grādi, kas novēroti 1993. gadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421204-kolka_parspets_lidzsinejais_gaisa_temperaturas_rekords Kolkā pārspēts līdzšinējais gaisa temperatūras rekords]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|10|SK}}</ref> * [[11. maijs]]: ** Ļoti silta nakts. Visā Latvijā gaisa temperatūra nakts stundās nenoslīdēja zemāk par +11 grādiem un vidēji bija no +14 līdz +16 grādiem. Rīgā gaiss atdzisa līdz +14,8 °C. Dienā visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēts Daugavpilī, kur gaiss iesila līdz +25,0 °C. Bauskā un Rēzeknē attiecīgi līdz +23,0 °C un +22,5 °C, savukārt zemākās temperatūras bija Ventspilī un Liepājā — +15,8 un +14,7 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421383-vakar_vissiltakais_laiks_bijis_daugavpili_25_gradi Vakar vissiltākais laiks bijis Daugavpilī, + 25 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120515122529/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421383-vakar_vissiltakais_laiks_bijis_daugavpili_25_gradi |date={{dat|2012|05|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|12|SK}}</ref><ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=05&day=11&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 11/05/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> ** Naktī un piektdienas rītā lietus daudzums Liepājā sasniedza 25 milimetrus jeb 60% no visa mēneša normas. Līdz pulksten deviņiem rītā Stendes, Ventspils un Mērsraga novērojumu stacijā tika izmērīts 10—15 milimetru liels nokrišņu daudzums.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421262-liepaja_nolijusi_60_procenti_menesa_normas Liepājā nolijuši 60 procenti mēneša normas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120516023814/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421262-liepaja_nolijusi_60_procenti_menesa_normas |date={{dat|2012|05|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|11|SK}}</ref> * [[14. maijs]]: ** Naktī un agrā rītā [[salna]] skāra praktiski visu valsti, tās nebija vien daļā Kurzemes, kur no salnas pasargāja mākoņi un migla. Daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā tika piedzīvots arī sals — gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat nepilniem −3 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421491-salna_skarusi_visu_latviju_gaidams_saulains_laiks Salna skārusi visu Latviju; gaidāms saulains laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120517001723/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421491-salna_skarusi_visu_latviju_gaidams_saulains_laiks |date={{dat|2012|05|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|14|SK}}</ref> Ainažos un Jelgavā gaiss atdzisa līdz −2,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=05&day=14&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 14/05/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> ** Dažviet Latvijas upēs ūdens iesila līdz +15 grādiem un vissiltākais tas bija [[Lielupe|Lielupē]] pie [[Jelgava]]s, kur ūdens temperatūra sasniedza +15,4 °C. Savukārt [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] vissiltākais ūdens bija Daugavgrīvā — +13 grādi, bet aukstākais Rojā — +7 grādi. Baltijas jūrā pie Liepājas ūdens temperatūra bija +9 grādi, bet Ventspilī +11 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/421608-dazviet_latvijas_upes_udens_iesilis_lidz_15_gradiem Dažviet Latvijas upēs ūdens iesilis līdz +15 grādiem]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|14|SK}}</ref> * [[21. maijs]]: ** Pusdienlaikā augstākā gaisa temperatūra Latvijā bija jūras piekrastē Kurzemē, kur Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī termometri rādīja +26, +27 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422443-pusdienlaika_siltakais_laiks_kurzeme_27_gradi Pusdienlaikā siltākais laiks Kurzemē: +27 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524031840/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422443-pusdienlaika_siltakais_laiks_kurzeme_27_gradi |date={{dat|2012|05|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref> ** Daudzviet Latvijā tika novēroti negaisi ar intensīvu zibeņošanu un lietusgāzēm, daudzviet Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē veidojās stipri negaisi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422375-nedela_sakusies_ar_intensivu_zibenosanu_un_lietusgazem Nedēļa sākusies ar intensīvu zibeņošanu un lietusgāzēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120525130103/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/422375-nedela_sakusies_ar_intensivu_zibenosanu_un_lietusgazem |date={{dat|2012|05|25||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref> Nīcas novadā pēcpusdienā negaisu pavadījusi gandrīz stundu ilga spēcīga krusa — tās lielākie graudi bijuši paipalu olas lielumā.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/275244 Nīcu pārsteidz krusas graudi paipalu olas lielumā; prognozē postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524043337/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/275244 |date={{dat|2012|05|24||bez}} }}, apollo.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref><ref>[http://www.nica.lv/fotogalerija/daba/?album=10&gallery=705 Fotogrāfijas ar Nīcas krusas graudiem], nica.lv, {{dat|2012|5|21|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — naktī virs Latvijas strauji pastiprinājās ciklons un gar tā dienvidrietumu malu 30. maija rītā pūta spēcīgs ziemeļrietumu vējš, kas visvairāk skāra Vidzemes piekrasti, it īpaši Rīgu, kur līča krastā vējš sasniedzis vētras spēku. Daugavgrīvā 24,4 m/s.<ref>[http://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/207665616767823872 @VSIA_LVGMC], LVGMC, twitter.com, {{dat|2012|5|30|SK}}</ref> Rīgā stiprais vējš radīja daudzus postījumus, nogāžot kokus, nolaužot to zarus, kā arī saraujot elektrības un transporta vadus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/423594-specigais_vejs_riga_rada_postijumus Spēcīgais vējš Rīgā rada postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120601221350/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/423594-specigais_vejs_riga_rada_postijumus |date={{dat|2012|06|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]] — naktī un dienas pirmajā pusē, Latvijai no dienvidiem pāri virzījās ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenus, bet centrālajos rajonos stiprus un ilgstošus nokrišņus. Vienīgi Baltijas jūras pašā piekrastē un Latgales austrumos nelija.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425068-bridina_par_stipru_ilgstosu_lietu_un_perkona_negaisu Brīdina par stipru, ilgstošu lietu un pērkona negaisu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120613203215/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425068-bridina_par_stipru_ilgstosu_lietu_un_perkona_negaisu |date={{dat|2012|06|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|11|SK}}</ref> Visstiprāk lija Vidzemē, kur nokrišņu daudzums vietām pārsniedza 30 mm, kas atbilst gandrīz pusei no visa mēneša normas. Kopējais lietus daudzums Valkā bija 30 mm, Skrīveros — 33 mm. Savukārt Dobelē nokrišņu daudzums bija 16 mm, Rīgas centrā — 14 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425233-pirmdien_vidzeme_nolijusi_teju_puse_menesa_normas Pirmdien Vidzemē nolijusi teju puse mēneša normas.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120613210552/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425233-pirmdien_vidzeme_nolijusi_teju_puse_menesa_normas |date={{dat|2012|06|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|11|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]] — saulainā un siltā laika ietekmē turpinājās ūdens temperatūras paaugstināšanās upēs un ezeros, dažviet ūdens iesilis līdz +21 grādam. Augstākā ūdens temperatūra, +21,7 °C, tika konstatēta Mūsā pie Bauskas. Ventā pie Kuldīgas ūdens bija +21 grādu silts. Vairumā upju un ezeru ūdens temperatūra bija +17 līdz +20 grādu, bet Gaujā, kā arī dažās citās Vidzemes un Kurzemes upēs — no +12 līdz +16 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425621-udens_dazas_upes_iesilis_lidz_21_gradam Ūdens dažās upēs iesilis līdz +21 grādam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120617042253/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425621-udens_dazas_upes_iesilis_lidz_21_gradam |date={{dat|2012|06|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — nakts otrajā pusē un agrā rītā negaisa mākonis, kas aptvēra lielu daļu Latgales, nesa intensīvu zibeņošanu un lietu, vietām stipras lietusgāzes. Simts vietās Latgalē, galvenokārt Krāslavas un Zilupes novadā, tika reģistrēti īslaicīgi elektroapgādes atslēgumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425734-latgale_plosijies_liels_perkona_negaiss Latgalē plosījies liels pērkona negaiss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120617042308/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/425734-latgale_plosijies_liels_perkona_negaiss |date={{dat|2012|06|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|15|SK}}</ref> Pēcpusdienā cita negaisu zona tika novērotia Vidzemē un Latgalē.<ref>[http://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/213626593598390273 @VSIA_LVGMC], LVĢMC, twitter.com, {{dat|2012|6|15|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — naktī un no rīta Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta plašs atmosfēras fronte, kas valsts rietumu un centrālajos rajonos atnesa ļoti spēcīgu negaisu. Liela pērkona negaisa sistēma, kas aptvēr teju visu Latviju, no valsts centrālās daļas strauji pārvietojās uz austrumiem, pamazām zaudējot spēkus. Pērkona negaiss daudzviet nesa intensīvas lietusgāzes un vēja brāzmas, piemēram, Saldū tika reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 16 m/s. Rīta stundās elektroapgāde bija pārtrūkusi aptuveni diviem tūkstošiem mājsaimniecību Zemgalē. Milzīgais pērkona negaiss Latviju dažu stundu laikā sasniedza no Vācijas, kur vietām bija ne tikai stipras lietusgāzes, bet arī pamatīga vētra un krusa ar vairākus centimetrus lieliem graudiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426126-otrdien_putis_brazmains_vejs_negaisa_zona_pavajinas Otrdien pūtīs brāzmains vējš; negaisa zona pavājinās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120620080826/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426126-otrdien_putis_brazmains_vejs_negaisa_zona_pavajinas |date={{dat|2012|06|20||bez}} }}, tv,et.lv, {{dat|2012|6|19|SK}}</ref> Vaiņodes pagastā zibens spēriena dēļ aizdegās ēkas jumts.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426188-vainodes_pagasta_pec_zibens_speriena_aizdegas_ekas_jumts Vaiņodes pagastā pēc zibens spēriena aizdegas ēkas jumts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120805054733/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/426188-vainodes_pagasta_pec_zibens_speriena_aizdegas_ekas_jumts |date={{dat|2012|08|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|19|SK}}</ref> * [[26. jūnijs]] — Latvijas dienvidu rajoniem pāri virzījās aktīva ciklona centrs, visā valstī atnesot lokālas un spēcīgas lietusgāzes. Vējainā laikā dēļ Latvijā tika lauzti koki. Koki lūza visā Latvijā, taču ārpus pilsētu teritorijām.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427079-veja_brazmas_lauzusas_kokus Vēja brāzmas lauzušas kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120629202226/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427079-veja_brazmas_lauzusas_kokus |date={{dat|2012|06|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|27|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]] — Kurzemes dienvidos un Zemgalē aktīvi veidojās spēcīgas un lokālas nokrišņu zonas, kas virzījās dienvidaustrumu virzienā, Lietuvas teritorijā. Tika novērots arī negaiss. * [[29. jūnijs]] — no rīta daudzviet tika novērota bieza migla. Rīgā redzamība 6 no rīta saruka līdz 100 metriem. * [[30. jūnijs]] — pirmo reizi 2012. gada vasarā gaisa temperatūra vietām Latvijā paaugstinājās virs +25 grādiem (Kurzemes dienvidrietumos — Nīcā un Rucavā).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427515-pirmo_reizi_sovasar_temperatura_pakapjas_virs_25_gradiem Pirmo reizi šovasar temperatūra pakāpjas virs +25 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120704045054/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/427515-pirmo_reizi_sovasar_temperatura_pakapjas_virs_25_gradiem |date={{dat|2012|07|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|6|30|SK}}</ref><ref group="P">Maijā gaiss iesila pat līdz nepilniem +29 grādiem (22. maijs, Rucava), tomēr maijs tiek uzskatīts par pavasara mēnesi.</ref> === Jūlijs === [[Attēls:Mākonis Rīgā 03.07.2012.JPG|thumb|200px|Mākonis virs Rīgas {{dat|2012|07|03||bez}}]] * [[3. jūlijs]] — tika reģistrēta otra mēneša zemākā gaisa temperatūra Latvijā. Mērsragā gaiss atdzisa līdz +5,7 °C.<ref name="Jānis Trallis, @meteozinas">[http://twitter.com/meteozinas/status/225423817001021441 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|18|SK}}</ref> Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,2 °C Stendē, līdz +12,1 °C Ventspilī.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=03&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 03/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Naktī Kurzemes rietumu un ziemeļu rajonos tika novērotas stipras un ilgstošas lietusgāzes. Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 40 mm, Rucavā — 20 mm, Liepājā — 18 mm.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/220770470348328960 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428052-sinoptiki_bridina_par_stipru_lietu Sinoptiķi brīdina par stipru lietu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708013723/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428052-sinoptiki_bridina_par_stipru_lietu |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|5|SK}}</ref> ** Vakarā Rēzeknē nolija ļoti spēcīga lietusgāze, pilsētas ielās izraisot īslaicīgus plūdus.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/lietusgazes-rezekne-appludina-vairakas-ielas.d?id=42489910 Lietusgāzes Rēzeknē appludina vairākas ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120712060445/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/lietusgazes-rezekne-appludina-vairakas-ielas.d?id=42489910 |date={{dat|2012|07|12||bez}} }}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]]: ** Visā Latvijā valdīja ļoti karsts un sutīgs laiks. Gaisa temperatūra daudzviet pakāpās virs +28 grādiem. Augstākā — līdz +31 grādam — tā tika reģistrēta Bauskas apkaimē, kā arī Nīcas un Rucavas novadā Kurzemes dienvidrietumos, Liepājā +31,3 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428304-karstuma_del_atras_palidzibas_izsaukumu_skaits_nav_kapis Karstuma dēļ ātrās palīdzības izsaukumu skaits nav kāpis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709041324/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428304-karstuma_del_atras_palidzibas_izsaukumu_skaits_nav_kapis |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> 13 no 43 Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām gaisa temperatūra paaugstinājās virs +30 grādiem, visaugstākā tā bija Siguldā, +33,1 °C. Arī Nīcā, Zariņos (pie Iecavas) un Muceniekos tā pakāpās virs +31 grādam un bija attiecīgi +31,8 °C, +31,2 °C un +31,0 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +29,7 °C (Imantā +32,1 °C). Liepājas lidostā [[rasas punkts]] sasniedza +23 grādus, kas ir Latvijā neparasti augsts rādītājs.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428280-karstakais_laiks_liepaja_austrumos_bridina_par_negaisu Karstākais laiks Liepājā; austrumos brīdina par negaisu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709050105/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428280-karstakais_laiks_liepaja_austrumos_bridina_par_negaisu |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> ** Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,3 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1970. gadā, bija +30,0 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221243714230693888 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā, posmā no Salaspils līdz Jēkabpilij, bet jo īpaši Aizkraukles, kā arī Siguldas apkārtnē izveidojās statiskas pērkona lietusgāzes. Lokāli negaisi izveidojās arī Kurzemes ziemeļu apkārtnē, pie Liepājas un virs Jūrmalas, kur vakarā stipri lija un krita krusa, bet vējš lauza kokus. Ziņas par vēja lauztiem kokiem tika saņemtas no Asariem un Mellužiem. Pērkona negaiss astoņos vakarā sasniedza Rīgas ziemeļrietumu daļu, bet postošas dabas stihijas galvaspilsētā netika novērotas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428313-negaiss_jurmala_lauzis_kokus Negaiss Jūrmalā lauzis kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305053248/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428313-negaiss_jurmala_lauzis_kokus |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref><ref>[http://klab.lv/users/meteo_lv2/34574.html Mana meteo ikdiena - Meteo ikdiena 6.7.2012.], klab.lv, {{dat|2012|7|6|SK}}</ref> Jūrmalā negaiss appludināja ielas un nodarīja postījumus elektrolīnijām. * [[7. jūlijs]]: ** Pirmo reizi 2012. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,7 °C. ** Augstākā ūdens temperatūra Latvijā 6. jūlija vakarā bija Liepājas ezerā, kur vakarā tā pārsniedza +26 grādus. Vairumā Latvijas upju un ezeru ūdens temperatūra 7. jūlijā no rīta bija +19, +23 grādi. Ūdens temperatūra jūras piekrastē bija +14, +20 grādu, tostarp +20 grādu Liepājas ostā, +18 grādu Ventspils ostā un +15 grādu Skultes ostā. Kolkā ūdens iesila līdz +19 grādiem, Rojā un Mērsragā ūdens temperatūra bija attiecīgi +14 un +17 grādu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428335-liepajas_ezera_udens_sasilis_lidz_26_gradiem Liepājas ezerā ūdens sasilis līdz +26 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709050110/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428335-liepajas_ezera_udens_sasilis_lidz_26_gradiem |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> ** Naktī, Baltijas jūras centrālajā daļā plosījās plašas, ilgstošas un ļoti intensīvas pērkona lietusgāzes. Tuvākā zona Latvijas teritorijai atradās aptuveni 30–50 km uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem no Kurzemes piekrastes, virs [[Sāmsala]]s un uz rietumiem, dienvidrietumiem no tās. ** Nakts Latvijā bija ļoti silta. Gaisa temperatūra bija +17, +21 grāda robežās. Vissiltākā tā bija Ķekavā, +21,1 °C. Rīgā naktī bija +19,6 °C (Teikā +20,7 °C, Imantā +21,2 °C). Dienā Latvijā valdīja stiprs karstums, pēcpusdienā termometra stabiņš daudzviet sasniedza +27, +32 grādus, bet atsevišķās vietās pat +33 grādu atzīmi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428321-sinoptiki_bridina_par_stipru_karstumu_un_lietusgazem Sinoptiķi brīdina par stipru karstumu un lietusgāzēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708230141/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428321-sinoptiki_bridina_par_stipru_karstumu_un_lietusgazem |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> [[LVĢMC]] novērojumu tīklā visaugstākā temperatūra tika reģistrēta Rīgā, +32,0 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221840700868800512 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> Rīgas lidostā gaiss iesila līdz +31,6 °C (Teikā +31,3 °C, Imantā +33,6 °C). 19 no 43 LVC novērojumu stacijām gaisa temperatūra pakāpās virs +30 grādiem (13 no 43 virs +31 grādam). Visaugstākā tā bija Siguldā, kur gaiss sakarsa līdz +34,8 °C (!). Muceniekos, Apšupē (netālu no Jelgavas) un Zariņos (pie Iecavas) attiecīgi +32,6 °C, +32,3 °C un +31,8 °C. ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,6 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 2006. gadā, bija +31,2 °C. Arī Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 7. jūlija maksimums: +32,0 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1973. un 2006. gadā, bija +31,2 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120828180205/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 |date={{dat|2012|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> ** Dienā pāri Kurzemei, bet vēlā pēcpusdienā arī Zemgales un Vidzemes rietumu rajoniem pāri virzījās ļoti stipras pērkona lietusgāzes, kuras pavadīja spēcīgas vēja brāzmas. Pēc negaisa elektroapgāde bija traucēta Saldū, Tukumā, Talsos, kā arī Aizputē un Priekulē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428355-saldu_plosijusies_vetra_ir_elektribas_atslegumi Saldū plosījusies vētra, ir elektrības atslēgumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120708230153/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428355-saldu_plosijusies_vetra_ir_elektribas_atslegumi |date={{dat|2012|07|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> Saldus meteoroloģisko novērojumu stacija tika fiksēja 25 m/s spēcīgas vēja brāzmas, divās stundās šeit nolija 37 mm (42 mm) lietus jeb aptuveni puse mēneša normas. Negaiss postījumus radīja arī Dobeles apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428361-svetdien_latvija_turpinas_plosities_negaisi Svētdien Latvijā turpinās plosīties negaisi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120709141530/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428361-svetdien_latvija_turpinas_plosities_negaisi |date={{dat|2012|07|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/kurzemi-un-zemgali-skar-specigas-lietusgazes-negaiss-latvija-plosisies-ari-svetdien.d?id=42492670 Kurzemi un Zemgali skar spēcīgas lietusgāzes; negaiss Latvijā plosīsies arī svētdien], delfi.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/saldu-negaisa-laika-bijusi-vetra-liidz-vakaram-stihijas-iespejam.a12722/ Saldū negaisa laikā bijusi vētra, līdz vakaram stihijas iespējamas arī citviet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120710004115/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/saldu-negaisa-laika-bijusi-vetra-liidz-vakaram-stihijas-iespejam.a12722 |date={{dat|2012|07|10||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|7|7|SK}}</ref> Pēc negaisa temperatūra pazeminājās par vairāk kā 10 grādiem. Uz austrumiem no iedomātas līnijas starp Valku un Neretu, visu dienu laiks saglabājās skaidrs un karsts. * [[8. jūlijs]]: ** Nakts Latvijā bija silta. Gaisa temperatūra bija +16, +20 grāda robežās. Vissiltākā tā bija Strenčos, +20,1 °C. Dienā gaisa temperatūra Latvijā bija no +18, +20 grādiem Kurzemē, līdz +29, +31 grādam Latgalē. LVC novērojumu tīklā visaugstākā temperatūra bija Daugavpilī, +31,3 °C. ** Dienā stipras pērkona lietusgāzes tika novērotas Latgales ziemeļu un austrumu daļā, Balvu, Rēzeknes, Ludzas, vēlāk Kārsavas un Ciblas novados. Bez elektrības palika vairākas mājsaimniecības, ap plkst. 15 avārijas atslēgumi bija reģistrēti 198 vietās. Latgalē — Balvu, Viļakas, Baltinavas un Bērzpils apkārtnē bija reģistrēti 177 atslēgumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/428412-pec_negaisa_vairakam_majsaimniecibam_latgale_nav_elektribas Pēc negaisa vairākām mājsaimniecībām Latgalē nav elektrības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120718184831/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/428412-pec_negaisa_vairakam_majsaimniecibam_latgale_nav_elektribas |date={{dat|2012|07|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — no rīta plašs negaiss virzījās pāri Latgalei, bet pēcpusdienā un vakarā lokāli negaisi tika novēroti Kurzemē un valsts centrālajos rajonos. Jelgavas pievārtē negaisa laikā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s (LVC Vircavas stacijā) un lokāls stiprs lietus.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/222338255369150464 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|9|SK}}</ref> Vakarā valsts centrālajiem rajoniem, arī Rīgai, pāri virzījās spēcīgs pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm. Vēlāk negaiss turpināja savu virzību pāri Vidzemei, ziemeļaustrumu virzienā un pēc plkst. 1 jau 10. jūlijā, atstāja Latvijas teritoriju. Cits negaiss vēl turpināja virzību pāri Zemgales un Vidzemes austrumu daļai. * [[10. jūlijs]] — dienā pāri valsts centrālajiem rajoniem, tostarp Zemgali un Vidzemi, virzījās vairāki nelieli negaisi, vietām atnesot ļoti stipras lietusgāzes un pat krusu.<ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/306/aktuala-situacija-nedela-lidz-15712 Aktuālā situācija (nedēļa līdz 15.7.12.)], meteolapa.lv</ref> * [[12. jūlijs]] — naktī pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, Kurzemei un Valsts centrālajiem rajoniem atnesot mērenu lietu. Kurzemes dienvidu daļā arī nelielu negaisu. Dienā Kurzemā, Vidzemē un Zemgales austrumu rajonos aktīvi veidojās lokālas lietusgāzes un negaisi. Vakarā šie negaisi saplūda, izveidojot plašas stipru nokrišņu zonas, kas pārvietojās ziemeļrietumu virzienā. Stiprākie nokrišņi virzījās pāri Kurzemes austrumu novadiem un Vidzemei.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428935-lidz_naktij_turpinasies_perkona_lietusgazes_rit_atkal_lis Līdz naktij turpināsies pērkona lietusgāzes, rīt atkal līs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715051646/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428935-lidz_naktij_turpinasies_perkona_lietusgazes_rit_atkal_lis |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|12|SK}}</ref> Priekuļos un Rūjienā nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza attiecīgi 35 un 42 milimetrus. Mazāk lija Kurzemes rietumos un Latgalē. * [[13. jūlijs]]: ** Naktī pāri Kurzemei virzījās stipru nokrišņu zonas. Kopumā nokrišņu daudzums diennaktī kopš 12. jūlija rīta, Rucavā bija 21 mm, Valkā 26, Priekuļos 35, Rūjienā 42 mm, bet Daugavpilī, Liepājā un Rīgā tikai 3 mm.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/223674699866050560 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref> ** Ap plkst. 14.20, Kolkas ragā tika novērots virpuļviesulis, jeb ūdens stabs, kas izveidojās Rīgas līča pusē un ilga aptuveni 5—6 minūtes.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/kolka-noverots-iespaidigs-tornado-video.d?id=42508374 Video: Kolkā novērots iespaidīgs tornado]{{Novecojusi saite}}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429071-pie_kolkas_noverots_virpulviesulis Pie Kolkas novērots virpuļviesulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715173623/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429071-pie_kolkas_noverots_virpulviesulis |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref><ref>[http://www.dundaga.lv/kolka/?p=1525 Vai Neptūns jau nāk?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906080613/http://www.dundaga.lv/kolka/?p=1525 |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, dundaga.lv, {{dat|2012|7|13|SK}}</ref> * [[14. jūlijs]] — no rīta Zemgalā un Vidzemē tika novērots pērkona negaiss un stipras lietusgāzes. Rīgai negaiss pagāja garām gar austrumu pusi. * [[15. jūlijs]] — Baltijas jūras dienvidos izveidojās ciklons, kura centrs pārvietojās uz ziemeļaustrumiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429115-tuvakaja_diennakti_iespejami_nelieli_veja_postijumi Tuvākajā diennaktī iespējami nelieli vēja postījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717024721/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429115-tuvakaja_diennakti_iespejami_nelieli_veja_postijumi |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|14|SK}}</ref> Ciklona ietekmē Latvijā pastiprinājās vējš un naktī valsti šķērsoja ar ciklonu saistīta atmosfēras fronte, atnesot lietu. Naktī un no rīta daudzviet Latvijā pūta spēcīgs vējš un plosījās negaiss. Daudzviet Kurzemē un valsts ziemeļaustrumu daļā stipri lija. Vismazāk nokrišņu bija Rīgā un Zemgalē. Visstiprāk vējš pūta piekrastes rajonos, Kurzemē brāzmās sasniedzot ātrumu līdz 25 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429157-brazmains_vejs_gaidams_ari_pirmdien Brāzmains vējš gaidāms arī pirmdien] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120718055156/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429157-brazmains_vejs_gaidams_ari_pirmdien |date={{dat|2012|07|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|15|SK}}</ref> Liepājas pusē lūza vairāki koki, taču būtiski postījumi netika nodarīti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429127-liepaja_vejs_lauzis_kokus Liepājā vējš lauzis kokus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120720081711/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429127-liepaja_vejs_lauzis_kokus |date={{dat|2012|07|20||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|15|SK}}</ref> Negaisa dēļ Rēzeknē, Balvos, Alūksnē un Gulbenē no rīta bija īslaicīgi elektroapgādes traucējumi. * [[17. jūlijs|17.]]—[[18. jūlijs]] — visā Latvijā tika novērotas lokālas, dažāda stipruma lietusgāzes un atsevišķās vietās arī retas zibens izlādes. [[18. jūlijs|18. jūlijā]] šie nokrišņ tika novēroti galvenokārt Kurzemē un valsts centrālajos rajonos. * [[18. jūlijs]] — tika novērota vēsa nakts. Ventspils lidostā gaiss atdzisa līdz +6 °C.<ref name="Jānis Trallis, @meteozinas"/> * [[20. jūlijs]] — Naktī un pa dienu daudzviet dienvidu rajonos tika novērots ļoti ilgstošs lietus. Visstiprāk naktī lija Latvijas dienvidos, nokrišņu daudzums 39 mm Dagdā un Skrīveros, Piedrujā 31 mm, Dobelē 26 mm. Rīgā tikai 0,8 mm.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/226206376773423104 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|20|SK}}</ref> Kopējais nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 53 mm, Daugavpilī 32 mm, Dobelē 29 mm.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=20&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 20/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> Salacgrīvā skaidras debesis.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/226341731749212160 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — vakarā Ventspils novada Jūrkalnē tika novēroti vairāki nelieli virpuļviesuļi. Daži viesuļi sniedzās līdz zemei vai ūdens virsmai, citi — ne. Meteoroloģiskā radara dati apliecina, ka sestdienas vakarā Jūrkalnes apkaimē bija [[gubu lietusmākoņi]], kas varēja izraisīt virpuļvētras. Ūdens temperatūra jūrā bija aptuveni +18 grādu, bet pusotra kilometra augstumā gaisa temperatūra nesasniedza +5 grādus. Šādi temperatūras kontrasti ir faktors, kas veicina viesuļu veidošanos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429918-vakar_jurkalne_noverotas_vairakas_virpulvetras Vakar Jūrkalnē novērotas vairākas virpuļvētras] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120724175308/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/429918-vakar_jurkalne_noverotas_vairakas_virpulvetras |date={{dat|2012|07|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra Latvijā. Daugavpilī gaiss atdzisa līdz +5,5 °C. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,2 °C Rēzeknē, līdz +16,5 °C Ventspilī.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=23&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 23/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> * [[25. jūlijs|25.]]—[[29. jūlijs]] — lielākajā valsts daļā sākās 2012. gada otrais karstuma vilnis.<ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/322/tuvojas-otrais-karstuma-vilnis-noverojumi-nedelas-gaita Tuvojas otrais karstuma vilnis (novērojumi nedēļas gaitā)], meteolapa.lv</ref> Tas ilga no 25. līdz 29. jūlijam (Latgalē līdz 30. jūlijam) ar kulmināciju 28. un 29. jūlijā. * [[26. jūlijs]] — gaisa temperatūra Latvijā bija vidēji +24, +29 grādi. Visaugstākā tā bija Jelgavā, Bauskā un Dobelē, attiecīgi +30,1 °C, +29,3 °C un +28,9 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +28,4 °C, bet Ainažos tikai +23,7 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=26&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 26/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> LVC tīklā augstākā temperatūra bija Siguldas, Zariņu (pie Iecavas) un Dalbes (starp Jelgavu un Olaini) stacijās, attiecīgi +31,7 °C, +30,5 °C un +30,0 °C. * [[27. jūlijs]] — visā Latvijā valdīja skaidrs un karsts laiks. Nelielas, lokālas lietusgāzes pēcpusdienā skāra tikai Latgali. Pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +27, +29 grādiem, vēsāks laiks bija tikai piekrastē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430660-sestdien_bus_vel_par_daziem_gradiem_karstaks_laiks Sestdien būs vēl par dažiem grādiem karstāks laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120730121449/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430660-sestdien_bus_vel_par_daziem_gradiem_karstaks_laiks |date={{dat|2012|07|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|27|SK}}</ref> Karstākais laiks bija Bauskā, Zīlānos un Daugavpilī, +29,2 °C, +29,1 °C un +29,0 °C. Vēsāks bija Rīgā, +25,8 °C, bet visvēsākais laiks bija jūras piekrastē, Ventspilī un Kolkā attiecīgi +22,2 °C un +22,4 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=27&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 27/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> LVC tīklā augstākā temperatūra tika reģistrēta Siguldā un Zariņos, +30,4 °C un +30,3 °C, kā arī Stalbē un Daugavpilī, +29,3 °C. Savukārt Lilastē, no Rīgas līča nākamais vēsais gaiss, neļāva temperatūrai pakāpties augstāk par +24,3 °C un tā bija tīklā zemākā temperatūra. * [[28. jūlijs|28.]]—[[29. jūlijs]] — nedēļas nogalē virs Latvijas atradās ciklona siltais sektors, un, pūšot lēniem dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, kopumā 17 novērojumu stacijās tika pārspēti līdzšinējie 28. un 29. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Dienas gaitā daudzviet gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem, un teritoriāli visaugstākās gaisa temperatūras tika novērotas svētdien '''Daugavgrīvā''' — '''+33,7 °C''' — kā arī Bauskā un Dobelē — +33,6 °C. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra dienas laikā pieturējās Kolkā, kur tā nepārsniedza +24, +25 grādus. Spēcīgajā karstumā Latviju no rietumiem sasniedza mākoņu zonas, kas Latvijas rietumu daļā nesa spēcīgus negaisus. 28. jūlijā galvenās mākoņu zonas skāra jūras piekrastes rajonus, kur negaisu laikā tika novērotas intensīvas lietusgāzes, kā arī krasas vēja brāzmas, kuru spēks Pāvilostā sasniedza pat 25 m/s. Savukārt 29. jūlijā intensīvas pērkona lietusgāzes aptvēra jau visu Latvijas rietumu daļu. Zem negaisa mākoņiem daudzviet tika novērotas krasas vēja brāzmas 15–20 m/s, savukārt Rucavā negaisa laikā tika reģistrēti pat 24 m/s, bet Daugavgrīvā — 23 m/s.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-un-29-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperatur?id=166&cid=100 28. un 29. jūlijā daudzviet Latvijā pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120810052702/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-un-29-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperatur?id=166&cid=100 |date={{dat|2012|08|10||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/324/aktuala-situacija-nedela-lidz-29712 Aktuālā situācija (nedēļa līdz 29.7.12.)], meteolapa.lv</ref><ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2012-gada-julija-3-dekade?id=168&cid=100 Laika apstākļi 2012. gada jūlija 3.dekādē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120809004908/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2012-gada-julija-3-dekade?id=168&cid=100 |date={{dat|2012|08|09||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|8|1|SK}}</ref> * [[28. jūlijs]]: ** Virs Latvijas atradās ciklona siltais sektors, un, pūšot lēniem dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, dienas gaitā daudzviet gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem, turklāt 13 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti arī līdzšinējie 28. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Teritoriāli augstākā gaisa temperatūra, +33,1 °C, tika novērota Rīgā Daugavgrīvas novērojumu stacijā, savukārt viszemākā gaisa temperatūra dienas laikā pieturējās Kolkā, kur tā bija +24,4 °C. No citām LVĢMC novērojumu stacijām augstākā gaisa temperatūra bija Pāvilostā, +32,7 °C, kurai sekoja Bauska un Dobele ar +32,6 °C, kā arī Skulte un Ventspils ar +32,4 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=28&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 28/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/daudzviet-latvija-piedziivots-karstakais-28.-julijs-meteorologji.a13228/ Daudzviet Latvijā piedzīvots karstākais 28. jūlijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120730072603/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/daudzviet-latvija-piedziivots-karstakais-28.-julijs-meteorologji.a13228/ |date={{dat|2012|07|30||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|7|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +32,0 °C (Imantā +34,9 °C, Teikā +32,2 °C).<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430753-13_vietas_latvija_parsniegti_gaisa_temperaturas_rekordi 13 vietās Latvijā pārsniegti gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120731231858/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430753-13_vietas_latvija_parsniegti_gaisa_temperaturas_rekordi |date={{dat|2012|07|31||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|28|SK}}</ref> Visās 36 LVC novērojumu stacijās gaisa temperatūra bija virs +30 grādiem un visaugstākā tā bija Siguldas un Zariņu stacijās, attiecīgi +35,3 °C un +34,1 °C. Tālāk sekoja Apšupe, Mucenieki un Lāči, +33,3 °C. Vēsākais bija Ludzā, +30,0 °C. ** Lai gan lielākajā Latvijas daļā diena bija saulaina un aizritēja bez nokrišņiem, pēcpusdienas un vakara stundās pāri Baltijas jūras akvatorijai virzījās gubu mākoņu zona, kas jūras piekrastes rajonos atnesa spēcīgus negaisus. Negaisu laikā tika novērotas intensīvas lietusgāzes, kā arī krasas vēja brāzmas, kuru spēks Pāvilostā sasniedza pat 25 m/s.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperaturas-rek?id=166&cid=100 28. jūlijā daudzviet Latvijā pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624183154/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/28-julija-daudzviet-latvija-parspeti-maksimalas-gaisa-temperaturas-rek?id=166&cid=100 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|7|29|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]]: ** Pēc karstākās dienas pēdējo divu gadu laikā nakts uz svētdienu bija viena no siltākajām naktīm Latvijas vēsturē. Vēl trijos naktī gaisa temperatūra saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem valsts lielākajā daļā bija +21, +25 grādi, vien Madonā +19 grādu, bet Rīgas centrā pat +26 grādi. Sešos rītā gaisa temperatūra bija no +17,2 grādiem Madonā un +18,9 grādiem Dobelē līdz +23,6 grādiem Saulkrastu apkaimē un +23,8 grādiem Rīgas centrā.<ref>[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/piedzivota-viena-no-siltakajam-naktim-latvijas-vesture.d?id=42545940 Piedzīvota viena no siltākajām naktīm Latvijas vēsturē], delfi.lv, {{dat|2012|7|29|SK}}</ref> Naktī LVC novērojumu tīklā minimālā gaisa temperatūra bija no +18,6 °C Nicā, līdz +23,3 °C Saulkalnē, kā arī +23,2 °C Jūrmalā un Duntē. [[Rīgas lidosta]]s meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +22,4 °C, kas ir trešā siltākā nakts. Vēl siltākas naktis bija vien [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gada]] 1. augustā un 31. jūlijā, kad temperatūra bija +22,6 un +22,5 grādi. ** Rīgā tika novērota uz to brīdi trešā siltākā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +23,4 °C. ** Visaugstākā gaisa temperatūra bija Daugavgrīvā, +33,7 °C. Karstuma rekordi tika pārspēti desmit novērojumu stacijās visā Latvijā. Karsts bijis arī Dobelē un Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpies līdz +33,6 °C. Maksimālā gaisa temperatūra par 0,1 grādu tika pārspēta arī Rīgā. Karstuma rekordu izdevās pārspēt arī Ainažos, Zīlānos, Skrīveros, Alūksnē, Rēzeknē, Daugavpilī, Priekuļos un Skultē.<ref name="tvnet.lv">[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430850-vakar_viskarstak_bijis_daugavgriva_plus_337_gradi Vakar viskarstāk bijis Daugavgrīvā - plus 33,7 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120731074846/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430850-vakar_viskarstak_bijis_daugavgriva_plus_337_gradi |date={{dat|2012|07|31||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> 16 no 22 LVĢMC novērojumu stacijām gaisa temperatūra pārsniedza +31 grādu. Augstākā tā bija Bauskā Dobelē un Rīgā, kur tā pakāpās attiecīgi līdz +33,6 °C, +33,6 °C un +33,4 °C. avukārt Kolkā tā bija tikai +25,1 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=07&day=29&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 29/07/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> LVC novērojumu tīklā visās stacijās gaisa temperatūra bija virs +31 grādam (izņemot Popi, kur bija 27,4 °C). +35 grādi tika pārsniegti divās, +34 divās, +33 divpadsmit, +32 arī divpadsmit un +31 septiņās stacijās. Viskarstākais bija '''Siguldā''', Zariņos, Muceniekos un Lilastē, attiecīgi '''+35,5 °C''', +35,4 °C, +34,3 °C un +34,0 °C. ** Vakarā Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja pērkona negaisu sistēma, kas nesa vētru un radīja plašus postījumus. Pēc astoņiem vakarā vētras fronte sasniedza Kurzemes ziemeļu daļu un Zemgales rietumus. Tūkstošiem mājsaimniecību palika bez elektroapgādes. Liepājā un Saldū tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 18 m/s, Rucavā — līdz 24 m/s. Arī Dobeles apkaimē tika fiksētas brāzmas līdz 22 m/s. Visticamāk, vietām bija arī stiprākas brāzmas. No daudzām vietām Kurzemē, tostarp Kuldīgas, Dundagas un Rojas novada, tika saņemtas ziņas par lielu krusu, kuras graudu diametrs sasniedza pat 4 cm. Iespējams, bijuši arī virpuļviesuļi. Pēc desmitiem vakarā avārijas atslēgumi Latvijas elektrolīnijās bija reģistrēti aptuveni 1000 vietās, un gandrīz visi no tiem Kurzemē. Stundu iepriekš valstī kopumā bija vairāk nekā 1200 bojājumu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430817-vetra_kurzeme_nes_plasus_postijumus Vētra Kurzemē nes plašus postījumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120731061258/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/430817-vetra_kurzeme_nes_plasus_postijumus |date={{dat|2012|07|31||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|29|SK}}</ref> Vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī.<ref name="tvnet.lv"/> Negaisa laikā, Kurzemē un citviet Latvijā, smagas galvas traumas guva divi cilvēki, kuri vēlāk slimnīcā mira.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/430897-pec_negaisa_laika_gutam_traumam_mirusi_divi_cilveki Pēc negaisa laikā gūtām traumām miruši divi cilvēki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120801014647/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/430897-pec_negaisa_laika_gutam_traumam_mirusi_divi_cilveki |date={{dat|2012|08|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]]: ** Rīgā tika novērota trešā un gada pēdējā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,6 °C. ** Kopumā Latvijā karstums jau bija atkāpies, vienīgi Latgalē gaiss iesila līdz +27, +29 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra bija Daugavpilī, Rēzeknē un Alūksnē, attiecīgi +29,3 °C, +28,0 °C un +27,9 °C. Valsts centrālos rajonus un vēlāk arī Vidzemes ziemeļu un rietumu daļu no dienvidiem sasniedza spēcīgs negaiss. Īpaši stiprs lietus tika novērots Rīgā, kā arī Rūjienas un Alojas apkārtnē. Rīgā stipro lietusgāžu dēļ tika traucēta trolejbusu satiksme.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/430916-riga_stipra_lietus_del_trauceta_trolejbusu_satiksme Rīgā stiprā lietus dēļ traucēta trolejbusu satiksme]{{Novecojusi saite}}, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> Vēlāk vakarā stiprs pērkona negaiss virzījās pāri Latgalei un Vidzemes austrumu daļai. Nokrišņi netika novēroti vienīgi Latgales austrumu daļā. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rīgā un Skultē, 34 un 24,5 mm, vietām citviet Rīgā nokrišņu daudzums bija vēl par 5–15 mm lielāks.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/230132361013121024 Jānis Trallis, @meteolapa], twitter.com, {{dat|2012|7|30|SK}}</ref> Spēcīga negaisa laikā Daugavpilī tika gāzti koki un appludinātas ielas.<ref>[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/specigs-negaiss-daugavpili-gaz-kokus-un-appludina-ielas.d?id=42551438 Spēcīgs negaiss Daugavpilī gāž kokus un appludina ielas], aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|31|SK}}</ref> === Augusts === Vidējā gaisa temperatūra Latvijā augustā bijusi +15,9 °C, līdz ar to tas kļuva par 21. gadsimta visaukstāko augustu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434748-aizvadits_gadsimta_aukstakais_augusts Aizvadīts gadsimta aukstākais augusts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906024809/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434748-aizvadits_gadsimta_aukstakais_augusts |date={{dat|2012|09|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref><ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/-parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvi?id=187&cid=100 Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada augustā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120922062402/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/-parskats-par-gaisa-temperaturu-nokrisnu-daudzumu-un-veja-atrumu-latvi?id=187&cid=100 |date={{dat|2012|09|22||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|9|4|SK}}</ref> * [[2. augusts]] — vēsa nakts. Gaisa temperatūra caurmērā Latvijā bija +6, +13 grādu robežās. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Mērsraga, Zosēnu un Jelgavas novērojumu stacijās, attiecīgi +6,2 °C, +6,8 °C un +7,1 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=08&day=02&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 02/08/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com, {{spāniski}}</ref> * [[3. augusts]] — vakarā pāri valsts rietumu un centrālajiem rajoniem, bet naktī uz 4. augustu, pāri pārējai Latvijai virzījās spēcīga negaisu sistēma, atnesot stipras lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431381-lidz_naktij_daudzviet_gaidamas_perkona_lietusgazes Līdz naktij daudzviet gaidāmas pērkona lietusgāzes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120804211527/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431381-lidz_naktij_daudzviet_gaidamas_perkona_lietusgazes |date={{dat|2012|08|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|3|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/laika-zinas/zinas/piektdienas-vakara-vietam-zemgale-pamatigi-plosijies-negaiss.d?id=42564664 Piektdienas vakarā vietām Zemgalē pamatīgi plosījies negaiss], delfi.lv, {{dat|2012|8|3|SK}}</ref> Visstiprāk negaiss plosījās [[3. augusts|3. augusta]] vakarā [[Zemgale]]s rietumu daļā, tostarp [[Dobele|Dobelē]] atnesot 29 mm nokrišņu un 19 m/s stipras vēja brāzmas. * [[6. augusts]] — vakarā daļu Kurzemes, Zemgali, valsts centrālos rajonus un Vidzemes rietumu daļu sasniedza no Lietuvas un Polijas nākoša plaša negaisu sistēma, kas īpaši Kurzemes ziemeļrietumu, dienvidu daļai un Rīgas apkārtnei atnesa ļoti stipru negaisu un lietusgāzes. Daudzviet citur Latvijā mēreni lija. Netika saņemtas ziņas par lielu krusu vai ļoti stipru vētru, tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 21 m/s, šāds vēja ātrums tika novērots uzņēmuma LVC meteostacijā pie Apšupes krustojuma, kā arī Jelgavas apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431588-latviju_negaiss_saudzejis_lietuva_plasi_postijumi Latviju negaiss saudzējis; Lietuvā plaši postījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120808232003/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431588-latviju_negaiss_saudzejis_lietuva_plasi_postijumi |date={{dat|2012|08|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|6|SK}}</ref> Rīgai trāpīja aktīva negaisa šūna, kas atnesa īpaši stipru lietusgāzi un zibeņošanu.<ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/08/6-augusts-gaigam-specigus-negaisus.html 6. augusts, gaidam spēcigus negaisus], catchstorm.blogspot.co.uk</ref> Pērkona negaisa laikā Daugavgrīvā vēja brāzmas īslaicīgi sasniedza 20 m/s, Rīgas centrā 16 m/s.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/232568718578839552 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com</ref> Šī paša negaisa laikā, ap plkst. 19.30 Lietuvas piejūras pilsētā Klaipēdā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 32 metriem sekundē (m/s), ostas akvatorijā pat 42 m/s, taču, sasniedzot Latviju, negaisa spēks strauji mazinājās.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/negaiss-daudz-posta-latvija-nav-nodariijis-nolauzti-vien-dazhi-k.a13613/ Negaiss daudz posta Latvijā nav nodarījis, nolauzti vien daži koki]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|8|6|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/klaipeda-plosiijusies-vetra-negaiss-sasniedz-latviju-zaudejis-sp.a13598/ Klaipēdā plosījusies vētra; negaiss sasniedz Latviju, zaudējis spēkus (papildināta)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120812072305/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/klaipeda-plosiijusies-vetra-negaiss-sasniedz-latviju-zaudejis-sp.a13598/ |date={{dat|2012|08|12||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|8|6|SK}}</ref> * [[7. augusts]] — dienas pirmajā pusē valsts centrālos un austrumu rajonus sasniedza plaša nokrišņu zona, atnesot mērenu un ilgstošu lietu. Kurzemē dienas pirmā puse pagāja bez ievērojamiem nokrišņiem. * [[8. augusts|8.]]—[[10. augusts]] — trīs dienu laikā nokrišņu daudzums [[Stende]]s novērojumu stacijā sasniedza 67,9 mm (34,8 mm, 22,1 mm un 11,0 mm). * [[10. augusts]] — naktī Kurzemes ziemeļu daļu skāra spēcīgas lietusgāzes.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431989-kurzeme_vietam_nolijusi_menesa_norma_igaunija_pirmas_salnas Kurzemē vietām nolijusi mēneša norma; Igaunijā pirmās salnas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120812002306/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/431989-kurzeme_vietam_nolijusi_menesa_norma_igaunija_pirmas_salnas |date={{dat|2012|08|12||bez}} }}, {{dat|2012|8|10|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums Kolkā naktī sasniedza 68 mm, kas atbilst gandrīz visa augusta nokrišņu normai.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/432028-aizvaditaja_nakti_kolka_nolijusi_menesa_norma Aizvadītajā naktī Kolkā nolijusi mēneša norma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120812002321/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/432028-aizvaditaja_nakti_kolka_nolijusi_menesa_norma |date={{dat|2012|08|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|10|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/233816412894945280 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|8|10|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — virs Latvijas atradās ļoti auksta gaisa masa, tādēļ naktī, pūšot lēnam ziemeļaustrumu vējam un debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra daudzviet pazeminājās līdz +4 °C, 9 °C. Viszemākā temperatūra reģistrēta Zosēnos un Ainažos, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz atbilstoši +3,5 °C un +4,6 °C atzīmei. Trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi — Zosēni +3,5 °C (+3,7 °C 1959.), Priekuļi +5,2 °C (+6,8 °C 1950.) un Alūksne +5,8 °C (+6,5 °C 1995. gadā).<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/12-augusta-nakti-3-noverojumu-stacijas-uzstaditi-jauni-minimalas-gaisa?id=175&cid=100 12. augusta naktī 3 novērojumu stacijās uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121023214145/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/12-augusta-nakti-3-noverojumu-stacijas-uzstaditi-jauni-minimalas-gaisa?id=175&cid=100 |date={{dat|2012|10|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|8|12|SK}}</ref> [[Attēls:Virpulviesulius Riga Zolitude 28 08 2012.JPG|thumb|200px|Virpuļviesulis virs [[Zolitūde]]s Rīgā, 2012. gada 28. augustā]] * [[21. augusts]] — agrā rītā gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja līdz +2 grādiem, kas bija zemākā gaisa temperatūra Latvijā kopš jūnija sākuma. Salna tika konstatētas Daugavpils un Skrīveru novērojumu stacijā, kur zāles virskārtā temperatūra pazeminājās līdz −1, −2 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433079-salna_izvaditaja_nakti_bijusi_gan_latgale_gan_vidzeme Salna izvadītajā naktī bijusi gan Latgalē, gan Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120823234850/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433079-salna_izvaditaja_nakti_bijusi_gan_latgale_gan_vidzeme |date={{dat|2012|08|23||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|21|SK}}</ref> * [[27. augusts]]: ** Ap plkst. 13 Ziemeļvidzemē, Naukšēnu apkaimē tika novērota virpuļviesuļa veidošanās.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/vidzeme-noverots-virpuljviesulis-zemi-tas-nav-sasniedzis.a14295/ Vidzemē novērots virpuļviesulis; zemi tas nav sasniedzis]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/galleries/582/negaiss-ar-virpuli-28082012 Negaiss ar virpuli 27.08.2012], meteolapa.lv, {{dat|2012|8|27|SK}}</ref> ** Ap plkst. 13 Auces novada Vecauces pagastā zibens spēriena rezultātā gāja bojā kāds mežstrādnieks, viņa kolēģis guvis miesas bojājumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/433796-zibens_nosper_mezstradnieku_un_ievaino_vina_kolegi Zibens nosper mežstrādnieku un ievaino viņa kolēģi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120828214647/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/433796-zibens_nosper_mezstradnieku_un_ievaino_vina_kolegi |date={{dat|2012|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|27|SK}}</ref> Pēcpusdienā ap plkst. 16.45 Koknesē, Meža ielā, vairāk nekā 60 gadu vecā bērzā iespēra lodveida zibens. Koks tika pāršķelts uz pusēm, un tā šķēpeles tika izmētātas vairāku desmitu metru rādiusā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433896-koknese_iesper_lodveida_zibens Koknesē iesper lodveida zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120829233825/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/433896-koknese_iesper_lodveida_zibens |date={{dat|2012|08|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref> * [[28. augusts]] — Rīgā, [[Zolitūde]]s apkaimē tika novērota neliela virpuļviesuļa veidošanās, kas ilga 4—5 minūtes.<ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/08/virpulis-no-mana-loga-28082012.html Virpulis no mana loga ! 28.08.2012], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/galleries/583/mazs-virpulitis-no-mana-loga-28082012 Mazs virpulītis no mana loga :) 28.08.2012,], meteolapa.lv, {{dat|2012|8|28|SK}}</ref> === Septembris === * [[6. septembris]] — septiņos ceturtdienas rītā augstākā ūdens temperatūra tika konstatēta [[Liepājas ezers|Liepājas ezerā]] un Skultes ostā — attiecīgi +18,5 un +18,7 grādi. Ventspils ostā tobrīd bija +16,5 grādus silts ūdens, bet Kolkā, Rojā, Mērsragā un Salacgrīvā — aptuveni +15 grādu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434968-udens_temperatura_vietam_vel_ir_18_gradu Ūdens temperatūra vietām vēl ir +18 grādu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120910044725/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/434968-udens_temperatura_vietam_vel_ir_18_gradu |date={{dat|2012|09|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|6|SK}}</ref> * [[8. septembris]]: ** Pāri Latvijai virzījās vairākas nokrišņu zonas, daudzviet atnesot spēcīgas lietusgāzes. Tika novērota pat krusa un vētra.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435276-daudzviet_lis_piekraste_plosisies_vejs Daudzviet līs, piekrastē plosīsies vējš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120911045658/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435276-daudzviet_lis_piekraste_plosisies_vejs |date={{dat|2012|09|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref><ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/09/8-septembris-rudenigi-negaisi-dazviet.html 8. septembris: Rudenīgi negaisi dažviet Latvijā], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref> ** Vakarā un naktī Kolkā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 21 m/s, Ainažos — 22 m/s, Ventspils ostā — 24 m/s. Rīgas centrā 17 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435309-stiprais_vejs_nakti_lielus_postijumus_nav_nodarijis Stiprais vējš naktī lielus postījumus nav nodarījis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120912074101/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435309-stiprais_vejs_nakti_lielus_postijumus_nav_nodarijis |date={{dat|2012|09|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|9|SK}}</ref> Vēja dēļ pāris tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības, galvenokārt Limbažu un Salacgrīvas novadā.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/244516510008242176 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435291-lielakie_veja_postijumi_konstateti_limbazu_un_salacgrivas_novada Lielākie vēja postījumi konstatēti Limbažu un Salacgrīvas novadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120912074253/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435291-lielakie_veja_postijumi_konstateti_limbazu_un_salacgrivas_novada |date={{dat|2012|09|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|8|SK}}</ref> * [[10. septembris]] — naktī gaiss Latvijā atdzisa līdz +3, +8 grādiem. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, +2,5 °C. * [[11. septembris]] — Latviju sasniedza ļoti siltas gaisa masas. Daļā Kurzemes un Zemgales gaisa temperatūra pakāpās līdz +25 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435649-otrdien_dazviet_ir_25_gradus_silts_tikpat_silts_bus_ari_rit Otrdien dažviet ir +25 grādus silts; tikpat silts būs arī rīt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120914014151/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435649-otrdien_dazviet_ir_25_gradus_silts_tikpat_silts_bus_ari_rit |date={{dat|2012|09|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|11|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/245496243952951296 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|9|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +25,3 °C, savukārt Dobelē un Stendē bija +25,0 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=09&day=11&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 11/09/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> * [[12. septembris]] — Dienā Latgalē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24, +25 grādiem. Pēcpusdienā četrās pilsētās — Daugavpilī, Gulbenē, Jēkabpilī un Rēzeknē — tika pārspēts līdzšinējais 12. septembra siltuma rekords. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī un Rēzeknē, kur gaiss iesila attiecīgi līdz +25,2 °C un +25,0 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=09&day=12&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 12/09/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Kārsavā un Krāslavā gaiss sasila līdz nepilniem +26 grādiem. Tā bija augstākā gaisa temperatūra Latvijā pēdējā mēneša laikā — kopš 6. augusta. Tā bija arī augstākā septembrī novērotā gaisa temperatūra kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], kad 7. datumā Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā tika reģistrēts +30,1 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435834-tresdien_dazviet_parspets_siltuma_rekords Trešdien dažviet pārspēts siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120915025002/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/435834-tresdien_dazviet_parspets_siltuma_rekords |date={{dat|2012|09|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|12|SK}}</ref> * [[22. septembris]] — saskaņā ar LVC datiem, [[Kārsava|Kārsavā]] no rīta tika reģistrēti +0,9 grādi, kas bija zemākā temperatūra Latvijā kopš jūnija sākuma.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/249364133722587136 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com {{dat|2012|9|22|SK}}</ref> * [[27. septembris]]: ** Pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +20, +22 grādiem, bet Kurzemes rietumu piekrastē, vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, tā pazeminājās līdz +15, +16 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/437577-latviju_sasniedz_auksta_gaisa_masas_diena_bija_22_gradi Latviju sasniedz aukstā gaisa masas; dienā bija +22 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121002024144/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/437577-latviju_sasniedz_auksta_gaisa_masas_diena_bija_22_gradi |date={{dat|2012|10|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|9|27|SK}}</ref> Visaugstākā gaisa temperatūra bija Daugavpilī un Zīlānos, attiecīgi +22,5 °C un +22,0 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=09&day=27&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 27/09/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> ** Vakarā Kurzemei un valsts centrālajiem rajoniem pāri virzījās negaiss. * [[29. septembris]] — vakarā, daudzviet Latvijā (īpaši Kurzemē un Vidzemē) tika novērotas lokālas lietusgāzes un negaisi. Naktī stiprākais lietus virzījās pāri Vidzemes austrumu un Latgales rietumu daļai. Uz rīta pusi spēcīgākās lietusgāzes tika novērotas Vidzemes ziemeļu reģionos. * [[30. septembris]] — visas dienas garumā, pāri Latvijai, austrumu virzienā veidojās [[Jūras efekta nokrišņi]]. Īpaši izteikti tie bija Kurzemes ziemeļu daļa, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — daudzviet Latvijā no rīta bija migla, sešos rītā sliktākā redzamība, 300—600 metru, tika konstatēta uz ceļiem Dobeles, Tukuma, Talsu un Saldus apkaimē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438334-sodien_bus_vel_siltaks_laiks Šodien būs vēl siltāks laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121005035332/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438334-sodien_bus_vel_siltaks_laiks |date={{dat|2012|10|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|4|SK}}</ref> No rīta Kolkā redzamība miglā samazinājās līdz 50 metriem. * [[5. oktobris]] — Latviju sasniedza pirmā 2012. gada rudens vētra.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/piektdien-latvija-gaidama-pirma-si-rudens-vetra?id=207&cid=105 Piektdien Latvijā gaidāma pirmā šī rudens vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121023121507/http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/piektdien-latvija-gaidama-pirma-si-rudens-vetra?id=207&cid=105 |date={{dat|2012|10|23||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|4|SK}}</ref> Naktī ciklons no Vācijas ziemeļu rajoniem pāri Baltijas jūrai gar Latvijas piekrasti virzījās uz ziemeļaustrumiem. Latvijā vējš sāka pastiprināties nakts otrajā pusē, kad tas piekrastes rajonos brāzmās pārsniedza 15 m/s, no rīta sasniedzot 20–22 m/s. Rīgā priekšpusdienā vēja brāzmas sasniedza 19 m/s. Dienas vidū vējš pastiprinās arī Latvijas austrumos — Vidzemē un Latgalē, līdz plkst. 12.00 visstiprākās brāzmas tika fiksētas Rēzeknē — 18 m/s. Pēcpusdienā un vakarā vējš pakāpeniski pierima.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/nakti-uz-sesdienu-latvija-vejs-brazmas-atkal-sasniegs-20-23-m-s?id=208&cid=105 Naktī uz sesdienu Latvijā vējš brāzmās atkal sasniegs 20-23 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116062536/http://www.meteo.lv/jaunumi/prognoze/nakti-uz-sesdienu-latvija-vejs-brazmas-atkal-sasniegs-20-23-m-s?id=208&cid=105 |date={{dat|2012|11|16||bez}} }}, meteo.lv, {{dar|2012|10|5|SK}}</ref> * [[6. oktobris]]: ** no Dānijas uz austrumiem ļoti ātri virzījās intensīvs ciklons, kura centrs nakts un rīta stundās šķērsoja Latvijas dienvidu rajonus. Vētra plosījās Lietuvā un no rīta Sēlijas austrumu un Latgales dienvidu rajonos — Daugavpils un Krāslavas apkārtnē. Saskaņā ar datiem no Lietuvas ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, kas var būt neprecīzi, vairākās vietās Lietuvā vēja ātrums brāzmās naktī sasniedza 31–35 m/s. Tā bija pēdējo gadu spēcīgākā un postošākā vētra Lietuvā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438614-lietuva_veja_atrums_sasniedza_35_ms_daugavpils_puse_28_ms Lietuvā vēja ātrums sasniedza 35 m/s; Daugavpils pusē 28 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008011855/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438614-lietuva_veja_atrums_sasniedza_35_ms_daugavpils_puse_28_ms |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> Energoapgāde bija traucēta kopumā apmēram 15 000 mājsaimniecību jeb 1% no Latvijas energokompānijas "Latvenergo" klientu skaita, lielākoties valsts dienvidaustrumos.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/254461466827186176 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> Stiprais vējš Daugavpilī daudzviet izgāza vairākus desmitus koku, atstājot bez elektrības ievērojamu skaitu elektroenerģijas patērētāju. Nopietnus bojājumus vēja brāzmas bija nodarījušas Poguļankā, kur krītošie koki un koku zari radīja ap 20 elektropārvades līniju pārrāvumu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438625-stiprais_vejs_daugavpili_izgazis_vairakus_desmitus_koku Stiprais vējš Daugavpilī izgāzis vairākus desmitus koku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008080155/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438625-stiprais_vejs_daugavpili_izgazis_vairakus_desmitus_koku |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> ** Latvijas lielākajā daļā gan naktī, gan no rīta pūta lēns līdz mērens mainīga virziena vējš, tā ātrums brāzmās nepārsniedza 8—13 metru sekundē. Naktī ciklons Latvijai atnesa spēcīgu lietu, tostarp Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 26 mm, bet Dobelē, Rīgā, Saldū un Skrīveros līdz sešiem rītā bija nolijuši 11–16 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438608-latgali_skarusi_vetra_bez_elektribas_tukstosiem_majsaimniecibu Latgali skārusi vētra, bez elektrības tūkstošiem mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008011845/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438608-latgali_skarusi_vetra_bez_elektribas_tukstosiem_majsaimniecibu |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref><ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/10/5-0ktobris-sodien-latvija-vetra-ritdien.html 5. 0ktobris šodien Latvija vētra, rītdien Lietuvā iespējams orkāns!], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> ** Rīgas līcī iepretim Ainažiem tika novērots ūdens stabs jeb neliela virpuļviesulis virs ūdens.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438665-svetdien_vietam_krusa_un_perkona_lietusgazes_rits_saulains Svētdien vietām krusa un pērkona lietusgāzes; rīts saulains] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121008205546/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/438665-svetdien_vietam_krusa_un_perkona_lietusgazes_rits_saulains |date={{dat|2012|10|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|7|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/ezermala/status/254603440595013633 Dāvis d., @ezermala], twitter.com, {{dat|2012|10|6|SK}}</ref> ** Arī Rīgā, ap plkst. 16.55 netālu no [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] virs Daugavas varēja novērot šo nelielu virpuļviesuli, jeb ūdens stabu.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/virs-daugavas-noverots-virpulviesulis-video.d?id=42729186 Virs Daugavas novērots virpuļviesulis (video)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121010011131/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/daba/virs-daugavas-noverots-virpulviesulis-video.d?id=42729186 |date={{dat|2012|10|10||bez}} }}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|10|8|SK}}</ref> [[Attēls:Lietus makoni pie Jumpravmuizas.JPG|thumb|200px|Lietus mākoņi pie [[Jumpravmuiža]]s 2012. gada 8. oktobrī]] * [[12. oktobris]] — pirmo reizi 2012. gada rudens sezonā atsevišķās iekšzemes teritorijās, gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/439346-pirmo_reizi_soruden_1_grads_pa_dienu_bus_siltaks Pirmo reizi šoruden -1 grāds; pa dienu būs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121014203907/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/439346-pirmo_reizi_soruden_1_grads_pa_dienu_bus_siltaks |date={{dat|2012|10|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|12|SK}}</ref> Zemākā tā tika reģistrēta Stendes, Zosēnu un Saldus stacijās — attiecīgi −1,3 °C, −1,3 °C un −1,1 °C. Tikmēr Ventspilī naktī bija +5,6 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?state=Latv&rank=100&ano=2012&mes=10&day=12&hora=23&Enviar=Ver#R24 Ranking de variables meteorológicas en Latvia 12/10/2012 a 23:00 UTC], ogimet.com {{spāniski}}</ref> * [[19. oktobris]] — Latvijā 16 novērojumu stacijās tika pārspēti 19. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/19-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi-papildinats-pec-datie?id=216&cid=100 19.oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi (papildināts pēc datiem plkst. 21:00)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121022102551/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/19-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi-papildinats-pec-datie?id=216&cid=100 |date={{dat|2012|10|22||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|19|SK}}</ref> Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, +18,8 °C. Vissenākais pārspētais rekords tika uzstādīts Rīgā, kur gaisa temperatūra sasniedza +17,0 °C un tika pārsniegts 1907. gada rekords (+15,9 °C), savukārt Saldū rekords tika pārsniegts uzreiz par 3,4 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440275-piektdien_16_noverojumu_stacijas_parspets_siltuma_rekords Piektdien 16 novērojumu stacijās pārspēts siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121023060238/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440275-piektdien_16_noverojumu_stacijas_parspets_siltuma_rekords |date={{dat|2012|10|23||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|19|SK}}</ref> Rīgas lidostas novērojumu stacijā tika pārsniegts 1949. gada rekords (+15,6 °C) un gaiss iesila līdz +16,5 °C. * [[20. oktobris]] — Latvijā 12 novērojumu stacijās pārspēti 20. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vairākās stacijās (Saldus, Zīlāni, Rucava) gaisa temperatūra sasniegusi +17, +18 grādi.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/20-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi?id=217&cid=100 20. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624182547/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/20-oktobra-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi?id=217&cid=100 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|10|20|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440327-20oktobra_siltuma_rekords_parspets_vismaz_12_noverojumu_stacijas 20. oktobra siltuma rekords pārspēts vismaz 12 novērojumu stacijās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121022135747/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440327-20oktobra_siltuma_rekords_parspets_vismaz_12_noverojumu_stacijas |date={{dat|2012|10|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|20|SK}}</ref> LVC novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +14,0 °C Krāslavā, līdz +18,0 °C Līvānos. * [[23. oktobris]]: ** No rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem tika reģistrēta uz [[Pleskavas šoseja]]s Apes un Smiltenes novadā, kur gaiss atdzisa līdz −3,6 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440538-nakti_bijis_36_sals_diena_paies_bez_lieliem_nokrisniem Naktī bijis -3,6' sals, diena paies bez lieliem nokrišņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307051732/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440538-nakti_bijis_36_sals_diena_paies_bez_lieliem_nokrisniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|23|SK}}</ref> ** Priekšpusdienā vietām Ziemeļvidzemē tika manītas pirmās sniegpārslas 2012. gada rudens sezonā. Ziņas par pirmo nelielu sniegu tika saņemtas gan no Rūjienas, gan Naukšēnu novada, gan Valmieras apkaimes. Sniga ļoti maz un sniega sega neveidojās.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440587-otrdien_ziemelvidzeme_manitas_pirmas_sniegparslas Otrdien Ziemeļvidzemē manītas pirmās sniegpārslas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054647/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440587-otrdien_ziemelvidzeme_manitas_pirmas_sniegparslas |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|23|SK}}</ref> [[Attēls:Vētra Rīgā 26.10.2012.jpg|thumb|350px|Vētra Rīgā. No augšējās kreisās: [[Rīgas līcis]] [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Daugavgrīvas liegums, applūdis [[Loču kanāls]] [[Bolderāja|Bolderājā]], vēja nogāzts koks [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] [[Imanta|Imantā]]]] * [[25. oktobris]]: ** Virs Latvijas sāka veidoties ciklons, kurš, pakāpeniski padziļinoties, nakts laikā no Latvijas pārvietojās uz ziemeļaustrumiem. Jau pēcpusdienā Ziemeļkurzemē un šur tur arī Vidzemē nokrišņi pakāpeniski mainīja savu formu — sāka snigt slapjš sniegs un sniegs, vietām Latvijā novēroti arī sniega graudi.<ref>[http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-nakti-latvija-atnaca-ziema-papildinats-26-10-plkst-21-55?id=223ref>[http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-nakti-latvija-atnaca-ziema-papildinats-26-10-plkst-21-55?id=223&cid=100 Aizvadītajā naktī Latvijā atnāca ziema, papildināts 26.10.,plkst.21:55], meteo.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Aculiecinieki vēstīja par slapju sniegu Stendē un Talsos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440877-lietu_vietam_nomainijis_sniegs Lietu vietām nomainījis sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028213757/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440877-lietu_vietam_nomainijis_sniegs |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261444916725571587 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[https://www.youtube.com/watch?v=u-q47d1szUw Pirmie slapja sniega nokrišņi šajā rudenī - 25.10.12., Zante], youtube.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[http://meteodiena.wordpress.com/2012/10/25/pirma-ziema-pirms-pusnakts-saja-rudeni-25-10-2012-zante/ Pirmā ziema pirms pusnakts šajā rudenī – 25.10.2012., Zante], meteodiena.wordpress.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā tika izplatīts brīdinājums, ka nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet Latvijā ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 18–23 m/s, bet piekrastes rajonos vēja brāzmas sasniegs 25–28 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440895-vejs_paraugs_vetra_gaidams_ari_sniegputenis Vējš pāraugs vētrā; gaidāms arī sniegputenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121027210103/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440895-vejs_paraugs_vetra_gaidams_ari_sniegputenis |date={{dat|2012|10|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261460229445804033 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref> Vakarā brīdinājums tika papildināts un uzsvērts, ka Vidzemes piekrastē, tostarp Rīgā, iespējami nopietni vētras postījumi, kad vēja ātrums brāzmās piektdienas rītā var sasniegt 28–30 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440928-jaunakas_prognozes_iespejami_nopietni_vetras_postijumi Jaunākās prognozes: iespējami nopietni vētras postījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121027235829/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440928-jaunakas_prognozes_iespejami_nopietni_vetras_postijumi |date={{dat|2012|10|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|25|SK}}</ref> * [[26. oktobris]]: ** Naktī arī Rīgā tika novērots pirmais sniegs.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261648803000619009 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref><ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/10/nakts-uz-26-oktobri-pirmais-sniegs-riga.html Nakts uz 26. oktobri- Pirmais sniegs Rigā!], catchstorm.blogspot.co.uk</ref> ** Naktī Latvijā sākās vētra. Plkst. 4 no rīta [[LVĢMC]] savā [[Twitter]] profilā informēja, ka Ventspilī vēja brāzmas sasniegušas 24 m/s.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261633421024055298 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Rītā pēc pulksten sešiem galvaspilsētas ziemeļos — Daugavgrīvā, Rīgas līča malā, — tika reģistrēta ziemeļrietumu vēja pastiprināšanās brāzmās līdz pat 28 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440944-daugavgriva_registretas_veja_brazmas_lidz_28_metriem_sekunde Daugavgrīvā reģistrētas vēja brāzmas līdz 28 metriem sekundē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029004718/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440944-daugavgriva_registretas_veja_brazmas_lidz_28_metriem_sekunde |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261674147678126080 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Ventspilī viļņu augstums jūrā sasniedza 3,5 metru augstumu.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261703425732001792 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, Liepājā 25 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440966-skriveros_izveidojusies_11_centimetrus_bieza_sniega_sega Skrīveros izveidojusies 11 centimetrus bieza sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028215743/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440966-skriveros_izveidojusies_11_centimetrus_bieza_sniega_sega |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> ** No rīta visā Latvijā tika novērots īslaicīga, bet stipra snigšana un putenis, kuru pavadīja arī sniega graudi un negaiss.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440942-teju_visa_valsti_celi_apledojusi_daudzviet_pamatigi_snieg Teju visā valstī ceļi apledojuši, daudzviet pamatīgi snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028214440/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440942-teju_visa_valsti_celi_apledojusi_daudzviet_pamatigi_snieg |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/sniegputenja-laika-fikseta-zibenjoshana.a15972/ Sniegputeņa laikā fiksēta zibeņošana]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Skrīveros sniegā redzamība pasliktinājās līdz 600 metriem.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261704621897170944 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Skrīveros sniega sega plkst. 9.00 bija sasniegusi 11 cm, Alūksnē 6 cm, Rīgā 1 cm.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/261712163993952256 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Vakarā vēl daudzviet Latvijā sniga un puteņoja, dažviet Vidzemē sniga ļoti stipri.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441037-vel_daudzviet_specigi_snieg Vēl daudzviet spēcīgi snieg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029013113/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441037-vel_daudzviet_specigi_snieg |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Stiprā vēja un intensīvās snigšanas dēļ, bez elektrības palika aptuveni 3500 mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440946-stipra_veja_del_bez_elektribas_ap_3500_majsaimniecibu Stiprā vēja dēļ bez elektrības ap 3500 mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029013101/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/440946-stipra_veja_del_bez_elektribas_ap_3500_majsaimniecibu |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Plašākie bojājumi tika reģistrēti Vidzemē, kur visvairāk sniga.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/261861893310935040 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> Daudz izsaukumu tika saņemts no Rīgas un tās apkārtnes.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/441001-pieaug_veja_radito_postijumu_skaits Pieaug vēja radīto postījumu skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028215852/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/441001-pieaug_veja_radito_postijumu_skaits |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> [[Latvenergo]] darbinieki ziņoja, ka Cēsu apkaimē ir līdz 25 cm bieza sniega kārta, kas stipri apgrūtina darbus.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/261867723389276160 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|26|SK}}</ref> * [[27. oktobris]] — vietām Vidzemē no rīta turpināja joprojām spēcīgi snigt, sniga arī naktī. Spēcīgā snigšana bija vērojama visai šaurā joslā, kas stiepās no Rīgas līča līdz Krievijas pierobežai. Bez elektrības sniega lauzto koku dēļ ap pulksten 18.30 joprojām bija ap 3000 māju, tikmēr citviet Vidzemē jau bija atklāta distanču slēpošanas sezona.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441073-vidzeme_turpinoties_snigsanai_bez_elektribas_tukstosiem_maju Vidzemē, turpinoties snigšanai, bez elektrības tūkstošiem māju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121028230031/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441073-vidzeme_turpinoties_snigsanai_bez_elektribas_tukstosiem_maju |date={{dat|2012|10|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|27|SK}}</ref> LVĢMC visbiezāko sniega segu fiksēja Alūksnē, kur tās biezums sasniedza 21 cm. Aculiecinieka iesūtītā informācija liecināja, ka Vecpiebalgā sniega seguma biezums sasniedzis pat 23 cm, taču LVĢMC šādu rekordu nefiksēja. Skrīveros savukārt sniega segas biezums sasniedza 16 cm, bet Priekuļos sniega segas biezums sasniedzis pat 35 cm.<ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/aluksne-sasnidzis-jau-21-centimetrs-sniega-papildinats.a16003/ Alūksnē sasnidzis jau 21 centimetrs sniega (papildināts)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030131954/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/aluksne-sasnidzis-jau-21-centimetrs-sniega-papildinats.a16003/ |date={{dat|2012|10|30||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|10|27|SK}}</ref> Latvenergo pārstāvji apgalvoja, ka Cēsu pusē ir līdz 50 cm dziļš sniegs. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā samērīja 35–40 cm, kas ir jauns oktobra rekords.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/262136439184187392 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|10|27|SK}}</ref> Tiesa LVĢMC novērojumu stacijās šis rekords netika reģistrēts. * [[28. oktobris]] — vakarā vietām valsts centrālajā daļā izveidojās bieza migla. Uz šosejas [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] redzamība dažos posmos saruka līdz 150—300 metriem. Uz šosejas [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] redzamība miglā vietumis samazinājās līdz 500 metriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441201-redzamiba_migla_vietam_sarukusi_lidz_150_metriem Redzamība miglā vietām sarukusi līdz 150 metriem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030000313/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/441201-redzamiba_migla_vietam_sarukusi_lidz_150_metriem |date={{dat|2012|10|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|10|28|SK}}</ref> === Novembris === * [[11. novembris]] — vakarā un naktī pāri Latvijai virzījās ar atmosfēras fronti saistīta nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu. Stiprāks lietus tika novērots naktī Vidzemes augstienē un Viesītes apkārtnē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/442858-nakti_gaidams_lietus_pirmdien_piekraste_putis_stiprs_vejs Naktī gaidāms lietus, pirmdien piekrastē pūtīs stiprs vējš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121113225258/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/442858-nakti_gaidams_lietus_pirmdien_piekraste_putis_stiprs_vejs |date={{dat|2012|11|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|11|SK}}</ref> * [[12. novembris]] — Bauskā tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +10,3 °C. * [[15. novembris]] — Kolkā tika sasniegta mēneša otra augstākā gaisa temperatūra, +10,2 °C. * [[24. novembris]] — pēcpusdienā Latvijas rietumu un centrālos rajonus sāka šķērsot nokrišņu zona, atnesot lietu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444374-latviju_skerso_lietus_zona_valsts_austrumos_iespejams_sniegs Latviju šķērso lietus zona, valsts austrumos iespējams sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121128105026/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444374-latviju_skerso_lietus_zona_valsts_austrumos_iespejams_sniegs |date={{dat|2012|11|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|24|SK}}</ref> Nakts sākumā nokrišņu, galvenokārt slapja sniega veidā, tika novēroti valsts vidienē — Kurzemes līča piekrastē, Vidzemes rietumu daļā, Zemgalē un Rīgas apkārtnē. * [[26. novembris|26.]]—[[29. novembris]] — vairāk kā divas diennaktis, jeb 52 stundas pēc kārtas, gaisa temperatūra Rīgā svārstījās viena grāda robežās, no +3 līdz +4 grādiem. * [[27. novembris]] — pār Latviju no rietumiem virzījās plaša lietus zona, atnesot mērenu lietu daudzviet Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444694-daudzviet_pamatigi_list_vidzeme_saks_veidoties_sniega_sega Daudzviet pamatīgi līst, Vidzemē sāks veidoties sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121130034653/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444694-daudzviet_pamatigi_list_vidzeme_saks_veidoties_sniega_sega |date={{dat|2012|11|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|27|SK}}</ref> * [[28. novembris]] — no rīta Alūksni klāja vidēji 7 cm bieza sniega kārta. Sniega sega ir visā Latvijas ziemeļaustrumu daļā — daudzviet Vidzemē un Latgalē. Nokrišņu daudzums pēdējā diennaktī Latvijā bija 4–9 mm, bet vietām vairāk, piemēram, Kolkā lietus daudzums sasniedza 14 mm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444783-dazviet_uzsnidzis_79_centimetrus_biezs_sniegs Dažviet uzsnidzis 7-9 centimetrus biezs sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121201072000/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444783-dazviet_uzsnidzis_79_centimetrus_biezs_sniegs |date={{dat|2012|12|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|28|SK}}</ref> * [[29. novembris]]: ** Ciklons no Dienvideiropas pakāpeniski virzījās uz ziemeļaustrumiem – tas sev līdzi nesa siltas gaisa masas, savukārt virs Ziemeļeiropas jau no nedēļas sākuma atrodas mazkustīgs anticiklons, kas izveidojies ļoti aukstās gaisa masās. Saskaroties šīm divām ļoti atšķirīgajām gaisa masām veidojās plašas mākoņu un nokrišņu zonas, kas skāra arī Latvijas teritoriju, sadalot to divās daļās.<ref name="meteo.lv">[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstaklu-kontrasti-latvija-29-30-novembri?id=245&cid=100 Laika apstākļu kontrasti Latvijā 29.-30. novembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115170219/http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstaklu-kontrasti-latvija-29-30-novembri?id=245&cid=100 |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> Pēcpusdienā Latvijas austrumu daļā bija vērojami izteikti laika apstākļu kontrasti, jo Vidzemē bija sals līdz −4 grādiem un sniga, bet Latgalē lija lietus un bija +5 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445030-sodien_latvija_verojami_izteikti_laika_apstaklu_kontrasti Šodien Latvijā vērojami izteikti laika apstākļu kontrasti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121201135926/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445030-sodien_latvija_verojami_izteikti_laika_apstaklu_kontrasti |date={{dat|2012|12|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|29|SK}}</ref> ** Vakarā un nakts sākumā Vidzemē un daudzviet Zemgalē tika novērots spēcīgs sniegs, Latgalē un Sēlijā — stiprs lietus. Ziemeļvidzemē sniegputenis.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444910-specigs_sniegputenis_sasniegs_rigu Spēcīgs sniegputenis sasniegs Rīgu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121202012657/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/444910-specigs_sniegputenis_sasniegs_rigu |date={{dat|2012|12|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|29|SK}}</ref> Savukārt Jēkabpilī tika novērota [[atkala]], jeb sasalstošs lietus, kā arī [[ledus graudi]]. Jēkabpils bija uz robežas starp lietu dienvidos un stipru sniegu ziemeļos.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/274174005479604224 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|11|29|SK}}</ref> * [[30. novembris]]: ** Novembris Latvijā noslēdzās ar krasi atšķirīgiem laikapstākļiem — daudzviet Vidzemē bija dziļš sniegs un gaisa temperatūra Alūksnē pazeminājusies līdz −7 grādiem, bet Daugavpilī gaisa temperatūra piektdien sasniedza +7 grādus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445144-gaisa_temperatura_latvija_no_7_lidz_7_gradiem Gaisa temperatūra Latvijā no -7 līdz +7 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203034815/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445144-gaisa_temperatura_latvija_no_7_lidz_7_gradiem |date={{dat|2012|12|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> ** Plkst. 8.00 visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 26 cm, Valkā — 19 cm, Lubānā — 18 cm, bet Priekuļos — 14 cm. Valsts vidienē — Kalnciemā bija izveidojusies 10 cm bieza sniega sega, savukārt Kurzemē — Kolkā 7 cm, Liepājā 5 cm — bieza sniega sega. Tātad teritorijas liekāko daļu, izņemot valsts dienvidaustrumu rajonus, klāja sniega sega.<ref name="meteo.lv"/><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445046-turpinas_sniegs_lietus_un_atkala_sniega_segas_biezums_26_cm Turpinās sniegs, lietus un atkala; sniega segas biezums - 26 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203034810/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445046-turpinas_sniegs_lietus_un_atkala_sniega_segas_biezums_26_cm |date={{dat|2012|12|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> Bez elektrības palika aptuveni 5000 mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445175-latvija_bez_elektribas_lidz_5000_majsaimniecibu Latvijā bez elektrības līdz 5000 mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121204174750/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445175-latvija_bez_elektribas_lidz_5000_majsaimniecibu |date={{dat|2012|12|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|11|30|SK}}</ref> === Decembris === * [[2. decembris]] — sniega segas biezums Kolkā diennakts laikā pieauga no 6 līdz 13 cm, Vidzemes ziemeļrietumos vietām jau bija aptuveni 30 cm sniega.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/275130448923987968 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|12|2|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ZR daļā turpināja snigt.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/275175722232991744 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|12|2|SK}}</ref> * [[3. decembris]] — ilgstošā un spēcīgā snigšana Balvu novadā radīja ārkārtas situācijas draudus. Ilgstošās un spēcīgās snigšanas rezultātā kokos bija izveidojies apledojums, bet lūztošie koki un koku zari daudzviet kļuva par iemeslu elektropārvades traucējumiem. Savukārt uz nesasalušās zemes uzkritušais sniegs ceļus daudzviet padarīja neizbraucamus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445447-speciga_sniega_del_balvu_novada_arkartas_situacijas_draudi Spēcīgā sniega dēļ Balvu novadā ārkārtas situācijas draudi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121206030032/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445447-speciga_sniega_del_balvu_novada_arkartas_situacijas_draudi |date={{dat|2012|12|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|3|SK}}</ref> * [[5. decembris]] — saistībā ar ciklonu, kura centrs atrodas Baltijas jūrā pie Zviedrijas piekrastes uz dienvidiem no Stokholmas, un kurš Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā atnesa spēcīgu sniega vētru, Ventspilī un apkaimē kopš agra rīta stipri sniga, izveidojot jūras piekrastei neierasti dziļu sniega kārtu. Tomēr decembra sniega segas rekords netiks pārspēts, jo 1980. gada 7. decembrī Ventspilī bija pat 48 cm augsta sniega sega.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445729-snigsana_ventspili_nav_rimusi_ceturtdien_vietam_uzspides_saule Snigšana Ventspilī nav rimusi; ceturtdien vietām uzspīdēs saule] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208173419/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445729-snigsana_ventspili_nav_rimusi_ceturtdien_vietam_uzspides_saule |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|5|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445726-sniegputenis_izjauc_satiksmi_stokholma Sniegputenis izjauc satiksmi Stokholmā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208015046/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445726-sniegputenis_izjauc_satiksmi_stokholma |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|5|SK}}</ref> No rīta, plkst. 7.36, Liepājas novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss. Pērkona negaisu izraisīja gubu mākoņi, kas veidojās Baltijas jūrā pie Kurzemes. Tie nesa stiprus nokrišņus, pamatīgs sniegputenis no rīta skāra Ventspili.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445648-liepaja_atkal_nograndis_perkons Liepājā atkal nograndis pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208173414/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445648-liepaja_atkal_nograndis_perkons |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|5|SK}}</ref> Sniega segas biezums Liepājā bija 15 cm, Kolkā 4 no rīta tas sasniedza 22 cm, bet dienas laikā samazinājās līdz 18 cm. Alūksnē bija visbiezākā sniega sega, 25 cm. * [[7. decembris]] — galvaspilsētu sasniedza no Rīgas līča nākoši sniega mākoņi, kas vietām atnesa ļoti stipru snigšanu. Stipri sniga šaurā joslā, tādēļ ne visā galvaspilsētā, vairāk sniga pilsētas rietumos. Snigšana skāra arī [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautisko lidostu "Rīga"]], kur plkst. 10.20 redzamība bija samazinājusies līdz 500 metriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445969-dalu_rigas_tostarp_lidostu_skarusi_speciga_snigsana Daļu Rīgas, tostarp lidostu, skārusi spēcīga snigšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208153741/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/445969-dalu_rigas_tostarp_lidostu_skarusi_speciga_snigsana |date={{dat|2012|12|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|7|SK}}</ref> Intensīvas snigšanas laikā Rīgā tika reģistrēts arī zibens.<ref>[http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/12/7122012-ari-riga-registrets-negaiss.html 7.12.2012. Arī Rīgā registrēts negaiss], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|12|7|SK}}</ref> Neliels putenis turpinājās visas dienas garumā. [[Attēls:Rīga, Kaņepju iela 08.12.2012.jpg|thumb|200px|Sniegs Rīgā, [[Kaņepju iela (Rīga)|Kaņepju ielā]], 2012. gada 8. decembris]] * [[8. decembris]]: ** No rīta gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā bija zemāka par −5 grādiem, [[Grenctāle|Grenctālē]] — uz [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] pie Lietuvas robežas LVC novērojumu stacijā tika reģistrēti −13 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446061-sestdienas_rita_valda_sals_lidz_13_gradiem Sestdienas rītā valda sals līdz -13 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121213083032/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446061-sestdienas_rita_valda_sals_lidz_13_gradiem |date={{dat|2012|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|8|SK}}</ref> Pēcpusdienā Latvijas lielākajā daļā bija −5 līdz −9 grādi, Zemgalē saglabājās sals līdz −11 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446100-pecpusdiena_saglabajas_sals_lidz_11_gradiem_vietam_klus_vel_aukstaks Pēcpusdienā saglabājas sals līdz -11 grādiem, vietām kļūs vēl aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121213004516/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446100-pecpusdiena_saglabajas_sals_lidz_11_gradiem_vietam_klus_vel_aukstaks |date={{dat|2012|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|8|SK}}</ref> ** Agrā rītā Baltijas jūrā pie Lietuvas bija manāms neliels ciklons, kas izveidojās konvekcijas rezultātā, kad virs siltās jūras ieplūda auksts gaiss. Temperatūras atšķirība starp ūdens virsmu un gaisu 1,5 km augstumā šajās dienās sasniedz pat 17 grādu, kas ir vairāk nekā pietiekami, lai rastos gubu mākoņi ar stipriem nokrišņiem, Latvijā tie visvairāk skāra jūras piekrasti Kurzemē, daudz sniega atnesot gan Liepājai, gan Ventspilij.<ref>[http://www.meteolapa.lv/galleries/721/miniaturs-ciklons Miniatūrs ciklons], meteolapa.lv, {{dat|2012|12|8|SK}}</ref> ** Lai gan oficiāli minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija −10,8 °C, tomēr plkst. 19.00, uz neilgu brīdi, gaisa temperatūra noslīdēja zem −12 grādiem. * [[11. decembris]] — daudzviet Latvijā, arī Rīgā, diennakti pēc kārtas sniga sniegs un šajā laikā sniega sega Latvijas lielākajā daļā kļuvusi par 3–6 cm biezāka, bet Dobelē un Rīgā — par 7 cm. Dziļākā sniega sega bija izveidojusies Lubānā — 30 cm. Alūksnē sniega dziļums nebija mainījies un bija aptuveni 25 cm, lai gan arī šeit bija snidzis. Kolkā tas palielinājās līdz 22 cm, Liepājā un Ventspilī — līdz 19, Cēsīs un Rīgā — līdz 16, Skrīveros — līdz 15, Rucavā — līdz 14, Daugavpilī — līdz 12, Dobelē — līdz 11, Stendē — līdz 10 centimetriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446357-sniega_segas_biezums_dobele_un_riga_pieaudzis_par_7_cm Sniega segas biezums Dobelē un Rīgā pieaudzis par 7 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121212174413/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446357-sniega_segas_biezums_dobele_un_riga_pieaudzis_par_7_cm |date={{dat|2012|12|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|11|SK}}</ref> Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem, reģionālajiem, kā arī vietējās nozīmes autoceļiem bija visā Latvijā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446347-otrdien_turpina_snigt_ka_traks Otrdien turpina snigt kā traks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121213004558/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446347-otrdien_turpina_snigt_ka_traks |date={{dat|2012|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|11|SK}}</ref> Pēc snigšanas biezākā sniega sega [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] saskaņā ar nacionālo meteoroloģijas dienestu mērījumiem bija 30 cm Lubānā, Vidzemes austrumos. Oficiālie mērījumi tiek veikti atsevišķās vietās un, iespējams, neatspoguļoja reālo situāciju visā valstī. Saskaņā ar aculiecinieku teikto tikpat dziļš vai pat dziļāks sniegs nekā Lubānā ir arī apkārtējos Vidzemes un Latgales novados, kā arī Vidzemes augstienē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446397-biezaka_sniega_sega_baltija_izveidojusies_vidzeme Biezākā sniega sega Baltijā izveidojusies Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121214042850/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446397-biezaka_sniega_sega_baltija_izveidojusies_vidzeme |date={{dat|2012|12|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|11|SK}}</ref> * [[15. decembris]] — virs Latvijas atradās pārejas zona starp ciklonu rietumos un anticiklonu austrumos, līdz ar to bija vējains, un, teritoriju šķērsojot plašai nokrišņu zonai, daudzviet sniga un stipri putināja. Jau sākot no agra rīta, spēkā pieņēmās dienvidaustrumu vējš, kas daudzviet brāzmās pastiprinājās līdz 15–18 m/s, vietām Kurzemē sasniedzot vētras spēku: Stendē — 21 m/s, bet Kolkā pat 24 m/s. Brāzmainā vēja un snigšanas ietekmē stipri putināja, pasliktinājās redzamība (Dobelē līdz 200 metriem), un uz ceļiem veidojās sniega sanesumi. Sniegputeņa laikā spēcīgā vēja dēļ dažviet sniega segas biezums ievērojami samazinājās (Kuldīgā un Daugavpilī sniega segas biezums saruka pat par 6 cm), savukārt citviet — ievērojami palielinājās: Ainažos sniega segas biezums pieauga par 15 cm. Spēcīgā dienvidaustrumu vēja ietekmē Latvijas piekrastē būtiski pazeminājās ūdens līmenis: Baltijas jūras piekrastē līdz −41, −42 cm atzīmei, savukārt līča piekrastē (tajā skaitā arī Andrejostā un Daugavgrīvā) līdz −70, −76 cm atzīmei.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-diennakti-latvija-stipri-putenoja?id=258&cid=100 Aizvadītajā diennaktī Latvijā stipri puteņoja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629151147/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/aizvaditaja-diennakti-latvija-stipri-putenoja?id=258&cid=100 |date={{dat|2016|06|29||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2012|12|16|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446904-kolka_veja_brazmas_lidz_23_ms_latgale_10_gradu_sals Kolkā vēja brāzmas līdz 23 m/s, latgalē -10 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121217035550/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446904-kolka_veja_brazmas_lidz_23_ms_latgale_10_gradu_sals |date={{dat|2012|12|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446941-pecpusdiena_vietam_kurzeme_gaidama_vetra Pēcpusdienā vietām Kurzemē gaidāma vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121217190403/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446941-pecpusdiena_vietam_kurzeme_gaidama_vetra |date={{dat|2012|12|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref> Pēcpusdienā tika izplatīts arī brīdinājums, ka tuvākajās dienās ilgstoši snigs un putinās, vietām stipri.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446918-jaunakas_prognozes_daudzviet_snigs_un_putinas_cetras_dienas Jaunākās prognozes: daudzviet snigs un putinās četras dienas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121218040041/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446918-jaunakas_prognozes_daudzviet_snigs_un_putinas_cetras_dienas |date={{dat|2012|12|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446943-tuvakaja_diennakti_ilgstosi_snigs_un_putinas Tuvākajā diennaktī ilgstoši snigs un putinās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121218054526/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/446943-tuvakaja_diennakti_ilgstosi_snigs_un_putinas |date={{dat|2012|12|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref><ref>[http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/kurzeme-gaidama-sniega-vetra-citviet-putenis-un-sniegvilksnis.a17510/ Kurzemē gaidāma sniega vētra, citviet putenis un sniegvilksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121217081946/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/laika-zinjas/kurzeme-gaidama-sniega-vetra-citviet-putenis-un-sniegvilksnis.a17510/ |date={{dat|2012|12|17||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|12|15|SK}}</ref> * [[16. decembris]] — visā Latvijā turpināja pūst stiprs dienvidaustrumu vējš, pastiprinot [[Zemais putenis|zemo puteni]] jeb sniegvilksni. Atsevišķi [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie]] un daudzi [[Latvijas vietējie autoceļi|vietējie autoceļi]], īpaši Kurzemē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos, tika daļēji vai pilnībā aizputināti. Uz ceļiem veidojās sniega sanesumi. Radušies jauni bojājumi elektroenerģijas padevē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/446990-sniega_un_veja_del_daudzi_bez_elektribas Sniega un vēja dēļ daudzi bez elektrības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121219105104/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/446990-sniega_un_veja_del_daudzi_bez_elektribas |date={{dat|2012|12|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|16|SK}}</ref> * [[17. decembris]] — daudzviet Latvijā turpinājās īslaicīgs sniegs un brāzmains vējš. Valsts centrālajos rajonos, arī Rīgā, pēcpusdienā sākās stipra snigšana un putenis. Braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem atsevišķos posmos Vidzemē un Latgalē pakāpeniski sāka uzlaboties, savukārt citviet braukšanu joprojām apgrūtināja zemais putenis, kā ietekmē brauktuves ātri atkal kļuva sniegotas, veidojās aizputinājumi.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447139-brauksana_siega_del_teju_visa_latvija_ir_apgrutinata Braukšana siega dēļ teju visā Latvijā ir apgrūtināta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121219100458/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447139-brauksana_siega_del_teju_visa_latvija_ir_apgrutinata |date={{dat|2012|12|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|17|SK}}</ref> Kurzemē bija ļoti apgrūtināti braukšanas apstākļi. Aizputinājumu dēļ atsevišķi ceļu posmi nebija izbraucami.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447032-loti_apgrutinata_brauksana_pa_vietejiem_celiem_kurzeme Ļoti apgrūtināta braukšana pa vietējiem ceļiem Kurzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121219221619/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/447032-loti_apgrutinata_brauksana_pa_vietejiem_celiem_kurzeme |date={{dat|2012|12|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|17|SK}}</ref> Apgrūtinātās satiksmes dēļ sabiedriskais transports Rīgā kavējas līdz pat stundai. * [[19. decembris|19.]]—[[25. decembris]] — septiņas dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem −10 grādiem. Turklāt trīs diennaktis, sākot ar [[22. decembris|22. decembri]], arī dienas laikā gaiss neiesila virs −10 grādiem. * [[24. decembris]]: ** Madonā tika reģistrēts −19,1 °C, zemākā 2012. gada rudens/ziemas sezonas gaisa temperatūra meteostaciju tīklā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447830-isi_pirms_atkusna_registrets_sis_ziemas_aukstuma_rekords Īsi pirms atkušņa reģistrēts šīs ziemas aukstuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121226205841/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447830-isi_pirms_atkusna_registrets_sis_ziemas_aukstuma_rekords |date={{dat|2012|12|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|24|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/283106919219081216 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2012|12|24|SK}}</ref> ** Šaurā zonā Latvijā no dienvidrietumiem sāka ieplūda siltās gaisa masas. Vēl desmitos vakarā [[Ludza|Ludzā]] gaisa temperatūra bija −14,4 °C, savukārt [[Nīca|Nīcā]] +3,8 °C. ** Rīgā tika reģistrēta zemākā mēneša diennakts vidējā gaisa temperatūra, −12,1 °C. * [[25. decembris]]: ** Latvijā iestājās atkusnis.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447879-sodien_latvija_gaidams_atkusnis Šodien Latvijā gaidāms atkusnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121228054738/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447879-sodien_latvija_gaidams_atkusnis |date={{dat|2012|12|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|25|SK}}</ref> Naktī visaukstākais, −14 grādi, bija Latvijas galējos austrumos — Rēzeknē, Alūksnē un Gulbenē, valsts rietumos — Liepājā, Rucavā — nakts bija virs nulles grādu atzīmes, un gaisa temperatūra sasniegusi +1, +2 grādus. Tai pat laikā citā Latvijas rietumpuses pilsētā — Ventspilī — naktī bija −9 grādu auksts. No rīta temperatūra visā Latvijas rietumdaļā jau bija plusos, bet austrumos vēl bija nelieli mīnusi: Daugavpilī −4 grādi, Rēzeknē, Ludzā −5 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447886-visa_latvija_list_vai_krit_slapjs_sniegs Visā Latvijā līst vai krīt slapjš sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121227154508/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447886-visa_latvija_list_vai_krit_slapjs_sniegs |date={{dat|2012|12|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|25|SK}}</ref> ** Dienā Latvijā tika novērotas stipras vēja brāzmas, vietām sasniedzot līdz pat 20 m/s. Visstiprākais vējš bija Ventspilī, brāzmām sasniedzot 20 m/s, un Liepājā — līdz pat 17 m/s. Savukārt Vidzemes jūrmalā vējš nebija tik stiprs. Ainažos vēja brāzmas sasniedz 15, bet Skultē — 12 m/s. Stiprs vējš bija arī Rīgā — līdz pat 14 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447919-latviju_daudzviet_plosa_stipras_veja_brazmas Latviju daudzviet plosa stipras vēja brāzmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121227145707/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447919-latviju_daudzviet_plosa_stipras_veja_brazmas |date={{dat|2012|12|27||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|25|SK}}</ref> ** Gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +4,4 grādiem, kas tikai par 2,0 grādiem atpalika no šīs dienas absolūtā maksimuma, kas tika uzstādīts [[1977. gada laikapstākļi Latvijā|1977. gadā]]. * [[26. decembris]] — visā Latvijā, bet jo īpaši valsts centrālajos rajonos, tika novēroti nelieli līdz mēreni nokrišņi slapja sniega un lietus veidā. Siltā laika un lietus ietekmē visā Latvijā bija saplakusi sniega sega, atsevišķās vietās gandrīz nokusi pavisam.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447943-dazviet_latvija_sniegs_jau_gandriz_nokusis Dažviet Latvijā sniegs jau gandrīz nokusis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121228081046/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/447943-dazviet_latvija_sniegs_jau_gandriz_nokusis |date={{dat|2012|12|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|26|SK}}</ref> Vakarā īpaši stipri nokrišņi tika novēroti Austrumkurzemē un Rietumvidzemē, jūras piekrastē. * [[30. decembris]] — vakarā un nakts sākumā, aktīva nokrišņu zona, kas stiepās pāri visai valsts teritorijai, šķērsoja Latviju austrumu virzienā, valsts centrālajiem rajoniem un Vidzemes rietumu daļai atnesot stiprus nokrišņus. Īpaši stipri nokrišņi tika novēroti uz austrumiem no Rīgas un uz dienvidiem no Aizkraukles. * [[31. decembris]] — Latvijas lielākajā daļā vienlaidu sniega sega bija nokususi vai arī tās biezums nepārsniedza dažus centimetrus. Vairāk sniega saglabājās [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] un Vidzemes austrumos, kā arī Latgales ziemeļu daļā. Tostarp Alūksni sedza vidēji 18 cm dziļa sniega sega. No rīta Valkā bija 8 cm, Skrīveros — 6 cm, Rīgā — 4 cm bieza sniega kārtiņa, bet Kurzemē un Zemgalē, kā arī Daugavpils apkaimē sniega sega bija nokususi vai arī tās vidējais biezums nepārsniedza pāris centimetru.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448333-dazviet_vidzeme_un_latgale_sniegs_vel_ir_biezaks_par_10_cm Dažviet Vidzemē un Latgalē sniegs vēl ir biezāks par 10 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130104021050/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/448333-dazviet_vidzeme_un_latgale_sniegs_vel_ir_biezaks_par_10_cm |date={{dat|2013|01|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|31|SK}}</ref> == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: ** −33,0 °C ([[4. februāris]], [[LVĢMC]] novērojumu stacija [[Madona]]) ** −34,2 °C ([[5. februāris]], LVC automātiskā novērojumu stacija [[Strenči]]) * [[Latvija]]: ** +33,7 °C ([[29. jūlijs]], [[LVĢMC]] novērojumu stacija [[Daugavgrīva]]) ** +35,5 °C ([[29. jūlijs]], LVC automātiskā novērojumu stacija [[Sigulda]]) * [[Rīga]]: −30,4 °C ([[5. februāris]]) * [[Rīga]]: +32,6 °C ([[29. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Vidējais gada nokrišņu daudzums Latvijā bija 830 mm (125% no normas). * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 714,8 mm === Sniegs === * Pirmais sniegs Latvijā: [[23. oktobris]], vietām Ziemeļvidzemē — [[Rūjiena]], [[Naukšēnu novads]], [[Valmiera]]s apkaime. * Pirmais sniegs Rīgā: [[26. oktobris]] === Vējš === * Spēcīgākās vēja brāzmas: [[25. marts]], [[Ventspils]] — 34 m/s. === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras desmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia] (264060), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Ventspils/263140.htm Historical Weather: Ventspils, Latvia] (263140, UMRW), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus] (263130), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/STENDE/263180.htm Historical Weather: STENDE, Belarus] (263180), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm Historical Weather: SALDUS, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703024616/http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (264160), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] (264220), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/JELGAVA/264250.htm Historical Weather: JELGAVA, Belarus] (264250), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm Historical Weather: AINAZI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703014557/http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (262290), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm Historical Weather: PRIEKULI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702160847/http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263350), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ZILANI/264360.htm Historical Weather: ZILANI, Russia] (264360), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus] (265440), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/REZEKNE/264460.htm Historical Weather: REZEKNE, Belarus] (264460), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus] (263480), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm Historical Weather: ALUKSNE, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702210421/http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263460), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm Historical Weather: RUJIENA, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702235031/http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (262380), tutiempo.net {{angliski}}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums 2012. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,1</span> | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,7</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,3 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,1 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,2 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,1 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,7 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,7 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,4</span> | | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,7</span> |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,8 | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−22,4</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,4 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,1 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,1 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,0 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,6 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,4 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,0 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,1 | | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−22,4</span> |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,1 | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,5</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,0 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,1 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,6 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,3 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,5 | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,8 | | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,5</span> |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Stende]] ([[Talsi]]) | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,1</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−27,4</span> | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,2 | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,5 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,6 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,9 <!-- nav 22. un 23. septembris --> | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,5 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,6 | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−27,4</span> |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,9</span> | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,8</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,8 | align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,3 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,8 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,1 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,3 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,1 | | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,8</span> |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,4</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,4</span> | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,3 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,3 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,9 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,3 | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,4</span> |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Jelgava]] | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−22,6</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−31,2</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,2</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,2 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,5 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,9 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,0 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,4 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,4 | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−31,2</span> |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,4</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,1</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,2 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,7 <!-- nav par laika posmu no 15. un 18. septembrim, bet visticamāk, ka nav ietekmes --> | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,4 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,1 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,8 | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Priekuļi]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,1</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,2</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,9 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,2 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,7 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,4 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,6 | align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,7 | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Zīlāni]] ([[Jēkabpils]]) | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−21,4</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,6</span> | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,9 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,9 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,4 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,2 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,2 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,5</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="#9600fe" | <span style="color:white;">−24,1</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,9</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−19,2</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,7 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,0 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,9 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,2</span> | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,9</span> |- | align="center" | 12 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,8</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,6</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,0 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,4 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,7 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,1 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−16,5</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,1</span> |- | align="center" | 13 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="#6400fe" | <span style="color:white;">−21,2</span> | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,8</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,0 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,3 <!-- nav 1., 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,0 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,4 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−17,9</span> | | align="center" bgcolor="#c800fe" | <span style="color:white;">−29,4</span> |- | align="center" | 14 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,8</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,5</span> | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,6</span> | align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,4 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,0 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,1 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,8 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,6 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,6 | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−18,9</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | <span style="color:white;">−30,5</span> |- | align="center" | 15 | align="left" | [[Rūjiena]] | align="center" bgcolor="#3200fe" | <span style="color:white;">−20,9</span> | align="center" bgcolor="#fa00fe" | '''<span style="color:white;">−31,4</span>''' | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−17,1</span> | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,5 | align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,0 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,0 <!-- nav 28. un 29. augusts --> | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,2 | align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,3 | align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,2 | align="center" bgcolor="#0032fe" | <span style="color:white;">−15,3</span> | | align="center" bgcolor="#fa00fe" | '''<span style="color:white;">−31,4</span>''' |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums 2012. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,1 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,0 | align="center" bgcolor="#fec800" | +20,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,2 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,5 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,1 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,9 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,3 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,1 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,9 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,0 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,8 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,3 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,6 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,3 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,9 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,1 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,9 | align="center" bgcolor="#fec800" | +19,3 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,8 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,7 | | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,9 |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Stende]] ([[Talsi]]) | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,8 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +12,5 | align="center" bgcolor="#fec800" | +19,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,2 | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,9 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +30,9 |- |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +13,3 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,0 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,8 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,0 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,8 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Rīga]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,6 | align="center" bgcolor="#fee100" | +15,9 | align="center" bgcolor="#fec800" | +20,7 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,9 | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +32,6 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,5 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,4 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,4 |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Jelgava]] | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,7 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,1 | align="center" bgcolor="#fee100" | +15,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,3 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,8 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,4 | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | '''+33,0''' | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,3 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,3 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,8 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,1 | | align="center" bgcolor="#dc4b1e" | '''+33,0''' |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 <!-- trukst vairakam dienam dati --> | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,1 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,5 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,6 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,7 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 <!-- trukst vairakam dienam dati --> |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Priekuļi]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,1 | align="center" bgcolor="#fec800" | +20,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,6 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,5 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Zīlāni]] ([[Jēkabpils]]) | align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,7 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,7 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,1 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,5 <!-- nav zinama temp 21. maija --> | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,6 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,1 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,8 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,4 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,1 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,9 |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,4 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,1 | align="center" bgcolor="#c8e308" | +12,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,9 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,4 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,6 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,2 | align="center" bgcolor="#fee100" | +17,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,5 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,4 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,4 |- | align="center" | 12 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,5 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,6 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,0 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,2 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,7 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,5 |- | align="center" | 13 | align="left" | [[Gulbene]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,3 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,6 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,4 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,3 | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 | align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,1 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,7 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,8 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,5 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +32,2 |- | align="center" | 14 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,5 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,3 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,1 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,5 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,2 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +26,1 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,4 | align="center" bgcolor="#fee100" | +15,2 | align="center" bgcolor="#24f046" | +7,1 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,2 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,2 |- | align="center" | 15 | align="left" | [[Rūjiena]] | align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6 | align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,9 | align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,3 | align="center" bgcolor="#fec800" | +18,4 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,9 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,9 | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,9 | align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,8 | align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,9 | align="center" bgcolor="#fee100" | +16,8 | align="center" bgcolor="#24f046" | +8,3 | align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,3 | | align="center" bgcolor="#e66400" | +31,9 |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor2.php?id=26422 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523093446/http://pogoda.ru.net/monitor2.php?id=26422 |date={{dat|2012|05|23||bez}} }}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}</ref><!-- Nokrišņu dati [[Decembra klimats Latvijā|decembrim]] ņemti no [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/informativie_materiali.html Novērojumi / Meteoroloģija / Operatīvā informācija], meteo.lv</ref> --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | align="center"| −20,4 °C | [[30. janvāris]] | align="center"| +7,0 °C | [[12. janvāris]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| −3,0 °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +0,5 |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | bgcolor="#99C7FF" align="center"| −30,4 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[5. februāris]] | align="center"| +5,6 °C | [[29. februāris]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| −8,9 °C | bgcolor="#B2D5FF" align="center"| −5,5 |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −14,3 °C | [[7. marts]] | align="center"| +15,9 °C | [[22. marts]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +1,5 °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +1,4 |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −8,0 °C | [[9. aprīlis]] | align="center"| +20,7 °C | [[28. aprīlis]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +6,4 °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +1,4 |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| −1,3 °C | [[14. maijs]] | align="center"| +23,6 °C | [[22. maijs]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +12,0 °C | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| 0,0 |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +1,8 °C | [[5. jūnijs]] | align="center"| +24,9 °C | [[30. jūnijs]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +14,3 °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −1,1 |- | style="background:#ffca7a;"| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +7,6 °C | [[23. jūlijs]] | style="background:#ffca7a;" align="center"| +32,6 °C | style="background:#ffca7a;"| [[29. jūlijs]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +18,5 °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +0,3 |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +4,3 °C | [[29. augusts]] | align="center"| +26,5 °C | [[3. augusts]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +16,0 °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −1,3 |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +3,6 °C | [[21. septembris|21.]], [[23. septembris]] | align="center"| +23,5 °C | [[11. septembris]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +13,0 °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +0,6 |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| −4,5 °C | [[28. oktobris]] | align="center"| +16,5 °C | [[19. oktobris]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +6,7 °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −0,6 |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −1,9 °C | [[30. novembris]] | align="center"| +9,4 °C | [[12. novembris]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| +4,0 °C | bgcolor="#FFDEAD" align="center"| +1,9 |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −13,3 °C | [[24. decembris]] | align="center"| +4,4 °C | [[25. decembris]] | bgcolor="#DDDDDD" align="center"| −4,7 °C | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| −3,2 |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 54,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 27,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 25,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 2,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 9,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center"| 22,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 5,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 25,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 6,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 14,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 56,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 20,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 27,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 11,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 62,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 26,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 28,4 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 16,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[22. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 71,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 22,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 28,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 98,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 31,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,6 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" align="center"| 51,6 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 34,0 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[30. jūlijs]] |- | bgcolor="CCE3FF" align="center"| 76,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 34,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 38,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 19,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 51,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 9,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 17,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 24,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 9,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[24. septembris]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 107,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 48,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 34,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 24,6 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 22,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[17. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 62,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 28,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 9,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 26,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 9,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 6,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 10,4 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 6,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/2012/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 2012], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −20,1 °C — [[3. februāris]] * −18,2 °C — [[2. februāris]] * −17,2 °C — [[4. februāris]] * −15,7 °C — [[5. februāris]] * −14,0 °C — [[1. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,4 °C — [[29. jūlijs]] * +19,6 °C — [[7. jūlijs]] * +18,8 °C — [[30. jūlijs]] * +18,0 °C — [[8. jūlijs]] * +17,8 °C — [[6. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2012. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} * [https://web.archive.org/web/20110111083037/http://www.meteo.lv/public/30111.html Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem], meteo.lv * [http://klab.lv/users/meteo_lv/85056.html Pirmais sniegs un vētra Latvijā], klab.lv, {{dat|2012|10|26|SK}} * [http://www.meteolapa.lv/blogs/399/2012-gada-zimigakie-laikapstaklu-notikumi-latvija 2012. gada zīmīgākie laikapstākļu notikumi Latvijā], meteolapa.lv === Attēlu galerijas === * [http://www.tvnet.lv/galleries/show/10538 Sniegputenis Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120116122334/http://www.tvnet.lv/galleries/show/10538 |date={{dat|2012|01|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|1|13|SK}} * [http://weatherfoto.wordpress.com/negaisi-21-maija-2012/izoletie-negaisi-un-svelme-6-julija-2012/ Izolētie negaisi un svelme 6. jūlijā 2012], weatherfoto.wordpress.com, {{dat|2012|7|6|SK}} * [http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/jelgava-svelmi-nomaina-pamatigs-negaiss-un-pludi-video.d?id=42494244 Jelgavā svelmi nomaina pamatīgs negaiss un plūdi (video)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711170032/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/jelgava-svelmi-nomaina-pamatigs-negaiss-un-pludi-video.d?id=42494244 |date={{dat|2012|07|11||bez}} }}, aculiecinieks.delfi.lv, {{dat|2012|7|7|SK}} * [http://weatherfoto.wordpress.com/negaiss-ar-shielf-cloud-9-07-2012/ Negaiss ar Shielf cloud 9.07.2012], weatherfoto.wordpress.com, {{dat|2012|7|9|SK}} * Pirmais sniegs un vētra Latvijā: ** Pirmais sniegs Kurzemē: [http://meteodiena.wordpress.com/2012/10/26/ziemas-sveiciens-oktobri-26-10-2012-zante/ Pirmā galerija], [http://meteodiena.wordpress.com/2012/10/26/ziemas-sveiciens-oktobri-2-26-10-2012-zante/ otrā galerija], meteodiena.wordpress.com, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://catchstorm.blogspot.co.uk/2012/10/sniegputenis-riga-26-oktobri.html Sniegputenis Rigā, 26. oktobrī], catchstorm.blogspot.co.uk, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.draugiem.lv/user/579741/gallery/?aid=43533547&galleryIgnoreCount Sniegs Jaunpiebalgas pagastā], Armands Dzenža, draugiem.lv (nepieciešama autorizācija portālā), {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.draugiem.lv/user/4607049/gallery/?aid=43529648&galleryIgnoreCount Sniegs Jaunpiebalgā], Liga Balode, draugiem.lv (nepieciešama autorizācija portālā), {{dat|2012|10|26|SK}} ** Vētra Daugavgrīvā: [http://dabasparadibufoto.wordpress.com/2012/10/26/vetra-daugavgriva-26-10-2012/ Vētra Daugavgrīvā 26.10.2012.], dabasparadibufoto.wordpress.com, {{dat|2012|10|26|SK}} === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=8PMLBYr2S6Q Pirmais pastāvīgais sniegs un sniegputenis Rīgā], {{dat|2012|1|13|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=qO7J1JAyGrI Sniegputenis Rīgā], youtube.com, {{dat|2012|2|28|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=1iNgRa2mwis Pēkšņa stipra snigšana Rīgā], youtube.com, {{dat|2012|3|19|SK}} * [http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/428405-appludusi_jomas_iela_jurmala Applūdusī Jomas iela Jūrmalā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711223410/http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/428405-appludusi_jomas_iela_jurmala |date={{dat|2012|07|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|6|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=gMFmLf3erek Plūdi Saldū pēc negaisa], youtube.com, {{dat|2012|7|7|SK}} * [http://www.youtube.com/watch?v=h_1aP_altuE Vētra Saldū 07.07.2012], youtube.com, {{dat|2012|7|7|SK}} * Virpuļviesulis Kolkā: ** [http://www.youtube.com/watch?v=sy8GI_9Vvys Tornado Kolkasragā 13.07.2012], 29174294, YouTube, {{dat|2012|7|13|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=24O54sfaFCc tornado kolkaa], pohujdzeram, YouTube, {{dat|2012|7|13|SK}} * Negaisi Latvijā {{dat|2012|8|6|SK}} ** Rīga: [http://www.youtube.com/watch?v=jwSXScy24QU Video], [http://www.youtube.com/watch?v=tkOk0LX9eQo Video] ** Ventspils: [http://www.youtube.com/watch?v=FxXDErT5cB4 Video] * Pirmais sniegs un vētra Latvijā: ** [http://www.youtube.com/watch?v=iAbyfHKG5bc Daugavgriva sniega vētrā 26.10.2012], mazaisgrauzejs, YouTube, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.youtube.com/watch?v=Sswxvs6D-iw Pirmais Sniegs 26.10.12], hadzaka, YouTube, {{dat|2012|10|26|SK}} ** [http://www.ltv.lv/zinas/latvija/bez-komentariem/bez-komentariem-riiga-plosas-vetra.a15978/ Bez komentāriem: Rīgā plosās vētra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030132156/http://www.ltv.lv/zinas/latvija/bez-komentariem/bez-komentariem-riiga-plosas-vetra.a15978/ |date={{dat|2012|10|30||bez}} }}, ltv.lv, {{dat|2012|10|26|SK}} * [http://www.ltv.lv/video/ipashas-parraides/20886/2012. gada-laikapstaklju-apskats/ 2012. gada laikapstākļu apskats]{{Novecojusi saite}}, ltv.lv {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2012. gads Latvijā]] q9x9s2h2frjpqhzlpvyl899w18bkqvu 3 188567 4506485 4461553 2026-08-13T16:59:43Z ~2026-44541-35 149051 /* Atbloķēšana */ jauna sadaļa 4506485 wikitext text/x-wiki <br /> {{Diskusiju lapas sveiciena teksts2|lietotājs=DJ EV|arhīvi= * [[Lietotāja diskusija:DJ EV/Arhīvs Nr.1|17.05.2012.—22.04.2013.]] }} == 1905. gada revolūcija Latvijā == Vispār jau pēc noteikumiem rakstu izņemt no vērtīgu rakstu kandidātiem drīkst tikai administratori. :''Pēc balsošanas beigām kāds no administratoriem pārbauda, vai raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, arhivē diskusiju un izņem no raksta veidni vērtīga raksta kandidāts. Notikušo balsošanu atzīmē raksta diskusiju lapā.'' --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 24. maijā, plkst. 15.23 <small>(EET)</small> : Sorry. Kļūda - neizlasīju. Bet vispār administratoriem derētu būt aktīvākiem, ja jau tik ilgi stāv beigusies balsošana.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 16:35, 24 maijā, 2013 (EEST) == Futbola klubu nosaukumi == Pēc kādiem noteikumi vai principiem tu pārdēvē rakstus par futbola klubiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:52, 1 jūnijā, 2013 (EEST) : Šķiet tā lieto lielākajā daļā gadījumu. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet manuprāt, vispareizāk, ar dažiem izņēmumiem, būtu Pilsēta "Klubs". Ja kas es varu pārstāt pārdēvēt klubus. --'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 15:55, 1 jūnijā, 2013 (EEST) ::Ja vēl Daugava tā (nu te varētu arī padiskutēt), tad Real noteikti bija jāatstāj kā bija. Futbola klubs noteikti ir pamatnozīme (lai arī esmu vairāk basketbola fans :D ). Citādi vēl daži (Spānijas un Grieķijas, piemēram) klubi būtu jāpārdēvē. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 16:51, 1 jūnijā, 2013 (EEST) ::: Manuprāt šie klubi tomēr ir līdzvērtīgi, neskatoties uz to, ka futbola klubs ir slavenāks.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 16:53, 1 jūnijā, 2013 (EEST) == Ja nu == Ja nu kas, ir [[Veidne:Ārējie resursi]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:53, 17 jūlijā, 2013 (EEST) : Forša veidne, bet tādas ir grūti atrast :). Un kā viņu lietot?.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:56, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::En wiki mēģināji apskatīt dokumentāciju? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:00, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::: Skaidrs, paldies.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 13:02, 17 jūlijā, 2013 (EEST) == [[Benedikta Bokoli]] == Good morning, dear DJ EV, how are you? I want to say thank you to help me in this page. I would like to know how can we do to take off the advice put at the beguinning of the page. Thanks again for your help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 12:02, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Person names in Televīzija, Teātris and Filmās are pretty bad translated. Someone needs to translate them properly, but I'm not very good at person names translating. Better ask for this to [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. He's expert.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:10, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Thanks for your help, I'll ask him! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 16:17, 24 jūlijā, 2013 (EEST) == Latvian help needed == Hello DJ EV, I'm contacting you because we need some Latvian translators to help with the deployment of the new [[VisualEditor]] on lv.wikipedia. There are help pages, user guides, and description pages that need translating, as well as the interface itself. The translating work is going on over on MediaWiki: [[:mw:VisualEditor/TranslationCentral|Translation Central]]. I also need help with a personal message for the Latvian Wikipedians. If you are able to help in any way, either reply here, or head over to TranslationCentral. Thanks for your time, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 21:23, 16 augustā, 2013 (EEST) :DJ, an update. We are planning on releasing VE on Latvian Wikipedia soon, on the 24th of September. Thank you for you work getting the translations ready. However, I must ask for more help. I have an update prepared for the community board, and I'm having trouble finding a translator. Do you have time over the weekend? Regards, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 03:18, 14 septembrī, 2013 (EEST) == Paraksts == Nomaini savam parakstam kodu uz šādu: <pre>'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small></pre> Font elements nav pieejams [[HTML 5]] un nav izslēgts, ka kādu dienu tas viss nebūs labi (pazudīs formatējums vai tev MediaWiki neļaus saglabāt lapu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:09, 5 jūlijā, 2014 (EEST) : Paldies!--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 22:10, 5 jūlijā, 2014 (EEST) == Dzīve == Nē, tev to nevajag<br /> Nopietni<br /> Izslēdz datoru<br /> Izej ārā <br /> Vismaz esi kādā sociālā portālā, ne faking vikipēdijā<br /> Nu ieklausies<br /> Šī nav dzīve<br /> Tev to nevajag<br /> <br /> Tas ir tevis paša labā [[Lietotājs:Upenviirs|Upenviirs]] ([[Lietotāja diskusija:Upenviirs|diskusija]]) 20:46, 14 jūlijā, 2014 (EEST) : Tu neesi īpaši labs dzejnieks, tas ir fakts.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:56, 19 jūlijā, 2014 (EEST) == Izmaiņu pārbaude == Varbūt vēlies [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude/pieteikšanās patrulētāja tiesībām|pieteikties]]? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:04, 17 februārī, 2015 (EET) : Sveiks! Nu brīvajā bridi ik palaikam paskatos pēdējo izmaiņu lapu un atcelu vandalismu, cik sapratu vienīgais uzdevums būtu atzīmēt labojumus kā pārbaudītus (ņemot vērā, ka gandrīz visi aktīvie ir automātiskie pārbaudītāji, to nav īpaši daudz), tāpēc pieteikšos. Pat nebiju pamanījis, ka tāda lietotāju grupa eksistē. :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:42, 17 februārī, 2015 (EET) ::{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}}. Būtībā jā. Vienīgi, kad tu atcel izmaiņu, izmaiņa, ko atcel, automātiski neatzīmējas kā pārbaudīta (automātiski parādās vienīgi adminiem), tāpēc vēlams pirms/pēc tam nospiest "Atzīmēt". --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:01, 17 februārī, 2015 (EET) ::: Saprasts!--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 20:08, 17 februārī, 2015 (EET) ==Pateicos par labojumu== Liels paldies, ar šo labojumu Jūs man "izglābāt" dzīvību, jau kādu laiciņu centos ievietot to attēlu, bet neizdevās (protams, ka esmu jauniņais :D), lai nu kā, bet paldies!!! :)--[[Lietotājs:Kristians.Jakubovskis|Kristians.Jakubovskis]] ([[Lietotāja diskusija:Kristians.Jakubovskis|diskusija]]) 21:02, 15 martā, 2015 (EET) : Nav par ko. :) Uzziņai - attēlus, kas nav [https://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Vikikrātuvē], var augšupielādēt, izmantojot pogu "Augšupielādēt failu" kreisajā lapas pusē, vispirms to ielādējot savā datora (no citām Vikipēdijām to var kaut vai atverot to pilnā izmērā uz ar labo peles taustiņu uzklikšķinot un nospiest "Save image as"). Ja lādē attēlus kaut kur citur no interneta, ir jāuzmanās ar autortiesībām (no citām Vikipēdijām lādētajiem attēliem parasti ar to nevajadzētu būt problēmām). Veiksmi turpmākajā Vikidarbā! :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 21:08, 15 martā, 2015 (EET) ::Liels paldies! ;) {{unsigned|Kristians.Jakubovskis}} :::Augšuplādei no citām wiki ir [http://tools.wmflabs.org/commonshelper/? šāds noderīgs verķis]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 06:37, 16 martā, 2015 (EET) ::::Kas, protams, domāts augšupielādei Vikikrātuvē, nevis pie mums. Un tas verķis vairāk tomēr pieredzējušiem lietotājiem domāts, jauniņajiem pietiks ar DJ EV norādīto info :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:45, 16 martā, 2015 (EET) ::::: Jap, ar augšupiedādēšanu Vikikrātuvē jābūt uzmanīgam, piemēram, šitos logo tur lādēt nedrīkst, tie jālādē lokāli katrā Vikipēdija. Kikos - pats tādu verķi nebiju pamanījis, interesants, lai gan diez vai lietošu, jo ar Vikikrātuvi īpaši neņemos.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 16:29, 16 martā, 2015 (EET) == Lakoniskums == Vai nosaukums "1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona" nebūtu nedaudz precizāks šādā veidā: "Latvijas futbola 1. līgas 1992. gada sezona"? --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:15, 19 martā, 2015 (EET) : Par precīzumu nezinu īsti diskutēt. Šāds virsraksts galvenokārt bija, lai meklētājam būtu vieglāk atrast (tavā variantā gandrīz viss nosaukums jāraksta). Latviešu valodā ir diezgan brīva vārdu kārtība, tā kā tur, manuprāt, lielas starpības nav.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:20, 19 martā, 2015 (EET) ::Un pēc šablona ''X. gada Y sezona'' tiek veidoti ap 95% sezonu rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:24, 19 martā, 2015 (EET) ::Sākot rakstīt "2014. gada...." Ū, cik daudz visa kā. Diez vai šādi būs vieglāk kaut ko rakstīt --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:27, 19 martā, 2015 (EET) ::: Vieglāk ir uzrakstīt "2014. gada L..." (tikai kādi 6 raksti rādās) nekā "Latvijas futbola 1. līgas 2014..." (ja īstā sezona nav priekšā kaut kur), turklāt otrajā gadījumā tas lielo burtu lietojums ir svarīgs, ja kļūdās, nerādās nekas. Un jā, tas arguments ko FRK arī izteica ir, lai gan mums to sezonu rakstu jau nav tik daudz.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:32, 19 martā, 2015 (EET) ::::Par ''savu'' NBA gan uzražoju visus 60+ sezonu sīkraksteļus :) Tā ka skaties, ko runā :) <small>tas, protams, kā jau parasti, nav uztverams nopietni</small> --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:35, 19 martā, 2015 (EET) ::::: Es tikai futbola līgu sezonas pameklēju. :D Tur to rakstiņu nav īpaši daudz, 1-2 sezonas kādās Top 5 līgās, pārējas visādi Latvijas turnīri.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:41, 19 martā, 2015 (EET) == Kuņģis == Intereses pēc, kādēļ tu uzskati, ka raksts neatbilst laba raksta kritērijiem? Un kas, tavuprāt, tur pietrūkst? [[Dalībnieks:kokomokoz|kokomokoz]] ([[Dalībnieka diskusija:kokomokoz|diskusija]]) : Lai cik stulbi tas neizklausītos, patiesībā vienkārši ne tajā vietā ieliku parakstu. :D Raksts ir tiešam labs un ir pelnījis laba raksta statusu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] / [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 2015. gada 29. oktobris, plkst. 14.44 (EET) == DJ EV, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.27 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == Iekavas (27.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 21.02 (EEST) }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&lt;ref name="Infrastructure" /&gt;|lines=0}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 22.02 (EEST) }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&lt;ref name="Infrastructure" /&gt;|lines=0}} == Iekavas (28.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3055292 šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> pirmo, kas blastījās tikai uz lokomotīvēm (nekādā brīdī netika izmantoti zirgi vilkšanai).&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>{grāmatas atsauce |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) == Iekavas (05.05.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 23.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 00.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 01.02 (EEST) == Izmaiņu uzraudzīšana == Sveiks! Skatos, ka darbojies pie vandalisma novēršanas. Vai nevēlies saņemt administratora tiesības (varēsi bloķēt lietotājus, aizsargāt lapas un ērtāk atcelt izmaiņas)? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.02 (EEST) : Teiksim tā, tagad vairs nealkstu kļūt par administratoru kā skolas gados (godīgi sakot, atskatoties uz manu devumu/uzvedību tajā laikā pirms es paņēmu pauzi no Vikipēdijas, varu secināt, ka cilvēki tiešām mainās un pieaug). Šobrīd varbūt būšu nedaudz mazāk aktīvs (studijas + darbs aizņem diezgan lielu daļu mana laika), tomēr pavisam Vikipēdiju pamest noteikti netaisos (diezgan regulāri te ieskatos, kad būs brīvāks ar noteikti kaut ko turpināšu rakstīt). Es ik palaikam ieskatos pēdējo izmaiņu lapā un cenšos pārskatīt jauno lietotāju/IP adrešu labojumus un atcelt vandalismu, kad tādu manu. Teiksim tā, administratora tiesības man noteikti palīdzētu vieglāk novērst tādu situāciju, kā šodien pie Māras Zālītes (šis gan bija negaidīti neatlaidīgs vandalis) tāpēc no tādas iespējas neatteiktos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.58 (EEST) == Nelaimīgās atstarpes == Skatos, ka esi sācis labot manis ielaistās kļūdas elementu vērtību rakstībā. Visu laiku domāju, ka atstarpi nevajag tikai tad, kad ir elementa simbols ar vērtību, piemēram, Fe(III) jons, bet dzelzs (III) hlorīds (saka jau arī "dzelzs trīs", nevis "dzelzstrīs"). Bet jā, grāmatās atstarpes neliek, tā ka ziepes ir lielas, jo sarakstīts ir padaudz :) Kāds nevar ieprogrammēt un uzlaist virsū botu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 23. septembris, plkst. 23.18 (EEST) :Vari mēģināt [[WP:BOTREQ]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 09.33 (EEST) :Es jau ar sākumā rakstīju savos rakstos ar atstarpi (jo nu vadījos pēc tā, kā bija pieņemts šeit; sanāk esmu ar daļēji par šo atbildīgs :D), bet nu tiešām grāmatās atstarpi neliek, tā man arī tika mācīts, turklāt tā arī ir citās valodās, piemēram, angļu, krievu utt., tāpēc iedomājos pārvietot. It kā to rakstu par neorganiskām vielām mums nemaz tik daudz nav (godīgi sakot, pie tā jāpiestrādā), it kā lielākajā daļā šādu rakstu es manuāli salaboju (kaut ko varbūt palaidu garām), bet nu problēmas slēpjas galvenokārt citu tēmu, piemēram, organikas rakstos, kur šitie ir paslēpušies, tāpēc ar botu izķert, ja tas iespējams, nav slikta ideja. Var pamēģināt izķert visus "teksts (I)", "teksts (II)" utt, bet nu nezinu, vai nebūs pārāk daudz false pozitive šajā gadījumā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 12.16 (EEST) ::Meklētāji iekavas spītīgi ignorē, bet nevaru ātrumā iedomāties, kur vēl ārpus ķīmijas būtu romiešu cipari iekavās. Vajag jau tikai no (I) līdz (VIII). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 13.01 (EEST) :::Brīvā brīdī apskatīšos. Došu ziņu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 19.25 (EEST) ::::Tomēr [[Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Ķīmija|diezgan daudz]] ir neķīmisko ciparu, turklāt arī attēlu failu nosaukumos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 21.40 (EEST) :::::Ā, paga, līdz 8? :D Ha, es meklēju tikai līdz 5. Pa brīvdienām ieliks [[toollabs:booster|būsterī]], varēsiet saklikšķināt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 13.42 (EEST) ::::::Paldies, tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 15.05 (EEST) ::::::: +, šitas būs labi. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 17.29 (EEST) ::::::::[https://tools.wmflabs.org/booster/#/lvwiki/task/14 Have some fun]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) :::::::::Paldies, izgāju visam cauri. Vienīgi (VI), (VII) un (VIII) rīks tomēr nav atradis, bet nu tas ir mazbūtiski. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 12. oktobris, plkst. 11.01 (EEST) Pie viena — manuprāt, atstarpes nevajag arī ķīmiskos vienādojumos starp molekulu skaita cipariem un formulām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 17.35 (EEST) == Sveicieni! == Apsveicu ar admina pilnvarām! Formalitātes pēc varētu (šeit) atbildēt uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. oktobris, plkst. 19.19 (EEST) :Apsveicu! Droši jautā, ja ir kas nesaprotams par jauno iespēju pielietošanu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 10.05 (EEST) :: Paldies, paldies. :) Interfeisa admina tiesības man nav nepieciešamas, par CSS un citiem zvēriem man zināšanu par maz, lai kaut ko labotu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 15.08 (EEST) == Dzēšana == Es pie dzēšanas parasti iztīru arī "summary" lauku, citādi kā te [[Der kleine Napoleon]] paliek redzamas tās rupjības. To gan var arī paslēpt vēlāk (links (rādīt/slēpt)). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 11.09 (EEST) : Ups, šeit par šito neiedomājos. Vienā dzēšanā jau biju lauku iztīrījis (bija aizvainojoša personīga informācija), šeit piemirsu. Paldies par atgādinājumu!--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 12.08 (EEST) == Moving files to Commons and deleting local files == Hi! Have you tried to move files to Commons with FileExporter/FileImporter? The files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be very easy to move and delete. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.11 (EEST) : Hello. I can see that you delete files, that have been moved to Commons. The files in this category should be ready to delete :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 22.48 (EET) :: Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 11.52 (EET) ::: Thank you very much. There are 214 maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Laurijs]] that I think is also ready to move and delete. Perhaps you could check a few of the maps to see if you agree that the information look correct? If everything looks correct would you like to move the maps to Commons? Or would you prefer that I move them? Once moved to Commons I can add them to [[:c:Category:Maps of Riga]] with my bot unless you know a better category. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 16.48 (EET) :::: I checked some of them and information looks correct. In some cases, more about bus route maps, the maps are outdated, for example, [[:Attēls:Rīga Autobuss 47.png]], because that bus route got extended, it probably can still go to Commons, but some notice might be needed. I can go trough them and check which ones are outdated. I don't really want to move them to Commons myself. About categories — public transport maps (ones with Tramvajs, Trolejbuss or Autobuss in the title) probably should go to [[:c:Category:Public transport maps of Riga]] (tram maps (Tramvajs) should go to [[:c:Category:Tram maps of Riga]] too), about street maps maybe a new subcategory could be created (like Maps of streets in Riga perhaps?), but they can go there. [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] should go in [[:c:Category:Maps of administrative units of Riga]] (where the exact same map is already uploaded [[:c:File:Ziepniekkalns karte.png]].--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 23.17 (EET) ::::: Thanks a lot! Would you like to check them before I move them to Commons? Or should I just move them now and then you can fix there if something needs to be fixed? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 20.56 (EET) :::::: I sorted the files in categories. You can see the categories in [[:Kategorija:Maps_made_by_User:Laurijs]]. Those I could not place were added to the top category "Maps of Riga" (you are welcome to put them i other categories). I moved [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] to Commons so that can be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 21.44 (EET) ::::::: Ping [[User:Papuass]] just as info as one as the users that also work on getting files to Commons. But feel free to Comment and you are also welcome to move maps to Commons. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 10.09 (EET) :::::: Went trough categories and made some minor changes. Files in [[:Category:Maps of streets in Riga]] and [[:Category:Maps of Riga]] can now definitely be moved. I'm unsure about public transport maps as a lot of them are outdated and most are unused (as someone has made new versions that are already on Commons). However, it can't hurt to move them, I'll now go trough and probably move and add indicators to maps that are outdated.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 15.39 (EET) ::::::: I have finished renaming files and giving them representative names, all files should be ready to move (some might be missing alternative routes, maybe some minor details, [[:Attēls:Rīga Autobuss 16 (outdated).png]] was a weird one to rename as it has gone tons of minor changes and alternative routes (and the map wasn't even completely correct to begin with as the route did not fit in it and is a bit cut off).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 16.31 (EET) :::::::: Thanks a lot! I have moved all the files to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 17.27 (EET) {{outdent}} Hi! The maps above should be ready to delete. But there are also maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Kikos]]. If you have some time to check those it would be great. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 25. marts, plkst. 14.07 (EET) :Hello again! You are probably busy but if you could find a few minutes it would be great if you could check if the files look good to go or there is something that should be fixed before files are moved to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) :: Hi, sorry for the delay. Scrolled trough the files and they all look fine to me.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 7. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) ::: Thanks a lot! I can see that a few are allready in [[:Kategorija:NowCommons]] but I will move the other files to Commons soon. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST) :::: All files should be moved now. Thank you. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 17.58 (EEST) ::::: Hello again. If you notice any users or categories with many good uploads you are welcome to let me know. I try to fix/prepare file pages so they have all relevant information. But I have lost track of what has been fixed so far. :-D --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. aprīlis, plkst. 15.06 (EEST) Hi! I found a few more maps. See [[:Kategorija:Maps of streets in Riga]]. I moved them to Commons. So I hope they are okay. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) : Thank you. I forgot to mention [[:Kategorija:Maps of Latvia]] too. I think that most maps are moved now. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 20.28 (EEST) == We sent you an e-mail == Hello {{PAGENAME}}, Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled "The Community Insights survey is coming!". If you have questions, email surveys@wikimedia.org. You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]]. [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.52 (EEST) <!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&oldid=20479295 --> == Iekavas (31.12.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3343925 šis labojums] lapā [[F1 pilotu rekordu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:F1 pilotu rekordu saraksts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#123;&#123;f1&#124;1989&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 31. decembris, plkst. 16.02 (EET) == Iekavas (14.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3368230 šis labojums] lapā [[Grega dienasgrāmata (filma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grega dienasgrāmata (filma)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; nākamā = &#91;&#91;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>filma&#125;&#124;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē&#93;&#93;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> |} Paldies! <!-- (1, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 16.02 (EET) == Spēle - kājsalde == Kādēļ izdzēsāt ierakstu par nu jau populāro spēli jauniešu vidū - kājsaldi ? Tur tika paskaidroti tās noteikumu un īsi aprakstīta spēles vēsture un izcelšanās [[Dalībnieks:Kristapains|Kristapains]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristapains|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.05 (EEST) :Neatbilst Vikipēdijas nozīmības kritērijiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.33 (EEST) == GS1 materiālu tulkojumi == Sveiks! Kāpēc tu noņēmi GS1 logo no latviskā tulkojuma? Šo attēlu es drīkstu izmantot un tas ir pieejams brīvā apritē. Kas tu vispār esi DJ EV? Vai tiešām tavas zināšanas par GS1 un svītrkodiem ir dziļākas par manējām? [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.02 (EEST) : Logo sanāca noņemt, jo neuzmanīgi paskatījos tavu labojumu, kurā bija veiktas vairākas dīvainas izmaiņas, kā atcelti daļa esošie tulkojumi kā arī ievietots <nowiki><references /></nowiki> tags teksta vidū, līdz ar to pieņēmu, ka tev kaut kāda kļūda radās un atcēlu izmaiņas, nepamanot, ka bija pievienots logo. Logo pievienoju atpakaļ. Un, lūdzu, iztiksim bez personiskiem uzbraukumiem. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.38 (EEST) == DataMatrix == Sveiks! Atvainojos par asumiņu iepriekšējā diskusijā, bet arī šoreiz nesaprotu to atkārtoto labojumu no DataMatrix uz Datu matrica. Es piekrītu, ka latviski tā ir pareizi, tomēr GS1 pasaulē neviens šī koda nosaukumu netulko nevienā citā valodā, bet lieto kā ir. :) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.40 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiks! Vai tu man varētu, lūdzu, iedot norādi, kur es varu izlasīt, ko darīt tādā gadījumā, kad man orģināltekstā ir tabula, bet automātiskais tulkojums, saka, nav iespējams? Es nevaru atrast arī kā pārslēgties uz manuālo, lai tabulu ievietotu vai nu kopējot vai uzrakstītu to no jauna. [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.43 (EEST) : Piezīme no malas: vikipēdijas autotulkojums (un vizuālais redaktors arī), IMHO, vispār ir tāds tehnisks murgs, ka viņš lietojams tikai izmisuma gadījumā :) Es tādās reizēs tulkoju visu uz savu smilšu kasti, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana kā aprakstīts te], un pie sevis smilšu kastē tad ņemos pirmkodā ar visām tabulām-infokastēm pirms publikācijas. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) == Lapas dzēšana == Labvakar! Vai var lūgt paskaidrojumu kāpēc veicāt nekorektu darbību un izdzēsāt mūziķa Patrika Pētersona jaunizveidoto vikipēdijas lapu? --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.47 (EEST) : {{Ping|PEproduction}} Darbība bija pilnīgi korekta: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]] . Mēs jau tāpat parādām īpašu iecietību pret kultūras darbiniekiem... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.58 (EEST) : Pēc manām domām, mūziķis ar vienu izdotu dziesmu bez jebkādiem citiem nozīmību veicinošiem kritērijiem nav atzīstams par nozīmīgu. Ar vienu Tvnet rakstu arī nepietiek. Lūgums apskatīt augstāk uzrādītos nozīmības kritērijus, kuri tāpat, manuprāt, ir diezgan maigi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Ērģeles == Kāpēc jūs domājat, ka ērģeles ir tikai pneimatiskas? Pnematika ir tikai viens no ērģeļu traktūras veidiem . [[Special:Contributions/90.130.107.37|90.130.107.37]] 2021. gada 9. novembris, plkst. 12.05 (EET) : Atvainojos par atcelšanu, sākumā man izmaiņas atgādināja vandalismu (galvenokārt sliktās gramatikas dēļ), tagad redzu, ka tās ir pamatotas. Paldies par ieguldījumu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 9. novembris, plkst. 20.33 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Ieraksts par 1929.gadu Latvijā. == [[28. marts]] — [[Ira Ozola]], vieglatlētikas trenere, rokdarbu meistare un skolotāja (mirusi 2018. gadā). Labdien !Jautājums. Kāpēc šis ieraksts bija dzēšams? Kādiem kritērijiem tas neatbilst. Paldies. [[Special:Contributions/212.3.193.205|212.3.193.205]] 2022. gada 23. janvāris, plkst. 19.38 (EET) : Parasti šādos sarakstos ir tenedence ievietot cilvēkus, par kuriem jau ir esošs raksts Vikipēdijā. Tas nav pilnīgi noteikts kritērijs, bet, pēc manām domām, šī persona nav pietiekami nozīmīga, lai par viņu būtu raksts Vikipēdijā, līdz ar to arī ievietošanai šajā sarakstā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 20.58 (EET) == Linkspam == Hi DJ EV, could you take a look at: * {{User|CuiFan89}} * {{User|AlvaDonna}} * {{User|RakstnieksLV}} All of them related to casino linkspam of * {{User|Rs197699}} Thanks! -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 14. jūnijs, plkst. 11.46 (EEST) == Ielu attēli uz Commons == Sveiks! Ar šo uzmanīgi - ja izskatās, ka varētu pārkāpt Panorāmas brīvību, tad pie mums vēl nevajag steigties izdzēst. Ja tas ir acīmredzami, tad pielikt veidni {{tl|FoP-Latvia}}. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 16.01 (EET) : Sveiks, jā, par šo es aizdomājos un centos dzēst tikai tos, par kuriem es biju pārliecināts, ka panorāmas brīvību nepārkāps (kuros nav saskatāmi arhitektūriski nozīmīgi objekti). Drošības pēc pāršķirstīju vēlreiz savus dzēstos attēlus un atradu vienu, ko būtu labāk atjaunot ([[:Attēls:Zeļļu iela.JPG]], palaidu garām ēku pa kreisi jo sajaucu, kurā vietā bilde uzņemta). Vēl varbūt [[:Attēls:Miķeļa iela.jpeg]], bet tur ēkai pa labi domāju ka problēmas nevajadzētu radīt, jo tā ir tikai neliela daļa no attēla un nav fokuss. Tā, ceru, ka sūdus nesavārīju. :D --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 17.33 (EET) ::Man liekas, ka nenozīmīgi ēku fragmenti. Tā jau jebkuru pilsētas bildi var atzīt par autortiesību pārkāpumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 19.14 (EET) ::Tādiem fragmentiem var ielikt <nowiki>{{de minimis}}</nowiki> veidni Commons. Man šķiet, ka abi attēli var palikt Commons. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 12.03 (EET) == [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Why do you think that [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] should redirect only to full-scale invasion and not to the whole [[Krievijas—Ukrainas karš]]? [[Dalībnieks:Skovl|Skovl]] ([[Dalībnieka diskusija:Skovl|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 20.35 (EET) == Pelopenesas diskusija == Kāpēc dzēst manu komentāru? Patiesība kož acīs vai kā? [[Special:Contributions/46.109.29.30|46.109.29.30]] 2023. gada 19. maijs, plkst. 13.50 (EEST) == Deleting files == Hi! The files in [[:Kategorija:File from foto.eks.lv]] are from the website foto.eks.lv but the terms at https://foto.eks.lv/liet_not.htm says files can't be used for commercials and can't be modified. So they are not free. How can they be nominated for deletion? It would be easier to nominate them all in one batch. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 10. jūnijs, plkst. 23.55 (EEST) : Uploader in the description said that he has permission from the author to use the images. The uploader is not active anymore, so I doubt we will be able to get any conformation about that and in any case licence used is most likely wrong. Sadly, we do not have a way to nominate batch deletions, so it feels like each file will have to be nominated for deletion seperately.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 12. jūnijs, plkst. 12.37 (EEST) :Hi, @[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]], I can't find a person named "Juris Burmistrs" on the social networks either. But there is an email juris at eks dot lv. I will send an email if he wants to approve these images in VRT. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 10.25 (EEST) :: {{re|DJ EV|Papuass}} Thank you. Lets hope he gets the email and send a formal permission. Otherwise you could chose to keep the files locally on lv.wiki if the files are not easy to replace. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 17.36 (EEST) :::No response so far. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 27. jūnijs, plkst. 10.11 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == A.Čaks == Sveiks, Paldies, ka nobloķēji IP, Pamanīju to cūcību un atgriezu lapu sākotnējā stāvoklī, pirms visiem bojājumiem [[Dalībnieks:VariatioDelecta|VariatioDelecta]] ([[Dalībnieka diskusija:VariatioDelecta|diskusija]]) 2023. gada 13. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == Kāpēc vēlaties dzēst Copa Rio lapu? == Copa Rio bija vienas no svarīgākajām sacensībām Brazīlijas futbola izpratnē vēsturē! Es paskaidrošu, kāpēc.Copa Rio tika izveidots, lai atdzīvinātu lepnumu par to, ka esat brazīlietis, jo 1950. gadā tika piedzīvota sakāve pret Urugvaju, tā sauktā "Maracanazzo"!Tāpēc CBF vēlējās izveidot Copa Rio, lai mēģinātu atjaunot lepnumu, ka esat brazīlietis!Tad FIFA ierosināja ideju CBF, izveidot Pasaules klubu kausu ar diviem Brazīlijas klubiem un 6 ārzemju klubiem, abi Brazīlijas klubi būtu Sanpaulu un Riodežaneiro čempioni 1950. gadā.Visi Brazīlijas laikraksti atzinīgi novērtēja šo ideju, nosaucot turnīru: "Čempionu turnīrs" un "Pasaules čempionāts", Eiropas prese pret to izturējās tāpat!Turnīrs tiktu organizēts saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa labāko komandu reitingu.Bija daži pārkāpumi, bet viss bija kā gaidīts. Tātad mums bija Juventus, Crzvena Zvezda, Palmeiras, Vasco da Gama, Austria Wien, Nacional, Sporting un Nice.Labākās komandas pasaulē un labākās savās valstīs, saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa reitinguViņi bija savu valstu čempioni.Nacional lūdza Urugvajas Futbola federāciju pārtraukt Urugvajas čempionātu, jo tai bija ļoti svarīgs turnīrs Brazīlijā! Tātad jūs varat redzēt turnīra lielumu.Turnīram bija divas norises vietas – Riodežaneiro un Sanpaulu, kurām bija attiecīgi pārstāvji čempionātā.Palmeiras iekļuva grupā ar Crzvena Zvezda, Joguslavas čempionu un Joguslavas izlases bāzi, Juventus, Itālijas komandas bāzi ar lielisko Džampiero Boniperti, kurš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, un Nice, Francijas komandas bāzi.Vasco iekrita grupā ar Austria Wien, Austrijas izlases bāzi, Sporting, Portugāles un nacionālās izlases bāzi, Urugvajas izlases bāzi, pasaules čempionu 1950. gadā!Turnīra pusfinālā iekļuva Palmeiras, Juventus, Austria Wien un Vasco, tad lielajā finālā pretī stāsies Palmeiras un Juventus!Palmeiras un Juventus tikās savā starpā divās spēlēs Marakanā, pirmajā spēlē alviverdes komanda uzvarēja 1x0 un otrajā ar 100 tūkstošu cilvēku lielu auditoriju, alviverde komanda nospēlēja neizšķirti 2x2 un kļuva par "pasaules" un starpkontinentālajiem čempioniem !https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/paulista-powerhouses-prodigious-pasts [https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html] https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/uae2021/news/superheroes-in-green Palmeirasu sagaidīja vairāk nekā 1 miljons cilvēku Sanpaulu, un gandrīz visi laikraksti Brazīlijā un vairāki Eiropā uzskatīja komandu par pasaules čempioni! Tāpēc noteikti novērtējiet šo konkursu vairāk, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi un lapa nav pelnījusi tikt dzēsta! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 17.58 (EET) : Tas ir briesmīgs mašīntulkojums! (English: That is a terrible machine translation!) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.18 (EET) ::Lūdzu, neizdzēsiet šo lapu, tā ir ļoti vērtīga lapa futbolam kopumā! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.54 (EET) :Visam jūsu uzrakstītajam nav nekāda sakara ar lapas gaidāmās dzēšanas iemeslu: tā nav uzrakstīta pieņemamā latviešu valodā. Jūs laikam uzskatāt, ka mašīntulkojums ir pieņemams. Tā tas nav. Un tāpēc jūsu neveiksmīgais tulkojums ir Copa Rio diskreditējošs. :Everything you wrote here has nothing to do with the reason for the upcoming deletion of the page: the article is not written in an acceptable Latvian language. You probably think machine translation is acceptable. It is not so. And so your failed translation is discrediting Copa Rio. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.20 (EET) ::Sveiki, esmu atpakaļ, lai pastāstītu, ka es centos visu iespējamo, lai uzlabotu lapu, bet man ir nepieciešams kāds, kas labi pārvalda latviešu valodu, lai to rediģētu, jo tas ir labs raksts, un daudzi cilvēki jau redz šo rakstu, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai to uzlabotu! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.53 (EET) :::Tieši tādēļ lapai ir dots tik neparasti ilgs laiks, lai to varētu uzlabot kāds latviski protošs, kuram šī tēma interesē. Ja tāds cilvēks atradīsies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 00.23 (EET) ::::Entendo, por isso estou esperando uma pessoa boa no letão para corrigir as falhas ortográficas do artigo. Obrigado pela compreensão! Estou a disposição para qualquer pergunta. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.43 (EET) ::::Labi, tad gaidu, kad kāds labi prot latviešu valodu, kas izlabos pareizrakstības kļūdas, lai raksts būtu labāk saprotams! Paldies par jūsu uzmanību! Esmu pieejams, ja jums ir kādi jautājumi. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.46 (EET) == Kāpēc atgriezi atpakaļ soļanku? == ''Pārvietots uz [[Diskusija:Soļanka]]''. == Elektronikas un datorzinātņu institūts == Paldies, ka uzraugi. Lūgums skaidrot, vai netiks atkal dzēsts direktora Dr. M. Greitāna teksts, pat, ja pārrakstam nedaudz savādākiem vārdiem? Akadēmijas vēstnesis bija vienīgā vietne, kur patreiz šī informācija ir fiksēta šādā apjomā. A.c. Elektronikas un datorzinātņu institūta PR [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.26 (EET) :Ja tas joprojām būs direktora Dr. M. Greitāna teksts, tad tiks dzēsts. Šeit nevar būt sveši teksti. Ja būs pārtaisīts atbilstoši Latvijas autortiesību likumiem, tad arī skatīsimies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.45 (EET) ::Bet es pārstāvu Dr. Greitānu (vēlreiz, esmu Elektronikas un datorzinātņu PR)! Tas ir viņa teksts, Dr. Greitāns ir Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, es esmu tehniskā izpildītāja. ::Tad sanāk, ka institūta pārstāvji nedrīkst papildināt informāciju ar savu sagatavoto informāciju? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.06 (EET) :::Ar savu '''informāciju''' - drīkst. Bet ne ar '''tekstu''', kurš ir publicēts citur un aizsargāts ar autortiesībām (tur lapā skaidri uzrakstīts - "© 2024 Elektronikas un datorzinātņu institūts. Visas tiesības aizsargātas."). Bet teksts Vikipēdijā netiek šādi aizsargāts un attiecīgi, šā teksta pārpublicēšana Vikipēdijā ir likumpārkāpums. Un nosaukties par institūta pārstāvi, starp citu, Internetā var jebkurš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.29 (EET) ::::Ok, bet, ja ieliekam savā mājas lapā un liekam atsauci uz savu lapu? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.00 (EET) :::::Dot atsauces uz jūsu lapu var (un vajag), bet tekstam šeit jābūt pietiekami oriģinālam, lai likums nevarētu piekasīties (t.i. pārstāstītam saviem vārdiem, turklāt jau pēc pašas Vikipēdijas prasības - daudzmaz enciklopēdiskā stilā). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.41 (EET) :::::Starp citu, jums ir acīmredzams interešu konflikts, bet tas ir nepārbaudāmi - kā jau minēju, nosaukties par institūta pārstāvi Internetā var jebkurš:) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.45 (EET) ::::::Es īsti nezinu kā man var veidoties interešu konflikts, ja esmu oficiāla uzņēmuma pārstāve. M.Greitāns lūdz jūsu e-pastu, lai, ja nepieciešams sazinātos... :), bet es nedomāju, ka līdz tādam absurdam jāaiziet, bet, ja lielas šaubas, varat man atrakstīt uz epastu wiki@[[Dalībnieks:Edi.lv|Edi.lv]] ::::::Par tekstveides attainojumu vienosimies ar direktoru, jo tas ir viņa oriģinālteksts. [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.51 (EET) :::::::Interešu konflikts ir rakstīt Vikipēdijā par sevi, saviem radiem vai savu uzņēmumu/iestādi. Mēs parasti izturamies pret tādām lietām ar izpratni (atšķirībā no, piemēram, angļu versijas, kur jūs nobanotu par niku vien, kuram nav jābūt saistītam ar iestādi), bet jāatceras, ka tas rada lielas problēmas ar rakstu neitralitāti un pārbaudamību. :::::::Personiska slepena sazināšanās šeit nav vēlama, šeit jautājumus risina publiski - bet mans kontakts atrodams manā profila lapā kreisajā pusē. Un baidos, ka jūs nesaprotat: pārrakstīt saviem vārdiem direktora tekstu un ievietot Internetā, ieskaitot Vikipēdiju, drīkst jebkurš bez jebkādas saskaņošanas ar viņu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 15.32 (EET) == Lilastes galapunkts == Vai tiešām elektrovilcieniem vairs nav galapunkta "Lilaste"? Man tāds vēl uzrādās. '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:purple;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 15. decembris, plkst. 13.59 (EET) :Jaunajā sarakstā no šodienas nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. decembris, plkst. 14.01 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.41 (EEST) == Atbloķēšana == Sveiki , kāpēc JānisOzolsUA ir bloķēts ,@[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] [[Special:Contributions/&#126;2026-44541-35|&#126;2026-44541-35]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-44541-35|talk]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.59 (EEST) ehz5d9zikv2dzk04gjhsjovbzs5affe 4506527 4506485 2026-08-13T17:50:19Z Egilus 27634 /* Atbloķēšana */ Atbilde 4506527 wikitext text/x-wiki <br /> {{Diskusiju lapas sveiciena teksts2|lietotājs=DJ EV|arhīvi= * [[Lietotāja diskusija:DJ EV/Arhīvs Nr.1|17.05.2012.—22.04.2013.]] }} == 1905. gada revolūcija Latvijā == Vispār jau pēc noteikumiem rakstu izņemt no vērtīgu rakstu kandidātiem drīkst tikai administratori. :''Pēc balsošanas beigām kāds no administratoriem pārbauda, vai raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, arhivē diskusiju un izņem no raksta veidni vērtīga raksta kandidāts. Notikušo balsošanu atzīmē raksta diskusiju lapā.'' --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 24. maijā, plkst. 15.23 <small>(EET)</small> : Sorry. Kļūda - neizlasīju. Bet vispār administratoriem derētu būt aktīvākiem, ja jau tik ilgi stāv beigusies balsošana.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 16:35, 24 maijā, 2013 (EEST) == Futbola klubu nosaukumi == Pēc kādiem noteikumi vai principiem tu pārdēvē rakstus par futbola klubiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:52, 1 jūnijā, 2013 (EEST) : Šķiet tā lieto lielākajā daļā gadījumu. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet manuprāt, vispareizāk, ar dažiem izņēmumiem, būtu Pilsēta "Klubs". Ja kas es varu pārstāt pārdēvēt klubus. --'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 15:55, 1 jūnijā, 2013 (EEST) ::Ja vēl Daugava tā (nu te varētu arī padiskutēt), tad Real noteikti bija jāatstāj kā bija. Futbola klubs noteikti ir pamatnozīme (lai arī esmu vairāk basketbola fans :D ). Citādi vēl daži (Spānijas un Grieķijas, piemēram) klubi būtu jāpārdēvē. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 16:51, 1 jūnijā, 2013 (EEST) ::: Manuprāt šie klubi tomēr ir līdzvērtīgi, neskatoties uz to, ka futbola klubs ir slavenāks.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 16:53, 1 jūnijā, 2013 (EEST) == Ja nu == Ja nu kas, ir [[Veidne:Ārējie resursi]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:53, 17 jūlijā, 2013 (EEST) : Forša veidne, bet tādas ir grūti atrast :). Un kā viņu lietot?.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:56, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::En wiki mēģināji apskatīt dokumentāciju? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:00, 17 jūlijā, 2013 (EEST) ::: Skaidrs, paldies.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 13:02, 17 jūlijā, 2013 (EEST) == [[Benedikta Bokoli]] == Good morning, dear DJ EV, how are you? I want to say thank you to help me in this page. I would like to know how can we do to take off the advice put at the beguinning of the page. Thanks again for your help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 12:02, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Person names in Televīzija, Teātris and Filmās are pretty bad translated. Someone needs to translate them properly, but I'm not very good at person names translating. Better ask for this to [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. He's expert.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<font color="#DAA520">Wikipēdijas Dīdžejs</font>]]'''<small> ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<font color="#DAA520">diskusija</font>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<font color="#DAA520">devums</font>]]) </small> 12:10, 24 jūlijā, 2013 (EEST) : Thanks for your help, I'll ask him! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 16:17, 24 jūlijā, 2013 (EEST) == Latvian help needed == Hello DJ EV, I'm contacting you because we need some Latvian translators to help with the deployment of the new [[VisualEditor]] on lv.wikipedia. There are help pages, user guides, and description pages that need translating, as well as the interface itself. The translating work is going on over on MediaWiki: [[:mw:VisualEditor/TranslationCentral|Translation Central]]. I also need help with a personal message for the Latvian Wikipedians. If you are able to help in any way, either reply here, or head over to TranslationCentral. Thanks for your time, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 21:23, 16 augustā, 2013 (EEST) :DJ, an update. We are planning on releasing VE on Latvian Wikipedia soon, on the 24th of September. Thank you for you work getting the translations ready. However, I must ask for more help. I have an update prepared for the community board, and I'm having trouble finding a translator. Do you have time over the weekend? Regards, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 03:18, 14 septembrī, 2013 (EEST) == Paraksts == Nomaini savam parakstam kodu uz šādu: <pre>'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small></pre> Font elements nav pieejams [[HTML 5]] un nav izslēgts, ka kādu dienu tas viss nebūs labi (pazudīs formatējums vai tev MediaWiki neļaus saglabāt lapu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:09, 5 jūlijā, 2014 (EEST) : Paldies!--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 22:10, 5 jūlijā, 2014 (EEST) == Dzīve == Nē, tev to nevajag<br /> Nopietni<br /> Izslēdz datoru<br /> Izej ārā <br /> Vismaz esi kādā sociālā portālā, ne faking vikipēdijā<br /> Nu ieklausies<br /> Šī nav dzīve<br /> Tev to nevajag<br /> <br /> Tas ir tevis paša labā [[Lietotājs:Upenviirs|Upenviirs]] ([[Lietotāja diskusija:Upenviirs|diskusija]]) 20:46, 14 jūlijā, 2014 (EEST) : Tu neesi īpaši labs dzejnieks, tas ir fakts.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:56, 19 jūlijā, 2014 (EEST) == Izmaiņu pārbaude == Varbūt vēlies [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude/pieteikšanās patrulētāja tiesībām|pieteikties]]? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:04, 17 februārī, 2015 (EET) : Sveiks! Nu brīvajā bridi ik palaikam paskatos pēdējo izmaiņu lapu un atcelu vandalismu, cik sapratu vienīgais uzdevums būtu atzīmēt labojumus kā pārbaudītus (ņemot vērā, ka gandrīz visi aktīvie ir automātiskie pārbaudītāji, to nav īpaši daudz), tāpēc pieteikšos. Pat nebiju pamanījis, ka tāda lietotāju grupa eksistē. :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:42, 17 februārī, 2015 (EET) ::{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}}. Būtībā jā. Vienīgi, kad tu atcel izmaiņu, izmaiņa, ko atcel, automātiski neatzīmējas kā pārbaudīta (automātiski parādās vienīgi adminiem), tāpēc vēlams pirms/pēc tam nospiest "Atzīmēt". --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:01, 17 februārī, 2015 (EET) ::: Saprasts!--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 20:08, 17 februārī, 2015 (EET) ==Pateicos par labojumu== Liels paldies, ar šo labojumu Jūs man "izglābāt" dzīvību, jau kādu laiciņu centos ievietot to attēlu, bet neizdevās (protams, ka esmu jauniņais :D), lai nu kā, bet paldies!!! :)--[[Lietotājs:Kristians.Jakubovskis|Kristians.Jakubovskis]] ([[Lietotāja diskusija:Kristians.Jakubovskis|diskusija]]) 21:02, 15 martā, 2015 (EET) : Nav par ko. :) Uzziņai - attēlus, kas nav [https://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Vikikrātuvē], var augšupielādēt, izmantojot pogu "Augšupielādēt failu" kreisajā lapas pusē, vispirms to ielādējot savā datora (no citām Vikipēdijām to var kaut vai atverot to pilnā izmērā uz ar labo peles taustiņu uzklikšķinot un nospiest "Save image as"). Ja lādē attēlus kaut kur citur no interneta, ir jāuzmanās ar autortiesībām (no citām Vikipēdijām lādētajiem attēliem parasti ar to nevajadzētu būt problēmām). Veiksmi turpmākajā Vikidarbā! :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 21:08, 15 martā, 2015 (EET) ::Liels paldies! ;) {{unsigned|Kristians.Jakubovskis}} :::Augšuplādei no citām wiki ir [http://tools.wmflabs.org/commonshelper/? šāds noderīgs verķis]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 06:37, 16 martā, 2015 (EET) ::::Kas, protams, domāts augšupielādei Vikikrātuvē, nevis pie mums. Un tas verķis vairāk tomēr pieredzējušiem lietotājiem domāts, jauniņajiem pietiks ar DJ EV norādīto info :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:45, 16 martā, 2015 (EET) ::::: Jap, ar augšupiedādēšanu Vikikrātuvē jābūt uzmanīgam, piemēram, šitos logo tur lādēt nedrīkst, tie jālādē lokāli katrā Vikipēdija. Kikos - pats tādu verķi nebiju pamanījis, interesants, lai gan diez vai lietošu, jo ar Vikikrātuvi īpaši neņemos.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 16:29, 16 martā, 2015 (EET) == Lakoniskums == Vai nosaukums "1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona" nebūtu nedaudz precizāks šādā veidā: "Latvijas futbola 1. līgas 1992. gada sezona"? --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:15, 19 martā, 2015 (EET) : Par precīzumu nezinu īsti diskutēt. Šāds virsraksts galvenokārt bija, lai meklētājam būtu vieglāk atrast (tavā variantā gandrīz viss nosaukums jāraksta). Latviešu valodā ir diezgan brīva vārdu kārtība, tā kā tur, manuprāt, lielas starpības nav.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:20, 19 martā, 2015 (EET) ::Un pēc šablona ''X. gada Y sezona'' tiek veidoti ap 95% sezonu rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:24, 19 martā, 2015 (EET) ::Sākot rakstīt "2014. gada...." Ū, cik daudz visa kā. Diez vai šādi būs vieglāk kaut ko rakstīt --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:27, 19 martā, 2015 (EET) ::: Vieglāk ir uzrakstīt "2014. gada L..." (tikai kādi 6 raksti rādās) nekā "Latvijas futbola 1. līgas 2014..." (ja īstā sezona nav priekšā kaut kur), turklāt otrajā gadījumā tas lielo burtu lietojums ir svarīgs, ja kļūdās, nerādās nekas. Un jā, tas arguments ko FRK arī izteica ir, lai gan mums to sezonu rakstu jau nav tik daudz.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:32, 19 martā, 2015 (EET) ::::Par ''savu'' NBA gan uzražoju visus 60+ sezonu sīkraksteļus :) Tā ka skaties, ko runā :) <small>tas, protams, kā jau parasti, nav uztverams nopietni</small> --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:35, 19 martā, 2015 (EET) ::::: Es tikai futbola līgu sezonas pameklēju. :D Tur to rakstiņu nav īpaši daudz, 1-2 sezonas kādās Top 5 līgās, pārējas visādi Latvijas turnīri.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 19:41, 19 martā, 2015 (EET) == Kuņģis == Intereses pēc, kādēļ tu uzskati, ka raksts neatbilst laba raksta kritērijiem? Un kas, tavuprāt, tur pietrūkst? [[Dalībnieks:kokomokoz|kokomokoz]] ([[Dalībnieka diskusija:kokomokoz|diskusija]]) : Lai cik stulbi tas neizklausītos, patiesībā vienkārši ne tajā vietā ieliku parakstu. :D Raksts ir tiešam labs un ir pelnījis laba raksta statusu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] / [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 2015. gada 29. oktobris, plkst. 14.44 (EET) == DJ EV, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.27 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == Iekavas (27.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 21.02 (EEST) }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&lt;ref name="Infrastructure" /&gt;|lines=0}} [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 22.02 (EEST) }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&lt;ref name="Infrastructure" /&gt;|lines=0}} == Iekavas (28.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3055292 šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> pirmo, kas blastījās tikai uz lokomotīvēm (nekādā brīdī netika izmantoti zirgi vilkšanai).&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>{grāmatas atsauce |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) == Iekavas (05.05.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 23.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 00.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Tieši pirms <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>pirmais pasaules karš |} Paldies! <!-- (0, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 01.02 (EEST) == Izmaiņu uzraudzīšana == Sveiks! Skatos, ka darbojies pie vandalisma novēršanas. Vai nevēlies saņemt administratora tiesības (varēsi bloķēt lietotājus, aizsargāt lapas un ērtāk atcelt izmaiņas)? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.02 (EEST) : Teiksim tā, tagad vairs nealkstu kļūt par administratoru kā skolas gados (godīgi sakot, atskatoties uz manu devumu/uzvedību tajā laikā pirms es paņēmu pauzi no Vikipēdijas, varu secināt, ka cilvēki tiešām mainās un pieaug). Šobrīd varbūt būšu nedaudz mazāk aktīvs (studijas + darbs aizņem diezgan lielu daļu mana laika), tomēr pavisam Vikipēdiju pamest noteikti netaisos (diezgan regulāri te ieskatos, kad būs brīvāks ar noteikti kaut ko turpināšu rakstīt). Es ik palaikam ieskatos pēdējo izmaiņu lapā un cenšos pārskatīt jauno lietotāju/IP adrešu labojumus un atcelt vandalismu, kad tādu manu. Teiksim tā, administratora tiesības man noteikti palīdzētu vieglāk novērst tādu situāciju, kā šodien pie Māras Zālītes (šis gan bija negaidīti neatlaidīgs vandalis) tāpēc no tādas iespējas neatteiktos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.58 (EEST) == Nelaimīgās atstarpes == Skatos, ka esi sācis labot manis ielaistās kļūdas elementu vērtību rakstībā. Visu laiku domāju, ka atstarpi nevajag tikai tad, kad ir elementa simbols ar vērtību, piemēram, Fe(III) jons, bet dzelzs (III) hlorīds (saka jau arī "dzelzs trīs", nevis "dzelzstrīs"). Bet jā, grāmatās atstarpes neliek, tā ka ziepes ir lielas, jo sarakstīts ir padaudz :) Kāds nevar ieprogrammēt un uzlaist virsū botu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 23. septembris, plkst. 23.18 (EEST) :Vari mēģināt [[WP:BOTREQ]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 09.33 (EEST) :Es jau ar sākumā rakstīju savos rakstos ar atstarpi (jo nu vadījos pēc tā, kā bija pieņemts šeit; sanāk esmu ar daļēji par šo atbildīgs :D), bet nu tiešām grāmatās atstarpi neliek, tā man arī tika mācīts, turklāt tā arī ir citās valodās, piemēram, angļu, krievu utt., tāpēc iedomājos pārvietot. It kā to rakstu par neorganiskām vielām mums nemaz tik daudz nav (godīgi sakot, pie tā jāpiestrādā), it kā lielākajā daļā šādu rakstu es manuāli salaboju (kaut ko varbūt palaidu garām), bet nu problēmas slēpjas galvenokārt citu tēmu, piemēram, organikas rakstos, kur šitie ir paslēpušies, tāpēc ar botu izķert, ja tas iespējams, nav slikta ideja. Var pamēģināt izķert visus "teksts (I)", "teksts (II)" utt, bet nu nezinu, vai nebūs pārāk daudz false pozitive šajā gadījumā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 12.16 (EEST) ::Meklētāji iekavas spītīgi ignorē, bet nevaru ātrumā iedomāties, kur vēl ārpus ķīmijas būtu romiešu cipari iekavās. Vajag jau tikai no (I) līdz (VIII). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 13.01 (EEST) :::Brīvā brīdī apskatīšos. Došu ziņu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 19.25 (EEST) ::::Tomēr [[Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Ķīmija|diezgan daudz]] ir neķīmisko ciparu, turklāt arī attēlu failu nosaukumos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 21.40 (EEST) :::::Ā, paga, līdz 8? :D Ha, es meklēju tikai līdz 5. Pa brīvdienām ieliks [[toollabs:booster|būsterī]], varēsiet saklikšķināt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 13.42 (EEST) ::::::Paldies, tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 15.05 (EEST) ::::::: +, šitas būs labi. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 17.29 (EEST) ::::::::[https://tools.wmflabs.org/booster/#/lvwiki/task/14 Have some fun]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) :::::::::Paldies, izgāju visam cauri. Vienīgi (VI), (VII) un (VIII) rīks tomēr nav atradis, bet nu tas ir mazbūtiski. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 12. oktobris, plkst. 11.01 (EEST) Pie viena — manuprāt, atstarpes nevajag arī ķīmiskos vienādojumos starp molekulu skaita cipariem un formulām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 17.35 (EEST) == Sveicieni! == Apsveicu ar admina pilnvarām! Formalitātes pēc varētu (šeit) atbildēt uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. oktobris, plkst. 19.19 (EEST) :Apsveicu! Droši jautā, ja ir kas nesaprotams par jauno iespēju pielietošanu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 10.05 (EEST) :: Paldies, paldies. :) Interfeisa admina tiesības man nav nepieciešamas, par CSS un citiem zvēriem man zināšanu par maz, lai kaut ko labotu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 15.08 (EEST) == Dzēšana == Es pie dzēšanas parasti iztīru arī "summary" lauku, citādi kā te [[Der kleine Napoleon]] paliek redzamas tās rupjības. To gan var arī paslēpt vēlāk (links (rādīt/slēpt)). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 11.09 (EEST) : Ups, šeit par šito neiedomājos. Vienā dzēšanā jau biju lauku iztīrījis (bija aizvainojoša personīga informācija), šeit piemirsu. Paldies par atgādinājumu!--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 12.08 (EEST) == Moving files to Commons and deleting local files == Hi! Have you tried to move files to Commons with FileExporter/FileImporter? The files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be very easy to move and delete. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.11 (EEST) : Hello. I can see that you delete files, that have been moved to Commons. The files in this category should be ready to delete :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 22.48 (EET) :: Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 11.52 (EET) ::: Thank you very much. There are 214 maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Laurijs]] that I think is also ready to move and delete. Perhaps you could check a few of the maps to see if you agree that the information look correct? If everything looks correct would you like to move the maps to Commons? Or would you prefer that I move them? Once moved to Commons I can add them to [[:c:Category:Maps of Riga]] with my bot unless you know a better category. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 16.48 (EET) :::: I checked some of them and information looks correct. In some cases, more about bus route maps, the maps are outdated, for example, [[:Attēls:Rīga Autobuss 47.png]], because that bus route got extended, it probably can still go to Commons, but some notice might be needed. I can go trough them and check which ones are outdated. I don't really want to move them to Commons myself. About categories — public transport maps (ones with Tramvajs, Trolejbuss or Autobuss in the title) probably should go to [[:c:Category:Public transport maps of Riga]] (tram maps (Tramvajs) should go to [[:c:Category:Tram maps of Riga]] too), about street maps maybe a new subcategory could be created (like Maps of streets in Riga perhaps?), but they can go there. [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] should go in [[:c:Category:Maps of administrative units of Riga]] (where the exact same map is already uploaded [[:c:File:Ziepniekkalns karte.png]].--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 23.17 (EET) ::::: Thanks a lot! Would you like to check them before I move them to Commons? Or should I just move them now and then you can fix there if something needs to be fixed? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 20.56 (EET) :::::: I sorted the files in categories. You can see the categories in [[:Kategorija:Maps_made_by_User:Laurijs]]. Those I could not place were added to the top category "Maps of Riga" (you are welcome to put them i other categories). I moved [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] to Commons so that can be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 21.44 (EET) ::::::: Ping [[User:Papuass]] just as info as one as the users that also work on getting files to Commons. But feel free to Comment and you are also welcome to move maps to Commons. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 10.09 (EET) :::::: Went trough categories and made some minor changes. Files in [[:Category:Maps of streets in Riga]] and [[:Category:Maps of Riga]] can now definitely be moved. I'm unsure about public transport maps as a lot of them are outdated and most are unused (as someone has made new versions that are already on Commons). However, it can't hurt to move them, I'll now go trough and probably move and add indicators to maps that are outdated.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 15.39 (EET) ::::::: I have finished renaming files and giving them representative names, all files should be ready to move (some might be missing alternative routes, maybe some minor details, [[:Attēls:Rīga Autobuss 16 (outdated).png]] was a weird one to rename as it has gone tons of minor changes and alternative routes (and the map wasn't even completely correct to begin with as the route did not fit in it and is a bit cut off).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 16.31 (EET) :::::::: Thanks a lot! I have moved all the files to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 17.27 (EET) {{outdent}} Hi! The maps above should be ready to delete. But there are also maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Kikos]]. If you have some time to check those it would be great. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 25. marts, plkst. 14.07 (EET) :Hello again! You are probably busy but if you could find a few minutes it would be great if you could check if the files look good to go or there is something that should be fixed before files are moved to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) :: Hi, sorry for the delay. Scrolled trough the files and they all look fine to me.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 7. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) ::: Thanks a lot! I can see that a few are allready in [[:Kategorija:NowCommons]] but I will move the other files to Commons soon. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST) :::: All files should be moved now. Thank you. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 17.58 (EEST) ::::: Hello again. If you notice any users or categories with many good uploads you are welcome to let me know. I try to fix/prepare file pages so they have all relevant information. But I have lost track of what has been fixed so far. :-D --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. aprīlis, plkst. 15.06 (EEST) Hi! I found a few more maps. See [[:Kategorija:Maps of streets in Riga]]. I moved them to Commons. So I hope they are okay. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) : Thank you. I forgot to mention [[:Kategorija:Maps of Latvia]] too. I think that most maps are moved now. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 20.28 (EEST) == We sent you an e-mail == Hello {{PAGENAME}}, Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled "The Community Insights survey is coming!". If you have questions, email surveys@wikimedia.org. You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]]. [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.52 (EEST) <!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&oldid=20479295 --> == Iekavas (31.12.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3343925 šis labojums] lapā [[F1 pilotu rekordu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:F1 pilotu rekordu saraksts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#123;&#123;f1&#124;1989&#125;&#125; |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 31. decembris, plkst. 16.02 (EET) == Iekavas (14.02.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3368230 šis labojums] lapā [[Grega dienasgrāmata (filma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grega dienasgrāmata (filma)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; nākamā = &#91;&#91;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>filma&#125;&#124;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē&#93;&#93;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> |} Paldies! <!-- (1, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 16.02 (EET) == Spēle - kājsalde == Kādēļ izdzēsāt ierakstu par nu jau populāro spēli jauniešu vidū - kājsaldi ? Tur tika paskaidroti tās noteikumu un īsi aprakstīta spēles vēsture un izcelšanās [[Dalībnieks:Kristapains|Kristapains]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristapains|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.05 (EEST) :Neatbilst Vikipēdijas nozīmības kritērijiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.33 (EEST) == GS1 materiālu tulkojumi == Sveiks! Kāpēc tu noņēmi GS1 logo no latviskā tulkojuma? Šo attēlu es drīkstu izmantot un tas ir pieejams brīvā apritē. Kas tu vispār esi DJ EV? Vai tiešām tavas zināšanas par GS1 un svītrkodiem ir dziļākas par manējām? [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.02 (EEST) : Logo sanāca noņemt, jo neuzmanīgi paskatījos tavu labojumu, kurā bija veiktas vairākas dīvainas izmaiņas, kā atcelti daļa esošie tulkojumi kā arī ievietots <nowiki><references /></nowiki> tags teksta vidū, līdz ar to pieņēmu, ka tev kaut kāda kļūda radās un atcēlu izmaiņas, nepamanot, ka bija pievienots logo. Logo pievienoju atpakaļ. Un, lūdzu, iztiksim bez personiskiem uzbraukumiem. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.38 (EEST) == DataMatrix == Sveiks! Atvainojos par asumiņu iepriekšējā diskusijā, bet arī šoreiz nesaprotu to atkārtoto labojumu no DataMatrix uz Datu matrica. Es piekrītu, ka latviski tā ir pareizi, tomēr GS1 pasaulē neviens šī koda nosaukumu netulko nevienā citā valodā, bet lieto kā ir. :) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.40 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiks! Vai tu man varētu, lūdzu, iedot norādi, kur es varu izlasīt, ko darīt tādā gadījumā, kad man orģināltekstā ir tabula, bet automātiskais tulkojums, saka, nav iespējams? Es nevaru atrast arī kā pārslēgties uz manuālo, lai tabulu ievietotu vai nu kopējot vai uzrakstītu to no jauna. [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.43 (EEST) : Piezīme no malas: vikipēdijas autotulkojums (un vizuālais redaktors arī), IMHO, vispār ir tāds tehnisks murgs, ka viņš lietojams tikai izmisuma gadījumā :) Es tādās reizēs tulkoju visu uz savu smilšu kasti, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana kā aprakstīts te], un pie sevis smilšu kastē tad ņemos pirmkodā ar visām tabulām-infokastēm pirms publikācijas. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) == Lapas dzēšana == Labvakar! Vai var lūgt paskaidrojumu kāpēc veicāt nekorektu darbību un izdzēsāt mūziķa Patrika Pētersona jaunizveidoto vikipēdijas lapu? --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.47 (EEST) : {{Ping|PEproduction}} Darbība bija pilnīgi korekta: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]] . Mēs jau tāpat parādām īpašu iecietību pret kultūras darbiniekiem... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.58 (EEST) : Pēc manām domām, mūziķis ar vienu izdotu dziesmu bez jebkādiem citiem nozīmību veicinošiem kritērijiem nav atzīstams par nozīmīgu. Ar vienu Tvnet rakstu arī nepietiek. Lūgums apskatīt augstāk uzrādītos nozīmības kritērijus, kuri tāpat, manuprāt, ir diezgan maigi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Ērģeles == Kāpēc jūs domājat, ka ērģeles ir tikai pneimatiskas? Pnematika ir tikai viens no ērģeļu traktūras veidiem . [[Special:Contributions/90.130.107.37|90.130.107.37]] 2021. gada 9. novembris, plkst. 12.05 (EET) : Atvainojos par atcelšanu, sākumā man izmaiņas atgādināja vandalismu (galvenokārt sliktās gramatikas dēļ), tagad redzu, ka tās ir pamatotas. Paldies par ieguldījumu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 9. novembris, plkst. 20.33 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Ieraksts par 1929.gadu Latvijā. == [[28. marts]] — [[Ira Ozola]], vieglatlētikas trenere, rokdarbu meistare un skolotāja (mirusi 2018. gadā). Labdien !Jautājums. Kāpēc šis ieraksts bija dzēšams? Kādiem kritērijiem tas neatbilst. Paldies. [[Special:Contributions/212.3.193.205|212.3.193.205]] 2022. gada 23. janvāris, plkst. 19.38 (EET) : Parasti šādos sarakstos ir tenedence ievietot cilvēkus, par kuriem jau ir esošs raksts Vikipēdijā. Tas nav pilnīgi noteikts kritērijs, bet, pēc manām domām, šī persona nav pietiekami nozīmīga, lai par viņu būtu raksts Vikipēdijā, līdz ar to arī ievietošanai šajā sarakstā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 20.58 (EET) == Linkspam == Hi DJ EV, could you take a look at: * {{User|CuiFan89}} * {{User|AlvaDonna}} * {{User|RakstnieksLV}} All of them related to casino linkspam of * {{User|Rs197699}} Thanks! -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 14. jūnijs, plkst. 11.46 (EEST) == Ielu attēli uz Commons == Sveiks! Ar šo uzmanīgi - ja izskatās, ka varētu pārkāpt Panorāmas brīvību, tad pie mums vēl nevajag steigties izdzēst. Ja tas ir acīmredzami, tad pielikt veidni {{tl|FoP-Latvia}}. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 16.01 (EET) : Sveiks, jā, par šo es aizdomājos un centos dzēst tikai tos, par kuriem es biju pārliecināts, ka panorāmas brīvību nepārkāps (kuros nav saskatāmi arhitektūriski nozīmīgi objekti). Drošības pēc pāršķirstīju vēlreiz savus dzēstos attēlus un atradu vienu, ko būtu labāk atjaunot ([[:Attēls:Zeļļu iela.JPG]], palaidu garām ēku pa kreisi jo sajaucu, kurā vietā bilde uzņemta). Vēl varbūt [[:Attēls:Miķeļa iela.jpeg]], bet tur ēkai pa labi domāju ka problēmas nevajadzētu radīt, jo tā ir tikai neliela daļa no attēla un nav fokuss. Tā, ceru, ka sūdus nesavārīju. :D --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 17.33 (EET) ::Man liekas, ka nenozīmīgi ēku fragmenti. Tā jau jebkuru pilsētas bildi var atzīt par autortiesību pārkāpumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 19.14 (EET) ::Tādiem fragmentiem var ielikt <nowiki>{{de minimis}}</nowiki> veidni Commons. Man šķiet, ka abi attēli var palikt Commons. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 12.03 (EET) == [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Why do you think that [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] should redirect only to full-scale invasion and not to the whole [[Krievijas—Ukrainas karš]]? [[Dalībnieks:Skovl|Skovl]] ([[Dalībnieka diskusija:Skovl|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 20.35 (EET) == Pelopenesas diskusija == Kāpēc dzēst manu komentāru? Patiesība kož acīs vai kā? [[Special:Contributions/46.109.29.30|46.109.29.30]] 2023. gada 19. maijs, plkst. 13.50 (EEST) == Deleting files == Hi! The files in [[:Kategorija:File from foto.eks.lv]] are from the website foto.eks.lv but the terms at https://foto.eks.lv/liet_not.htm says files can't be used for commercials and can't be modified. So they are not free. How can they be nominated for deletion? It would be easier to nominate them all in one batch. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 10. jūnijs, plkst. 23.55 (EEST) : Uploader in the description said that he has permission from the author to use the images. The uploader is not active anymore, so I doubt we will be able to get any conformation about that and in any case licence used is most likely wrong. Sadly, we do not have a way to nominate batch deletions, so it feels like each file will have to be nominated for deletion seperately.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 12. jūnijs, plkst. 12.37 (EEST) :Hi, @[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]], I can't find a person named "Juris Burmistrs" on the social networks either. But there is an email juris at eks dot lv. I will send an email if he wants to approve these images in VRT. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 10.25 (EEST) :: {{re|DJ EV|Papuass}} Thank you. Lets hope he gets the email and send a formal permission. Otherwise you could chose to keep the files locally on lv.wiki if the files are not easy to replace. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 17.36 (EEST) :::No response so far. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 27. jūnijs, plkst. 10.11 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == A.Čaks == Sveiks, Paldies, ka nobloķēji IP, Pamanīju to cūcību un atgriezu lapu sākotnējā stāvoklī, pirms visiem bojājumiem [[Dalībnieks:VariatioDelecta|VariatioDelecta]] ([[Dalībnieka diskusija:VariatioDelecta|diskusija]]) 2023. gada 13. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == Kāpēc vēlaties dzēst Copa Rio lapu? == Copa Rio bija vienas no svarīgākajām sacensībām Brazīlijas futbola izpratnē vēsturē! Es paskaidrošu, kāpēc.Copa Rio tika izveidots, lai atdzīvinātu lepnumu par to, ka esat brazīlietis, jo 1950. gadā tika piedzīvota sakāve pret Urugvaju, tā sauktā "Maracanazzo"!Tāpēc CBF vēlējās izveidot Copa Rio, lai mēģinātu atjaunot lepnumu, ka esat brazīlietis!Tad FIFA ierosināja ideju CBF, izveidot Pasaules klubu kausu ar diviem Brazīlijas klubiem un 6 ārzemju klubiem, abi Brazīlijas klubi būtu Sanpaulu un Riodežaneiro čempioni 1950. gadā.Visi Brazīlijas laikraksti atzinīgi novērtēja šo ideju, nosaucot turnīru: "Čempionu turnīrs" un "Pasaules čempionāts", Eiropas prese pret to izturējās tāpat!Turnīrs tiktu organizēts saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa labāko komandu reitingu.Bija daži pārkāpumi, bet viss bija kā gaidīts. Tātad mums bija Juventus, Crzvena Zvezda, Palmeiras, Vasco da Gama, Austria Wien, Nacional, Sporting un Nice.Labākās komandas pasaulē un labākās savās valstīs, saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa reitinguViņi bija savu valstu čempioni.Nacional lūdza Urugvajas Futbola federāciju pārtraukt Urugvajas čempionātu, jo tai bija ļoti svarīgs turnīrs Brazīlijā! Tātad jūs varat redzēt turnīra lielumu.Turnīram bija divas norises vietas – Riodežaneiro un Sanpaulu, kurām bija attiecīgi pārstāvji čempionātā.Palmeiras iekļuva grupā ar Crzvena Zvezda, Joguslavas čempionu un Joguslavas izlases bāzi, Juventus, Itālijas komandas bāzi ar lielisko Džampiero Boniperti, kurš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, un Nice, Francijas komandas bāzi.Vasco iekrita grupā ar Austria Wien, Austrijas izlases bāzi, Sporting, Portugāles un nacionālās izlases bāzi, Urugvajas izlases bāzi, pasaules čempionu 1950. gadā!Turnīra pusfinālā iekļuva Palmeiras, Juventus, Austria Wien un Vasco, tad lielajā finālā pretī stāsies Palmeiras un Juventus!Palmeiras un Juventus tikās savā starpā divās spēlēs Marakanā, pirmajā spēlē alviverdes komanda uzvarēja 1x0 un otrajā ar 100 tūkstošu cilvēku lielu auditoriju, alviverde komanda nospēlēja neizšķirti 2x2 un kļuva par "pasaules" un starpkontinentālajiem čempioniem !https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/paulista-powerhouses-prodigious-pasts [https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html] https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/uae2021/news/superheroes-in-green Palmeirasu sagaidīja vairāk nekā 1 miljons cilvēku Sanpaulu, un gandrīz visi laikraksti Brazīlijā un vairāki Eiropā uzskatīja komandu par pasaules čempioni! Tāpēc noteikti novērtējiet šo konkursu vairāk, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi un lapa nav pelnījusi tikt dzēsta! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 17.58 (EET) : Tas ir briesmīgs mašīntulkojums! (English: That is a terrible machine translation!) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.18 (EET) ::Lūdzu, neizdzēsiet šo lapu, tā ir ļoti vērtīga lapa futbolam kopumā! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.54 (EET) :Visam jūsu uzrakstītajam nav nekāda sakara ar lapas gaidāmās dzēšanas iemeslu: tā nav uzrakstīta pieņemamā latviešu valodā. Jūs laikam uzskatāt, ka mašīntulkojums ir pieņemams. Tā tas nav. Un tāpēc jūsu neveiksmīgais tulkojums ir Copa Rio diskreditējošs. :Everything you wrote here has nothing to do with the reason for the upcoming deletion of the page: the article is not written in an acceptable Latvian language. You probably think machine translation is acceptable. It is not so. And so your failed translation is discrediting Copa Rio. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.20 (EET) ::Sveiki, esmu atpakaļ, lai pastāstītu, ka es centos visu iespējamo, lai uzlabotu lapu, bet man ir nepieciešams kāds, kas labi pārvalda latviešu valodu, lai to rediģētu, jo tas ir labs raksts, un daudzi cilvēki jau redz šo rakstu, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai to uzlabotu! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.53 (EET) :::Tieši tādēļ lapai ir dots tik neparasti ilgs laiks, lai to varētu uzlabot kāds latviski protošs, kuram šī tēma interesē. Ja tāds cilvēks atradīsies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 00.23 (EET) ::::Entendo, por isso estou esperando uma pessoa boa no letão para corrigir as falhas ortográficas do artigo. Obrigado pela compreensão! Estou a disposição para qualquer pergunta. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.43 (EET) ::::Labi, tad gaidu, kad kāds labi prot latviešu valodu, kas izlabos pareizrakstības kļūdas, lai raksts būtu labāk saprotams! Paldies par jūsu uzmanību! Esmu pieejams, ja jums ir kādi jautājumi. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.46 (EET) == Kāpēc atgriezi atpakaļ soļanku? == ''Pārvietots uz [[Diskusija:Soļanka]]''. == Elektronikas un datorzinātņu institūts == Paldies, ka uzraugi. Lūgums skaidrot, vai netiks atkal dzēsts direktora Dr. M. Greitāna teksts, pat, ja pārrakstam nedaudz savādākiem vārdiem? Akadēmijas vēstnesis bija vienīgā vietne, kur patreiz šī informācija ir fiksēta šādā apjomā. A.c. Elektronikas un datorzinātņu institūta PR [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.26 (EET) :Ja tas joprojām būs direktora Dr. M. Greitāna teksts, tad tiks dzēsts. Šeit nevar būt sveši teksti. Ja būs pārtaisīts atbilstoši Latvijas autortiesību likumiem, tad arī skatīsimies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.45 (EET) ::Bet es pārstāvu Dr. Greitānu (vēlreiz, esmu Elektronikas un datorzinātņu PR)! Tas ir viņa teksts, Dr. Greitāns ir Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, es esmu tehniskā izpildītāja. ::Tad sanāk, ka institūta pārstāvji nedrīkst papildināt informāciju ar savu sagatavoto informāciju? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.06 (EET) :::Ar savu '''informāciju''' - drīkst. Bet ne ar '''tekstu''', kurš ir publicēts citur un aizsargāts ar autortiesībām (tur lapā skaidri uzrakstīts - "© 2024 Elektronikas un datorzinātņu institūts. Visas tiesības aizsargātas."). Bet teksts Vikipēdijā netiek šādi aizsargāts un attiecīgi, šā teksta pārpublicēšana Vikipēdijā ir likumpārkāpums. Un nosaukties par institūta pārstāvi, starp citu, Internetā var jebkurš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.29 (EET) ::::Ok, bet, ja ieliekam savā mājas lapā un liekam atsauci uz savu lapu? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.00 (EET) :::::Dot atsauces uz jūsu lapu var (un vajag), bet tekstam šeit jābūt pietiekami oriģinālam, lai likums nevarētu piekasīties (t.i. pārstāstītam saviem vārdiem, turklāt jau pēc pašas Vikipēdijas prasības - daudzmaz enciklopēdiskā stilā). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.41 (EET) :::::Starp citu, jums ir acīmredzams interešu konflikts, bet tas ir nepārbaudāmi - kā jau minēju, nosaukties par institūta pārstāvi Internetā var jebkurš:) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.45 (EET) ::::::Es īsti nezinu kā man var veidoties interešu konflikts, ja esmu oficiāla uzņēmuma pārstāve. M.Greitāns lūdz jūsu e-pastu, lai, ja nepieciešams sazinātos... :), bet es nedomāju, ka līdz tādam absurdam jāaiziet, bet, ja lielas šaubas, varat man atrakstīt uz epastu wiki@[[Dalībnieks:Edi.lv|Edi.lv]] ::::::Par tekstveides attainojumu vienosimies ar direktoru, jo tas ir viņa oriģinālteksts. [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.51 (EET) :::::::Interešu konflikts ir rakstīt Vikipēdijā par sevi, saviem radiem vai savu uzņēmumu/iestādi. Mēs parasti izturamies pret tādām lietām ar izpratni (atšķirībā no, piemēram, angļu versijas, kur jūs nobanotu par niku vien, kuram nav jābūt saistītam ar iestādi), bet jāatceras, ka tas rada lielas problēmas ar rakstu neitralitāti un pārbaudamību. :::::::Personiska slepena sazināšanās šeit nav vēlama, šeit jautājumus risina publiski - bet mans kontakts atrodams manā profila lapā kreisajā pusē. Un baidos, ka jūs nesaprotat: pārrakstīt saviem vārdiem direktora tekstu un ievietot Internetā, ieskaitot Vikipēdiju, drīkst jebkurš bez jebkādas saskaņošanas ar viņu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 15.32 (EET) == Lilastes galapunkts == Vai tiešām elektrovilcieniem vairs nav galapunkta "Lilaste"? Man tāds vēl uzrādās. '''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:purple;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 15. decembris, plkst. 13.59 (EET) :Jaunajā sarakstā no šodienas nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. decembris, plkst. 14.01 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.41 (EEST) == Atbloķēšana == Sveiki , kāpēc JānisOzolsUA ir bloķēts ,@[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] [[Special:Contributions/&#126;2026-44541-35|&#126;2026-44541-35]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-44541-35|talk]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.59 (EEST) :Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Dombrava&diff=prev&oldid=4505325 vandālismu un melošanu]. Šeit šādi lietotāji nav vajadzīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.50 (EEST) nh7q4og8oe1hm97fvcdvt5xg4t9bh64 0 188748 4506612 4469205 2026-08-13T22:32:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506612 wikitext text/x-wiki '''Interneta portāls''' ir [[Vispasaules tīmeklis|Vispasaules tīmekļa]] [[tīmekļa vietne|vietne]] vai ar vienu [[domēna vārds|domēna vārdu]] apvienots vietņu kopums, kas piedāvā dažādus interaktīvos interneta pakalpojumus. Vārds "portāls" ir cēlies no [[arhitektūra]]s termina un nozīmē "galvenā ieeja". Interneta portālā iekļauti [[internets|interneta]] pakalpojumi (piemēram, [[elektroniskais pasts]], ziņas, laika prognoze u.tml), norādes uz citām tīmekļa vietnēm un citas sastāvdaļas, kas vajadzīgas ļoti liela apmeklētāju skaita piesaistīšanai. Portāla galvenais nolūks ir radīt kritisku pakalpojumu daudzumu, kas ilgstoši bez papildu [[reklāma]]s spētu piesaistīt lielu lietotāju daudzumu. [[Attēls:Information Technology Infrastructure Layers 2014.pdf|alt=|thumb|Interneta piramīda, kurā parādīti slāņi kā darbojas internets un interneta portāls.]] Kvalitatīvi izveidotam interneta portālam jābūt: * oriģinālam un ar līdzsvarotu tīmekļa dizainu; * ar pietiekamu [[informācija]]s apjomu, kas vienlaikus nepārslogo lapas; * ērti lietojamam, ļaujot lietotājiem viegli sazināties ar portāla īpašniekiem un/vai uzturētājiem; * ar iespēju ne tikai pievienot lietotāja informāciju, bet arī unikālus identifikatorus, piemēram, uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas datus, padara katru portāla dalībnieku unikālu. Turklāt unikālie atribūti, kas atbalsta tīmekļa lapas, dokumentus un multividi, sniedz pievienoto vērtību arī sabiedrībai kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.perficient.com/2016/09/22/5-user-characteristics-of-effective-portal-technologies/|title=5 User Characteristics of Effective Portal Technologies|last=September 22nd|first=on|last2=Read|first2=2016 {{!}} ~ 3 Minute|website=Perficient Blogs|access-date=2019-12-01|date=2016-09-22}}</ref> == Interneta portāla faktori == Interneta portāliem piemīt dažādas faktoru izpausmes, bet pētnieki ir noskaidrojuši, ka noteiktam interneta portālam ir jāpiemīt četriem faktoru modeļiem informācijas, izskata, lietojamības un privātuma un drošības atbilstībai. Tomēr tikai pirmie divi faktori ir būtiski saistīti ar klientu apmierinātību. Savienojums, saturs, komercija un kopiena ir portāla pamatfunkcijas. Interneta portālam ir vairāki atšķirību faktori, piemēram, tā misija, satura dziļums un mērķauditorija. Portāla uzdevums var būt uz darījumiem balstīts (paredzēts peļņas gūšanai) vai uz informāciju balstīts (paredzēts informācijas izplatīšanai). Tās saturs var būt sadalīts horizontāli vai vertikāli: horizontāls portāls vai ''“hortal,”'' piedāvā plašu satura un pakalpojumu klāstu lielam lietotāju lokam, turpretim vertikālam portālam jeb ''“vortal”'' ir saturs, kura mērķauditorija ir noteikta lietotāju grupa. Turklāt tā var būt paredzēta publiskai vai privātai lietošanai; plaša sabiedrība var piekļūt publiskam portālam, bet piekļuve privātam portālam ir ierobežota tikai dalībniekiem. Pakalpojumu kvalitātes dimensiju piemērošana klientu apmierinātībai ar ''Web'' vietām pievērš uzmanību tādiem tiešsaistes pakalpojuma faktoriem kā atsaucība, lietošanas ērtums, kontroles uzlabošana, darījumu skaita samazināšana, pakalpojuma uzticamība, kompetence, pieejamība un drošība.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Liu|first=Chung-Tzer|last2=Du|first2=Timon C.|last3=Tsai|first3=Hsiao-Hao|date=2009-01-01|title=A study of the service quality of general portals|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378720608001353|journal=Information & Management|volume=46|issue=1|pages=52–56|doi=10.1016/j.im.2008.11.003|issn=0378-7206}}</ref> == Veiksmīga interneta portāla īpašības == Lai interneta portāls būtu veiksmīgs tam jāpiemīt: * jāpiesaista liels datplūsmas apjoms un jābauda augsts klientu apmierinātības līmenis; * interesējošs saturs un atbilstošs mājaslapas dizains; * atbilstoša un nelieli izklāstīta informācija(zināms tas ka daudziem cilvēkiem mūsdienās nepatīk lasīt garus un smagus tekstus vai ziņas), atkarībā no interneta portāla mērķauditorijas, ja tas ir saistīts ar žurnālistikas žanru, tad tomēr tur būs izklāstīti lieli informācijas avoti; * pieejamība un drošība, tas mūsdienās cilvēkus interesē visvairāk, lai pieejamais portāls būtu pieejams visu laiku, kā arī portāls neveidotu dažādus vīrusus noteiktai portāla mērķauditorijai. *komentāru sadaļas izveide; *krāsu un stila izvēle portālam; *reklāmu speciāla vietu izvēle kur tās parādīsies cilvēkam ieejot portālā; *pēc iespējas izveidots vieglāks noformējums un sadaļu izvēle, lai pēc iespējas ātrāk cilvēks varētu izvēlēties, kur atrast sev interesējošo sadaļu interneta portālā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arulmjoseph.com/12-must-features-best-online-news-portal-design/|title=12 Must-have Features Of A Best Online News Portal Design|website=Freelance web designer|access-date=2019-12-01|date=2017-11-09|language=en-US}}</ref> == Vēsture == Portālu intensīvo attīstību sekmē programmatūras produkti (portālu risinājumi), kas palīdz apvienot vienā kopējā telpā informāciju no dažādiem avotiem. Šie risinājumi ir saistīti ar: * vienotas ieejas tehnoloģijas esamību ''([[vienota ieejas tehnoloģija|Single Sign On]])'', kad lietotājs var pāriet no vienas sadaļas uz citu, neveicot atkārtotu autorizāciju; * [[dati|datu]] pārraides organizēšanu starp dažādiem pielikumiem, kas iesaistīti, lietotājam izmantojot portālu; *Tīmekļa portāli, sākot no tīmekļa meklētājprogrammām 1990. gadu sākumā un 1990. gadu vidū attīstoties caur ''Web'' tehnoloģijām, kļuva par nobriedušu modeli 1990. gadu beigās. Šis artikuls salīdzina arī ''Web'' portālus un televizorus ar citiem populāriem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, radio un televizoriem, to auditorijas bāzes un satura plašumam. Tagad līdz ar datu vidējo pieaugumu tīmeklī ir pienācis laiks bibliotekāriem un datorinženieriem sadarboties, lai uzlabotu gan meklēšanas mehānismus, gan datu struktūras efektīvākam un efektīvākam informācijas serverim. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhou|first=Joe|date=Sep 2003|title=A history of Web portals and their development in libraries|url=http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf|journal=Information Technology and Libraries;|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2019|11|28||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191128163422/http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf}}</ref> == Interneta portālu veidi == === Horizontālais portāls (''General portal'') === Horizontālais portāls vai vispārēja rakstura portāls ir portāls, kas ietver daudzveidīgas tematikas un kas piedāvā virkni pēc iespējas dažādāku pakalpojumu, kuri orientēti uz maksimāli plašu auditoriju. Šādi portāli parasti apvieno sevī dažādas funkcijas, piedāvājot daudzveidīgu saturu un pakalpojumus: aktualitātes, finanšu ziņas, laika ziņas, interaktīvas izklaides un spēļu pakalpojumus u.t.t. Horizontāls vai funkcionāls portāls: piedāvā dažādus pakalpojumus, piemēram, meklētājprogrammas, direktorijus, jaunumus, personāla atlasi, personiskās informācijas pārvaldību, iepirkšanos (piemēram, ''[[Yahoo!]]''). === Vertikālais portāls (''Vertical portal'') === Vertikālais portāls ir portāls ar šauru tematisku ievirzi, kas nodrošina dažādus pakalpojumus tīkla lietotājiem ar noteiktām interesēm un kas ir orientēts uz pilnu šaurākas tematikas vai cilvēka darbības sfēras aptveršanu. Vertikāls portāls: nodrošina noteiktu tirgu, piemēram, būvniecību, ar ziņām un citiem pakalpojumiem. === Jauktais portāls (''Blended portal'') === Lai veicinātu izaugsmi, daudzi interneta veikali savas vietnes sāka papildināt ar detalizētu informāciju par precēm un tematiskiem rakstiem, apvienojot [[elektroniskā tirdzniecība|elektronisko tirdzniecību]] ar klasisko [[uzziņa|uzziņu]] pakalpojuma funkciju. === Korporatīvais portāls (''Corporate portal'') === Korporatīvais portāls nodrošina kompānijas darbiniekam un viņu pastāvīgiem partneriem stingri personificētu pieeju kompānijas automatizētas pārvaldes [[sistēma]]i (lēmumu pieņemšanas informācijas sistēma, ekspertu sistēma, kopdarbības sistēma, biznesa procesu vadības sistēma u. tml.) Korporatīva portāla būtība ir atkarīga no tā, kādus mērķus portāla izveidošanā nosaka kompānija. Par korporatīva portāla kopējo pazīmi var būt tikai stingri personificēta pieeja [[informācija]]i un portāla pakalpojumiem. '''Pieejas portāls''': saistīts ar ISP '''Mediju portāls''': Galvenā uzmanība patērētāju vai uzņēmumu ziņām '''Ģeogrāfiskais portāls''': Var būt horizontāls vai vertikāls '''Tirgus vietas portāls''': var būt horizontāls, vertikāls vai ģeogrāfisks '''Meklēšanas portāls''': Galvenais uzsvars ir uz meklēšanu (Google, Ask.. u.c.) '''Multivides veida portāls''': var būt balss vai video un ir apskatāms, kā arī straumējams ar multividi vai lejupielādējot failus (Youtube, Vevo., utt.) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://specialties.bayt.com/en/specialties/q/166665/what-are-the-types-of-portals/|title=What are the types of portals? - Bayt.com Specialties|website=Bayt.com|access-date=2019-12-01|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Fakti == Visā pasaulē internets turpina organizēt lietu plūsmu un dalīšanos informācijā. Tā kā tā arvien vairāk ietekmē gan individuālos patērētājus, gan [[tautsaimniecība|tautsaimniecību]], tā ir kļuvusi par svarīgu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Saskaņā ar 2017. gada aplēsēm visā pasaulē bija 3,9 miljardi interneta lietotāju. Tas veido vairāk nekā pusi no pasaules iedzīvotājiem, jo Ķīnā ir lielākais tiešsaistes iedzīvotāju skaits 829 miljonu lietotāju, tai seko Indija 560 miljonu apmērā un ASV 293 miljonu apmērā. Neskatoties uz to, ka 1 miljards interneta lietotāju ir no Austrumāzijas, angļu valoda ir vispopulārākā valoda tiešsaistē, kas veido 25,2 procentus no visiem pasaules interneta lietotājiem. Otrajā vietā ierindojās ķīniešu valoda ar 19,3%, kam seko spāņu valoda ar 7,9%. 2018. gadā vidējais dienā internetā pavadītais laiks uz vienu iedzīvotāju sasniedza 161 minūti, un eksperti 2021. gadā prognozēja, ka katru dienu interneta lietošana būs 192 minūtes. 2019. gadā interneta lietotāji visā pasaulē savās mobilajās ierīcēs vidēji pavadīja 122 minūtes dienā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot globālo interneta patēriņu, izmantojot portatīvo datoru, kas sasniedza 39 minūtes dienā. Dažas no populārākajām mobilā interneta aktivitātēm ir filmu vai video skatīšanās, e-pasta, sociālo tīklu veidošana, ziņu lasīšana un iepirkšanās. WhatsApp ir vispopulārākā mobilā ziņojumapmaiņas lietotne pasaulē ar 1,6 miljardiem mēneša aktīvo lietotāju, kam cieši seko Facebook Messenger 1,3 miljardu mēnesī aktīvajiem lietotājiem. Tika konstatēts, ka Facebook ir vadošais sociālais tīkls ar 2,4 miljardiem mēneša aktīvo lietotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/topics/1145/internet-usage-worldwide/|title=Topic: Internet usage worldwide|last=cycles|first=This text provides general information Statista assumes no liability for the information given being complete or correct Due to varying update|last2=Text|first2=Statistics Can Display More up-to-Date Data Than Referenced in the|website=www.statista.com|access-date=2019-12-01|language=en}}</ref> == Ārējās saites == * [http://www.wisegeek.com/what-is-a-web-portal.htm Par interneta portālu] {{en ikona}} * [http://www.webopedia.com/TERM/P/portal.html Kas ir interneta portāls?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111222020616/http://www.webopedia.com/TERM/P/portal.html |date={{dat|2011|12|22||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.solus.ru/articles_30.html Kas ir interneta portāls?] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}}https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378720608001353 http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191128163422/http://aaa.volospin.com/BT606B/zhou-history-of-web-portals.pdf |date={{dat|2019|11|28||bez}} }} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Internets]] exlumplkk5c23xk750t6ypdh2x2mqvf 0 191714 4506719 4401497 2026-08-14T08:55:02Z ~2026-44490-54 149072 Valdes locekļa pilnvaru maiņa 4506719 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada februāris}} {{Organizācijas infokaste | name = Latvijas Kamanu suņu sporta federācija | image = | size = 180px | motto = | type = Sporta federācija | formation = {{dat|2008|3|3}} | headquarters = [[Ogre]], [[Latvija]] | membership = [[Starptautiskā Kamanu suņu sporta federācija]] | leader_title = Valdes priekšsēdētājs | leader_name = [[Inese Vectirāne]] | language = [[latviešu valoda]] | website = {{URL|http://www.sleddog.lv}}| }} '''Latvijas Kamanu suņu sporta federācija''' ('''LKSSF''') ir bezpeļņas par kamanu suņu [[sports|sportu]] atbildīgā organizācija [[Latvija|Latvijā]]. LKSSF ir atklāta biedru organizācija, kas sastāv no biedrībām (klubiem). LKSSF galvenā pārvaldes institūcija ir kopsapulce. == Vēsture == LKSSF tika dibināta {{dat|2008|3|3||bez}} [[Rīga|Rīgā]]. {{dat|2008||||bez}} organizācija tika uzņemta Starptautiskajā Kamanu suņu sporta federācijā (IFSS) kā pagaidu biedrs. 2010. gadā LKSSF tika atzīta kā vadošā sporta organizācija Latvijā par kamanu suņu sporta veidiem no Latvijas Sporta Federāciju padomes puses, kā arī tika uzņemta IFSS kā pilntiesīgs biedrs. LKSSF sākotnēji dibināja individuālās personas, bet ar laiku, lai izpildītu vietējās likumdošanas prasības, LKSSF pārgāja uz klubu sistēmu. LKSSF mērķis ir veicināt un attīstīt kamanu suņu sporta darbību Latvijā. === LKSSF valdes vēsture === * [[Ģirts Eldmanis]] (2008 - 2016; 2017 - 2023) * Ilze Dombrovska (2008 - 2011; 2014 - 2017) * Dita Ozola (2008 - 2009) * Raitis Šmits (2009 - 2012) * Olafs Klūdziņš (2011 - 2015; 2016 - 2023) * Didzis Karlovskis (2012 - 2014) * Artūrs Jakabsons (2015 - 2016) * Raimonds Kleinbergs (2015 - 2016; 2017 - 2023) * Kaspars Krievs (2015 - 2016) * Elīna Klindžāne (2016 - 2017) * Inga Ļeonova (2023) * Jūlija Osipova (2023) * Mikus Zelmenis (2023) * Liene Alde (2023 - 2024) * Anete Pumpure (2023 - 2024) * Evija Ziediņa (2023 - pašlaik) * Inese Vectirāne (2024 - pašlaik) * Alens Zvilna (2024 - 2026) '''LKSSF valdes priekšsēdētāji''' Ģirts Eldmanis: 03.03.2008.-11.11.2016. Elīna Klindžāne: 12.11.2016. - 15.03.2017. Olafs Klūdziņš: 15.03.2017. - 05.04.2023. Mikus Zelmenis: 05.04.2023. - 06.07.2023. Liene Alde: 07.07.2023. - 26.03.2024. Inese Vectirāne: 27.03.2024 - pašlaik == Sacensību vēsture Latvijā == === Bezsniega apstākļos (Drailends)<ref>[http://sleddog.lv/rezultati.html Latvijā aizvadīto sacensību oficiālie rezultāti]{{Novecojusi saite}}</ref>=== ==== 2008. gads ==== Pirmās sacensības Latvijā notika {{dat|2008|9|20||bez}} Baložos. Pārstāvētas tika sekojošas disciplīnas: kanikorss, baikdžorings, 2 suņu skūteru klase un 4 suņu velokamanas. Sacensības apmeklēja arī Lietuvas un Igaunijas sportisti. Kopumā startēja 30 dalībnieki. ==== 2009. gads ==== {{dat|2009|5|02||bez}} un {{dat|2009|5|03||bez}} Garkalnes pievārtē Latvijā tika aizvadīts pirmās Baltijas kausa sezonas otrais posms. Kopumā startēja 48 dalībnieki. {{dat|2009|10|03||bez}} un {{dat|2009|10|04||bez}} Baldones pusē "Mežkalnos" tiek aizvadīts pirmais Latvijas atklātais čempionāts un Baltijas kausa pirmās sezonas ceturtais posms. Kopumā startēja 68 dalībnieki. ==== 2010. gads ==== {{dat|2010|10|16||bez}} un {{dat|2010|10|17||bez}} Garkalnes pievārtē tiek aizvadīts otrais Latvijas atklātais čempionāts un Baltijas kausa otrās sezonas ceturtais posms. Kopumā startēja 73 dalībnieki. ==== 2011. gads ==== {{dat|2011|10|22||bez}} un {{dat|2011|10|23||bez}} Baldones pusē "Riekstukalnā" tiek aizvadīts trešais Latvijas atklātais čempionāts un Baltijas kausa trešās sezonas fināla posms. Kopumā startēja 110 dalībnieki pārstāvot septiņas valstis. ==== 2012. gads ==== {{dat|2012|04|21||bez}} un {{dat|2012|04|22||bez}} Baldones pusē "Riekstukalnā" tiek aizvadīts ceturtais Latvijas atklātais čempionāts un Baltijas kausa ceturtās sezonas pirmais posms. Kopumā startēja 121 dalībnieks pārstāvot sešas valstis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.sleddog.lv LKSSF mājaslapa] * [http://www.suni.lv/viewforum.php?f=28 LKSSF forums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131209063857/http://www.suni.lv/viewforum.php?f=28 |date={{dat|2013|12|09||bez}} }} * [https://www.facebook.com/sleddoglv LKSSF Facebook] * [http://www.draugiem.lv/lkssf LKSSF profils sociālajā tīklā draugiem.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131209042621/http://www.draugiem.lv/lkssf/ |date={{dat|2013|12|09||bez}} }} * [http://www.balticcup.net Baltijas Kauss mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120315220838/http://www.balticcup.net/ |date={{dat|2012|03|15||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20180323162832/http://sleddogsports.net/ Starptautiskās Kamanu suņu sporta federācijas mājaslapa] [[Kategorija:Sports Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] o24ofsyb0dchr5vgg3n29shxvn11itw 0 200444 4506369 4494494 2026-08-13T12:09:13Z Ivario 51458 4506369 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mezparka-estrade.jpg|thumb|Mežaparka Lielā estrāde "Sudraba birzs" pēc pārbūves, 2022. gads]] [[Attēls:Dziesmu svētki 2008. Rīga; Latvian Song festival 2008.jpg|thumb|[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku]] koncerts 2008. gadā]] [[Attēls:Межапарк Большая эстрада.jpg|thumb|Mežaparka Lielā estrāde 1955. gadā]] '''Mežaparka Lielā estrāde''' (arī '''Dziesmu svētku estrāde''') ir kultūrvēsturiska būve [[Rīga]]s [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. Kopš [[1955]]. gada tā ir pastāvīga [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latvijas dziesmu svētku]] pasākumu norises vieta. 2022. gadā atklāja rekonstruēto Mežaparka estrādi "Sidraba birzs". == Vēsture == Estrādes atrašanās vieta izvēlēta praktisku iemeslu dēļ, jo Mežaparka Lielās estrādes izvietojums pilsētbūvniecības kontekstā ir uzskatāms par veiksmīgu un ērtu.<ref>[http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/dziesmu_svetku_estrade/?doc=1167 Mežaparks | Par parku | Dziesmu svētku estrāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131011223536/http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/dziesmu_svetku_estrade/?doc=1167 |date={{dat|2013|10|11||bez}} }}, rigasmezi.lv</ref> Mežaparka Lielā estrāde uzbūvēta pēc arhitekta [[Vladimirs Šņitņikovs|V. Šņitņikova]] plāna 1955. gadā (pēc citas informācijas ekspluatācijā estrāde tika nodota 1954. gadā)<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 2. sērija (1954—1955)</ref> un kā lielu pasākumu un koncertu norises vieta 10 tūkstošiem dziedātāju un 30 tūkstošiem klausītāju. Laika gaitā notikušas vairākas pārbūves un papildinājumi. === Rekonstrukcija === 2007. gadā notika Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkurss, par kura uzvarētāju kļuva arhitektu [[Juris Poga|Jura Pogas]] un [[Austris Mailītis|Austra Mailīša]] kopprojekts “Sidraba birzs”.<ref>[http://abc.lv/?article=nosledzies_mezaparka_konkurss Noslēdzies starptautiskais Mežaparka Lielās estrādes metu konkurss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045940/http://abc.lv/?article=nosledzies_mezaparka_konkurss |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, abc.lv</ref> Atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes arhitektoniskās koncepcijas idejas pamats ir latviešu tautasdziesmas, kas stāsta par dabas un cilvēka mijiedarbību. Koncepcijas pamatā ir vairāku simbolu kopums: KALNS, KOKS, BIRZS, LAPAS, LAPOTNE, kas veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, asociatīvi attēlojot latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību. ”Caur sidraba birzi gāju – ne zariņa nenolauzu…”. Estrādes rekonstrukcija notika divās kārtās.<ref name="rd">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.riga.lv/lv/rigas-dome/mezaparka-liela-estrade-tiks-pilniba-rekonstrueta/|title=Mežaparka Lielā estrāde tiks pilnībā rekonstruēta|publisher=Rīgas Dome|accessdate={{dat|2016|3|19||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gadā īstenoja projekta pirmo kārtu ar skatītāju zonas pārbūvi, paplašinot to līdz vismaz {{sk|30 000}} sēdvietām, ko iespējams transformēt par aptuveni {{sk|60 000}} stāvvietām, kā arī izbūvējot apakšzemes daļu ar labierīcībām, ēdināšanas un tirdzniecības vietām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}</ref> Rekonstrukcijas otro kārtu sākotnēji bija plānots realizēt līdz 2023. gadam un arī to sadalīt divos posmos — pirmo posmu bija plānots pabeigt līdz [[XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]em, kam bija jānorisinās estrādē {{dat|2020|6|18|L|bez}}, bet [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sakarā tika mainīts to formāts. {{dat|2019|1|16||bez}} Lielās estrādes pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, {{dat|2021|6|21||bez}} pabeidza estrādes rekonstrukcijas darbus.<ref>{{ziņu atsauce |title=FOTO: Pabeigta Mežaparka estrādes rekonstrukcija |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/foto-pabeigta-mezaparka-estrades-rekonstrukcija.a410022/ |accessdate={{dat|2021|9|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|6|26||bez}}}}</ref> Šie pārbūves darbi saņēma 2021. gada [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Latvijas Arhitektūras gada balvu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas Arhitektūras gada balvu saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-gada-balvusanem-dziesmu-svetku-estrades-parbuve-mezaparka.a418783/ |accessdate={{dat|2021|9|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|8|27||bez}}}}</ref> Otro posmu pabeidza 2022. gadā, pielāgojot to nākamajiem [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkiem]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/mezaparka-lielas-estrades-nakama-atjaunosanas-karta-izmaksas-49-miljoni-eiro.a280242/|title=Mežaparka Lielās estrādes nākamā atjaunošanas kārta izmaksās 49 miljoni eiro|date={{dat|2018|5|30||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}</ref> Pēc vērienīgās rekonstrukcijas Mežaparka estrādes teritorija paplašinājās no aptuveni 92 000 kvadrātmetriem līdz vairāk nekā 146 400 kvadrātmetriem. Skatītāju lauka platība ir 22 tūkstoši kvadrātmetru, bet Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukumā izbūvēja pārvietojamās sēdvietas 30 557 skatītājiem, savukārt stāvvietās iespējams uzņemt līdz pat 50 000 skatītāju. Koru tribīnēs iespējams uzstāties līdz 16 000 dziedātāju. Mežaparka Lielo estrādi kopš 2021. gada vasaras apsaimnieko “Ziemeļrīgas kultūras apvienība”, kuras sastāvā ietilpst arī [[VEF Kultūras pils]] un kultūras pils “Ziemeļblāzma”, veidojot Rīgas ziemeļu daļas kultūras dzīvi. Mežaparka estrādes ēkā ir plašas iekštelpas piecos stāvos: akustiska koncertzāle ar 500 skatītāju vietām un plašu aizskatuves zonu ar modernām grimētavām; izstāžu zāle; 3 semināru/konferenču telpas 50 – 240 apmeklētājiem; paviljons semināriem un saviesīgiem pasākumiem. Mežaparka Lielās estrādes paviljonu atklāja 2022. gada 5. maijā. Šeit izvietoti visu iepriekš būvēto Dziesmu svētku estrāžu maketi, sākot ar pašu pirmo – 1873. gada estrādi. Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas laikā skatītāju ērtībām izbūvēja [[pergola|pergolu]] (no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]] tulkojot – ēnaina lapene). Tā ir unikāla dzelzsbetona konstrukcija ar dekoratīvu koka pārsegumu, kas atrodas zem lielā skatītāju lauka. Šeit ir plašas labierīcības svētku apmeklētājiem, kā arī tirdzniecības un ēdināšanas zona 2 stāvos. == Lielākie pasākumi == 1989. gada jūnijā estrādē uzstājās [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] grupa "[[Čikāgas piecīši]]", sapulcinot no 50 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:248035%7Carticle:DIVL229%7Cquery:Me%C5%BEapark%C4%81%20%C4%8Cik%C4%81gas|website=periodika.lv|title="Brīvā Latvija", 28.08.1989. Neparasti "palīgi" Čikāgas piecīšiem|access-date=2023-05-04}}</ref> līdz 100 000 klausītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1989-gada-20-junija|title=1989. gada 20. jūnijā. “Čikāgas piecīši” satricina Latvijas PSR|website=LA.LV|access-date=2023-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/204956-ar-dziesmam-muziba-pavadits-cikagas-piecisu-dibinatajs-alberts-legzdins.htm|title=Ar dziesmām mūžībā pavadīts "Čikāgas piecīšu" dibinātājs Alberts Legzdiņš|website=nra.lv|access-date=2023-05-04|language=lv}}</ref> {{dat|2008|8|9||bez}} estrādē norisinājās [[Prāta Vētra]]s koncerttūres [[Tur kaut kam ir jābūt]] noslēguma koncerts, kuru klātienē apmeklēja ap 45 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2302-prata_vetras_koncerts_mezaparka_pulce_45_000_klausitaju|title="Prāta vētras" koncerts Mežaparkā pulcē 45 000 klausītāju|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}|archive-date={{dat|2010|12|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101216090241/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2302-prata_vetras_koncerts_mezaparka_pulce_45_000_klausitaju}}</ref> Plaši apmeklēti Prāta Vētras [[Koncerts|koncerti]] Mežaparkā notika arī 2005. un 2012. gadā. {{dat|2012|8|23||bez}} Mežaparka lielajā estrādē uzstājās popzvaigzne ''[[Lady Gaga]]'' ar ''The Born This Way Ball'' koncertu. Koncertu apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku. Kopā ar ''Lady Gaga'' estrādē uzstājās ''[[The Darkness]]'' un ''[[Lady Starlight]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/lady-gaga-koncertu-mezaparka-apmeklejusi-20-tukstosi-fanu-13964290|title=Lady Gaga koncertu Mežaparkā apmeklējuši 20 tūkstoši fanu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|24||bez}}}}</ref> 2018. gada 18. augustā estrādē notika grupas [[Prāta Vētra]] albuma "[[Par to zēnu, kas sit skārda bungas]]" koncerts, kas klātienē pulcēja ap 60 000 klausītāju. Tas bija grupas rekords<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/auto/pirms-prata-vetras-koncerta-virziena-uz-mezaparku-izveidojusies-sastregumi/|title=Pirms “Prāta vētras” koncerta virzienā uz Mežaparku izveidojušies sastrēgumi|website=tv3.lv|access-date=2023-05-04|language=lv|archive-date=2023-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230504225153/https://zinas.tv3.lv/auto/pirms-prata-vetras-koncerta-virziena-uz-mezaparku-izveidojusies-sastregumi/}}</ref> un tuvu tālaika lielākajam iespējamam skatītāju daudzumam estrādē. 2022. gadā estrādē uzstājās grupa ''[[Imagine Dragons]]'', kurā pulcējās ap 50 000 klausītāju. Tajā pašā gadā notika grupas “[[Prāta Vētra]]” koncerts “Gads bez kalendāra”. 2023. gada 18. maijā estrādē notika mūzikas konkursa [[Eirovīzija]] uzvarētāju — itāļu rokgrupas ''[[Måneskin]]'' koncerts. 2025. gada 3. augustā estrādē uzstājās britu dziedātājs [[Robijs Viljamss|Robijs Viljams]], uz kura koncertu ieradās ap 60 tūkstošiem skatītāju. 23. augustā notika grupas “[[Prāta Vētra]]” "Pirmās dienas tūres" noslēguma koncerts, kas pulcēja ap 50 tūkstošiem skatītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/ Rīgas meži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120821232728/http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/ |date={{dat|2012|08|21||bez}} }} mājaslapa * [https://web.archive.org/web/20111218204140/http://www.rdpad.lv/open_air_stage/ Dziesmu svētku estrādes pārbūves projekts Mežaparkā], rdpad.lv * [https://web.archive.org/web/20160305042721/http://www.a4d.lv/lv/projekti/mezaparka_liela_estrade__arhitekta_jpogas_birojs/ Mežaparka Lielā estrāde — Arhitekta J.Pogas birojs], a4d.lv {{coord|57|00|55|N|24|09|05|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Latviešu Dziesmu un Deju svētki]] 58i7cafdkwiutxcu1bf3qczkh9xmbd6 4506378 4506369 2026-08-13T12:38:22Z Ivario 51458 4506378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mezparka-estrade.jpg|thumb|Mežaparka Lielā estrāde "Sudraba birzs" pēc pārbūves, 2022. gads]] [[Attēls:Dziesmu svētki 2008. Rīga; Latvian Song festival 2008.jpg|thumb|[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku]] koncerts 2008. gadā]] [[Attēls:Межапарк Большая эстрада.jpg|thumb|Mežaparka Lielā estrāde 1955. gadā]] '''Mežaparka Lielā estrāde''' (arī '''Dziesmu svētku estrāde''') ir kultūrvēsturiska būve [[Rīga]]s [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. Kopš [[1955]]. gada tā ir pastāvīga [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latvijas dziesmu svētku]] pasākumu norises vieta. 2022. gadā atklāja rekonstruēto Mežaparka estrādi "Sidraba birzs". Estrādes apsaimniekotājs ir [[Rīgas dome|Rīgas valstspilsētas pašvaldības]] iestāde "Ziemeļrīgas kultūras apvienība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemelriga.lv/telpas/estrade/|title=Estrāde - Ziemeļrīgas kultūras apvienība|access-date=2026-08-13|date=2022-12-27|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == Estrādes atrašanās vieta izvēlēta praktisku iemeslu dēļ, jo Mežaparka Lielās estrādes izvietojums pilsētbūvniecības kontekstā ir uzskatāms par veiksmīgu un ērtu.<ref>[http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/dziesmu_svetku_estrade/?doc=1167 Mežaparks | Par parku | Dziesmu svētku estrāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131011223536/http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/dziesmu_svetku_estrade/?doc=1167 |date={{dat|2013|10|11||bez}} }}, rigasmezi.lv</ref> Mežaparka Lielā estrāde uzbūvēta pēc arhitekta [[Vladimirs Šņitņikovs|V. Šņitņikova]] plāna 1955. gadā (pēc citas informācijas ekspluatācijā estrāde tika nodota 1954. gadā)<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 2. sērija (1954—1955)</ref> un kā lielu pasākumu un koncertu norises vieta 10 tūkstošiem dziedātāju un 30 tūkstošiem klausītāju. Laika gaitā notikušas vairākas pārbūves un papildinājumi. === Rekonstrukcija === 2007. gadā notika Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkurss, par kura uzvarētāju kļuva arhitektu [[Juris Poga|Jura Pogas]] un [[Austris Mailītis|Austra Mailīša]] kopprojekts “Sidraba birzs”.<ref>[http://abc.lv/?article=nosledzies_mezaparka_konkurss Noslēdzies starptautiskais Mežaparka Lielās estrādes metu konkurss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045940/http://abc.lv/?article=nosledzies_mezaparka_konkurss |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, abc.lv</ref> Atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes arhitektoniskās koncepcijas idejas pamats ir latviešu tautasdziesmas, kas stāsta par dabas un cilvēka mijiedarbību. Koncepcijas pamatā ir vairāku simbolu kopums: KALNS, KOKS, BIRZS, LAPAS, LAPOTNE, kas veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, asociatīvi attēlojot latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību. ”Caur sidraba birzi gāju – ne zariņa nenolauzu…”. Estrādes rekonstrukcija notika divās kārtās.<ref name="rd">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.riga.lv/lv/rigas-dome/mezaparka-liela-estrade-tiks-pilniba-rekonstrueta/|title=Mežaparka Lielā estrāde tiks pilnībā rekonstruēta|publisher=Rīgas Dome|accessdate={{dat|2016|3|19||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gadā īstenoja projekta pirmo kārtu ar skatītāju zonas pārbūvi, paplašinot to līdz vismaz {{sk|30 000}} sēdvietām, ko iespējams transformēt par aptuveni {{sk|60 000}} stāvvietām, kā arī izbūvējot apakšzemes daļu ar labierīcībām, ēdināšanas un tirdzniecības vietām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}</ref> Rekonstrukcijas otro kārtu sākotnēji bija plānots realizēt līdz 2023. gadam un arī to sadalīt divos posmos — pirmo posmu bija plānots pabeigt līdz [[XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]em, kam bija jānorisinās estrādē {{dat|2020|6|18|L|bez}}, bet [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sakarā tika mainīts to formāts. {{dat|2019|1|16||bez}} Lielās estrādes pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, {{dat|2021|6|21||bez}} pabeidza estrādes rekonstrukcijas darbus.<ref>{{ziņu atsauce |title=FOTO: Pabeigta Mežaparka estrādes rekonstrukcija |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/foto-pabeigta-mezaparka-estrades-rekonstrukcija.a410022/ |accessdate={{dat|2021|9|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|6|26||bez}}}}</ref> Šie pārbūves darbi saņēma 2021. gada [[Latvijas Arhitektūras gada balva|Latvijas Arhitektūras gada balvu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas Arhitektūras gada balvu saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-gada-balvusanem-dziesmu-svetku-estrades-parbuve-mezaparka.a418783/ |accessdate={{dat|2021|9|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|8|27||bez}}}}</ref> Otro posmu pabeidza 2022. gadā, pielāgojot to nākamajiem [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkiem]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/mezaparka-lielas-estrades-nakama-atjaunosanas-karta-izmaksas-49-miljoni-eiro.a280242/|title=Mežaparka Lielās estrādes nākamā atjaunošanas kārta izmaksās 49 miljoni eiro|date={{dat|2018|5|30||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|1||bez}}}}</ref> Pēc vērienīgās rekonstrukcijas Mežaparka estrādes teritorija paplašinājās no aptuveni 92 000 kvadrātmetriem līdz vairāk nekā 146 400 kvadrātmetriem. Skatītāju lauka platība ir 22 tūkstoši kvadrātmetru, bet Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukumā izbūvēja pārvietojamās sēdvietas 30 557 skatītājiem, savukārt stāvvietās iespējams uzņemt līdz pat 50 000 skatītāju. Koru tribīnēs iespējams uzstāties līdz 16 000 dziedātāju. Mežaparka Lielo estrādi kopš 2021. gada vasaras apsaimnieko “Ziemeļrīgas kultūras apvienība”, kuras sastāvā ietilpst arī [[VEF Kultūras pils]] un kultūras pils “Ziemeļblāzma”, veidojot Rīgas ziemeļu daļas kultūras dzīvi. Mežaparka estrādes ēkā ir plašas iekštelpas piecos stāvos: akustiska koncertzāle ar 500 skatītāju vietām un plašu aizskatuves zonu ar modernām grimētavām; izstāžu zāle; 3 semināru/konferenču telpas 50 – 240 apmeklētājiem; paviljons semināriem un saviesīgiem pasākumiem. Mežaparka Lielās estrādes paviljonu atklāja 2022. gada 5. maijā. Šeit izvietoti visu iepriekš būvēto Dziesmu svētku estrāžu maketi, sākot ar pašu pirmo – 1873. gada estrādi. Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas laikā skatītāju ērtībām izbūvēja [[pergola|pergolu]] (no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]] tulkojot – ēnaina lapene). Tā ir unikāla dzelzsbetona konstrukcija ar dekoratīvu koka pārsegumu, kas atrodas zem lielā skatītāju lauka. Šeit ir plašas labierīcības svētku apmeklētājiem, kā arī tirdzniecības un ēdināšanas zona 2 stāvos. == Lielākie pasākumi == 1989. gada jūnijā estrādē uzstājās [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] grupa "[[Čikāgas piecīši]]", sapulcinot no 50 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:248035%7Carticle:DIVL229%7Cquery:Me%C5%BEapark%C4%81%20%C4%8Cik%C4%81gas|website=periodika.lv|title="Brīvā Latvija", 28.08.1989. Neparasti "palīgi" Čikāgas piecīšiem|access-date=2023-05-04}}</ref> līdz 100 000 klausītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1989-gada-20-junija|title=1989. gada 20. jūnijā. “Čikāgas piecīši” satricina Latvijas PSR|website=LA.LV|access-date=2023-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/204956-ar-dziesmam-muziba-pavadits-cikagas-piecisu-dibinatajs-alberts-legzdins.htm|title=Ar dziesmām mūžībā pavadīts "Čikāgas piecīšu" dibinātājs Alberts Legzdiņš|website=nra.lv|access-date=2023-05-04|language=lv}}</ref> {{dat|2008|8|9||bez}} estrādē norisinājās [[Prāta Vētra]]s koncerttūres [[Tur kaut kam ir jābūt]] noslēguma koncerts, kuru klātienē apmeklēja ap 45 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2302-prata_vetras_koncerts_mezaparka_pulce_45_000_klausitaju|title="Prāta vētras" koncerts Mežaparkā pulcē 45 000 klausītāju|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}|archive-date={{dat|2010|12|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101216090241/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2302-prata_vetras_koncerts_mezaparka_pulce_45_000_klausitaju}}</ref> Plaši apmeklēti Prāta Vētras [[Koncerts|koncerti]] Mežaparkā notika arī 2005. un 2012. gadā. {{dat|2012|8|23||bez}} Mežaparka lielajā estrādē uzstājās popzvaigzne ''[[Lady Gaga]]'' ar ''The Born This Way Ball'' koncertu. Koncertu apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku. Kopā ar ''Lady Gaga'' estrādē uzstājās ''[[The Darkness]]'' un ''[[Lady Starlight]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/lady-gaga-koncertu-mezaparka-apmeklejusi-20-tukstosi-fanu-13964290|title=Lady Gaga koncertu Mežaparkā apmeklējuši 20 tūkstoši fanu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|24||bez}}}}</ref> 2018. gada 18. augustā estrādē notika grupas [[Prāta Vētra]] albuma "[[Par to zēnu, kas sit skārda bungas]]" koncerts, kas klātienē pulcēja ap 60 000 klausītāju. Tas bija grupas rekords<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/auto/pirms-prata-vetras-koncerta-virziena-uz-mezaparku-izveidojusies-sastregumi/|title=Pirms “Prāta vētras” koncerta virzienā uz Mežaparku izveidojušies sastrēgumi|website=tv3.lv|access-date=2023-05-04|language=lv|archive-date=2023-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230504225153/https://zinas.tv3.lv/auto/pirms-prata-vetras-koncerta-virziena-uz-mezaparku-izveidojusies-sastregumi/}}</ref> un tuvu tālaika lielākajam iespējamam skatītāju daudzumam estrādē. 2022. gadā estrādē uzstājās grupa ''[[Imagine Dragons]]'', kurā pulcējās ap 50 000 klausītāju. Tajā pašā gadā notika grupas “[[Prāta Vētra]]” koncerts “Gads bez kalendāra”. 2023. gada 18. maijā estrādē notika mūzikas konkursa [[Eirovīzija]] uzvarētāju — itāļu rokgrupas ''[[Måneskin]]'' koncerts. 2025. gada 3. augustā estrādē uzstājās britu dziedātājs [[Robijs Viljamss|Robijs Viljams]], uz kura koncertu ieradās ap 60 tūkstošiem skatītāju. 23. augustā notika grupas “[[Prāta Vētra]]” "Pirmās dienas tūres" noslēguma koncerts, kas pulcēja ap 50 tūkstošiem skatītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/ Rīgas meži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120821232728/http://www.rigasmezi.lv/lv/mezaparks/par_parku/ |date={{dat|2012|08|21||bez}} }} mājaslapa * [https://web.archive.org/web/20111218204140/http://www.rdpad.lv/open_air_stage/ Dziesmu svētku estrādes pārbūves projekts Mežaparkā], rdpad.lv * [https://web.archive.org/web/20160305042721/http://www.a4d.lv/lv/projekti/mezaparka_liela_estrade__arhitekta_jpogas_birojs/ Mežaparka Lielā estrāde — Arhitekta J.Pogas birojs], a4d.lv {{coord|57|00|55|N|24|09|05|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Latviešu Dziesmu un Deju svētki]] p75z9ez36pos20zyot174tykpeq9kp3 0 212750 4506413 4472487 2026-08-13T13:18:51Z Turaids 8965 4506413 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = ASV Jūras kājnieku korpuss<br />''United States Marine Corps'' | attēls = [[Attēls:Seal_of_the_United_States_Marine_Corps.svg|180px]] | virsraksts = ASV Jūras kājnieku korpusa zīmogs | karogs = | valsts = {{karogs|ASV}} | pastāvēšana = 1775. gada 10. novembris — 1783. gada aprīlis<br />1798. gada 11. jūlijs — pašlaik | pakļautība = ASV Jūras kara flotes departaments | daļa no = [[ASV Bruņotie spēki]] | karaspēka veids = Jūras kājnieki | krāsas = Sarkana un zelta | karavīru skaits = 180 958 karavīru (2020)<br />32 400 rezervistu (2022)<br />1304 gaisa kuģu | jubileja = 10. novembris | devīze = ''Semper fidelis'' | militārās operācijas = Skatīt: [[ASV militāro akciju uzskaitījums]] | pašreizējais komandieris = [[Ģenerālis]] [[Deivids Hilberijs Bergers]] | komandieri = }} '''ASV Jūras kājnieku korpuss''' ({{val|en|United States Marine Corps}}) ir viena no piecām [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņoto spēku]] daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem. Korpusu vadība ir [[ASV Jūras kara flote]]s departaments. ASV Jūras kājnieku korpuss tika izveidots {{dat|1775|11|10||bez}}. Tā vadītājs ir ASV [[Jūras kājnieki|Jūras kājnieku]] korpusa komandants [[Deivids Hilberijs Bergers|Deivids H. Bergers]]. Pašlaik ASV Jūras kājnieku korpusam ir 180 958 cilvēku liels aktīvais personāls<ref name=DoD_USMC_stats>{{Tīmekļa atsauce |accessdate=10 November 2011 |title=Active Duty Military Personnel Strengths for June 31, 2011 |url=http://siadapp.dmdc.osd.mil/personnel/MILITARY/history/hst1106.pdf |date=June 2011 |publisher=U.S. Department of Defense |format=PDF |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120803170725/http://siadapp.dmdc.osd.mil/personnel/MILITARY/history/hst1106.pdf |archivedate={{dat|2012|08|03||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120803170725/http://siadapp.dmdc.osd.mil/personnel/MILITARY/history/hst1106.pdf |date={{dat|2012|08|03||bez}} }}</ref> un apmēram 32 400 rezervistu.<ref>https://www.defense.gov/News/Releases/Release/Article/652687/department-of-defense-dod-releases-fiscal-year-2017-presidents-budget-proposal/</ref> == Vēsture == === Otrais pasaules karš === [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] [[jūras kājnieki]]em bija galvenā loma [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karā]] kopā ar [[ASV Armija|ASV Armiju]]. [[Gvadalkanalas kauja|Gvadalkanalas]], Bugenvilas, [[Taravas kaujas|Taravas]], [[Guamas kauja (1944)|Guamas]], [[Tinianas kauja|Tinianas]], Glosteras raga, [[Saipanas kauja|Saipanas]], [[Peleliu kauja|Peleliu]], [[Ivodzimas kauja|Ivodzimas]] un [[Okinavas kauja|Okinavas]] kaujās notika sīvas cīņas starp jūras kājniekiem un [[Japānas Impērijas armija|Japānas Impērijas armiju]]. Otrajā pasaules karā ASV jūras kājniekos dienēja aptuveni 600 000 amerikāņu.<ref>https://web.archive.org/web/20180812194913/http://warfarehistorynetwork.com/daily/wwii/expanding-the-size-of-the-u-s-military-in-world-war-ii/</ref> Ivodzimas kauja, kas sākās 1945. gada 19. februārī, neapšaubāmi bija slavenākā jūras kājnieku līdzdalība karā. Japāņi bija mācījušies no sakāvēm [[Marianas un Palau salu operācija|Marianas kampaņā]] un sagatavojuši daudzas nocietinātas pozīcijas uz salas, tostarp [[Bunkurs|bunkurus]] un tuneļu tīklu. Japāņi izrādīja sīvu pretestību, bet amerikāņu spēki 23. februārī sasniedza [[Suribači|Suribači kalna]] virsotni. Kauja tika uzvarēta ar lieliem zaudējumiem — 26 000 amerikāņu un 22 000 japāņu karavīru.<ref>Derrick Wright and Jim Laurier, Iwo Jima 1945: The Marines raise the flag on Mount Suribachi (2012)</ref> Jūras kājnieki spēlēja salīdzinoši nelielu lomu [[Otrā pasaules kara Eiropas karadarbības teātrī]]. Neskatoties uz to, viņi turpināja nodrošināt ASV vēstniecību un kuģu drošības dienestus, sniedza personālu nelielām speciālajām operāciju komandām, kas tika nogādātas nacistu okupētajā Eiropā [[Stratēģisko dienestu pārvalde]]s (OSS, [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] priekšteča) misiju ietvaros, un darbojās kā darbinieki. plānotāji un pasniedzēji ASV armijas desanta operācijās, tostarp [[Izcelšanās Normandijā|Normandijā]]. Līdz kara beigām korpuss bija paplašinājies no divām brigādēm līdz sešām divīzijām, pieciem kara aviācijas spārniem un atbalsta karaspēku, kopā veidojot aptuveni 485 000 jūras kājnieku korpusu. Papildus tika izveidoti 20 aizsardzības bataljoni un izpletņlēcēju bataljons.<ref>https://web.archive.org/web/20080208103845/http://www.nps.gov/archive/wapa/indepth/extcontent/usmc/index.htm</ref> Gandrīz 87 000 jūras kājnieku guva ievainojumus Otrā pasaules kara laikā (tostarp gandrīz 20 000 tika nogalināti), un 82 tika apbalvoti ar [[Goda medaļa|Goda medaļu]].<ref>Owens, Ron (2004). Medal of honor: historical facts & figures. Turner Publishing Company. p. 110. ISBN 978-1-56311-995-8.</ref> . == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārā organizācija]] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV uniformētie dienesti]] 0e92z4eg0uqo1qtbai91sxrs63uqk0x 0 225802 4506467 4493983 2026-08-13T15:03:50Z Biafra 13794 jaunāks attēls. 4506467 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kitija Laksa | vārds_orig = | attēls = Kitija Laksa 33 Pallacanestro Femminile Schio EuroLeague Women 20250226 (3).jpg | att_izm = | paraksts = Kitija Laksa 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latviete]] | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=73}} | poz = {{Basketbola pozīcija|3}} | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas Franču licejs]] | koledža = [[Dienvidfloridas Universitāte]] (2015—2019) | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | numurs = | amats = | līga = Itālijas līga, [[Eirolīga sievietēm|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 11. | dr_gads = [[2020. gada WNBA drafts|2020]] | dr_līga = [[Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija|WNBA]] | dr_kom = [[Sietlas "Storm"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013—2015 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 2 = 2015—2019 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} ''South Florida Bulls'' ([[NCAA]]) | kl_sez 3 = 2019—2021 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 4 = 2021 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} ''[[Kayseri Basketbol]]'' | kl_sez 5 = 2021—2022 | klubs 5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | kl_sez 6 = 2022—2023 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} [[Boloņas "Virtus" (sieviešu basketbola klubs)|Boloņas "Virtus"]] | kl_sez 7 = 2023—2024 | klubs 7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] | kl_sez 8 = 2024—2025 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | kl_sez 9 = 2025 | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Mercury"]] | kl_sez 10 = 2025—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2013—pašlaik | taut 1 = {{Bkw|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] čempione <small>(2024)</small> * [[FIBA Superkauss sievietēm]] <small>(2023)</small> * Turcijas čempione <small>(2024)</small> * Turcijas kauss <small>(2024)</small> * 3× Itālijas čempione <small>(2022, 2025, 2026)</small> * Itālijas līgas finālsērijas MVP <small>(2026)</small> * 3× Itālijas kauss <small>(2022, 2025, 2026)</small> * Itālijas superkauss <small>(2021)</small> * [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas]] čempione <small>(2015, 2020)</small> * [[Trīs Zvaigžņu balva]] Gada sportiste <small>([[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kitija Laksa''' (dzimusi {{dat|1996|5|21||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketboliste]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglās uzbrucējas]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. 2026. gadā pārstāv [[Itālija]]s klubu ''[[Famila Basket Schio]]'', kas spēlē arī [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]]. 2025. gadā ar [[Sieviešu nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) klubu [[Fīniksas "Mercury"]] viņa sasniedza [[WNBA finālsērija|WNBA finālsēriju]], savukārt 2024. gadā ar [[Turcija]]s klubu [[Stambulas "Fenerbahçe" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] K. Laksa kļuva par Eirolīgas čempioni. [[2020. gada WNBA drafts|2020. gada WNBA draftā]] ar kopējo 11. numuru spēlētāju izvēlējās [[Sietlas "Storm"]], tādējādi viņa ir visaugstāk izvēlētā latviešu spēlētāja. Pirms tam spēlēja [[Dienvidfloridas Universitāte]]s komandā "South Florida Bulls", [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] basketbola čempionātā, kā arī vairākas sezonas aizvadījusi [[Rīgas TTT]]. Kitijas Laksas tēvs ir ilggadējais [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] basketbolists, tagad treneris [[Jānis Laksa]]. Basketboliste un trenere ir arī mamma Elita,<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/damas/21042020-elita_un_janis_laksas_kitijai_bija_vel_vi?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter Elita un Jānis Laksas: "Kitijai bija vēl viens dzinulis, kas dzina uz priekšu"] sportacentrs.com</ref> bet Kitijas brālis [[Mārtiņš Laksa]] ir basketbolists, tāpat pārstāv [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]]. == Karjera == Karjeru sākusi "Kolibri" sporta skolā, tās sastāvā uzvarējusi vairākos jaunatnes turnīros. Kopš 2012.—2013. gada sezonas pārstāvēja [[LSBL]] klubu [[Rīgas TTT]]. TTT sastāvā 2012.—2013. gada sezonā kļuva par [[LSBL]] vicečempioni, 2015. gadā kļuva par LSBL čempioni. 2015. gadā pārcālās uz [[Dienvidfloridas Universitāte|Dienvidfloridas Universitāti]] ASV, spēlējot [[NCAA]] turnīrā. Šeit K. Laksa kļuva par vienu no labākajām trīspunktu metienu izpildītājām NCAA turnīrā. Studentu basketbola karjera noslēdzās 2018. gada novembrī ar smagu traumu — [[ceļgala krusteniskās saites|ceļgala krustenisko saišu]] pārrāvumu, kas prasīja ilgstošu ārstēšanos un rehabilitāciju. Pēc studijām atgriezās Latvijā, nespēlējot piekto sezonu ausgstskolas komandā, bet 2019.—2020. gada sezonu aizvadot profesionālā basketbolā [[Rīgas TTT]] sastāvā. [[2020. gada WNBA drafts|2020. gada WNBA draftā]] K. Laksu izvēlējās viena no spēcīgākajām [[WNBA|līgas]] komandām [[Sietlas "Storm"]] ar kopējo 11. numuru pirmajā kārtā. Tādējādi viņa kļuva par visu laiku visaugstāk draftēto latviešu basketbolisti (pirmo, kas draftēta pirmajā kārtā), kā arī vienu no visaugstāk draftētajām spēlētājām no Eiropas (tikai piecas spēlētājas no Eiropas tikušas izraudzītas ar augstāku numuru).<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/185360/kitija-laksa itija Laksa izraudzīta sieviešu NBA drafta pirmajā kārtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201124031651/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/185360/kitija-laksa |date={{dat|2020|11|24||bez}} }} LSM</ref> 25. aprīlī spēlētāja noslēdza līgumu ar "Storm", bet maija vidū viņa no komandas tika atbrīvota. Līdz 2021. gada sākumam K. Laksa turpināja spēlēt Latvijas labākajā basketbola klubā TTT, kad pievienojās [[Turcija]]s klubam ''[[Kayseri Basketbol]]''. 2021. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[Famila Basket Schio]]'', ko trenēja bijušais Latvijas izlases galvenais treneris [[Jorgs Dikeulaks]] no [[Grieķija]]s. 2022. gada martā kluba sastāvā K. Laksa kļuva par Itālijas kausa ieguvēju, finālspēlē gūstot 26 punktus un saņemot turnīra labākās spēlētājas balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/27032022-fantastiska_laksa_samet_26_punktus_un_izc|title=Fantastiskā Laksa samet 26 punktus un izcīna Itālijas kausu|last=sportacentrs.com}}</ref> 2022. gada vasarā K. Laksa pievienojās [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] klubam [[Boloņas "Virtus" (sieviešu basketbola klubs)|Boloņas "Virtus"]], noslēdzot līgumu līdz 2024. gadam. Februārī atzīta par Eirolīgas mēneša labāko spēlētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/28022023-kitiju_laksu_atzist_par_eiroligas_februar|title=Kitija Laksa atzīta par Eirolīgas vērtīgāko spēlētāju februārī|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-28|date=2023-02-28|language=lv}}</ref> bet drīz pēc tam tika paziņots, ka spēlētāja noslēgusi līgumu ar [[WNBA]] komandu [[Dalasas "Wings"]], kuru pārtāvēs vasarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/28022023-kitija_laksa_paraksta_treninnometnes_ligu|title=Kitija Laksa paraksta treniņnometnes līgumu ar Dalasas "Wings"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-28|date=2023-02-28|language=lv}}</ref> Maijā WNBA komanda "Wings" paziņoja, ka aptur līgumu ar K. Laksu, taču patur tiesības uz spēlētāju nākotnē šajā līgā, līdz ar to spēlētāja paliks Eiropā un varēs laikā pievienoties izlasei, gatavojoties [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempiopnātam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/11052023-wings_aptur_ligumu_ar_kitiju_laksu_patur_|title=''Wings'' aptur līgumu ar Kitiju Laksu, patur tiesības uz spēlētāju|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-11|date=2023-05-11|language=lv}}</ref> Itālijas čempionātā Boloņas "Virtus" ar K. Laksu sastāvā ieguva otro vietu, kausa izcīņā sasniedza pusfinālu, bet [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]] startēja nesekmīgi, neiekļūstot izslēgšanas spēlēs. Pēc vienas sezonas "Virtus" sastāvā 2023. gada augustā K. Laksa pievienojās vienam no labākajiem [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] klubiem no [[Turcija]]s [[Stambulas "Fenerbahçe" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]],<ref>[https://sportacentrs.com/basketbols/damas/15082023-laksa_pievienojas_eiroligas_grandam_fener Laksa pievienojas Eirolīgas grandam Stambulas "Fenerbahce"] sportacentrs.com</ref> ar kuru jau sezonas sākumā izcīnīja [[FIBA Superkauss sievietēm|FIBA Superkausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/basketbols/kitija-laksa-kopa-ar-fenerbahce-sagrauj-asvel-un-izcina-fiba-superkausu/|title=Kitija Laksa kopā ar “Fenerbahce” sagrauj ASVEL un izcīna FIBA Superkausu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-02|language=lv|archive-date=2023-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009133427/https://sports.tv3.lv/basketbols/kitija-laksa-kopa-ar-fenerbahce-sagrauj-asvel-un-izcina-fiba-superkausu/}}</ref> Sezonas noslēgumā "Fenerbahçe" kļuva par [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] čempionēm, iepriekšējā latviešu basketboliste, kas saniegusi šādu panākumu bija [[Anete Jēkabsone-Žogota]] 2013. gadā. Drīz pēc tam "Fenerbahçe" kļuva arī par Turcijas čempionāta uzvarētāju. Sekojošajā sezonā K. Laksa atgriezās Itālijas klubā ''[[Famila Basket Schio]]'', bet 2025. gada pavasarī devās uz [[ASV]], lai pievienotos [[Sieviešu nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) klubā [[Fīniksas "Mercury"]], ar ko sasniedza [[WNBA finālsērija|WNBA finālsēriju]], kurā piekāpās [[Lasvegasas "Aces"]]. K. Laksa kļuva par trešo Latvijas basketbolisti, kas spēlējusi WNBA un otro pēc A. Jēkabsones-Žogotas, kas saniegusi turnīra finālsēriju. 2025. gada oktobrī viņa atgriezās ''[[Famila Basket Schio]]'', kuras sastāvā sezonas sākumā bija iekļauta arī otra Latvijas izlases līdere [[Anete Šteinberga]]. Sezonas noslēgumā 2026. gada aprīlī K. Laksa vēlreiz kļuva par Itālijas čempioni, bet viņas sniegums finālsērijas izšķirošajā spēlē viņu ļāva atzīt par finālsērijas labāko spēlētāju. Uzreiz pēc sezonas noslēguma Eiropā K. Laksa devās uz Ziemeļameriku, lai pievienotos vienam no jaunajiem WNBA klubiem [[Toronto "Tempo"]], kas spēlētāju izraudzījās WNBA paplašināšanās draftā. Tieši pirms WNBA sezonas sākuma, K. Laksa bija viena no spēlētājām, kas tika izslēgtas no Kanādas komandas sastāva. 2026. gada jūnijā K. Laksa noslēdz jaunu divu gadu līgumu ar Itālijas klubu ''[[Famila Basket Schio]].'' === Latvijas izlase === K. Laksa 2013. gadā debitēja Latvijas izlases sastāvā nepilnu 17 gadu vecumā. Viņa tika iekļauta izlases sastāvā startam [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionātā]] Francijā, kur kļuva par visa turnīra jaunāko spēlētāju, kas izgājusi laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/24062013-kitija_laksa_jaunaka_spelu_dalibniece_eir|title=Kitija Laksa - jaunākā spēļu dalībniece Eiropas čempionātā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|25||bez}}}}</ref> Valstsvienība turnīru noslēdza pieticīgajā 15. vietā. Spēlēja Latvijas izlases sastāvā [[2018. gada Pasaules kausas basketbolā sievietēm|2018. gada Pasaules kausa turnīrā]], kurā Latvijai nācās samierināties ar 13. vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportiste]] | periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]] | pirms = [[Agate Caune]] | pēc = [[Anete Sietiņa]] }} {{kastes beigas}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{DEFAULTSORT:Laksa, Kitija}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]] b54l4d9r0sar52ve8pr0qdhctg1udp9 0 226603 4506670 4225870 2026-08-14T05:09:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506670 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Jānis Gleizds | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1924|5|7}} | location = {{vieta|Latvija|Makašēnu pagasts}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2010|4|17|1924|5|7}} | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[Fotogrāfija]] | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Jānis Gleizds''' (1924—2010) bija [[latvieši|latviešu]] [[fotogrāfs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Gleizds|title=Jānis Gleizds|website=timenote.lv|access-date=2021. gada 2. martā|archive-date=2020. gada 3. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803210128/https://timenote.info/lv/Janis-Gleizds}}</ref> Piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, saņēmis 170 medaļu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gleizds|first=Jānis|date=1999. gada 22. jūnijs|title=Par sevi, par dzīvi|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/20136|journal=Latvijas Vēstnesis}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1924|5|7}} Makašānu (tagad [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna]]) pagasta [[Vecgailumi|Vecgailumos]]. 1943. gadā absolvēja mācības [[Rēzeknes tehniskā vidusskola|Rēzeknes tehniskajā skolā]].<ref name="lat">{{LAT e|2|594}}</ref> 1948. gadā 24 gadu vecumā viņam pēc nelaimes gadījuma amputēja abas plaukstas.<ref name="diena" /> No 1951. līdz 1994. gadam Gleizds strādāja par fotogrāfu [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca|Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā]].<ref name="lat" /> Kopš 1957. gada piedalījās [[izstāde|izstādēs]]<ref name="lat" /> ar melnbaltajām fotogrāfijām. Kopš 1977. gada bijis Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs.<ref name="lat" /> Par J.Gleizdu uzņēma divas [[dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] (1985, 1991).<ref name="lat" /> 1998. gadā izdeva Jāņa Gleizda fotogrāfiju albumu "Gaismas atspulgs".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gaismas atspulgs|last=Gleizds|first=Jānis|publisher=Fotoimidžs|year=1998|isbn=9984931404|location=Rīga}}</ref> Miris {{dat|2010|4|17}}.<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/miris-izcilais-fotografs-janis-gleizds-729103?picidx=1|title=Miris izcilais fotogrāfs Jānis Gleizds|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|6|15||bez}}}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1985)<ref name="lat" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], piektā šķira (1995)<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305065101/http://www.muzeji.lv/lv/museums/latgale-culture-and-history-museum/must-see/latvijas-fotolegjendas-janja-gleizda-fotoaparats-exacta/ Latvijas fotoleģendas Jāņa Gleizda fotoaparāts „Exacta”] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gleizds, Jānis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] g539wn0xic0n99xzyiell04jkgfk9sq 0 244179 4506728 4505225 2026-08-14T09:29:20Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4506728 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]'' | name = Galgauskas pamatskolas ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Building of Galgauska basic school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Vecgulbenes muižas oranžērija]]'' | name = Vecgulbenes muižas oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | commonscat = Litene military camp memorial place | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] 4xcul6dwvkhaq93w7714t5wlis0gfa6 0 244218 4506687 4505198 2026-08-14T07:35:10Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4506687 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944|27.015556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565|27.01426|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874|27.016219|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099518|27.086095|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526|26.98528|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117465|26.99517|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227|27.046268|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129|26.922829|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.118358|26.993812|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.15295|27.00533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507|26.77771|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200873|26.782486|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222|26.785278|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403|26.620673|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283984|26.629004|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]'' | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.151389|26.611111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Arendoles muiža]] | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489|26.578829|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219281|26.64563|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337|26.781857|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792|26.866724|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481416|26.862391|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845|26.667164|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116335|27.095926|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214467|26.828451|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.16317|27.006073|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.158611|27.086111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140524|27.106889|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881|27.08645|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676|27.086401|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342|26.880705|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494|26.87925|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844|26.936097|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.233929|26.990166|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572|27.021178|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256|26.918976|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124665|26.746192|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.26147|26.845392|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260016|26.853296|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637|26.78025|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.30413|26.642684|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883|26.754925|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107|26.745298|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.14755|26.724725|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.18104|26.716963|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Kalvāni hillfort | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216529|26.652284|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174578|26.86533|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881093 | label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | name = Preiļu muižas apbūve | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | vaid = 6498 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]'' | name = Preiļu pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.28432|26.727076|display=inline}} | commonscat = Borch Palace in Preiļi | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.288556|26.727136|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547|26.725456|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288805|26.726628|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.283734|26.735119|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.288769|26.726531|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286259|26.730522|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.294288|26.724612|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269613|26.759199|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269782|26.741069|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņi<br/>Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.340556|26.798333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]'' | name = Riebiņu muižas kungu māja | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.336775|26.802416|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Riebiņu muiža]] | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129|26.717342|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124647|26.96011|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.186111|26.968056|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.1797|26.943593|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194185|26.981171|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515|26.970198|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.21629|27.030689|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181489|26.982039|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182885|26.998226|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186003|26.968222|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185871|26.968334|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982|26.968257|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391337|26.721019|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.10133|27.029608|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102193|27.061376|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043|27.004808|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088422|27.00243|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171|27.002114|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186275|26.941958|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428042|26.747824|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260377|26.884061|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.18738|26.569653|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348|26.478668|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.195231|26.532986|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082773|27.04038|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]'' | name = Vārkavas muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313|26.514316|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vārkavas muiža]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159|26.673169|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.195822|26.667237|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.235701|26.847324|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] 1bxmw49i95727e9goet9h7edu95luyt 0 251762 4506693 4497014 2026-08-14T07:50:26Z Lasks 38532 /* 2020. gadi */ 4506693 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 26 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>18</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>11</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>57</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>18</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>15</center> | <center>1</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>54</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>46</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>18</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>31</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>31</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>50</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>48</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kanāda}} | <center>{{escy|2027|2027}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>42</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>26</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>40</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>38</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>28</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>25</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>19</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>59</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>21</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>68</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>65</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Libāna}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=4 | |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=9|2020—2027 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kanāda}} || colspan="7" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 5 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] do9emconubgach73bmdpfsjqfvslljq 0 252761 4506476 4326124 2026-08-13T15:32:45Z Biafra 13794 +attēls 4506476 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Iļja Gromovs | vārds_orig = | attēls = Ilja Gromovs PGE Spójnia Stargard.jpg | att_izm = | paraksts = Iļja Gromovs 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|4}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=105}} | poz = {{Basketbola pozīcija|5}} | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Polija}} [[Stargardas "Spojnia"]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2014—2016 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} "[[Jūrmala/Fēnikss]]" | kl_sez 3 = 2016—2018 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 4 = 2018—2019 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 5 = 2020—2021 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 6 = 2021—2022 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 7 = 2022—2023 | klubs 7 = {{flaga|Austrija}} [[Traiskirhenes "Lions"]] | kl_sez 8 = 2023—2024 | klubs 8 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Lavrio]]'' | kl_sez 9 = 2024—2025 | klubs 9 = {{flaga|Slovākija}} ''[[Spišskí Rytieri]]'' | kl_sez 10 = 2025—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Polija}} [[Stargardas "Spojnia"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = | karj stat 5 = | karj stat 5_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]], [[2021.—2022. gada LBL sezona|2022]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}} }} '''Iļja Gromovs''' (dzimis {{dat|1994|8|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2025. gadā pārstāv [[Polijas Basketbola līga]]s klubu [[Stargardas "Spojnia"]]. Vairākas sezonas spēlējis [[LBL|Latvijas Basketbola līgas]] (LBL) klubā [[Rīgas VEF]], kura sastāvā divreiz kļuvis par Latvijas čempionu. == Karejera == Basketbolista karjeru augstākajā līmenī sācis [[BK Ventspils]] un ar to saistītajā "[[BK Ventspils Augstskola|Ventspils Augstskolas]]" komandā. 2013.—2014. gada sezonā "[[Jūrmala/Fēnikss]]" komandas sastāvā izcīnīja 4. vietu LBL čempionātā. 2014. gada aprīlī bija pieteicies [[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/porzingis-silins-un-gromovs-piedalisies-nba-drafta-14054204|title=Porziņģis, Siliņš un Gromovs piedalīsies NBA draftā|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|5|22||bez}}}}</ref> taču vēlāk kandidatūru atsauca. Pēc diviem gadiem pieteicās [[2016. gada NBA drafts|2016. gada NBA draftam]], taču nebija starp tiem spēlētājiem, kurus komandas izvēlējās.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/basketbolists-gromovs-papildina-vef-rigas-sastavu.a197730/ Basketbolists Gromovs papildina «VEF Rīgas» sastāvu] LSM</ref> Šajā pašā vasarā NBA Vasaras līgās pārstāvēja [[Sanantonio "Spurs"]] komandu, bet pirms sezonas pievienojās LBL komandai [[Rīgas VEF]]. 2017. gada pavasarī kopā ar VEF kļuva par LBL čempionu. 2018. gada vasarā I. Gromovs atgriezās citā LBL komandā [[BK Jūrmala]]. Pēc tam pārstāvējis [[BK Liepāja]], bet 2021. gadā atgriezies [[Rīgas VEF]] sastāvā, ar ko vēlreiz uzvarēja Latvijas Basketbola līgā. 2022. gada decembrī līgums tika pārtraukts, taču spēlētājs uzreiz pievienojās [[Austrija]]s klubam [[Traiskirhenes "Lions"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/21122022-centra_speletajs_gromovs_pec_skirsanas_no|title=Centra spēlētājs Gromovs pēc šķiršanās no VEF pārceļas uz Austriju|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-07|date=2022-12-21|language=lv}}</ref> 2023. gada vasarā pārcēlās uz [[Grieķija]]s klubu ''[[Lavrio]]'', bet 2024. gada vasarā [[Slovākija]]s klubam ''[[Spišskí Rytieri]]'', kas spēlē arī [[ENBL]]. 2025. gada vasarāā pārcēlās uz [[Polijas Basketbola līga]]s klubu [[Stargardas "Spojnia"]]. Pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/54926/ilja-gromovs|title=Ilja Gromovs, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-03|language=en}}</ref> [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs. Bijis arī pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [http://basketball.eurobasket.com/player/Ilja_Gromovs/Latvia/Jurmalas_Sports_/_Fenikss/192365?PlayerID=192365 Eurobasket profils] {{en ikona}} {{VEF 2022}} {{VEF 2017}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2012 U-18}} {{DEFAULTSORT:Gromovs, Iļja}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] rf7jm194mt60c815zw598hwnlkm5phg 0 258106 4506641 4282645 2026-08-14T04:17:16Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506641 wikitext text/x-wiki '''Turcijas ili''' ({{val|tr|il}}, daudzskaitlī ''iller'') ir [[Turcijas administratīvais iedalījums|Turcijas administratīvā iedalījuma]] pirmais (augstākais) iedalījums. [[Turcija]] ir iedalīta 81 [[ils|ilā]]. Ila augstākā amatpersona ir [[vali (amats)|vali]] un agrāk ilus sauca par vilājetiem ({{val|tr|vilayet}}). Ils sastāv no vairākām [[Turcijas ilčes|ilčēm]] (vienskaitlī nominatīvā ilče; turku: ''ilçe'', daudzskaitlī ''ilçeler''). Ilče, kurā atrodas ila administratīvais centrs, tiek saukta par centru (turku: ''merkez''). Ila nosaukums ir tāds pats kā administratīvā centra nosaukums, izņemot [[Hatajas ils|Hatajas ilu]], kura administratīvais centrs ir [[Antakja]]. == Turcijas ilu uzskaitījums == {| width=850px align=center |- | {{Image label begin|image=Turkey location map.svg|width=850|float=none}} {{Image label small|x=0.50|y=0.32|scale=850|text=[[Adanas ils|Adana]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.295|scale=850|text=[[Adijamanas ils|Adijamana]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.24|scale=850|text=[[Afjonkarahisaras ils|Afjonkarahisara]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.295|scale=850|text=[[Ajdinas ils|Ajdina]]}} {{Image label small|x=0.415|y=0.26|scale=850|text=[[Aksarajas ils|Aksaraja]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.11|scale=850|text=[[Amasjas ils|Amasja]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.17|scale=850|text=[[Ankaras ils|Ankara]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.34|scale=850|text=[[Antaljas ils|Antalja]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.09|scale=850|text=[[Ardahanas ils|Ardahana]]}} {{Image label small|x=0.825|y=0.09|scale=850|text=[[Artvinas ils|Artvina]]}} {{Image label small|x=0.91|y=0.18|scale=850|text=[[Āgri ils|Āgri]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.14|scale=850|text=[[Bajburtas ils|Bajburta]]}} {{Image label small|x=0.1|y=0.18|scale=850|text=[[Balikesiras ils|Balikesira]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.055|scale=850|text=[[Bartinas ils|Bartina]]}} {{Image label small|x=0.80|y=0.275|scale=850|text=[[Batmanas ils|Batmana]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.15|scale=850|text=[[Biledžikas ils|Biledžika]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.21|scale=850|text=[[Bingelas ils|Bingela]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.24|scale=850|text=[[Bitlisas ils|Bitlisa]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.124|scale=850|text=[[Bolu ils|Bolu]]}} {{Image label small|x=0.225|y=0.31|scale=850|text=[[Burduras ils|Burdura]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.15|scale=850|text=[[Bursas ils|Bursa]]}} {{Image label small|x=0.05|y=0.15|scale=850|text=[[Čanakales ils|Čanakale]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.11|scale=850|text=[[Čankiri ils|Čankiri]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.12|scale=850|text=[[Čorumas ils|Čoruma]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.3|scale=850|text=[[Denizli ils|Denizli]]}} {{Image label small|x=0.735|y=0.27|scale=850|text=[[Dijarbakiras ils|Dijarbakira]]}} {{Image label small|x=0.285|y=0.10|scale=850|text=[[Dizdžes ils|Dizdže]]}} {{Image label small|x=0.055|y=0.07|scale=850|text=[[Edirnes ils|Edirne]]}} {{Image label small|x=0.70|y=0.24|scale=850|text=[[Elazīgas ils|Elazīga]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.175|scale=850|text=[[Erzindžanas ils|Erzindžana]]}} {{Image label small|x=0.8|y=0.15|scale=850|text=[[Erzurumas ils|Erzuruma]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.18|scale=850|text=[[Eskišehiras ils|Eskišehira]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.33|scale=850|text=[[Gaziantepas ils|Gaziantepa]]}} {{Image label small|x=0.69|y=0.13|scale=850|text=[[Gimišhanes ils|Gimišhane]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.11|scale=850|text=[[Giresunas ils|Giresuna]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.31|scale=850|text=[[Hakari ils|Hakari]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.37|scale=850|text=[[Hatajas ils|Antakja]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.28|scale=850|text=[[Ispartas ils|Isparta]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.24|scale=850|text=[[Izmiras ils|Izmira]]}} {{Image label small|x=0.94|y=0.163|scale=850|text=[[Īgdiras ils|Īgdira]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.115|scale=850|text=[[Jalovas ils|Jalova]]}} {{Image label small|x=0.485|y=0.175|scale=850|text=[[Jozgatas ils|Jozgata]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.275|scale=850|text=[[Kahramanmarašas ils|Kahraman-<br />maraša]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.23|scale=850|text=[[Kajseri ils|Kajseri]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.085|scale=850|text=[[Karabikas ils|Karabika]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.33|scale=850|text=[[Karamanas ils|Karamana]]}} {{Image label small|x=0.89|y=0.13|scale=850|text=[[Karsas ils|Karsa]]}} {{Image label small|x=0.395|y=0.06|scale=850|text=[[Kastamonu ils|Kastamonu]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.355|scale=850|text=[[Kilisas ils|Kilisa]]}} {{Image label small|x=0.41|y=0.165|scale=850|text=[[Kirikales ils|Kirikale]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.05|scale=850|text=[[Kirklareli ils|Kirklareli]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.20|scale=850|text=[[Kiršehiras ils|Kiršehira]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=850|text=[[Kitahjas ils|Kitahja]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.105|scale=850|text=[[Kodžaeli ils|Kodžaeli]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.28|scale=850|text=[[Konjas ils|Konja]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.25|scale=850|text=[[Malatjas ils|Malatja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.23|scale=850|text=[[Manisas ils|Manisa]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.315|scale=850|text=[[Mardinas ils|Mardina]]}} {{Image label small|x=0.425|y=0.35|scale=850|text=[[Mersinas ils|Mersina]]}} {{Image label small|x=0.83|y=0.217|scale=850|text=[[Mušas ils|Muša]]}} {{Image label small|x=0.135|y=0.33|scale=850|text=[[Muglas ils|Mugla]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.23|scale=850|text=[[Nevšehiras ils|Nevšehira]]}} {{Image label small|x=0.465|y=0.28|scale=850|text=[[Nigdes ils|Nigde]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.106|scale=850|text=[[Ordu ils|Ordu]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.31|scale=850|text=[[Osmanijes ils|Osmanije]]}} {{Image label small|x=0.78|y=0.095|scale=850|text=[[Rizes ils|Rize]]}} {{Image label small|x=0.235|y=0.12|scale=850|text=[[Sakarjas ils|Sakarja]]}} {{Image label small|x=0.525|y=0.085|scale=850|text=[[Samsunas ils|Samsuna]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.285|scale=850|text=[[Siirtas ils|Siirta]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.06|scale=850|text=[[Sinopas ils|Sinopa]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.18|scale=850|text=[[Sivasas ils|Sivasa]]}} {{Image label small|x=0.155|y=0.085|scale=850|text=[[Stambulas ils|Stambula]]}} {{Image label small|x=0.67|y=0.33|scale=850|text=[[Šanliurfas ils|Šanliurfa]]}} {{Image label small|x=0.86|y=0.31|scale=850|text=[[Širnakas ils|Širnaka]]}} {{Image label small|x=0.085|y=0.09|scale=850|text=[[Tekirdagas ils|Tekirdaga]]}} {{Image label small|x=0.56|y=0.13|scale=855|text=[[Tokatas ils|Tokata]]}} {{Image label small|x=0.715|y=0.105|scale=850|text=[[Trabzonas ils|Trabzona]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.205|scale=850|text=[[Tundželi ils|Tundželi]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.245|scale=850|text=[[Ušakas ils|Ušaka]]}} {{Image label small|x=0.925|y=0.24|scale=850|text=[[Vanas ils|Vana]]}} {{Image label small|x=0.295|y=0.075|scale=850|text=[[Zonguldakas ils|Zonguldaka]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ils !! Nosaukums<br />turku valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2010) !! Ilču<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Adana in Turkey.svg|110px]] || '''[[Adanas ils]]''' || ''Adana ili'' || [[Adana]] || {{nts|14030}} || {{nts|2085225}} || 13 || TR-01 |- | [[Attēls:Adiyaman in Turkey.svg|110px]] || '''[[Adijamanas ils]]''' || ''Adıyaman ili'' || [[Adijamana]] || {{nts|7606.16}} || {{nts|590935}} || 9 || TR-02 |- | [[Attēls:Afyonkarahisar in Turkey.svg|110px]] || '''[[Afjonkarahisaras ils]]''' || ''Afyonkarahisar ili'' || [[Afjonkarahisara]] || {{nts|14230}} || {{nts|697559}} || 18 || TR-03 |- | [[Attēls:Aydin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ajdinas ils]]''' || ''Aydın ili'' || [[Ajdina]] || {{nts|8007}} || {{nts|989862}} || 17 || TR-09 |- | [[Attēls:Aksaray in Turkey.svg|110px]] || '''[[Aksarajas ils]]''' || ''Aksaray ili'' || [[Aksaraja]] || {{nts|7626}} || {{nts|377505}} || 7 || TR-68 |- | [[Attēls:Amasya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Amasjas ils]]''' || ''Amasya ili'' || [[Amasja]] || {{nts|5520}} || {{nts|334786}} || 7 || TR-05 |- | [[Attēls:Ankara in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ankaras ils]]''' || ''Ankara ili'' || [[Ankara]] || {{nts|25706}} || {{nts|4771716}} || 25 || TR-06 |- | [[Attēls:Antalya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Antaljas ils]]''' || ''Antalya ili'' || [[Antalja]] || {{nts|20723}} || {{nts|1978333}} || 19 || TR-07 |- | [[Attēls:Ardahan in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ardahanas ils]]''' || ''Ardahan ili'' || [[Ardahana]] || {{nts|5661}} || {{nts|105454}} || 6 || TR-75 |- | [[Attēls:Artvin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Artvinas ils]]''' || ''Artvin ili'' || [[Artvina]] || {{nts|7436}} || {{nts|164759}} || 8 || TR-08 |- | [[Attēls:Ağrı in Turkey.svg|110px]] || '''[[Āgri ils]]''' || ''Ağrı ili'' || [[Āgri]] || {{nts|11376}} || {{nts|542022}} || 8 || TR-04 |- | [[Attēls:Bayburt in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bajburtas ils]]''' || ''Bayburt ili'' || [[Bajburta]] || {{nts|3652}} || {{nts|74412}} || 3 || TR-69 |- | [[Attēls:Balıkesir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Balikesiras ils]]''' || ''Balıkesir ili'' || [[Balikesira]] || {{nts|12496}} || {{nts|1152323}} || 19 || TR-10 |- | [[Attēls:Bartın in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bartinas ils]]''' || ''Bartın ili'' || [[Bartina]] || {{nts|2120}} || {{nts|187758}} || 4 || TR-74 |- | [[Attēls:Batman in Turkey.svg|110px]] || '''[[Batmanas ils]]''' || ''Batman ili'' || [[Batmana]] || {{nts|4649}} || {{nts|510200}} || 6 || TR-72 |- | [[Attēls:Bilecik in Turkey.svg|110px]] || '''[[Biledžikas ils]]''' || ''Bilecik ili'' || [[Biledžika]] || {{nts|4307}} || {{nts|225381}} || 8 || TR-11 |- | [[Attēls:Bingöl in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bingelas ils]]''' || ''Bingöl ili'' || [[Bingela]] || {{nts|8125}} || {{nts|255170}} || 8 || TR-12 |- | [[Attēls:Bitlis in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bitlisas ils]]''' || ''Bitlis ili'' || [[Bitlisa]] || {{nts|6707}} || {{nts|328767}} || 7 || TR-13 |- | [[Attēls:Bolu in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bolu ils]]''' || ''Bolu ili'' || [[Bolu]] || {{nts|7410}} || {{nts|271208}} || 9 || TR-14 |- | [[Attēls:Burdur in Turkey.svg|110px]] || '''[[Burduras ils]]''' || ''Burdur ili'' || [[Burdura]] || {{nts|6887}} || {{nts|258868}} || 11 || TR-15 |- | [[Attēls:Bursa in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bursas ils]]''' || ''Bursa ili'' || [[Bursa]] || {{nts|11043}} || {{nts|258868}} || 11 || TR-16 |- | [[Attēls:Çanakkale in Turkey.svg|110px]] || '''[[Čanakales ils]]''' || ''Çanakkale ili'' || [[Čanakale]] || {{nts|9737}} || {{nts|490397}} || 12 || TR-17 |- | [[Attēls:Çankırı in Turkey.svg|110px]] || '''[[Čankiri ils]]''' || ''Çankırı ili'' || [[Čankiri]] || {{nts|7388}} || {{nts|179067}} || 12 || TR-18 |- | [[Attēls:Çorum in Turkey.svg|110px]] || '''[[Čorumas ils]]''' || ''Çorum İli'' || [[Čoruma]] || {{nts|12820}} || {{nts|535405}} || 14 || TR-19 |- | [[Attēls:Denizli in Turkey.svg|110px]] || '''[[Denizli ils]]''' || ''Denizli ili'' || [[Denizli]] || {{nts|11868}} || {{nts|931823}} || 19 || TR-20 |- | [[Attēls:Diyarbakir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Dijarbakiras ils]]''' || ''Diyarbakır ili'' || [[Dijarbakira]] || {{nts|15355}} || {{nts|1528958}} || 14 || TR-21 |- | [[Attēls:Düzce in Turkey.svg|110px]] || '''[[Dizdžes ils]]''' || ''Düzce ili'' || [[Dizdže]] || {{nts|3641}} || {{nts|338188}} || 8 || TR-81 |- | [[Attēls:Edirne in Turkey.svg|110px]] || '''[[Edirnes ils]]''' || ''Edirne ili'' || [[Edirne]] || {{nts|6279}} || {{nts|390428}} || 9 || TR-22 |- | [[Attēls:Elazığ in Turkey.svg|110px]] || '''[[Elazīgas ils]]''' || ''Elâzığ ili'' || [[Elazīga]] || {{nts|8455}} || {{nts|568753}} || 11 || TR-23 |- | [[Attēls:Erzincan in Turkey.svg|110px]] || '''[[Erzindžanas ils]]''' || ''Erzincan ili'' || [[Erzindžana]] || {{nts|11974}} || {{nts|224949}} || 9 || TR-24 |- | [[Attēls:Erzurum in Turkey.svg|110px]] || '''[[Erzurumas ils]]''' || ''Erzurum ili'' || [[Erzuruma]] || {{nts|25066}} || {{nts|769085}} || 19 || TR-25 |- | [[Attēls:Eskişehir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Eskišehiras ils]]''' || ''Eskişehir ili'' || [[Eskišehira]] || {{nts|13652}} || {{nts|764584}} || 14 || TR-26 |- | [[Attēls:Gaziantep in Turkey.svg|110px]] || '''[[Gaziantepas ils]]''' || ''Gaziantep ili'' || [[Gaziantepa]] || {{nts|7194}} || {{nts|1700763}} || 9 || TR-27 |- | [[Attēls:Gümüşhane in Turkey.svg|110px]] || '''[[Gimišhanes ils]]''' || ''Gümüşhane ili'' || [[Gimišhane]] || {{nts|6575}} || {{nts|126618}} || 6 || TR-29 |- | [[Attēls:Giresun in Turkey.svg|110px]] || '''[[Giresunas ils]]''' || ''Giresun ili'' || [[Giresuna]] || {{nts|6934}} || {{nts|419256}} || 16 || TR-28 |- | [[Attēls:Hakkari in Turkey.svg|110px]] || '''[[Hakari ils]]''' || ''Hakkâri ili'' || [[Hakari]] || {{nts|7121}} || {{nts|251302}} || 4 || TR-30 |- | [[Attēls:Hatay in Turkey.svg|110px]] || '''[[Hatajas ils]]''' || ''Hatay ili'' || [[Hataja]] || {{nts|5831.36}} || {{nts|1480571}} || 12 || TR-31 |- | [[Attēls:Isparta in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ispartas ils]]''' || ''Isparta ili'' || [[Isparta]] || {{nts|8993}} || {{nts|448298}} || 13 || TR-32 |- | [[Attēls:Izmir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Izmiras ils]]''' || ''İzmir ili'' || [[Izmira]] || {{nts|11973}} || {{nts|3948848}} || 30 || TR-35 |- | [[Attēls:Iğdır in Turkey.svg|110px]] || '''[[Īgdiras ils]]''' || ''Iğdır ili'' || [[Īgdira]] || {{nts|3588}} || {{nts|184418}} || 4 || TR-76 |- | [[Attēls:Yalova in Turkey.svg|110px]] || '''[[Jalovas ils]]''' || ''Yalova ili'' || [[Jalova (pilsēta)|Jalova]] || {{nts|847}} || {{nts|203741}} || 6 || TR-77 |- | [[Attēls:Yozgat in Turkey.svg|110px]] || '''[[Jozgatas ils]]''' || ''Yozgat ili'' || [[Jozgata]] || {{nts|14123}} || {{nts|476096}} || 14 || TR-66 |- | [[Attēls:Kahramanmaraş in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kahramanmarašas ils]]''' || ''Kahramanmaraş ili'' || [[Kahramanmaraša]] || {{nts|14327}} || {{nts|1044816}} || 10 || TR-46 |- | [[Attēls:Kayseri in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kajseri ils]]''' || ''Kayseri ili'' || [[Kajseri]] || {{nts|16917}} || {{nts|1234651}} || 16 || TR-38 |- | [[Attēls:Karabük in Turkey.svg|110px]] || '''[[Karabikas ils]]''' || ''Karabük ili'' || [[Karabika]] || {{nts|4109}} || {{nts|227610}} || 6 || TR-78 |- | [[Attēls:Karaman in Turkey.svg|110px]] || '''[[Karamanas ils]]''' || ''Karaman ili'' || [[Karamana]] || {{nts|9163}} || {{nts|232633}} || 6 || TR-70 |- | [[Attēls:Kars in Turkey.svg|110px]] || '''[[Karsas ils]]''' || ''Kars ili'' || [[Karsa]] || {{nts|9587}} || {{nts|301766}} || 8 || TR-36 |- | [[Attēls:Kastamonu in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kastamonu ils]]''' || ''Kastamonu ili'' || [[Kastamonu]] || {{nts|13108}} || {{nts|361222}} || 20 || TR-37 |- | [[Attēls:Kilis in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kilisas ils]]''' || ''Kilis ili'' || [[Kilisa]] || {{nts|1642}} || {{nts|123135}} || 4 || TR-79 |- | [[Attēls:Kırıkkale in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kirikales ils]]''' || ''Kırıkkale ili'' || [[Kirikale]] || {{nts|4365}} || {{nts|276647}} || 9 || TR-71 |- | [[Attēls:Kırklareli in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kirklareli ils]]''' || ''Kırklareli ili'' || [[Kirklareli]] || {{nts|6550}} || {{nts|332791}} || 8 || TR-39 |- | [[Attēls:Kırşehir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kiršehiras ils]]''' || ''Kırşehir ili'' || [[Kiršehira]] || {{nts|6570}} || {{nts|221876}} || 7 || TR-40 |- | [[Attēls:Kütahya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kitahjas ils]]''' || ''Kütahya ili'' || [[Kitahja]] || {{nts|12119}} || {{nts|590496}} || 13 || TR-43 |- | [[Attēls:Kocaeli in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kodžaeli ils]]''' || ''Kocaeli ili'' || [[Kodžaeli]] || {{nts|3626}} || {{nts|1560138}} || 12 || TR-41 |- | [[Attēls:Konya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Konjas ils]]''' || ''Konya ili'' || [[Konja]] || {{nts|38257}} || {{nts|2013845}} || 31 || TR-42 |- | [[Attēls:Malatya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Malatjas ils]]''' || ''Malatya ili'' || [[Malatja]] || {{nts|12313}} || {{nts|740643}} || 14 || TR-44 |- | [[Attēls:Manisa in Turkey.svg|110px]] || '''[[Manisas ils]]''' || ''Manisa ili'' || [[Manisa]] || {{nts|13810}} || {{nts|1379484}} || 16 || TR-45 |- | [[Attēls:Mardin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Mardinas ils]]''' || ''Mardin ili'' || [[Mardina]] || {{nts|8891}} || {{nts|744606}} || 10 || TR-45 |- | [[Attēls:Mersin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Mersinas ils]]''' || ''Mersin ili'' || [[Mersina]] || {{nts|15853}} || {{nts|1647899}} || 13 || TR-33 |- | [[Attēls:Muş in Turkey.svg|110px]] || '''[[Mušas ils]]''' || ''Muş ili'' || [[Muša (Turcija)|Muša]] || {{nts|8196}} || {{nts|406886}} || 6 || TR-49 |- | [[Attēls:Muğla in Turkey.svg|110px]] || '''[[Muglas ils]]''' || ''Muğla ili'' || [[Mugla]] || {{nts|13338}} || {{nts|817503}} || 12 || TR-48 |- | [[Attēls:Nevşehir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Nevšehiras ils]]''' || ''Nevşehir ili'' || [[Nevšehira]] || {{nts|5467}} || {{nts|282337}} || 8 || TR-50 |- | [[Attēls:Niğde in Turkey.svg|110px]] || '''[[Nigdes ils]]''' || ''Niğde ili'' || [[Nigde]] || {{nts|7312}} || {{nts|337931}} || 6 || TR-51 |- | [[Attēls:Ordu in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ordu ils]]''' || ''Ordu ili'' || [[Ordu]] || {{nts|6001}} || {{nts|719183}} || 19 || TR-52 |- | [[Attēls:Osmaniye in Turkey.svg|110px]] || '''[[Osmanijes ils]]''' || ''Osmaniye ili'' || [[Osmanije]] || {{nts|3767}} || {{nts|479221}} || 7 || TR-80 |- | [[Attēls:Rize in Turkey.svg|110px]] || '''[[Rizes ils]]''' || ''Rize ili'' || [[Rize]] || {{nts|3920}} || {{nts|319637}} || 12 || TR-53 |- | [[Attēls:Sakarya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Sakarjas ils]]''' || ''Sakarya ili'' || [[Sakarja]] || {{nts|4895}} || {{nts|932706}} || 16 || TR-54 |- | [[Attēls:Samsun in Turkey.svg|110px]] || '''[[Samsunas ils]]''' || ''Samsun ili'' || [[Samsuna]] || {{nts|9579}} || {{nts|1252693}} || 17 || TR-55 |- | [[Attēls:Siirt in Turkey.svg|110px]] || '''[[Siirtas ils]]''' || ''Siirt ili'' || [[Siirta]] || {{nts|5406}} || {{nts|300695}} || 7 || TR-56 |- | [[Attēls:Sinop in Turkey.svg|110px]] || '''[[Sinopas ils]]''' || ''Sinop ili'' || [[Sinopa]] || {{nts|5862}} || {{nts|202740}} || 9 || TR-57 |- | [[Attēls:Sivas in Turkey.svg|110px]] || '''[[Sivasas ils]]''' || ''Sivas İli'' || [[Sivasa]] || {{nts|28488}} || {{nts|642224}} || 17 || TR-58 |- | [[Attēls:Istanbul in Turkey.svg|110px]] || '''[[Stambulas ils]]''' || ''İstanbul ili'' || [[Stambula]] || {{nts|5343.02}} || {{nts|14377018}} || 32 || TR-34 |- | [[Attēls:Şanlıurfa in Turkey.svg|110px]] || '''[[Šanliurfas ils]]''' || ''Şanlıurfa ili'' || [[Šanliurfa]] || {{nts|18584}} || {{nts|1663371}} || 13 || TR-63 |- | [[Attēls:Sirnak in Turkey.svg|110px]] || '''[[Širnakas ils]]''' || ''Şırnak ili'' || [[Širnaka]] || {{nts|7172}} || {{nts|430109}} || 7 || TR-73 |- | [[Attēls:Tekirdağ in Turkey.svg|110px]] || '''[[Tekirdagas ils]]''' || ''Tekirdağ ili'' || [[Tekirdaga]] || {{nts|6218}} || {{nts|798109}} || 12 || TR-59 |- | [[Attēls:Tokat in Turkey.svg|110px]] || '''[[Tokatas ils]]''' || ''Tokat ili'' || [[Tokata]] || {{nts|9959}} || {{nts|617802}} || 12 || TR-60 |- | [[Attēls:Trabzon in Turkey.svg|110px]] || '''[[Trabzonas ils]]''' || ''Trabzon ili'' || [[Trabzona]] || {{nts|6685}} || {{nts|763714}} || 18 || TR-61 |- | [[Attēls:Dersim in Turkey.svg|110px]] || '''[[Tundželi ils]]''' || ''Tunceli ili'' || [[Tundželi]] || {{nts|7774}} || {{nts|76699}} || 8 || TR-62 |- | [[Attēls:Uşak in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ušakas ils]]''' || ''Uşak ili'' || [[Ušaka]] || {{nts|5341}} || {{nts|338019}} || 6 || TR-64 |- | [[Attēls:Van in Turkey.svg|110px]] || '''[[Vanas ils]]''' || ''Van ili'' || [[Vana]] || {{nts|19069}} || {{nts|1035418}} || 14 || TR-65 |- | [[Attēls:Zonguldak in Turkey.svg|110px]] || '''[[Zonguldakas ils]]''' || ''Zonguldak ili'' || [[Zonguldaka]] || {{nts|3481}} || {{nts|619703}} || 6 || TR-67 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas ili|state=expanded}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ili| ]] n119sjzfpeldj1orfnrqicc4p1f3p0y 4506702 4506641 2026-08-14T07:56:44Z Treisijs 347 /* Turcijas ilu uzskaitījums */ 4506702 wikitext text/x-wiki '''Turcijas ili''' ({{val|tr|il}}, daudzskaitlī ''iller'') ir [[Turcijas administratīvais iedalījums|Turcijas administratīvā iedalījuma]] pirmais (augstākais) iedalījums. [[Turcija]] ir iedalīta 81 [[ils|ilā]]. Ila augstākā amatpersona ir [[vali (amats)|vali]] un agrāk ilus sauca par vilājetiem ({{val|tr|vilayet}}). Ils sastāv no vairākām [[Turcijas ilčes|ilčēm]] (vienskaitlī nominatīvā ilče; turku: ''ilçe'', daudzskaitlī ''ilçeler''). Ilče, kurā atrodas ila administratīvais centrs, tiek saukta par centru (turku: ''merkez''). Ila nosaukums ir tāds pats kā administratīvā centra nosaukums, izņemot [[Hatajas ils|Hatajas ilu]], kura administratīvais centrs ir [[Antakja]]. == Turcijas ilu uzskaitījums == {| width=850px align=center |- | {{Turcijas ilu karte|float=right}} |} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ils !! Nosaukums<br />turku valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2010) !! Ilču<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Adana in Turkey.svg|110px]] || '''[[Adanas ils]]''' || ''Adana ili'' || [[Adana]] || {{nts|14030}} || {{nts|2085225}} || 13 || TR-01 |- | [[Attēls:Adiyaman in Turkey.svg|110px]] || '''[[Adijamanas ils]]''' || ''Adıyaman ili'' || [[Adijamana]] || {{nts|7606.16}} || {{nts|590935}} || 9 || TR-02 |- | [[Attēls:Afyonkarahisar in Turkey.svg|110px]] || '''[[Afjonkarahisaras ils]]''' || ''Afyonkarahisar ili'' || [[Afjonkarahisara]] || {{nts|14230}} || {{nts|697559}} || 18 || TR-03 |- | [[Attēls:Aydin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ajdinas ils]]''' || ''Aydın ili'' || [[Ajdina]] || {{nts|8007}} || {{nts|989862}} || 17 || TR-09 |- | [[Attēls:Aksaray in Turkey.svg|110px]] || '''[[Aksarajas ils]]''' || ''Aksaray ili'' || [[Aksaraja]] || {{nts|7626}} || {{nts|377505}} || 7 || TR-68 |- | [[Attēls:Amasya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Amasjas ils]]''' || ''Amasya ili'' || [[Amasja]] || {{nts|5520}} || {{nts|334786}} || 7 || TR-05 |- | [[Attēls:Ankara in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ankaras ils]]''' || ''Ankara ili'' || [[Ankara]] || {{nts|25706}} || {{nts|4771716}} || 25 || TR-06 |- | [[Attēls:Antalya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Antaljas ils]]''' || ''Antalya ili'' || [[Antalja]] || {{nts|20723}} || {{nts|1978333}} || 19 || TR-07 |- | [[Attēls:Ardahan in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ardahanas ils]]''' || ''Ardahan ili'' || [[Ardahana]] || {{nts|5661}} || {{nts|105454}} || 6 || TR-75 |- | [[Attēls:Artvin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Artvinas ils]]''' || ''Artvin ili'' || [[Artvina]] || {{nts|7436}} || {{nts|164759}} || 8 || TR-08 |- | [[Attēls:Ağrı in Turkey.svg|110px]] || '''[[Āgri ils]]''' || ''Ağrı ili'' || [[Āgri]] || {{nts|11376}} || {{nts|542022}} || 8 || TR-04 |- | [[Attēls:Bayburt in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bajburtas ils]]''' || ''Bayburt ili'' || [[Bajburta]] || {{nts|3652}} || {{nts|74412}} || 3 || TR-69 |- | [[Attēls:Balıkesir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Balikesiras ils]]''' || ''Balıkesir ili'' || [[Balikesira]] || {{nts|12496}} || {{nts|1152323}} || 19 || TR-10 |- | [[Attēls:Bartın in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bartinas ils]]''' || ''Bartın ili'' || [[Bartina]] || {{nts|2120}} || {{nts|187758}} || 4 || TR-74 |- | [[Attēls:Batman in Turkey.svg|110px]] || '''[[Batmanas ils]]''' || ''Batman ili'' || [[Batmana]] || {{nts|4649}} || {{nts|510200}} || 6 || TR-72 |- | [[Attēls:Bilecik in Turkey.svg|110px]] || '''[[Biledžikas ils]]''' || ''Bilecik ili'' || [[Biledžika]] || {{nts|4307}} || {{nts|225381}} || 8 || TR-11 |- | [[Attēls:Bingöl in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bingelas ils]]''' || ''Bingöl ili'' || [[Bingela]] || {{nts|8125}} || {{nts|255170}} || 8 || TR-12 |- | [[Attēls:Bitlis in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bitlisas ils]]''' || ''Bitlis ili'' || [[Bitlisa]] || {{nts|6707}} || {{nts|328767}} || 7 || TR-13 |- | [[Attēls:Bolu in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bolu ils]]''' || ''Bolu ili'' || [[Bolu]] || {{nts|7410}} || {{nts|271208}} || 9 || TR-14 |- | [[Attēls:Burdur in Turkey.svg|110px]] || '''[[Burduras ils]]''' || ''Burdur ili'' || [[Burdura]] || {{nts|6887}} || {{nts|258868}} || 11 || TR-15 |- | [[Attēls:Bursa in Turkey.svg|110px]] || '''[[Bursas ils]]''' || ''Bursa ili'' || [[Bursa]] || {{nts|11043}} || {{nts|258868}} || 11 || TR-16 |- | [[Attēls:Çanakkale in Turkey.svg|110px]] || '''[[Čanakales ils]]''' || ''Çanakkale ili'' || [[Čanakale]] || {{nts|9737}} || {{nts|490397}} || 12 || TR-17 |- | [[Attēls:Çankırı in Turkey.svg|110px]] || '''[[Čankiri ils]]''' || ''Çankırı ili'' || [[Čankiri]] || {{nts|7388}} || {{nts|179067}} || 12 || TR-18 |- | [[Attēls:Çorum in Turkey.svg|110px]] || '''[[Čorumas ils]]''' || ''Çorum İli'' || [[Čoruma]] || {{nts|12820}} || {{nts|535405}} || 14 || TR-19 |- | [[Attēls:Denizli in Turkey.svg|110px]] || '''[[Denizli ils]]''' || ''Denizli ili'' || [[Denizli]] || {{nts|11868}} || {{nts|931823}} || 19 || TR-20 |- | [[Attēls:Diyarbakir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Dijarbakiras ils]]''' || ''Diyarbakır ili'' || [[Dijarbakira]] || {{nts|15355}} || {{nts|1528958}} || 14 || TR-21 |- | [[Attēls:Düzce in Turkey.svg|110px]] || '''[[Dizdžes ils]]''' || ''Düzce ili'' || [[Dizdže]] || {{nts|3641}} || {{nts|338188}} || 8 || TR-81 |- | [[Attēls:Edirne in Turkey.svg|110px]] || '''[[Edirnes ils]]''' || ''Edirne ili'' || [[Edirne]] || {{nts|6279}} || {{nts|390428}} || 9 || TR-22 |- | [[Attēls:Elazığ in Turkey.svg|110px]] || '''[[Elazīgas ils]]''' || ''Elâzığ ili'' || [[Elazīga]] || {{nts|8455}} || {{nts|568753}} || 11 || TR-23 |- | [[Attēls:Erzincan in Turkey.svg|110px]] || '''[[Erzindžanas ils]]''' || ''Erzincan ili'' || [[Erzindžana]] || {{nts|11974}} || {{nts|224949}} || 9 || TR-24 |- | [[Attēls:Erzurum in Turkey.svg|110px]] || '''[[Erzurumas ils]]''' || ''Erzurum ili'' || [[Erzuruma]] || {{nts|25066}} || {{nts|769085}} || 19 || TR-25 |- | [[Attēls:Eskişehir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Eskišehiras ils]]''' || ''Eskişehir ili'' || [[Eskišehira]] || {{nts|13652}} || {{nts|764584}} || 14 || TR-26 |- | [[Attēls:Gaziantep in Turkey.svg|110px]] || '''[[Gaziantepas ils]]''' || ''Gaziantep ili'' || [[Gaziantepa]] || {{nts|7194}} || {{nts|1700763}} || 9 || TR-27 |- | [[Attēls:Gümüşhane in Turkey.svg|110px]] || '''[[Gimišhanes ils]]''' || ''Gümüşhane ili'' || [[Gimišhane]] || {{nts|6575}} || {{nts|126618}} || 6 || TR-29 |- | [[Attēls:Giresun in Turkey.svg|110px]] || '''[[Giresunas ils]]''' || ''Giresun ili'' || [[Giresuna]] || {{nts|6934}} || {{nts|419256}} || 16 || TR-28 |- | [[Attēls:Hakkari in Turkey.svg|110px]] || '''[[Hakari ils]]''' || ''Hakkâri ili'' || [[Hakari]] || {{nts|7121}} || {{nts|251302}} || 4 || TR-30 |- | [[Attēls:Hatay in Turkey.svg|110px]] || '''[[Hatajas ils]]''' || ''Hatay ili'' || [[Hataja]] || {{nts|5831.36}} || {{nts|1480571}} || 12 || TR-31 |- | [[Attēls:Isparta in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ispartas ils]]''' || ''Isparta ili'' || [[Isparta]] || {{nts|8993}} || {{nts|448298}} || 13 || TR-32 |- | [[Attēls:Izmir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Izmiras ils]]''' || ''İzmir ili'' || [[Izmira]] || {{nts|11973}} || {{nts|3948848}} || 30 || TR-35 |- | [[Attēls:Iğdır in Turkey.svg|110px]] || '''[[Īgdiras ils]]''' || ''Iğdır ili'' || [[Īgdira]] || {{nts|3588}} || {{nts|184418}} || 4 || TR-76 |- | [[Attēls:Yalova in Turkey.svg|110px]] || '''[[Jalovas ils]]''' || ''Yalova ili'' || [[Jalova (pilsēta)|Jalova]] || {{nts|847}} || {{nts|203741}} || 6 || TR-77 |- | [[Attēls:Yozgat in Turkey.svg|110px]] || '''[[Jozgatas ils]]''' || ''Yozgat ili'' || [[Jozgata]] || {{nts|14123}} || {{nts|476096}} || 14 || TR-66 |- | [[Attēls:Kahramanmaraş in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kahramanmarašas ils]]''' || ''Kahramanmaraş ili'' || [[Kahramanmaraša]] || {{nts|14327}} || {{nts|1044816}} || 10 || TR-46 |- | [[Attēls:Kayseri in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kajseri ils]]''' || ''Kayseri ili'' || [[Kajseri]] || {{nts|16917}} || {{nts|1234651}} || 16 || TR-38 |- | [[Attēls:Karabük in Turkey.svg|110px]] || '''[[Karabikas ils]]''' || ''Karabük ili'' || [[Karabika]] || {{nts|4109}} || {{nts|227610}} || 6 || TR-78 |- | [[Attēls:Karaman in Turkey.svg|110px]] || '''[[Karamanas ils]]''' || ''Karaman ili'' || [[Karamana]] || {{nts|9163}} || {{nts|232633}} || 6 || TR-70 |- | [[Attēls:Kars in Turkey.svg|110px]] || '''[[Karsas ils]]''' || ''Kars ili'' || [[Karsa]] || {{nts|9587}} || {{nts|301766}} || 8 || TR-36 |- | [[Attēls:Kastamonu in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kastamonu ils]]''' || ''Kastamonu ili'' || [[Kastamonu]] || {{nts|13108}} || {{nts|361222}} || 20 || TR-37 |- | [[Attēls:Kilis in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kilisas ils]]''' || ''Kilis ili'' || [[Kilisa]] || {{nts|1642}} || {{nts|123135}} || 4 || TR-79 |- | [[Attēls:Kırıkkale in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kirikales ils]]''' || ''Kırıkkale ili'' || [[Kirikale]] || {{nts|4365}} || {{nts|276647}} || 9 || TR-71 |- | [[Attēls:Kırklareli in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kirklareli ils]]''' || ''Kırklareli ili'' || [[Kirklareli]] || {{nts|6550}} || {{nts|332791}} || 8 || TR-39 |- | [[Attēls:Kırşehir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kiršehiras ils]]''' || ''Kırşehir ili'' || [[Kiršehira]] || {{nts|6570}} || {{nts|221876}} || 7 || TR-40 |- | [[Attēls:Kütahya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kitahjas ils]]''' || ''Kütahya ili'' || [[Kitahja]] || {{nts|12119}} || {{nts|590496}} || 13 || TR-43 |- | [[Attēls:Kocaeli in Turkey.svg|110px]] || '''[[Kodžaeli ils]]''' || ''Kocaeli ili'' || [[Kodžaeli]] || {{nts|3626}} || {{nts|1560138}} || 12 || TR-41 |- | [[Attēls:Konya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Konjas ils]]''' || ''Konya ili'' || [[Konja]] || {{nts|38257}} || {{nts|2013845}} || 31 || TR-42 |- | [[Attēls:Malatya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Malatjas ils]]''' || ''Malatya ili'' || [[Malatja]] || {{nts|12313}} || {{nts|740643}} || 14 || TR-44 |- | [[Attēls:Manisa in Turkey.svg|110px]] || '''[[Manisas ils]]''' || ''Manisa ili'' || [[Manisa]] || {{nts|13810}} || {{nts|1379484}} || 16 || TR-45 |- | [[Attēls:Mardin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Mardinas ils]]''' || ''Mardin ili'' || [[Mardina]] || {{nts|8891}} || {{nts|744606}} || 10 || TR-45 |- | [[Attēls:Mersin in Turkey.svg|110px]] || '''[[Mersinas ils]]''' || ''Mersin ili'' || [[Mersina]] || {{nts|15853}} || {{nts|1647899}} || 13 || TR-33 |- | [[Attēls:Muş in Turkey.svg|110px]] || '''[[Mušas ils]]''' || ''Muş ili'' || [[Muša (Turcija)|Muša]] || {{nts|8196}} || {{nts|406886}} || 6 || TR-49 |- | [[Attēls:Muğla in Turkey.svg|110px]] || '''[[Muglas ils]]''' || ''Muğla ili'' || [[Mugla]] || {{nts|13338}} || {{nts|817503}} || 12 || TR-48 |- | [[Attēls:Nevşehir in Turkey.svg|110px]] || '''[[Nevšehiras ils]]''' || ''Nevşehir ili'' || [[Nevšehira]] || {{nts|5467}} || {{nts|282337}} || 8 || TR-50 |- | [[Attēls:Niğde in Turkey.svg|110px]] || '''[[Nigdes ils]]''' || ''Niğde ili'' || [[Nigde]] || {{nts|7312}} || {{nts|337931}} || 6 || TR-51 |- | [[Attēls:Ordu in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ordu ils]]''' || ''Ordu ili'' || [[Ordu]] || {{nts|6001}} || {{nts|719183}} || 19 || TR-52 |- | [[Attēls:Osmaniye in Turkey.svg|110px]] || '''[[Osmanijes ils]]''' || ''Osmaniye ili'' || [[Osmanije]] || {{nts|3767}} || {{nts|479221}} || 7 || TR-80 |- | [[Attēls:Rize in Turkey.svg|110px]] || '''[[Rizes ils]]''' || ''Rize ili'' || [[Rize]] || {{nts|3920}} || {{nts|319637}} || 12 || TR-53 |- | [[Attēls:Sakarya in Turkey.svg|110px]] || '''[[Sakarjas ils]]''' || ''Sakarya ili'' || [[Sakarja]] || {{nts|4895}} || {{nts|932706}} || 16 || TR-54 |- | [[Attēls:Samsun in Turkey.svg|110px]] || '''[[Samsunas ils]]''' || ''Samsun ili'' || [[Samsuna]] || {{nts|9579}} || {{nts|1252693}} || 17 || TR-55 |- | [[Attēls:Siirt in Turkey.svg|110px]] || '''[[Siirtas ils]]''' || ''Siirt ili'' || [[Siirta]] || {{nts|5406}} || {{nts|300695}} || 7 || TR-56 |- | [[Attēls:Sinop in Turkey.svg|110px]] || '''[[Sinopas ils]]''' || ''Sinop ili'' || [[Sinopa]] || {{nts|5862}} || {{nts|202740}} || 9 || TR-57 |- | [[Attēls:Sivas in Turkey.svg|110px]] || '''[[Sivasas ils]]''' || ''Sivas İli'' || [[Sivasa]] || {{nts|28488}} || {{nts|642224}} || 17 || TR-58 |- | [[Attēls:Istanbul in Turkey.svg|110px]] || '''[[Stambulas ils]]''' || ''İstanbul ili'' || [[Stambula]] || {{nts|5343.02}} || {{nts|14377018}} || 32 || TR-34 |- | [[Attēls:Şanlıurfa in Turkey.svg|110px]] || '''[[Šanliurfas ils]]''' || ''Şanlıurfa ili'' || [[Šanliurfa]] || {{nts|18584}} || {{nts|1663371}} || 13 || TR-63 |- | [[Attēls:Sirnak in Turkey.svg|110px]] || '''[[Širnakas ils]]''' || ''Şırnak ili'' || [[Širnaka]] || {{nts|7172}} || {{nts|430109}} || 7 || TR-73 |- | [[Attēls:Tekirdağ in Turkey.svg|110px]] || '''[[Tekirdagas ils]]''' || ''Tekirdağ ili'' || [[Tekirdaga]] || {{nts|6218}} || {{nts|798109}} || 12 || TR-59 |- | [[Attēls:Tokat in Turkey.svg|110px]] || '''[[Tokatas ils]]''' || ''Tokat ili'' || [[Tokata]] || {{nts|9959}} || {{nts|617802}} || 12 || TR-60 |- | [[Attēls:Trabzon in Turkey.svg|110px]] || '''[[Trabzonas ils]]''' || ''Trabzon ili'' || [[Trabzona]] || {{nts|6685}} || {{nts|763714}} || 18 || TR-61 |- | [[Attēls:Dersim in Turkey.svg|110px]] || '''[[Tundželi ils]]''' || ''Tunceli ili'' || [[Tundželi]] || {{nts|7774}} || {{nts|76699}} || 8 || TR-62 |- | [[Attēls:Uşak in Turkey.svg|110px]] || '''[[Ušakas ils]]''' || ''Uşak ili'' || [[Ušaka]] || {{nts|5341}} || {{nts|338019}} || 6 || TR-64 |- | [[Attēls:Van in Turkey.svg|110px]] || '''[[Vanas ils]]''' || ''Van ili'' || [[Vana]] || {{nts|19069}} || {{nts|1035418}} || 14 || TR-65 |- | [[Attēls:Zonguldak in Turkey.svg|110px]] || '''[[Zonguldakas ils]]''' || ''Zonguldak ili'' || [[Zonguldaka]] || {{nts|3481}} || {{nts|619703}} || 6 || TR-67 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas ili|state=expanded}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ili| ]] 9axs73u8lgnnc67y60hkiyitksdzr7u 0 258465 4506530 3738056 2026-08-13T17:51:54Z Votre Provocateur 111653 4506530 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Garonna | citvaloda = fr | oriģinālnosaukums = Garonne | citvaloda1 = | oriģinālnosaukums1= | attēls = Panorama from pont Saint-Pierre in Toulouse - 2012-08-31.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Garonna [[Tulūza|Tulūzā]] | vietaskarte = Francija | reljefs = jā | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pireneji]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Žironda (līcis)|Žironda]] | baseina_valstis = {{FRA}}<br />{{ESP}} | tek_caur = | garums = 602 | iztekas_augstums = 1872 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = 650 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 84811 | pietekas = | sāk_plat_d= 42| sāk_plat_m= 36| sāk_plat_s= 26| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= 0| sāk_gar_m= 57| sāk_gar_s= 56| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d= 45| iet_plat_m= 02| iet_plat_s= 29| iet_plat_NS=N | iet_gar_d= 0| iet_gar_m= 36| iet_gar_s= 24| iet_gar_EW=W }} '''Garonna''' ({{val|fr|Garonne}}, {{izrunā|ɡa.ʁɔn}}) ir [[upe]] [[Francija]]s dienvidrietumos un [[Spānija]]s ziemeļaustrumos ([[Katalonija|Katalonijā]]). Upe sākas [[Pireneji|Pireneju]] kalnos un, savienojoties ar [[Dordoņa (upe)|Dordoņu]], izveido [[Žironda (līcis)|Žironda]]s estuāru. Tās garums ir 602 km. Upes krastos atrodas [[Tulūza]], [[Ažāna]], [[Bordo]]. Upes baseins ir 84,8 tūkstoši km² (šajā platībā ir iekļauta arī Dordoņas upes baseina platība). Lielākās [[pieteka]]s ir [[Lo (upe)|Lo]] un [[Tarna (upe)|Tarna]]. == Vēsture == Garonnas ieleja kopš seniem laikiem bija nozīmīgs apdzīvotības un satiksmes reģions Eiropas dienvidrietumos. Pirms [[Romas Republika|romiešu]] iekarojumiem upes augšteces un vidusteces apkārtnē dzīvoja [[akvitāņi]], bet tālāk uz austrumiem un ziemeļiem — dažādas [[Galli|gallu]] ciltis. [[Gallu kari|Gallu karu]] laikā 1. gadsimtā p.m.ē. Garonnas baseins nonāca Romas kontrolē. [[Jūlijs Cēzars]] Garonnu minēja kā vienu no robežām, kas atdalīja [[Akvitānija|Akvitāniju]] no pārējās [[Gallija|Gallijas]]. Romas periodā upe kļuva par nozīmīgu transporta un tirdzniecības ceļu, kas savienoja Gallijas dienvidrietumu iekšzemi ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Īpaši nozīmīga kļuva [[Bordo|Burdigala]], mūsdienu Bordo. Pēc [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijas]] sabrukuma 5. gadsimtā Garonnas baseins nonāca [[Vestgoti|vestgotu]], bet vēlāk [[Franki|franku]] kontrolē. Viduslaikos upe šķērsoja vairākus nozīmīgus Francijas dienvidrietumu politiskos veidojumus, tostarp [[Akvitānijas hercogiste|Akvitānijas hercogisti]] un [[Tulūzas grāfiste|Tulūzas grāfisti]]. [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā Garonnas lejteces reģions un Bordo ilgstoši atradās [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karaļu varā. Pēc Francijas uzvaras 15. gadsimta vidū upe pilnībā nonāca [[Francijas Karaliste|Francijas Karalistes]] teritorijā. 17. gadsimtā Garonnas saimnieciskā nozīme palielinājās pēc [[Dienvidu kanāls|Dienvidu kanāla]] izbūves. Kanāls savienoja Garonnu ar [[Vidusjūra|Vidusjūru]], izveidojot ūdensceļu starp Atlantijas okeānu un Vidusjūru. 18. un 19. gadsimtā Garonna bija nozīmīga Bordo ostas un Francijas dienvidrietumu tirdzniecībai. Attīstoties dzelzceļam un autoceļiem, upju transporta nozīme samazinājās, tomēr Garonna saglabāja būtisku lomu reģiona saimniecībā un Bordo ostas darbībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas upes]] [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Garonna]] hbi62ih4yvygc8b273ucmyj4j16hl8n 0 263784 4506717 4306090 2026-08-14T08:49:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506717 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{enciklopēdisks stils+}} [[Attēls:Boracay kitesurfing.jpg|thumb|300px|Kaitsērfošana Filipīnās]] '''Kaitbords''' (kaitošana, kaitings, pūķošana, kaitsērfings no {{val|en|kitesurfing, kiteboarding}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/kaitbords|title=kaitbords {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-07-10}}</ref> ir [[Sports|sporta]] veids, kurā, izmantojot vadāmu liela izmēra pūķi, sportists ar [[Vējš|vēja]] spēku burā pa [[Ūdens|ūdeni]], [[Ledus|ledu]] vai [[Sauszeme|sauszemi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/atslegvards/kaitbords|title=Kaitbords|website=www.diena.lv|access-date=2025-07-10}}</ref> Ūdenī visbiežāk tiek lietoti dēļi: * divvirzienu dēļi, ar kuriem iespējams braukt abos virzienos, nemainot stāju (angl. ''twintip''); * kaitošanai paredzētie [[Sērfings|sērfošanas]] dēļi (angl. ''surfboard'', ''wave-board'', ''directional board''); * sacīkšu formulas dēļi un slaloma dēļi (angl. ''course board'', ''raceboard'', ''slalom board''); * dēļi ar zemūdens spārniem (angl. ''foilboard''). [[Attēls:Ar Buram uz Ezera-Atputa Nr.118 1927.02.04.vaks-makslinieks.Aleksandrs.Apsitis.jpg|thumb|Nedēļas žurnāla "Atpūta" (Nr.118, 4.02.1927.) vāka noformējums ar Aleksandra Apsīša zīmējumu "Ar burām uz ezera", kurā attēlota kaitbordošana ziemā ar buru un slidām uz ezera ledus]] [[Ziema|Ziemā]] (uz ledus, sniega, [[Kalns|kalnos]]) parasti izmanto sniega dēļus, kalnu [[slēpes]] un slidas. Braukšanai pa sauszemi mēdz izmantot lielriteņu dēļus (landbordus, dirtbordus) vai pludmales trīsriteņu bagijus (angl. ''buggy''). [[Latvija|Latvijā]] kaitborda pirmsākumi meklējami ap 1998. gadu. == Inventārs == Lai kaitotu, nepieciešams šāds inventārs: * '''Pūķis''' jeb kaits: visbiežāk lietotie ir piepūšamie pūķi (piepūšama ir priekšējā mala un ribas, kas piešķir pūķim stingra spārna formu), lieto arī "matračveida" pūķus (līdzīgus paraplāniem vai [[Izpletnis|izpletņiem]]), kuriem spārna formu piešķir ienākošā gaisa plūsma; * '''Vadības sistēma''' jeb stūre, (angl. ''bar'') kas sastāv no stūres stieņa, četrām vai piecām auklām, kas stieni saista ar pūķi, cilpas, ar ko vadības sistēmu piestiprina pie trapeces, regulēšanas sistēmas un drošības sistēmas (iesk. atsaiti jeb ''leash''); * '''Trapece''' (jostas trapece vai sēdtrapece, tiek aplikta attiecīgi ap vidukli vai [[Sēžamvieta|sēžamvietu]]), aiz kuras pūķis velk kaitotāju; * '''Hidrotērps''' siltumam — Latvijā nepieciešams gandrīz vienmēr. Vēsākā laikā nepieciešami arī neoprēna [[Zābaki|zābaciņi]], [[cimdi]] un kapuce vai [[cepure]]. * '''Dēlis''' — kāds no iepriekšējā sadaļā aprakstītajiem. == Disciplīnas == Par visizplatītāko disciplīnu var uzskatīt frīraidu (angl. ''freeride''), kur kaitotājs vizinās savam priekam. Populārs ir arī frīstails (angl. ''freestyle''), veikstils, 'lēcienu stils' - lēkšana (no gluda ūdens, [[Viļņi|viļņiem]], speciālām konstrukcijām) ar dažādiem pagriezieniem, pārtvērieniem. Latvijā notiek sacensības arī kursa braukšanā (angl. ''course racing''), kur pēc iespējas ātrāk jānobrauc pretvēja-pavēja kurss (kā [[Jahta|buru jahtu]] sacīkstēs) un slalomā (kurss jāveic [[Sānvējš|sānvējā]] vai daļēji pa vējam). Izplatīta ir arī braukšana pa viļņiem (vairāk Latvijas rietumu krastā, kur ir lielāki un piemērotāki viļņi); arī šajā disciplīnā tiek organizētas sacensības. == Drošība == Internetā ir daudz tekstuālu un video materiālu par pirmajiem soļiem kaitbordā, tomēr ļoti ieteicams mācīties pieredzējuša kaitotāja vai profesionāla [[Instruktors|instruktora]] vadībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://boardside.lv/latvijas-kaitbords-veja-mednieka-bibele/|title=Latvijas kaitbords – vēja mednieka Bībele – Boardside.lv|website=Boardside|access-date=2025-07-10|language=lv|archive-date=2026-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106181554/https://boardside.lv/latvijas-kaitbords-veja-mednieka-bibele/}}</ref>, lai sistemātiski un praktiski apgūtu visus drošības aspektus. Galvenie drošības principi ir: * Izvēlieties piemērotu vietu un vēja virzienu; iepriekš plānojiet savu maršrutu tā, lai [[Nelaimes gadījums|nelaimes gadījumā]] vēja virziens (un straumes) jums palīdzētu nokļūt izkāpšanai piemērotā krasta vietā. Nekaitojiet [[Vējš|vējā]], kas var aizpūst jūs prom no krasta, ja vien neesat nodrošinājies ar [[Glābšanas laiva|glābšanas laivu]]. * Iepazīstieties ar katras vietas īpašajiem apstākļiem: straumēm, akmeņiem, [[Ūdenszāles|ūdenszālēm]], zvejnieku tīkliem, moliem, un citiem iespējami bīstamiem priekšmetiem. * Iepazīstieties ar [[Laika prognoze|laika prognozi]], izvairieties no apstākļiem, kad tiek prognozēta strauja vēja virziena vai stipruma maiņa, [[Negaiss|negaisa]] tuvošanās. Uzmanīgi vērojiet apstākļus arī kaitošanas laikā, it īpaši izmaiņas vēja stiprumā un virzienā. * Izvēlieties vēja stiprumam atbilstošu pūķa izmēru. Pārbaudiet vēja stiprumu pirms pūķa pacelšanas gaisā. Ja ir šaubas, konsultējieties ar citiem kaitotājiem par apstākļiem piemērotāko izmēru. Nekaitojiet bīstami stiprā vējā. * Uzmanieties no vēja, kas ir nevienmērīgs un brāzmains. Pārziniet iespējamās vēja izmaiņu zonas savā maršrutā: aizvēja zonas, kur vējš var pēkšņi noplakt un stipra vēja joslas. * Pirms kaitošanas rūpīgi pārbaudiet inventāru: pūķa stāvokli (vai nekas nav ieplīsis, vai nelaiž ārā gaisu), auklu stāvokli (vai auklas ir pareizi piestiprinātas un ir labā stāvoklī), stūri, drošibas sistēmu stāvokli un darbību. * Nepaceliet un nenolaidiet pūķi nedrošos apstākļos: ja tas var apdraudēt tuvumā esošos cilvēkus, vai ir šķēršļi (koki, stabi, konteineri, dažādi priekšmeti), kas varētu traucēt drošu pacelšanu vai nolaišanu. Ja ir iespējams, izmantojiet citu kaitotāju palīdzību, it īpaši stipra vēja apstākļos. * Krastā neatstājiet pūķi nenostiprinātu un nepieskatītu. * Bez vajadzības nestāviet krastā ar gaisā paceltu pūķi. Vienmēr rūpīgi uzmaniet lidojošu pūķi. * Drošāk ir kaitot vietā, kur ir citi kaitotāji, kuri vajadzības gadījumā var jums palīdzēt. Vērojiet, vai citiem nav nepieciešama palīdzība. * Turieties drošā attālumā no citiem kaitotājiem, [[Vindsērfings|vindsērferiem]], laivām, [[Peldēšana|peldētājiem]] un jebkuriem šķēršliem. Neapdraudiet un nebaidiet citus, braucot tuvu tiem garām vai lidinot pūķi pāri viņiem. Pirms kaitot ar citiem bariņā, uzziniet un izprotiet samainīšanās likumus uz ūdens! Tas ir kritiski svarīgi un var būt arī ļoti bīstami! * Apzinieties savas spējas un prasmju līmeni, nepārvērtējiet tos. Nekaitojiet līdz [[Nogurums|pārgurumam]] un nosalšanai. * Nebrauciet pārāk tālu no krasta, lai kļūmes gadījumā jūs vienmēr varētu atgriezties arī bez pūķa (tik tālu, cik spējat atpeldēt līdz krastam, rēķnoties ar straumi un viļņiem). Ir gadījies, ka cilvēks krīt panikā lielos viļņos 50 metrus no krasta un sāk slīkt, aizrijoties ar ūdeni, neskatoties uz hidrotērpu, kurš tur virs ūdens. Apzinieties savas spējas nekrist panikā! Katram gadījumam ņemiet līdzi kādu komunikācijas ierīci (piem. [[Mobilais telefons|mobilo telefonu]] ūdensdrošā maciņā). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150124195514/http://kaitserfings.lv/ Latvijas kaitsērfinga asociācija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20141217134359/http://kitesurfing.lv/ Kaitsērfinga forums] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150107184616/http://www.kaitbords.lv/wp/ kaitbords.lv] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151230084939/http://locations.splocs.com/kitesurf/country/Latvia.html Populāras kaitošanas vietas Latvijā] {{en ikona}} * [http://internationalkiteboarding.org/ Starptautiskā kaitbordinga asociācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150107141041/http://internationalkiteboarding.org/ |date={{dat|2015|01|07||bez}} }} {{en ikona}} [[Kategorija:Ūdens sporta veidi]] [[Kategorija:Individuālie sporta veidi]] [[Kategorija:Atpūta]] bi6ngsh5e0b2d9dkwmzgae5aircni70 0 266804 4506435 4506362 2026-08-13T14:00:51Z Ivario 51458 4506435 wikitext text/x-wiki {{Militārā memoriāla infokaste | name = Biķernieku memoriāls | native_name = | body = | image = Bikernieki Memorial (December 2, 2001).jpg | image_size = 260px | caption = | commemorates = [[Holokausts|Holokausta]] upuriem | established = | unveiled = {{dat|2001|11|30|N|bez}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Biķernieku mežs}} | nearest_town = | designer = [[Sergejs Rižs]] | total_burials = ≈20 000 | unknowns = | commemorated = | by_country = | by_war = | inscription = | embedded = | source = | pushpin_map = Rīga | map_size = 260px | latd = 56 | latm = 57 | lats = 46.7 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 37.2 | longEW = E }} '''Biķernieku memoriāls''' ir [[memoriāls]], kas veltīts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] upuriem. Memoriāls atrodas [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] tuvumā [[Biķernieku iela|Biķernieku ielai]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] apkaimē, [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Memoriāls tika atklāts {{dat|2001|11|30||bez}}. Tas veidots pēc arhitekta [[Sergejs Rižs|Sergeja Riža]] projekta. Memoriāls ir veidots kā neregulāras formas ieplakā novietots akmeņu "mežs".<ref name="pieminekļi">{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=96.—97}}</ref> Kopumā te ir 5000 plēsta granīta akmeņi, kādi raksturīgi ebreju kapiem.<ref name="pieminekļi" /> Piemiņas vietas izveidi finansiāli atbalstījušas dažādas Vācijas organizācijas un valdība, Austrijas Nacionālais fonds un Rīgas pašvaldība.<ref name="pieminekļi" /> Tās centrā atrodas melna granīta kubs — simbolisks altāris, kura malās iekalti vārdi no [[Ījaba grāmata|Ījaba grāmatas]]: “Zeme, manas asinis neapsedz un manu kliedzienu neapslēp!”. Celiņu malās ir akmens plāksnes ar Biķernieku mežā nogalināto dzimto Eiropas pilsētu nosaukumiem. Uz betona stabiem memoriāla teritorijā, ir simboli, kas apzīmē šeit nogalināto cilvēku grupas: [[Dāvida zvaigzne]] (ebreji), ērkšķu vainags (dažādu ticību un tautību politiski ieslodzītie) un krusts (padomju karagūstekņi). == Priekšvēsture == Otrā pasaules kara laikā Biķernieku mežā apmēram 46,5 tūkstoši cilvēku (pēc padomju aprēķina; pēc citiem avotiem — ap 35 tūkstoši cilvēku), no kuriem 20 tūkstoši ebreju, pārējie — [[Sarkanā armija|padomju]] karagūstekņi un vietējie politiski neuzticamie,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/riga-un-rigas-rajons/riga-bikernieku-mezs/|title=Rīga, Biķernieku mežs : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=memorialplaces.lu.lv|access-date=2023-04-10}}</ref><ref name=":0">[https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=4&rajons=3&id=67 Rīgas pieminekļu aģentūra. Memoriāls Otrā pasaules kara upuriem Biķerniekos]</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jews.lv/lv/ebreju-kapi-un-pieminas-vietas/memorials-bikerniekos/|title=Memoriāls Biķerniekos|website=Latvijas Ebreju kopiena|access-date=2023-04-10|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/56130 |title=Par memoriālu nacisma terora upuriem Biķernieku… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-04-10|language=lv}}</ref> tika nogalināti un apbedīti masu kapos.<ref name="pieminekļi" /> 1941. gada jūlijā vairāki tūkstoši ebreju tautības vīriešu tika nošauti Biķernieku mežā. 1942. gadā Biķernieku mežā tika nogalināti aptuveni 12 tūkstoši Vācijas, Austrijas un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] ebreju. 1943. gadā Biķernieku mežā tika noslepkavoti [[Rīgas geto]] gūstekņi, kurus atzina par nederīgiem transportēšanai uz [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Kaizervaldes (Mežaparka) koncentrācijas nometni]], bet 1944. gada rudenī tie Kaizervaldes ieslodzītie, kuri bija atzīti par darba nespējīgiem. 1944. gadā vācu specvienība atraka kapus un sadedzināja līķu atliekas, tāpēc precīzs nogalināto skaits nav zināms.<ref name=":0" /> Pavisam Biķernieku mežā atrasti 55 masu kapi.<ref name=":1" /> Memoriāls izveidots galvenajā slepkavošanas vietā, kur 1942.-1944. gadā tika izveidoti 42 masu kapi. Vēl 13 atradās uz ziemeļaustrumiem no turienes un tika lietoti 1941. gada nošaušanā — 12 atrodas pie [[Bākas kalns|Bākas kalna]] trigonometriskā torņa, kur tie apzīmēti ar akmens apmalēm un vertikālām akmeņu šķembām, un vieni pie toreizējās šosejas.<ref name=":2" /> == Notikumi == Memoriālu vairākkārt vandalizējuši ar bojāšanu vai nacistisku saukļu uzkrāsošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-izmekle-holokausta-upuru-memoriala-apkepasanu-bikernieku-meza.a464353/|title=Policija izmeklē holokausta upuru memoriāla apķēpāšanu Biķernieku mežā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4750828/apganits-nacisma-upuru-bikernieku-memorials|title=Apgānīts nacisma upuru Biķernieku memoriāls|website=Apollo.lv|access-date=2024-09-09|date=2005-09-12|language=lv}}</ref> Vienā gadījumā vainīgos izdevās notvert un viens no tiem izrādījās partijā "[[Saskaņa]]" sastāvošs provokators, kurš gribēja iztēlot savu rīcību par partijas pretinieku darbībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/40794481/usakovs-socialistiem-pieprasa-izslegt-biedru-memoriala-apkepataju-grib-skaidrojumu-par-maldinasanu|title=Ušakovs 'sociālistiem' pieprasa izslēgt biedru-memoriāla apķēpātāju; grib skaidrojumu par maldināšanu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-09-09|language=lv}}</ref> == Attēli == <gallery> Attēls:Gedenkstätte Bikernieki - Eingang.jpg|Ieeja memoriālā Attēls:Gedenkstätte Bikernieki 4.jpg|Centrālais obelisks Attēls:Gedenkstätte Bikernieki 11.jpg|Plēsta granīta akmeņi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Mežciems (Rīga)]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] cokdzf1zjmc4heygkirahgao4e07fqp 0 267398 4506472 4361339 2026-08-13T15:20:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506472 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gunārs Rode | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1934 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads =2008 | m_mēnesis =3 | m_diena =9 | m_vieta =[[Priekule]], {{LAT}} | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Mordvija]], [[Vladimira]], [[Stokholma]] | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[PBLA]] līdzstrādnieks | dzimums = V | dzīvesbiedrs = Ieva Strauberga | paraksts = | kategorijas = nē | piezīmes = }} '''Gunārs Rode''' (1934–2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, [[disidents]], [[politieslodzītais]]. [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]]s līdzstrādnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1934. gada 8. septembrī Rīgā strādnieka Oskara Rodes ģimenē. Beidzis Rīgas 1. vidusskolu. Studēja [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē]] (1953-1956) un [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Rīgas Pedagoģiskajā institūtā]] (1956-1958), izslēgts pretpadomju darbības dēļ. Pēc tam strādāja par trolejbusa vadītāju. Apcietināts 1962. gada jūnijā un apsūdzēts par to, ka piedalījies [["Baltijas federācija" (pretestības grupa)|nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija"]] veidošanā. Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Dailis Rijnieks]], [[Jānis Rijnieks]], [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]], [[Knuts Skujenieks]], [[Aina Zābaka]], [[Ziedonis Rozenbergs]] un [[Uldis Ofkants]]. Lietu [[Latvijas PSR]] Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. Par pretpadomju aģitāciju, un grupas organizēšanu un dzimtenes nodevības mēģinājumu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Gunar-Rode |title=ст.65 ч.1 УК ЛатССР, 59 ч.1, 67 УК ЛатССР. |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191114232950/https://nekropole.info/lv/Gunar-Rode }}</ref> tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem Pārrunas uz desmit gadiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054901/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Māris Puķītis, žurnāls "Nedēļa" 2005. gada 13. decembrī.</ref> Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē [[Mordvija|Mordvijā]], kur iepazinās ar [[Gunārs Astra|Gunāru Astru]].<ref>[http://www.zagarins.net/jg/jg275/JG275_Ekmanis.htm Starptautiskie raidījumi latviešu valodā. 20. gs. otrā pusē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310114629/http://www.zagarins.net/jg/jg275/JG275_Ekmanis.htm |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} Rolfs Ekmanis. Jaunā Gaita nr. 275. ziema 2013.</ref> 1965. gada janvārī viņš soda nometnē uzrakstīja vēstuli PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājam A. Mikojanam, kurā atteicās no PSRS pilsonības. Pārvietos uz Vladimiras cietumu, 1970. un 1971. gadā atkārtoti piedalījās Vladimiras cietumā ieslodzīto [[Badastreiks|bada streikos]] un smagā stāvoklī nokļuva cietuma slimnīcā. 1973. gadā pārvietots atpakaļ uz Mordvijas nometni, 1975. gadā pieprasīja sevi atzīt par politieslodzīto, tika pārvietots atpakaļ uz Vladimiras stingrā režīma cietumu, atkal piedalījās bada streikos pret ieslodzīto sišanu.<ref name="BoerDriessen1982">{{grāmatas atsauce|author1=S. P. De Boer|author2=Evert J. Driessen|author3=Hendrik L. Verhaar|title=Biographical Dictionary of Dissidents in the Soviet Union: 1956 - 1975|url=http://books.google.com/books?id=1IQzecjGQX0C&pg=PA470|year=1982|publisher=BRILL|isbn=90-247-2538-0|page=470}}</ref> Starptautiskā amnestijas organizācija "Baltiešu apelācija pie Apvienotajām Nācijām" (''Baltic Appeal to the United Nations'', BATUN) pieprasīja viņa [[amnestija|amnestiju]]. [[Toronto]] nodibināja "Rodes atbrīvošanas komiteju".<ref>[http://www.theeuropeanlibrary.org/tel4/record/2000091092782?subject-id=~1000009157062&subject=~Gun%C4%81rs+Rode Rodes atbrīvošanas komiteja Toronto]{{Novecojusi saite}} laikraksts "Laiks", Ņujorka, 1976. gada 21. aprīlī</ref> Pēc atbrīvošanas 1977. gada 14. novembrī kopā ar Intu Cālīti, Viktoru Kalniņu un Juri Ziemeli parakstīja vēstuli ''Amnesty International'', prasot lietuviešu cilvēktiesību kustības aktīvista Viktora Petkus atbrīvošanu.<ref name="Preuße2014">{{grāmatas atsauce|author=Detlev Preuße|title=Umbruch Von Unten: Die Selbstbefreiung Mittel und Osteuropas und das Ende der Sowjetunion|url=http://books.google.com/books?id=urckBAAAQBAJ&pg=PA154|date=1 January 2014|publisher=Springer-Verlag|isbn=978-3-658-04972-0|page=154}}</ref> Tajā pašā gadā mēģināja apprecēties ar Stokhomā dzīvojošo Ievu Straubergu, kuru tūlīt izraidīja no PSRS.<ref>[http://www.theeuropeanlibrary.org/tel4/record/2000091073498?subject-id=~1000009157062&subject=~Gun%C4%81rs+Rode No Rīgas izraidīta Gunāra Rodes līgava]{{Novecojusi saite}} laikraksts "Laiks". Ņujorka, 1978. gada 7. janvārī</ref> [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]] 1978. gadā viņam piešķīra Tautas balvu 2000 dolāru apmērā, tā paša gada maijā viņam atļāva izbraukt uz Zviedriju, kur viņš iesaistījās PBLA Informācijas biroja darbā, kā arī Zviedrijas Latviešu Centrālajā Padomē. Rode uzstājās Kopenhāgenas tribunālā, iespaidīgi liecinot par cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkrievošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/PBLA/nodala5.htm |title=Jānis Ritenis. PBLA INFORMĀCIJAS BIROJI UN TO DARBĪBA |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200219181438/http://www.itl.rtu.lv/LVA/PBLA/nodala5.htm }}</ref> 1985. gadā publicēja papildinājumu [[Ādolfs Šilde|Ādolfa Šildes]] 1972. gadā publicētajai grāmatai "Pretestības kustība Latvijā". 1993. gada 5. Saeimas vēlēšanās viņu iekļāva deputātu kandidātu sarakstā no vēlēšanu apvienības "Tēvzemei un brīvībai". Miris 2008. gada 9. martā, apglabāts Rīgas 1. Meža kapos. == Publikācijas == * Ādolfs Šilde. Resistance movement in Latvia (1972). Supplemented by Gunārs Rode. Latvia before the Helsinki Agreement (1962-1975). Stockholm: Latvian National Foundation, [1985] — 95 lpp. * Gunārs Rode, Helēna Celmiņa, Viktors Kalniņš, Rolfs Ekmanis, Edgars Liepiņš, Andris Trapāns, Laimons Niedre, Jānis Bungs, Vilis Hāzners. "Latvija šodien" PBLA, 1979. — nr. 7. == Literatūra == * Roszkowski W., Kofman J. (red.), Słownik biograficzny Europy Środkowo-Wschodniej XX wieku, Warszawa 2005, {{ISBN|83-7399-084-4}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rode, Gunārs}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] mtmvhpuuh2fouui3nfasz83vhwsgigh 3 275202 4506609 4502479 2026-08-13T21:40:12Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4506609 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vylks}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 16:59, 9 martā, 2015 (EET) == Futbola klubu raksti == Paldies par rakstiem! Labākais ir tas, ka tajos ir vairāk par dažiem teikumiem. Pats kādreiz īsākus rakstīju. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 12:28, 25 augustā, 2015 (EEST) == Sporta tabula == Sveiks! Pievienojos augstāk teiktajam. Ja plāno [[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|tabulu]] atjaunināt regulāri, var lieti noderēt [http://clicknupload.link/m2jo5plsrbk0 šis fails] (tabula tiek ņemta no [http://nr.soccerway.com/national/latvia/1-liga/2016/regular-season/r34624/ soccerway]). Pamēģināju Virslīgai, strādā diezgan sakarīgi. Ja ir jautājumi, uzdod. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 27. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) == Vikitikšanās 18. aprīlī == sveiki! 18. aprīlī Rīgā notiks '''[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|Vikipēdijas tikšanās]]''' ar mērķi (citēju "pastrādāt pie vienota projekta, apmācīt jaunus dalībniekus, dalīties pieredzē un praktiskos sīkumos pieredzējušo dalībnieku vidū", protams, arī savstarpēji iepazīties klātienē. uz šo tikšanos īpaši aicinām pagājušā gada aktīvākos un labākos jaunos Vikipēdijas rakstītājus, kuru devums ir augstu vērtēts ([[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|šis saraksts]]). tas tādēļ, ka (citēju) "kad esi pastrādājis jau kādu laiku, izveidojis čupu rakstu - tieši tad sāk rasties ļoti daudz jautājumu". vairāk informācijas un iespēja pieteikties uz šo pasākumu: '''[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|šeit]]'''. ja rodas jautājumi: droši [[Vikipēdijas diskusija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 18. aprīlis|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 14. aprīlis, plkst. 22.21 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.57 (EEST) == Suomi 100 - Finland 100 == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#ddffdd}}};" |rowspan="2" valign="middle" | [[Image:Hirvensydän kupari.jpg|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''The [[:en:Wikipedia:Finland100 challenge|100 years of Finland]]''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | This is for your truly valuable contribution to the 100 years of Finland collaboration and to the multilingual development of Wikipedia. Our sincere thanks - kiitos ! --[[Dalībnieks:Tappinen|Tappinen]] ([[Dalībnieka diskusija:Tappinen|diskusija]]) 2017. gada 1. decembris, plkst. 19.57 (EET) |} == Izmaiņu pārbaudītāja statuss == Esmu pamanījis, ka sakārto rakstus aiz citiem par futbolu rakstošajiem dalībniekiem, paldies par to! Varbūt vēlies pieteikties [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude|izmaiņu pārbaudītāja tiesībām]]. Tas ļaus redzēt, vai raksti/labojumi jau atzīmēti kā pārbaudīti un pašam atzīmēt pārbaudītos. Pēc šī statusa var atlasīt ari [[Special:RecentChanges|pēdējo izmaiņu lapā]] un [[Special:Watchlist|uzraugāmo rakstu]] sarakstā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 19. decembris, plkst. 13.02 (EET) :Jā, labi. Es tāpat bieži cenšos pārskatīt pēdējās izmaiņas par lietām, kas interesē. Tuvākajās nedēļās es gan laikam nevarēšu neko daudz veikt, bet kopumā — jā. Es iepazinos, ko tas statuss nozīmē.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2017. gada 19. decembris, plkst. 16.49 (EET) ::Nekādus pienākumus tas neuzliek — mēs visi te darbojamies brīvprātīgi un tik, cik vēlamies paši. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 19. decembris, plkst. 17.09 (EET) :::Jā, protams, skaidrs. Ļoti labi, es piekrītu.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2017. gada 19. decembris, plkst. 17.46 (EET) ::::Aktivizēju pārbaudītāja statusu. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 19. decembris, plkst. 18.00 (EET) == Biatlons == Paldies par tā darīšanu, ko es darīju iepriekš (biatlona uzturēšana)! :) Mums kādu dienu būtu ''jāpiesēžas pie viena galda'' un jāizrunā par tabulu noformējumu. Sāk parādīties 3 dažādi stili. Pēc spēlēm, nav steidzami. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. februāris, plkst. 09.04 (EET) :Jā, es redzēju, ka dažos rakstos tabulām bija savādāks noformējums. Pagaidām necentos neko mainīt un papildināju, kā bija. Bet tas tiesa, vajadzētu vienoties par vienotu noformējumu. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2018. gada 21. februāris, plkst. 11.39 (EET) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.56 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.39 (EEST) == Pasti == Sveiks, Tev būtu jābūt atnākušam e-pastam uz to adresi, ko esi norādījis uzstādījumos. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 4. augusts, plkst. 10.36 (EEST) == Ad:Razgradas "Ludogorets" == ;[https://lv.wikipedia.org/wiki/Razgradas_%22Ludogorets%22Ad:Razgradas "Ludogorets"] Sveiki. Kapec lv:wiki [[Razgradas "Ludogorets"]]? Ar TS? Ludogorec, bulgāru: ПФК Лудогорец. En:wiki; fr:wiki c ir K, vai citas deformacijas, un latviešu c, visur ir C. Cūka, cirks, cunami, Cvetkova.... un Ludogorec. --[[Dalībnieks:Makenzis|Makenzis]] ([[Dalībnieka diskusija:Makenzis|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.37 (EEST) :Šajā gadījumā ir izmantots, kā pats klubs savu nosaukumu atveido latīņu burtiem. Pagaidām lv:wiki nav vienotas pieejas, kā rakstīt sporta klubu nosaukumus, un norit diskusijas. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 11.05 (EEST) == Iekavas (30.04.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3210987 šis labojums] lapā [[Lillestrøm SK]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lillestrøm SK|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>{Futbola kluba infokaste |} Paldies! <!-- (-1, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 30. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) == Iekavas (25.07.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3282270 šis labojums] lapā [[FK Zenit Sanktpēterburga]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:FK Zenit Sanktpēterburga|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#124;title=Газпром Арена &#124;language=ru &#124;accessdate=&#123;&#123;dat&#124;2020&#124;7&#124;25&#124;&#124;bez&#125;&#125; &#124;website=premierliga.ru&#125;&#125; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span>&lt;/ref&gt; ''Zenit'' sešas reizes ir kļuvuši par Krievijas Premjerlīgas čempioniem un trīsreiz |} Paldies! <!-- (0, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 16.02 (EEST) == Iekavas (10.08.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3287758 šis labojums] lapā [[FC Viitorul]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:FC Viitorul|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: ** Čempioni 1<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>: 2016–17 |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 10. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == We sent you an e-mail == Hello {{PAGENAME}}, Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled "The Community Insights survey is coming!". If you have questions, email surveys@wikimedia.org. You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]]. [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.52 (EEST) <!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&oldid=20479295 --> == Iekavas (07.03.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3377897 šis labojums] lapā [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#91;http://data.fis-ski.com/pdf/2021/CC/2073/2021CC2073RL.pdf Women's 30 kilometre classical results&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>&lt;/ref&gt; |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 7. marts, plkst. 09.02 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you open the country alias module for editing so I can add flags myself. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 17.50 (EET) :Why are you asking me? I don't think I have that right, I'm not a moderator. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.07 (EET) ::Who is the moderator I can ask about this. ::Yours sincerely, Sondre [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.11 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you add all the Korean flags from 1948 until 1997?. And also the Flag of Ghana until 1961. Yours sincerely, Sondre [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.07 (EET) == Translations == Hello! Can you translate the country alias module names to your language both for Summer and Winter it should be in your language and also Paralympic Games, Asian Games, Commonwealth Games and so on and also example country. Yours sincerely, soNDRE [[Special:Contributions/80.212.171.8|80.212.171.8]] 2022. gada 20. decembris, plkst. 16.03 (EET) == Nations at the Olympics == Hello! Is it possible for you to create new articles about different countries at the Olympics both historical and current. There has participated over 200 countries at the games through the years. Can you also create articles about nations which participated at the Games from 1896 until now that would have been valuable. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 25. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) == Iekavas (25.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3889539 šis labojums] lapā [[Indijas futbola izlase]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Indijas futbola izlase|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; Top scorer = Sunils Četri <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>92 |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 25. jūlijs, plkst. 11.02 (EEST) == Modulis:Country alias == Hello! Can you update the country alias module to the current version that it has now?. Mainly because you use an old version which is not in common use. I have updated the module sandbox with new flags and so on. And I have also updated some country names which was wrong. Can you take a look at the module again and see what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.50 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you update the country alias module to the correct flags and also the right competition names. English language is not compatible with yours. There are many competition names which are wrong and also country names too. I have added the correct flags in the sandbox module and can you copy them from there?. [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 11. jūlijs, plkst. 17.45 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Module:Country alias == Hello! is it possible for you to update the Country alias module with the right flags and the right country and competition names?. Check what I have done with the module and the see the changes and then update it. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2025. gada 17. jūlijs, plkst. 14.28 (EEST) == Olimpiskais hokejs == Kāpēc izdzēsi spēļu grafiku? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 15.19 (EET) :Ja domā, ka pilns grafiks nepieciešams abās lapās, gan par hokeju, gan par vīriešu turnīru, var pārcelt sekcijas beigas, kas parādās kopīgajā lapā. Biju domājis, ka tur liekam tikai tabulas un izslēgšanas spēļu režģi, bet sīkākā informācija ir vīriešu turnīra lapā. Vēl jau Latvijas startu lapā jāuzliek lai parādās nepieciešamais automātiski no turnīra lapas un nav jāveic atsevišķi labojumi. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 16.33 (EET) ::Uzliku, lai parādās Latvijas izlases spēles un izslēgšanas spēles. Visi labojumi jāveic rakstā par vīriešu hokeja turnīru, un tas automātiski parādīsies gan hokeja kopīgajā rakstā, gan Latvijas dalības rakstā un jebrurā citā rakstā, ja tādi būs, kur tiks iekļautas attiecīgās sadaļas. Droši veic labojumus vīriešu hokeja turnīra rakstā, ja kāds cits nebūs paspējis ātrāk. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.14 (EET) == Milāna un Kortīna == (iespējams, vajag kkur citur, droši pārcel) skatos, ka tu pats vienā editā ievies [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eriks_Pero&diff=prev&oldid=4411295 abus variantus]. man vēl bija jautājums par horizontālās strīpas garumu, bet laikam jau jālasa vikipēdijas raksts par [[defise|defisēm]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 17.47 (EET) :Manā izpratnē pareizākais variants ir ar defisi, kas atbilsu punktam par objektu vairāku ģeogrāfisku nosaukumu vārdā. Domuzīme tur neder, tie nav galapunkti. Variants ar slīpsvītru ieviesās no agrākām rezultātu tabulām, kur negribējās pieeju mainīt, un tā sakopēts tālāk. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 18.46 (EET) ::un [[Kacpers Tomasjaks]] (laikam jau arī kādā agrākā rakstā) izdomāji nevis sākt vienādot, bet ieviest vēl trešo variantu? :) {{tq|Variants ar slīpsvītru ieviesās no agrākām rezultātu tabulām, kur negribējās pieeju mainīt, un tā sakopēts tālāk.}} -- domāju, ka Baisulis ar savu botu palīdzēs vienādot. <small>un nē, koments par defisēm bija "skaļā domāšana", nevis jautājums tev</small> [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 10.59 (EET) :::"Norises vieta" tabulā un pasākuma nosaukums pie medaļām ir divas atšķirīgas lietas. Pie norises vietas tomēr, manuprāt, nevarētu lietot defisi vai kaut ko tādu. Toties atbilstoši ir nosaukumā "Milāna-Kortīna 2026" vai "Milānas-Kortīnas spēles". [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 11.56 (EET) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) == Iekavas (04.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4502469|page=Tea Lafonda|debug=(0, 0, 1, 0)|list=yes|remaining=Sadraudzības spēļu]] čempioni. == Atsauces == &#123;&#123;Atsauces&#125;&#125; == Ārējās saites == &#123;&#123;sisterlinks-inline&#125;&#125; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>{Sporta ārējās saites} &#123;&#123;Vieglatlēts-aizmetnis&#125;&#125; &#123;&#123;DEFAULTSORT:Lafonda, Tea&#125;&#125; [[Kategorija:1994.|lines=12}} == Iekavas (13.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4506607 šis labojums] lapā [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Septiņcīņa {{!}} {{!}}{{!}} {{!}} {{!}}{{!}} {{!}} {{!}}{{!}} {{!}}- style=&quot;background-color:#e8e8e8;&quot; {{!}}colspan=7{{!}}&#123;&#123;Sporta rekordu saīsinājumi&#125;&#125; {{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> === Jaukti === {{{!}} &#123;&#123;Medaļnieku tabula{{!}}type=Disciplīna{{!}}columns=2&#125;&#125; {{!}}- {{!}} 4x100 metru stafete {{!}} {{!}}{{!}} {{!}} |} Paldies! <!-- (0, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 00.40 (EEST) szodiqj0kxsu4zehqwj2s4gnl8vivpi 0 284391 4506731 4030887 2026-08-14T09:41:35Z Ivario 51458 4506731 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | nos = FK Priekuļi | logo = | pilns = Futbola klubs "Priekuļi" | dib = 2004 | stad = [[Cēsu pilsētas stadions]], [[Cēsis]] | prez = Andrejs Ivanovs | tren = Normunds Zvejnieks | līga = [[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]] | sez = 2021. | poz = 12. vieta (no 14) }} '''FK Priekuļi''' ir Latvijas [[futbols|futbola]] klubs no [[Priekuļi|Priekuļiem]]. Kluba vīriešu komanda “'''FK Priekuļi'''” līdz 2023. gadam piedalījās [[Latvijas futbola 2. līga]]s čempionātā, bet sieviešu komanda “'''Cēsis/ FK Priekuļi'''” piedalās [[Latvijas Sieviešu futbola 1. līga|Sieviešu futbola 1. līgā]].<ref>[http://edruva.lv/futbola-kluba-priekuli-jaunie-izaicinajumi/ Futbola kluba “Priekuļi” jaunie izaicinājumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190409131743/http://edruva.lv/futbola-kluba-priekuli-jaunie-izaicinajumi/ |date={{dat|2019|04|09||bez}} }} edruva.lv</ref> Futbola klubā "Priekuļi" ir izveidota arī jauniešu futbola sistēma, kura pārstāvēta dažādās vecuma grupās. Jauniešu sistēma ir kļuvusi par kluba galveno darbības jomu. Līdz 2018. gadam kluba spēļu mājvieta bija [[Priekuļu vidusskola|Priekuļu vidusskolas]] stadions, bet kopš 2018. gada — [[Cēsu stadions|Cēsu pilsētas stadions]]. == Vēsture == "FK Priekuļi" dibināts 2004. gadā (kluba logotipā gan norādīts 2005. gads). Vairākas sezonas tas piedalījās 2. līgas Vidzemes čempionātā, bet 2013. un 2014. gada sezonās spēlēja Vidzemes čempionāta [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. 2015. gadā klubs atgriezās 2. līgā. Par līdz šim veiksmīgāko sezonu uzskatāms 2020. gads, kad divpadsmit komandu konkurencē "FK Priekuļi" izcīnīja 4. vietu un ieguva tiesības spēlēt 2. līgas finālturnīrā, kandidējot uz pirmās līgas čempionātu. 2014. gadā tika izveidota sieviešu futbola komanda. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.facebook.com/FKPriekuli Kluba ''Facebook'' lapa] *[http://vidzeme.lff.lv Vidzemes futbola centrs] [[Kategorija:Latvijas futbola klubi|Priekuļi]] e1vz6ea0kwdanbko8ndfmg7y97r1w2l 0 284607 4506587 3936962 2026-08-13T19:22:14Z IvanScrooge98 55146 /* */ attēls 4506587 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = {{image array|perrow=3 | image1 = Imhotep-Louvre.JPG | caption1 = [[Imhoteps]] | image2 = Nofretete Neues Museum.jpg | caption2 = [[Nofretete]] | image3 = RamsesIIEgypt.jpg | caption3 = [[Ramzess Lielais]] | image4 = Nasser portrait2.jpg | caption4 = [[Gamāls Abdels Nāsers|Nāsers]] | image5 = Anwar Sadat cropped.jpg | caption5 = [[Anvars Sādāts]] | image6 = Naguib Mahfouz HR.jpg | caption6 = [[Nagībs Mahfūzs]] | image7 =| caption7 = [[Omārs Šarifs]] | image8 = Mohamed el-Baradei.jpg | caption8 = [[Mohameds El Barādeī]] | image9 = Umm Kulthum 2.jpg | caption9 = [[Umma Kulsūma]] }} | tauta = Ēģiptieši<br>{{ara|مَصريين}} | skaits = 120 miljoni (2023) | vieta = {{Ēģipte}} 109 miljoni (2023)<br>{{Lībija}} 1 miljons<br>{{Sudāna}} 0,8 miljoni<br>{{ASV}} 1,5 miljoni<br>[[Jordānija]] 0,6 miljoni | valoda = [[arābu valoda]] | reliģija = [[musulmaņi]] [[sunnīti]] — 90%<br>[[kopti]] — 9% | grupas = | radi = [[arābi]], [[nūbieši]] | flag = [[Attēls:Map_of_the_Egyptian_Diaspora_in_the_World.svg|214px]] }} '''Ēģiptieši''' ({{val|ar|مَصريين}}, ''maṣreyyīn'') vai '''Ēģiptes arābi''' ir nācija [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Ēģipte]]s pamatiedzīvotāji.<ref>{{PZT|193}}</ref> Veidojas no divām konfesionāli atšķirīgām kopienām — [[musulmaņi]]em [[arābi]]em (63—76 miljoni) un [[kristieši]]em [[kopti]]em (7—20 miljoni). Ēģiptē ēģiptieši veido ap 98% no iedzīvotāju kopskaita. Ap 4 miljoniem ēģiptiešu mīt diasporā, galvenokārt kaimiņvalstīs [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un citur. Ikdienā kā musulmaņi tā kopti lieto [[Ēģiptes arābu valoda|arābu valodas dialektu]], kas ir viena no izplatītākajām [[arābu valoda]]s formām arābu pasaulē. == Vēsture == Ēģiptieši izsenis apdzīvojuši [[Nīla]]s lejteci tagadējās [[Ēģipte]]s teritorijā, kur jau kopš aptuveni 3150. gada pirms mūsu ēras izveidoja attīstītu [[Senā Ēģipte|Senās Ēģipte]]s civilizāciju. Ap 7. gadsimtu sakarā ar [[arābi|arābu]] iekarojumiem sākās Ēģiptes arabizācija un [[islāms|izlamizācija]], kas pamatā tika pabeigta 14. gadsimtā. Seno ēģiptiešu pēctečus, kuri nepārgāja islāmā un saglabāja kristietību, dēvē par koptiem. Ēģiptes kristiešu baznīcā lietotā [[koptu valoda]] ir pēdējā dzīvā seno ēģiptiešu valodas forma. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu tautas]] [[Kategorija:Āfrikas tautas]] [[Kategorija:Ēģiptes tautas]] l8jhqcua971iylzh5lt1i1118gyxuua 10 286204 4506619 4506242 2026-08-14T02:10:29Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4506619 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 5wwbkhx7bok5dfemua8i99v5c6wkz4b 0 286540 4506382 3484201 2026-08-13T12:57:33Z ~2026-44282-25 149041 Precizēts teksts, lai atspoguļotu Krievijas Impērijas armijas un tās sabiedroto daudznacionālo sastāvu (tostarp ukraiņus, rumāņus, somus un Baltijas tautas), kuri cīnījās par Bulgārijas atbrīvošanu, nevis ierobežotu to tikai ar etniskiem krieviem. 4506382 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle | infobox_width = | image = AlexanderNevskyCathedral-Sofia-6.jpg | image_size = | alt = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 42 | latm = 41 | lats = 45 | latNS = N | longd = 23 | longm = 19 | longs = 58.64 | longEW = E | religious_affiliation = Pareizticīgie | rite = | location = {{vieta|Bulgārija|Sofija}} | consecration_year = | status = [[Katedrāle]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = Aleksandrs Pomerancevs | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1882 | year_completed = 1912 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = 53 m | dome_quantity = | dome_height_outer = 45 m<ref name=MD/> | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle''' ({{val|bg|Храм-паметник „Свети Александър Невски“}}) ir [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[katedrāle]] [[Sofija|Sofijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]]. Viens no lielākajiem Austrumu pareizticīgās baznīcas dievnamiem pasaulē. Katedrāle ir arī viens no pilsētas simboliem un tās galvenais tūrisma objekts.<ref name="MD">"Sofia, Bulgaria", Mihail Dyuzev, Hitotoki.org, 2010, web: [http://hitotoki.org/classic/sofia/004 Hito-4] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100330000719/http://hitotoki.org/classic/sofia/004 |date={{dat|2010|03|30||bez}} }}.</ref><ref name="ArchN">"Neo-Byzantine architecture | archipaedia.net", archipaedia.net, 2010, web: [http://archipaedia.net/2009/07/neo-byzantine-architecture/ A7] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120308145626/http://archipaedia.net/2009/07/neo-byzantine-architecture/ |date={{dat|2012|03|08||bez}} }}.</ref> Aizņem 3170 m{{sup|2}} lielu teritoriju, tajā vienlaicīgi var atrasties 10 tūkstoši cilvēku.<ref name=MD/> Celta 20. gadsimta sākumā,<ref name=MD/> lai arī pamatakmens ielikts 1882. gadā.<ref name=ArchN/> Uzcelta par godu daudznacionālās Krievijas Impērijas armijas un tās sabiedroto karavīriem — tostarp krieviem, ukraiņiem, rumāņiem, baltkrieviem, somiem, lietuviešiem, latviešiem un igauņiem, kas mira [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu—turku karā (1877—1878)]], kura rezultātā Bulgārija tika atbrīvota no [[Osmaņu impērija]]s. Īsu brīdi katedrālei tika nomainīts nosaukums.<ref name=MD/> Pie altāra atrodas [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] relikvijas. Katedrāles [[kripta|kriptā]] atrodas bulgāru ikonas (daļa no Nacionālās mākslas galerijas). Pati baznīca apgalvo, ka katedrālē ir lielākā pareizticīgo ikonu kolekcija Eiropā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Alexander Nevsky Cathedral, Sofia|Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle}} * [http://stara-sofia.com/plnevski.html Vēsturiskas fotogrāfijas] {{Bulgārija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Baznīcas Bulgārijā]] [[Kategorija:Sofija]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas]] [[Kategorija:Katedrāles]] fjkmbthx7n8ejo45clmsqy79vbhkh4r 4506446 4506382 2026-08-13T14:19:35Z Egilus 27634 Ja visā Bulgārijā arī kāds zināja, ka latvieši tur piedalījās, tas nevienu neinteresēja... 4506446 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle | infobox_width = | image = AlexanderNevskyCathedral-Sofia-6.jpg | image_size = | alt = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 42 | latm = 41 | lats = 45 | latNS = N | longd = 23 | longm = 19 | longs = 58.64 | longEW = E | religious_affiliation = Pareizticīgie | rite = | location = {{vieta|Bulgārija|Sofija}} | consecration_year = | status = [[Katedrāle]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = Aleksandrs Pomerancevs | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1882 | year_completed = 1912 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = 53 m | dome_quantity = | dome_height_outer = 45 m<ref name=MD/> | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle''' ({{val|bg|Храм-паметник „Свети Александър Невски“}}) ir [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[katedrāle]] [[Sofija|Sofijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]]. Viens no lielākajiem Austrumu pareizticīgās baznīcas dievnamiem pasaulē. Katedrāle ir arī viens no pilsētas simboliem un tās galvenais tūrisma objekts.<ref name="MD">"Sofia, Bulgaria", Mihail Dyuzev, Hitotoki.org, 2010, web: [http://hitotoki.org/classic/sofia/004 Hito-4] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100330000719/http://hitotoki.org/classic/sofia/004 |date={{dat|2010|03|30||bez}} }}.</ref><ref name="ArchN">"Neo-Byzantine architecture | archipaedia.net", archipaedia.net, 2010, web: [http://archipaedia.net/2009/07/neo-byzantine-architecture/ A7] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120308145626/http://archipaedia.net/2009/07/neo-byzantine-architecture/ |date={{dat|2012|03|08||bez}} }}.</ref> Aizņem 3170 m{{sup|2}} lielu teritoriju, tajā vienlaicīgi var atrasties 10 tūkstoši cilvēku.<ref name=MD/> Celta 20. gadsimta sākumā,<ref name=MD/> lai arī pamatakmens ielikts 1882. gadā.<ref name=ArchN/> Uzcelta par godu Krievijas Impērijas karotājiem, kas krita [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu—turku karā (1877—1878)]], kura rezultātā Bulgārija tika atbrīvota no [[Osmaņu impērija]]s. Īsu brīdi katedrālei tika nomainīts nosaukums.<ref name=MD/> Pie altāra atrodas [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] relikvijas. Katedrāles [[kripta|kriptā]] atrodas bulgāru ikonas (daļa no Nacionālās mākslas galerijas). Pati baznīca apgalvo, ka katedrālē ir lielākā pareizticīgo ikonu kolekcija Eiropā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Alexander Nevsky Cathedral, Sofia|Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle}} * [http://stara-sofia.com/plnevski.html Vēsturiskas fotogrāfijas] {{Bulgārija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Baznīcas Bulgārijā]] [[Kategorija:Sofija]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas]] [[Kategorija:Katedrāles]] 9p5rvhc4vvswp1f4aabibkad2ikx00c 0 289320 4506755 3983971 2026-08-14T11:36:47Z Meistars Joda 781 4506755 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | nosaukums = | attēls = Cute Monkey cropped.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = [[Indijas cepurainais makaks]] (''Macaca radiata'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | virsdzimta = Cercopithecoidea | virsdzimta_lv = Zemākie šaurdeguna pērtiķi | dzimta = Cercopithecidae | dzimta_lv = Mērkaķu dzimta | apakšdzimta = Cercopithecinae | apakšdzimta_lv = Mērkaķu apakšdzimta | cilts = Papionini | cilts_lv = Paviānu cilts | ģints = Macaca | ģints_lv = Makaki | binomial =Macaca <small>([[Bernard Germain de Lacépède|Lacépède]], 1799)</small> | kategorijas = nē }} '''Makaki, makaku ģints''' (''Macaca'') ir viena no [[mērkaķu apakšdzimta]]s [[paviānu cilts]] (''Papionini'') ģintīm, kas apvieno 23 mūsdienās dzīvojošas [[mērkaķu dzimta|mērkaķu]] sugas. Šī ir viena no visplašāk izplatītajām mērkaķu ģintīm pasaulē. Lielākā daļa makaku sugu ir sastopamas [[Āzija|Āzijā]], sākot ar [[Afganistāna|Afganistānu]] un beidzot ar [[Japāna|Japānu]], bet [[berberu makaks]] (''Macaca sylvanus'') mājo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Eiropa]]s dienvidos, [[Gibraltāra klintis|Gibraltāra klintīs]]. Vispazīstamākās makaku sugas ir [[rēzus makaks]] (''Macaca mulatta'') un berberu makaks. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Male_Tibetan_Macaque.jpg|thumb|left|240px|[[Tibetas makaks]] (''Macaca thibetana'') ir lielākais makaku ģintī, attēlā tēviņš]] [[Attēls:Ngarai Sianok sumatran monkey.jpg|thumb|left|240px|[[Krabjēdājmakaks]] (''Macaca fascicularis'') ir mazākais makaku ģintī, attēlā tēviņš]] Makaki ir vidēji lieli mērkaķi (40—75 cm), ar spēcīgi veidotu ķermeni un ekstremitātēm. Kājas un rokas ir apmēram vienādā garumā.<ref name=brit>[http://www.britannica.com/animal/macaque Britannica: genus Macaca]</ref> Tiem ir biezs apmatojums, kas parasti ir pelēkbrūnā krāsā, tomēr ir sastopami arī melni makaki. Uz pagarinātā purna nav apmatojuma. Vairākām sugām uz galvas ir biezāki un garāki mati, kas atgādina cepuri, bet dažām sugām ir vaigu bārdas. Viena no galvenajām pazīmēm, pēc kā atšķir dažādas makaku sugas, ir to [[aste]]s garums. Dažām sugām astes nav vispār, dažām tā ir īsa, bet citām gara, sasniedzot tādu pašu garumu kā pārējais ķermenis. [[tēviņš|Tēviņi]] ir izteikti lielāki nekā [[mātīte]]s. Lielākais ģintī ir [[Tibetas makaks]] (''Macaca thibetana''), kura tēviņa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, svars 18 kg, mātītes svars ir 13 kg.<ref name=brit/> Mazākais ģintī ir [[krabjēdājmakaks]] (''Macaca fascicularis''), kura tēviņa ķermeņa garums var būt 41 cm, svars ir 5,5 kg, mātītes ķermeņa garums ir 38 cm, svars 2,4 kg.<ref name=brit/><ref>[http://pin.primate.wisc.edu/factsheets/entry/long-tailed_macaque Primate Info Net: Long-tailed macaque]</ref> == Uzvedība == Makaki dzīvo baros, kas var būt dažāda lieluma. Barā pastāv hierarhija, kas tēviņiem ik pa laikam nomainās. Kopumā tēviņi dominē pār mātītēm. Toties mātītēm savstarpējā hierarhija ir daudz noturīgāka un ir vairāk atkarīga no mātītes hierarhijas pakāpes barā.<ref name=brit/> Augstāka ranga makaks, ja tam pietrūkst barības, to var izņemt pat no zemāka ranga mērkaķa mutes.<ref>"The Life of Mammals" Hosted by David Attenborough, 2003 British Broadcasting Corporation. BBC Video</ref> Makaki dzīvo kokos daudz biežāk nekā [[paviāni]], bet ērti jūtas arī uz zemes. Makaki ir arī labi peldētāji. Atkarībā no sugas tie dzīvo [[mežs|mežos]], līdzenumos, klintīs un akmeņainos pacēlumos. Makaki ir [[visēdājs|visēdāji]]. Tiem ir lieli vaigu maisi, kuros var noglabāt ēdienu. == Vairošanās == Tropu sugām pārošanās var notikt jebkurā gada periodā, bet pārējām sugām ir vairošanās sezona. Grūsnības periods ilgst apmēram 6 mēnešus, dzimumbriedumu jaunie makaki sasniedz 4 gadu vecumā. Lai arī makaki ir ļoti inteliģenti, tiem var būt samērā neciešams raksturs, nepiemērots komunikācijai ar cilvēkiem.<ref name=brit/> == Sistemātika == [[Attēls:Berberaffen Gibraltar 02.jpg|thumb|240px|[[Berberu makaks]] (''Macaca sylvanus'')]] [[Attēls:Celebes crested macaque.jpg|thumb|240px|[[Celebesas makaks]] (''Macaca nigra'')]] [[Attēls: Snow_Monkeys,_Nagano,_Japan.JPG|thumb|240px|[[Japānas makaks|Japānas makaki]] (''Macaca fuscata'')]] '''Makaku ģints''' (''Macaca'') *Berberu makaku grupa **[[Berberu makaks]] (''Macaca sylvanus'') *Cepuraino makaku grupa **[[Arunāčalas makaks]] (''Macaca munzala'') **[[Asamas makaks]] (''Macaca assamensis'') **[[Baltvaigu makaks]] (''Macaca leucogenys'')<ref>Li, C.; Zhao, C.; Fan, P. (25 Mar 2015). "White-cheeked macaque (Macaca leucogenys): A new macaque species from Modog, southeastern Tibet". American Journal of Primatology. doi:10.1002/ajp.22394</ref> **[[Cepurainais makaks]] (''Macaca sinica'') **[[Indijas cepurainais makaks]] (''Macaca radiata'') **[[Tibetas makaks]] (''Macaca thibetana'') *Cūkastes makaku grupa **[[Celebesas makaks]] (''Macaca nigra'') **[[Cūkastes makaks]] (''Macaca nemestrina'') **[[Gorontalo makaks]] (''Macaca nigrescens'') **[[Heka makaks]] (''Macaca hecki'') **[[Lauvu makaks]] (''Macaca silenus'') **[[Mauru makaks]] (''Macaca maura'') **[[Pagai makaks]] (''Macaca pagensis'') **[[Pelēkkāju makaks]] (''Macaca ochreata'') **[[Siberutas makaks]] (''Macaca siberu'') **[[Togianas makaks]] (''Macaca tonkeana'') **[[Ziemeļu cūkastes makaks]] (''Macaca leonina'') *Krabjēdājmakaku grupa **[[Krabjēdājmakaks]] (''Macaca fascicularis'') **[[Lāču makaks]] (''Macaca arctoides'') *Rēzus makaku grupa **[[Japānas makaks]] (''Macaca fuscata'') **[[Rēzus makaks]] (''Macaca mulatta'') **[[Taivānas makaks]] (''Macaca cyclopis'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20150626112809/http://likumi.lv/doc.php?id=203722 Par primātu latvisko nosaukumu apstiprināšanu] [[Kategorija:Makaki| ]] m07qqu31xe4uyj8wd9i81120vxnr4sh 0 289968 4506745 2920814 2026-08-14T10:36:44Z Kleivas 2704 4506745 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Olte''' var būt: * [[Linda Olte]] (1978) — latviešu režisore un scenāriste; * [[‎Māris Olte]] (1968) — latviešu biologs, žurnālists, raidījumu vadītājs; * [[Uģis Olte]] (1981) — latviešu kinorežisors un kinoscenārists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] i3xjdqhnd4r7byesldp736jg2b4yxlu 2 293196 4506736 4488501 2026-08-14T10:05:00Z Ivario 51458 4506736 wikitext text/x-wiki {{stack|{{User lv}} |{{User en-4}} |{{User ru-3}} |{{User lt-2}} |{{User ltg-2}} |{{User de-1}} |{{User uk-1}} |{{User be-1}} |{{Userbox | border-c = {{{1|#900}}} | id = C_{<span style="font-size:70%">2</span>}H_{<span style="font-size:70%">5</span>}OH-0 | id-c = #6c6 | id-fc = black | id-s = 10 | info = Šis lietotājs '''ar prieku lieto [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]]'''. | info-c = white | info-fc = #900 }} }} [[:en:User:Ivario|<u>Mana lapa angļu valodas Vikipēdijā / English Wikipedia page</u>]] § ''Lielākais veikums līdz šim:'' [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] (prasīja kādas 2,5 dienas) ====== Ieceres ====== Plānā uzrakstīt par: *'''''Agrākie pieturvietu nosaukumi''''' *'''[[Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme]] (1918–1920)'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/15506|title=Svētku mirdzums ir pirkts skaudrās cīņās - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> (Medaļa "Par Tēvzemi 1918-1920" (Latvijas atbrīvošanas kara 2 gadu piemiņas zīme)) *'''[[Ražena darba goda zīme]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Mūsu - Latvijas - ordeņi faktos un skaitļos - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> *'''[[Eiropas Nopelnu ordenis]]''' *'''[[Latvijas kauss basketbolā]]''' *[[Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija]] *[[Rīgas kuģu būvētava]] *[[Metisi]] (metis, mestizo, mestico) *[[Militārās izlūkošanas un drošības dienests]] ? *'''[[Sieviešu futbola līga|<s>Sieviešu futbola līga</s>]]''' *'''[[Latvijas Sieviešu futbola 1. līga|Sieviešu futbola 1. līga]]''' (Altero.lv Sieviešu 1. līga) *'''Organizācijas''' **[[Nacionālā Sardze]] **[[Latvijas Republikas Prokuratūra|<s>LR prokuratūra</s>]] **<s>[[Erasmus+]]</s> **[[Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] **[[Jaunpagasts Plus]] **'''[[Latvijas Nacionālo partizānu apvienība]]''' **<s>[[Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai]] (KOLA)</s> **[[Atdzimšana un atjaunošanās|<s>Atdzimšana un atjaunošanās</s>]] **[[Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija]] **[[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|<s>Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde</s>]] **[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] **[[Kurzemes Vārds]] **[[FK Iecava]] **[[Latgales Gaisma]] ir EN **[[Lursoft]] **[[Latvijas Nacionālais arhīvs]] (uzlabot!) **[[Latvijas Sarkanais krusts]] **[[Latvijas Basketbola savienība]] (uzlabot!) **[[Latvija 100]] (uzlabot!) **[[FK Nikars]] **[[Latvijas Autonomā Pareizticīgā Baznīca]] ([[:en:Latvian Orthodox Autonomous Church|Latvian Orthodox Autonomous Church]]) **[[Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca]] **[[Riga United FC]] '''(uzlabot!''') **[[Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīca]] **[[Dundurnieki]] (ir LT) **[[Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība]] **[[Akadēmiskā organizācija Ramave]] **[[FK Daugava Rīga (1944)]] - '''uzlabot!!''' *[[Latviešu militārā palīgdienesta rotas]] (Virsaiša Viestura sardžu rota u.c.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/virsaisa-viestura-sardzu-rota-pirms-70-gadiem|title=Virsaiša Viestura sardžu rota pirms 70. gadiem {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2023-03-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latviansmilhistory.blogspot.com/2010/11/viestura-rota-un-paligvienibas.html|title=Latvieši vēstures likteņdzirnās: Viestura rota un palīgvienības|last=Likteņdzirnās|first=Latvieši Vēstures|website=Latvieši vēstures likteņdzirnās|access-date=2023-03-09|date=sestdiena, 2010. gada 13. novembris}}</ref> *Oto Švarcs restorāns (''Отто Шварц (ресторан)'' RUS) *[[Jāņa Skredeļa stadions]] (bijušais Sporta komplekss "Arkādija", [[:en:Jānis Skredelis' stadium]]) *'''[[Motobols]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/en/2015/08/veto-magazine-no35-team-power/|title=«Veto Magazine» Nº35 — team power ← FOLD|website=FOLD|access-date=2024-05-31}}</ref> *[[Amatciems]] ([[:ru:Аматциемс|ru:Amatciems]]) *[[Brāļu kapi]] - ''PAPILDINĀT sarakstu'' *'''White-Red-White Flag''' *'''[[Stompaku kauja]]''' '''''(angliski!)''''' *[[Zlēku traģēdija|'''Zlēku traģēdija''']] [<nowiki/>[[Zlēkas]]] *'''"[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgā]]'''<nowiki/>'''[[Draudzības kurgāns|ns]]"''' *[[Žurku sala|'''Žurku sala''']] *[[Arkādija (sporta komplekss)|'''A''']]<nowiki/>[[Arkādija (sporta komplekss)|'''rkādija (sporta komplekss)''']] / [[Arkādijas stadions]] * [[Tautas augstskola Abrene|'''Latviešu tautas augstskola Abrene''']] *'''<s>[[Civiliedzīvotājs]]</s>''' *'''[[Mēs?]] - Podnieka filma (Soviets/Hello Do You Hear Us?)''' *'''[[Ferma (spēle)]] -''' no 2010 līdz 2013 dec *'''[[Slimokase]]''' *[[Saldus Saule]] - UZLABOT! *[[Aizsargu Nopelnu krusts]] - uzlabot! *[[:en:Arodnieks (1920)]] ''- laikraksts'' *[[Ciblas novada ciemu uzskaitījums]]/Latgales admin iedalījumu/pilsētas/ielas utt - '''VVC Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijas nosaukumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvc.gov.lv/lv/latgaliesu-rakstu-valodas-apakskomisija|title=Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija {{!}} Valsts valodas centrs|website=www.vvc.gov.lv|access-date=2024-06-27|language=lv}}</ref> *Uzņēmumi [[Nelss]], [[Staburadze (zīmols)|Staburadze]], [[Ādažu čipsi]] / [[Latfood]], [[Kalev (uzņēmums)|Kalev]], [[Rīgas piena kombināts]], *[[Augusts Vilis Abakuks]] ''DE pašpārvaldē'' *[[Gunārs Alksnis]] ''(Gunnar Alksnis)'' *[[Kalmans Arons]] (''Kalman Aron'') *[[Ēriks Auškaps]] (''Аушкап, Эрик Янович'') ''SU'' *[[Longins Avdjukevičs|Longins Avdjuk''e''vičs]] ''(Авдюкевич, Лонгин Иванович) SU'' *[[Pāvels Āboltiņš]] ''Аболтинь, Павел Теодорович'' *[[Leonards Bartkēvičs]] ''(Барткевич, Леонард Леопольдович) SU'' *[[Ernests Bonaparts]] ''dienējis Franču leģionā'' *'''[[Jūlijs Bračs]] ''Nacionālās Sardzes vadītājs''''' *[[Sols Bukingolts]] ''nekustamo īpašumu uzņēmējs, LV ebrejs no ASV (saistīts ar Peitavas 9/11)'' *[[Voldemārs Čoburs]] ''aktieris (Чобур, Вольдемар Янович) SU'' *[[Miķelis Danoss]] ''fiziķis un izgudrotājs (Michael Danos)'' *[[Rūdolfs Drillis]] ''lidotājs (Дриллис, Рудолф)'' *[[Augusts Eglītis]] (''Эглит, Август Петрович) SU'' *'''[[Vilis Eihe]] ''LCP biedrs''''' *[[Alberts Eihelis]] ''DE'' *'''[[Žanis Epners]] ''LCP biedrs''''' *[[Anatolijs Flaume]] (''Анатолий Яковлевич Флауме'', ru) latvietis, krievu emigrācijas aktīvists *[[Kopels Goreliks]] LV jaunākais kareivis, ebreju puika *[[Solomons Geršovs]] (''Гершов, Соломон Моисеевич'') *[[Rasa Kalniņa-Grīnberga]] ''tēlniece'' *[[Deivids Hamburgs]] (Dāvids Gamburgs, ''Дэвид Гамбург'') Rīgā dzimis producents *[[Ivars Hiršs]] ''US'' ''gleznotājs'' *[[Anatols Imermanis]] '''uzlabot!''' *'''[[Viesturs Pauls Karnups]] Saeimas deputāts''' *[[Konrāds Kalējs]] ''DE'' *[[Valdemārs Klētnieks]] LV skautu vadītājs *[[Pēteris Krastiņš]] ''gleznotājs'' *[[Karolīne Kronvalde]] ''feministe ([[:fr:Karolīne Kronvalde|fr]], '''UZLABOT''')'' *[[Vilmārs Kukainis]] ''ASV brigādes ģenerālis'' *[[Visvaldis Ķimenis]] ''ASV armijas pulkvežleitnants'' *[[Andžejs Ļebedevs]] ''spīdvejists'' *'''[[Roberts Legzdiņš]] ''LCP aktīvists, trimdas arhitekts''''' *[[Kiazo Leladze]] f''utsala tiesnesis (Леладзе, Киазо)'' *[[Zigurds Lieljuris]] ''ASV armijas seržants majors'' *[[Tovijs Lifšics]] ''(Лифшиц, Товий Борисович) diriģents'' *[[Aleksandrs Mačs]] ''DE'' *[[Boļeslavs Maikovskis]] ''DE, RU'' *[[Aivars Mežors]] (ir ru) *<s>[[Georgs Ozoliņš]] ''cīkstonis, grieķu-romiešu cīņa, 1938 EČ''</s> *<s>[[Eižens Počs]] (''Поч, Эйжен Антонович) SU''</s> *[[Mihails Poļakovs]] (''Michael Polakovs''), ''US klauns'' *<s>[[Haralds Puntulis]] ''DE''</s> *[[Hiršs Rapoports]] [LKP CK loceklis 1940] ''SU'' *[[Naums Rapoports]] ''SU'' *[[Sāra Rapoporta]] ''SU'' *[[Kārlis Reisons]] arhitekts, LT *[[Normunds Rudevičs]] ''Latvijas romu/čigānu kop. vadītājs, deputāts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6442769/ai-ciganiskais-zelts-ciemos-pie-romu-barona-normunda-rudevica|title=„Ai, čigāniskais zelts!” Ciemos pie romu barona Normunda Rudeviča|website=TVNET|access-date=2020-01-17|date=2018-11-01|language=lv}}</ref> *[[Alberts Sieks]] (''Сиекс, Альберт Яковлевич) SU'' *'''<s>[[Pēteris Supe]] LNPA pretošanās kustības vadītājs</s>''' *[[Alfrēds Strausmanis]] '''jurists, Austrumietis UZLABOT''' *[[Judīte Šklara]], Džūdita Šklara (''Judith N. Shklar'') *<s>[[Bruno Šteinbriks]] ''(Штейнбрик, Бруно Яковлевич) SU''</s> *[[Fridrihs Švungs]] ''DE'' *[[Semjons Šustins]] ''(Шустин, Семён Матвеевич)'' <u>- angliski</u> *[[Raimonds Tomsons]] ''vīnzinis, 3. labākais pasaulē'' *[[Alvīne Veinbaha]] ''tēlniece'' *[[Grigorijs Zilbers]] (Hiršs Zilbers), LV ebreju komponists '', [[:ru:Зилбер,_Григорий_Самуилович|RU]]'' *{{Starpviki saite|lv=Artemijs Žižins|val=en|val_title=Artemijs Žižins}} ''Latvijas snūkerists'' *''citi no'' [[Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)]], [[:ru:Категория:Народные_комиссары_и_министры_Латвийской_ССР|Категория:Народные комиссары и министры Латвийской ССР]] un [https://en.wikipedia.org/wiki/Category:Latvian_World_War_II_refugees] eq7rwg6rpewl0tlncvihytze7m47957 0 296478 4506635 3985300 2026-08-14T04:14:05Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506635 wikitext text/x-wiki '''Futbols Turcijā''' ir populārākais sporta veids.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}</ref> [[Turcija]]s [[Turcijas futbola izlase|nacionālās izlases]] pirmā spēle bija [[1923]]. gadā ar [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasi. [[Attēls:Galatasaray SK 1908-1909.JPG|thumbnail|[[Stambulas "Galatasaray"]], 1908-1909]] Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Stambulas "Fenerbahçe"]] un [[Stambulas "Beşiktaş"]]. 2000. gadā [[Stambulas "Galatasaray"]] klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == {{Portāls2|Turcija|Futbols}} * [[Turcijas futbola izlase]] * [[Ataturka Olimpiskais stadions]] * [[Stambulas "Beşiktaş"]] * [[Stambulas "Fenerbahçe"]] * [[Stambulas "Galatasaray"]] {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Futbols Turcijā| ]] pryfp2qt85pyw98yk5kkrvfzh1y4qyn 4 300196 4506430 4506331 2026-08-13T14:00:09Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-44454-09|~2026-44454-09]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4506430 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) 6xqecew6f5vpz83d6vdl9bkbtrdjqtm 4506443 4506430 2026-08-13T14:11:38Z Egilus 27634 /* Report concerning ~2026-44454-09 */ Atbilde 4506443 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) 4ss624ctvrzqdqoyt1f5umnggsina44 4506489 4506443 2026-08-13T17:29:30Z Votre Provocateur 111653 /* Votre Provocateur */ Atbilde 4506489 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) 9x97gsc64k9ue54x24mxgfqspn0n2re 4506718 4506489 2026-08-14T08:54:30Z Biafra 13794 /* Votre Provocateur */ Atbilde 4506718 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) b0uh21now1yxattu8yodmkv87lelnac 10 305067 4506447 4484075 2026-08-13T14:22:26Z Dejelnieks 78787 4506447 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latviešu seriāli |title = {{flaga|Latvija}} [[Latvija|Latviešu]] seriāli |listclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1=No 1994. gada |list1 = * "[[Lai tev labi klājas!]]" (1994) * "[[Aktrise Ragārēs]]" (1996) * "[[Cukura nams]]" (1997) * "[[Dzīvoklis (seriāls)|Dzīvoklis]]" (1997—2004) * "[[Izpostītā ligzda]]" (1998) * "[[Tumsas puķe]]" (1998) * "[[Sirdsmīļā Monika]]" (1999—2001; 2015) |group2=No 2000. gada |list2= * "[[Saldā indes garša]]" (2001) * "[[Inspektors Grauds]]" (2002) * "[[Ferdinands Lieliskais]]" (2002—2003) * "[[Likteņa līdumnieki]]" (2003—2008) * "[[Rīgas Eiroports]]" (2005) * "[[Neprāta cena]]" (2006—2009) * "[[Sieva uz pilnu slodzi]]" (2006) * "[[Saldais pārītis]]" (2006) * "[[Svešā dzīve]]" (2006) * "[[Prāts vai Instinkts]] (2006; 2010) * "[[Diena kopā ar miljonāru]]" (2006) * "[[Cerību iela 21]]" (2008—2009) * "[[Mīli mani mūžam]]" (2009) * "[[UgunsGrēks]]" (2009—2017) |group3=No 2010. gada |list3= * "[[Tikai nesaki man Bizu]]" (2011) * "[[Būt mīlētai]]" (2011) * "[[Dzīves krustcelēs]]" (2012—2015) * "[[Eņģeļu māja]]" (2012—2013) * "[[Ēnu spēles]]" (2012) * "[[Viņas melo labāk]]" (2013—2022) * "[[Zentas brīvdienas]]" (2013) * "[[Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums]]" (2013—2014) * "[[Māja pie ezera]]" (2015) * "[[Saplēstā krūze]]" (2016) * "[[Bitīt' matos]]" (2016—2017) * "[[Šķiršanās formula]]" (2016) * "[[Svešā seja]]" (2017—2018) * "[[Bitīt' kapos]]" (2017) * "[[Saldais pārītis. Ir bērni]]" (2018) * "[[Divi vienā]]" (2018—2019) * "[[16+]]" (2018-2019) * "[[Viss pa jaunam!]]" (2019—2020) * "[[Radiņi (seriāls)|Radiņi]]" (2019—2020; 2026) * "[[Sarkanais mežs]]" (2019) |group4=No 2020. gada |list4= * "[[Terapeite bez grāda]]" (2020) * "[[Viņš. Robertiņš]]" (2020) * "[[Nemīlētie]]" (2020—''pašlaik'') * "[[Tunelis (seriāls)|Tunelis]]" (2020—2024) * "[[Projekts: Šķiršanās]]" (2020) * "[[Viss Norm]]" (2021) * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" (2022—2023) * "[[Fati (seriāls)|Fati]]" (2022—''pašlaik'') * "[[Rūgtās izvēles]]" (2023) * "[[No naida līdz mīlestībai]]" (2023) * "[[Nelūgtie viesi (seriāls)|Nelūgtie viesi]]" (2023—2025) * "[[Pansija pilī (seriāls)|Pansija pilī]]" (2024) * "[[Padomju džinsi]]" (2024) * "[[Dumpis (seriāls)|Dumpis]]" (2024) * "[[Asistente]]" (2024) }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> k0kmd0y8b3hh0pi7g3nok3g70mbbfhh 2 309217 4506478 4503128 2026-08-13T15:41:18Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4506478 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P53 wd:Q260388 } |sort=label |columns=label:Straipsnis,P569,P570,P97,P106,P27,P39 |thumb=128 |links=red }} {| class='wikitable sortable' ! Straipsnis ! dzimšanas datums ! miršanas datums ! tituls ! nodarbošanās ! pilsonība ! ieņemtais amats |- | [[Adele Cecilia Radziwill]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albert Radziwill]] | data-sort-value="1868" | 1868 | data-sort-value="1927" | 1927 | | | | |- | [[Alberts Radvils]] | data-sort-value="1558" | 1558-03-08 | data-sort-value="1592" | 1592-06-13 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Radziwiłł]] | data-sort-value="1717" | 1717-03-25 | data-sort-value="1790" | 1790<br/>1791<br/>1762 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Rečicos]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Stanisław Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albrycht Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593-07-01 | data-sort-value="1656" | 1656-11-12 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[kanclers]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Pinsk]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Starosta of Loutsk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[гараднічы пінскі]]<br/>[[войт пінскі]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста геранёнскі]] |- | [[Albrycht Władysław Radziwiłł]] | data-sort-value="1589" | 1589-06-16 | data-sort-value="1636" | 1636-07-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksander Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1808" | 1808-02-29 | data-sort-value="1859" | 1859-10-10 | | | [[Austrijas Impērija|Austrijas impērija]] | |- | [[Aleksander Fryderyk Radziwiłł]] | data-sort-value="1869" | 1869-10-07 | data-sort-value="1929" | 1929-01-07 | | | | |- | [[Aleksander Ludwik Radziwiłł]] | data-sort-value="1594" | 1594-08-04 | data-sort-value="1654" | 1654-03-23 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[voïvode de Brześć]]<br/>[[Voivode of Polotsk]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[staroste d'Olita]]<br/>[[staroste de Szadowo]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]]<br/>[[войт полацкі]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksandra Radziwiłł]] | data-sort-value="1993" | 1993-01-18 | | | | | |- | [[Alojza Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Aniela Radziwiłł]] | data-sort-value="1781" | 1781-10-03 | data-sort-value="1808" | 1808-09-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Aleksandra Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Christina Radziwill]] | data-sort-value="1960" | 1960-08-18 | | [[princese]] | [[producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1518" | 1518 | data-sort-value="1558" | 1558 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1792" | 1792 | data-sort-value="1879" | 1879 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Euphemia Radziwiłł]] | data-sort-value="1628" | 1628 | data-sort-value="1663" | 1663 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Magdalena Radziwiłł]] | data-sort-value="1553" | 1553 | data-sort-value="1590" | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1640" | 1640-03-20 | data-sort-value="1667" | 1667-03-24 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1962" | 1962-12-05 | | | | | |- | [[Anna Olimpia Mostowska]] | data-sort-value="1762" | 1762 | data-sort-value="1833" | 1833<br/>1813-12-04 | | [[rakstnieks]]<br/>[[tulkotājs]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwill]] | data-sort-value="1475" | 1475 | data-sort-value="1522" | 1522-03 | | [[reģents]] | [[Lietuva]] | [[reģents]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1939" | 1939-04-20 | data-sort-value="2009" | 2009-01-22 | | [[vēsturnieks]]<br/>[[vidusskolas skolotājs]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[skolotājs]] | [[Polija]] | [[senators]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1525" | 1525 | data-sort-value="1600" | 1600 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1659" | 1659-03-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1786" | 1786 | data-sort-value="1857" | 1857 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1492" | 1492 | | [[mūķene]] | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1554" | 1554 | | | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1732" | 1732 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna von Kettler]] | data-sort-value="1567" | 1567 | data-sort-value="1617" | 1617-09-19 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anne-Liese Strasser]] | data-sort-value="1934" | 1934-01-06 | data-sort-value="2023" | 2023-07-05 | [[princis]] | [[group activist]] | [[Francija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Vācija]] | |- | [[Antanas Mikalojus Radvila]] | data-sort-value="1741" | 1741-10-04 | data-sort-value="1778" | 1778-04 | | [[priesteris]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[рэферэндар вялікі духоўны каронны]]<br/>[[Grand Secretary of the Crown]] |- | [[Anthony Stanislas Radziwill]] | data-sort-value="1959" | 1959-08-04 | data-sort-value="1999" | 1999-08-10 | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[TV producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Antoni Albrecht Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1885" | 1885-10-30 | data-sort-value="1935" | 1935-12-18 | | | [[Polija]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1775" | 1775-06-13 | data-sort-value="1833" | 1833-04-07 | | [[komponists]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[amatpersona]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[filantrops]]<br/>[[mūziķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1765" | 1765 | data-sort-value="1810" | 1810 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antoni Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1833" | 1833-07-31 | data-sort-value="1904" | 1904-12-16 | | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Antonina Radziwill]] | data-sort-value="1730" | 1730-08-18 | data-sort-value="1764" | 1764-12 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antonina Radziwiłł]] | data-sort-value="1790" | 1790 | data-sort-value="1853" | 1853 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Artur Radziwill]] | data-sort-value="1974" | 1974 | | | [[ekonomists]]<br/>[[baņķieris]] | | |- | [[Artur Radziwiłł]] | data-sort-value="1901" | 1901-01-17 | data-sort-value="1939" | 1939-09-13 | | [[virsnieks]] | [[Polija]] | |- | [[Auguste Luise Wilhelmine Wanda Czartoryski]] | data-sort-value="1813" | 1813-01-29 | data-sort-value="1845" | 1845-09-16 | | | | |- | [[Barbara Radzivila]] | data-sort-value="1520" | 1520-12-06 | data-sort-value="1551" | 1551-05-08 | [[queen consort]]<br/>[[hercogiene]]<br/>[[karaliene]] | [[aristokrāts]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Queen Consort of Poland]] |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | [[mūķene]] | | |- | [[Bogusław Fryderyk Radziwiłł]] | data-sort-value="1809" | 1809-01-03 | data-sort-value="1873" | 1873-01-02 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Bogusław Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1662" | 1662 | data-sort-value="1672" | 1672 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Bogusław Radziwiłł]] | data-sort-value="1620" | 1620-05-03 | data-sort-value="1669" | 1669-12-31 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[mākslas kolekcionārs]]<br/>[[aristokrāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[virsnieks]]<br/>[[ģenerālleitnants]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[staroste de Międzylesie]]<br/>[[staroste de Bransk]]<br/>[[Polish elector]] |- | [[Brygida Petronela Radziwiłł]] | data-sort-value="1727" | 1727-10-28 | data-sort-value="1773" | 1773-11-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Canstancia Frantsiska Radziwiłł (née Radziwiłł)]] | data-sort-value="1697" | 1697-12-20 | data-sort-value="1756" | 1756-12-06 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Carole Radziwill]] | data-sort-value="1963" | 1963-08-20 | | [[princese]] | [[žurnālists]]<br/>[[romānu rakstnieks]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Cecylia Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1643" | 1643 | data-sort-value="1682" | 1682 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1786" | 1786-08-04 | data-sort-value="1813" | 1813-11-11 | | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Maria Ignacy Radziwiłł]] | data-sort-value="1852" | 1852-08-12 | data-sort-value="1938" | 1938-12-28 | | | [[Polija]] | |- | [[Dominik Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1643" | 1643<br/>1648-09 | data-sort-value="1697" | 1697-07-27 | [[grāfs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[starosta of Lida]]<br/>[[Hofschatzmeister von Litauen]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Radom]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1964" | 1964-11-01 | | | | | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1747" | 1747 | data-sort-value="1803" | 1803 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1754" | 1754 | data-sort-value="1798" | 1798 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Knyszyn]] |- | [[Edmund Ferdynand Radziwiłł]] | data-sort-value="1906" | 1906-09-24 | data-sort-value="1971" | 1971-08-25 | | | | |- | [[Edmund Radziwiłł]] | data-sort-value="1842" | 1842-09-06 | data-sort-value="1895" | 1895<br/>1905-08-09 | | [[priesteris]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]] |- | [[Elisa Radziwill]] | data-sort-value="1803" | 1803-10-28 | data-sort-value="1834" | 1834-09-27<br/>1834-08-27 | | [[aristokrāts]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Elisabeth Eleonora Radziwiłł]] | data-sort-value="1615" | 1615 | data-sort-value="1633" | 1633 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Elizabeth Matilda Radziwill]] | data-sort-value="1861" | 1861-11-01 | data-sort-value="1950" | 1950-05-13 | | | | |- | [[Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1917" | 1917-01-21 | data-sort-value="2021" | 2021-07-20 | | | | |- | [[Elzbieta Radziwill]] | | | | | | |- | [[Elźbieta Holszanska (née Radziwiłł)]] | | | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1550" | 1550 | data-sort-value="1591" | 1591 | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1585" | 1585-09-15 | data-sort-value="1618" | 1618 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Elżbieta Zawisza]] | data-sort-value="1592" | 1592 | data-sort-value="1627" | 1627 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Eufémia Radziwiłł]] | data-sort-value="1598" | 1598-07-12 | data-sort-value="1658" | 1658-05-01 | | [[mūķene]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Abate]] |- | [[Feliks Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ferdynand Radziwiłł]] | data-sort-value="1834" | 1834-10-19 | data-sort-value="1926" | 1926-02-28 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]]<br/>[[member of the Prussian House of Lords]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Franciszek Pius Radziwiłł]] | data-sort-value="1878" | 1878-02-01 | data-sort-value="1944" | 1944-12-01 | | [[politiķis]] | [[Polija]] | |- | [[Franciszka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Gabrielle Radziwill]] | data-sort-value="1878" | 1878-03-14 | data-sort-value="1968" | 1968-01-09 | | [[medicīnas māsa]]<br/>[[pacifists]] | [[Lietuva]] | |- | [[Georgs Radvils]] | data-sort-value="1556" | 1556-05-31 | data-sort-value="1600" | 1600-01-21 | | [[diplomāts]]<br/>[[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]]<br/>[[bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kardināls]]<br/>[[vēstnieks]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]]<br/>[[bishop of Krakow]] |- | [[Grzegorz IV Radziwiłł]] | data-sort-value="1578" | 1578-12-14 | data-sort-value="1613" | 1613-02-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste d'Onikszty]] |- | [[Halszka Radziwiłł]] | No/unknown value | data-sort-value="1611" | 1611 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | data-sort-value="1507" | 1507 | data-sort-value="1546" | 1546-05 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | data-sort-value="1994" | 1994-12-19 | | | | | |- | [[Hieronim Florian Radziwiłł]] | data-sort-value="1715" | 1715-05-04 | data-sort-value="1760" | 1760-05-17 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]] |- | [[Hieronim Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1885" | 1885-01-06 | data-sort-value="1945" | 1945-04-06 | | | [[Francija]] | |- | [[Hieronim Wincenty Radziwiłł]] | data-sort-value="1759" | 1759-05-11 | data-sort-value="1786" | 1786-09-18 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Minsk]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Izabella Radziwiłł]] | data-sort-value="1711" | 1711-02-12 | data-sort-value="1761" | 1761-11-07 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Izabella Radziwiłł]] | data-sort-value="1991" | 1991-03-30 | | | | | |- | [[Izabella Róża Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1888" | 1888-08-30 | data-sort-value="1968" | 1968-02-21 | | | [[Polija]] | |- | [[Jadwiga Radziwiłł]] | | data-sort-value="1863" | 1863 | | | | |- | [[Jan Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1588" | 1588-01-08 | data-sort-value="1625" | 1625-12-18 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jan Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1681" | 1681-05-17 | data-sort-value="1729" | 1729-01-20<br/>1729-01-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1474" | 1474 | data-sort-value="1522" | 1522-05 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[staroste de Drohiczyn]]<br/>[[Court Marshal]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1492" | 1492 | data-sort-value="1542" | 1542-02 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kowalew]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[staroste de Markow]]<br/>[[staroste de Vassilichki]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1516" | 1516 | data-sort-value="1551" | 1551-09-27<br/>1551-11 | | [[politiķis]] | [[Lietuva]] | [[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[staroste de Tykocin]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Janusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1579" | 1579-07-02<br/>1579-07-21 | data-sort-value="1620" | 1620-12-03<br/>1620-12-06 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Janusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-09-03 | data-sort-value="1967" | 1967-10-04 | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[Politiskais ieslodzītais|politieslodzītais]]<br/>[[jurists]] | [[Polija]] | [[ambassador of Poland to Spain]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Janusz Tadeusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1734" | 1734-02-27 | data-sort-value="1750" | 1750 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jerzy Albrycht Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jerzy Friederich Radziwiłł]] | data-sort-value="1860" | 1860-01-11 | data-sort-value="1914" | 1914 | | | | |- | [[Jerzy Józef Radziwiłł]] | data-sort-value="1668" | 1668-03-10 | data-sort-value="1689" | 1689-01-03 | [[hercogs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Trakai]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste de Gulbin]] |- | [[Jerzy Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1921" | 1921-06-20 | data-sort-value="2007" | 2007-04-09 | | | | |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1480" | 1480 | data-sort-value="1541" | 1541-04 | | [[diplomāts]]<br/>[[militārais līderis]]<br/>[[beamter]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Grodno]]<br/>[[voivode of Kyiv]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Maišiagala]]<br/>[[staroste de Veliuona]]<br/>[[staroste d'Utena]]<br/>[[staroste de Merecz]]<br/>[[староста беліцкі]]<br/>[[староста дубінкаўскі]] |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1721" | 1721-02-04 | data-sort-value="1754" | 1754-12-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Joanna Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1637" | 1637 | data-sort-value="1665" | 1665 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jonas Albertas Radvila]] | data-sort-value="1591" | 1591 | data-sort-value="1626" | 1626-04-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste d'Upytė]] |- | [[Jonušs Radvils]] | data-sort-value="1612" | 1612-12-12 | data-sort-value="1655" | 1655-12-30 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[militārais līderis]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[field lithuanian hetman]]<br/>[[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mstsislaw]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[bailli de Rietavas]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Kazimierz]]<br/>[[staroste de Sejwy]]<br/>[[войт мсціслаўскі]]<br/>[[староста камянецкі]]<br/>[[rektors]] |- | [[Józef Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1736" | 1736-11-13 | data-sort-value="1813" | 1813-02-15<br/>1814-02-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Minsk]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Józefina Radziwiłł]] | data-sort-value="1762" | 1762-09-09 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Andrzej Radziwiłł]] | data-sort-value="1821" | 1821 | data-sort-value="1886" | 1886 | | | | |- | [[Karol Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1886" | 1886-12-05 | data-sort-value="1968" | 1968-10-24 | | [[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1787" | 1787 | data-sort-value="1844" | 1844 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1874" | 1874-03-13 | data-sort-value="1906" | 1906-10-26 | | | | |- | [[Karol Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Stanisław "Panie Kochanku" Radziwiłł]] | data-sort-value="1734" | 1734-02-27 | data-sort-value="1790" | 1790-11-21 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Lviv]] |- | [[Karol Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1669" | 1669-11-27 | data-sort-value="1719" | 1719-08-02 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[bailli de Wilna]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]]<br/>[[staroste de Braslaw]] |- | [[Karol Wilhelm Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Karolina Teresa Radziwiłł]] | data-sort-value="1707" | 1707-01-19 | data-sort-value="1765" | 1765-04-27 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karolis Radvila]] | data-sort-value="1839" | 1839-06-30 | data-sort-value="1907" | 1907-10-03 | | | | |- | [[Katarzyna Barbara Radziwiłł]] | data-sort-value="1693" | 1693-12-06 | data-sort-value="1730" | 1730-10-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Henryka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Karolina Radziwiłł]] | data-sort-value="1740" | 1740 | data-sort-value="1789" | 1789 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1614" | 1614-12 | data-sort-value="1674" | 1674-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593<br/>1586 | data-sort-value="1600" | 1600 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł I]] | data-sort-value="1793" | 1793-04-05 | data-sort-value="1869" | 1869-04-06 | [[grāfs]] | [[filologs]] | [[Krievijas Impērija]] | [[maréchal rural]] |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł II]] | data-sort-value="1902" | 1902-07-10 | data-sort-value="1944" | 1944-09 | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="1958" | 1958-01-09 | | | [[ārsts]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[Minister of Health]]<br/>[[voivode of Masovia]]<br/>[[ambassador of Poland to Lithuania]] |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="1873" | 1873-10-15 | data-sort-value="1940" | 1940s | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="2002" | 2002-06-21 | | | | | |- | [[Kristaps Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1547" | 1547-02-09 | data-sort-value="1603" | 1603-11-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[kanclers]]<br/>[[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Żyżmory]]<br/>[[staroste de Solec]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste d'Urzędów]] |- | [[Kristaps Radvils]] | data-sort-value="1585" | 1585-03-22<br/>1585-03-15 | data-sort-value="1640" | 1640-09-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[military commander]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[staroste de Tchatchersk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Krystyna Helena Radzwiłl]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Magdalena Radziwiłłówna]] | data-sort-value="1776" | 1776-07-27 | data-sort-value="1796" | 1796-12-01 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1560" | 1560-09-11 | data-sort-value="1580" | 1580-02-28 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593<br/>1586 | data-sort-value="1599" | 1599 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1898" | 1898-07-29 | data-sort-value="1986" | 1986-03-24 | [[grāfs]] | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[member of the Sejm of the Polish People's Republic]] |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1590" | 1590 | data-sort-value="1607" | 1607-05-04 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1928" | 1928 | data-sort-value="2009" | 2009 | | | | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Lee Radziwill]] | data-sort-value="1933" | 1933-03-03 | data-sort-value="2019" | 2019-02-15 | | [[socialite]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[televīzijas aktieris]]<br/>[[modes dizainers]]<br/>[[interjera arhitekts]]<br/>[[autors]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Leon Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1808" | 1808-03-10 | data-sort-value="1885" | 1885-01-08 | | [[diplomāts]] | [[Krievijas Impērija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Leon Michał Radziwiłł]] | data-sort-value="1722" | 1722-04-11 | data-sort-value="1751" | 1751-03-07 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[стражнік польны літоўскі]] |- | [[Leon Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-09-06 | data-sort-value="1927" | 1927-03-02 | | [[militārpersona]] | [[Francija]] | |- | [[Leon Władysław Radziwiłł]] | data-sort-value="1888" | 1888-12-22 | data-sort-value="1959" | 1959-04-08<br/>1959-04-07 | | | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Lucrezia Catharina Radziwill]] | | data-sort-value="1716" | 1716-08-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1876" | 1876-04-05 | data-sort-value="1966" | 1966-06-21 | | | | |- | [[Ludwik Aleksander Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Ludwik Dominik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1773" | 1773 | data-sort-value="1830" | 1830 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Karolina Radziwiłł]] | data-sort-value="1667" | 1667-02-27 | data-sort-value="1695" | 1695-03-25 | [[princese]] | [[mecenāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Konstancja Radziwiłł]] | data-sort-value="1742" | 1742 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Léa Radziwill]] | | | | | | |- | [[Maciej Józef Radziwiłł]] | data-sort-value="1842" | 1842-09-17 | data-sort-value="1907" | 1907-05-11 | [[grāfs]] | | | |- | [[Maciej Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1873" | 1873-07-27 | data-sort-value="1920" | 1920-11-05 | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1749" | 1749-11-10 | data-sort-value="1800" | 1800-09-02 | | [[komponists]]<br/>[[libretists]]<br/>[[castellan]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1961" | 1961-02-22 | | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>[[mākslas kolekcionārs]] | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1998" | 1998-06-09 | | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | | data-sort-value="1994" | 1994-11-06 | | | | |- | [[Marcelina Czartoryska]] | data-sort-value="1817" | 1817-05-18 | data-sort-value="1894" | 1894-06-05 | | [[komponists]]<br/>[[pianists]] | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Marcin Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1705" | 1705-11-11 | data-sort-value="1782" | 1782-01-11 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Maria Aleksandra Radziwiłł]] | data-sort-value="1753" | 1753 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Karolina Lubomirska]] | data-sort-value="1730" | 1730 | data-sort-value="1795" | 1795-01-10 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Małgorzata Radziwiłł]] | data-sort-value="1875" | 1875-12-16 | data-sort-value="1962" | 1962-07-17 | | | | |- | [[Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1625" | 1625 | data-sort-value="1660" | 1660-01-14 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Urszula Krasińska (neé Radziwiłł)]] | data-sort-value="1777" | 1777 | data-sort-value="1822" | 1822-02-23 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Wiktoria Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria z Gawdzickich Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1746" | 1746 | data-sort-value="1806" | 1806-12-08 | | [[aktieris]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Marianna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mateusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1768" | 1768 | data-sort-value="1818" | 1818 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michalina Rzyszczewska]] | data-sort-value="1816" | 1816-04-10 | data-sort-value="1883" | 1883-06-29 | | | | |- | [[Michał Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1687" | 1687-10-01 | data-sort-value="1721" | 1721-08-29 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Kaunas]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[староста неманойцкі]]<br/>[[staroste]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Michał Gedeon Radziwiłł]] | data-sort-value="1778" | 1778-09-24 | data-sort-value="1850" | 1850-05-24 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]]<br/>[[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]] | |- | [[Michał Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1744" | 1744-10-10<br/>1744-09-29 | data-sort-value="1831" | 1831-03-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[dzejnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bolimow]] |- | [[Michał Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1614" | 1614-10 | data-sort-value="1656" | 1656-08 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste de Wolkow]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Czarne]]<br/>[[войт ваўкавыскі]] |- | [[Michał Kazimierz "Rybeńko" Radziwiłł]] | data-sort-value="1702" | 1702-06-13 | data-sort-value="1762" | 1762-05-15 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Kremenets]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Kazimierz Radziwiłł]] | data-sort-value="1635" | 1635-10-26 | data-sort-value="1680" | 1680-11-14 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Propoïsk]]<br/>[[staroste de Telšiai]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[staroste de Homiel]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1727" | 1727-05-18 | data-sort-value="1729" | 1729 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Piotr Radziwiłł]] | data-sort-value="1853" | 1853-05-17 | data-sort-value="1903" | 1903-09-17 | | [[izdevējs]]<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[publicists]]<br/>[[dizainers]] | | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Michał Radziwiłł Rudy]] | data-sort-value="1870" | 1870-02-08 | data-sort-value="1955" | 1955-10-06 | | [[diplomāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Vācijas Impērija|Vācijas impērija]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Mikalojus Radvila the Old]] | data-sort-value="1450" | 1450 | No/unknown value | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[намеснік смаленскі]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[намеснік новагародскі]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[Court Marshal]] |- | [[Mikalojus Radvila XII]] | data-sort-value="1751" | 1751<br/>1748-08-01 | data-sort-value="1810" | 1810<br/>1811 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]] |- | [[Mikhail Radziwiłł]] | data-sort-value="1791" | 1791-04-18 | data-sort-value="1846" | 1846-10-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Faustyn Radziwiłł]] | data-sort-value="1688" | 1688-05-21 | data-sort-value="1746" | 1746-02-02 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Lithuanian chasnick]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Mikołaj Franciszek Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj II Radziwiłł]] | data-sort-value="1470" | 1470 | data-sort-value="1521" | 1521<br/>1522-01 | | [[virsnieks]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bobrujsk]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]] |- | [[Mikołaj III Radziwiłł]] | data-sort-value="1492" | 1492<br/>1495 | No/unknown value | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Roman Catholic Bishop of Samogitia]] |- | [[Mikołaj Krzysztof "the Orphan" Radziwiłł]] | data-sort-value="1549" | 1549-08-02 | data-sort-value="1616" | 1616-02-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[dienasgrāmatas rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]] |- | [[Mikołaj Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1695" | 1695-08-14 | data-sort-value="1715" | 1715-06-02 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand intendant du panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Człuchów]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1746" | 1746-10-20 | data-sort-value="1795" | 1795-05-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Radoszkowicze]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1801" | 1801 | data-sort-value="1853" | 1853 | | | | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1587" | 1587 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj VII Radziwiłł]] | data-sort-value="1546" | 1546 | data-sort-value="1589" | 1589-12-18 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Merecz]] |- | [[Nicolas Radziwill]] | data-sort-value="1880" | 1880-07-04 | data-sort-value="1914" | 1914-11-17 | | | | |- | [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1512" | 1512 | data-sort-value="1584" | 1584-04-27 | | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[Grand Chancellor]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[staroste d'Ochmiany]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Vassilichki]]<br/>[[староста беліцкі]] |- | [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1515" | 1515-02-04 | data-sort-value="1565" | 1565-05-28 | [[grāfs]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Brest-Litovsk]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Palemon]] | | | | | | |- | [[Petronella Dowojno]] | data-sort-value="1526" | 1526 | No/unknown value<br/>1564 | | | | |- | [[Prince Albrecht-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1914" | 1914-05-10 | data-sort-value="1932" | 1932-06-23 | | | | |- | [[Prince Anton Radziwill]] | data-sort-value="1912" | 1912-10-08 | data-sort-value="1967" | 1967-03-07 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwill]] | data-sort-value="1936" | 1936-01-17 | data-sort-value="1999" | 1999-02-24 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1899" | 1899-09-26 | data-sort-value="1920" | 1920-07-09 | | | | |- | [[Prince Boguslaw Radziwill]] | data-sort-value="1844" | 1844-01-04 | data-sort-value="1907" | 1907-05-14 | | | | |- | [[Prince Charles Ferdinand Radziwill]] | data-sort-value="1969" | 1969-09-29 | | | | | |- | [[Prince Charles Radziwill]] | data-sort-value="1931" | 1931-11-18 | data-sort-value="2016" | 2016-05-16 | | | | |- | [[Prince Dominik Radziwill]] | data-sort-value="2001" | 2001-05-15 | | | | | |- | [[Prince Dominik Rainer Radziwiłł]] | data-sort-value="1911" | 1911-01-22 | data-sort-value="1976" | 1976-11-19 | | [[aristokrāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Prince Ferdinand Radziwill]] | data-sort-value="1935" | 1935-04-17 | data-sort-value="1992" | 1992-05-01 | | | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | data-sort-value="1947" | 1947-08-08 | | | [[uzņēmējs]] | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | data-sort-value="1993" | 1993-10-27 | data-sort-value="1993" | 1993-10-27 | | | | |- | [[Prince Janusz Radziwill]] | data-sort-value="1843" | 1843-02-26 | data-sort-value="1923" | 1923 | | | | |- | [[Prince Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1942" | 1942-11-04 | data-sort-value="2001" | 2001-08-27 | | | | |- | [[Prince Karol-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1912" | 1912-05-03 | data-sort-value="2005" | 2005-11-27 | | | | |- | [[Prince Ladislaus Radziwill]] | data-sort-value="1909" | 1909 | | | | | |- | [[Prince Ludwik Radziwill]] | data-sort-value="1911" | 1911-03-27 | data-sort-value="1928" | 1928-03-19 | | | | |- | [[Prince Martin Radziwill]] | data-sort-value="1965" | 1965-08-04 | | | | | |- | [[Prince Michael Radziwill]] | data-sort-value="1907" | 1907-04-18<br/>1907-04-17 | data-sort-value="1974" | 1974-06-04 | | | | |- | [[Prince Olbrecht Radziwill]] | data-sort-value="1931" | 1931-07-14 | data-sort-value="2010" | 2010 | | | [[Polija]] | |- | [[Prince Peter Nicholas Radziwill]] | data-sort-value="1970" | 1970-04-05 | | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwill]] | data-sort-value="1836" | 1836-03-12 | data-sort-value="1922" | 1922 | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwiłł]] | data-sort-value="1881" | 1881-07-01 | data-sort-value="1963" | 1963-10-16 | | | | |- | [[Princess Adele Ada Albertine Radziwill]] | data-sort-value="1879" | 1879 | data-sort-value="1899" | 1899 | | | | |- | [[Princess Alexandra Radziwill]] | data-sort-value="1970" | 1970-09-01 | | | | | |- | [[Princess Anna Maria Radziwill]] | data-sort-value="1907" | 1907-10-02 | data-sort-value="1995" | 1995-06-01 | | | | |- | [[Princess Christina Radziwill]] | data-sort-value="1908" | 1908-11-15 | data-sort-value="2003" | 2003-08-13 | | | | |- | [[Princess Diana Radziwill]] | data-sort-value="1953" | 1953-05-30 | | | | | |- | [[Princess Dolores Radziwill]] | data-sort-value="1886" | 1886-06-26 | | | | | |- | [[Princess Eleonore Radziwill]] | data-sort-value="1918" | 1918-08-02 | | | | | |- | [[Princess Elira Radziwill]] | data-sort-value="1841" | 1841-01-15 | data-sort-value="1869" | 1869-05-28 | | | | |- | [[Princess Elisabeth Radziwill]] | data-sort-value="1939" | 1939 | | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1894" | 1894-03-06 | data-sort-value="1986" | 1986-05-03 | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1850" | 1850-11-29 | data-sort-value="1931" | 1931-08-18 | | | | |- | [[Princess Eufemia Radziwill]] | data-sort-value="1850" | 1850-10-01 | data-sort-value="1877" | 1877-11-29 | | | | |- | [[Princess Felicia Radziwill]] | data-sort-value="1849" | 1849-02-25 | data-sort-value="1930" | 1930-12-07 | | | | |- | [[Princess Helena Radziwill]] | data-sort-value="1874" | 1874-02-14 | data-sort-value="1958" | 1958-12-12 | | | | |- | [[Princess Isabella Radziwill]] | data-sort-value="1964" | 1964-04-30 | | | | | |- | [[Princess Izabella Radziwill]] | data-sort-value="1915" | 1915-01-04 | | | | | |- | [[Princess Jadwiga Radziwill]] | data-sort-value="1841" | 1841-06-29 | data-sort-value="1894" | 1894-02-25 | | | | |- | [[Princess Karolina-Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1997" | 1997-05-13 | | | | | |- | [[Princess Krystyna Radziwill]] | data-sort-value="1937" | 1937-06-12 | | | | | |- | [[Princess Leon-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1922" | 1922-10-28 | | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | data-sort-value="1839" | 1839-09-29 | data-sort-value="1857" | 1857-05-06 | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | data-sort-value="1904" | 1904-09-26 | data-sort-value="1995" | 1995-01-10 | | | | |- | [[Princess Lida Radziwill]] | data-sort-value="1959" | 1959-08-29 | | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1838" | 1838-06-05 | data-sort-value="1876" | 1876-03-25 | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1956" | 1956-01-23 | | | | | |- | [[Princess Maria Radziwill]] | data-sort-value="1865" | 1865-10-14 | data-sort-value="1869" | 1869-08-22 | | | | |- | [[Princess Maria Renata Radziwill]] | data-sort-value="1954" | 1954-07-11 | | | | | |- | [[Princess Maria-Teresa Radziwill]] | data-sort-value="1910" | 1910-01-19 | | | | | |- | [[Princess Matylda Radziwill]] | data-sort-value="1836" | 1836-10-16 | data-sort-value="1918" | 1918-01-05 | | | | |- | [[Princess Monika Radziwill]] | data-sort-value="1937" | 1937 | | | | | |- | [[Princess Roza Radziwill]] | data-sort-value="1884" | 1884-11-26 | data-sort-value="1949" | 1949-12-01 | | | [[Polija]] | |- | [[Princess Teresa Barbara Radziwill]] | data-sort-value="1714" | 1714-05-20 | data-sort-value="1780" | 1780-12-09 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Borcian]] |- | [[Princess Teresa Radziwill]] | data-sort-value="1889" | 1889-12-29 | data-sort-value="1975" | 1975-02-10 | | | | |- | [[Princess Theresa Margareta Radziwill]] | data-sort-value="1967" | 1967-02-17 | | | | | |- | [[Radvila Astikas]] | data-sort-value="1384" | 1384<br/>1411 | data-sort-value="1477" | 1477 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Court Marshal]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste d'Onikszty]]<br/>[[староста троцкі]] |- | [[Sirputis]] | data-sort-value="1340" | 1340 | data-sort-value="1400" | 1400 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | data-sort-value="1541" | 1541 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Stanislas Radziwill]] | | | | | | |- | [[Stanislovas Radvila]] | data-sort-value="1930" | 1930-03-10 | | | | | |- | [[Stanisław Albrecht Radziwiłł]] | data-sort-value="1914" | 1914-07-21 | data-sort-value="1976" | 1976-07-27 | | [[diplomāts]] | [[Polija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | |- | [[Stanisław Jerzy Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Stanisław Kazimierz Radziwiłł]] | data-sort-value="1648" | 1648 | data-sort-value="1690" | 1690-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1559" | 1559-05-12 | data-sort-value="1599" | 1599-03-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1722" | 1722-05-08 | data-sort-value="1787" | 1787-04-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-02-06 | data-sort-value="1920" | 1920-04-28 | | [[virsnieks]]<br/>[[firsts]] | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Stefania Radziwiłł]] | data-sort-value="1809" | 1809-12-09 | data-sort-value="1832" | 1832-07-26 | | | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Tatiana Radziwiłł]] | data-sort-value="1939" | 1939-08-28 | data-sort-value="2025" | 2025-12-19 | [[princese]] | [[aristokrāts]]<br/>[[bakteriologs]] | [[Francija]] | |- | [[Tekla Adelajda Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Anna Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1608" | 1608 | data-sort-value="1637" | 1637-03-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Róża Radziwiłł]] | data-sort-value="1703" | 1703-09-05 | data-sort-value="1747" | 1747-11-25 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Konstancja Morawska]] | data-sort-value="1738" | 1738-09-03 | data-sort-value="1818" | 1818<br/>1807 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Radziwiłłówna]] | data-sort-value="1745" | 1745 | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Zofia Radziwiłł]] | data-sort-value="1772" | 1772 | data-sort-value="1801" | 1801 | | | | |- | [[Udalryk Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1712" | 1712-01-05 | data-sort-value="1770" | 1770-07-21 | | [[dzejnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Regimentarz]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[staroste de Minsk]] |- | [[Wanda Radziwill]] | data-sort-value="1877" | 1877-01-30 | data-sort-value="1966" | 1966-08-09 | | | | |- | [[Weronika Joanna Radziwiłł]] | data-sort-value="1754" | 1754 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Wiktoria Radziwiłł]] | data-sort-value="1795" | 1795 | data-sort-value="1824" | 1824 | | | | |- | [[Wilhelm Fürst von Radziwill]] | data-sort-value="1797" | 1797-03-19 | data-sort-value="1870" | 1870-08-05 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Wojciech Radziwiłł]] | data-sort-value="1478" | 1478 | data-sort-value="1519" | 1519-04-19<br/>1519-07-05 | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[diocesan bishop]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]] |- | [[Zofia Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zofia z Radziwiłłów Dorohostajska]] | data-sort-value="1577" | 1577 | data-sort-value="1614" | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zygmunt Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1591" | 1591-12-04 | data-sort-value="1642" | 1642-11-05 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[chamberlain]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[падкаморы пазнаньскі]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Zygmunt Radziwiłł]] | data-sort-value="1822" | 1822-02-02 | data-sort-value="1892" | 1892-07-07 | | [[mākslas kolekcionārs]] | | |- | [[Élisabeth Radziwiłł]] | | data-sort-value="1565" | 1565<br/>No/unknown value | | | | |- | [[Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Анастасія Радзівіл]] | data-sort-value="1624" | 1624 | data-sort-value="1688" | 1688 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | data-sort-value="1793" | 1793 | data-sort-value="1801" | 1801 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | | data-sort-value="1863" | 1863 | | | | |- | [[Аляксандра Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Алёйзы Аляксандр Радзівіл]] | data-sort-value="1798" | 1798 | data-sort-value="1808" | 1808 | | | | |- | [[Барбара Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Ванда Радзівіл]] | | data-sort-value="1912" | 1912 | | | | |- | [[Вацлаў Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Вільгельм Тройдэн Радзівіл]] | data-sort-value="1830" | 1830 | data-sort-value="1883" | 1883 | | | | |- | [[Віршул]] | | | | | | |- | [[Ганна Аўгустына Радзівіл]] | data-sort-value="1726" | 1726 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна Малгажата Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Ганна Радзівіл]] | data-sort-value="1765" | 1765 | data-sort-value="1837" | 1837 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Геранім Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Дамінік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Канстанцыя Радзівіл]] | data-sort-value="1796" | 1796 | data-sort-value="1824" | 1824 | | | | |- | [[Канстанцыя Соф’я Радзівіл]] | data-sort-value="1635" | 1635 | data-sort-value="1687" | 1687 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Караль Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Кацярына Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Кацярына Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя Гертруда Радзівіл]] | data-sort-value="1720" | 1720 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя Радзівіл]] | data-sort-value="1791" | 1791 | data-sort-value="1875" | 1875 | | | | |- | [[Марыяна Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | data-sort-value="1589" | 1589 | data-sort-value="1614" | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Філіп Радзівіл]] | data-sort-value="1827" | 1827 | data-sort-value="1870" | 1870 | | | | |- | [[Міхал Радзівіл]] | data-sort-value="1656" | 1656 | data-sort-value="1672" | 1672 | | | | |- | [[Соф’я Агнешка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Соф’я Радзівіл]] | data-sort-value="1552" | 1552 | data-sort-value="1599" | 1599 | | | | |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | data-sort-value="1531" | 1531 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | data-sort-value="1590" | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфан Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфанія Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Сірпуць]] | | | | | | |- | [[Тэрэза Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Удальрыка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Фелікс Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | data-sort-value="1800" | 1800 | data-sort-value="1840" | 1840 | | | | |- | [[Францішка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Элеанора Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юзаф Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юлія Радзівіл]] | data-sort-value="1788" | 1788 | data-sort-value="1873" | 1873 | | | | |- | [[Юлія Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Якуб Радзівіл]] | data-sort-value="1748" | 1748 | data-sort-value="1808" | 1808 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Мацей Радзівіл]] | data-sort-value="1930" | 1930-02-05 | data-sort-value="2004" | 2004-08-12 | | | | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | data-sort-value="1619" | 1619 | data-sort-value="1628" | 1628 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Уладзіслаў Радзівіл]] | data-sort-value="1620" | 1620 | data-sort-value="1662" | 1662 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste d'Upytė]] |} {{Wikidata list end}} lurkg2g60n3b1fwkcthknur6z5yia9p 0 312694 4506676 4505728 2026-08-14T06:09:07Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4506676 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 1. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS? |last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden? |last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp "Valmieru" un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – "Grobiņas" dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> No 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Kausa ieguvēji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="4" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] |1:0 |1:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |PO | |align="left"| | | | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulu Eduardu]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] bgh3d1gx2drex6zj68j17fulnzw3zml 0 312935 4506721 4426250 2026-08-14T09:14:06Z Ivario 51458 4506721 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #5B0CB9 | nos = AFA Olaine | logo = [[Attēls:AFA Olaine logo.jpg|150px]] | pilns = Apvienotā futbola akadēmija "Olaine" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Olaine}} | līga = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2025.]] | poz = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]], 13. vieta | dib = 2013 | stad = [[Olaines stadions]] | ietilp = | prez = {{flaga|Latvija}} Aleksejs Gromovs | tren = {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kolidzejs]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} Kārlis Rūja | mediji = [http://www.afaolaine.lv/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = }} '''Apvienotā futbola akadēmija "Olaine"''' ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Olaine]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgas]] čempionātā. Klubs tika izveidots 2013. gada decembrī, apvienojot trīs futbola klubus — FK Olaine, SK Super Nova un FK Baltika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.supernova.lv/afa-olaine-lv/|title=Apvienotā futbola akadēmija|accessdate={{dat|2016|04|14||bez}}|publisher=supernova.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160321163341/http://www.supernova.lv/afa-olaine-lv/|archivedate={{dat|2016|03|21||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160321163341/http://www.supernova.lv/afa-olaine-lv/ |date={{dat|2016|03|21||bez}} }}</ref> Mājas spēles aizvada [[Olaines stadions|Olaines stadionā]]. [[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2016. gada sezonā]] startēja ar nosaukumu '''AFA Olaine/SK Super Nova''', bet [[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2017. gada sezonā]] startēja kopā ar [[FK Progress]] kā '''FK Progress/AFA Olaine'''. Pēc 2017. gada sezonas FK Progress pievienojās Daugavpils komandai [[BFC Daugavpils]], bet AFA Olaine startēja 2. līgā, Kurzemes/Zemgales čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.fcdaugavpils.lv/lv/Jaunumi-virsliga/19/250/BFC-Daugavpils-apvienojas-ar-FK-Progress-augstako-merku-sasniegsanai|title=BFC Daugavpils apvienojas ar FK Progress augstāko mērķu sasniegšanai|website=old.fcdaugavpils.lv|access-date=2026-08-14|date=2018-02-13}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2013 till:01/07/2017 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2014 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[2014. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|11]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|8]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2013 till:01/07/2017 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — trešā kārta * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — trešā kārta * 2023/24 — astotdaļfināls == Komandas sastāvs == {{novecojis}} :''{{dat|2017|4|27||bez}}.'' == Komandas personāls == {{novecojis}} {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kolidzejs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} Aleksejs Gromovs |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} Mihails Mazurs |- | Direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksejs Gromovs |- | Sociālo mēdiju speciāliste | {{flaga|Latvija}} Anastasija Kameļa |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Blagonadeždins]] (2014) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs]] (2014 — 2015) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Ņesterenko]] (2016 — 2017) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksejs Gromovs]] (2018 — 2020) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kolidzejs]] (2021 — pašlaik) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.afaolaine.lv/ Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/afaolaine/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] * [https://www.instagram.com/afaolaine/ Officiālais Instagram konts] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi|Olaine, AFA]] [[Kategorija:Olaine]] 2iqshht7e4xurtunahg96txkyylov57 0 315469 4506749 3243641 2026-08-14T10:49:50Z Kleivas 2704 4506749 wikitext text/x-wiki '''Teitums''' var būt: * [[Ārts Teitums]] (''Arthur Tatum''; 1909—1956) — amerikāņu džeza pianists un virtuozs; * [[Čenings Teitums]] (''Channing Tatum''; 1980) — amerikāņu kinoaktieris, kinoproducents, dejotājs, modelis; * [[Džeisons Teitums]] (''Jayson Tatum''; 1998) — amerikāņu basketbolists; * [[Gūss Teitums]] (''Goose Tatum''; 1921—1967) — amerikāņu basketbolists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] kdx0ofxgivsywcoxfvgfzp59yrqr4er 0 317286 4506650 4092333 2026-08-14T04:22:46Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506650 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompānijas infokaste | aviokompanija = ''Turkish Airlines''<br />''Türk Hava Yolları'' | logo = Turkish_Airlines_logo_2019_compact.svg | logo izmērs = 300px | attēls = VT-JEM@LHR 16SEP13 (9775923834).jpg | attēla izmērs = 280px | attēla paraksts = ''[[Boeing 777|Boeing 777-35RER]]'' 2013. gadā | IATA = TK | ICAO = THY | izsaukums = TURKISH | dibināta = 1933. gads | darbību uzsāka = | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Ataturka starptautiskā lidosta]] | citas bāzes = ''Esenboğa'', ''Sabiha Gökçen'' | lojalitātes programma = | aviokompāniju alianse = ''[[Star Alliance]]'' | flote = 299<ref name="FACT_SHEET 2016" /> | galamērķi = 284 | sauklis = | mātes kompānija = ''Türk Hava Yolları A.O.'', {{TUR}} | galvenā mītne = [[Stambula]], {{TUR}} | vadība = | ieņēmumi = | mājas lapa = [http://www.turkishairlines.com turkishairlines.com] }} [[Attēls:TurkishAirlinesHQIstanbul.jpg|thumb|right|220px|Galvenais birojs [[Stambula|Stambulā]]]] '''''Turkish Airlines''''' ({{val|tr|Türk Hava Yolları}}) ir [[Turcija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]. Tā dibināta 1933. gadā. Galvenais birojs atrodas [[Ataturka starptautiskā lidosta|Ataturka starptautiskajā lidostā]] [[Stambula|Stambulā]]. Lidsabiedrības mātes uzņēmuma ''Türk Hava Yolları A.O.'' akcijas tiek kotētas biržā ''[[Borsa Istanbul]]'' (kods ''THYAO''). Lielākais akcionārs ir Turcijas valsts (49,12 %).<ref name="Shareholding" /> ''Turkish Airlines'' pieder 50 % Turcijā bāzētā lidsabiedrībā ''[[SunExpress]]'' (otrs īpašnieks ir ''[[Lufthansa]]''). == Vēsture == Lidsabiedrība dibināta 1933. gada 20. maijā kā Valsts aviācijas administrācija ({{val|tr|Devlet Hava Yolları}}) Aizsardzības ministrijas paspārnē. Sākotnēji flotē bija lidmašīnas: 2 ''[[Curtiss Kingbird]]'', 2 ''[[Junkers F.13]]'' un 1 ''[[ANT-9]]''. 1933. gada augustā sākti lidojumi starp Stambulu, [[Eskišehira|Eskišehiru]] un [[Ankara|Ankaru]]. 1935. gadā lidsabiedrību pārņēma Darba ministrija un tā tika pārdēvēta par Valsts aviācijas ģenerāldirektorātu. 1938. gada lidsabiedrība pārgāja Transporta ministrijas pakļautībā un jūnijā tika pārdēvēta par ''Devlet Hava Yolları Umum Müdürlüğü'' (''DHY''). Pirmais starptautiskais regulārais lidojums veikts 1947. gadā uz [[Atēnas|Atēnām]]. 1951. gadā sākti lidojumi uz Nikosiju, Beirutu un Kairu. 1956. gadā veikta reorganizācija, izveidojot kapitālsabiedrību ''Türk Hava Yollari A.O.'' (''THY''; starptautiskais nosaukums ''Turkish Airlines''). Lidsabiedrība pievienojās [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija]]i. 1957. gadā ''[[British Overseas Airways Corporation]]'' (''BOAC'') ieguva 6,5 % ''Turkish Airlines'' kapitāldaļu. 1974. gadā ar 50 % dalību [[Kipra|Kiprā]] izveidots kopuzņēmums ''[[Cyprus Turkish Airlines]]''. 1977. gadā ''THY'' tika [[nacionalizācija|nacionalizēts]], Finanšu ministrijai pārpērkot kapitāldaļas no ''BOAC''. 1989. gadā kopā ar ''[[Lufthansa]]'' izveidota lidsabiedrība ''[[SunExpress]]''. 1990. gadā sākta ''Turkish Airlines'' [[privatizācija]], publiskā pārdošanā nododot 1,53 % akciju; uzņēmums nonāca Valsts līgumsabiedrību administrācijas pakļautībā. 1994. gada 27. novembrī lidsabiedrība ieguva valsts uzņēmuma statusu ar pārraudzību no privatizācijas administrācijas. 2004. gadā privatizācijai nodoti 23 % ''Turkish Airlines'' akciju. 2005. gadā izveidoti meitas uzņēmumi ''THY HABOM A.S.'', ''THY TEKNIK A.S.'' un ''THY EGITIM A.S.'' 2006. gadā publiskā pārdošanā nodoti 28,75 % lidsabiedrības kapitāldaļu. 2008. gadā ''Turkish Airlines'' uzņemts ''[[Star Alliance]]''. == Flote == 2015. gada decembrī ''Turkish Airlines'' flotē bija 299 gaisa kuģi, to skaitā 10 kravas lidmašīnas. 2021. gadā lidmašīnu skaitu plānoja palielināt līdz 433.<ref name="FACT_SHEET 2016" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="FACT_SHEET 2016">[http://investor.turkishairlines.com/documents/ThyInvestorRelations/download/icerikler/FACT_SHEET_2016v04.pdf Turkish Airlines FACT SHEET] 2016</ref> <ref name="Shareholding">[http://investor.turkishairlines.com/en/turkishairlines/shareholding-structure Shareholding Structure] Turkish Airlines</ref> }} == Ārējās saites == {{commonscat|Turkish Airlines}} * [https://wizzair.com ''Turkish Airlines''] {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Turcijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Stambula]] ku8w0cyltzkoad7jx2or6qjt495mvwx 0 347482 4506644 4293024 2026-08-14T04:19:20Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506644 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Turcija]]s premjerministri''', kopš šāda amata izveidošanas 1920. gadā, [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] laikā līdz 2016. gadam, kad amats tika likvidēts un aizvietots ar viceprezidenta amatu. Premjerministrs bija Turcijas valdības un Ministru kabineta vadītājs. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Ottoman flag alternative 2.svg|30px]] [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielā Nacionālā Asambleja]] (1920—1923) === {{legend| #D50000 | [[Republikāņu tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #D50000| || '''1.''' || [[Attēls:Müşir Gazi Mustafa Kemal Paşa, Balıkesir, 1923.png|80px]] || '''[[Mustafa Kemals Ataturks]]'''<br /> ''Mustafa Kemal Atatürk'' <br /> <small>(1881—1938)</small> || 1920. gada 3. maijs — 1921. gada 24. janvāris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''2.''' || [[Attēls:Fevzi cakmak.png|80px]] || '''[[Fevzi Čakmaks]]'''<br /> ''Fevzi Çakmak'' <br /> <small>(1876—1950)</small> || 1921. gada 24. janvāris — 1922. gada 9. jūlijs || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''3.''' || [[Attēls:Hüseyn Rauf Orbay.png|80px]] || '''[[Raufs Orbajs]]'''<br /> ''Rauf Orbay'' <br /> <small>(1881—1964)</small> || 1922. gada 12. jūlijs — 1923. gada [[4. augusts || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''4.''' || [[Attēls:Ali Fethi Okyar.jpg|80px]] || '''[[Fethi Okjars]]'''<br /> ''Fethi Okyar'' <br /> <small>(1880—1943)</small> || 1923. gada 14. augusts — 27. oktobris || [[Republikāņu tautas partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Turkey.svg|30px]] [[Turcijas Republika]] (1923 — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Turkey.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #D50000 | [[Republikāņu tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F7819F | [[Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E8000D | [[Tiesiskuma partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Orange | [[Republikāņu paļaušanās partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D40000 | [[Sociāldemokrātiskā populistu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF0000 | [[Patiesā ceļa partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EA3C53 | [[Labklājības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #0087DC | [[Kreisi Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold | [[Tēvzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FDC400 | [[Taisnības un attīstības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Neatkarīgais / Bez partijas |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #D50000| || '''1.''' || [[Attēls:Ismet Inonu portrait.jpg|80px]] || '''[[Ismets Ineni]]'''<br /> ''İsmet İnönü'' <br /> <small>(1884—1973)</small> || 1923. gada 1. novembris — 1924. gada 21. novembris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''2.''' || [[Attēls:Ali Fethi Okyar.jpg|80px]] || '''[[Fethi Okjars]]'''<br /> ''Fethi Okyar'' <br /> <small>(1880—1943)</small> || 1924. gada 21. novembris — 1925. gada 6. marts || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '(''1.'')' || [[Attēls:Ismet Inonu portrait.jpg|80px]] || '''[[Ismets Ineni]]'''<br /> ''İsmet İnönü'' <br /> <small>(1884—1973)</small> || 1925. gada 6. marts — 1937. gada 25. oktobris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''3.''' || [[Attēls:Mahmut Celâl Bayar.jpg|80px]] || '''[[Dželals Bajars]]'''<br /> ''Celâl Bayar'' <br /> <small>(1883—1986)</small> || 1937. gada 25. oktobris — 1939. gada 25. janvāris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''4.''' || [[Attēls:Refik Saydam.jpg|80px]] || '''[[Refiks Saidams]]'''<br /> ''Refik Saydam'' <br /> <small>(1881—1942)</small> || 1939. gada 25. janvāris — 1942. gada 8. jūlijs <small>(miris esot amatā)</small> || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || — || [[Attēls:Ahmet Fikri Tuzer.jpg|80px]] || [[Ahmets Fikri Tīzers]]<br /> ''Ahmet Fikri Tüzer'' <br /> <small>(1878—1942)</small> || 1942. gada 8. jūlijs — 9. jūlijs || [[Republikāņu tautas partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #D50000| || '''5.''' || [[Attēls:Mehmet Şükrü Saracoğlu.jpg|80px]] || '''[[Sīkrī Saradžoglu]]'''<br /> ''Şükrü Saracoğlu'' <br /> <small>(1887—1953)</small> || 1942. gada 9. jūlijs — 1946. gada 7. augusts || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''6.''' || [[Attēls:Mehmet Recep Bey Peker.jpg|80px]] || '''[[Redžeps Pekers]]'''<br /> ''Recep Peker'' <br /> <small>(1889—1950)</small> || 1946. gada 7. augusts — 1947. gada 9. septembris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''7.''' || [[Attēls:Hasan Hüsnü Saka.jpg|80px]] || '''[[Hasans Saka]]'''<br /> ''Hasan Saka'' <br /> <small>(1885—1960)</small> || 1947. gada 10. septembris — 1949. gada 16. janvāris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #D50000| || '''8.''' || [[Attēls:Mehmet Şemsettin Bey Günaltay.jpg|80px]] || '''[[Semsetins Gīmaltajs]]'''<br /> ''Şemsettin Günaltay'' <br /> <small>(1883—1961)</small> || 1949. gada 16. janvāris — 1950. gada 22. maijs || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #F7819F| || '''9.''' || [[Attēls:Adnan Menderes VI. Yasama Dönemi.jpg|80px]] || '''[[Adnans Menderess]]'''<br /> ''Adnan Menderes'' <br /> <small>(1899—1961)</small> || 1950. gada 22. maijs — 1960. gada 27. maijs <small>(gāzts no amata [[1960. gada turku apvērsums|1960. gada turku apvērsumā]])</small> || [[Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #C3B091| || '''10.''' || [[Attēls:Cemal Gürsel (1960).jpg|80px]] || '''[[Džemals Girsels]]'''<br /> ''Cemal Gürsel'' <br /> <small>(1895—1966)</small> || 1960. gada 28. maijs — 1961. gada 27. oktobris || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Fahretins Ezdileks]]<br /> ''Fahrettin Özdilek'' <br /> <small>(1898—1989)</small> || 1961. gada 30. oktobris — 20. novembris || Militārais || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #D50000| || '(''1.'')' || [[Attēls:Ismet Inonu portrait.jpg|80px]] || '''[[Ismets Ineni]]'''<br /> ''İsmet İnönü'' <br /> <small>(1884—1973)</small> || 1961. gada 20. novembris — 1965. gada 20. februāris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''11.''' || [[Attēls:Suat Ürgüplü.jpg|80px]] || '''[[Suats Īrgīplī]]'''<br /> ''Suat Ürgüplü'' <br /> <small>(1903—1981)</small> || 1965. gada 20. februāris — 27. oktobris || Neatkarīgais || |- | style="background: #E8000D| || '''12.''' || [[Attēls:Demirel 1962 cropped.jpg|80px]] || '''[[Sīlejmans Demirels]]'''<br /> ''Süleyman Demirel'' <br /> <small>(1924—2015)</small> || 1965. gada 27. oktobris — 1971. gada 26. marts <small>(atkāpās no amata pēc [[1971. gada turku militārais memorands|1960. gada turku militārā memorandā]])</small> || [[Tiesiskuma partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''13.''' || [[Attēls:Nihat Erim in Washington D.C (cropped).jpg|80px]] || '''[[Nihats Erims]]'''<br /> ''Nihat Erim'' <br /> <small>(1912—1980)</small> || 1971. gada 26. marts — 1972. gada 17. aprīlis || Neatkarīgais || |- | style="background: orange| || '''14.''' || [[Attēls:President John F. Kennedy with Ferit Melen (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ferits Melens]]'''<br /> ''Ferit Melen'' <br /> <small>(1906—1988)</small> || 1972. gada 17. aprīlis — 1973. gada 15. aprīlis || [[Republikāņu paļaušanās partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''15.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Naims Talu]]'''<br /> ''Naim Talu'' <br /> <small>(1919—1998)</small> || 1973. gada 15. aprīlis — 1974. gada 25. janvāris || Neatkarīgais || |- | style="background: #D50000| || '''16.''' || [[Attēls:Bülent Ecevit Cropped.jpg|80px]] || '''[[Bīlents Edževits]]'''<br /> ''Bülent Ecevit'' <br /> <small>(1925—2006)</small> || 1974. gada 25. janvāris — 17. novembris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sadi Irmaks]]'''<br /> ''Sadi Irmak'' <br /> <small>(1906—1990)</small> || 1974. gada 17. novembris — 1975. gada 31. marts || Neatkarīgais || |- | style="background: #E8000D| || '(''12.'')' || [[Attēls:Demirel 1976 cropped.jpg|80px]] || '''[[Sīlejmans Demirels]]'''<br /> ''Süleyman Demirel'' <br /> <small>(1924—2015)</small> || 1975. gada 31. marts — 1977. gada 21. jūnijs || [[Tiesiskuma partija]] || |- | style="background: #D50000| || '(''16.'')' || [[Attēls:Bülent Ecevit Cropped.jpg|80px]] || '''[[Bīlents Edževits]]'''<br /> ''Bülent Ecevit'' <br /> <small>(1925—2006)</small> || 1977. gada 21. jūnijs — 21. jūlijs || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #E8000D| || '(''12.'')' || [[Attēls:Demirel 1976 cropped.jpg|80px]] || '''[[Sīlejmans Demirels]]'''<br /> ''Süleyman Demirel'' <br /> <small>(1924—2015)</small> || 1977. gada 21. jūlijs — 1978. gada 5. janvāris || [[Tiesiskuma partija]] || |- | style="background: #D50000| || '(''16.'')' || [[Attēls:Bülent Ecevit Cropped.jpg|80px]] || '''[[Bīlents Edževits]]'''<br /> ''Bülent Ecevit'' <br /> <small>(1925—2006)</small> || 1978. gada 5. janvāris — 1979. gada 12. novembris || [[Republikāņu tautas partija]] || |- | style="background: #E8000D| || '(''12.'')' || [[Attēls:Demirel 1976 cropped.jpg|80px]] || '''[[Sīlejmans Demirels]]'''<br /> ''Süleyman Demirel'' <br /> <small>(1924—2015)</small> || 1979. gada 12. novembris — 1980. gada 12. septembris <small>(gāzts no amata [[1980. gada turku apvērsums|1980. gada turku apvērsumā]])</small> || [[Tiesiskuma partija]] || |- | style="background: orange| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Turhans Fejzioglu]]<br /> ''Turhan Feyzioğlu'' <br /> <small>(1922—1988)</small> || 1980. gada 12. septembris || [[Republikāņu paļaušanās partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #C3B091| || '''18.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Bīlends Ulusu]]'''<br /> ''Bülend Ulusu'' <br /> <small>(1923—2015)</small> || 1980. gada 20. septembris — 1983. gada 13. decembris || Militārais || |- | style="background: gold| || '''19.''' || [[Attēls:Turgut Özal as Turkish Prime Minister.jpg|80px]] || '''[[Turguts Ezals]]'''<br /> ''Turgut Özal'' <br /> <small>(1927—1993)</small> || 1983. gada 13. decembris — 1989. gada 31. oktobris || [[Tēvzemes partija]] || |- | style="background: gold| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Ali Bozer]]<br /> ''Ali Bozer'' <br /> <small>(1925—2020)</small> || 1989. gada 31. oktobris — 3. novembris || [[Tēvzemes partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: gold| || '''20.''' || [[Attēls:Yildirim Akbulut (1988).jpg|80px]] || '''[[Jildirims Akbuluts]]'''<br /> ''Yıldırım Akbulut'' <br /> <small>(1935—2021)</small> || 1989. gada 3. novembris — 1991. gada 23. jūnijs || [[Tēvzemes partija]] || |- | style="background: gold| || '''21.''' || [[Attēls:Mesut Yilmaz as Turkish Prime Minister.jpg|80px]] || '''[[Mesuts Jilmazs]]'''<br /> ''Mesut Yılmaz'' <br /> <small>(1947)</small> || 1991. gada 23. jūnijs — 20. novembris || [[Tēvzemes partija]] || |- | style="background: #FF0000| || '(''12.'')' || [[Attēls:Suleyman Demirel 1998.jpg|80px]] || '''[[Sīlejmans Demirels]]'''<br /> ''Süleyman Demirel'' <br /> <small>(1924—2015)</small> || 1991. gada 20. novembris — 1993. gada 16. maijs || [[Patiesā ceļa partija]] || |- | style="background: gold| || '(''21.'')' || [[Attēls:Mesut Yilmaz as Turkish Prime Minister.jpg|80px]] || '''[[Mesuts Jilmazs]]'''<br /> ''Mesut Yılmaz'' <br /> <small>(1947)</small> || 1996. gada 6. marts — 28. jūnijs || [[Tēvzemes partija]] || |- | style="background: #EA3C53| || '''23.''' || [[Attēls:Necmettin Erbakan.jpg|80px]] || '''[[Nedžmetins Erbakans]]'''<br /> ''Necmettin Erbakan'' <br /> <small>(1926—2011)</small> || 1996. gada 28. jūnijs — 1997. gada 30. jūnijs <small>(atkāpās no amata pēc [[1971. gada turku militārais memorands|1960. gada turku militārā memorandā]])</small> || [[Tēvzemes partija]] || |- | style="background: gold| || '(''21.'')' || [[Attēls:Mesut Yilmaz as Turkish Prime Minister.jpg|80px]] || '''[[Mesuts Jilmazs]]'''<br /> ''Mesut Yılmaz'' <br /> <small>(1947)</small> || 1997. gada 30. jūnijs — 1999. gada 11. janvāris || [[Tēvzemes partija]] || |- | style="background: #0087DC| || '(''16.'')' || [[Attēls:Bülent Ecevit-Davos 2000.jpg|80px]] || '''[[Bīlents Edževits]]'''<br /> ''Bülent Ecevit'' <br /> <small>(1925—2006)</small> || 1999. gada 11. janvāris — 2002. gada 18. novembris || [[Kreisi Demokrātiskā partija]] || |- | style="background:#FDC400| || '''24.''' || [[Attēls:Abdullah Gül 2011-06-07.jpg|80px]] || '''[[Abdullahs Gils]]'''<br /> ''Abdullah Gül'' <br /> <small>(1949)</small> || 2002. gada 18. novembris — 2003. gada 14. marts || [[Tēvzemes partija]] || |- | style="background:#FDC400| || '''25.''' || [[Attēls:Recep Tayyip Erdogan.PNG|80px]] || '''[[Redžeps Tajips Erdogans]]'''<br /> ''Recep Tayyip Erdoğan'' <br /> <small>(1954)</small> || 2003. gada 14. marts — 2014. gada 28. augusts || [[Tēvzemes partija]] || |- | rowspan="2" style="background:#FDC400| || rowspan="2"| '''26.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Ahmet Davutoglu cropped.JPG|80px]] || rowspan="2"| '''[[Ahmets Davutoglu]]'''<br /> ''Ahmet Davutoğlu'' <br /> <small>(1959)</small> || 2014. gada 28. augusts — 29. augusts || rowspan="2"| [[Tēvzemes partija]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | 2014. gada 29. augusts — 2016. gada 24. maijs || |- | style="background:#FDC400| || '''27.''' || [[Attēls:Binali Yıldırım.jpg|80px]] || '''[[Binali Jildirims]]'''<br /> ''Binali Yıldırım'' <br /> <small>(1955)</small> || 2016. gada 24. maijs — 2018. gada 9. jūlijs || [[Tēvzemes partija]] || |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas premjerministri| ]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] q5nuanui59ke06cwbp4yp5iycacz533 3 357133 4506541 3388108 2026-08-13T17:59:00Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Kostović]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 527f84928e00431386ce8f402a6bf084]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Kostović|Kostović]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 527f84928e00431386ce8f402a6bf084|Renamed user 527f84928e00431386ce8f402a6bf084]]" 2724704 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sasha Red}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 22. augusts, plkst. 19.43 (EEST) a310zl3oatzn1cadhujoddajfyli2w3 0 362751 4506403 4208043 2026-08-13T13:06:08Z Dejelnieks 78787 4506403 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Andromedas miglājs | oriģinālnos = ''Туманность Андромеды. Часть 1. Пленники железной звезды'' | attēls = The Andromeda Nebula.jpg | att_izm = | paraksts = Filmas plakāts | žanrs = [[zinātniskā fantastika]] | režisors = Jevgeņijs Šerstobitovs | producents = | scenārijs = * Vladimirs Dmitrevskis * Jevgeņijs Šerstobitovs | aktieri = * Sergejs Stoļarovs * [[Vija Artmane]] * Nikolajs Krjukovs * Tatjana Vološina * Lado Chvariašvili * Romans Homjatovs * [[Ludmila Čursina]] * Aleksandrs Goloborodko * Genadijs Juhtins * Marina Jurasova * Aleksandrs Gajs * Valerijs Panarins * Juzefs Miroņenko | mūzika = Jakovs Lapinskis | operators = Nikolajs Žuravļovs | montāža = | studija = [[Dovženko kinostudija]] | izplatītājs = | izdošana = 1967 | ilgums = 77 minūtes | valsts = {{flaga|PSRS}} [[PSRS]] | valoda = | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0278781 }} {{Citas nozīmes|1967. gada filmu|Andromedas miglājs|Andromedas miglājs}} '''"Andromedas miglājs"''' ir 1967. gadā uzņemta [[platformāta filma|platformāta]] [[Padomju Savienība|padomju]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma, kuras režisors ir Jevgeņijs Šerstobitovs.Tā ir [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Ivans Jefremovs|Ivana Jefremova]] tāda paša nosaukuma [[romāns|romāna]] ekranizācija. Filmas sākotnējais nosaukums — '''«Andromedas miglājs. 1. daļa. Dzelzs zvaigznes gūstā»'''. == Sižets == Tālā nākotnē, atgriežoties no trīsdesmit septītās starpzvaigžņu ekspedīcijas, [[kosmosa kuģis|zvaigžņu kuģis]] "Tantra" apstākļu sagadīšanās dēļ nonāk neredzamas "dzelzs zvaigznes" [[gravitācijas lauks|gravitācijas lauka]] ietekmē. Kuģa degvielas krājumi neļauj pārvarēt zvaigznes pievilkšanas spēku. Zvaigžņu kuģis nosēžas uz vienas no [[planēta|planētām]], kas riņķo ap "dzelzs zvaigzni", jo kosmonauti no [[orbīta]]s pamana uz tās [[ārpuszemes dzīvība|ārpuszemes]] izcelsmes kosmosa kuģi — "spirāldisku", kas nepieder nevienai no Lielā Loka [[civilizācija|civilizācijām]]. Zvaigžņu kuģa "Tantra" kapteinis Ergs Noors nolemj papildināt sava kuģa degvielas rezerves no svešā kuģa tvertnes. Taču mēģinājums iekļūt "spirāldiskā" cieš neveiksmi. Izrādās, ka uz planētas eksistē dzīvība, un tā cilvēkiem ir naidīga. Viens no kosmonautiem iet bojā. Kosmosa pētnieki uz planētas atrod zemiešu [[visurgājējs|visurgājēju]], bet pēc tam — arī Zemes zvaigžņu kuģi "Bura", kura konstrukcija ir tāda pati kā viņējam, taču tajā nav neviena cilvēka. Noklausoties avarējušā kuģa [[bortžurnāls|bortžurnāla]] ierakstus, izdodas noskaidrot, ka kuģa [[ekipāža]] gājusi bojā, kad tajā iekļuvušas svešās būtnes. Taču "Buras" degvielas ir pietiekami, lai "Tantra" varētu startēt un doties mājup uz Zemi. == Lomās == * Sergejs Stoļarovs — Dars Veters, Lielā Loka ārējo staciju pārzinis * [[Vija Artmane]] — Veda Konga, vēsturniece * Nikolajs Krjukovs — Ergs Noors, zvaigžņu kuģa "Tantra" komandieris * Tatjana Vološina — Nīza Krita, zvaigžņu kuģa "Tantra" astronavigatore * Lado Chvariašvili — Мvens Mass * Romans Homjatovs — Кims, zvaigžņu kuģa "Tantra" ekipāžas loceklis * [[Ludmila Čursina]] — Luma Lasvi, zvaigžņu kuģa "Tantra" ārste * Aleksandrs Goloborodko — Rens Bozs, zvaigžņu kuģa "Tantra" ekipāžas loceklis * Genadijs Juhtins — Eons Tāls, zvaigžņu kuģa "Tantra" ekipāžas loceklis * Marina Jurasova — Ingrīda Ditra, zvaigžņu kuģa "Tantra" ekipāžas locekle * Aleksandrs Gajs — Purs Hiss, zvaigžņu kuģa "Tantra" ekipāžas loceklis * Valerijs Panarins — Holms, zvaigžņu kuģa "Tantra" ekipāžas loceklis * Juzefs Miroņenko — Кejs Bērs, zvaigžņu kuģa "Tantra" ekipāžas loceklis un citi aktieri. == Uzņemšana == Zemes ainas tika filmētas [[Krima|Krimā]], [[pionieru nometne|pionieru nometnē]] "Arteks".<ref>[http://kino.suuk.su/kino_01.htm Артек-1967, «Туманность Андромеды»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090716024211/http://kino.suuk.su/kino_01.htm |date={{dat|2009|07|16||bez}} }} // Suuk.SU</ref> 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem netradicionālā nometnes korpusu [[arhitektūra]] vislabāk atbilda filmas autoru un skatītāju priekšstatam par tālas nākotnes pasauli. == Fakti par filmu == * Filmas otrā daļa netika uzņemta Sergeja Stoļarova nāves dēļ 1969. gadā.<ref>[http://story.astrotek.ru/?page_id=155 Туманность Андромеды] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170208081603/http://story.astrotek.ru/?page_id=155 |date={{dat|2017|02|08||bez}} }} // Сайт Astrotek stories</ref> * Filma ir vizuāli krāšņa, kaut arī tajā netiek izmantoti [[datorgrafika]]s efekti, jo tolaik tādu vēl nebija. Uz Dara Vetera galda redzams priekšmets, kas pēc saviem izmēriem, ārējā izskata un pielietojuma līdzinās mūsdienu [[klēpjdators|portatīvajam datoram]].<ref>[http://www.masterfilm.net/view.php?id=4018 Туманность Андромеды] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130708185655/http://www.masterfilm.net/view.php?id=4018 |date={{dat|2013|07|08||bez}} }} // Masterfilm.net</ref> * Eksistē vismaz divas šīs filmas versijas — 1967. gada, 75 minūšu garumā, tā sākas ar vārdiem: "Jums, divdesmitajā gadsimtā dzīvojošajiem. Jums, dzīvojošiem komunistiskās ēras pirmajā gadsimtā — TIEK VELTĪTS" (''Вам, живущим в двадцатом веке. Вам, живущим в первом веке коммунистической эры — ПОСВЯЩАЕТСЯ''), un otra, "restaurēta" 1980. gadā — pārmontēta un saīsināta 68 minūšu versija, no kuras izņemtas dažas epizodes un visi "komunistiskās ēras" pieminēšanas gadījumi, bet oriģinālās aktieru balsis ieskaņojuši citi aktieri.<ref>[http://vobzor.com/page.php?id=1045 Обзор и сравнение DVD-релизов] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160820170341/http://vobzor.com/page.php?id=1045 |date={{dat|2016|08|20||bez}} }} // vobzor.com</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.krasnoetv.ru/node/4416 «Туманность Андромеды»] на Красном ТВ (''видео'') {{ru ikona}} * 1967 год. Мы мечтаем о звёздном будущем: В Крыму снимается фильм «Туманность Андромеды». [http://noogen.su/iefremov/film1967.htm Кадры фильма] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1967. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] [[Kategorija:Krievijas zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:Dovženko kinostudijas filmas]] fppcmzr0abzfxzzh63pjak6biu6vgd1 0 364634 4506400 4497132 2026-08-13T13:05:54Z Dejelnieks 78787 4506400 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pilota Pirksa tests | attēls = PIRCSSS.jpg | att_izm = 300px | oriģinālnos = ''Test pilota Pirxa'' | žanrs = * [[fantastika]] * [[drāmas filma|drāma]] | režisors = [[Mareks Piestraks]] | producents = | scenārijs = * Mareks Piestraks * [[Vladimirs Valuckis]] * [[Staņislavs Lems]] (stāsts) | aktieri = * [[Sergejs Desņickis]] * [[Aleksandrs Kaidanovskis]] * [[Vladimirs Ivašovs]] | mūzika = * [[Arvo Perts]] * [[Eugeniušs Rudniks]]<ref>[http://www.nostalgiafestival.pl/en/program/test-pilota-pirxa-rez-marek-piestrak "Program/Film/ THE PILOT PIRX TEST DIR. Marek Piestrak"]</ref> | operators = [[Janušs Pavlovskis]] | montāža = | studija = * ''[[Tallinnfilm]]'' * [[Dovženko kinostudija]] * ''[[Zespoly Filmowe]]'' | izplatītājs = | izdošana = {{filmas datums|1979}} | ilgums = 104 minūtes<ref>{{IMDb title|0080010}}</ref> | valsts = * {{USSR}} * {{POL}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0080010 | paraksts = Filmas plakāts }} '''"Pilota Pirksa tests"''' ({{val|pl|Test pilota Pirxa}}, {{val|ru|Дознание пилота Пиркса}}, {{val|et|Navigaator Pirx}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija]]s 1979. gadā kopīgi uzņemtā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[kinofilma|filma]], kuras [[kinorežisors|režisors]] ir [[Mareks Piestraks]]. Filma balstīta uz [[Staņislavs Lems|Staņislava Lema]] stāstu no viņa īso stāstu kolekcijas par pilotu Pirksu. == Sižets == Cilvēkveidīgo [[robots|robotu]] ražotājs "Cybertron Electronics" uzdod pilotam Pirksam novērtēt dažu robotu-[[androīds|androīdu]] piemērotību izmantošanai par apkalpes locekļiem nākotnes [[kosmiskais lidojums|kosmiskajos lidojumos]]. Pirkss un viņa komanda, kuras sastāvā ir gan cilvēki, gan androīdi, ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] "Goliāts" dodas uz [[Saturna gredzeni]]em, lai palaistu divus [[mākslīgais pavadonis|satelītus]]. Nav zināms, kurš no apkalpes locekļiem ir robots, kurš — cilvēks, kas izslēdz iespējamos [[aizspriedums|aizspriedumus]] pret robotiem. Nevienam apkalpes loceklim nav informācijas par pārējiem. Misija ir tuvu katastrofai, un apkalpe gandrīz iet bojā. Pēc atgriešanās uz Zemes notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai par incidentu bija atbildīgs Pirkss. Taču tiek atklāts, ka vienam no robotiem bijuši darbības traucējumi, tas mēģinājis nogalināt apkalpes locekļus — cilvēkus, un visas apsūdzības pret Pirksu tiek atceltas. Šajā stāstā Lems izvirza domu, ka cilvēka vājums uzskatāms par priekšrocību salīdzinājumā ar mašīnas perfektumu. Pirkss uzvar androīdu, jo cilvēks var šaubīties, vilcināties, pieņemt nepareizus lēmumus, bet robots to nevar. Līdzīga doma atrodama arī [[Aizeks Azimovs|Aizeka Azimova]] darbos par robotiem, kur robots tiek nostādīts tādā situācijā, ka viņa pozitronu smadzenes nespēj izvēlēties, kad jāizšķiras par rīcību, ievērojot [[Trīs robotikas likumi|Trīs robotikas likumus]]. Filma atšķiras no stāsta ar notikumu hronoloģisko secību.<ref>Lem, Stanisław: ''More Tales of Pirx the Pilot'', pages 90–161. Harcourt Brace & Company, 1982.</ref> 1979. gadā filma "Pilota Pirksa tests" ieguva "[[Zelta asteroīda balva|Zelta asteroīda]]" Lielo balvu [[XVIII Starptautiskais kinofestivāls|XVIII Starptautiskajā kinofestivālā]] [[Trieste|Triestē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * {{amg title|id=113000|title=Дознание пилота Пиркса}} * [http://www.kinokultura.com/specials/10/pirx-naripea.shtml ''Eva Näripea.'' (Estonian Academy of Arts / Estonian Literary Museum), Transnational Spaces of Science Fiction: An Estonian-Polish coproduction The Test of Pilot Pirx, «KinoKultura», special issue 10, March 2010.] * [http://www.kinokultura.com/specials/10/pirx-interview.shtml My Great Estonian Adventure: An Interview with Marek Piestrak, «KinoKultura», special issue 10, March 2010.] {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1979. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] [[Kategorija:Polijas filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Dovženko kinostudijas filmas]] b2mf969uatkn9gldipq8scyq1ydgguy 0 365791 4506464 4083320 2026-08-13T14:55:40Z Dejelnieks 78787 4506464 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Maģiskais kimono | oriģinālnos = ''魔法の着物'' | attēls = MagKimono.jpg | att_izm = | paraksts = Filmas plakāts | žanrs = | režisors = [[Māris Martinsons]] | producents = [[Linda Krūkle]] | scenārijs = [[Māris Martinsons]] | aktieri = * [[Kaori Momoi]] * [[Issejs Ogata]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Alise Polačenko]] * [[Andris Keišs]] | mūzika = | operators = * [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] * [[LGC]] | montāža = | studija = ''[[Krukfilms]]'' | izplatītājs = | izdošana = {{filmas datums|2017|12|1}} | ilgums = 95 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{JAP}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 4437544 }} '''"Maģiskais kimono"''' ({{val|ja|魔法の着物}}) ir 2017. gada [[Latvija]]s un [[Japāna]]s [[spēlfilma]], kuras režisors ir [[Māris Martinsons]]. Filma stāsta par japānieti Keiko (attēlo [[Kaori Momoi]]) un viņas ceļojumu uz [[Rīga|Rīgu]]. Pārpratuma dēļ Keiko atver japāņu restorānu kopā ar kādu Latvijas uzņēmēju (attēlo [[Artūrs Skrastiņš]]). Viņa tiek iesaistīta ēdienu gatavošanas šovā, kur Keiko satiek šefpavāru ([[Mārtiņš Sirmais (šefpavārs)|Mārtiņš Sirmais]]), grupu [[Prāta vētra]] un citus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.splendidpalace.lv/lv/news/view/magiskais-kimono|title=MAĢISKAIS KIMONO|access-date={{dat|2017|11|21||bez}}|archive-date={{dat|2017|12|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171213230408/http://www.splendidpalace.lv/lv/news/view/magiskais-kimono}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2017. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] 5y8o3kv1t9chompsss30uchcpn0hw58 4506561 4506464 2026-08-13T18:03:52Z Dejelnieks 78787 4506561 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Maģiskais kimono | oriģinālnos = ''ふたりの旅路'' | attēls = MagKimono.jpg | att_izm = | paraksts = Filmas plakāts | žanrs = | režisors = [[Māris Martinsons]] | producents = * [[Linda Krūkle]] * Eiko Mizuno-Grey * Jason Gray | scenārijs = [[Māris Martinsons]] | aktieri = * [[Kaori Momoi]] * [[Issejs Ogata]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Andris Keišs]] * [[Alise Polačenko]] | mūzika = [[Osamu Kitadžima]] | operators = [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] | montāža = | studija = * {{LVA}} ''[[Krukfilms]]'' * {{JPN}} Loaded Films | izplatītājs = * {{LVA}} MM art * {{JPN}} Elephant House | izdošana = * {{JPN}} {{filmas datums|2017|6|24}} * {{LVA}} {{filmas datums|2017|12|1}} | ilgums = 95 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{JAP}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 4437544 }}'''"Maģiskais kimono"''' ({{val|ja|ふたりの旅路}} — ''"Divu cilvēku kopīgais ceļš"'') ir 2016. gadā uzņemta un 2017. gadā pirmizrādīta [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] [[spēlfilma]]. Tas ir pirmais [[Latvija]]s un [[Japāna]]s kopražojums kino vēsturē.<ref name="diena" /><ref name="eiga" /> Galvenajās lomās — japāņu aktieri [[Kaori Momoi]] un Issejs Ogata. == Sižets == Pusmūža japāņu sieviete Keiko pēc kādiem traģiskiem notikumiem ir noslēgusies sevī un dzīvo vientuļu dzīvi [[Kobe]]. Lai piedalītos grandiozā kimono šovā, viņa ierodas [[Rīga|Rīgā]], kur uz skatuves paredzēts demonstrēt tradicionālo melno ''kurotomesode'' kimono. Šova laikā Keiko piedzīvo neizskaidrojamu notikumu — viņas priekšā pēkšņi parādās vīrs, kurš pirms gadiem pazudis zemestrīcē.<ref name="official" /><ref name="km" /> Apjukusi par realitātē neticamo, Keiko izturas noraidoši pret "vīru", kurš parādās gan viesnīcā, gan restorānā. Vienlaikus pārpratuma dēļ viņa piekrīt palīdzēt kādam Latvijas uzņēmējam (Artūrs Skrastiņš) atvērt japāņu restorānu un paliek Latvijā ilgāk. Nejaušas tikšanās — dalība ēdienu gatavošanas šovā, iepazīšanās ar šefpavāru (Mārtiņš Sirmais) un grupas [[Prāta vētra]] mūziķiem — palīdz Keiko pakāpeniski pārdzīvot savus zaudējumus un saprast, kas ir noslēpumainais vīrietis.<ref name="filmaslv" /><ref name="km" /> == Lomās == * [[Kaori Momoi]] — Keiko, japāņu sieviete no Kobes<ref name="filmaslv" /> * [[Issejs Ogata]] — Vīrs<ref name="filmaslv" /> * [[Artūrs Skrastiņš]] — Latvijas uzņēmējs<ref name="km" /> * [[Andris Keišs]]<ref name="km" /> * [[Alise Polačenko]]<ref name="km" /> * [[Andris Bulis]]<ref name="km" /> * [[Līga Liepiņa]]<ref name="km" /> * [[Mārtiņš Sirmais]] — šefpavārs<ref name="km" /> * [[Midori Kiuči]]<ref name="cinemalife" /> * [[Saburo Išikura]]<ref name="cinemalife" /> * Grupa [[Prāta vētra]] (paši savā lomā)<ref name="km" /> == Tapšana == Filmas pirmsākumi meklējami [[Šanhajas Starptautiskais kinofestivāls|Šanhajas Starptautiskajā kinofestivālā]] 2008. gadā, kur Martinsons saņēma balvu par labāko režiju filmā ''[[Nevajadzīgie ļaudis]]'' un žūrijā strādājošā Kaori Momoi izteica vēlmi piedalīties režisora nākamajā filmā. Tam sekoja speciāli aktrisei rakstītās filmas ''[[Amaya]]'' (2010) un ''[[Oki — okeāna vidū]]'' (2014). ''Maģiskais kimono'' ir viņu trešā kopīgā filma un vienlaikus noslēdz Martinsona "Japānas triloģiju".<ref name="diena" /><ref name="nkc-taxi" /> Abu galveno lomu atveidotāju — Momoi un Ogatas — iepriekšējā kopīgā filma bija [[Aleksandrs Sokurovs|Aleksandra Sokurova]] ''Saule'' (2005).<ref name="natalie" /> Filmas operators [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] iepriekš filmējis gan ''Amaya'', gan Momoi pašas režisēto filmu ''Hee'' (2015).<ref name="diena" /> Filmēšana notika 2015. gadā [[Rīga|Rīgā]], pie [[Rundāles pils]], kā arī Rīgas sadraudzības pilsētā [[Kobe|Kobē]] [[Japāna|Japānā]].<ref name="km" /><ref name="fne" /><ref name="natalie" /> Filmu kopražoja kompānijas ''Krukfilms'' (Latvija, producente Linda Krūkle) un ''Loaded Films'' (Japāna); tās veidošanu atbalstīja Rīgas Filmu fonds, Rīgas Tūrisma attīstības birojs, Japānas kultūras aģentūra, Borisa un Ināras Teterevu fonds, Rīgas un Kobes pilsētu pašvaldības un citi.<ref name="nkc" /> == Izrādīšana == Filmas ceļš pie skatītājiem sākās Japānā — 2017. gada 24. jūnijā Tokijas kinoteātros (tostarp ''Eurospace'' [[Šibuja|Šibujā]] un ''Marunouchi Toei'') un citās lielākajās Japānas pilsētās, pirmizrādes seansos piedaloties režisoram un abiem galveno lomu atveidotājiem.<ref name="nkc" /><ref name="cinemalife" /> Japānas prokata versijas garums ir 99 minūtes.<ref name="eiga" /> Latvijā pirmizrāde notika 2017. gada 28. novembrī Rīgā, kinoteātrī "[[Kino Citadele]]" (tagad — ''Forum Cinemas''), bet no 1. decembra filma nonāca kinoteātros visā Latvijā.<ref name="filmaslv" /><ref name="nkc" /> Pirms pirmizrādes no 4. līdz 24. septembrim tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" bija skatāma fotogrāfa Jāņa Vēliņa izstāde "Paralēli. Maģiskais" ar kadriem un aizkadriem no filmas uzņemšanas.<ref name="km" /> == Vērtējums == Kinokritiķe Kristīne Matīsa laikrakstā "[[Diena]]" filmu nodēvēja par "vienu ārkārtīgi interesantu izstrādājumu" citādi paredzamajā Latvijas spēlfilmu vidē, uzsverot filmas īpašo svaigumu un Ginta Bērziņa operatora darbu, kas Rīgu, Latviju un Rundāles pili rāda gleznieciski jebkurā diennakts laikā. Vienlaikus recenzente ironizēja par filmā pamanāmo lielo produktu izvietošanas apjomu un atzīmēja, ka projekts sākotnēji nesaņēma valsts finansējumu, jo pieteikums atgādinājis "Rīgas reklāmfilmu".<ref name="diena" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="diena">{{Cite web|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/filmas-_magiskais-kimono_-recenzija.-kapec-keiko-brauca-uz-rigu-14186012|title=Filmas Maģiskais kimono recenzija. Kāpēc Keiko brauca uz Rīgu|author=Kristīne Matīsa|publisher=Diena|date=2017-12-01|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="filmaslv">{{Cite web|url=https://www.filmas.lv/movie/3994/|title=Maģiskais kimono (2017)|publisher=Filmas.lv — Latvijas filmu datubāze|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="nkc">{{Cite web|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/publicets-spelfilmas-magiskais-kimono-treileris|title=Publicēts spēlfilmas "Maģiskais kimono" treileris|publisher=Nacionālais Kino centrs|date=2017-09-30|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="nkc-taxi">{{Cite web|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/maris-martinsons-uznem-komediju-jauna-gada-taksometrs|title=Māris Martinsons uzņem komēdiju "Jaunā gada taksometrs"|publisher=Nacionālais Kino centrs|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="km">{{Cite web|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/filmas-magiskais-kimono-veidotaji-ieludz-uz-fotoizstadi-paraleli-magiskais|title=Filmas "Maģiskais kimono" veidotāji ielūdz uz fotoizstādi "Paralēli. Maģiskais"|publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija|date=2017-09-04|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="fne">{{Cite web|url=https://www.filmneweurope.com/news/latvia-news/item/110546-production-maris-martinsons-in-preproduction-with-magic-kimono|title=PRODUCTION: Māris Martinsons in Preproduction with Magic Kimono|publisher=Film New Europe|date=2015-05-26|language=en|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="eiga">{{Cite web|url=https://eiga.com/movie/86530/|title=ふたりの旅路 : 作品情報・キャスト・あらすじ|publisher=Eiga.com|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="natalie">{{Cite web|url=https://natalie.mu/eiga/news/220267|title=桃井かおり×イッセー尾形「太陽」以来の共演、日本・ラトビア合作映画が公開|publisher=Natalie (映画ナタリー)|date=2017-02-11|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="official">{{Cite web|url=https://info93666.wixsite.com/futarimovie|title=映画『ふたりの旅路』公式サイト (filmas oficiālā vietne Japānā)|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="cinemalife">{{Cite web|url=http://www.cinema-life.net/p170520_ftps/|title=桃井かおり×イッセー尾形出演『ふたりの旅路』キービジュアル解禁|publisher=Cinema Life|date=2017-05-20|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> }} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2017. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] ri6miwxw3vh9scxeyee4x1elppqjb0o 4506614 4506561 2026-08-13T23:52:44Z Dejelnieks 78787 /* Vērtējums */ 4506614 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Maģiskais kimono | oriģinālnos = ''ふたりの旅路'' | attēls = MagKimono.jpg | att_izm = | paraksts = Filmas plakāts | žanrs = | režisors = [[Māris Martinsons]] | producents = * [[Linda Krūkle]] * Eiko Mizuno-Grey * Jason Gray | scenārijs = [[Māris Martinsons]] | aktieri = * [[Kaori Momoi]] * [[Issejs Ogata]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Andris Keišs]] * [[Alise Polačenko]] | mūzika = [[Osamu Kitadžima]] | operators = [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] | montāža = | studija = * {{LVA}} ''[[Krukfilms]]'' * {{JPN}} Loaded Films | izplatītājs = * {{LVA}} MM art * {{JPN}} Elephant House | izdošana = * {{JPN}} {{filmas datums|2017|6|24}} * {{LVA}} {{filmas datums|2017|12|1}} | ilgums = 95 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{JAP}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 4437544 }}'''"Maģiskais kimono"''' ({{val|ja|ふたりの旅路}} — ''"Divu cilvēku kopīgais ceļš"'') ir 2016. gadā uzņemta un 2017. gadā pirmizrādīta [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] [[spēlfilma]]. Tas ir pirmais [[Latvija]]s un [[Japāna]]s kopražojums kino vēsturē.<ref name="diena" /><ref name="eiga" /> Galvenajās lomās — japāņu aktieri [[Kaori Momoi]] un Issejs Ogata. == Sižets == Pusmūža japāņu sieviete Keiko pēc kādiem traģiskiem notikumiem ir noslēgusies sevī un dzīvo vientuļu dzīvi [[Kobe]]. Lai piedalītos grandiozā kimono šovā, viņa ierodas [[Rīga|Rīgā]], kur uz skatuves paredzēts demonstrēt tradicionālo melno ''kurotomesode'' kimono. Šova laikā Keiko piedzīvo neizskaidrojamu notikumu — viņas priekšā pēkšņi parādās vīrs, kurš pirms gadiem pazudis zemestrīcē.<ref name="official" /><ref name="km" /> Apjukusi par realitātē neticamo, Keiko izturas noraidoši pret "vīru", kurš parādās gan viesnīcā, gan restorānā. Vienlaikus pārpratuma dēļ viņa piekrīt palīdzēt kādam Latvijas uzņēmējam (Artūrs Skrastiņš) atvērt japāņu restorānu un paliek Latvijā ilgāk. Nejaušas tikšanās — dalība ēdienu gatavošanas šovā, iepazīšanās ar šefpavāru (Mārtiņš Sirmais) un grupas [[Prāta vētra]] mūziķiem — palīdz Keiko pakāpeniski pārdzīvot savus zaudējumus un saprast, kas ir noslēpumainais vīrietis.<ref name="filmaslv" /><ref name="km" /> == Lomās == * [[Kaori Momoi]] — Keiko, japāņu sieviete no Kobes<ref name="filmaslv" /> * [[Issejs Ogata]] — Vīrs<ref name="filmaslv" /> * [[Artūrs Skrastiņš]] — Latvijas uzņēmējs<ref name="km" /> * [[Andris Keišs]]<ref name="km" /> * [[Alise Polačenko]]<ref name="km" /> * [[Andris Bulis]]<ref name="km" /> * [[Līga Liepiņa]]<ref name="km" /> * [[Mārtiņš Sirmais]] — šefpavārs<ref name="km" /> * [[Midori Kiuči]]<ref name="cinemalife" /> * [[Saburo Išikura]]<ref name="cinemalife" /> * Grupa [[Prāta vētra]] (paši savā lomā)<ref name="km" /> == Tapšana == Filmas pirmsākumi meklējami [[Šanhajas Starptautiskais kinofestivāls|Šanhajas Starptautiskajā kinofestivālā]] 2008. gadā, kur Martinsons saņēma balvu par labāko režiju filmā ''[[Nevajadzīgie ļaudis]]'' un žūrijā strādājošā Kaori Momoi izteica vēlmi piedalīties režisora nākamajā filmā. Tam sekoja speciāli aktrisei rakstītās filmas ''[[Amaya]]'' (2010) un ''[[Oki — okeāna vidū]]'' (2014). ''Maģiskais kimono'' ir viņu trešā kopīgā filma un vienlaikus noslēdz Martinsona "Japānas triloģiju".<ref name="diena" /><ref name="nkc-taxi" /> Abu galveno lomu atveidotāju — Momoi un Ogatas — iepriekšējā kopīgā filma bija [[Aleksandrs Sokurovs|Aleksandra Sokurova]] ''Saule'' (2005).<ref name="natalie" /> Filmas operators [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] iepriekš filmējis gan ''Amaya'', gan Momoi pašas režisēto filmu ''Hee'' (2015).<ref name="diena" /> Filmēšana notika 2015. gadā [[Rīga|Rīgā]], pie [[Rundāles pils]], kā arī Rīgas sadraudzības pilsētā [[Kobe|Kobē]] [[Japāna|Japānā]].<ref name="km" /><ref name="fne" /><ref name="natalie" /> Filmu kopražoja kompānijas ''Krukfilms'' (Latvija, producente Linda Krūkle) un ''Loaded Films'' (Japāna); tās veidošanu atbalstīja Rīgas Filmu fonds, Rīgas Tūrisma attīstības birojs, Japānas kultūras aģentūra, Borisa un Ināras Teterevu fonds, Rīgas un Kobes pilsētu pašvaldības un citi.<ref name="nkc" /> == Izrādīšana == Filmas ceļš pie skatītājiem sākās Japānā — 2017. gada 24. jūnijā Tokijas kinoteātros (tostarp ''Eurospace'' [[Šibuja|Šibujā]] un ''Marunouchi Toei'') un citās lielākajās Japānas pilsētās, pirmizrādes seansos piedaloties režisoram un abiem galveno lomu atveidotājiem.<ref name="nkc" /><ref name="cinemalife" /> Japānas prokata versijas garums ir 99 minūtes.<ref name="eiga" /> Latvijā pirmizrāde notika 2017. gada 28. novembrī Rīgā, kinoteātrī "[[Kino Citadele]]" (tagad — ''Forum Cinemas''), bet no 1. decembra filma nonāca kinoteātros visā Latvijā.<ref name="filmaslv" /><ref name="nkc" /> Pirms pirmizrādes no 4. līdz 24. septembrim tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" bija skatāma fotogrāfa Jāņa Vēliņa izstāde "Paralēli. Maģiskais" ar kadriem un aizkadriem no filmas uzņemšanas.<ref name="km" /> == Vērtējums == Kinokritiķe Kristīne Matīsa [[Diena (laikraksts)|laikrakstā "Diena"]] filmu nodēvēja par "vienu ārkārtīgi interesantu izstrādājumu" citādi paredzamajā Latvijas spēlfilmu vidē, uzsverot filmas īpašo svaigumu un Ginta Bērziņa operatora darbu, kas Rīgu, Latviju un Rundāles pili rāda gleznieciski jebkurā diennakts laikā. Vienlaikus recenzente ironizēja par filmā pamanāmo lielo produktu izvietošanas apjomu un atzīmēja, ka projekts sākotnēji nesaņēma valsts finansējumu, jo pieteikums atgādinājis "Rīgas reklāmfilmu".<ref name="diena" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="diena">{{Cite web|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/filmas-_magiskais-kimono_-recenzija.-kapec-keiko-brauca-uz-rigu-14186012|title=Filmas Maģiskais kimono recenzija. Kāpēc Keiko brauca uz Rīgu|author=Kristīne Matīsa|publisher=Diena|date=2017-12-01|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="filmaslv">{{Cite web|url=https://www.filmas.lv/movie/3994/|title=Maģiskais kimono (2017)|publisher=Filmas.lv — Latvijas filmu datubāze|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="nkc">{{Cite web|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/publicets-spelfilmas-magiskais-kimono-treileris|title=Publicēts spēlfilmas "Maģiskais kimono" treileris|publisher=Nacionālais Kino centrs|date=2017-09-30|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="nkc-taxi">{{Cite web|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/maris-martinsons-uznem-komediju-jauna-gada-taksometrs|title=Māris Martinsons uzņem komēdiju "Jaunā gada taksometrs"|publisher=Nacionālais Kino centrs|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="km">{{Cite web|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/filmas-magiskais-kimono-veidotaji-ieludz-uz-fotoizstadi-paraleli-magiskais|title=Filmas "Maģiskais kimono" veidotāji ielūdz uz fotoizstādi "Paralēli. Maģiskais"|publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija|date=2017-09-04|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="fne">{{Cite web|url=https://www.filmneweurope.com/news/latvia-news/item/110546-production-maris-martinsons-in-preproduction-with-magic-kimono|title=PRODUCTION: Māris Martinsons in Preproduction with Magic Kimono|publisher=Film New Europe|date=2015-05-26|language=en|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="eiga">{{Cite web|url=https://eiga.com/movie/86530/|title=ふたりの旅路 : 作品情報・キャスト・あらすじ|publisher=Eiga.com|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="natalie">{{Cite web|url=https://natalie.mu/eiga/news/220267|title=桃井かおり×イッセー尾形「太陽」以来の共演、日本・ラトビア合作映画が公開|publisher=Natalie (映画ナタリー)|date=2017-02-11|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="official">{{Cite web|url=https://info93666.wixsite.com/futarimovie|title=映画『ふたりの旅路』公式サイト (filmas oficiālā vietne Japānā)|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> <ref name="cinemalife">{{Cite web|url=http://www.cinema-life.net/p170520_ftps/|title=桃井かおり×イッセー尾形出演『ふたりの旅路』キービジュアル解禁|publisher=Cinema Life|date=2017-05-20|language=ja|accessdate=2026-08-13}}</ref> }} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2017. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] p2ov00irr9rbomf1bquixwqdrep51h3 0 366633 4506384 4293646 2026-08-13T13:02:12Z Makenzis 56205 4506384 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3A9057 | nos = ''The New Saints'' | logo = Thenewsaints logo.png | pilns = ''The New Saints of Oswestry Town & Llansantffraid Football Club'' | iesauka = ''The Saints'' (svētie) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Osvestrija}}<br />{{flaga|Velsa}} Lansantfraida, [[Velsa]] | līga = [[Velsas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1959 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Park Hall'', Osvestrija | ietilp = 2034 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Velsa}} Maiks Heriss | tren = {{flaga|Anglija}} Skots Rasko | kapteinis = | mediji = {{url|www.tnsfc.co.uk/}} | pattern_la1 = _newsaints1718h | pattern_b1 = _newsaints1718h | pattern_la2 = _siroki1718h | pattern_b2 = _siroki1718h | pattern_ra1 = _newsaints1718h | pattern_ra2 = _siroki1718h | pattern_sh1 = | pattern_sh2 = _newsaints1718a | pattern_so1 = | pattern_so2 = | leftarm1 = FFFFFF | leftarm2 = 0E00F7 | body1 = FFFFFF | body2 = 0E00F7 | rightarm1 = FFFFFF | rightarm2 = 0E00F7 | shorts1 = FFFFFF | shorts2 = 03002F | socks1 = FFFFFF | socks2 = 000030 }} '''''The New Saints F.C.''''' ir [[Velsa]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas pārstāv Lansantfraidas ciemu [[Povisa]]s grāfistē, Velsā, un [[Osvestrija]]s pilsētu [[Šropšīra]]s grāfistē, [[Anglija|Anglijā]]. Klubs dibināts [[1959. gads|1959]]. gadā kā ''Llansantffraid FC''. No 1997. līdz 2006. gadam kluba nosaukums bija ''Total Network Solutions FC'', 2003. gadā apvienojās ar ''Oswestry Town FC'', iegūstot pašreizējo nosaukumu. Spēlē [[Velsas Premjerlīga|Velsas Premjerlīgā]], 13 reizes kļuvuši par tās čempioniem. Mājas spēles aizvada ''Park Hall'' stadionā Osvestrijā. == Sasniegumi == * '''[[Velsas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wpl.cymru/Honours |title=WPL Honours |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=wpl.cymru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170830105915/http://wpl.cymru/Honours |archivedate={{dat|2017|08|30||bez}} }}</ref> ** Čempioni (17): 1999–00, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2021–2022, 2022/23, 2024/25 ** Vicečempioni (7): 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2019–20, 2020–21 * '''Velsas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walcuphist.html |title=Wales - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1995–96, 2004–05, 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2018–19 ** Finālisti (3): 2000–01, 2003–04, 2016–17 * '''Velsas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walleagcuphist.html |title=Wales - List of League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1994–95, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18 ** Finālisti (1): 2012–13 * '''''FAW Premier'' kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walpremcuphist.html |title=Wales - List of Premier Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2006–07 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=60457/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Velsas futbola klubi]] [[Kategorija:The New Saints F.C.]] a5fpqeyq14rpgsnko327w20c8c9h06u 4506385 4506384 2026-08-13T13:02:26Z Makenzis 56205 /* Sasniegumi */ 4506385 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3A9057 | nos = ''The New Saints'' | logo = Thenewsaints logo.png | pilns = ''The New Saints of Oswestry Town & Llansantffraid Football Club'' | iesauka = ''The Saints'' (svētie) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Osvestrija}}<br />{{flaga|Velsa}} Lansantfraida, [[Velsa]] | līga = [[Velsas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1959 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Park Hall'', Osvestrija | ietilp = 2034 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Velsa}} Maiks Heriss | tren = {{flaga|Anglija}} Skots Rasko | kapteinis = | mediji = {{url|www.tnsfc.co.uk/}} | pattern_la1 = _newsaints1718h | pattern_b1 = _newsaints1718h | pattern_la2 = _siroki1718h | pattern_b2 = _siroki1718h | pattern_ra1 = _newsaints1718h | pattern_ra2 = _siroki1718h | pattern_sh1 = | pattern_sh2 = _newsaints1718a | pattern_so1 = | pattern_so2 = | leftarm1 = FFFFFF | leftarm2 = 0E00F7 | body1 = FFFFFF | body2 = 0E00F7 | rightarm1 = FFFFFF | rightarm2 = 0E00F7 | shorts1 = FFFFFF | shorts2 = 03002F | socks1 = FFFFFF | socks2 = 000030 }} '''''The New Saints F.C.''''' ir [[Velsa]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas pārstāv Lansantfraidas ciemu [[Povisa]]s grāfistē, Velsā, un [[Osvestrija]]s pilsētu [[Šropšīra]]s grāfistē, [[Anglija|Anglijā]]. Klubs dibināts [[1959. gads|1959]]. gadā kā ''Llansantffraid FC''. No 1997. līdz 2006. gadam kluba nosaukums bija ''Total Network Solutions FC'', 2003. gadā apvienojās ar ''Oswestry Town FC'', iegūstot pašreizējo nosaukumu. Spēlē [[Velsas Premjerlīga|Velsas Premjerlīgā]], 13 reizes kļuvuši par tās čempioniem. Mājas spēles aizvada ''Park Hall'' stadionā Osvestrijā. == Sasniegumi == * '''[[Velsas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wpl.cymru/Honours |title=WPL Honours |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=wpl.cymru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170830105915/http://wpl.cymru/Honours |archivedate={{dat|2017|08|30||bez}} }}</ref> ** Čempioni (18): 1999–00, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2021–2022, 2022/23, 2024/25, 2025/26 ** Vicečempioni (7): 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2019–20, 2020–21 * '''Velsas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walcuphist.html |title=Wales - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1995–96, 2004–05, 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2018–19 ** Finālisti (3): 2000–01, 2003–04, 2016–17 * '''Velsas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walleagcuphist.html |title=Wales - List of League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1994–95, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18 ** Finālisti (1): 2012–13 * '''''FAW Premier'' kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walpremcuphist.html |title=Wales - List of Premier Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2006–07 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=60457/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Velsas futbola klubi]] [[Kategorija:The New Saints F.C.]] 2zjhm7t4myjwpzvwpqzcn8x8mx5sgyv 0 369984 4506592 4331007 2026-08-13T19:46:03Z Zafer 43936 Photo changed 4506592 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Marko Asensio | image = Marco Asensio 10 Fenerbahçe 20260805 (4) (cropped).JPG | fullname = Marko Asensio Villemsens | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|21}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Palma|2s=Palma (pilsēta)}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | clubnumber = 21 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2003—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Platges de Calvià | youthyears2 = 2006—2013 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | years1 = 2013—2014 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Mallorca B | caps1 = 14 | goals1 = 3 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps2 = 37 | goals2 = 4 | years3 = 2014—2023 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps3 = 191 | goals3 = 37 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps4 = 19 | goals4 = 3 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps5 = 34 | goals5 = 4 | years6 = 2023—2025 | clubs6 = {{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps6 = 31 | goals6 = 6 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija }} Spānija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 8 | nationalyears3 = 2015—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 7 | nationalyears4 = 2016— | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 38 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | name = | caption = Asensio 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2025 | caps7 = 13 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | caps8 = 0 | years8 = 2025— | goals8 = 0 }} '''Marko Asensio Villemsens''' (''Marco Asensio Willemsen''; dzimis {{dat|1996|1|21}}) ir [[Spānija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2025. gada Asensio pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. No 2014. gada līdz gadam spēlēja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. Asensio [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] debitēja 2016. gadā, pārstāvējis to [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]. un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—20]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]]<ref>https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb</ref> * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/65500297|title=Real Madrid 2-1 Osasuna: Rodrygo scores twice as Madrid win Copa del Rey|date=2023. gada 5. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html|title=Modric and Benzema fire Real Madrid to the Supercopa title|date=2022. gada 16. janv.|website=MARCA}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000/|title=Champions League final highlights and report: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid beat Liverpool to claim 14th European Cup &#124; UEFA Champions League 2021/22|date=2022. gada 28. maijs|website=UEFA.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017, 2022 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018, 2022<ref>ifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/fifa-club-world-cup/morocco-2022/teams/al-hilal/articles/real-madrid-al-hilal-final-report-review-vinicius-junior-federico-valverde-club-world-cup-morocco-2022</ref> '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24 * [[Trophée des Champions]]: 2023, 2024 '''Spānijas olimpiskā izlase''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]]<ref>{{Cite web|url=https://www.cbssports.com/olympics/news/tokyo-olympics-brazil-defend-gold-medal-down-spain-in-extra-time-of-mens-soccer-final/live/|title=Tokyo Olympics: Brazil defend gold medal, down Spain in extra time of men's soccer final|date=2021. gada 8. aug.|website=CBSSports.com}}</ref> '''Spānija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023.]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Asensio, Marko}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baleāru Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] jjgg7ycal0deijgaomhf2z5ssn15gpz 4506593 4506592 2026-08-13T19:46:30Z Zafer 43936 Fixed 4506593 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Marko Asensio | image = Marco Asensio 10 Fenerbahçe 20260805 (4) (cropped).JPG | caption = Asensio 2026. gadā | fullname = Marko Asensio Villemsens | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|21}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Palma|2s=Palma (pilsēta)}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | clubnumber = 21 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2003—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Platges de Calvià | youthyears2 = 2006—2013 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | years1 = 2013—2014 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Mallorca B | caps1 = 14 | goals1 = 3 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps2 = 37 | goals2 = 4 | years3 = 2014—2023 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps3 = 191 | goals3 = 37 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps4 = 19 | goals4 = 3 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps5 = 34 | goals5 = 4 | years6 = 2023—2025 | clubs6 = {{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps6 = 31 | goals6 = 6 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija }} Spānija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 8 | nationalyears3 = 2015—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 7 | nationalyears4 = 2016— | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 38 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | name = | birth_date = | birth_place = | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2025 | caps7 = 13 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | caps8 = 0 | years8 = 2025— | goals8 = 0 }} '''Marko Asensio Villemsens''' (''Marco Asensio Willemsen''; dzimis {{dat|1996|1|21}}) ir [[Spānija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2025. gada Asensio pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. No 2014. gada līdz gadam spēlēja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. Asensio [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] debitēja 2016. gadā, pārstāvējis to [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]. un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—20]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]]<ref>https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb</ref> * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/65500297|title=Real Madrid 2-1 Osasuna: Rodrygo scores twice as Madrid win Copa del Rey|date=2023. gada 5. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html|title=Modric and Benzema fire Real Madrid to the Supercopa title|date=2022. gada 16. janv.|website=MARCA}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000/|title=Champions League final highlights and report: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid beat Liverpool to claim 14th European Cup &#124; UEFA Champions League 2021/22|date=2022. gada 28. maijs|website=UEFA.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017, 2022 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018, 2022<ref>ifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/fifa-club-world-cup/morocco-2022/teams/al-hilal/articles/real-madrid-al-hilal-final-report-review-vinicius-junior-federico-valverde-club-world-cup-morocco-2022</ref> '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24 * [[Trophée des Champions]]: 2023, 2024 '''Spānijas olimpiskā izlase''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]]<ref>{{Cite web|url=https://www.cbssports.com/olympics/news/tokyo-olympics-brazil-defend-gold-medal-down-spain-in-extra-time-of-mens-soccer-final/live/|title=Tokyo Olympics: Brazil defend gold medal, down Spain in extra time of men's soccer final|date=2021. gada 8. aug.|website=CBSSports.com}}</ref> '''Spānija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023.]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Asensio, Marko}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baleāru Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 0w564w9sc9vejdgfdd1q01wrsynfnn7 0 373770 4506610 4479752 2026-08-13T22:30:56Z Jommy3210 146930 4506610 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kims Singju | image = [[Attēls:Rus-SK2017 (22).jpg|220px]] | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|9|30}} | birth_place = {{vieta|Dienvidkoreja|Ulsana}} | height = 187 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]] | clubnumber = 18 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 2003—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan Hyundai]] | years1 = 2006—2015 | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan Hyundai]] | caps1 = 110 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|Japāna}} [[Kobes "Vissel"]] | caps2 = 107 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan HD FC|Ulsan Hyundai]] | years3 = 2019 | caps3 = 16 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | years4 = 2020—2022 | caps4 = 72 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]] | years5 = 2022—2025 | caps5 = 57 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Japāna}} [[FC Tokyo]] | years6 = 2025— | caps6 = | goals6 = | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U17 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U20 | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2009—2014 | nationalteam3 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U23 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2013— | nationalteam4 = {{fb|KOR}} | nationalcaps4 = 81 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} }} '''Kims Singju''' ({{val|ko|김승규}}, ''Gim Seunggyu'', dzimis {{dat|1990|9|30}}) ir [[Dienvidkoreja]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līga]]s kluba ''[[Al Shabab FC|Al Shabab]]'' sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}} {{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Al Shabab FC spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6mahwxfsfiqbd9tz7djo1ia76dhhkh1 4506611 4506610 2026-08-13T22:31:38Z Jommy3210 146930 4506611 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kims Singju | image = [[Attēls:Rus-SK2017 (22).jpg|220px]] | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|9|30}} | birth_place = {{vieta|Dienvidkoreja|Ulsana}} | height = 187 | currentclub = {{flaga|Japāna}} [[FC Tokyo]] | clubnumber = 81 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 2003—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan Hyundai]] | years1 = 2006—2015 | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan Hyundai]] | caps1 = 110 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|Japāna}} [[Kobes "Vissel"]] | caps2 = 107 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Ulsan HD FC|Ulsan Hyundai]] | years3 = 2019 | caps3 = 16 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]] | years4 = 2020—2022 | caps4 = 72 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Shabab FC|Al Shabab]] | years5 = 2022—2025 | caps5 = 57 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Japāna}} [[FC Tokyo]] | years6 = 2025— | caps6 = | goals6 = | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U17 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U20 | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2009—2014 | nationalteam3 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja U23 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2013— | nationalteam4 = {{fb|KOR}} | nationalcaps4 = 81 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|3|20|sk|bez}} }} '''Kims Singju''' ({{val|ko|김승규}}, ''Gim Seunggyu'', dzimis {{dat|1990|9|30}}) ir [[Dienvidkoreja]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līga]]s kluba ''[[Al Shabab FC|Al Shabab]]'' sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}} {{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Al Shabab FC spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] pgsv5jffe414a08jmdad3okpnw4i4aa 0 374422 4506752 4376480 2026-08-14T11:14:40Z Ivario 51458 4506752 wikitext text/x-wiki '''"Čekas maisi"''' ir sarunvalodas apzīmējums [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas režīma izveidotās '''[[Latvijas PSR]] [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) dokumentiem''', kas atrodas [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] rīcībā un ietver Satversmes aizsardzības biroja [[Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs|Totalitārisma seku dokumentēšanas centra]] [[Totalitārisma seku dokumentēšanas centra 1. fonda 30. apraksts|1. fonda 30. apraksta]]<ref>[https://drive.google.com/file/d/1sMCZn-TQtqoSDW85X75U-G83NgxVzDtg/view "2019. gada 24. aprīļa Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājas Zintas Ābolas, Induļa Zālītes un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fondu glabātājas Jūlijas Ivbules parakstīts akts Nr. 2/52 ''Par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra 1. fonda LPSR Valsts drošības komitejas operatīvo uzskaišu un citu kartotēku nodošanu un pieņemšanu pastāvīgā valsts glabāšanā''"]</ref> 1., 2., 3. un 4. lietas — LPSR VDK alfabētisko, statistisko un citas kartotēkas, kas saglabājušās par laika periodu līdz 1991. gada augustam, kā arī aģentu darba un personas lietu reģistrācijas žurnālus dokumentu formā Nr. 10, kas saglabājušies par laika periodu no 1953. gada līdz 1987. gada 12. janvārim, iznīcināto nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnālus dokumenta formā Nr. 17, kā arī citus Totalitārisma seku dokumentēšanas centra 1. fonda un citur esošus dokumentus. Satversmes aizsardzības birojā atrodas žurnāli, kuros reģistrētas aģentu, rezidentu, konspiratīvo un tikšanās dzīvokļu turētāju lietas, pārsvarā no 1953. gada līdz 1987. gadam. Pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ziņām no 1953. līdz 1991. gadam LPSR VDK bija reģistrēti ap 25 000 aģentu. 1994. gadā [[5. Saeima]] pieņēma likumu, lai neizpaustu to cilvēku vārdus, kuri iekļauti čekas maisos, likuma autors bija toreizējais [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] un [[Latvijas ministru prezidenta biedrs|ministru prezidenta biedrs]] [[Egils Levits]]. Likums noteica slepenības statusa noņemšanu pēc 10 gadiem, bet 2004. gadā kartotēkas publiskošana uz 30 gadiem tika atlikta. 2014. gadā [[12. Saeima]] pieņēma [[Saeimas Juridiskā komisija|Juridiskās komisijas]] priekšsēdētājas [[Ilma Čepāne|Ilmas Čepānes]] virzītus likuma grozījumus, kas uzdod VDK izpēti līdz 2018. gada 31. maijam veikt [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija|LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijai]]. VDK zinātniskās izpētes komisija 2015. gadā pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā [[Latvijas PSR VDK]] dokumentus jānodod atklātībai un brīvai pētniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500/|title=Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?|last=KUSIŅA -ŠULCE|first=Linda|website=LA.lv|access-date=2018-12-27|date=27.12.2017|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180928010441/http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500|archivedate=2018-09-28}}</ref> 2018. gada 20. decembrī kartotēku sāka publicēt [[internets|internetā]], padarot to pieejamu sabiedrībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/301007-papildinats-publisko-vdk-dokumentus-2018|title=Papildināts: Publisko VDK dokumentus - LV portāls|last=Laganovskis|first=Guntars|website=lvportals.lv|access-date=2018-12-27|date=19.12.2018|language=lv}}</ref> Atšķirībā no publiskotajiem "čekas maisiem", [[Delta Latvija|VDK kartotēka "Delta"]] ir pieejama tikai pētniekiem. == Vēsture == Pēc [[Stūra māja|LPSR Valsts drošības komitejas galvenās ēkas]] pārņemšanas [[1991. gada augusta pučs|Augusta puča laikā]] «čekas maisi» nokļuva [[Latvijas Republika]]s rīcībā. Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina VDK par noziedzīgu organizāciju, taču dokumentiem nebija noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Pēc [[Andris Pauls-Pāvuls|Andra Paula-Pāvula]], kurš 1993. gadā Saeimā bija parlamentārās izmeklēšanas komisijā pilnvarotais čekas dokumentu izpētei, teiktā Augstākajā Padomē par Latvijas neatkarību esot balsojušas 36 ar VDK saistītas personas.<ref>Kolāts, Dzintris „[http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/42790-par-latvijas-neatkaribu-balsoja-36-vdk-agenti Andris Pauls-Pāvuls: Par Latvijas neatkarību balsoja 36 VDK aģenti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180128234631/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/42790-par-latvijas-neatkaribu-balsoja-36-vdk-agenti |date={{dat|2018|01|28||bez}} }}” — aprinkis.lv 23.01.2018.</ref> 1994. gadā [[5. Saeima]] pieņēma [[Egils Levits|Egila Levita]] veidoto likumu ''Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu'', ar kuru dokumentiem noteica slepenības statusu.<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=57277 likumi.lv]</ref> Likums noteica slepenības statusa noņemšanu pēc 10 gadiem. Jau [[7. Saeima]]s laikā [[Tautas partija]] un [[TB/LNNK]] iesniedza likumprojektus par VDK kartotēkas publiskošanu, kuri netika atbalstīti.<ref>Avotiņš, Viktors. «Izbērt maisus partiju silēs», ''Neatkarīgā Rīta avīze'', 2004, 6. maijs</ref> 2014. gada janvārī čekas maisus nepubliskoja.<ref>[http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/222 Latvijas Republikas Saeima]</ref> 2014. gada maijā [[12. Saeima]] pieņēma likuma grozījumus, kas paredzēja uzdot [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija|LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas]] līdz 2018. gada 31. maijam pētīt Valsts drošības komitejas darbību, bet Ministru kabinetam pēc tam jānosaka dokumentu piejamības kārtība un apjoms. [[Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija]] daudzreiz norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem čekas maisiem, tikmēr valsts vadītāji zinātniekiem pārmeta nesadarbošanos.<ref>Santija Ambote „[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lems-par-ipasu-cekas-maisu-izpetes-uzraudzibu.a260081/ Lems par īpašu «čekas maisu» izpētes uzraudzību]” — Latvijas sabiedriskie mediji</ref> Pēc vēsturnieka [[Kārlis Kangeris|Kārļa Kangera]] aplēsēm SAB glabājas tikai ap 0,2% līdz 0,3% visu čekas materiālu, vairums atrodas arhīva.<ref>[https://nra.lv/latvija/232654-karlis-kangeris-vdk-agentu-kartoteka-ir-583-kulturas-darbinieki.htm Latkovskis, Benis. «Kārlis Kangeris: VDK aģentu kartotēkā ir 583 kultūras darbinieki», ''Neatkarīgā Rīta avīze''. 2017, 27. decembris.]</ref> == Publiskošana == 2015. gadā padomju disidente [[Lidija Doroņina-Lasmane]], socioloģe [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]], dzejnieki [[Knuts Skujenieks]], [[Liāna Langa]], rakstniece [[Rudīte Kalpiņa]], vēsturnieks [[Mārtiņš Mintaurs]], filozofes [[Skaidrīte Lasmane]] un [[Iveta Šimkus]], kā arī garīdznieks [[Pāvils Brūvers]] nosūtīja vēstuli prezidentam [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]], Saeimas priekšsēdētājai [[Ināra Mūrniece|Inārai Mūrniecei]] un ministru prezidentei [[Laimdota Straujuma|Laimdotai Straujumai]], kurā aicināja pieņemt lustrācijas likumu, norādot, ka „25 gadus pēc Latvijas Republikas atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupāciju seku un kolaborācijas izvērtēšana. (..) Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri — gandarījumu.”<ref>Sabiedrībā pazīstami cilvēki: „[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sabiedriba-pazistami-cilveki-lustracijas-likums-lautu-vispusigi-vertet-okupacijas-laiku.a139509/ Lustrācijas likums ļautu vispusīgi vērtēt okupācijas laiku]” — LSM, 29.07.2015.</ref> Tāpat laika gaitā dažas lietas no arhīva ir pazudušas.<ref>LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija: [https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/49752/ Publicēta informācija par Ivara Godmaņa sadarbības fakta ar VDK pazudušās tiesas lietas meklēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171220152106/https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/49752/ |date={{dat|2017|12|20||bez}} }} — 27.11.2017.</ref> 2018. gada 4. oktobrī [[12. Saeima]] galīgajā lasījumā pieņēma un 16. oktobrī Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] izsludināja grozījumus likumā ''Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu''.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/vejonis-izsludinajis-grozijumus-likumos-par-cekas-dokumentu-publiskosanu-un-atro-kreditu-ierobezosanu.d?id=50491987 Vējonis izsludinājis grozījumus likumos par čekas dokumentu publiskošanu un ātro kredītu ierobežošanu] [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] 2018. gada 16. oktobrī</ref> Pieņemtie likuma grozījumi nosaka publiskot aģentūras alfabētisko un statistisko kartotēku, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, kā arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kas satur informāciju par VDK štata darbiniekiem. Noteikts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs līdz 2018. gada 3. decembrim nodod šos dokumentus [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālajam arhīvam]] (LNA) publicēšanai tā mājaslapā līdz 2018. gada 31. decembrim.<ref>[https://lv.lv/wwwraksti/LVLV/AKTUALITATES/DOK/16.10._PREZIDENTS%20IZSLUDINA%20LIKUMU%20PAR%20%C4%8CEKAS%20DOKUMENTU%20PUBLISKO%C5%A0ANU_LETA.PDF Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu] Rihards Plūme. [[LETA]] 16.10.2018.</ref> Publicējamās dokumentu grupas no 2018. gada 20. decembra pieejamas tīmekļa vietnē "kgb.arhivi.lv". Kopš VDK dokumentu publiskošanas tiesās ir vērsušies "samērā daudz iedzīvotāju", kuri vēlas iesniegt pieteikumu, lai pierādītu, ka nav sadarbojušies ar VDK. Likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" teikts, ka prokuratūra ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas ierosina pārbaudes lietu. Pirmstiesas pārbaudes laiks ir divi mēneši, kas varētu būt pagarināti līdz sešiem mēnešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/311218-cekas-maisu-publiskosana-vairaki-cilveki-versusies-tiesa-lai-pieraditu-nesadarbosanos-ar-vdk|title=Čekas maisu publiskošana: vairāki cilvēki vērsušies tiesā, lai pierādītu nesadarbošanos ar VDK|website=Jauns.lv|access-date=2018-12-27|language=lv}}</ref> 2019. gada 9. maijā Saeima atbalstīja likuma papildu grozījumus, kas nosaka, ka Nacionālajā arhīvā bez ierobežojumiem publiski pieejama arī Latvijas PSR VDK aģentūras uzskaites papildu kartotēka un no statistiskās kartotēkas izslēgtās, iznīcināšanai paredzētās VDK aģentu, rezidentu, kā arī tikšanās un konspiratīvo dzīvokļu turētāju uzskaites kartītes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-steidzamibas-karta-atbalsta-papildu-cekas-maisu-publicesanu.a318390/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=10.+05.+2019&utm_medium=email Saeima steidzamības kārtā atbalsta papildu «čekas maisu» publicēšanu] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 9. maijā</ref> == Sabiedriskā interese == Pirmajās stundās pēc dokumentu publiskošanas “čekas maisu” vietnei bija vairāk nekā 3000 pieslēgumu ne tikai no Latvijas, bet arī no [[Igaunija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Krievija]]s, [[Vācija]]s, [[Somija]]s, [[Norvēģija]]s, [[Zviedrija]]s. Tas atbilst [[Lietuva]]s pieredzei, kur dienas laikā attiecīgo vietni apmeklēja ap 10 000 interesentu. Filmas “[[Lustrum]]” režisors [[Gints Grūbe]] uzskata, ka "cilvēkiem, kuru vārdi ir kartotēkā, jābūt iespējai sniegt savu stāstu par sadarbību ar VDK, kāpēc viņu vārds tur ir." Sabiedrībā tiek izplatīts viedoklis, ka VDK kartotēkas publiskošana ir nokavēta. Lietuvā 2000. gadā bijušajiem VDK aģentiem un informatoriem deva pusgadu, lai brīvprātīgi atzītu savu sadarbību ar šo iestādi. Šo iespēju izmantoja vairāk nekā 1500 cilvēki. Tie, kas lustrācijas kampaņā tika atmaskoti, varēja zaudēt darbu ne tikai valsts iestādēs, bet arī atsevišķās privātās struktūras.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500/|title=Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?|last=KUSIŅA -ŠULCE|first=Linda|website=LA.lv|access-date=2018-12-27|date=27.12.2017.|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180928010441/http://www.la.lv/sadarbibu-ar-vdk-atzinusi-andrejevs-lacis-taivans-rokpelnis-ko-gaida-parejie-500|archivedate=2018-09-28}}</ref> Latvijā sabiedrībā zināmie cilvēki, kuri publiski atzinuši savu sadarbošanos ar VDK: ārsts, bijušais politiķis [[Georgs Andrejevs]], bijušais LU rektors [[Ivars Lācis]], LU profesors [[Leons Taivans]] un dzejnieks [[Jānis Rokpelnis]]. Pēc VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītāja Kārļa Kangera paziņojuma, VDK kartotēkās esot 583 kultūras darbinieki no kopā 4300.<ref name=":1" /> == Saturs == VDK aģentūras un ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkās fiksēts ap četrarpus tūkstošiem VDK aģentu. Taču precīzu skaitu varēs noskaidrot tikai pēc šo dokumentu digitalizācijas, jo viena un tā pati persona varēja būt iekļauta vairākās kartotēkās. 2018. gada decembrī publiskojamo VDK dokumentu ieskenētās kopijas internetā ir pieejamas [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] formātā ar ierobežotām meklēšanas iespējām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/janis-kipurs-cekas-maisos-ir-sportisti-viniem-japiedod.a303392/ Jānis Ķipurs: Čekas maisos ir sportisti — viņiem jāpiedod] Dāvids Ernštreits lsm.lv 2018. gada 18. decembrī</ref> * [[VDK aģentūras kartotēka]], kuras kartītēs ir: personas vārds, tēva vārds, dzimšanas gads, vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu. Abās šajās kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids: ** alfabētiskās uzskaites kartotēka (10 612 kartītes), kas ietver ziņas par VDK aģentūru: aģentiem, rezidentiem, tikšanās dzīvokļu turētājiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem, šo kategoriju vervēšanas kandidātiem, kā arī par vervēšanas kandidātiem ''īpašajam periodam'', ietver aģentūras papildus uzskaites kartotēka aģentiem krīzes situācijām (447 kartītes); ** statistiskās uzskaites kartotēka (4141 kartīte), kas ietver ziņas par darbojošamies aģentiem, rezidentiem, tikšanās dzīvokļu turētājiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem, šo kategoriju vervēšanas kandidātiem, kā arī par vervēšanas kandidātiem ''īpašajam periodam'', bet ir sakārtotas atbilstoši Valsts drošības komitejas struktūrvienībām, kurās bija šo personu kuratori. ** iznīcināšanai paredzētās kartītes par 1989. un 1990. gadā izslēgtajiem VDK aģentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-nakamnedel-varetu-lemt-par-neatklato-vdk-kartisu-publiskosanu.a314463/ Saeima nākamnedēļ varētu lemt par neatklāto VDK kartīšu publiskošanu] Ella Semjonova lsm.lv 2019. gada 31. martā</ref> * VDK ārštata operatīvo līdzstrādnieku uzskaites kartotēka (339 kartītes), tā satur ziņas par personām nav VDK štata dienestā, bet strādā šajā iestādē un sniedz palīdzību Valsts drošības komitejas darbam. Ārštata līdzstrādniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem. == Citās valstīs == [[Vācija|Vācijā]] bijušajiem ''[[Stasi]]'' darbiniekiem bija noteikts 15 gadu aizliegums ieņemt noteiktu amatu loku, bet nebija aizliegts kandidēt vēlēšanās. [[Igaunija|Igaunijā]] lēma, ka līdz 2000. gada 31. decembrim Valsts prezidenta, parlamenta, pašvaldību deputātu kandidātiem, valdības locekļu kandidātiem, Valsts tiesas locekļu kandidātiem un vēl virknei uz dažādiem augstiem valsts amatiem pretendējošu cilvēku rakstiski jāzvēr, ka viņi nav sadarbojušies vai strādājuši Igauniju okupējušo valstu specdienestos. Ja tiesa zvērestu atzīst par nepatiesu, kandidātu svītro no saraksta, mandātu atzīst par nederīgu, viņš netiek apstiprināts amatā vai tiek atcelts no amata. Kad apritēja termiņš, Igaunija zvēresta prasību pagarināja. Turklāt kopš 1997. gada Igaunijā publicē VDK līdzstrādnieku vārdus, kuri noteiktā laikā paši nepieteicās.<ref>Diena, 19.05.2003.</ref> [[Čehija]] 1991. gadā pieņēma [[lustrācija]]s likumu un noteica ierobežojumus ziņotājiem ieņemt amatus likumdošanas, tiesu un izpildvarā, armijā, radio, TV, preses aģentūrā u.c. Aizliegumu funkcionāriem un slepenā dienesta (''StB'') virsniekiem ieņemt noteiktus amatus 2000. gadā pagarināja uz neierobežotu laiku. 2003. gada martā atklātībai nodeva kolaboracionistu sarakstus. [[Lietuva|Lietuvā]] 2001. gadā publicēja sadarbībā ar VDK neatzinušos aģentu vārdus, obligāti atklātībā nododot prezidenta, valdības un Seima locekļu, pašvaldību, prokuroru, tiesnešu un šo amatu kandidātu sadarbības atzinumus. Specdienestu kadru virsniekiem liegti amati Seimā, valdībā, civildienestā, advokatūrā, bankās, sakaru sistēmā, stratēģiskos saimnieciskos objektos. Arī pārējās postkomunistiskajās valstis [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālajā un Austrumeiropā]] jau kopš 1990. gadu sākuma veikušas lustrācijas procesus, pieņemot un īstenojot īpašus likumus.<ref>Guntars Laganovskis „[http://www.lvportals.lv/print.php?id=273513 Vēsture un nākotne lustrācijas gaismā]” — Latvijas vēstneša portāls, 08.09.2015.</ref> Izskatot 20 Saeimas deputātu un [[Juris Bojārs|Jura Bojāra]] prasību par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. un 6.punkta un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 5. un 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. un 26. pantam, Satversmes tiesa 2006. gada 15. jūnijā norādīja uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju Nr.1096 (1996) "Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu mantojuma likvidēšanā" ''[Resolution 1096 (1996) on measures to dismantle the heritage of former communist totalitarian systems],'' kas apkopoja postsociālistisko valstu pieredzi [[Lustrācija|lustrācijā]]. Dokumentā tika uzsvērts, ka "diskvalifikācija lustrācijas procesa rezultātā nedrīkst pārsniegt piecu gadu laika limitu, jo nevajag novērtēt par zemu iespējamību, ka cilvēku attieksmē un paradumos var rasties pozitīvas izmaiņas; būtu vēlam lustrācijas procesu pabeigt līdz 1999. gada 31. decembrim, jo līdz tam laikam demokrātiskajai sistēmai bijušajās komunistiskajās totalitārajās valstīs vajadzētu būt stabilai". Tomēr "Satversmes tiesa, analizējusi šo dokumentu 2000. gada 30. augusta spriedumā līdzīgā lietā, norādīja, ka sabiedriski politiskā situācija katrā valstī būtu jāvērtē individuāli, jo šajā rezolūcijā tiek izteiktas bažas, ka pārejas process, kura mērķis ir bijušo komunistisko totalitāro sistēmu mantojuma likvidācija, var ciest neveiksmi un var izrādīties, ka tā rezultāts ir "samtaina" totalitāra režīma atjaunošana."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=137897|title=Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. un 6.punkta un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 5. un 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. un 26. pantam|website=LIKUMI.LV|access-date=2019-07-16|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130205020714/http://likumi.lv/doc.php?id=137897|archivedate=2013-02-05}}</ref> == Tiesu prakse == Likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar LPSR VDK konstatēšanu" paredz, ka sadarbības fakta konstatēšana notiek sevišķajā kārtībā pēc Saeimas Prezidija, republikas pilsētas domes un novada domes priekšsēdētāja, jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja iesnieguma par personu, kas attiecīgajā iestādē ieņem tādu amatu, kurā saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu ir aizliegts būt LPSR VDK darbiniekam vai informatoram. Pieteikumu prokuratūrai iesniedz arī persona, par kuru pieprasīta izziņa no Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) ir apstiprinoša, bet persona noliedz savu sadarbību ar LPSR VDK. Kopš Likuma spēkā stāšanās dienas 1994. gada 3. jūnijā līdz 2015. gada 19. decembrim pirmās instances tiesa ir izskatījusi 298 tādas lietas. Gandrīz visos gadījumos tiesas konstatēja, ka pārbaudāmā persona nav apzināti slepeni sadarbojusies ar LPSR VDK. Prētējo gadījumu bija divi: 2007. gadā un 2010. gadā.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Stukāns|first=Juris|date=2016|title=Tiesu nolēmumu analīze lietās par sadarbības ar LPSR Valsts drošības komiteju fakta konstatēšanu|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vdkkomisija/VDKkomisija_raksti_1sejums_Totalitarisma-sabiedribas-kontrole-un-represijas_2016-03-30marts.pdf|journal=Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas (ziņojumi starptautiskajā zinātniskajā konferencē Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija 2015. gada 15., 16. un 17. decembrī Liepājā).|volume=1. sējums|pages=115-145|isbn=978-9934-8587-1-0}}</ref> Kad prokurors pie lietas pārbaudes atzīst, ka ir pilnīgi pierādīts, ka kāda persona bija darbojošās LPSR VDK aģentūras uzskaitē LPSR VDK aģenta kategorijā, nevar izdarīt kategorisku secinājumu par viņa apzinātu slepenu sadarbību ar LPSR VDK, jo nav iespējams iegūt papildus pierādījumus, jo aģentu personu un darba lietas ir izvestas no Latvijas, bet nopratināt bijušo LPSR VDK darbinieku, kurš ir noformējis izziņas par sadarbību ar aģentu, nebija iespējams, jo šis darbinieks jau dzīvo un strādā Krievijas Federācijā vai ir miris. Saskaņā ar to, ka pārbaudes lietas materiālos ir tikai uzskaites dokumentu un ziņojumu kopijas, bet nav operatīvās lietas, darba lietas, ziņojumi vai kādi citi dokumenti ar pārbaudamās personas parakstiem, tiesa atzina, ka nav konstatējams fakts, ka persona būtu slepeni sadarbojies ar LPSR VDK, bijis LPSR VDK informators aģenta vai uzticības personas statusā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * „Komūnistu aģenti seko bēgļiem arī ASV”. — Laiks No 21 (195), 14.03.1956. * Imants Lešinskis „Kalpības gadi”. — Domas spēks, Rīga 2018. {{ISBN|9789934870705}} * Ineta Lipša „[http://www.academia.edu/24427665/Priv%C4%81t%C4%81s_dz%C4%ABves_uzraudz%C4%AB%C5%A1ana_un_kontrole_Latvijas_PSR_izmantojot_valsts_repres%C4%ABvos_meh%C4%81nismus_1944-1953_Surveillance_and_Control_of_Private_Life_in_the_Latvian_SSR_using_repressive_mechanisms_of_the_state_1944_1953_ Privātās dzīves uzraudzīšana un kontrole Latvijas PSR, izmantojot valsts represīvos mehānismus (1944—1953)]”. — {{ISBN|9789934858710}} * Imants Lešinskis ”Cultural relations or ethnic espionage: An insider's view”. — Baltic Forum 2 (No 1), Göteborg 1985. == Ārējās saites == * [https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/12359/ Jānis Taurēns: Kā publiski analizēja LPSR Valsts drošības komitejas aģentu un informatoru identitāti, sadarbību?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231208190745/https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/12359/ |date={{dat|2023|12|08||bez}} }} LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija 25.10.2017. * Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija „[https://web.archive.org/web/20171220153033/https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/49561/ Kā bija jāvervē čekas aģentus? PSRS Valsts drošības komitejas instrukcija]”. — 16.11.2017. * Santija Upleja [https://irir.lv/2016/09/01/totalitarais-cilveks Totalitārais cilvēks] — ir.lv * Sanita Jemberga [http://lpra.vip.lv/gaida_izskirsanas.htm Politiķus gaida izšķiršanās par ierobežojumiem bijušajiem čekistiem] — Noziegumi pret cilvēci * Ieva Lešinska [http://puaro.lv/tiesiskums/pret-atminas-zudumiem-jacinas-meita-apkopojusi-dubultagenta-imanta-lesinska-publikacijas/ Pret atmiņas zudumiem jācīnās]. — la.lv * Filips Lastovskis [http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-komisija-pirmajam-lasijumam-virza-likumprojektu-par-vdk-dokumentu-publiskosanu.d?id=49692563 Saeimas komisija pirmajam lasījumam virza likumprojektu par VDK dokumentu publiskošanu] — Delfi, 30.01.2018. [[Kategorija:Latvijas PSR VDK]] 5v7xxt5hc3a7h0cohi8pyxw917n2na5 0 377712 4506463 4372193 2026-08-13T14:51:14Z Dejelnieks 78787 4506463 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Radinieki (Ukrainas krīze, mana ģimene un es) | attēls = Radienieki.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Vitālijs Manskis]] | producents = * [[Guntis Trekteris]] * [[Natalija Manska]] * Simone Baumane (''Baumann'') * Marianna Kāta (''Kaat'') | scenārija autors = [[Vitālijs Manskis]] | galvenajās lomās = | mūzika = | operators = [[Aleksandra Ivanova]] | montāža = [[Gunta Ikere]] | studija = [[Platforma Filma]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2016|7|5}} | ilgums = | valsts = {{LAT}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = }} '''"Radinieki (Ukrainas krīze, mana ģimene un es)"''' ir 2016. gadā izdota [[Latvija]]s filma. Filmas režisors ir [[Vitālijs Manskis]]. == Sižets == Filmas režisors ir dzimis Ukrainā. Viņa radinieki tur dzīvo vēl aizvien, tomēr [[Krimas okupācija|Krimas notikumu]] dēļ viņi attapušies gandrīz vai katrs savā frontes pusē. Filmā parādīts, ka [[Eiromaidans|Eiromaidana]] ietekme jūtama ne tikai politikā, bet arī parasto cilvēku savstarpējās attiecībās un dzīvē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/radinieki/|title=Radinieki|publisher=[[Nacionālais kino centrs]]|access-date={{dat|2018|02|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180308092019/http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/radinieki/|archivedate={{dat|2018|03|08||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Īss-aizmetnis}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas dokumentālās filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Igaunijas filmas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] 82vgpg7gl70nnohn7me8wvmnnglea4y 102 385712 4506583 4505022 2026-08-13T18:40:12Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4506583 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q248577. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Prezidents,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Prezidents ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q788903|Q788903]] | ''[[:d:Q788903|András Baka]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2026-08-19 | |- | [[:d:Q137204778|Q137204778]] | ''[[:d:Q137204778|Abelardo de la Espriella]]'' | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2026-08-07 | |- | [[:d:Q235137|Q235137]] | ''[[:d:Q235137|Keiko Fujimori]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2026-07-28 | |- | [[:d:Q136408471|Q136408471]] | ''[[:d:Q136408471|Ágnes Forsthoffer]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2026-07-20 | 2026-08-18 |- | [[:d:Q24951128|Q24951128]] | ''[[:d:Q24951128|Romuald Wadagni]]'' | ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]'' | 2026-05-24 | |- | [[:d:Q57274|Q57274]] | [[Joveri Museveni]] | ''[[:d:Q18204367|Ugandas prezidents]]'' | 2026-05-12 | |- | [[:d:Q114705150|Q114705150]] | ''[[:d:Q114705150|Laura Fernández Delgado]]'' | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q5937916|Q5937916]] | [[Hosē Antonio Kasts]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2026-03-11 | |- | [[:d:Q1580316|Q1580316]] | ''[[:d:Q1580316|António José Seguro]]'' | [[Portugāles prezidents]] | 2026-03-09 | |- | [[:d:Q108414587|Q108414587]] | ''[[:d:Q108414587|José María Balcázar]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2026-02-18 | |- | [[:d:Q16146159|Q16146159]] | ''[[:d:Q16146159|Nasry Asfura]]'' | ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]'' | 2026-01-27 | |- | [[:d:Q433338|Q433338]] | [[Ilijana Iotova]] | ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]'' | 2026-01-23 | |- | [[:d:Q15081116|Q15081116]] | [[Delsija Rodrigesa]] | [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]] | 2026-01-05 | |- | [[:d:Q107718230|Q107718230]] | ''[[:d:Q107718230|Jeffrey Bostic]]'' | ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]'' | 2025-11-30 | |- | [[:d:Q137049690|Q137049690]] | ''[[:d:Q137049690|Horta Inta-A Na Man]]'' | ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]'' | 2025-11-27 | |- | [[:d:Q16190544|Q16190544]] | ''[[:d:Q16190544|Patrick Herminie]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2025-10-26 | |- | [[:d:Q136538608|Q136538608]] | ''[[:d:Q136538608|Ana Trišić-Babić]]'' | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2025-10-18 | |- | [[:d:Q136500275|Q136500275]] | ''[[:d:Q136500275|Michael Randrianirina]]'' | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2025-10-14 | |- | [[:d:Q107480088|Q107480088]] | [[Hosē Heri]] | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2025-10-10 | 2026-02-17 |- | [[:d:Q17704749|Q17704749]] | [[Karols Navrockis]] | [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] | 2025-08-06 | |- | [[:d:Q12612463|Q12612463]] | ''[[:d:Q12612463|Lee Jae Myung]]'' | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2025-06-04 | |- | [[:d:Q11163124|Q11163124]] | [[Nikušors Dans]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2025-05-26 | |- | [[:d:Q20995518|Q20995518]] | ''[[:d:Q20995518|Konstantinos Tasoulas]]'' | [[Grieķijas prezidents]] | 2025-03-13 | |- | [[:d:Q19946921|Q19946921]] | [[Jamandu Orsi]] | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2025-03-01 | |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2025-02-12 | 2025-05-26 |- | [[:d:Q7934206|Q7934206]] | [[Ahmeds aš Šarā]] | ''[[:d:Q648464|President of Syria]]'' | 2025-01-29 | |- | [[:d:Q97058466|Q97058466]] | ''[[:d:Q97058466|Daniel Chapo]]'' | ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]'' | 2025-01-15 | |- | [[:d:Q29033962|Q29033962]] | [[Žozefs Auns]] | ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]'' | 2025-01-09 | |- | [[:d:Q50678|Q50678]] | [[Džons Mahāma|Džons Mahama]] | ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]'' | 2025-01-07 | |- | [[:d:Q711893|Q711893]] | [[Miheils Kavelašvili]] | ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]'' | 2024-12-29 | |- | [[:d:Q131403499|Q131403499]] | ''[[:d:Q131403499|Dharam Gokhool]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q18618881|Q18618881]] | ''[[:d:Q18618881|Duma Boko]]'' | ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]'' | 2024-11-01 | |- | [[:d:Q18459548|Q18459548]] | ''[[:d:Q18459548|Lương Cường]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2024-10-21 | |- | [[:d:Q2107268|Q2107268]] | [[Prabovo Subjanto]] | ''[[:d:Q11755916|President of Indonesia]]'' | 2024-10-20 | |- | [[:d:Q124831090|Q124831090]] | ''[[:d:Q124831090|Taye Atske Selassie]]'' | ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]'' | 2024-10-07 | |- | [[:d:Q5771800|Q5771800]] | [[Klaudija Šeinbauma]] | [[Meksikas prezidents]] | 2024-10-01 | |- | [[:d:Q4777855|Q4777855]] | [[Anura Kumara Disanajake]] | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2024-09-23 | |- | [[:d:Q24494577|Q24494577]] | [[Halla Tomasdotira]] | [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]] | 2024-08-01 | |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]] | 2024-06-15 | |- | [[:d:Q10831196|Q10831196]] | [[To Lams]] | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2024-05-22 | 2024-10-21 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q57373|Q57373]] | [[Asifs Ali Zardārī]] | ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]'' | 2024-03-10 | |- | [[:d:Q28599854|Q28599854]] | [[Tamāšs Šujoks]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2024-03-05 | 2026-07-19 |- | [[:d:Q465476|Q465476]] | ''[[:d:Q465476|László Kövér]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2024-02-26 | 2024-03-04 |- | [[:d:Q107254030|Q107254030]] | ''[[:d:Q107254030|Bernardo Arévalo de León]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2024-01-15 | |- | [[:d:Q20090884|Q20090884]] | [[Hilda Heine]] | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2024-01-04<br/>2016-01-28 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q57363|Q57363]] | [[Andrī Radzualina]] | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2023-12-16<br/>2019-01-19 | 2025-10-14<br/>2023-09-09 |- | [[:d:Q52395487|Q52395487]] | [[Havjers Milejs]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2023-12-10 | |- | [[:d:Q112075625|Q112075625]] | [[Daniels Noboa]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2023-11-23 | |- | [[:d:Q116293030|Q116293030]] | ''[[:d:Q116293030|Mohamed Muizzu]]'' | ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q122208779|Q122208779]] | ''[[:d:Q122208779|Sylvanie Burton]]'' | ''[[:d:Q20087535|president of Dominica]]'' | 2023-10-02 | |- | [[:d:Q983752|Q983752]] | [[Tarmans Šanmugaratnams]] | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2023-09-14 | |- | [[:d:Q22695687|Q22695687]] | [[Santjago Penja]] | ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]'' | 2023-08-15 | |- | [[:d:Q3047551|Q3047551]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2023-07-08 | |- | [[:d:Q3510872|Q3510872]] | [[Bola Tinubu]] | ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]'' | 2023-05-29 | |- | [[:d:Q10833302|Q10833302]] | ''[[:d:Q10833302|Võ Văn Thưởng]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2023-03-02 | 2024-03-21 |- | [[:d:Q24957799|Q24957799]] | ''[[:d:Q24957799|Võ Thị Ánh Xuân]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2023-01-18 | 2023-03-02 |- | [[:d:Q37181|Q37181]] | [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2023-01-01 | |- | [[:d:Q12797332|Q12797332]] | [[Nataša Pirca Musara]] | [[Slovēnijas prezidentu uzskaitījums]] | 2022-12-22 | |- | [[:d:Q106474688|Q106474688]] | [[Dina Boluarte]] | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2022-12-07 | 2025-10-10 |- | [[:d:Q335688|Q335688]] | ''[[:d:Q335688|Milorads Dodiks]]'' | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2022-11-15 | 2025-08-18 |- | [[:d:Q114341246|Q114341246]] | [[Ibrahims Traore]] | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2022-09-30 | |- | [[:d:Q704022|Q704022]] | [[Gustavo Petro]] | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2022-08-07 | 2026-08-07 |- | [[:d:Q19901232|Q19901232]] | [[Drovpodi Murmu]] | ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]'' | 2022-07-25 | |- | [[:d:Q107422711|Q107422711]] | [[Bajrams Begajs]] | ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]'' | 2022-07-24 | |- | [[:d:Q113239716|Q113239716]] | ''[[:d:Q113239716|Nikenike Vurobaravu]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2022-07-23 | |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2022-07-15 | 2024-09-23 |- | [[:d:Q55863225|Q55863225]] | ''[[:d:Q55863225|Seoule Simeon]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2022-07-06 | 2022-07-23 |- | [[:d:Q983324|Q983324]] | [[Bongbongs Markoss]] | ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]'' | 2022-06-30 | |- | [[:d:Q319153|Q319153]] | [[Hasans Šeihs Mohamuds]] | ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]'' | 2022-05-15 | 2024-05-15<br/>2024-05-19 |- | [[:d:Q16090635|Q16090635]] | [[Sokjols Juns]] | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2022-05-10 | 2025-04-04 |- | [[:d:Q21995345|Q21995345]] | [[Katalina Novāka]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2022-05-10 | 2024-02-26 |- | [[:d:Q98017689|Q98017689]] | [[Rodrigo Čavess Robless]] | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2022-05-08 | |- | [[:d:Q51874548|Q51874548]] | [[Serdars Berdimuhamedovs]] | ''[[:d:Q1155759|Turkmenistānas prezidents]]'' | 2022-03-19 | |- | [[:d:Q3553274|Q3553274]] | ''[[:d:Q3553274|Vahagns Hačaturjans]]'' | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2022-03-13 | |- | [[:d:Q16297876|Q16297876]] | [[Gabrjels Boričs]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2022-03-11 | 2026-03-11 |- | [[:d:Q20513503|Q20513503]] | ''[[:d:Q20513503|Alens Simonjans]]'' | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2022-02-01 | 2022-03-13 |- | [[:d:Q8044708|Q8044708]] | [[Sjomara Kastro]] | ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]'' | 2022-01-27 | 2026-01-27 |- | [[:d:Q110666454|Q110666454]] | ''[[:d:Q110666454|Paul-Henri Sandaogo Damiba]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2022-01-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]'' | 2022-01-22<br/>2017-01-22 | 2026-01-23<br/>2022-01-22 |- | [[:d:Q9333540|Q9333540]] | ''[[:d:Q9333540|Sandra Mason]]'' | ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]'' | 2021-11-30 | 2025-11-30 |- | [[:d:Q12358575|Q12358575]] | [[Alars Kariss]] | [[Igaunijas prezidents]] | 2021-10-11 | |- | [[:d:Q27982047|Q27982047]] | ''[[:d:Q27982047|Carlos Vila Nova]]'' | ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]'' | 2021-10-02 | |- | [[:d:Q108418519|Q108418519]] | ''[[:d:Q108418519|Mamady Doumbouya]]'' | ''[[:d:Q28015517|President of Guinea]]'' | 2021-10-01 | |- | [[:d:Q717185|Q717185]] | [[Hakainde Hičilema]] | ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]'' | 2021-08-24 | |- | [[:d:Q103838608|Q103838608]] | ''[[:d:Q103838608|Pedro Kastiljo]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2021-07-28 | 2022-12-07 |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q4414537|Q4414537]] | [[Giljermo Laso]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2021-05-24 | 2023-11-23 |- | [[:d:Q98497406|Q98497406]] | [[Asimi Goita]] | ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]'' | 2021-05-24 | |- | [[:d:Q8023642|Q8023642]] | ''[[:d:Q8023642|Win Myint]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2021-04-16<br/>2018-03-30 | 2021-02-01 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2021-04-05 | 2023-01-18 |- | [[:d:Q13047644|Q13047644]] | [[Vjosa Osmani]] | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2021-04-04<br/>2020-11-05 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q5567306|Q5567306]] | ''[[:d:Q5567306|Glauk Konjufca]]'' | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2021-03-22 | 2021-04-04 |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]'' | 2021-03-22 | |- | [[:d:Q16193885|Q16193885]] | [[Samija Suluhu Hasana]] | ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]'' | 2021-03-19 | |- | [[:d:Q3331362|Q3331362]] | ''[[:d:Q3331362|Myint Swe]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2021-02-01<br/>2018-03-21 | 2024-07-22<br/>2018-03-30 |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2021-01-28<br/>2020-10-15 | 2020-11-14 |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]'' | 2020-12-24 | |- | [[:d:Q20015136|Q20015136]] | ''[[:d:Q20015136|Francisco Sagasti]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2020-11-17 | 2021-07-28 |- | [[:d:Q25597831|Q25597831]] | ''[[:d:Q25597831|Talants Mamitovs]]'' | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2020-11-14 | 2021-01-27 |- | [[:d:Q5993760|Q5993760]] | ''[[:d:Q5993760|Manuels Merino]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2020-11-10 | 2020-11-15 |- | [[:d:Q1568174|Q1568174]] | ''[[:d:Q1568174|Wavel Ramkalawan]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2020-10-26 | |- | [[:d:Q99522144|Q99522144]] | ''[[:d:Q99522144|Bah Ndaw]]'' | ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]'' | 2020-09-25 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q64840184|Q64840184]] | [[Irfāns Ali]] | [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]] | 2020-08-02 | |- | [[:d:Q27329764|Q27329764]] | ''[[:d:Q27329764|Évariste Ndayishimiye]]'' | ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]'' | 2020-06-18 | |- | [[:d:Q16873213|Q16873213]] | ''[[:d:Q16873213|Pascal Nyabenda]]'' | ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]'' | 2020-06-08 | 2020-06-18 |- | [[:d:Q57415743|Q57415743]] | [[Katerina Sakellaropulu]] | [[Grieķijas prezidents]] | 2020-03-13 | 2025-03-13 |- | [[:d:Q6800406|Q6800406]] | [[Luiss Lakalje Po|Luis Alberto Lacalle Pou]] | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2020-03-01 | 2025-03-01 |- | [[:d:Q57687|Q57687]] | [[Zorans Milanovičs]] | ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]'' | 2020-02-19 | |- | [[:d:Q2134696|Q2134696]] | ''[[:d:Q2134696|Alejandro Giammattei]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2020-01-14 | 2024-01-14 |- | [[:d:Q20658229|Q20658229]] | ''[[:d:Q20658229|David Kabua]]'' | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2020-01-13 | 2024-01-03 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]'' | 2020-01-03 | 2025-11-26 |- | [[:d:Q701484|Q701484]] | [[Klauss Johaniss]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2019-12-21 | 2025-02-12 |- | [[:d:Q2642828|Q2642828]] | [[Alverto Fernandess]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2019-12-10 | 2023-12-10 |- | [[:d:Q77311543|Q77311543]] | ''[[:d:Q77311543|Prithvirajsing Roopun]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2019-12-02 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q79520762|Q79520762]] | ''[[:d:Q79520762|Eddy Balancy]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2019-11-26 | 2019-12-02 |- | [[:d:Q1538702|Q1538702]] | ''[[:d:Q1538702|Gotabaya Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2019-11-18 | 2022-07-14 |- | [[:d:Q9268379|Q9268379]] | [[Gitans Nausēda]] | ''[[:d:Q878222|Lietuvas prezidents]]'' | 2019-07-12 | |- | [[:d:Q348043|Q348043]] | [[Egils Levits]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2019-07-08 | 2023-07-08 |- | [[:d:Q26273268|Q26273268]] | [[Zuzana Čaputova]] | [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]] | 2019-06-15 | 2024-06-15 |- | [[:d:Q17712353|Q17712353]] | [[Najibs Bukele]] | ''[[:d:Q878151|Salvadoras prezidents]]'' | 2019-06-01 | |- | [[:d:Q515602|Q515602]] | ''[[:d:Q515602|Azali Assoumani]]'' | ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]'' | 2019-05-26<br/>2016-05-26 | 2019-02-03 |- | [[:d:Q200881|Q200881]] | [[Kasims Žomarts Tokajevs]] | [[Kazahstānas prezidentu uzskaitījums|Kazahstānas prezidents]] | 2019-03-20 | |- | [[:d:Q28370112|Q28370112]] | ''[[:d:Q28370112|Moustadroine Abdou]]'' | ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]'' | 2019-02-13 | 2019-04-03 |- | [[:d:Q29032770|Q29032770]] | [[Felikss Čisekedi]] | ''[[:d:Q3409199|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]]'' | 2019-01-25 | |- | [[:d:Q58833335|Q58833335]] | ''[[:d:Q58833335|Huans Gvaido]]'' | [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]] | 2019-01-23 | 2023-01-05 |- | [[:d:Q10304982|Q10304982]] | [[Žairs Bolsonaru]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2019-01-01 | 2022-12-31 |- | [[:d:Q272416|Q272416]] | [[Salome Zurabišvili]] | ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]'' | 2018-12-16 | 2024-12-29 |- | [[:d:Q318508|Q318508]] | [[Andress Manuels Lopess Ovradors]] | [[Meksikas prezidents]] | 2018-12-01 | 2024-09-30 |- | [[:d:Q5528031|Q5528031]] | [[Žeļka Cvijanoviča]] | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2018-11-19 | 2022-11-15 |- | [[:d:Q55614252|Q55614252]] | ''[[:d:Q55614252|Ibrahim Mohamed Solih]]'' | ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]'' | 2018-11-17 | 2023-11-17 |- | [[:d:Q7399685|Q7399685]] | [[Sahlevorka Zevde]] | ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]'' | 2018-10-25 | 2024-10-07 |- | [[:d:Q318458|Q318458]] | ''[[:d:Q318458|Nguyễn Phú Trọng]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2018-10-23 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q10841571|Q10841571]] | ''[[:d:Q10841571|Đặng Thị Ngọc Thịnh]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2018-09-21 | 2018-10-23 |- | [[:d:Q4790529|Q4790529]] | ''[[:d:Q4790529|Arif Alvi]]'' | ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]'' | 2018-09-09 | 2024-03-10 |- | [[:d:Q56635616|Q56635616]] | ''[[:d:Q56635616|Rivo Rakotovao]]'' | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2018-09-07 | 2019-01-19 |- | [[:d:Q48136013|Q48136013]] | ''[[:d:Q48136013|Mario Abdo Benítez]]'' | ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]'' | 2018-08-15 | 2023-08-15 |- | [[:d:Q17478000|Q17478000]] | ''[[:d:Q17478000|Iván Duque]]'' | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2018-08-07 | 2022-08-07 |- | [[:d:Q26996246|Q26996246]] | ''[[:d:Q26996246|Karloss Alvarado Kesada]]'' | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2018-05-08 | 2022-05-08 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q1370482|Kubas prezidents]]'' | 2018-04-19 | |- | [[:d:Q93153|Q93153]] | [[Armens Sarkisjans]] | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2018-04-09 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q18618891|Q18618891]] | ''[[:d:Q18618891|Mokgweetsi Masisi]]'' | ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]'' | 2018-04-01 | |- | [[:d:Q24030720|Q24030720]] | ''[[:d:Q24030720|Martín Vizcarra]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2018-03-23 | 2020-10-09 |- | [[:d:Q27662367|Q27662367]] | ''[[:d:Q27662367|Barlen Vyapoory]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2018-03-23 | 2019-11-26 |- | [[:d:Q47461098|Q47461098]] | ''[[:d:Q47461098|Paula-Mae Weekes]]'' | ''[[:d:Q2522739|Trinidādas un Tobāgo prezidents]]'' | 2018-03-19 | 2023-03-20 |- | [[:d:Q306|Q306]] | [[Sevastjans Piņera]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2018-03-11 | 2022-03-11 |- | [[:d:Q1148669|Q1148669]] | [[Sirils Ramafosa]] | [[Dienvidāfrikas Republikas prezidentu uzskaitījums|Dienvidāfrikas Republikas prezidents]] | 2018-02-15 | |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2017-11-24 | 2020-10-15 |- | [[:d:Q510523|Q510523]] | [[Emersons Mnangagva]] | ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]'' | 2017-11-24 | |- | [[:d:Q7181212|Q7181212]] | ''[[:d:Q7181212|Phelekezela Mphoko]]'' | ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]'' | 2017-11-21 | 2017-11-24 |- | [[:d:Q28650390|Q28650390]] | [[Žuans Lorensu|Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss]] | ''[[:d:Q846091|Angolas prezidents]]'' | 2017-09-26 | |- | [[:d:Q5642345|Q5642345]] | ''[[:d:Q5642345|Halima Jakoba]]'' | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2017-09-14 | 2023-09-13 |- | [[:d:Q6109288|Q6109288]] | ''[[:d:Q6109288|J.Y. Pillay]]'' | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2017-09-01 | 2017-09-14 |- | [[:d:Q16845347|Q16845347]] | [[Rāms Nāths Kovinds]] | ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]'' | 2017-07-25 | 2022-07-25 |- | [[:d:Q727132|Q727132]] | [[Ilirs Meta]] | ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]'' | 2017-07-24 | 2022-07-24 |- | [[:d:Q32060530|Q32060530]] | ''[[:d:Q32060530|Tallis Obed Moses]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2017-07-06 | 2022-07-06 |- | [[:d:Q5398549|Q5398549]] | ''[[:d:Q5398549|Esmon Saimon]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2017-06-17 | 2017-07-06 |- | [[:d:Q222031|Q222031]] | [[Aleksandars Vučičs]] | ''[[:d:Q889830|Serbijas prezidents]]'' | 2017-05-31 | |- | [[:d:Q518626|Q518626]] | [[Lenins Moreno]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2017-05-24 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q3052772|Q3052772]] | [[Emanuels Makrons]] | [[Francijas prezidents]] | 2017-05-14 | |- | [[:d:Q21001|Q21001]] | [[Muns Čeins]] | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2017-05-10 | 2022-05-09 |- | [[:d:Q57467|Q57467]] | [[Jānošs Āders]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2017-05-10 | 2022-05-09 |- | [[:d:Q76658|Q76658]] | [[Franks Valters Šteinmeiers]] | [[Vācijas prezidents]] | 2017-03-19 | |- | [[:d:Q558575|Q558575]] | ''[[:d:Q558575|Mohamed Abdullahi Mohamed]]'' | ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]'' | 2017-02-16 | 2022-05-15 |- | [[:d:Q21294765|Q21294765]] | [[Žovenels Moīzs]] | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2017-02-07 | 2021-07-07 |- | [[:d:Q78869|Q78869]] | [[Aleksandrs van der Bellens]] | [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidents]] | 2017-01-26 | |- | [[:d:Q27917049|Q27917049]] | [[Adama Barovs]] | ''[[:d:Q15921518|Gambijas prezidents]]'' | 2017-01-19 | |- | [[:d:Q718601|Q718601]] | [[Nana Akufo-Ādo]] | ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]'' | 2017-01-07 | 2025-01-07 |- | [[:d:Q2035881|Q2035881]] | ''[[:d:Q2035881|Vadims Krasnoseļskis]]'' | [[Piedņestras prezidents]] | 2016-12-30 | |- | [[:d:Q4164146|Q4164146]] | [[Igors Dodons]] | ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]'' | 2016-12-23 | 2020-12-24 |- | [[:d:Q57808|Q57808]] | [[Šavkats Mirzijojevs]] | ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]'' | 2016-12-14<br/>2016-09-08 | 2016-12-14 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2016-12-09 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q363392|Q363392]] | ''[[:d:Q363392|Michel Aoun]]'' | ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]'' | 2016-10-31 | 2022-10-30 |- | [[:d:Q5220343|Q5220343]] | ''[[:d:Q5220343|Danny Faure]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2016-10-16 | 2020-10-26 |- | [[:d:Q12366816|Q12366816]] | [[Kersti Kaljulaida]] | [[Igaunijas prezidents]] | 2016-10-10 | 2021-10-11 |- | [[:d:Q709734|Q709734]] | ''[[:d:Q709734|Evaristo Carvalho]]'' | ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]'' | 2016-09-03 | 2021-10-02 |- | [[:d:Q20533811|Q20533811]] | ''[[:d:Q20533811|Nigmatilla Yuldashev]]'' | ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]'' | 2016-09-02 | 2016-09-08 |- | [[:d:Q463533|Q463533]] | [[Mišels Temers]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2016-08-31 | 2018-12-31 |- | [[:d:Q24045706|Q24045706]] | ''[[:d:Q24045706|Guðni Jóhannesson]]'' | [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]] | 2016-08-01 | 2024-07-31 |- | [[:d:Q381027|Q381027]] | ''[[:d:Q381027|Pedro Pablo Kuczynski]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2016-07-28 | 2018-03-23 |- | [[:d:Q4955460|Q4955460]] | ''[[:d:Q4955460|Brahim Ghali]]'' | ''[[:d:Q2662118|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas prezidents]]'' | 2016-07-12 | |- | [[:d:Q457786|Q457786]] | [[Rodrigo Duterte]] | ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]'' | 2016-06-30 | 2022-06-30 |- | [[:d:Q233984|Q233984]] | [[Cai Inveņa]] | ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2024-05-19 |- | [[:d:Q470024|Q470024]] | ''[[:d:Q470024|Bounnhang Vorachith]]'' | ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q57634|Q57634]] | [[Hašims Tači]] | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2016-04-07 | 2020-11-05 |- | [[:d:Q16669148|Q16669148]] | [[Patriss Talons|Patriks Talons]] | ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]'' | 2016-04-06 | 2026-05-24 |- | [[:d:Q7833292|Q7833292]] | ''[[:d:Q7833292|Trần Đại Quang]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2016-04-02 | 2018-09-21 |- | [[:d:Q23020990|Q23020990]] | ''[[:d:Q23020990|Htin Kyaw]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2016-03-30 | 2018-03-21 |- | [[:d:Q57758|Q57758]] | [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] | ''[[:d:Q15710848|Centrālāfrikas Republikas prezidents]]'' | 2016-03-30 | |- | [[:d:Q23034482|Q23034482]] | ''[[:d:Q23034482|Taneti Maamau]]'' | ''[[:d:Q878250|Kiribati prezidents]]'' | 2016-03-11 | |- | [[:d:Q6756617|Q6756617]] | [[Marselu Rebelu de Souza]] | [[Portugāles prezidents]] | 2016-03-09 | 2026-03-09 |- | [[:d:Q6207072|Q6207072]] | ''[[:d:Q6207072|Jocelerme Privert]]'' | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2016-02-14 | 2017-02-07 |- | [[:d:Q17995110|Q17995110]] | ''[[:d:Q17995110|Džimijs Moraless]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2016-01-14 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q21968142|Q21968142]] | ''[[:d:Q21968142|Casten Nemra]]'' | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2016-01-11 | 2016-01-28 |- | [[:d:Q599988|Q599988]] | ''[[:d:Q599988|Roch Marc Christian Kaboré]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-12-29 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q561837|Q561837]] | [[Maurisio Makri]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2015-12-10 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q5018756|Q5018756]] | ''[[:d:Q5018756|John Magufuli]]'' | ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]'' | 2015-11-05 | 2021-03-17 |- | [[:d:Q16105972|Q16105972]] | ''[[:d:Q16105972|Michel Kafando]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q19628964|Q19628964]] | ''[[:d:Q19628964|Chérif Sy]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-17 | 2015-09-23 |- | [[:d:Q20978710|Q20978710]] | ''[[:d:Q20978710|Gilbert Diendéré]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-17 | 2015-09-23 |- | [[:d:Q19914009|Q19914009]] | ''[[:d:Q19914009|Alehandro Maldonado Agirre]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2015-09-03 | 2016-01-14 |- | [[:d:Q9151911|Q9151911]] | [[Andžejs Duda]] | [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] | 2015-08-06 | 2025-08-06 |- | [[:d:Q2416022|Q2416022]] | [[Raimonds Vējonis]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2015-07-08 | 2019-07-08 |- | [[:d:Q20022984|Q20022984]] | ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2015-06-05 | 2018-03-23 |- | [[:d:Q361567|Q361567]] | [[Muhammadu Buhari]] | ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]'' | 2015-05-29 | 2023-05-29 |- | [[:d:Q692241|Q692241]] | ''[[:d:Q692241|Monique Ohsan Bellepeau]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2015-05-29 | 2015-06-05 |- | [[:d:Q5230470|Q5230470]] | ''[[:d:Q5230470|David A. Granger]]'' | [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]] | 2015-05-16 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q3407316|Q3407316]] | ''[[:d:Q3407316|Prokopis Pavlopoulos]]'' | [[Grieķijas prezidents]] | 2015-03-13 | 2020-03-13 |- | [[:d:Q9099|Q9099]] | ''[[:d:Q9099|Tabaré Vázquez]]'' | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2015-03-01 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q3176299|Q3176299]] | [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] | ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]'' | 2015-02-18 | 2020-02-18 |- | [[:d:Q3956186|Q3956186]] | [[Serdžo Matarella]] | ''[[:d:Q332711|Itālijas prezidents]]'' | 2015-02-03 | |- | [[:d:Q18352991|Q18352991]] | ''[[:d:Q18352991|Edgars Lungu]]'' | ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]'' | 2015-01-25 | 2021-08-24 |- | [[:d:Q5448556|Q5448556]] | ''[[:d:Q5448556|Filipe Nyusi]]'' | ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]'' | 2015-01-15 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q6737124|Q6737124]] | ''[[:d:Q6737124|Maithripala Sirisena]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2015-01-09 | 2019-11-18 |- | [[:d:Q40722|Q40722]] | [[Dilma Rusefa]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2015-01-01 | 2016-08-31 |} {{Wikidata list end}} 841ph2xdsaf5n31epcf5q6ybkolg0kf 0 397057 4506452 4240975 2026-08-13T14:30:02Z Zafer 43936 Photo changed 4506452 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fredži | image = [[Attēls:Fred (footballer, born 1993) 7 Fenerbahçe 20260805 (3) (cropped).JPG|220px]] | caption = Fredži 2026. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Beluorizonti}} | height = 169 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | clubnumber = 13 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional]] | caps1 = 33 | goals1 = 7 | years2 = 2013—2018 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas "Šahtar"]] | caps2 = 101 | goals2 = 10 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] | years3 = 2018—2023 | caps3 = 139 | goals3 = 8 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014— | nationalteam2 = {{fb|BRA}} | nationalcaps2 = 32 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years4 = 2023— | caps4 = 47 | goals4 = 7 }} '''Fredži''' ({{val|pt|Fred}}; dzimis {{dat|1993|3|5}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas futbola Superlīgas]] komandā [[Fenerbahçe S.K.|''Fenerbahçe'']]. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2013—14, 2016—17, 2017—18 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2017—18 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2013, 2015 '''Manchester United''' * [[UEFA Eiropas Līga]] finālists: 2020—21 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2022—23<ref>https://www.bbc.com/sport/live/football/64691864</ref> * [[FA kauss]] finālists: 2022—23 '''Brazīlija''' * [[Copa America]] finālists: 2021 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Fredži}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minasžeraisā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]] lvh67aem60eg936wzatzarbpbvnjev1 0 398732 4506468 4488257 2026-08-13T15:06:11Z Biafra 13794 4506468 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rodions Kurucs | vārds_orig = | attēls = Rodions Kurucs 7 Saski Baskonia Euroleague 20260115 (4).jpg | att_izm = | paraksts = Rodions Kurucs 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|1998|2|5}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=206}} | svars = {{mērvienība|kg=103}} | poz = {{Basketbola pozīcija|3}} | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = | iesauka = ''Air Latvia'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} [[Vitorijas "Saski Baskonia"]] | numurs = | līga = [[ACB līga]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 40., otrā kārta | dr_gads = [[2018. gada NBA drafts|2018]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Bruklinas "Nets"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012–2015 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 2 = 2015–2018 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2018|start}}–{{nbay|2020|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2020|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2020|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 6 = 2021–2022 | klubs 6 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] | kl_sez 7 = 2022 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Real Betis" (basketbols)|Seviljas "Real Betis"]] | kl_sez 8 = 2022–2023 | klubs 8 = {{flaga|Francija}} ''[[Strasbourg (basketbola klubs)|Strasbourg]]'' | kl_sez 9 = 2023–2025 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[UCAM Murcia CB]]'' | kl_sez 10 = 2025–pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Vitorijas "Saski Baskonia"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[Spānijas Karaļa kauss (basketbols)|Spānijas Karaļa kauss]] <small>(2026)</small> | aģenti = [[Artūrs Kalnītis]] | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts U-16]]}} {{MedalSilver2|[[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Latvija 2014]]}} }} '''Rodions Kurucs''' (dzimis {{dat|1998|2|5}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Spēlējis vairākos [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos, visvairāk spēļu aizvadījis spēlētāju draftējušajā [[Bruklinas "Nets"]]. 2026. gadā pārstāv [[Spānija]]s [[ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Vitorijas "Saski Baskonia"]]. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. R. Kurucs izaudzis basketbolistu ģimenē: viņa vectēvs ir Cēsu Sporta skolas treneris [[Vladimirs Kiseļovs]],<ref>[https://www.nba.com/amp/nets/news/2018/09/18/rodions-kurucs-built-his-road-to-brooklyn-from-a-family-tree Rodions Kurucs Built his Road to Brooklyn from a Family Tree] NBA.com</ref> mātes brālis [[Sergejs Kiseļovs]] spēlējis basketbolu profesionālā līmenī, Rodiona brālis [[Artūrs Kurucs]] arī ir Latvijas izlases spēlētājs. Basketbolists ir arī jaunākais brālis [[Iļja Kurucs]]. == Karjera == Jau 13 gadu vecumā pārcēlies no Cēsīm uz Rīgu, lai trenētos basketbolā augstākā līmenī. Trenējies un [[LJBL]] spēlējis VEF skolas komandā. Pārstāvot [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] trenēto Latvijas U-16 izlasi, [[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U-16 čempionātā]], kas notika Latvijā, izcīnīja sudraba medaļu un bija viens no komandas līderiem (13,4 punkti, 5,9 atlēkušās bumbas, 1,9 piespēles, 1,4 pārķertas bumbas un 1,1 bloķēts metiens vidēji spēlē). Profesionālo karjeru sācis [[Rīgas VEF]] sistēmā, ar kuru 2014. gadā noslēdza vairāku gadu līgumu. 2015. gadā nokļuvis ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' sistēmā, kā sastāvā 2018. gadā uzvarējis Spānijas kausā. Kopā līdz NBA draftam R. Kurucs aizvadīja pavisam nelielu skaitu oficiālo spēļu pieaugušā basketbolā, četru gadu laikā valsts augstākajās līgās vai starptautiskos klubu turnīros piedaloties tikai 18 spēlēs.<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/uzlecosa-zvaigzne-kurucs-apzilbina-ka-ligu-ta-nets-treneri.d?id=50831259 Uzlecošā zvaigzne Kurucs apžilbina kā līgu, tā 'Nets' treneri] Delfi</ref> === NBA === R. Kurucs bija pieteicies [[2017. gada NBA drafts|2017. gada NBA draftam]], taču dalību atsauca. Pēc tam pieteicās [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftam]], kurā viņu ar kopējo 40. kārtas numuru otrajā kārtā izvēlējās [[Bruklinas "Nets"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbssports.com/fantasy/basketball/news/nets-rodions-kurucs-lands-in-brooklyn/|title=Nets' Rodions Kurucs: Lands in Brooklyn|work=CBSSports.com|access-date=2018-06-22|language=en}}</ref> 16. jūlijā R. Kurucs noslēdza līgumu ar "Nets", kas bija līgums ar lielāko summu starp visiem otrajā kārtā izvēlētajiem spēlētājiem.<ref>[https://www.betsafesports.com/lv/blogs/citi-sporta-veidi/basketbols/nba-sezonas-ievada-preview-kurucam-parociga-iespej/ NBA sezonas ievada preview — Kurucam parocīga iespēja debitēt NBA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190402192852/https://www.betsafesports.com/lv/blogs/citi-sporta-veidi/basketbols/nba-sezonas-ievada-preview-kurucam-parociga-iespej/ |date={{dat|2019|04|02||bez}} }} betsafe</ref> 2018. gada 18. oktobrī debitējis NBA [[Bruklinas "Nets"]] sastāvā, zaudētā spēlē pret [[Detroitas "Pistons"]] gūstot trīs punktus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/18102018-kurucs_debite_nba_ar_trim_punktiem_un_sas|title=Kurucs NBA debitē ar trim punktiem un saspringtu zaudējumu Detroitā|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-10-18|date=2018-10-18|language=lv-LV}}</ref> Vairākas spēles aizvadīga kluba [[NBA G Līga|G-Līgas]] komandā [[Longailendas "Nets"]], kļūstot par otro Latvijas basketbolistu pēc [[Dāvis Bertāns|Dāvja Bertāna]], kas spēlējis G-Līgā. Atgriežoties pēc nelielas traumas izārstēšanas (izlaida piecas spēles oktobrī), R. Kurucam decembra sākumā izdevās nostipirnāties komandas starta pieciniekā, un viņa labā spēle sakrita ar komandas panākumu sēriju. Divās spēlēs pēc kārtas spēlētājs ieguva ''double-double'' (vairāk nekā 10 punktu un atlēkušo bumbu), kā arī uzlaboja savu rezultativitātes rekordu līdz 24 punktiem (21. decembrī zaudētā spēlē pret [[Indiānas "Pacers"]]). [[2019. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē R. Kurucs piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē, kurā guva 10 punktus, kļūdams par otro latviešu basketbolistu pēc [[Kristaps Porziņģis|Kristapa Porziņģa]], kurš izpelnījies šādu atzinību. 2021. gada janvārī R. Kurucs tika iesaistīts plašā četru komandu maiņas darījumā, kura rezultātā [[Hjūstonas "Rockets"]] zvaigzne [[Džeimss Hārdens]] nonāca "Nets" sastāvā, savukārt Latvijas basketbolists — "Rockets". "Rockets" sastāvā devās laukumā vien 11 spēlēs, lielākoties paliekot ārpus spēles pieteikuma vai uz soliņa, lai gan Hjūstonas komanda aizvadīja ļoti vāju sezonu, atrodoties pēdējā vietā NBA. 2021. gada 19. martā R. Kurucs kopā ar [[P. Dž. Takers|P. Dž. Takeru]] tika aizmainīts uz vienu no labākajām Austrumu konferences komandām [[Milvoki "Bucks"]] pret [[Dīdžejs Augustins|Dīdžeju Augustinu]] un [[Dīdžejs Vilsons|Dīdžeju Vilsonu]]. 12. maijā komanda spēlētāju atbrīvoja, R. Kurucs piedalījās 5 spēlēs "Bucks" sastāvā. === Atgriešanās Eiropā === 2021. gada jūlijā tika paziņots, ka R. Kurucs vienojies par divu gadu līgumu ar spēcīgāko [[Serbija]]s klubu [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]]. Sezona "Partizan" sastāvā attīstījās neveiksmīgi un, lai gan "Partizan" spēlēja [[Adrijas līga]]s finālā, piekāpjoties citam [[Belgrada]]s klubam [[Belgradas "Crvena Zvezda" (basketbols)|"Crvena Zvezda"]], R. Kurucs finālsērijā nepiedalījās un pēdējo reizi komandas sastāvā laukumā devās 3. martā. Vasarā sadarbība ar "Partizan" tika pārtraukta, bet R. Kurucs devās uz Ziemeļameriku, lai piedalītos [[NBA Vasaras līga|NBA Vasaras līgā]] [[Toronto "Raptors"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ArtursKalnitis/status/1539851884357455872?t=IiE5tHg-ua164985J8pajQ&s=03|title=https://twitter.com/ArtursKalnitis/status/1539851884357455872?t=IiE5tHg-ua164985J8pajQ&s=03|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-12-02|language=en}}</ref> 2022.—2023. gada basketbola sezonu R. Kurucs iesāka [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubā [[Seviljas "Real Betis" (basketbols)|Seviljas "Real Betis"]] kopā ar citu Latvijas basketbolistu [[Dairis Bertāns|Dairi Bertānu]], taču decembrī līgums tika pārtraukts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/18122022-sevilja_svitro_r_kurucu_no_sava_speletaju|title=Seviljas "Real Betis" svītro R. Kurucu no sava spēlētāju saraksta|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-12-19|date=2022-12-18|language=lv}}</ref> Uzreiz pēc tam spēlētājs pievienojās [[Francija]]s klubam ''[[Strasbourg (basketbola klubs)|Strasbourg]]'', ko trenē Latvijas izlases treneris [[Luka Banki]]. 2023. gada vasarā R. Kurucs pievienojās [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubam ''[[UCAM Murcia CB]]'', kļūdams par vienu no komandas līderiem. 2025. gada jūlijā tika paziņots, ka spēlētājs maina klubu un noslēdzis trīs gadu līgumu ar citu Spānijas augstākās līgas klubu, kas spēlē arī [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] [[Vitorijas "Saski Baskonia"]]. 2026. gada februārī šī kluba sastāvā ieguva [[Spānijas Karaļa kauss (basketbols)|Spānijas Karaļa kausu]]. === Latvijas izlase === 2018. gadā aizvadījis debijas spēli [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].<ref>[https://basket.lv/izlases/viriesu-u20/rodions-kurucs-klust-par-sesto-nba-drafta-izraudzito-latvijas-basketbolistu-5049 Rodions Kurucs kļūst par sesto NBA draftā izraudzīto Latvijas basketbolistu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044809/https://basket.lv/izlases/viriesu-u20/rodions-kurucs-klust-par-sesto-nba-drafta-izraudzito-latvijas-basketbolistu-5049 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }} basket.lv</ref> [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā Latvijas izlase ieguva 5. vietu, viņš bija viens no izlases vadošajiem spēlētājiem. == Skandāli == 2025. gadā basketbolistu Rodiona un Artūra Kurucu māte, kas strādā par skolotāju, izraisīja strīdus, publiski iebilstot pret latviešu valodas, Latvijas vienīgās oficiālās valodas, lietošanu Latvijas skolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latviesu-valoda-tacu-ir-tik-varena-slavenu-latvijas-basketbolistu-mamma-nicinosi-izsakas-par-valsts-valodu|title=“Latviešu valoda taču ir tik varena!” Slavenu Latvijas basketbolistu mamma nicinoši izsakās par valsts valodu|website=LA.LV|access-date=2025-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/latvianomerta/status/1939033670658208107|title=Video - Basketbola zvaigžņu māte cīnās pret latviešu valodu Latviešu skolās}}</ref> Rodions reaģēja uz negatīvo reakciju ar īsu ierakstu sociālajā tīklā “X”, kas sastāvēja no klauna emocijzīmes un smejošas emocijzīmes, ko daudzi interpretēja kā nievājošu vai izsmieklu, kā arī ir sniedzis nievājošas atbildes uz savu fanu jautājumiem par nostāju par savas mātes protestu pret latviešu valodas lietošanu Latvijas skolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/KurucsRodions/status/1939344253496229957|title=Rodions Kurucs vietnē X.com komentē savas mātes protestu pret latviešu valodas lietošanu Latvijas skolās}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{DEFAULTSORT:Kurucs, Rodions}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:NBA spēlētāji no Latvijas]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] 4mjx7ko3savteul0q1buf64ck94g2t6 0 403083 4506672 4047966 2026-08-14T05:25:06Z Kleivas 2704 4506672 wikitext text/x-wiki '''Žagars''' (sieviešu dzimtē [[Žagare]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Andrejs Žagars]] (1958—2019) — latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs, Nacionālās operas direktors; * [[Artūrs Žagars]] (2000) — latviešu basketbolists; * [[Ēriks Žagars]] (1935—2022) — latviešu vēsturnieks, pedagogs, vēstures popularizators; * [[Juris Žagars]] (1961) — latviešu aktieris, uzņēmējs un politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 7cv2hbjm1a72zl3pg10ved4jxavi50i 2 406646 4506581 4494572 2026-08-13T18:30:52Z Dejelnieks 78787 4506581 wikitext text/x-wiki <div style="max-width:880px; margin:0 auto; font-family:'Segoe UI',sans-serif;"> <div style="text-align:center; padding:36px 0 10px;"> <span style="font-weight:bold; font-size:4.2em; line-height:1; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent;">Dejelnieks</span> <div style="font-style:italic; color:#777; font-size:1.15em; margin-top:6px; letter-spacing:.5px;">vienkārši nav iedvesmas</div> </div> <div style="height:4px; border-radius:4px; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); margin:14px 0;"></div> <!-- ===== JELGAVA ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Jelgava === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid purple; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls]] ✦</li> <li>[[Jelgavas karogs]] ✦</li> <li>[[Pasta sala]] ✦ ([[Gājēju tilts "Mītava"]])</li> <li>[[Jelgavas 4. sākumskola]]</li> <li>[[Brīvdabas koncertzāle "Mītava"]] ✦</li> <li>[[Jelgavas tehnikums]] ✦</li> <li>[[Loka maģistrāle]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== TELEVĪZIJA UN MEDIJI ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Televīzija un mediji === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #c2185b; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Televīzija Latvijā]]</li> <li>[[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs]] ✦</li> <li>[[LTV7]]</li> <li>[[STV Pirmā!]]</li> <li>[[360TV]]</li> <li>[[NTV-5]] ✦</li> <li>[[Kurzemes televīzija]]</li> <li>[[Latvijas šlāgerkanāls]] ✦</li> <li>[[Tet TV+]] ✦</li> <li>[[Go3]] ✦</li> <li>[[All Media Latvia]]</li> <li>[[Lsm.lv]]</li> <li>[[Dod ručkā!]] ✦</li> <li>[[Straumēšana]]</li> <li>[[Auditorija]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== KINO ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Kino === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #c2185b; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Tālais jūras brauciens]] ✦</li> <li>[[Maģiskais kimono]]</li> </ul> </div> <!-- ===== VIDEOSPĒLES UN ŽANRI ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Videospēles un žanri === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #e64a19; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Minecraft]]</li> <li>[[Xbox]] ✦</li> <li>[[Piedzīvojumu spēle]]</li> <li>[[Šaujamspēle]]</li> <li>[[Daudzspēlētāju videospēle]] ✦</li> <li>[[Daudzspēlētāju tiešsaistes kaujas arēna]] ✦</li> <li>[[Action|Rīcības spēle]]</li> <li>[[Izdzīvošanas spēle]] ✦</li> <li>[[Sandbox|Smilškaste]] ✦</li> <li>[[Arkādes spēle]] ✦</li> <li>[[Forza Motorsport]]</li> <li>[[Forza (spēļu sērija)]]</li> <li>[[Grand Theft Auto (spēļu sērija)]]</li> <li>[[The Sims (spēļu sērija)]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== SPĒĻU STUDIJAS UN IZSTRĀDĀTĀJI ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Spēļu studijas un izstrādātāji === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #f57c00; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Videospēļu izstrādātājs]] ✦</li> <li>[[Videospēļu programmētājs]] ✦</li> <li>[[Neatkarīgs videospēļu izstrādātājs]] ✦</li> <li>[[Alpha Dog Games]] ✦</li> <li>[[Bethesda Softworks]] ✦</li> <li>[[Bethesda Game Studios]]</li> <li>[[ZeniMax Media]] ✦</li> <li>[[Playground Games]] ✦</li> <li>[[Turn 10 Studios]] ✦</li> <li>[[Mojang Studios]]</li> <li>[[Xbox Game Studios]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== PROGRAMMATŪRA UN DATORZINĀTNE ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Programmatūra un datorzinātne === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid purple; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Programmatūra]]</li> <li>[[Programmatūras izstrāde]] ✦</li> <li>[[Programmatūras izstrādātājs]] ✦</li> <li>[[Spējā programmatūras izstrāde]]</li> <li>[[Sistēmprogrammatūra]] ✦</li> <li>[[Programmatūras licence]] ✦</li> <li>[[Programmatūras kvalitāte]] ✦</li> <li>[[Programmatūras kvalitātes nodrošināšana]] ✦</li> <li>[[Programmatūras verifikācija un validācija]] ✦</li> <li>[[Programmatūras testēšana]] ✦</li> <li>[[Programmēšanas paradigma]]</li> <li>[[Programmētājs]]</li> <li>[[Kvantu tīkls]] ✦</li> <li>[[Datorzinātne#Latvijā|Datorzinātne Latvijā]]</li> </ul> </div> <!-- ===== TEHNOLOĢIJAS ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Tehnoloģijas === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #c2185b; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Virtuālās realitātes brilles]] ✦</li> <li>[[Apple Vision Pro]] ✦</li> <li>[[Energoefektivitāte]] ✦</li> <li>[[.lv]]</li> </ul> </div> <!-- ===== MŪZIKA ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Mūzika === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #e64a19; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Hatsune Miku]] ✦</li> <li>[[Eat Your Salad]]</li> <li>[[MakSim]]</li> <li>[[Supernova (konkurss)]]</li> </ul> </div> <!-- ===== TIPOGRĀFIJA ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Tipogrāfija === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #f57c00; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Fonts]] ✦</li> <li>[[Pangramma]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== DABA UN BIOLOĢIJA ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Daba un bioloģija === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid purple; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Kaimanu bruņurupucis]] ✦</li> <li>[[Daudzveidīgā mārīte]] ✦</li> <li>[[Polimorfisms (bioloģija)]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== NOTIKUMI UN VĒSTURE ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Notikumi un vēsture === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #c2185b; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)]]</li> <li>[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā]] ✦</li> <li>[[2025. gada protesti Nepālā]] ✦</li> <li>[[Atceres un atzīmējamās dienas]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== NOVADI UN HERALDIKA ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Novadi un heraldika === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #e64a19; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Neretas novads]]</li> <li>[[Neretas novada ģerbonis]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== SPORTS ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Sports === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid #f57c00; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Inline hokejs]]</li> <li>[[Breiks]] ✦</li> </ul> </div> <!-- ===== CITI ===== --> <div style="font-size:1.2em; font-weight:bold; background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange); -webkit-background-clip:text; background-clip:text; -webkit-text-fill-color:transparent; margin:20px 0 8px;"> === Citi === </div> <div style="background:#faf8fb; border-left:4px solid purple; border-radius:6px; padding:8px 22px; margin-bottom:8px;"> <ul style="list-style:none; margin:0; padding:0; line-height:1.8;"> <li>[[Tehnikums]] ✦</li> <li>[[Meitasuzņēmums]] ✦</li> <li>[[Lāči (uzņēmums)]]</li> <li>[[Ieriķu iela (Rīga)]]</li> </ul> </div> 341hu83ptg8vt2ufgi8pv2uu4pp9ggv 0 407220 4506444 4128298 2026-08-13T14:14:15Z Dejelnieks 78787 4506444 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|seriālu|radnieciskām attiecībām varas nostiprināšanai|nepotisms}} {{Televīzijas seriāla infokaste |show_name = "Radu būšana" |image = |caption = |genre = Komēdija |writer = |director = |starring = * [[Fjodors Dobronravovs]] * [[Ludmila Artemjeva]] * [[Tatjana Kravčenko]] * [[Anatolijs Vasiļjevs]] * [[Nikolajs Dobriņins]] * [[Anna Košmala]] * [[Inna Koroļova]] * [[Daniils Belihs]] |composer = |country = {{UKR}} |language = [[krievu valoda|krievu]] |num_seasons = 7 |num_episodes = 73 |list_episodes = |executive_producer = |producer = * [[Volodimirs Zelenskis]] (1.-6. sezona) * Aleksandrs Bogutskis (1. sezona) * Boriss Šefirs (1.-6. sezona) * Sergejs Šefirs (1.-6. sezona) * Andrejs Jakovļevs (5.-6. sezona) * Sergejs Sozanovskis (2.-5. sezona) |runtime = 50 minūtes |channel = * [[Inter (TV kanāls)|Інтер]] (1.—5. sezona) * [[1+1 (TV kanāls)|1+1]] (6.—7. sezona) |first_aired = {{dat|2008|12|28|n||bez}} |last_aired = {{dat|2021|12|30|n||bez}} |network = |website = }} '''"Radu būšana"''' ({{val|uk|Свати}}, {{val|ru|Сваты}}) ir [[Ukraina]]s komēdijseriāls, kuru veidojusi [[Studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. No 2008. līdz 2013. gadam to pārraidīja televīzijas kanālā ''[[Inter (TV kanāls)|Інтер]]'', vēlāk to demonstrēja kanālā ''[[1+1 (TV kanāls)|1+1]]''. [[Latvija|Latvijā]] to pārraidīja kanāli [[TV3 Latvija|TV3]] un [[3 Plus]]. Kopumā 7 sezonu laikā tika izveidotas 73 sērijas. Seriāls ir par Budjko un Kovaļovu ģimeņu attiecībam. Galvenās lomas tajā attēlo [[Fjodors Dobronravovs]], [[Ludmila Artemjeva]], [[Tatjana Kravčenko]], [[Anatolijs Vasiļjevs]], [[Nikolajs Dobriņins]], [[Anna Košmala]], [[Inna Koroļova]], [[Daniils Belihs]]. 2012. gadā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Mitjaja stāstiņi]]". No 2019. līdz 2020. gadam kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] tika pārraidīts latviešu televīzijas seriāls "[[Radiņi (seriāls)|Radiņi]]", kas balstīts uz seriālu "Radu būšana".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/313601-drizuma-tv-ekranos-bus-verojams-jauns-pasmaju-komedijserials-radini|title=Drīzumā TV ekrānos būs vērojams jauns pašmāju komēdijseriāls “Radiņi”|publisher=jauns.lv}}</ref> == Tapšanas vēsture == 2008. gadā [[Kijiva|Kijivā]] uzņēma divsēriju televīzijas spēlfilmu "Radu būšana", kuras pirmizrāde notika 2008. gada 28. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Сериал Сваты 1 сезон |url=https://www.vokrug.tv/product/show/svaty_1_sezon/ |website=vokrug.tv}}</ref> Turpinājums netika plānots, bet pārraides laikā filma guva labus skatītāju reitingus, pateicoties kam izveidoja 2. sezonu (arī spēlfilmas formātā), kura pirmizrāde notika 2009. gada 10. novembrī. Vēlāk "Radu būšanu" pagarināja uz nākamajām sezonām, kurus veidoja jau seriāla formātā. Tos galvenokārt filmēja [[Ukraina|Ukrainā]], dažas ainas filmēja [[Maskava|Maskavā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Эдуард Радзюкевич раскрыл подробности работы с Зеленским над сериалом «Сваты» |url=https://inforeactor.ru/23860300-eduard_radzyukevich_raskril_podrobnosti_raboti_s_zelenskim_nad_serialom_svati |website=inforeactor.ru |date={{dat|2023|1|22||bez}} |access-date={{dat|2023|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230322060428/https://inforeactor.ru/23860300-eduard_radzyukevich_raskril_podrobnosti_raboti_s_zelenskim_nad_serialom_svati }}</ref> 4. sezonu filmēja 2010. gada vasarā [[Jalta|Jaltā]] un [[Turcija|Turcijā]], tā pirmizrāde notika 15. novembrī TV kanālā ''[[Inter (TV kanāls)|Інтер]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Никандров |first1=Сергей |title=Первую серию «Сватов-4» на «Интере» посмотрела треть телезрителей Украины |url=http://www.tv.net.ua/news/na_teleekrane/1050657730-pervuyu-seriyu-svatov-4-na-intere-posmotrela-tret-telezritelej-ukrainy.html |website=tv.net.ua}}</ref> 2011. gadā filmēja 5. sezonu, kura pirmizrāde notika 15. decembrī. 6. sezonu filmēja 2012. gadā, bet pirmoreiz pārraidīja televīzijā 2013. gada 11. martā. Tika ieplānots, ka 6. sezona būs pēdējā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=«Сваты-6»: Татьяна Кравченко плакала, расставаясь с Федором Добронравовым |url=https://www.vokrug.tv/article/show/svaty-6_tatyana_kravchenko_plakala_rasstavayas_s_fedorom_dobronravovym_39867/ |website=vokrug.tv}}</ref> bet vēlāk, pēc daudzajiem skatītāju lūgumiem, projekta veidotāji nolēma veidot turpinājumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=«Сваты-6»: седьмой сезон будет |url=https://www.vokrug.tv/article/show/svaty_-_6_sedmoi_sezon_budet_39792/ |website=vokrug.tv}}</ref> 2015. gadā autori paziņoja par scenārija sarakstīšanu, bet filmēšanu atlika [[Eiromaidans|Eiromaidana]] notikumu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Война заставила Зеленского заморозить съемки сериала «Сваты-7» |url=https://bloknot.ru/kul-tura/vojna-zastavila-zelenskogo-zamorozit-s-emki-seriala-svaty-7-226442.html |website=bloknot.ru}}</ref> To rezultātā Krievijas aktieriem aizliedza iebraukt Ukrainā.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Подъяблонская |first1=Татьяна |title=Николай Добрынин: «Сватов-7» могут снять в Белоруссии» |url=http://www.tambov.kp.ru/daily/26627.3/3646159/ |agency=Komsomoļskaja Pravda |date={{dat|2017|1|9||bez}} |access-date={{dat|2023|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116172903/http://www.tambov.kp.ru/daily/26627.3/3646159/ }}</ref> 7. sezonu sāka filmēt 2017. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://kvartal95.com/news/2017/kvartal-95-nachinaet-rabotu-nad-televizionnym-filmom-svaty-7/|title=После многолетнего перерыва творческая команда популярнейшего сериала «Сваты» возобновляет работу над проектом|language=krievu|accessdate={{dat|2018|9|24||bez}}}}</ref> bet tā paša gada novembrī seriāls tika aizliegts Ukrainā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://112.ua/obshchestvo/v-ukraine-otmenili-gosregistraciyu-vseh-sezonov-seriala-svaty-422737.html|title=В Украине отменили госрегистрацию сериала "Сваты"|publisher=112.ua|language=krievu|accessdate={{dat|2018|9|24||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180926003521/https://112.ua/obshchestvo/v-ukraine-otmenili-gosregistraciyu-vseh-sezonov-seriala-svaty-422737.html}}</ref> un filmēšanu pārtrauca.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2017/11/30/897581.html|title=Студия «Квартал-95» прекратила съемки сериала «Сваты»|publisher=vz.ru|language=krievu|accessdate={{dat|2018|9|24||bez}}}}</ref> 2019. gada pavasarī aizliegums tika atcelts un krievu aktieriem atļāva iebraukt Ukrainā. Filmēšanu atsāka 2020. gada janvārī, kad tika uzņēmtas ziemas ainas. Tā paša gada vasarā tika plānots uzfilmēt atlikušās sērijas, tomēr filmēšanas darbus pārcēla dēļ [[COVID-19 pandēmija]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Перенос съемок «Сватов» на 2021 год объяснил Федор Добронравов |url=https://live24.ru/kultura/28024-semki-svatov-7-perenesli-na-2021-god.html |website=live24.ru}}</ref> Veidošanu atsāka un pabeidza 2021. gadā. Septītās sezonas demonstrēšanu sāka 2021. gada 20. decembrī, bet pabeidza — tā paša gada 30. decembrī. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 2 | {{dat|2008|12|28|N|bez}} | {{dat|2008|12|29|N|bez}} |- | '''2''' | 2 | {{dat|2009|11|10|N|bez}} | {{dat|2009|11|11|N|bez}} |- | '''3''' | 12 | {{dat|2009|11|11|N|bez}} | {{dat|2009|11|26|N|bez}} |- | '''4''' | 16 | {{dat|2010|11|15|N|bez}} | {{dat|2010|11|30|N|bez}} |- | '''5''' | 16 | {{dat|2011|12|5|N|bez}} | {{dat|2011|12|22|N|bez}} |- | '''6''' | 16 | {{dat|2013|3|11|N|bez}} | {{dat|2013|3|22|N|bez}} |- | '''7''' | 9 | {{dat|2021|12|20|N|bez}} | {{dat|2021|12|30|N|bez}} |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Ukrainas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] dnvyeuhp68918uisvqm12sdidt31asg 10 413574 4506548 4506092 2026-08-13T18:01:37Z EdgarsBot 50781 upd 4506548 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-08-13 18:01:37{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 36 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 16 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu</nowiki> || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026) |- | {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}</nowiki> || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> no1oamd1ovphzwlhn3vpfhc07skbw7i 0 415269 4506741 4379527 2026-08-14T10:24:53Z Ivario 51458 4506741 wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Ķīmija | attels = [[Attēls:Возле ДКХ, в сторону Химии - panoramio.jpg|250px]] | paraksts = Smilšu iela | karte = Ķīmija (Daugavpils location map).png | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] | priekspilseta = | apaksrajoni = | platiba = | iedzivotaju_skaits = 14 000 (2013)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas attīstības programma „MANA PILS — DAUGAVPILS” 2014.-2020. gadam |url=https://www.daugavpils.lv/files/components/main_content/files/1_Pasreizejas%20situacijas%20analize_2020_1.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171112164809/https://www.daugavpils.lv/files/components/main_content/files/1_Pasreizejas%20situacijas%20analize_2020_1.pdf |archivedate={{dat|2017|11|12|bez}} }}</ref> | iever_celtnes = | udenstilpnes = [[Gubiščes ezers]] | parki = | autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20A/2. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A/2.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] | tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-5417 | areja_saite = }} '''Ķīmija''' jeb '''Ķīmiķu ciemats''' ir [[Daugavpils]] apkaime pilsētas ziemeļu daļā, [[Gubiščes ezers|Gubiščes ezera]] ziemeļu krastā. Tā robežojas ar [[Jaunā Forštate|Jauno Forštati]], [[Jaunie Stropi|Jaunajiem Stropiem]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūvi]] un [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieku]]. Rajonu sāka būvēt 1960. gados, nosaukumu tam piešķīra [[Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīca]]. Galvenās rajona ielas ir [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku]], [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu]], [[Mendeļejeva iela|Mendeļejeva]], [[Cialkovska iela|Cialkovska]] un [[Zeļinska iela|Zeļinska]] ielas. Uz Ķīmiķu ciematu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5. maršruta tramvaji]], kā arī [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20A/2. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A/2.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24 maršruta autobusi]]. Ķīmija ir lielākais daudzstāvu dzīvojamais rajons Daugavpilī, tajā atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Daugavpils filiāle, [[Daugavpils 11. pamatskola]] un [[Daugavpils Kultūras pils]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} {{Daugavpils pilsētas daļas}} [[Kategorija:Ķīmija (Daugavpils)| ]] mvim88j3sjk1setws5p664bypz74tx3 4 415707 4506545 4506090 2026-08-13T18:01:17Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4506545 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|13||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200148}}] | {{formatnum:1836}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13723}}] | 2009-02-13 | 2026-08-13 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174598}}] | {{formatnum:10730}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8054}}] | 2007-12-03 | 2026-08-13 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:875}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114874}}] | {{formatnum:8844}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9899}}] | 2007-11-24 | 2026-07-31 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114429}}] | {{formatnum:10034}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1921}}] | 2009-10-02 | 2026-08-13 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88304}}] | {{formatnum:7193}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6713}}] | 2005-10-30 | 2026-08-13 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72083}}] | {{formatnum:9657}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}] | 2009-05-24 | 2026-08-12 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68887}}] | {{formatnum:1803}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3273}}] | 2005-07-26 | 2026-08-10 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:740}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52474}}] | {{formatnum:6858}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6564}}] | 2018-06-22 | 2026-08-13 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49375}}] | {{formatnum:5190}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-08-13 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49214}}] | {{formatnum:1472}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3541}}] | 2006-05-03 | 2026-08-13 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47849}}] | {{formatnum:3634}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2999}}] | 2007-04-26 | 2026-08-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44839}}] | {{formatnum:6180}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1612}}] | 2015-03-11 | 2026-08-13 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42307}}] | {{formatnum:1691}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-08-13 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39044}}] | {{formatnum:4581}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-08-13 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32239}}] | {{formatnum:3983}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:657}}] | 2020-05-10 | 2026-08-13 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:30136}}] | {{formatnum:7858}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4607}}] | 2023-01-18 | 2026-08-13 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26816}}] | {{formatnum:4608}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:923}}] | 2015-08-30 | 2026-08-13 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23731}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}] | 2006-07-03 | 2026-08-10 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19354}}] | {{formatnum:1574}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-02 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15934}}] | {{formatnum:1334}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-08-13 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15276}}] | {{formatnum:3333}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1387}}] | 2014-07-27 | 2026-08-13 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2418}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14482}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-12 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14227}}] | {{formatnum:649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-08-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13395}}] | {{formatnum:920}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-08-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10937}}] | {{formatnum:1769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}] | 2021-07-27 | 2026-08-12 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10623}}] | {{formatnum:280}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-08-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10158}}] | {{formatnum:307}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-08-12 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}] | {{formatnum:216}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}] | 2013-03-14 | 2026-08-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:21}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6740}}] | {{formatnum:209}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-07 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:628}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-08-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:138}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5006}}] | {{formatnum:159}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-08-12 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] ftdp2d2yq9tfy6yf3kwzjhujlyuiqf4 0 419647 4506573 4317239 2026-08-13T18:12:41Z Dejelnieks 78787 4506573 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = 7 miljardi gadu pirms pasaules gala | attēls = 7miljardigadu.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[spēlfilma]] | režisors = [[Jānis Ābele]]<ref name="NKC">{{Tīmekļa atsauce |title= Jāņa Ābeles debijas filma Francijā un Latvijā|publisher= [[Nacionālais Kino centrs]] |url= http://nkc.gov.lv/aktualitates/jana-abeles-debijas-filma-francija-un-latvija/ |accessdate= 2019. gada 12. februārī}}</ref> | producents = *[[Guntis Trekteris]]<ref name="NKC"/> *[[Maksims Gavodāns]] (''Maxime Gavaudan'') *[[Uģis Riekstiņš]]<ref name="IMDB">{{Tīmekļa atsauce |title= 7 miljardi gadu pirms pasaules gala|publisher= [[Internet Movie Database|IMDb]] |url= https://www.imdb.com/title/tt9173268/?ref_=ttfc_fc_tt |accessdate= 2019. gada 12. februārī}}</ref> | scenārija autors = [[Jānis Ābele]]<ref name="NKC"/> | galvenajās lomās = *[[Raimonds Celms]] *[[Jana Herbsta]]<ref name="NKC"/> | mūzika = | operators = [[Toms Šķēle]]<ref name="NKC"/> | montāža = *[[Jānis Ābele]]<ref name="IMDB"/> *[[Madara Didrihsone]]<ref name="IMDB"/> | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = *{{filmas datums|2018|10|25|ref1=<ref name="IMDB" />}} (Latvijā) *{{filmas datums|2018|12|22|ref1=<ref name="NKC" />}} (Francijā) | ilgums = 79 minūtes<ref name="IMDB"/> | valsts = {{LAT}}, {{FRA}} <ref name="NKC"/> | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[franču valoda|franču]], [[angļu valoda|angļu]] | budžets = ap €70 000 <ref name="IMDB"/> | ienākumi = | imdb = 9173268 }} '''"7 miljardi gadu pirms pasaules gala"''' ir [[Jānis Ābele|Jāņa Ābeles]] režisēta [[Latvija]]s un [[Francija]]s kopražojuma [[2018. gads kino|2018. gada]] romantiska [[drāmas filma]]. Tā ir J. Ābeles debijas spēlfilma. Filma pirmizrādi piedzīvoja [[Rīgas Starptautiskais kino festivāls|Rīgas Starptautiskā kino festivāla]] ietvaros 2018. gada 25. oktobrī, izpārdotā seansā. Tās starptautiskā pirmizrāde notika 2018. gada 5. decembrī [[Eksānprovānsa]]s festivālā, netālu no [[Marseļa]]s, kur uzņemta daļa no filmas. Latvijas kinoteātru repertuārā filma parādījās 2019. gada 1. februārī.<ref name="NKC"/> Filma uzņemta gan Latvijā (Rīgā ([[Bolderāja|Bolderājā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielā]] un citviet), Bērzkrogā) un Francijā ([[Marseļa|Marseļā]] un tās apkārtnē). Filma nominēta [[2019. gada Lielā Kristapa balva]]i kā "[[Labākas debijas filma (Lielais Kristaps)|Labākā debijas filma]]".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lielā Kristapa statistika |url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/liela-kristapa-statistika-75 |website=lielaiskristaps.lv |accessdate={{dat|2019|10|5||bez}}}}</ref> == Sižets == Filma stāsta par diviem latviešu jauniešiem Leo un Annu, kuri sastopas [[Francija]]s dienvidos. Leo studē [[restaurācija|restaurāciju]], bet Anna jau sen apmetusies uz dzīvi [[Marseļa|Marseļā]], strādā frizētavā. Pēc īsa romāna Francijā Leo atgriežas [[Latvija|Latvijā]], kur jau atkal pēc brīža satiek Annu – viņa ir atgriezusies, par spīti sarežģītām attiecībām ar [[Rīga|Rīgu]]. Abu mīlestība uzplaukst, tomēr – jo tuvāk viņi viens otru pielaiž, jo Anna šķiet neaizsniedzamāka.<ref name="NKC" /> == Lomās == * [[Raimonds Celms]] — Leo * [[Jana Herbsta]] — Anna * [[Emanuels Murē]] (''Emmanuel Mouret'') — vīrietis pie jūras * [[Leons Leščinskis]] — Leo tēvs * [[Varis Piņķis]] — mācītājs * [[Nikolā Sartū]] (''Nicolas Sartous'') — profesors ==Mūzika== Spēlfilmā daudz skan [[Māris Šverns|Māra Šverna]] mūzika gan viņa, gan viņa grupas "[[Baložu Pilni Pagalmi]]" izpildījumā. Atsevišķas filmas epizodes uzņemtas grupas koncertā. Filmā izmantota arī [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] mūzika. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * {{imdb filma|9173268}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2018. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Latvijas spēlfilmas]] 52sh4xgndffth8817a9hl35j27njfex 0 422211 4506625 4239536 2026-08-14T03:39:18Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Turcijas politika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4506625 wikitext text/x-wiki [[Attēls:USS Missouri (BB-63), USS Power (DD-839) and TCG Yavuz (B-70) off Istanbul on 5 April 1946.jpg|thumb|right|ASV un turku [[Karakuģis|karakuģi]] Stambulā, 1946. gada 5. aprīlis]] [[Attēls:Soviet territorial claims against Turkey 1945-1953.png|thumb|right|PSRS izvirzītās teritoriālās prasības]] '''Turcijas jūras šaurumu krīze''' bija diplomātiska krīze starp [[Turcija|Turciju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] 1945. un 1946. gados. Krīzi izraisīja karā uzvarējušās PSRS vēlēšanās likvidēt 1936. gada [[Montrē konvencija|Montrē konvenciju]], nodibināt militāru kontroli pār [[Bosfors|Bosforu]] un [[Dardaneļi]]em, tā slēdzot [[Melnā jūra|Melno jūru]] citu valstu kuģiem un iegūstot neierobežotu izeju uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. PSRS uzskatīja Montrē konvenciju par novecojušu un izgāzušos, jo kara laikā [[Ass valstis|Ass valstu]] karakuģi ar Turcijas atļauju bija šķērsojuši jūras šaurumus. Turki uzskatīja, ka konvencija ir starptautiska, un tās izmaiņas var veikt tikai visu iesaistīto valstu sarunās. Kara sabiedrotie [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Lielbritānija]] atbalstīja Turciju un noraidīja padomju pārmērīgās prasības. Šī diplomātiskā krīze bija viens no konfliktiem Sabiedroto vidū, kas noveda pie [[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākšanās. Lielbritānijas nespēja Turcijai nodrošināt finansiālu un militāru aizsardzību pret iespējamiem PSRS draudiem 1947. gada sākumā noveda pie [[Trūmena doktrīna]]s un Turcijas iestāšanās [[NATO]] 1952. gadā. == Situācija == Otrā pasaules kara sākumā Turcijai bija labas attiecības ar Lielbritāniju un Franciju, ar kurām tai 1939. gada pavasarī bija noslēgti militārās palīdzības līgumi. Pēc Vācijas iekarojumiem Balkānos 1941. gada 18. jūnijā Turcija noslēdza draudzības un neuzbrukšanas līgumu ar vāciešiem. 1941. gada 25. jūnijā Turcija pasludināja neitralitāti. Kara laikā Turcija aktīvi tirgojās ar Vāciju, un starp abām valstīm izvērsās plaša militārā sadarbība. Sākotnēji turku neitralitāte bija izdevīga PSRS, jo neradīja draudus no dienvidiem, tomēr 1943. gadā neitralitāte jau vairāk sāka palīdzēt vāciešiem, kas PSRS cieta sakāves. Turkus uztrauca padomju uzvaras tuvošanās, jo tas nozīmēja iespējamus militāros draudus un jaunas PSRS prasības pēc privilēģijām Bosforā un Dardaneļos. 1944. gadā Turcija sāka ierobežot Vācijas atbalstītāju aktivitātes un atbrīvoja aizturētos padomju spiegus. 1944. gada 2. augustā Turcija sarāva diplomātiskās attiecības ar Vāciju, 1945. gada 12. janvārī atvēra jūras šaurumus sabiedroto kuģiem un 23. februārī pieteica karu Vācijai. Jūras šaurumu tēmu Staļins izvirzīja 1943. gada [[Teherānas konference]]s laikā. Čērčils izteicās, ka Turcijai atsakoties iestāties karā pret Ass valstīm, tai pašai būs jārisina šaurumu jautājums ar PSRS. [[Jaltas konference|Jaltas konferencē]] Sabiedrotie izlēma, ka padomju priekšlikumus par Turcijas jūras šaurumu stāvokli regulējošo Montrē konvenciju izskatīs nākamās tikšanās reizē. == 1945. gada prasības == 1945. gada 19. martā Molotovs informēja Turcijas vēstnieku Sarperu, ka ņemot vērā 1925. gada 17. decembra turku-padomju draudzības un neitralitātes līguma beigu tuvošanos, padomju puse uzteic šo līgumu un ierosina sākt sarunas par jaunu līgumu. Uz vēstnieka jautājumu, vai PSRS ir kādas konkrētas prasības, kā uzlabojamas abu valstu attiecības, Molotovs atbildēja, ka sagaida Turcijas piedāvājumu attiecību uzlabošanai. Sarpers atgriezās Turcijā, kur pēc konsultācijām ar valdību veica sarunas ar PSRS vēstniek Vinogradovu. Sarpers viņu informēja, ka Turcija ir gatava noslēgt draudzības un alianses līgumu. 24. maijā Sarpers atgriezās Maskavā. Pirms 7. jūnija tikšanās ar Molotovu Sarpers bija saņēmis valdības pilnvaru pārrunāt alianses līgumu ar PSRS, taču neveikt sarunas par Montrē konvenciju. 7. jūnijā Molotovs paziņoja, ka PSRS vēlas nostiprināt savu drošību un iegūt kontroli pār jūras šaurumiem un pieprasīja 1921. gada robežu pārskatīšanu. Kad Sarpers to noraidīja, Molotovs norādīja uz Polijas piemēru, kur jaunā komunistu kontrolētā valdība bija gatava robežu pārskatīšanai. Pirms sākt sarunas par iespējamo alianses līgumu, Molotovs izvirzīja trīs prasības: *atdot Karsas, Artvinas un Ardahanas apgabalus, kurus Turcija bija ieguvusi 1921. gadā. *piešķirt PSRS karabāzes Turcijas jūras šaurumos. *pārskatīt 1936. gada Montrē konvenciju. 11. jūnijā Turcijas prezidents informēja ASV vēstnieku, ka ir gatavs runāt ar PSRS, bet ne ar tādiem noteikumiem. Turcija uzskatīja, ka visi trīs punkti pārkāpj Turcijas suverenitāti. Padomju izvirzītās prasības pārsteidza pārējos Sabiedrotos, kas uzskatīja, ka par šo jautājumu vēl tikai notiks kopīgas diskusijas. 18. jūnijā notika jauna Sarpera un Molotova tikšanās, kurās Molotovs atkal uzstāja uz robežas izmaiņām. 22. jūnijā Turcija noraidīja PSRS prasības, un sāka meklēt atbalstu pie Lielbritānijas un ASV. 22. jūlijā padomju prasības Turcijai pārrunāja [[Potsdamas konference|Potsdamas konferencē]]. Molotovs argumentēja, ka Montrē konvencija kara laikā tika pārkāpta un vairs neatbilst situācijai pasaulē, un tā kā PSRS un Turcija ir galvenās jūras līču kuģniecībā ieinteresētās valstis, līču kontrole tām jānodrošina kopīgi. Bija skaidrs, ka padomju mērķis ir nodibināt PSRS kontroli pār jūras šaurumiem, konflikta gadījumā slēdzot tos citu lielvaru kuģiem. PSRS uzsvēra, ka padomju teritoriālās prasības tikai atjaunos 1914. gada Krievijas robežu. Trūmens ierosināja pārskatīt Montrē konvenciju, lai ieviestu pilnīgi brīvu un neierobežotu kuģu kustību pa jūras šaurumiem (tas nebija pieņemami ne PSRS ne Turcijai). Padomju teritoriālo prasību jautājumu Trūmens ieteica risināt PSRS un Turcijas divpusējās sarunās. Čērčils atbalstīja nepieciešamību pārskatīt Montrē konvenciju, un atbalstīja Trūmena pozīciju. Kad 23. jūlijā Čērčils noraidīja padomju karabāzes ideju un ieminējās, ka Turcija nepieņems padomju bāzes, Staļins atbildēja, ka vājā Turcija var bloķēt padomju floti, kad vien vēlas. Ja Sabiedrotie nevēlas padomju bāzi Turcijā, tad tiem jāpiedāvā kāda cita osta reģionā, kas nodrošinātu padomju flotes kuģošanas brīvību.<ref name="Нотная война">{{Tīmekļa atsauce |url=http://nvo.ng.ru/concepts/2018-08-10/10_1008_war.html |title=Нотная война |access-date=2019-03-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190405001847/http://nvo.ng.ru/concepts/2018-08-10/10_1008_war.html |archivedate=2019-04-05 }}</ref> Konferences noslēgumā Sabiedrotie paziņoja, ka Montrē konvencija jāpārskata kā esošajai situācijai neatbilstoša, un vienojās, ka katra no lielvarām veiks tiešas sarunas ar Turciju par šo tēmu. Londonas ārlietu ministru konferencē Molotovs jau izvirzīja prasību pēc Tripolitānijas Lībijā, kur varētu izveidot padomju karaflotes ostu. ASV un briti šo prasību noraidīja. 1945. gada 20. augustā Turcija ASV nosūtīja notu kurā lūdza ASV garantijas miera nodrošināšanai jūras līčos; neatbalstīt tādas Montrē konvencijas izmaiņas, kas pārkāptu Turcijas suverenitāti; palīdzēt padomju-turku saspīlēto attiecību uzlabošanā.<ref name="Нотная война"/> 1945. gada 2. novembrī ASV publiskoja savu piedāvājumu Montrē vienošanās izmaiņām, kas jūras šaurumus padarītu atvērtus visu valstu tirdzniecības un Melnās jūras reģiona valstu [[Karakuģis|karakuģiem]]. Trešo valstu karakuģu kustība būtu aizliegta, izņemot atsevišķus atrunātus gadījumus vai ANO atļauju. Turkus uztrauca šis punkts, kas dotu padomju karakuģiem kuģošanas brīvību, bet liegtu to pārējiem Sabiedrotajiem. 21. novembrī savu piedāvājumu, kas bija līdzīgs amerikāņu projektam, iesniedza arī Lielbritānija. 1945.-46. gadā vairākkārt izskanēja ziņas par ievērojamu PSRS armijas vienību koncentrēšanos Turcijas Balkānu un Kaukāza robežu tuvumā. Tās komandējošais maršals Tolbuhins uzskatīja, ka dienas laikā sakaus turkus. Padomju draudi izraisīja patriotisko turku protestus. Viens no lielākajiem notika 1945. gada 4. decembrī, studentu demonstrācijai pāraugot komunistu laikrakstu redakciju grautiņos. Situāciju reģionā šajā laikā vēl vairāk saasināja PSRS mēģinājumi anektēt Irānas ziemeļu provinces, kam sekoja prasības arī pēc Turcijas zemēm. Ņemot vērā padomju uzvedību, Trūmens pieņēma lēmumu atbalstīt Turciju diplomātiski un militāri. == Armēņu un gruzīnu teritoriālās prasības == {{pamatraksts|PSRS teritoriālās pretenzijas pret Turciju}} 1945. gada vidū Gruzijas un Armēnijas ārlietu ministri saņēma slepenu uzdevumu apkopot informāciju par Turcijai pieprasītajām teritorijām – ģeogrāfiju, iedzīvotāju nacionālo sastāvu, vēstures un kultūras pieminekļiem. Lai izdarītu spiedienu uz Turciju teritoriju jautājumā, PSRS kopā ar armēņu diasporas organizācijām sāka kampaņu par Armēnijas PSR palielināšanu līdz [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmajai republikai]] paredzētajām robežām, kuras 1920. gadā bija noteicis ASV prezidents Vilsons. 1945. gada martā armēņu baznīcas padome ASV nosūtīja lūgumu prezidentam Trūmenam atbalstīt Armēnijas pretenzijas uz Turcijas kontrolēto Rietumarmēniju. 7. aprīlī Armēņu Nacionālā komiteja no Ņujorkas nosūtīja vēstījumu Staļinam, atgādinot [[Rietumarmēnija]]s jautājumu. 1945. gadā Staļins atļāva ievēlēt jaunu armēņu baznīcas katolikosu, lai aizpildītu kopš 1938. gada tukšo amatu. 27. novembri jaunais katolikos Kevorks VI nosūtīja vēstuli Staļinam, Trūmenam un Etlijam, aprakstot armēņu ciešanas zem osmaņu un turku jūga, aicinot pievienot Rietumarmēniju Armēnijas PSR. 1945. gada 2. decembrī PSRS paziņoja, ka dod iespēju trimdas armēņiem pārcelties uz dzīvi [[Armēnijas PSR]]. 1946. gada jūlija sākumā pirmie ārzemju armēņi sasniedza [[Erevāna|Erevānu]]. Pirmā 1200 imigrantu grupa nāca no [[franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1946n132{{!}}article:DIVL92{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00039{{!}}issueType:P |title=Aizrobežas armeņi atgriežas Erevanā |access-date={{dat|2019|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1946n132{{!}}article:DIVL92{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00039{{!}}issueType:P }}</ref> Kopumā uz PSRS pārcēlās gandrži 87 000 armēņu. Pārcelšanās sajūsma ātri apsīka, sastopoties ar PSRS nabadzību. Daudzi no imigrantiem nespēja atrast darbu, cieta 1949. gada represijās un pēc Staļina nāves sāka pamest PSRS. 1945. gada 14. decembrī [[Gruzijas PSR]] laikrakstā "Komunisti" publicēja divu gruzīnu akadēmiķu rakstu, kurā tie pamatoja gruzīnu vēsturiskās tiesības uz Turcijas teritorijām. {{citāts|Gruzijas tautai jāsaņem atpakaļ savas zemes, no kurām tā nekad nav atteikusies un nevar atteikties. Mēs pretendējam uz Ardaganas, Artvinas, Oltas, Tortumas, Ispiras, Baiburtas, Gjumjušanes rajoniem un Austrumu Lazistanu, ieskaitot Trabzonas un Giresunas rajonus, t. i. tikai uz daļu tās teritorijas, kādu mums atņēmusi Turcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_cina1945n301{{!}}article:DIVL411{{!}}page:5{{!}}block:P5_TB00024{{!}}issueType:P |title=Turcijai Likumīgas prasības |access-date={{dat|2019|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_cina1945n301{{!}}article:DIVL411{{!}}page:5{{!}}block:P5_TB00024{{!}}issueType:P }}</ref>}} 20. decembrī to pārpublicēja pārējo PSRS republiku laikrakstos. Gruzīnu prasību iesniedza Maskavā notiekošajai Sabiedroto ārlietu ministru konferencei. Akadēmiķu rakstam 1946. gada janvārī sekoja [[Adžārija]]s musulmaņu vadītāja un [[Gruzijas Pareizticīgā baznīca|Gruzijas Pareizticīgās baznīcas]] katolikosa raksti par likumīgajām tiesībām uz senajām gruzīnu zemēm. Turcijas premjerministrs teritoriālās prasības noraidīja kā jau sen atrisinātas ar abpusējiem līgumiem. == 1946. gada prasības == PSRS savu piedāvājumu līču statusa izmaiņām nosūtīja tikai 1946. gada 7. augustā, kad ģeopolitiskā situācija jau bija mainījusies un PSRS pozīcijas pasliktinājušās. 1946. gada pavasari iezīmēja Irānas krīze un Čērčila "dzelzs priekškars". Sabiedroto attiecības daudzos jautājumos atradās strupceļā un pasliktinājās. 1946. gada aprīlī ASV karakuģi ieradās Stambulā, nogādājot dzimtenē Turcijas vēstnieka ASV mirstīgās atliekas un redzami paužot ASV atbalstu. ASV arī norakstīja gandrīz visu Turcijas parādu. 7. augusta notā PSRS sīki uzskaitīja vairākus gadījumus, kad Vācijas un Itālijas karakuģi bija šķērsojuši jūras šaurumus. Padomju puse izvirzīja piecus punktus, no kuriem trīs pirmie saskanēja ar ASV un britu piedāvājumu: #Jūras šaurumiem vienmēr jābūt atvērtiem visu valstu tirdzniecības kuģiem. #Jūras šaurumiem vienmēr jābūt atvērtiem Melnās jūras valstu karakuģiem. #To valstu karakuģiem, kuras neatrodas pie Melnās jūras, izbraukšana pa jūras šaurumiem nav atļauta, izņemot īpaši paredzētus gadījumus. #Režīma noteikšana jūras šaurumiem kā vienīgam jūras ceļam, kas ved no Melnās jūras un uz Melno jūru, jābūt Turcijas un pārējo Melnās jūras valstu kompetencē. #Turcija un Padomju Savienība kā valstis, kas visvairāk ieinteresētas un spējīgas nodrošināt brīvu kuģošanu tirdzniecības kuģiem un drošību jūras šaurumos, kopīgiem līdzekļiem organizē jūras šaurumu aizsardzību, lai novērstu iespēju citām valstīm izmantot jūras šaurumus Melnās jūras valstīm naidīgos nolūkos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1946n161{{!}}article:DIVL48{{!}}issueType:P |title=Sakarā ar Montrē Konvenciju par Melnās jūras šaurumiem |access-date={{dat|2019|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1946n161{{!}}article:DIVL48{{!}}issueType:P }}</ref> ASV uz šo ierosinājumu atbildēja, ka līču aizsargāšana jāveic Turcijai. Gadījumā, ja jūras līčos sāktos militārs konflikts, tas jau būtu starptautisks konflikts, kura risināšana būtu jāveic [[ANO Drošības padome]]i. Turki savu atbildi sniedza 22. augustā, piekrītot pirmajiem trim punktiem, taču noraidot pēdējos divus kā savas suverenitātes pārkāpumu. 24. septembrī PSRS iesniedza savu atbildes notu, kurā atkārtoja savu neapmierinātību ar Turcijas kara laika uzvedību, uzsvēra Melnās jūras kuģošanas problēmas un paskaidroja, ka pēdējie divi punkti nav uzskatāmi par Turcijas suverenitātes pārkāpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1946n194{{!}}article:DIVL104{{!}}page:2{{!}}issueType:P |title=Par Melnās jūras šaurumiem |access-date={{dat|2019|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1946n194{{!}}article:DIVL104{{!}}page:2{{!}}issueType:P }}</ref> 9. oktobrī ASV atkārtoja savu viedokli, ka līču drošību garantē Turcija, un krīzes gadījumā ANO. 18. oktobrī Turcija atbildēja, ka atbalstītu jaunu starptautisku konferenci Montrē konvencijas pārskatīšanai, kurā piedalītos Turcija, PSRS, ASV, Lielbritānija un Francija. Turcija joprojām noraidīja padomju piedāvājuma pēdējos divus punktus, kā arī apvainojumus par kara laika uzvedību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_000_ylbe1946n81{{!}}article:DIVL105{{!}}query:Montro%20konvencijas{{!}}issueType:P |title=Turki noteikti noraida krievu prasības |access-date={{dat|2019|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_000_ylbe1946n81{{!}}article:DIVL105{{!}}query:Montro%20konvencijas{{!}}issueType:P }}</ref> Šo Turcijas pozīciju atbalstīja arī ASV un Lielbritānija. 25. septembrī PSRS atkārtoti iesniedza savas prasības, taču saprotot, ka iespējamo jūras līča sarunu gaitā tā būs absolūtā mazākumā, vairāk pie šīs tēmas neatgriezās, dēvējot to par "neatrisinātu jautājumu". Montrē konvencija joprojām ir spēkā. == Sekas == PSRS politika pret Turciju bija pilnīga izgāšanās. Tā nesaņēma neko no prasītajām teritorijām un privilēģijām. No neitrālas valsts Turcija pārgāja ASV nometnē un iestājās NATO. [[Trūmena doktrīna]] un [[Māršala plāns]] deva Turcijai Rietumu ekonomisko palīdzību, kam sekoja ciešāka sadarbība ar Eiropas valstīm un NATO. Turku kreisos politiķus turpmāk aktīvi apspieda, aizbildinoties ar komunisma draudiem valsts drošībai. Pavisam drīz pēc Staļina nāves, 1953. gada 30. maijā Molotovs informēja Turcijas vēstnieku, ka PSRS oficiāli atsakās no 1945. gadā izvirzītajām teritoriālajām pretenzijām un prasībām par jūras līčiem. Lai arī PSRS turpināja kritizēt Turciju par NATO bāzēm un izlūklidojumiem, kopumā attiecību tonis uzlabojās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_paja1946n167|article:DIVL151|issueType:P Kāda ir Montrē konvencija, un kādēļ tā jārevidē?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_paja1946n167{{!}}article:DIVL151{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }} *[http://images.library.wisc.edu/FRUS/EFacs/1946v07/reference/frus.frus1946v07.i0018.pdf Attitude of the United States toward demands of the Soviet Union for the revision of the Turkish straits regime and other matters affecting Turkish-Soviet relations]{{Novecojusi saite}} *[https://cyberleninka.ru/article/v/the-turkish-crisis-of-the-cold-war-period-and-the-south-caucasian-republics-1 The "Turkish crisis" of the Cold war period and the South Caucasians republics, Part II] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Turcijas politika]] taeqmkdxlj9l106gkv5ozb6ccxc2hf6 0 431399 4506605 4397034 2026-08-13T20:47:01Z Zafer 43936 Photo changed 4506605 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|14}} | birth_place = | caps1 = 24 | caps2 = 26 | caps3 = 57 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Puasī}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 185 | image = Mattéo Guendouzi 6 Fenerbahçe 20260805 (8) (cropped).JPG | caption = Genduzi 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|01|17|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|01|17|SK|bez}} | name = | playername = Mateo Genduzi | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2018—2022 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 20 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2021 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | caps4 = 24 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Hertha"]] | goals4 = 2 | years4 = 2020—2021 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 38 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | years6 = 2022—2024 | caps6 = 35 | goals6 = 2 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears5 = 2021— | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals5 = 2 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 33 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 53 | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }}'''Mateo Genduzi''' ({{Val|fr|Matteo Guendouzi}}, dzimis {{Dat|1999|4|14}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Genduzi pārstāv [[Turcijas Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. == Karjera == Genduzi savu karjeru sāka [[Ligue 1]] komandā [[FC Lorient]]. [[Ligue 1]] Genduzi debitēja {{Dat|2016|10|15|5=bez}}. {{Dat|2018|7|11|5=bez}} Genduzi pievienojās [[Arsenal FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/who-is-matteo-guendouzi-the-french-teenage-wonderkid-who-has/10uuj444xvvpk16x3grnlbcqg0|title=Who is Matteo Guendouzi? The French teenage wonderkid who has joined Arsenal {{!}} Goal.com|last=Correspondent|first=Arsenal|website=www.goal.com|access-date=2019-06-04|language=en}}</ref> ''Arsenal'' sastāvā Genduzi debitēja sezonas pirmajā spēlē pret [[Manchester City F.C.|Manchester City]] {{Dat|2018|8|12|5=bez}}. == Sasniegumi == '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]], trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ivelīnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Genduzi, Mateo}} [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lorient spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 7cz4x8asc7cvevwek3ml9xnggd358xa 0 434932 4506642 3990209 2026-08-14T04:17:50Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506642 wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} [[Attēls:Turkey film clapperboard.svg|thumb|150px|right]] '''Turcijas kino''' ir reģionāls kino žanrs, kas ietver dažāda veida filmu mākslu, kas ir radīta [[Turcija]]s robežās vai kuru ir veidojuši [[Turki|turku nācijas]] pārstāvji. Turcijas kino aizsākās 1914. gadā ar pirmo dokumentālo filmu, ko uzņēma turku operators [[Fuat Uzkınay]]. Tika nofilmēta Krievijas pieminekļa nojaukšana Stambulā.<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Turku kino vēsture | url = http://sinema.ktb.gov.tr/TR-144750/turkiye39de-sinema.html | accessdate = 2019-06-11 | publisher = Nacionālais kino centrs | language = tr }}</ref> == Turcijas kino kanons == {{Multicol}} === Filmas === *[[Susuz Yaz]] (1963) * Hababam Sınıfı (1974) *[[Yol]] (1981) *[[Eşkıya]] (1996) *[[Trīs Mērkaķi]] (2008) *[[Bal]] (2010) *[[Bad Cat]] (2016) {{Multicol-break}} === Režisori === *Metin Erksan *Atıf Yılmaz *Ertem Eğilmez *[[Nuri Bilge Džejlans]] *[[Semih Kaplanoğlu]] *Yavuz Turgul *[[Onur Ünlü]] {{Multicol-break}} === Aktieri === *Ayhan Işık *[[Sadri Alışık]] *Tarık Akan *Cüneyt Arkın *Kemal Sunal *[[Şener Şen]] *Uğur Yücel {{Multicol-break}} === Aktrises=== *Cahide Sonku *[[Türkan Şoray]] *Filiz Akın *Hülya Koçyiğit *Ayşen Gruda *Adile Naşit *[[Demet Evgar]] {{Multicol-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://sinema.kulturturizm.gov.tr/ Nacionālais kino centrs] {{kino-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas kino| ]] [[Kategorija:Kino pēc valsts]] 7fiuw0fyis46y951mw04u8yhku9730h 0 447744 4506580 4316417 2026-08-13T18:18:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506580 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Holivudas Ārzemju preses asociācija<br />''Hollywood Foreign Press Association'' | image = Hollywood Foreign Press Association.svg | size = 250px | caption = | location = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | formation = {{dat|1943}} | dissolved = {{dat|2023|06|12}}<ref name="sold">{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Brooks |title=Golden Globes Are Sold and Hollywood Foreign Press Is No More |url=https://www.nytimes.com/2023/06/12/business/media/golden-globes-sale.html |access-date=17 December 2023 |work=[[The New York Times]] |publisher=[[The New York Times Company]]}}</ref> | key_people = | website = {{URL|goldenglobes.com/hfpa}} }} '''Holivudas Ārzemju preses asociācija''' ({{val|en|Hollywood Foreign Press Association}}, saīsināti '''HFPA''') bija [[žurnālists|žurnālistu]]<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|title=What is the Hollywood Foreign Press Association?|url=https://www.vox.com/2016/1/10/10741076/golden-globes-2016-hfpa-explained|publisher=[[Vox (mājaslapa)|Vox]]|accessdate=23 January 2016}}</ref> un [[fotogrāfs|fotogrāfu]] [[bezpeļņas organizācija]], kas ziņoja par notikumiem [[ASV kino|ASV izklaides industrijā]] ārpus ASV ([[laikraksts|laikraksti]],<ref>{{ziņu atsauce|title=Hollywood Foreign Press Association|url=https://variety.com/t/hollywood-foreign-press-association/|accessdate=20 January 2016|work=[[Variety]]}}</ref> [[žurnāls|žurnāli]] un [[grāmata|grāmatu]] [[publikācija]]s, [[televīzija]] un [[radio]]). HFPA sastāvēja no aptuveni 90 biedriem no apmēram 55 valstīm, kam sekoja vairāk kā 250 miljoni cilvēku no visas pasaules.<ref>{{oficiālā tīmekļa vietne}} of the HFPA and the Golden Globe Awards.</ref> Asociācija katra gada janvārī [[Losandželosa|Losandželosā]] rīkoja [[Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremoniju, kurā apbalvoja izcilus piemērus kino un televīzijā, kā arī piešķīra balvas par ieguldījumu izklaides industrijas attīstībā.<ref name=":0" /><ref>{{tīmekļa atsauce|title=About HFPA- Golden Globes|url=http://www.goldenglobes.com/about-hfpa-0|publisher=[[Zelta globusa balva]]|accessdate=20 January 2016|archive-date={{dat|2017|07|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170720224918/http://www.goldenglobes.com/about-hfpa-0}}</ref> {{dat|2023|6|12||bez}} HFPA paziņoja, ka organizācija pārtrauc savu darbību un ka visas ar Zelta globusu balvām saistītās lietas iegādāsies ''[[Dick Clark Productions]]'' un ''[[Eldridge Industries]]''; ieņēmumus no šī darījuma novirzīs jaunai bezpeļņas organizācijas izveidei, lai turpinātu HFPA labdarības virzienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2023-06-12|title=Dick Clark Productions and Eldridge Acquire Golden Globes|url= https://www.goldenglobes.com/articles/dick-clark-productions-and-eldridge-acquire-golden-globes|access-date=2025-01-07}}</ref> Kopš 2023. gada 12. jūnija HFPA organizācija aizstāta ar [[Zelta globusa fonds|Zelta globusa fondu]] (''Golden Globe Foundation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce| |last=Gardner |first=Chris |date=2024-12-03 |title=Golden Globe Foundation Continues Support of Education, Film and Free Speech With Grant Awards |url=https://www.hollywoodreporter.com/lifestyle/lifestyle-news/golden-globe-foundation-grant-recipients-2024-2-1236072118/ |access-date=2025-01-02 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Hollywood Foreign Press Association.jpg|thumb|right|Holivudas Ārzemju preses asociācija ēkas fasāde Rietumholivudā]] Asociāciju 1943. gadā<ref name="books.google.co.in">{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.com/books/about/Through_Their_Eyes.html?id=dHcQd4xlniAC|title=Through Their Eyes: Foreign Correspondents in the United States|first=Stephen|last=Hess|date=1 January 2005|publisher=[[Brookings Institution Press]]|accessdate=31 October 2016|via=Google Books}}</ref> nodibināja Losandželosā bāzēti ārvalstu žurnālisti, kuri vēlējās organizētāku kino ziņu izplatīšanas procesu tirgos ārpus ASV.<ref name="books.google.co.in"/><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://findarticles.com/p/articles/mi_pwwi/is_201004//ai_n53123920/|title=FindArticles.com - CBSi|publisher=|accessdate=31 October 2016}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmās Zelta globusa balvas kino industrijai tika pasniegtas 1944. gada sākumā ar ceremoniju ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' studijā.<ref>"Golden Globe Award & The Best Award in Entertainment - 2010 Golden Globe Awards - Zimbio." Zimbio - Interactive Magazine. [https://archive.today/20130210020807/http://www.zimbio.com/2010GoldenGlobeAwards/articles/ue5sGYDHaPu/Golden Globe Award Best Award Entertainment]</ref> [[Dženifere Džonsa]] tika apbalvota kā labākā aktrise par lomu filmā "[[Bernadetes dziesma]]" (''The Song of Bernadette''), kas arī ieguva balvu par labāko filmu, bet [[Pols Lukass]] tika apbalvots kā labākais aktieris par lomu filmā ''[[Watch on the Rhine]]''. Balvas tika pasniegtas ruļļu veidā.<ref>"1943 Academy Awards Winners and History." Greatest Films - The Best Movies in Cinematic History. [http://www.filmsite.org/aa43.html filmsite.org]</ref> Nākamajā gadā asociācijas biedri piedāvāja uzvarētājus apbalvot ar zelta globusu, kas apņemts ar kinolentes joslu un uzstādīts uz pjedestāla.<ref>[[CBS News]], [http://www.cbsnews.com/stories/2009/01/08/entertainment/goldenglobes09/main4707856.shtml New Look For Golden Globe Statuette] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130120233311/http://www.cbsnews.com/stories/2009/01/08/entertainment/goldenglobes09/main4707856.shtml |date={{dat|2013|01|20||bez}} }} 2009/01/08</ref> 1950. gadā locekļu atšķirīgā filozofija izraisīja organizācijas šķelšanos, kā rezultātā tās biedri sadalījās divās atsevišķās grupās: Holivudas Ārzemju korespondentu asociācijā un Holivudas Ārzemju preses asociācijā. 1955. gadā žurnālisti atkal apvienojās ar nosaukumu Holivudas Ārzemju preses asociācija, nosakot stingras vadlīnijas un dalības prasības.<ref>[[Maureen Dragone]]. ''Who Makes the Golden Globes Go Around?'' North Hollywood, CA: Highstream, 2005.</ref> 1955. gadā ar Zelta globusa balvām sāka apbalvot arī sasniegumus televīzijā. Pirmie laureāti kategorijā "Labākais televīzijas šovs" bija [[Dina Šora]],"[[Es mīlu Lūsiju]]" (''Lucy & Desi''), ''[[The American Comedy]]'' un ''[[Davy Crockett]]''.<ref>"Golden Globe Awards - The Hollywood Foreign Press Association [http://www.apparelsearch.com/Celebrity/Events/Golden_Globes/GOLDEN_GLOBES_Fashion_Celebrity_photos_fashion_news_videos.htm apparelsearch.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121201011608/http://www.apparelsearch.com/Celebrity/Events/Golden_Globes/GOLDEN_GLOBES_Fashion_Celebrity_photos_fashion_news_videos.htm |date={{dat|2012|12|01||bez}} }}</ref> == Biedru kritēriji == Asociācijas dalības sanāksmes notiek katru mēnesi, jaunu valdi un prezidentu ievēl katru gadu. Gadā organizācijā var uzņemt ne vairāk kā piecus žurnālistus.<ref>{{oficiālā tīmekļa vietne}} The Hollywood Foreign Press Association covering the entertainment capital for 68 years.</ref> Lai saglabātu aktīva biedra statusu, katram loceklim ir jābūt akreditētam [[Amerikas Kinematogrāfijas asociācija|Amerikas Kinematogrāfijas asociācijā]] un katru gadu jāiesniedz sava darba paraugi, lai atjaunotu savu aktīvo statusu, vai arī, lai viņam atkārtoti piešķirtu biedra statusu bez balsstiesībām.<ref>[http://www.hfpa.org/resources/new_member_instr_2011.pdf New member instructions on Golden Globes website]{{novecojusi saite|date=May 2017 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}</ref> Aktīvās dalības prasības ietver galveno dzīvesvietu [[Dienvidkalifornija|Dienvidkalifornijā]], piedalīšanos vismaz četrās ikmēneša vispārējās biedru sapulcēs un vismaz četrus ārpus ASV publicētus rakstus vai fotogrāfijas gadā. HFPA neizdod ieteicamo publikāciju sarakstu un tie var būt dažāda rakstura.<ref name="torontostar">{{ziņu atsauce|first= Peter|last= Howell|title= The powerful nobodies behind the Golden Globes|url= https://www.thestar.com/entertainment/movies/article/750936--howell-the-powerful-nobodies-behind-the-golden-globes|work= Toronto Star|date= January 16, 2010|access-date= {{dat|2019|12|15||bez}}|archive-date= {{dat|2012|10|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121023080408/http://www.thestar.com/entertainment/movies/article/750936--howell-the-powerful-nobodies-behind-the-golden-globes}}</ref> 2021. gada februārī ''[[Los Angeles Times]]'' ziņoja, ka neviens no asociācijas dalībniekiem nav melnādains.<ref name="LA Times 2021-02-21">{{Ziņu atsauce|date=2021-02-21|title=Who really gives out the Golden Globes? A tiny group full of quirky characters — and no Black members|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/business/story/2021-02-21/hfpa-golden-globes-2021-who-are-the-members|access-date=2021-02-22|newspaper=Los Angeles Times|language=en}}</ref> Atbildot uz to, 2021. gada maija sākumā HFPA paziņoja par biedru skaita palielināšanas plānu, īpašu uzmanību pievēršot melnādaino biedru piesaistīšanai,<ref>https://deadline.com/wp-content/uploads/2021/05/HFPA-Draft-Letter-to-Membership5.3.21.pdf</ref> pārvaldības uzlabošanai un interešu konfliktu mazināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-05-04|title=Golden Globes body unveils plans to deal with crisis over diversity and ethics|url=http://www.theguardian.com/film/2021/may/04/golden-globes-body-unveils-plans-to-deal-with-crisis-diversity-ethics-hfpa-black-members|access-date=2021-05-04|website=the Guardian|language=en}}</ref> == Labdarība == Holivudas Ārzemju preses asociācija ir bezpeļņas organizācija, kas ziedo līdzekļus ar izklaides industriju saistītām labdarības organizācijām. Zelta globusa balvas ceremonija no televīzijas apraides katru gadu ienes apmēram 10 miljonus ASV dolāru. HFPA rīko ikgadēju dotāciju banketu līdzekļu sadalei; bezpeļņas organizācijām 2015. gadā tika saziedoti 2,1 miljons ASV dolāru.<ref name="hr">{{ziņu atsauce|last1=Kilday|first1=Gregg|title=Hollywood Foreign Press Hands Out More Than $2M in Grants|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/hfpa-golden-globes-organization-makes-815353|accessdate=5 July 2016|work=The Hollywood Reporter|date=13 August 2015}}</ref> Saskaņā ar HFPA datiem no 1990. līdz 2015. gadam labdarībai ir ziedoti vairāk kā 23,9 miljoni ASV dolāru, kas tika izmantoti stipendiju un dažādu dotāciju finansēšanai.<ref>{{ziņu atsauce|title=About the HFPA|url=http://www.goldenglobes.com/about-hfpa-0|accessdate=5 July 2016|work=www.goldenglobes.com|archive-date={{dat|2017|07|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170720224918/http://www.goldenglobes.com/about-hfpa-0}}</ref> Tāpat ziedotie līdzekļi ir izmantoti vairāk kā 90 filmu atjaunošana, tostarp "[[Karalis Kongs (1933. gada filma)|Karalis Kongs]]" (''King Kong'', 1933) un ''[[Woman on the Run]]'' (1950).<ref name="hr"/> == Strīdi == === Apsūdzība par seksuālu uzmākšanos === 2018. gadā aktieris [[Brendans Freizers]] apgalvoja, ka bijušais HFPA prezidents Filips Berks 2003. gadā viņam nepiedienīgi pieskāries. Organizācija pasūtīja iekšēju izmeklēšanu, kurā secināja, ka Berks rīkojies neadekvāti, bet nav nodarījis kaitējumu. HFPA amatpersonas lūdza Freizeram parakstīties uz kopīgā paziņojuma šajā atgadījumā, neiepazīstinot viņu ar izmeklēšanas rezultātiem.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Baron |first1=Zach |title=UPDATED: Brendan Fraser Says the HFPA Denied His Claims of Sexual Harassment |url=https://www.gq.com/story/brendan-fraser-says-hfpa-denied-sexual-harassment-claims |access-date=10 May 2021 |work=GQ}}</ref> === Jaunie un esošie biedri === ''[[Los Angeles Times]]'' veiktā izmeklēšana atklāja, ka HFPA regulāri maksā saviem 87 biedriem vairāk nekā 1 miljonu ASV dolāru gadā, par darbu dažādās komitejās, kas saskaņā ar [[ASV Iekšējo ieņēmumu dienests|Iekšējo ieņēmumu dienesta]] noteikumiem var apdraudēt tās kā [[bezpeļņas organizācija]]s statusu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|date=2021-02-21|title=Golden Globes voters in tumult: Members accuse Hollywood Foreign Press Assn. of self-dealing, ethical lapses|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/business/story/2021-02-21/hfpa-golden-globes-2021|access-date=2021-05-10|website=Los Angeles Times|language=en}}</ref> Tās mazais dalībnieku skaits tiek uzskatīts par vieglāk ietekmējamu, salīdzinot ar {{sk|10000}} [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]s biedriem, kuri balso par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]], vai {{sk|25000}} [[Televīzijas mākslas un zinātnes akadēmija]]s biedriem, kuri balso par [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. Iespējamās ietekmes kampaņas ietver filmu uzņemšanu, modernu viesnīcu un restorānu apmeklējumus, dārgas dāvanas un žurnālistu piekļuvi slavenību aktieriem.<ref name=":1" /> Daudzi organizācijas biedri nemaz nav žurnālisti, un ārvalstu žurnālisti, kas piesakās par biedriem, tiek regulāri noraidīti. ''LA Times'' ziņojums uzsvēra daudzus gadījumus, kad locekļi "pārstāv" valstis, no kurām viņi nav ieradušies, vai arī tās, kur viņi pašlaik dzīvo.<ref name=":1" /> Pretmonopola lietu pret HFPA izskatīšanai iesniedza norvēģu žurnāliste, kuras lūgums par dalību HFPA tika atkārtoti noraidīts. Viņa apgalvoja, ka grupa darbojas kā [[kartelis]], kas monopolizē ārvalstu izklaides žurnālistikas tirgu. {{dat|2020|11|24||bez}} federālā tiesa atcēla tiesvedību, apgalvojot, ka žurnāliste nav definējusi terminu "tirgus".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Maddaus|first=Gene|date=2020-11-25|title=Hollywood Foreign Press Association Wins Dismissal of ‘Cartel’ Lawsuit|url=https://variety.com/2020/film/news/hpfa-dismissed-antitrust-lawsuit-1234839782/|access-date=2021-05-10|website=Variety|language=en}}</ref> === Melnādaino biedru pārstāvniecības trūkums === 2021. gadā HFPA saskārās ar kritiku par [[melnādānie ļaudis|melnādaino]] biedru pārstāvības trūkumu tās dalībnieku vidū; laikraksts ''Los Angeles Times'' ziņoja, ka kopš bijušās prezidentes Mehera Tatnas laikiem 2002. gadā asociācijā nav klāt nācis neviens jauns melnādainais biedrs. ''[[Variety]]'' minēja kritērijus, saskaņā ar kuriem diviem pašreizējiem HFPA locekļiem jāsponsorē jaunos dalībniekus, kā galveno šķērsli daudzveidīgākai biedru atlasei, paskaidrojot, ka "Losandželosā dzīvojošam ārzemju žurnālistam ir grūti veidot attiecības ar šo mazo grupu, kas sabiedrībai lielākoties nav zināma, jo jāievēro stingra un ekskluzīva asociācijas dalības politika. Lielāka caurredzamība palīdzētu mazināt sabiedrības domas, ka grupa nemēģina būt iekļaujoša. "<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Davis|first=Clayton|date=2021-02-27|title=Golden Globes Former President Admits the HFPA Hasn’t Had Any Black Members in Two Decades|url=https://variety.com/2021/awards/awards/golden-globes-no-black-members-hfpa-1234916590/|access-date=2021-05-10|website=Variety|language=en}}</ref> Pirms [[78. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas kustība ''[[Time's Up]]'' uzsāka sociālo mediju kampaņu, lai pievērstu uzmanību šim jautājumam. {{dat|2021|2|25||bez}} HFPA paziņoja, ka tā "ir pilnībā apņēmusies nodrošināt, lai mūsu biedri atspoguļotu kopienas visā pasaulē, kas mīl filmas, TV un aktierus, kas viņus iedvesmo un izglīto", un ka tā plāno "nekavējoties strādāt, lai īstenot rīcības plānu", kas "piesaistītu melnādainos biedrus, kā arī biedrus no citām nepietiekami pārstāvētām pasaules kopienām". HFPA paziņoja, ka vairāk nekā 35% tās locekļu ir no valstīm, kas nav Eiropas valstis, un tajās ir [[krāsainie ļaudis]], taču tā arī zināja, ka neviens no tā pašreizējiem biedriem nav melnādains.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-02-21|title=Who really gives out the Golden Globes? A tiny group full of quirky characters — and no Black members|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/business/story/2021-02-21/hfpa-golden-globes-2021-who-are-the-members|access-date=2021-05-10|website=Los Angeles Times|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-02-26|title=Golden Globes Hit With #TimesUpGlobes Protest Over HFPA's No Black Members|url=https://www.thewrap.com/golden-globes-hit-with-timesupglobes-protest-over-hfpas-no-black-members/|access-date=2021-05-10|website=TheWrap|language=en}}</ref> {{dat|2021|3|9||bez}} HFPA paziņoja, ka tā ir nolīgusi ''USC Race and Equity Center'' izpilddirektoru [[Šons Hārpers|Šonu Hārperu]] par savu jauno "stratēģiskās daudzveidības virsnieku", kā arī nolīgusi juristu kompāniju ''[[Ropes & Grey]]'', lai "izmeklētu iespējamos mūsu ētikas standartu un rīcības kodeksa pārkāpumus".<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|last2=Patten|first2=Dominic|date=2021-03-09|title=Besieged HFPA Hires Racial Equity Advisor + Law Firm To Overhaul Policies, Create “Anti-Racism & Unconscious Bias Training”|url=https://deadline.com/2021/03/hollywood-foreign-press-reforms-promises-racial-equity-advisor-hired-law-firm-review-golden-globes-times-up-1234710178/|access-date=2021-05-10|website=Deadline|language=en}}</ref> 2021. gada aprīlī bijušais HFPA prezidents Filips Berks tika izslēgts no asociācijas pēc tam, kad viņš nosūtīja kolēģiem e-pastā rakstu, kurā ''[[Black Lives Matter]]'' raksturota kā "rasistiska naida kustība", apvainoja [[Patrīsa Kallorsa|Patrīsu Kallorsu]] par mājas iegādi prestižā apkaimē.<ref name="thr-email">{{Ziņu atsauce|last1=Feinberg|first1=Scott|last2=Feinberg|first2=Scott|date=20 April 2021|title=Philip Berk, Longtime HFPA Member, Expelled for Racist Email|work=The Hollywood Reporter|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/philip-berk-longtime-hfpa-member-expelled-for-racist-email-4169396/|access-date=10 May 2021}}</ref> === Reformu mēģinājumi, boikoti === {{dat|2021|5|3||bez}} HFPA paziņoja par reformu paketes plāniem, tostarp asociācijas biedru skaita palielināšanu par 50% nākamo 18 mēnešu laikā, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami pārstāvētām grupām (nākamā gada laikā ar vismaz 20 jauniem biedriem, starp kuriem būs uzsvars uz melnādainajiem biedriem), jauniem profesionāliem administratīviem amatiem (ieskaitot [[izpilddirektors|izpilddirektoru]], [[finanšu direktors|finanšu direktoru]], galveno dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas vadītāju un galveno cilvēkresursu vadītāju), uzraudzības padomes izveidošanu "kritiskai organizatoriskai reformai" un citus atbildības uzlabojumus (ieskaitot termiņa ierobežojumus valdes locekļiem un iekšējo "dāvanu" ierobežošanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|date=2021-05-03|title=NBC Backs Derided HFPA Promise Of Wide-Ranging Overhaul To Address Lack Of Black Members, Payouts & Governance|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-accusations-plan-diversity-conduct-golden-globes-nbc-1234749141/|access-date=2021-05-10|website=Deadline|language=en}}</ref> Lielākā daļa HFPA biedru 6. maijā nobalsoja par paketi; Kalifornijas likumu dēļ par izmaiņām organizācijas statūtos papildu balsošana paredzēta jūnijā un jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|date=2021-05-06|title=HFPA Members Overwhelmingly Back Board Reform Plan; Proposed Bylaw Changes Set For Summer Vote|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-reform-vote-inclusion-ali-sar-golden-globes-1234751269/|access-date=2021-05-10|website=Deadline|language=en}}</ref> Kamēr ''[[Dick Clark Productions]]'' un [[NBC]], ilggadējais Zelta globusu balvas ceremonijas producents un raidorganizācija, atbalstīja plānotās reformas, ''Time's Up'' un 100 PR uzņēmumu grupa kritizēja noteikto termiņu trūkumu dažu jauno vadības amatu aizpildīšanai, argumentējot ka tie netiks pabeigti pietiekami ātri, lai tiem būtu kāda materiāla ietekme uz nākamo Zelta globusa balvu ciklu. ''Time's Up'' arī apgalvoja, ka pakete "lielā mērā nesatur specifiku", nedz arī "saistības pret reālu atbildību vai izmaiņām".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|date=2021-05-07|title=HFPA Reforms Slammed As "Window-Dressing Platitudes" By Time’s Up; PR Gurus Push For Haste|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-slammed-times-up-hollywood-pr-reform-inclusion-golden-globes-1234752046/|access-date=2021-05-10|website=Deadline|language=en}}</ref> {{dat|2021|5|7||bez}} gan ''[[Amazon Studios]]'', gan ''[[Netflix]]'' paziņoja, ka pārtrauks savu sadarbību ar HFPA, līdz tiks veiktas pietiekamas darbības reformu jomā. ''Netflix'' līdzdirektors [[Teds Sarandoss]] paziņoja, ka uzņēmums "[neuzskata], ka šīs ierosinātās jaunās politikas — jo īpaši attiecībā uz dalības pieauguma lielumu un ātrumu — risinās HFPA sistēmiskās daudzveidības un iekļaušanas problēmas vai skaidru standartu trūkumu tam, kā jūsu biedriem jādarbojas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-05-08|title=Amazon Studios Joins In Shunning Of HFPA Until It Revamps Diversity And Inclusion|url=https://deadline.com/2021/05/amazon-studios-joins-in-shunning-hfpa-until-revamp-diversity-inclusion-1234752393/|access-date=2021-05-10|website=Deadline|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-05-07|title=Golden Globes group faces mounting pressure from Netflix, Amazon and publicists to reform|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/business/story/2021-05-07/times-up-blasts-golden-globes-group-reforms-as-window-dressing-as-publicist-continue-boycott|access-date=2021-05-10|website=Los Angeles Times|language=en}}</ref> 10. maijā ''[[WarnerMedia]]'' un tās meitasuzņēmumi līdzīgi boikotēja HFPA, norādot, ka ierosinātās reformas "[neaiziet] pietiekami tālu, risinot mūsu bažas, un jūsu dotais laika posms neaptver tūlītēju vajadzību, kurā šie jautājumi jārisina", kā arī kritizējot "īpašas priekšrocības un neprofesionālus pieprasījumus, kas tiek izteikti mūsu komandām un citiem nozares pārstāvjiem", Zelta globusa balvas nominantu un uzvarētāju dažādības trūkumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Schneider|first=Michael|date=May 10, 2021|title=WarnerMedia Joins HFPA and Golden Globes Boycott, Regrets Industry ‘Tolerated’ Members’ Behavior|url=https://variety.com/2021/awards/awards/golden-globes-warnermedia-hbo-warner-bros-boycott-1234969813/|work=Variety|accessdate=May 10, 2021}}</ref> Tajā pašā dienā NBC paziņoja, ka tā nepārraidīs [[79. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremoniju 2022. gadā, norādot, ka "šāda izmēra izmaiņas prasa laiku un darbu, un mēs ļoti uzskatām, ka HFPA nepieciešams laiks, lai to izdarītu pareizi", un ka "mēs ceram, ka mēs varēsim pārraidīt ceremoniju 2023. gada janvārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|date=May 10, 2021|title=Golden Globes 2022 Canceled On NBC As HFPA Struggles To Reform To Hollywood's Stipulations|url=https://deadline.com/2021/05/golden-globes-canceled-nbc-2022-hfpa-1234753314/|access-date=May 10, 2021|website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> Atbalstot boikotus, [[Toms Krūzs]] atgrieza Zelta globusa balvas, kuras viņš ieguva par filmām "[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July''), "[[Džerijs Magvairs]]" un "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Fleming Jr.|first=Mike|date=May 10, 2021|title=Tom Cruise Returns His Three Golden Globe Trophies To Join Protest Against HFPA|url=https://deadline.com/2021/05/tom-cruise-returns-golden-globe-trophies-three-join-protest-jerry-maguire-born-on-the-fourth-of-july-magnolia-protest-1234753324/|access-date=May 10, 2021|website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> Pēc šiem notikumiem HFPA izziņoja jaunu savu reformu grafiku, kura process jābūt pabeigtam līdz otrai augusta nedēļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Pedersen|first=Erik|date=2021-05-10|title=HFPA Board Issues Statement On Golden Globes Controversy & Sets Timeline For Reforms: "Top Priority For Our Organization"|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-statement-timeline-for-reforms-1234753506/|access-date=2021-05-10|website=Deadline|language=en}}</ref> {{dat|2021|10|15||bez}} HFPA paziņoja, ka joprojām plāno rīkot 79. Zelta globusa balvu pasniegšanas ceremoniju ar vai bez ASV raidorganizāciju tranlācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{IMDB uzņēmums|0116697}} {{Zelta globusa balva}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zelta globusa balva]] [[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]] rzv9msd05tl6pejaavgeo3jaensddcv 0 455519 4506471 4485686 2026-08-13T15:17:04Z PaperToot 116576 4506471 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Vitenbergs | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 2.aprīļa ārkārtas sēde.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Vitenbergs 2020. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Kaspars Melnis]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Tālis Linkaitis]] | pēctecis2 = [[Kaspars Briškens]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2026|06|04|N|bez}} | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers4 = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats5 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2022|05|26|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_sākums6 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2020|4|2|N|bez}} | term_sākums7 = {{dat|2021|5|20|N|bez}} | term_beigas7 = {{dat|2021|6|12|N|bez}} | prezidents5 = [[Egils Levits]] | premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <!------ Piektais amats ------>| amats8 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_beigas8 = {{dat|2022|5|18|N|bez}} | term_sākums8 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | prezidents8 = [[Egils Levits]] | premjers8 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | term_sākums9 = {{dat|2020|4|2|N|bez}} | term_beigas9 = {{dat|2021|5|14|N|bez}} | priekštecis8 = [[Ralfs Nemiro]] | pēctecis8 = [[Ilze Indriksone]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|8}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[KPV LV]] <small>(2018—2021)</small> * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(2021—pašlaik)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Kultūras koledža]] * [[Liepājas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Vitenbergs''' (dzimis {{dat|1985|5|8}} [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]], iepriekš pārstāvēja partiju [[KPV LV]]. Šobrīd [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts arī [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijušais [[Latvijas ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]]. == Biogrāfija == 2005. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]] kultūras tūrisma specialitātē, 2008. gadā ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]]. Ieņēmis vadošus amatus dažādos tirdzniecības uzņēmumos privātajā sektorā. 2022. gadā, reaģējot uz [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], J. Vitenbergs iestājās [[Zemessardze|Zemessardzē]]. Brīvajā laikā aktīvi piedalās basketbola un futbola amatieru sporta turnīros. === Politiskā darbība === 2018. gadā J. Vitenbergs no partijas [[KPV LV]] saraksta tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. No 2019. gada janvāra bija vadījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tautsaimniecības komisiju vadīs Vitenbergs |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautsaimniecibas-komisiju-vadis-vitenbergs-14213388 |website=www.diena.lv |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}}}}</ref> 2020. gada aprīlī viņš tika ievēlēts [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatā [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]], nomainot partijas biedru [[Ralfs Nemiro|Ralfu Nemiro]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ekonomikas ministra amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs |url=https://www.tvnet.lv/6939895/ekonomikas-ministra-amata-apstiprinats-janis-vitenbergs |website=TVNET |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}} |language=lv |date={{dat|2020|4|2||bez}}}}</ref> 2021. gada aprīlī J. Vitenbergs izstājās no partijas KPV LV, un uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]], pamatojot to ar kopīgu redzējumu jautājumos, kas skar atbalstu daudzbērnu ģimenēm, valsts valodu un nacionālo drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7230550/ekonomikas-ministrs-vitenbergs-no-kpv-lv-nolemis-pariet-uz-na|title=Ekonomikas ministrs Vitenbergs no "KPV LV" nolēmis pāriet uz NA|website=Apollo.lv|access-date=2021-04-21|date=2021-04-21|language=lv}}</ref> Kopš maija ir Nacionālās apvienības Tukuma nodaļas biedrs. Pēc partijiskās piederības maiņas J. Vitenbergs uz laiku tika atsaukts no ministra amata un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču drīz atgriezās ekonomikas ministra amatā. 2022. gada 19. maijā pēc Ministru prezidenta [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] pieprasījuma J. Vitenbergu atsauca no ministra amata, kas bija saistīts Nacionālās apvienības un paša J. Vitenberga prasību, ka 9. maija nekārtību nenovēršanas dēļ, [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministres]] amats būtu jāzaudē [[Marija Golubeva|Marijai Golubevai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-paraksta-rikojumu-par-ekonomikas-ministra-vitenberga-demisiju.a457342/|title=Premjers paraksta rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> Pret J. Vitenberga atsaukšanu no ministra amata iestājās tautsaimniecības un uzņēmēju organizācijas, tostarp [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|LTRK]] un [[LDDK]], kas aicināja premjeru paturēt J. Vitenbergu ekonomikas ministra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vairakas-uznemeju-organizacijas-aicina-vitenbergu-saglabat-ekonomikas-ministra-amata|title=Vairākas uzņēmēju organizācijas aicina Vitenbergu saglabāt ekonomikas ministra amatā|website=LA.LV|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> <!-- Šis bija tikai otrais precedents atjaunotās Latvijas vēsturē aiz [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] un kultūras nozares, kad nozares pārstāvji aizstāvēja ministru un aicināja tam turpināt darbu.{{nepieciešama atsauce}} --> Nedēļu vēlāk J. Vitenbergam atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2022. gada rudenī viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības, decembrī apstiprināja par [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Pēc Kariņa valdības demisijas atgriezās Saeimas deputāta amatā. 2026. gada 28. maijā J. Vitenbergu apstiprināja [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Privātā dzīve == Jānis Vitenbergs dzīvo [[Zentene|Zentenē]], Tukuma novadā. Precējies un kopā ar sievu Līgu audzina 3 meitas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs Informācija Ekonomikas ministrijas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920015844/https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kaspars Melnis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministru uzskaitījums|Latvijas klimata un enerģētikas ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Tālis Linkaitis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums|Latvijas satiksmes ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Kaspars Briškens]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Kaspars Gerhards]] <small>(''p. i.'')</small> | virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2021|6|3|N}} — {{dat|2022|5|18|N}} | pēc = [[Ilze Indriksone]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Ralfs Nemiro]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2020|4|2|N}} — {{dat|2021|5|14|N}} | pēc = [[Kaspars Gerhards]] <small>(''p. i.'')</small> }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kariņa Ministru kabinets}} }} {{14. Saeima}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Vitenbergs, Jānis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]] [[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] qfmt3rw2n5gtfi4myb1023lqsityx0w 0 458715 4506624 4456899 2026-08-14T03:36:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506624 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Jurijs Kondratjuks | vārds_orig = ''Юрій Кондратюк'' | attēls = Кондратюк, Юрий.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1897|6|21}}|{{dat||6|9}}}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Poltavas apgabals|Poltava|td=Ukraina}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1942|2|23|1897|6|21}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kalugas apgabals}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[Raķete|raķešu]] [[inženieris]], [[fiziķis]] un [[matemātiķis]] | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = [[autodidakts]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = Orbītas aprēķins lidojumam uz [[Mēness|Mēnesi]] ar atgriešanos uz [[Zeme|Zemi]].<br />Jaudīgas vēja elektrostacijas projekts [[Krima|Krimā]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jurijs Vasiļovičs Kondratjuks''' ({{val|ua|Юрій Васильович Кондратюк}}), īstajā vārdā '''Oleksandrs Ignatovičs Šargejs''' ({{val|ua|Олександр Гнатович Шаргей}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1897|6|21}}|{{dat||6|9}}}} [[Poltava|Poltavā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], miris {{dat|1942|2|23}} [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]) bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[inženieris]], [[fiziķis]] un [[matemātiķis]]. Viens no [[kosmonautika]]s un [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] pamatlicējiem, teorētiķis, kurš 20. gadsimta sākumā aprēķināja pirmo zināmo orbītu lidojumam uz [[Mēness|Mēnesi]] ar atgriešanos uz [[Zeme|Zemi]].<ref> {{Grāmatas atsauce|last = Wilford|first = John|authorlink = |title = We Reach the Moon; the New York Times Story of Man's Greatest Adventure|url = https://archive.org/details/wereachmoonnewyo00wilf|publisher = Bantam Paperbacks|location = New York|year = 1969|page = [https://archive.org/details/wereachmoonnewyo00wilf/page/166 167]|ISBN=0-373-06369-0}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|title=Russian Planetary Exploration: History, Development, Legacy and Prospects|first=Brian|last=Harvey|year=2007|publisher=Springer}}</ref> Viņa aprēķini vēlāk tika izmantoti [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Apollo programma|Apollo programmā]], plānojot pirmo cilvēka ceļojumu uz Mēnesi. Viņa darbos parādīti arī citi kosmisko ceļojumu aspekti. Kondratjuks savus zinātniskos atklājumus veica kara apstākļos. Viņš piedzīvoja padomju varas orgānu vajāšanu, kā arī smagas slimības. Gājis bojā 1942. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], karalaukā veicot dienesta uzdevumu. "Jurijs Kondratjuks" ir pieņemts vārds, zem kura viņš slēpās pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]]. Ar šo vārdu viņš bija zināms zinātniskajās aprindās. == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === [[Attēls:Меморіальна дошка на честь вченого ракетобудівника Ю.В.Кондратюка. PIC 0938.JPG|thumb|200px|Piemiņas plāksne par godu raķešu zinātniekam Jurijam Kondratjukam [[Poltava|Poltavā]], Komsomoļskajas ielā 4]] Jurijs Kondratjuks piedzima kā Oleksandrs Šargejs 1897. gadā [[Poltava|Poltavā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] (tagadējā [[Ukraina]]). Viņa vecāki apprecējās 1897. gada janvārī. Pirms viņa dzimšanas ģimene dzīvoja [[Kijiva|Kijivā]]. Viņa tēvs Ignāts Šargejs studēja fiziku un matemātiku [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]].<ref name="МЫ ЗДЕСЬ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://newswe.com/index.php?go=pages&id=4593&in=view|title=МЫ ЗДЕСЬ / Публикации / Номер # 344 / Линия жизни Александра Шаргея|publisher=NewsWe.com|accessdate=10 Maijs 2020|archive-date={{dat|2021|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211219195918/http://newswe.com/index.php?go=pages&id=4593&in=view}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cosmoworld.ru/spaceencyclopedia/construction/index.shtml?kondratuk-y-v.html|title=КОНДРАТЮК Юрий Васильевич (А.И.ШАРГЕЙ)|publisher=Энциклопедия "Космонавтика"|accessdate=10 Maijs 2020}}</ref> Agrā bērnībā Jurijs sāka interesēties par sava tēva grāmatām par šīm tēmām un pats sāka studēt attiecīgus jēdzienus Petrogradas Lielajā Politehniskajā universitātē inženierzinātņu fakultātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ipoltavets.com/uk/eternal-chomu-bez-kondratyuka-amerykanczi-b-ne-pobachyly-misyacz-genialnyj-zagadkovyj-ta-zaboronenyj-vchenyj|title=Чому без Кондратюка американці б не побачили місяць: геніальний, загадковий та заборонений вчений - ipoltavets.com|access-date=2022-09-09|date=2022-09-08|language=uk}}</ref> Kondratjuka māte Ludmila Šlippenbaha mācīja franču valodu Kijivas skolā. Māte bija tieša [[Volmars Antons fon Šlippenbahs|Volmara Antona fon Šlippenbaha]] (1653–1721) pēcnācēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Бароны шлиппенвах – офицеры императора александра І|author=В. К. Малунобскуý|year=|publisher=|isbn=|url=http://www.actlab.ru/text/Schlippenbach.pdf}}</ref> Tas bija ģenerālis, kurš piedalījās Zviedrijas [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] neveiksmīgajā iebrukumā Krievijā. Viņas vectēvs [[Antons fon Šlippenbahs]] (1779—1836) bija Krievijas armijas pulkvedis un piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. Ludmila bija sociāli aktīva un vairākkārt tika ieslodzīta par piedalīšanos demonstrācijās. Pēdējās reizē Kijivas cietumā, īsi pirms Oleksandra piedzimšanas, viņai tika diagnosticēti garīgi traucējumi un 1902. gadā viņš tika ievietots ārstniecības iestādē. Oleksandrs dzīvoja kopā ar savu tēvu un pamāti Jeļenu Gibermani [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] līdz 1910. gadam, kad tēvs nomira. Tad Oleksandrs atgriezās Poltavā, lai dzīvotu pie vecmāmiņas. === Interese par kosmonautiku === Kopš agras bērnības Oleksandrs Šargejs aizrāvās ar tēva grāmatām par [[fizika|fiziku]] un [[matemātika|matemātiku]] un parādīja lieliskas spējas šajās jomās. Kad viņš bija pietiekami vecs, lai apmeklētu vidusskolu, tika uzņemts uzreiz prestižas Poltavas vidusskolas trešajā klasē, kuru 1916. gadā viņš pabeidza ar sudraba medaļu. Jau vecākajās klasēs ieinteresējās par starpplanētu ceļojumu jautājumiem. Pēc vidusskolas pabeidza rokrakstā sarakstītu darbu "Tiem, kas lasīs, lai uzbūvētu" (''Тем, кто будет читать, чтобы строить'', 1918—1919). Šajā darbā viņš, izmantojot oriģinālu metodi, izrēķināja [[raķete]]s kustības pamatvienādojumu, izstrādāja četrpakāpju raķetes shēmu un aprakstu, izmantojot skābekļa-ūdeņraža degvielu. Viņš ierosināja izmantot [[atmosfēra]]s pretestību, lai nolaišanās laikā palēninātu raķeti.<ref name="МЫ ЗДЕСЬ" /> === Pirmais pasaules karš === [[Attēls:Yuri Kondratyuk board SPb.jpg|thumb|200px|Piemiņas plāksne pie mājas Sanktpēterburgā, Vasiļevskas salas 14.līnijā 33, ar uzrakstu, ka 1916.—1917. gadā tur dzīvojis teorētiķis un viens no kosmonautikas pamatlicējiem Oleksandrs Šargejs (Jurijs Kondratjuks)]] 1916. gadā Šargejs iestājās [[Pētera Lielā Sanktpēterburgas politehniskais institūts|Petrogradas Politehniskajā institūtā]], bet jau novembrī viņu iesauca armijā un nosūtīja uz kādu Pēterburgas virsnieku skolu. Pēc tam karoja [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|turku frontē]] līdz demobilizācijai 1918. gada martā. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kā cara armijas virsnieks tika mobilizēts [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltajā armijā]], bet no tās dezertēja. 1919. gada beigās viņš atkal tika mobilizēts, bet ceļā no Kijivas uz Odesu viņš aizbēga no militārā ešelona, pazaudējis visus dokumentus. Kad [[boļševiki]] nāca pie varas, Šargejs saprata, ka cara virsnieka pagātnes dēļ viņš tiks arestēts, vai pat nošauts. Viņš kādu laiku bija spiests dzīvot pie paziņām, līdz 1921. gada 15. augustā viņa pamāte Jeļena Gibermane sagādāja viņam dokumentus uz Jurija Kondratjuka vārda. Īstais Kondratjuks bija trīs gadus jaunāks par Oleksandru, dzimis 1900. gadā [[Lucka]]s pilsētā [[Volinas province|Volinas provincē]] (tagad Ukrainas teritorija) un miris 1921. gada 1. martā no plaušu [[tuberkuloze]]s, būdams Kijivas Universitātes students. Viņa brālis Vladimirs Kondratjuks bija skolotājs vienā no Kijivas skolām, kurā mācījās arī Oleksandra pusmāsa Ņina Šargeja. Viņas māte Jeļena Gibermane pierunāja Vladimiru atdot mirušā brāļa dokumentus Oleksandram Šargejam. Tikai daži cilvēki zināja šo noslēpumu un glabāja to daudzus gadus. Jeļena Gibermane to pastāstīja savai meitai Ņinai tikai pirms nāves. 1977. gadā Ņina Šargeja sniedza rakstiskas liecības Ukrainas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas īpašajai izmeklēšanas komisijai par viņas pusbrāļa Oleksandra Šargeja vārda un uzvārda maiņas apstākļiem.<ref name="МЫ ЗДЕСЬ" /> === 1920. gadi === Pēc vārda maiņas uz Juriju Kondratjuku, viņš strādāja dažādus darbus, bija vagonu eļļotājs un sakabinātājs, elevatora mehāniķis. 1925. gadā Kondratjuks atrada Aeronautikas biļetenu par 1911. gadu, kurā bija publicēta daļa no [[Konstantīns Ciolkovskis|Ciolkovska]] darba par kosmosa iekarošanu. Kondratjuks sāka aktīvu saraksti ar šīs jomas ekspertiem: Ciolkovski, Vladimiru Vetčinkinu, Nikolaju Riņinu, [[Sergejs Koroļovs|Sergeju Koroļovu]] un citiem. 1929. gadā Kondratjuks viņiem nosūtīja savu [[Novosibirska|Novosibirskā]] izdoto grāmatu “Starpplanētu telpu iekarošana” (''Завоевание межпланетных пространств'', 1929) un no viņiem saņēma zinātnisko literatūru šajā jomā. Savā grāmatā viņš ne tikai patstāvīgi bija nonācis pie dažiem Ciolkovska secinājumiem, bet arī dažas idejas attīstījis tālāk. Lai arī grāmata bija izdota nelielā tirāžā, to pamanīja ne tikai PSRS, bet arī ārvalstīs. Vācu zinātnieks raķešu tehnoloģijas jomā R. Lademans publicēja šīs grāmatas recenziju Berlīnes žurnālā ''Flight Engineering and Motor Aeronautics''. Kondratjuka darbs ieskicēja mūsdienu raķešu dinamikas un raķešu zinātnes pamatus, tas piedāvāja risinājumus, no kuriem daudzi tiek izmantoti kosmosa izpētē.<ref name="МЫ ЗДЕСЬ" /> === Arests un darbs nometnē === [[Attēls:Шаргей Олександр.jpg|thumb|200px|Jurijs Kondratjuks]] 1927. gadā Kondratjuks pārcēlās uz [[Novosibirska|Novosibirsku]], kur strādāja uzņēmumā «Хлебопродукт». Piedalījās elevatora «Мастодонт» konstruēšanā 13 000 tonnu graudu krātuvei. Tā kā tajā laikā naglas bija deficīts, Kondratjuks koka elevatoru uzkonstruēja bez naglām, kas bija visai novatorisks risinājums. 1930. gada 30. jūlijā Kondratjuku kopā ar vēl vairākiem darba biedriem arestēja. Viņi tika apsūdzēti kaitniecībā. Viens no apsūdzības punktiem bija tas, ka elevators «Мастодонт» uzcelts ne tikai bez rasējumiem, kas pats par sevi bija nopietns būvniecības noteikumu pārkāpums, bet arī bez naglām. Vietējā vadība secināja, ka struktūra neizturēs šādu graudu daudzumu un sabruks. 1931. gada 10. maijā Kondratjukam tika piespriesti trīs gadi ieslodzījuma nometnē. Tomēr Kondratjuku norīkoja uz Novosibirskā nodibināto specializēto biroju Nr. 14 ogļu ražošanas uzņēmumu projektēšanai. Šis birojs bija viena no [[NKVD]] darba nometnēm. Dzīve un darbs nometnē notika apcietinājumā, bet relatīvi labākos apstākļos, ar pienācīgu uzturu. Viņš tur strādāja līdz 1932. gada augustam, un viņam pat izdevās iegūt patentu un autortiesību sertifikātu kalnrūpniecības aprīkojuma jomā. Viņš bija publicējis rakstus par vairākām problēmām: šahtu ierīkošanas paātrināšana un atvieglošana, augstas izturības betona uzglabāšana, šahtu balstu stiprināšana. === Vēja elektrostaciju projektēšana === Vēl strādājot 14. birojā, Kondratjuks iepazinās ar jaudīgas [[Krima]]s [[vēja elektrostacija]]s projekta konkursa noteikumiem, ko izsludināja Smagās rūpniecības Tautas komisariāts. Stacijas projekts tika īstenots sadarbībā ar P. Gorčakovu, un vēlāk projektā tika iesaistīts arī inženieris N. Ņikitins, Maskavas Ostankino televīzijas torņa topošais veidotājs. Vēja elektrostacijas sākotnējais projekts tika pabeigts 1932. gada novembrī, un drīz projekta autori saņēma [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde]]s uzaicinājumu apmeklēt Maskavu. Pēc Rūpniecības tautas komisāra [[Grigorijs Ordžonikidze|Sergo Ordžonikidzes]] pieprasījuma 1933. gadā Kondratjuks tika priekšlaicīgi atbrīvots. Projekts konkursā tika atzīts par labāko. Tehniskais projekts tika pabeigts līdz 1934. gada februāra vidum. 1937. gadā Ai-Petri kalnā Krimā saskaņā ar sagatavotajiem darba rasējumiem tika sākta stacijas pamatu celtniecība. Tomēr jau 1938. gadā tika pieņemts lēmums pārtraukt jaudīgu vēja elektrostaciju projektēšanu un celtniecību. Tāpēc nākamajos divos gados Kondratjuks nodarbojās ar nelielu, eksperimentālu vēja elektrostaciju projektēšanu.<ref name="МЫ ЗДЕСЬ" /> Jau 1933. gadā Kondratjuks saņēma piedāvājumu strādāt reaktīvo dzinēju pētniecības grupā Maskavā. [[Sergejs Koroļovs]] un citi grupas darbinieki zināja Kondratjuka darbus un viņa spējas. Tomēr Kondratjuks noraidīja šo priekšlikumu, jo viņam bija pamatota pārliecība, ka viņam var atjaunot apcietinājumu, kā arī viņš baidījās, ka, pirms pielaist pie raķešu pētījumiem, [[NKVD]] padziļināti pētīs viņa pagātni. 1937. gadā Kondratjuks tika izvirzīts zinātņu doktora grāda piešķiršanai. Iniciatīvu uzņēmās profesors Vetčinkins un citi ievērojami padomju zinātnieki. Tomēr siltumenerģētikas celtniecības trests, kurā Kondratjuks strādāja, izsniedza viņam negatīvu raksturojumu, kurā cita starpā tika teikts: "Pieteikuma iesniedzēja politiskā personība nav identificēta, nepiedalās tresta sabiedriskajā dzīvē." Zinātnieku pūles par doktora grāda piešķiršanu Kondratjukam bija neveiksmīgas.<ref name="МЫ ЗДЕСЬ" /> === Nāve Otrā pasaules kara laikā === [[Attēls:Кондратюк общ план.jpg|thumb|200px|Piemineklis iespējamā Kondratjuka apglabāšanas vietā pie [[Orlas apgabals|Orlas apgabala]] Bolhovas rajona Krivcovas ciema]] Krievijā sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], Kondratjuks iestājās brīvprātīgajos. Viņu ieskaitīja kā ierindnieku telefonistu sakaru rotā 21. Maskavas divīzijā. 1941. gada oktobrī pēc izkļūšanas no [[Vjazmas aplenkums|Vjazmas aplenkuma]] piedalījās karadarbībā vairāku citu vienību sastāvā. Bojā ejas apstākļi precīzi nav zināmi. Tiek uzskatīts, ka kritis [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]. Pēc citas versijas, balstoties uz 1997. gadā rīkotas ekspedīcijas datiem, kritis kaujas laukā 1942. gada 23. februārī pie [[Orlas apgabals|Orlas apgabala]] Bolhovas rajona Krivcovas ciema.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://epizodsspace.airbase.ru/bibl/romanenko/kon-sh/03.html|title=Где погиб Кондратюк?|publisher=epizodsspace.airbase.ru|access-date={{dat|2020|05|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200514152422/http://epizodsspace.airbase.ru/bibl/romanenko/kon-sh/03.html}}</ref> === Reabilitācija === 1970. gada 26 martā [[Krievijas PFSR]] Augstākās padomes krimināltiesību kolēģija reabilitēja Kondratjuku sakarā ar nozieguma sastāva trūkumu.<ref name="МЫ ЗДЕСЬ" /> Viņa reabilitācijā lielas pūles ieguldīja Kondratjuka bijušais darba un dienesta biedrs inženieris-konstruktors, vēlāk kosmonautikas popularizētājs žurnālists Boriss Romaņenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://epizodsspace.airbase.ru/bibl/romanenko/kon-sh/obl.html|title=Звезда Кондратюка-Шаргея|publisher=epizodsspace.airbase.ru|access-date={{dat|2020|05|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200222224340/http://epizodsspace.airbase.ru/bibl/romanenko/kon-sh/obl.html}}</ref> == Zinātniskie darbi == === "Tiem, kas lasīs, lai uzbūvētu" (''Тем, кто будет читать, чтобы строить'', 1918—1919) === Šajā darbā Kondratjuks neatkarīgi no [[Konstantīns Ciolkovskis|Ciolkovska]], izmantojot oriģinālu metodi, noformulēja raķešu kustības pamatvienādojumu. Darbā bija aprakstīta četru pakāpju raķetes shēma. Raķetē bija paredzēts izmantot skābekļa-ūdeņraža degvielu. Aprakstīts dzinēja degšanas kameras oksidētāja un degvielas sprauslu izvietojums, paraboloidālā sprausla un daudz kas cits. 1938. gadā, kad Kondratjuks iesniedza šo darbu publicēšanai, viņš to datēja ar 1918. — 1919. gadu, lai gan bija acīmredzams, ka šajā darbā dažādos laikos izdarītas izmaiņas. 1964. gadā darbs tika iekļauts T. M. Meļkumova rediģētajā grāmatā “Raķešu tehnoloģijas pionieri”, kuru savukārt [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] 1965. gadā tulkoja angļu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://books.google.lv/books?id=7cUDAAAAIAAJ&redir_esc=y|title=Pioneers of Rocket Technology: Selected Works|publisher=National Aeronautics and Space Administration}}</ref> Kondratjuka izvirzītās idejas: * izmantot [[atmosfēra]]s pretestību, lai nolaišanās laikā palēninātu raķeti un ietaupītu degvielu; * lidojot uz citām planētām, nogādāt kosmosa kuģi [[Zemes mākslīgais pavadonis|mākslīgā pavadoņa]] [[orbīta|orbītā]] un izmantot nelielu pacelšanās-nolaišanās moduli, ar kuru nogādāt cilvēku uz planētas un pēc tam atpakaļ uz orbītā esošā kuģa (šo priekšlikumu NASA īstenoja [[Apollo programma|Apollo programmā]]); * izmantot tuvāko debess ķermeņu [[gravitācija]]s lauku kosmosa kuģa ātruma palielināšanai vai palēnināšanai lidojuma laikā [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] ([[gravitācijas manevrs]]). Šajā darbā apskatīta arī iespēja izmantot [[Saules enerģija|Saules enerģiju]], lai darbinātu kosmosa kuģa borta sistēmas, kā arī iespēja novietot lielus spoguļus Zemes tuvumā esošā orbītā, lai apgaismotu Zemes virsmu. === “Starpplanētu telpu iekarošana” (''Завоевание межпланетных пространств'', 1929) === Šajā grāmatā Kondratjuks aprakstīja [[kosmonautika|kosmosa izpētes]] pirmo posmu secību. Viņš sīkāk apskatīja jautājumus, kas tika izvirzīti viņa agrīnajā darbā “Tiem, kas lasīs, lai veidotu”. Grāmatā arī ierosināts izmantot raķešu artilērijas sistēmas, lai nogādātu Zemes tuvumā esošā orbītā [[Mākslīgais pavadonis|mākslīgos pavadoņus]] (šo priekšlikums ir īstenots [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s kosmiskajos kravas kuģos [[Progress (kosmosa kuģu sērija)|Progress]]). Kondratjuka darbā tika pētīti arī jautājumi par kosmosa kuģu termisko aizsardzību to pārvietošanās laikā atmosfērā. [[Attēls:Kondratyuk R.jpg|thumb|200px|Jubilejas monēta "Jurijs Kondratjuks" (1997)]] == Piemiņa == [[Attēls:Kondratyuk crater.jpg|thumb|200px|Kondratjuka krāteris Mēness neredzamā pusē, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] attēls, uzņemts slīpā leņķī no [[Apollo 15]]]] Poltavā atrodas Kondratjuka piemineklis. Viņam par godu atklātas piemiņas plāksnes vietās, kas saistītas ar viņa dzīvi. Viņa vārdā nosauktas ielas [[Maskava|Maskavā]], [[Dņipro]], [[Rubcovska|Rubcovskā]] un laukums [[Novosibirska|Novosibirskā]]. Kondratjuka vārdā nosaukta Poltavas Nacionālā tehniskā universitāte un Novosibirskas Aerokosmiskais licejs. Novosibirskā atrodas 1993. gadā dibinātais Kondratjuka muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m-nsk.ru/o-muzee/filialyi-muzeya-goroda-novosibirska/muzey-im-yu-v-kondratyuka/|title=Музей им. Ю.В. Кондратюка|publisher=Музей Новосибирск|access-date={{dat|2020|05|17||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200428192534/http://m-nsk.ru/o-muzee/filialyi-muzeya-goroda-novosibirska/muzey-im-yu-v-kondratyuka/}}</ref> Ukrainā nodibināta Kondratjuka medaļa. 1997. gadā sakarā ar simto dzimšanas dienu Ukrainā tika izlaista Kondratjuka jubilejas monēta. 1997. un 2002. gadā par godu Kondratjukam izlaistas pastmarkas. Kondratjuka vārdā 1970. gadā nosaukts krāteris [[Mēness neredzamā puse|Mēness neredzamā pusē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://planetarynames.wr.usgs.gov/Feature/3083|title=Planetary Names: Crater, craters: Kondratyuk on Moon|publisher=USGS Astrogeology Science Center, NASA}}</ref> 1977. gadā astronoms [[Nikolajs Černihs]] viņam par godu nosauca jaunatklātu mazo planētu — ''3084 Kondratyuk''. 2014. gada 18. oktobrī Kondratjuks tika uzņemts [[Starptautiskā kosmosa slavas zāle|Starptautiskā kosmosa slavas zālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m-nsk.ru/novosibirskiy-uchenyiy-yuriy-kondratyuk-voshel-v-galereyu-mezhdunarodnoy-kosmicheskoy-slavyi|title=Новосибирский ученый Юрий Кондратюк вошел в Галерею международной космической славы|publisher=Музей Новосибирска}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.cosmoworld.ru/spaceencyclopedia/construction/index.shtml?kondratuk-y-v.html КОНДРАТЮК Юрий Васильевич (А.И.ШАРГЕЙ)] Энциклопедия «Космонавтика» * [http://www.space.hobby.ru/firsts/kondratyuk.html Кондратюк Юрий Васильевич] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120617212519/http://www.space.hobby.ru/firsts/kondratyuk.html |date={{dat|2012|06|17||bez}} }} space.hobby.ru * [https://www.nkj.ru/archive/articles/1874/ Имя с обратной стороны луны] Наука и жизнь, 2004, № 9 * [https://hranitel-slov.livejournal.com/68479.html Необычные судьбы двух тетрадей] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190826061246/https://hranitel-slov.livejournal.com/68479.html |date={{dat|2019|08|26||bez}} }} hranitel-slov.livejournal.com * [https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/news/padomju-kosmiskais-blefs-nobeigums/?tx_news_pi1%5Bcontroller%5D=News&tx_news_pi1%5Baction%5D=detail&cHash=1a0bf5ace411a7634b93516bc3afabce No Leonīda Vladimirova grāmatas KOSMISKAIS BLEFS]{{Novecojusi saite}} Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība * [https://nupp.edu.ua/ J. Kondratjuka vārdā nosauktā Poltavas Nacionālās tehniskās universitātes mājaslapa] * [http://akl.edusite.ru/ J. Kondratjuka vārdā nosauktā Novosibirskas Aerokosmiskā liceja mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kondratjuks, Jurijs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju matemātiķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Kosmonautikas pamatlicēji]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Poltavā dzimušie]] 97x0ziusv5hqatta6mo0le8np4tx1ok 0 459278 4506421 3268947 2026-08-13T13:27:02Z Ivario 51458 4506421 wikitext text/x-wiki {{Infobox organization | name = Čehoslovākijas Olimpiskā komiteja | bgcolor = | fgcolor = | image = | image_border = | size = | alt = | caption = | map = | msize = | abbreviation = ČSOV | motto = | predecessor = | successor = | formation = 1919. gadā | extinction = 1992. gadā | type = Nacionālā Olimpiskā komiteja | status = | purpose = | headquarters = {{vieta|Čehoslovākija|Prāga}} | location = | coords = | region_served = | membership = | language = | general = | leader_title = | leader_name = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | leader_title4 = | leader_name4 = | budget = | num_staff = | num_volunteers = | website = | remarks = | former name = }} '''Čehoslovākijas Olimpiskā komiteja''' ([[čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda|slovāku]]: ''Československý olympijský výbor, ČSOV'' bija [[Nacionālā Olimpiskā komiteja|nacionālā olimpiskā komiteja]], kas pārstāvēja [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un tās sportistus [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un citos starptautiskajos sporta pasākumos. Olimpiskā komiteja tika izveidota 1919. gadā Prāgā pārņēma [[Čehijas Olimpiskā komiteja|Čehijas Olimpiskās komitejas]] vietu [[Nacionālo olimpisko komiteju asociācija|Nacionālo olimpisko komiteju asociācijā]]. Pēc [[Čehoslovākijas sadalīšanās]] tika atjaunota Čehijas Olimpiskā komiteja, un 1992. gadā tā tika izveidota Slovākijas Olimpiskā un sporta komiteja.<ref>[https://en.olympic.cz/text/377--we-all-are-one-team-czechteam WE ALL ARE ONE TEAM! #czechteam]</ref> == Pēcteči == * [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] (1899 — 1919; 1992 — ''pašlaik''); * [[Slovākijas Olimpiskā komiteja]] (1992 — ''pašlaik''). == Skatīt arī == * [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas Olimpiskās komitejas}} [[Kategorija:Sports Čehoslovākijā]] [[Kategorija:Sports Čehijā]] [[Kategorija:Sports Slovākijā]] [[Kategorija:Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bijušās Nacionālās Olimpiskās komitejas]] 9trhwl7i15x0bfyybtpbdwji7xtzbnm 0 465348 4506414 4293648 2026-08-13T13:18:53Z Makenzis 56205 4506414 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Connah's Quay Nomads'' | logo_links = Connah's Quay Nomads logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Connah's Quay Nomads<br />Football Club'' | iesauka = ''The Nomads'' | pilsēta = {{Vieta|Velsa|Konaskī}} | līga = [[Velsas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1946 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Dīsaidas stadions | ietilp = 1500 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Skotija}} Endijs Morisons | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.the-nomads.co.uk/}} | pattern_la1 = _melbcity1718A |pattern_b1 = _nancy1819a |pattern_ra1 = _melbcity1718A|pattern_sh1=|pattern_so1= | leftarm1 = FF0000 |body1 = FF0000 |rightarm1 = FF0000 |shorts1 = FF0000 |socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _meppen1819a|pattern_b2 = _meppen1819a |pattern_ra2 = _meppen1819a|pattern_sh2= |pattern_so2= | leftarm2 = 000000 |body2 = 000000 |rightarm2 = 000000 |shorts2 = 000000 |socks2 = 000000 }} '''''Connah's Quay Nomads F.C.''''' ir [[Velsa]]s [[futbols|futbola]] klubs no Konaskī [[Flintšīra]]s grāfistē. Pašlaik spēlē [[Velsas Premjerlīga|Velsas Premjerlīgā]] (''Cymru Premier''). Klubs tika dibināts 1946. gadā kā ''Connah's Quay Juniors''. 2018. gadā uzvarēja [[Velsas kauss futbolā|Velsas kausa]] izcīņā. 2019.—2020. gada sezonā kluba futbolisti pirmo reizi kļuva par Velsas Premjerlīgas čempioniem. Mājas spēles aizvada Dīsaidas stadionā. == Sasniegumi == * '''[[Velsas Premjerlīga]]''' ** Čempioni (2): 2019–20, 2020–21 ** Vicečempioni (4): 2016–17, 2018–19, 2022–23, 2023–24 * '''Velsas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walcuphist.html |title=Wales - List of Cup Finals |language=en |accessdate= {{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2017–18 ** Finālisti (2): 1997–98, 2018–19 * '''Velsas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walleagcuphist.html |title=Wales - List of League Cup Finals | language=en |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1995–96, 2019–20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/wales/connahs-quay-nomads-fc/2322/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/connahs-quay/startseite/verein/22499/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Velsas futbola klubi]] 0txbm2tr7tvqdrgifj4lnf0lcj4485q 4506416 4506414 2026-08-13T13:19:11Z Makenzis 56205 /* Sasniegumi */ 4506416 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Connah's Quay Nomads'' | logo_links = Connah's Quay Nomads logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Connah's Quay Nomads<br />Football Club'' | iesauka = ''The Nomads'' | pilsēta = {{Vieta|Velsa|Konaskī}} | līga = [[Velsas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1946 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Dīsaidas stadions | ietilp = 1500 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Skotija}} Endijs Morisons | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.the-nomads.co.uk/}} | pattern_la1 = _melbcity1718A |pattern_b1 = _nancy1819a |pattern_ra1 = _melbcity1718A|pattern_sh1=|pattern_so1= | leftarm1 = FF0000 |body1 = FF0000 |rightarm1 = FF0000 |shorts1 = FF0000 |socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _meppen1819a|pattern_b2 = _meppen1819a |pattern_ra2 = _meppen1819a|pattern_sh2= |pattern_so2= | leftarm2 = 000000 |body2 = 000000 |rightarm2 = 000000 |shorts2 = 000000 |socks2 = 000000 }} '''''Connah's Quay Nomads F.C.''''' ir [[Velsa]]s [[futbols|futbola]] klubs no Konaskī [[Flintšīra]]s grāfistē. Pašlaik spēlē [[Velsas Premjerlīga|Velsas Premjerlīgā]] (''Cymru Premier''). Klubs tika dibināts 1946. gadā kā ''Connah's Quay Juniors''. 2018. gadā uzvarēja [[Velsas kauss futbolā|Velsas kausa]] izcīņā. 2019.—2020. gada sezonā kluba futbolisti pirmo reizi kļuva par Velsas Premjerlīgas čempioniem. Mājas spēles aizvada Dīsaidas stadionā. == Sasniegumi == * '''[[Velsas Premjerlīga]]''' ** Čempioni (2): 2019–20, 2020–21 ** Vicečempioni (5): 2016–17, 2018–19, 2022–23, 2023–24, 2025–26 * '''Velsas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walcuphist.html |title=Wales - List of Cup Finals |language=en |accessdate= {{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2017–18 ** Finālisti (2): 1997–98, 2018–19 * '''Velsas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/walleagcuphist.html |title=Wales - List of League Cup Finals | language=en |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1995–96, 2019–20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/wales/connahs-quay-nomads-fc/2322/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/connahs-quay/startseite/verein/22499/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Velsas futbola klubi]] 0bmrgnkc76ii9erq0hepgnc29ghj2km 0 468066 4506751 4490208 2026-08-14T11:04:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506751 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Katerina Bilokura<br>''Катерина Бiлокур'' | caption = | movement = | patrons = | website = | field = | training = | works = | influenced by = | influenced = | image = Bogdanivka Jagotyn (Bilokur) 0084.JPG }} '''Katerina Bilokura''' ({{val|uk|Катерина Василівна Білокур}}, 07.12.1900. — 09.06.1961.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.uartlib.org/kateryna-bilokur-biographical-sketch/|title=Kateryna Bilokur: Biographical sketch – Ukrainian Art Library|website=en.uartlib.org|access-date=2017-10-21|language=en-US|archive-date=2018-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20181009125621/http://en.uartlib.org/kateryna-bilokur-biographical-sketch/}}</ref> bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[gleznotāja]], dzimusi Bohdaņivkā, [[Poltavas guberņa|Poltavas guberņā]], mūsdienās tas ir neliels ciems [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] austrumu daļā. Bērnībā neapmeklēja skolu, tāpēc, neskatoties uz talantu, netika uzņemta Mirgoradas mākslas keramikas tehnikumā un Kijivas teātra tehnikumā. Pēc grūta sākuma (1934. gada rudenī viņa mēģināja izdarīt pašnāvību) viņas mākslas darbi 1930. gadu beigās un 1940. gadu laikā kļuva pazīstami plašākai publikai, īpaši dabas gleznas. Ir teikts, ka [[Pablo Pikaso]] redzēja viņas darbus Parīzē un teica: "ja mums būtu šāda līmeņa māksliniece, mēs liktu visai pasaulei par viņu runāt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://umoloda.kiev.ua/number/574/164/20788//fb|title=Буйна|website=Club-tourist|access-date=2019-12-07|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == [[Attēls:Coin_of_Ukraine_Bilokur_R.jpg|left|192x192px]] === Angliski === * [https://web.archive.org/web/20060911025429/http://www.ukraine-gateway.org.ua/gateway/gateway.nsf/webcontent/07030000 Ukraine gateway] * [https://web.archive.org/web/20130617070126/http://ukrkolo.com/bilokur/english.htm Katerina Bilokur vietnē Ukrkolo.com] === Ukrainiski === * [https://web.archive.org/web/20061012124733/http://www.everyday.com.ua/arts/bilokur/gallery.htm Картинна галерея Катерини Білокур] * [http://www.umoloda.kiev.ua/number/574/164/20788/ ''Дарина Горова'' Минуло 105 років від дня народження Катерини Білокур. «Україна Молода», № 234, 2005. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071210203944/http://www.umoloda.kiev.ua/number/574/164/20788/ |date={{dat|2007|12|10||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070927180110/http://www.ukrop.com/ua/encyclopaedia/100names/6170.html Сто видатних імен в Україні] {{DEFAULTSORT:Bilokura, Katerina}} [[Kategorija:Ukrainas mākslinieki]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] 378detd5gg5ht623c29jfj7lt9c1jv7 0 474347 4506386 4462616 2026-08-13T13:03:12Z Minorax 83723 4506386 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2021. gads Latvijā|2021]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +7,0 °C |min Lat = –31,0 °C |max Lat = +33,7 °C |vid Rīga = +8,1 °C |min Rīga = –17,8 °C |max Rīga = +32,3 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 676,3 mm <br /> Rīga: 582,3 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 90,6 mm (maijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 42,2 mm (maijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 28,2 mm ([[26. maijs]]) |sniega sega = Latvija: 52 cm (Lielpēči, [[31. janvāris]]) |vēja brāzmas = Ventspils: 28 m/s ([[21. oktobris]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2021. gads Latvijā|2021. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Lai gan 2021. gads nesekoja 2019. un 2020. gada pēdās un nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu (1991. – 2020. gads). Līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Lielākajā daļā novērojumu staciju 2021. gads bija 0,1 °C siltāks par normu, piekrastes rajonos pat 0,4 līdz 0,5 °C siltāks par normu. Savukārt Alūksnē un Bauskā gada vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gadā bija 676,3 mm, kas ir 1% zem gada normas (685,6 mm). Līdz ar to 2021. gads bija jau 4. gads pēc kārtas, kura nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ierasti. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā – 1062,7 mm, kas ir lielākais gada kopējais nokrišņu daudzums, kas novērots šajā novērojumu stacijā, bet vismazākais nokrišņu daudzums bija Dobelē – 470,8 mm. Gaisa temperatūras amplitūda 2021. gadā bija 64,7 °C, no −31,0 °C 17. janvārī Jelgavā līdz +33,7 °C 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Gada laikā bija gan ievērojami aukstuma periodi, kuru ietekmē bija stiprākais sals pēdējos gados, gan arī gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kamdēļ vasara bija karstākā novērojumu vēsturē. Kopumā 2021. gadā tika pārspēti 199 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā daļa no maksimālās gaisa temperatūras rekordiem (137) tika pārspēti vasarā un starp šiem rekordiem bija arī 4 nacionālie diennakts rekordi (20., 21., 22. un 23. jūnijam), 8 novērojumu staciju mēnešu un 19 novērojumu staciju dekāžu rekordi. Lielākajā daļā Latvijas 2021. gadā Saules spīdēšanas ilgums bija virs 1983.-2020. gadu vidējās vērtības. Vissaulainākais gads bija valsts dienvidrietumos, kur atsevišķās vietās 2021. gadā Saule spīdēja līdz 160 stundām vairāk nekā ierasts. Savukārt valsts galējie ziemeļaustrumi bija vienīgā vieta valstī, kur pērn Saule spīdēja mazāk nekā parasti – līdz 80 stundām mazāk nekā vidēji 1983.-2020. gadu periodā. == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2020./2021. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,8&nbsp;°C, kas ir 0,4&nbsp;°C zem gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to šī ziema bija aukstākā un pirmā, kas vēsāka par normu, kopš 2012./2013. gada ziemas. Ziemas pirmais mēnesis bija silts, vien pirmajām kalendārās ziemas dienām esot vēsākām par normu. Siltums turpinājās līdz janvāra vidum, kad novērots stiprākais sals šajā ziemā, 17. janvārī novērojumu stacijā Jelgavā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz −31,0&nbsp;°C, kas ir zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2017. gada janvāra. Janvāra beigās Latvijā bija atkusnis, bet, neskatoties uz to, janvāris bija pirmais mēnesis kopš 2019. gada janvāra, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0&nbsp;°C. Un 23 secīgi mēneši ar vidējo gaisa temperatūru virs 0&nbsp;°C ir ilgākais šāds periods novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ir divreiz ilgāk nekā līdzšinējais rekords 11 mēneši (novērots 9 reizes). Sals atgriezās februāra sākumā un ilga līdz februāra pēdējai nedēļai, kad Latvijā pirmo reizi šogad gaisa temperatūra sasniedza +10&nbsp;°C. Ziemas maksimālā gaisa temperatūra +14,3&nbsp;°C reģistrēta Kolkā 25. februārī, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas 25. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā 2020./2021. gada ziemā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem ir 2 novērojumu staciju februāra rekordi, un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020./2021. gada ziemā bija 88,7 mm, kas ir 38% zem gadalaika normas&nbsp;— 142,8 mm (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu šoziem (137,5 mm) bija Kalnciemā. Līča efekta nokrišņu dēļ Kalnciems bija vienīgā novērojumu stacija, kurā ziemas nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Savukārt vismazākais ziemas nokrišņu daudzums bija Zīlānos&nbsp;— 53,3 mm. Visi ziemas mēneši Latvijā bija sausāki par normu, vissausākajam esot februārim, kas ar vidējo nokrišņu daudzumu 11,2 mm (70% zem normas 36,8 mm) bija 5. sausākais novērojumu vēsturē. Pirmā sniega sega Latvijā izveidojās 17. novembrī Alūksnē, Dagdā un Piedrujā. Bet noturīga sniega sega lielākajā daļā no valsts bija no janvāra sākuma līdz februāra beigām, visilgāk noturīga sniega sega tika novērota Alūksnē, kur 23. decembrī uzsnigusī vienlaidu sniega sega nokusa 2. martā. Ziemas visbiezākā sniega sega (52 cm) tika novērota 31. janvārī Lielpečos, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē tika reģistrēta 70 cm bieza sniega sega. Bet vairākās novērojumu stacijās šogad sniega sega bija biezākā pēdējos 10 gados. Latvijā 2020./2021. gada ziemā vidējais vēja ātrums bija 3,6 m/s, kas ir 0,1 m/s zem normas (1981.-2010. gads). No mēnešiem vienīgi decembris bija vējaināks par normu, kamēr janvāris un februāris bija rāmāki par normu. Ziemā kopumā 4 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 3 dienas bija decembrī un 1 diena janvārī. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Kolkā&nbsp;— 2 diennaktis, un vienā no tām, 7. decembrī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šoziem Latvijā&nbsp;— 21, 2 m/s. Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās nedēļu pēc kalendārās ziemas sākuma un beidzās nedēļu pirms&nbsp;— vidēji Latvijā tai ilgstot no 7. decembra līdz 20. februārim. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iesākās Dagdā&nbsp;— 28. novembrī, bet visvēlāk Liepājā&nbsp;— 13. janvārī. Savukārt ziemas beigas lielākajā daļā novērojumu staciju bija 20. februārī, vien dažās Austrumlatvijas novērojumu stacijās meteoroloģiskajai ziemai ilgstot līdz 23. februārim. Meteoroloģiskās ziemas ilgums Latvijā bija 76 dienas. Visīsākā meteoroloģiskā ziema (39 dienas) bija Liepājā, bet visilgākā Dagdā&nbsp;— 83 dienas.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/ziema/ Laika apstākļu raksturojums | Ziema, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135454/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/ziema/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> '''2021. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C zem sezonas normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to pirmo reizi kopš 2013. gada divi secīgi gadalaiki bija vēsāki par normu. Lielā daļā valsts pavasara vidējā gaisa temperatūra bija ļoti tuva normai. Lielākas atšķirības no normas bija Baltijas jūras piekrastē – Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra bija aptuveni 0,5 °C virs normas, savukārt Rīgā temperatūra bija 0,6 °C zem normas. Pavasara pirmais mēnesis lielākoties bija siltāks par normu, it īpaši paša mēneša sākums un beigas, kad tika reģistrēti kopumā 20 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdz ar to marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C bija 1,5 °C siltāks par normu. Aprīļa sākums bija nedaudz vēsāks par normu, bet mēneša vidū bija neliels siltuma periods, kad gaiss pirmo reizi šogad iesila līdz +20 °C. Aprīļa beigās un maija sākumā bija šī pavasara lielākais aukstuma periods, kad tika pārspēti vairāki minimalās gaisa temperatūras rekordi un vidējā gaisa temperatūra bija dažus grādus zem normas. Vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C bija 0,3 °C vēsāks par normu. Pēc aukstuma maija vidū bija pirmās dienas ar vasarīgu siltumu, tomēr pēc šīm vasarīgi siltajām dienām, atlikušais mēnesis bija nedaudz vēsāks par normu un maijs, līdzīgi kā aprīlis, vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ, bija vēsāks par normu - ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Pavasara minimālā gaisa temperatūra (-21,8 °C) tika novērota 9. martā Zosēnos, savukārt maksimālā gaisa temperatūra: +28,1 °C – 12. maijā Ainažos. Kopumā pavasarī tika pārspēti 28 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gada pavasarī bija 152,7 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas – 122,7 mm (1981.-2010. gads). Gan marts, gan aprīlis pavasarī bija sausāki par normu, bet, pateicoties šī gada maijam, kad nokrišņu daudzums bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas, 2021. gada pavasaris ir 13. mitrākais pavasaris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 3. mitrākais pavasaris līdz šim šajā gadsimtā. Maijā bija vērojama aktīva ciklonu darbība un bieži nokrišņi, kuru daudzums (88,3 mm) bija 4. lielākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un lielākais maija nokrišņu daudzums līdz šim šajā gadsimtā. Mitrāki maiji par šī gada maiju bija tikai 1928. (117 mm), 1926. (100 mm) un 1944. gadā (95,2 mm). Visvairāk nokrišņu šopavasar bija Zosēnos (262,1 mm), savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Mērsragā – 38,4 mm. Latvijā 2021. gada pavasarī vidējais vēja ātrums bija 3,7 m/s, kas ir 0,5 m/s virs sezonas normas (1981.-2010. gads). Vēja ātrums lielāks par normu bija gandrīz visā valstī, izņemot Daugavpili un Zīlānus. Pavasarī kopumā 6 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 1 diennakts bija martā, 4 diennaktis bija aprīlī un viena diennakts bija maijā. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Ventspilī – 4 diennaktis, un vienā no tām, 9. aprīlī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šopavasar Latvijā – 25,0 m/s.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/pavasaris/ Laika apstākļu raksturojums | Pavasaris, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135455/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/pavasaris/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> '''2021. gada vasara''' bija siltākā novērojumu vēsturē, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,8 °C, kas ir 0,4 °C augstāk par līdzšinējo rekordu – 2010. gada vasaru, un 2,1 °C augstāk par gadalaika normu (1991. – 2020. gads). Jūnijā un jūlijā kopumā tikai 2 dienas vidējā gaisa temperatūra Latvijā nebija augstāka par normu, turklāt no jūnija vidus līdz jūlija vidum bija gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kura laikā tika pārspēti vairāk nekā 100 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, sasniegti jauni tropisko nakšu rekordi, kā arī novērots lielākais dienu skaits vēsturē, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs 90. procentiles. Ilgstošā karstuma ietekmē jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, par 0,3 °C pārspējot 2019. gada jūnija rekordu, bet jūlijs ar +21,5 °C atkārtoja 2010. gada jūlija rekordu. Vien augustā ilgstošāk gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, tam ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C esot 0,5 °C vēsākam par normu. Vasaras minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Pāvilostā tas ir jauns jūnija mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords, Liepājā jūlija 2. dekādes rekords, bet Daugavpilī 16. jūlija diennakts rekords. Kopumā šovasar tika pārspēti 137 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 4 nacionālie diennakts rekordi, 8 novērojumu staciju mēneša un 19 dekādes rekordi. Tika pārspēts arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtots tika 1 mēneša, 7 dekādes un 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šovasar vasaras dienu un tropisko nakšu bija vairāk nekā ierasts, kā arī uzstādīti jauni tropisko nakšu rekordi – Jelgavā (3 tropiskās naktis), Mērsragā (7), Rīgā (19), Skultē (8) un Stendē (3). Rīgā novērotās 19 tropiskās naktis ir arī jauns Latvijas rekords, par 5 tropiskajām naktīm pārspējot 2010. un 2018. gada rekordu. Vēl 6 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords. Tomēr bija arī 5 novērojumu stacijas, kurās šogad tropiskās naktis netika reģistrētas – Dagda, Daugavpils, Gulbene, Madona un Zosēni. Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 232,8 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (225,7 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē bieži tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Rucavā 5. jūlijā kopumā nolija 83,2 mm, kas ir 3. lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Bet šovasar bija arī vairākas dekādes, kad daudzviet nokrišņu nebija, vai arī to daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums šovasar bija Rucavā, kur 3 vasaras mēnešos kopumā nolija 355,8 mm (55% virs vasaras normas). Vismazākais nokrišņu daudzums šovasar novērots Rūjienā, kur nolija vien 148,7 mm (38% zem normas). Jūnijs un jūlijs vidēji Latvijā bija sausāki par normu – jūnija kopējais nokrišņu daudzums 41 mm bija 44% mazāks par normu, bet jūlijā kopumā nolija 57,2 mm (24% zem normas). Augusts bija pirmais mēnesis kopš 2017. gada septembra, kad visās novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums pārsniedza normu, un ar kopējo nokrišņu daudzumu 134,6 mm (75% virs normas) tas kļuva par 6. mitrāko augustu novērojumu vēsturē. Šovasar kopumā 12 diennaktīs maksimālo vēja brāzmu ātrums kādā no novērojumu stacijām bija vismaz 20 m/s, no kurām 4 dienās brāzmas sasniedza pat 25 m/s. Visvairāk šādu dienu bija Liepājā, piekrastes novērojumu stacijā, kur 30. jūlijā tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šovasar – 26,9 m/s. Stipras vētras spēka brāzmas tika reģistrētas ne vien piekrastē, bet arī iekšzemē, kur pērkona negaisa laikā vēja brāzmas 25 m/s sasniedza Dagdā un Gulbenē. Meteoroloģiskā vasara (laika posms, kad vidējā gaisa temperatūra ir stabili virs +15 °C) šogad Latvijā iestājās 2. jūnijā. Atsevišķās novērojumu stacijās piekrastes reģionos un valsts austrumos tā iestājās 3. un 4. jūnijā. Vidēji Latvijā tā ilga 81 dienu un noslēdzās 21. augustā. Visagrāk meteoroloģiskā vasara noslēdzās Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur pēdējā vasaras diena bija 17. augustā. '''2021. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Valsts rietumu un centrālajos rajonos rudens bija 0,4-0,7 °C siltāks par normu, bet valsts austrumos rudens mēneši kopumā bija 0,2-0,4 °C siltāki par normu. Rudens pirmā puse lielākoties bija vēsāka par normu, tamdēļ septembris ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C bija 1,2 °C vēsāks par normu (1991.-2020. gads) un bija vēsākais septembris kopš 2008. gada. No oktobra vidus līdz rudens beigām gaisa temperatūra galvenokārt bija virs normas, līdz ar to gan oktobris, gan novembris bija siltāki par normu. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija +8,1 °C (1,3 °C virs normas), bet novembra: +3,6 °C (1,4 °C virs normas). Rudens maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota Jelgavā 10. septembrī, bet minimālā gaisa temperatūra -7,7 °C 22. novembrī Daugavpilī. Kopumā rudens sezonā tika reģistrēti 22 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 7 diennakts maksimālās un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā 2021. gada rudenī bija 181,2 mm, kas ir 7% zem gadalaika normas (195,3 mm, 1991-2020. gads) un 10% zem 1981.-2010. gadu perioda normas (201 mm). Visvairāk nokrišņu rudenī bija Rucavā – 338,9 mm, bet vismazāk Daugavpilī – 111,3 mm. Rudenī kopumā bija deviņas dienas, kurās kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vismaz vētras spēku (20 m/s). Visstiprākās brāzmas tika reģistrētas 21. oktobrī Ventspilī – 28,4 m/s. Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 22. augustā, visagrāk tas iestājās Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos 18. augustā, bet visvēlāk Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī - 2. septembrī. Meteoroloģiskais rudens Latvijā ilga līdz 27. novembrim, vietām noslēdzoties dienu iepriekš, bet visvēlāk tas beidzās Liepājā – 2. decembrī. Kalendārā rudens pēdējās dienās Latvijā parādījās pirmā sniega sega, 30. novembrī Sīļos tai sasniedzot 28 cm biezumu. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −3,2 °C |feb temp = −5,2 °C |mar temp = +1,3 °C |apr temp = +5,4 °C |mai temp = +10,6 °C |jūn temp = +18,9 °C |jūl temp = +21,5 °C |aug temp = +16,0 °C |sep temp = +11,1 °C |okt temp = +8,1 °C |nov temp = +3,6 °C |dec temp = −4,1 °C |jan nokr = 46,5 mm |feb nokr = 11,2 mm |mar nokr = 33,8 mm |apr nokr = 30,6 mm |mai nokr = 88,3 mm |jūn nokr = 41,0 mm |jūl nokr = 57,2 mm |aug nokr = 134,6 mm |sep nokr = 45,1 mm |okt nokr = 57,1 mm |nov nokr = 79,0 mm |dec nokr = 56,3 mm }} Ar vidējo gaisa temperatūru −3,2&nbsp;°C '''2021. gada janvāris''' bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −31,0&nbsp;°C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8&nbsp;°C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvārī tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī atkārtots viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu (77,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Rūjienā&nbsp;— 22,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 11,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā&nbsp;— 18 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā&nbsp;— 7 diennaktis. Janvāra vidū un beigās daudzviet Latvijā tika novērota stipra snigšana un putenis. Ventspilī 18. janvāra rītā sniega segas biezums bija 29 cm, kas ir biezākā sniega sega Ventspilī kopš 2011. gada. Savukārt mēneša pēdējā dienā Lielpečos sniega sega bija pat 52 cm bieza, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada, kad aprīļa sākumā Alūksnē sniega sega bija 70 cm bieza. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89%&nbsp;— no 86% Rīgā līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,7&nbsp;°C, kas ir 1,2&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,0&nbsp;°C tika novērota 10. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,5&nbsp;°C tika novērota 10. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (31,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Siguldā&nbsp;— 0,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā&nbsp;— 6 diennaktis, bet Ainažos un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 92%&nbsp;— no 86% Ainažos līdz 96% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 10. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −7,9&nbsp;°C, kas ir 4,7&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +3,7&nbsp;°C tika novērota 11. janvārī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra −31,0&nbsp;°C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, kas ir atkārtots Jelgavas 17. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 12,5 mm, kas ir 11% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu (38,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē&nbsp;— 1,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Ventspilī&nbsp;— 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 86%&nbsp;— no 83% Rīgā līdz 90% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,1&nbsp;°C, kas ir 3,2&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,9&nbsp;°C tika novērota 21. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8&nbsp;°C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 26,6 mm, kas ir 34% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (54,8 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Dobelē&nbsp;— 13,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Zosēnos&nbsp;— 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Madonā un Zīlānos&nbsp;— 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90%&nbsp;— no 85% Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 27. janvārī Liepājā.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/janvaris/ Laika apstākļu raksturojums | Janvāris, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135342/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/janvaris/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru −5,2&nbsp;°C '''2021. gada februāris''' bija par 1,5&nbsp;°C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −28,5&nbsp;°C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3&nbsp;°C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēti tika 2 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11,2 mm, kas ir 70% zem mēneša normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē&nbsp;— 2,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Zosēnos&nbsp;— 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kuldīgā&nbsp;— 1 diennakts. Februāra vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 29 cm Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84%&nbsp;— no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,8&nbsp;°C, kas ir 5,0&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −28,5&nbsp;°C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1&nbsp;°C tika novērota 3. februārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (15,4 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Saldū&nbsp;— 1,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā&nbsp;— 5 diennaktis, bet Dagdā, Jelgavā, Kuldīgā, Saldū šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 33 cm Lielpečos un Siguldā. Dekādes biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84%&nbsp;— no 77% Kolkā līdz 87% Alūksnē, Priekuļos, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,4&nbsp;°C, kas ir 4,7&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −27,4&nbsp;°C tika novērota 18. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,8&nbsp;°C tika novērota 20. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē tika uzstādīti divi jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi&nbsp;— 18. februārī Bauskā minimālā gaisa temperatūra bija −21,6&nbsp;°C, savukārt 19. februārī Madonā gaiss atdzisa līdz −23,9&nbsp;°C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,8 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (12,1 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Mērsragā&nbsp;— 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos&nbsp;— 2 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 8 cm Ventspilī līdz 34 cm Alūksnē un Dagdā. Dekādes biezākā sniega sega 40 cm novērota Alūksnē 16. un 17. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 80%&nbsp;— no 76% Mērsragā, Rīgā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 14. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,0&nbsp;°C, kas ir 6,0&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5&nbsp;°C tika novērota 22. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3&nbsp;°C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,2 mm) bija Alūksnē, Zosēnos, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos&nbsp;— 5 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm Ventspilī līdz 17 cm Dagdā un Alūksnē. Dekādes biezākā sniega sega 34 cm novērota Alūksnē 21. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 89%&nbsp;— no 83% Mērsragā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/februaris/ Laika apstākļu raksturojums | Februāris, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135342/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/februaris/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +1,3&nbsp;°C '''2021. gada marts''' bija par 1,5&nbsp;°C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −21,8&nbsp;°C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4&nbsp;°C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā martā tika pārspēti 20 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 33,8 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu (70,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī&nbsp;— 14,7 mm. Vidēji Latvijā martā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos&nbsp;— 15 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī&nbsp;— 4 diennaktis. Martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 8 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81%&nbsp;— no 74% Daugavpilī līdz 86% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1&nbsp;°C, kas ir 0,7&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −21,8&nbsp;°C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,0&nbsp;°C tika novērota 1. martā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 15 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 33% zem dekādes normas (13,8 mm) (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē&nbsp;— 2,9 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē&nbsp;— 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē, Piedrujā, Saldū, Stendē&nbsp;— 1 diennakts. Marta 1. dekādē sniega sega Latvijā tika novērota dekādes otrajā pusē un daudzviet tā bija vien pāris centimetri, tādēļ lielā daļā no novērojumu staciju dekādes vidējais sniega segas biezums bija mazāks nekā 1 cm, bet vidēji visbiezākā sniega sega bija Alūksnē&nbsp;— 7 cm. Dekādes biezākā sniega sega (23 cm) novērota Alūksnē un Priekuļos 10. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79%&nbsp;— no 72% Daugavpilī līdz 84% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,1&nbsp;°C, kas ir 0,3&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,2&nbsp;°C tika novērota 20. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6&nbsp;°C tika novērota 14. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 46% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu (36,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī&nbsp;— 7,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā&nbsp;— 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Gulbenē, Kolkā, Mērsragā, Rēzeknē, Rūjienā&nbsp;— 2 diennaktis. Marta 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 17 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 13 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 83%&nbsp;— no 79% Daugavpilī līdz 88% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 11. martā Kolkā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5&nbsp;°C, kas ir 2,8&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,2&nbsp;°C tika novērota 23. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4&nbsp;°C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 3. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 7,2 mm, kas ir 50% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā&nbsp;— 1,8 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos&nbsp;— 5 diennaktis, bet Jelgavā un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Marta 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 29 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 4 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (13 cm) 21. martā tika novērota Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80%&nbsp;— no 73% Daugavpilī, Gulbenē, Rēzeknē līdz 88% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 28. martā Ventspilī.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/marts/ Laika apstākļu raksturojums | Marts, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135338/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/marts/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C '''2021. gada aprīlis''' bija par 0,3 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords -4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 30,6 mm, kas ir 10% zem mēneša normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 14,4 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Sīļos - 4 diennaktis. Aprīlī saules spīdēšanas ilgums Kurzemē, Zemgalē un lielākajā daļā Vidzemes bija par bija par 0 līdz 40 stundām augstāks kā ierasti (salīdzinājumā ar 1983. – 2020. gadu), savukārt Latgalē tas vietām bija pat par 40-60 stundām zemāks nekā ierasti. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 71% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1&nbsp;°C, kas ir 0,4&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,7&nbsp;°C tika novērota 8. aprīlī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,1&nbsp;°C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 11,6 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu (21,6 mm) bija Kuldīgā un Rucavā, bet vismazāk Skultē&nbsp;— 3,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rucavā, Rūjienā, Siguldā&nbsp;— 5 diennaktis, bet vismazāk Rīgā, Skultē&nbsp;— 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 78%&nbsp;— no 72% Rīgā līdz 83% Ainažos, Liepājā, Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4&nbsp;°C, kas ir 2,7&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,8&nbsp;°C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1&nbsp;°C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords −4,7&nbsp;°C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7&nbsp;°C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,0 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,1 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Madonā, Sīļos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Daugavpilī&nbsp;— 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 58%&nbsp;— no 51% Rīgā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,6 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,7 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 21. aprīlī Madonā. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 86% virs dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu (34,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos - 7,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē, Liepājā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Siguldā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Sīļos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% - no 72% Daugavpilī, Dobelē, Rīgā līdz 81% Alūksnē, Mērsragā, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Dobelē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/aprilis/ Laika apstākļu raksturojums | Aprīlis, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135340/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/aprilis/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C '''2021. gada maijs''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maijā tika pārspēti septiņi maksimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu (166,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 34,1 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 11,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Siguldā, Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% - no 70% Rīgā līdz 81% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 2,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. maijā Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maija 1. dekādē kopā tika pārspēti divi minimālās gaisa temperatūras rekordi un viens maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 29,7 mm, kas ir 120% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Kuldīgā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Piedrujā, Rucavā, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% - no 66% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 16. maijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos. Maija 2. dekādē tika pārspēti seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 42% virs dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu (45,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Vičakos - 6,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Piedrujā - 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Stendē, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 75% - no 70% Rīgā un Saldū līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 13. maijā Rēzeknē. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,1 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,1 °C tika novērota 31. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 31. maijā Stendē. Maija 3. dekādē kopā tika pārspēti viens minimālās diennakts gaisa temperatūras rekords - 31. maijā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 35,5 mm, kas ir 85% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (69,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 13,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 7 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Ventspilī, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 78% - no 73% Daugavpilī un Rīgā līdz 82% Ainažos un Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/maijs/ Laika apstākļu raksturojums | Maijs, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135340/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/maijs/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C '''2021. gada jūnijs''' bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to aizvadītais jūnijs Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tas bija 0,3 °C siltāks par līdzšinējo rekordu - 2019. gada jūniju, un 0,8 °C siltāks par 2020. gada jūniju, kas kopā ar 1999. gada jūniju tagad ir trešais siltākais jūnijs novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā. Jūnijā tika pārspēti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 5 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 41,0 mm, kas ir 44% zem mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu (93,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 14,4 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Sīļos - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Stendē - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 72% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 7. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 4,4 mm, kas ir 77% zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu (28,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Ventspilī, Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 4 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 69% - no 62% Saldū līdz 77% Pāvilostā un Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Zosēnos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C tika novērota 20. jūnijā Mērsragā, kas vienlaikus bija arī Latvijas 20. jūnija gaisa temperatūras rekords. Jūnija 2. dekādē tika pārspēti 24 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 5 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 3 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, bet viens - Latvijas maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 10,2 mm, kas ir 64% zem dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu (26,2 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē - 1,0 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Rīgā - 3 diennaktis, bet Gulbenē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 69% - no 62% Priekuļos līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,7 °C, kas ir 6,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,5 °C tika novērota 30. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 9 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 2 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (82,6 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 3,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Dobelē, Sīļos, Zīlānos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Siguldā, Skultē, Stendē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 77% - no 70% Rīgā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/junijs/ Laika apstākļu raksturojums | Jūnijs, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135338/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/junijs/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C '''2021. gada jūlijs''' bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to šī gada jūlijs, kopā ar 2010. gada jūliju, ir dalīti vissiltākie novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), abiem esot par 1,6 °C siltākiem par 2001. gada jūliju. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlijā tika pārspēti 55 maksimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem 5 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pārspēts tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika 4 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 57,2 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (126,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 9 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē un Rūjienā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 71% - no 64% Rīgā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,6 °C, kas ir 5,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +11,6 °C tika novērota 4. jūlijā Rūjienā un 1. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 9. jūlijā Daugavgrīvā un 10. jūlijā Dobelē. Jūlija 1. dekādē tika pārspēti 15 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 13,5 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (89,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē un Rīgā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū - 4 diennaktis, bet Daugavpilī, Dobelē, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 71% - no 60% Rīgā līdz 80% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,0 m/s) tika novērotas 10. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,5 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē tika pārspēti 32 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 4 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 17,0 mm, kas ir 38% zem dekādes normas (27,5 mm). Visvairāk nokrišņu (67,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā un Siguldā, kur nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā - 5 diennaktis, bet Bauskā, Jelgavā, Rūjien un, Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 73% - no 65% Rīgā līdz 77% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Skrīveros. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,6 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 26. jūlijā Dobelē un Liepājā. Jūlija 3. dekādē tika pārspēti 8 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu (66,0 mm) bija Skultē, bet vismazāk Rēzeknē - 1,2 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā, Skultē - 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 70% - no 66% Bauskā, Dobelē, Rīgā līdz 77% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/julijs/ Laika apstākļu raksturojums | Jūlijs, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135345/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/julijs/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C '''2021. gada augusts''' bija par 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 134,6 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (76,7 mm). Visvairāk nokrišņu (222,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 82,9 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 16,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros un Vičakos - 20 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Sīļos un Skultē - 13 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% - no 79% Rīgā un Ventspilī līdz 87% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 6. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 38,1 mm, kas ir 81% virs dekādes normas (21,0 mm). Visvairāk nokrišņu (67,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 13,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 5,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Saldū, Sīļos, Skultē - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā, Ventspilī līdz 84% Rēzeknē, Skrīveros, Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 9. augustā Saldū.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/augusts/ Laika apstākļu raksturojums | Augusts, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210811124855/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/augusts/ |date={{dat|2021|08|11||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 16. augustā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. augustā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 52,1 mm, kas ir 116% virs dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu (87,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dagdā - 10,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Mērsragā, Rīgā, Skrīveros un Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Rēzeknē, Rūjienā un Zīlānos - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Kolkā un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,9 °C tika novērota 28. augustā Rūjienā, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 43,7 mm, kas ir 38% virs dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu (85,7 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Kuldīgā - 18,2 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 86% - no 81% Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 25. augustā Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C '''2021. gada septembris''' bija par 0,6 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembrī tika reģistrēti divi diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi - Stendē 4. septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C, Liepājā 23. septembrī minimālā gaisa temperatūra bija +1,9 °C. 6. septembrī Kolkā tika atkārtots diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +4,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 45,1 mm, kas ir 32% zem mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu (78,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 25,3 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā un Liepājā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 81% - no 77% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,8 °C tika novērota 5. septembrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembra 1. dekādē tika reģistrēts viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - Stendē 4. Septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C. Savukārt 6. septembrī Kolkā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija +4,8 °C, kas ir atkārtots šīs dienas minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 8,1 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu (22,7 mm) bija Skultē, bet vismazāk Kuldīgā - 2,1 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 78% - no 75% Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 83% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 2. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,0 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas (1981.-2010. gads). Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,9 °C tika novērota 16. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,2 °C tika novērota 11. septembrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 12,2 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (31,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 2,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī un Vičakos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 13. septembrī Rēzeknē. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,2 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,2 °C tika novērota 26. septembrī Rucavā. 21. septembrī Liepājā tika reģistrēts jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +1,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 24,8 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu (50,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 14,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē - 5 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Kolkā un Liepājā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 85% - no 81% Rīgā un Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C '''2021. gada oktobris''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopumā oktobrī tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 57,1 mm, kas ir 24% zem 1991.-2020. gada mēneša normas (74,8 mm) un 22% zem 1981.-2010. gada mēneša normas (73 mm). Visvairāk nokrišņu (105,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 20,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 13 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā un Rīgā - 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un 0,9 °C virs 1981. - 2010. gada normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (24,6 mm, 1991. – 2020. gads) un 98% zem 1981. - 2010. gada dekādes normas (24 mm). Visvairāk nokrišņu (1,7 mm) bija Jelgavā, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Priekuļos, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Vičakos un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Jelgavā - 1 diennakts, bet citās novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 74% - no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 6. oktobrī Dobelē. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un vienāda ar 1981. - 2010. gada normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -3,6 °C tika novērota 11. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,0 °C tika novērota 20. oktobrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 30,5 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (23,9 mm, 1991. – 2020. gads) un 34% virs 1981. - 2010. gada dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (80,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Daugavpilī - 10,9 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Jelgavā un Rīgā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 84% - no 79% Ainažos un Ventspilī līdz 88% Madonā, Rucavā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 20. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,9 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 25. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,1 °C tika novērota 29. oktobrī Kolkā. Kopumā oktobrī 3. dekādē tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 26,8 mm, kas ir 2% virs dekādes 1991.-2020. gada dekādes normas (26,3 mm) un 2% virs 1981.-2010 gada dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Daugavpilī - 9,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Priekuļos un Saldū - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Skultē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 84% - no 79% Ventspilī līdz 87% Alūksnē, Jelgavā, Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,6 °C '''2021. gada novembris''' bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopumā novembrī tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 79,0 mm, kas ir 33% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (59,6 mm) un 28% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (61,9). Visvairāk nokrišņu (173,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 43,8 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 16 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Piedrujā - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 90% - no 85% Ventspilī līdz 93% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,6 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,2 °C tika novērota 9. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 41,3 mm, kas ir 91% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (21,6 mm) un 96% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (21,1 mm). Visvairāk nokrišņu (82,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 19,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 6,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē, Madonā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 10. novembrī Ventspilī. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,9 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,3 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -6,0 °C tika novērota 15. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,2 °C tika novērota 19. novembrī Dobelē, Jelgavā, Mērsragā un Ventspilī, kas Dobelē un Jelgavā arī bija jauns 19. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā novembra 2. dekādē tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 11,3 mm, kas ir 46% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (20,8 mm) un 55% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (31,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rīgā - 3,3 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 91% - no 88% Ainažos, Kolkā un Ventspilī līdz 95% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 0,6 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 0,8 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. novembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 27,3 mm, kas ir 59% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,2 mm) un 34% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (20,3). Visvairāk nokrišņu (60,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 12,9 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Jelgavā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 89% - no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Rūjienā, Saldū, Stendē un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 23. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm. Ar vidējo gaisa temperatūru −4,1 °C '''2021. gada decembris''' bija par 3,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopumā decembrī pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Decembrī atkārtots viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Visi minimālās gaisa temperatūras rekordi uzstādīti decembra 1. dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,3 mm, kas ir 5% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (53,7 mm) un 2% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (55,4). Visvairāk nokrišņu (110,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 24,0 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 13,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī - 19 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 10 diennaktis. Decembrī sniegoti periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā nokusa sniega sega. Visbiezākā sniega sega tika novērota 5. decembrī Siguldā - 39 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –7,7 °C, kas ir 7,5 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 6,8 °C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 2. decembrī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, kas ir atkārtots Zosēnu 7. decembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Decembra 1. dekādē tika pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 20,8 mm, kas ir 22% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,0 mm) un 1981.-2010. gada dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (41,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 6,7 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Lielpečos, Liepājā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Rēzeknē, Saldū - 3 diennaktis. Decembra pirmajā dekādē visā Latvijā bija novērota arī sniega sega. Visbiezākā sniega sega fiksēta 5. decembrī Siguldā (39 cm). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ainažos, Ventspilī līdz 91% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 1. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 3,0 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,5 °C tika novērota 20. decembrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 9% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (16,9 mm) un 5% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (17,7 mm). Visvairāk nokrišņu (34,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Saldū - 8,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā - 2 diennaktis. Decembra 2. dekādes sākumā sniega sega bija visā Latvijā un dekādes visbiezākā sniega sega 26 cm bija Rēzeknē 11. decembrī. Dekādes otrajā pusē vienlaidu sniega sega izzuda visā valstī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 92% - no 88% Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 19. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,9 °C, kas ir 4,0 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9°C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,8 °C tika novērota 21. un 23. decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,1 °C tika novērota 31. decembrī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 18,1 mm, kas ir 9% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (19,8 mm) un 14% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,7 mm). Visvairāk nokrišņu (41,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā - 5,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 2 diennaktis. Visbiezākā sniega sega 29 cm novērota 26. decembrī Lielpečos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 87% - no 82% Ainažos līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]&nbsp;— valsts austrumu daļu, it īpaši Latgali un Vidzemes austrumus, šķērsoja nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru snigšanu. Dienas gaitā sniega segas biezums [[Dagda|Dagdā]] palielinājās no 6 līdz 22 cm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] sniega sega pieauga no 1 līdz 12 cm, savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] uzsniguši 4 cm sniega, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]] un [[Alūksne|Alūksnē]] sniega sega kļuva par vienu, diviem centimetriem biezāka, sasniedzot attiecīgi 5 un 6 cm.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/dagda-sasnigusi-22-centimetrus-bieza-sniega-sega/7145852 Dagdā sasnigusi 22 centimetrus bieza sniega sega]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|1|SK}}</ref> Zem sniega svara liecoties un lūstot kokiem, vietām Latgalē tika traucēta elektroapgāde,<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1345089256851705857 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|1|SK}}</ref> rietumos no Dagdas tika reģistrēti 16 avārijas atslēgumi elektrolīnijās. * [[2. janvāris]]&nbsp;— turpinoties snigšanai, daudzviet Latgalē radušies pārrāvumi elektrotīklos. Latgales reģiona glābēju brigādes kopš 1. janvāra pēcpusdienai saņēma 21 izsaukumu, lai novāktu smagā sniega lauztos kokus, galvenokārt koki sakrita uz ceļu braucamās daļas, bet viens koks bija uzkritis uz automašīnas. Sniega un apledojuma dēļ arī tika apgrūtināta braukšana [[Latgale|Latgalē]]. Sniegs arī daudzviet sabojāja elektrolīnijas, un ap pusdienlaiku aptuveni tūkstošiem klientu Latgalē tika traucēta elektroapgāde. Elektroapgāde tika traucēta [[Krāslava]]s, [[Aglona]]s, [[Dagda]]s, [[Rēzekne]]s, [[Ludza]]s, [[Zilupe]]s, [[Cibla]]s, [[Kārsava]]s un [[Viļaka]]s novadā. Pēc snigšanas, visbiezākā sniega sega tika reģistrēta Dagdā, kur tā sasniedza 28 cm,<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1345325210728325121 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|1|2|SK}}</ref> un tā ir biezākā sniega sega valstī kopš 2019. gada marta, kad Alūksnē sniega segas dziļums sasniedza 31 cm. [[Rēzekne|Rēzeknē]] sniega segas biezums palielinājās līdz 17 cm, [[Alūksne|Alūksnē]]&nbsp;— līdz 15 cm, [[Gulbene|Gulbenē]]&nbsp;— līdz 9 cm.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/foto-sniega-stihija-latgale-bez-elektribas-atstaj-tukstosus.a387449/ FOTO: Sniega stihija Latgalē bez elektības atstāj tūkstošus], lsm.lv, {{dat|2021|1|2|SK}}</ref> * [[7. janvāris]]&nbsp;— no dienvidiem Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet atnesot nelielu snigšanu,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1347133919234314241 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|7|SK}}</ref> valsts rietumu un centrālajā daļā izveidojās neliela sniega kārta, piemērām, [[Kuldīga|Kuldīgā]] sniega segas biezums sasniedza 4 cm, bet biezākā sniega sega saglabājās Dagdā&nbsp;— 21 cm. [[Attēls:Sniegs Rīgā, Nordeķu parkā. 2021. gada 12. janvāris.jpg|alt=Sniegs Rīgā, Nordeķu parkā. 2021. gada 12. janvāris.|thumb|150px|Sniegs [[Rīga|Rīgā]], [[Nordeķu parks|Nordeķu parkā]]. 2021. gada 12. janvāris.]] * [[11. janvāris]]&nbsp;— naktī un no rīta pāri valsts teritorijai virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Latvijas rietumu un centrālajos rajonos atnesot sniegu, brīžiem stipru snigšanu, vietām arī puteni, sniega segas biezums, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]], palielinājās par 2—8 cm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1348700222646575104 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|11|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1348501738718973952 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|11|SK}}</ref> Sniega un [[Apledojums|apledojuma]] dēļ tika apgrūtināti braukšanas apstākļi gan uz valsts galvenajiem, gan reģionālas nozīmes ceļiem. [[Rīga|Rīgā]] vidēji 10 līdz 20 minūtes kavējās sabiedriskais transports&nbsp;— izņemot tramvajus.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-sniega-del-riga-gruti-izbraucamas-ielas.a388470/ Video: Sniega dēļ Rīgā&nbsp;— grūti izbraucamas ielas], lsm.lv, {{dat|2021|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]]&nbsp;— virs [[Zviedrija]]s atradās aktīva ciklona centrs, kas ietekmēja laika apstākļus [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] reģionā, nakts laikā tas sāka šķērsot Latviju, daudzviet nesot ilgstošu [[Sniegputenis|sniegputeni]]. Jau naktī visā valstī sniga un putināja&nbsp;— visvairāk rietumu un centrālajos rajonos, tomēr visbiezākā sniega sega aizvien saglabājās [[Latgale|Latgalē]].<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1348890851750125568 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> Dienā daudzviet, tostarp Rīgā, sākās ilgstoša snigšana un vietām arī putenis, jo pūta brāzmains [[vējš]], vietām brāzmās sasniedzot 16—17 m/s. Lielākajā valsts daļā bija apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/otrdien-pamatigi-putenos-sorit-latvija-autoceli-sniegoti-un-apledo.a388513/ Otrdien pamatīgi puteņos; šorīt Latvijā autoceļi sniegoti un apledo], lsm.lv, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> vietām uz ceļiem veidojās arī sniega sanesumi.<ref>[http://twitter.com/LVceli/status/1348997302925594628 Latvijas Valsts ceļi], twitter.com, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> Ievērojami pieauga sniega sega dziļums, dienas laikā visvairāk sniega segas biezums palielinājās [[Rucava|Rucavā]] un Lielpēčos&nbsp;— par 8 cm, [[Skrīveri|Skrīveros]]&nbsp;— par 7 cm un [[Sigulda|Siguldā]]&nbsp;— par 6 cm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349008953208942592 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]]&nbsp;— no rīta visu Latviju pārklāja sniegs,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1349336475800887296 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|13|SK}}</ref> biezākā sniega sega joprojām saglabājās Dagdā&nbsp;— 23 cm, bet turpinoties snigšanai, īpaši valsts centrālajā daļā, [[sniega sega]] palielinājās par vairākiem centimetriem. Lielākais sniegs segas pieaugums tika novērots Lielpēčos&nbsp;— par 13 cm (sniega segas biezums sasniedza 18 cm), [[Kalnciems|Kalnciemā]]&nbsp;— par 11 cm (21 cm biezs sniegs) un [[Skrīveri|Skrīveros]]&nbsp;— par 10 cm (17 cm bieza sniega sega).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349249327466749952 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|13|SK}}</ref> Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 14 cm, bet dienā vietām turpinājā snigt un dažviet sniega sega kļuva vēl par dažiem centimetriem biezāka.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/tresdien-snigsana-turpinasies.a388660/ Trešdien snigšana turpināsies], lsm.lv, {{dat|2021|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Pēc sniegputeņa, visvairāk svaiga sniega krājumi papildinājās [[Zemgale|Zemgalē]]: Kalnciemā un [[Dobele|Dobelē]] esošajās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika fiksēta attiecīgi 21 un 20 cm bieza sniega kārta, līdzīgi bija arī [[Jelgava|Jelgavā]], taču mazāk sniega tika novērota Zemgales dienvidos&nbsp;— [[Bauska]]s apkārtnē aptuveni 8—10 cm. [[Vidzeme]]s dienvidrietumos un dienvidos, reģionā, kas ietver Rīgu, [[Ogre|Ogri]], Skrīverus, [[Mālpils|Mālpili]], [[Sigulda|Siguldu]], [[Ādaži|Ādažus]] un [[Saulkrasti|Saulkrastus]], sniega kārta sasniedza 15—18 cm. Daudz sniega bija arī Kurzemes dienvidos&nbsp;— [[Saldus]] un [[Skrunda]]s pusē ap 15 cm. Citviet Kurzemē pārsvarā 7—13 cm, izņemot jūras piekrasti, kur posmā no [[Liepāja]]s līdz [[Pāvilosta]]i izveidojās tikai 1—5 cm sniega kārta. Latgalē sniega kārta sasniedza 5—10 cm, izņemot reģiona austrumus, kur sniega jau kopš gada pirmajām dienām bija krietni vairāk un biezākā sniega kārta valstī saglabājās Dagdā&nbsp;— 25 centimetri.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sis-nedelas-putenos-visvairak-sniega-sasnidzis-zemgale.a388863/ Šīs nedēļas puteņos visvairāk sniega sasnidzis Zemgalē], lsm.lv, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349620097141321729 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref> ** Vakarā, no ziemeļaustrumiem, Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstā gaisa masa no Krievijas, sākās gaisa temperatūras pazemināšanās. Tikmēr ZA vēja ietekmē virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] izveidojās nokrišņu mākoņi, kas sāka šķērsot Zemgales R daļu, tur nesot intensīvu snigšanu, īpaši [[Tukums|Tukumā]] pusē.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1349785792546287616 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref> Sniega mākoņi turpināja kļūt plašāki, nesot ievērojamu sniega segas pieaugumu.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1349793262144520192 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref> * [[15. janvāris]]&nbsp;— pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza −20 grādus.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-divu-gadu-laika-temperatura-sasniegusi-20-gradus.a388990/ Pirmo reizi divu gadu laikā temperatūra sasniegusi −20 grādus], lsm.lv, {{dat|2021|1|15|SK}}</ref> Aukstākais laiks tika piedzīvots [[Alūksne|Alūksnē]], kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,7&nbsp;°C. Pilni −20 grādi bijuši arī Dagdā (−20,0&nbsp;°C) un [[Piedruja|Piedrujā]] (−20,1&nbsp;°C). Citviet Vidzemē un Latgalē tika reģistrēts sals līdz −14, −19 grādiem, Zemgalē līdz −12, −16 grādiem, bet Kurzemē līdz −7, −10 grādiem. Rīgas centrā zemākā temperatūra bija pirms plkst. 8, kad tā sasniedza −11,5&nbsp;°C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349974278247165952 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|15|SK}}</ref> [[Attēls:Aukstums Rīgā.jpg|alt=Auksta un saulaina diena Rīgas rietumu daļā. 2021. gada 17. janvāris.|thumb|150px|Auksta un saulaina diena [[Rīga]]s rietumu daļā. 2021. gada 17. janvāris.]] * [[17. janvāris]]: ** Valdīja ļoti auksts laiks. No rīta Kurzemē, Zemgales rietumos un daudzviet Vidzemē debesis bija apmākušās, vietām nedaudz sniga. Dažviet bija migla un sarma. Pūta lēns vējš, daudzviet valdīja bezvējš. Gaisa temperatūra bija no −7, −10 grādiem Ziemeļkurzemē līdz −26, −29 grādiem vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumu daļā. Zemākā gaisa temperatūra tika sasniegta novērojumu stacijā "Jelgava" [[Staļģene|Staļģenē]], '''−31,0&nbsp;°C''', tādējādi sasniedzot 17. janvāra aukstuma rekordu, kas Jelgavā tika reģistrēts 1940. gadā (novērojumu stacijas atrašanās vieta ir mainīta, un tikai pēdējos gados tā izvietota Staļģenē&nbsp;— aptuveni 15 kilometrus no Jelgavas). Tik stiprs sals valstī tika piedzīvots pirmo reizi kopš [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gada]]. Šī bija arī šīs nakts zemākā gaisa temperatūra Eiropā ārpus Krievijas.<ref>[https://twitter.com/storm_chaserEU/status/1350776811123335171 Meteo Latvia, @storm_chaserEU], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> Iepriekšējo reizi 30 grādu sals valstī bija [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gada]] 7. janvārī, kad Madonā un Rēzeknē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31 grādam.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1350699763117797376 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1350699406757134336 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> Otrā zemākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta novērojumu stacijās, bija −28,2 grādi Bauskā. Citviet Zemgales centrālajā un austrumu daļā, kā arī Vidzemē, tai skaitā Rīgas apkārtnē, sals pastiprinājās līdz −27 grādiem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1350683304111058945 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> Rīgas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz −25 grādiem, bet galvaspilsētas centrā&nbsp;— līdz −17,8&nbsp;°C. Latgalē gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz −21, −25 grādiem, bet Kurzemē minimālā gaisa temperatūra naktī bija no −7,3 grādiem Kolkā līdz −22,2 grādiem Rucavā. No 59 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, vismaz 25 grādu sals tika reģistrēts 19 stacijās. Minimālā gaisa temperatūra svārstījās no −11,3&nbsp;°C [[Pope|Popē]] (netālu no Ventspils), līdz −27,1&nbsp;°C [[Garkalne|Garkalnē]] un Zariņu stacijā starp [[Iecava|Iecavu]] un Bausku. ** Biezākā sniega sega pēdējā diennaktī LVĢMC novērojumu tīklā bija 33 cm Dobelē un 36 cm Kalnciemā. Rītā sniega kārtas augstums [[Dobele|Dobelē]] saruka līdz 26 cm, bet Kalnciemā&nbsp;— līdz 27 cm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmo-reizi-cetru-gadu-laika-sals-latvija-pastiprinajies-lidz-30-gradiem.a389198/ Pirmo reizi četru gadu laikā sals Latvijā pastiprinājies līdz −30 grādiem], lsm.lv/[[LETA]], {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> * [[21. janvāris]]&nbsp;— nakts laikā Latvijai pāri virzījās [[siltā atmosfēras fronte]], valsts lielākajā daļā atnesot nokrišņus, sākumā daudzviet sniegu un vietām arī puteni, kas vēlāk pārgāja [[Atkala|atkalā]] un lietū.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/nakti-gaidama-stipra-snigsana-atkala-un-lietus-visa-valsti-speka-dzeltenais-bridinajums/7160447 Naktī gaidāma stipra snigšana, atkala un lietus. Visā valstī spēkā dzeltenais brīdinājums]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|21|SK}}</ref> Dienā tikpat kā visā valstī iestājās atkusnis,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latviju-parnem-atkusnis.a389716/ Latviju pārņem atkusnis], lsm.lv, {{dat|2021|1|21|SK}}</ref> vietām termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5 grādiem. Pārvietošanos daudzviet apgrūtināja apledojums.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1352182612299821056 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|21|SK}}</ref> * [[26. janvāris]]&nbsp;— no dienvidaustrumiem Latviju sasniedza [[ciklons]], līdz ar to valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu slapju sniegu, sniegu, brīžiem stipru, atsevišķos rajonos arī lietu. Naktī visvairāk sniga valsts austrumos, [[Alūksne|Alūksnē]], [[Gulbene|Gulbenē]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] un [[Sīļi (Amatas pagasts)|Sīļos]] sniega segas biezums palielinājās par 5 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1353936726318845952 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|26|SK}}</ref> Dienā, turpinoties snigšanai, vietām Vidzemē sniega kārta pieauga par 4—7 cm ([[Sigulda|Siguldā]]&nbsp;— par 7 cm, [[Priekuļi|Priekuļos]]&nbsp;— par 5 cm, Lielpēčos (Ogre) un [[Skrīveri|Skrīveros]]&nbsp;— par 4 cm),<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1354071061281841152 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|26|SK}}</ref> bet līdz plkst. 19.00 vislielākais sniega segas pieaugums tika novērots Siguldā (+10 cm), Lielpēčos (+7 cm), Skrīveros (+6 cm) un Priekuļos (+5 cm).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1354121061000949767 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|26|SK}}</ref> * [[30. janvāris]]: ** Diennakts laikā, virzoties nokrišņu zonai, daudzviet Latvijā sniega segas biezums palielinājās par 10 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1355434465024237573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> Visvairāk sniga [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur sniega segas biezums pieauga no 8 līdz 23 cm, bet biezākā sniega kārta izveidojās Alūksnē, kur sniega dziļums pēdējā diennaktī pieauga no 22 līdz 33 cm. Otrā biezākā sniega sega tika novērota Dagdā&nbsp;— 27 cm, bet [[Sigulda|Siguldā]] izveidojās 26 cm bieza sniega sega.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/daudzviet-latvija-snieg-aluksne-sniega-dzilums-sasniedzis-33-centimetrus/7168090 Daudzviet Latvijā snieg; Alūksnē sniega dziļums sasniedzis 33 centimetrus]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> Spēcīgās snigšanas un vēja dēļ daudzviet valstī, arī Rīgā, uz brauktuvēm un ielām izveidojās sniega sanesumi.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sestdienas-rita-riga-uz-brauktuvem-veidojas-sniega-sanesumi-kavejas-sabiedriskais-transports.a390940/ Sestdienas rītā Rīgā uz brauktuvēm veidojas sniega sanesumi; kavējas sabiedriskais transports], lsm.lv, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> ** Virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] sāka veidoties [[jūras efekta nokrišņi]], gan naktī, gan arī dienas laikā daudzviet valsts centrālajos rajonos, īpaši Rīgas apkārtnē un pašā galvaspilsētā, atnesot intensīvu snigšanu,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1355528770854248449 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1355538385813839872 Meteo Latvia], {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> šaura josla ar stiprāko snigšanu atradās gar Rīgas rietumiem, dienvidrietumiem, tai skaitā pāri lidostai. Redzamība sniegputenī vietām sasniedza tikai 300 metru.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355483630454366212 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]]&nbsp;— valsts novērojumu stacijās biezākā sniega sega izveidojās Lielpečos, [[Ogres novads|Ogres novada]] Ogresgala pagastā, kur tās augstums agrā rītā sasniedza 50 cm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1355726279748833281 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355738759728398336 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref> Tas bija arī dziļākais sniegs, kāds valsts meteoroloģiskajās novērojumu stacijās fiksēts kopš [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gada]] janvāra, kad 51 cm dziļa sniega sega pārklāja [[Irbene]]s apkaimi [[Ventspils]] novadā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/dzilaka-sniega-sega-latvija-pieaugusi-lidz-pusmetram/7168509 Dziļākā sniega sega Latvijā pieaugusi līdz pusmetram]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref> Otrā biezākā sniega sega atbilstoši LVĢMC datiem izveidojās Skrīveros&nbsp;— 34 cm, bet Siguldā un Alūksnē&nbsp;— 31 cm. Vismazāk sniega bija Kurzemes piekrastē, tostarp [[Rucava]]s, [[Liepāja]]s, [[Pāvilosta]]s, Ventspils un [[Kolka]]s novērojumu stacijā zemi klāja tikai 2—4 centimetri sniega. Dienas laikā vietām stipra snigšana turpinājās Vidzemes rietumu rajonos, tostarp Cēsīs un Siguldā,<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355781253551808516 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355854929185959938 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref> kur sniega sega palielinājās vēl par dažiem centimetriem. === Februāris === * [[2. februāris]]&nbsp;— pēcpusdienā un vakarā valsts teritoriju no rietumiem šķērsoja plaša nokrišņu zona,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1356618211983204353 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|2|SK}}</ref> daudzviet atnesot sniegu, brīžiem mēreni stipru snigšanu,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/otrdiena-iesaksies-saulaina-bet-vakara-daudzviet-snigs.a391205/ Otrdiena iesāksies saulaina, bet vakarā daudzviet snigs], lsm.lv, {{dat|2021|2|2|SK}}</ref> kurā redzamība pazeminājās līdz 300-700 m, ceļi daudzviet kļuva sniegoti. Sniega sega vietām palielinājās par dažiem centimetriem.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1356638912706318336 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|2|SK}}</ref> * [[5. februāris]]&nbsp;— Latvijā sākās otrais aukstuma vilnis 2020./2021. gada ziemā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-blogs-sacies-garakais-aukstuma-vilnis-soziem-beigusies-solara-ziema.a391674/ Video blogs: sācies garākais aukstuma vilnis šoziem; beigusies solārā ziema], lsm.lv, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref> Naktī teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem −10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā (NS; −17,9&nbsp;°C), [[Jelgava]]s NS (−16,8&nbsp;°C) un [[Stende]]s NS (−16,3&nbsp;°C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1357535045154668546 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref> Tikmēr nakts un dienas laikā, pāri valsts centrālajai daļai virzījās [[līča efekta nokrišņi]], nesot intensīvu snigšanu, vietām, īpaši Jelgavas, [[Ķemeri|Ķemeru]] un Rīgas pusē sniega sega pieauga par 4—9 cm.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1357713146354540546 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1357766863892209666 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref> * [[6. februāris]]&nbsp;— naktī, debesīm skaidrojoties, tika novērots stiprs sals, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20, −24 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Jelgavas novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļģenē]], −28,5&nbsp;°C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1357936269607723009 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|6|SK}}</ref> Galvaspilsētas centrā gaiss atdzisa līdz —13,2 grādiem. * [[7. februāris]]&nbsp;— naktī viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta valsts austrumu daļā&nbsp;— [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −26,5&nbsp;°C atzīmei, bet [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz −24,9&nbsp;°C. Arī citviet, galvenokārt austrumos, gaisa temperatūra bija no −20 līdz −24 grādiem.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1358299300267229187 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteolapa/status/1358313060709072901 meteolapa.lv, @meteolapa], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref> Rīgas lidostā īsi pēc saullēkta gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21 grādam, galvaspilsētas centrā −14,4&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1358302652409520129 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref> Tikmēr [[Liepāja|Liepājā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] naktī intensīvi sniga.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1358292470694629378 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref> * [[8. februāris]]&nbsp;— stiprākais sals valdīja valsts dienvidu daļā, kur naktī viszemākā gaisa temperatūra fiksēta [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. [[Jelgava]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,3&nbsp;°C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza −24,6&nbsp;°C. Citviet valstī gaiss atdzisa līdz −10, −20 grādiem, vēsāks bija [[Piedruja|Piedrujā]] (−22,5&nbsp;°C) un [[Rucava|Rucavā]] (−21,4&nbsp;°C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −14,9&nbsp;°C, bet vissiltākais bija [[Kolka|Kolkā]], −5,4&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1358705222240137222 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|8|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1358708061989347329 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|2|8|SK}}</ref> * [[12. februāris]]&nbsp;— no rīta debesis virs Latvijas bija daļēji apmākušās un vietām nedaudz sniga. Gaisa temperatūra piecos rītā [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) novērojumu tīklā bija no −6,5 grādiem [[Kolka|Kolkā]] līdz −19,2 grādiem [[Skrīveri|Skrīveros]]. Sniega segas biezums novērojumu staciju laukumos bija no deviņiem centimetriem Ventspils ostā līdz 31 centimetram Siguldā, 32 centimetriem Alūksnē un 35 centimetriem Dagdā, tai skaitā 20 centimetri Rīgas centrā. Valstī pūta lēns ziemeļu vējš, Latgalē tas bija mērens, bet vietām valstī iestājās [[bezvējš]]. Rīgā debesis bija apmākušās, pūta ziemeļaustrumu vējš trīs metri sekundē. Gaisa temperatūra plkst. 5 bija −13 grādi pilsētas centrā un −19 grādi [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostā]]. [[Attēls:Saulriets Kengarags 20210212.jpg|thumb|220px|Saulriets aukstā ziemas vakarā [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Rīga|Rīgā]], 2021. gada 12. februāris]] * [[13. februāris]]&nbsp;— nakts otrajā pusē valstī tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Daudzviet Sēlijas un Vidzemes austrumu daļā, kā arī Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −17, −19 grādiem, tikmēr [[Ventspils]] lidostā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +1 grādam.<ref> [http://twitter.com/meteolapa/status/1360517221668311046 Meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|13|SK}}</ref> Savukārt vietām valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Vidzemē, tika novērots [[sasalstošs lietus]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1360522238609547264 Meteo.lv], twitter.com,, {{dat|2021|2|13|SK}}</ref> * [[14. februāris]]&nbsp;— dienā pāri [[Kurzeme]]s centrālajai un rietumu daļai, kā arī [[Zemgale]]s rietumu daļai virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām&nbsp;— stipru.<ref>[http://twitter.com/meteolapa/status/1360866566997475328 Meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> [[Kurzeme]]s centrālajā un austrumu daļā vietām no rīta sniga spēcīgi, redzamība stiprajā sniegā samazinājās līdz 400 metriem.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/latvija/saldu-izveidojusies-35-centimetrus-bieza-sniega-sega/7179675 Saldū izveidojusies 35 centimetrus bieza sniega sega]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> Pēc snigšanas biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās izveidojās [[Saldus|Saldū]]&nbsp;— 35 cm, kur sniega sega palielinājās par 13 cm, bet [[Kuldīga]]s meteoroloģiskajā stacijā&nbsp;— par 5 cm, no 12 līdz 17 cm.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1360928181528776705 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 9 cm Rucavā un [[Ventspils osta|Ventspils ostā]], līdz 31 cm Siguldā, 33 cm Alūksnē un 34 cm Dagdā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/saldu-sniega-sega-kluvusi-par-13-centimetriem-biezaka.a392851/ Saldū sniega sega kļuvusi par 13 centimetriem biezāka], lsm.lv, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> * [[18. februāris]]&nbsp;— tika aizvadītā kārtējā auksta nakts, daudzviet valstī gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem, bet zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27,4&nbsp;°C, savukārt Vidzemes augstienē esošajos [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] sals sasniedza −26 grādus.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1362294266958131201 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|18|SK}}</ref> Tikmēr [[Bauska|Bauskā]] tika uzstādīts jauns vietējas nozīmes aukstuma rekords, tur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6&nbsp;°C (iepriekšējais rekords bija [[1954. gads|1954. gadā]], kad temperatūra sasniedza −20 grādus). Citās [[LVĢMC]] novērojumu stacijās temperatūra noslīdēja līdz pārsvarā −14, −24 grādiem, bet siltāks bija [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē: [[Mērsrags|Mērsragā]] −12,9 grādi, bet [[Kolka|Kolkā]] tikai −8,9 grādi.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/ceturtdienas-rita-lielakais-sals-bijis-daugavpili-kur-fikseti-274-gradi.a393372/ Ceturdienas rītā lielākais sals bijis Daugavpilī, kur fiksēti -27,4 grādi], lsm.lv, {{dat|2021|2|18|SK}}</ref> Lai gan arī galvaspilsētā meteorologi solīja salu līdz pat −22 grādiem, tomēr pateicoties tam, ka debesis bija daļēji apmākušās, temperatūra pilsētas centrā pazeminājās tikai līdz −13,8&nbsp;°C un nepilniem −20 grādiem [[Pierīga|Pierīgā]]. * [[19. februāris]]&nbsp;— minimālā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās Latvijas teritorijā bija no −12,8 grādiem [[Liepāja|Liepājā]] un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] līdz −26,5 grādiem Daugavpilī. Savukārt [[Madona|Madonā]], termometra stabiņam pazeminoties līdz −23,9&nbsp;°C un tika pārspēts 19. februāra aukstuma rekords.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1362665030018359297 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|2|19|SK}}</ref> * [[20. februāris|20.]]—[[21. februāris]]&nbsp;— Latvijā pakāpeniski iestājās atkusnis. Kurzemes piekrasti (Rucava, Liepāja) tas sasniedza [[20. februāris|20. februārī]], plkst. 10:00 no rīta, savukārt valsts centrālajos rajonos, tostarp galvaspilsētā, atkusnis iestājās plkst. 20:00. Valsts austrumus un Krievijas pierobežu tas sasniedza nākamās dienas plkst. 7:00 no rīta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/sestdien-kurzeme-sabiezes-migla-un-gaiss-iesils-lidz-3-gradiem.a393690/ Sestdien Kurzemē sabiezēs migla un gaiss iesils līdz +3 grādiem], lsm.lv, {{dat|2021|2|20|SK}}</ref> * [[21. februāris]]: ** Siltākā diena kopš decembra.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7185129/svetdiena-ir-siltaka-diena-kops-decembra Svētdiena ir siltākā diena kopš decembra], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|21|SK}}</ref> Visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +2 grādiem, līdz ar to vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-blogs-saksies-pavasaris-bet-aukstuma-vilnu-risks-marta-bus-liels.a393527/ Video blogs: sāksies pavasaris, bet aukstuma viļņu risks martā būs liels], lsm.lv, {{dat|2021|2|19|SK}}</ref> Plkst. 13:00 augstākā gaisa temperatūra bija +6,4 grādi Mērsragā un +6,8 grādi Kolkā. Galvaspilsētā gaiss iesila līdz +5 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7184954/svetdien-teju-visa-latvija-gaisa-temperatura-pakapusies-virs-nulles-gaidams-lietus Svētdien teju visā Latvijā gaisa temperatūra pakāpusies virs nulles; gaidāms lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|21|SK}}</ref> ** Arī Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[22. februāris]]&nbsp;— lielākajā Latvijas daļā tika piedzīvota pirmā pavasarīgā diena, kad visā valsts teritorijā, izņemot atsevišķus piekrastes rajonus un Vidzemes ziemeļus, termometra stabiņš paaugstinājās virs +5 grādiem. Spoži spīdot saulei, augstākā gaisa temperatūra tika novērota [[Saldus]] novērojumu stacijā, kur pēcpusdienā gaiss iesila līdz +12,2&nbsp;°C, un tas ir šīs novērojuma stacijas 22. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1363875045630746624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref> Daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7, +10 grādiem, šī diena kļuva par siltāko kopš novembra un par pirmo 2021. gadā, kad temperatūra sasniedza +10 grādu atzīmi.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7185816/pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-10-gradiem Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +10 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1363879784816775169 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref> Tikmēr vakarpusē no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ieplūda auksta un mitra gaisa masa, Rīgā un vietām citviet valstī izveidojās bieza [[migla]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1363863301034237953 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref> * [[25. februāris]]&nbsp;— no dienvidrietumiem Latvijas teritoriju sasniedza ļoti siltas [[gaisa masa]]s, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu, daudzviet valsts rietumu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +10, +13 grādiem un vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1364968119551332354 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> Jau pusdienlaikā [[Kolka|Kolkā]] gaisa temperatūra sasniedza +12,4&nbsp;°C, pārspējot 25. februāra siltuma rekordu,<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1364882546249641986 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> bet pēcpusdienā temperatūra turpināja paaugstināties, sasniedzot maksimumu '''+14,3&nbsp;°C''', un tā bija pirmā reize zināmajā vēsturē, kad termometra stabiņš paaugstinājās tik augstu tik agri pavasarī, līdz ar to tika pārspēts arī Latvijas 25. februāra siltuma rekords. Iepriekš agrākais datums, kad temperatūra pārsniedza +14 grādu atzīmi, bija [[1989. gads]], kad [[26. februāris|26. februārī]] Liepājā temperatūra sasniedza +15,5 grādus, kas ir arī visas Latvijas februāra absolūtais maksimālās temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1364929221571796997 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +11,3&nbsp;°C, taču galvaspilsētā siltuma rekords netika pārspēts, jo [[1990. gads|1990. gadā]] šajā datumā bija precīzi +12 grādi. Visā valsts teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +5 grādus, un šī bija siltākā diena kopš [[2020. gads|2020. gada]] [[3. novembris|3. novembra]], kad [[Ventspils|Ventspilī]] temperatūra sasniedza +14,9 grādus.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-latvija-fiksets-14-gradu-siltums.a394355/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī Latvijā fiksēts +14 grādu siltums], lsm.lv, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7187939/pavasaris-klat-menesa-siltakaja-diena-daudzviet-spides-saule Pavasaris klāt? Mēneša siltākajā dienā daudzviet spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> * [[28. februāris]]&nbsp;— daudzviet Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5, +9 grādiem,<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7190350/rucava-un-rujiena-parspets-28-februara-siltuma-rekords Rucavā un Rūjienā pārspēts 28. februāra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|28|SK}}</ref> un divās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi&nbsp;— [[Rucava|Rucavā]] gaiss iesila līdz +8,6&nbsp;°C, bet [[Rūjiena|Rūjienā]]&nbsp;— līdz +9,1&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1366037602114150401 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]]&nbsp;— termometra stabiņam [[Mērsrags|Mērsragā]] sasniedzot +13,0&nbsp;°C, 1. marts kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1366408107375661060 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|1|SK}}</ref> Iepriekš augstākā gaisa temperatūra šajā datumā tika fiksēta [[1959. gads|1959. gadā]], kad Rīgā tā sasniedza +12,8 grādus. Vietējas nozīmes siltuma rekordi sasniegti kopumā 15 [[LVĢMC]] novērojumu stacijās. Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +7, +12 grādiem, vienīgi Latgalē un atklātas jūras krastā Kurzemē bija jūtami vēsāks. Plkst. 14:00 [[Liepāja|Liepājā]], [[Rucava|Rucavā]] un [[Ventspils|Ventspilī]] gaisa temperatūra sasniedza tikai +3 grādus, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dagda|Dagdā]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] bija +5, +6 grādi.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/1-marts-kluvis-par-siltako-vesture.a394858/ 1. marts kļuvis par siltāko vēsturē], lsm.lv, {{dat|2021|3|1|SK}}</ref> * [[3. marts]]&nbsp;— pavasara palu [[ūdens]] līmeņa maksimums [[Gauja]]s lejtecē tika sasniegts plkst. 16:15, kad ūdens līmenis virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes bija 325 cm jeb 2,29 m pēc Latvijas normālās augstuma sistēmas. Pavasara palu maksimums augstāks par šī gada sasniegto bija tikai [[1968. gads|1968. gadā]] (335 cm virs novērojumu stacijas nulles atzīmes). Lielajos 21. gadsimta [[Plūdi|plūdu]] gados [[2010. gads|2010.]], [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011]]. un [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013.]] gadā maksimālās pavasara [[Pali|palu]] ūdens līmeņa atzīmes bija attiecīgi 306, 302 un 301 cm.<ref>[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/94399352 Šogad Carnikavā novērotais ūdens līmenis ir 8. augstākais kopš 1934. gada un 2. augstākais pavasara palu laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210304063708/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/94399352 |date={{dat|2021|03|04||bez}} }}, lvgmc.lv, {{dat|2021|3|4|SK}}</ref><ref>[http://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1367363375508955137 Meteo.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210924055934/https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1367363375508955137 |date={{dat|2021|09|24||bez}} }}, twitter.com, {{dat|2021|3|4|SK}}</ref> * [[5. marts]]&nbsp;— aktīvas konvekcijas rezultātā, virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] veidojās sniega mākoņi un pūšot R, ZR [[vējš|vējam]], tie virzījās pāri valsts rietumu un centrālajai daļai, vietām, īpaši Kurzemē, atnesot īslaicīgu, bet intensīvu snigšanu un puteni, dažviet, piemēram, [[Skrunda]]s apkārtnē, izveidojās bieza sniega kārta.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1367717646045741059 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|3|5|SK}}</ref><ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-kurzeme-peksna-speciga-snigsana-atnesusi-biezu-sniega-kartu.a395546/ Video: Kurzemē pēkšņa, spēcīga snigšana atnesusi biezu sniega kārtu], lsm.lv, {{dat|2021|3|5|SK}}</ref> Visbiezākā sniega sega saglabājās [[Alūksne|Alūksnē]]&nbsp;— 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1367740394084179971 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|5|SK}}</ref> * [[7. marts]]&nbsp;— lielāko valsts daļu, no ZR šķērsoja [[gubumākoņi]], kas bija saistīti ar aktīvo atmosfēras fronti un nesa īslaicīgus nokrišņus, sniegu, brīžiem stipru snigšanu un puteni.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1368482153055596544 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> Daudzviet no jauna izveidojās [[sniega sega]]. Visvairāk sniga Vidzemē, no rīta [[Priekuļi|Priekuļos]] sniega segas biezums sasniedza 13 cm,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1368463451056726016 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> bet plkst. 10:00 [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]&nbsp;— 14 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7195518/vietam-vidzeme-sasnigusi-14-cm-sniega-veja-brazmas-sasniedz-23-m-s Vietām Vidzemē sasnigusi 14 cm sniega; vēja brāzmas sasniedz 23 m/s], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> Sniegu daudzviet pavadīja ļoti brāzmains vējš, no rīta [[Ainaži|Ainažos]] sniega mākoņi atnesa vēja brāzmas līdz 22 m/s,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1368461960489091074 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> bet Priekuļu meteostacijā zem tā paša mākoņa tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1368475739457261569 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> * [[9. marts]]&nbsp;— naktī, debesīm skaidrojoties, vietām valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −20, −22 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−21,8&nbsp;°C) un [[Madona|Madonā]] (−20,2&nbsp;°C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1369139788524224512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|9|SK}}</ref> * [[12. marts]]&nbsp;— no rietumiem, nakts laikā valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un aktīva atmosfēras fronte, atnesot [[Sniegputenis|sniegputeni]].<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1370047355215605761 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|3|11|SK}}</ref> No rīta daudzviet Latvijā sniga un putināja, redzamība sniegputenī vietām samazinājās līdz 500 metriem, dienvidu, dienvidaustrumu vējš brāzmās daudzviet pūta ar ātrumu līdz 11-18 m/s. Dienā visā valstī iestājās atkusnis, sniegs pārgāja lietū, dienas pirmajā pusē vietām vēl Vidzemē un Latgalē turpinājās snigšana.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7199645/piektdiena-bus-nokrisniem-bagata Piektdiena būs nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|12|SK}}</ref> * [[16. marts]]&nbsp;— vakarā, vietām, galvenokārt Latvijas piekrastes rajonos izveidojās bieza migla ar redzamību līdz 100-500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1371854875496218630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]]&nbsp;— valsts lielāko daļu no rīta pārklāja 1—6 cm bieza sniega sega, dziļākais sniegs saglabājās vien Alūksnes pusē.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7205067/piektdien-gaidams-sals-daudzviet-latvija-bieza-sniega-sega Piektdien gaidāms sals, daudzviet Latvijā bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|19|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1372788960116707329 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|19|SK}}</ref> Tikmēr Vidzemē gaiss atdzisa līdz -9 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1372765492432138244 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|19|SK}}</ref> * [[20. marts]]&nbsp;— Latvijā atkal pastiprinājās [[sals]], naktī visā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdēja zem −6 grādiem, bet vietām Vidzemē, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš pazeminājās līdz nepilniem −16 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1373129391392354306 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|20|SK}}</ref> * [[24. marts]]&nbsp;— daudzviet valsts austrumu daļā, spoži spīdot saulei, gaiss iesila līdz +11 grādiem,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1374682199778295809 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|24|SK}}</ref> tikmēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija siltāks par +2, +5 grādiem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1374698514295447552 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|3|24|SK}}</ref> * [[27. marts]]&nbsp;— tika aizvadīta ļoti silta diena, jau pirms plkst. 10:00 gaisa temperatūra vietām Kurzemē paaugstinājās līdz +11 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1375714883912761346 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|27|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +12, +15 grādiem, vienīgi [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra valstī bija +16,4&nbsp;°C [[Liepāja|Liepājā]] un +16,1&nbsp;°C [[Ventspils|Ventspilī]], un tas ir lielākais siltums Latvijā kopš oktobra sākuma.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7211630/pirmo-reizi-sogad-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-15-gradiem Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|27|SK}}</ref> Kopumā tika pārspēti 5 maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Skultē, Ainažos), bet viens atkārtots&nbsp;— Mērsragā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1375866142405824515 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|27|SK}}</ref> Galvaspilsētā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,1&nbsp;°C (iepriekšējais rekords reģistrēts tālajā [[1903. gads|1903. gadā]]). 27. marta siltuma rekords visā Latvijā netika labots, tas ir +18 grādi [[2007. gads|2007. gadā]]. * [[30. marts]]&nbsp;— valsts centrālajā daļā, kā arī Kurzemē un vietām Latvijas austrumu rajonos termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra tika novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur gaiss iesila līdz +14,8&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1377088335282323456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|31|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12,7&nbsp;°C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=03&day=30&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/30/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]&nbsp;— naktī un no rīta Latvijai pāri virzījās [[aukstā atmosfēras fronte]], atnesot sev līdzi nokrišņu zonu, lietu, kas daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Sēlijā pārgāja slapjā sniegā, sniegā.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1377479443963338754 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1377502343298756608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref> Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem, debesis skaidrojās un spīdēja saule.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1377502355328012288 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7215047/dienas-gaita-no-valsts-ziemelrietumiem-laiks-skaidrosies Dienas gaitā no valsts ziemeļrietumiem laiks skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref> * [[3. aprīlis]]&nbsp;— daļu valsts teritorijas šķērsoja [[Nokrišņi|nokrišņu]] mākoņi, daudzviet atnesot lietu, vietām arī slapju sniegu, savukārt [[Rūjiena|Rūjienā]] tika novērota īslaicīga, bet intensīva snigšana, kurā redzamība pazeminājās zem 1000 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1378264532414574598 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|3|SK}}</ref> Tāpat Rūjienā no rīta tika reģistrēta gan krašņs saullēkts, gan arī bieza migla.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1378337965370400772 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]]&nbsp;— no rietumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte, ko izraisīja arktiska gaisa masas ieplūšana.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379001752624758786 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Agri no rīta dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās valsts lielākajā daļā sasniedza 12-17 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]]&nbsp;— 21 m/s, vēlāk Ventspils [[Osta|ostā]] tika reģistrētas [[Vējš|vēja]] brāzmas līdz pat 25 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7217247/otrajas-lieldienas-gaidams-specigs-vejs-un-sniegs-vietam-speka-dzeltenais-bridinajums Otrajās Lieldienās gaidāms spēcīgs vējš un sniegs; vietām spēkā dzeltenais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1378986110370648066 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Dienā valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, nesot mērenu lietu, kas Kurzemē, vakarpusē arī valsts centrālajā daļā pārgāja slapjā sniegā, lokāli tika novērota stipra snigšana.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1379036921360486400 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Nokrišņu dēļ vietām rietumu un centrālajos rajonos gaisa temperatūra strauji pazeminājās līdz 0&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1379073085467414534 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Dažviet izveidojās neliela sniega kārta.<ref> [http://twitter.com/mulkaroliits/status/1379064813423357953 Mulkari], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]]&nbsp;— aktīvas konvekcijas rezultātā, virs Latvijas veidojās lieli [[gubumākoņi]], daudzviet Zemgalē, valsts centrālajā daļā un Vidzemē atnesot īslaicīgus nokrišņus, tostarp lokālas lietusgāzes, [[Krusa|krusu]], puteni un sniega graudus, dažviet nokrišņu laikā fiksētas arī vairākas [[zibens]] izlādes.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/vairakas-vietas-latvija-bijis-negaiss-ari-tresdien-vietam-gaidami-nokrisni.a399469/ Vairākās vietās Latvijā bijis negaiss; arī trešdien vietām gaidāmi nokrišņi], lsm.lv, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref> Līdz ar to šīs bija pirmais pavasarīgais pērkona negaiss 2021. gadā.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379407310452297729 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1379422009151647749 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas aptuveni 100 zibens izlāžu.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379475668749201409 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379457687189094405 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref> — pārsvarā Vidzemes vidienē un Zemgales austrumos. * [[7. aprīlis]]&nbsp;— no rīta daudzviet Latgalē, tostarp [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Krāslava|Krāslavā]] un [[Aglona|Aglonā]] tika novērota snigšana, vietām intensīva, vairākās vietās izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega kārta, Krāslavas apkārtnē uzsniga vairāk nekā 10 cm sniega.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379660740425039872 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379672353714606081 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1379789606347018246 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref> Savukārt pēcpusdienā, attīstoties gubumākoņiem, Latgales dienvidos (aptuveni 30 km uz A no Daugavpils) tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379745925548142592 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379746898937020416 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]]&nbsp;— daudzviet pūta stiprs vējš, dienvidrietumu, dienvidu vēja brāzmas Kurzemē, kā arī Rīgā sasniedza 20-23 m/s, savukārt visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]]&nbsp;— 25 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1380552776833495042 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|9|SK}}</ref> * [[11. aprīlis]]&nbsp;— lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, savukārt Dobeles novērojumu stacijā, termometra stabiņam pazeminoties līdz −4,7&nbsp;°C, tika pārspēts [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] uzstādītais 11. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords, līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta arī [[Sigulda|Siguldā]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1381251170535112707 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|11|SK}}</ref> Tikmēr pēcpusdienā Daugavpilī gaiss iesila līdz +17 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1381255409525256192 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|11|SK}}</ref><ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/svetdien-latvija-parspets-aukstuma-rekords-ka-ari-piedzivots-lidz-sim-lielakais-siltums-saja-gada.a400130/ Svētdien Latvijā pārspēts aukstuma rekords, kā arī piedzīvots līdz šim lielākais siltums šajā gadā], lsm.lv, {{dat|2021|4|11|SK}}</ref> * [[12. aprīlis]]&nbsp;— dienas otrajā pusē [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss iesila līdz +19,1&nbsp;°C.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmdien-latvija-fikseta-sopavasar-augstaka-temperatura.a400267/ Pirmdien Latvijā fiksēta šopavasar augstākā temperatūra], lsm.lv, {{dat|2021|4|12|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā temperatūra paaugstinājās līdz +14, +18 grādiem, tostarp Rīgā reģistrēti nepilni +18 grādi, bet krietni vēsāks pēcpusdienā kļuva daudzviet jūras piekrastē Kurzemē, jo, iegriežoties rietumu vējam, no jūras puses ieplūda aukstāks gaiss. Plkst. 17:00 [[Liepāja|Liepājā]] un Ventspilī bija tikai +5 grādi.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1381621665621229569 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|12|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]&nbsp;— pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi, šī atzīme sasniegta [[Liepāja]]s, [[Rucava]]s, [[Jelgava]]s, [[Bauska]]s, [[Rīga]]s un [[Daugavpils]] novērojumu stacijās.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7227797/pirmo-reizi-sogad-latvija-gaiss-iesilis-lidz-20-gradiem Pirmo reizi šogad Latvijā gaiss iesilis līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|18|SK}}</ref> Savukārt [[Ainaži|Ainažos]], termometra stabiņam paaugstinoties +18,7&nbsp;°C, tika uzstādīts jauns 18. aprīļa dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1383787096737935369 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|18|SK}}</ref> * [[24. aprīlis]]&nbsp;— gubumākoņiem virzoties pāri Latvijai, vietām tika novērots slapjš sniegs, atsevišķās vietās, piemērām, Dagdā izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1385808586027188228 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|24|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]]&nbsp;— naktī daudzviet valstī tika novērots slapjš sniegs, sniegs, no rīta Latvijas rietumu un austrumu daļā izveidojās neliela sniega sega, biezākā tā izveidojās [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1386171373136097281 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|25|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1386215013090791424 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]]&nbsp;— ļoti dzestrs rīts, debesīm skaidrojoties, plkst. 06:00 gaisa temperatūra [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskā lidostā "Rīga"]] pazeminājās līdz −3 grādiem, bet [[Liepāja]]s lidostā līdz pat −4 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1387242508514627590 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|28|SK}}</ref> Savukārt Liepājas novērojumu stacijā, termometra stabiņam noslīdot līdz −2,8&nbsp;°C, tika atkārtots 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1387266650420957185 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|28|SK}}</ref> * [[30. aprīlis]]&nbsp;— nakts laikā Latviju no dienvidiem sasniedza plaša nokrišņu zona, no rīta un dienas pirmajā pusē tikpat kā visā valsts teritorijā atnesot ilgstošu, brīžiem arī stipru lietu, Latgalē kopā ar [[Pērkona negaiss|pērkona negaisu]], dienas vidū stiprākie nokrišņi tika novēroti daudzviet Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1388076456878694401 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> Līdz plkst. 16:00 visvairāk nolija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (20,9 mm), [[Gulbene|Gulbenē]] (18 mm), [[Rucava|Rucavā]] (17,9 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (15,6 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1388144221480177667 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> Vietām nolija vairāk nekā puse no aprīļa nokrišņu normas, bet atsevišķās novērojumu stacijās valsts ziemeļos nokrišņu nebija vispār.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1388162551452680193 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem nokrišņi norima un debesis noskaidrojās.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7237145/aprila-pedeja-diena-turpinasies-lietus-dazviet-vidzeme-tas-paries-slapja-sniega Aprīļa pēdējā dienā turpināsies lietus, dažviet Vidzemē tas pāries slapjā sniegā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — zem skaidrām debesīm, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī pazeminājās zem nulles, saullēktā [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –4,5 °C, un tika uzstādīts jauns 2. maija minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1388740288903106560 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|2|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7238386/saullekta-mersraga-gaisa-temperatura-pazeminajusies-lidz-4-5-gradiem Saullēktā Mērsragā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz –4,5 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|2|SK}}</ref> * [[3. maijs]]: ** No dienvidiem Latviju sasniedza ļoti aktīvs un plašs [[ciklons]], tā ietekmē naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un spēcīga nokrišņu zona, visos reģionos, izņemot lielu daļu [[Kurzeme]]s, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru lietu, daudzviet Vidzemē tika novērots arī slapjš sniegs, brīžiem sniga stipri, vietām izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7238843/lietus-sniegs-un-dzeltenais-bridinajums-par-stipru-veju-laika-prognoze-3-maijam Lietus, sniegs un dzeltenais brīdinājums par stipru vēju - laika prognoze 3. maijam], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> Līdz plkst. 07:00 visvairāk lija valsts centrālajā un austrumu daļā, [[Bauska|Bauskā]] nolija 41,1 mm, kas ir gandrīz maija mēneša nokrišņu norma, Skrīveros — 34,2 mm, [[Madona|Madonā]] un Zīlānos — 18,9 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1389088289697763329 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> Dienā nokrišņi valstī turpinājās, saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem nokrišņu daudzums Rīgas centrā līdz plkst. 13:00 sasniedza 11 mm, savukārt lielākais nokrišņu daudzums valstī tika reģistrēts [[Skrīveri|Skrīveros]] un Bauskā, kur kopumā nolija attiecīgi 44 un 51 mm.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-22-metriem-sekunde.a403059/ Rīgā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 22 metriem sekundē], lsm.lv, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> Tikmēr Vidzemē tika novērota īslaicīga snigšana, [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Sigulda|Siguldā]] — spēcīga.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1389134651067969537 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> ** Atsevišķos rajonos, it īpaši Rīgā un tas apkārtnē, pūta ļoti brāzmains Z vējš, līdz plkst. 13:00 vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 19 m/s pilsētas centrā, 21 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un 22 m/s [[Kundziņsala|Kundziņsalā]]. Vēja brāzmas līdz 19 m/s tika reģistrētas arī [[Ainaži|Ainažos]] un Bauskā. Līdz pēcpusdienai [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] (VUGD) saņēma 23 izsaukumus uz vēja radītu postījumu novēršanu, no saņemtajiem izsaukumiem 21 tika reģistrēts galvaspilsētā, vairums izsaukumu saistīti ar nolauztiem vai aizlauztiem kokiem.<ref> [https://www.tvnet.lv/7239164/vejs-pienemas-speka-riga-brazmas-sasniedz-pat-22-metrus-sekunde-vidzeme-apsnieg-celi?_ga=2.183629409.637379029.1620054548-1751907618.1587716762 Vējš pieņemas spēkā - Rīgā brāzmas sasniedz pat 22 metrus sekundē; Vidzemē apsnieg ceļi], tvnet.lv, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu lietusmākoņi]], daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē atnesot īslaicīgas lietusgāzes, krusu un pērkona negaisu, visvairāk negaisa mākoņu izveidojās uz austrumiem no Rīgas.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1389899778507542529 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|5|SK}}</ref> Kopumā valsts teritorijā tika reģistrētas ap 500 zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1389948689540603909 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|5|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — naktī un agri no rīta daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, –3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Madonas novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –3,1 °C, bet [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] nakts izskaņā tika reģistrēti –3 grādi, tur neoficiāli tika pārspēts galvaspilsētas 9. maija aukstuma rekords (lai gan oficiālā meteostacija atrodas pilsētas centrā, kur bija +2 grādi).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1391252352951271425 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|9|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1391233504042754050 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|9|SK}}</ref> [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, temperatūrai noslīdot līdz –2,6 °C, tika pārspēts 9. maija aukstuma rekords, savukārt [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā, termometra stabiņam sasniedzot –1,9 °C, tika atkārtots 9. maija minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7243565/svetdien-latviju-no-rietumiem-sasniegs-silta-atmosferas-fronte?_ga=2.209142034.1248179091.1620551588-1751907618.1587716762 Svētdien Latviju no rietumiem sasniegs siltā atmosfēras fronte], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|9|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — tika piedzīvota pirmā vasarīga diena, valdīja sauss un saulains laiks, pūšot D, DA vējam, tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +24 grādiem, vienīgi vietām Ziemeļkurzemes piekrastē bija vēsāks, jo vējš pūta no jūras puses. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kurzemes piekrastē, tostarp [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkārtnē, kur gaiss iesila līdz +25, +26 grādiem, un šī bija pirmā reize 2021. gadā, kad Latvijā sasniegta +25 grādu atzīme.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7244592/pirmo-reizi-sogad-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-lidz-25-gradiem Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies līdz +25 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1391844135062097923 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref> Tikmēr [[Kolka]] piedzīvoja straujas temperatūras izmaiņas, līdz plkst. 14:30 tur termometra stabiņš sasniedza vien +13 grādus, jo vējš pūta no [[jūra]]s puses, bet, tam iegriežoties no sauszemes, stundas laikā gaisa temperatūra paaugstinājās par vairāk nekā 10 grādiem, sasniedzot +23,8 °C, tādējādi uzstādot jaunu Kolkas novērojumu stacijas 10. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordu.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-pirmo-reizi-sogad-fikseti-25-gradi-otrdien-bus-vel-mazliet-siltaks.a403939/ Latvijā pirmo reizi šogad fiksēti +25 grādi, otrdien būs vēl mazliet siltāks], lsm.lv, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1391743792487624712 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — teju visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +27 grādiem, trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 11. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Ainažu novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +26,7 °C (iepriekšējais rekords [[1963. gads|1963. gadā]], +24,5 °C), Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gadā]], +22,9 °C), Skultes novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords [[1963. gads|1963. gadā]], +25,7 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1392164586414088199 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|11|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pēcpusdienā [[Ainaži|Ainažos]] gaisa temperatūra sasniedza +28,1 °C, un tā bija augstākā gaisa temperatūra šajā siltuma vilnī, kas sākās 10. maijā. Karstākais laiks valdīja Vidzemes un Kurzemes rietumos, tostarp Rīgā, kur temperatūra sasniedza +26, +28 grādus, citviet valstī temperatūra paaugstinājās līdz +21, +25 grādiem, vēsāks bija tikai Kolkā, kur termometra stabiņš sasniedza +16 grādu atzīmi, jo vējš tur nesa vēsumu no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] vēl neiesilušajiem ūdeņiem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/ainazos-fikseta-si-siltuma-vilna-augstaka-temperatura-281-grads.a404277/ Ainažos fiksēta šī siltuma viļņa augstākā temperatūra – +28,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2021|5|12|SK}}</ref> Trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 12. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Ventspilī un Pāvilostā, temperatūrai paaugstinoties līdz +26,7 °C, tika pārspēti attiecīgi [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. un [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekordi (+25,1 °C un +27,2 °C). Vēl viens rekords tika pārspēts Dobelē, +26,5 °C (iepriekšējais rekords 1981. gadā, +26,4 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1392514886878568449 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|12|SK}}</ref> * [[14. maijs]] — daudzviet Kurzemē tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar krusu un pērkona negaisu, Rucavas un Liepājas apkārtnē nolija 10–12 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir aptuveni 25% no visa mēneša klimatiskās normas. Savukārt pievakarē Rucavas pusē tika novērots [[virpuļviesulis]].<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-piektdien-rucavas-puse-noverots-virpulviesulis.a404731/ VIDEO: Piektdien Rucavas pusē novērots virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2021|5|15|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — no dienvidaustrumiem Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts centrālajos un austrumu rajonos atnesot ilgstošu, vietām arī stipru lietu. Nokrišņu dēļ [[Ainaži|Ainažos]], [[Bauska|Bauskā]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] un Rīgā maksimāla gaisa temperatūra bija tikai +11, +12 grādi, bet [[Rēzekne|Rēzeknē]] un [[Rucava|Rucavā]] gaiss iesila līdz +19, +20 grādiem. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Skultē — 17 mm un Ainažos — 16 mm, savukārt valsts austrumu daļā tika fiksētas ap 50 zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1394675827602821130 Meteo.lv], {{dat|2021|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — pēc intensīva lietus, diennakts nokrišņu daudzums Ainažos sasniedza 37 mm, bet Rīgā — 19 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1394854873833803780 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — valsts centrālo un austrumu daļu šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ilgstošu lietu, līdz plkst. 07:00 visvairāk lija Vidzemes pusē, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Madona|Madonā]] — 20 mm, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] nolija 16 mm, [[Gulbene|Gulbenē]] un [[Priekuļi|Priekuļos]] — 15 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1396329098822262786 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|23|SK}}</ref> Līdz pēcpusdienai Latvijas austrumos turpinājās nokrišņi, plkst. 14:00 Zosēnu meteostacijā nokrišņu daudzums sasniedza 37 mm. Dažās Vidzemes [[Upe|upēs]] ūdens līmenis paaugstinājās par vairāk nekā pusmetru.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1396430293251280906 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|23|SK}}</ref> * [[26. maijs]] — aktīva ciklona ietekmē Latviju no dienvidiem šķērsoja plaša lietus zona, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un stipri lija, visintensīvākās [[lietusgāze]]s tika fiksētas Kurzemē un vietām Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1397483714922352642 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|26|SK}}</ref> Intensīvo lietavu rezultātā Kolkā nolija visa maija mēneša norma, dažās citās novērojumu stacijās, tostarp arī Rīgā, gandrīz puse no mēneša normas, appludinot zemākās vietas.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1397554838091751430 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|26|SK}}</ref> No 25. maija vakara līdz plkst. 15:00 kopējais nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 29 mm, vēl lielāks nokrišņu daudzums diennakts laikā reģistrēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 42 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7257311/pagajusaja-diennakti-riga-nolijusi-puse-no-menesa-normas-bridina-par-stipram-lietusgazem-un-krusu Pagājušajā diennaktī Rīgā nolijusi puse no mēneša normas, brīdina par stiprām lietusgāzēm un krusu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — agri no rīta, vietām valsts austrumu daļā izveidojās bieza [[migla]], kurā redzamība pazeminājās līdz 100-500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1398083600537600003 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — Madonas novērojumu stacijā agrā rītā tika uzstādīts jauns 31. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam noslīdot līdz +1 grādam.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1399228198005743616 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|31|SK}}</ref> Rīgas lidostā [[saullēkts|saullēktā]] tika reģistrēti +2 grādi (+2 grādi ir arī 31. maija aukstuma rekords galvaspilsētā no [[1929. gads|1929. gada]]), galvaspilsētas centrā tobrīd bija +8 grādi, bet Daugavgrīvā +9 grādi. Arī Ventspilī gaisa temperatūra bija no +1 grāda lidostā līdz +8 grādiem ostā, līdzīgi arī Liepājā.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1399188585673334785 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — Latvijā, tajā skaitā Rīgā, iestājās [[meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1400449092971466762 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|3|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7264120/latvija-iestajusies-meteorologiska-vasara Latvijā iestājusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|4|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — ūdens temperatūra jūrā vietām paaugstinājās līdz +20 grādiem, siltākais ūdens tika novērots Latvijas piekrastē, Rīgas līča rietumos un dienvidos — posmā no Kolkas līdz [[Ādaži|Ādažu]] novadam. Šajā piekrastes daļā, tajā skaitā peldvietās [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, jūras ūdens iesila līdz +16, +20 grādiem. [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Limbaži|Limbažu]] novadā, kā arī atklātas jūras piekrastē Kurzemē ūdens temperatūra bija vien +9, +14 grādi.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7266028/udens-jura-vietam-uzsilis-lidz-20-gradiem Ūdens jūrā vietām uzsilis līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|7|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — daudzviet valsts austrumu rajonos, Vidzemē un Zemgales austrumu daļā, sākot ar pēcpusdienu izveidojās lieli [[gubu-lietus mākoņi]], nesot īslaicīgu, bet stipru lietu ar pērkona negaisu, brīžiem tika novērotas intensīvas pērkona lietusgāzes, vietām ar krusu un brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1402261040558182413 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|6|8|SK}}</ref> Stipro lietusgāžu rezultātā, [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, uz [[Jēkabpils]] pilsētas ziemeļaustrumu robežas, nokrišņu daudzums īsā laikā sasniedza 21 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1402267721434288129 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|8|SK}}</ref> Rīgā un citviet piekrastē saglabājās sauss un pārsvarā saulains laiks.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1402248364696158210 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — no rīta Vidzemes rietumu daļā, Zemgales austrumos, kā arī Liepājas apkārtnē bija izveidojusies bieza migla. * [[11. jūnijs]] — pēcpusdienā daudzviet, it sevišķi valsts rietumu un centrālajā daļā tika novērotas īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes, brāzmains vējš un krusa. Pēc plkst. 15:00 arī Rīgu pārsteidza pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm, dažas galvaspilsētas ielas tika applūdinātas, īpaši [[Pļavnieki|Pļavnieku]] un [[Ķengarags|Ķengaraga]] pusē, tostarp arī Krasta iela.<ref> [http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/riga/video-lietus-pamatigi-appludinajis-krasta-ielu-riga.d?id=53292417 Video: Lietus pamatīgi appludinājis Krasta ielu Rīgā], delfi.lv, {{dat|2021|6|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/breakinglv/status/1403341776086351874 BreakingLV], twitter.com, {{dat|2021|6|11|SK}}</ref> [[Attēls:Gaujas_senleja_Sigulda.jpg|thumb|220px|[[Gaujas senleja]]i [[Sigulda|Siguldā]] no dienvidiem tuvojas negaiss, 2021. gada 12. jūnijs]] * [[12. jūnijs]] — no rietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atnesot [[Lietusgāze|lietusgāzes]], vietām stipras, pērkona negaisu un krasas vēja brāzmas. [[Ventspils|Ventspilī]] trīs stundu laikā nolija 14 mm, [[Liepāja|Liepājā]] — 12 mm, bet Stendē stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 5 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1403686665051381761 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|12|SK}}</ref> Vēja brāzmas Liepājā sasniedza 14 m/s. Vakarpusē arī Rīgu sasniedza aukstā fronte.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1403705884807778305 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|12|SK}}</ref> * [[18. jūnijs]] — Latvijā sākās pēdējo trīs gadu laikā intensīvākais [[karstuma vilnis]].<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-blogs-tris-gadus-nebijis-karstums-gaidami-ari-specigi-negaisi.a409551/ Video blogs: trīs gadus nebijis karstums; gaidāmi arī spēcīgi negaisi], lsm.lv, {{dat|2021|6|18|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā, vējam iegriežoties no dienvidiem-dienvidrietumiem, termometra stabiņš paaugstinājās virs +27 grādiem, vēsākais laiks valdīja vietām piekrastē un valsts austrumu rajonos, tikmēr īsi pēc plkst. 15:00 Mērsragā pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra sasniedza +30 grādus.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-latvija-sogad-gaisa-temperatura-sasniegusi-30-gradus.a409627/ Pirmo reizi Latvijā šogad gaisa temperatūra sasniegusi +30 grādus], lsm.lv, {{dat|2021|6|18|SK}}</ref> Savukārt trijās meteoroloģisko novērojumu stacijās ([[Mērsrags|Mērsragā]], [[Kolka|Kolkā]] un [[Pāvilosta|Pāvilostā]]) tika pārspēti 18. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1405868968443891713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|18|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — anticiklona ietekmē, visā valsts teritorijā valdīja sauss, saulains un karsts laiks, daudzviet gaiss sakarsa līdz +27, +32 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota Mērsraga novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +31,6 °C, un Pāvilostā, +31,0 °C. [[Skrīveri|Skrīveru]] un [[Daugavpils]] novērojumu stacijās, gaisa temperatūrai sasniedzot attiecīgi +29,5 °C un +30,0 °C, tika pārspēti 19. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1406305767406325762 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|19|SK}}</ref> Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30 grādiem,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1406199212820283395 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|19|SK}}</ref> [[Latvijas Universitāte|LU]] meteoroloģisko novērojumu stacijā pilsētas centrā termometra stabiņš pēcpusdienā paaugstinājās līdz +30,2 °C, bet galvaspilsētas ziemeļu daļā, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] — līdz +30,6 °C. * [[20. jūnijs]]: ** Naktī Rīgas centrā gaisa temperatūra saglabājās virs +20 grādiem (+20,9 °C) — tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2021. gada vasarā. Piecos rītā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija no +18 grādiem starptautiskajā lidostā "Rīga" līdz +21 grādam pilsētas centrā un Daugavgrīvā. Liepājas ostā jau otro nakti pēc kārtas gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, minimālā gaisa temperatūra ap +20 grādiem bija arī [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]]. Zemākā gaisa temperatūra plkst. 5:00 bija +13 grādi Madonas novērojumu stacijā.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7276159/riga-aizvadita-gada-pirma-tropiska-nakts Rīgā aizvadīta gada pirmā tropiskā nakts], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|20|SK}}</ref> ** Lielākajā Latvijas daļā tika sasniegts jauns 20. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, turklāt piecās novērojumu stacijās tika pārspēti arī mēneša otrās dekādes rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā — '''+33,0 °C''', un tas ir jauns 20. jūnija karstuma rekords visā Latvijā. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 20. jūnijā, bija +32,1 grāds pirms 104 gadiem — [[1917. gads|1917. gadā]] Rīgā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1406621775857864708 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|20|SK}}</ref> Valsts lielākajā daļā gaiss sakarsa līdz +30, +32 grādiem, 20. jūnija karstuma rekordi tika pārspēti 19 novērojumu stacijās. Alūksnes, [[Jēkabpils]], Madonas, Pāvilostas un [[Rūjiena]]s novērojumu stacijās tika laboti arī jūnija otrās dekādes tveices rekordi, savukārt Rucavā un [[Skrīveri|Skrīveros]] šie rekordi tika atkārtoti.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7276466/piecas-noverojumu-stacijas-parspets-junija-otras-dekades-karstuma-rekords Piecās novērojumu stacijās pārspēts jūnija otrās dekādes karstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|20|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Tika aizvadīta rekordsilta nakts, Daugavgrīvas novērojumu stacijā gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +23,7 °C, tika atkārtots rekords, kurš iepriekš uzstādīts divas reizes 29. jūlijā Rīgā — gan [[1931. gads|1931.]], gan [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad minimālā nakts temperatūra arī bija +23,7 °C. Vienlaikus tā kļuva ne tikai par vienu no trim siltākajām naktīm Latvijas vēsturē, bet par siltāko jūnija nakti Latvijā, jo nekad iepriekš šajā mēnesī tik augsta minimālā temperatūra nav fiksēta, un tā ir arī pirmā reize novērojumu vēsturē, kad jūnijā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija virs +23 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1406956871248920576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|21|SK}}</ref> Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +23,3 °C. ** Pēcpusdienā tikpat kā visā Latvijā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, izņēmums bija Kolka, kur temperatūra paaugstinājās līdz +26,5 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Pāvilosta|Pāvilostā]] un Daugavgrīvā, kur tā sasniedza '''+33,7 °C''', tādējādi šis bija lielākais karstums pēdējo trīs gadu laikā, iepriekš tik augsta temperatūra fiksēta 2018. gada 30. jūlijā, kad gaiss Bauskā sakarsa līdz +34,2 grādiem. Šis 21. jūnijs kļuva par karstāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē, iepriekšējais rekords uzstādīts 1917. gadā, kad [[Rīga|Rīgā]] bija +32,4 grādi. Daudzviet uzstādīts ne tikai 21. jūnija karstuma rekords, bet arī šī bija karstākā jūnija trešās dekādes diena, savukārt [[Rucava|Rucavā]], Pāvilostā, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]], Rūjienā, [[Gulbene|Gulbenē]] un [[Alūksne|Alūksnē]] šī kļuva par karstāko jūnija dienu novērojumu vēsturē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/fikseta-augstaka-temperatura-pedejos-tris-gados.a409950/ Fiksēta augstākā temperatūra pēdējos trīs gados], lsm.lv, {{dat|2021|6|21|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]]: ** Kārtējā tropiskā nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +22,5 °C. ** Tika pārspēts 22. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, tādējādi attiecīgā datuma nacionālais karstuma rekords tika labots jau trešo dienu pēc kārtas. Tikpat kā visā valsts teritorijā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29, +32 grādiem, bet Daugavgrīvā gaiss sakarsa līdz '''+33,1 °C'''. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā novērota 22. jūnijā, bija +31,2 grādi [[1936. gads|1936. gadā]], bet Rīgā iepriekšējais tveices rekords bija +31,1 grāds 1917. gadā.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7278099/karstuma-rekordi-krit-jau-treso-dienu-pec-kartas Karstuma rekordi krīt jau trešo dienu pēc kārtas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|22|SK}}</ref> Līdzīgi kā iepriekšējās dienās tika pārspēts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet dažās novērojumu stacijās tika labots arī jūnija trešās dekādes rekords. Jauni rekordi netika uzstādīti vien dažās novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1407402520666947586 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|22|SK}}</ref> * [[23. jūnijs]]: ** Gaisa temperatūra naktī novērojumu stacijā Rīgas centrā nenoslīdēja zem +24 grādiem, un šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad kādā valsts novērojumu stacijā gaisa temperatūra nakts gaitā nenoslīd zem +24 grādiem. Iepriekšējais siltākās nakts rekords bija +23,7 grādi 2021. gadā 21. jūnijā Daugavgrīvā, kā arī 2012. gada 29. jūlijā Daugavgrīvā un 1931. gada 29. jūlijā Rīgas centrā. Vēl pusnaktī gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +27,3 grādi, piecos rītā tā pazeminājās līdz '''+24,2 grādiem''' un vēlāk sāka paaugstināties. Citviet Latvijā gaisa temperatūra piecos rītā bija no +17,3 grādiem Mērsragā līdz +23,2 grādiem Zvejniekciemā. Lielā valsts daļā nakts bija [[tropiskā nakts|tropiska]] — gaisa temperatūra saglabājās virs +20 grādiem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-parspets-visu-laiku-siltakas-nakts-rekords.a410261/ Rīgā pārspēts visu laiku siltākās nakts rekords], lsm.lv, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> ** No rīta Kurzemi no dienvidrietumiem šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], atnesot pērkona lietusgāzes ar intensīvu zibeņošanu. Līdz plkst. 07:00 Kurzemes rietumu un dienvidu daļā reģistrēti vairāki tūkstoši zibens izlāžu. Stiprākās vēja brāzmas, kas naktī un agrā rītā reģistrētas novērojumu stacijās, bija 17 m/s Liepājas ostā.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/ligo-dienas-rita-kurzeme-registreti-vairaki-tukstosi-zibens-uzplaiksnijumu.a410262/ Līgo dienas rītā Kurzemē reģistrēti vairāki tūkstoši zibens uzplaiksnījumu], lsm.lv, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums Rucavā sasniedza 24,4 mm, bet Kolkā — 33 mm. Vēlāk šī negaisu sistēma pastiprinājās, šķērsoja [[Igaunija]]s rietumus un sasniedza Somiju, kur piekrastē tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 30 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1407659423389061128 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> ** Dienā, teritoriju šķērsojot aukstajai frontei, valsts rietumos karstums vairs nebija tik stiprs, bet valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30, +33 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota [[Madona|Madonā]] — '''+33,2 °C''', labot 23. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordu Latvijā<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1407738288555888640 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> (rekords līdz šim bija +31,8 grādi [[1964. gads|1964. gadā]]).<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/labots-23-junija-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekords-latvija.a410290/ Labots 23. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — naktī, pārsvarā Zemgalē un Vidzemē, plosījās pērkona negaisi, kas atnesa īslaicīgas, bet intensīvas lietusgāzes, kā arī brāzmainu vēju. Visstiprākās lietusgāzes tika reģistrētas Lielpēčos, kur divu stundu laikā nolija 69 mm, kas ir gandrīz mēneša klimatiskā norma. [[Valka|Valkā]] ([[Valga]]s NS) negaiss atnesa 49,2 mm nokrišņu. [[Sigulda|Siguldā]] nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 37 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 36 mm, kas ir aptuveni puse no mēneša normas.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1408205092260548608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|25|SK}}</ref> Negaisa laikā vietām pūta brāzmains vējš, visspēcīgākās vēja brāzmas tika novērotas [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 23 m/s,<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1408205463632683018 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|25|SK}}</ref> vēl stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas 24. jūnija vēlā vakarā [[Dagda|Dagdā]] — līdz 25 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1408122099076583428 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|25|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]] — valsts austrumu daļā tika novēroti stipri nokrišņi, diennakts nokrišņu daudzums [[Rēzekne|Rēzeknē]] sasniedza 42 mm, bet Dagdā — 45 mm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1409204008745586690 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|27|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota kārtējā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. * [[2. jūlijs]]: ** Rīgas centrā tika novērota jau sestā [[tropiskā nakts]] šajā gadā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,9 °C. ** Trīs meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti karstuma rekordi — [[Liepāja|Liepājā]] (+30,4 °C), [[Dobele|Dobelē]] (+29,1 °C) un [[Kolka|Kolkā]] (+25,9 °C), bet [[Saldus|Saldū]] (+28,2 °C) tika atkārtots maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1411214701967593473 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|3|SK}}</ref> Tikmēr pēcpusdienā un pievakarē valsts centrālajos rajonos, Kurzemes dienvidos un Vidzemē veidojās lokālas lietusgāzes. Negaiss, kas izveidojās Igaunijas dienvidos, virzījās tuvu garām [[Valka]]i,<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1410985949689954307 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2021|7|2|SK}}</ref> vēlāk sasniedzot [[Valmiera|Valmieru]], daudzviet pilsētā laužot kokus un appludinot vairākus ielu posmus.<ref>[https://www.valmieraszinas.lv/perkona-negaiss-valmiera-atnes-appludinatas-ielas-un-nolauztus-kokus/ Pērkona negaiss Valmierā atnes appludinātas ielas un nolauztus kokus], valmieraszinas.lv, {{dat|2021|7|2|SK}}</ref> Pārējā valstī lietusgāzes bija bez negaisa, galvaspilsētai lietus pagāja garām. * [[4. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota septītā [[tropiskā nakts]] šajā vasarā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. * [[5. jūlijs]]: ** No rīta gaisa temperatūra valstī svārstījās no +14,8 grādiem [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] līdz pat +22,6 grādiem Kolkā. Tropiski silta nakts — ar gaisa temperatūru visas nakts garumā virs +20 grādiem — piedzīvota ne tikai Kolkā, bet vēl Mērsragā un daļā Rīgas. Arī galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem +20 grādiem un bija +20,7 °C, tādējādi tika aizvadīta jau astotā tropiskā nakts šajā vasarā.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7285819/pec-tropiski-siltas-nakts-gaidama-apmakusies-diena Pēc tropiski siltas nakts gaidāma apmākusies diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|7|5|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā [[Kurzeme]]s dienvidrietumu daļu sasniedza nokrišņu un negaisu zona, atnesot pērkona lietusgāzes, lokāli — stipras, kopā ar krusu un brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1412054586416844802 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|7|5|SK}}</ref> Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Rucava|Rucavā]], kur līdz plkst. 20:00 nolija 80 mm, kas gandrīz atbilst mēneša normai.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1412099349262209028 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|5|SK}}</ref> Kopumā diennakts nokrišņu daudzums Rucavā bija 83,2 mm, kas ir trešais lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Vairāk nolijis ir vien [[1941]]. gada 22. jūlijā (97,5 mm) un [[1949]]. gada 22. maijā (86,8 mm).<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1412765440137441281 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|7|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota devītā [[tropiskā nakts]] 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,2 °C. * [[7. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija precīzi +20,0 °C. * [[8. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Latvijā bija robežās no +15,5 grādiem Madonā, līdz +22,7 grādiem Rīgas centrā. Piecās LVĢMC novērojumu stacijās Vidzemē un valsts centrālajā daļā tika reģistrēta tropiskā nakts. Vissiltākā nakts bija Rīgas centrā, kur tika novērota jau vienpadsmitā tropiskā nakts šajā vasarā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +22,7 °C. Rīgai sekoja [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] ar +21,4 °C, [[Kalnciems]] ar +20,8 °C, [[Priekuļi]] ar +20,3 °C un [[Alūksne]], kur tika reģistrēti apaļi +20 grādi. Dienā daudzviet turpinājās karstums, valsts austrumu daļā gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=07&day=08&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/08/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]]: ** Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā bija +21,9 °C. ** Gandrīz visā valsts teritorijā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, izņēmums bija atsevišķi Kurzemes rajoni. [[Ainaži|Ainažos]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] un Rīgā tika pārspēti šo novērojumu staciju 9. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgas ziemeļu daļā — Daugavgrīvā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+33,2 °C''', bet pilsētas centrā, LU novērojumu stacijā, gaiss iesila līdz +32,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413537146938478600 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|9|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]]: ** Kārtējā tropiskā nakts Latvijā. Vēl pusnaktī gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +27,8 °C. Minimālā gaisa temperatūra zem +20 grādiem nenoslīdēja Rīgā, Kolkā, Mērsragā, Ādažos, Skultē, Ainažos, Priekuļos un Skrīveros. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā pazeminājās līdz '''+23,7 °C, kas ir otra siltākā nakts kopš 1943. gada ieskaitot''', Daugavgrīvā — līdz +23,1 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413868141197905922 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|10|SK}}</ref> ** Valsts centrālajos un austrumu rajonos gaiss iesila līdz +30, +33 grādiem un dažās novērojumu stacijās ([[Dobele]]s, [[Jelgava]]s, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]], [[Ainaži|Ainažu]] un [[Rūjiena]]s NS) tika pārspēti 10. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdīja Dobelē, kur gaiss sakarsa līdz '''+33,2 °C.'''<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413933495018303494 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|10|SK}}</ref> Valsts rietumu daļu šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, tādēļ tur bija vēsāks. Līdz ar aukstas frontes ienākšanu, daudzviet Kurzemē dienvidu—ziemeļu virzienā veidojās plaši pērkona negaisi, kas vietām atnesa stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju — [[Saldus|Saldū]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Kopumā virs Latvijas dienas laikā tika fiksētas ap 500 zibens izlādes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413892307192012800 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]]: ** Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā bija +20,1 °C, tādējādi šī bija jau 14. tropiskā nakts Rīgā. ** Trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 12. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Rūjienas novērojumu stacijā rekords tika atkārtots. Daugavpilī gaiss sakarsa līdz +32,1 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — līdz +31,2 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] — līdz +31,8 °C, bet Rūjienā — līdz +30,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414598825554194433 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|12|SK}}</ref> Tikmēr dienas otrajā pusē vietām valsts teritorijā veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], nesot īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes un brāzmainu vēju. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tika appludinātas dažas ielas, bet brāzmains vējš lauža kokus.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1414583519943270401 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|7|12|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]]: ** Naktī līča Vidzemes krastā virs [[Ainaži]]em izveidojās negaisa mākonis, kas atnesa ekstremāli stipras lietusgāzes — trīs stundu laikā Ainažos nokrišņu daudzums sasniedza 53 mm, kas ir gandrīz visa jūlija mēneša norma. Vēja brāzmas negaisa laikā pastiprinājās līdz 14 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414761064697315329 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> ** Jau 15. reizi šajā vasaras sezonā gaisa temperatūra Rīgā naktī nenoslīdēja zem +20 grādiem (+23,5 °C), un tā bija piektā siltākā nakts galvaspilsētā kopš 1943. gada. Citviet valstī tika pārspēts vietējais tropisko nakšu skaita rekords. Piemēram [[Saldus|Saldū]] šovasar bijušas jau 3, [[Kolka|Kolkā]] — 6 šādas naktis.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1414776668032483333 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> ** Maksimālā gaisa temperatūra Latvijā pēcpusdienā bija +31, +34 grādi, līča piekrastē bija vēsāks, ap +27, +30 grādiem. Rucavā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +33,6 °C, tika atkārtots visa mēneša karstuma rekords, [[Liepāja|Liepājā]] (+33,6 °C) un [[Madona|Madonā]] (+33,1 °C) — pārspēts, bet [[Dobele|Dobelē]] (+33,2 °C) tika atkārtots dekādes karstuma rekords. Pāvilostā (+32,7 °C) un Saldū (+32,1 °C) tika pārspēts dienas karstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414976151970357250 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā daudzviet valstī izveidojās negaisa mākoņi, kas nesa ļoti stipras lietusgāzes ar krasām vēja brāzmām līdz pat 20 m/s. Stiprākie negaisi plosījās valsts austrumu daļā, kur tika reģistrēti vairāki elektrotīkla bojājumi, vakarpusē elektroapgāde tika traucēta aptuveni 4700 klientiem. Plašākie elektroapgādes pārtraukumi tika reģistrēti [[Preiļi|Preiļos]], [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] un [[Ogre]]s novadā.<ref> [https://www.tvnet.lv/7292301/perkona-negaiss-izraisijis-plasus-elektrotikla-bojajumus-bez-elektribas-aptuveni-4700-klientu Pērkona negaiss izraisījis plašus elektrotīkla bojājumus; bez elektrības aptuveni 4700 klientu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> Negaiss atnesa lielo nokrišņu daudzumu īsā laikā, Skrīveros vienas stundas laikā nolija 28,9 mm, kā arī tika fiksētas krasas vēja brāzmas līdz 17 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414960472869191696 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> [[Rūjiena|Rūjienā]] tika saņemtas ziņas par lielgraudu krusu,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1414959996929024012 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> bet [[Kuldīga|Kuldīgā]] spēcīgas lietusgāzes izraisīja īslaicīgus plūdus, tur nokrišņu daudzums sasniedza 47 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1414998961744658435 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> Vakarā Saldū negaisa laikā vienas stundas laikā nolija 53 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1415011155685347332 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> * [[14. jūlijs]]: ** Sešpadsmitā tropiskā nakts galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +20,9 °C. ** Pēcpusdienā pāri [[Sēlija]]i un [[Latgale]]i virzījās spēcīga negaisa zona, atnesot stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1415270335704965123 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|7|14|SK}}</ref> Vēlāk negaisi veidojās arī daudzviet citviet valstī, tostarp arī Rīgā, spēcīgo lietusgāžu dēļ vietām galvaspilsētā tika applūdinātas ielas.<ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1415320657206841347 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|7|14|SK}}</ref> Pirms negaiss sācies, lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30, +33 grādiem, tika pārspēti 14. jūlija karstuma rekordi, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]] NS tika pārspēts arī dekādes karstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1415346429166563328 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|14|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]]: ** Septiņpadsmitā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +20,8 °C. ** Daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +32, +34 grādus. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Dobelē, +33,6 °C. Trijās novērojumu stacijās tika uzstādīts jauns 15. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt [[Dobele]]s novērojumu stacijā tika pārspēts arī dekādes rekords. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1415715237513285635 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> * [[16. jūlijs]]: ** Astoņpadsmitā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +23,7 °C. ** Dienas otrajā pusē daudzviet Zemgalē, Sēlijā un Latgalē gaiss sakarsa līdz +33 grādiem, visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tā sasniedza '''+33,7 °C''', kas ir arī atkārtots šīs vasaras rekords, jo tik karsts bija arī 21. jūnijā [[Mērsrags|Mērsragā]]. Līdz ar to tika pārspēts 16. jūlija nacionālais karstuma rekords.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/parspets-16-julija-karstuma-rekords-latvija.a413179/ Pārspēts 16. jūlija karstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> Kopumā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 9 novērojumu stacijās, bet 1 — atkārtots.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1416071372334305280 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> Lielā karstuma dēļ, pēcpusdienā valsts austrumu daļā sāka veidoties [[gubumākoņi]], kas vietām pārtapa pērkona negaisā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1416006072041709568 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> Skrīveros 30 minūšu laikā negaiss atnesa 32,6 mm lietus. Īsi pirms lietusgāzes sākšanās vējš krasi brāzmās pastiprinājās līdz 24,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1416052944697536518 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> * [[17. jūlijs]] — Deviņpadsmitā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +22,7 °C. * [[22. jūlijs]] — vietām, īpaši Kurzemē, valsts centrālajā daļā un Vidzemē, tika piedzīvota dzestra nakts, gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7, +9 grādiem, zemākā temperatūra tika fiksēta [[Stende|Stendē]], kur termometra stabiņš pazeminājās līdz +6 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=07&day=22&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/22/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — Latviju no dienvidaustrumiem sasniedza karsta gaisa masa, daudzviet valstī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29, +32 grādiem, deviņās novērojumu stacijās tika karstuma rekordi — [[Dobele|Dobelē]] (+32,4 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (ostā +32,4 °C, pilsētā +31,7 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+32,2 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+32,1 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+31,8 °C), [[Jelgava|Jelgavā]] (+31,7 °C), [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] (+30,8 °C), [[Saldus|Saldū]] (+30,3 °C), [[Madona|Madonā]] (+30,0 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1419710175683006465 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|26|SK}}</ref> * [[27. jūlijs]]: ** Divdesmitā un pēdējā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā, padarot to par līdz šim bagātāko tropisko nakšu vasaru galvaspilsētā un valstī kopā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +21,3 °C. ** Dienas laikā dažviet Latvijā plosījās pērkona negaiss ar stipru lietu un vēja brāzmām. Lokāli tika novērotas īslaicīgas, bet ļoti intensīvas lietusgāzes, kas izraisa nelielus plūdus. Stipro lietusgāžu rezultātā [[Ogre|Ogrē]] tika applūda vairākas pilsētas ielas, tādējādi apgrūtinot satiksmi.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1420050831278317573 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|7|27|SK}}</ref> Līdzīga situācija bija [[Salaspils|Salaspilī]] un abās pilsētās bija arī applūduši daudzdzīvokļu ēku iekškvartāli.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1420055150551572482 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|7|27|SK}}</ref> Diennakts laikā tika saņemti septiņi izsaukumi par vēja nolauztiem kokiem, kas galvenokārt nokrita uz ceļiem. Vienā gadījumā Rīgā koks uzkrita uz vieglās automašīnas, citā — [[Alūksne]]s novada [[Alsviķi|Alsviķu]] pagastā — uz saimniecības ēkas jumta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7302511/video-ogri-un-salaspili-otrdien-skara-specigi-pludi-citviet-postijumus-nodarijis-specigais-vejs Video: Ogri un Salaspili otrdien skāra spēcīgi plūdi; citviet postījumus nodarījis spēcīgais vējš], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|7|28|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — virs Latvijas pastiprinājās ciklona ietekme, līdz ar to daudzviet īslaicīgi lija, pēcpusdienā un vakarā — stipri, jo no rietumiem valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet arī pūta spēcīgs DR [[vējš]], stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Kurzeme]]s piekrastē, Ventspilī un Liepājā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 26 un 27 m/s. Brāzmains vējš tika novērots arī Rīgā (Daugavgrīvā) — 20 m/s, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] — arī 20 m/s, Ainažos un Rūjienā — 19 m/s, kā arī [[Saldus|Saldū]] — 18 m/s. Vējš daudzviet radīja nelielus postījumus, laužot kokus, vairāk Liepājas pusē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1421131116208132100 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|7|30|SK}}</ref> Savukārt Kurzemē tika fiksēts lielākais nokrišņu daudzums, tostarp [[Mērsrags|Mērsragā]] nolija 28 mm, Kolkā — 23 mm, Stendē — 20 mm, [[Kuldīga|Kuldīgā]] — 16 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1421160908148064262 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|30|SK}}</ref> * [[31. jūlijs]] — vairākās vietās Kurzemē un Vidzemē naktī turpinājās lietusgāzes, vietām — stipras, jūras un līča piekrastē vēl saglabājās spēcīgas vēja brāzmas, Liepājā līdz 23,4 m/s, Ventspilī līdz 19,7 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] līdz 18,4 m/s, bet Skultē līdz 18,1 m/s. Līdz rītam visvairāk lija Vidzemē, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Sigulda|Siguldā]] — 31,9 mm, [[Rūjiena|Rūjienā]] —27,4 mm, [[Stende|Stendē]] — 25,5 mm, Skultē — 24,1 mm un [[Priekuļi|Priekuļos]] — 23,7 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1421332245772636163 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|31|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — no dienvidiem Latviju sasniedza aktīvs [[ciklons]], sākot ar nakts otro pusi valsts austrumu daļā ilgstoši un vietām arī stipri lija, nokrišņi turpinājās līdz pat vakaram, citviet valstī lietus bija pārsvarā īslaicīgs. Visvairāk nokrišņu (līdz plkst. 19:00) bija [[Dagda|Dagdā]] (33,7 mm), [[Piedruja|Piedrujā]] (32,1 mm) un [[Rēzekne|Rēzeknē]] (26 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1422245029649817602 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|2|SK}}</ref> Daudz lija arī citviet Latgalē — Daugavpilī un Sīļos, kur nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 20 mm. *[[6. augusts]] — tika piedzīvots dzestrs rīts, īpaši Vidzemes augstienē, kur [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaisa temperatūra ap saullēktu pazeminājās līdz +6 grādiem, teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš svārstījās ap +9, +13 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7309411/piektdienas-rita-dazviet-temperatura-noslidejusi-lidz-6-gradiem Piektdienas rītā dažviet temperatūra noslīdējusi līdz +6 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|8|6|SK}}</ref> No dienvidaustrumiem pēcpusdienā valsts teritorijā ieplūda ciklons ar plašu nokrišņu zonu, vakarā daudzviet nesot lietu, vietām valsts dienvidu daļā — arī stipras lietusgāzes.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1423629168676311041 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|6|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas bija saistīta ar nelielu, bet aktīvu ciklonu, atnesot lietu, brīžiem stipru, Kurzemē tika novērotas spēcīgas lietusgāzes. Visvairāk (līdz plkst. 20:00) lija [[Stende|Stendē]] — 21,2 mm, [[Saldus|Saldū]] — 20,8 mm, [[Kuldīga|Kuldīgā]] — 17,9 mm, [[Kolka|Kolkā]] — 17,7 mm un [[Rucava|Rucavā]] — 13,0 mm. Savukārt [[Mērsrags|Mērsragā]] vienas stundas laikā (plkst. 20:00-21:00) nolija 22 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1424420363396595715 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|8|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Kengarags 2021-08-09.jpg|thumb|220px|Negaisu josla tuvojas Rīgai no dienvidrietumiem, 2021. gada 9. augusts]] * [[9. augusts]] — no dienvidrietumu puses Latvijas teritoriju šķērsoja [[atmosfēras fronte]], kurā izveidojās negaisu sistēma, kas virzījās pāri valstij ziemeļaustrumu virzienā. Daudzviet tika novērotas īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un vietām arī [[Krusa|krusu]]. Pirmie negaisa mākoņi priekšpusdienā sasniedza Kurzemes dienvidrietumu novadus, tostarp [[Liepāja|Liepāju]], vēlāk tās sasniedza Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7311265/rigai-tuvojas-negaiss Rīgai tuvojas negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|8|9|SK}}</ref> Negaisā laikā tika reģistrētas stipras vēja brāzmas, Saldū vējš pastiprinājās brāzmās līdz 23 m/s, [[Rūjiena|Rūjienā]] un Liepājā — līdz 17 m/s, bet Priekuļos un Rīgā (Daugavgrīvā) — 15 m/s. Nokrišņu daudzums [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] sasniedza 20 mm, Saldū — 16 mm, Vičakos — 15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]], Kuldīgā, kā arī [[Stende|Stendē]] — 12 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1424750209180049415 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|9|SK}}</ref> * [[11. augusts]] — daudzviet īslaicīgi lija un ducināja pērkons, negaisa laikā [[Madona|Madonā]] nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, kā arī tika fiksētas vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1425460267958341637 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref> Pērkona negaiss tika reģistrēts arī [[Jūrmala]]s un Rīgas apkārtnē, galvaspilsētas pašos ziemeļos (Daugavgrīvā) vējš zem negaisa mākoņa krasi brāzmās pastiprinājās līdz 17 m/s un īsā laikā tur nolija 27 mm nokrišņu.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1425478299698991109 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref> Jūrmalā stipro lietusgāžu dēļ tika applūda ielas.<ref> [http://twitter.com/Anmeln/status/1425493377433341952 Andrejs Melnalksnis], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1425496369876320258 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref> * [[16. augusts]] — pēcpusdienā un vakarpusē valsts rietumu un centrālajos rajonos tika novēroti negaisi ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām. Nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 24,8 mm, [[Bauska|Bauskā]] 22,6 mm, Mērsragā 11,8 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] 10,6 mm. Zem negaisa mākoņiem Daugavgrīvā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s, [[Dobele|Dobelē]] 18 m/s, bet Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1427334423096307714 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|16|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — dienas laikā no dienvidiem pāri lielākajai valsts daļai virzījās plaša lietus zona, vietām nesot stiprus nokrišņus. Valsts austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm, brāzmainu vēju un intensīvu zibeņošanu, kopumā tika fiksētas vairāk nekā 2000 [[zibens]] izlādes. Negaisa laikā stiprākās vēja brāzmas tika novērotas [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 20 m/s, savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] vienas stundas laikā nolija 19,6 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1427678643367645187 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — pastiprinoties ciklonam, Latvijas teritorijai pāri virzījās nokrišņu zona, vietām, īpaši Kurzemē, nesot stipru lietu, kā arī spēcīgu dienvidu-dienvidrietumu vēju. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Liepāja|Liepājā]] — 26,3 m/s. Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 22,6 m/s, [[Rucava|Rucavā]] 21,5 m/s, Jelgavā 19,2 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 19 m/s, bet Rīgā 18 m/s. Vietām, tostarp arī galvaspilsētā, vējš radīja nelielus postījumus.<ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1427980108661497856 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|8|18|SK}}</ref> Kurzemes pusē stipras lietavas atnesa lielu nokrišņu daudzumu, laika posmā no plkst. 06:00 līdz plkst. 18:00 visvairāk nolija Ventspilī — 33 mm, Rucavā nolija 20,9 mm, [[Stende|Stendē]] 13,7 mm, bet Liepājā 12 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1428034950977163273 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|18|SK}}</ref> * [[24. augusts]] — nakts un agra rīta stundās gaisa temperatūra vietām Kurzemes centrālajā daļā, kā arī valsts austrumu rajonos noslīdēja līdz +4, +6 grādiem,<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1430015008428208134 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|24|SK}}</ref> diena arī bija vēsa, termometra stabiņam sasniedzot vien +12, +15 grādu atzīmi, šī diena bija vēsākā kopš maija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7321650/otrdiena-bus-aukstaka-diena-kops-maija Otrdiena būs aukstākā diena kopš maija], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|8|24|SK}}</ref> * [[25. augusts]] — virs Baltijas jūras izveidojās aktīvs ciklons, tam virzoties no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ilgstošu, vietām stipru lietu, kā arī brāzmainu vēju. Stiprākas vēja brāzmas tika reģistrētas [[Liepāja|Liepājā]] — 22 m/s, Ventspilī — 19 m/s un Pāvilostā — 16 m/s. Līdz vakaram Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 48 mm, Mērsragā 36 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 26 mm, Saldū 23 mm, Stendē 16 mm, Pāvilostā, Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā (Daugavgrīvā), [[Sigulda|Siguldā]] — 14 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1430596414640427014 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|25|SK}}</ref> * [[31. augusts]] — dienvidaustrumu valsts daļu šķērsoja nokrišņu zona, nesot ilgstošu, vietām arī stipru lietu. Madonā un Gulbenē nokrišņu daudzums sasniedza 27 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=08&day=31&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parametrs for Latvia 08/31/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|8|31|SK}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]] — rītā Stendē, zem skaidram debesīm, gaisa temperatūra noslīdēja līdz +3 grādiem, citviet valstī pārsvarā ap +5, +9 grādiem, siltāks bija piekrastē — līdz +13 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1433276315742969856 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|2|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7328689/2-septembris-atnesis-saulainu-laiku 2. septembris atnesīs saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|2|SK}}</ref> [[Attēls:20210904 154029 Lietus makoni.jpg|alt=Lietus mākoņi Rīgas ziemeļos, Daugavgrīvas pludmalē, 2021. gada 4. septembrī.|thumb|201x201px|Lietus [[mākoņi]] Rīgas ziemeļos, Daugavgrīvas pludmalē, 2021. gada 4. septembrī.]] * [[4. septembris]] — saullēktā Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz +1, +6 grādiem, rīts kļuva par aukstāko kopš maija, bet saskaņā ar "Latvijas valsts ceļi" datiem Melturos, [[Cēsu novads|Cēsu]] novadā, gaiss atdzisa līdz pat −0,3 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7330393/sestdienas-rits-aukstakais-kops-maija Sestdienas rīts — aukstākais kopš maija], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref> Siltākais laiks saglabājās daļā piekrastes, sešos rītā Daugavgrīvā un [[Ventspils]] ostā gaisa temperatūra bija +12 grādi.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1433999978477805572 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref> Savukārt dienas laikā, no jūras nākoši mākoņi vietām Kurzemē, Vidzemē, Rīgā un tās apkārtnē nesa īslaicīgas, bet brīžiem stipras lietusgāzes, vietām tika novērota arī krusa.<ref> [http://twitter.com/gubumakonis/status/1434114726192197632 Andrejs Andrejs], twitter.com, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1434206792872046598 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref> * [[5. septembris]] — daudzviet naktī gaiss atdzisa līdz 0, +5 grādiem, atsevišķās vietās piekrastē un valsts vidienē (dienvidos no līča) līdz +6, +9 grādiem, bet pus sešos no rīta [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[LVC]] [[Melturi|Melturu]] novērojumu stacijā, otro rītu pēc kārtas, minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −0,3 °C.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1434360265005469698 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|5|SK}}</ref> * [[10. septembris]] — agrā rītā daudzviet Latvijā izveidojās dūmaka un migla, uz Rīgas — Liepājas šosejas Zemgalē redzamība vietām nepārsniedza 200 metrus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7334786/piektdien-gaisa-temperatura-iesils-lidz-26-gradiem Piektdien gaisa temperatūra iesils līdz +26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|10|SK}}</ref> Tikmēr diena bija siltākā kopš augusta vidus, pēcpusdienā gaiss iesila līdz +23, +26 grādiem, siltākais laiks valdīja Zemgalē.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1436535508054822913 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|11|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — naktī un no rīta valdīja auksts laiks, Latvijas centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, +6 grādiem, Kurzemē — līdz +3, +8 grādiem, bet piekrastē vietām līdz +10 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7339247/ceturtdienas-rita-gaisa-temperatura-pazeminajusies-lidz-0-2-gradiem Ceturdienas rītā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz 0..-2 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|16|SK}}</ref> Zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−0,9 °C), [[Madona|Madonā]] (−0,6 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+0,1 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+0,5 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+0,7 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1438365125065510912 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|16|SK}}</ref> * [[18. septembris]] — Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza līdz +9,1 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] tā noslīdēja līdz +6,3 °C.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1439547236036268038 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|19|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — vakarā, sākot no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Nokrišņu daudzums [[Rucava|Rucavā]] sasniedza 26 mm, Ventspilī 20 mm, Pāvilostā 17 mm, Kolkā un [[Saldus|Saldū]] 14 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1441259525504323594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|24|SK}}</ref> * [[24. septembris]] — naktī lielākajā valsts daļā turpinājās nokrišņi, ilgstoši un vietām stipri lija, līdz plkst. 07:00 visvairāk lija Skultē, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29 mm, Rucavā nolija 21 mm, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 19 mm, bet Liepājā un Madonā — 16 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1441259525504323594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|24|SK}}</ref> Kopumā diennakts laikā nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā sasniedza 10-20 mm, daļā Kurzemes — ap 25 mm, bet Rucavā — 46 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1441240995161542658 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|24|SK}}</ref> * [[28. septembris]] — daudzviet Latgalē agri no rīta, kā arī vietām citviet valsts austrumu daļā izveidojās bieza [[migla]], kurā redzamība dažviet nepārsniedza 200 metru. Gaisa temparatūra no rīta Latvijas austrumu rajonos noslīdēja līdz +2 grādiem, bet Kolkā nebija vēsāks par +12 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7348145/gaisa-temperatura-pakapsies-lidz-12-16-gradiem Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +12..+16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, valdīja sauss un pārsvarā saulains laiks, lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15, +18 grādiem, vēsāks bija valsts austrumos un Kolkā, kur termometra stabiņš nepārsniedza +11, +13 grādus.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1444637707003629573 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|3|SK}}</ref> * [[6. oktobris]] — visā Latvijas teritorijā pūta brāzmains D, DA [[vējš]], stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgas centra meteostacijā — 19 m/s, bet [[Dobele|Dobelē]] vēja brāzmas sasniedza 20 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1445725172334411780 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|6|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1445735410970382340 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|10|6|SK}}</ref> * [[8. oktobris]] — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos, debesīm skaidrojoties un iestājoties bezvējam, gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (−4,1 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (−3,4 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (−2,0 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1446340068180906007 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|8|SK}}</ref> Siltākais laiks valdīja Vidzemes rietumos un Kurzemē, kur nebija vēsāks par +2, +5 grādiem. Rīgas centrā gaiss atdzisa līdz +3,6 grādiem, bet [[Lidosta Rīga|lidostas]] "Rīga" novērojumu stacijā tika fiksēts −1 grāds.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/piektdienas-rita-fikseta-zemaka-temperatura-kops-2-maija.a424719/ Piektdienas rītā fiksēta zemākā temperatūra kopš 2. maija], lsm.lv, {{dat|2021|10|8|SK}}</ref> * [[9. oktobris]] — vairākās vietās Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, zemākā temperatūra tika fiksēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −4,2 °C, Madonā temperatūra noslīdēja līdz −3,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] līdz −2,1 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=10&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/09/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|10|9|SK}}</ref> * [[12. oktobris]] — pāri Kurzemei virzījās [[gubu lietusmākoņi]], kas daudzviet atnesa lietusgāzes, brīžiem stipras, jūras piekrastē ducināja pērkons, lokāli tika reģistrēta arī krusa. Vislielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Liepāja|Liepājā]], kur trīs stundu laikā nolija 20 mm, bet laikā no plkst. 00:00 līdz plkst.13:00 kopā nolija 26,1 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1447882839614164997 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|12|SK}}</ref> * [[15. oktobris]] — daudzviet Latvijā lija un pūta brāzmains vējš, stiprākie nokrišņi skāra Kurzemi, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā — 13,5 mm, Liepājā nolija 13 mm, Pāvilostā — 10,6 mm, bet [[Stende|Stendē]] — 10,2 mm. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (ostā 20,2 m/s, bet pilsētā 17,1 m/s), Ventspilī — 18,6 m/s, Rucavā — 17 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] — 16,5 m/s, savukārt Rīgā (Daugavgrīvā) — 15,5 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1449071110847438848 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|15|SK}}</ref> * [[20. oktobris]] — gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +16 grādiem, līdz [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordam pietrūka 0,1 grāds, toreiz termometra stabiņš sasniedza +16,1 grādu.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1450903435159687169 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|20|SK}}</ref> Tāpat daudzviet pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Saldus|Saldū]] — 20 m/s, [[Rūjiena|Rūjienā]] — 22 m/s un [[Ventspils|Ventspilī]] — 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1450877727511351297 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|20|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — virs valsts teritorijas laikapstākļus noteica [[zema spiediena apgabals]], līdz ar to visā Latvijā pastiprinājās vējš un daudzviet mēreni lija, lokāli tika reģistrētas arī īslaicīgas lietusgāzes. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kurzemes rietumkrastā, Ventspilī vējš brāzmās sasniedza 28,4 m/s, Liepājā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 22,9 m/s, Saldū — līdz 20 m/s, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] — 19,9 m/s. Vietām vējš radīja postījumus un radīja elektroapgādes sistēmas bojājumus. Tikmēr Igaunijas novērojumu stacijā [[Sirves rags|Sirves ragā]] [[Sāmsala|Sāmsalā]] tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 33,5 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1451266755561676801 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|21|SK}}</ref> * [[24. oktobris]] — naktī un no rīta vietām Latvijā tika novērots pirmais sniegs: neliela snigšana un baltums uz zāles agrā rītā bija [[Alūksne|Alūksnē]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1452160816892059650 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|10|24|SK}}</ref> Pirmās sniegpārslas no rīta tika manītas arī [[Mālpils]] pusē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vietam-latvija-nedaudz-snidzis.a427011/ Vietām Latvijā nedaudz snidzis], lsm.lv, {{dat|2021|10|24|SK}}</ref> * [[29. oktobris]] — anticiklona ietekmē Latvijas teritorijas lielākajā daļā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule. Pēcpusdienā termometra stabiņam sasniedzot +13, +16 grādus, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1454082421868187652 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|29|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Kolka|Kolkā]], kur tā sasniedza +16,1 grādu, taču siltuma rekords Kolkā nav kritis, jo [[1945. gads|1945. gada]] 29. oktobrī tur bija pat +17,1 grādu silts, kas ir arī visas valsts šī datuma rekords.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1454075715620675592 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|10|29|SK}}</ref> Vietējas nozīmes rekordi tika uzstādīti [[Mērsrags|Mērsragā]] (+14,8 °C), [[Stende|Stendē]] (+14,0 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+15,4 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+13,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+13,3 °C). Vēsākais laiks valdīja tikai Vidzemes austrumos un Latgalē, kur mākoņi izklīda vēlāk, temperatūra paaugstinājās līdz +10, +12 grādiem. Rīgā gaiss iesila līdz +14,2 grādiem, bet galvaspilsētas vēsturiskais 29. oktobra rekords nav pārspēts, kas ir +15,7 grādi (tika uzstādīts [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]]).<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latija/piektdiena-vietam-bijusi-rekordsilta-kolka-161-grads.a427934/ Piektdiena vietām bijusi rekordsilta — Kolkā 16,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2021|10|29|SK}}</ref> * [[30. oktobris]] — turpinoties sausam un saulainam laikam, visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11, +14 grādiem, siltāks bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], +14,4 °C. Astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 30. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā [[Alūksne|Alūksnē]] (+12,9 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+13,2 °C), [[Kolka|Kolkā]] (+12,7 °C), Madonā (+13,7 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,0 °C), Rēzeknē (+14,3 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+13,9 °C) un Zosēnos (+13,0 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā) tika atkārtota sasniegta rekorda atzīme.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1454456838515220489 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[6. novembris]] — daudzviet, īpaši Kurzemē un Vidzemē, izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], atnesot īslaicīgas lietusgāzes, vietām tika reģistrēta arī krusa un pērkona negaiss.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1456972084328996866 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|6|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1456947717058531330 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|11|6|SK}}</ref> [[Attēls:Daugavgrivas_mols_2021nov06.jpg|alt=|thumb|250px|[[Daugavgrīvas mols]] 6. novembrī]] * [[8. novembris]] — Latvijas teritorijai pietuvojās ciklons, kura centrs atradās virs Igaunijas dienvidaustrumiem, daudzviet nesot nokrišņus, gan lietu, gan krusu, gan arī slapju sniegu.<ref>[http://ciklons.tvnet.lv/7380142/pirmdien-debesis-bus-apmakusas-daudzviet-snigs Pirmdien debesis būs apmākušās; daudzviet snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref> Ziņas par nelielu snigšanu tika saņemtas no vairākām novērojumu stacijām, galvenokārt [[Vidzeme]]s Z un ZA daļā, taču noturīga sniega kārta neizveidojās.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1457731829310660610 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1457601702467616769 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1457617407384637445 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref> * [[9. novembris]] — aukstajai frontei atkāpjoties un debesīm skaidrojoties, iestājās bezvējš, līdz ar to naktī visā valstī gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1457972180336234498 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|9|SK}}</ref> Zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Ainaži|Ainažos]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −5,2 °C, šīs rīts kļuva par dzestrāko kopš aprīļa.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1457973213158383617 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|9|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — no rīta teritorijas lielākajā daļā izveidojās dūmaka, bet vietām valsts austrumos sabieza migla ar redzamību 200-500 m. Dažviet migla saglabājās līdz priekšpusdienai.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1458675611732520960 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|11|SK}}</ref> * [[15. novembris]] — naktī un no rīta, visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1, −5 grādiem, vēl vēsāks bija Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz −6 grādiem, bet ceļu sensori, kas atrodas starp [[Garkalne|Garkalni]] un [[Vangaži]]em, kā arī starp Strenčiem un [[Valka|Valku]], fiksēja pat −7 grādus.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1460178215545229320/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|15|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1460138121295802374 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|15|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās migla un sarma, vietām redzamība saruka līdz dažiem desmitiem metru. Trijos naktī [[Gulbene]]s novērojumu stacijā redzamība samazinājās līdz 40 metriem.<ref> [http://www.tvnet.lv/7385745/gaiss-iesils-lidz-2-gradiem-daudzviet-apledojusi-autoceli?_ga=2.32335294.146266960.1637002221-1751907618.1587716762 Gaiss iesils līdz +2 grādiem; daudzviet apledojuši autoceļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|15|SK}}</ref> * [[19. novembris]] — siltajai atmosfēras frontei šķērsojot Latviju, ievērojami pastiprinājās vējš un paaugstinājās gaisa temperatūra, dažās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Jelgava|Jelgavā]], kur gaiss iesila līdz +11,2 °C. Bauskā un Stendē, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi līdz +10,9 °C un +10,5 °C, tika atkārtoti siltuma rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1462029419179130882 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|20|SK}}</ref> * [[20. novembris]] — Pāvilostā, Mērsragā un Ventspilī naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +10,6 °C, +10,9 °C un +11,0 °C. Kopumā visā Latvijas teritorijā gaiss iesila līdz +8, +10 grādiem, Rīgā (kopā ar [[Pāvilosta|Pāvilostu]]) tika reģistrēta trešā augstākā gaisa temperatūra valstī, +10,6 °C. Tāpat nakts un no rītā stundās daudzviet pūta stiprs vējš — piekrastē R, ZR vēja brāzmas sasniedza 20-23 m/s, visstiprākais vējš novērojumu stacijās tika reģistrēts [[Ventspils|Ventspilī]] — 22,5 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1462029419179130882 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|20|SK}}</ref> * [[22. novembris]] — termometra stabiņš no rīta tikpat kā visā Latvijā noslīdēja zem nulles, ap plkst. 8:00 zemāko atzīmi sasniedzot [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz −6 grādiem, līdzīga temperatūra tika reģistrēta arī [[Rīga]]s lidostā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmdiena-bus-saulaina-vietam-kurzeme-un-vidzeme-nedaudz-snigs.a431083/ Pirmdiena būs saulaina, vietām Kurzemē un Vidzemē nedaudz snigs], lsm.lv, {{dat|2021|11|22|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/14626635768599168768 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|11|22|SK}}</ref> Dienā, sākot no ziemeļrietumiem, pāri Kurzemei un Vidzemei virzījās nokrišņu mākoņi, atnesot nelielu snigšanu. Vietām, piemēram Ventspilī, izveidojās neliela sniega sega.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1462734162356486149 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|22|SK}}</ref> * [[23. novembris]] — daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumu daļā rīts atnāca ar sniegu, vietām īslaicīgi stipri sniga, dažviet arī nedaudz puteņoja. Biezākā sniega kārta izveidojās [[Kolka|Kolkā]], kur plkst. 5:00 tika reģistrēti 3 cm sniega. Lielākajā valsts daļā sniegs un [[apledojums]] apgrūtināja braukšanu pa autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7391804/celi-daudzviet-sniegoti-un-slideni-apgrutinata-brauksana Ceļi daudzviet sniegoti un slideni; apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|23|SK}}</ref> Rīgā arī sniga, izveidojās pirmā neliela sniega kārta šajā sezonā, bet dienas laikā tā nokusa.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7391936/pirmais-sniegs-riga Pirmais sniegs Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|23|SK}}</ref> * [[28. novembris]] — pēc snigšanas, kas sākās vēl iepriekšējā vakarā un turpinājās naktī, no rīta teju visā valstī, izņemot Kurzemes rietumu piekrasti, izveidojās 1—5 cm bieza sniega kārta,<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1464889788218159110 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|11|28|SK}}</ref> lielāko biezumu sasniedzot [[Madona|Madonā]] (6 cm). Daudzviet Latvijā valdīja viegls sals, Vidzemē vietām tika reģistrēti −4 grādi, bet [[Daugavpils]] un [[Liepāja]]s pusē gaisa temperatūra svārstījās ap nulli.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7395788/svetdiena-aizrites-bez-butiskiem-nokrisniem Svētdiena aizritēs bez būtiskiem nokrišņiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|28|SK}}</ref> * [[29. novembris|29.]]—[[30. novembris]] — Latviju no dienvidiem piemeklēja pēdējo gadu spēcīgākais [[sniegputenis]].<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/sonedel-gaidami-vieni-no-pedejo-gadu-specigakajiem-puteniem.a432156/ Šonedēļ gaidāmi vieni no pēdējo gadu spēcīgākajiem puteņiem], lsm.lv, {{dat|2021|11|29|SK}}</ref> Nokrišņu zonai, lēnām virzoties no dienvidaustrumiem ziemeļrietumu virzienā, daudzviet ilgstoši un stipri sniga, vietām arī putināja, 29.11 pēcpusdienā vislielākais sniega segas pieaugums tika reģistrēts valsts austrumu daļā: [[Gulbene|Gulbenē]] par 8 cm, Dagdā, Madonā, Rēzeknē, [[Sīļi (Amatas pagasts)|Sīļos]], Zīlānos — par 6 cm, Alūksnē un [[Priekuļi|Priekuļos]] — par 4 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1465325274501947394 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|29|SK}}</ref> Naktī uz 30.11 snigšana turpinājās, līdz plkst. 8:00 daudzviet valsts centrālajos un austrumu rajonos izveidojās bieza sniega sega, dziļākais sniegs tika reģistrēts Sīļos — 23 cm, Rēzeknē — 20 cm un [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1465575134757105666 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|30|SK}}</ref> === Decembris === * [[1. decembris]] — no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], galvenokārt pāri Kurzemes ziemeļu daļai un Vidzemei, virzījās [[gubumākoņi]], vietām nesot stipru snigšanu un puteni. Pēc jūras efekta snigšanas Rīgas centra meteostacijā sniega segas biezums pieauga no 5 līdz 11 cm, bet [[Sigulda|Siguldā]] — no 8 līdz 20 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1466255635209670657 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|12|2|SK}}</ref> * [[3. decembris]]: ** No [[Dānija]]s uz ziemeļaustrumiem virzījās aktīvs ciklons, kura centrs no rīta atradās virs Vidzemes, atnesot intensīvus nokrišņus plašā valsts teritorijā. Ciklonam šķērsojot Latviju, naktī daudzviet intensīvi sniga, nokrišņu intensitāte bija lielāka piekrastes rajonos, jo [[Baltijas jūra]]s un Rīgas līča siltie ūdeņi veicina mākoņu veidošanos. Sniega sega vietām palielinājās par 6-11 centimetriem, dziļākais sniegs no rīta tika reģistrēts Rēzeknē — 31 cm, Siguldā sniega segas biezums sasniedza 30 cm, Skultē — 29 cm; Sīļos — 28 cm, Vičakos — 26 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1466670726170226690 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> ** Nakts otrajā pusē un no rīta Rīgā tika novērota ļoti stipra snigšana, kas ar pārtraukumiem turpinājās arī dienas laikā. Līdz plkst. 8:00 Rīgas centrā sniega segas biezums palielinājās par 10 centimetriem, sasniedzot 20 cm, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] attiecīgi no 8 līdz 19 cm, un dienā tā turpinājās palielināties.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1466657666667712512 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> Ņemot vērā stipro snigšanu galvaspilsētā, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] (LVĢMC) pirmo reizi vēsturē izsludināja sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu, jo dienas laikā virs Rīgas līča turpinājās veidoties gubumākoņi, kas, nesot intensīvu snigšanu, viens pēc otra virzījās pāri galvaspilsētai.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7400185/pirmo-reizi-vesture-izsludina-sarkano-bridinajumu-par-ekstremali-stipru-snigsanu Pirmo reizi vēsturē izsludina sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> Redzamība snigšanas laikā brīžiem pasliktinājās zem 300 metriem, sliktas redzamības dēļ kāda lidmašīna [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] nobrauca no manevrēšanas ceļa, un lidosta uz laiku tika slēgta.<ref> [https://www.tvnet.lv/7400305/rigas-lidosta-airbaltic-lidmasina-nobrauc-no-manevresanas-cela-lidosta-uz-laiku-slegta Rīgas lidostā "airBaltic" lidmašīna nobrauc no manevrēšanas ceļa; lidosta uz laiku slēgta], tvnet.lv, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> * [[6. decembris]] — zem skaidrām debesīm, daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, naktī un no rīta tika novērots stiprs sals, līdz plkst. 8:00 zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ainažos, termometra stabiņam noslīdot līdz −19,5 °C. Ļoti auksts laiks valdīja arī [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] un Priekuļos, kur gaiss atdzisa līdz −18,9 °C, Skultē, gaisa temperatūrai sasniedzot −17,8 °C un [[Alūksne|Alūksnē]] (−17,6 °C). Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,6 °C, bet Daugavgrīvā — līdz −16,9 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1467746403845816321 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|6|SK}}</ref> * [[7. decembris]] — Ainažos un [[Rūjiena|Rūjienā]], gaisa temperatūrai naktī noslīdot attiecīgi līdz −24,5 °C un −25,4 °C, tika pārspēti 7. decembra aukstuma rekordi, kā arī decembra pirmās dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], −27,1 °C, kur tika atkārtots aukstuma rekords, kas tika uzstādīts [[1959. gads|1959. gadā.]]<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1468137999447830530 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|7|SK}}</ref> Minimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts arī Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C. Siltākā nakts un rīts bija Rīgas līča [[Kurzeme]]s piekrastē, kur gaisa temperatūra noslīdēja līdz −11 grādiem. Zem −20 grādiem gaisa temperatūra pazeminājās teju visā Vidzemē, kā arī vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,8 °C, bet Rīgas lidostas apkārtnē tika fiksēts −21 grāds.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7402887/ainazos-un-rujiena-parspets-decembra-pirmas-dekades-aukstuma-rekords Ainažos un Rūjienā pārspēts decembra pirmās dekādes aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|12|7|SK}}</ref> * [[8. decembris]] — divās novērojumu stacijās ([[Gulbene|Gulbenē]], −26,8 °C un [[Rēzekne|Rēzeknē]], −25,1 °C) naktī tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Alūksnē, Rūjienā, Zosēnos, Madonā un Dagdā minimālā gaisa temperatūra naktī bija ap −22, −24 grādiem. Siltākā nakts tika aizvadīta Ziemeļkurzemē, kur nekļuva vēsāks par −10 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1468485677239128066 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|8|SK}}</ref> * [[12. decembris]] — Latvijas austrumu daļā izveidojās bieza migla, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7406810/migla-latvijas-austrumos-saglabasies-lidz-svetdienas-vakaram-bridina-vugd Migla Latvijas austrumos saglabāsies līdz svētdienas vakaram, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|12|12|SK}}</ref> Atkušņa dēļ visā valstī sniega sega saruka, biezākā sniega sega valsts meteostaciju tīklā tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] — 18 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1469992066641973249 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|12|12|SK}}</ref> * [[15. decembris]] — galējos valsts rietumu rajonos termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem, citviet pārsvarā līdz +1, +5 grādiem, atkusnis tikpat kā visā valstī veicināja strauju sniega segas kušanu.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1471136160395276288 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|15|SK}}</ref> * [[21. decembris]] — Latvijā atgriezies sals, naktī tikpat kā visā valsts teritorijā termometra stabiņš noslīdēja zem −5 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes austrumu daļā un Latgalē. Aukstākais laiks valdīja [[Alūksne|Alūksnē]], kur gaiss atdzisa līdz −16,9 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz −13,5 °C, bet Dagdā — līdz −13,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1473184651405627394 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|21|SK}}</ref> Tikmēr virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu daļas veidojās nokrišņu mākoņi, virzoties uz dienvidiem, daudzviet valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā, nesot snigšanu, vietām stipru, vairākās vietās atjaunot sniega segu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1473255748385878016 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|12|21|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1473255215319113737 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|12|21|SK}}</ref> [[Attēls:SniegsRīgā20211224.jpg|alt=Sniegs Iļģuciemā, 2021. gada 24. decembris.|thumb|187x187px|Sniegs [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], 2021. gada 24. decembris.]] * [[22. decembris]] — spēcīga līča efekta dēļ, naktī Latvijas centrālajā daļā ilgstoši sniga, lielākais sniega segas pieaugums tika novērots [[Kalnciems|Kalnciemas]] novērojumu stacijā, kur no rīta sniega segas biezums sasniedza 22 cm, bet Rīgas centrā — 15 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1473563662132695046 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|22|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1473563869046050819 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|12|22|SK}}</ref> Tāpat stipra snigšana skāra [[Jūrmala]]s apkārtni, Zemgales rietumu un centrālo daļu, brīžiem skarot arī Kurzemes austrumus. Dienas laikā snigšana turpinājās Rīgā, Jūrmalā, Rīgas apkārtnes novados, kā arī daļā Jelgavas, Dobeles, Tukuma un Bauskas novada.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/tresdienas-rita-biezaka-sniega-karta-kalnciema-22-cm-riga-ap-15-cm.a435635/ Trešdienas rītā biezākā sniega kārta Kalnciemā — 22 cm; Rīgā ap 15 cm], lsm.lv, {{dat|2021|12|22|SK}}</ref> * [[24. decembris]] — plašai nokrišņu zonai virzoties pāri Latvijai, daudzviet sniga, brīžiem stipri, vietām tika rēgistrēta ilgstoša snigšana. Sniegs Ziemassvētku vakarā pārklāja tikpat kā visu Latviju, biezākā sniega sega tika novērota valsts centrālajos rajonos, Kalnciemā — 22 cm, Rīgā — 15 cm, [[Sigulda|Siguldā]] — 13 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1474430406397202452 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|24|SK}}</ref> * [[25. decembris]] — dienā virs Baltijas jūras akvatorijas bija novērojama aktīvu nokrišņu mākoņu veidošanās, kas vietām nesa stipru snigšanu. Lielākais sniega segas pieaugums tika reģistrēts Siguldas (+9 cm), [[Stende]]s (+7 cm) un Vičaku (+6 cm) novērojumu stacijās. Snigšana turpinājās arī vakarā, plkst. 20:00 biezākā sniega sega tika novērota Siguldā — 24 cm, Vičakos — 21 cm un [[Kuldīga|Kuldīgā]] — 20 cm. Brīžiem redzamība snigšanas laikā samazinājās līdz 100-500 metriem, ceļi daudzviet bija slideni un sniegoti.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1474809319497555971 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|25|SK}}</ref> * [[26. decembris]] — naktī daudzviet sniga un pūta brāzmains vējš, lielākais sniega segas pieaugums tika novērots Lielpēču novērojumu stacijā — sniega sega palielinājās par 13 cm. Biezākā sniega sega no rīta novērojumu stacijās tika reģistrēta Lielpēčos (28 cm) un Siguldā (25 cm). Spēcīgākais vējš naktī tika novērots [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kur vēja brāzmas sasniedza 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1475005300344332289 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|26|SK}}</ref> * [[27. decembris]] — no rīta dziļākais sniegs meteoroloģisko novērojumu stacijās tika novērots Siguldā — 26 cm. Lielpeču novērojumu stacijā, Ogresgalā, sniega segai sablīvējoties, tās biezums diennakts laikā saruka no 28 līdz 23 cm. Trešā biezākā sniega sega valsts novērojumu staciju tīklā bija 22 cm Vičakos, Ventspils novada [[Irbene|Irbenē]], citviet sniega kārtas biezums no rīta bija 5-20 cm robežās, tai skaitā 14 cm Rīgas centrā. Tikmēr [[Vidzeme|Vidzemē]], no Rīgas līča nākoši mākoņi dažviet atnesa intensīvu snigšanu, stiprākā snigšana tika fiksēta Priekuļos, [[Cēsis|Cēsu]] novadā, kur sniega segas biezums pieauga no 9 cm trijos naktī līdz 19 cm sešos rītā.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latija/siguldu-klaj-26-cm-dzils-sniegs-pedejas-stundas-cesu-apkaime-sniega-sega-pieaugusi-par-10-cm.a436188/ Siguldu klāj 26 cm dziļš sniegs; pēdējās stundās Cēsu apkaimē sniega sega pieaugusi par 10 cm], lsm.lv, {{dat|2021|12|27|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.<ref>[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 2021. gada laikapstākļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200611191000/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 |date={{dat|2020|06|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2021. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|3,5}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,3}} | {{Temperatūras krāsa|13,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|13,1}} | {{Temperatūras krāsa|20,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|28,1}} | {{Temperatūras krāsa|20,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,3}} | {{Temperatūras krāsa|33,0}} | {{Temperatūras krāsa|33,7}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|–8,8}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–1,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,4}} | {{Temperatūras krāsa|4,6}} | {{Temperatūras krāsa|7,1}} | {{Temperatūras krāsa|13,5}} | {{Temperatūras krāsa|11,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,7}} | {{Temperatūras krāsa|18,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,7}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–12,0}} | {{Temperatūras krāsa|–31,0}} | {{Temperatūras krāsa|–10,9}} | {{Temperatūras krāsa|–28,5}} | {{Temperatūras krāsa|–27,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | {{Temperatūras krāsa|–21,8}} | {{Temperatūras krāsa|–13,2}} | {{Temperatūras krāsa|–12,2}} | {{Temperatūras krāsa|–5,7}} | {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,7}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|3,5}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|10,5}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|33,2}} | {{Temperatūras krāsa|33,7}} | {{Temperatūras krāsa|32,4}} | {{Temperatūras krāsa|26,8}} | {{Temperatūras krāsa|26,6}} | {{Temperatūras krāsa|22,9}} | {{Temperatūras krāsa|26,3}} | {{Temperatūras krāsa|26,2}} | {{Temperatūras krāsa|18,2}} | {{Temperatūras krāsa|18,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|13,9}} | {{Temperatūras krāsa|11,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,1}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|22,6}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} | {{Temperatūras krāsa|19,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,0}} | {{Temperatūras krāsa|16,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,4}} | {{Temperatūras krāsa|13,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|9,6}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,1}} | {{Temperatūras krāsa|–7,7}} | {{Temperatūras krāsa|1,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,9}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|11,6}} | {{Temperatūras krāsa|7,4}} | {{Temperatūras krāsa|5,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|0,8}} | {{Temperatūras krāsa|−0,9}} | {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | {{Temperatūras krāsa|–3,6}} | {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–7,7}} | {{Temperatūras krāsa|–27,1}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–20,8}} |} === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2021]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,1}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,0}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–28,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–28,2}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,6}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–26,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,1}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,2}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+1,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,7}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,7}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,1}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,4}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2021]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,6}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,8}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,3}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,3}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,2}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,0}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,6}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,8}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,2}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,5}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,4}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,7}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,7}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | style="background:#99C7FF;"| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | style="background:#99C7FF;" align="center"| –17,8 °C | style="background:#99C7FF;"| [[17. janvāris]] | align="center"| +4,9&nbsp;°C | [[24. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|–2,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} | {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | {{Temperatūras krāsa|–7,3}} | {{Temperatūras krāsa|+0,5}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | align="center"| −15,7&nbsp;°C | [[19. februāris]] | align="center"| +11,3&nbsp;°C |[[25. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|–4,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–0,7}} | {{Temperatūras krāsa|–7,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −7,1&nbsp;°C | [[9. marts]] | align="center"| +15,1&nbsp;°C | [[27. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+4,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|1,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −1,4 °C | [[6. aprīlis]] | align="center"| +20,0 °C | [[18. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,7}} | {{Temperatūras krāsa|7,6}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| +0,9 °C | [[9. maijs]] | align="center"| +26,8 °C | [[12. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|12,2}} |- | style="background:#FFCA7A;"| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +10,3 °C | [[1. jūnijs]] | style="background:#FFCA7A;"| align="center"| +32,3 °C | style="background:#FFCA7A;"| [[21. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+20,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+5,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,9}} | {{Temperatūras krāsa|23,5}} |- | style="background:#FFCA7A;"| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +14,3 °C | [[25. jūlijs]] | style="background:#FFCA7A;"| align="center"| +32,3 °C | style="background:#FFCA7A;"| [[9. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+23,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+5,9}} | {{Temperatūras krāsa|24,7}} | {{Temperatūras krāsa|24,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,7}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +9,7 °C | [[25. augusts]] | align="center"| +25,2 °C | [[16. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}} | {{Temperatūras krāsa|18,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,5}} | {{Temperatūras krāsa|15,2}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +4,0 °C |[[19. septembris|19.]], [[23. septembris|23. sep.]] | align="center"| +24,8 °C |[[10. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+12,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|11,9}} | {{Temperatūras krāsa|10,2}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| +3,2 °C |[[18. oktobris]] | align="center"| +17,8 °C |[[6. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|9,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,2}} | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −2,8 °C |[[29. novembris]] | align="center"| +11,4 °C |[[1. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|4,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,5}} | {{Temperatūras krāsa|4,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −16,8 °C |[[7. decembris]] | align="center"| +6,5 °C |[[19. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|–3,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,7}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–4,7}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 52,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 4,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 10,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 38,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 9,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center"| 11,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 3,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 30,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 8,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 17,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 4,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 23,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 4,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 12,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. aprīlis]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 90,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 25,8 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" align="center"| 42,2 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 28,2 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[26. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 34,5 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 26,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 8,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 47,0 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 30,4 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 11,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 88,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 37,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 28,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 12,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 50,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 20,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 9,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 35,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 20,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 14,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 9,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[17. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 57,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 33,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 6,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. novembris|3.]], [[10. novembris|10. nov.]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 60,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 29,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 12,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 19,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 16,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −12,1&nbsp;°C&nbsp;— [[17. janvāris]] * −11,4&nbsp;°C&nbsp;— [[6. decembris]] * −10,8&nbsp;°C&nbsp;— [[16. janvāris]] * −10,0&nbsp;°C&nbsp;— [[8. decembris]] * −9,9&nbsp;°C&nbsp;— [[10. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +24,2 °C — [[23. jūnijs]] * +23,7 °C — [[10. jūlijs|10.]], [[16. jūlijs]] * +23,5 °C — [[13. jūlijs]] * +23,3 °C — [[21. jūnijs]] * +22,7 °C — [[8. jūlijs|8.]], [[17. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2021. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2021. gads Latvijā]] lnv3y0tzx4vbh5ejc8vpt0o94jaavu0 4506390 4506386 2026-08-13T13:03:53Z Minorax 83723 4506390 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2021. gads Latvijā|2021]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +7,0 °C |min Lat = –31,0 °C |max Lat = +33,7 °C |vid Rīga = +8,1 °C |min Rīga = –17,8 °C |max Rīga = +32,3 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 676,3 mm <br /> Rīga: 582,3 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 90,6 mm (maijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 42,2 mm (maijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 28,2 mm ([[26. maijs]]) |sniega sega = Latvija: 52 cm (Lielpēči, [[31. janvāris]]) |vēja brāzmas = Ventspils: 28 m/s ([[21. oktobris]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2021. gads Latvijā|2021. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Lai gan 2021. gads nesekoja 2019. un 2020. gada pēdās un nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu (1991. – 2020. gads). Līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Lielākajā daļā novērojumu staciju 2021. gads bija 0,1 °C siltāks par normu, piekrastes rajonos pat 0,4 līdz 0,5 °C siltāks par normu. Savukārt Alūksnē un Bauskā gada vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gadā bija 676,3 mm, kas ir 1% zem gada normas (685,6 mm). Līdz ar to 2021. gads bija jau 4. gads pēc kārtas, kura nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ierasti. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā – 1062,7 mm, kas ir lielākais gada kopējais nokrišņu daudzums, kas novērots šajā novērojumu stacijā, bet vismazākais nokrišņu daudzums bija Dobelē – 470,8 mm. Gaisa temperatūras amplitūda 2021. gadā bija 64,7 °C, no −31,0 °C 17. janvārī Jelgavā līdz +33,7 °C 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Gada laikā bija gan ievērojami aukstuma periodi, kuru ietekmē bija stiprākais sals pēdējos gados, gan arī gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kamdēļ vasara bija karstākā novērojumu vēsturē. Kopumā 2021. gadā tika pārspēti 199 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā daļa no maksimālās gaisa temperatūras rekordiem (137) tika pārspēti vasarā un starp šiem rekordiem bija arī 4 nacionālie diennakts rekordi (20., 21., 22. un 23. jūnijam), 8 novērojumu staciju mēnešu un 19 novērojumu staciju dekāžu rekordi. Lielākajā daļā Latvijas 2021. gadā Saules spīdēšanas ilgums bija virs 1983.-2020. gadu vidējās vērtības. Vissaulainākais gads bija valsts dienvidrietumos, kur atsevišķās vietās 2021. gadā Saule spīdēja līdz 160 stundām vairāk nekā ierasts. Savukārt valsts galējie ziemeļaustrumi bija vienīgā vieta valstī, kur pērn Saule spīdēja mazāk nekā parasti – līdz 80 stundām mazāk nekā vidēji 1983.-2020. gadu periodā. == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2020./2021. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,8&nbsp;°C, kas ir 0,4&nbsp;°C zem gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to šī ziema bija aukstākā un pirmā, kas vēsāka par normu, kopš 2012./2013. gada ziemas. Ziemas pirmais mēnesis bija silts, vien pirmajām kalendārās ziemas dienām esot vēsākām par normu. Siltums turpinājās līdz janvāra vidum, kad novērots stiprākais sals šajā ziemā, 17. janvārī novērojumu stacijā Jelgavā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz −31,0&nbsp;°C, kas ir zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2017. gada janvāra. Janvāra beigās Latvijā bija atkusnis, bet, neskatoties uz to, janvāris bija pirmais mēnesis kopš 2019. gada janvāra, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0&nbsp;°C. Un 23 secīgi mēneši ar vidējo gaisa temperatūru virs 0&nbsp;°C ir ilgākais šāds periods novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ir divreiz ilgāk nekā līdzšinējais rekords 11 mēneši (novērots 9 reizes). Sals atgriezās februāra sākumā un ilga līdz februāra pēdējai nedēļai, kad Latvijā pirmo reizi šogad gaisa temperatūra sasniedza +10&nbsp;°C. Ziemas maksimālā gaisa temperatūra +14,3&nbsp;°C reģistrēta Kolkā 25. februārī, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas 25. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā 2020./2021. gada ziemā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem ir 2 novērojumu staciju februāra rekordi, un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020./2021. gada ziemā bija 88,7 mm, kas ir 38% zem gadalaika normas&nbsp;— 142,8 mm (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu šoziem (137,5 mm) bija Kalnciemā. Līča efekta nokrišņu dēļ Kalnciems bija vienīgā novērojumu stacija, kurā ziemas nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Savukārt vismazākais ziemas nokrišņu daudzums bija Zīlānos&nbsp;— 53,3 mm. Visi ziemas mēneši Latvijā bija sausāki par normu, vissausākajam esot februārim, kas ar vidējo nokrišņu daudzumu 11,2 mm (70% zem normas 36,8 mm) bija 5. sausākais novērojumu vēsturē. Pirmā sniega sega Latvijā izveidojās 17. novembrī Alūksnē, Dagdā un Piedrujā. Bet noturīga sniega sega lielākajā daļā no valsts bija no janvāra sākuma līdz februāra beigām, visilgāk noturīga sniega sega tika novērota Alūksnē, kur 23. decembrī uzsnigusī vienlaidu sniega sega nokusa 2. martā. Ziemas visbiezākā sniega sega (52 cm) tika novērota 31. janvārī Lielpečos, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē tika reģistrēta 70 cm bieza sniega sega. Bet vairākās novērojumu stacijās šogad sniega sega bija biezākā pēdējos 10 gados. Latvijā 2020./2021. gada ziemā vidējais vēja ātrums bija 3,6 m/s, kas ir 0,1 m/s zem normas (1981.-2010. gads). No mēnešiem vienīgi decembris bija vējaināks par normu, kamēr janvāris un februāris bija rāmāki par normu. Ziemā kopumā 4 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 3 dienas bija decembrī un 1 diena janvārī. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Kolkā&nbsp;— 2 diennaktis, un vienā no tām, 7. decembrī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šoziem Latvijā&nbsp;— 21, 2 m/s. Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās nedēļu pēc kalendārās ziemas sākuma un beidzās nedēļu pirms&nbsp;— vidēji Latvijā tai ilgstot no 7. decembra līdz 20. februārim. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iesākās Dagdā&nbsp;— 28. novembrī, bet visvēlāk Liepājā&nbsp;— 13. janvārī. Savukārt ziemas beigas lielākajā daļā novērojumu staciju bija 20. februārī, vien dažās Austrumlatvijas novērojumu stacijās meteoroloģiskajai ziemai ilgstot līdz 23. februārim. Meteoroloģiskās ziemas ilgums Latvijā bija 76 dienas. Visīsākā meteoroloģiskā ziema (39 dienas) bija Liepājā, bet visilgākā Dagdā&nbsp;— 83 dienas.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/ziema/ Laika apstākļu raksturojums | Ziema, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135454/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/ziema/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> '''2021. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C zem sezonas normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to pirmo reizi kopš 2013. gada divi secīgi gadalaiki bija vēsāki par normu. Lielā daļā valsts pavasara vidējā gaisa temperatūra bija ļoti tuva normai. Lielākas atšķirības no normas bija Baltijas jūras piekrastē – Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra bija aptuveni 0,5 °C virs normas, savukārt Rīgā temperatūra bija 0,6 °C zem normas. Pavasara pirmais mēnesis lielākoties bija siltāks par normu, it īpaši paša mēneša sākums un beigas, kad tika reģistrēti kopumā 20 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdz ar to marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C bija 1,5 °C siltāks par normu. Aprīļa sākums bija nedaudz vēsāks par normu, bet mēneša vidū bija neliels siltuma periods, kad gaiss pirmo reizi šogad iesila līdz +20 °C. Aprīļa beigās un maija sākumā bija šī pavasara lielākais aukstuma periods, kad tika pārspēti vairāki minimalās gaisa temperatūras rekordi un vidējā gaisa temperatūra bija dažus grādus zem normas. Vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C bija 0,3 °C vēsāks par normu. Pēc aukstuma maija vidū bija pirmās dienas ar vasarīgu siltumu, tomēr pēc šīm vasarīgi siltajām dienām, atlikušais mēnesis bija nedaudz vēsāks par normu un maijs, līdzīgi kā aprīlis, vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ, bija vēsāks par normu - ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Pavasara minimālā gaisa temperatūra (-21,8 °C) tika novērota 9. martā Zosēnos, savukārt maksimālā gaisa temperatūra: +28,1 °C – 12. maijā Ainažos. Kopumā pavasarī tika pārspēti 28 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gada pavasarī bija 152,7 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas – 122,7 mm (1981.-2010. gads). Gan marts, gan aprīlis pavasarī bija sausāki par normu, bet, pateicoties šī gada maijam, kad nokrišņu daudzums bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas, 2021. gada pavasaris ir 13. mitrākais pavasaris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 3. mitrākais pavasaris līdz šim šajā gadsimtā. Maijā bija vērojama aktīva ciklonu darbība un bieži nokrišņi, kuru daudzums (88,3 mm) bija 4. lielākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un lielākais maija nokrišņu daudzums līdz šim šajā gadsimtā. Mitrāki maiji par šī gada maiju bija tikai 1928. (117 mm), 1926. (100 mm) un 1944. gadā (95,2 mm). Visvairāk nokrišņu šopavasar bija Zosēnos (262,1 mm), savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Mērsragā – 38,4 mm. Latvijā 2021. gada pavasarī vidējais vēja ātrums bija 3,7 m/s, kas ir 0,5 m/s virs sezonas normas (1981.-2010. gads). Vēja ātrums lielāks par normu bija gandrīz visā valstī, izņemot Daugavpili un Zīlānus. Pavasarī kopumā 6 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 1 diennakts bija martā, 4 diennaktis bija aprīlī un viena diennakts bija maijā. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Ventspilī – 4 diennaktis, un vienā no tām, 9. aprīlī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šopavasar Latvijā – 25,0 m/s.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/pavasaris/ Laika apstākļu raksturojums | Pavasaris, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135455/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/pavasaris/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> '''2021. gada vasara''' bija siltākā novērojumu vēsturē, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,8 °C, kas ir 0,4 °C augstāk par līdzšinējo rekordu – 2010. gada vasaru, un 2,1 °C augstāk par gadalaika normu (1991. – 2020. gads). Jūnijā un jūlijā kopumā tikai 2 dienas vidējā gaisa temperatūra Latvijā nebija augstāka par normu, turklāt no jūnija vidus līdz jūlija vidum bija gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kura laikā tika pārspēti vairāk nekā 100 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, sasniegti jauni tropisko nakšu rekordi, kā arī novērots lielākais dienu skaits vēsturē, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs 90. procentiles. Ilgstošā karstuma ietekmē jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, par 0,3 °C pārspējot 2019. gada jūnija rekordu, bet jūlijs ar +21,5 °C atkārtoja 2010. gada jūlija rekordu. Vien augustā ilgstošāk gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, tam ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C esot 0,5 °C vēsākam par normu. Vasaras minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Pāvilostā tas ir jauns jūnija mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords, Liepājā jūlija 2. dekādes rekords, bet Daugavpilī 16. jūlija diennakts rekords. Kopumā šovasar tika pārspēti 137 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 4 nacionālie diennakts rekordi, 8 novērojumu staciju mēneša un 19 dekādes rekordi. Tika pārspēts arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtots tika 1 mēneša, 7 dekādes un 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šovasar vasaras dienu un tropisko nakšu bija vairāk nekā ierasts, kā arī uzstādīti jauni tropisko nakšu rekordi – Jelgavā (3 tropiskās naktis), Mērsragā (7), Rīgā (19), Skultē (8) un Stendē (3). Rīgā novērotās 19 tropiskās naktis ir arī jauns Latvijas rekords, par 5 tropiskajām naktīm pārspējot 2010. un 2018. gada rekordu. Vēl 6 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords. Tomēr bija arī 5 novērojumu stacijas, kurās šogad tropiskās naktis netika reģistrētas – Dagda, Daugavpils, Gulbene, Madona un Zosēni. Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 232,8 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (225,7 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē bieži tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Rucavā 5. jūlijā kopumā nolija 83,2 mm, kas ir 3. lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Bet šovasar bija arī vairākas dekādes, kad daudzviet nokrišņu nebija, vai arī to daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums šovasar bija Rucavā, kur 3 vasaras mēnešos kopumā nolija 355,8 mm (55% virs vasaras normas). Vismazākais nokrišņu daudzums šovasar novērots Rūjienā, kur nolija vien 148,7 mm (38% zem normas). Jūnijs un jūlijs vidēji Latvijā bija sausāki par normu – jūnija kopējais nokrišņu daudzums 41 mm bija 44% mazāks par normu, bet jūlijā kopumā nolija 57,2 mm (24% zem normas). Augusts bija pirmais mēnesis kopš 2017. gada septembra, kad visās novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums pārsniedza normu, un ar kopējo nokrišņu daudzumu 134,6 mm (75% virs normas) tas kļuva par 6. mitrāko augustu novērojumu vēsturē. Šovasar kopumā 12 diennaktīs maksimālo vēja brāzmu ātrums kādā no novērojumu stacijām bija vismaz 20 m/s, no kurām 4 dienās brāzmas sasniedza pat 25 m/s. Visvairāk šādu dienu bija Liepājā, piekrastes novērojumu stacijā, kur 30. jūlijā tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šovasar – 26,9 m/s. Stipras vētras spēka brāzmas tika reģistrētas ne vien piekrastē, bet arī iekšzemē, kur pērkona negaisa laikā vēja brāzmas 25 m/s sasniedza Dagdā un Gulbenē. Meteoroloģiskā vasara (laika posms, kad vidējā gaisa temperatūra ir stabili virs +15 °C) šogad Latvijā iestājās 2. jūnijā. Atsevišķās novērojumu stacijās piekrastes reģionos un valsts austrumos tā iestājās 3. un 4. jūnijā. Vidēji Latvijā tā ilga 81 dienu un noslēdzās 21. augustā. Visagrāk meteoroloģiskā vasara noslēdzās Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur pēdējā vasaras diena bija 17. augustā. '''2021. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Valsts rietumu un centrālajos rajonos rudens bija 0,4-0,7 °C siltāks par normu, bet valsts austrumos rudens mēneši kopumā bija 0,2-0,4 °C siltāki par normu. Rudens pirmā puse lielākoties bija vēsāka par normu, tamdēļ septembris ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C bija 1,2 °C vēsāks par normu (1991.-2020. gads) un bija vēsākais septembris kopš 2008. gada. No oktobra vidus līdz rudens beigām gaisa temperatūra galvenokārt bija virs normas, līdz ar to gan oktobris, gan novembris bija siltāki par normu. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija +8,1 °C (1,3 °C virs normas), bet novembra: +3,6 °C (1,4 °C virs normas). Rudens maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota Jelgavā 10. septembrī, bet minimālā gaisa temperatūra -7,7 °C 22. novembrī Daugavpilī. Kopumā rudens sezonā tika reģistrēti 22 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 7 diennakts maksimālās un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā 2021. gada rudenī bija 181,2 mm, kas ir 7% zem gadalaika normas (195,3 mm, 1991-2020. gads) un 10% zem 1981.-2010. gadu perioda normas (201 mm). Visvairāk nokrišņu rudenī bija Rucavā – 338,9 mm, bet vismazāk Daugavpilī – 111,3 mm. Rudenī kopumā bija deviņas dienas, kurās kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vismaz vētras spēku (20 m/s). Visstiprākās brāzmas tika reģistrētas 21. oktobrī Ventspilī – 28,4 m/s. Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 22. augustā, visagrāk tas iestājās Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos 18. augustā, bet visvēlāk Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī - 2. septembrī. Meteoroloģiskais rudens Latvijā ilga līdz 27. novembrim, vietām noslēdzoties dienu iepriekš, bet visvēlāk tas beidzās Liepājā – 2. decembrī. Kalendārā rudens pēdējās dienās Latvijā parādījās pirmā sniega sega, 30. novembrī Sīļos tai sasniedzot 28 cm biezumu. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −3,2 °C |feb temp = −5,2 °C |mar temp = +1,3 °C |apr temp = +5,4 °C |mai temp = +10,6 °C |jūn temp = +18,9 °C |jūl temp = +21,5 °C |aug temp = +16,0 °C |sep temp = +11,1 °C |okt temp = +8,1 °C |nov temp = +3,6 °C |dec temp = −4,1 °C |jan nokr = 46,5 mm |feb nokr = 11,2 mm |mar nokr = 33,8 mm |apr nokr = 30,6 mm |mai nokr = 88,3 mm |jūn nokr = 41,0 mm |jūl nokr = 57,2 mm |aug nokr = 134,6 mm |sep nokr = 45,1 mm |okt nokr = 57,1 mm |nov nokr = 79,0 mm |dec nokr = 56,3 mm }} Ar vidējo gaisa temperatūru −3,2&nbsp;°C '''2021. gada janvāris''' bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −31,0&nbsp;°C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8&nbsp;°C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvārī tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī atkārtots viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu (77,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Rūjienā&nbsp;— 22,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 11,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā&nbsp;— 18 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā&nbsp;— 7 diennaktis. Janvāra vidū un beigās daudzviet Latvijā tika novērota stipra snigšana un putenis. Ventspilī 18. janvāra rītā sniega segas biezums bija 29 cm, kas ir biezākā sniega sega Ventspilī kopš 2011. gada. Savukārt mēneša pēdējā dienā Lielpečos sniega sega bija pat 52 cm bieza, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada, kad aprīļa sākumā Alūksnē sniega sega bija 70 cm bieza. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89%&nbsp;— no 86% Rīgā līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,7&nbsp;°C, kas ir 1,2&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,0&nbsp;°C tika novērota 10. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,5&nbsp;°C tika novērota 10. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (31,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Siguldā&nbsp;— 0,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā&nbsp;— 6 diennaktis, bet Ainažos un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 92%&nbsp;— no 86% Ainažos līdz 96% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 10. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −7,9&nbsp;°C, kas ir 4,7&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +3,7&nbsp;°C tika novērota 11. janvārī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra −31,0&nbsp;°C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, kas ir atkārtots Jelgavas 17. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 12,5 mm, kas ir 11% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu (38,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē&nbsp;— 1,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Ventspilī&nbsp;— 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 86%&nbsp;— no 83% Rīgā līdz 90% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,1&nbsp;°C, kas ir 3,2&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,9&nbsp;°C tika novērota 21. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8&nbsp;°C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 26,6 mm, kas ir 34% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (54,8 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Dobelē&nbsp;— 13,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Zosēnos&nbsp;— 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Madonā un Zīlānos&nbsp;— 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90%&nbsp;— no 85% Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 27. janvārī Liepājā.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/janvaris/ Laika apstākļu raksturojums | Janvāris, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135342/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/janvaris/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru −5,2&nbsp;°C '''2021. gada februāris''' bija par 1,5&nbsp;°C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −28,5&nbsp;°C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3&nbsp;°C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēti tika 2 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11,2 mm, kas ir 70% zem mēneša normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē&nbsp;— 2,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Zosēnos&nbsp;— 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kuldīgā&nbsp;— 1 diennakts. Februāra vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 29 cm Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84%&nbsp;— no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,8&nbsp;°C, kas ir 5,0&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −28,5&nbsp;°C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1&nbsp;°C tika novērota 3. februārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (15,4 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Saldū&nbsp;— 1,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā&nbsp;— 5 diennaktis, bet Dagdā, Jelgavā, Kuldīgā, Saldū šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 33 cm Lielpečos un Siguldā. Dekādes biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84%&nbsp;— no 77% Kolkā līdz 87% Alūksnē, Priekuļos, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,4&nbsp;°C, kas ir 4,7&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −27,4&nbsp;°C tika novērota 18. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,8&nbsp;°C tika novērota 20. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē tika uzstādīti divi jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi&nbsp;— 18. februārī Bauskā minimālā gaisa temperatūra bija −21,6&nbsp;°C, savukārt 19. februārī Madonā gaiss atdzisa līdz −23,9&nbsp;°C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,8 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (12,1 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Mērsragā&nbsp;— 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos&nbsp;— 2 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 8 cm Ventspilī līdz 34 cm Alūksnē un Dagdā. Dekādes biezākā sniega sega 40 cm novērota Alūksnē 16. un 17. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 80%&nbsp;— no 76% Mērsragā, Rīgā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 14. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,0&nbsp;°C, kas ir 6,0&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5&nbsp;°C tika novērota 22. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3&nbsp;°C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,2 mm) bija Alūksnē, Zosēnos, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos&nbsp;— 5 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm Ventspilī līdz 17 cm Dagdā un Alūksnē. Dekādes biezākā sniega sega 34 cm novērota Alūksnē 21. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 89%&nbsp;— no 83% Mērsragā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/februaris/ Laika apstākļu raksturojums | Februāris, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135342/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/februaris/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +1,3&nbsp;°C '''2021. gada marts''' bija par 1,5&nbsp;°C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −21,8&nbsp;°C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4&nbsp;°C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā martā tika pārspēti 20 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 33,8 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu (70,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī&nbsp;— 14,7 mm. Vidēji Latvijā martā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos&nbsp;— 15 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī&nbsp;— 4 diennaktis. Martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 8 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81%&nbsp;— no 74% Daugavpilī līdz 86% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1&nbsp;°C, kas ir 0,7&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −21,8&nbsp;°C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,0&nbsp;°C tika novērota 1. martā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 15 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 33% zem dekādes normas (13,8 mm) (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē&nbsp;— 2,9 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē&nbsp;— 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē, Piedrujā, Saldū, Stendē&nbsp;— 1 diennakts. Marta 1. dekādē sniega sega Latvijā tika novērota dekādes otrajā pusē un daudzviet tā bija vien pāris centimetri, tādēļ lielā daļā no novērojumu staciju dekādes vidējais sniega segas biezums bija mazāks nekā 1 cm, bet vidēji visbiezākā sniega sega bija Alūksnē&nbsp;— 7 cm. Dekādes biezākā sniega sega (23 cm) novērota Alūksnē un Priekuļos 10. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79%&nbsp;— no 72% Daugavpilī līdz 84% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,1&nbsp;°C, kas ir 0,3&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,2&nbsp;°C tika novērota 20. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6&nbsp;°C tika novērota 14. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 46% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu (36,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī&nbsp;— 7,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā&nbsp;— 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Gulbenē, Kolkā, Mērsragā, Rēzeknē, Rūjienā&nbsp;— 2 diennaktis. Marta 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 17 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 13 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 83%&nbsp;— no 79% Daugavpilī līdz 88% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 11. martā Kolkā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5&nbsp;°C, kas ir 2,8&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,2&nbsp;°C tika novērota 23. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4&nbsp;°C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 3. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 7,2 mm, kas ir 50% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā&nbsp;— 1,8 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos&nbsp;— 5 diennaktis, bet Jelgavā un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Marta 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 29 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 4 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (13 cm) 21. martā tika novērota Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80%&nbsp;— no 73% Daugavpilī, Gulbenē, Rēzeknē līdz 88% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 28. martā Ventspilī.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/marts/ Laika apstākļu raksturojums | Marts, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135338/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/marts/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C '''2021. gada aprīlis''' bija par 0,3 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords -4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 30,6 mm, kas ir 10% zem mēneša normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 14,4 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Sīļos - 4 diennaktis. Aprīlī saules spīdēšanas ilgums Kurzemē, Zemgalē un lielākajā daļā Vidzemes bija par bija par 0 līdz 40 stundām augstāks kā ierasti (salīdzinājumā ar 1983. – 2020. gadu), savukārt Latgalē tas vietām bija pat par 40-60 stundām zemāks nekā ierasti. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 71% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1&nbsp;°C, kas ir 0,4&nbsp;°C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,7&nbsp;°C tika novērota 8. aprīlī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,1&nbsp;°C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 11,6 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu (21,6 mm) bija Kuldīgā un Rucavā, bet vismazāk Skultē&nbsp;— 3,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rucavā, Rūjienā, Siguldā&nbsp;— 5 diennaktis, bet vismazāk Rīgā, Skultē&nbsp;— 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 78%&nbsp;— no 72% Rīgā līdz 83% Ainažos, Liepājā, Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4&nbsp;°C, kas ir 2,7&nbsp;°C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,8&nbsp;°C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1&nbsp;°C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords −4,7&nbsp;°C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7&nbsp;°C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,0 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,1 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Madonā, Sīļos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Daugavpilī&nbsp;— 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 58%&nbsp;— no 51% Rīgā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,6 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,7 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 21. aprīlī Madonā. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 86% virs dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu (34,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos - 7,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē, Liepājā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Siguldā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Sīļos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% - no 72% Daugavpilī, Dobelē, Rīgā līdz 81% Alūksnē, Mērsragā, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Dobelē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/aprilis/ Laika apstākļu raksturojums | Aprīlis, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135340/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/aprilis/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C '''2021. gada maijs''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maijā tika pārspēti septiņi maksimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu (166,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 34,1 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 11,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Siguldā, Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% - no 70% Rīgā līdz 81% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 2,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. maijā Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maija 1. dekādē kopā tika pārspēti divi minimālās gaisa temperatūras rekordi un viens maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 29,7 mm, kas ir 120% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Kuldīgā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Piedrujā, Rucavā, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% - no 66% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 16. maijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos. Maija 2. dekādē tika pārspēti seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 42% virs dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu (45,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Vičakos - 6,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Piedrujā - 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Stendē, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 75% - no 70% Rīgā un Saldū līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 13. maijā Rēzeknē. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,1 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,1 °C tika novērota 31. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 31. maijā Stendē. Maija 3. dekādē kopā tika pārspēti viens minimālās diennakts gaisa temperatūras rekords - 31. maijā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 35,5 mm, kas ir 85% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (69,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 13,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 7 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Ventspilī, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 78% - no 73% Daugavpilī un Rīgā līdz 82% Ainažos un Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/maijs/ Laika apstākļu raksturojums | Maijs, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135340/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/maijs/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C '''2021. gada jūnijs''' bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to aizvadītais jūnijs Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tas bija 0,3 °C siltāks par līdzšinējo rekordu - 2019. gada jūniju, un 0,8 °C siltāks par 2020. gada jūniju, kas kopā ar 1999. gada jūniju tagad ir trešais siltākais jūnijs novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā. Jūnijā tika pārspēti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 5 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 41,0 mm, kas ir 44% zem mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu (93,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 14,4 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Sīļos - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Stendē - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 72% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 7. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 4,4 mm, kas ir 77% zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu (28,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Ventspilī, Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 4 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 69% - no 62% Saldū līdz 77% Pāvilostā un Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Zosēnos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C tika novērota 20. jūnijā Mērsragā, kas vienlaikus bija arī Latvijas 20. jūnija gaisa temperatūras rekords. Jūnija 2. dekādē tika pārspēti 24 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 5 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 3 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, bet viens - Latvijas maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 10,2 mm, kas ir 64% zem dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu (26,2 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē - 1,0 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Rīgā - 3 diennaktis, bet Gulbenē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 69% - no 62% Priekuļos līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,7 °C, kas ir 6,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,5 °C tika novērota 30. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 9 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 2 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (82,6 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 3,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Dobelē, Sīļos, Zīlānos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Siguldā, Skultē, Stendē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 77% - no 70% Rīgā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/junijs/ Laika apstākļu raksturojums | Jūnijs, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135338/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/junijs/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C '''2021. gada jūlijs''' bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to šī gada jūlijs, kopā ar 2010. gada jūliju, ir dalīti vissiltākie novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), abiem esot par 1,6 °C siltākiem par 2001. gada jūliju. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlijā tika pārspēti 55 maksimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem 5 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pārspēts tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika 4 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 57,2 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (126,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 9 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē un Rūjienā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 71% - no 64% Rīgā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,6 °C, kas ir 5,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +11,6 °C tika novērota 4. jūlijā Rūjienā un 1. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 9. jūlijā Daugavgrīvā un 10. jūlijā Dobelē. Jūlija 1. dekādē tika pārspēti 15 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 13,5 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (89,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē un Rīgā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū - 4 diennaktis, bet Daugavpilī, Dobelē, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 71% - no 60% Rīgā līdz 80% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,0 m/s) tika novērotas 10. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,5 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē tika pārspēti 32 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 4 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 17,0 mm, kas ir 38% zem dekādes normas (27,5 mm). Visvairāk nokrišņu (67,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā un Siguldā, kur nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā - 5 diennaktis, bet Bauskā, Jelgavā, Rūjien un, Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 73% - no 65% Rīgā līdz 77% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Skrīveros. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,6 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 26. jūlijā Dobelē un Liepājā. Jūlija 3. dekādē tika pārspēti 8 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu (66,0 mm) bija Skultē, bet vismazāk Rēzeknē - 1,2 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā, Skultē - 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 70% - no 66% Bauskā, Dobelē, Rīgā līdz 77% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/julijs/ Laika apstākļu raksturojums | Jūlijs, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210822135345/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/julijs/ |date={{dat|2021|08|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C '''2021. gada augusts''' bija par 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 134,6 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (76,7 mm). Visvairāk nokrišņu (222,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 82,9 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 16,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros un Vičakos - 20 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Sīļos un Skultē - 13 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% - no 79% Rīgā un Ventspilī līdz 87% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 6. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 38,1 mm, kas ir 81% virs dekādes normas (21,0 mm). Visvairāk nokrišņu (67,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 13,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 5,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Saldū, Sīļos, Skultē - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā, Ventspilī līdz 84% Rēzeknē, Skrīveros, Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 9. augustā Saldū.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/augusts/ Laika apstākļu raksturojums | Augusts, 2021] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210811124855/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2021/augusts/ |date={{dat|2021|08|11||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 16. augustā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. augustā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 52,1 mm, kas ir 116% virs dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu (87,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dagdā - 10,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Mērsragā, Rīgā, Skrīveros un Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Rēzeknē, Rūjienā un Zīlānos - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Kolkā un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,9 °C tika novērota 28. augustā Rūjienā, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 43,7 mm, kas ir 38% virs dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu (85,7 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Kuldīgā - 18,2 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 86% - no 81% Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 25. augustā Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C '''2021. gada septembris''' bija par 0,6 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembrī tika reģistrēti divi diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi - Stendē 4. septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C, Liepājā 23. septembrī minimālā gaisa temperatūra bija +1,9 °C. 6. septembrī Kolkā tika atkārtots diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +4,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 45,1 mm, kas ir 32% zem mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu (78,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 25,3 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā un Liepājā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 81% - no 77% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,8 °C tika novērota 5. septembrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembra 1. dekādē tika reģistrēts viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - Stendē 4. Septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C. Savukārt 6. septembrī Kolkā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija +4,8 °C, kas ir atkārtots šīs dienas minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 8,1 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu (22,7 mm) bija Skultē, bet vismazāk Kuldīgā - 2,1 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 78% - no 75% Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 83% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 2. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,0 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas (1981.-2010. gads). Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,9 °C tika novērota 16. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,2 °C tika novērota 11. septembrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 12,2 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (31,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 2,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī un Vičakos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 13. septembrī Rēzeknē. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,2 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,2 °C tika novērota 26. septembrī Rucavā. 21. septembrī Liepājā tika reģistrēts jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +1,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 24,8 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu (50,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 14,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē - 5 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Kolkā un Liepājā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 85% - no 81% Rīgā un Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C '''2021. gada oktobris''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopumā oktobrī tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 57,1 mm, kas ir 24% zem 1991.-2020. gada mēneša normas (74,8 mm) un 22% zem 1981.-2010. gada mēneša normas (73 mm). Visvairāk nokrišņu (105,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 20,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 13 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā un Rīgā - 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un 0,9 °C virs 1981. - 2010. gada normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (24,6 mm, 1991. – 2020. gads) un 98% zem 1981. - 2010. gada dekādes normas (24 mm). Visvairāk nokrišņu (1,7 mm) bija Jelgavā, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Priekuļos, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Vičakos un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Jelgavā - 1 diennakts, bet citās novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 74% - no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 6. oktobrī Dobelē. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un vienāda ar 1981. - 2010. gada normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -3,6 °C tika novērota 11. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,0 °C tika novērota 20. oktobrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 30,5 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (23,9 mm, 1991. – 2020. gads) un 34% virs 1981. - 2010. gada dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (80,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Daugavpilī - 10,9 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Jelgavā un Rīgā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 84% - no 79% Ainažos un Ventspilī līdz 88% Madonā, Rucavā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 20. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,9 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 25. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,1 °C tika novērota 29. oktobrī Kolkā. Kopumā oktobrī 3. dekādē tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 26,8 mm, kas ir 2% virs dekādes 1991.-2020. gada dekādes normas (26,3 mm) un 2% virs 1981.-2010 gada dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Daugavpilī - 9,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Priekuļos un Saldū - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Skultē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 84% - no 79% Ventspilī līdz 87% Alūksnē, Jelgavā, Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,6 °C '''2021. gada novembris''' bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopumā novembrī tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 79,0 mm, kas ir 33% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (59,6 mm) un 28% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (61,9). Visvairāk nokrišņu (173,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 43,8 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 16 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Piedrujā - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 90% - no 85% Ventspilī līdz 93% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,6 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,2 °C tika novērota 9. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 41,3 mm, kas ir 91% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (21,6 mm) un 96% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (21,1 mm). Visvairāk nokrišņu (82,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 19,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 6,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē, Madonā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 10. novembrī Ventspilī. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,9 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,3 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -6,0 °C tika novērota 15. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,2 °C tika novērota 19. novembrī Dobelē, Jelgavā, Mērsragā un Ventspilī, kas Dobelē un Jelgavā arī bija jauns 19. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā novembra 2. dekādē tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 11,3 mm, kas ir 46% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (20,8 mm) un 55% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (31,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rīgā - 3,3 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 91% - no 88% Ainažos, Kolkā un Ventspilī līdz 95% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 0,6 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 0,8 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. novembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 27,3 mm, kas ir 59% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,2 mm) un 34% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (20,3). Visvairāk nokrišņu (60,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 12,9 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Jelgavā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 89% - no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Rūjienā, Saldū, Stendē un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 23. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm. Ar vidējo gaisa temperatūru −4,1 °C '''2021. gada decembris''' bija par 3,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopumā decembrī pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Decembrī atkārtots viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Visi minimālās gaisa temperatūras rekordi uzstādīti decembra 1. dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,3 mm, kas ir 5% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (53,7 mm) un 2% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (55,4). Visvairāk nokrišņu (110,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 24,0 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 13,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī - 19 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 10 diennaktis. Decembrī sniegoti periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā nokusa sniega sega. Visbiezākā sniega sega tika novērota 5. decembrī Siguldā - 39 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –7,7 °C, kas ir 7,5 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 6,8 °C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 2. decembrī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, kas ir atkārtots Zosēnu 7. decembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Decembra 1. dekādē tika pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 20,8 mm, kas ir 22% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,0 mm) un 1981.-2010. gada dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (41,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 6,7 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Lielpečos, Liepājā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Rēzeknē, Saldū - 3 diennaktis. Decembra pirmajā dekādē visā Latvijā bija novērota arī sniega sega. Visbiezākā sniega sega fiksēta 5. decembrī Siguldā (39 cm). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ainažos, Ventspilī līdz 91% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 1. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 3,0 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,5 °C tika novērota 20. decembrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 9% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (16,9 mm) un 5% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (17,7 mm). Visvairāk nokrišņu (34,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Saldū - 8,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā - 2 diennaktis. Decembra 2. dekādes sākumā sniega sega bija visā Latvijā un dekādes visbiezākā sniega sega 26 cm bija Rēzeknē 11. decembrī. Dekādes otrajā pusē vienlaidu sniega sega izzuda visā valstī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 92% - no 88% Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 19. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,9 °C, kas ir 4,0 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9°C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,8 °C tika novērota 21. un 23. decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,1 °C tika novērota 31. decembrī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 18,1 mm, kas ir 9% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (19,8 mm) un 14% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,7 mm). Visvairāk nokrišņu (41,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā - 5,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 2 diennaktis. Visbiezākā sniega sega 29 cm novērota 26. decembrī Lielpečos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 87% - no 82% Ainažos līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]&nbsp;— valsts austrumu daļu, it īpaši Latgali un Vidzemes austrumus, šķērsoja nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru snigšanu. Dienas gaitā sniega segas biezums [[Dagda|Dagdā]] palielinājās no 6 līdz 22 cm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] sniega sega pieauga no 1 līdz 12 cm, savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] uzsniguši 4 cm sniega, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]] un [[Alūksne|Alūksnē]] sniega sega kļuva par vienu, diviem centimetriem biezāka, sasniedzot attiecīgi 5 un 6 cm.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/dagda-sasnigusi-22-centimetrus-bieza-sniega-sega/7145852 Dagdā sasnigusi 22 centimetrus bieza sniega sega]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|1|SK}}</ref> Zem sniega svara liecoties un lūstot kokiem, vietām Latgalē tika traucēta elektroapgāde,<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1345089256851705857 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|1|SK}}</ref> rietumos no Dagdas tika reģistrēti 16 avārijas atslēgumi elektrolīnijās. * [[2. janvāris]]&nbsp;— turpinoties snigšanai, daudzviet Latgalē radušies pārrāvumi elektrotīklos. Latgales reģiona glābēju brigādes kopš 1. janvāra pēcpusdienai saņēma 21 izsaukumu, lai novāktu smagā sniega lauztos kokus, galvenokārt koki sakrita uz ceļu braucamās daļas, bet viens koks bija uzkritis uz automašīnas. Sniega un apledojuma dēļ arī tika apgrūtināta braukšana [[Latgale|Latgalē]]. Sniegs arī daudzviet sabojāja elektrolīnijas, un ap pusdienlaiku aptuveni tūkstošiem klientu Latgalē tika traucēta elektroapgāde. Elektroapgāde tika traucēta [[Krāslava]]s, [[Aglona]]s, [[Dagda]]s, [[Rēzekne]]s, [[Ludza]]s, [[Zilupe]]s, [[Cibla]]s, [[Kārsava]]s un [[Viļaka]]s novadā. Pēc snigšanas, visbiezākā sniega sega tika reģistrēta Dagdā, kur tā sasniedza 28 cm,<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1345325210728325121 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|1|2|SK}}</ref> un tā ir biezākā sniega sega valstī kopš 2019. gada marta, kad Alūksnē sniega segas dziļums sasniedza 31 cm. [[Rēzekne|Rēzeknē]] sniega segas biezums palielinājās līdz 17 cm, [[Alūksne|Alūksnē]]&nbsp;— līdz 15 cm, [[Gulbene|Gulbenē]]&nbsp;— līdz 9 cm.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/foto-sniega-stihija-latgale-bez-elektribas-atstaj-tukstosus.a387449/ FOTO: Sniega stihija Latgalē bez elektības atstāj tūkstošus], lsm.lv, {{dat|2021|1|2|SK}}</ref> * [[7. janvāris]]&nbsp;— no dienvidiem Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet atnesot nelielu snigšanu,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1347133919234314241 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|7|SK}}</ref> valsts rietumu un centrālajā daļā izveidojās neliela sniega kārta, piemērām, [[Kuldīga|Kuldīgā]] sniega segas biezums sasniedza 4 cm, bet biezākā sniega sega saglabājās Dagdā&nbsp;— 21 cm. [[Attēls:Sniegs Rīgā, Nordeķu parkā. 2021. gada 12. janvāris.jpg|alt=Sniegs Rīgā, Nordeķu parkā. 2021. gada 12. janvāris.|thumb|150px|Sniegs [[Rīga|Rīgā]], [[Nordeķu parks|Nordeķu parkā]]. 2021. gada 12. janvāris.]] * [[11. janvāris]]&nbsp;— naktī un no rīta pāri valsts teritorijai virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Latvijas rietumu un centrālajos rajonos atnesot sniegu, brīžiem stipru snigšanu, vietām arī puteni, sniega segas biezums, īpaši [[Kurzeme|Kurzemē]], palielinājās par 2—8 cm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1348700222646575104 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|11|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1348501738718973952 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|11|SK}}</ref> Sniega un [[Apledojums|apledojuma]] dēļ tika apgrūtināti braukšanas apstākļi gan uz valsts galvenajiem, gan reģionālas nozīmes ceļiem. [[Rīga|Rīgā]] vidēji 10 līdz 20 minūtes kavējās sabiedriskais transports&nbsp;— izņemot tramvajus.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-sniega-del-riga-gruti-izbraucamas-ielas.a388470/ Video: Sniega dēļ Rīgā&nbsp;— grūti izbraucamas ielas], lsm.lv, {{dat|2021|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]]&nbsp;— virs [[Zviedrija]]s atradās aktīva ciklona centrs, kas ietekmēja laika apstākļus [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] reģionā, nakts laikā tas sāka šķērsot Latviju, daudzviet nesot ilgstošu [[Sniegputenis|sniegputeni]]. Jau naktī visā valstī sniga un putināja&nbsp;— visvairāk rietumu un centrālajos rajonos, tomēr visbiezākā sniega sega aizvien saglabājās [[Latgale|Latgalē]].<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1348890851750125568 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> Dienā daudzviet, tostarp Rīgā, sākās ilgstoša snigšana un vietām arī putenis, jo pūta brāzmains [[vējš]], vietām brāzmās sasniedzot 16—17 m/s. Lielākajā valsts daļā bija apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/otrdien-pamatigi-putenos-sorit-latvija-autoceli-sniegoti-un-apledo.a388513/ Otrdien pamatīgi puteņos; šorīt Latvijā autoceļi sniegoti un apledo], lsm.lv, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> vietām uz ceļiem veidojās arī sniega sanesumi.<ref>[http://twitter.com/LVceli/status/1348997302925594628 Latvijas Valsts ceļi], twitter.com, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> Ievērojami pieauga sniega sega dziļums, dienas laikā visvairāk sniega segas biezums palielinājās [[Rucava|Rucavā]] un Lielpēčos&nbsp;— par 8 cm, [[Skrīveri|Skrīveros]]&nbsp;— par 7 cm un [[Sigulda|Siguldā]]&nbsp;— par 6 cm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349008953208942592 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]]&nbsp;— no rīta visu Latviju pārklāja sniegs,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1349336475800887296 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|13|SK}}</ref> biezākā sniega sega joprojām saglabājās Dagdā&nbsp;— 23 cm, bet turpinoties snigšanai, īpaši valsts centrālajā daļā, [[sniega sega]] palielinājās par vairākiem centimetriem. Lielākais sniegs segas pieaugums tika novērots Lielpēčos&nbsp;— par 13 cm (sniega segas biezums sasniedza 18 cm), [[Kalnciems|Kalnciemā]]&nbsp;— par 11 cm (21 cm biezs sniegs) un [[Skrīveri|Skrīveros]]&nbsp;— par 10 cm (17 cm bieza sniega sega).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349249327466749952 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|13|SK}}</ref> Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 14 cm, bet dienā vietām turpinājā snigt un dažviet sniega sega kļuva vēl par dažiem centimetriem biezāka.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/tresdien-snigsana-turpinasies.a388660/ Trešdien snigšana turpināsies], lsm.lv, {{dat|2021|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Pēc sniegputeņa, visvairāk svaiga sniega krājumi papildinājās [[Zemgale|Zemgalē]]: Kalnciemā un [[Dobele|Dobelē]] esošajās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika fiksēta attiecīgi 21 un 20 cm bieza sniega kārta, līdzīgi bija arī [[Jelgava|Jelgavā]], taču mazāk sniega tika novērota Zemgales dienvidos&nbsp;— [[Bauska]]s apkārtnē aptuveni 8—10 cm. [[Vidzeme]]s dienvidrietumos un dienvidos, reģionā, kas ietver Rīgu, [[Ogre|Ogri]], Skrīverus, [[Mālpils|Mālpili]], [[Sigulda|Siguldu]], [[Ādaži|Ādažus]] un [[Saulkrasti|Saulkrastus]], sniega kārta sasniedza 15—18 cm. Daudz sniega bija arī Kurzemes dienvidos&nbsp;— [[Saldus]] un [[Skrunda]]s pusē ap 15 cm. Citviet Kurzemē pārsvarā 7—13 cm, izņemot jūras piekrasti, kur posmā no [[Liepāja]]s līdz [[Pāvilosta]]i izveidojās tikai 1—5 cm sniega kārta. Latgalē sniega kārta sasniedza 5—10 cm, izņemot reģiona austrumus, kur sniega jau kopš gada pirmajām dienām bija krietni vairāk un biezākā sniega kārta valstī saglabājās Dagdā&nbsp;— 25 centimetri.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sis-nedelas-putenos-visvairak-sniega-sasnidzis-zemgale.a388863/ Šīs nedēļas puteņos visvairāk sniega sasnidzis Zemgalē], lsm.lv, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349620097141321729 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref> ** Vakarā, no ziemeļaustrumiem, Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstā gaisa masa no Krievijas, sākās gaisa temperatūras pazemināšanās. Tikmēr ZA vēja ietekmē virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] izveidojās nokrišņu mākoņi, kas sāka šķērsot Zemgales R daļu, tur nesot intensīvu snigšanu, īpaši [[Tukums|Tukumā]] pusē.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1349785792546287616 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref> Sniega mākoņi turpināja kļūt plašāki, nesot ievērojamu sniega segas pieaugumu.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1349793262144520192 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|14|SK}}</ref> * [[15. janvāris]]&nbsp;— pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza −20 grādus.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-divu-gadu-laika-temperatura-sasniegusi-20-gradus.a388990/ Pirmo reizi divu gadu laikā temperatūra sasniegusi −20 grādus], lsm.lv, {{dat|2021|1|15|SK}}</ref> Aukstākais laiks tika piedzīvots [[Alūksne|Alūksnē]], kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,7&nbsp;°C. Pilni −20 grādi bijuši arī Dagdā (−20,0&nbsp;°C) un [[Piedruja|Piedrujā]] (−20,1&nbsp;°C). Citviet Vidzemē un Latgalē tika reģistrēts sals līdz −14, −19 grādiem, Zemgalē līdz −12, −16 grādiem, bet Kurzemē līdz −7, −10 grādiem. Rīgas centrā zemākā temperatūra bija pirms plkst. 8, kad tā sasniedza −11,5&nbsp;°C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1349974278247165952 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|15|SK}}</ref> [[Attēls:Aukstums Rīgā.jpg|alt=Auksta un saulaina diena Rīgas rietumu daļā. 2021. gada 17. janvāris.|thumb|150px|Auksta un saulaina diena [[Rīga]]s rietumu daļā. 2021. gada 17. janvāris.]] * [[17. janvāris]]: ** Valdīja ļoti auksts laiks. No rīta Kurzemē, Zemgales rietumos un daudzviet Vidzemē debesis bija apmākušās, vietām nedaudz sniga. Dažviet bija migla un sarma. Pūta lēns vējš, daudzviet valdīja bezvējš. Gaisa temperatūra bija no −7, −10 grādiem Ziemeļkurzemē līdz −26, −29 grādiem vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumu daļā. Zemākā gaisa temperatūra tika sasniegta novērojumu stacijā "Jelgava" [[Staļģene|Staļģenē]], '''−31,0&nbsp;°C''', tādējādi sasniedzot 17. janvāra aukstuma rekordu, kas Jelgavā tika reģistrēts 1940. gadā (novērojumu stacijas atrašanās vieta ir mainīta, un tikai pēdējos gados tā izvietota Staļģenē&nbsp;— aptuveni 15 kilometrus no Jelgavas). Tik stiprs sals valstī tika piedzīvots pirmo reizi kopš [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gada]]. Šī bija arī šīs nakts zemākā gaisa temperatūra Eiropā ārpus Krievijas.<ref>[https://twitter.com/storm_chaserEU/status/1350776811123335171 Meteo Latvia, @storm_chaserEU], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> Iepriekšējo reizi 30 grādu sals valstī bija [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gada]] 7. janvārī, kad Madonā un Rēzeknē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31 grādam.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1350699763117797376 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1350699406757134336 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> Otrā zemākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta novērojumu stacijās, bija −28,2 grādi Bauskā. Citviet Zemgales centrālajā un austrumu daļā, kā arī Vidzemē, tai skaitā Rīgas apkārtnē, sals pastiprinājās līdz −27 grādiem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1350683304111058945 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> Rīgas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz −25 grādiem, bet galvaspilsētas centrā&nbsp;— līdz −17,8&nbsp;°C. Latgalē gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz −21, −25 grādiem, bet Kurzemē minimālā gaisa temperatūra naktī bija no −7,3 grādiem Kolkā līdz −22,2 grādiem Rucavā. No 59 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, vismaz 25 grādu sals tika reģistrēts 19 stacijās. Minimālā gaisa temperatūra svārstījās no −11,3&nbsp;°C [[Pope|Popē]] (netālu no Ventspils), līdz −27,1&nbsp;°C [[Garkalne|Garkalnē]] un Zariņu stacijā starp [[Iecava|Iecavu]] un Bausku. ** Biezākā sniega sega pēdējā diennaktī LVĢMC novērojumu tīklā bija 33 cm Dobelē un 36 cm Kalnciemā. Rītā sniega kārtas augstums [[Dobele|Dobelē]] saruka līdz 26 cm, bet Kalnciemā&nbsp;— līdz 27 cm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmo-reizi-cetru-gadu-laika-sals-latvija-pastiprinajies-lidz-30-gradiem.a389198/ Pirmo reizi četru gadu laikā sals Latvijā pastiprinājies līdz −30 grādiem], lsm.lv/[[LETA]], {{dat|2021|1|17|SK}}</ref> * [[21. janvāris]]&nbsp;— nakts laikā Latvijai pāri virzījās [[siltā atmosfēras fronte]], valsts lielākajā daļā atnesot nokrišņus, sākumā daudzviet sniegu un vietām arī puteni, kas vēlāk pārgāja [[Atkala|atkalā]] un lietū.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/nakti-gaidama-stipra-snigsana-atkala-un-lietus-visa-valsti-speka-dzeltenais-bridinajums/7160447 Naktī gaidāma stipra snigšana, atkala un lietus. Visā valstī spēkā dzeltenais brīdinājums]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|21|SK}}</ref> Dienā tikpat kā visā valstī iestājās atkusnis,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latviju-parnem-atkusnis.a389716/ Latviju pārņem atkusnis], lsm.lv, {{dat|2021|1|21|SK}}</ref> vietām termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5 grādiem. Pārvietošanos daudzviet apgrūtināja apledojums.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1352182612299821056 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|21|SK}}</ref> * [[26. janvāris]]&nbsp;— no dienvidaustrumiem Latviju sasniedza [[ciklons]], līdz ar to valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu slapju sniegu, sniegu, brīžiem stipru, atsevišķos rajonos arī lietu. Naktī visvairāk sniga valsts austrumos, [[Alūksne|Alūksnē]], [[Gulbene|Gulbenē]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] un [[Sīļi (Amatas pagasts)|Sīļos]] sniega segas biezums palielinājās par 5 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1353936726318845952 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|26|SK}}</ref> Dienā, turpinoties snigšanai, vietām Vidzemē sniega kārta pieauga par 4—7 cm ([[Sigulda|Siguldā]]&nbsp;— par 7 cm, [[Priekuļi|Priekuļos]]&nbsp;— par 5 cm, Lielpēčos (Ogre) un [[Skrīveri|Skrīveros]]&nbsp;— par 4 cm),<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1354071061281841152 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|26|SK}}</ref> bet līdz plkst. 19.00 vislielākais sniega segas pieaugums tika novērots Siguldā (+10 cm), Lielpēčos (+7 cm), Skrīveros (+6 cm) un Priekuļos (+5 cm).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1354121061000949767 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|26|SK}}</ref> * [[30. janvāris]]: ** Diennakts laikā, virzoties nokrišņu zonai, daudzviet Latvijā sniega segas biezums palielinājās par 10 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1355434465024237573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> Visvairāk sniga [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur sniega segas biezums pieauga no 8 līdz 23 cm, bet biezākā sniega kārta izveidojās Alūksnē, kur sniega dziļums pēdējā diennaktī pieauga no 22 līdz 33 cm. Otrā biezākā sniega sega tika novērota Dagdā&nbsp;— 27 cm, bet [[Sigulda|Siguldā]] izveidojās 26 cm bieza sniega sega.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/daudzviet-latvija-snieg-aluksne-sniega-dzilums-sasniedzis-33-centimetrus/7168090 Daudzviet Latvijā snieg; Alūksnē sniega dziļums sasniedzis 33 centimetrus]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> Spēcīgās snigšanas un vēja dēļ daudzviet valstī, arī Rīgā, uz brauktuvēm un ielām izveidojās sniega sanesumi.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sestdienas-rita-riga-uz-brauktuvem-veidojas-sniega-sanesumi-kavejas-sabiedriskais-transports.a390940/ Sestdienas rītā Rīgā uz brauktuvēm veidojas sniega sanesumi; kavējas sabiedriskais transports], lsm.lv, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> ** Virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] sāka veidoties [[jūras efekta nokrišņi]], gan naktī, gan arī dienas laikā daudzviet valsts centrālajos rajonos, īpaši Rīgas apkārtnē un pašā galvaspilsētā, atnesot intensīvu snigšanu,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1355528770854248449 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1355538385813839872 Meteo Latvia], {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> šaura josla ar stiprāko snigšanu atradās gar Rīgas rietumiem, dienvidrietumiem, tai skaitā pāri lidostai. Redzamība sniegputenī vietām sasniedza tikai 300 metru.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355483630454366212 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]]&nbsp;— valsts novērojumu stacijās biezākā sniega sega izveidojās Lielpečos, [[Ogres novads|Ogres novada]] Ogresgala pagastā, kur tās augstums agrā rītā sasniedza 50 cm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1355726279748833281 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355738759728398336 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref> Tas bija arī dziļākais sniegs, kāds valsts meteoroloģiskajās novērojumu stacijās fiksēts kopš [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gada]] janvāra, kad 51 cm dziļa sniega sega pārklāja [[Irbene]]s apkaimi [[Ventspils]] novadā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/dzilaka-sniega-sega-latvija-pieaugusi-lidz-pusmetram/7168509 Dziļākā sniega sega Latvijā pieaugusi līdz pusmetram]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref> Otrā biezākā sniega sega atbilstoši LVĢMC datiem izveidojās Skrīveros&nbsp;— 34 cm, bet Siguldā un Alūksnē&nbsp;— 31 cm. Vismazāk sniega bija Kurzemes piekrastē, tostarp [[Rucava]]s, [[Liepāja]]s, [[Pāvilosta]]s, Ventspils un [[Kolka]]s novērojumu stacijā zemi klāja tikai 2—4 centimetri sniega. Dienas laikā vietām stipra snigšana turpinājās Vidzemes rietumu rajonos, tostarp Cēsīs un Siguldā,<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355781253551808516 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1355854929185959938 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|1|31|SK}}</ref> kur sniega sega palielinājās vēl par dažiem centimetriem. === Februāris === * [[2. februāris]]&nbsp;— pēcpusdienā un vakarā valsts teritoriju no rietumiem šķērsoja plaša nokrišņu zona,<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1356618211983204353 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|2|SK}}</ref> daudzviet atnesot sniegu, brīžiem mēreni stipru snigšanu,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/otrdiena-iesaksies-saulaina-bet-vakara-daudzviet-snigs.a391205/ Otrdiena iesāksies saulaina, bet vakarā daudzviet snigs], lsm.lv, {{dat|2021|2|2|SK}}</ref> kurā redzamība pazeminājās līdz 300-700 m, ceļi daudzviet kļuva sniegoti. Sniega sega vietām palielinājās par dažiem centimetriem.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1356638912706318336 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|2|SK}}</ref> * [[5. februāris]]&nbsp;— Latvijā sākās otrais aukstuma vilnis 2020./2021. gada ziemā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-blogs-sacies-garakais-aukstuma-vilnis-soziem-beigusies-solara-ziema.a391674/ Video blogs: sācies garākais aukstuma vilnis šoziem; beigusies solārā ziema], lsm.lv, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref> Naktī teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem −10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā (NS; −17,9&nbsp;°C), [[Jelgava]]s NS (−16,8&nbsp;°C) un [[Stende]]s NS (−16,3&nbsp;°C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1357535045154668546 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref> Tikmēr nakts un dienas laikā, pāri valsts centrālajai daļai virzījās [[līča efekta nokrišņi]], nesot intensīvu snigšanu, vietām, īpaši Jelgavas, [[Ķemeri|Ķemeru]] un Rīgas pusē sniega sega pieauga par 4—9 cm.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1357713146354540546 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1357766863892209666 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|5|SK}}</ref> * [[6. februāris]]&nbsp;— naktī, debesīm skaidrojoties, tika novērots stiprs sals, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20, −24 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Jelgavas novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļģenē]], −28,5&nbsp;°C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1357936269607723009 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|6|SK}}</ref> Galvaspilsētas centrā gaiss atdzisa līdz —13,2 grādiem. * [[7. februāris]]&nbsp;— naktī viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta valsts austrumu daļā&nbsp;— [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −26,5&nbsp;°C atzīmei, bet [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz −24,9&nbsp;°C. Arī citviet, galvenokārt austrumos, gaisa temperatūra bija no −20 līdz −24 grādiem.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1358299300267229187 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteolapa/status/1358313060709072901 meteolapa.lv, @meteolapa], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref> Rīgas lidostā īsi pēc saullēkta gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21 grādam, galvaspilsētas centrā −14,4&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1358302652409520129 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref> Tikmēr [[Liepāja|Liepājā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] naktī intensīvi sniga.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1358292470694629378 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2021|2|7|SK}}</ref> * [[8. februāris]]&nbsp;— stiprākais sals valdīja valsts dienvidu daļā, kur naktī viszemākā gaisa temperatūra fiksēta [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. [[Jelgava]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,3&nbsp;°C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza −24,6&nbsp;°C. Citviet valstī gaiss atdzisa līdz −10, −20 grādiem, vēsāks bija [[Piedruja|Piedrujā]] (−22,5&nbsp;°C) un [[Rucava|Rucavā]] (−21,4&nbsp;°C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −14,9&nbsp;°C, bet vissiltākais bija [[Kolka|Kolkā]], −5,4&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1358705222240137222 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|8|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1358708061989347329 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|2|8|SK}}</ref> * [[12. februāris]]&nbsp;— no rīta debesis virs Latvijas bija daļēji apmākušās un vietām nedaudz sniga. Gaisa temperatūra piecos rītā [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) novērojumu tīklā bija no −6,5 grādiem [[Kolka|Kolkā]] līdz −19,2 grādiem [[Skrīveri|Skrīveros]]. Sniega segas biezums novērojumu staciju laukumos bija no deviņiem centimetriem Ventspils ostā līdz 31 centimetram Siguldā, 32 centimetriem Alūksnē un 35 centimetriem Dagdā, tai skaitā 20 centimetri Rīgas centrā. Valstī pūta lēns ziemeļu vējš, Latgalē tas bija mērens, bet vietām valstī iestājās [[bezvējš]]. Rīgā debesis bija apmākušās, pūta ziemeļaustrumu vējš trīs metri sekundē. Gaisa temperatūra plkst. 5 bija −13 grādi pilsētas centrā un −19 grādi [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostā]]. [[Attēls:Saulriets Kengarags 20210212.jpg|thumb|220px|Saulriets aukstā ziemas vakarā [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Rīga|Rīgā]], 2021. gada 12. februāris]] * [[13. februāris]]&nbsp;— nakts otrajā pusē valstī tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Daudzviet Sēlijas un Vidzemes austrumu daļā, kā arī Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −17, −19 grādiem, tikmēr [[Ventspils]] lidostā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +1 grādam.<ref> [http://twitter.com/meteolapa/status/1360517221668311046 Meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|13|SK}}</ref> Savukārt vietām valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Vidzemē, tika novērots [[sasalstošs lietus]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1360522238609547264 Meteo.lv], twitter.com,, {{dat|2021|2|13|SK}}</ref> * [[14. februāris]]&nbsp;— dienā pāri [[Kurzeme]]s centrālajai un rietumu daļai, kā arī [[Zemgale]]s rietumu daļai virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām&nbsp;— stipru.<ref>[http://twitter.com/meteolapa/status/1360866566997475328 Meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> [[Kurzeme]]s centrālajā un austrumu daļā vietām no rīta sniga spēcīgi, redzamība stiprajā sniegā samazinājās līdz 400 metriem.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/laika-zinas/latvija/saldu-izveidojusies-35-centimetrus-bieza-sniega-sega/7179675 Saldū izveidojusies 35 centimetrus bieza sniega sega]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> Pēc snigšanas biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās izveidojās [[Saldus|Saldū]]&nbsp;— 35 cm, kur sniega sega palielinājās par 13 cm, bet [[Kuldīga]]s meteoroloģiskajā stacijā&nbsp;— par 5 cm, no 12 līdz 17 cm.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1360928181528776705 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 9 cm Rucavā un [[Ventspils osta|Ventspils ostā]], līdz 31 cm Siguldā, 33 cm Alūksnē un 34 cm Dagdā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/saldu-sniega-sega-kluvusi-par-13-centimetriem-biezaka.a392851/ Saldū sniega sega kļuvusi par 13 centimetriem biezāka], lsm.lv, {{dat|2021|2|14|SK}}</ref> * [[18. februāris]]&nbsp;— tika aizvadītā kārtējā auksta nakts, daudzviet valstī gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem, bet zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27,4&nbsp;°C, savukārt Vidzemes augstienē esošajos [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] sals sasniedza −26 grādus.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1362294266958131201 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|18|SK}}</ref> Tikmēr [[Bauska|Bauskā]] tika uzstādīts jauns vietējas nozīmes aukstuma rekords, tur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6&nbsp;°C (iepriekšējais rekords bija [[1954. gads|1954. gadā]], kad temperatūra sasniedza −20 grādus). Citās [[LVĢMC]] novērojumu stacijās temperatūra noslīdēja līdz pārsvarā −14, −24 grādiem, bet siltāks bija [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē: [[Mērsrags|Mērsragā]] −12,9 grādi, bet [[Kolka|Kolkā]] tikai −8,9 grādi.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/ceturtdienas-rita-lielakais-sals-bijis-daugavpili-kur-fikseti-274-gradi.a393372/ Ceturdienas rītā lielākais sals bijis Daugavpilī, kur fiksēti -27,4 grādi], lsm.lv, {{dat|2021|2|18|SK}}</ref> Lai gan arī galvaspilsētā meteorologi solīja salu līdz pat −22 grādiem, tomēr pateicoties tam, ka debesis bija daļēji apmākušās, temperatūra pilsētas centrā pazeminājās tikai līdz −13,8&nbsp;°C un nepilniem −20 grādiem [[Pierīga|Pierīgā]]. * [[19. februāris]]&nbsp;— minimālā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās Latvijas teritorijā bija no −12,8 grādiem [[Liepāja|Liepājā]] un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] līdz −26,5 grādiem Daugavpilī. Savukārt [[Madona|Madonā]], termometra stabiņam pazeminoties līdz −23,9&nbsp;°C un tika pārspēts 19. februāra aukstuma rekords.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1362665030018359297 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|2|19|SK}}</ref> * [[20. februāris|20.]]—[[21. februāris]]&nbsp;— Latvijā pakāpeniski iestājās atkusnis. Kurzemes piekrasti (Rucava, Liepāja) tas sasniedza [[20. februāris|20. februārī]], plkst. 10:00 no rīta, savukārt valsts centrālajos rajonos, tostarp galvaspilsētā, atkusnis iestājās plkst. 20:00. Valsts austrumus un Krievijas pierobežu tas sasniedza nākamās dienas plkst. 7:00 no rīta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/sestdien-kurzeme-sabiezes-migla-un-gaiss-iesils-lidz-3-gradiem.a393690/ Sestdien Kurzemē sabiezēs migla un gaiss iesils līdz +3 grādiem], lsm.lv, {{dat|2021|2|20|SK}}</ref> * [[21. februāris]]: ** Siltākā diena kopš decembra.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7185129/svetdiena-ir-siltaka-diena-kops-decembra Svētdiena ir siltākā diena kopš decembra], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|21|SK}}</ref> Visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +2 grādiem, līdz ar to vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-blogs-saksies-pavasaris-bet-aukstuma-vilnu-risks-marta-bus-liels.a393527/ Video blogs: sāksies pavasaris, bet aukstuma viļņu risks martā būs liels], lsm.lv, {{dat|2021|2|19|SK}}</ref> Plkst. 13:00 augstākā gaisa temperatūra bija +6,4 grādi Mērsragā un +6,8 grādi Kolkā. Galvaspilsētā gaiss iesila līdz +5 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7184954/svetdien-teju-visa-latvija-gaisa-temperatura-pakapusies-virs-nulles-gaidams-lietus Svētdien teju visā Latvijā gaisa temperatūra pakāpusies virs nulles; gaidāms lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|21|SK}}</ref> ** Arī Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[22. februāris]]&nbsp;— lielākajā Latvijas daļā tika piedzīvota pirmā pavasarīgā diena, kad visā valsts teritorijā, izņemot atsevišķus piekrastes rajonus un Vidzemes ziemeļus, termometra stabiņš paaugstinājās virs +5 grādiem. Spoži spīdot saulei, augstākā gaisa temperatūra tika novērota [[Saldus]] novērojumu stacijā, kur pēcpusdienā gaiss iesila līdz +12,2&nbsp;°C, un tas ir šīs novērojuma stacijas 22. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1363875045630746624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref> Daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7, +10 grādiem, šī diena kļuva par siltāko kopš novembra un par pirmo 2021. gadā, kad temperatūra sasniedza +10 grādu atzīmi.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7185816/pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-10-gradiem Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +10 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1363879784816775169 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref> Tikmēr vakarpusē no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ieplūda auksta un mitra gaisa masa, Rīgā un vietām citviet valstī izveidojās bieza [[migla]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1363863301034237953 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|2|22|SK}}</ref> * [[25. februāris]]&nbsp;— no dienvidrietumiem Latvijas teritoriju sasniedza ļoti siltas [[gaisa masa]]s, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu, daudzviet valsts rietumu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +10, +13 grādiem un vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1364968119551332354 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> Jau pusdienlaikā [[Kolka|Kolkā]] gaisa temperatūra sasniedza +12,4&nbsp;°C, pārspējot 25. februāra siltuma rekordu,<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1364882546249641986 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> bet pēcpusdienā temperatūra turpināja paaugstināties, sasniedzot maksimumu '''+14,3&nbsp;°C''', un tā bija pirmā reize zināmajā vēsturē, kad termometra stabiņš paaugstinājās tik augstu tik agri pavasarī, līdz ar to tika pārspēts arī Latvijas 25. februāra siltuma rekords. Iepriekš agrākais datums, kad temperatūra pārsniedza +14 grādu atzīmi, bija [[1989. gads]], kad [[26. februāris|26. februārī]] Liepājā temperatūra sasniedza +15,5 grādus, kas ir arī visas Latvijas februāra absolūtais maksimālās temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1364929221571796997 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +11,3&nbsp;°C, taču galvaspilsētā siltuma rekords netika pārspēts, jo [[1990. gads|1990. gadā]] šajā datumā bija precīzi +12 grādi. Visā valsts teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +5 grādus, un šī bija siltākā diena kopš [[2020. gads|2020. gada]] [[3. novembris|3. novembra]], kad [[Ventspils|Ventspilī]] temperatūra sasniedza +14,9 grādus.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-latvija-fiksets-14-gradu-siltums.a394355/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī Latvijā fiksēts +14 grādu siltums], lsm.lv, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7187939/pavasaris-klat-menesa-siltakaja-diena-daudzviet-spides-saule Pavasaris klāt? Mēneša siltākajā dienā daudzviet spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|25|SK}}</ref> * [[28. februāris]]&nbsp;— daudzviet Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5, +9 grādiem,<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7190350/rucava-un-rujiena-parspets-28-februara-siltuma-rekords Rucavā un Rūjienā pārspēts 28. februāra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|2|28|SK}}</ref> un divās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi&nbsp;— [[Rucava|Rucavā]] gaiss iesila līdz +8,6&nbsp;°C, bet [[Rūjiena|Rūjienā]]&nbsp;— līdz +9,1&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1366037602114150401 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]]&nbsp;— termometra stabiņam [[Mērsrags|Mērsragā]] sasniedzot +13,0&nbsp;°C, 1. marts kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1366408107375661060 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|1|SK}}</ref> Iepriekš augstākā gaisa temperatūra šajā datumā tika fiksēta [[1959. gads|1959. gadā]], kad Rīgā tā sasniedza +12,8 grādus. Vietējas nozīmes siltuma rekordi sasniegti kopumā 15 [[LVĢMC]] novērojumu stacijās. Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +7, +12 grādiem, vienīgi Latgalē un atklātas jūras krastā Kurzemē bija jūtami vēsāks. Plkst. 14:00 [[Liepāja|Liepājā]], [[Rucava|Rucavā]] un [[Ventspils|Ventspilī]] gaisa temperatūra sasniedza tikai +3 grādus, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dagda|Dagdā]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] bija +5, +6 grādi.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/1-marts-kluvis-par-siltako-vesture.a394858/ 1. marts kļuvis par siltāko vēsturē], lsm.lv, {{dat|2021|3|1|SK}}</ref> * [[3. marts]]&nbsp;— pavasara palu [[ūdens]] līmeņa maksimums [[Gauja]]s lejtecē tika sasniegts plkst. 16:15, kad ūdens līmenis virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes bija 325 cm jeb 2,29 m pēc Latvijas normālās augstuma sistēmas. Pavasara palu maksimums augstāks par šī gada sasniegto bija tikai [[1968. gads|1968. gadā]] (335 cm virs novērojumu stacijas nulles atzīmes). Lielajos 21. gadsimta [[Plūdi|plūdu]] gados [[2010. gads|2010.]], [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011]]. un [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013.]] gadā maksimālās pavasara [[Pali|palu]] ūdens līmeņa atzīmes bija attiecīgi 306, 302 un 301 cm.<ref>[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/94399352 Šogad Carnikavā novērotais ūdens līmenis ir 8. augstākais kopš 1934. gada un 2. augstākais pavasara palu laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210304063708/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/94399352 |date={{dat|2021|03|04||bez}} }}, lvgmc.lv, {{dat|2021|3|4|SK}}</ref><ref>[http://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1367363375508955137 Meteo.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210924055934/https://mobile.twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1367363375508955137 |date={{dat|2021|09|24||bez}} }}, twitter.com, {{dat|2021|3|4|SK}}</ref> * [[5. marts]]&nbsp;— aktīvas konvekcijas rezultātā, virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] veidojās sniega mākoņi un pūšot R, ZR [[vējš|vējam]], tie virzījās pāri valsts rietumu un centrālajai daļai, vietām, īpaši Kurzemē, atnesot īslaicīgu, bet intensīvu snigšanu un puteni, dažviet, piemēram, [[Skrunda]]s apkārtnē, izveidojās bieza sniega kārta.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1367717646045741059 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|3|5|SK}}</ref><ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-kurzeme-peksna-speciga-snigsana-atnesusi-biezu-sniega-kartu.a395546/ Video: Kurzemē pēkšņa, spēcīga snigšana atnesusi biezu sniega kārtu], lsm.lv, {{dat|2021|3|5|SK}}</ref> Visbiezākā sniega sega saglabājās [[Alūksne|Alūksnē]]&nbsp;— 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1367740394084179971 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|5|SK}}</ref> * [[7. marts]]&nbsp;— lielāko valsts daļu, no ZR šķērsoja [[gubumākoņi]], kas bija saistīti ar aktīvo atmosfēras fronti un nesa īslaicīgus nokrišņus, sniegu, brīžiem stipru snigšanu un puteni.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1368482153055596544 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> Daudzviet no jauna izveidojās [[sniega sega]]. Visvairāk sniga Vidzemē, no rīta [[Priekuļi|Priekuļos]] sniega segas biezums sasniedza 13 cm,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1368463451056726016 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> bet plkst. 10:00 [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]&nbsp;— 14 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7195518/vietam-vidzeme-sasnigusi-14-cm-sniega-veja-brazmas-sasniedz-23-m-s Vietām Vidzemē sasnigusi 14 cm sniega; vēja brāzmas sasniedz 23 m/s], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> Sniegu daudzviet pavadīja ļoti brāzmains vējš, no rīta [[Ainaži|Ainažos]] sniega mākoņi atnesa vēja brāzmas līdz 22 m/s,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1368461960489091074 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> bet Priekuļu meteostacijā zem tā paša mākoņa tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1368475739457261569 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|7|SK}}</ref> * [[9. marts]]&nbsp;— naktī, debesīm skaidrojoties, vietām valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −20, −22 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−21,8&nbsp;°C) un [[Madona|Madonā]] (−20,2&nbsp;°C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1369139788524224512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|9|SK}}</ref> * [[12. marts]]&nbsp;— no rietumiem, nakts laikā valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un aktīva atmosfēras fronte, atnesot [[Sniegputenis|sniegputeni]].<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1370047355215605761 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|3|11|SK}}</ref> No rīta daudzviet Latvijā sniga un putināja, redzamība sniegputenī vietām samazinājās līdz 500 metriem, dienvidu, dienvidaustrumu vējš brāzmās daudzviet pūta ar ātrumu līdz 11-18 m/s. Dienā visā valstī iestājās atkusnis, sniegs pārgāja lietū, dienas pirmajā pusē vietām vēl Vidzemē un Latgalē turpinājās snigšana.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7199645/piektdiena-bus-nokrisniem-bagata Piektdiena būs nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|12|SK}}</ref> * [[16. marts]]&nbsp;— vakarā, vietām, galvenokārt Latvijas piekrastes rajonos izveidojās bieza migla ar redzamību līdz 100-500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1371854875496218630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]]&nbsp;— valsts lielāko daļu no rīta pārklāja 1—6 cm bieza sniega sega, dziļākais sniegs saglabājās vien Alūksnes pusē.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7205067/piektdien-gaidams-sals-daudzviet-latvija-bieza-sniega-sega Piektdien gaidāms sals, daudzviet Latvijā bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|19|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1372788960116707329 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|19|SK}}</ref> Tikmēr Vidzemē gaiss atdzisa līdz -9 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1372765492432138244 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|19|SK}}</ref> * [[20. marts]]&nbsp;— Latvijā atkal pastiprinājās [[sals]], naktī visā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdēja zem −6 grādiem, bet vietām Vidzemē, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš pazeminājās līdz nepilniem −16 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1373129391392354306 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|20|SK}}</ref> * [[24. marts]]&nbsp;— daudzviet valsts austrumu daļā, spoži spīdot saulei, gaiss iesila līdz +11 grādiem,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1374682199778295809 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|24|SK}}</ref> tikmēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija siltāks par +2, +5 grādiem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1374698514295447552 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|3|24|SK}}</ref> * [[27. marts]]&nbsp;— tika aizvadīta ļoti silta diena, jau pirms plkst. 10:00 gaisa temperatūra vietām Kurzemē paaugstinājās līdz +11 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1375714883912761346 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|27|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +12, +15 grādiem, vienīgi [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra valstī bija +16,4&nbsp;°C [[Liepāja|Liepājā]] un +16,1&nbsp;°C [[Ventspils|Ventspilī]], un tas ir lielākais siltums Latvijā kopš oktobra sākuma.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7211630/pirmo-reizi-sogad-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-15-gradiem Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|3|27|SK}}</ref> Kopumā tika pārspēti 5 maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Skultē, Ainažos), bet viens atkārtots&nbsp;— Mērsragā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1375866142405824515 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|3|27|SK}}</ref> Galvaspilsētā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,1&nbsp;°C (iepriekšējais rekords reģistrēts tālajā [[1903. gads|1903. gadā]]). 27. marta siltuma rekords visā Latvijā netika labots, tas ir +18 grādi [[2007. gads|2007. gadā]]. * [[30. marts]]&nbsp;— valsts centrālajā daļā, kā arī Kurzemē un vietām Latvijas austrumu rajonos termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, augstākā gaisa temperatūra tika novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur gaiss iesila līdz +14,8&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1377088335282323456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|3|31|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12,7&nbsp;°C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=03&day=30&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/30/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]&nbsp;— naktī un no rīta Latvijai pāri virzījās [[aukstā atmosfēras fronte]], atnesot sev līdzi nokrišņu zonu, lietu, kas daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Sēlijā pārgāja slapjā sniegā, sniegā.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1377479443963338754 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1377502343298756608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref> Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem, debesis skaidrojās un spīdēja saule.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1377502355328012288 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7215047/dienas-gaita-no-valsts-ziemelrietumiem-laiks-skaidrosies Dienas gaitā no valsts ziemeļrietumiem laiks skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|1|SK}}</ref> * [[3. aprīlis]]&nbsp;— daļu valsts teritorijas šķērsoja [[Nokrišņi|nokrišņu]] mākoņi, daudzviet atnesot lietu, vietām arī slapju sniegu, savukārt [[Rūjiena|Rūjienā]] tika novērota īslaicīga, bet intensīva snigšana, kurā redzamība pazeminājās zem 1000 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1378264532414574598 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|3|SK}}</ref> Tāpat Rūjienā no rīta tika reģistrēta gan krašņs saullēkts, gan arī bieza migla.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1378337965370400772 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]]&nbsp;— no rietumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte, ko izraisīja arktiska gaisa masas ieplūšana.<ref> [http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379001752624758786 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Agri no rīta dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās valsts lielākajā daļā sasniedza 12-17 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]]&nbsp;— 21 m/s, vēlāk Ventspils [[Osta|ostā]] tika reģistrētas [[Vējš|vēja]] brāzmas līdz pat 25 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7217247/otrajas-lieldienas-gaidams-specigs-vejs-un-sniegs-vietam-speka-dzeltenais-bridinajums Otrajās Lieldienās gaidāms spēcīgs vējš un sniegs; vietām spēkā dzeltenais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1378986110370648066 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Dienā valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, nesot mērenu lietu, kas Kurzemē, vakarpusē arī valsts centrālajā daļā pārgāja slapjā sniegā, lokāli tika novērota stipra snigšana.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1379036921360486400 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Nokrišņu dēļ vietām rietumu un centrālajos rajonos gaisa temperatūra strauji pazeminājās līdz 0&nbsp;°C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1379073085467414534 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> Dažviet izveidojās neliela sniega kārta.<ref> [http://twitter.com/mulkaroliits/status/1379064813423357953 Mulkari], twitter.com, {{dat|2021|4|5|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]]&nbsp;— aktīvas konvekcijas rezultātā, virs Latvijas veidojās lieli [[gubumākoņi]], daudzviet Zemgalē, valsts centrālajā daļā un Vidzemē atnesot īslaicīgus nokrišņus, tostarp lokālas lietusgāzes, [[Krusa|krusu]], puteni un sniega graudus, dažviet nokrišņu laikā fiksētas arī vairākas [[zibens]] izlādes.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/vairakas-vietas-latvija-bijis-negaiss-ari-tresdien-vietam-gaidami-nokrisni.a399469/ Vairākās vietās Latvijā bijis negaiss; arī trešdien vietām gaidāmi nokrišņi], lsm.lv, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref> Līdz ar to šīs bija pirmais pavasarīgais pērkona negaiss 2021. gadā.<ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379407310452297729 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1379422009151647749 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas aptuveni 100 zibens izlāžu.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379475668749201409 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379457687189094405 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|6|SK}}</ref> — pārsvarā Vidzemes vidienē un Zemgales austrumos. * [[7. aprīlis]]&nbsp;— no rīta daudzviet Latgalē, tostarp [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Krāslava|Krāslavā]] un [[Aglona|Aglonā]] tika novērota snigšana, vietām intensīva, vairākās vietās izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega kārta, Krāslavas apkārtnē uzsniga vairāk nekā 10 cm sniega.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379660740425039872 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379672353714606081 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1379789606347018246 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref> Savukārt pēcpusdienā, attīstoties gubumākoņiem, Latgales dienvidos (aptuveni 30 km uz A no Daugavpils) tika reģistrēts pērkona negaiss.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1379745925548142592 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/storm_chaserEU/status/1379746898937020416 Meteo Latvia], twitter.com, {{dat|2021|4|7|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]]&nbsp;— daudzviet pūta stiprs vējš, dienvidrietumu, dienvidu vēja brāzmas Kurzemē, kā arī Rīgā sasniedza 20-23 m/s, savukārt visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]]&nbsp;— 25 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1380552776833495042 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|9|SK}}</ref> * [[11. aprīlis]]&nbsp;— lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, savukārt Dobeles novērojumu stacijā, termometra stabiņam pazeminoties līdz −4,7&nbsp;°C, tika pārspēts [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] uzstādītais 11. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords, līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta arī [[Sigulda|Siguldā]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1381251170535112707 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|11|SK}}</ref> Tikmēr pēcpusdienā Daugavpilī gaiss iesila līdz +17 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1381255409525256192 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|11|SK}}</ref><ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/svetdien-latvija-parspets-aukstuma-rekords-ka-ari-piedzivots-lidz-sim-lielakais-siltums-saja-gada.a400130/ Svētdien Latvijā pārspēts aukstuma rekords, kā arī piedzīvots līdz šim lielākais siltums šajā gadā], lsm.lv, {{dat|2021|4|11|SK}}</ref> * [[12. aprīlis]]&nbsp;— dienas otrajā pusē [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss iesila līdz +19,1&nbsp;°C.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmdien-latvija-fikseta-sopavasar-augstaka-temperatura.a400267/ Pirmdien Latvijā fiksēta šopavasar augstākā temperatūra], lsm.lv, {{dat|2021|4|12|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā temperatūra paaugstinājās līdz +14, +18 grādiem, tostarp Rīgā reģistrēti nepilni +18 grādi, bet krietni vēsāks pēcpusdienā kļuva daudzviet jūras piekrastē Kurzemē, jo, iegriežoties rietumu vējam, no jūras puses ieplūda aukstāks gaiss. Plkst. 17:00 [[Liepāja|Liepājā]] un Ventspilī bija tikai +5 grādi.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1381621665621229569 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|12|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]&nbsp;— pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi, šī atzīme sasniegta [[Liepāja]]s, [[Rucava]]s, [[Jelgava]]s, [[Bauska]]s, [[Rīga]]s un [[Daugavpils]] novērojumu stacijās.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7227797/pirmo-reizi-sogad-latvija-gaiss-iesilis-lidz-20-gradiem Pirmo reizi šogad Latvijā gaiss iesilis līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|18|SK}}</ref> Savukārt [[Ainaži|Ainažos]], termometra stabiņam paaugstinoties +18,7&nbsp;°C, tika uzstādīts jauns 18. aprīļa dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1383787096737935369 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|18|SK}}</ref> * [[24. aprīlis]]&nbsp;— gubumākoņiem virzoties pāri Latvijai, vietām tika novērots slapjš sniegs, atsevišķās vietās, piemērām, Dagdā izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1385808586027188228 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|24|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]]&nbsp;— naktī daudzviet valstī tika novērots slapjš sniegs, sniegs, no rīta Latvijas rietumu un austrumu daļā izveidojās neliela sniega sega, biezākā tā izveidojās [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1386171373136097281 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|25|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1386215013090791424 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]]&nbsp;— ļoti dzestrs rīts, debesīm skaidrojoties, plkst. 06:00 gaisa temperatūra [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskā lidostā "Rīga"]] pazeminājās līdz −3 grādiem, bet [[Liepāja]]s lidostā līdz pat −4 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1387242508514627590 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|4|28|SK}}</ref> Savukārt Liepājas novērojumu stacijā, termometra stabiņam noslīdot līdz −2,8&nbsp;°C, tika atkārtots 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1387266650420957185 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|28|SK}}</ref> * [[30. aprīlis]]&nbsp;— nakts laikā Latviju no dienvidiem sasniedza plaša nokrišņu zona, no rīta un dienas pirmajā pusē tikpat kā visā valsts teritorijā atnesot ilgstošu, brīžiem arī stipru lietu, Latgalē kopā ar [[Pērkona negaiss|pērkona negaisu]], dienas vidū stiprākie nokrišņi tika novēroti daudzviet Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1388076456878694401 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> Līdz plkst. 16:00 visvairāk nolija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (20,9 mm), [[Gulbene|Gulbenē]] (18 mm), [[Rucava|Rucavā]] (17,9 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (15,6 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1388144221480177667 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> Vietām nolija vairāk nekā puse no aprīļa nokrišņu normas, bet atsevišķās novērojumu stacijās valsts ziemeļos nokrišņu nebija vispār.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1388162551452680193 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> Pēcpusdienā, sākot no ziemeļrietumiem nokrišņi norima un debesis noskaidrojās.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7237145/aprila-pedeja-diena-turpinasies-lietus-dazviet-vidzeme-tas-paries-slapja-sniega Aprīļa pēdējā dienā turpināsies lietus, dažviet Vidzemē tas pāries slapjā sniegā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|4|30|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — zem skaidrām debesīm, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra naktī pazeminājās zem nulles, saullēktā [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –4,5 °C, un tika uzstādīts jauns 2. maija minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1388740288903106560 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|2|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7238386/saullekta-mersraga-gaisa-temperatura-pazeminajusies-lidz-4-5-gradiem Saullēktā Mērsragā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz –4,5 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|2|SK}}</ref> * [[3. maijs]]: ** No dienvidiem Latviju sasniedza ļoti aktīvs un plašs [[ciklons]], tā ietekmē naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša un spēcīga nokrišņu zona, visos reģionos, izņemot lielu daļu [[Kurzeme]]s, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru lietu, daudzviet Vidzemē tika novērots arī slapjš sniegs, brīžiem sniga stipri, vietām izveidojās neliela, īslaicīga sniega kārta.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7238843/lietus-sniegs-un-dzeltenais-bridinajums-par-stipru-veju-laika-prognoze-3-maijam Lietus, sniegs un dzeltenais brīdinājums par stipru vēju - laika prognoze 3. maijam], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> Līdz plkst. 07:00 visvairāk lija valsts centrālajā un austrumu daļā, [[Bauska|Bauskā]] nolija 41,1 mm, kas ir gandrīz maija mēneša nokrišņu norma, Skrīveros — 34,2 mm, [[Madona|Madonā]] un Zīlānos — 18,9 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1389088289697763329 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> Dienā nokrišņi valstī turpinājās, saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem nokrišņu daudzums Rīgas centrā līdz plkst. 13:00 sasniedza 11 mm, savukārt lielākais nokrišņu daudzums valstī tika reģistrēts [[Skrīveri|Skrīveros]] un Bauskā, kur kopumā nolija attiecīgi 44 un 51 mm.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-22-metriem-sekunde.a403059/ Rīgā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 22 metriem sekundē], lsm.lv, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> Tikmēr Vidzemē tika novērota īslaicīga snigšana, [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Sigulda|Siguldā]] — spēcīga.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1389134651067969537 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> ** Atsevišķos rajonos, it īpaši Rīgā un tas apkārtnē, pūta ļoti brāzmains Z vējš, līdz plkst. 13:00 vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 19 m/s pilsētas centrā, 21 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un 22 m/s [[Kundziņsala|Kundziņsalā]]. Vēja brāzmas līdz 19 m/s tika reģistrētas arī [[Ainaži|Ainažos]] un Bauskā. Līdz pēcpusdienai [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] (VUGD) saņēma 23 izsaukumus uz vēja radītu postījumu novēršanu, no saņemtajiem izsaukumiem 21 tika reģistrēts galvaspilsētā, vairums izsaukumu saistīti ar nolauztiem vai aizlauztiem kokiem.<ref> [https://www.tvnet.lv/7239164/vejs-pienemas-speka-riga-brazmas-sasniedz-pat-22-metrus-sekunde-vidzeme-apsnieg-celi?_ga=2.183629409.637379029.1620054548-1751907618.1587716762 Vējš pieņemas spēkā - Rīgā brāzmas sasniedz pat 22 metrus sekundē; Vidzemē apsnieg ceļi], tvnet.lv, {{dat|2021|5|3|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu lietusmākoņi]], daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē atnesot īslaicīgas lietusgāzes, krusu un pērkona negaisu, visvairāk negaisa mākoņu izveidojās uz austrumiem no Rīgas.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1389899778507542529 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|5|SK}}</ref> Kopumā valsts teritorijā tika reģistrētas ap 500 zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1389948689540603909 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|5|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — naktī un agri no rīta daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, –3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Madonas novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –3,1 °C, bet [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] nakts izskaņā tika reģistrēti –3 grādi, tur neoficiāli tika pārspēts galvaspilsētas 9. maija aukstuma rekords (lai gan oficiālā meteostacija atrodas pilsētas centrā, kur bija +2 grādi).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1391252352951271425 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|9|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1391233504042754050 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|9|SK}}</ref> [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, temperatūrai noslīdot līdz –2,6 °C, tika pārspēts 9. maija aukstuma rekords, savukārt [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā, termometra stabiņam sasniedzot –1,9 °C, tika atkārtots 9. maija minimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7243565/svetdien-latviju-no-rietumiem-sasniegs-silta-atmosferas-fronte?_ga=2.209142034.1248179091.1620551588-1751907618.1587716762 Svētdien Latviju no rietumiem sasniegs siltā atmosfēras fronte], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|9|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — tika piedzīvota pirmā vasarīga diena, valdīja sauss un saulains laiks, pūšot D, DA vējam, tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +24 grādiem, vienīgi vietām Ziemeļkurzemes piekrastē bija vēsāks, jo vējš pūta no jūras puses. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kurzemes piekrastē, tostarp [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkārtnē, kur gaiss iesila līdz +25, +26 grādiem, un šī bija pirmā reize 2021. gadā, kad Latvijā sasniegta +25 grādu atzīme.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7244592/pirmo-reizi-sogad-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-lidz-25-gradiem Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies līdz +25 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1391844135062097923 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref> Tikmēr [[Kolka]] piedzīvoja straujas temperatūras izmaiņas, līdz plkst. 14:30 tur termometra stabiņš sasniedza vien +13 grādus, jo vējš pūta no [[jūra]]s puses, bet, tam iegriežoties no sauszemes, stundas laikā gaisa temperatūra paaugstinājās par vairāk nekā 10 grādiem, sasniedzot +23,8 °C, tādējādi uzstādot jaunu Kolkas novērojumu stacijas 10. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordu.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-pirmo-reizi-sogad-fikseti-25-gradi-otrdien-bus-vel-mazliet-siltaks.a403939/ Latvijā pirmo reizi šogad fiksēti +25 grādi, otrdien būs vēl mazliet siltāks], lsm.lv, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1391743792487624712 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|10|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — teju visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +27 grādiem, trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 11. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Ainažu novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +26,7 °C (iepriekšējais rekords [[1963. gads|1963. gadā]], +24,5 °C), Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gadā]], +22,9 °C), Skultes novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,1 °C (iepriekšējais rekords [[1963. gads|1963. gadā]], +25,7 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1392164586414088199 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|11|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pēcpusdienā [[Ainaži|Ainažos]] gaisa temperatūra sasniedza +28,1 °C, un tā bija augstākā gaisa temperatūra šajā siltuma vilnī, kas sākās 10. maijā. Karstākais laiks valdīja Vidzemes un Kurzemes rietumos, tostarp Rīgā, kur temperatūra sasniedza +26, +28 grādus, citviet valstī temperatūra paaugstinājās līdz +21, +25 grādiem, vēsāks bija tikai Kolkā, kur termometra stabiņš sasniedza +16 grādu atzīmi, jo vējš tur nesa vēsumu no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] vēl neiesilušajiem ūdeņiem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/ainazos-fikseta-si-siltuma-vilna-augstaka-temperatura-281-grads.a404277/ Ainažos fiksēta šī siltuma viļņa augstākā temperatūra – +28,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2021|5|12|SK}}</ref> Trijās novērojumu stacijās tika pārspēti 12. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Ventspilī un Pāvilostā, temperatūrai paaugstinoties līdz +26,7 °C, tika pārspēti attiecīgi [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. un [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekordi (+25,1 °C un +27,2 °C). Vēl viens rekords tika pārspēts Dobelē, +26,5 °C (iepriekšējais rekords 1981. gadā, +26,4 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1392514886878568449 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|12|SK}}</ref> * [[14. maijs]] — daudzviet Kurzemē tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar krusu un pērkona negaisu, Rucavas un Liepājas apkārtnē nolija 10–12 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir aptuveni 25% no visa mēneša klimatiskās normas. Savukārt pievakarē Rucavas pusē tika novērots [[virpuļviesulis]].<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-piektdien-rucavas-puse-noverots-virpulviesulis.a404731/ VIDEO: Piektdien Rucavas pusē novērots virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2021|5|15|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — no dienvidaustrumiem Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts centrālajos un austrumu rajonos atnesot ilgstošu, vietām arī stipru lietu. Nokrišņu dēļ [[Ainaži|Ainažos]], [[Bauska|Bauskā]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] un Rīgā maksimāla gaisa temperatūra bija tikai +11, +12 grādi, bet [[Rēzekne|Rēzeknē]] un [[Rucava|Rucavā]] gaiss iesila līdz +19, +20 grādiem. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Skultē — 17 mm un Ainažos — 16 mm, savukārt valsts austrumu daļā tika fiksētas ap 50 zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1394675827602821130 Meteo.lv], {{dat|2021|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — pēc intensīva lietus, diennakts nokrišņu daudzums Ainažos sasniedza 37 mm, bet Rīgā — 19 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1394854873833803780 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — valsts centrālo un austrumu daļu šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ilgstošu lietu, līdz plkst. 07:00 visvairāk lija Vidzemes pusē, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Madona|Madonā]] — 20 mm, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] nolija 16 mm, [[Gulbene|Gulbenē]] un [[Priekuļi|Priekuļos]] — 15 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1396329098822262786 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|23|SK}}</ref> Līdz pēcpusdienai Latvijas austrumos turpinājās nokrišņi, plkst. 14:00 Zosēnu meteostacijā nokrišņu daudzums sasniedza 37 mm. Dažās Vidzemes [[Upe|upēs]] ūdens līmenis paaugstinājās par vairāk nekā pusmetru.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1396430293251280906 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|23|SK}}</ref> * [[26. maijs]] — aktīva ciklona ietekmē Latviju no dienvidiem šķērsoja plaša lietus zona, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un stipri lija, visintensīvākās [[lietusgāze]]s tika fiksētas Kurzemē un vietām Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1397483714922352642 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|26|SK}}</ref> Intensīvo lietavu rezultātā Kolkā nolija visa maija mēneša norma, dažās citās novērojumu stacijās, tostarp arī Rīgā, gandrīz puse no mēneša normas, appludinot zemākās vietas.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1397554838091751430 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|26|SK}}</ref> No 25. maija vakara līdz plkst. 15:00 kopējais nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 29 mm, vēl lielāks nokrišņu daudzums diennakts laikā reģistrēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 42 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7257311/pagajusaja-diennakti-riga-nolijusi-puse-no-menesa-normas-bridina-par-stipram-lietusgazem-un-krusu Pagājušajā diennaktī Rīgā nolijusi puse no mēneša normas, brīdina par stiprām lietusgāzēm un krusu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — agri no rīta, vietām valsts austrumu daļā izveidojās bieza [[migla]], kurā redzamība pazeminājās līdz 100-500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1398083600537600003 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — Madonas novērojumu stacijā agrā rītā tika uzstādīts jauns 31. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam noslīdot līdz +1 grādam.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1399228198005743616 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|5|31|SK}}</ref> Rīgas lidostā [[saullēkts|saullēktā]] tika reģistrēti +2 grādi (+2 grādi ir arī 31. maija aukstuma rekords galvaspilsētā no [[1929. gads|1929. gada]]), galvaspilsētas centrā tobrīd bija +8 grādi, bet Daugavgrīvā +9 grādi. Arī Ventspilī gaisa temperatūra bija no +1 grāda lidostā līdz +8 grādiem ostā, līdzīgi arī Liepājā.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1399188585673334785 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — Latvijā, tajā skaitā Rīgā, iestājās [[meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1400449092971466762 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|3|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7264120/latvija-iestajusies-meteorologiska-vasara Latvijā iestājusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|4|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — ūdens temperatūra jūrā vietām paaugstinājās līdz +20 grādiem, siltākais ūdens tika novērots Latvijas piekrastē, Rīgas līča rietumos un dienvidos — posmā no Kolkas līdz [[Ādaži|Ādažu]] novadam. Šajā piekrastes daļā, tajā skaitā peldvietās [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, jūras ūdens iesila līdz +16, +20 grādiem. [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Limbaži|Limbažu]] novadā, kā arī atklātas jūras piekrastē Kurzemē ūdens temperatūra bija vien +9, +14 grādi.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7266028/udens-jura-vietam-uzsilis-lidz-20-gradiem Ūdens jūrā vietām uzsilis līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|7|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — daudzviet valsts austrumu rajonos, Vidzemē un Zemgales austrumu daļā, sākot ar pēcpusdienu izveidojās lieli [[gubu-lietus mākoņi]], nesot īslaicīgu, bet stipru lietu ar pērkona negaisu, brīžiem tika novērotas intensīvas pērkona lietusgāzes, vietām ar krusu un brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1402261040558182413 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|6|8|SK}}</ref> Stipro lietusgāžu rezultātā, [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, uz [[Jēkabpils]] pilsētas ziemeļaustrumu robežas, nokrišņu daudzums īsā laikā sasniedza 21 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1402267721434288129 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|8|SK}}</ref> Rīgā un citviet piekrastē saglabājās sauss un pārsvarā saulains laiks.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1402248364696158210 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — no rīta Vidzemes rietumu daļā, Zemgales austrumos, kā arī Liepājas apkārtnē bija izveidojusies bieza migla. * [[11. jūnijs]] — pēcpusdienā daudzviet, it sevišķi valsts rietumu un centrālajā daļā tika novērotas īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes, brāzmains vējš un krusa. Pēc plkst. 15:00 arī Rīgu pārsteidza pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm, dažas galvaspilsētas ielas tika applūdinātas, īpaši [[Pļavnieki|Pļavnieku]] un [[Ķengarags|Ķengaraga]] pusē, tostarp arī Krasta iela.<ref> [http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/riga/video-lietus-pamatigi-appludinajis-krasta-ielu-riga.d?id=53292417 Video: Lietus pamatīgi appludinājis Krasta ielu Rīgā], delfi.lv, {{dat|2021|6|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/breakinglv/status/1403341776086351874 BreakingLV], twitter.com, {{dat|2021|6|11|SK}}</ref> [[Attēls:Gaujas_senleja_Sigulda.jpg|thumb|220px|[[Gaujas senleja]]i [[Sigulda|Siguldā]] no dienvidiem tuvojas negaiss, 2021. gada 12. jūnijs]] * [[12. jūnijs]] — no rietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atnesot [[Lietusgāze|lietusgāzes]], vietām stipras, pērkona negaisu un krasas vēja brāzmas. [[Ventspils|Ventspilī]] trīs stundu laikā nolija 14 mm, [[Liepāja|Liepājā]] — 12 mm, bet Stendē stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 5 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1403686665051381761 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|12|SK}}</ref> Vēja brāzmas Liepājā sasniedza 14 m/s. Vakarpusē arī Rīgu sasniedza aukstā fronte.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1403705884807778305 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|12|SK}}</ref> * [[18. jūnijs]] — Latvijā sākās pēdējo trīs gadu laikā intensīvākais [[karstuma vilnis]].<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/video-blogs-tris-gadus-nebijis-karstums-gaidami-ari-specigi-negaisi.a409551/ Video blogs: trīs gadus nebijis karstums; gaidāmi arī spēcīgi negaisi], lsm.lv, {{dat|2021|6|18|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā, vējam iegriežoties no dienvidiem-dienvidrietumiem, termometra stabiņš paaugstinājās virs +27 grādiem, vēsākais laiks valdīja vietām piekrastē un valsts austrumu rajonos, tikmēr īsi pēc plkst. 15:00 Mērsragā pirmo reizi 2021. gadā gaisa temperatūra sasniedza +30 grādus.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-latvija-sogad-gaisa-temperatura-sasniegusi-30-gradus.a409627/ Pirmo reizi Latvijā šogad gaisa temperatūra sasniegusi +30 grādus], lsm.lv, {{dat|2021|6|18|SK}}</ref> Savukārt trijās meteoroloģisko novērojumu stacijās ([[Mērsrags|Mērsragā]], [[Kolka|Kolkā]] un [[Pāvilosta|Pāvilostā]]) tika pārspēti 18. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1405868968443891713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|18|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — anticiklona ietekmē, visā valsts teritorijā valdīja sauss, saulains un karsts laiks, daudzviet gaiss sakarsa līdz +27, +32 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota Mērsraga novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +31,6 °C, un Pāvilostā, +31,0 °C. [[Skrīveri|Skrīveru]] un [[Daugavpils]] novērojumu stacijās, gaisa temperatūrai sasniedzot attiecīgi +29,5 °C un +30,0 °C, tika pārspēti 19. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1406305767406325762 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|19|SK}}</ref> Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30 grādiem,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1406199212820283395 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|19|SK}}</ref> [[Latvijas Universitāte|LU]] meteoroloģisko novērojumu stacijā pilsētas centrā termometra stabiņš pēcpusdienā paaugstinājās līdz +30,2 °C, bet galvaspilsētas ziemeļu daļā, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] — līdz +30,6 °C. * [[20. jūnijs]]: ** Naktī Rīgas centrā gaisa temperatūra saglabājās virs +20 grādiem (+20,9 °C) — tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2021. gada vasarā. Piecos rītā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija no +18 grādiem starptautiskajā lidostā "Rīga" līdz +21 grādam pilsētas centrā un Daugavgrīvā. Liepājas ostā jau otro nakti pēc kārtas gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, minimālā gaisa temperatūra ap +20 grādiem bija arī [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]]. Zemākā gaisa temperatūra plkst. 5:00 bija +13 grādi Madonas novērojumu stacijā.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7276159/riga-aizvadita-gada-pirma-tropiska-nakts Rīgā aizvadīta gada pirmā tropiskā nakts], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|20|SK}}</ref> ** Lielākajā Latvijas daļā tika sasniegts jauns 20. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, turklāt piecās novērojumu stacijās tika pārspēti arī mēneša otrās dekādes rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā — '''+33,0 °C''', un tas ir jauns 20. jūnija karstuma rekords visā Latvijā. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 20. jūnijā, bija +32,1 grāds pirms 104 gadiem — [[1917. gads|1917. gadā]] Rīgā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1406621775857864708 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|20|SK}}</ref> Valsts lielākajā daļā gaiss sakarsa līdz +30, +32 grādiem, 20. jūnija karstuma rekordi tika pārspēti 19 novērojumu stacijās. Alūksnes, [[Jēkabpils]], Madonas, Pāvilostas un [[Rūjiena]]s novērojumu stacijās tika laboti arī jūnija otrās dekādes tveices rekordi, savukārt Rucavā un [[Skrīveri|Skrīveros]] šie rekordi tika atkārtoti.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7276466/piecas-noverojumu-stacijas-parspets-junija-otras-dekades-karstuma-rekords Piecās novērojumu stacijās pārspēts jūnija otrās dekādes karstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|20|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Tika aizvadīta rekordsilta nakts, Daugavgrīvas novērojumu stacijā gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +23,7 °C, tika atkārtots rekords, kurš iepriekš uzstādīts divas reizes 29. jūlijā Rīgā — gan [[1931. gads|1931.]], gan [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad minimālā nakts temperatūra arī bija +23,7 °C. Vienlaikus tā kļuva ne tikai par vienu no trim siltākajām naktīm Latvijas vēsturē, bet par siltāko jūnija nakti Latvijā, jo nekad iepriekš šajā mēnesī tik augsta minimālā temperatūra nav fiksēta, un tā ir arī pirmā reize novērojumu vēsturē, kad jūnijā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija virs +23 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1406956871248920576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|21|SK}}</ref> Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +23,3 °C. ** Pēcpusdienā tikpat kā visā Latvijā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, izņēmums bija Kolka, kur temperatūra paaugstinājās līdz +26,5 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Pāvilosta|Pāvilostā]] un Daugavgrīvā, kur tā sasniedza '''+33,7 °C''', tādējādi šis bija lielākais karstums pēdējo trīs gadu laikā, iepriekš tik augsta temperatūra fiksēta 2018. gada 30. jūlijā, kad gaiss Bauskā sakarsa līdz +34,2 grādiem. Šis 21. jūnijs kļuva par karstāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē, iepriekšējais rekords uzstādīts 1917. gadā, kad [[Rīga|Rīgā]] bija +32,4 grādi. Daudzviet uzstādīts ne tikai 21. jūnija karstuma rekords, bet arī šī bija karstākā jūnija trešās dekādes diena, savukārt [[Rucava|Rucavā]], Pāvilostā, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]], Rūjienā, [[Gulbene|Gulbenē]] un [[Alūksne|Alūksnē]] šī kļuva par karstāko jūnija dienu novērojumu vēsturē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/fikseta-augstaka-temperatura-pedejos-tris-gados.a409950/ Fiksēta augstākā temperatūra pēdējos trīs gados], lsm.lv, {{dat|2021|6|21|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]]: ** Kārtējā tropiskā nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +22,5 °C. ** Tika pārspēts 22. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, tādējādi attiecīgā datuma nacionālais karstuma rekords tika labots jau trešo dienu pēc kārtas. Tikpat kā visā valsts teritorijā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29, +32 grādiem, bet Daugavgrīvā gaiss sakarsa līdz '''+33,1 °C'''. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā novērota 22. jūnijā, bija +31,2 grādi [[1936. gads|1936. gadā]], bet Rīgā iepriekšējais tveices rekords bija +31,1 grāds 1917. gadā.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7278099/karstuma-rekordi-krit-jau-treso-dienu-pec-kartas Karstuma rekordi krīt jau trešo dienu pēc kārtas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|6|22|SK}}</ref> Līdzīgi kā iepriekšējās dienās tika pārspēts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet dažās novērojumu stacijās tika labots arī jūnija trešās dekādes rekords. Jauni rekordi netika uzstādīti vien dažās novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1407402520666947586 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|22|SK}}</ref> * [[23. jūnijs]]: ** Gaisa temperatūra naktī novērojumu stacijā Rīgas centrā nenoslīdēja zem +24 grādiem, un šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad kādā valsts novērojumu stacijā gaisa temperatūra nakts gaitā nenoslīd zem +24 grādiem. Iepriekšējais siltākās nakts rekords bija +23,7 grādi 2021. gadā 21. jūnijā Daugavgrīvā, kā arī 2012. gada 29. jūlijā Daugavgrīvā un 1931. gada 29. jūlijā Rīgas centrā. Vēl pusnaktī gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +27,3 grādi, piecos rītā tā pazeminājās līdz '''+24,2 grādiem''' un vēlāk sāka paaugstināties. Citviet Latvijā gaisa temperatūra piecos rītā bija no +17,3 grādiem Mērsragā līdz +23,2 grādiem Zvejniekciemā. Lielā valsts daļā nakts bija [[tropiskā nakts|tropiska]] — gaisa temperatūra saglabājās virs +20 grādiem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-parspets-visu-laiku-siltakas-nakts-rekords.a410261/ Rīgā pārspēts visu laiku siltākās nakts rekords], lsm.lv, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> ** No rīta Kurzemi no dienvidrietumiem šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], atnesot pērkona lietusgāzes ar intensīvu zibeņošanu. Līdz plkst. 07:00 Kurzemes rietumu un dienvidu daļā reģistrēti vairāki tūkstoši zibens izlāžu. Stiprākās vēja brāzmas, kas naktī un agrā rītā reģistrētas novērojumu stacijās, bija 17 m/s Liepājas ostā.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/ligo-dienas-rita-kurzeme-registreti-vairaki-tukstosi-zibens-uzplaiksnijumu.a410262/ Līgo dienas rītā Kurzemē reģistrēti vairāki tūkstoši zibens uzplaiksnījumu], lsm.lv, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums Rucavā sasniedza 24,4 mm, bet Kolkā — 33 mm. Vēlāk šī negaisu sistēma pastiprinājās, šķērsoja [[Igaunija]]s rietumus un sasniedza Somiju, kur piekrastē tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 30 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1407659423389061128 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> ** Dienā, teritoriju šķērsojot aukstajai frontei, valsts rietumos karstums vairs nebija tik stiprs, bet valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30, +33 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota [[Madona|Madonā]] — '''+33,2 °C''', labot 23. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordu Latvijā<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1407738288555888640 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> (rekords līdz šim bija +31,8 grādi [[1964. gads|1964. gadā]]).<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/labots-23-junija-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekords-latvija.a410290/ Labots 23. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2021|6|23|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — naktī, pārsvarā Zemgalē un Vidzemē, plosījās pērkona negaisi, kas atnesa īslaicīgas, bet intensīvas lietusgāzes, kā arī brāzmainu vēju. Visstiprākās lietusgāzes tika reģistrētas Lielpēčos, kur divu stundu laikā nolija 69 mm, kas ir gandrīz mēneša klimatiskā norma. [[Valka|Valkā]] ([[Valga]]s NS) negaiss atnesa 49,2 mm nokrišņu. [[Sigulda|Siguldā]] nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 37 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 36 mm, kas ir aptuveni puse no mēneša normas.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1408205092260548608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|25|SK}}</ref> Negaisa laikā vietām pūta brāzmains vējš, visspēcīgākās vēja brāzmas tika novērotas [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 23 m/s,<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1408205463632683018 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|6|25|SK}}</ref> vēl stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas 24. jūnija vēlā vakarā [[Dagda|Dagdā]] — līdz 25 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1408122099076583428 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|25|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]] — valsts austrumu daļā tika novēroti stipri nokrišņi, diennakts nokrišņu daudzums [[Rēzekne|Rēzeknē]] sasniedza 42 mm, bet Dagdā — 45 mm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1409204008745586690 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|6|27|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota kārtējā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. * [[2. jūlijs]]: ** Rīgas centrā tika novērota jau sestā [[tropiskā nakts]] šajā gadā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,9 °C. ** Trīs meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti karstuma rekordi — [[Liepāja|Liepājā]] (+30,4 °C), [[Dobele|Dobelē]] (+29,1 °C) un [[Kolka|Kolkā]] (+25,9 °C), bet [[Saldus|Saldū]] (+28,2 °C) tika atkārtots maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1411214701967593473 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|3|SK}}</ref> Tikmēr pēcpusdienā un pievakarē valsts centrālajos rajonos, Kurzemes dienvidos un Vidzemē veidojās lokālas lietusgāzes. Negaiss, kas izveidojās Igaunijas dienvidos, virzījās tuvu garām [[Valka]]i,<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1410985949689954307 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2021|7|2|SK}}</ref> vēlāk sasniedzot [[Valmiera|Valmieru]], daudzviet pilsētā laužot kokus un appludinot vairākus ielu posmus.<ref>[https://www.valmieraszinas.lv/perkona-negaiss-valmiera-atnes-appludinatas-ielas-un-nolauztus-kokus/ Pērkona negaiss Valmierā atnes appludinātas ielas un nolauztus kokus], valmieraszinas.lv, {{dat|2021|7|2|SK}}</ref> Pārējā valstī lietusgāzes bija bez negaisa, galvaspilsētai lietus pagāja garām. * [[4. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota septītā [[tropiskā nakts]] šajā vasarā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. * [[5. jūlijs]]: ** No rīta gaisa temperatūra valstī svārstījās no +14,8 grādiem [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] līdz pat +22,6 grādiem Kolkā. Tropiski silta nakts — ar gaisa temperatūru visas nakts garumā virs +20 grādiem — piedzīvota ne tikai Kolkā, bet vēl Mērsragā un daļā Rīgas. Arī galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem +20 grādiem un bija +20,7 °C, tādējādi tika aizvadīta jau astotā tropiskā nakts šajā vasarā.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7285819/pec-tropiski-siltas-nakts-gaidama-apmakusies-diena Pēc tropiski siltas nakts gaidāma apmākusies diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|7|5|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā [[Kurzeme]]s dienvidrietumu daļu sasniedza nokrišņu un negaisu zona, atnesot pērkona lietusgāzes, lokāli — stipras, kopā ar krusu un brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1412054586416844802 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|7|5|SK}}</ref> Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Rucava|Rucavā]], kur līdz plkst. 20:00 nolija 80 mm, kas gandrīz atbilst mēneša normai.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1412099349262209028 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|5|SK}}</ref> Kopumā diennakts nokrišņu daudzums Rucavā bija 83,2 mm, kas ir trešais lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Vairāk nolijis ir vien [[1941]]. gada 22. jūlijā (97,5 mm) un [[1949]]. gada 22. maijā (86,8 mm).<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1412765440137441281 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|7|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota devītā [[tropiskā nakts]] 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,2 °C. * [[7. jūlijs]] — Rīgas centrā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija precīzi +20,0 °C. * [[8. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Latvijā bija robežās no +15,5 grādiem Madonā, līdz +22,7 grādiem Rīgas centrā. Piecās LVĢMC novērojumu stacijās Vidzemē un valsts centrālajā daļā tika reģistrēta tropiskā nakts. Vissiltākā nakts bija Rīgas centrā, kur tika novērota jau vienpadsmitā tropiskā nakts šajā vasarā. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +22,7 °C. Rīgai sekoja [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] ar +21,4 °C, [[Kalnciems]] ar +20,8 °C, [[Priekuļi]] ar +20,3 °C un [[Alūksne]], kur tika reģistrēti apaļi +20 grādi. Dienā daudzviet turpinājās karstums, valsts austrumu daļā gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=07&day=08&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/08/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]]: ** Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā bija +21,9 °C. ** Gandrīz visā valsts teritorijā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, izņēmums bija atsevišķi Kurzemes rajoni. [[Ainaži|Ainažos]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] un Rīgā tika pārspēti šo novērojumu staciju 9. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgas ziemeļu daļā — Daugavgrīvā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+33,2 °C''', bet pilsētas centrā, LU novērojumu stacijā, gaiss iesila līdz +32,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413537146938478600 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|9|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]]: ** Kārtējā tropiskā nakts Latvijā. Vēl pusnaktī gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +27,8 °C. Minimālā gaisa temperatūra zem +20 grādiem nenoslīdēja Rīgā, Kolkā, Mērsragā, Ādažos, Skultē, Ainažos, Priekuļos un Skrīveros. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā pazeminājās līdz '''+23,7 °C, kas ir otra siltākā nakts kopš 1943. gada ieskaitot''', Daugavgrīvā — līdz +23,1 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413868141197905922 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|10|SK}}</ref> ** Valsts centrālajos un austrumu rajonos gaiss iesila līdz +30, +33 grādiem un dažās novērojumu stacijās ([[Dobele]]s, [[Jelgava]]s, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]], [[Ainaži|Ainažu]] un [[Rūjiena]]s NS) tika pārspēti 10. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdīja Dobelē, kur gaiss sakarsa līdz '''+33,2 °C.'''<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413933495018303494 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|10|SK}}</ref> Valsts rietumu daļu šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, tādēļ tur bija vēsāks. Līdz ar aukstas frontes ienākšanu, daudzviet Kurzemē dienvidu—ziemeļu virzienā veidojās plaši pērkona negaisi, kas vietām atnesa stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju — [[Saldus|Saldū]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Kopumā virs Latvijas dienas laikā tika fiksētas ap 500 zibens izlādes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1413892307192012800 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]]: ** Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētas centrā bija +20,1 °C, tādējādi šī bija jau 14. tropiskā nakts Rīgā. ** Trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 12. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Rūjienas novērojumu stacijā rekords tika atkārtots. Daugavpilī gaiss sakarsa līdz +32,1 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — līdz +31,2 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] — līdz +31,8 °C, bet Rūjienā — līdz +30,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414598825554194433 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|12|SK}}</ref> Tikmēr dienas otrajā pusē vietām valsts teritorijā veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], nesot īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes un brāzmainu vēju. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tika appludinātas dažas ielas, bet brāzmains vējš lauža kokus.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1414583519943270401 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|7|12|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]]: ** Naktī līča Vidzemes krastā virs [[Ainaži]]em izveidojās negaisa mākonis, kas atnesa ekstremāli stipras lietusgāzes — trīs stundu laikā Ainažos nokrišņu daudzums sasniedza 53 mm, kas ir gandrīz visa jūlija mēneša norma. Vēja brāzmas negaisa laikā pastiprinājās līdz 14 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414761064697315329 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> ** Jau 15. reizi šajā vasaras sezonā gaisa temperatūra Rīgā naktī nenoslīdēja zem +20 grādiem (+23,5 °C), un tā bija piektā siltākā nakts galvaspilsētā kopš 1943. gada. Citviet valstī tika pārspēts vietējais tropisko nakšu skaita rekords. Piemēram [[Saldus|Saldū]] šovasar bijušas jau 3, [[Kolka|Kolkā]] — 6 šādas naktis.<ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1414776668032483333 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> ** Maksimālā gaisa temperatūra Latvijā pēcpusdienā bija +31, +34 grādi, līča piekrastē bija vēsāks, ap +27, +30 grādiem. Rucavā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +33,6 °C, tika atkārtots visa mēneša karstuma rekords, [[Liepāja|Liepājā]] (+33,6 °C) un [[Madona|Madonā]] (+33,1 °C) — pārspēts, bet [[Dobele|Dobelē]] (+33,2 °C) tika atkārtots dekādes karstuma rekords. Pāvilostā (+32,7 °C) un Saldū (+32,1 °C) tika pārspēts dienas karstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414976151970357250 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> ** Pēcpusdienā daudzviet valstī izveidojās negaisa mākoņi, kas nesa ļoti stipras lietusgāzes ar krasām vēja brāzmām līdz pat 20 m/s. Stiprākie negaisi plosījās valsts austrumu daļā, kur tika reģistrēti vairāki elektrotīkla bojājumi, vakarpusē elektroapgāde tika traucēta aptuveni 4700 klientiem. Plašākie elektroapgādes pārtraukumi tika reģistrēti [[Preiļi|Preiļos]], [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] un [[Ogre]]s novadā.<ref> [https://www.tvnet.lv/7292301/perkona-negaiss-izraisijis-plasus-elektrotikla-bojajumus-bez-elektribas-aptuveni-4700-klientu Pērkona negaiss izraisījis plašus elektrotīkla bojājumus; bez elektrības aptuveni 4700 klientu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> Negaiss atnesa lielo nokrišņu daudzumu īsā laikā, Skrīveros vienas stundas laikā nolija 28,9 mm, kā arī tika fiksētas krasas vēja brāzmas līdz 17 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1414960472869191696 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> [[Rūjiena|Rūjienā]] tika saņemtas ziņas par lielgraudu krusu,<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1414959996929024012 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> bet [[Kuldīga|Kuldīgā]] spēcīgas lietusgāzes izraisīja īslaicīgus plūdus, tur nokrišņu daudzums sasniedza 47 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1414998961744658435 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> Vakarā Saldū negaisa laikā vienas stundas laikā nolija 53 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1415011155685347332 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|7|13|SK}}</ref> * [[14. jūlijs]]: ** Sešpadsmitā tropiskā nakts galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +20,9 °C. ** Pēcpusdienā pāri [[Sēlija]]i un [[Latgale]]i virzījās spēcīga negaisa zona, atnesot stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1415270335704965123 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|7|14|SK}}</ref> Vēlāk negaisi veidojās arī daudzviet citviet valstī, tostarp arī Rīgā, spēcīgo lietusgāžu dēļ vietām galvaspilsētā tika applūdinātas ielas.<ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1415320657206841347 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|7|14|SK}}</ref> Pirms negaiss sācies, lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30, +33 grādiem, tika pārspēti 14. jūlija karstuma rekordi, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]] NS tika pārspēts arī dekādes karstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1415346429166563328 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|14|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]]: ** Septiņpadsmitā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +20,8 °C. ** Daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +32, +34 grādus. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Dobelē, +33,6 °C. Trijās novērojumu stacijās tika uzstādīts jauns 15. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt [[Dobele]]s novērojumu stacijā tika pārspēts arī dekādes rekords. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1415715237513285635 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> * [[16. jūlijs]]: ** Astoņpadsmitā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +23,7 °C. ** Dienas otrajā pusē daudzviet Zemgalē, Sēlijā un Latgalē gaiss sakarsa līdz +33 grādiem, visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tā sasniedza '''+33,7 °C''', kas ir arī atkārtots šīs vasaras rekords, jo tik karsts bija arī 21. jūnijā [[Mērsrags|Mērsragā]]. Līdz ar to tika pārspēts 16. jūlija nacionālais karstuma rekords.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/parspets-16-julija-karstuma-rekords-latvija.a413179/ Pārspēts 16. jūlija karstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> Kopumā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 9 novērojumu stacijās, bet 1 — atkārtots.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1416071372334305280 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> Lielā karstuma dēļ, pēcpusdienā valsts austrumu daļā sāka veidoties [[gubumākoņi]], kas vietām pārtapa pērkona negaisā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1416006072041709568 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> Skrīveros 30 minūšu laikā negaiss atnesa 32,6 mm lietus. Īsi pirms lietusgāzes sākšanās vējš krasi brāzmās pastiprinājās līdz 24,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1416052944697536518 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|16|SK}}</ref> * [[17. jūlijs]] — Deviņpadsmitā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +22,7 °C. * [[22. jūlijs]] — vietām, īpaši Kurzemē, valsts centrālajā daļā un Vidzemē, tika piedzīvota dzestra nakts, gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7, +9 grādiem, zemākā temperatūra tika fiksēta [[Stende|Stendē]], kur termometra stabiņš pazeminājās līdz +6 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=07&day=22&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/22/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — Latviju no dienvidaustrumiem sasniedza karsta gaisa masa, daudzviet valstī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29, +32 grādiem, deviņās novērojumu stacijās tika karstuma rekordi — [[Dobele|Dobelē]] (+32,4 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (ostā +32,4 °C, pilsētā +31,7 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+32,2 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+32,1 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+31,8 °C), [[Jelgava|Jelgavā]] (+31,7 °C), [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] (+30,8 °C), [[Saldus|Saldū]] (+30,3 °C), [[Madona|Madonā]] (+30,0 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1419710175683006465 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|26|SK}}</ref> * [[27. jūlijs]]: ** Divdesmitā un pēdējā [[tropiskā nakts]] galvaspilsētā 2021. gada vasaras sezonā, padarot to par līdz šim bagātāko tropisko nakšu vasaru galvaspilsētā un valstī kopā. Minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgas centrā bija +21,3 °C. ** Dienas laikā dažviet Latvijā plosījās pērkona negaiss ar stipru lietu un vēja brāzmām. Lokāli tika novērotas īslaicīgas, bet ļoti intensīvas lietusgāzes, kas izraisa nelielus plūdus. Stipro lietusgāžu rezultātā [[Ogre|Ogrē]] tika applūda vairākas pilsētas ielas, tādējādi apgrūtinot satiksmi.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1420050831278317573 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|7|27|SK}}</ref> Līdzīga situācija bija [[Salaspils|Salaspilī]] un abās pilsētās bija arī applūduši daudzdzīvokļu ēku iekškvartāli.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1420055150551572482 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|7|27|SK}}</ref> Diennakts laikā tika saņemti septiņi izsaukumi par vēja nolauztiem kokiem, kas galvenokārt nokrita uz ceļiem. Vienā gadījumā Rīgā koks uzkrita uz vieglās automašīnas, citā — [[Alūksne]]s novada [[Alsviķi|Alsviķu]] pagastā — uz saimniecības ēkas jumta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7302511/video-ogri-un-salaspili-otrdien-skara-specigi-pludi-citviet-postijumus-nodarijis-specigais-vejs Video: Ogri un Salaspili otrdien skāra spēcīgi plūdi; citviet postījumus nodarījis spēcīgais vējš], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|7|28|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — virs Latvijas pastiprinājās ciklona ietekme, līdz ar to daudzviet īslaicīgi lija, pēcpusdienā un vakarā — stipri, jo no rietumiem valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet arī pūta spēcīgs DR [[vējš]], stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Kurzeme]]s piekrastē, Ventspilī un Liepājā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 26 un 27 m/s. Brāzmains vējš tika novērots arī Rīgā (Daugavgrīvā) — 20 m/s, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] — arī 20 m/s, Ainažos un Rūjienā — 19 m/s, kā arī [[Saldus|Saldū]] — 18 m/s. Vējš daudzviet radīja nelielus postījumus, laužot kokus, vairāk Liepājas pusē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1421131116208132100 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|7|30|SK}}</ref> Savukārt Kurzemē tika fiksēts lielākais nokrišņu daudzums, tostarp [[Mērsrags|Mērsragā]] nolija 28 mm, Kolkā — 23 mm, Stendē — 20 mm, [[Kuldīga|Kuldīgā]] — 16 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1421160908148064262 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|30|SK}}</ref> * [[31. jūlijs]] — vairākās vietās Kurzemē un Vidzemē naktī turpinājās lietusgāzes, vietām — stipras, jūras un līča piekrastē vēl saglabājās spēcīgas vēja brāzmas, Liepājā līdz 23,4 m/s, Ventspilī līdz 19,7 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] līdz 18,4 m/s, bet Skultē līdz 18,1 m/s. Līdz rītam visvairāk lija Vidzemē, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Sigulda|Siguldā]] — 31,9 mm, [[Rūjiena|Rūjienā]] —27,4 mm, [[Stende|Stendē]] — 25,5 mm, Skultē — 24,1 mm un [[Priekuļi|Priekuļos]] — 23,7 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1421332245772636163 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|7|31|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — no dienvidiem Latviju sasniedza aktīvs [[ciklons]], sākot ar nakts otro pusi valsts austrumu daļā ilgstoši un vietām arī stipri lija, nokrišņi turpinājās līdz pat vakaram, citviet valstī lietus bija pārsvarā īslaicīgs. Visvairāk nokrišņu (līdz plkst. 19:00) bija [[Dagda|Dagdā]] (33,7 mm), [[Piedruja|Piedrujā]] (32,1 mm) un [[Rēzekne|Rēzeknē]] (26 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1422245029649817602 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|2|SK}}</ref> Daudz lija arī citviet Latgalē — Daugavpilī un Sīļos, kur nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 20 mm. *[[6. augusts]] — tika piedzīvots dzestrs rīts, īpaši Vidzemes augstienē, kur [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaisa temperatūra ap saullēktu pazeminājās līdz +6 grādiem, teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš svārstījās ap +9, +13 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7309411/piektdienas-rita-dazviet-temperatura-noslidejusi-lidz-6-gradiem Piektdienas rītā dažviet temperatūra noslīdējusi līdz +6 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|8|6|SK}}</ref> No dienvidaustrumiem pēcpusdienā valsts teritorijā ieplūda ciklons ar plašu nokrišņu zonu, vakarā daudzviet nesot lietu, vietām valsts dienvidu daļā — arī stipras lietusgāzes.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1423629168676311041 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|6|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas bija saistīta ar nelielu, bet aktīvu ciklonu, atnesot lietu, brīžiem stipru, Kurzemē tika novērotas spēcīgas lietusgāzes. Visvairāk (līdz plkst. 20:00) lija [[Stende|Stendē]] — 21,2 mm, [[Saldus|Saldū]] — 20,8 mm, [[Kuldīga|Kuldīgā]] — 17,9 mm, [[Kolka|Kolkā]] — 17,7 mm un [[Rucava|Rucavā]] — 13,0 mm. Savukārt [[Mērsrags|Mērsragā]] vienas stundas laikā (plkst. 20:00-21:00) nolija 22 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1424420363396595715 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|8|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Kengarags 2021-08-09.jpg|thumb|220px|Negaisu josla tuvojas Rīgai no dienvidrietumiem, 2021. gada 9. augusts]] * [[9. augusts]] — no dienvidrietumu puses Latvijas teritoriju šķērsoja [[atmosfēras fronte]], kurā izveidojās negaisu sistēma, kas virzījās pāri valstij ziemeļaustrumu virzienā. Daudzviet tika novērotas īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un vietām arī [[Krusa|krusu]]. Pirmie negaisa mākoņi priekšpusdienā sasniedza Kurzemes dienvidrietumu novadus, tostarp [[Liepāja|Liepāju]], vēlāk tās sasniedza Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7311265/rigai-tuvojas-negaiss Rīgai tuvojas negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|8|9|SK}}</ref> Negaisā laikā tika reģistrētas stipras vēja brāzmas, Saldū vējš pastiprinājās brāzmās līdz 23 m/s, [[Rūjiena|Rūjienā]] un Liepājā — līdz 17 m/s, bet Priekuļos un Rīgā (Daugavgrīvā) — 15 m/s. Nokrišņu daudzums [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] sasniedza 20 mm, Saldū — 16 mm, Vičakos — 15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]], Kuldīgā, kā arī [[Stende|Stendē]] — 12 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1424750209180049415 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|9|SK}}</ref> * [[11. augusts]] — daudzviet īslaicīgi lija un ducināja pērkons, negaisa laikā [[Madona|Madonā]] nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, kā arī tika fiksētas vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1425460267958341637 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref> Pērkona negaiss tika reģistrēts arī [[Jūrmala]]s un Rīgas apkārtnē, galvaspilsētas pašos ziemeļos (Daugavgrīvā) vējš zem negaisa mākoņa krasi brāzmās pastiprinājās līdz 17 m/s un īsā laikā tur nolija 27 mm nokrišņu.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1425478299698991109 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref> Jūrmalā stipro lietusgāžu dēļ tika applūda ielas.<ref> [http://twitter.com/Anmeln/status/1425493377433341952 Andrejs Melnalksnis], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1425496369876320258 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|8|11|SK}}</ref> * [[16. augusts]] — pēcpusdienā un vakarpusē valsts rietumu un centrālajos rajonos tika novēroti negaisi ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām. Nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 24,8 mm, [[Bauska|Bauskā]] 22,6 mm, Mērsragā 11,8 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] 10,6 mm. Zem negaisa mākoņiem Daugavgrīvā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s, [[Dobele|Dobelē]] 18 m/s, bet Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1427334423096307714 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|16|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — dienas laikā no dienvidiem pāri lielākajai valsts daļai virzījās plaša lietus zona, vietām nesot stiprus nokrišņus. Valsts austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm, brāzmainu vēju un intensīvu zibeņošanu, kopumā tika fiksētas vairāk nekā 2000 [[zibens]] izlādes. Negaisa laikā stiprākās vēja brāzmas tika novērotas [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 20 m/s, savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] vienas stundas laikā nolija 19,6 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1427678643367645187 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — pastiprinoties ciklonam, Latvijas teritorijai pāri virzījās nokrišņu zona, vietām, īpaši Kurzemē, nesot stipru lietu, kā arī spēcīgu dienvidu-dienvidrietumu vēju. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Liepāja|Liepājā]] — 26,3 m/s. Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 22,6 m/s, [[Rucava|Rucavā]] 21,5 m/s, Jelgavā 19,2 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 19 m/s, bet Rīgā 18 m/s. Vietām, tostarp arī galvaspilsētā, vējš radīja nelielus postījumus.<ref> [http://twitter.com/ltvzinas/status/1427980108661497856 LTV Ziņu Dienests], twitter.com, {{dat|2021|8|18|SK}}</ref> Kurzemes pusē stipras lietavas atnesa lielu nokrišņu daudzumu, laika posmā no plkst. 06:00 līdz plkst. 18:00 visvairāk nolija Ventspilī — 33 mm, Rucavā nolija 20,9 mm, [[Stende|Stendē]] 13,7 mm, bet Liepājā 12 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1428034950977163273 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|18|SK}}</ref> * [[24. augusts]] — nakts un agra rīta stundās gaisa temperatūra vietām Kurzemes centrālajā daļā, kā arī valsts austrumu rajonos noslīdēja līdz +4, +6 grādiem,<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1430015008428208134 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|24|SK}}</ref> diena arī bija vēsa, termometra stabiņam sasniedzot vien +12, +15 grādu atzīmi, šī diena bija vēsākā kopš maija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7321650/otrdiena-bus-aukstaka-diena-kops-maija Otrdiena būs aukstākā diena kopš maija], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|8|24|SK}}</ref> * [[25. augusts]] — virs Baltijas jūras izveidojās aktīvs ciklons, tam virzoties no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ilgstošu, vietām stipru lietu, kā arī brāzmainu vēju. Stiprākas vēja brāzmas tika reģistrētas [[Liepāja|Liepājā]] — 22 m/s, Ventspilī — 19 m/s un Pāvilostā — 16 m/s. Līdz vakaram Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 48 mm, Mērsragā 36 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 26 mm, Saldū 23 mm, Stendē 16 mm, Pāvilostā, Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā (Daugavgrīvā), [[Sigulda|Siguldā]] — 14 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1430596414640427014 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|8|25|SK}}</ref> * [[31. augusts]] — dienvidaustrumu valsts daļu šķērsoja nokrišņu zona, nesot ilgstošu, vietām arī stipru lietu. Madonā un Gulbenē nokrišņu daudzums sasniedza 27 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=08&day=31&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parametrs for Latvia 08/31/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|8|31|SK}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]] — rītā Stendē, zem skaidram debesīm, gaisa temperatūra noslīdēja līdz +3 grādiem, citviet valstī pārsvarā ap +5, +9 grādiem, siltāks bija piekrastē — līdz +13 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1433276315742969856 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|2|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7328689/2-septembris-atnesis-saulainu-laiku 2. septembris atnesīs saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|2|SK}}</ref> [[Attēls:20210904 154029 Lietus makoni.jpg|alt=Lietus mākoņi Rīgas ziemeļos, Daugavgrīvas pludmalē, 2021. gada 4. septembrī.|thumb|201x201px|Lietus [[mākoņi]] Rīgas ziemeļos, Daugavgrīvas pludmalē, 2021. gada 4. septembrī.]] * [[4. septembris]] — saullēktā Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz +1, +6 grādiem, rīts kļuva par aukstāko kopš maija, bet saskaņā ar "Latvijas valsts ceļi" datiem Melturos, [[Cēsu novads|Cēsu]] novadā, gaiss atdzisa līdz pat −0,3 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7330393/sestdienas-rits-aukstakais-kops-maija Sestdienas rīts — aukstākais kopš maija], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref> Siltākais laiks saglabājās daļā piekrastes, sešos rītā Daugavgrīvā un [[Ventspils]] ostā gaisa temperatūra bija +12 grādi.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1433999978477805572 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref> Savukārt dienas laikā, no jūras nākoši mākoņi vietām Kurzemē, Vidzemē, Rīgā un tās apkārtnē nesa īslaicīgas, bet brīžiem stipras lietusgāzes, vietām tika novērota arī krusa.<ref> [http://twitter.com/gubumakonis/status/1434114726192197632 Andrejs Andrejs], twitter.com, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1434206792872046598 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|9|4|SK}}</ref> * [[5. septembris]] — daudzviet naktī gaiss atdzisa līdz 0, +5 grādiem, atsevišķās vietās piekrastē un valsts vidienē (dienvidos no līča) līdz +6, +9 grādiem, bet pus sešos no rīta [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[LVC]] [[Melturi|Melturu]] novērojumu stacijā, otro rītu pēc kārtas, minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −0,3 °C.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1434360265005469698 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|5|SK}}</ref> * [[10. septembris]] — agrā rītā daudzviet Latvijā izveidojās dūmaka un migla, uz Rīgas — Liepājas šosejas Zemgalē redzamība vietām nepārsniedza 200 metrus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7334786/piektdien-gaisa-temperatura-iesils-lidz-26-gradiem Piektdien gaisa temperatūra iesils līdz +26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|10|SK}}</ref> Tikmēr diena bija siltākā kopš augusta vidus, pēcpusdienā gaiss iesila līdz +23, +26 grādiem, siltākais laiks valdīja Zemgalē.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1436535508054822913 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|11|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — naktī un no rīta valdīja auksts laiks, Latvijas centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, +6 grādiem, Kurzemē — līdz +3, +8 grādiem, bet piekrastē vietām līdz +10 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7339247/ceturtdienas-rita-gaisa-temperatura-pazeminajusies-lidz-0-2-gradiem Ceturdienas rītā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz 0..-2 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|16|SK}}</ref> Zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−0,9 °C), [[Madona|Madonā]] (−0,6 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+0,1 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+0,5 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+0,7 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1438365125065510912 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|16|SK}}</ref> * [[18. septembris]] — Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza līdz +9,1 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] tā noslīdēja līdz +6,3 °C.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1439547236036268038 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|19|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — vakarā, sākot no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Nokrišņu daudzums [[Rucava|Rucavā]] sasniedza 26 mm, Ventspilī 20 mm, Pāvilostā 17 mm, Kolkā un [[Saldus|Saldū]] 14 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1441259525504323594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|24|SK}}</ref> * [[24. septembris]] — naktī lielākajā valsts daļā turpinājās nokrišņi, ilgstoši un vietām stipri lija, līdz plkst. 07:00 visvairāk lija Skultē, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29 mm, Rucavā nolija 21 mm, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 19 mm, bet Liepājā un Madonā — 16 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1441259525504323594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|9|24|SK}}</ref> Kopumā diennakts laikā nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā sasniedza 10-20 mm, daļā Kurzemes — ap 25 mm, bet Rucavā — 46 mm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1441240995161542658 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|9|24|SK}}</ref> * [[28. septembris]] — daudzviet Latgalē agri no rīta, kā arī vietām citviet valsts austrumu daļā izveidojās bieza [[migla]], kurā redzamība dažviet nepārsniedza 200 metru. Gaisa temparatūra no rīta Latvijas austrumu rajonos noslīdēja līdz +2 grādiem, bet Kolkā nebija vēsāks par +12 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7348145/gaisa-temperatura-pakapsies-lidz-12-16-gradiem Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +12..+16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, valdīja sauss un pārsvarā saulains laiks, lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15, +18 grādiem, vēsāks bija valsts austrumos un Kolkā, kur termometra stabiņš nepārsniedza +11, +13 grādus.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1444637707003629573 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|3|SK}}</ref> * [[6. oktobris]] — visā Latvijas teritorijā pūta brāzmains D, DA [[vējš]], stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgas centra meteostacijā — 19 m/s, bet [[Dobele|Dobelē]] vēja brāzmas sasniedza 20 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1445725172334411780 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|6|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1445735410970382340 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|10|6|SK}}</ref> * [[8. oktobris]] — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos, debesīm skaidrojoties un iestājoties bezvējam, gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (−4,1 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (−3,4 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (−2,0 °C).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1446340068180906007 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|8|SK}}</ref> Siltākais laiks valdīja Vidzemes rietumos un Kurzemē, kur nebija vēsāks par +2, +5 grādiem. Rīgas centrā gaiss atdzisa līdz +3,6 grādiem, bet [[Lidosta Rīga|lidostas]] "Rīga" novērojumu stacijā tika fiksēts −1 grāds.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/piektdienas-rita-fikseta-zemaka-temperatura-kops-2-maija.a424719/ Piektdienas rītā fiksēta zemākā temperatūra kopš 2. maija], lsm.lv, {{dat|2021|10|8|SK}}</ref> * [[9. oktobris]] — vairākās vietās Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, zemākā temperatūra tika fiksēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −4,2 °C, Madonā temperatūra noslīdēja līdz −3,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] līdz −2,1 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2021&mes=10&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/09/2021 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{dat|2021|10|9|SK}}</ref> * [[12. oktobris]] — pāri Kurzemei virzījās [[gubu lietusmākoņi]], kas daudzviet atnesa lietusgāzes, brīžiem stipras, jūras piekrastē ducināja pērkons, lokāli tika reģistrēta arī krusa. Vislielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Liepāja|Liepājā]], kur trīs stundu laikā nolija 20 mm, bet laikā no plkst. 00:00 līdz plkst.13:00 kopā nolija 26,1 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1447882839614164997 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|12|SK}}</ref> * [[15. oktobris]] — daudzviet Latvijā lija un pūta brāzmains vējš, stiprākie nokrišņi skāra Kurzemi, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā — 13,5 mm, Liepājā nolija 13 mm, Pāvilostā — 10,6 mm, bet [[Stende|Stendē]] — 10,2 mm. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (ostā 20,2 m/s, bet pilsētā 17,1 m/s), Ventspilī — 18,6 m/s, Rucavā — 17 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] — 16,5 m/s, savukārt Rīgā (Daugavgrīvā) — 15,5 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1449071110847438848 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|15|SK}}</ref> * [[20. oktobris]] — gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +16 grādiem, līdz [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordam pietrūka 0,1 grāds, toreiz termometra stabiņš sasniedza +16,1 grādu.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1450903435159687169 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|20|SK}}</ref> Tāpat daudzviet pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Saldus|Saldū]] — 20 m/s, [[Rūjiena|Rūjienā]] — 22 m/s un [[Ventspils|Ventspilī]] — 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1450877727511351297 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|10|20|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — virs valsts teritorijas laikapstākļus noteica [[zema spiediena apgabals]], līdz ar to visā Latvijā pastiprinājās vējš un daudzviet mēreni lija, lokāli tika reģistrētas arī īslaicīgas lietusgāzes. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kurzemes rietumkrastā, Ventspilī vējš brāzmās sasniedza 28,4 m/s, Liepājā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 22,9 m/s, Saldū — līdz 20 m/s, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] — 19,9 m/s. Vietām vējš radīja postījumus un radīja elektroapgādes sistēmas bojājumus. Tikmēr Igaunijas novērojumu stacijā [[Sirves rags|Sirves ragā]] [[Sāmsala|Sāmsalā]] tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 33,5 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1451266755561676801 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|21|SK}}</ref> * [[24. oktobris]] — naktī un no rīta vietām Latvijā tika novērots pirmais sniegs: neliela snigšana un baltums uz zāles agrā rītā bija [[Alūksne|Alūksnē]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1452160816892059650 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|10|24|SK}}</ref> Pirmās sniegpārslas no rīta tika manītas arī [[Mālpils]] pusē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vietam-latvija-nedaudz-snidzis.a427011/ Vietām Latvijā nedaudz snidzis], lsm.lv, {{dat|2021|10|24|SK}}</ref> * [[29. oktobris]] — anticiklona ietekmē Latvijas teritorijas lielākajā daļā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule. Pēcpusdienā termometra stabiņam sasniedzot +13, +16 grādus, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1454082421868187652 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|29|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Kolka|Kolkā]], kur tā sasniedza +16,1 grādu, taču siltuma rekords Kolkā nav kritis, jo [[1945. gads|1945. gada]] 29. oktobrī tur bija pat +17,1 grādu silts, kas ir arī visas valsts šī datuma rekords.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1454075715620675592 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|10|29|SK}}</ref> Vietējas nozīmes rekordi tika uzstādīti [[Mērsrags|Mērsragā]] (+14,8 °C), [[Stende|Stendē]] (+14,0 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+15,4 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+13,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+13,3 °C). Vēsākais laiks valdīja tikai Vidzemes austrumos un Latgalē, kur mākoņi izklīda vēlāk, temperatūra paaugstinājās līdz +10, +12 grādiem. Rīgā gaiss iesila līdz +14,2 grādiem, bet galvaspilsētas vēsturiskais 29. oktobra rekords nav pārspēts, kas ir +15,7 grādi (tika uzstādīts [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]]).<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latija/piektdiena-vietam-bijusi-rekordsilta-kolka-161-grads.a427934/ Piektdiena vietām bijusi rekordsilta — Kolkā 16,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2021|10|29|SK}}</ref> * [[30. oktobris]] — turpinoties sausam un saulainam laikam, visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11, +14 grādiem, siltāks bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], +14,4 °C. Astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 30. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā [[Alūksne|Alūksnē]] (+12,9 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+13,2 °C), [[Kolka|Kolkā]] (+12,7 °C), Madonā (+13,7 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,0 °C), Rēzeknē (+14,3 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+13,9 °C) un Zosēnos (+13,0 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā) tika atkārtota sasniegta rekorda atzīme.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1454456838515220489 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|10|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[6. novembris]] — daudzviet, īpaši Kurzemē un Vidzemē, izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], atnesot īslaicīgas lietusgāzes, vietām tika reģistrēta arī krusa un pērkona negaiss.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1456972084328996866 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|6|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/meteozinas/status/1456947717058531330 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|11|6|SK}}</ref> [[Attēls:Daugavgrivas_mols_2021nov06.jpg|alt=|thumb|250px|[[Daugavgrīvas mols]] 6. novembrī]] * [[8. novembris]] — Latvijas teritorijai pietuvojās ciklons, kura centrs atradās virs Igaunijas dienvidaustrumiem, daudzviet nesot nokrišņus, gan lietu, gan krusu, gan arī slapju sniegu.<ref>[http://ciklons.tvnet.lv/7380142/pirmdien-debesis-bus-apmakusas-daudzviet-snigs Pirmdien debesis būs apmākušās; daudzviet snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref> Ziņas par nelielu snigšanu tika saņemtas no vairākām novērojumu stacijām, galvenokārt [[Vidzeme]]s Z un ZA daļā, taču noturīga sniega kārta neizveidojās.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1457731829310660610 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1457601702467616769 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref><ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1457617407384637445 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|8|SK}}</ref> * [[9. novembris]] — aukstajai frontei atkāpjoties un debesīm skaidrojoties, iestājās bezvējš, līdz ar to naktī visā valstī gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1457972180336234498 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|9|SK}}</ref> Zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Ainaži|Ainažos]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −5,2 °C, šīs rīts kļuva par dzestrāko kopš aprīļa.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1457973213158383617 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|9|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — no rīta teritorijas lielākajā daļā izveidojās dūmaka, bet vietām valsts austrumos sabieza migla ar redzamību 200-500 m. Dažviet migla saglabājās līdz priekšpusdienai.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1458675611732520960 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|11|SK}}</ref> * [[15. novembris]] — naktī un no rīta, visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1, −5 grādiem, vēl vēsāks bija Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz −6 grādiem, bet ceļu sensori, kas atrodas starp [[Garkalne|Garkalni]] un [[Vangaži]]em, kā arī starp Strenčiem un [[Valka|Valku]], fiksēja pat −7 grādus.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1460178215545229320/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|15|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1460138121295802374 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|15|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās migla un sarma, vietām redzamība saruka līdz dažiem desmitiem metru. Trijos naktī [[Gulbene]]s novērojumu stacijā redzamība samazinājās līdz 40 metriem.<ref> [http://www.tvnet.lv/7385745/gaiss-iesils-lidz-2-gradiem-daudzviet-apledojusi-autoceli?_ga=2.32335294.146266960.1637002221-1751907618.1587716762 Gaiss iesils līdz +2 grādiem; daudzviet apledojuši autoceļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|15|SK}}</ref> * [[19. novembris]] — siltajai atmosfēras frontei šķērsojot Latviju, ievērojami pastiprinājās vējš un paaugstinājās gaisa temperatūra, dažās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Jelgava|Jelgavā]], kur gaiss iesila līdz +11,2 °C. Bauskā un Stendē, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi līdz +10,9 °C un +10,5 °C, tika atkārtoti siltuma rekordi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1462029419179130882 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|20|SK}}</ref> * [[20. novembris]] — Pāvilostā, Mērsragā un Ventspilī naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +10,6 °C, +10,9 °C un +11,0 °C. Kopumā visā Latvijas teritorijā gaiss iesila līdz +8, +10 grādiem, Rīgā (kopā ar [[Pāvilosta|Pāvilostu]]) tika reģistrēta trešā augstākā gaisa temperatūra valstī, +10,6 °C. Tāpat nakts un no rītā stundās daudzviet pūta stiprs vējš — piekrastē R, ZR vēja brāzmas sasniedza 20-23 m/s, visstiprākais vējš novērojumu stacijās tika reģistrēts [[Ventspils|Ventspilī]] — 22,5 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1462029419179130882 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|20|SK}}</ref> * [[22. novembris]] — termometra stabiņš no rīta tikpat kā visā Latvijā noslīdēja zem nulles, ap plkst. 8:00 zemāko atzīmi sasniedzot [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz −6 grādiem, līdzīga temperatūra tika reģistrēta arī [[Rīga]]s lidostā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmdiena-bus-saulaina-vietam-kurzeme-un-vidzeme-nedaudz-snigs.a431083/ Pirmdiena būs saulaina, vietām Kurzemē un Vidzemē nedaudz snigs], lsm.lv, {{dat|2021|11|22|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/14626635768599168768 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|11|22|SK}}</ref> Dienā, sākot no ziemeļrietumiem, pāri Kurzemei un Vidzemei virzījās nokrišņu mākoņi, atnesot nelielu snigšanu. Vietām, piemēram Ventspilī, izveidojās neliela sniega sega.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1462734162356486149 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|11|22|SK}}</ref> * [[23. novembris]] — daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumu daļā rīts atnāca ar sniegu, vietām īslaicīgi stipri sniga, dažviet arī nedaudz puteņoja. Biezākā sniega kārta izveidojās [[Kolka|Kolkā]], kur plkst. 5:00 tika reģistrēti 3 cm sniega. Lielākajā valsts daļā sniegs un [[apledojums]] apgrūtināja braukšanu pa autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7391804/celi-daudzviet-sniegoti-un-slideni-apgrutinata-brauksana Ceļi daudzviet sniegoti un slideni; apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|23|SK}}</ref> Rīgā arī sniga, izveidojās pirmā neliela sniega kārta šajā sezonā, bet dienas laikā tā nokusa.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7391936/pirmais-sniegs-riga Pirmais sniegs Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|23|SK}}</ref> * [[28. novembris]] — pēc snigšanas, kas sākās vēl iepriekšējā vakarā un turpinājās naktī, no rīta teju visā valstī, izņemot Kurzemes rietumu piekrasti, izveidojās 1—5 cm bieza sniega kārta,<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1464889788218159110 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|11|28|SK}}</ref> lielāko biezumu sasniedzot [[Madona|Madonā]] (6 cm). Daudzviet Latvijā valdīja viegls sals, Vidzemē vietām tika reģistrēti −4 grādi, bet [[Daugavpils]] un [[Liepāja]]s pusē gaisa temperatūra svārstījās ap nulli.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7395788/svetdiena-aizrites-bez-butiskiem-nokrisniem Svētdiena aizritēs bez būtiskiem nokrišņiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|11|28|SK}}</ref> * [[29. novembris|29.]]—[[30. novembris]] — Latviju no dienvidiem piemeklēja pēdējo gadu spēcīgākais [[sniegputenis]].<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/sonedel-gaidami-vieni-no-pedejo-gadu-specigakajiem-puteniem.a432156/ Šonedēļ gaidāmi vieni no pēdējo gadu spēcīgākajiem puteņiem], lsm.lv, {{dat|2021|11|29|SK}}</ref> Nokrišņu zonai, lēnām virzoties no dienvidaustrumiem ziemeļrietumu virzienā, daudzviet ilgstoši un stipri sniga, vietām arī putināja, 29.11 pēcpusdienā vislielākais sniega segas pieaugums tika reģistrēts valsts austrumu daļā: [[Gulbene|Gulbenē]] par 8 cm, Dagdā, Madonā, Rēzeknē, [[Sīļi (Amatas pagasts)|Sīļos]], Zīlānos — par 6 cm, Alūksnē un [[Priekuļi|Priekuļos]] — par 4 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1465325274501947394 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|29|SK}}</ref> Naktī uz 30.11 snigšana turpinājās, līdz plkst. 8:00 daudzviet valsts centrālajos un austrumu rajonos izveidojās bieza sniega sega, dziļākais sniegs tika reģistrēts Sīļos — 23 cm, Rēzeknē — 20 cm un [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1465575134757105666 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|11|30|SK}}</ref> === Decembris === * [[1. decembris]] — no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], galvenokārt pāri Kurzemes ziemeļu daļai un Vidzemei, virzījās [[gubumākoņi]], vietām nesot stipru snigšanu un puteni. Pēc jūras efekta snigšanas Rīgas centra meteostacijā sniega segas biezums pieauga no 5 līdz 11 cm, bet [[Sigulda|Siguldā]] — no 8 līdz 20 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1466255635209670657 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|12|2|SK}}</ref> * [[3. decembris]]: ** No [[Dānija]]s uz ziemeļaustrumiem virzījās aktīvs ciklons, kura centrs no rīta atradās virs Vidzemes, atnesot intensīvus nokrišņus plašā valsts teritorijā. Ciklonam šķērsojot Latviju, naktī daudzviet intensīvi sniga, nokrišņu intensitāte bija lielāka piekrastes rajonos, jo [[Baltijas jūra]]s un Rīgas līča siltie ūdeņi veicina mākoņu veidošanos. Sniega sega vietām palielinājās par 6-11 centimetriem, dziļākais sniegs no rīta tika reģistrēts Rēzeknē — 31 cm, Siguldā sniega segas biezums sasniedza 30 cm, Skultē — 29 cm; Sīļos — 28 cm, Vičakos — 26 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1466670726170226690 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> ** Nakts otrajā pusē un no rīta Rīgā tika novērota ļoti stipra snigšana, kas ar pārtraukumiem turpinājās arī dienas laikā. Līdz plkst. 8:00 Rīgas centrā sniega segas biezums palielinājās par 10 centimetriem, sasniedzot 20 cm, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] attiecīgi no 8 līdz 19 cm, un dienā tā turpinājās palielināties.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1466657666667712512 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> Ņemot vērā stipro snigšanu galvaspilsētā, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] (LVĢMC) pirmo reizi vēsturē izsludināja sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu, jo dienas laikā virs Rīgas līča turpinājās veidoties gubumākoņi, kas, nesot intensīvu snigšanu, viens pēc otra virzījās pāri galvaspilsētai.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7400185/pirmo-reizi-vesture-izsludina-sarkano-bridinajumu-par-ekstremali-stipru-snigsanu Pirmo reizi vēsturē izsludina sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> Redzamība snigšanas laikā brīžiem pasliktinājās zem 300 metriem, sliktas redzamības dēļ kāda lidmašīna [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] nobrauca no manevrēšanas ceļa, un lidosta uz laiku tika slēgta.<ref> [https://www.tvnet.lv/7400305/rigas-lidosta-airbaltic-lidmasina-nobrauc-no-manevresanas-cela-lidosta-uz-laiku-slegta Rīgas lidostā "airBaltic" lidmašīna nobrauc no manevrēšanas ceļa; lidosta uz laiku slēgta], tvnet.lv, {{dat|2021|12|3|SK}}</ref> * [[6. decembris]] — zem skaidrām debesīm, daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, naktī un no rīta tika novērots stiprs sals, līdz plkst. 8:00 zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ainažos, termometra stabiņam noslīdot līdz −19,5 °C. Ļoti auksts laiks valdīja arī [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] un Priekuļos, kur gaiss atdzisa līdz −18,9 °C, Skultē, gaisa temperatūrai sasniedzot −17,8 °C un [[Alūksne|Alūksnē]] (−17,6 °C). Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,6 °C, bet Daugavgrīvā — līdz −16,9 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1467746403845816321 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|6|SK}}</ref> * [[7. decembris]] — Ainažos un [[Rūjiena|Rūjienā]], gaisa temperatūrai naktī noslīdot attiecīgi līdz −24,5 °C un −25,4 °C, tika pārspēti 7. decembra aukstuma rekordi, kā arī decembra pirmās dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], −27,1 °C, kur tika atkārtots aukstuma rekords, kas tika uzstādīts [[1959. gads|1959. gadā.]]<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1468137999447830530 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|7|SK}}</ref> Minimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts arī Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C. Siltākā nakts un rīts bija Rīgas līča [[Kurzeme]]s piekrastē, kur gaisa temperatūra noslīdēja līdz −11 grādiem. Zem −20 grādiem gaisa temperatūra pazeminājās teju visā Vidzemē, kā arī vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,8 °C, bet Rīgas lidostas apkārtnē tika fiksēts −21 grāds.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7402887/ainazos-un-rujiena-parspets-decembra-pirmas-dekades-aukstuma-rekords Ainažos un Rūjienā pārspēts decembra pirmās dekādes aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|12|7|SK}}</ref> * [[8. decembris]] — divās novērojumu stacijās ([[Gulbene|Gulbenē]], −26,8 °C un [[Rēzekne|Rēzeknē]], −25,1 °C) naktī tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Alūksnē, Rūjienā, Zosēnos, Madonā un Dagdā minimālā gaisa temperatūra naktī bija ap −22, −24 grādiem. Siltākā nakts tika aizvadīta Ziemeļkurzemē, kur nekļuva vēsāks par −10 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1468485677239128066 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|8|SK}}</ref> * [[12. decembris]] — Latvijas austrumu daļā izveidojās bieza migla, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7406810/migla-latvijas-austrumos-saglabasies-lidz-svetdienas-vakaram-bridina-vugd Migla Latvijas austrumos saglabāsies līdz svētdienas vakaram, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2021|12|12|SK}}</ref> Atkušņa dēļ visā valstī sniega sega saruka, biezākā sniega sega valsts meteostaciju tīklā tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] — 18 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1469992066641973249 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2021|12|12|SK}}</ref> * [[15. decembris]] — galējos valsts rietumu rajonos termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem, citviet pārsvarā līdz +1, +5 grādiem, atkusnis tikpat kā visā valstī veicināja strauju sniega segas kušanu.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1471136160395276288 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|15|SK}}</ref> * [[21. decembris]] — Latvijā atgriezies sals, naktī tikpat kā visā valsts teritorijā termometra stabiņš noslīdēja zem −5 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes austrumu daļā un Latgalē. Aukstākais laiks valdīja [[Alūksne|Alūksnē]], kur gaiss atdzisa līdz −16,9 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz −13,5 °C, bet Dagdā — līdz −13,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1473184651405627394 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|21|SK}}</ref> Tikmēr virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu daļas veidojās nokrišņu mākoņi, virzoties uz dienvidiem, daudzviet valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā, nesot snigšanu, vietām stipru, vairākās vietās atjaunot sniega segu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1473255748385878016 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|12|21|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1473255215319113737 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2021|12|21|SK}}</ref> [[Attēls:SniegsRīgā20211224.jpg|alt=Sniegs Iļģuciemā, 2021. gada 24. decembris.|thumb|187x187px|Sniegs [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], 2021. gada 24. decembris.]] * [[22. decembris]] — spēcīga līča efekta dēļ, naktī Latvijas centrālajā daļā ilgstoši sniga, lielākais sniega segas pieaugums tika novērots [[Kalnciems|Kalnciemas]] novērojumu stacijā, kur no rīta sniega segas biezums sasniedza 22 cm, bet Rīgas centrā — 15 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1473563662132695046 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|22|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1473563869046050819 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2021|12|22|SK}}</ref> Tāpat stipra snigšana skāra [[Jūrmala]]s apkārtni, Zemgales rietumu un centrālo daļu, brīžiem skarot arī Kurzemes austrumus. Dienas laikā snigšana turpinājās Rīgā, Jūrmalā, Rīgas apkārtnes novados, kā arī daļā Jelgavas, Dobeles, Tukuma un Bauskas novada.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/tresdienas-rita-biezaka-sniega-karta-kalnciema-22-cm-riga-ap-15-cm.a435635/ Trešdienas rītā biezākā sniega kārta Kalnciemā — 22 cm; Rīgā ap 15 cm], lsm.lv, {{dat|2021|12|22|SK}}</ref> * [[24. decembris]] — plašai nokrišņu zonai virzoties pāri Latvijai, daudzviet sniga, brīžiem stipri, vietām tika rēgistrēta ilgstoša snigšana. Sniegs Ziemassvētku vakarā pārklāja tikpat kā visu Latviju, biezākā sniega sega tika novērota valsts centrālajos rajonos, Kalnciemā — 22 cm, Rīgā — 15 cm, [[Sigulda|Siguldā]] — 13 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1474430406397202452 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|24|SK}}</ref> * [[25. decembris]] — dienā virs Baltijas jūras akvatorijas bija novērojama aktīvu nokrišņu mākoņu veidošanās, kas vietām nesa stipru snigšanu. Lielākais sniega segas pieaugums tika reģistrēts Siguldas (+9 cm), [[Stende]]s (+7 cm) un Vičaku (+6 cm) novērojumu stacijās. Snigšana turpinājās arī vakarā, plkst. 20:00 biezākā sniega sega tika novērota Siguldā — 24 cm, Vičakos — 21 cm un [[Kuldīga|Kuldīgā]] — 20 cm. Brīžiem redzamība snigšanas laikā samazinājās līdz 100-500 metriem, ceļi daudzviet bija slideni un sniegoti.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1474809319497555971 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|25|SK}}</ref> * [[26. decembris]] — naktī daudzviet sniga un pūta brāzmains vējš, lielākais sniega segas pieaugums tika novērots Lielpēču novērojumu stacijā — sniega sega palielinājās par 13 cm. Biezākā sniega sega no rīta novērojumu stacijās tika reģistrēta Lielpēčos (28 cm) un Siguldā (25 cm). Spēcīgākais vējš naktī tika novērots [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kur vēja brāzmas sasniedza 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1475005300344332289 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2021|12|26|SK}}</ref> * [[27. decembris]] — no rīta dziļākais sniegs meteoroloģisko novērojumu stacijās tika novērots Siguldā — 26 cm. Lielpeču novērojumu stacijā, Ogresgalā, sniega segai sablīvējoties, tās biezums diennakts laikā saruka no 28 līdz 23 cm. Trešā biezākā sniega sega valsts novērojumu staciju tīklā bija 22 cm Vičakos, Ventspils novada [[Irbene|Irbenē]], citviet sniega kārtas biezums no rīta bija 5-20 cm robežās, tai skaitā 14 cm Rīgas centrā. Tikmēr [[Vidzeme|Vidzemē]], no Rīgas līča nākoši mākoņi dažviet atnesa intensīvu snigšanu, stiprākā snigšana tika fiksēta Priekuļos, [[Cēsis|Cēsu]] novadā, kur sniega segas biezums pieauga no 9 cm trijos naktī līdz 19 cm sešos rītā.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latija/siguldu-klaj-26-cm-dzils-sniegs-pedejas-stundas-cesu-apkaime-sniega-sega-pieaugusi-par-10-cm.a436188/ Siguldu klāj 26 cm dziļš sniegs; pēdējās stundās Cēsu apkaimē sniega sega pieaugusi par 10 cm], lsm.lv, {{dat|2021|12|27|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.<ref>[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 2021. gada laikapstākļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200611191000/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 |date={{dat|2020|06|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2021. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|3,5}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,3}} | {{Temperatūras krāsa|13,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|13,1}} | {{Temperatūras krāsa|20,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|28,1}} | {{Temperatūras krāsa|20,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,3}} | {{Temperatūras krāsa|33,0}} | {{Temperatūras krāsa|33,7}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|–8,8}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–1,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,4}} | {{Temperatūras krāsa|4,6}} | {{Temperatūras krāsa|7,1}} | {{Temperatūras krāsa|13,5}} | {{Temperatūras krāsa|11,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,7}} | {{Temperatūras krāsa|18,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,7}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–12,0}} | {{Temperatūras krāsa|–31,0}} | {{Temperatūras krāsa|–10,9}} | {{Temperatūras krāsa|–28,5}} | {{Temperatūras krāsa|–27,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | {{Temperatūras krāsa|–21,8}} | {{Temperatūras krāsa|–13,2}} | {{Temperatūras krāsa|–12,2}} | {{Temperatūras krāsa|–5,7}} | {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,7}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|3,5}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|10,5}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|33,2}} | {{Temperatūras krāsa|33,7}} | {{Temperatūras krāsa|32,4}} | {{Temperatūras krāsa|26,8}} | {{Temperatūras krāsa|26,6}} | {{Temperatūras krāsa|22,9}} | {{Temperatūras krāsa|26,3}} | {{Temperatūras krāsa|26,2}} | {{Temperatūras krāsa|18,2}} | {{Temperatūras krāsa|18,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|13,9}} | {{Temperatūras krāsa|11,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,1}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|22,6}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} | {{Temperatūras krāsa|19,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,0}} | {{Temperatūras krāsa|16,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,4}} | {{Temperatūras krāsa|13,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|9,6}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,1}} | {{Temperatūras krāsa|–7,7}} | {{Temperatūras krāsa|1,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,9}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|11,6}} | {{Temperatūras krāsa|7,4}} | {{Temperatūras krāsa|5,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|0,8}} | {{Temperatūras krāsa|−0,9}} | {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | {{Temperatūras krāsa|–3,6}} | {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–7,7}} | {{Temperatūras krāsa|–27,1}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–20,8}} |} === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2021]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,1}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,2}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,0}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–28,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–28,2}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,6}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–26,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,1}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,2}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+1,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,7}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,7}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–25,1}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–24,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–27,4}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2021]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,6}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,8}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,3}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,3}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,2}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,0}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,6}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,8}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,2}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+2,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,5}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+24,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,4}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,7}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+14,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+26,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,7}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | style="background:#99C7FF;"| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | style="background:#99C7FF;" align="center"| –17,8 °C | style="background:#99C7FF;"| [[17. janvāris]] | align="center"| +4,9&nbsp;°C | [[24. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|–2,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} | {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | {{Temperatūras krāsa|–7,3}} | {{Temperatūras krāsa|+0,5}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | align="center"| −15,7&nbsp;°C | [[19. februāris]] | align="center"| +11,3&nbsp;°C |[[25. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|–4,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–0,7}} | {{Temperatūras krāsa|–7,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −7,1&nbsp;°C | [[9. marts]] | align="center"| +15,1&nbsp;°C | [[27. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+4,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+4,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|1,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −1,4 °C | [[6. aprīlis]] | align="center"| +20,0 °C | [[18. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,7}} | {{Temperatūras krāsa|7,6}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| +0,9 °C | [[9. maijs]] | align="center"| +26,8 °C | [[12. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|12,2}} |- | style="background:#FFCA7A;"| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +10,3 °C | [[1. jūnijs]] | style="background:#FFCA7A;" align="center"| +32,3 °C | style="background:#FFCA7A;"| [[21. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+20,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+5,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,9}} | {{Temperatūras krāsa|23,5}} |- | style="background:#FFCA7A;"| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +14,3 °C | [[25. jūlijs]] | style="background:#FFCA7A;" align="center"| +32,3 °C | style="background:#FFCA7A;"| [[9. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+23,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+5,9}} | {{Temperatūras krāsa|24,7}} | {{Temperatūras krāsa|24,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,7}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +9,7 °C | [[25. augusts]] | align="center"| +25,2 °C | [[16. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}} | {{Temperatūras krāsa|18,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,5}} | {{Temperatūras krāsa|15,2}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +4,0 °C |[[19. septembris|19.]], [[23. septembris|23. sep.]] | align="center"| +24,8 °C |[[10. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+12,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|11,9}} | {{Temperatūras krāsa|10,2}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| +3,2 °C |[[18. oktobris]] | align="center"| +17,8 °C |[[6. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|9,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,2}} | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −2,8 °C |[[29. novembris]] | align="center"| +11,4 °C |[[1. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|4,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,5}} | {{Temperatūras krāsa|4,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −16,8 °C |[[7. decembris]] | align="center"| +6,5 °C |[[19. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|–3,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,7}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–4,7}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 52,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 4,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 10,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 38,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 9,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. janvāris]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center"| 11,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 3,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 30,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 8,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 17,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 4,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 7,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 23,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 4,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 12,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. aprīlis]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 90,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 25,8 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" align="center"| 42,2 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 28,2 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[26. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 34,5 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 26,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 8,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 47,0 mm | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 30,4 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 11,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 88,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 37,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 28,5 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 12,2 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 50,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 20,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 9,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 35,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 20,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 14,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 9,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[17. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 57,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 33,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 21,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 6,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. novembris|3.]], [[10. novembris|10. nov.]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 60,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 29,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 12,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 19,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 16,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −12,1&nbsp;°C&nbsp;— [[17. janvāris]] * −11,4&nbsp;°C&nbsp;— [[6. decembris]] * −10,8&nbsp;°C&nbsp;— [[16. janvāris]] * −10,0&nbsp;°C&nbsp;— [[8. decembris]] * −9,9&nbsp;°C&nbsp;— [[10. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +24,2 °C — [[23. jūnijs]] * +23,7 °C — [[10. jūlijs|10.]], [[16. jūlijs]] * +23,5 °C — [[13. jūlijs]] * +23,3 °C — [[21. jūnijs]] * +22,7 °C — [[8. jūlijs|8.]], [[17. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2021. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2021. gads Latvijā]] i6yzsfq6s84avij30j4m64puq4nhf85 10 476474 4506669 4506367 2026-08-14T05:08:01Z Kleivas 2704 4506669 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļnieki|Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above= | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Harijs Džefersons]] * [[Edvards Hors]] * [[Džons Gretons]] * [[Lorns Karijs]] * [[Sesils Kventins]] * [[Eldžernons Modslijs]] * [[Džons Hovards Teilors]] | group2 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * ''Upton Park'' — [[Klods Bakenhems]] * [[Toms Beridžs]] * [[Alfrēds Čalks]] * [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] * [[Viljams Goslings]] * [[Henrijs Heslems]] * [[Viljams Kvošs]] * [[Džons Nikolass]] * [[Freds Spekmens]] * [[Ričards Tērners]] * [[Džeks Zīlijs]] | group3 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Devon and Somerset Wanderers'' — [[Džordžs Baklijs]] * [[Frānsiss Berčels]] * [[Čārlzs Bīčkrofts]] * [[Artūrs Birkets]] * [[Alfrēds Bovermens]] * [[Viljams Donns]] * [[Frederiks Kamings]] * [[Frederiks Kristiāns]] * [[Harijs Korners]] * [[Alfrēds Polslends]] * [[Džons Saimss]] * [[Montagu Tollers]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Frederiks Leins]] | group5 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]] * [[Deniss Deilijs]] * [[Fokshols Kīns]] * [[Frenks Makkejs]] * [[Alfrēds Roulinsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Lorenss Dohertijs]] * [[Redžinalds Dohertijs]] | group2 = Sievietes | list2 = * [[Šarlote Kūpere]] }} | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Džons Rimmers]] * [[Sidnijs Robinsons]] * [[Alfrēds Tisē]] * [[Stens Roulijs]] | group8 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list8 = * ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Viljams Henrijs]] * [[Pīters Kemps]] * [[Tomass Ko]] * [[Roberts Krošovs]] * [[Viktors Lindbergs]] * [[Frederiks Steipltons]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Selvins Karverlijs]] | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Volters Rezerfords]] | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Harolds Mahoni]] | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]] * [[Frederiks Frīks]] * [[Žans de Madre]] * [[Volters Makrīrijs]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Sidnijs Robinsons]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Sentdžordžs Ešs]] | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Edvards Hors]] | group3 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Deivids Robertsons]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Pīters Kemps]] | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Moseley Wanderers'' — [[Frenks Beiliss]] * [[Henrijs Bērtlzs]] * [[Džeimss Kentions]] * [[Artūrs Darbijs]] * [[Klements Deikens]] * [[L. Hūds]] * [[M. L. Logans]] * [[Herberts Lovets]] * [[Herberts Nikols]] * [[Valentīns Smits]] * [[M. V. Talbots]] * [[Džozefs Voliss]] * [[Klods Vitindeils]] * [[Reimons Vitindeils]] * [[Frēnsiss Vilsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Redžinalds Dohertijs]] * [[Harolds Mahoni]] * [[Artūrs Noriss]] | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Sidnijs Robinsons]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> 0pplhzyhbqhoe6ixr8swv4vwvy3jonc 0 478231 4506470 4482955 2026-08-13T15:11:58Z PaperToot 116576 4506470 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edgars Tavars | vārds_orģ = | attēls = Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Edgars Tavars 2017. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|05|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Raimonds Čudars]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|06|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2021|1|7|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|8|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = * [[RPIVA]] * [[Banku augstskola]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Edgars Tavars''' (dzimis {{dat|1982|8|12||bez}}) ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Šobrīd ir [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un partiju apvienību "[[Apvienotais saraksts]]". Bijis arī [[13. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == 2002. gadā E. Tavars pabeidzis [[Rīgas Celtniecības koledža|Rīgas Celtniecības koledžu]]. Augstāko izglītību ieguvis [[RPIVA]] (bakalaurs ekonomikā, "uzņēmumu un iestāžu vadība") un [[Banku augstskola|Banku augstskolā]] (2012. gadā iegūts maģistra grāds "inovācijas ekonomikā").<ref>[http://www.zp.lv/lv/eiropas-parlamenta-velesanas-2014/lzp-deputatu-kandidatu-cv/edgars-tavars/ Edgars Tavars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210512020049/http://www.zp.lv/lv/eiropas-parlamenta-velesanas-2014/lzp-deputatu-kandidatu-cv/edgars-tavars/ |date={{dat|2021|05|12||bez}} }} Latvijas Zaļā partija</ref> == Politiskā darbība == 2011. gadā E. Tavars kļuva par [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētāju. Par partijas vadītāju pārliecinoši pārvēlēts arī 2013., 2015., 2017., 2019., 2021. un 2025. gadā. Viņa vadīšanas laikā Zaļā partija piedzīvojusi būtisku biedru skaitu pieaugumu un nostiprinājusi savu lomu valsts reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/pasvaldibu-velesanas-2025/rezultati/|title=Rezultāti / Pašvaldību vēlēšanas 2025|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref> Kopš 2019. gada jūlija vadīja arī [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]] (ZZS) kurā piedalījās Latvijas Zaļā partjia. 2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no ZZS un netika ievēlēts, taču kļuva par [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2016. gadā mainoties valdībai, mainīja darba vietu, kļūstot par [[Latvijas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentāro sekretāru. 2018. gadā E. Tavars kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], netika ievēlēts, ieņemot ceturto vietu sarakstā (ievēlētas tika divas tā laika ministres). Tāpat pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]]. E. Tavars nekad nav mainījis vēlēšanu apgabalu, kandidējot Rīgas vēlēšanu apgabalā, kur Zaļo un Zemnieku savienībai tradicionāli bija mazāks atbalsts. Startu vēlēšanās E. Tavars uzskata par savu kā politiķa pienākumu, neraugoties uz iespējām sarakstam pārvarēt 5% vai paša izredzēm tikt ievēlētam.{{nepieciešama atsauce}} 2021. gada sākumā, pēc tam, kad deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika Saeimas deputāta mandātu, E. Tavars pirmo reizi kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu. 2022. gada 10. maijā Latvijas Zaļā partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], [[Liepājas partija|Liepājas partiju]] un [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidoto biedrību startētu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā E. Tavars kopā ar [[Raimonds Bergmanis|Raimondu Bergmani]] un [[Māris Kučinskis|Māri Kučinski]] atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" un kļuva par "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-cilveki/valde/edgars-tavars|title=Edgars Tavars|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2023-04-23}}</ref> 2026. gada 28. maijā apstiprināts [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Edgars Tavars}} * {{Twitter|Edgars_T}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Čudars]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2026|05|28|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Tavars, Edgars}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] bjll2fpzxbwruo058ykd8u0luhxuwzw 0 489552 4506727 4110711 2026-08-14T09:29:20Z Biafra 13794 atj. 4506727 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ieva Maļuka | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|9}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{raise|0.4em|{{mērv|cm=169}}}} | svars = {{raise|0.4em|{{mērv|kg=58}}}} | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Peldēšana]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Jūlija Kuzmina | bij_treneri = | trenē = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = *2021 Eiropas čempionāts – 41. vieta 100m brīvais stils, 43. vieta 200m brīvais stils *2019 Pasaules čempionāts junioriem – 21. vieta 100m brīvais stils, 33. vieta 200m brīvais stils *Pasaules čempionāts – 29. vieta 200m brīvais stils, 37. vieta 100m brīvais stils *Eiropas čempionāts U-18 – 5.vieta 100m brīvais stils, 16. vieta 200m brīvais stils *2018 Eiropas čempionāts U-18 – 5. vieta 100m brīvais stils, 50. vieta 200m brīvais stils | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = nē | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Ieva Maļuka''' (dzimusi {{dat|2003|4|9}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[peldētāja]]. Piedalījusies divās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}). Vairāku [[Latvijas rekordi peldēšanā|Latvijas rekordu]] īpašniece. Viņas māte ir [[pieccīņniece]] [[Jeļena Maļuka|Jeļena Rubļevska]],<ref name="SA">{{laikraksta atsauce|last= Norietis|first= Rolands|author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2008|8|5||bez}}|title= Vai pieccīņnieki sasniegs Atēnu augstumus?|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 30|issue= 655|page= |pages= 31. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= 1691-0451|url= }}</ref> vairāku olimpisko spēļu dalībniece un olimpiskās sudraba medaļas ieguvēja. I. Maļuka kļuva par pārliecinoši labāko Latvijas peldētāju jau agrā jaunībā, 16 gadu vecumā. Sekmīgi startējusi Eiropas junioru čempionātos, izcīnot 5. vietu gan 2018., gan 2019. gada Eiropas U-18 čempionātā 100 m brīvā stila distancē.<ref>[https://www.olimpiade.lv/olimpietis/679 Ieva Maļuka] LOK</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts peldēšanā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Parīze|Parīzē]] I. Maļuka ieņēma 10. vietu 400 metru kompleksā peldējuma sacensībās, priekšsacīkstēs uzstādot jaunu [[Latvijas rekordi peldēšanā|Latvijas rekordu]]: 4 minūtes un 48,50 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/ieva-maluka-ar-latvijas-rekordu-izcina-desmito-vietu-eiropas-cempionata-400-metru-kompleksaja-peldejuma|title=Ieva Maļuka ar Latvijas rekordu izcīna desmito vietu Eiropas čempionātā 400 metru kompleksajā peldējumā|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Maļuka, Ieva}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas peldētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] krkcyj79s25p39lyozwk1ksshrbxwsc 0 503088 4506685 4487021 2026-08-14T07:00:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506685 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Jānis Ūdris | birth_date = {{dat|1906|4|30}} | death_place = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}} | birth_place = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Stāmerienas pagasts|td=Latvija}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|1973|7|16|1906|4|30}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | image = Pašportrets, Jānis Ūdris, 70x80.jpg | caption = Pašportrets | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | field = [[mākslinieks]], [[gleznotājs]] }} '''Jānis Ūdris''' (dzimis 1906. gada 30. aprīlī [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]], miris 1973. gada 16. jūlijā, [[Balvi|Balvos]]) bija [[latvieši|latviešu]] mākslinieks, ainavu un portretu [[gleznotājs]]. Spēcīgākais izteiksmes līdzeklis viņa glezniecībā bija plastiski spraigs, reālistisks zīmējums. Gleznojis arī liela formāta kompozīcijas. == Biogrāfija == Dzimis 1906. gada 30. aprīlī Stāmerienas pagastā. Mācījies Stāmerienas pamatskolā un [[Cesvaines vidusskola|Cesvaines vidusskolā]]. 1923. gadā Jānis Ūdris piedalījās Rīgas Mākslas biedrības izsludinātajā zīmējumu konkursā un ieguva tajā otro vietu. Talantīgais jaunietis tika aicināts mācīties Rīgas mākslas skolā, bet atteicās no šī piedāvājuma un 1924. gadā iestājās [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]. Jaunais mākslinieks specializējās Figurālās glezniecības meistardarbnīcā [[Jānis Roberts Tillbergs|Jāņa Tilberga]] un vēlāk [[Ģederts Eliass|Ģederta Eliasa]] vadībā un jau studiju gados piedalījās dažādās izstādēs. Jānis Ūdris beidza mākslas izglītību un studijas Mākslas akadēmijā 1932. gadā ar diplomdarba gleznu „Smagā darbā”. [[Attēls:"Smagā darbā", 1931, 155x200.jpg|left|thumb|Mākslinieka Jāņa Ūdra diplomdarba glezna "Smagā darbā", 1932.g., 155x200]] Valsts mērogā gleznotāja Jāņa Ūdra vārds tika plašāk iepazīts 1934. gadā pēc viņa uzvaras konkursā par gleznu Latvijas Republikas Ministru prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras mājas Baltās zāles sienai. Konkursā piedalījās vairāk nekā 50 gleznotāju, bet par vērtīgāko žūrija atzina Jāņa Ūdra gleznu „Darba steiga” (1934). Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas līdztekus radošajam darbam Jānis Ūdris uzsāka pedagoģisko darbību — mācīja mākslas un glezniecības pamatus [[Viļakas vidusskola|Viļakas ģimnāzijā]] (1934—1944) un [[Litenes vidusskola|Litenes vidusskolā]] (1944—1948). Šajā dzīves periodā gleznotājs satika savu nākamo sievu Paulīnu. 1940. gada 30. maijā viņiem piedzima dēls, kuram tika dots vārds Jānis. 1948. gadā uz nepatiesa ziņojuma pamata 1948. gada 15. aprīlī Jānis Ūdris tika apcietināts un apsūdzēts par līdzdalību nacionālās pretestības kustībā. Padomju kara tribunāls, kas tolaik darbojās okupētajā Latvijas teritorijā, ar formulējumu “Par dzimtenes nodevību” piesprieda viņam [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz 25 gadiem ar mantas konfiskāciju. Jānis Ūdris tika izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]]. Pēc dažiem mēnešiem tika arestēta arī viņa sieva Paulīna. Kopā ar mazo septiņus gadus veco dēlu, bez tiesas viņa piespiedu kārtā tika izsūtīta no Latvijas uz labošanas darba nometni Sibīrijas [[Omskas apgabals|Omskas apgabalā]]. Šķirtā ģimene satikās tikai pēc daudziem gadiem pēc atgriešanās Latvijā. 1956. gada janvārī Jānis Ūdris tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Latvijā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s mākslinieka vārds tika reabilitēts līdz ar daudziem citiem, kuri pēckara gados tika pakļauti padomju varas politiskajām represijām un deportēšanai. Pēc atgriešanas no Sibīrijas Jānis Ūdris dzīvoja [[Balvi|Balvos]]. Viņš auglīgi strādāja — daudzos viņa darbos attēlotas Balvu ainavas un Balvu cilvēki. Neskatoties uz to, ka toreizējā vara mākslinieka biogrāfijas dēļ viņu centās neievērot, 1968. gadā notika Jāņa Ūdra pirmā plašākā gleznu izstāde Balvu kultūras namā. Izstādē tika eksponēti vairāk nekā simts gleznotāja darbi. Balvēnieši atceras savu gleznotāju kā runīgu, simpātisku, interesantu cilvēku.{{fact}} Jānis Sērmūkšs atceras kādu viesošanās reizi gleznotāja mājā. Mākslinieka gleznas bijušas izvietotas pa visu lielo sienu. Redzētais uz piecpadsmitgadīgo zēnu atstāja milzīgu iespaidu. Balvu poliklīnikas medmāsa Ludmila Orbe atceras, ka gleznotājs portretus zīmējis, pat slims būdams. Viņam paticis arī daudz stāstīt par savām gleznām. Par viņu atmiņās dalījies Roberts Sprukulis, abu ceļi krustojušies izsūtījumā Noriļskas labošanas darba nometnē. Arī gleznotāja Valda Buša pirmais zīmēšanas skolotājs bija Jānis Ūdris. 1968. gadā izstāde notika arī [[Gulbene|Gulbenē]]. Jānis Ūdris miris 1973. gada 16. jūlijā Balvos, apglabāts Začu kapos. Jāņa Ūdra gleznas tiek glabātas privātkolekcijās, kā arī Balvu novada muzejā.<ref name="muz">[http://www.muzejs.balvi.lv/index.php/galerijas-kategorijas/gleznotjam-jnim-drim-110 Gleznotājam Jānim Ūdrim 110]{{Novecojusi saite}}</ref> 1995. gadā tika atklāta mākslinieka gleznu izstāde Balvu muzejā, bet no 2003. gada Balvu novada muzejā bija skatāma patstāvīga ekspozīcija “Jāņa Ūdra piemiņas istaba”. Jāņā Ūdra Balvu pilsētas ainava un informācija par viņu skatāma ekspozīcijā — pilsētas vēsturei veltītajā telpā. == Mākslinieciskā darbība == [[Attēls:J.Ūdris ar savu gleznu zip.jpg|left|thumb|Jānis Ūdris ar savu gleznu no portretu sērijas, kurā attēloti cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja līdzās māksliniekam]] Jāņa Ūdra mīļākās tēmas glezniecībā bija portreti un ainavas. Vēl mācību laikā, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, [[Kārlis Miesnieks|K. Miesnieka]] un [[Konrāds Ubāns|K. Ubāna]] reālistiskā māksla atstāja uz jauno gleznotāju spēcīgu iespaidu un ietekmēja viņa turpmāko daiļradi. Gleznotājs panākumus guvis, par savu gleznu tēmu izvēloties sadzīves ainas, kurās māksliniekam vismīļākā bija darba tēma. Savas dzīves un darba radošākus gadus Jānis Ūdris pavadīja Balvos. Šeit viņš gleznojis daudz Balvu ainavu. Šajā dzīves posmā mākslinieks radīja portretu sēriju, kurā attēloti cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja līdzās māksliniekam. Liels notikums Balvu iedzīvotājiem un mākslinieka dzīvē bija viņa darbu izstāde 1968. gadā, kurā bija eksponēti vairāk nekā simts viņa darbu. 1968. gada septembrī izdotajā „Mākslinieka Jāņa Ūdra darbu izstādes katalogā” mākslas vēsturnieks Jānis Pujats par gleznotāju rakstījis: „Jānis Ūdris mūsu mākslā ienāk trīsdesmito gadu sākumā. Nemitīgs darbs, dabas studēšana palīdzējusi atplaukt viņa talantam un gadu gaitā noskaidrot savu radošo seju, izkopt īpatnējo gleznotāja rokrakstu. Dzīvodams tālu no Rīgas — Balvos, viņš nebūt nav apsīcis, bet ar katru gadu uzrāda arvien lielāku aktivitāti radošajā darbā, kļūdams par nozīmīgu faktoru savas apkaimes darbaļaužu estētiskajā audzināšanā. Tiešs kontakts ar vienkāršiem darba cilvēkiem Jāņa Ūdra mākslā ienes daudz svaiguma un aktualitātes.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/369-pasaules-udens-diena-raznas-ezers |title=Mākslas zinātnieks Jānis Pujāts. Novadnieku atceroties |access-date={{dat|2022|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220207111334/http://rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/369-pasaules-udens-diena-raznas-ezers }}</ref> == Galerija == <gallery caption="Ainavas" perrow="5"> Attēls:"Smagā darbā", 1931, 155x200.jpg|"Smagā darbā" Attēls:Darba steiga, 1931, 155x200.jpg|"Darba steiga" Attēls:Atkusnis, 80x100.jpg|"Atkusnis" Attēls:Balvu vecais parks, 1960, 82x100.jpg|"Balvu vecais parks" Attēls:Meža upe.jpg|"Meža upe" Attēls:Jūrmala, 1965, 40x70.jpg|"Jūrmala" Attēls:Ugunskurs, 100x160.jpg|"Ugunskurs" Attēls:Zilo ezeru zeme, 1963, 64x104.jpg|"Zilo ezeru zeme" Attēls:Balvi, 1963, 64x104.jpg|"Balvi" Attēls:Balvu kombināta celtniecība, 1962, 100x165.jpg|"Balvu kombināta celtniecība" </gallery> <gallery caption="Portreti" perrow="5"> Attēls:Pašportrets, Jānis Ūdris, 70x80.jpg|"Pašportrets" Attēls:Kalējs pārtrauks darbā, St.Apiniša portrets, 1965, 100x165.jpg|"Kalējs pārtrauks darbā" Attēls:Entuziasts, 1967, 50x70.jpg|"Entuziasts" Attēls:Mājamatnieks, 1958, 64x74.jpg|"Mājamatnieks" Attēls:Sieva un dēls, 58x88.jpg|"Sieva un dēls" Attēls:Bekonu audzētāja, A.Gilbes portrets, 1965, 40x50.jpg|"Bekonu audzētāja" Attēls:Dakteris Cunckis, 1968, 77x108.jpg|"Dakters Cunckis" Attēls:Andris Akmens, portrets, 48x72.jpg|"Andris Akmens" Attēls:Bekonu audzētāja, E.Āboliņas portrets, 1965, 40x54.jpg|"E.Āboliņas portrets" Attēls:Motorists, Hugo Sērmūkša portrets, 1959, 190x170.jpg|"Motorists" </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} # [https://balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=48265&ident=1071885&c=3 Balvu novada bibliotēka]{{Novecojusi saite}} # [http://www.balvi.lv/files/Balvu_Novada_Zinas/2016/Balvi_22.03_CMYK.pdf Akmentiņa, Ruta ''Gleznotājs, skolotājs Jānis Ūdris''. Balvu Novada Ziņas Nr.5 (2016, 22. marts), 3.lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211228234719/http://www.balvi.lv/files/Balvu_Novada_Zinas/2016/Balvi_22.03_CMYK.pdf |date={{dat|2021|12|28||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Ūdris, Jānis}} [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvi]] [[Kategorija:Balvu novads]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] m86xlwjjb3cp11ibg82mbat3u06diyf 0 508798 4506481 4506088 2026-08-13T15:57:04Z Ugfans 99101 4506481 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās. | color text = | image = Atgriešanās logo.png | caption = Seriāla titulraksts | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]] | director = Inta Gorodecka | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ilze Vazdika]] * [[Regīna Devīte]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Jakovs Rafaļsons]] * [[Anete Berķe]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Oskars Vīksne]] * [[Rihards Zeļezņevs]] * [[Kārlis Tols]] * [[Anna Klēvere]] * [[Rūta Holendere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 1 | num_episodes = 51 | list_episodes = | producer = [[Uldis Cipsts]] | executive_producer = Guna Stahovska | location = [[Bīriņi]], [[Saulkrasti]] | camera = Vairākas kameras (multi-camera) | runtime = 24-28 minūtes | editor = | cinematography = | company = | distributor = Go3 | channel = | picture_format = '''16:9''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2022|10|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2023|1|2|N|bez}} | status = | channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]] | preceded_by = "[[UgunsGrēks]]" | followed_by = | related = {{plainlist| * "[[Neprāta cena]]" * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = | production_website = }} '''"UgunsGrēks. Atgriešanās."''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas iznāca [[Go3]] platformā 2022. gada 10. oktobrī. Pēc piecu gadu pārtraukuma, 2022. gada 11. aprīlī paziņoja, ka [[UgunsGrēks|seriāls "UgunsGrēks"]] atgriežas ar "Atgriešanās" sezonu - "UgunsGrēks. Atgriešanās". Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. Vienlaikus ar sezonas atklāšanu, iznāca aizkulišu seriāls "[[UgunsGrēks. Aizkadri]]". == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="3" | Televīzijas pārraide |- ! Sezonas sākuma pārraide Go3 ! Sezonas beigas pārraide Go3 ! Sezonas sākuma pārraide TV3 ! Sezonas beigas pārraide TV3 ! skatītāji (vidēji) |- | '''1''' | 51 | {{dat|2022|10|10|N|bez}} | {{dat|2023|1|2|N|bez}} | {{dat|2023|2|13|N|bez}} | {{dat|2023|5|11|N|bez}} | 76 500 <ref>https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-aprili-tv3-6/</ref> |} == Galvenie tēli== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- : <small>{{Color box|#deffde|border=darkgray}} = galvenais varonis</small> : <small>{{Color box|#ffe3e4|border=darkgray}} = otrā plāna loma</small> |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="3"| |- ! style="width:30%;"| Aktieris ! style="width:30%;"| Tēli ! style="width:30%;"|1 |- | [[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:greek;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Kārlis Tols]] | Augusts Andersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | Lola | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jurģis Spulenieks]] | Ivars | colspan="1" style="background: #dfd; color:#ffe3e4;"| |} {{enciklopēdisks stils+}} * '''Aivars Pētersons''' ([[Uldis Dumpis]]) - viesnīcas īpašnieks. Jutās nodots un aizslēdza viesnīcu, pēc tam, kad kāds nodeva presei informāciju par Aivara konfidenciālo biznesa saietu. Uzrīkojis spēli bijušajiem darbiniekiem, kuras balvā ir pils. * '''[[Cēzars Andersons]]''' ([[Normunds Bērzs]]) - Augusta bioloģiskais tēvs. Slims ar mēnesserdzību. * '''[[Milda Upīte]]''' ([[Ilze Vazdika]]) - Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte. Dzīvo kopā ar Zentu. Pētersonu viesnīcas bijusī kafejnīcas šefpavāre, kura ieradusies viesnīcā pēc Aivara lūguma. * '''[[Leons Timmermanis]]''' ([[Ģirts Ķesteris]]) - ārsts, Elizabetes vīrs un Augusta patēvs. Pēc Aivara ielūguma ieradās viesnīcā. * '''[[Zenta Upīte]]''' ([[Regīna Devīte]]) - Mildas nelaiķa dēla sieva. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Aizdedzināja Silvijas gleznu. Mēģināja savaldzināt Ivaru. Centās ar savu dēlu apkrāpt pils iegūšanas rezultātus. * '''[[Silvija Felzenbahere]]''' ([[Ilze Pukinska]]) - Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Īslaicīgi krāpa Vadimu ar Šagālu. * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' ([[Jakovs Rafalsons]]) - Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' ([[Zane Daudziņa]]) - Vadima meita, ir meita Anna. Ir sava tēva mīlule. Helēnu izsvītroja no pils iegūšanas spēles, jo viņa nejauši žurnālistus aizveda līdz Aivara slepenajam biznesa saietam. * '''[[Gunārs Liepiņš]]''' ([[Egils Melbārdis]]) - Pētersona viesnīcas bijušais kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Meloja, ka pieder bārs. Strādāja kopā ar Sofiju bārā. * '''Emīls''' ([[Oskars Florencs-Vīksne]]) - Helēnas fotogrāfs. Patika Kristiāna, bet viņa viņu atraidīja un palika draugi. Mēģināja nošaut Augustu, jo bija greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Kristiānu. Mēģinot nošaut Augustu, sašāva cirka mākslinieku. Pašlaik atrodas cietumā par Augusta slepkavības mēģinājumu. * '''Augusts Andersons''' ([[Kārlis Tols]]) - Elizabetes un Cēzara dēls, ieradies viesnīcā kopā ar Leonu - savu patēvu. * '''Ivars Jurēvičs''' ([[Jurģis Spulenieks]]) - privātdetektīvs. Bargs pret Sofiju un Kristiānu. Strādā Aivara labā. * '''Lola''' ('''Anna Jagudina''') ([[Everita Pjata-Gertnere]]) - Helēnas meita. Ralfa sekretāre. Sameloja Augustam, ka ir stāvoklī no viņa. Augusts viņu atraidīja, tāpēc Lola nogrūda Augustu no pils balkona. Centās noslīcināt Ralfu, kad abi avarēja ar rolleri. * '''Ralfs Raivo''' ([[Rihards Zelezņevs]]) - Sofijas brālis. Notrieca Emīla opi ar mašīnu, kur blakus atradās Sofija. Panāca, ka Kristiānas pirkstu nospiedumi ir uz mašīnas, ar kuru pats notrieca Emīla opi, lai viņu apcietinātu. Sameloja Augustam, ka Kristiāna ir stāvoklī. * '''Juris''' "'''Jurčiks'''" '''Upītis''' ([[Pauls Iklāvs]]) - Zentas dēls. Mildas mazdēls. * '''Zuzanna''' ([[Anna Klēvere]]) - Strādā policijā. Romāns ar Leonu. * '''Kristiāna''' † ([[Rūta Dišlere]]) - Sofijas pusmāsa, Ralfa bijusī draudzene, Augusta bijusī draudzene, Uzzinājusi patiesību no Augusta, salaba ar Ralfu. Mirusi. * '''Sofija''' ([[Anete Berķe]]) - Kristiānas pusmāsa. Ralfa māsa. Meloja Kristiānai un izlikās, ka nezina, kurš notrieca Emīla opi, lai gan tie bija viņa un Ralfs. * '''Otto''' ([[Ivars Šterns]]) - Ivara tēvs. * '''Ernests''' ([[Jānis Kalnups]]) - Emīla opis. Nogalināja Kristiānu. == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" * "[[UgunsGrēks]]" == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://izklaide.tv3.lv/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] bi52z094uny41sovgo6j3vq0p5r3s33 0 511875 4506646 4504499 2026-08-14T04:20:42Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506646 wikitext text/x-wiki [[File:Turkey GeographicRegions.svg|thumb|Turcijas ģeogrāfiskie reģioni. Valstu robežas pelēkas, ilu robežas baltas. {{Collapsible list | title = Reģionu saraksts|[[Marmora jūras reģions]] (tumši zaļš)|[[Melnās jūras reģions]] (gaiši zaļš)|[[Egejas jūras reģions]] (zils)|[[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]] (violets)|[[Centrālās Anatolijas reģions]] (brūns)|[[Austrumu Anatolijas reģions]] (oranžs)|[[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions]] (dzeltens) }}|300x300px]] '''Turcijas ģeogrāfiskie reģioni''' ({{val|tr|Türkiye'nin coğrafi bölgeleri}}) ir [[Turcija]]s teritorijas iedalījums septiņos reģionos (''bölge''), kas tiek izmantoti ģeogrāfskai, demogrāfiskai un ekonomiskai plānošanai. Lai arī visi Turcijas [[ils|ili]] ir pieskaitīti kādam no reģioniem, reģionu robežas nesakrīt ar administratīvajām robežām. Reģioni pirmoreiz tika definēti valsts Pirmajā ģeogrāfijas kongresā 1941. gadā. Reģioni ir iedalīti 21 subreģionā. == Reģioni == {| class="wikitable sortable" border="1" style="font-size:90%" |+ |- ! Reģions ! Lielākā pilsēta ! Platība (km²) ! Ili ! Iedzīvotāji<ref>[https://www.icisleri.gov.tr/turkiyenin-nufus-haritasi Türkiye'nin Nüfus Haritası]</ref> ! class="unsortable" | Atrašanās vieta |- | bgcolor="lightgray" |[[Egejas jūras reģions]] |[[Izmira]] | align="right" | 85000 | align="center" | 8 | align="right" | 10477153 |[[File:Aegean Region in Turkey.svg|105px]] |- | bgcolor="lightgray" |[[Melnās jūras reģions]] |[[Trabzona]] | align="right" | 143537 | align="center" | 18 | align="right" | 7696132 |[[File:Black Sea Region in Turkey.svg|105px]] |- | bgcolor="lightgray" |[[Centrālās Anatolijas reģions]] |[[Ankara]] | align="right" | 163057 | align="center" | 13 | align="right" | 12896255 |[[File:Central Anatolia Region in Turkey.svg|105px]] |- | bgcolor="lightgray" |[[Austrumu Anatolijas reģions]] |[[Vana]] | align="right" | 165436 | align="center" | 14 | align="right" | 6513106 |[[File:Eastern Anatolia Region in Turkey.svg|105px]] |- | bgcolor="lightgray" |[[Marmora jūras reģions]] |[[Stambula]] | align="right" | 67000 | align="center" | 11 | align="right" | 26650405 |[[File:Marmara Region in Turkey.svg|105px]] |- | bgcolor="lightgray" | [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]] |[[Antalja]] | align="right" | 122927 | align="center" | 8 | align="right" | 10584506 |[[File:Mediterranean Region in Turkey.svg|105px]] |- | bgcolor="lightgray" |[[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions]] |[[Šanliurfa]] | align="right" | 59176 | align="center" | 9 | align="right" | 8576391 |[[File:Southeastern Anatolia Region in Turkey.svg|105px]] |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas reģioni| ]] ius1cy30eii380ip1p7nxgb5by7xgf7 10 512008 4506708 4327374 2026-08-14T08:12:34Z Lasks 38532 4506708 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas | title =[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] norises vietas | state = {{{state|autocollapse}}} | listclass = plainlist | liststyle = text-align:left; | list1 = {{colbegin|colwidth=20em}} * [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]:''' {{flaga|Šveice}} [[Lugāno]] * [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]: {{flaga|Vācija}} [[Frankfurte pie Mainas]] * [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]: {{flaga|Nīderlande}} [[Hilversuma]] * [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]: {{flaga|Francija}} [[Kannas]] * [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]] * [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]: {{flaga|Francija}} [[Kannas]] * [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]: {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] * [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]] * [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]: {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] * [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]: {{flaga|Itālija}} [[Neapole]] * [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]: {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] * [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]: {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] * [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]] * [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]: {{flaga|Spānija}} [[Madride]] * [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]: {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]] * [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]: {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] * [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Edinburga]] * [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]: {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] * [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Braitona]] * [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]: {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] * [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]: {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]] * [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]] * [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]: {{flaga|Francija}} [[Parīze]] * [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]: {{flaga|Izraēla}} [[Jeruzaleme]] * [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]: {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]] * [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]: {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] * [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Harogate]] * [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]: {{flaga|Vācija}} [[Minhene]] * [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]: {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] * [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]: {{flaga|Zviedrija}} [[Gēteborga]] * [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]: {{flaga|Norvēģija}} [[Bergena]] * [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]: {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]] * [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]: {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] * [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]: {{flaga|Šveice}} [[Lozanna]] * [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]: {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Zagreba]] * [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]: {{flaga|Itālija}} [[Roma]] * [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]: {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] * [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]: {{flaga|Īrija}} [[Milstrēte]] * [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]: {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] * [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]: {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] * [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]: {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]] * [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]: {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] * [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]: {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Birmingema]] * [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]: {{flaga|Izraēla}} [[Jeruzaleme]] * [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]: {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] * [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]: {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] * [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]: {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]] * [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]: {{flaga|Latvija}} [[Rīga]] * [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]: {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] * [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]: {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] * [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]: {{flaga|Grieķija}} [[Atēnas]] * [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]: {{flaga|Somija}} [[Helsinki]] * [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]: {{flaga|Serbija}} [[Belgrada]] * [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]: {{flaga|Krievija}} [[Maskava]] * [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]: {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]] * [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]: {{flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]] * [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]: {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku]] * [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]: {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] * [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]: {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] * [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]: {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] * [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]: {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] * [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]: {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] * [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]: {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] * [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]: {{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] * [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]^[a]: {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] * [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]: {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] * [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]: {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] * [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]: {{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] * [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]: {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] * [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]: {{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] * [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]: {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] * ''[[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]'': {{flaga|Bulgārija}} [[Burgasa]] | below = ^[a] atcelts [[Covid-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] dēļ }} <noinclude>[[Kategorija:Mūzikas veidnes]] </noinclude> ra1ubvnp2kk9zgaaxshzh6utggz914h 0 518886 4506617 4505151 2026-08-14T01:23:47Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4506617 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] 4nqxfpyib0m2x5h6pkd4rgdno98pe79 0 519668 4506397 3673337 2026-08-13T13:05:35Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Femke Bola]] to [[Femke Brūdersa-Bola]] 4506397 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Femke Brūdersa-Bola]] 591bnjsznceusdna5k9cqei33j8f4h2 0 519702 4506404 3673454 2026-08-13T13:06:15Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Vilma Murto]] to [[Vilma Heltele]] 4506404 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilma Heltele]] 0tovivw4ojnpb9leoqi9xxayxce00kn 0 519703 4506398 3673455 2026-08-13T13:05:45Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Vilma Murto]] to [[Vilma Heltele]] 4506398 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilma Heltele]] 0tovivw4ojnpb9leoqi9xxayxce00kn 0 522801 4506465 4492854 2026-08-13T14:59:56Z PaperToot 116576 4506465 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksejs Rosļikovs | vārds_orģ = | attēls = Aleksejs_Roslikovs_2022.jpg | att_izm = | apraksts = Aleksejs Rosļikovs 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = 2022. gada 1. novembris | term_beigas = 2025. gada 10. jūnijs | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = 2017. gada 22. jūnijs | term_beigas2 = 2020. gada 2. oktobris | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|2|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krievs]] | partija = * [[Saskaņa]] (līdz 2019) * [[Tautas varas spēks]] (2020–2021) * [[Stabilitātei!]] (2021–2026) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kira Rosļikova | bērni = | profesija = [[policists]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | term_sākums3 = 2025. gada 27. jūnijs | term_beigas3 = 2026. gada 21. maijs | prezidents3 = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = * [[Evika Siliņa]] | pēctecis3 = * [[Andrejs Kozlovs]] }} '''Aleksejs Rosļikovs''' (dzimis {{dat|1984|2|26}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[policists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], bijušais [[14. Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Stabilitātei!]]" (no tās izstājies 2026. gada aprīlī). Agrāk bijis partijas "[[Saskaņa]]", tad partijas "[[Tautas varas spēks|Alternative]]" biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1984. gadā Rīgā Viktora Rosļikova un Zojas Blekbernas ģimenē. Strādāja veselības aprūpē, vēlāk [[Valsts policija]]s Rīgas reģiona pārvaldē. Šajā periodā satuvinājās ar politisko aktīvistu [[Agris Sūna|Agri Sūnu]], kurš strādāja turpat.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499865%7Carticle:DIVL1070%7C|title=Policisti par arodbiedrību un sociālajam garantijām|last=Latvijas Vēstnesis|website=periodika.lv|access-date=2022-11-05}}</ref> 2011. gadā A. Rosļikovs absolvēja [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] uzņēmējdarbības vadības studiju programmu.<ref name="puaro">{{tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksejs-roslikovs/|title=Partijas “Stabilitātei!” valdes priekšsēdētājs|website=puaro.lv}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņš bija valdes loceklis (kādu laiku — arī direktors) konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā SIA ''Premier Desserts International''. 2010. gada decembrī A. Rosļikovs dibināja uzņēmumu SIA "SUV9 Latvija" (vēlāk — SIA "Fondior"), kas reģistrēts kā privātās [[apsardze]]s pakalpojumu sniedzējs ar vidēji 50 darbiniekiem. Bija uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gadam, bet pēc tam uzņēmuma īpašumdaļas pilnā apjomā nodeva [[Krievija]]s pilsonim Romanam Bobrenkovam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 10.01.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Pēc pusgada, 2013. gada jūlijā, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, uzņēmums saimniecisko darbību beidza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 18.07.2013. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> 2014. gada augustā A. Rosļikovs dibināja privātās apsardzes uzņēmumu SIA "SUV9 SC", 2015. gada septembrī nodeva uzņēmuma īpašumdaļas uzņēmējam Ruslanam Koļesņikovam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 14.09.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> kurš pēc mēneša, 2015. gada oktobrī, saistībā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] lēmumu, izbeidza uzņēmuma saimniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.11.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Cita starpā uzņēmums bija saistīts arī ar 2012. gadā dibināto apsardzes pakalpojumu sniedzēju SIA "Archer AG" (vēlāk — SIA "SUV9 Security Control", SIA "Control Process")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Jaundibināts uzņēmums, 21.11.2012. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref>, kuram līdzīgā veidā tika organizēta vairāku īpašnieku un valdes locekļu savstarpējā maiņa, līdz tas beidzot nonāca [[Ukraina]]s pilsoņa [[Vitālijs Bogorčiks|Vitālija Bogorčika]] valdījumā, kurš uzņēmuma darbību, arī saistībā ar VID lēmumu, beidza 2015. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 09.02.2015. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Taču viens no vissenāk reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem ir 2008. gadā reģistrētais Raimonda Buša privātās apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "G4C"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Komercreģistra ziņas, 06.02.2008. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> (vēlāk — SIA "SUV 9"), kurš, tāpat, saistībā ar VID lēmumu, darbību beidza 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Izmaiņas uzņēmumā, 19.09.2018. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref> Paplašinot darbības sfēru ar [[Taksometrs|taksometru]] pakalpojumu sniegšanu, 2016. gada februārī A. Rosļikovs dibināja SIA "TAKSILV", kur līdz 2018. gadam valdē darbojās arī R. Bušs, vēlāk to nododot Andrejam Apončikam. 2021. gadā uzņēmuma saimniecisko darbību pārtrauca ar VID lēmumu. Ar A. Rosļikovu netieši saistītie uzņēmumi ir Raimonda Buša 2014. gadā dibinātais auto nomas uzņēmums SIA "SSC Management" un Intara Rožkalna 2012. gadā dibinātais apsardzes pakalpojumu sniedzējs SIA "BTL & M" (vēlāk — SIA "Baltijas leģions"), ko vēlāk nodeva R. Buša sievas, partijas "[[Stabilitātei!]]" biedres Irinas Bušas īpašumā. Lai gan SIA "Baltijas leģions" darbojas jau no 2012. gada, tajā līdz 2018. gadam bija reģistrēts tikai viens darbinieks, taču 2019. gadā — jau 39 darbinieki, un uzņēmums darbojās ar apgrozījumu 0,4 miljoni eiro, bet 2020. gadā — 59 darbinieki ar apgrozījumu 0,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/baltijas-legions/40103587736|title=Baltijas Leģions, SIA, 40103587736 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-04|date=2022-11-04|language=en}}</ref> Uz 2022. gadu uzņēmumā joprojām strādāja arī partijas "[[Stabilitātei!]]" biedri Ēriks Žeļeznovs, kā arī Ilgvars Veide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=8. saraksts. Politiskā partija 'Stabilitātei!' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> Sākotnējais uzņēmuma dibinātājs I. Rožkalns, kā arī viņa dēls Ģirts Rožkalns galvenokārt darbojas ar reklāmas materiālu, mediju un promo drukas pakalpojumiem saistītās uzņēmumu valdēs, kā SIA "G&Z Production" un SIA "Gzpro.lv", kas palīdz arī saskaņot dizainus un izkārtņu projektus [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi|title=GZPRO|website=www.gzpro.lv|access-date=2022-11-04|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104063639/http://www.gzpro.lv/print/pakalpojumi}}</ref> Latvijas plašsaziņu medijos izskanējis, ka A. Rosļikovs ar biežo jaunu uzņēmumu dibināšanu, saistīto valdes locekļu maiņu un uzņēmumu likvidēšanu izvairījies no nodokļu apmaksas, jo uzņēmumus likvidēja brīdī, kad tiem bija uzkrājies nodokļu parāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/saskanietis-pirms-velesanam-agite-iem-darbiniekus-solot-letus-dzivoklus/|title=“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus|website=tv3.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā A. Rosļikovu ievēlēja par [[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes]] deputātu no partiju "[[Saskaņa]]" un "[[Gods kalpot Rīgai!]]" apvienības. 2019. gadā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", un līdz domes atlaišanai 2020. gada februārī viņš kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]], [[Vitālijs Dubovs|Vitāliju Dubovu]] un [[Vadims Baraņņiks|Vadimu Baraņņiku]] darbojās Neatkarīgo deputātu frakcijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No Saskaņas rindām izslēdz Rīgas domes dumpinieku četrotni |url=https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 |website=Baltic News Network |date={{dat|2019|5|31||bez}} |access-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221003150129/https://bnn.lv/i-saskanas-i-rindam-izsledz-rigas-domes-dumpinieku-cetrotni-329854 }}</ref> 2020. gadā iestājās partijā "[[Alternative]]" (iepriekš — "[[Spēks vienotībā]]", tagad — "[[Tautas varas spēks]]"), darbojās tajā valdošā amatā, un no partijas kandidēja ārkārtas [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču domē ievēlēts netika. 2020. gada novembrī A. Rosļikovs kopā ar [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]] reģistrēja, bet 2021. gada janvārī oficiāli nodibināja [[Politiskā partija|politisko partiju]] "[[Stabilitātei!]]", no kuras saraksta viņš kā saraksta līderis un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv|archive-date=2022-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20221002162315/https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> Partija "Stabilitātei" A. Rosļikovu izvirzīja Nacionālās drošības padomes locekļa amatam un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/739339B623D9469EC22588ED0047774C?OpenDocument|title=Lēmumprojekta teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-14-saeimas-priekssedetaju-ievelets-edvards-smiltens.a480366/|title=Par 14. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-02|language=lv}}</ref> un 2023. gadā. Īsi pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] A. Rosļikovs no Saeimas tribīnes noslēdzot savu runu latviski, krieviski iesaucās: “Mūsu ir vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/skandals-saeima-roslikovs-kolegiem-velta-rupju-zestu-un-tiek-izraidits-no-sezu-zales|title=Skandāls Saeimā: Rosļikovs kolēģiem velta rupju žestu un tiek izraidīts no sēžu zāles|website=puaro.lv|date=5. jūnijs, 2025.}}</ref>, par ko viņš uz vienu sēdi tika izslēgts no Saeimas sastāva. 9. jūnijā par šo gadījumu un citām viņa veiktajām darbībām [[Valsts drošības dienests]] uzsāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzības sniegšanu agresorvalstij [[Krievija]]i pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2025-drosibas-dienests-sak-lietu-pret-roslikovu-par-palidzibu-krievijai-un-naida-kurinasanu.a602491/|title=Drošības dienests sāk lietu pret Rosļikovu par palīdzību Krievijai un naida kurināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu. 2026. gada aprīlī viņš atkāpās no partijas "Stabilitātei!" priekšsēdētāja amata, kā arī izstājās no partijas, bet Rīgas domē turpināja darboties kā neatkarīgais politiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120113964/roslikovs-atkapies-no-stabilitatei-valdes-priekssedetaja-amata|title=Rosļikovs atkāpies no "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata (plkst. 14.02)|website=www.delfi.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 9. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā nolēma viņu apcietināt, jo Rosļikovs, dodoties uz [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bija pārkāpis iepriekš piemēroto drošības līdzekli — aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas nemainīšanu. Rosļikovs bija apsūdzēts saistībā ar izteikumiem un rīcību Saeimas sēdē, kā arī pēc tam sekojošajiem izteikumiem sociālajos medijos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.04.2026-bijusais-politieslodzitais-baltkrievija-man-kauns-par-roslikovu.a642320/ Bijušais politieslodzītais Baltkrievijā: Man kauns par Rosļikovu] lsm.lv 09.04.2026</ref> 21. maijā Rīgas dome nolēma Aleksejam Rosļikovam anulēt deputāta pilnvaras, par to nobalsoja 41 domes deputāts. Pret pilnvaru anulēšanu iestājās "[[Suverēnā vara|Suverēnās varas]]"/"[[Apvienība Jaunlatvieši|Apvienības "Jaunlatvieši"]]" deputāti. Tikmēr Rosļikovs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, norādot, ka domei neesot bijušas tiesības viņam anulēt deputāta pilnvaras, bet nodrošināt viņam piekļuvi deputāta darba īstenošanai attālināti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-uz-baltkrieviju-aizbegusajam-rigas-domniekam-roslikovam-anule-deputata-pilnvaras.a648090/ Uz Baltkrieviju aizbēgušajam Rīgas domniekam Rosļikovam anulē deputāta pilnvaras] lsm.lv 21.05.2026</ref> == Sabiedriskā darbība == 2014. gadā A. Rosļikovs kļuva par Apsardzes darbinieku biedrības valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aleksejs-roslikovs|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2022-11-03}}</ref> 2015. gadā A. Rosļikovs piedalījās Latvijas Apsardzes nozares darbinieku arodbiedrības dibināšanā, kā arī tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arodbiedrības pirmajā sanāksmē viņš medijiem skaidroja, ka arodbiedrība plāno aktīvi darboties ar nozari saistītajās komisijās, lai ietekmētu apsardzes nozarei svarīgu jautājumu lemšanu, tostarp vidējās algas palielināšanu nozares darbiniekiem. Arodbiedrības pirmā sanāksmē norisinājās [[Ventspils|Ventspilī]], kur apjomīgas apsargu vienības ir tādiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem kā [[Latvijas kuģniecība|Ventspils nafta]], [[Ventamonjaks]], [[Ventbunkers]] un citiem, arī [[Latvijas dzelzceļš]]. Līdzās A. Rosļikovam arodbiedrību sanāksmē pārstāvēja arī tās Kurzemes nodaļas vadītāju Ervīns Līcs, kurš, līdzīgi kā A. Rosļikovs, ir vairāku likvidētu apsardzes uzņēmumu īpašnieks, kā, piemēram, SIA "Sardze", SIA "Ventspils sardze" un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/138593-apsardzes-darbiniekiem-tagad-savs-aizstavis-arodbiedriba.htm|title=Apsardzes darbiniekiem tagad savs aizstāvis - arodbiedrība|website=nra.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī A. Rosļikovs uzsāka darbu arī Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) valdē. Mediji tolaik gan vēstīja par divdomīgiem A. Rosļikova kandidatūras apstiprināšanas apstākļiem. Proti, oficiālajos dokumentos reģistrēts, ka A. Rosļikova ievēlēšana notikusi īpaši šim mērķim sasauktā arodbiedrības sapulcē, kādā ar [[Agris Sūna|Agri Sūnu]] saistītā īpašumā [[Skrunda|Skrundā]] ar nosaukumu "Dižie vēži", kurā ieradušies 28 arodbiedrības delegāti, visiem vienbalsīgi nobalsojot par A. Rosļikova kandidatūru. Uz sapulces dokumenta gan redzams tikai A. Sūnas un A. Rosļikova paraksts, kā arī pēdējais vienlaikus bijis sapulces protokolists. Abi tomēr esot apgalvojuši, ka procedūra notikusi likumīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4573016/raidijums-saskanas-politikis-aizdomigi-nonacis-policistu-arodbiedribas-vadiba-ko-tagad-izmanto-agitacijai|title=Raidījums: «Saskaņas» politiķis aizdomīgi nonācis policistu arodbiedrības vadībā, ko tagad izmanto aģitācijai|website=Latvijā|access-date=2022-11-03|date=2017-05-28|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Rosļikova dzīvesbiedre ir Kira Rosļikova, kas darbojusies Saeimā kā "Stabilitātei!" deputāta [[Iļja Ivanovs|Iļjas Ivanova]] palīdze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/janvari-saeima-par-deputata-paligiem-darba-iekartoti-stabilitatei-lidera-alekseja-roslikova-dzivesbiedre-un-vinas-brala-sieva/|title=Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva|website=tv3.lv|access-date=2026-03-02|date=2026-03-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Rosļikovs, Aleksejs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] dvzw6zza8gdmxpvg075p8t3t4pgxwqg 0 525704 4506582 4410375 2026-08-13T18:35:58Z Dejelnieks 78787 4506582 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Loka maģistrāle | attēls = Loka maģistrāle (Jelgava).jpg | attēla paraksts = Skats no [[Rīgas iela (Jelgava)|Rīgas iela]]s krustojuma | pilsēta lokatīvā = [[Jelgava|Jelgavā]] | karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 | pilsēta = {{Jelgava}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Jelgava#Apkaimes|Rafs]] | ielas garums = 4.650 km | atklāta = pirms 1977. gada | vēst nosaukumi = V. Obuhova iela | joslu skaits = | ielas segums = [[asfaltbetons]] | ievēr celtnes = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }}'''Loka maģistrāle''' ir iela [[Jelgava|Jelgavā]], kas atrodas [[Jelgava#Apkaimes|RAF mikrorajona]] apkaimē. Ielas rašanās brīdis ir pirms 1977. gada. == Vēsture == 1977. gada 13. jūlijā tika pieņemts lēmums [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes]] izpildkomitejas sēdē par ielas pārdēvēšanu. Latvijas PSR Ministru Padomei jālūdz pārdēvēt Loka maģistrāli posmā no Rīgas šosejas līdz Kalnciema šosejai par Viktora Obuhova ielu, pieminot viņa ieguldījumu [[Kauja par Jelgavu (1944)|Jelgavas atbrīvošanā no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 1944. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgava.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=Par+ielas+p%25c4%2581rd%25c4%2593v%25c4%2593%25c5%25a1anu.+%255bpar+Loka+ma%25c4%25a3istr%25c4%2581les+posma&Id=154582&Ident=1577730|title=Par ielas pārdēvēšanu - BIS Alise Publiskais katalogs.|website=jelgava.biblioteka.lv|access-date=2024-06-18|archive-date=2024-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20241224182507/https://jelgava.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=Par+ielas+p%C4%81rd%C4%93v%C4%93%C5%A1anu.+%5bpar+Loka+ma%C4%A3istr%C4%81les+posma&Id=154582&Ident=1577730}}</ref> 1990. gada 26. aprīļa Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums "Par ielu nosaukumu atjaunošanu" ietvēra Viktora Obuhova ielas nosaukuma atjaunošanu par Loka maģistrāli. Šis lēmums tika pieņemts ar mērķi atjaunot nosaukumus, kas pastāvēja pirms Latvijas Republikas okupācijas 1940. gadā, un izvairīties no ielu nosaukumu piešķiršanas PSRS politiķiem un militārajiem vadītājiem, bet gan izmantot latviskai videi un Jelgavai raksturīgus nosaukumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgava.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=Par+ielu+nosaukumu+atjauno%25c5%25a1anu.+20.sasaukuma+3.ses&Id=154617&Ident=1577799|title=Par ielu nosaukumu atjaunošanu - BIS Alise Publiskais katalogs.|website=jelgava.biblioteka.lv|access-date=2024-06-18|archive-date=2024-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20241224185017/https://jelgava.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=Par%20ielu%20nosaukumu%20atjauno%C5%A1anu.%2020.sasaukuma%203.ses&Id=154617&Ident=1577799}}</ref> ===Rekonstrukcija=== 2018. gada 17. jūlijā Jelgavas pilsētas dome parakstīja līgumu ar personu apvienības "RERE Vide — Hidrostatyba" par Loka maģistrāles rekonstrukcijas darbiem Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reregrupa.lv/lv/zinas/noslegts-ligums-par-loka-magistrales-rekonstrukciju-jelgava/|title=Jelgavas Loka maģistrāles rekonstrukcija :|website=RERE GRUPA|access-date=2022-11-13|language=en}}</ref> 2018. gada 3. septembrī tiks uzsākti Loka maģistrāles rekonstrukcijas darbi un pabeigti 2020. gada 30. septembrī. Loka maģistrālē noasfaltēta brauktuve un, lai atvieglotu satiksmes plūsmu ielu krustojumos, izbūvēti četri rotācijas apļi krustojumos ar Bērzu ceļu, Aviācijas ielu, Rubeņu ceļu un Langervaldes ielu. Izbūvētas bruģētas ietves, asfaltēts [[veloceliņš]], labiekārtoti stāvlaukumi pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un iekārtotas atpūtas vietas ar tūrisma informāciju un soliņiem. Visā pārbūvētajā Loka maģistrālē ir uzstādītas 10 sabiedriskā transporta pieturvietas ar nojumi. Pie daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām Loka maģistrālē 1, 11 un 23, Vecā ceļa un [[Jelgavas Pārlielupes pamatskola]] izbūvēti labiekārtoti stāvlaukumi, kas nodrošina stāvvietas 209 transporta vienībām. Ielā veikti apjomīgi lietus ūdens kanalizācijas, ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīklu, gāzes vadu, elektroapgādes un ielas apgaismojuma tīklu izbūves darbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/lv/jaunumi/zinu-arhivs/ar-simbolisku-braucienu-atklata-rekonstrueta-loka-magistrale/|title=Jelgava|last=www.cube.lv|first=Cube /|website=www.jelgava.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> == Ievērojamas celtnes == * [[LVM]] Zemgales reģiona klientu centrs, Loka maģistrāle 2M * Pārlielupes bibliotēka, Loka maģistrāle 17 * [[Jelgavas Pārlielupes pamatskola]], Loka maģistrāle 29 ==Ielu savienojumi== Loka maģistrāle ir savienota ar šādām ielām: * Kalnciema ceļš * Bērzu ceļš * Vecais ceļš * [[Rīgas iela (Jelgava)|Rīgas iela]] * Aviācijas iela * Rubeņu ceļš * Ziediņu ceļš * Langervaldes iela == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|40|0|N|23|46|13|E|display=title|type:landmark}} {{Jelgavas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Jelgavā]] r2bbax54wdull8tvy6up5o2cfio0tq8 0 525898 4506370 4506348 2026-08-13T12:12:55Z Kleivas 2704 /* 20px Krikets */ 4506370 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = FRA | NOCname = [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.franceolympique.com}} <small>(franču val.)</small> | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = >765 (>753 vīrieši un 12 sievietes) | sports = 19 | flagbearer = | rank = 1 | gold = 30 | silver = 41 | bronze = 39 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list |team=Francija |competition=vasaras olimpiskajās spēlēs |begin_year=1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Francija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Francija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās tās galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 15. novembris |title=France at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 15. novembris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 13. novembris |title=France at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 13. novembris}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad Francijā tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles. Francija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēja ar vismaz 765 sportistiem (vismaz 753 vīrieši un 12 sievietes), kas startēja gandrīz visos olimpiskajos sporta veidos (izņemot [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelotā]]), kas bija spēļu programmā. Tikai daļai no Francijas sportistiem ir zināma identitāte vai arī tikai uzvārds, līdz ar to Franciju pārstāvošo sportistu skaits bija vēl lielāks. Pirmo reizi tā bija pārstāvēta [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanā]], [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanā]], [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketā]], [[loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]] un [[ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. Šajās olimpiskajās spēlēs Francija izcīnīja 110 olimpiskās medaļas (30 zelta, 41 sudraba un 39 bronzas medaļas), 21 olimpiskajā sporta veidā. No Francijas sportistiem medaļām bagātākais bija sporta šāvējs [[Ahils Parošs]], kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 medaļas (1 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas medaļu). Pirmās olimpiskās medaļas Francija izcīnīja airēšanā, burāšanā, futbolā, jāšanā, kriketā, kroketā, loka šaušanā, [[peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], polo, regbijā, šaušanā, tenisā, ūdenspolo, vingrošanā. Vairāki sportisti, kuri startēja Jauktās komandas sastāvā arī izcīnīja olimpiskās medaļas. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Valsts pirmoreiz ir pārstāvēta šajā sporta veidā. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; width:40%"" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|46}}|[[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Hermanis Barelē]] <br/> [[Reimons Benuā]] <br/> [[Renē Beslo]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Robērs d'Ellijs]] <br/> [[Eduārs Damāns]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Šarls Delaports]] <br/> [[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žils Demarē]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Andrē Godēns]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lardons (airētājs)|Lardons]] <br/> [[Žoržs Limps]] <br/> [[Gordons Lovs]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> [[Rauls Paoli]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Maksims Piadžo]] <br/> [[Luijs Prevēls]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''46''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>74}}|[[Ogists Albērs]] <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Pjērs de Buloņs]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Maksims Desonšē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Ogists Donni]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] <br/> [[Albērs Glandazs]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Gotjē]] <br/> [[Šarls Igo]] <br/> [[Gastons Kejo]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Žoržs Kronjē]] <br/> [[Pols Kutīrs]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Anrī Laverns]] <br/> [[Ežēns Laverns]] <br/> [[Žans Le Brē]] <br/> [[L. Legru]] <br/> [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] <br/> [[Leruā (burātājs)|Leruā]] <br/> [[Leto (burātājs)|Leto]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Anrī Meņo]] <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Eduārs Mezāns de Malartī]] <br/> [[Anrī Mialarē]] <br/> [[Emīls Mišelē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Moriss Monno]] <br/> [[Marsels Muazāns]] <br/> [[Pjērs Musets]] <br/> [[Luijs Ogists-Dormijs]] <br/> [[Olivjē, Branduā barons]] <br/> [[Pols Perkē]] <br/> [[G. Pižārs]] <br/> [[Žoržs Potjē]] <br/> [[Fosions Rosolēns]] <br/> [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sakrē]] <br/> [[Žoržs Semišons]] <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žans De Šabanns La Paliss]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Žoržs Varenhorsts]] <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Pjērs Žervē]] <br/> [[Anrī Žilardoni]] <br/> [[Žonē-Pastrē]] <br/> [[Marks Žusē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''>74''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|13}}|[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]}} | — | '''13''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Pjērs Dešāns]] <br/> [[Ž. Van de Vinklēls]]}} | {{hidden|{{align|left|5}}|[[Žanna Fromēna-Merisa]] <br/> [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Lisila de Fēna]] <br/> [[Roza Gelberta]] <br/> [[Marija Brina]]}} | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|36}}|[[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' <br/> [[Šarls de Betūns-Sullī]] & ''Tip-Top''<br/> [[Žofruā d'Andiņē]] <br/> [[Žaks d'Arliņkūrs]] <br/> [[Luijs d'Avriņkūrs]] & ''Mavourneen''<br/> [[Luijs du Duē de Gravils]] <br/> [[Arturs Filipo]] & ''Floridor''<br/> [[Oktāvs Galiss]] <br/> [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla''<br/> [[Marsels Hantjēns]] & ''Mavourneen''<br/> [[Džeimss Henesī]] <br/> [[Žaks la Kāzs]] <br/> [[Renē de Kinsē]] & ''Cy Beau''<br/> [[De Kolumbjē (jātnieks)|De Kolumbjē]] <br/> [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] <br/> [[Žoržs de Lagarēns]] & ''Louqsor''<br/> [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] <br/> [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] <br/> [[Anrī Leklērs]] & ''Extra-Dry'' & ''Gilles'' <br/> [[Matjē Marī de Lesepss]] <br/> [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''Arcadius'' & ''Bayard'' & ''The General'' <br/> [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' <br/> [[Žans de Neflīzs]] <br/> [[Adriēns de Noai]] <br/> [[Anrī Plokjē]] & ''Camelia''<br/> [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' <br/> [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] & ''Reine de Sabat'' <br/> [[Pols de Senležērs]] <br/> [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore''<br/> [[Bertrāns Šanī]] <br/> [[Leons Toms]] <br/> [[Žaks de Varī]] <br/> [[Filips Vernē]] <br/> [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] <br/> [[Šarls Ežēns de Voss]] <br/> [[Moriss Žeēns]] & ''Bistouri'' & ''Biscuit''}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Mulēna (jātniece)|Mulēna]]}} | '''37''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]]}} | — | '''12''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Al. Blašērs]] <br/> [[Marsels Hantjēns]] <br/> [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žaks Sotero]] <br/> [[Kretjēns Veideliks]] <br/> [[Moriss Viņero]] <br/> [[Žoržs Žoēns]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Luīze Anna Marī Desprē]] <br/>[[Žanna Fillēla-Brohi]] <br/> [[Marija Ojē]]}} | '''10''' |- |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>13}}|[[Eduārs Boduāns]] <br/> [[Valentīns Denē]] <br/> [[Anrī Ells]] <br/> [[Anrī Eruēns]] <br/> [[Emīls Fiso]] <br/> [[Galinārs]] <br/> [[Emīls Grimjo]] <br/> [[Lekoms]] <br/> [[Emīls Mersjē]] <br/> [[Ežēns Mužēns]] <br/> [[Šarls Frederiks Petī]] <br/> [[Ogists Serurjē]] <br/> [[Viktors Tibo]] <br> ''vairāki sportisti ar nezināmi identitāti''.}} | — | '''>13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|210}}|Ādams <br/> [[Gastons Ahils]] <br/> [[Albērs Aijā]] <br/> [[Fēlikss Aijā]] <br/> [[Lū Alesandri]] <br/> [[Gastons Alibērs]] <br/> [[Luijs Allērs]] <br/> [[Ksavjē Ančeti]] <br/> Andreā <br/> [[Emanuels Andriē]] <br/> Asē <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> Bazēns <br/> G. Belo <br/> [[Šarls Bersēns]] <br/> [[Aleksandrs Beržess]] <br/> [[Ežēns Beržess]] <br/> [[Ermans Žoržs Beržē]] <br/> [[Mišels Betenfelds]] <br/> [[Žoržs Luijs Bezī]] <br/> [[Rauls Bido]] <br/> [[Žans Marī Borinžē]] <br/> Bormels <br/> [[Fransuā Brins-Bisons]] <br/> [[Moriss Buadons]] <br/> [[Emīls Buārs]] <br/> [[Klemāns de Buasjērs]] <br/> [[Marsels Bulanžē]] <br/> [[Marsels Bulenžē]] <br/> [[Žilbērs Buņols]] <br/> Ž. Brasārs <br/> Bro <br/> [[Žans Bulēžs]] <br/> [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] <br/> Dambremā <br/> [[Marī Luijs Damots]] <br/> [[Vinsents Daržēns]] <br/> [[Fēlikss Debaks]] <br/> [[Anrī Žans Debū]] <br/> Debrinē <br/> [[Anrī Delabords]] <br/> [[Anrī Delamēds]] <br/> [[Fransuā Delibē]] <br/> Delprā <br/> Deprē <br/> [[Elī Difrēss]] <br/> Diklo <br/> Dikreijs <br/> [[Žozefs Dikro]] <br/> [[Konstāns Dilo]] <br/> [[Žoržs Dilons-Kavanags]] <br/> [[Gastons Ditertrs]] <br/> Dizjē <br/> [[Žoržs Dosī]] <br/> [[Žans Dreifuss]] <br/> Erisons <br/> [[Žoržs de la Falēzs]] <br/> Ferāns <br/> [[Fernandess]] <br/> [[Mišels Filipi]] <br/> Fišo <br/> Flao <br/> [[Moriss Flerī]] <br/> [[Žozefs Fontēns]] <br/> [[Stans Fransuā]] <br/> [[Eduārs Fušjē]] <br/> [[Marī Žozefs Gabriels]] <br/> Gardjē <br/> [[Luijs Garnoti]] <br/> [[Šarls Gerēns]] <br/> [[Adriēns Gijons]] <br/> [[Aleksandrs Gilmāns]] <br/> [[Albērs Gotjē]] <br/> [[Luijs Gotjē]] <br/> Grā <br/> Grosārs <br/> [[Žaks Holcšuhs]] <br/> [[Žans Andrē Ilerē]] <br/> [[Ivans Ivanovičs]] <br/> [[Ipolīts Žaks Iverno]] <br/> [[Anrī Ivons]] <br/> [[Albērs Kaens]] <br/> Kalvē <br/> Kamjē <br/> Kanesons <br/> [[Žozefs, Karamanas—Šimē princis]] <br/> [[Pols Karišons]] <br/> de Kazenovs <br/> [[Alfonss Kiršhofers]] <br/> [[Šarls Klapjē]] <br/> [[Šarls Klerī]] <br/> [[Anrī Koklēns]] <br/> Kostjesko <br/> [[Emīls Koste]] <br/> [[Luijs Kudirjē]] <br/> [[Ludoviks Laborderjē]] <br/> [[Lafontēns]] <br/> [[Žans Lafukjērs]] <br/> [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] <br/> de Lagardjērs <br/> [[Lisjēns Laržē]] <br/> [[Žils Laržs]] <br/> de Lastiks <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> Larivjērs <br/> [[Žoržs Lefēvrs]] <br/> [[Leons Lekijē]] <br/> [[Adjutants Lemuāns]] <br/> [[Aleksandrs Lemuāns]] <br/> [[Pols Leruā]] <br/> [[Žoržs Leruā]] <br/> [[Marsels Levī]] <br/> Lezārs <br/> [[Silvēns Lezārs]] <br/> Liketā <br/> Lonē <br/> [[Anrī Lorāns]] <br/> [[Šarls Luaziljons]] <br/> [[Robērs Marks]] <br/> [[Šarls Martī]] <br/> Martini <br/> [[Gistavs Maselēns]] <br/> Masē <br/> [[Anrī Masons]] <br/> [[Lisjēns Meriņaks]] <br/> de Mess <br/> [[Žozefs Ogists Metē]] <br/> [[Luijs Midelērs]] <br/> Millers <br/> [[Lisjēns Millē]] <br/> [[Žans Batists Mimjagē]] <br/> [[Žans Mišels]] <br/> [[Alfonss Mokē]] <br/> [[Marsels Montēls]] <br/> Morejs <br/> [[Ahils Morēns]] <br/> Moso <br/> [[Luijs Negrū]] <br/> [[Alfrēds No]] <br/> Ofors <br/> [[Anrī Pantēns]] <br/> Paserā <br/> Peberē <br/> Pelabons <br/> [[Rafaels Perisuds]] <br/> [[Luijs Perrē]] <br/> [[Žoržs Pino]] <br/> Pio <br/> Pjetori <br/> [[Anrī Plommē]] <br/> [[Žils de Pradēls]] <br/> de Pradinē <br/> Prero <br/> [[Prospērs]] <br/> [[Andrē Marī Rabels]] <br/> [[Leopolds Ramū]] <br/> [[Žoržs Redeils]] <br/> [[Renē Reno]] <br/> [[Žans Žozefs Reno]] <br/> [[Žils Rinjē]] <br/> [[Žils Rofe]] <br/> [[Makss Rodrigess]] <br/> [[Žozefs Rodrigess]] <br/> [[Andrē de Romilī]] <br/> Rokē <br/> [[Žils Rosiņols]] <br/> [[Žozefs Marī Rozē]] <br/> [[Pjērs Rozenbaums]] <br/> [[Ādolfs Rulo]] <br/> [[Fransiss Saburēns]] <br/> Salvanačs <br/> [[Pjērs Samjaks]] <br/> [[Leons Sē]] <br/> de Segonzaks <br/> [[Fernāns Semeleņs]] <br/> [[Kazimirs Semeleņs]] <br/> [[Žozefs Senā]] <br/> de Senteņāns <br/> Serē <br/> [[Frederiks Suduā]] <br/> [[Surzē]] <br/> [[Lorāns de Šampo]] <br/> [[Aleksandrs Šantelā]] <br/> [[Žaks de la Ševalerī]] <br/> [[Andrē de Šonēns]] <br/> [[Ernests Tasārs]] <br/> [[Žans Telefers]] <br/> [[Andrē Tintāns]] <br/> [[Renē Žils Tions de la Šoms]] <br/> [[Leons Tjēbo]] <br/> [[Ādolfs Tomegē]] <br/> [[Pjērs Tomegē]] <br/> de Turnabls <br/> H. Valjaršs <br/> de Vārs <br/> Vateljē <br/> Vēbers <br/> Vēve <br/> [[Armāns Vigjērs]] <br/> [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] <br/> Vinevanheims <br/> [[Edmons Volless]] <br/> [[Rišārs Volless]] <br/> [[Villijs Zulcbahers]] <br/> Žaktēls <br/> [[Žans Žanvuā]] <br/> [[Moriss Žē]] <br/> [[Anrī Žobjē]] <br/> Žoljē <br/> [[Žoržs Žurdāns]]}} | — | '''210''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|47}}|[[A. Ādams]] <br/> [[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[L. Bodēns]] <br/> [[de Romāns]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] <br/> [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] <br/> [[Luijs Gaseņē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Pols Kaizermans]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] <br/> [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] <br/> [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] <br/> [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Žaks Letē]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] <br/> [[Luē (peldētājs)|Luē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Meno (peldētājs)|Meno]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Pols Pērusons]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] <br/> [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] <br/> [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] <br/> [[Rono (peldētājs)|Rono]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[Andrē Siks]] <br/> [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] <br/> [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] <br/> [[Žils Verbeks]]}} | — | '''47''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Frederiks Gills]]<ref>Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas polo komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]}} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|59}}|[[Šarls Amberžē]] <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> [[Ž. Berārs]] <br/> [[Maksims Bertrāns]] <br/> [[G. Besings]] <br/> [[Omērs Božendrs]] <br/> [[L. Buajē]] <br/> [[Gastons Biljē]] <br/> [[Fernāns Bulmāns]] <br/> [[Alfrēds Bulnuā]] <br/> [[Vills Deiviss]] <br/> [[Emīls Dibuā]] <br/> [[Diburdjē]] <br/> [[L. Dimons]] <br/> [[Marsels Doiss]] <br/> [[Ogists Domēns]] <br/> [[Pols Espeits]] <br/> [[Teofils Frā]] <br/> [[Fransens]] <br/> [[Loids Hildebrands]] <br/> [[P. Ibo]] <br/> [[Ādolfs Kairons]] <br/> [[Keljē]] <br/> [[Žoržs Kuandrs]] <br/> [[Oktavs Kuasī]] <br/> [[Pols Legrēns]] <br/> [[Lonērs]] <br/> [[Lonšāms]] <br/> [[Eduārs Meboms]] <br/> [[Žozefs Mallē]] <br/> [[Leons Mesonāvs]] <br/> [[Moriss Monio]] <br/> [[Mosmāns]] <br/> [[Žoržs Nerūts]] <br/> [[Žoržs Ožojā]] <br/> [[Piltons]] <br/> [[Pišārs]] <br/> [[Leons Ponskarms]] <br/> [[A. Poršērs]] <br/> [[Pužē]] <br/> [[Pols Roso]] <br/> [[A. Rožērs]] <br/> [[Ruē]] <br/> [[Fernāns Sāns]] <br/> [[Segnjē]] <br/> [[L. Sonjērs]] <br/> [[M. Steics]] <br/> [[Vladislavs Šalupa]] <br/> [[Šapū]] <br/> [[Albērs Telandjē]] <br/> [[Moriss Terjē]] <br/> [[Tomāns]] <br/> [[Luijs Truseljē]] <br/> [[Emīls Vadbleds]] <br/> [[Ferdināns Vasero]] <br/> [[Eduārs Viks]] <br/> [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] <br/> [[Žilo]] <br/> [[Leons Žinžembrs]]}} | — | '''59''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|34}}|[[Adors (šāvējs)|Adors]] <br/>[[Anžū (šāvējs)|Anžū]] <br/>[[Rožē de Barbarēns]] <br/>[[Cēzars Betē]] <br/>[[Žoržs Broselins]] <br/>[[Moriss Bukē]] <br/>[[Ahils Darniss]] <br/>[[Luijs Ditfuā]] <br/>[[N. Gijo]] <br/>[[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] <br/>[[Ogists Kavadīni]] <br/>[[Žistinjēns de Klarī]] <br/>[[Žozefs Labē]] <br/>[[Gastons Legrāns]] <br/>[[Moriss Lekoks]] <br/>[[Andrē Mersjē]] <br/>[[Pols de Montolons]] <br/>[[Leons Moro]] <br/>[[Rožē Nivjērs]] <br/>[[Žaks Nivjērs]] <br/>[[Amedē Obrī]] <br/>[[Ahils Parošs]] <br/>[[Pjērs Perjē]] <br/>[[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] <br/>[[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] <br/>[[de Senžamē]] <br/>[[Sions (šāvējs)|Sions]] <br/>[[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]] <br/>[[Žils Šarpentjē]] <br/>[[Andrē de Šonēns]] <br/>[[Renē Tomā]] <br/>[[Žils Trinitē]] <br/>[[Eduārs Ženē]] <br/>[[Šarls de Žobērs]]}} | — | '''34''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|[[Makss Dekužī]]<ref name="ZZX-Teniss">Makss Dekužī un Ivonne Prevo startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] sastāvā.</ref> <br/> [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] <br/> [[Gijs Ležēns]] <br/> [[Albērs Lipmans]] <br/> [[Andrē Prevo]] <br/> [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Margerita Furjē]] <br/> [[Ivonne Prevo]]<ref name="ZZX-Teniss"/> <br/> [[Kate Žilū]]}} | '''14''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|29}}|[[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Žans Fardels]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Antuāns Fiolē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Ogists Kamelins]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Ežēns Kulons]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Renē Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Žils Verbeks]] <br/> [[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess">Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref> <br/> [[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns">Beļģijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''29''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|22}}|[[Ežēns Bess]] <br/> [[Alberts Delanuā]] <br/> [[Anrī Deložs]] <br/> [[Šarls Robērs Fedī]] <br/> [[Emīls Gontjē]] <br/> [[Andrē Kastaņē]] <br/> [[Žoržs Klemāns]] <br/> [[Ādolfs Klingelhēfers]] <br/> [[Žans Lekijē]] <br/> [[Ogists Maršē]] <br/> [[Luijs Monjē]] <br/> [[Gastons Rageno]] <br/> [[Moriss Salomē]] <br/> [[Luijs Segonī]] <br/> [[Emīls Šampions]] <br/> [[Albērs Šampudrī]] <br/> [[Žans Šastanjē]] <br/> [[Ežēns Šosels]] <br/> [[Aleksandrs Tifērs]] <br/> [[Emīls Toršbēfs]] <br/> [[Anrī Tozēns]] <br/> [[Žoržs Tukē-Donī]]}} | — | '''22''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|108}}|[[Ferdinands Allegrē]] <br/> [[Baiers (vingrotājs)|Baiers]] <br/> [[Šarls Balosjē]] <br/> [[Noēls Bā]] <br/> [[Albērs Barodē]] <br/> [[Žans Berhuzūks]] <br/> [[Anrī Betremjē]] <br/> [[Bernilons]] <br/> [[Blanšārs]] <br/> [[Šarls Bollē]] <br/> [[Bornē]] <br/> [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] <br/> [[Žans Marija le Burvelē]] <br/> [[Bušērs]] <br/> [[Bušons]] <br/> [[Žozefs Burgužno]] <br/> [[Burī (vingrotājs)|Burī]] <br/> [[Elī Buržuā]] <br/> [[Debelī]] <br/> [[Šarls Dekerts]] <br/> [[Žozefs Dekross]] <br/> [[Anrī Delalo]] <br/> [[Žils Delevals]] <br/> [[Lisjēns Demanē]] <br/> [[Denī (vingrotājs)|Denī]] <br/> [[Albērs Derobē]] <br/> [[Nikolā Dežagērs]] <br/> [[Gabriels Dežāns]] <br/> [[Žoržs Dibuā]] <br/> [[Aleksis Dušē]] <br/> [[Žans Dufēts]] <br/> [[Gistavs Fabrī]] <br/> [[Favjērs]] <br/> [[Žaks Fernbahs]] <br/> [[Anrī Fretērs]] <br/> [[Emīls Fretērs]] <br/> [[Fjerenss]] <br/> [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] <br/> [[Gašē]] <br/> [[Pols Gibiārs]] <br/> [[Fēlikss Gizels]] <br/> [[Gošē]] <br/> [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] <br/> [[Luijs Imbērs]] <br/> [[Žozefs Kastilioni]] <br/> [[Ogists Kastiljē]] <br/> [[Danjels Kehrs]] <br/> [[Ābrams Kubi]] <br/> [[Kuku]] <br/> [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] <br/> [[Kuzēns]] <br/> [[Labonals]] <br/> [[Laburē]] <br/> [[Lakombs]] <br/> [[Marsels Lalu]] <br/> [[Žozefs Lavjēls]] <br/> [[Danjels Lavjēls]] <br/> [[Lemuāns (vingrotājs)|Lemuāns]] <br/> [[Žozefs Luijs Lestjēns]] <br/> [[Žils Lekūtrs]] <br/> [[Lerū]] <br/> [[Levī (vingrotājs)|Levī]] <br/> [[Žozefs Martiness]] <br/> [[Oto Meiers]] <br/> [[Žoržs Mišo]] <br/> [[Mino]] <br/> [[Montēls (vingrotājs)|Montēls]] <br/> [[Anrī Moreno]] <br/> [[Žoržs Movezēns]] <br/> [[Žans Obērs]] <br/> [[Pols Obrešs]] <br/> [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] <br/> [[Džonatans Onoress]] <br/> [[Parizo]] <br/> [[Pelā]] <br/> [[Žils Perrē]] <br/> [[Pjērs Pesē]] <br/> [[Žils Pino]] <br/> [[Polēns Lemērs]] <br/> [[Žans Praderols]] <br/> [[Pjērs Pratvjēls]] <br/> [[Anrī Prillē]] <br/> [[Fernāns Ravū]] <br/> [[Dominiks Ravū]] <br/> [[Žils Rolāns]] <br/> [[Samjēls Ročs]] <br/> [[Rostēns]] <br/> [[Gistavs Sandrā]] <br/> [[Oktāvs Salzārs]] <br/> [[Sidraks]] <br/> [[Šarls Simons]] <br/> [[Strasērs]] <br/> [[Rauls Surzā]] <br/> [[Šāns]] <br/> [[Šapo]] <br/> [[Emīls Šerbs]] <br/> [[Terjē (vingrotājs)|Terjē]] <br/> [[Tirjē]] <br/> [[Tušē]] <br/> [[Van Huls]] <br/> [[Vandenots]] <br/> [[Aleksis Vedē]] <br/> [[Leons Viārs]] <br/> [[Vjēvils]] <br/> [[Žakamēns]] <br/> [[Žardinjē]] <br/> [[Pols Žermēns]] <br/> [[Žillē]]}} | — | '''108''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|[[Remons Basē]]<br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]}} | — | '''6''' |- ! Kopā: (19 sporta veidi) || >753 || 12 || >765 |} == Medaļu ieguvēji == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Hermanis Barelē]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Mišelē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Sakrē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Ogists-Dormijs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || rowspan=2| {{colbegin|2}} [[Viljams Eksšovs]]<br/> [[Frederiks Blanšī]]<br/> [[Žaks Le Lavasjē]] || rowspan=2| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Žilardoni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''The General'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] un [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ežēns Mužēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Grimjo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Koste]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Lisjēns Meriņaks]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Žoržs de la Falēzs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Šarls Devendevils]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Bastjēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Telandjē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Rožē de Barbarēns]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|ŠauteNe, 300 metri, guļus]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gistavs Sandrā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Godēns]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|2}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žans Dekāzs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}} [[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Toms]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]] {{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Moriss Viņero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Ells]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Masons]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Alfonss Kiršhofers]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Luijs Perrē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žilbērs Buņols]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Tjēbo]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Siks]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Tritons Lillois'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]]{{colend}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Loids Hildebrands]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Fernāns Sāns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Šautene, 50 metri, individuāli]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Moriss Lekoks]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Ahils Parošs]] <br/> [[Žils Trinitē]]{{colend}} || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Šautene, 50 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Deložs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Tozēns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Emīls Šampions]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]]{{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Noēls Bā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]]<br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]] {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=center|— |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' ||''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|2}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] ''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Donni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza'''|| [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans de Neflīzs]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks Sotero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Fiso]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Mersjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Marsels Bulenžē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Batists Mimjagē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Anrī Lorāns]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> {{colbegin|2}} [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> [[Luijs Martēns]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|400 metri, brīvais stils]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]]{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Domēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs Truseljē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žistinjēns de Klarī]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}} [[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || rowspan=2| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}} [[Tomass Bērdžess]] [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] [[Pols Vasērs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Šastanjē]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Toršbēfs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Lisjēns Demanē]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītās olimpiskā medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā zelta medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā sudraba medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā bronzas medaļa valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; font-size: 85%" |- ! Sporta veids !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|7 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''26''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''8''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|5 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || bgcolor=E6CCB2|5 || '''15''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''5''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 4 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''3''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1. vieta]]): || 30 || 41 || 39 || 110 |} {{col-end}} === Francijas medaļnieki Jauktās komandas sastāvā === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists (-i) !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Makss Dekužī]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids (-i) !! Dzimums !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Eruēns]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Aijā]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || 1 || '''4''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Gonduāns]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1|| 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Serurjē]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viktors Tibo]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo|Helēna Prevo]] || align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 2 <ref>Viena no sudraba medaļām iegūta Jauktās komandas sastāvā.</ref>|| — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Frederiks Petī]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sē]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || 2 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=10|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] | [[Hermanis Barelē]] || 6:38.8 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:23.0 || 1 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:35.6 || {{gold1}} |- | [[Andrē Godēns]] || 6:45.4 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:33.4 || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:41.6 || {{silver2}} |- | [[Robērs d'Ellijs]] || 6:38.8 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:45.0 || 2 <small>(2. pusfināls)</small> || 8:16.0 || 4 |- | [[Luijs Prevēls]] || 6:29.6 || 1 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:36.4 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Reimons Benuā]] || 6:45.4 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Delaports]] || 6:29.6 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 9:25.2 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Ferlīns]] || 6:38.8 || 2 <small>(4. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Damāns]] || 7:13.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lardons (airētājs)|Lardons]] || 7:13.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Maksims Piadžo]] || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:47.4 || 1 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:34.4 || {{silver2}} |- | ''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|3}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] || 6:33.4 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:57.2 || {{bronze3}} |- | ''Cercle Nautique de Reims'' <br/> {{colbegin|3}}[[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:00.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:00.0 || 4 |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}}[[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:04.0 || <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Stade Français'' <br/> {{colbegin|3}}[[Gordons Lovs]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] | ''Cercle de l'Aviron Roubaix'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || 5:59.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:11.0 || {{gold1}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de Lyon'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:06.2 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:18.0 || {{silver2}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de France'' <br/> {{colbegin|3}} [[Renē Beslo]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:40.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:20.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (8+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=42|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 6:12:12 || {{bronze3}} |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti '' || ''Fantlet'' || 7:04:08 || 4 |- | [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Carabinier'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi Mondaine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || ''Gwendoline'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Maksims Desonšē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Hébé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Musets]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]],<br/>[[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Martha'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souriceau'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]],<br/>[[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina Claire'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-patte'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Ollé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || 1. brauciena rezultāts || Vieta || 2. brauciena rezultāts || Vieta |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || 1:06:16 (1:01:52) || {{gold1}} || 1:48:44 (1:44:20) || {{bronze3}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || 1:08:54 (1:04:30) || {{silver2}} || 1:40:42 (1:36:08) || {{silver2}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || 1:19:31 (1:15:51) || {{bronze3}} || 2:07:52 (2:04:12) || 4 |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti''' || ''Souriceau'' || 1:21:01 (1:17:21) || 4 || 2:08:04 (2:04:24) || 5 |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-Patte'' || 1:21:37 (1:18:45) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Semišons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Giselle'' || 1:23:20 (1:18:56) || 6 || 2:34:09 (2:29:45) || 6 |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fantlet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || 1:35:59 (1:31:35) || {{gold1}} |- | rowspan=18|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || 3:39:23 (3:21:58) || {{silver2}} || 3:41:24 (3:27:39) || {{bronze3}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || 3:42:40 (3:25:15) || {{bronze3}} || 3:30:31 (3:16:46) || {{silver2}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || 3:47:11 (3:29:46) || 4 || 3:50:45 (3:37:00) || 5 |- | [[Žans d'Esturnells de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || 3:52:44 (3:35:19) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || 3:53:50 (3:36:25) || 6 || 3:59:27 (3:45:42) || 7 |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pettit-Poucet'' || 3:56:55 (3:39:30) || 7 || 3:27:07 (3:13:22) || {{gold1}} |- | [[Fransuā Teksjē ]] un [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || 4:00:32 (3:43:07) || 8 || 3:52:52 (3:40:07) || 6 |- | [[Marks Žusē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Dick'' || 4:03:00 (3:45:35) || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || 4:03:58 (3:46:33) || 10 || 4:17:23 (4:05:40) || 9 |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || 4:04:21 (3:46:56) || 11 || 4:08:10 (3:54:25) || 8 |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || 4:06:40 (3:49:15) || 12 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || 4:08:00 (3:51:??) || 13 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Gotjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Cinara'' || 4:10:00 (3:53:??) || 14 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:19:52 (4:06:07) || 10 |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi-Mondaine'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:30:08 (4:16:23) || 11 |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Marthe'' || 2:17:29 (1:50:50) || {{silver2}} || 3:37:49 (3:16:45) || {{bronze3}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina-Claire'' || 2:26:28 (2:00:42) || {{bronze3}} || 4:10:17 (3:49:56) || 4 |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || 2:26:56 (1:59:23) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || 2:31:14 (2:02:52) || 5 || 4:48:07 (4:25:42) || 7 |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || 2:33:54 (2:08:08) || 6 || 4:11:22 (3:52:45) || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || 2:52:30 (2:32:43) || 7 || 4:30:08 (4:14:26) || 6 |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || 3:05:06 (2:36:44) || 8 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] | ''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}'' <br/> [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]]un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Olly'' || 2:17:30 (1:47:48) || {{gold1}} || 4:17:34 (3:48:29) || {{gold1}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || 2:20:03 (1:46:16) || {{silver2}} || 4:23:57 (3:50:10) || {{silver2}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || ''Gwendoline'' || 2:24:48 (1:51:01) || {{bronze3}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || 2:26:31 (1:54:11) || 4 || 4:52:13 (4:18:53) || {{bronze3}} |- | rowspan=8|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || 3:45:02 (3:05:39) || {{gold1}} || |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || 3:52:02 (3:17:53) || {{bronze3}} || 4:35:44 (4:01:34) || {{silver2}} |- | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 3:55:16 (3:10:56) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Diskvalifikācija (DQ)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || 4:01:35 (3:27:25) || 5 || 5:08:51 (4:34:41) || 5 |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || 4:18:18 (3:37:16) || 6 || 5:30:07 (4:49:05) || 7 |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || ''Nav zināms'' || 8 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || ''Nav zināms'' || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Pjērs Musets]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a| }} || 5:16:50 (4:42:17) || 6 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] | [[Emīls Bilārs]] un [[Pols Perkē]] || ''Estérel'' || 29 punkti || {{gold1}} |- | [[Žans Dekāzs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Quand-Même'' || 25 punkti || {{silver2}} |- | [[Žoržs Kronjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Rozenn'' || 20 punkti || 4 |- | [[Žils Valtons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Luna'' || 18 punkti || 6 |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] | [[Olivjē, Branduā barons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souvenance'' || 6:20:58 (7:18:58) || 4 |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}}[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] (kapteinis) <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] (kapteinis) <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') <br/> Zaudējums (0—4) || align=center|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') <br/> Uzvara (6—2) <br/> {{goal}} [[Gastons Peltjē]], <br/> {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} ??? || {{silver2}} |} === [[Attēls:Golf pictogram.svg|20px]] Golfs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] | [[Pjērs Dešāns]] || 231 punkti ||10 |- | [[Ž. Van de Vinklēls]] || 252 punkti || 12 |- | rowspan=5|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] | [[Žanna Fromēna-Merisa]] || 56 punkti || 4 |- | [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] || 58 punkti || 6 |- | [[Lisila de Fēna]] || 65 punkti || 7/8 |- | [[Roza Gelberta]] || 76 punkti || 9 |- | [[Marija Brina]] || 80 punkti || 10 |} === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || 2:26.0 || {{silver2}} |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Extra-Dry'' || rowspan=12| ''Nav zināms'' || rowspan=12| 4/37 |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Gilles'' |- | [[Šarls de Betūns-Sullī]] || ''Tip-Top'' |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Bistouri'' |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Arcadius'' |- | [[Luijs d'Avriņkūrs]] || ''Mavourneen'' |- | [[Arturs Filipo]] || ''Floridor'' |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || |- | [[De Kolumbjē (jātnieks)|de Kolumbjē]] || |- | [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] || |- | [[Marsels Hantjēns]] || |- | [[Dominiks Gardērs]] || |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Dominiks Gardērs]] || ''Canéla'' || 1.85 m || {{gold1}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || || ''Nav zināms'' || 6 |- | rowspan=3| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Žaks de Prinelē]] || ''Tolla'' || 5.30 m || {{bronze3}} |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Bayard'' || 4.90 m || 4 |- | [[Anrī Plokjē]] || ''Camelia'' || ''Nav zināms'' || 7 |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''The General'' || {{n/a|—}} || {{gold1}} |- | [[Viktors Aršenols]] || ''Retournelle'' || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Robērs de Monteskjū]] || ''Grey Leg'' || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || ''Mavourneen'' || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Biscuit'' || {{n/a|—}} || rowspan=9|5/51 |- | [[Renē de Kinsē]] || ''Cy Beau'' || {{n/a|—}} |- | [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] || ''Reine de Sabat'' || {{n/a|—}} |- | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || {{n/a|—}} |- | [[Žoržs de Lagarēns]] || ''Louqsor'' || {{n/a|—}} |- | [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] || || {{n/a|—}} |- | [[Matjē Marī de Lesepss]] || || {{n/a|—}} |- | [[Mulēna (jātniece)|Mulēna]] || || {{n/a|—}} |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || || {{n/a|—}} |- | rowspan=15| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Leons Toms]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Žans de Neflīzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Filips Vernē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Šarls Ežēns de Voss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || rowspan=12|5/28 |- | [[Oktāvs Galiss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks la Kāzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Džeimss Henesī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Adriēns de Noai]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks de Varī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Bertrāns Šanī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žofruā d'Andiņē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks d'Arliņkūrs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Luijs du Duē de Gravils]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Pols de Senležērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |} === [[Attēls:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Filips Tomelins]] (kapteinis) <br /> [[Ipolits Rokē]] <br /> [[Timotē Žordāns]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br /> [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br /> [[V. Braunings]] <br /> [[Džons Breids]] <br /> [[Roberts Horns]] <br /> [[Artūrs Makīvojs]] <br /> [[Duglass Robinsons]] <br /> [[Alfrēds Šneido]] <br /> [[Henrijs Terijs]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} === [[Attēls:Croquet pictogram.svg|20px]] Krokets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Otrā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=9| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] | [[Gastons Omuats]] || 18 punkti || 4 || 18 punkti || 2 || 15 punkti || {{gold1}} |- | [[Žoržs Žoēns]] || 13 punkti || 3 || 16 punkti || 1 || 21 punkts || {{silver2}} |- | [[Kretjēns Veideliks]] || 11 punkti || 1 || 20 punkti || 3 || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Al. Blašērs]] || 17 punkti || 3 || 22 punkti || 4 || colspan=2 {{n/a|—}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || 24 punkti || 5 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || rowspan=4| ''Nav zināms'' || rowspan=4| 6/9 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marija Ojē]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žaks Sotero]] || colspan=4 {{n/a|—}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Pretinieks / Rezultāts || Uzv. — Zaud. || Vieta |- | rowspan=6| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] | [[Kretjēns Veideliks]] || {{flagathlete|[[Žanna Fillēla-Brohi|Ž. Fillēla-Brohi]]|FRA}} <br/> Uzvara (''Nav zināms'') || 3—0 || {{gold01}} |- | [[Moriss Viņero]] || {{flagathlete|[[Luīze Anna Marī Desprē|L. A. M. Desprē]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (42—20) || 2—1 || {{silver02}} |- | [[Žaks Sotero]] || {{flagathlete|[[Al. Blašērs]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (41—19) || 1—2 || {{bronze03}} |- | [[Al. Blašērs]] || {{flagathlete|[[Žaks Sotero|Ž. Sotero]]|FRA}} <br/> Zaudējums 0—2 (19—41) || 0—3 || 4 |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || {{flagathlete|[[Kretjēns Veideliks|Kr. Veideliks]]|FRA}} <br/> Zaudējums (''Nav zināms'') || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || {{flagathlete|[[Moriss Viņero|M. Viņero]]|FRA}} <br/> Zaudējums (20—42) || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti ||colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žoržs Žoēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |} === [[Attēls:Archery pictogram.svg|20px]] Loka šaušana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''5 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/8 |- | rowspan=7| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || [[Anrī Eruēns]] || 31 punkts || {{gold01}} |- | [[Emīls Fiso]] || 28 punkti || {{bronze03}} |- | [[Anrī Ells]] || 27 punkti || 4 |- | [[Eduārs Boduāns]] || 26 punkti || 5 |- | [[Valentīns Denē]] || 26 punkti || 6 |- | [[Galinārs]] || 26 punkti || 7 |- | [[Lekoms]] || 25 punkti || 8 |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''3 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/6 |- | rowspan=4| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || [[Ežēns Mužēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Anrī Ells]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | [[Emīls Mersjē]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''2 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 5/6 |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || [[Anrī Eruēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | rowspan=2| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || [[Emīls Grimjo]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Emīls Koste]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Anrī Masons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Marsels Bulenžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Fēlikss Debaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || 4 |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Žozefs Senā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 5—2 ||align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Žoržs Dilons-Kavanags]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 || 7 |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 2—5 ||align=center|6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Ežēns Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 10 |- | de Senteņāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja''}} || {{n/a|—}} || 11 |- | G. Belo || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 ||align=center|7 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Žozefs Dikro]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}}|| ''Nav zināms'' || 7 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Adriēns Gijons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 6 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 15 |- | [[Šarls Gerēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 3—4 ||align=center|5 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | Ferāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žobjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Plommē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Šonēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žozefs Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan="8" {{n/a|''Izstājās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žaktēls || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rafaels Perisuds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | H. Valjaršs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kalvē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Martini || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Frederiks Suduā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vateljē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grosārs || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Gardjē || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pio || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pelabons || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Paserā || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Albērs Gotjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Leruā]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=52| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] | [[Lisjēns Meriņaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Alfonss Kiršhofers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{silver2}} |- | [[Žans Batists Mimjagē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žils Rosiņols]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Leopolds Ramū]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 4—3 || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 2—5 || 6 |- | [[Ādolfs Rulo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 8 |- | [[Luijs Allērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Aleksandrs Lemuāns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 3—4 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 11 |- | [[Žoržs Lefēvrs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Marsels Bulanžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Lisjēns Millē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 7/8 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 14 |- | [[Mišels Filipi]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Mišels Betenfelds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Marī Borinžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Bulēžs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ž. Brasārs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bro || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kanesons || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pols Karišons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Delibē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dizjē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Fontēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Gotjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ludoviks Laborderjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Laržs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lisjēns Laržē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Montēls]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rinjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Samjaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ernests Tasārs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Armāns Vigjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Buārs]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Kudirjē]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Dosī]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žoljē ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gistavs Maselēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Pjetori ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vinevanheims ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=87| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] | [[Luijs Perrē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(0 grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—1 || {{silver2}} |- | [[Leons Sē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(M grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—2 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—3 || 4 |- | [[Edmons Volless]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 6 |- | [[Gastons Alibērs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 2—3 || 7 |- | [[Leons Tjēbo]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 8 |- | [[Anrī Plommē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 0—6 || 9 |- | [[Elī de Lastūrs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks Holcšuhs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Marī Rozē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Buadons]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Dreifuss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils de Pradēls]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Gilmāns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Levī]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(J grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rišārs Volless]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Andrē Ilerē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfonss Mokē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rofe]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rauls Bido]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(K grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žans Debū]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(P grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adriēns Gijons]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Liketā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Moso || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē Tintāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Erisons || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Gardjē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ivans Ivanovičs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks de la Ševalerī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Morejs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Makss Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēve || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Villijs Zulcbahers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bazēns || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Flerī]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Masē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ahils Morēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Luaziljons]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Salvanačs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Segonzaks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lorāns de Šampo]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lavirjērs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ādams || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lastiks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Leruā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs, Karamanas-Šimē princis]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lagardjērs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Redeils]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Senā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delabords]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adjutants Lemuāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Romilī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fernandess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Turnabls || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dikreijs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Andreā || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kostjesko || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Mess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Kazenovs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Žils Tions de la Šoms]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Pradinē || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prospērs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Rozenbaums]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Bastjēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Stans Fransuā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Peberē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prero || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ahils]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Diklo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fišo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēbers || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Delprā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lafontēns || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ādolfs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Vārs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{gold1}} |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{silver2}} |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{bronze3}} |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 4 |- | [[Marī Luijs Damots]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 5 |- | Ž. Brasārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 6 |- | Lezārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 7 |- | [[Žoržs Žurdāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 8 |- | [[Žoržs Luijs Bezī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 9 |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žanvuā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fēlikss Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Allērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Mišels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Silvēns Lezārs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Debrinē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Deprē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfrēds No]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Asē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Rokē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Surzē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Serē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Elī Difrēss]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klerī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Konstāns Dilo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Lafukjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Negrū]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emanuels Andriē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lonē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 7—0 || {{gold1}} |- | [[Leons Sē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 3—4 || 4 |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Luijs Perrē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | rowspan=10| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Moriss Buadons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ditertrs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Lekijē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Kazimirs Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fernāns Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=17| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] | [[Fransuā Delibē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 (1—0) || 4 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 (1—0) || 6 |- | [[Aleksandrs Šantelā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 3—4 || 5 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 1—6 || 6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Pino]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 7 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kamjē || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 7 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Midelērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 8 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lū Alesandri]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dambremā || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Vinsents Daržēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delamēds]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marī Žozefs Gabriels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === ; Brīvais stils {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=13|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri]] | [[Moriss Ošpjē]] || 2:48.0 || 4 <small>(5. kvalifikācija)</small> || 2:53.0 || 5 |- | [[Žils Kleveno]] || 3:05.0 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 2:56.2 || 7 |- | [[Luijs Martēns]] || 2:47.4 || 3 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Renē Tartara]] || 3:13.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[R. Ferē]] || 3:12.2 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:46.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Kadē]] || 3:24.0 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 3:47.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 3:47.6 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žaks Letē]] || 4:39.4 || 5 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Ādams]] || 4:28.0 || 5 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Rono (peldētājs)|Rono]] || 4:36.4 || 6 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=10|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 16:58.0 || 3 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 16:30.4 || 5 |- | [[Žoržs Leijē]] || 17:09.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 16:53.2 || 6 |- | [[Moriss Ošpjē]] || 17:13.2 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 17:18.0 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 8 |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 24:15.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 25:52.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 18:00.0 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Dezirē Meršē]] || 18:17.2 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 21:33.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=21|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 1:22:29.6 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 1:13:08.4 || {{bronze3}} |- | [[Ernests Martēns]] || 1:28:32.6 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 1:26:32.2 || 7 |- | [[Luijs Lofrē]] || 1:35:03.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 1:31:02.8 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || 1:40:16.8 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] || 1:38:31.8 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] || 1:37:10.4 || 5 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[De Romāns]] || 1:50:36.4 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 1:46:40.4 || 6 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 2:02:27.0 || 7 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Leijē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Bodēns]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žils Kleveno]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pjērs Gellē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Uz muguras {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri]] | [[de Romāns]] || 3:56.6 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:38.0 || 6 |- | [[Žoržs Leijē]] || 3:10.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 4:42.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 4:34.6 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 4:10.0 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 5:17.0 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 4:15.6 || 6 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 4:49.0 || 7 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Citas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Komanda / Sportisti || Punkti || Vieta |- | rowspan=3|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] | ''Tritons Lillois'' <br/> [[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]] || 51 || {{silver2}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || 62 || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Gaseņē (peldētājs)|Gaseņē]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] || 65 || 4 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metri, šķēršļu josla]] | [[Moriss Ošpjē]] || 3:16.2 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 2:58.0 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 3:18.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:08.4 || 8 |- | [[Žozefs Bertrāns]] || 3:28.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 3:17.0 || 9 |- | [[Luijs Marks]] || 3:29.2 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 3:30.6 || 10 |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:37.2 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | rowspan=11|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Šarls Devendevils]] || 68.4 || 60.00 || 188.4 || {{gold1}} |- | [[Andrē Siks]] || 65.4 || 60.00 || 185.4 || {{silver2}} |- | [[de Romāns]] || 50.2 || 47.50 || 145.2 || 4 |- | [[Leons Tiserāns]] || 48.0 || 30.75 || 109.5 || 5 |- | [[Meno (peldētājs)|Meno]] || 38.4 || 32.50 || 103.4 || 7 |- | [[Luijs Marks]] || 32.0 || 34.00 || 100.0 || 8 |- | [[Pols Pērusons]] || 29.6 || 31.00 || 91.6 || 9 |- | [[Pols Kaizermans]] || 56.8 || 16.10 || 88.8 || 10 |- | [[Žans Leklērks]] || 28.0 || 30.00 || 88.0 || 11 |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 32.0 || 20.00 || 72.0 || 12 |- | [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] || 23.0 || 21.50 || 66.0 || 14 |} === [[Attēls:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''Compiègne Polo Club'' <br/> [[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (0—10) || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} || 5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (Bagatelle Polo Club de Paris)'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a| — }} || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|3}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]] {{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || {{gold01}} |} === [[Attēls:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] | [[Luijs Bastjēns]] || 25:36.2 || {{gold1}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 28:09.4 || {{silver2}} |- | [[Ogists Domēns]] || 29:36.2 || {{bronze3}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || rowspan=4| ''Nefinišēja'' || rowspan=4| — |- | [[A. Poršērs]] |- | [[Luijs Truseljē]] |- | [[Leons Žinžembrs]] |- | rowspan=9|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] | [[Luijs Truseljē]] || 9 punkti || {{silver2}} |- | [[Šapū]] || 8 punkti || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || 5 punkti || 5 |- | [[Ādolfs Kairons]] || 4 punkti || 6 |- | [[Oktavs Kuasī]] || rowspan=2 3 punkti || rowspan=2| 7/8 |- | [[Ferdināns Vasero]] |- | [[Marsels Doiss]] || rowspan=2 2 punkti || rowspan=2| 9/11 |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] |- | [[Žoržs Kuandrs]] || 1 punkti || 12/13 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=55|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Albērs Telandjē]] || 1:36.8 || 1 <small>(7. grupa)</small> || 2:00.6 || 1 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || 2:42.6 || 1 <small>(3. pusfināls)</small> || 2:52.0 || {{gold01}} |- | [[Fernāns Sāns]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. grupa)</small> || 2:00.0 || 1 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || 2:46.6 || 1 <small>(2. pusffināls)</small> || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Ferdināns Vasero]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(8. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Legrēns]] || 1:30.4 || 1 <small>(4. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(9. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Mesonāvs]] || 1:35.8 || 1 <small>(5. grupa)</small> || 1:49.2 || 1 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žozefs Mallē]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. grupa)</small> || 2:45.0 || 1 <small>(6. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(1. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Roso]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gastons Biljē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Marsels Doiss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Ponskarms]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Kairons]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ogists Domēns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teofils Frā]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vills Deiviss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šapū]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Espeits]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Tomāns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Dibuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Dimons]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Diburdjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Alfrēds Bulnuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Segnjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Vadbleds]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Amberžē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Buajē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Nerūts]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Rožērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ruē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Omērs Božendrs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fransens]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Oktavs Kuasī]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pišārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Sonjērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fernāns Bulmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žilo]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonšāms]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ž. Berārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[M. Steics]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vladislavs Šalupa]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[G. Besings]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Monio]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Ožojā]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Meboms]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Piltons]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Terjē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Keljē]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mosmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[P. Ibo]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Viks]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Poršērs]] || ''Diskvalificēts'' || — <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Shooting pictogram.svg|20px]] Šaušana === ; Pistole {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri]] | [[Ahils Parošs]] || 466 punkti || {{silver2}} |- | [[Luijs Ditfuā]] || 442 punkti || 5 |- | [[Leons Moro]] || 435 punkti || 7/8 |- | [[Žils Trinitē]] || 431 punkti || 10 |- | [[Moriss Lekoks]] || 429 punkti || 11 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, komandas]] | [[Ahils Parošs]] <br/> [[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Žils Trinitē]] <br/> [[Moriss Lekoks]] || 2203 punkti || {{silver2}} |} ; Šautene {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus]] | [[Ogists Kavadīni]] || 278 punkti || 10 |- | [[Leons Moro]] ||align=center|269 punkti ||align=center|17/18 |- | [[Moriss Lekoks]] || rowspan=2| 268 punkti || rowspan=2| 18/19 |- | [[Ahils Parošs]] |- | [[Renē Tomā]] || 254 punkti ||align=center|24 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, uz ceļiem]] | [[Ahils Parošs]] || 287 punkti || 16 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 286 punkti || rowspan=2| 17/18 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 271 punkti || 22/23 |- | [[Renē Tomā]] || 259 punkti || 27/28 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus]] | [[Ahils Parošs]] || 332 punkti || {{gold1}} |- | [[Leons Moro]] || 325 punkti || 4 |- | [[Ogists Kavadīni]] || 316 punkti || 7 |- | [[Renē Tomā]] || 295 punkti || 19 |- | [[Moriss Lekoks]] || 284 punkti || 25 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijas]] | [[Ahils Parošs]] || 887 punkti || 7 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 880 punkti || rowspan=2| 11/12 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 823 punkti || 21 |- | [[Renē Tomā]] || 808 punkti || 26 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas]] | [[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || 4278 punkti || {{bronze3}} |} ; Bise {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=29|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja]] | [[Rožē de Barbarēns]] || 17 punkti (13 punkti) || {{gold1}} |- | [[Žistinjēns de Klarī]] || 17 punkti || {{bronze3}} |- | [[Cēzars Betē]] || 16 punkti || 4 |- | [[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] ||align=center|15 punkti || 5 |- | [[Eduārs Ženē]] || 13 punkti || 6 |- | [[Žozefs Labē]] || rowspan=6| 12 punkti || rowspan=6| 7/12 |- | [[Sidnijs Merlins]] |- | [[Sions (šāvējs)|Sions]] |- | [[Žils Šarpentjē]] |- | [[Andrē de Šonēns]] |- | [[Šarls de Žobērs]] |- | [[Amedē Obrī]] || 11 punkti || 13/14 |- | [[Moriss Bukē]] || rowspan=3| 9 punkti || rowspan=3| 15/17 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] |- | [[Žaks Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 18 |- | [[Gastons Legrāns]] || ''Nav zināms'' || 19 |- | [[Adors (šāvējs)|Adors]] || ''Nav zināms'' || 20 |- | [[Andrē Mersjē]] || ''Nav zināms'' || 21 |- | [[Rožē Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 22 |- | [[Pols de Montolons]] || ''Nav zināms'' || 23 |- | [[De Senžamē]] || ''Nav zināms'' || 24 |- | [[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]]|| ''Nav zināms'' || 25 |- | [[Pjērs Perjē]] || ''Nav zināms'' || 26 |- | [[Žoržs Broselins]] || ''Nav zināms'' || 27 |- | [[Ahils Darniss]] || ''Nav zināms'' || 28 |- | [[N. Gijo]] || ''Nav zināms'' || 29 |- | [[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] || ''Nav zināms'' || 30 |- | [[Anžū (šāvējs)|Anžū]] || ''Nav zināms'' || 31 |} === [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === ==== Vīrieši ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="6"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Pols Lekarons]] || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Lipmans|A. Lipmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 1–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/6 |- | [[Etjēns Durāns]] || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Pols Lebretons]] || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Albērs Lipmans]] || {{Valsts OS sportists|[[Pols Lekarons|P. Lekarons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (0–6; 1–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Andrē Prevo]] || {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (4–6; 4–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Makss Dekužī]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (''Bez rezultāta'') || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || — |- | rowspan="5"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Elī de Lastūrs|E. de Lastūrs]] un <br/> [[Gijs Ležēns|G. Ležēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 7–9; 6–2) || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija|B. de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī|M. Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]] un <br/> [[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (8–6; 1–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Gijs Ležēns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 9–8; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss|Č. Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–3)'' || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–4) || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1; 6–1; 6–0) || {{silver2}} |} ==== Sievietes ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Ivonne Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa|Dž. Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–1; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1–6; 4–6) || {{silver2}} |- | [[Margerita Furjē]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 0–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |} ==== Jaukti ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Kate Žilū]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]] || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 6–3; 2–6)'' || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 6–0)'' || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 4–6) || {{silver2}} |} === [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''Berliner Swimming Club'' <br/> Uzvara (3—2) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Osborne Swimming Club'' <br/> Zaudējums (1—10) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris''<br/> {{colbegin|2}}[[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess"/> <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Pols Vasērs]] {{colend}} || ''Bez pretinieka'' || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (1—5) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{colbegin|2}}[[Favjē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/>[[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns"/> {{colend}} || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (0—2) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === ; Skrejceļa disciplīnas '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Atkārtots skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] | [[Žoržs Klemāns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Robērs Fedī]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Moriss Salomē]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Anrī Deložs]] || 2:00.6 || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Anrī Deložs]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 4:06.6 || {{silver2}} |- | [[Luijs Segonī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 7/9 |- | rowspan="3"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žans Lekijē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(3. priekšskrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || 27.5 || 1 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Anrī Tozēns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Anrī Tozēns]] || 1:00.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || (58.3) || {{silver2}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] | [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 29 punkti || {{silver2}} |} ; Šosejas disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists (-i) || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="4"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] | [[Emīls Šampions]] || 3:04:17 || {{silver2}} |- | [[Ežēns Bess]] || 4:00:43 || 4 |- | [[Ogists Maršē]] || rowspan="2"| ''Nefinišēja'' || rowspan="2"| 8/13 |- | [[Žoržs Tukē-Donī]] |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] | [[Luijs Monjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 1.60 m || 7 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || 6.755 m || 3 || ''Nav zināms'' || 5 |- | rowspan="2"|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Aleksandrs Tifērs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] | [[Emīls Toršbēfs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.03 m || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] | [[Emīls Gontjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.10 m || 4/6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Emīls Gontjē]] || 30.00 m || 13 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] Vingrošana === {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="38"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] | [[Gistavs Sandrā]] || 302 punkti || {{gold1}} |- | [[Noēls Bā]] || 295 punkti || {{silver2}} |- | [[Lisjēns Demanē]] || 293 punkti || {{bronze3}} |- | [[Pjērs Pesē]] || rowspan="2"| 290 punkti || rowspan="2"| 4/5 |- | [[Žils Rolāns]] |- | [[Gistavs Fabrī]] || 283 punkti || 6 |- | [[Žozefs Martiness]] || 277 punkti || 7 |- | [[Marsels Lalu]] || rowspan="2"| 275 punkti || rowspan="2"| 8/9 |- | [[Žoržs Movezēns]] |- | [[Žozefs Luijs Lestjēns]] || 273 punkti || 10 |- | [[Nikolā Dežagērs]] || 272 punkti || 11 |- | [[Gašē]] || rowspan="2"| 270 punkti || rowspan="2"| 12 |- | [[Žozefs Lavjēls]] |- | [[Žans Berhuzūks]] || 268 punkti || 14 |- | [[Šarls Bollē]] || rowspan="2"| 267 punkti || rowspan="2"| 15/16 |- | [[Žozefs Kastilioni]] |- | [[Gošē]] || 266 punkti || 17 |- | [[Anrī Moreno]] || 265 punkti || 18 |- | [[Pols Obrešs]] || 264 punkti || 19/20 |- | [[Danjels Lavjēls]] || 263 punkti || 21 |- | [[Montēls]] || 262 punkti || 22 |- | [[Fēlikss Gizels]] || rowspan="2"| 261 punkti || rowspan="2"| 23/25 |- | [[Šāns]] |- | [[Ferdinands Allegrē]] || 257 punkti || 26 |- | [[Fernāns Ravū]] || 256 punkti || 27 |- | [[Polēns Lemērs]] || 251 punkti || 30 |- | [[Anrī Betremjē]] || rowspan="2"| 249 punkti || rowspan="2"| 32/34 |- | [[Dominiks Ravū]] |- | [[Ogists Kastiljē]] || rowspan="2"| 248 punkti || rowspan="2"| 35/36 |- | [[Žils Perrē]] |- | [[Pols Gibiārs]] ||rowspan="3"|247 punkti ||rowspan="3"|37/39 |- | [[Žils Lekūtrs]] |- | [[Aleksis Vedē]] |- | [[Šarls Balosjē]] ||rowspan="3"|246 punkti ||rowspan="3"|40/42 |- | [[Luijs Imbērs]] |- | [[Pjērs Pratvjēls]] |- | [[Elī Buržuā]] || rowspan="2"| 245 punkti || rowspan="2"| 43/45 |- | [[Džonatans Onoress]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Bušons]] || 244 punkti || 46 |- | [[Bornē]] || rowspan="2"| 243 punkti || rowspan="2"| 47/48 |- | [[Emīls Fretērs]] |- | [[Žoržs Mišo]] || 242 punkti || 49 |- | [[Žardinjē]] ||rowspan="3"|241 punkti ||rowspan="3"|50/52 |- | [[Labonals]] |- | [[Tirjē]] |- | [[Žaks Fernbahs]] ||rowspan="3"|236 punkti ||rowspan="3"|56/58 |- | [[Emīls Šerbs]] |- | [[Strasērs]] |- | [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] || rowspan="2"| 233 punkti || rowspan="2"| 60/61 |- | [[Šarls Simons]] |- | [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] || rowspan="2"| 232 punkti || rowspan="2"| 62/63 |- | [[Levī (vingrotājs)|Levī]] |- | [[Albērs Derobē]] || 231 punkti || 64 |- | [[Blanšārs]] || rowspan="2"| 230 punkti || rowspan="2"| 65/66 |- | [[Žans Marija le Burvelē]] |- | [[Žils Delevals]] || rowspan="2"| 229 punkti || rowspan="2"| 67/68 |- | [[Oktāvs Salzārs]] |- | [[Fjerenss]] || 228 punkti || 69 |- | [[Žoržs Dibuā]] || 225 punkti || 70 |- | [[Gabriels Dežāns]] || 221 punkti || 74 |- | [[Žozefs Burgužno]] || rowspan="2"| 220 punkti || rowspan="2"| 75/76 |- | [[Anrī Fretērs]] |- | [[Oto Meiers]] || 219 punkti || 77/78 |- | [[Aleksis Dušē]] ||rowspan="3"|216 punkti ||rowspan="3"|79/83 |- | [[Žans Praderols]] |- | [[Leons Viārs]] |- | [[Debelī]] ||rowspan="3"|214 punkti ||rowspan="3"|84/87 |- | [[Žozefs Dekross]] |- | [[Rostēns]] |- | [[Žans Dufēts]] || rowspan="4"| 211 punkti || rowspan="4"| 88/92 |- | [[Laburē]] |- | [[Žans Obērs]] |- | [[Žillē]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Burī]] || rowspan="4"| 210 punkti || rowspan="4"| 93/96 |- | [[Ābrams Kubi]] |- | [[Pelā]] |- | [[Vjēvils]] |- | [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] || 209 punkti || 97 |- | [[Šapo]] || 208 punkti || 98 |- | [[Mino]] || 206 punkti || 100 |- | [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] || 205 punkti || 101 |- | [[Denī]] || rowspan="2"| 204 punkti || rowspan="2"| 102/104 |- | [[Žils Pino]] |- | [[Albērs Barodē]] || 201 punkti || 105 |- | [[Sidraks]] || 200 punkti || 106 |- | [[Rauls Surzā]] || 196 punkti || 108 |- | [[Bušērs]] || rowspan="2"| 195 punkti || rowspan="2"| 109/110 |- | [[Lakombs]] |- | [[Van Huls]] || 194 punkti || 111 |- | [[Favjērs]] || rowspan="2"| 190 punkti || rowspan="2"| 113/114 |- | [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] |- | [[Lemuāns]] || 187 punkti || 115 |- | [[Šarls Dekerts]] || 184 punkti || 116 |- | [[Pols Žermēns]] || 183 punkti || 117 |- | [[Žakamēns]] || 180 punkti || 118/119 |- | [[Danjels Kehrs]] || 178 punkti || 120 |- | [[Kuku]] || 177 punkti || 121 |- | [[Kuzēns]] || rowspan="2"| 175 punkti || rowspan="2"| 122/123 |- | [[Lerū]] |- | [[Vandenots]] || 166 punkti || 125 |- | [[Bernilons]] || rowspan="4"| 164 punkti || rowspan="4"| 126/129 |- | [[Anrī Delalo]] |- | [[Parizo]] |- | [[Samjēls Ročs]] |- | [[Tušē]] || 154 punkti || 130 |- | [[Anrī Prillē]] || 149 punkti || 131 |- | [[Baiers]] || 145 punkti || 132 |- | [[Terjē]] || 133 punkti || 133 |} {{Col-end}} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta |- | [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] | ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]|| align=center| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} == Skatīt arī == * [[Francija olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Francija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Francija olimpiskajās spēlēs|1900]] 16q32m1rbcdbu4xb6d13zbfab8stzlx 4506374 4506370 2026-08-13T12:26:09Z Kleivas 2704 /* 20px Futbols */ 4506374 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = FRA | NOCname = [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.franceolympique.com}} <small>(franču val.)</small> | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = >765 (>753 vīrieši un 12 sievietes) | sports = 19 | flagbearer = | rank = 1 | gold = 30 | silver = 41 | bronze = 39 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list |team=Francija |competition=vasaras olimpiskajās spēlēs |begin_year=1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Francija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Francija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās tās galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 15. novembris |title=France at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 15. novembris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 13. novembris |title=France at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 13. novembris}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad Francijā tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles. Francija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēja ar vismaz 765 sportistiem (vismaz 753 vīrieši un 12 sievietes), kas startēja gandrīz visos olimpiskajos sporta veidos (izņemot [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelotā]]), kas bija spēļu programmā. Tikai daļai no Francijas sportistiem ir zināma identitāte vai arī tikai uzvārds, līdz ar to Franciju pārstāvošo sportistu skaits bija vēl lielāks. Pirmo reizi tā bija pārstāvēta [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanā]], [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanā]], [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketā]], [[loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]] un [[ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. Šajās olimpiskajās spēlēs Francija izcīnīja 110 olimpiskās medaļas (30 zelta, 41 sudraba un 39 bronzas medaļas), 21 olimpiskajā sporta veidā. No Francijas sportistiem medaļām bagātākais bija sporta šāvējs [[Ahils Parošs]], kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 medaļas (1 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas medaļu). Pirmās olimpiskās medaļas Francija izcīnīja airēšanā, burāšanā, futbolā, jāšanā, kriketā, kroketā, loka šaušanā, [[peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], polo, regbijā, šaušanā, tenisā, ūdenspolo, vingrošanā. Vairāki sportisti, kuri startēja Jauktās komandas sastāvā arī izcīnīja olimpiskās medaļas. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Valsts pirmoreiz ir pārstāvēta šajā sporta veidā. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; width:40%"" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|46}}|[[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Hermanis Barelē]] <br/> [[Reimons Benuā]] <br/> [[Renē Beslo]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Robērs d'Ellijs]] <br/> [[Eduārs Damāns]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Šarls Delaports]] <br/> [[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žils Demarē]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Andrē Godēns]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lardons (airētājs)|Lardons]] <br/> [[Žoržs Limps]] <br/> [[Gordons Lovs]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> [[Rauls Paoli]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Maksims Piadžo]] <br/> [[Luijs Prevēls]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''46''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>74}}|[[Ogists Albērs]] <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Pjērs de Buloņs]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Maksims Desonšē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Ogists Donni]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] <br/> [[Albērs Glandazs]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Gotjē]] <br/> [[Šarls Igo]] <br/> [[Gastons Kejo]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Žoržs Kronjē]] <br/> [[Pols Kutīrs]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Anrī Laverns]] <br/> [[Ežēns Laverns]] <br/> [[Žans Le Brē]] <br/> [[L. Legru]] <br/> [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] <br/> [[Leruā (burātājs)|Leruā]] <br/> [[Leto (burātājs)|Leto]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Anrī Meņo]] <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Eduārs Mezāns de Malartī]] <br/> [[Anrī Mialarē]] <br/> [[Emīls Mišelē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Moriss Monno]] <br/> [[Marsels Muazāns]] <br/> [[Pjērs Musets]] <br/> [[Luijs Ogists-Dormijs]] <br/> [[Olivjē, Branduā barons]] <br/> [[Pols Perkē]] <br/> [[G. Pižārs]] <br/> [[Žoržs Potjē]] <br/> [[Fosions Rosolēns]] <br/> [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sakrē]] <br/> [[Žoržs Semišons]] <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žans De Šabanns La Paliss]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Žoržs Varenhorsts]] <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Pjērs Žervē]] <br/> [[Anrī Žilardoni]] <br/> [[Žonē-Pastrē]] <br/> [[Marks Žusē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''>74''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|13}}|[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]}} | — | '''13''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Pjērs Dešāns]] <br/> [[Ž. Van de Vinklēls]]}} | {{hidden|{{align|left|5}}|[[Žanna Fromēna-Merisa]] <br/> [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Lisila de Fēna]] <br/> [[Roza Gelberta]] <br/> [[Marija Brina]]}} | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|36}}|[[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' <br/> [[Šarls de Betūns-Sullī]] & ''Tip-Top''<br/> [[Žofruā d'Andiņē]] <br/> [[Žaks d'Arliņkūrs]] <br/> [[Luijs d'Avriņkūrs]] & ''Mavourneen''<br/> [[Luijs du Duē de Gravils]] <br/> [[Arturs Filipo]] & ''Floridor''<br/> [[Oktāvs Galiss]] <br/> [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla''<br/> [[Marsels Hantjēns]] & ''Mavourneen''<br/> [[Džeimss Henesī]] <br/> [[Žaks la Kāzs]] <br/> [[Renē de Kinsē]] & ''Cy Beau''<br/> [[De Kolumbjē (jātnieks)|De Kolumbjē]] <br/> [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] <br/> [[Žoržs de Lagarēns]] & ''Louqsor''<br/> [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] <br/> [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] <br/> [[Anrī Leklērs]] & ''Extra-Dry'' & ''Gilles'' <br/> [[Matjē Marī de Lesepss]] <br/> [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''Arcadius'' & ''Bayard'' & ''The General'' <br/> [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' <br/> [[Žans de Neflīzs]] <br/> [[Adriēns de Noai]] <br/> [[Anrī Plokjē]] & ''Camelia''<br/> [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' <br/> [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] & ''Reine de Sabat'' <br/> [[Pols de Senležērs]] <br/> [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore''<br/> [[Bertrāns Šanī]] <br/> [[Leons Toms]] <br/> [[Žaks de Varī]] <br/> [[Filips Vernē]] <br/> [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] <br/> [[Šarls Ežēns de Voss]] <br/> [[Moriss Žeēns]] & ''Bistouri'' & ''Biscuit''}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Mulēna (jātniece)|Mulēna]]}} | '''37''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]]}} | — | '''12''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Al. Blašērs]] <br/> [[Marsels Hantjēns]] <br/> [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žaks Sotero]] <br/> [[Kretjēns Veideliks]] <br/> [[Moriss Viņero]] <br/> [[Žoržs Žoēns]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Luīze Anna Marī Desprē]] <br/>[[Žanna Fillēla-Brohi]] <br/> [[Marija Ojē]]}} | '''10''' |- |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>13}}|[[Eduārs Boduāns]] <br/> [[Valentīns Denē]] <br/> [[Anrī Ells]] <br/> [[Anrī Eruēns]] <br/> [[Emīls Fiso]] <br/> [[Galinārs]] <br/> [[Emīls Grimjo]] <br/> [[Lekoms]] <br/> [[Emīls Mersjē]] <br/> [[Ežēns Mužēns]] <br/> [[Šarls Frederiks Petī]] <br/> [[Ogists Serurjē]] <br/> [[Viktors Tibo]] <br> ''vairāki sportisti ar nezināmi identitāti''.}} | — | '''>13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|210}}|Ādams <br/> [[Gastons Ahils]] <br/> [[Albērs Aijā]] <br/> [[Fēlikss Aijā]] <br/> [[Lū Alesandri]] <br/> [[Gastons Alibērs]] <br/> [[Luijs Allērs]] <br/> [[Ksavjē Ančeti]] <br/> Andreā <br/> [[Emanuels Andriē]] <br/> Asē <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> Bazēns <br/> G. Belo <br/> [[Šarls Bersēns]] <br/> [[Aleksandrs Beržess]] <br/> [[Ežēns Beržess]] <br/> [[Ermans Žoržs Beržē]] <br/> [[Mišels Betenfelds]] <br/> [[Žoržs Luijs Bezī]] <br/> [[Rauls Bido]] <br/> [[Žans Marī Borinžē]] <br/> Bormels <br/> [[Fransuā Brins-Bisons]] <br/> [[Moriss Buadons]] <br/> [[Emīls Buārs]] <br/> [[Klemāns de Buasjērs]] <br/> [[Marsels Bulanžē]] <br/> [[Marsels Bulenžē]] <br/> [[Žilbērs Buņols]] <br/> Ž. Brasārs <br/> Bro <br/> [[Žans Bulēžs]] <br/> [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] <br/> Dambremā <br/> [[Marī Luijs Damots]] <br/> [[Vinsents Daržēns]] <br/> [[Fēlikss Debaks]] <br/> [[Anrī Žans Debū]] <br/> Debrinē <br/> [[Anrī Delabords]] <br/> [[Anrī Delamēds]] <br/> [[Fransuā Delibē]] <br/> Delprā <br/> Deprē <br/> [[Elī Difrēss]] <br/> Diklo <br/> Dikreijs <br/> [[Žozefs Dikro]] <br/> [[Konstāns Dilo]] <br/> [[Žoržs Dilons-Kavanags]] <br/> [[Gastons Ditertrs]] <br/> Dizjē <br/> [[Žoržs Dosī]] <br/> [[Žans Dreifuss]] <br/> Erisons <br/> [[Žoržs de la Falēzs]] <br/> Ferāns <br/> [[Fernandess]] <br/> [[Mišels Filipi]] <br/> Fišo <br/> Flao <br/> [[Moriss Flerī]] <br/> [[Žozefs Fontēns]] <br/> [[Stans Fransuā]] <br/> [[Eduārs Fušjē]] <br/> [[Marī Žozefs Gabriels]] <br/> Gardjē <br/> [[Luijs Garnoti]] <br/> [[Šarls Gerēns]] <br/> [[Adriēns Gijons]] <br/> [[Aleksandrs Gilmāns]] <br/> [[Albērs Gotjē]] <br/> [[Luijs Gotjē]] <br/> Grā <br/> Grosārs <br/> [[Žaks Holcšuhs]] <br/> [[Žans Andrē Ilerē]] <br/> [[Ivans Ivanovičs]] <br/> [[Ipolīts Žaks Iverno]] <br/> [[Anrī Ivons]] <br/> [[Albērs Kaens]] <br/> Kalvē <br/> Kamjē <br/> Kanesons <br/> [[Žozefs, Karamanas—Šimē princis]] <br/> [[Pols Karišons]] <br/> de Kazenovs <br/> [[Alfonss Kiršhofers]] <br/> [[Šarls Klapjē]] <br/> [[Šarls Klerī]] <br/> [[Anrī Koklēns]] <br/> Kostjesko <br/> [[Emīls Koste]] <br/> [[Luijs Kudirjē]] <br/> [[Ludoviks Laborderjē]] <br/> [[Lafontēns]] <br/> [[Žans Lafukjērs]] <br/> [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] <br/> de Lagardjērs <br/> [[Lisjēns Laržē]] <br/> [[Žils Laržs]] <br/> de Lastiks <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> Larivjērs <br/> [[Žoržs Lefēvrs]] <br/> [[Leons Lekijē]] <br/> [[Adjutants Lemuāns]] <br/> [[Aleksandrs Lemuāns]] <br/> [[Pols Leruā]] <br/> [[Žoržs Leruā]] <br/> [[Marsels Levī]] <br/> Lezārs <br/> [[Silvēns Lezārs]] <br/> Liketā <br/> Lonē <br/> [[Anrī Lorāns]] <br/> [[Šarls Luaziljons]] <br/> [[Robērs Marks]] <br/> [[Šarls Martī]] <br/> Martini <br/> [[Gistavs Maselēns]] <br/> Masē <br/> [[Anrī Masons]] <br/> [[Lisjēns Meriņaks]] <br/> de Mess <br/> [[Žozefs Ogists Metē]] <br/> [[Luijs Midelērs]] <br/> Millers <br/> [[Lisjēns Millē]] <br/> [[Žans Batists Mimjagē]] <br/> [[Žans Mišels]] <br/> [[Alfonss Mokē]] <br/> [[Marsels Montēls]] <br/> Morejs <br/> [[Ahils Morēns]] <br/> Moso <br/> [[Luijs Negrū]] <br/> [[Alfrēds No]] <br/> Ofors <br/> [[Anrī Pantēns]] <br/> Paserā <br/> Peberē <br/> Pelabons <br/> [[Rafaels Perisuds]] <br/> [[Luijs Perrē]] <br/> [[Žoržs Pino]] <br/> Pio <br/> Pjetori <br/> [[Anrī Plommē]] <br/> [[Žils de Pradēls]] <br/> de Pradinē <br/> Prero <br/> [[Prospērs]] <br/> [[Andrē Marī Rabels]] <br/> [[Leopolds Ramū]] <br/> [[Žoržs Redeils]] <br/> [[Renē Reno]] <br/> [[Žans Žozefs Reno]] <br/> [[Žils Rinjē]] <br/> [[Žils Rofe]] <br/> [[Makss Rodrigess]] <br/> [[Žozefs Rodrigess]] <br/> [[Andrē de Romilī]] <br/> Rokē <br/> [[Žils Rosiņols]] <br/> [[Žozefs Marī Rozē]] <br/> [[Pjērs Rozenbaums]] <br/> [[Ādolfs Rulo]] <br/> [[Fransiss Saburēns]] <br/> Salvanačs <br/> [[Pjērs Samjaks]] <br/> [[Leons Sē]] <br/> de Segonzaks <br/> [[Fernāns Semeleņs]] <br/> [[Kazimirs Semeleņs]] <br/> [[Žozefs Senā]] <br/> de Senteņāns <br/> Serē <br/> [[Frederiks Suduā]] <br/> [[Surzē]] <br/> [[Lorāns de Šampo]] <br/> [[Aleksandrs Šantelā]] <br/> [[Žaks de la Ševalerī]] <br/> [[Andrē de Šonēns]] <br/> [[Ernests Tasārs]] <br/> [[Žans Telefers]] <br/> [[Andrē Tintāns]] <br/> [[Renē Žils Tions de la Šoms]] <br/> [[Leons Tjēbo]] <br/> [[Ādolfs Tomegē]] <br/> [[Pjērs Tomegē]] <br/> de Turnabls <br/> H. Valjaršs <br/> de Vārs <br/> Vateljē <br/> Vēbers <br/> Vēve <br/> [[Armāns Vigjērs]] <br/> [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] <br/> Vinevanheims <br/> [[Edmons Volless]] <br/> [[Rišārs Volless]] <br/> [[Villijs Zulcbahers]] <br/> Žaktēls <br/> [[Žans Žanvuā]] <br/> [[Moriss Žē]] <br/> [[Anrī Žobjē]] <br/> Žoljē <br/> [[Žoržs Žurdāns]]}} | — | '''210''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|47}}|[[A. Ādams]] <br/> [[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[L. Bodēns]] <br/> [[de Romāns]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] <br/> [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] <br/> [[Luijs Gaseņē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Pols Kaizermans]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] <br/> [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] <br/> [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] <br/> [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Žaks Letē]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] <br/> [[Luē (peldētājs)|Luē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Meno (peldētājs)|Meno]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Pols Pērusons]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] <br/> [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] <br/> [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] <br/> [[Rono (peldētājs)|Rono]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[Andrē Siks]] <br/> [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] <br/> [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] <br/> [[Žils Verbeks]]}} | — | '''47''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Frederiks Gills]]<ref>Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas polo komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]}} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|59}}|[[Šarls Amberžē]] <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> [[Ž. Berārs]] <br/> [[Maksims Bertrāns]] <br/> [[G. Besings]] <br/> [[Omērs Božendrs]] <br/> [[L. Buajē]] <br/> [[Gastons Biljē]] <br/> [[Fernāns Bulmāns]] <br/> [[Alfrēds Bulnuā]] <br/> [[Vills Deiviss]] <br/> [[Emīls Dibuā]] <br/> [[Diburdjē]] <br/> [[L. Dimons]] <br/> [[Marsels Doiss]] <br/> [[Ogists Domēns]] <br/> [[Pols Espeits]] <br/> [[Teofils Frā]] <br/> [[Fransens]] <br/> [[Loids Hildebrands]] <br/> [[P. Ibo]] <br/> [[Ādolfs Kairons]] <br/> [[Keljē]] <br/> [[Žoržs Kuandrs]] <br/> [[Oktavs Kuasī]] <br/> [[Pols Legrēns]] <br/> [[Lonērs]] <br/> [[Lonšāms]] <br/> [[Eduārs Meboms]] <br/> [[Žozefs Mallē]] <br/> [[Leons Mesonāvs]] <br/> [[Moriss Monio]] <br/> [[Mosmāns]] <br/> [[Žoržs Nerūts]] <br/> [[Žoržs Ožojā]] <br/> [[Piltons]] <br/> [[Pišārs]] <br/> [[Leons Ponskarms]] <br/> [[A. Poršērs]] <br/> [[Pužē]] <br/> [[Pols Roso]] <br/> [[A. Rožērs]] <br/> [[Ruē]] <br/> [[Fernāns Sāns]] <br/> [[Segnjē]] <br/> [[L. Sonjērs]] <br/> [[M. Steics]] <br/> [[Vladislavs Šalupa]] <br/> [[Šapū]] <br/> [[Albērs Telandjē]] <br/> [[Moriss Terjē]] <br/> [[Tomāns]] <br/> [[Luijs Truseljē]] <br/> [[Emīls Vadbleds]] <br/> [[Ferdināns Vasero]] <br/> [[Eduārs Viks]] <br/> [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] <br/> [[Žilo]] <br/> [[Leons Žinžembrs]]}} | — | '''59''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|34}}|[[Adors (šāvējs)|Adors]] <br/>[[Anžū (šāvējs)|Anžū]] <br/>[[Rožē de Barbarēns]] <br/>[[Cēzars Betē]] <br/>[[Žoržs Broselins]] <br/>[[Moriss Bukē]] <br/>[[Ahils Darniss]] <br/>[[Luijs Ditfuā]] <br/>[[N. Gijo]] <br/>[[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] <br/>[[Ogists Kavadīni]] <br/>[[Žistinjēns de Klarī]] <br/>[[Žozefs Labē]] <br/>[[Gastons Legrāns]] <br/>[[Moriss Lekoks]] <br/>[[Andrē Mersjē]] <br/>[[Pols de Montolons]] <br/>[[Leons Moro]] <br/>[[Rožē Nivjērs]] <br/>[[Žaks Nivjērs]] <br/>[[Amedē Obrī]] <br/>[[Ahils Parošs]] <br/>[[Pjērs Perjē]] <br/>[[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] <br/>[[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] <br/>[[de Senžamē]] <br/>[[Sions (šāvējs)|Sions]] <br/>[[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]] <br/>[[Žils Šarpentjē]] <br/>[[Andrē de Šonēns]] <br/>[[Renē Tomā]] <br/>[[Žils Trinitē]] <br/>[[Eduārs Ženē]] <br/>[[Šarls de Žobērs]]}} | — | '''34''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|[[Makss Dekužī]]<ref name="ZZX-Teniss">Makss Dekužī un Ivonne Prevo startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] sastāvā.</ref> <br/> [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] <br/> [[Gijs Ležēns]] <br/> [[Albērs Lipmans]] <br/> [[Andrē Prevo]] <br/> [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Margerita Furjē]] <br/> [[Ivonne Prevo]]<ref name="ZZX-Teniss"/> <br/> [[Kate Žilū]]}} | '''14''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|29}}|[[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Žans Fardels]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Antuāns Fiolē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Ogists Kamelins]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Ežēns Kulons]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Renē Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Žils Verbeks]] <br/> [[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess">Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref> <br/> [[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns">Beļģijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''29''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|22}}|[[Ežēns Bess]] <br/> [[Alberts Delanuā]] <br/> [[Anrī Deložs]] <br/> [[Šarls Robērs Fedī]] <br/> [[Emīls Gontjē]] <br/> [[Andrē Kastaņē]] <br/> [[Žoržs Klemāns]] <br/> [[Ādolfs Klingelhēfers]] <br/> [[Žans Lekijē]] <br/> [[Ogists Maršē]] <br/> [[Luijs Monjē]] <br/> [[Gastons Rageno]] <br/> [[Moriss Salomē]] <br/> [[Luijs Segonī]] <br/> [[Emīls Šampions]] <br/> [[Albērs Šampudrī]] <br/> [[Žans Šastanjē]] <br/> [[Ežēns Šosels]] <br/> [[Aleksandrs Tifērs]] <br/> [[Emīls Toršbēfs]] <br/> [[Anrī Tozēns]] <br/> [[Žoržs Tukē-Donī]]}} | — | '''22''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|108}}|[[Ferdinands Allegrē]] <br/> [[Baiers (vingrotājs)|Baiers]] <br/> [[Šarls Balosjē]] <br/> [[Noēls Bā]] <br/> [[Albērs Barodē]] <br/> [[Žans Berhuzūks]] <br/> [[Anrī Betremjē]] <br/> [[Bernilons]] <br/> [[Blanšārs]] <br/> [[Šarls Bollē]] <br/> [[Bornē]] <br/> [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] <br/> [[Žans Marija le Burvelē]] <br/> [[Bušērs]] <br/> [[Bušons]] <br/> [[Žozefs Burgužno]] <br/> [[Burī (vingrotājs)|Burī]] <br/> [[Elī Buržuā]] <br/> [[Debelī]] <br/> [[Šarls Dekerts]] <br/> [[Žozefs Dekross]] <br/> [[Anrī Delalo]] <br/> [[Žils Delevals]] <br/> [[Lisjēns Demanē]] <br/> [[Denī (vingrotājs)|Denī]] <br/> [[Albērs Derobē]] <br/> [[Nikolā Dežagērs]] <br/> [[Gabriels Dežāns]] <br/> [[Žoržs Dibuā]] <br/> [[Aleksis Dušē]] <br/> [[Žans Dufēts]] <br/> [[Gistavs Fabrī]] <br/> [[Favjērs]] <br/> [[Žaks Fernbahs]] <br/> [[Anrī Fretērs]] <br/> [[Emīls Fretērs]] <br/> [[Fjerenss]] <br/> [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] <br/> [[Gašē]] <br/> [[Pols Gibiārs]] <br/> [[Fēlikss Gizels]] <br/> [[Gošē]] <br/> [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] <br/> [[Luijs Imbērs]] <br/> [[Žozefs Kastilioni]] <br/> [[Ogists Kastiljē]] <br/> [[Danjels Kehrs]] <br/> [[Ābrams Kubi]] <br/> [[Kuku]] <br/> [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] <br/> [[Kuzēns]] <br/> [[Labonals]] <br/> [[Laburē]] <br/> [[Lakombs]] <br/> [[Marsels Lalu]] <br/> [[Žozefs Lavjēls]] <br/> [[Danjels Lavjēls]] <br/> [[Lemuāns (vingrotājs)|Lemuāns]] <br/> [[Žozefs Luijs Lestjēns]] <br/> [[Žils Lekūtrs]] <br/> [[Lerū]] <br/> [[Levī (vingrotājs)|Levī]] <br/> [[Žozefs Martiness]] <br/> [[Oto Meiers]] <br/> [[Žoržs Mišo]] <br/> [[Mino]] <br/> [[Montēls (vingrotājs)|Montēls]] <br/> [[Anrī Moreno]] <br/> [[Žoržs Movezēns]] <br/> [[Žans Obērs]] <br/> [[Pols Obrešs]] <br/> [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] <br/> [[Džonatans Onoress]] <br/> [[Parizo]] <br/> [[Pelā]] <br/> [[Žils Perrē]] <br/> [[Pjērs Pesē]] <br/> [[Žils Pino]] <br/> [[Polēns Lemērs]] <br/> [[Žans Praderols]] <br/> [[Pjērs Pratvjēls]] <br/> [[Anrī Prillē]] <br/> [[Fernāns Ravū]] <br/> [[Dominiks Ravū]] <br/> [[Žils Rolāns]] <br/> [[Samjēls Ročs]] <br/> [[Rostēns]] <br/> [[Gistavs Sandrā]] <br/> [[Oktāvs Salzārs]] <br/> [[Sidraks]] <br/> [[Šarls Simons]] <br/> [[Strasērs]] <br/> [[Rauls Surzā]] <br/> [[Šāns]] <br/> [[Šapo]] <br/> [[Emīls Šerbs]] <br/> [[Terjē (vingrotājs)|Terjē]] <br/> [[Tirjē]] <br/> [[Tušē]] <br/> [[Van Huls]] <br/> [[Vandenots]] <br/> [[Aleksis Vedē]] <br/> [[Leons Viārs]] <br/> [[Vjēvils]] <br/> [[Žakamēns]] <br/> [[Žardinjē]] <br/> [[Pols Žermēns]] <br/> [[Žillē]]}} | — | '''108''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|[[Remons Basē]]<br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]}} | — | '''6''' |- ! Kopā: (19 sporta veidi) || >753 || 12 || >765 |} == Medaļu ieguvēji == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Hermanis Barelē]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Mišelē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Sakrē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Ogists-Dormijs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || rowspan=2| {{colbegin|2}} [[Viljams Eksšovs]]<br/> [[Frederiks Blanšī]]<br/> [[Žaks Le Lavasjē]] || rowspan=2| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Žilardoni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''The General'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] un [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ežēns Mužēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Grimjo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Koste]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Lisjēns Meriņaks]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Žoržs de la Falēzs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Šarls Devendevils]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Bastjēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Telandjē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Rožē de Barbarēns]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|ŠauteNe, 300 metri, guļus]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gistavs Sandrā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Godēns]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|2}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žans Dekāzs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}} [[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Toms]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]] {{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Moriss Viņero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Ells]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Masons]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Alfonss Kiršhofers]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Luijs Perrē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žilbērs Buņols]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Tjēbo]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Siks]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Tritons Lillois'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]]{{colend}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Loids Hildebrands]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Fernāns Sāns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Šautene, 50 metri, individuāli]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Moriss Lekoks]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Ahils Parošs]] <br/> [[Žils Trinitē]]{{colend}} || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Šautene, 50 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Deložs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Tozēns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Emīls Šampions]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]]{{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Noēls Bā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]]<br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]] {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=center|— |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' ||''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|2}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] ''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Donni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza'''|| [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans de Neflīzs]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks Sotero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Fiso]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Mersjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Marsels Bulenžē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Batists Mimjagē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Anrī Lorāns]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> {{colbegin|2}} [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> [[Luijs Martēns]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|400 metri, brīvais stils]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]]{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Domēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs Truseljē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žistinjēns de Klarī]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}} [[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || rowspan=2| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}} [[Tomass Bērdžess]] [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] [[Pols Vasērs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Šastanjē]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Toršbēfs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Lisjēns Demanē]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītās olimpiskā medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā zelta medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā sudraba medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā bronzas medaļa valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; font-size: 85%" |- ! Sporta veids !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|7 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''26''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''8''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|5 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || bgcolor=E6CCB2|5 || '''15''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''5''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 4 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''3''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1. vieta]]): || 30 || 41 || 39 || 110 |} {{col-end}} === Francijas medaļnieki Jauktās komandas sastāvā === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists (-i) !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Makss Dekužī]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids (-i) !! Dzimums !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Eruēns]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Aijā]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || 1 || '''4''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Gonduāns]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1|| 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Serurjē]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viktors Tibo]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo|Helēna Prevo]] || align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 2 <ref>Viena no sudraba medaļām iegūta Jauktās komandas sastāvā.</ref>|| — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Frederiks Petī]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sē]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || 2 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=10|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] | [[Hermanis Barelē]] || 6:38.8 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:23.0 || 1 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:35.6 || {{gold1}} |- | [[Andrē Godēns]] || 6:45.4 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:33.4 || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:41.6 || {{silver2}} |- | [[Robērs d'Ellijs]] || 6:38.8 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:45.0 || 2 <small>(2. pusfināls)</small> || 8:16.0 || 4 |- | [[Luijs Prevēls]] || 6:29.6 || 1 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:36.4 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Reimons Benuā]] || 6:45.4 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Delaports]] || 6:29.6 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 9:25.2 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Ferlīns]] || 6:38.8 || 2 <small>(4. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Damāns]] || 7:13.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lardons (airētājs)|Lardons]] || 7:13.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Maksims Piadžo]] || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:47.4 || 1 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:34.4 || {{silver2}} |- | ''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|3}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] || 6:33.4 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:57.2 || {{bronze3}} |- | ''Cercle Nautique de Reims'' <br/> {{colbegin|3}}[[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:00.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:00.0 || 4 |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}}[[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:04.0 || <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Stade Français'' <br/> {{colbegin|3}}[[Gordons Lovs]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] | ''Cercle de l'Aviron Roubaix'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || 5:59.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:11.0 || {{gold1}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de Lyon'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:06.2 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:18.0 || {{silver2}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de France'' <br/> {{colbegin|3}} [[Renē Beslo]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:40.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:20.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (8+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=42|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 6:12:12 || {{bronze3}} |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti '' || ''Fantlet'' || 7:04:08 || 4 |- | [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Carabinier'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi Mondaine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || ''Gwendoline'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Maksims Desonšē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Hébé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Musets]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]],<br/>[[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Martha'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souriceau'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]],<br/>[[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina Claire'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-patte'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Ollé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || 1. brauciena rezultāts || Vieta || 2. brauciena rezultāts || Vieta |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || 1:06:16 (1:01:52) || {{gold1}} || 1:48:44 (1:44:20) || {{bronze3}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || 1:08:54 (1:04:30) || {{silver2}} || 1:40:42 (1:36:08) || {{silver2}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || 1:19:31 (1:15:51) || {{bronze3}} || 2:07:52 (2:04:12) || 4 |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti''' || ''Souriceau'' || 1:21:01 (1:17:21) || 4 || 2:08:04 (2:04:24) || 5 |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-Patte'' || 1:21:37 (1:18:45) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Semišons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Giselle'' || 1:23:20 (1:18:56) || 6 || 2:34:09 (2:29:45) || 6 |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fantlet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || 1:35:59 (1:31:35) || {{gold1}} |- | rowspan=18|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || 3:39:23 (3:21:58) || {{silver2}} || 3:41:24 (3:27:39) || {{bronze3}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || 3:42:40 (3:25:15) || {{bronze3}} || 3:30:31 (3:16:46) || {{silver2}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || 3:47:11 (3:29:46) || 4 || 3:50:45 (3:37:00) || 5 |- | [[Žans d'Esturnells de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || 3:52:44 (3:35:19) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || 3:53:50 (3:36:25) || 6 || 3:59:27 (3:45:42) || 7 |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pettit-Poucet'' || 3:56:55 (3:39:30) || 7 || 3:27:07 (3:13:22) || {{gold1}} |- | [[Fransuā Teksjē ]] un [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || 4:00:32 (3:43:07) || 8 || 3:52:52 (3:40:07) || 6 |- | [[Marks Žusē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Dick'' || 4:03:00 (3:45:35) || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || 4:03:58 (3:46:33) || 10 || 4:17:23 (4:05:40) || 9 |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || 4:04:21 (3:46:56) || 11 || 4:08:10 (3:54:25) || 8 |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || 4:06:40 (3:49:15) || 12 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || 4:08:00 (3:51:??) || 13 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Gotjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Cinara'' || 4:10:00 (3:53:??) || 14 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:19:52 (4:06:07) || 10 |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi-Mondaine'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:30:08 (4:16:23) || 11 |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Marthe'' || 2:17:29 (1:50:50) || {{silver2}} || 3:37:49 (3:16:45) || {{bronze3}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina-Claire'' || 2:26:28 (2:00:42) || {{bronze3}} || 4:10:17 (3:49:56) || 4 |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || 2:26:56 (1:59:23) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || 2:31:14 (2:02:52) || 5 || 4:48:07 (4:25:42) || 7 |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || 2:33:54 (2:08:08) || 6 || 4:11:22 (3:52:45) || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || 2:52:30 (2:32:43) || 7 || 4:30:08 (4:14:26) || 6 |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || 3:05:06 (2:36:44) || 8 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] | ''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}'' <br/> [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]]un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Olly'' || 2:17:30 (1:47:48) || {{gold1}} || 4:17:34 (3:48:29) || {{gold1}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || 2:20:03 (1:46:16) || {{silver2}} || 4:23:57 (3:50:10) || {{silver2}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || ''Gwendoline'' || 2:24:48 (1:51:01) || {{bronze3}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || 2:26:31 (1:54:11) || 4 || 4:52:13 (4:18:53) || {{bronze3}} |- | rowspan=8|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || 3:45:02 (3:05:39) || {{gold1}} || |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || 3:52:02 (3:17:53) || {{bronze3}} || 4:35:44 (4:01:34) || {{silver2}} |- | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 3:55:16 (3:10:56) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Diskvalifikācija (DQ)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || 4:01:35 (3:27:25) || 5 || 5:08:51 (4:34:41) || 5 |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || 4:18:18 (3:37:16) || 6 || 5:30:07 (4:49:05) || 7 |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || ''Nav zināms'' || 8 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || ''Nav zināms'' || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Pjērs Musets]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a| }} || 5:16:50 (4:42:17) || 6 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] | [[Emīls Bilārs]] un [[Pols Perkē]] || ''Estérel'' || 29 punkti || {{gold1}} |- | [[Žans Dekāzs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Quand-Même'' || 25 punkti || {{silver2}} |- | [[Žoržs Kronjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Rozenn'' || 20 punkti || 4 |- | [[Žils Valtons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Luna'' || 18 punkti || 6 |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] | [[Olivjē, Branduā barons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souvenance'' || 6:20:58 (7:18:58) || 4 |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}}[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] (kapteinis) <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] (kapteinis) <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') <br/> Zaudējums (0—4) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') <br/> Uzvara (6—2) <br/> {{goal}} [[Gastons Peltjē]], <br/> {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} ??? || {{silver2}} |} === [[Attēls:Golf pictogram.svg|20px]] Golfs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] | [[Pjērs Dešāns]] || 231 punkti ||10 |- | [[Ž. Van de Vinklēls]] || 252 punkti || 12 |- | rowspan=5|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] | [[Žanna Fromēna-Merisa]] || 56 punkti || 4 |- | [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] || 58 punkti || 6 |- | [[Lisila de Fēna]] || 65 punkti || 7/8 |- | [[Roza Gelberta]] || 76 punkti || 9 |- | [[Marija Brina]] || 80 punkti || 10 |} === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || 2:26.0 || {{silver2}} |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Extra-Dry'' || rowspan=12| ''Nav zināms'' || rowspan=12| 4/37 |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Gilles'' |- | [[Šarls de Betūns-Sullī]] || ''Tip-Top'' |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Bistouri'' |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Arcadius'' |- | [[Luijs d'Avriņkūrs]] || ''Mavourneen'' |- | [[Arturs Filipo]] || ''Floridor'' |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || |- | [[De Kolumbjē (jātnieks)|de Kolumbjē]] || |- | [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] || |- | [[Marsels Hantjēns]] || |- | [[Dominiks Gardērs]] || |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Dominiks Gardērs]] || ''Canéla'' || 1.85 m || {{gold1}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || || ''Nav zināms'' || 6 |- | rowspan=3| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Žaks de Prinelē]] || ''Tolla'' || 5.30 m || {{bronze3}} |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Bayard'' || 4.90 m || 4 |- | [[Anrī Plokjē]] || ''Camelia'' || ''Nav zināms'' || 7 |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''The General'' || {{n/a|—}} || {{gold1}} |- | [[Viktors Aršenols]] || ''Retournelle'' || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Robērs de Monteskjū]] || ''Grey Leg'' || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || ''Mavourneen'' || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Biscuit'' || {{n/a|—}} || rowspan=9|5/51 |- | [[Renē de Kinsē]] || ''Cy Beau'' || {{n/a|—}} |- | [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] || ''Reine de Sabat'' || {{n/a|—}} |- | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || {{n/a|—}} |- | [[Žoržs de Lagarēns]] || ''Louqsor'' || {{n/a|—}} |- | [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] || || {{n/a|—}} |- | [[Matjē Marī de Lesepss]] || || {{n/a|—}} |- | [[Mulēna (jātniece)|Mulēna]] || || {{n/a|—}} |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || || {{n/a|—}} |- | rowspan=15| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Leons Toms]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Žans de Neflīzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Filips Vernē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Šarls Ežēns de Voss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || rowspan=12|5/28 |- | [[Oktāvs Galiss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks la Kāzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Džeimss Henesī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Adriēns de Noai]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks de Varī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Bertrāns Šanī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žofruā d'Andiņē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks d'Arliņkūrs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Luijs du Duē de Gravils]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Pols de Senležērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |} === [[Attēls:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Filips Tomelins]] (kapteinis) <br /> [[Ipolits Rokē]] <br /> [[Timotē Žordāns]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br /> [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br /> [[V. Braunings]] <br /> [[Džons Breids]] <br /> [[Roberts Horns]] <br /> [[Artūrs Makīvojs]] <br /> [[Duglass Robinsons]] <br /> [[Alfrēds Šneido]] <br /> [[Henrijs Terijs]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} === [[Attēls:Croquet pictogram.svg|20px]] Krokets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Otrā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=9| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] | [[Gastons Omuats]] || 18 punkti || 4 || 18 punkti || 2 || 15 punkti || {{gold1}} |- | [[Žoržs Žoēns]] || 13 punkti || 3 || 16 punkti || 1 || 21 punkts || {{silver2}} |- | [[Kretjēns Veideliks]] || 11 punkti || 1 || 20 punkti || 3 || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Al. Blašērs]] || 17 punkti || 3 || 22 punkti || 4 || colspan=2 {{n/a|—}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || 24 punkti || 5 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || rowspan=4| ''Nav zināms'' || rowspan=4| 6/9 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marija Ojē]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žaks Sotero]] || colspan=4 {{n/a|—}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Pretinieks / Rezultāts || Uzv. — Zaud. || Vieta |- | rowspan=6| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] | [[Kretjēns Veideliks]] || {{flagathlete|[[Žanna Fillēla-Brohi|Ž. Fillēla-Brohi]]|FRA}} <br/> Uzvara (''Nav zināms'') || 3—0 || {{gold01}} |- | [[Moriss Viņero]] || {{flagathlete|[[Luīze Anna Marī Desprē|L. A. M. Desprē]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (42—20) || 2—1 || {{silver02}} |- | [[Žaks Sotero]] || {{flagathlete|[[Al. Blašērs]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (41—19) || 1—2 || {{bronze03}} |- | [[Al. Blašērs]] || {{flagathlete|[[Žaks Sotero|Ž. Sotero]]|FRA}} <br/> Zaudējums 0—2 (19—41) || 0—3 || 4 |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || {{flagathlete|[[Kretjēns Veideliks|Kr. Veideliks]]|FRA}} <br/> Zaudējums (''Nav zināms'') || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || {{flagathlete|[[Moriss Viņero|M. Viņero]]|FRA}} <br/> Zaudējums (20—42) || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti ||colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žoržs Žoēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |} === [[Attēls:Archery pictogram.svg|20px]] Loka šaušana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''5 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/8 |- | rowspan=7| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || [[Anrī Eruēns]] || 31 punkts || {{gold01}} |- | [[Emīls Fiso]] || 28 punkti || {{bronze03}} |- | [[Anrī Ells]] || 27 punkti || 4 |- | [[Eduārs Boduāns]] || 26 punkti || 5 |- | [[Valentīns Denē]] || 26 punkti || 6 |- | [[Galinārs]] || 26 punkti || 7 |- | [[Lekoms]] || 25 punkti || 8 |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''3 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/6 |- | rowspan=4| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || [[Ežēns Mužēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Anrī Ells]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | [[Emīls Mersjē]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''2 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 5/6 |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || [[Anrī Eruēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | rowspan=2| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || [[Emīls Grimjo]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Emīls Koste]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Anrī Masons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Marsels Bulenžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Fēlikss Debaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || 4 |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Žozefs Senā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 5—2 ||align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Žoržs Dilons-Kavanags]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 || 7 |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 2—5 ||align=center|6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Ežēns Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 10 |- | de Senteņāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja''}} || {{n/a|—}} || 11 |- | G. Belo || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 ||align=center|7 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Žozefs Dikro]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}}|| ''Nav zināms'' || 7 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Adriēns Gijons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 6 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 15 |- | [[Šarls Gerēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 3—4 ||align=center|5 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | Ferāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žobjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Plommē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Šonēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žozefs Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan="8" {{n/a|''Izstājās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žaktēls || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rafaels Perisuds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | H. Valjaršs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kalvē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Martini || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Frederiks Suduā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vateljē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grosārs || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Gardjē || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pio || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pelabons || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Paserā || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Albērs Gotjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Leruā]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=52| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] | [[Lisjēns Meriņaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Alfonss Kiršhofers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{silver2}} |- | [[Žans Batists Mimjagē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žils Rosiņols]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Leopolds Ramū]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 4—3 || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 2—5 || 6 |- | [[Ādolfs Rulo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 8 |- | [[Luijs Allērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Aleksandrs Lemuāns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 3—4 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 11 |- | [[Žoržs Lefēvrs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Marsels Bulanžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Lisjēns Millē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 7/8 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 14 |- | [[Mišels Filipi]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Mišels Betenfelds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Marī Borinžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Bulēžs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ž. Brasārs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bro || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kanesons || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pols Karišons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Delibē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dizjē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Fontēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Gotjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ludoviks Laborderjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Laržs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lisjēns Laržē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Montēls]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rinjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Samjaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ernests Tasārs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Armāns Vigjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Buārs]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Kudirjē]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Dosī]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žoljē ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gistavs Maselēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Pjetori ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vinevanheims ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=87| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] | [[Luijs Perrē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(0 grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—1 || {{silver2}} |- | [[Leons Sē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(M grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—2 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—3 || 4 |- | [[Edmons Volless]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 6 |- | [[Gastons Alibērs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 2—3 || 7 |- | [[Leons Tjēbo]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 8 |- | [[Anrī Plommē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 0—6 || 9 |- | [[Elī de Lastūrs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks Holcšuhs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Marī Rozē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Buadons]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Dreifuss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils de Pradēls]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Gilmāns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Levī]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(J grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rišārs Volless]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Andrē Ilerē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfonss Mokē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rofe]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rauls Bido]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(K grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žans Debū]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(P grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adriēns Gijons]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Liketā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Moso || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē Tintāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Erisons || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Gardjē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ivans Ivanovičs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks de la Ševalerī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Morejs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Makss Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēve || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Villijs Zulcbahers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bazēns || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Flerī]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Masē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ahils Morēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Luaziljons]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Salvanačs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Segonzaks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lorāns de Šampo]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lavirjērs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ādams || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lastiks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Leruā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs, Karamanas-Šimē princis]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lagardjērs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Redeils]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Senā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delabords]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adjutants Lemuāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Romilī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fernandess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Turnabls || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dikreijs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Andreā || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kostjesko || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Mess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Kazenovs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Žils Tions de la Šoms]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Pradinē || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prospērs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Rozenbaums]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Bastjēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Stans Fransuā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Peberē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prero || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ahils]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Diklo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fišo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēbers || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Delprā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lafontēns || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ādolfs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Vārs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{gold1}} |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{silver2}} |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{bronze3}} |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 4 |- | [[Marī Luijs Damots]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 5 |- | Ž. Brasārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 6 |- | Lezārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 7 |- | [[Žoržs Žurdāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 8 |- | [[Žoržs Luijs Bezī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 9 |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žanvuā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fēlikss Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Allērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Mišels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Silvēns Lezārs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Debrinē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Deprē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfrēds No]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Asē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Rokē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Surzē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Serē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Elī Difrēss]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klerī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Konstāns Dilo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Lafukjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Negrū]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emanuels Andriē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lonē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 7—0 || {{gold1}} |- | [[Leons Sē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 3—4 || 4 |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Luijs Perrē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | rowspan=10| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Moriss Buadons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ditertrs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Lekijē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Kazimirs Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fernāns Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=17| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] | [[Fransuā Delibē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 (1—0) || 4 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 (1—0) || 6 |- | [[Aleksandrs Šantelā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 3—4 || 5 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 1—6 || 6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Pino]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 7 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kamjē || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 7 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Midelērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 8 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lū Alesandri]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dambremā || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Vinsents Daržēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delamēds]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marī Žozefs Gabriels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === ; Brīvais stils {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=13|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri]] | [[Moriss Ošpjē]] || 2:48.0 || 4 <small>(5. kvalifikācija)</small> || 2:53.0 || 5 |- | [[Žils Kleveno]] || 3:05.0 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 2:56.2 || 7 |- | [[Luijs Martēns]] || 2:47.4 || 3 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Renē Tartara]] || 3:13.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[R. Ferē]] || 3:12.2 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:46.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Kadē]] || 3:24.0 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 3:47.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 3:47.6 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žaks Letē]] || 4:39.4 || 5 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Ādams]] || 4:28.0 || 5 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Rono (peldētājs)|Rono]] || 4:36.4 || 6 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=10|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 16:58.0 || 3 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 16:30.4 || 5 |- | [[Žoržs Leijē]] || 17:09.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 16:53.2 || 6 |- | [[Moriss Ošpjē]] || 17:13.2 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 17:18.0 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 8 |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 24:15.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 25:52.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 18:00.0 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Dezirē Meršē]] || 18:17.2 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 21:33.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=21|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 1:22:29.6 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 1:13:08.4 || {{bronze3}} |- | [[Ernests Martēns]] || 1:28:32.6 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 1:26:32.2 || 7 |- | [[Luijs Lofrē]] || 1:35:03.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 1:31:02.8 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || 1:40:16.8 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] || 1:38:31.8 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] || 1:37:10.4 || 5 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[De Romāns]] || 1:50:36.4 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 1:46:40.4 || 6 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 2:02:27.0 || 7 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Leijē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Bodēns]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žils Kleveno]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pjērs Gellē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Uz muguras {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri]] | [[de Romāns]] || 3:56.6 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:38.0 || 6 |- | [[Žoržs Leijē]] || 3:10.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 4:42.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 4:34.6 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 4:10.0 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 5:17.0 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 4:15.6 || 6 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 4:49.0 || 7 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Citas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Komanda / Sportisti || Punkti || Vieta |- | rowspan=3|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] | ''Tritons Lillois'' <br/> [[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]] || 51 || {{silver2}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || 62 || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Gaseņē (peldētājs)|Gaseņē]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] || 65 || 4 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metri, šķēršļu josla]] | [[Moriss Ošpjē]] || 3:16.2 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 2:58.0 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 3:18.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:08.4 || 8 |- | [[Žozefs Bertrāns]] || 3:28.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 3:17.0 || 9 |- | [[Luijs Marks]] || 3:29.2 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 3:30.6 || 10 |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:37.2 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | rowspan=11|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Šarls Devendevils]] || 68.4 || 60.00 || 188.4 || {{gold1}} |- | [[Andrē Siks]] || 65.4 || 60.00 || 185.4 || {{silver2}} |- | [[de Romāns]] || 50.2 || 47.50 || 145.2 || 4 |- | [[Leons Tiserāns]] || 48.0 || 30.75 || 109.5 || 5 |- | [[Meno (peldētājs)|Meno]] || 38.4 || 32.50 || 103.4 || 7 |- | [[Luijs Marks]] || 32.0 || 34.00 || 100.0 || 8 |- | [[Pols Pērusons]] || 29.6 || 31.00 || 91.6 || 9 |- | [[Pols Kaizermans]] || 56.8 || 16.10 || 88.8 || 10 |- | [[Žans Leklērks]] || 28.0 || 30.00 || 88.0 || 11 |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 32.0 || 20.00 || 72.0 || 12 |- | [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] || 23.0 || 21.50 || 66.0 || 14 |} === [[Attēls:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''Compiègne Polo Club'' <br/> [[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (0—10) || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} || 5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (Bagatelle Polo Club de Paris)'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a| — }} || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|3}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]] {{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || {{gold01}} |} === [[Attēls:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] | [[Luijs Bastjēns]] || 25:36.2 || {{gold1}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 28:09.4 || {{silver2}} |- | [[Ogists Domēns]] || 29:36.2 || {{bronze3}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || rowspan=4| ''Nefinišēja'' || rowspan=4| — |- | [[A. Poršērs]] |- | [[Luijs Truseljē]] |- | [[Leons Žinžembrs]] |- | rowspan=9|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] | [[Luijs Truseljē]] || 9 punkti || {{silver2}} |- | [[Šapū]] || 8 punkti || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || 5 punkti || 5 |- | [[Ādolfs Kairons]] || 4 punkti || 6 |- | [[Oktavs Kuasī]] || rowspan=2 3 punkti || rowspan=2| 7/8 |- | [[Ferdināns Vasero]] |- | [[Marsels Doiss]] || rowspan=2 2 punkti || rowspan=2| 9/11 |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] |- | [[Žoržs Kuandrs]] || 1 punkti || 12/13 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=55|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Albērs Telandjē]] || 1:36.8 || 1 <small>(7. grupa)</small> || 2:00.6 || 1 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || 2:42.6 || 1 <small>(3. pusfināls)</small> || 2:52.0 || {{gold01}} |- | [[Fernāns Sāns]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. grupa)</small> || 2:00.0 || 1 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || 2:46.6 || 1 <small>(2. pusffināls)</small> || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Ferdināns Vasero]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(8. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Legrēns]] || 1:30.4 || 1 <small>(4. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(9. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Mesonāvs]] || 1:35.8 || 1 <small>(5. grupa)</small> || 1:49.2 || 1 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žozefs Mallē]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. grupa)</small> || 2:45.0 || 1 <small>(6. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(1. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Roso]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gastons Biljē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Marsels Doiss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Ponskarms]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Kairons]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ogists Domēns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teofils Frā]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vills Deiviss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šapū]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Espeits]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Tomāns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Dibuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Dimons]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Diburdjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Alfrēds Bulnuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Segnjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Vadbleds]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Amberžē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Buajē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Nerūts]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Rožērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ruē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Omērs Božendrs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fransens]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Oktavs Kuasī]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pišārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Sonjērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fernāns Bulmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žilo]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonšāms]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ž. Berārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[M. Steics]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vladislavs Šalupa]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[G. Besings]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Monio]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Ožojā]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Meboms]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Piltons]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Terjē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Keljē]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mosmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[P. Ibo]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Viks]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Poršērs]] || ''Diskvalificēts'' || — <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Shooting pictogram.svg|20px]] Šaušana === ; Pistole {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri]] | [[Ahils Parošs]] || 466 punkti || {{silver2}} |- | [[Luijs Ditfuā]] || 442 punkti || 5 |- | [[Leons Moro]] || 435 punkti || 7/8 |- | [[Žils Trinitē]] || 431 punkti || 10 |- | [[Moriss Lekoks]] || 429 punkti || 11 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, komandas]] | [[Ahils Parošs]] <br/> [[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Žils Trinitē]] <br/> [[Moriss Lekoks]] || 2203 punkti || {{silver2}} |} ; Šautene {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus]] | [[Ogists Kavadīni]] || 278 punkti || 10 |- | [[Leons Moro]] ||align=center|269 punkti ||align=center|17/18 |- | [[Moriss Lekoks]] || rowspan=2| 268 punkti || rowspan=2| 18/19 |- | [[Ahils Parošs]] |- | [[Renē Tomā]] || 254 punkti ||align=center|24 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, uz ceļiem]] | [[Ahils Parošs]] || 287 punkti || 16 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 286 punkti || rowspan=2| 17/18 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 271 punkti || 22/23 |- | [[Renē Tomā]] || 259 punkti || 27/28 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus]] | [[Ahils Parošs]] || 332 punkti || {{gold1}} |- | [[Leons Moro]] || 325 punkti || 4 |- | [[Ogists Kavadīni]] || 316 punkti || 7 |- | [[Renē Tomā]] || 295 punkti || 19 |- | [[Moriss Lekoks]] || 284 punkti || 25 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijas]] | [[Ahils Parošs]] || 887 punkti || 7 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 880 punkti || rowspan=2| 11/12 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 823 punkti || 21 |- | [[Renē Tomā]] || 808 punkti || 26 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas]] | [[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || 4278 punkti || {{bronze3}} |} ; Bise {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=29|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja]] | [[Rožē de Barbarēns]] || 17 punkti (13 punkti) || {{gold1}} |- | [[Žistinjēns de Klarī]] || 17 punkti || {{bronze3}} |- | [[Cēzars Betē]] || 16 punkti || 4 |- | [[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] ||align=center|15 punkti || 5 |- | [[Eduārs Ženē]] || 13 punkti || 6 |- | [[Žozefs Labē]] || rowspan=6| 12 punkti || rowspan=6| 7/12 |- | [[Sidnijs Merlins]] |- | [[Sions (šāvējs)|Sions]] |- | [[Žils Šarpentjē]] |- | [[Andrē de Šonēns]] |- | [[Šarls de Žobērs]] |- | [[Amedē Obrī]] || 11 punkti || 13/14 |- | [[Moriss Bukē]] || rowspan=3| 9 punkti || rowspan=3| 15/17 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] |- | [[Žaks Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 18 |- | [[Gastons Legrāns]] || ''Nav zināms'' || 19 |- | [[Adors (šāvējs)|Adors]] || ''Nav zināms'' || 20 |- | [[Andrē Mersjē]] || ''Nav zināms'' || 21 |- | [[Rožē Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 22 |- | [[Pols de Montolons]] || ''Nav zināms'' || 23 |- | [[De Senžamē]] || ''Nav zināms'' || 24 |- | [[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]]|| ''Nav zināms'' || 25 |- | [[Pjērs Perjē]] || ''Nav zināms'' || 26 |- | [[Žoržs Broselins]] || ''Nav zināms'' || 27 |- | [[Ahils Darniss]] || ''Nav zināms'' || 28 |- | [[N. Gijo]] || ''Nav zināms'' || 29 |- | [[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] || ''Nav zināms'' || 30 |- | [[Anžū (šāvējs)|Anžū]] || ''Nav zināms'' || 31 |} === [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === ==== Vīrieši ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="6"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Pols Lekarons]] || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Lipmans|A. Lipmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 1–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/6 |- | [[Etjēns Durāns]] || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Pols Lebretons]] || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Albērs Lipmans]] || {{Valsts OS sportists|[[Pols Lekarons|P. Lekarons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (0–6; 1–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Andrē Prevo]] || {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (4–6; 4–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Makss Dekužī]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (''Bez rezultāta'') || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || — |- | rowspan="5"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Elī de Lastūrs|E. de Lastūrs]] un <br/> [[Gijs Ležēns|G. Ležēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 7–9; 6–2) || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija|B. de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī|M. Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]] un <br/> [[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (8–6; 1–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Gijs Ležēns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 9–8; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss|Č. Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–3)'' || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–4) || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1; 6–1; 6–0) || {{silver2}} |} ==== Sievietes ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Ivonne Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa|Dž. Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–1; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1–6; 4–6) || {{silver2}} |- | [[Margerita Furjē]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 0–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |} ==== Jaukti ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Kate Žilū]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]] || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 6–3; 2–6)'' || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 6–0)'' || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 4–6) || {{silver2}} |} === [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''Berliner Swimming Club'' <br/> Uzvara (3—2) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Osborne Swimming Club'' <br/> Zaudējums (1—10) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris''<br/> {{colbegin|2}}[[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess"/> <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Pols Vasērs]] {{colend}} || ''Bez pretinieka'' || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (1—5) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{colbegin|2}}[[Favjē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/>[[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns"/> {{colend}} || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (0—2) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === ; Skrejceļa disciplīnas '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Atkārtots skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] | [[Žoržs Klemāns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Robērs Fedī]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Moriss Salomē]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Anrī Deložs]] || 2:00.6 || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Anrī Deložs]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 4:06.6 || {{silver2}} |- | [[Luijs Segonī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 7/9 |- | rowspan="3"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žans Lekijē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(3. priekšskrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || 27.5 || 1 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Anrī Tozēns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Anrī Tozēns]] || 1:00.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || (58.3) || {{silver2}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] | [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 29 punkti || {{silver2}} |} ; Šosejas disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists (-i) || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="4"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] | [[Emīls Šampions]] || 3:04:17 || {{silver2}} |- | [[Ežēns Bess]] || 4:00:43 || 4 |- | [[Ogists Maršē]] || rowspan="2"| ''Nefinišēja'' || rowspan="2"| 8/13 |- | [[Žoržs Tukē-Donī]] |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] | [[Luijs Monjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 1.60 m || 7 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || 6.755 m || 3 || ''Nav zināms'' || 5 |- | rowspan="2"|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Aleksandrs Tifērs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] | [[Emīls Toršbēfs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.03 m || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] | [[Emīls Gontjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.10 m || 4/6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Emīls Gontjē]] || 30.00 m || 13 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] Vingrošana === {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="38"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] | [[Gistavs Sandrā]] || 302 punkti || {{gold1}} |- | [[Noēls Bā]] || 295 punkti || {{silver2}} |- | [[Lisjēns Demanē]] || 293 punkti || {{bronze3}} |- | [[Pjērs Pesē]] || rowspan="2"| 290 punkti || rowspan="2"| 4/5 |- | [[Žils Rolāns]] |- | [[Gistavs Fabrī]] || 283 punkti || 6 |- | [[Žozefs Martiness]] || 277 punkti || 7 |- | [[Marsels Lalu]] || rowspan="2"| 275 punkti || rowspan="2"| 8/9 |- | [[Žoržs Movezēns]] |- | [[Žozefs Luijs Lestjēns]] || 273 punkti || 10 |- | [[Nikolā Dežagērs]] || 272 punkti || 11 |- | [[Gašē]] || rowspan="2"| 270 punkti || rowspan="2"| 12 |- | [[Žozefs Lavjēls]] |- | [[Žans Berhuzūks]] || 268 punkti || 14 |- | [[Šarls Bollē]] || rowspan="2"| 267 punkti || rowspan="2"| 15/16 |- | [[Žozefs Kastilioni]] |- | [[Gošē]] || 266 punkti || 17 |- | [[Anrī Moreno]] || 265 punkti || 18 |- | [[Pols Obrešs]] || 264 punkti || 19/20 |- | [[Danjels Lavjēls]] || 263 punkti || 21 |- | [[Montēls]] || 262 punkti || 22 |- | [[Fēlikss Gizels]] || rowspan="2"| 261 punkti || rowspan="2"| 23/25 |- | [[Šāns]] |- | [[Ferdinands Allegrē]] || 257 punkti || 26 |- | [[Fernāns Ravū]] || 256 punkti || 27 |- | [[Polēns Lemērs]] || 251 punkti || 30 |- | [[Anrī Betremjē]] || rowspan="2"| 249 punkti || rowspan="2"| 32/34 |- | [[Dominiks Ravū]] |- | [[Ogists Kastiljē]] || rowspan="2"| 248 punkti || rowspan="2"| 35/36 |- | [[Žils Perrē]] |- | [[Pols Gibiārs]] ||rowspan="3"|247 punkti ||rowspan="3"|37/39 |- | [[Žils Lekūtrs]] |- | [[Aleksis Vedē]] |- | [[Šarls Balosjē]] ||rowspan="3"|246 punkti ||rowspan="3"|40/42 |- | [[Luijs Imbērs]] |- | [[Pjērs Pratvjēls]] |- | [[Elī Buržuā]] || rowspan="2"| 245 punkti || rowspan="2"| 43/45 |- | [[Džonatans Onoress]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Bušons]] || 244 punkti || 46 |- | [[Bornē]] || rowspan="2"| 243 punkti || rowspan="2"| 47/48 |- | [[Emīls Fretērs]] |- | [[Žoržs Mišo]] || 242 punkti || 49 |- | [[Žardinjē]] ||rowspan="3"|241 punkti ||rowspan="3"|50/52 |- | [[Labonals]] |- | [[Tirjē]] |- | [[Žaks Fernbahs]] ||rowspan="3"|236 punkti ||rowspan="3"|56/58 |- | [[Emīls Šerbs]] |- | [[Strasērs]] |- | [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] || rowspan="2"| 233 punkti || rowspan="2"| 60/61 |- | [[Šarls Simons]] |- | [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] || rowspan="2"| 232 punkti || rowspan="2"| 62/63 |- | [[Levī (vingrotājs)|Levī]] |- | [[Albērs Derobē]] || 231 punkti || 64 |- | [[Blanšārs]] || rowspan="2"| 230 punkti || rowspan="2"| 65/66 |- | [[Žans Marija le Burvelē]] |- | [[Žils Delevals]] || rowspan="2"| 229 punkti || rowspan="2"| 67/68 |- | [[Oktāvs Salzārs]] |- | [[Fjerenss]] || 228 punkti || 69 |- | [[Žoržs Dibuā]] || 225 punkti || 70 |- | [[Gabriels Dežāns]] || 221 punkti || 74 |- | [[Žozefs Burgužno]] || rowspan="2"| 220 punkti || rowspan="2"| 75/76 |- | [[Anrī Fretērs]] |- | [[Oto Meiers]] || 219 punkti || 77/78 |- | [[Aleksis Dušē]] ||rowspan="3"|216 punkti ||rowspan="3"|79/83 |- | [[Žans Praderols]] |- | [[Leons Viārs]] |- | [[Debelī]] ||rowspan="3"|214 punkti ||rowspan="3"|84/87 |- | [[Žozefs Dekross]] |- | [[Rostēns]] |- | [[Žans Dufēts]] || rowspan="4"| 211 punkti || rowspan="4"| 88/92 |- | [[Laburē]] |- | [[Žans Obērs]] |- | [[Žillē]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Burī]] || rowspan="4"| 210 punkti || rowspan="4"| 93/96 |- | [[Ābrams Kubi]] |- | [[Pelā]] |- | [[Vjēvils]] |- | [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] || 209 punkti || 97 |- | [[Šapo]] || 208 punkti || 98 |- | [[Mino]] || 206 punkti || 100 |- | [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] || 205 punkti || 101 |- | [[Denī]] || rowspan="2"| 204 punkti || rowspan="2"| 102/104 |- | [[Žils Pino]] |- | [[Albērs Barodē]] || 201 punkti || 105 |- | [[Sidraks]] || 200 punkti || 106 |- | [[Rauls Surzā]] || 196 punkti || 108 |- | [[Bušērs]] || rowspan="2"| 195 punkti || rowspan="2"| 109/110 |- | [[Lakombs]] |- | [[Van Huls]] || 194 punkti || 111 |- | [[Favjērs]] || rowspan="2"| 190 punkti || rowspan="2"| 113/114 |- | [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] |- | [[Lemuāns]] || 187 punkti || 115 |- | [[Šarls Dekerts]] || 184 punkti || 116 |- | [[Pols Žermēns]] || 183 punkti || 117 |- | [[Žakamēns]] || 180 punkti || 118/119 |- | [[Danjels Kehrs]] || 178 punkti || 120 |- | [[Kuku]] || 177 punkti || 121 |- | [[Kuzēns]] || rowspan="2"| 175 punkti || rowspan="2"| 122/123 |- | [[Lerū]] |- | [[Vandenots]] || 166 punkti || 125 |- | [[Bernilons]] || rowspan="4"| 164 punkti || rowspan="4"| 126/129 |- | [[Anrī Delalo]] |- | [[Parizo]] |- | [[Samjēls Ročs]] |- | [[Tušē]] || 154 punkti || 130 |- | [[Anrī Prillē]] || 149 punkti || 131 |- | [[Baiers]] || 145 punkti || 132 |- | [[Terjē]] || 133 punkti || 133 |} {{Col-end}} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta |- | [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] | ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]|| align=center| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} == Skatīt arī == * [[Francija olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Francija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Francija olimpiskajās spēlēs|1900]] fmicu6x8u9byt6sa3bn8n9oi66ttb3y 4506381 4506374 2026-08-13T12:53:43Z Kleivas 2704 /* 20px Polo */ 4506381 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = FRA | NOCname = [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.franceolympique.com}} <small>(franču val.)</small> | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = >765 (>753 vīrieši un 12 sievietes) | sports = 19 | flagbearer = | rank = 1 | gold = 30 | silver = 41 | bronze = 39 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list |team=Francija |competition=vasaras olimpiskajās spēlēs |begin_year=1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Francija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Francija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās tās galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 15. novembris |title=France at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 15. novembris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 13. novembris |title=France at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 13. novembris}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad Francijā tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles. Francija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēja ar vismaz 765 sportistiem (vismaz 753 vīrieši un 12 sievietes), kas startēja gandrīz visos olimpiskajos sporta veidos (izņemot [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelotā]]), kas bija spēļu programmā. Tikai daļai no Francijas sportistiem ir zināma identitāte vai arī tikai uzvārds, līdz ar to Franciju pārstāvošo sportistu skaits bija vēl lielāks. Pirmo reizi tā bija pārstāvēta [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanā]], [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanā]], [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketā]], [[loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]] un [[ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. Šajās olimpiskajās spēlēs Francija izcīnīja 110 olimpiskās medaļas (30 zelta, 41 sudraba un 39 bronzas medaļas), 21 olimpiskajā sporta veidā. No Francijas sportistiem medaļām bagātākais bija sporta šāvējs [[Ahils Parošs]], kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 medaļas (1 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas medaļu). Pirmās olimpiskās medaļas Francija izcīnīja airēšanā, burāšanā, futbolā, jāšanā, kriketā, kroketā, loka šaušanā, [[peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], polo, regbijā, šaušanā, tenisā, ūdenspolo, vingrošanā. Vairāki sportisti, kuri startēja Jauktās komandas sastāvā arī izcīnīja olimpiskās medaļas. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Valsts pirmoreiz ir pārstāvēta šajā sporta veidā. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; width:40%"" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|46}}|[[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Hermanis Barelē]] <br/> [[Reimons Benuā]] <br/> [[Renē Beslo]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Robērs d'Ellijs]] <br/> [[Eduārs Damāns]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Šarls Delaports]] <br/> [[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žils Demarē]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Andrē Godēns]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lardons (airētājs)|Lardons]] <br/> [[Žoržs Limps]] <br/> [[Gordons Lovs]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> [[Rauls Paoli]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Maksims Piadžo]] <br/> [[Luijs Prevēls]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''46''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>74}}|[[Ogists Albērs]] <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Pjērs de Buloņs]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Maksims Desonšē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Ogists Donni]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] <br/> [[Albērs Glandazs]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Gotjē]] <br/> [[Šarls Igo]] <br/> [[Gastons Kejo]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Žoržs Kronjē]] <br/> [[Pols Kutīrs]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Anrī Laverns]] <br/> [[Ežēns Laverns]] <br/> [[Žans Le Brē]] <br/> [[L. Legru]] <br/> [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] <br/> [[Leruā (burātājs)|Leruā]] <br/> [[Leto (burātājs)|Leto]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Anrī Meņo]] <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Eduārs Mezāns de Malartī]] <br/> [[Anrī Mialarē]] <br/> [[Emīls Mišelē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Moriss Monno]] <br/> [[Marsels Muazāns]] <br/> [[Pjērs Musets]] <br/> [[Luijs Ogists-Dormijs]] <br/> [[Olivjē, Branduā barons]] <br/> [[Pols Perkē]] <br/> [[G. Pižārs]] <br/> [[Žoržs Potjē]] <br/> [[Fosions Rosolēns]] <br/> [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sakrē]] <br/> [[Žoržs Semišons]] <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žans De Šabanns La Paliss]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Žoržs Varenhorsts]] <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Pjērs Žervē]] <br/> [[Anrī Žilardoni]] <br/> [[Žonē-Pastrē]] <br/> [[Marks Žusē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''>74''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|13}}|[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]}} | — | '''13''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Pjērs Dešāns]] <br/> [[Ž. Van de Vinklēls]]}} | {{hidden|{{align|left|5}}|[[Žanna Fromēna-Merisa]] <br/> [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Lisila de Fēna]] <br/> [[Roza Gelberta]] <br/> [[Marija Brina]]}} | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|36}}|[[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' <br/> [[Šarls de Betūns-Sullī]] & ''Tip-Top''<br/> [[Žofruā d'Andiņē]] <br/> [[Žaks d'Arliņkūrs]] <br/> [[Luijs d'Avriņkūrs]] & ''Mavourneen''<br/> [[Luijs du Duē de Gravils]] <br/> [[Arturs Filipo]] & ''Floridor''<br/> [[Oktāvs Galiss]] <br/> [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla''<br/> [[Marsels Hantjēns]] & ''Mavourneen''<br/> [[Džeimss Henesī]] <br/> [[Žaks la Kāzs]] <br/> [[Renē de Kinsē]] & ''Cy Beau''<br/> [[De Kolumbjē (jātnieks)|De Kolumbjē]] <br/> [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] <br/> [[Žoržs de Lagarēns]] & ''Louqsor''<br/> [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] <br/> [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] <br/> [[Anrī Leklērs]] & ''Extra-Dry'' & ''Gilles'' <br/> [[Matjē Marī de Lesepss]] <br/> [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''Arcadius'' & ''Bayard'' & ''The General'' <br/> [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' <br/> [[Žans de Neflīzs]] <br/> [[Adriēns de Noai]] <br/> [[Anrī Plokjē]] & ''Camelia''<br/> [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' <br/> [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] & ''Reine de Sabat'' <br/> [[Pols de Senležērs]] <br/> [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore''<br/> [[Bertrāns Šanī]] <br/> [[Leons Toms]] <br/> [[Žaks de Varī]] <br/> [[Filips Vernē]] <br/> [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] <br/> [[Šarls Ežēns de Voss]] <br/> [[Moriss Žeēns]] & ''Bistouri'' & ''Biscuit''}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Mulēna (jātniece)|Mulēna]]}} | '''37''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]]}} | — | '''12''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Al. Blašērs]] <br/> [[Marsels Hantjēns]] <br/> [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žaks Sotero]] <br/> [[Kretjēns Veideliks]] <br/> [[Moriss Viņero]] <br/> [[Žoržs Žoēns]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Luīze Anna Marī Desprē]] <br/>[[Žanna Fillēla-Brohi]] <br/> [[Marija Ojē]]}} | '''10''' |- |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>13}}|[[Eduārs Boduāns]] <br/> [[Valentīns Denē]] <br/> [[Anrī Ells]] <br/> [[Anrī Eruēns]] <br/> [[Emīls Fiso]] <br/> [[Galinārs]] <br/> [[Emīls Grimjo]] <br/> [[Lekoms]] <br/> [[Emīls Mersjē]] <br/> [[Ežēns Mužēns]] <br/> [[Šarls Frederiks Petī]] <br/> [[Ogists Serurjē]] <br/> [[Viktors Tibo]] <br> ''vairāki sportisti ar nezināmi identitāti''.}} | — | '''>13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|210}}|Ādams <br/> [[Gastons Ahils]] <br/> [[Albērs Aijā]] <br/> [[Fēlikss Aijā]] <br/> [[Lū Alesandri]] <br/> [[Gastons Alibērs]] <br/> [[Luijs Allērs]] <br/> [[Ksavjē Ančeti]] <br/> Andreā <br/> [[Emanuels Andriē]] <br/> Asē <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> Bazēns <br/> G. Belo <br/> [[Šarls Bersēns]] <br/> [[Aleksandrs Beržess]] <br/> [[Ežēns Beržess]] <br/> [[Ermans Žoržs Beržē]] <br/> [[Mišels Betenfelds]] <br/> [[Žoržs Luijs Bezī]] <br/> [[Rauls Bido]] <br/> [[Žans Marī Borinžē]] <br/> Bormels <br/> [[Fransuā Brins-Bisons]] <br/> [[Moriss Buadons]] <br/> [[Emīls Buārs]] <br/> [[Klemāns de Buasjērs]] <br/> [[Marsels Bulanžē]] <br/> [[Marsels Bulenžē]] <br/> [[Žilbērs Buņols]] <br/> Ž. Brasārs <br/> Bro <br/> [[Žans Bulēžs]] <br/> [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] <br/> Dambremā <br/> [[Marī Luijs Damots]] <br/> [[Vinsents Daržēns]] <br/> [[Fēlikss Debaks]] <br/> [[Anrī Žans Debū]] <br/> Debrinē <br/> [[Anrī Delabords]] <br/> [[Anrī Delamēds]] <br/> [[Fransuā Delibē]] <br/> Delprā <br/> Deprē <br/> [[Elī Difrēss]] <br/> Diklo <br/> Dikreijs <br/> [[Žozefs Dikro]] <br/> [[Konstāns Dilo]] <br/> [[Žoržs Dilons-Kavanags]] <br/> [[Gastons Ditertrs]] <br/> Dizjē <br/> [[Žoržs Dosī]] <br/> [[Žans Dreifuss]] <br/> Erisons <br/> [[Žoržs de la Falēzs]] <br/> Ferāns <br/> [[Fernandess]] <br/> [[Mišels Filipi]] <br/> Fišo <br/> Flao <br/> [[Moriss Flerī]] <br/> [[Žozefs Fontēns]] <br/> [[Stans Fransuā]] <br/> [[Eduārs Fušjē]] <br/> [[Marī Žozefs Gabriels]] <br/> Gardjē <br/> [[Luijs Garnoti]] <br/> [[Šarls Gerēns]] <br/> [[Adriēns Gijons]] <br/> [[Aleksandrs Gilmāns]] <br/> [[Albērs Gotjē]] <br/> [[Luijs Gotjē]] <br/> Grā <br/> Grosārs <br/> [[Žaks Holcšuhs]] <br/> [[Žans Andrē Ilerē]] <br/> [[Ivans Ivanovičs]] <br/> [[Ipolīts Žaks Iverno]] <br/> [[Anrī Ivons]] <br/> [[Albērs Kaens]] <br/> Kalvē <br/> Kamjē <br/> Kanesons <br/> [[Žozefs, Karamanas—Šimē princis]] <br/> [[Pols Karišons]] <br/> de Kazenovs <br/> [[Alfonss Kiršhofers]] <br/> [[Šarls Klapjē]] <br/> [[Šarls Klerī]] <br/> [[Anrī Koklēns]] <br/> Kostjesko <br/> [[Emīls Koste]] <br/> [[Luijs Kudirjē]] <br/> [[Ludoviks Laborderjē]] <br/> [[Lafontēns]] <br/> [[Žans Lafukjērs]] <br/> [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] <br/> de Lagardjērs <br/> [[Lisjēns Laržē]] <br/> [[Žils Laržs]] <br/> de Lastiks <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> Larivjērs <br/> [[Žoržs Lefēvrs]] <br/> [[Leons Lekijē]] <br/> [[Adjutants Lemuāns]] <br/> [[Aleksandrs Lemuāns]] <br/> [[Pols Leruā]] <br/> [[Žoržs Leruā]] <br/> [[Marsels Levī]] <br/> Lezārs <br/> [[Silvēns Lezārs]] <br/> Liketā <br/> Lonē <br/> [[Anrī Lorāns]] <br/> [[Šarls Luaziljons]] <br/> [[Robērs Marks]] <br/> [[Šarls Martī]] <br/> Martini <br/> [[Gistavs Maselēns]] <br/> Masē <br/> [[Anrī Masons]] <br/> [[Lisjēns Meriņaks]] <br/> de Mess <br/> [[Žozefs Ogists Metē]] <br/> [[Luijs Midelērs]] <br/> Millers <br/> [[Lisjēns Millē]] <br/> [[Žans Batists Mimjagē]] <br/> [[Žans Mišels]] <br/> [[Alfonss Mokē]] <br/> [[Marsels Montēls]] <br/> Morejs <br/> [[Ahils Morēns]] <br/> Moso <br/> [[Luijs Negrū]] <br/> [[Alfrēds No]] <br/> Ofors <br/> [[Anrī Pantēns]] <br/> Paserā <br/> Peberē <br/> Pelabons <br/> [[Rafaels Perisuds]] <br/> [[Luijs Perrē]] <br/> [[Žoržs Pino]] <br/> Pio <br/> Pjetori <br/> [[Anrī Plommē]] <br/> [[Žils de Pradēls]] <br/> de Pradinē <br/> Prero <br/> [[Prospērs]] <br/> [[Andrē Marī Rabels]] <br/> [[Leopolds Ramū]] <br/> [[Žoržs Redeils]] <br/> [[Renē Reno]] <br/> [[Žans Žozefs Reno]] <br/> [[Žils Rinjē]] <br/> [[Žils Rofe]] <br/> [[Makss Rodrigess]] <br/> [[Žozefs Rodrigess]] <br/> [[Andrē de Romilī]] <br/> Rokē <br/> [[Žils Rosiņols]] <br/> [[Žozefs Marī Rozē]] <br/> [[Pjērs Rozenbaums]] <br/> [[Ādolfs Rulo]] <br/> [[Fransiss Saburēns]] <br/> Salvanačs <br/> [[Pjērs Samjaks]] <br/> [[Leons Sē]] <br/> de Segonzaks <br/> [[Fernāns Semeleņs]] <br/> [[Kazimirs Semeleņs]] <br/> [[Žozefs Senā]] <br/> de Senteņāns <br/> Serē <br/> [[Frederiks Suduā]] <br/> [[Surzē]] <br/> [[Lorāns de Šampo]] <br/> [[Aleksandrs Šantelā]] <br/> [[Žaks de la Ševalerī]] <br/> [[Andrē de Šonēns]] <br/> [[Ernests Tasārs]] <br/> [[Žans Telefers]] <br/> [[Andrē Tintāns]] <br/> [[Renē Žils Tions de la Šoms]] <br/> [[Leons Tjēbo]] <br/> [[Ādolfs Tomegē]] <br/> [[Pjērs Tomegē]] <br/> de Turnabls <br/> H. Valjaršs <br/> de Vārs <br/> Vateljē <br/> Vēbers <br/> Vēve <br/> [[Armāns Vigjērs]] <br/> [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] <br/> Vinevanheims <br/> [[Edmons Volless]] <br/> [[Rišārs Volless]] <br/> [[Villijs Zulcbahers]] <br/> Žaktēls <br/> [[Žans Žanvuā]] <br/> [[Moriss Žē]] <br/> [[Anrī Žobjē]] <br/> Žoljē <br/> [[Žoržs Žurdāns]]}} | — | '''210''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|47}}|[[A. Ādams]] <br/> [[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[L. Bodēns]] <br/> [[de Romāns]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] <br/> [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] <br/> [[Luijs Gaseņē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Pols Kaizermans]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] <br/> [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] <br/> [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] <br/> [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Žaks Letē]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] <br/> [[Luē (peldētājs)|Luē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Meno (peldētājs)|Meno]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Pols Pērusons]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] <br/> [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] <br/> [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] <br/> [[Rono (peldētājs)|Rono]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[Andrē Siks]] <br/> [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] <br/> [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] <br/> [[Žils Verbeks]]}} | — | '''47''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Frederiks Gills]]<ref>Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas polo komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]}} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|59}}|[[Šarls Amberžē]] <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> [[Ž. Berārs]] <br/> [[Maksims Bertrāns]] <br/> [[G. Besings]] <br/> [[Omērs Božendrs]] <br/> [[L. Buajē]] <br/> [[Gastons Biljē]] <br/> [[Fernāns Bulmāns]] <br/> [[Alfrēds Bulnuā]] <br/> [[Vills Deiviss]] <br/> [[Emīls Dibuā]] <br/> [[Diburdjē]] <br/> [[L. Dimons]] <br/> [[Marsels Doiss]] <br/> [[Ogists Domēns]] <br/> [[Pols Espeits]] <br/> [[Teofils Frā]] <br/> [[Fransens]] <br/> [[Loids Hildebrands]] <br/> [[P. Ibo]] <br/> [[Ādolfs Kairons]] <br/> [[Keljē]] <br/> [[Žoržs Kuandrs]] <br/> [[Oktavs Kuasī]] <br/> [[Pols Legrēns]] <br/> [[Lonērs]] <br/> [[Lonšāms]] <br/> [[Eduārs Meboms]] <br/> [[Žozefs Mallē]] <br/> [[Leons Mesonāvs]] <br/> [[Moriss Monio]] <br/> [[Mosmāns]] <br/> [[Žoržs Nerūts]] <br/> [[Žoržs Ožojā]] <br/> [[Piltons]] <br/> [[Pišārs]] <br/> [[Leons Ponskarms]] <br/> [[A. Poršērs]] <br/> [[Pužē]] <br/> [[Pols Roso]] <br/> [[A. Rožērs]] <br/> [[Ruē]] <br/> [[Fernāns Sāns]] <br/> [[Segnjē]] <br/> [[L. Sonjērs]] <br/> [[M. Steics]] <br/> [[Vladislavs Šalupa]] <br/> [[Šapū]] <br/> [[Albērs Telandjē]] <br/> [[Moriss Terjē]] <br/> [[Tomāns]] <br/> [[Luijs Truseljē]] <br/> [[Emīls Vadbleds]] <br/> [[Ferdināns Vasero]] <br/> [[Eduārs Viks]] <br/> [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] <br/> [[Žilo]] <br/> [[Leons Žinžembrs]]}} | — | '''59''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|34}}|[[Adors (šāvējs)|Adors]] <br/>[[Anžū (šāvējs)|Anžū]] <br/>[[Rožē de Barbarēns]] <br/>[[Cēzars Betē]] <br/>[[Žoržs Broselins]] <br/>[[Moriss Bukē]] <br/>[[Ahils Darniss]] <br/>[[Luijs Ditfuā]] <br/>[[N. Gijo]] <br/>[[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] <br/>[[Ogists Kavadīni]] <br/>[[Žistinjēns de Klarī]] <br/>[[Žozefs Labē]] <br/>[[Gastons Legrāns]] <br/>[[Moriss Lekoks]] <br/>[[Andrē Mersjē]] <br/>[[Pols de Montolons]] <br/>[[Leons Moro]] <br/>[[Rožē Nivjērs]] <br/>[[Žaks Nivjērs]] <br/>[[Amedē Obrī]] <br/>[[Ahils Parošs]] <br/>[[Pjērs Perjē]] <br/>[[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] <br/>[[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] <br/>[[de Senžamē]] <br/>[[Sions (šāvējs)|Sions]] <br/>[[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]] <br/>[[Žils Šarpentjē]] <br/>[[Andrē de Šonēns]] <br/>[[Renē Tomā]] <br/>[[Žils Trinitē]] <br/>[[Eduārs Ženē]] <br/>[[Šarls de Žobērs]]}} | — | '''34''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|[[Makss Dekužī]]<ref name="ZZX-Teniss">Makss Dekužī un Ivonne Prevo startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] sastāvā.</ref> <br/> [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] <br/> [[Gijs Ležēns]] <br/> [[Albērs Lipmans]] <br/> [[Andrē Prevo]] <br/> [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Margerita Furjē]] <br/> [[Ivonne Prevo]]<ref name="ZZX-Teniss"/> <br/> [[Kate Žilū]]}} | '''14''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|29}}|[[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Žans Fardels]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Antuāns Fiolē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Ogists Kamelins]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Ežēns Kulons]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Renē Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Žils Verbeks]] <br/> [[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess">Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref> <br/> [[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns">Beļģijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''29''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|22}}|[[Ežēns Bess]] <br/> [[Alberts Delanuā]] <br/> [[Anrī Deložs]] <br/> [[Šarls Robērs Fedī]] <br/> [[Emīls Gontjē]] <br/> [[Andrē Kastaņē]] <br/> [[Žoržs Klemāns]] <br/> [[Ādolfs Klingelhēfers]] <br/> [[Žans Lekijē]] <br/> [[Ogists Maršē]] <br/> [[Luijs Monjē]] <br/> [[Gastons Rageno]] <br/> [[Moriss Salomē]] <br/> [[Luijs Segonī]] <br/> [[Emīls Šampions]] <br/> [[Albērs Šampudrī]] <br/> [[Žans Šastanjē]] <br/> [[Ežēns Šosels]] <br/> [[Aleksandrs Tifērs]] <br/> [[Emīls Toršbēfs]] <br/> [[Anrī Tozēns]] <br/> [[Žoržs Tukē-Donī]]}} | — | '''22''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|108}}|[[Ferdinands Allegrē]] <br/> [[Baiers (vingrotājs)|Baiers]] <br/> [[Šarls Balosjē]] <br/> [[Noēls Bā]] <br/> [[Albērs Barodē]] <br/> [[Žans Berhuzūks]] <br/> [[Anrī Betremjē]] <br/> [[Bernilons]] <br/> [[Blanšārs]] <br/> [[Šarls Bollē]] <br/> [[Bornē]] <br/> [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] <br/> [[Žans Marija le Burvelē]] <br/> [[Bušērs]] <br/> [[Bušons]] <br/> [[Žozefs Burgužno]] <br/> [[Burī (vingrotājs)|Burī]] <br/> [[Elī Buržuā]] <br/> [[Debelī]] <br/> [[Šarls Dekerts]] <br/> [[Žozefs Dekross]] <br/> [[Anrī Delalo]] <br/> [[Žils Delevals]] <br/> [[Lisjēns Demanē]] <br/> [[Denī (vingrotājs)|Denī]] <br/> [[Albērs Derobē]] <br/> [[Nikolā Dežagērs]] <br/> [[Gabriels Dežāns]] <br/> [[Žoržs Dibuā]] <br/> [[Aleksis Dušē]] <br/> [[Žans Dufēts]] <br/> [[Gistavs Fabrī]] <br/> [[Favjērs]] <br/> [[Žaks Fernbahs]] <br/> [[Anrī Fretērs]] <br/> [[Emīls Fretērs]] <br/> [[Fjerenss]] <br/> [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] <br/> [[Gašē]] <br/> [[Pols Gibiārs]] <br/> [[Fēlikss Gizels]] <br/> [[Gošē]] <br/> [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] <br/> [[Luijs Imbērs]] <br/> [[Žozefs Kastilioni]] <br/> [[Ogists Kastiljē]] <br/> [[Danjels Kehrs]] <br/> [[Ābrams Kubi]] <br/> [[Kuku]] <br/> [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] <br/> [[Kuzēns]] <br/> [[Labonals]] <br/> [[Laburē]] <br/> [[Lakombs]] <br/> [[Marsels Lalu]] <br/> [[Žozefs Lavjēls]] <br/> [[Danjels Lavjēls]] <br/> [[Lemuāns (vingrotājs)|Lemuāns]] <br/> [[Žozefs Luijs Lestjēns]] <br/> [[Žils Lekūtrs]] <br/> [[Lerū]] <br/> [[Levī (vingrotājs)|Levī]] <br/> [[Žozefs Martiness]] <br/> [[Oto Meiers]] <br/> [[Žoržs Mišo]] <br/> [[Mino]] <br/> [[Montēls (vingrotājs)|Montēls]] <br/> [[Anrī Moreno]] <br/> [[Žoržs Movezēns]] <br/> [[Žans Obērs]] <br/> [[Pols Obrešs]] <br/> [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] <br/> [[Džonatans Onoress]] <br/> [[Parizo]] <br/> [[Pelā]] <br/> [[Žils Perrē]] <br/> [[Pjērs Pesē]] <br/> [[Žils Pino]] <br/> [[Polēns Lemērs]] <br/> [[Žans Praderols]] <br/> [[Pjērs Pratvjēls]] <br/> [[Anrī Prillē]] <br/> [[Fernāns Ravū]] <br/> [[Dominiks Ravū]] <br/> [[Žils Rolāns]] <br/> [[Samjēls Ročs]] <br/> [[Rostēns]] <br/> [[Gistavs Sandrā]] <br/> [[Oktāvs Salzārs]] <br/> [[Sidraks]] <br/> [[Šarls Simons]] <br/> [[Strasērs]] <br/> [[Rauls Surzā]] <br/> [[Šāns]] <br/> [[Šapo]] <br/> [[Emīls Šerbs]] <br/> [[Terjē (vingrotājs)|Terjē]] <br/> [[Tirjē]] <br/> [[Tušē]] <br/> [[Van Huls]] <br/> [[Vandenots]] <br/> [[Aleksis Vedē]] <br/> [[Leons Viārs]] <br/> [[Vjēvils]] <br/> [[Žakamēns]] <br/> [[Žardinjē]] <br/> [[Pols Žermēns]] <br/> [[Žillē]]}} | — | '''108''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|[[Remons Basē]]<br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]}} | — | '''6''' |- ! Kopā: (19 sporta veidi) || >753 || 12 || >765 |} == Medaļu ieguvēji == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Hermanis Barelē]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Mišelē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Sakrē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Ogists-Dormijs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || rowspan=2| {{colbegin|2}} [[Viljams Eksšovs]]<br/> [[Frederiks Blanšī]]<br/> [[Žaks Le Lavasjē]] || rowspan=2| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Žilardoni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''The General'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] un [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ežēns Mužēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Grimjo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Koste]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Lisjēns Meriņaks]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Žoržs de la Falēzs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Šarls Devendevils]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Bastjēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Telandjē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Rožē de Barbarēns]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|ŠauteNe, 300 metri, guļus]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gistavs Sandrā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Godēns]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|2}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žans Dekāzs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}} [[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Toms]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]] {{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Moriss Viņero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Ells]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Masons]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Alfonss Kiršhofers]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Luijs Perrē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žilbērs Buņols]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Tjēbo]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Siks]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Tritons Lillois'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]]{{colend}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Loids Hildebrands]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Fernāns Sāns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Šautene, 50 metri, individuāli]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Moriss Lekoks]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Ahils Parošs]] <br/> [[Žils Trinitē]]{{colend}} || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Šautene, 50 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Deložs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Tozēns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Emīls Šampions]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]]{{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Noēls Bā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]]<br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]] {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=center|— |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' ||''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|2}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] ''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Donni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza'''|| [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans de Neflīzs]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks Sotero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Fiso]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Mersjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Marsels Bulenžē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Batists Mimjagē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Anrī Lorāns]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> {{colbegin|2}} [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> [[Luijs Martēns]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|400 metri, brīvais stils]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]]{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Domēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs Truseljē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žistinjēns de Klarī]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}} [[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || rowspan=2| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}} [[Tomass Bērdžess]] [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] [[Pols Vasērs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Šastanjē]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Toršbēfs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Lisjēns Demanē]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītās olimpiskā medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā zelta medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā sudraba medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā bronzas medaļa valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; font-size: 85%" |- ! Sporta veids !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|7 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''26''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''8''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|5 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || bgcolor=E6CCB2|5 || '''15''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''5''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 4 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''3''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1. vieta]]): || 30 || 41 || 39 || 110 |} {{col-end}} === Francijas medaļnieki Jauktās komandas sastāvā === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists (-i) !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Makss Dekužī]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids (-i) !! Dzimums !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Eruēns]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Aijā]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || 1 || '''4''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Gonduāns]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1|| 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Serurjē]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viktors Tibo]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo|Helēna Prevo]] || align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 2 <ref>Viena no sudraba medaļām iegūta Jauktās komandas sastāvā.</ref>|| — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Frederiks Petī]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sē]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || 2 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=10|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] | [[Hermanis Barelē]] || 6:38.8 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:23.0 || 1 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:35.6 || {{gold1}} |- | [[Andrē Godēns]] || 6:45.4 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:33.4 || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:41.6 || {{silver2}} |- | [[Robērs d'Ellijs]] || 6:38.8 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:45.0 || 2 <small>(2. pusfināls)</small> || 8:16.0 || 4 |- | [[Luijs Prevēls]] || 6:29.6 || 1 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:36.4 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Reimons Benuā]] || 6:45.4 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Delaports]] || 6:29.6 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 9:25.2 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Ferlīns]] || 6:38.8 || 2 <small>(4. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Damāns]] || 7:13.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lardons (airētājs)|Lardons]] || 7:13.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Maksims Piadžo]] || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:47.4 || 1 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:34.4 || {{silver2}} |- | ''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|3}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] || 6:33.4 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:57.2 || {{bronze3}} |- | ''Cercle Nautique de Reims'' <br/> {{colbegin|3}}[[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:00.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:00.0 || 4 |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}}[[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:04.0 || <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Stade Français'' <br/> {{colbegin|3}}[[Gordons Lovs]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] | ''Cercle de l'Aviron Roubaix'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || 5:59.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:11.0 || {{gold1}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de Lyon'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:06.2 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:18.0 || {{silver2}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de France'' <br/> {{colbegin|3}} [[Renē Beslo]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:40.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:20.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (8+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=42|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 6:12:12 || {{bronze3}} |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti '' || ''Fantlet'' || 7:04:08 || 4 |- | [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Carabinier'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi Mondaine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || ''Gwendoline'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Maksims Desonšē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Hébé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Musets]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]],<br/>[[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Martha'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souriceau'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]],<br/>[[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina Claire'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-patte'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Ollé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || 1. brauciena rezultāts || Vieta || 2. brauciena rezultāts || Vieta |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || 1:06:16 (1:01:52) || {{gold1}} || 1:48:44 (1:44:20) || {{bronze3}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || 1:08:54 (1:04:30) || {{silver2}} || 1:40:42 (1:36:08) || {{silver2}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || 1:19:31 (1:15:51) || {{bronze3}} || 2:07:52 (2:04:12) || 4 |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti''' || ''Souriceau'' || 1:21:01 (1:17:21) || 4 || 2:08:04 (2:04:24) || 5 |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-Patte'' || 1:21:37 (1:18:45) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Semišons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Giselle'' || 1:23:20 (1:18:56) || 6 || 2:34:09 (2:29:45) || 6 |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fantlet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || 1:35:59 (1:31:35) || {{gold1}} |- | rowspan=18|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || 3:39:23 (3:21:58) || {{silver2}} || 3:41:24 (3:27:39) || {{bronze3}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || 3:42:40 (3:25:15) || {{bronze3}} || 3:30:31 (3:16:46) || {{silver2}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || 3:47:11 (3:29:46) || 4 || 3:50:45 (3:37:00) || 5 |- | [[Žans d'Esturnells de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || 3:52:44 (3:35:19) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || 3:53:50 (3:36:25) || 6 || 3:59:27 (3:45:42) || 7 |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pettit-Poucet'' || 3:56:55 (3:39:30) || 7 || 3:27:07 (3:13:22) || {{gold1}} |- | [[Fransuā Teksjē ]] un [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || 4:00:32 (3:43:07) || 8 || 3:52:52 (3:40:07) || 6 |- | [[Marks Žusē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Dick'' || 4:03:00 (3:45:35) || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || 4:03:58 (3:46:33) || 10 || 4:17:23 (4:05:40) || 9 |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || 4:04:21 (3:46:56) || 11 || 4:08:10 (3:54:25) || 8 |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || 4:06:40 (3:49:15) || 12 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || 4:08:00 (3:51:??) || 13 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Gotjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Cinara'' || 4:10:00 (3:53:??) || 14 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:19:52 (4:06:07) || 10 |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi-Mondaine'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:30:08 (4:16:23) || 11 |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Marthe'' || 2:17:29 (1:50:50) || {{silver2}} || 3:37:49 (3:16:45) || {{bronze3}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina-Claire'' || 2:26:28 (2:00:42) || {{bronze3}} || 4:10:17 (3:49:56) || 4 |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || 2:26:56 (1:59:23) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || 2:31:14 (2:02:52) || 5 || 4:48:07 (4:25:42) || 7 |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || 2:33:54 (2:08:08) || 6 || 4:11:22 (3:52:45) || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || 2:52:30 (2:32:43) || 7 || 4:30:08 (4:14:26) || 6 |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || 3:05:06 (2:36:44) || 8 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] | ''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}'' <br/> [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]]un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Olly'' || 2:17:30 (1:47:48) || {{gold1}} || 4:17:34 (3:48:29) || {{gold1}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || 2:20:03 (1:46:16) || {{silver2}} || 4:23:57 (3:50:10) || {{silver2}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || ''Gwendoline'' || 2:24:48 (1:51:01) || {{bronze3}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || 2:26:31 (1:54:11) || 4 || 4:52:13 (4:18:53) || {{bronze3}} |- | rowspan=8|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || 3:45:02 (3:05:39) || {{gold1}} || |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || 3:52:02 (3:17:53) || {{bronze3}} || 4:35:44 (4:01:34) || {{silver2}} |- | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 3:55:16 (3:10:56) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Diskvalifikācija (DQ)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || 4:01:35 (3:27:25) || 5 || 5:08:51 (4:34:41) || 5 |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || 4:18:18 (3:37:16) || 6 || 5:30:07 (4:49:05) || 7 |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || ''Nav zināms'' || 8 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || ''Nav zināms'' || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Pjērs Musets]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a| }} || 5:16:50 (4:42:17) || 6 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] | [[Emīls Bilārs]] un [[Pols Perkē]] || ''Estérel'' || 29 punkti || {{gold1}} |- | [[Žans Dekāzs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Quand-Même'' || 25 punkti || {{silver2}} |- | [[Žoržs Kronjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Rozenn'' || 20 punkti || 4 |- | [[Žils Valtons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Luna'' || 18 punkti || 6 |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] | [[Olivjē, Branduā barons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souvenance'' || 6:20:58 (7:18:58) || 4 |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}}[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] (kapteinis) <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] (kapteinis) <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') <br/> Zaudējums (0—4) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') <br/> Uzvara (6—2) <br/> {{goal}} [[Gastons Peltjē]], <br/> {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} ??? || {{silver2}} |} === [[Attēls:Golf pictogram.svg|20px]] Golfs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] | [[Pjērs Dešāns]] || 231 punkti ||10 |- | [[Ž. Van de Vinklēls]] || 252 punkti || 12 |- | rowspan=5|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] | [[Žanna Fromēna-Merisa]] || 56 punkti || 4 |- | [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] || 58 punkti || 6 |- | [[Lisila de Fēna]] || 65 punkti || 7/8 |- | [[Roza Gelberta]] || 76 punkti || 9 |- | [[Marija Brina]] || 80 punkti || 10 |} === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || 2:26.0 || {{silver2}} |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Extra-Dry'' || rowspan=12| ''Nav zināms'' || rowspan=12| 4/37 |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Gilles'' |- | [[Šarls de Betūns-Sullī]] || ''Tip-Top'' |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Bistouri'' |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Arcadius'' |- | [[Luijs d'Avriņkūrs]] || ''Mavourneen'' |- | [[Arturs Filipo]] || ''Floridor'' |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || |- | [[De Kolumbjē (jātnieks)|de Kolumbjē]] || |- | [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] || |- | [[Marsels Hantjēns]] || |- | [[Dominiks Gardērs]] || |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Dominiks Gardērs]] || ''Canéla'' || 1.85 m || {{gold1}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || || ''Nav zināms'' || 6 |- | rowspan=3| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Žaks de Prinelē]] || ''Tolla'' || 5.30 m || {{bronze3}} |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Bayard'' || 4.90 m || 4 |- | [[Anrī Plokjē]] || ''Camelia'' || ''Nav zināms'' || 7 |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''The General'' || {{n/a|—}} || {{gold1}} |- | [[Viktors Aršenols]] || ''Retournelle'' || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Robērs de Monteskjū]] || ''Grey Leg'' || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || ''Mavourneen'' || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Biscuit'' || {{n/a|—}} || rowspan=9|5/51 |- | [[Renē de Kinsē]] || ''Cy Beau'' || {{n/a|—}} |- | [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] || ''Reine de Sabat'' || {{n/a|—}} |- | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || {{n/a|—}} |- | [[Žoržs de Lagarēns]] || ''Louqsor'' || {{n/a|—}} |- | [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] || || {{n/a|—}} |- | [[Matjē Marī de Lesepss]] || || {{n/a|—}} |- | [[Mulēna (jātniece)|Mulēna]] || || {{n/a|—}} |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || || {{n/a|—}} |- | rowspan=15| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Leons Toms]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Žans de Neflīzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Filips Vernē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Šarls Ežēns de Voss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || rowspan=12|5/28 |- | [[Oktāvs Galiss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks la Kāzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Džeimss Henesī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Adriēns de Noai]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks de Varī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Bertrāns Šanī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žofruā d'Andiņē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks d'Arliņkūrs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Luijs du Duē de Gravils]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Pols de Senležērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |} === [[Attēls:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Filips Tomelins]] (kapteinis) <br /> [[Ipolits Rokē]] <br /> [[Timotē Žordāns]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br /> [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br /> [[V. Braunings]] <br /> [[Džons Breids]] <br /> [[Roberts Horns]] <br /> [[Artūrs Makīvojs]] <br /> [[Duglass Robinsons]] <br /> [[Alfrēds Šneido]] <br /> [[Henrijs Terijs]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} === [[Attēls:Croquet pictogram.svg|20px]] Krokets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Otrā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=9| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] | [[Gastons Omuats]] || 18 punkti || 4 || 18 punkti || 2 || 15 punkti || {{gold1}} |- | [[Žoržs Žoēns]] || 13 punkti || 3 || 16 punkti || 1 || 21 punkts || {{silver2}} |- | [[Kretjēns Veideliks]] || 11 punkti || 1 || 20 punkti || 3 || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Al. Blašērs]] || 17 punkti || 3 || 22 punkti || 4 || colspan=2 {{n/a|—}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || 24 punkti || 5 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || rowspan=4| ''Nav zināms'' || rowspan=4| 6/9 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marija Ojē]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žaks Sotero]] || colspan=4 {{n/a|—}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Pretinieks / Rezultāts || Uzv. — Zaud. || Vieta |- | rowspan=6| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] | [[Kretjēns Veideliks]] || {{flagathlete|[[Žanna Fillēla-Brohi|Ž. Fillēla-Brohi]]|FRA}} <br/> Uzvara (''Nav zināms'') || 3—0 || {{gold01}} |- | [[Moriss Viņero]] || {{flagathlete|[[Luīze Anna Marī Desprē|L. A. M. Desprē]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (42—20) || 2—1 || {{silver02}} |- | [[Žaks Sotero]] || {{flagathlete|[[Al. Blašērs]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (41—19) || 1—2 || {{bronze03}} |- | [[Al. Blašērs]] || {{flagathlete|[[Žaks Sotero|Ž. Sotero]]|FRA}} <br/> Zaudējums 0—2 (19—41) || 0—3 || 4 |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || {{flagathlete|[[Kretjēns Veideliks|Kr. Veideliks]]|FRA}} <br/> Zaudējums (''Nav zināms'') || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || {{flagathlete|[[Moriss Viņero|M. Viņero]]|FRA}} <br/> Zaudējums (20—42) || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti ||colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žoržs Žoēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |} === [[Attēls:Archery pictogram.svg|20px]] Loka šaušana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''5 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/8 |- | rowspan=7| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || [[Anrī Eruēns]] || 31 punkts || {{gold01}} |- | [[Emīls Fiso]] || 28 punkti || {{bronze03}} |- | [[Anrī Ells]] || 27 punkti || 4 |- | [[Eduārs Boduāns]] || 26 punkti || 5 |- | [[Valentīns Denē]] || 26 punkti || 6 |- | [[Galinārs]] || 26 punkti || 7 |- | [[Lekoms]] || 25 punkti || 8 |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''3 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/6 |- | rowspan=4| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || [[Ežēns Mužēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Anrī Ells]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | [[Emīls Mersjē]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''2 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 5/6 |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || [[Anrī Eruēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | rowspan=2| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || [[Emīls Grimjo]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Emīls Koste]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Anrī Masons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Marsels Bulenžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Fēlikss Debaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || 4 |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Žozefs Senā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 5—2 ||align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Žoržs Dilons-Kavanags]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 || 7 |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 2—5 ||align=center|6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Ežēns Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 10 |- | de Senteņāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja''}} || {{n/a|—}} || 11 |- | G. Belo || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 ||align=center|7 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Žozefs Dikro]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}}|| ''Nav zināms'' || 7 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Adriēns Gijons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 6 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 15 |- | [[Šarls Gerēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 3—4 ||align=center|5 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | Ferāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žobjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Plommē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Šonēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žozefs Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan="8" {{n/a|''Izstājās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žaktēls || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rafaels Perisuds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | H. Valjaršs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kalvē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Martini || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Frederiks Suduā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vateljē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grosārs || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Gardjē || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pio || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pelabons || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Paserā || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Albērs Gotjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Leruā]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=52| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] | [[Lisjēns Meriņaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Alfonss Kiršhofers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{silver2}} |- | [[Žans Batists Mimjagē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žils Rosiņols]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Leopolds Ramū]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 4—3 || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 2—5 || 6 |- | [[Ādolfs Rulo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 8 |- | [[Luijs Allērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Aleksandrs Lemuāns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 3—4 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 11 |- | [[Žoržs Lefēvrs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Marsels Bulanžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Lisjēns Millē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 7/8 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 14 |- | [[Mišels Filipi]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Mišels Betenfelds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Marī Borinžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Bulēžs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ž. Brasārs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bro || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kanesons || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pols Karišons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Delibē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dizjē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Fontēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Gotjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ludoviks Laborderjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Laržs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lisjēns Laržē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Montēls]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rinjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Samjaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ernests Tasārs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Armāns Vigjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Buārs]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Kudirjē]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Dosī]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žoljē ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gistavs Maselēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Pjetori ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vinevanheims ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=87| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] | [[Luijs Perrē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(0 grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—1 || {{silver2}} |- | [[Leons Sē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(M grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—2 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—3 || 4 |- | [[Edmons Volless]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 6 |- | [[Gastons Alibērs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 2—3 || 7 |- | [[Leons Tjēbo]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 8 |- | [[Anrī Plommē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 0—6 || 9 |- | [[Elī de Lastūrs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks Holcšuhs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Marī Rozē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Buadons]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Dreifuss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils de Pradēls]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Gilmāns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Levī]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(J grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rišārs Volless]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Andrē Ilerē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfonss Mokē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rofe]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rauls Bido]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(K grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žans Debū]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(P grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adriēns Gijons]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Liketā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Moso || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē Tintāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Erisons || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Gardjē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ivans Ivanovičs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks de la Ševalerī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Morejs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Makss Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēve || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Villijs Zulcbahers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bazēns || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Flerī]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Masē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ahils Morēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Luaziljons]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Salvanačs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Segonzaks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lorāns de Šampo]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lavirjērs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ādams || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lastiks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Leruā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs, Karamanas-Šimē princis]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lagardjērs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Redeils]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Senā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delabords]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adjutants Lemuāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Romilī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fernandess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Turnabls || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dikreijs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Andreā || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kostjesko || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Mess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Kazenovs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Žils Tions de la Šoms]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Pradinē || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prospērs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Rozenbaums]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Bastjēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Stans Fransuā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Peberē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prero || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ahils]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Diklo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fišo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēbers || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Delprā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lafontēns || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ādolfs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Vārs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{gold1}} |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{silver2}} |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{bronze3}} |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 4 |- | [[Marī Luijs Damots]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 5 |- | Ž. Brasārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 6 |- | Lezārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 7 |- | [[Žoržs Žurdāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 8 |- | [[Žoržs Luijs Bezī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 9 |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žanvuā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fēlikss Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Allērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Mišels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Silvēns Lezārs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Debrinē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Deprē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfrēds No]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Asē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Rokē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Surzē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Serē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Elī Difrēss]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klerī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Konstāns Dilo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Lafukjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Negrū]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emanuels Andriē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lonē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 7—0 || {{gold1}} |- | [[Leons Sē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 3—4 || 4 |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Luijs Perrē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | rowspan=10| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Moriss Buadons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ditertrs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Lekijē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Kazimirs Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fernāns Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=17| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] | [[Fransuā Delibē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 (1—0) || 4 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 (1—0) || 6 |- | [[Aleksandrs Šantelā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 3—4 || 5 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 1—6 || 6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Pino]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 7 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kamjē || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 7 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Midelērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 8 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lū Alesandri]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dambremā || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Vinsents Daržēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delamēds]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marī Žozefs Gabriels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === ; Brīvais stils {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=13|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri]] | [[Moriss Ošpjē]] || 2:48.0 || 4 <small>(5. kvalifikācija)</small> || 2:53.0 || 5 |- | [[Žils Kleveno]] || 3:05.0 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 2:56.2 || 7 |- | [[Luijs Martēns]] || 2:47.4 || 3 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Renē Tartara]] || 3:13.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[R. Ferē]] || 3:12.2 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:46.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Kadē]] || 3:24.0 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 3:47.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 3:47.6 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žaks Letē]] || 4:39.4 || 5 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Ādams]] || 4:28.0 || 5 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Rono (peldētājs)|Rono]] || 4:36.4 || 6 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=10|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 16:58.0 || 3 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 16:30.4 || 5 |- | [[Žoržs Leijē]] || 17:09.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 16:53.2 || 6 |- | [[Moriss Ošpjē]] || 17:13.2 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 17:18.0 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 8 |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 24:15.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 25:52.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 18:00.0 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Dezirē Meršē]] || 18:17.2 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 21:33.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=21|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 1:22:29.6 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 1:13:08.4 || {{bronze3}} |- | [[Ernests Martēns]] || 1:28:32.6 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 1:26:32.2 || 7 |- | [[Luijs Lofrē]] || 1:35:03.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 1:31:02.8 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || 1:40:16.8 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] || 1:38:31.8 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] || 1:37:10.4 || 5 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[De Romāns]] || 1:50:36.4 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 1:46:40.4 || 6 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 2:02:27.0 || 7 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Leijē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Bodēns]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žils Kleveno]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pjērs Gellē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Uz muguras {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri]] | [[de Romāns]] || 3:56.6 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:38.0 || 6 |- | [[Žoržs Leijē]] || 3:10.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 4:42.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 4:34.6 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 4:10.0 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 5:17.0 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 4:15.6 || 6 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 4:49.0 || 7 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Citas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Komanda / Sportisti || Punkti || Vieta |- | rowspan=3|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] | ''Tritons Lillois'' <br/> [[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]] || 51 || {{silver2}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || 62 || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Gaseņē (peldētājs)|Gaseņē]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] || 65 || 4 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metri, šķēršļu josla]] | [[Moriss Ošpjē]] || 3:16.2 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 2:58.0 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 3:18.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:08.4 || 8 |- | [[Žozefs Bertrāns]] || 3:28.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 3:17.0 || 9 |- | [[Luijs Marks]] || 3:29.2 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 3:30.6 || 10 |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:37.2 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | rowspan=11|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Šarls Devendevils]] || 68.4 || 60.00 || 188.4 || {{gold1}} |- | [[Andrē Siks]] || 65.4 || 60.00 || 185.4 || {{silver2}} |- | [[de Romāns]] || 50.2 || 47.50 || 145.2 || 4 |- | [[Leons Tiserāns]] || 48.0 || 30.75 || 109.5 || 5 |- | [[Meno (peldētājs)|Meno]] || 38.4 || 32.50 || 103.4 || 7 |- | [[Luijs Marks]] || 32.0 || 34.00 || 100.0 || 8 |- | [[Pols Pērusons]] || 29.6 || 31.00 || 91.6 || 9 |- | [[Pols Kaizermans]] || 56.8 || 16.10 || 88.8 || 10 |- | [[Žans Leklērks]] || 28.0 || 30.00 || 88.0 || 11 |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 32.0 || 20.00 || 72.0 || 12 |- | [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] || 23.0 || 21.50 || 66.0 || 14 |} === [[Attēls:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''Compiègne Polo Club'' <br/> [[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (0—10) || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} || 5 |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Frederiks Gills]] || {{n/a| — }} || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|3}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]] {{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || {{gold01}} |} === [[Attēls:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] | [[Luijs Bastjēns]] || 25:36.2 || {{gold1}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 28:09.4 || {{silver2}} |- | [[Ogists Domēns]] || 29:36.2 || {{bronze3}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || rowspan=4| ''Nefinišēja'' || rowspan=4| — |- | [[A. Poršērs]] |- | [[Luijs Truseljē]] |- | [[Leons Žinžembrs]] |- | rowspan=9|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] | [[Luijs Truseljē]] || 9 punkti || {{silver2}} |- | [[Šapū]] || 8 punkti || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || 5 punkti || 5 |- | [[Ādolfs Kairons]] || 4 punkti || 6 |- | [[Oktavs Kuasī]] || rowspan=2 3 punkti || rowspan=2| 7/8 |- | [[Ferdināns Vasero]] |- | [[Marsels Doiss]] || rowspan=2 2 punkti || rowspan=2| 9/11 |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] |- | [[Žoržs Kuandrs]] || 1 punkti || 12/13 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=55|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Albērs Telandjē]] || 1:36.8 || 1 <small>(7. grupa)</small> || 2:00.6 || 1 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || 2:42.6 || 1 <small>(3. pusfināls)</small> || 2:52.0 || {{gold01}} |- | [[Fernāns Sāns]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. grupa)</small> || 2:00.0 || 1 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || 2:46.6 || 1 <small>(2. pusffināls)</small> || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Ferdināns Vasero]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(8. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Legrēns]] || 1:30.4 || 1 <small>(4. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(9. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Mesonāvs]] || 1:35.8 || 1 <small>(5. grupa)</small> || 1:49.2 || 1 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žozefs Mallē]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. grupa)</small> || 2:45.0 || 1 <small>(6. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(1. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Roso]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gastons Biljē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Marsels Doiss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Ponskarms]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Kairons]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ogists Domēns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teofils Frā]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vills Deiviss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šapū]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Espeits]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Tomāns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Dibuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Dimons]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Diburdjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Alfrēds Bulnuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Segnjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Vadbleds]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Amberžē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Buajē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Nerūts]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Rožērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ruē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Omērs Božendrs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fransens]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Oktavs Kuasī]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pišārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Sonjērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fernāns Bulmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žilo]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonšāms]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ž. Berārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[M. Steics]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vladislavs Šalupa]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[G. Besings]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Monio]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Ožojā]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Meboms]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Piltons]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Terjē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Keljē]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mosmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[P. Ibo]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Viks]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Poršērs]] || ''Diskvalificēts'' || — <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Shooting pictogram.svg|20px]] Šaušana === ; Pistole {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri]] | [[Ahils Parošs]] || 466 punkti || {{silver2}} |- | [[Luijs Ditfuā]] || 442 punkti || 5 |- | [[Leons Moro]] || 435 punkti || 7/8 |- | [[Žils Trinitē]] || 431 punkti || 10 |- | [[Moriss Lekoks]] || 429 punkti || 11 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, komandas]] | [[Ahils Parošs]] <br/> [[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Žils Trinitē]] <br/> [[Moriss Lekoks]] || 2203 punkti || {{silver2}} |} ; Šautene {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus]] | [[Ogists Kavadīni]] || 278 punkti || 10 |- | [[Leons Moro]] ||align=center|269 punkti ||align=center|17/18 |- | [[Moriss Lekoks]] || rowspan=2| 268 punkti || rowspan=2| 18/19 |- | [[Ahils Parošs]] |- | [[Renē Tomā]] || 254 punkti ||align=center|24 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, uz ceļiem]] | [[Ahils Parošs]] || 287 punkti || 16 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 286 punkti || rowspan=2| 17/18 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 271 punkti || 22/23 |- | [[Renē Tomā]] || 259 punkti || 27/28 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus]] | [[Ahils Parošs]] || 332 punkti || {{gold1}} |- | [[Leons Moro]] || 325 punkti || 4 |- | [[Ogists Kavadīni]] || 316 punkti || 7 |- | [[Renē Tomā]] || 295 punkti || 19 |- | [[Moriss Lekoks]] || 284 punkti || 25 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijas]] | [[Ahils Parošs]] || 887 punkti || 7 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 880 punkti || rowspan=2| 11/12 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 823 punkti || 21 |- | [[Renē Tomā]] || 808 punkti || 26 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas]] | [[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || 4278 punkti || {{bronze3}} |} ; Bise {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=29|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja]] | [[Rožē de Barbarēns]] || 17 punkti (13 punkti) || {{gold1}} |- | [[Žistinjēns de Klarī]] || 17 punkti || {{bronze3}} |- | [[Cēzars Betē]] || 16 punkti || 4 |- | [[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] ||align=center|15 punkti || 5 |- | [[Eduārs Ženē]] || 13 punkti || 6 |- | [[Žozefs Labē]] || rowspan=6| 12 punkti || rowspan=6| 7/12 |- | [[Sidnijs Merlins]] |- | [[Sions (šāvējs)|Sions]] |- | [[Žils Šarpentjē]] |- | [[Andrē de Šonēns]] |- | [[Šarls de Žobērs]] |- | [[Amedē Obrī]] || 11 punkti || 13/14 |- | [[Moriss Bukē]] || rowspan=3| 9 punkti || rowspan=3| 15/17 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] |- | [[Žaks Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 18 |- | [[Gastons Legrāns]] || ''Nav zināms'' || 19 |- | [[Adors (šāvējs)|Adors]] || ''Nav zināms'' || 20 |- | [[Andrē Mersjē]] || ''Nav zināms'' || 21 |- | [[Rožē Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 22 |- | [[Pols de Montolons]] || ''Nav zināms'' || 23 |- | [[De Senžamē]] || ''Nav zināms'' || 24 |- | [[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]]|| ''Nav zināms'' || 25 |- | [[Pjērs Perjē]] || ''Nav zināms'' || 26 |- | [[Žoržs Broselins]] || ''Nav zināms'' || 27 |- | [[Ahils Darniss]] || ''Nav zināms'' || 28 |- | [[N. Gijo]] || ''Nav zināms'' || 29 |- | [[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] || ''Nav zināms'' || 30 |- | [[Anžū (šāvējs)|Anžū]] || ''Nav zināms'' || 31 |} === [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === ==== Vīrieši ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="6"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Pols Lekarons]] || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Lipmans|A. Lipmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 1–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/6 |- | [[Etjēns Durāns]] || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Pols Lebretons]] || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Albērs Lipmans]] || {{Valsts OS sportists|[[Pols Lekarons|P. Lekarons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (0–6; 1–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Andrē Prevo]] || {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (4–6; 4–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Makss Dekužī]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (''Bez rezultāta'') || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || — |- | rowspan="5"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Elī de Lastūrs|E. de Lastūrs]] un <br/> [[Gijs Ležēns|G. Ležēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 7–9; 6–2) || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija|B. de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī|M. Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]] un <br/> [[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (8–6; 1–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Gijs Ležēns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 9–8; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss|Č. Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–3)'' || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–4) || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1; 6–1; 6–0) || {{silver2}} |} ==== Sievietes ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Ivonne Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa|Dž. Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–1; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1–6; 4–6) || {{silver2}} |- | [[Margerita Furjē]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 0–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |} ==== Jaukti ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Kate Žilū]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]] || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 6–3; 2–6)'' || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 6–0)'' || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 4–6) || {{silver2}} |} === [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''Berliner Swimming Club'' <br/> Uzvara (3—2) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Osborne Swimming Club'' <br/> Zaudējums (1—10) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris''<br/> {{colbegin|2}}[[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess"/> <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Pols Vasērs]] {{colend}} || ''Bez pretinieka'' || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (1—5) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{colbegin|2}}[[Favjē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/>[[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns"/> {{colend}} || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (0—2) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === ; Skrejceļa disciplīnas '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Atkārtots skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] | [[Žoržs Klemāns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Robērs Fedī]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Moriss Salomē]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Anrī Deložs]] || 2:00.6 || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Anrī Deložs]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 4:06.6 || {{silver2}} |- | [[Luijs Segonī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 7/9 |- | rowspan="3"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žans Lekijē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(3. priekšskrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || 27.5 || 1 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Anrī Tozēns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Anrī Tozēns]] || 1:00.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || (58.3) || {{silver2}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] | [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 29 punkti || {{silver2}} |} ; Šosejas disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists (-i) || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="4"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] | [[Emīls Šampions]] || 3:04:17 || {{silver2}} |- | [[Ežēns Bess]] || 4:00:43 || 4 |- | [[Ogists Maršē]] || rowspan="2"| ''Nefinišēja'' || rowspan="2"| 8/13 |- | [[Žoržs Tukē-Donī]] |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] | [[Luijs Monjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 1.60 m || 7 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || 6.755 m || 3 || ''Nav zināms'' || 5 |- | rowspan="2"|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Aleksandrs Tifērs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] | [[Emīls Toršbēfs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.03 m || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] | [[Emīls Gontjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.10 m || 4/6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Emīls Gontjē]] || 30.00 m || 13 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] Vingrošana === {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="38"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] | [[Gistavs Sandrā]] || 302 punkti || {{gold1}} |- | [[Noēls Bā]] || 295 punkti || {{silver2}} |- | [[Lisjēns Demanē]] || 293 punkti || {{bronze3}} |- | [[Pjērs Pesē]] || rowspan="2"| 290 punkti || rowspan="2"| 4/5 |- | [[Žils Rolāns]] |- | [[Gistavs Fabrī]] || 283 punkti || 6 |- | [[Žozefs Martiness]] || 277 punkti || 7 |- | [[Marsels Lalu]] || rowspan="2"| 275 punkti || rowspan="2"| 8/9 |- | [[Žoržs Movezēns]] |- | [[Žozefs Luijs Lestjēns]] || 273 punkti || 10 |- | [[Nikolā Dežagērs]] || 272 punkti || 11 |- | [[Gašē]] || rowspan="2"| 270 punkti || rowspan="2"| 12 |- | [[Žozefs Lavjēls]] |- | [[Žans Berhuzūks]] || 268 punkti || 14 |- | [[Šarls Bollē]] || rowspan="2"| 267 punkti || rowspan="2"| 15/16 |- | [[Žozefs Kastilioni]] |- | [[Gošē]] || 266 punkti || 17 |- | [[Anrī Moreno]] || 265 punkti || 18 |- | [[Pols Obrešs]] || 264 punkti || 19/20 |- | [[Danjels Lavjēls]] || 263 punkti || 21 |- | [[Montēls]] || 262 punkti || 22 |- | [[Fēlikss Gizels]] || rowspan="2"| 261 punkti || rowspan="2"| 23/25 |- | [[Šāns]] |- | [[Ferdinands Allegrē]] || 257 punkti || 26 |- | [[Fernāns Ravū]] || 256 punkti || 27 |- | [[Polēns Lemērs]] || 251 punkti || 30 |- | [[Anrī Betremjē]] || rowspan="2"| 249 punkti || rowspan="2"| 32/34 |- | [[Dominiks Ravū]] |- | [[Ogists Kastiljē]] || rowspan="2"| 248 punkti || rowspan="2"| 35/36 |- | [[Žils Perrē]] |- | [[Pols Gibiārs]] ||rowspan="3"|247 punkti ||rowspan="3"|37/39 |- | [[Žils Lekūtrs]] |- | [[Aleksis Vedē]] |- | [[Šarls Balosjē]] ||rowspan="3"|246 punkti ||rowspan="3"|40/42 |- | [[Luijs Imbērs]] |- | [[Pjērs Pratvjēls]] |- | [[Elī Buržuā]] || rowspan="2"| 245 punkti || rowspan="2"| 43/45 |- | [[Džonatans Onoress]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Bušons]] || 244 punkti || 46 |- | [[Bornē]] || rowspan="2"| 243 punkti || rowspan="2"| 47/48 |- | [[Emīls Fretērs]] |- | [[Žoržs Mišo]] || 242 punkti || 49 |- | [[Žardinjē]] ||rowspan="3"|241 punkti ||rowspan="3"|50/52 |- | [[Labonals]] |- | [[Tirjē]] |- | [[Žaks Fernbahs]] ||rowspan="3"|236 punkti ||rowspan="3"|56/58 |- | [[Emīls Šerbs]] |- | [[Strasērs]] |- | [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] || rowspan="2"| 233 punkti || rowspan="2"| 60/61 |- | [[Šarls Simons]] |- | [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] || rowspan="2"| 232 punkti || rowspan="2"| 62/63 |- | [[Levī (vingrotājs)|Levī]] |- | [[Albērs Derobē]] || 231 punkti || 64 |- | [[Blanšārs]] || rowspan="2"| 230 punkti || rowspan="2"| 65/66 |- | [[Žans Marija le Burvelē]] |- | [[Žils Delevals]] || rowspan="2"| 229 punkti || rowspan="2"| 67/68 |- | [[Oktāvs Salzārs]] |- | [[Fjerenss]] || 228 punkti || 69 |- | [[Žoržs Dibuā]] || 225 punkti || 70 |- | [[Gabriels Dežāns]] || 221 punkti || 74 |- | [[Žozefs Burgužno]] || rowspan="2"| 220 punkti || rowspan="2"| 75/76 |- | [[Anrī Fretērs]] |- | [[Oto Meiers]] || 219 punkti || 77/78 |- | [[Aleksis Dušē]] ||rowspan="3"|216 punkti ||rowspan="3"|79/83 |- | [[Žans Praderols]] |- | [[Leons Viārs]] |- | [[Debelī]] ||rowspan="3"|214 punkti ||rowspan="3"|84/87 |- | [[Žozefs Dekross]] |- | [[Rostēns]] |- | [[Žans Dufēts]] || rowspan="4"| 211 punkti || rowspan="4"| 88/92 |- | [[Laburē]] |- | [[Žans Obērs]] |- | [[Žillē]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Burī]] || rowspan="4"| 210 punkti || rowspan="4"| 93/96 |- | [[Ābrams Kubi]] |- | [[Pelā]] |- | [[Vjēvils]] |- | [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] || 209 punkti || 97 |- | [[Šapo]] || 208 punkti || 98 |- | [[Mino]] || 206 punkti || 100 |- | [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] || 205 punkti || 101 |- | [[Denī]] || rowspan="2"| 204 punkti || rowspan="2"| 102/104 |- | [[Žils Pino]] |- | [[Albērs Barodē]] || 201 punkti || 105 |- | [[Sidraks]] || 200 punkti || 106 |- | [[Rauls Surzā]] || 196 punkti || 108 |- | [[Bušērs]] || rowspan="2"| 195 punkti || rowspan="2"| 109/110 |- | [[Lakombs]] |- | [[Van Huls]] || 194 punkti || 111 |- | [[Favjērs]] || rowspan="2"| 190 punkti || rowspan="2"| 113/114 |- | [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] |- | [[Lemuāns]] || 187 punkti || 115 |- | [[Šarls Dekerts]] || 184 punkti || 116 |- | [[Pols Žermēns]] || 183 punkti || 117 |- | [[Žakamēns]] || 180 punkti || 118/119 |- | [[Danjels Kehrs]] || 178 punkti || 120 |- | [[Kuku]] || 177 punkti || 121 |- | [[Kuzēns]] || rowspan="2"| 175 punkti || rowspan="2"| 122/123 |- | [[Lerū]] |- | [[Vandenots]] || 166 punkti || 125 |- | [[Bernilons]] || rowspan="4"| 164 punkti || rowspan="4"| 126/129 |- | [[Anrī Delalo]] |- | [[Parizo]] |- | [[Samjēls Ročs]] |- | [[Tušē]] || 154 punkti || 130 |- | [[Anrī Prillē]] || 149 punkti || 131 |- | [[Baiers]] || 145 punkti || 132 |- | [[Terjē]] || 133 punkti || 133 |} {{Col-end}} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta |- | [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] | ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]|| align=center| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} == Skatīt arī == * [[Francija olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Francija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Francija olimpiskajās spēlēs|1900]] aoleb8izwfi3v1utirqz1r9loem54x5 0 527345 4506574 4477132 2026-08-13T18:12:56Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4506574 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|12}} | birth_place = | caps1 = 4 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]] | countryofbirth = {{vieta|Gruzija|Tbilisi}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | goals1 = 1 | height = 183 | image = Khvicha Kvaratskhelia cropped.jpg | caption = Hviča Kvarachelija 2022. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U19 | nationalyears2 = 2017–2019 | nationalyears1 = 2016–2018 | nationalcaps1 = 21 | pcupdate = {{dat|2025|6|1|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|6|1|SK|bez}} | name = | playername = Hviča Kvarachelija | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017–2018 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 41 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 18 | nationalteam3 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U21 | nationalteam4 = {{fb|GEO}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2019– | clubs2 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Rustavi|Rustavi]] | years2 = 2018–2019 | caps2 = 18 | goals2 = 3 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | years3 = 2019 | caps3 = 7 | goals3 = 1 | years4 = 2019–2022 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]] | caps4 = 69 | goals4 = 9 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]] | years5 = 2022 | caps5 = 11 | goals5 = 8 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years6 = 2022–2025 | caps6 = 85 | goals6 = 28 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | years7 = 2025– | caps7 = 28 | goals7 = 7 }}'''Hviča Kvarachelija''' ({{Val|ka|ხვიჩა კვარაცხელია}}, dzimis {{Dat|2001|2|12}}) ir [[Gruzija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kvarachelija pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Parīzes "Saint-Germain"|Parīzes "''Saint-Germain''"]]. == Karjera == === Karjeras sākums === Kvarachelija savu karjeru sāka 2017. gadā [[FC Dinamo Tbilisi|''Dinamo Tbilisi'']] komandā. Gadu vēlāk pievienojies citai Gruzijas komandai [[FC Rustavi|''Rustavi'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europop.ge/article/7055-ori-kartveli-pekhburteli-msoplios-top-60-talantshi|title=ორი ქართველი ფეხბურთელი მსოფლიოს TOP-60 ტალანტში!|website=europop|access-date=2022-12-02|date=2018-10-11|language=ka|archive-date=2022-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221106115027/https://europop.ge/article/7055-ori-kartveli-pekhburteli-msoplios-top-60-talantshi}}</ref> 2018. gadā žurnāls ''[[The Guardian]]'' Kvaracheliju iekļāva savā 60 labāko jauno spēlētāju sarakstā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/ng-interactive/2018/oct/11/next-generation-2018-60-of-the-best-young-talents-in-world-football|title=Next Generation 2018: 60 of the best young talents in world football|work=The Guardian|access-date=2022-12-02|last=Christenson|first=Marcus|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> === Krievija === 2019. gada februārī Kvarachelija uz īres tiesībām pievienojās [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandai [[FC Lokomotiv Moscow|''Lokomotiv Moscow'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fclm.ru/news/n/khvicha-kvaratskheliya-v-lokomotive-19535/|title=Хвича Кварацхелия – в «Локомотиве»|website=www.fclm.ru|access-date=2022-12-02|language=ru}}</ref> Tā paša gada jūlijā, pēc īres līguma beigām, viņš klubu pameta. Komandas galvenais treneris [[Jurijs Semins]] izteicās, kas viņš ir ļoti neapmierināts, ka ar Kvaracheliju netika noslēgts jauns līgums, pieminot arī ka viņš ir ļoti talantīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.championat.com/football/news-3793843-sjomin-iz-za-uhoda-kvarachelii-iz-lokomotiva-u-menja-potekli-sljozy.html|title=Сёмин: из-за ухода Кварацхелии из «Локомотива» у меня потекли слёзы|last=Панков|first=Андрей|website=www.championat.com|access-date=2022-12-02|language=ru}}</ref> 2019. gada jūlijā viņš noslēdza piecu gadu līgumu ar [[FC Rubin Kazan|''Rubin Kazan'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rubin-kazan.ru/posts/hvicha-kvaratsheliya-stal-igrokom-rubina|title=ФК РУБИН|website=rubin-kazan.ru|access-date=2022-12-02|archive-date=2019-07-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190708153708/https://rubin-kazan.ru/posts/hvicha-kvaratsheliya-stal-igrokom-rubina}}</ref> Tur viņš spēlēja ļoti veiksmīgi un vairākkārt fanu balsojumā tika atzīts par komandas mēneša labāko spēlētāju. 2021. gada sākumā ''[[L'Equipe]]'' publicēja 50. labākos spēlētājus, kas ir dzimuši 21. gadsimtā, Kvarachelijam esot vienīgajam pārstāvim šajā sarakstā no Krievijas Premjerlīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport-express.ru/football/rfpl/news/kvaracheliya-voshel-v-top-50-molodyh-igrokov-v-mire-pervyy-fati-1756930/|title=Кварацхелия вошел в топ-50 молодых игроков в мире, первый — Фати|website=sport-express.ru|access-date=2022-12-02|date=2021-02-12|language=ru}}</ref> === Atgriešanās Gruzijā === {{Dat|2022|3|7|5=bez}} [[FIFA]] paziņoja, ka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ, ārzemju spēlētāji var vienpusēji pārtraukt savus līgumus ar Krievijas komandām līdz 30. jūnijam un pievienoties klubiem ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/organisation/fifa-council/media-releases/origin1904-p.cxm.fifa.comfifa-adopts-temporary-employment-and-registration-rules-to-address-several|title=FIFA adopts temporary employment and registration rules to address several issues in relation to war in Ukraine|website=www.fifa.com|access-date=2022-12-02|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 24. martā ''Rubin'' paziņoja par līguma apturēšanu, un Kvarachelija pievienojās [[FC Dinamo Batumi|''Dinamo Batumi'']]. === Napoli === {{Dat|2022|7|1|5=bez}} Kvarachelija noslēdza līgumu ar [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[SSC Napoli]]'' līdz 2027. gadam par aptuveni 10—12 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sscnapoli.it/il-napoli-ufficializza-lacquisto-di-kvaratskhelia-a-titolo-definitivo/|title=Il Napoli ufficializza l’acquisto di Kvaratskhelia a titolo definitivo|website=sscnapoli.it|access-date=2022-12-02|language=it-IT}}</ref> Kvarachelija kļuva par pirmo ''Napoli'' spēlētāju, kurš ir guvis trīs vārtus divās komandas pirmajās līgas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agenda.ge/en/news/2022/3218|title=Khvicha Kvaratskhelia first Napoli player to score 3 goals in 2 opening games|website=Agenda.ge|access-date=2022-12-02}}</ref> Viņš tika atzīts par A sērijas labāko augusta spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/kvaratskhelia-voted-serie-a-player-of-the-month/|title=KVARATSKHELIA VOTED SERIE A PLAYER OF THE MONTH|access-date=02.12.2022|date=02.09.2022}}</ref> Ar komandu uzvarējis [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]. Kvarachelija tika atzīts arī par līgas sezonas labāko spēlētāju, kā arī par [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezonas]] labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/kvaratskhelia-named-player-season-serie-2023-06-02/|title=Kvaratskhelia named Player of the Season in Serie A|website=Reuters|access-date=2025-01-24|date=2023-06-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/errors/|title=Khvicha Kvaratskhelia named 2022/23 UEFA Champions League Young Player of the Season|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2025-01-24|language=en}}</ref> === '''Paris Saint-Germain''' === 2025. gada janvārī pārgājis uz [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Parīzes "Saint-Germain"|Parīzes "''Saint-Germain''"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c62eekn8vmmo|title=Khvicha Kvaratskhelia: Paris St-Germain sign Napoli forward on deal until June 2029|website=BBC Sport|access-date=2025-01-24|date=2025-01-17|language=en-GB}}</ref> == Karjera izlasē == [[Gruzijas futbola izlase]]s sastāvā Kvarachelija debitēja {{Dat|2019|6|7|5=bez}} pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]]. Pirmos vārtus viņš guva nākamā gada 14. oktobrī, [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]]. 2021. gada 28. martā viņš guva vārtus arī pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], bet trīs dienas vēlāk pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]]. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Personīgā dzīve == Kvarachelijas tēvs [[Badri Kvarachelija]] arī bija futbolists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.premierliga.ru/news/rfpl/news_25772.html|title=Meet Khvicha Kvaratskhelia: Who is Rubin’s dazzling tiny dancer?|website=eng.premierliga.ru|access-date=2022-12-02|language=ru}}</ref> Itālijā vairāki fani un žurnālisti viņu ir nodēvējuši par "gruzīnu [[Lionels Mesi|Mesi]]" un "Kvaradonu", salīdzinot viņu ar leģendāro "Napoli" spēlētāju argentīnieti [[Djego Maradona|Djego Maradonu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/10/26/sports/soccer/napoli-khvicha-kvaratskhelia-kvaradona.html|title=The Instant Legend of Kvaradona|work=The New York Times|access-date=2022-12-02|date=2022-10-26|last=Nechepurenko|first=Ivan|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.optus.com.au/internationals/articles/os48342/football-news-nations-league-georgian-messi-kvaratskhelia-england-germany-italy|title=Optus Sport|website=sport.optus.com.au|access-date=2022-12-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/au/serie-a/video/napoli-pounced-as-rivals-slept-on-georgian-me/1947013|title=Napoli pounced as rivals slept on 'Georgian Messi'|website=beIN SPORTS Australia|access-date=2022-12-02|language=en-au}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2022/aug/22/italy-serie-a-napoli-naples-khvicha-kvaratskhelia-aurelio-de-laurentiis|title=‘Kvaradona’ has Napoli fans daring to dream after summer of discontent {{!}} Nicky Bandini|website=the Guardian|access-date=2022-12-02|date=2022-08-22|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Lokomotiv Moscow''' * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2018—19 '''[[SSC Napoli|Napoli]]''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]:[[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023.]] '''Paris Saint-Germain''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/12082026-hvica_sit_ar_speku_due_iegriez_talaja_stu|title=Hviča ar spēku, Duē iegriež: PSG otro gadu pēc kārtas izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2026-08-13 |publisher= |date= }}</ref> * [[Trophée des Champions]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/08012026-psg_izglabjas_kompensacijas_laika_un_i_pe |title= PSG izglābjas kompensācijas laikā un pendelēs atkal izcīna Francijas Superkausu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2026|1|8||bez}}}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2019—20, 2020—21 * Gruzijas gada futbolists: 2020, 2021 * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] mēneša labākais spēlētājs: 2022. gada augusts * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] sezonas vērtīgākais spēlētājs: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023.]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Gruzijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Tbilisi dzimušie]] [[Kategorija:Tbilisi "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Batumi "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]{{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}}{{DEFAULTSORT:Kvarachelija, Hviča}} 7a05o5u5q0spjkejnvqcqx2sqa9wfvr 0 529665 4506716 4473142 2026-08-14T08:49:09Z Biafra 13794 atj. 4506716 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Frenks Ntilikina | vārds_orig = ''Frank Ntilikina'' | attēls = Frank Ntilikina 3 KK Partizan EuroLeague 20241101 (2) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Frenks Ntilikina 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|28}} | dz_viet = {{vieta|Beļģija|Iksela}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=193}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Basketball]]'' | numurs = | līga = [[Francijas basketbola līga|LNB]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 8., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2017. gada NBA drafts|2017]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Ņujorkas "Knicks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2015—2017 | klubs 1 = {{flaga|Francija}} ''[[SIG Strasbourg]]'' | kl_sez 2 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2023|fs}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | kl_sez 5 = 2024—2025 | klubs 5 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]] | kl_sez 6 = 2025—2026 | klubs 6 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiakos"]] | kl_sez 7 = 2026—pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Basketball]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{bk|FRA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2026)</small> * Grieķijas čempions <small>(2026)</small> * [[ABA līga]]s čempions <small>(2025)</small> * Serbijas čempions <small>(2025)</small> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|25}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medal|Country|{{karogs|Francija}}}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Silver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Basketbols|2024|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kauss]]}} {{MedalBronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Ķīna 2019]]|Basketbols}} }} '''Frenks Braiens Ntilikina''' ({{val|fr|Frank Bryan Ntilikina}}; dzimis {{dat|1998|7|28||bez}} [[Iksela|Ikselā]] [[Beļģija|Beļģijā]]) ir [[Francija]]s [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Bijis [[Francijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Francijas basketbola līga|Francijas Nacionālās līgas]] un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu ''[[Paris Basketball]]'', bet iepriekš spēlējis arī vairākos [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. == Karjera == F. Ntilikina dzimis Beļģijā, taču viņa vecāki ir cēlušies no [[Ruanda]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.draftexpress.com/article/FIBA-Europe-U18-Championship-Scouting-Reports-Point-Guards-5197/|title=DraftExpress - FIBA Europe U18 Championship Scouting Reports: Point Guards|website=DraftExpress|access-date=2022-12-26|language=en|archive-date=2020-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200903174101/http://www.draftexpress.com/article/FIBA-Europe-U18-Championship-Scouting-Reports-Point-Guards-5197/}}</ref> Trīs gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlies uz [[Strasbūra|Strasbūru]] Francijā, kur arī sācis trenēties basketbolā. Viņa pirmais profesionālais klubs bija Francijas līgā spēlējošais ''[[SIG Strasbourg]]'', kuru saspēlēs vadītājs pārstāvēja no 2015. līdz 2019. gadam. [[2017. gada NBA drafts|2017. gada NBA draftā]] viņu ar 8. numuru pirmajā kārtā izraudzījās [[Ņujorkas "Knicks"]]. "Knicks" sastāvā F. Ntilikina aizvadīja četras sezonas, kurās pārsvarā bija komandas otrais saspēles vadītājs. Spēlētāja karjeras attīstību ietekmējušas arī traumas. 2021. gada septembrī viņš kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Dalasas "Mavericks"]] — komandu, kura vēlējās viņu savulaik draftēt. Abos NBA klubos bijis komandas biedrs ar latviešu basketbolistu [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porziņģi]]. 2023. gada augustā F. Ntilikina noslēdza līgumu ar [[Šarlotas "Hornets"]], bet 2024. gada februārī komanda viņu atbrīvoja. 2024. gada jūnijā F. Ntilikina pievienojās [[Serbija]]s klubam [[Belgradas "Partizan" (basketbols)|Belgradas "Partizan"]], kas spēlē arī [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Pēc vienas sezonas [[Serbija|Serbijā]] 2025. gada septembrī viņš noslēdza divu gadu līgumu ar [[Grieķijas Basketbola līga]]s un Eirolīgas klubu [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiakos"]]. Grieķijas kluba sastāvā F. Ntilikina kļuva par Eirolīgas čempionu un uzvarēja arī Grieķijas čempionātā. 2026. gada vasaŗa viņš pārcēlās uz [[Francijas basketbola līga|Francijas Nacionālās līgas]] un Eirolīgas klubu ''[[Paris Basketball]].'' === Francijas izlase === Ar labiem individuālajiem unkomandas sasniegumiem spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs, izcīnot zeltu gan Eiropas U-16 čempionātā 2014. gada Latvijā, gan Eiropas U-18 čempionātā 2016. gadā Turcijā. 2016. gada Eiropas U-16 čempionātā ticis atzīts par labāko spēlētāju. F. Ntilikina ir bijis pastāvīgs pieaugušo [[Francijas basketbola izlase]]s spēlētājs, tās sastāvā izcīnījis sudraba medaļas [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020.]] un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kā arī bronzu [[2019. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2019. gada FIBA Pasaules kausā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ntilikina, Frenks}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas basketbolisti]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] dhzjpkklg3xabbanxgakebaofdub419 0 530142 4506387 4462603 2026-08-13T13:03:12Z Minorax 83723 4506387 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2023. gads Latvijā|2023]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +7,8 °C |min Lat = –26,4 °C |max Lat = +34,4 °C |vid Rīga = +9,0 °C |min Rīga = –14,0 °C |max Rīga = +32,6 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 761,1 mm <br /> Rīga: 860,3 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 198,1 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 85,3 mm (augusts) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 38,2 mm ([[7. augusts]]) |sniega sega = Latvija: 59 cm ([[Priekuļi]], [[13. marts]]) |vēja brāzmas = Dobele: 32,6 m/s ([[7. augusts]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2023. gads Latvijā|2023. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2023. gadā bija +7,8 °C, kas ir 1,0 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads). Rezultātā 2023. gads kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2015. gadu. 2023. gads bija jau 11. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Vissiltākais 2023. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,0 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +6,6 °C. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2023. gadā bija no +0,7 °C Latvijas rietumos līdz +1,4 °C valsts dienvidaustrumos. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2023. gadā bija 60,8 °C. Zosēnos 10. martā tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra –26,4 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+34,4 °C) tika reģistrēta 16. augustā Bauskā, kas ir arī jauns Latvijas 16. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tā ir augstākā maksimālā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta kopš 2014. gada 4. augusta, kad Ventspilī tika novēroti +37,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2023. gadā bija 761,1 mm, kas ir 11% virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais kopš 2017. gada. Vislielākais nokrišņu daudzums 1065,1 mm tika novērots Rucavā, bet vismazāk nokrišņu bija Bauskā – 524,2 mm. Daugavpilī ar kopējo nokrišņu daudzumu 887,0 mm, kas ir 40% virs normas, pērnais gads bija vismitrākais salīdzinājumā ar normu, savukārt vislielākā negatīvā novirze no normas bija Jelgavā, kur gada kopējais nokrišņu daudzums bija 524,9 mm jeb 19% sausāks par normu. 2023. gadā kopumā 46 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), no kurām 9 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s), bet divās no tām brāzmas bija pat virs 30 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika reģistrētas [[7. augusts|7. augustā]] [[Dobele|Dobelē]], kad arī bija viens no gada ievērojamākajiem negaisiem. Šajā pašā dienā vēl vienā citā stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30 m/s — [[Madona|Madonā]] (30,3 m/s). Otra 2023. gada vētra, kuras laikā brāzmas pārsniedza 30 m/s, tika novērota [[23. novembris|23. novembrī]], kad [[Ventspils|Ventspilī]] maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30,8 m/s. Visā valstī 2023. gads bija saulaināks nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā. Latvijas austrumos vietām saules spīdēšanas ilgums bija pat 10% virs ierastā, taču pārējos reģionos tas bija pāris procentus saulaināks nekā vidēji 1991.—2020. gadu periodā. Savukārt absolūtais saules spīdēšanas ilgums stundās 2023. gadā vismazākais bija Vidzemes augstienē, bet vislielākais — Rīgas līča piekrastē Vidzemē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/gads/ Klimata portāls | Gads, 2023] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240124120113/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/gads/ |date={{dat|2024|01|24||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2022./2023. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Vissiltākā ziema bija valsts dienvidos, Daugavpilī ziemai esot 1,4 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Liepājā attiecīgi 1,3 un 1,1 °C siltākai. Pirmo reizi kopš 2014./2015. gada ziemas visu trīs ziemas mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par 0 °C. Decembris ar vidējo gaisa temperatūru −3,1 °C (2,0 °C zem mēneša normas) bija vēsākais ziemas mēnesis un vienīgais, kas vēsāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo gaisa temperatūru −0,6 °C un −0,8 °C bija attiecīgi 2,4 un 2,3 °C siltāki par normu. Ziema iesākās ar ilgstošu sala periodu — no 17. novembra līdz 20. decembrim (34 dienas) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem 0 °C. Tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018. gada. Savukārt ne vēlāk kā novembra vidū sācies mēnesi ilgs sala periods pēdējoreiz novērots 1998. gadā, kad no 8. novembra līdz 15. decembrim Latvijā valdīja ziemīgi laikapstākļi. Lai gan sals 2022./2023. gada ziemas sākumā bija noturīgs, tika pārspēts tikai 1 minimālās gaisa temperatūras rekords, kad 18. decembrī Rucavā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18,7 °C. Pēc ilgstošā sala perioda iestājās atkusnis, kā laikā ap gadumiju tika pārspēti 49 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Starp šiem rekordiem bija arī Latvijas janvāra rekords (+11,1 °C Daugavpilī 1. janvārī), par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā, kā arī nacionālie 2. un 3. janvāra rekordi. Turpmākajā ziemā lielākoties gaisa temperatūra bija virs normas un sala periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā tika pārspēti vēl vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā arī Latvijas 14. februāra rekords (+8,3 °C Rucavā). Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 178,8 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 285 mm (56% virs normas), bet vismazāk lija un sniga Jelgavā, kur nokrišņu daudzums bija vien 95,2 mm, kas ir 24% zem normas. Visi ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 56 mm bija 4% mitrāks par normu, februārī kopumā nolija un nosniga 45,6 mm (13% virs normas), bet janvāris ar 78,6 mm (56% virs normas) bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Ziemas sākumā ne reti bija stipra snigšana un puteņošana. Īpaši stipra snigšana bija 12. un 13. decembrī, kad reģistrēta arī 2022./2023. gada ziemas biezākā sniega sega 55 cm, ko 12. decembrī tika novērota Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega segas biezums sasniedza 70 cm. Pēc tam sekojošā atkušņa laikā vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, kā arī nokrišņu daudzums pārsniedza normu, kas sekmēja ūdeņu pieplūdumu un veicināja strauju ūdenslīmeņu celšanos un teritoriju applūšanu. Jēkabpilī 14. janvārī ūdens līmenis bija 8,92 cm virs stacijas “0”, kas ir otrais augstākais ūdenslīmenis, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā, atpaliekot vien par 5 cm no 1981. gada 31. marta rekorda (8,97 m). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2022./2023. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (3,6 m/s) bija 0,2 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,6 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,4 un 0,3 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 16 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novēroja Ventspilī — 13 dienas. Lai gan decembris bija vienīgais ziemas mēnesis, kad vidējais vēja ātrums bija lēnāks par normu, tieši decembrī tika reģistrētas ziemas stiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s 12. decembrī Ventspilī). Gandrīz tikpat stipras brāzmas (24,6 m/s) bija Stendē 10. februārī, kad vietām Latvijā bija pērkona negaisi, kuru laikā reģistrēti vairāki desmiti zibens. Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru ≤0 °C) Latvijā bija 17. novembrī. Vietām valsts austrumos tā sākās 16. novembrī, bet līdz 19. novembrim tā sākās visā Latvijā, izņemot Kolku, kur ziema sākās 2. decembrī. Valsts austrumu daļā meteoroloģiskā ziema iesākās nedaudz vēlāk vai ap ierasto ziemas sākumu klimatiskās normas periodā, bet vietām valsts centrālajā daļā un Kurzemē šīs ziemas sākums ir ievērojami agrāk — Liepājā un Rucavā pat mēnesi agrāk nekā vidēji normas periodā. Vairākās Kurzemes novērojumu stacijās meteoroloģiskā ziema noslēdzās 6. februārī, bet līdz 10. februārim tā beidzās arī vietām centrālajos rajonos. Latgalē un lielākajā daļā Vidzemes meteoroloģiskā ziema vēl turpinājās. Salīdzinoši maigā un siltā 2022./2023. gada ziema (decembris—februāris) ļāva notikt dažādām fenoloģiskajām parādībām dzīvajā dabā. Jau 3. janvārī austrumu pierobežā ([[Viļaka]]) tika novērota pirmā ziedošā zilā vizbulīte, bet 10. februārī — sniegbaltā sniegpulkstenīte ([[Saldus]]), savukārt [[Varakļāni|Varakļānos]] pirmās sniegpulkstenītes ziedus raisīja tikai 13. martā, bet zilās vizbulītes — 7. aprīlī. Jau 13. janvārī [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] novēroti pirmie meža zosu bari, tāpat arī 20. janvārī [[Liepāja|Liepājas pilsētā]] un Dienvidkurzemes novada [[Nīca]]s pusē. Todien Nīcas pagastā novēroti arī vairāki desmiti ķīvīšu, bet [[Madonas novads|Madonas novada]] Mētrienas un Praulienas pagastā redzēta pirmā dzērve. 21. janvārī Nīcas pagastā novērotas meža un sējas zosis (atsevišķos baros pat 250 zosis), ķīvītes un pat bariņš 100 mājas strazdu (liels skaits ziemas mēnešiem), savukārt [[Rucava]]s pusē novērota sloka (Latvijā ziemas mēnešos novēro reti) un meža un sējas zosis. Dienu vēlāk vairāku sugu zosis novērotas arī [[Grobiņa]]s pusē, bet lauka balodis (arī reti novērojams ziemā) – Liepājas pilsētā. 23. janvārī meža un sējas zosīm pievienojās arī baltpieres zosis. Lielajā skaitā novērotie gājputni (vairākas zosu sugas) liecina par to, ka tie pie mums atgriezušies no siltākām zemēm. Šie ir tā saucamie tuvie migranti, kuri ziemo Rietumeiropas valstīs, un, laika apstākļiem kļūstot siltākiem, putni dodas uz ziemeļiem, bet, ja kļūtu aukstāks, īslaicīgi atkal atkāptos uz Dāniju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no mums. Vairākām fenoloģiskajām parādībām šīs ziemas novērojumi bijuši tuvi rekordiem. Kalendārās ziemas pēdējā mēneša otrajā pusē atgriezās ziemīgāki apstākļi, un norises dzīvajā dabā mazinājās.<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats">[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/279106117 2023. gada fenoloģisko novērojumu apskats]{{Novecojusi saite}}, videscentrs.lvgmc.lv {{dat|2024|5|16|SK}}</ref> '''2023. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par 10. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). No pavasara mēnešiem tikai maijs bija vēsāks par normu, kura vidējā gaisa temperatūra +11,3 °C bija 0,1 °C zem normas. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C bija 1,4 °C siltāks par normu, savukārt aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C (1,3 °C virs normas) kopā ar 1950. un 1990. gada aprīļiem bija 5. siltākais novērojumu vēsturē. Marta 1. dekādes beigās Latvijā novēroja stiprāko salu kopš 2021. gada decembra, Zosēnos 10. martā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz —26,4 °C. Pēc tam strauji kļuva siltāks, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsākam periodam ap marta un aprīļa miju sekoja šī pavasara ilgākais posms ar gaisa temperatūru virs normas — 19 dienas (no 7. līdz 25. aprīlim). Savukārt garākajam siltuma periodam sekoja garākais un spēcīgākais aukstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūra rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc nedaudz siltāka maija vidus, pavasara pēdējās dienās kļuva vēsāks un tika reģistrēti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā pavasarī tika pārspēti 30 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 36 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kuru starpā bija 3 dekādes un 2 mēneša rekordi, un jau minētie Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Savukārt atkārtots tika 1 minimālās un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 2023. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 91,7 mm bija 26% sausāks par normu (123,1 mm) un sausākais pavasaris pēdējos 5 gados. Lielākajā daļā Latvijas pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija mazāks par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā — 44,6 mm, kas ir 64% zem gadalaika normas (122,2 mm). Vietām valsts austrumos pavasaris bija mitrāks par normu, un vislielākais nokrišņu daudzums šopavasar reģistrēts Madonā — 157,3 mm, kas ir 15% virs novērojumu stacijas gadalaika normas (137,0 mm). Pavasara sākums bija nokrišņiem bagāts, bet gadalaika turpinājumā nokrišņu bija mazāk nekā ierasts. Marts ar kopējo nokrišņu daudzumu 59,6 mm (62% virs mēneša normas) bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē. Aprīlī kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 20,3 mm (43% zem normas). Savukārt maijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 12,2 mm (76% zem normas) bija sausākais novērojumu vēsturē, par 2,2 mm pārspējot 1941. gada rekordu. Marts ar vidējo sniegu segu 8 cm bija 1 cm sniegotāks par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī pavasara biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Aprīļa pirmajā dekādē vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, visilgāk sniega sega bija Alūksnē, kur tā nokusa 6. aprīlī. Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,2 m/s, kas ir 0,1 m/s virs gadalaika normas. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija marts, kura vidējais vēja ātrums 3,9 m/s bija 0,6 m/s virs normas. Marts bija arī vienīgais pavasara mēnesis, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Kopumā pavasara pirmajā mēnesī bija 4 dienas, kad vēja brāzmas kādā novērojumu stacijā sasniedza 20 m/s, bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī 8. martā — 27,2 m/s. Vietām Kurzemē meteoroloģiskā pavasara sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C) bija agrākajā iespējamajā datumā — 7. februārī. Līdz februāra vidum meteoroloģiskais pavasaris sākās vēl vairākās novērojumu stacijās Latvijas rietumos un centrālajos rajonos, kā arī vidēji Latvijā (13. februārī). Pārējās novērojumu stacijās meteoroloģiskais pavasaris sākās marta vidū. Visagrāk meteoroloģiskais pavasaris noslēdzās Priekuļos un Rīgā — 10. maijā, vēl dažās novērojumu stacijās pavasaris beidzās 19. un 20. maijā, bet lielākajā daļā novērojumu staciju un vidēji Latvijā vēl nav bijis meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) un turpinājās meteoroloģiskais pavasaris. Spriežot pēc pavasara (marts—maijs) fenoloģiskajiem novērojumiem, gadalaiks bijis visai agrs. Vairākām gājputnu sugām pirmie atlidojušie īpatņi tika novēroti salīdzinoši agri (jūras žagata (14. marts, [[Rīga]]), melnā klija (25. marts, [[Krāslava]]), avozeta (26. marts, [[Mērsrags]])), bet parastajam šņibītim 25. martā Rīgā reģistrēts agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē. Marta sākumā kļavām cirkulēja sulas, un turpināja atgriezties gājputni. 1. martā [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] ieraudzīta dzērve, bet 6. martā [[Saldus novads|Saldus novadā]] novērots meža balodis. 7. martā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]] novērots šī pavasara pirmais baltais stārķis, savukārt 8. martā [[Ogres novads|Ogres novadā]] novērots lauku balodis, bet [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]] — ķīvīte. Marta mēneša vidū turpināja atgriezties baltie stārķi, savukārt 16. martā [[Skrunda|Skrundā]] novērots pirmais melnais stārķis. Daudzviet mežos sāka ziedēt zilās vizbulītes un valsts dienvidos — arī lazdas. Daudzviet tika novēroti arī pirmie citrontauriņi. Marta beigās valsts rietumu un centrālajos rajonos sāka ziedēt māllēpes, tika novērotas arī pirmās pļavas ķirzakas. Savukārt aprīļa sākumā bērziem cirkulēja sulas, visā valsts teritorijā turpināja ziedēt māllēpes. Ievām, jāņogām, upenēm, ērkšķogām un ceriņiem saplauka lapas. Mežos uzziedēja baltie vizbuļi, un ziemas miegu beidza eži. Aprīļa vidū sāka zaļot pļavas, uzziedēja pirmās gaiļbiksītes un dzeltenie vizbuļi. [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Ventas rumba|Ventas rumbā]], lēkāja vimbas, bet visā valsts teritorijā atgriezās bezdelīgas. Rīgā varēja novērot ziedošas pienenes un kļavas, bet lapas izplauka bērziem, zirgkastaņām un liepām. Aprīļa beigās Rīgā, [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], ziedus raisīja sakuras. Uzziedēja arī bērzi un ievas. Valsts lielākajā daļā atgriezās dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums (25. aprīlī) atpalika tikai vienu dienu no rekorda. Parastās ievas 2023. gadā sāka ziedēt agri, visagrāk [[Tērvete|Tērvetē]] (25. aprīlis), bet visvēlāk [[Zosēni|Zosēnos]] (10. maijs). Agra ievu ziedēšana bija novērojama valsts dienvidu un austrumu rajonos, bet vēla — [[Alūksnes augstiene|Alūksnes]] un [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kā arī daudzviet Piejūras zemienē, īpaši [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]]. Latvijas teritorijā maija pirmās dekādes vēsā laika dēļ ziedēšanas sākuma atšķirības bija vērojamas gandrīz triju nedēļu garumā. Gados, kad maija sākums nav tik auksts, šīs atšķirības ir mazākas. Arī pirmā dzeguzes dziesma 2023. gadā izskanējusi agrāk nekā ierasts. Visagrāk (21.—23. aprīlī) dzeguze atgriezusies valsts austrumu pierobežas rajonos (Šķaunes un Šķilbēnu pagastā) un Atašienes pagastā. Agri (24.—25. aprīlī) dzeguze dzirdēta arī dažviet Vidzemē un Latgalē un Zemgales rietumos. Dažviet Vidzemes ziemeļos un Zemgales austrumos pirmā dzeguzes dziesma izskanējusi 4.—5. maijā. Vēlu (6.—9. maijā) dzeguze atgriezusies Kurzemes rietumos. Visvēlāk (tikai 10. maijā) dzeguze dziedāt sākusi Mērsragā un Kolkā. Savukārt maijam bija raksturīgas stipras salnas, īpaši mēneša sākumā, kad gaiss dažviet atdzisa pat līdz −6 °C atzīmei. Salnas, galvenokārt uz augsnes, daudzviet bija vērojamas arī mēneša beigās. Rīgā 9. maijā sāka ziedēt zirgkastaņas, bet jau 10. maijā — ceriņi. Maija otrajā un trešajā dekādē tie ziedēja jau visā valstī, tāpat kā pīlādži un ābeles. Gan salnas, gan ilgstošais sausums radīja bažas lauksaimniekiem. Sausuma dēļ ilgstoši mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajos rajonos, novērota augsta, daudzviet Zemgalē un Vidzemē — pat ļoti augsta ugunsbīstamība. Maija trešajā dekādē pļavās ziedēja saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji un panātres. Dažviet ziedus raisīja pīpenes, bet Zemgales laukos maija mēneša pēdējās dienās ziedēt sāka rudzupuķes un magones.<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats" /> '''2023. gada vasara''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,3 °C, kas ir 0,7 °C virs gadalaika normas. Vasaras pirmās dienas bija vēsas, tika piedzīvots aukstuma vilnis un uzstādīti jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi (—2,4 °C un —2,0 °C atbilstoši, abi Stendē), tomēr jau jūnija vidū bija vērojamas krietni augstākas gaisa temperatūras un aizsākās 10 dienu ilgs karstuma vilnis. Jūnijs kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C bija 1,4 °C siltāks par mēneša normu. Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka (+16,8 °C), jūlijs bija vienīgais vasaras mēnesis, kurš bija vēsāks par mēneša normu (1,0 °C zem normas). Tā laikā tika sasniegti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pretēji jūlijam, kura laikā tikai piecu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtības pārsniedza mēneša normu, augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt 8. siltākais augusts novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C (1,6 °C virs mēneša normas). Nakts uz 7. augustu bija siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Skultes stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 °C), vēlāk 15. augustā sākās nedēļu ilgs karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti divi Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (16. augustā Bauskā tika sasniegti +34,4 °C, bet 17. augustā Daugavpilī +32,3 °C), un līdz pat augusta izskaņai diennakts vidējās gaisa temperatūras turējās virs normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 238,9 mm, kā rezultātā vasara bija 7% mitrāka par gadalaika normu (226,9 mm), tomēr dažādos Latvijas reģionos nokrišņu daudzums ievērojami atšķīrās. Gulbenē tika novērots vismazāk nokrišņu (124,9 mm, 43% zem normas), savukārt Kalnciemā visvairāk (313,2 mm, 35% virs normas). Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras nokrišņu daudzums (191,3 mm) bija 49% lielāks par normu. Vasara iesākās ar lielu sausumu. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1969. gada, kad jūnija kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 21,6 mm. Vairākās novērojumu stacijās (Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos) bija 17 dienu periods, kad kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Pārējos divos mēnešos sausums krietni mazinājās. Jūlija nokrišņu daudzums bija krietni tuvāks normai — ar mēneša nokrišņu daudzumu 71,2 mm tas bija 6% sausāks par normu (75,7 mm). Kontrastā sausajam jūnijam, augusts kļuva par 4. mitrāko novērojumu vēsturē, tā kopējais nokrišņu daudzums bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm). Jau pirmajā augusta dienā vietām Latvijā nolija vairākas reizes vairāk nokrišņu nekā visā jūnijā (vislielākā atšķirība bija Stendē, kur 1. augustā nokrišņu daudzums bija 20,8 mm, kamēr visā jūnijā tas bija tikai 4,5 mm). Vasaras otrā puse izcēlās ar nokrišņu intensitāti. Ja līdz jūlija vidum tikai Ainažu un Dobeles stacijās bija pa vienai diennaktij, kad novērotie kopējie nokrišņi bija ļoti stipri (≥ 20 mm), tad vasaras otrajā pusē tādu diennakšu skaits Latvijā vietām sasniedza pat 5 (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā). Vietām Latvijā meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) bija jau maija vidū, bet citur mēnesi vēlāk. Agrākais meteoroloģiskās vasaras sākums bija Priekuļos un Rīgā (11. maijā). Līdz 21. maijam vasara sākās arī Latvijas dienvidu rajonos (Liepāja, Rucava, Saldus, Bauska, Dobele, Jelgava un Skrīveri). Atlikušajās stacijās vasara sākās 11. līdz 13. jūnijā ar izņēmumiem Ventspilī un Pāvilostā, kur vasara sākās visvēlāk — attiecīgi 16. un 20. jūnijā. Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,9 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Pat ja jūlijs bija mēnesis ar vislielāko vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s (0,7 m/s virs mēneša normas), tad augustā tika novērotas vasaras stiprākās vēja brāzmas 32,6 m/s (7. augustā Dobelē). Kopā augustā bija 5 dienas, kad vēja brāzmas vismaz vienā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), jūlijā tādas bija 2, bet jūnijā neviena. Vasaras (jūnijs—augusts) sākumā turpinājās jau no aprīļa ieilgušais sausums, kas negatīvi ietekmēja vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Problēmas radīja arī dažādu augu kaitēkļu savairošanās — jāņogu stiklspārņi, lielie salnsprīžmeši, bērzu salnsprīžmeši un citi. Jūnija sākumā vēl vietām, galvenokārt Kurzemes vidienē un Vidzemes ziemeļos, bija vērojamas vēlas pavasara salnas, pļavās sāka ziedēt magones un zilās rudzupuķes, bet Zemgales dārzos sārtojās pirmās uz lauka augošās zemeņogas. Jūnija sākumā tika saņemtas ziņas arī par pirmajām vasaras un rudens sēnēm — [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Sigulda]]s pusē tika atrastas pirmās parastās bērzubekas. Arī [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] pirmās bērzubekas pamanītas ļoti agri — jau maija mēnesī. Jūnija vidū karstais un sausais laiks veicināja astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas apdraudēja egļu audzes. Lauksaimniekiem bija problēmas ar siena sagatavošanu, jo sausumā izkaltusī zāle neauga. Dabā jūnija vidus ir ziedēšanas laiks daudzām augu sugām, īpaši pļavās. Laukos ziedēja tīruma zilauši, pļavās — kamolzāle, ceļmalās — tīruma tīteņi. Rīgā jūnija vidū uzziedēja cigoriņi, jasmīni un platlapu liepas. No daudzām Latvijas vietām tika saņemtas arī ziņas par smaržīgo un zaļziedu naktsvijoļu ziedēšanas sākumu. Jūnija izskaņā lauksaimniecībā bija dārza zemeņu, ogulāju un ķiršu nogatavošanās laiks. Uzziedēja agrās kartupeļu šķirnes, bet pirmie Latvijā uz lauka augušie agrie kartupeļi jau bija nopērkami tirgū. Jāņu laikā ziedēja visdažādākās Jāņu zāles — vīgriezes, pīpenes, madaras, nārbuļi, cigoriņi, asinszāles, pelašķi, rudzupuķes, magones un daudzi citi. Atklātās vietās varēja atrast arī pirmās meža zemeņu ogas. Jūlija sākumā sākās liepu ziedēšanas laiks. Pļavās turpināja ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi. Lauksaimniecībā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, turpināja nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači, agrie kartupeļi. Sausuma dēļ daudziem ogulājiem (jāņogām, upenēm) ogas bija salīdzinoši mazas un ar zemāku sulas saturu. Ilgstošajā sausumā cietuši arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā. Jūlija vidū sākās ziemas miežu kulšana, ražas gan daudzviet sausuma dēļ bija mazākas par plānotajām. Mežos bija maz ogu, īpaši melleņu, bet sēņu vēl nebija gandrīz nemaz. Jūlija beigās lija vairāk un biežāk, radot cerības uz pilniem sēņu groziem vasaras pēdējā mēnesī. Augusta sākumā tika reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi 2023. gadā sasniegti akmeņtārtiņam (3. augusts), jūras ķīvītei (3. augusts), līkšņibītim (5. augusts) un gaišajam šņibītim (12. augusts). Ļoti agri (augusta sākumā) nogatavojušies arī pīlādži. Mežos nogatavojās zilganās kazenes, ziedēja sila virši. Meža ogu bija maz, tās bija izmērā nelielas. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, tādēļ rudens sēnes varējām baudīt ar nelielu nokavēšanos. Sēņu sugu daudzveidība gan nebija liela, bieži bija sastopamas dzīslkāta bekas. Augusta nogale lielākajā valsts daļā bija nokrišņiem bagāta, tas kavēja ražas novākšanu. Dārzos nogatavojās rudens avenes, kartupeļi, āboli un ķirbji. Mēneša otrajā pusē uz Āfriku aizlidoja [[Baltais stārķis|baltie stārķi]].<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats" /> '''2023. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, ir 1,1 °C virs gadalaika normas. Zemākā gaisa temperatūra rudenī (–15,1 °C) tika novērota 29. novembrī Madonā, bet augstākā gaisa temperatūra bija +27,6 °C, kas 13. septembrī reģistrēta Dobelē. Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C bija 3,5 °C siltāks par mēneša normu. Gandrīz visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi, četri no tiem Bauskā. Siltie laika apstākļi turpinājās oktobra sākumā, kura 1. dekāde bija 1,3 °C siltāka par dekādes normu. Oktobra sākumā tika pārspēti 7 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas diennakts rekords 3. oktobrī (+21,6 °C Rucavā). Oktobra vidū siltuma periodi mijās ar aukstuma periodiem. Mēneša 3. dekādē, kura vidēji bija 1,1 °C aukstāka par dekādes normu, valdīja aukstāks laiks, taču oktobra pēdējās dienās gaisa temperatūra divu dienu laikā paaugstinājās par 8,2 °C, un 31. oktobrī tika pārspēti 11 diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Kopumā oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas. Siltums turpinājās vēl novembra pirmajā pusē, 1. novembrī tika pārsniegts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Novembra 1. dekāde bija 3,7 °C siltāka par dekādes normu, tomēr, gaisa temperatūrai pazeminoties un meteoroloģiskajai ziemai iestājoties, otrā novembra pusē valdīja aukstums – mēneša 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra bija –3,7 °C, kas ir 4,2 °C zem dekādes normas. 26. un 27. novembrī tika reģistrēti kopumā 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, līdz ar to novembris bija vienīgais rudens mēnesis, kurā pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Novembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 0,5 °C aukstāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 236,3 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Skultē (77,0 mm), kas ir 60% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 362,1 mm (39% virs normas). Septembris bija 28% sausāks par normu ar nokrišņu daudzumu 43,7 mm, savukārt oktobris bija piektais mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,8 mm, kas ir 64% virs normas. Novembrī nolija 69,5 mm, padarot to 17% mitrāku par normu. Visos rudens mēnešos vismaz vienu dienu kādā novērojumu stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas (30,8 m/s) šoruden tika reģistrētas 23. novembrī Ventspilī, kad 22.-23. novembrī vairākās piekrastes novērojumu stacijās tika novērotas maksimālās vēja brāzmas virs 20 m/s. Stipras vēja brāzmas (29,8 m/s) Ventspilī novērotas arī pirmajā rudens vētrā 7. un 8. oktobrī. Pirmais sniegs tika novērots jau oktobra otrajā pusē, kad arī mēneša beigās daudzviet Latvijā izveidojās neliela sniega sega; valsts austrumos tās biezums sasniedza 5 cm. Kad novembra pirmajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās, sniega sega nokusa; atkārtoti tā izveidojās novembra otrajā pusē, kad laika apstākļi kļuva aukstāki. Daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums novembra beigās pārsniedza 25 cm, bet visbiezākā sniega sega bija 30. novembrī Sīļos – 30 cm. Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 4. oktobrī, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Iepriekšējais vēlākā meteoroloģiskā rudens sākums bija 1955. gadā, kad tas vidēji Latvijā sākās 17. septembrī. Visagrāk šogad meteoroloģiskais rudens sākās Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Stendē un Zosēnos – 14. septembrī, tad Dagdā – 30. septembrī, bet pārējās novērojumu stacijās līdzās ar valsti vidēji – 4. oktobrī. Jau 25. oktobrī Alūksnē iestājās meteoroloģiskā ziema, bet vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju tā iestājās 16. novembrī vai dienu iepriekš. Līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās stacijās. Rudens (septembris—novembris) sākumā [[Dobeles novads|Dobeles novada]] Bukaišu un Augstkalnes pagastā, kur 7. augustā plosījās vētra un krita lielgraudu krusa, uzziedēja zirgkastaņas, ievas, ceriņi, ķirši un ābeles. Arī [[Salaspils|Salaspilī]] atkārtoti uzziedēja rododendri un irbenes. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi. Šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā. Siltais septembris ļāva nobriest ķirbjiem. Tikai septembra otrās dekādes vidū atsevišķās vietās (Pierīgā, [[Ludzas novads|Ludzas]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]) no rīta uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Arī vēl oktobra sākumā daudzviet dzīvajā dabā turpināja ziedēt dažādi augi, piemēram, pienenes ([[Sigulda|Siguldas pilsētā]], [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]]) un ceriņi. Tāpat novembra sākumā tika saņemta ziņa par [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] uzziedējušu ceriņu. Arī no citām Latvijas vietām vēl pat mēneša vidū pienāca ziņas par ziedošiem dažādiem augiem (pīpenēm un citiem), atsevišķos dārzos gatavojušās gan zemenes, gan avenes, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes. Siltā septembra ietekmē ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums. Septembra beigās lapu dzeltēšana sākās ērkšķogām, jāņogām, ošiem un ozoliem. Nogatavojās gan ozolu, gan zirgkastaņu augļi. Mežos bija daudz sēņu, bet rudenim raksturīgās sēnes parādījās tikai septembra beigās. Oktobra sākumā lapu dzeltēšana turpinājās ošiem un ozoliem, bet sākās ābelēm un ceriņiem. Mēneša vidū lapu dzeltēšana sākās kļavām, liepām un bērziem, bet ošiem iestājās lapu krišanas fenoloģiskā parādība. Oktobra beigās lapkritis sākās kļavām un liepām, bet bērziem, ozoliem, ceriņiem, ābelēm un jasmīniem tās vēl turējās kokos. Koku lapas pārsvarā bija dzeltenos toņos, kā tas ierasts rudeņos ar palielinātu nokrišņu daudzumu. Vēl novembra sākumā daudzviet valstī ozoliem, bērziem, kļavām, zirgkastaņām, ābelēm, bumbierēm, liepām, ceriņiem un vītoliem lapas turējās to zaros, bet to krišana kļavām, bērziem un ozoliem turpinājās līdz pat novembra vidum. Vēsturiski lapu krišanas fenoloģiskā parādība vēlu iestājusies arī [[1997. gada laikapstākļi Latvijā|1997.]], [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999.]] un [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gadā]], taču šis bijis viens no vēlākajiem gadiem novērojumu vēsturē. Rudenī reģistrēti daudz interesantu ornitofenoloģisko novērojumu. Septembra sākumā reģistrēti divi ļoti vēli vālodzes novērojumi: 1. septembrī vālodze redzēta [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet 2. septembrī — [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. 3. septembrī Rīgā, Mangaļsalā, reģistrēts ļoti agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums, bet mēneša beigās Tērvetes un Ukru pagastā jau novēroti pirmie dzērvju un zosu kāši. Savukārt 1. oktobrī Nīcas pagastā un 6. oktobrī Mangaļsalā novērota dzeguze — vieni no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem rudenī. Oktobra beigās reģistrēti arī vēl citi vēli putnu novērojumi, piemēram, 29. oktobrī [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] apkārtnē novērota tumšā tilbīte, bet 30. oktobrī [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]] — pļavu lija. Rudens pēdējā mēnesī Vecāķos reģistrēts ļoti vēls svīres novērojums (1. novembrī), taču rekords ([[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gada]] 7. novembris) palika nepārspēts. Toties pelēkajam mušķērājam 2023. gadā tika reģistrēts visvēlākais novērojums rudenī (4. novembris, Rīga), par 5 dienām apsteidzot līdzšinējo rekordu ([[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]]). 11. novembrī Jelgavas novada Svētes palienē tika novērots gugatnis — viens no vēlākajiem novērojumiem rudenī. Savukārt 15. novembrī [[Ziru pagasts|Ziru pagastā]] novērots jūras ķīvītes jaunais putns, 19. novembrī [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]] manīts pupuķis, bet 20. novembrī [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]] — upes zīriņš. Visos minētajos gadījumos tie ir vēli novērojumi rudenī. Interesanti arī, ka 26. novembrī [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] kādā ligzdā uzturējies baltais stārķis, bet 30. novembrī Rīgā pamanīts lauku cīrulis. '''2023/2024. gadu kalendārās ziemas''' pirmajā mēnesī tika saņemti vairāki ziņojumi par baltā stārķa novērojumiem (Baldone, Koknese, Krimulda). Liepājā novērots lielais dumpis, Iecavā — plukšķis, bet Remtes pagastā — dzērve. Decembra beigās novērota ekstremāli agra meža un sējas zosu pavasara migrācija. Kurzemes piekrastes rajonos (Nīca, Vecpils, Piltene) ziemeļu virzienā lidojam novēroti zosu bari ar vairākiem simtiem putnu.<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats" /> == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −0,6 °C |feb temp = −0,8 °C |mar temp = +1,6 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +11,3 °C |jūn temp = +16,6 °C |jūl temp = +16,8 °C |aug temp = +18,5 °C |sep temp = +15,8 °C |okt temp = +7,1 °C |nov temp = +1,7 °C |dec temp = –1,1 °C |jan nokr = 78,6 mm |feb nokr = 45,6 mm |mar nokr = 59,6 mm |apr nokr = 20,3 mm |mai nokr = 12,2 mm |jūn nokr = 23,0 mm |jūl nokr = 71,2 mm |aug nokr = 144,7 mm |sep nokr = 43,7 mm |okt nokr = 122,8 mm |nov nokr = 69,5 mm |dec nokr = 77,8 mm }} Ar vidējo gaisa temperatūru −0,6 °C '''2023. gada janvāris''' bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −20,0 °C tika novērota 6. janvārī Daugavpilī. Arī mēneša maksimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, kad 1. janvārī šajā novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +11,1 °C. Tas ir jauns Latvijas janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā. Gads iesākās ar ievērojamu siltumu un maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Pirmajās 3 janvāra dienās tika pārspēti 41 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kuru starpā bija jau minētais Latvijas janvāra mēneša rekords un Latvijas 2. un 3. janvāra rekordi. Pēc neliela sala perioda 1. dekādes vidū atlikušajā mēnesī gaisa temperatūra turējās stabili virs normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 78,6 mm, kas ir 56% virs mēneša normas (50,5 mm). 2023. gada janvāris bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2007. un 1959. gada janvāriem. Visvairāk nokrišņu (111,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 36,8 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Vičakos — 18 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 11 diennaktis. Ja vietām Kurzemē janvārī sniega sega bija vien atsevišķās dienās, tad valsts austrumos vairākās novērojumu stacijās sniega sega bija janvāra lielāko daļu. Visbiezākā sniega sega (25 cm) tika novērota 30. janvārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 90% — no 71% Rucavā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,9 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −20,0 °C tika novērota 6. janvārī Daugavpilī. Arī dekādes maksimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, kad 1. janvārī šajā novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +11,1 °C. Tas ir jauns Latvijas janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā. Janvāra pirmajās 3 dienās kopumā tika pārspēts 41 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kuru starpā bija jau minētais Latvijas janvāra mēneša rekords un Latvijas 2. un 3. janvāra rekordi, bet atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 32,5 mm, kas ir 76% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (43,9 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē — 18,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Dobelē un Gulbenē — 4 diennaktis. Dekādes laikā mijoties ziemīgiem laikapstākļiem un atkušņiem, bija vērojamas biežas izmaiņas sniega segas biezumā. Visbiezākā sniega sega tika novērota 10. janvārī Dagdā — 14 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 88% — no 74% Rucavā līdz 93% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,0 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,9 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,1 °C tika novērota 20. janvārī Saldū, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 13. janvārī Rucavā. Turpinoties siltumam, janvāra 2. dekādē tika pārspēti 6, bet atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 35,4 mm, kas ir 138% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 20,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dagdā, Gulbenē, Liepājā, Madonā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Daugavpilī, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Skultē — 6 diennaktis. Par spīti tam, ka janvāra 2. dekādē novēroti atsevišķi atkušņa periodi, vairākās stacijās saglabājās noturīga sniega sega. Biezākā sniega sega novērota 11. janvārī Dagdā — 21 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 93% — no 73% Rucavā līdz 98% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,8 °C, kas ir 3,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 22. janvārī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5 °C tika novērota 30. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 12,3 mm, kas ir 28% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā — 2,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Pāvilostā — 5 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rēzeknē un Skultē — 1 diennakts. Dekādes beigās Latvijas austrumos ciklona ietekmē tika novērota stipra snigšana, kuras laikā Dagdā 30. janvārī novērota dekādes biezākā sniega sega — 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 89% — no 67% Rucavā līdz 94% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru −0,8 °C '''2023. gada februāris''' bija par 2,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Februārī gaisa temperatūra Latvijā bija lielākoties virs normas. Vissiltākais bija mēneša vidus, februāra 2. dekādei esot pat 4,2 °C siltākai par normu. No 13. Līdz 15. februārim tika novēroti arī maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā februārī tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 45,6 mm, kas ir 13% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (75,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 21,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 9,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā un Pāvilostā — 12 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 6 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februārī bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 87% — no 83% Liepājā līdz 91% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,3 °C tika novērota 5. februārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 6,5 mm, kas ir 53% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (14,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Mērsragā — 2,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kuldīgā un Rīgā — 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 1. dekādē bija 25 cm, kas 2. februārī reģistrēta Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 86% — no 81% Liepājā līdz 91% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 4,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,0 °C tika novērota 12. februārī Gulbenē un Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 26,5 mm, kas ir 75% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (44,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Jelgavā — 11,4 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā — 6 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 3 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 2. dekādē bija 37 cm, kas 20. februārī reģistrēta Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% — no 83% Daugavpilī līdz 94% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,4 m/s) tika novērotas 18. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,9 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,6 °C tika novērota 28. februārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (23,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Dobelē — 5,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā — 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skultē, Zīlānos — 2 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 3. dekādē bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 86% — no 82% Liepājā, Mērsragā, Rīgā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 21. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C '''2023. gada marts''' bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 1. dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Pēc stiprā sala strauji kļuva siltāks, atsevišķām dienām esot aptuveni 6 °C siltākām par normu, kā arī tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 59,6 mm, kas ir 62% virs mēneša normas (36,9 mm). Šis bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (93,4 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 29,1 mm. Vidēji Latvijā martā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā — 18 diennaktis, bet vismazāk Dobelē — 9 diennaktis. Vidējais sniega segas biezums Latvijā martā bija 8 cm, kas ir 1 cm virs mēneša normas. Valsts rietumos lielākoties sniega sega bija plānāka par normu, bet austrumos biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī mēneša biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% — no 75% Daugavpilī līdz 87% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,4 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,7 °C tika novērota 2. martā Bauskā un Dobelē. Dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Savukārt Alūksnē tika atkārtots 10. marta zemākās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 13,9 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dobelē — 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Vičakos — 6 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējā sniega sega Latvijā marta 1. dekādē bija 14 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Valsts rietumos un centrālajos rajonos sniega sega bija nedaudz plānāka nekā ierasts, bet Vidzemē un Latgalē sniega sega bija biezāka par normu, vissniegotākajam marta sākumam (25 cm virs normas) esot Priekuļos, kur 9. martā tika novērota dekādes biezākā sniega sega 55 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 78% — no 75% Liepājā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,8 °C tika novērota 12. martā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pirmajās dekādes dienās gaisa temperatūra turējās zem normas, bet no 14. marta gaisa temperatūra bija virs normas un novēroti kopumā 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 19,0 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (28,8 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā — 3,1 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Lielpečos, Siguldā un Zosēnos — 6 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Mērsragā — 1 diennakts. Vidējā sniega sega Latvijā marta 2. dekādē bija 11 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Vietām Vidzemē un Latgalē sniega sega bija vairāk nekā 10 cm biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marta vidus (28 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī dekādes biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Dekādes otrajā pusē gaisam strauji iesilstot, valsts lielākajā daļā vienlaidu sniega sega nokusa. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 78% — no 74% Daugavpilī un Rēzeknē līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,3 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —7,7 °C tika novērota 30. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 23. martā un 25. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 27,0 mm, kas ir 135% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (49,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā — 11,3 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Vičakos — 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 3 diennaktis. Marta 3. dekādē vien atsevišķās novērojumu stacijās vidējais sniega segas biezums bija vismaz 1 cm, un visā Latvijā vidējais sniega segas biezums bija mazāks par normu. Visbiezākā sniega sega bija 26 cm, kas reģistrēta Dagdā 21. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 85% — no 76% Daugavpilī līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 24. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2023. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas. Kopā ar 1990. un 1950. gada aprīļiem tas bija 5. siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra —4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā. Aprīļa sākumā un beigās gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par normu, bet no 1. dekādes vidus līdz 3. dekādes vidum gaisa temperatūra bija virs normas, atsevišķās dienās pat vairāk nekā 5 °C virs normas, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 20,3 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (53,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Liepājā — 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī — 12 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī — 2 diennaktis. Sniega sega tika novērota vien mēneša sākumā. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīlī bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 68% — no 62% Gulbenē, Rīgā līdz 75% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Aprīļa pirmajā dekādē pārsniegti diennakts 2 maksimālas gaisa temperatūras rekordi — 7. aprīlī Skultē (+17,3 °C) un 10. aprīlī Gulbenē (+17,1 °C), bet atkārtots viens gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (23,0 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī — 1,2 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī — 7 diennaktis, bet Ventspilī šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 75% — no 71% Ainažos, Rūjienā līdz 81% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,5 °C tika novērota 11. aprīlī Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C tika novērota 11. aprīlī Rīgā, kas ir atkārtots Rīgas 11. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dekādes pirmajās divās dienās reģistrēti kopumā 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 2 rekordi tika atkārtoti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 73% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Ainažos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē — 3 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 60% — no 53% Rīgā, Rūjienā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —3,6 °C tika novērota 29. aprīlī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 9,4 mm, kas ir 3% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Priekuļos — 2,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā, Sīļos, Stendē, Zīlānos — 4 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% — no 60% Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē līdz 81% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 25. aprīlī Dagdā. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,3 °C '''2023. gada maijs''' bija par 0,1 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra —6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijs iesākās ar aukstuma vilni, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc tam gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, bet mēneša beigās palika vēsāks un tika pārspēti vēl minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā maijā tika pārspēti 34 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes un 1 mēneša rekords un Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 mm, kas ir 76% zem mēneša normas (50,4 mm). Līdz ar to šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšinējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā. Visvairāk nokrišņu (28,1 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā — 3,7 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē un Skrīveros — 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 61% — no 53% Rīgā līdz 69% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 3,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,7 °C tika novērota 10. maijā Rūjienā. Gandrīz visās dekādes dienās gaisa temperatūra bija zemāka par normu, un tika pārspēti 32 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 2,0 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,9 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Jelgavā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Pāvilostā, Rēzeknē un Skrīveros — 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 58% — no 50% Rīgā līdz 66% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 2. maijā Gulbenē. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,7 °C tika novērota 19. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 14. maijā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,7 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,9 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā — 2,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos — 2 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 61% — no 53% Priekuļos līdz 73% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,8 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,2 °C tika novērota 28. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (3,3 mm) bija Alūksnē, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē un Ventspilī nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Maija pēdējā dekādē tikai Alūksnē un Dagdā kādā diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza vismaz 1 mm (abās stacijās reģistrēta 1 šāda diennakts), bet vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% — no 54% Rīgā līdz 74% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,4 m/s) tika novērotas 31. maijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C '''2023. gada jūnijs''' bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā. Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un tika pārspēti vairāki diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Ilgstošo anticiklonu ietekmē jūnija sākumā bija lielas diennakts gaisa temperatūras amplitūdas, Latvijā jūnija pirmajās desmit dienās starpība starp diennakts zemāko un augstāko gaisa temperatūru bija vidēji 12,2 °C, bet Rucavā 7. jūnijā pat 22 °C (no +2,7 °C līdz +24,7 °C). Tas bija arī iemesls neierastai situācijai, ka 6. jūnijā tika reģistrēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Liepājā, bet vidēji Latvijā diennakts bija siltāka par normu. Jūnija 2. dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra vēl bija zem normas, bet turpmāk jūnijā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti arī vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā jūnijā tika pārspēti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi un Ainažu jūnija rekords, kā arī 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (47,3 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Stendē — 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Sīļos, Ventspilī un Zosēnos — 7 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Stendē — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 66% — no 59% Priekuļos līdz 78% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,7 °C, kas ir 2,0 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 8. jūnijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un jūnija 1. dekādē tika pārspēti kopumā 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (15,5 mm), līdz ar to šis bija sausākais jūnija sākums kopš 2018. gada. Visvairāk nokrišņu (13,3 mm) bija Priekuļos, bet Dobelē, Liepājā un Rucavā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos — 3 diennaktis, bet Dobelē, Jelgavā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Saldū, Stendē un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 63% — no 56% Rīgā līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 1. jūnijā Ventspilī. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,5 °C tika novērota 11. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,3 °C tika novērota 17. jūnijā Daugavpilī, kas ir jauns 17. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas un tika reģistrēts 1 jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, bet dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Saldū — 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rūjienā, Skrīveros un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 62% — no 49% Priekuļos un Rūjienā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Jelgavā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,0 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 27. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 10,6 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (32,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Stendē — 0,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Rēzeknē, Skrīveros, Zosēnos — 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% — no 66% Priekuļos līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,8 °C '''2023. gada jūlijs''' bija par 1,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē. Kopumā jūlijā tika pārspēti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 71,2 mm, kas ir 6% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (106,1 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kolkā — 43,1 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā — 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā — 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 75% — no 71% Daugavpilī līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 18,9 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,3 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Piedrujā — 4,3 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 7 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% — no 66% Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra bija zem normas un tika reģistrēti 4 jauni, bet atkārtoti 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un 16. jūlijā sasniegti 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 66% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (26,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Liepājā — 0,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Rīgā, Rūjienā, Skrīveros, Zosēnos — 4 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 70% — no 66% Daugavpilī, Gulbenē, Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Daugavgrīvā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 21. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 29. jūlijā Bauskā. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 21. jūlijā Madonā bija arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Bez šī Madonā tika pārspēts vēl viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords 22. jūlijā, ar gaisa temperatūru + 6,5 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 43,5 mm, kas ir 57% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (84,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā — 12,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Madonā, Priekuļos, Rīgā un Skrīveros — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dagdā, Rēzeknē, Rūjienā un Sīļos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 81% — no 78% Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē līdz 85% Kolkā, Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,5 °C '''2023. gada augusts''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 8. siltāko augustu novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada. Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C. Kopumā augustā tika pārspēts 1 minimālās gaisa temperatūras un 26 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī Latvijas 16. un 17. augusta rekordi, kā arī 3 dekādes rekordi un 1 mēneša rekords. Atkārtoti arī diennakts un dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm), tas bija mitrākais augusts pēdējos 13 gados un 4. mitrākais novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (217,6 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē — 59,3 mm. Naktī uz 19. augustu Priekuļos nolija 99,5 mm nokrišņu (mēneša klimatiskā norma ir 84,6 mm). Vidēji Latvijā augustā bija 13,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 17 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Zīlānos — 9 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% — no 80% Bauskā, Daugavpilī, Rīgā un Zīlānos līdz 89% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā , bet maksimālā gaisa temperatūra +33 °C tika novērota 7. augustā Ainažos. Augusta 1. dekādē pārspēti 5 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un uzstādīts viens jauns minimālās gaisa temperatūras rekords 9. augustā Madonā. Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 66,6 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (108,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Piedrujā — 24,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos — 9 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Piedrujā — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% — no 76% Daugavpilī, Zīlānos līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē. [[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|7. augusta negaiss]] ieies meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar vienu no vasaras postošākajām vētrām. Dobelē maksimālais vēja ātrums sasniedza 32,6 m/s, vēlāk arī Madonā tika reģistrēts 30,3 m/s liels vēja ātrums. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 12. augustā Stendē un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir ne vien jauns Latvijas 16. augusta rekords, bet arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada. No 16. līdz 20. augustam katru dienu tika reģistrēti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Divās diennaktīs tika sasniegti arī jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 16. augustā +34,4 °C Bauskā un 17. augustā +32,3 °C Daugavpilī. Kopā augusta otrajā dekādē sasniegts 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, no kuriem 3 bija dekādes rekordi, un divi iepriekš minētie Latvijas rekordi. Bauskā 16. augustā reģistrēts arī stacijas augusta mēneša rekords. Augusta 2. dekādē atkārtoti 5 diennakts un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 19% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (103,2 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Zīlānos — 0,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Daugavpilī un Pāvilostā (3 diennaktis), bet Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 80% — no 74% Bauskā līdz 89% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 18. augustā Dobelē. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 29. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 30. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 56,6 mm, kas ir 97% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Dagdā — 16,8 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Saldū — 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 88% — no 85% Bauskā un Daugavpilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,4 m/s) tika novērotas 30. augustā Gulbenē. Ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C '''2023. gada septembris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas, līdz ar to šis bija siltākais septembris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,6 °C pārspējot 1934. gada septembri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē, kas ir arī jauns Latvijas 13. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Praktiski visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, vien 7. septembris bija vēsāks nekā ierasti. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra bija pat vairāk nekā 6 °C virs normas. Kopumā septembrī tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi (12., 13., 22., 28. un 29. septembrī) un 7 novērojumu staciju dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 43,7 mm, kas ir 28% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Piedrujā — 16,6 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Vičakos — 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Dobelē, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 82% — no 79% Rīgā līdz 85% Kolkā. Nakts un rīta stundās bieži bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,6 °C, kas ir 1,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,4 °C tika novērota 7. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. septembrī Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 11,1 mm, kas ir 51% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (44,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos — 0,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Rūjienā, Skultē — 3 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 83% — no 80% Daugavpilī, Dobelē līdz 86% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 1. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (45,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos — 2,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Daugavpilī, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rēzeknē, Rucavā, Saldū, Sīļos, Stendē, Ventspilī un Vičakos — 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Rīgā, Zīlānos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 82% — no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 5,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 26. septembrī Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,4 °C tika novērota 22. septembrī Bauskā. Sešās dienās vismaz kādā no meteoroloģiskajām stacijām tika sasniegts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. 22., 28. un 29. septembrī tagad ir arī jauni nacionālie gaisa temperatūras rekordi. 22. septembra jaunais rekords tagad ir +26,4 °C (Bauskā), 28. septembra — +25,6 °C (Bauskā) un 29. septembra — +24,5 °C (Bauskā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 16,6 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (59,4 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī — 3,4 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Liepājā, Piedrujā un Vičakos — 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Stendē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 81% — no 78% Rīgā līdz 87% Madonā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,1 °C '''2023. gada oktobris''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā, kas ir arī jauns Latvijas 3. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara. Savukārt jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji. Kopā oktobrī tika pārspēti 20 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 1 Latvijas diennakts rekords un 2 novērojumu staciju dekādes rekordi (Dagdā un Daugavpilī 14. oktobrī), bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 122,8 mm, kas ir 64% virs mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (161,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā — 65,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 18,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos un Skrīveros — 23 diennaktis, bet vismazāk Rūjienā — 14 diennaktis. Oktobris Latvijā bija mazāk saulains kā vidēji 1991.-2020. gadu periodā. Valsts rietumu un centrālajos rajonos bija mazliet mazāk saulains (59% zem vidējā) salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 86% — no 79% Ventspilī līdz 91% Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) Latvijā novērotas 8. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,2 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,9 °C tika novērota 10. oktobrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā. Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (74,4 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē — 21,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī — 9 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē — 4 diennaktis. 8. oktobrī valsts centrālajos, dienvidu un dažviet arī austrumu rajonos tika novērots pirmais sniegs, dažviet krita krusa un bija pērkona negaiss. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 83% — no 72% Liepājā līdz 88% Alūksnē, Madonā, Stendē, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) tika novērotas 8. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes vidū dažviet gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20 grādiem, bet dekādes beigās daudzviet bija novērojams sals. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,4 °C tika novērota 14. oktobrī Daugavpilī, kas arī bija viens no šajā dekādē kopumā pārspētajiem 3 diennakts un 2 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 36,2 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (64,6 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā — 19,8 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 9 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Liepājā — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 83% — no 75% Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz 91% Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (26,8 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 27. oktobrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,7 °C tika novērota 31. oktobrī Daugavpilī. Arvien biežāk lietu nomainīja sniega pārslas, dažviet uz ceļiem veidojās apledojums. Daudzviet tika novērota migla. Jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 39,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Gulbenē — 21,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Skrīveros — 8 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos un Rūjienā — 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 91% — no 86% Kolkā līdz 94% Madonā, Rēzeknē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2023. gada novembris''' bija par 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē. Līdz novembra vidum gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, bet mēneša otrajā pusē tā bija zemāka par normu. Novembrī tika reģistrēti 3 gaisa temperatūras rekordi - 1. novembrī 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet 26. un 27. novembrī attiecīgi 4 un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Daļā Latvijas jau 16. novembrī, bet vairumā meteoroloģisko staciju 17. novembrī sākās meteoroloģiskā ziema (izņemot Alūksnes apkārtni, kur tas notika jau 25. oktobrī). Līdzīga situācija bija arī pagājušajā gadā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 69,5 mm, kas ir 17% virs mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā - 28,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 12,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Mērsragā - 17 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Dobelē - 7 diennaktis. Novembra vidū daudzviet bija kailsals, bet mēneša otrajā pusē sāka veidoties sniega sega, mēneša beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos tās biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% - no 83% Kolkā līdz 92% Alūksnē. Pārsvarā laikapstākļus noteica cikloni, bieži tika novērota migla un dūmaka. Laiks pārsvarā bija apmācies, pūta brāzmains vējš, bet 22.-23. novembrī tika novērota vētra, vēja ātrumam brāzmās sasniedzot 30,8 m/s (Ventspilī). Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,1 °C tika novērota 3. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 18,2 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē — 2,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 7 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% — no 84% Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 4. novembrī Liepājā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 20. novembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,9 °C tika novērota 12. novembrī Pāvilostā. Vairākās novērojumu stacijās – Ainažos, Dagdā, Gulbenē, Madonā, Priekuļos, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos – 16. novembrī iestājās meteoroloģiskā ziema (diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir vienāda vai mazāka par 0 °C), kas ir mazliet agrāk par normu. Alūksnē tā iestājās jau 25. oktobrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 13,7 mm, kas ir 34% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Kuldīgā - 5,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā - 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Rucavā un Saldū - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% - no 81% Kolkā līdz 91% Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 13. novembrī Liepājā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –3,7 °C, kas ir 4,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 23. novembrī Liepājā. 26. novembrī tika reģistrēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 27. novembrī – vēl 2. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 37,5 mm, kas ir 118% virs dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Bauskā - 12,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Piedrujā - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis. Dekādes beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 90% - no 78% Kolkā līdz 93% Alūksnē, Rēzeknē, Saldū un Zosēnos. Dekādes sākumā tika novērota vētra. 23. novembra naktī stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī - 30,8 m/s, savukārt Liepājas ostā vējš brāzmās sasniedza ātrumu 28,9 m/s. Ar vidējo gaisa temperatūru –1,1 °C '''2023. gada decembris''' bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,7 °C tika novērota 9. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 19. decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā. Mēneša pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bet otrajā pusē – augstāka. Decembra mēnesī tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 17. decembrī Liepājā (+7,4 °C) un 19. decembrī Dagdā (+6,1 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 77,8 mm, kas ir 45% virs mēneša normas (53,7 mm). Līdz ar to šis decembris bija ceturtais mitrākais novērojumu vēsturē (to pārspēj 1999., 2010. un 2011. gada decembri). Visvairāk nokrišņu (154,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Bauskā un Jelgavā - 34,7 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā, Siguldā, Skultē un Zosēnos - 20 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Rūjienā - 12 diennaktis. Decembra pirmajā pusē tika novērots sals, uz upēm un ezeriem turpināja veidoties ledus. Sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē sasniedza 25-30 cm. Mēneša vidū strauji kusa sniega sega, upēs turpināja paaugstināties ūdenslīmenis, plaši applūda upju palienes un zemākās vietas, turpinājās ledus uzlūšana un iešana. Mēneša beigās daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, upēs turpinājās ledus iešana, taču dažviet novērotais stiprais lietus veicināja ūdenslīmeņa paaugstināšanos un plašu palieņu teritoriju applūšanu daudzviet Latvijā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 92% - no 89% Kolkā, Liepājā un Ventspilī līdz 95% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 28. decembrī Liepājā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,6 °C, kas ir 5,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,7 °C tika novērota 9. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +2,5 °C tika novērota 1. un 3. decembrī Liepājā. Gaisa temperatūra visu decembra 1. dekādi turējās zem normas, taču rekordi sasniegti netika. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (29,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē – 1,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 5 diennaktis, bet Dobelē un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Decembra pirmajā dekādē tika novērots sals, uz upēm un ezeriem turpināja veidoties ledus. Sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē turējās ap 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 91% - no 83% Kolkā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 7. decembrī Kolkā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,0 °C tika novērota 14. decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 19. decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā. Decembra 2. dekādes pirmajā pusē gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bet otrajā pusē – augstāka. Dekādē tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 17. decembrī Liepājā (+7,4 °C) un 19. decembrī Dagdā (+6,1 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 24,3 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (47,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 10,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Skultē - 9 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rēzeknē - 5 diennaktis. Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos ļoti strauji nokusa sniega sega. Ja dekādes sākumā valsts austrumu rajonos daudzviet sniega segas biezums bija 25–30 cm, tad dekādes beigās lielākajā valsts daļā vienlaidus sniega segas vairs nebija. Upēs turpināja paaugstināties ūdenslīmenis, plaši applūda upju palienes un zemākās vietas, turpinājās ledus uzlūšana un iešana. Dažviet Rīgas līcī dekādes vidū novērotas ledus bumbas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 94% - no 90% Liepājā un Ventspilī līdz 97% Alūksnē un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,1 m/s) tika novērotas 19. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –8,8 °C tika novērota 31. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 28. decembrī Liepājā. Visu decembra 3. dekādi vidējā gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, taču jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi sasniegti netika. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 44,4 mm, kas ir 124% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (89,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Bauskā - 19,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 8,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 10 diennaktis, bet vismazāk Rūjienā - 6 diennaktis. Dekādes sākumā lielākajā valsts daļā sniega segas nebija, taču dekādes vidū daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā tika sagaidīti ar sniega segu. Biezāka sniega sega izveidojās vietām valsts austrumu un ziemeļu rajonos. Dekādes sākumā upēs turpināja iet ledus, paaugstinājās ūdenslīmenis, applūda plašas teritorijas. Ūdenslīmeņa celšanos un palieņu applūšanu veicināja arī dekādes beigās novērotais stiprais lietus. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 91% - no 86% Liepājā līdz 95% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 28. decembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — daudzviet tika pārspēti un atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+11,1 °C''', un tik silts laiks janvārī Latvijā ir pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā tika reģistrēta janvārī, līdz šim bija +10,7 grādi [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] 10. janvārī [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Jelgava|Jelgavā]], bet iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā tika novērota Jaungada dienā, bija +9,5 grādi [[1984. gads|1984. gadā]] Jelgavā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7681914/vesturisks-bridis-nacionalo-siltuma-rekordu-parspej-daugavpils Vēsturisks brīdis. Nacionālo siltuma rekordu pārspēj Daugavpils], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|1|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1609555482573774849 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|1|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — īslaicīgi ieplūstot siltam gaisam, naktī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +6, +10 grādiem, vairākās novērojumu stacijās pārspējot siltuma rekordus. Vēl pirms pusnakts [[Bauska|Bauskā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +9,2 °C, bet [[Dobele]]s un Jelgavas novērojumu stacijā — līdz +9,3 °C, 14 meteoroloģiskajās stacijās pārspējot 2. janvāra siltuma rekordus, tai skaitā arī visas valsts rekordu — [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] 2. janvārī [[Rucava|Rucavā]] reģistrētos +8,2 grādus. Naktī augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils]] un Jelgavas novērojumu stacijā ('''+9,9 °C'''), kā arī Bauskā ('''+10,0 °C''').<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1610188917780713479 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|3|SK}}</ref> Tikpat augsta gaisa temperatūra 3. janvārī tika reģistrēta [[1992. gads|1992. gadā]] [[Kolka|Kolkā]]. Vietējais 3. janvāra siltuma rekords tika pārspēts vismaz 12 novērojumu stacijās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7682892/otrdiena-bus-vejaina-vietam-lis Otrdiena būs vējaina, vietām līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|3|SK}}</ref> * [[5. janvāris]] — laikapstākļus noteica [[ciklons]], kas stiepās no [[Dānija]]s līdz [[Baltkrievija]]i, tā ietekmē teritorijas lielākajā daļā ilgstoši sniga un puteņoja. Redzamība [[sniegputenis|sniegputenī]] vietām bija mazāka par kilometru.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7684460/ceturtdien-gaidams-auksts-vejs-un-putenis Ceturtdien gaidāms auksts vējš un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|5|SK}}</ref> Teju visu valsti pārklāja sniega sega, tās biezums galvenokārt svārstījās ap 2—8 cm, bet biezākā sniega sega no rīta izveidojās [[Skrīveri|Skrīveros]] (10 cm) un Lielpēčos (11 cm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1610898225237721092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|5|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — teritorijas lielākajā daļā naktī valdīja mēreni stiprs sals, daudzviet termometra stabiņš noslīdēja līdz –13, –18 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnē]], –19,6 °C, Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –19,5 °C, bet [[Madona|Madonā]] līdz –19,4 °C. [[Rīga|Rīgā]] minimālā gaisa temperatūra sasniedza —14,0 °C. Virs –10 grādiem gaisa temperatūra saglabājās tikai [[Kolka|Kolkā]] (–8,3 °C) un [[Rucava|Rucavā]] (–9,4 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1611611957223735297 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|7|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — ledus sablīvējuma izraisītais [[Pali|palu]] ūdeņu līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie [[Zeļķu tilts|Zeļķu dzelzceļa tilta]], kas atrodas starp [[Jēkabpils|Jēkabpili]] un [[Pļaviņas|Pļaviņām]], sasniedza 8,67 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, tādējādi par 33 centimetriem tika pārsniegts [[plūdi|plūdu]] rekords. Iepriekšējais augstākais ūdens līmenis šajā vietā bija 8,34 metri [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] 19. aprīlī.<ref> [https://www.tvnet.lv/7686681/daugava-pie-zelkiem-parsniegts-udens-limena-rekords Daugavā pie Zeļķiem pārsniegts ūdens līmeņa rekords], tvnet.lv, {{dat|2023|1|9|SK}}</ref> [[Ogre (upe)|Ogres]] upē pie [[Ogre]]s pilsētas ūdens līmenis paaugstinājās līdz 2,66 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, bet pie [[Ogresgals|Ogresgala]] turpinājās lēns ūdens līmeņa kritums. Lielākajā daļā upju ūdens līmenis pazeminājās vai nedaudz svārstījās.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugava-pie-zelkiem-udens-limenis-pakapies-vel-augstak.a490687/ Daugavā pie Zeļķiem ūdens līmenis pakāpies vēl augstāk], lsm.lv, {{dat|2023|1|9|SK}}</ref> * [[13. janvāris]]: ** Jēkabpilī ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pēcpusdienā sasniedza otro augstāko atzīmi novērojumu vēsturē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka ap plkst. 16.00 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,6 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes. Vēl par 37 centimetriem augstāk ūdens Jēkabpilī bija pacēlies [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gada]] pavasara palos. Ūdens līmenim Daugavā turpinot kāpt un [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] applūstot plašākām teritorijām, daļēji tika slēgta satiksme pilsētā,<ref> [https://www.tvnet.lv/7690042/tvnet-no-notikuma-vietas-glabeji-stiprina-jekabpils-aizsargdambi-regionalaja-slimnica-izsludinats-arkartas-reagesanas-rezims TVNET NO NOTIKUMA VIETAS ⟩ Glābēji stiprina Jēkabpils aizsargdambi; reģionālajā slimnīcā izsludināts ārkārtas reaģēšanas režīms], tvnet.lv, {{dat|2023|1|13|SK}}</ref> kā arī uzsākta iedzīvotāju evakuācija. ** Maksimālā gaisa temperatūra naktī bija +7,0 grādi Rucavā. Zvejniekciemā ar +5,8 grādiem tika pārspēts 13. janvāra siltuma rekords, savukārt [[Stende|Stendē]] ar +6,6 grādiem šis rekords tika atkārtots.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7690026/piektdien-turpinasies-lietus Piektdien turpināsies lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|13|SK}}</ref> * [[16. janvāris]] — sniega sega saglabājās tikai vietām augstienēs, galvenokārt Latgales [[augstiene|augstienē]]. Dagdas novērojumu stacijā sniega segas biezums kopš 15.01 pievakares pieauga no 9 līdz 13 cm. Citviet valstī pūta spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, Kurzemes rietumos, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē vēja brāzmas sasniedza 14-19 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] agri no rīta — pat 23 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7691524/pirmdien-gaidami-pat-6-gradi-ventspili-nakti-plosijusies-vetra Pirmdien gaidāmi pat +6 grādi; Ventspilī naktī plosījusies vētra], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|16|SK}}</ref> * [[19. janvāris]]: ** Kurzemes austrumu daļā, Zemgalē un Vidzemes rietumu daļā naktī ilgstoši sniga, daudzviet sniega segas biezums pieauga līdz 2—7 cm, visvairāk sniega bija [[Sigulda|Siguldā]], kur no rīta izveidojās līdz 10 cm bieza sniega sniega sega. Rūjienā sniega segas biezums sasniedza 7 cm, Ainažos, Mērsragā un [[Saldus|Saldū]] — 5 cm, bet Dagdā saglabājās 8 cm bieza sniega sega, kas izveidojās agrāk. Rīgu no rīta klāja 3 cm bieza sniega kārta. Zem mitrā sniega svara liecoties un lūstot kokiem, dažviet tika pārtrauktā elektroapgāde, saskaņā ar "[[Sadales tīkls]]" elektroapgādes atslēgumu kartes datiem lielākais avāriju skaits tika reģistrēts [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7694099/rezekne-kritis-19-janvara-siltuma-rekords-biezaka-sniega-sega-vidzeme Rēzeknē kritis 19. janvāra siltuma rekords; biezākā sniega sega — Vidzemē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|19|SK}}</ref> ** Rēzeknē naktī tika pārspēts 19. janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5,1 °C (iepriekšējais rekords bija +4,5 grādi [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]]). Augstākā gaisa temperatūra bija +6,3 °C [[Daugavpils|Daugavpilī]], no rīta visā valstī gaiss atdzisa līdz –1, +3 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1615980130001686530 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|19|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — Dagdā [[sniega sega]]s biezums sasniedza 13 cm, citus valsts reģionus klāja 1—7 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.la.lv/otrdien-kurzeme-gaiss-iesils-lidz-3-gradiem Otrdien Kurzemē būs līdz +3 grādiem. Vai snigs un līs?], la.lv, {{dat|2023|1|24|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — ciklona dienvidu malai šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī daudzviet lija un sniga slapjš sniegs, bet vietām valsts austrumu daļā tika reģistrēta stipra snigšana. Teju visā valstī pūta dienvidrietumu vējš, brāzmās līdz 12-17 m/s, bet Kurzemes rietumu piekrastē [[vējš|vēja]] brāzmas pārsniedza 20 m/s, visstiprākais vējš tika novērots [[Ventspils|Ventspilī]] — 22,7 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1619951835439329282 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — nokrišņu zonai sasniedzot valsts teritoriju, naktī daudzviet tika reģistrēts slapjš sniegs un sniegs, vietām, galvenokārt austrumos, sniega sega palielinājās par 1—5 cm. Biezākā sniega sega no rīta saglabājās [[Dagda|Dagdā]] — 24 cm, [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] zemi klāja 13 cm biezs sniegs, citviet valsts austrumu daļā bija 5-10 cm bieza sniega sega. Vietām valsts rietumu un centrālajā daļā sniega segas nebija vai tā bija plānāka par vienu centimetru.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1621050626867343360 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|2|SK}}</ref> * [[5. februāris]] — visā valstī, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz –6, –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende]]s novērojumu stacijā, –10,8 °C. Siltākā nakts tika aizvadītā Latgalē, kur mākoņu bija vairāk, tur temperatūra noslīdēja līdz –4, –5 grādiem. Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza –6,8 °C, bet [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –6,3 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1622136737349701634 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|5|SK}}</ref> * [[9. februāris]] — dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās lielākajā valsts daļā pastiprinājās līdz 10-15 m/s, bet stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[jūra]]s piekrastē Kurzemē, īpaši [[Ventspils|Ventspilī]], sasniedzot 18-20 m/s.<ref> [https://www.la.lv/ceturtdien-gaidams-sauss-un-vejains-laiks Ceturtdien gaidāms sauss un vējains laiks. Kur Latvijā šobrīd ir dziļākais sniegs?], la.lv, {{dat|2023|2|9|SK}}</ref> * [[10. februāris]]: ** Dobelē, Rīgā un Skultes novērojumu stacijā Limbažu novada Zvejniekciemā iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]], tās sākās kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par nulli. Daudzviet Kurzemes piekrastē meteoroloģiskais pavasaris iestājās 7. februārī, bet Ainažos dienu vēlāk, 8. februārī.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sasniegts-valsts-meroga-14-februara-siltuma-rekords.a496325/ Sasniegts valsts mēroga 14. februāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|2|14|SK}}</ref> ** No ziemeļrietumiem valsts teritoriju naktī šķērsoja aktīva [[aukstā atmosfēras fronte]], kas bija saistīta ar ciklonu, kura centrs atrodas virs Skandināvijas pussalas ziemeļu rajoniem. Izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas daudzviet atnesa sniegputeni un pērkona negaisu. Zem gubu-mākoņiem pastiprinājās arī vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Stende|Stendē]] — 25 m/s, redzamība snigšanas laikā īslaicīgi pasliktinājās līdz 100-500 metriem, un daudzviet rietumu un centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/201309753 Aizvadītā nakts atnesa brāzmainu vēju un pērkona negaisu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230210173924/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/201309753 |date={{dat|2023|02|10||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|2|10|SK}}</ref> Agrā rītā arī Rīgā plosījās sniegputenis un zibeņošana, tika reģistrētas 46 [[zibens]] izlādes.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1623908191825448961 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — gaisa temperatūrai Rīgā pēcpusdienā paaugstinoties līdz +7,9 °C, tika uzstādīts jauns 13. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekš siltākais 13. februāris Rīgā bija [[1925. gads|1925. gadā]], kad fiksēti +6,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-sasniegts-13-februara-siltuma-rekords.a496167/ Rīgā sasniegts 13. februāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|2|13|SK}}</ref> Jaunie maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika fiksēti arī [[Alūksne|Alūksnē]] (+3,9 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+5,3 °C) un [[Skrīveri|Skrīveros]] (+5,7 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1625137321287770112 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|13|SK}}</ref> * [[14. februāris]] — septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] ('''+8,3 °C'''), kur tika pārspēts arī visas valsts mēroga rekords. Jaunie siltuma rekordi tika fiksēti arī Stendē (+7,3 °C), [[Dobele|Dobelē]] (+6,9 °C), Saldū (+6,9 °C), [[Kolka|Kolkā]] (+6,7 °C), Bauskā (+6,3 °C) un Jelgavā (+6,1 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1625526798531321856 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|14|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — valsts ziemeļaustrumu daļā no rīta un dienā sniga un puteņoja, rietumu, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās Vidzemē, Latgalē un Kurzemes piekrastē sasniedza 13-18 m/s. Sniega segas biezums [[Alūksne|Alūksnē]] un Dagdā sasniedza 30 cm.<ref> [https://www.la.lv/daudzviet-latvija-izklidusi-makoni-valsts-rietumos-un-dienvidos-uzspides-saule Daudzviet Latvijā izklīduši mākoņi, valsts rietumos un dienvidos uzspīdēs saule], la.lv, {{dat|2023|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — lielu daļu Vidzemes no rīta, pēc snigšanas, klāja 20 cm bieza sniega sega, diennakts laikā Gulbenē, Madonā un Zosēnos sniega sega pieauga no 16-17 cm līdz 25 cm, Siguldā — līdz 28 cm, bet biezākā sniega sega valstī izveidojās Alūksnē — 40 cm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1627919709122314240 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|2|21|SK}}</ref> [[Ogre]]s, Aizkraukles, Jēkabpils, [[Krāslava]]s un Rēzeknes pusē bija aptuveni 15 cm biezs sniegs, Daugavpili klāja 8 cm, [[Rūjiena|Rūjienu]] — 19 cm sniega, savukārt Vidzemes piekrastē, tai skaitā Rīgā, ap 1—4 cm sniega. Daudzviet Kurzemē un Zemgalē sniega sega bija plānāka par vienu centimetru vai tā nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7716936/lielu-dalu-vidzemes-klaj-20-cm-bieza-sniega-sega-otrdiena-bus-makonaina Lielu daļu Vidzemes klāj 20 cm bieza sniega sega; otrdiena būs mākoņaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|2|21|SK}}</ref> * [[22. februāris]] — zem skaidrām debesīm, naktī un no rīta valsts austrumu rajonos valdīja auksts laiks, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Alūksnē, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –19,1 °C. Dagdas novērojumu stacijā gaiss atdzisa līdz –18,7 °C, bet [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā — līdz –18,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1628281591561691137 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|22|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz –4, –6 grādiem Kurzemes piekrastē, bet vairākās vietās Vidzemē un Latgalē tā pazeminājās zem –20 grādiem, zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], –23,7 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1628646542021197824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|23|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Zemgalē gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –10 grādiem, Rīgā (pilsētas centrā) un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] termometra stabiņš sasniedza –8,8 °C, bet starptautiskajā [[lidosta|lidostā]] "Rīga" gaiss atdzisa līdz –11 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7718682/ceturtdienas-rits-aukstakais-soziem-laiks-klus-siltaks Ceturtdienas rīts — aukstākais šoziem; laiks kļūs siltāks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|2|23|SK}}</ref> [[Attēls:Anninmuizas parks Riga 2023 2 25.jpg|alt=Anniņmuižas parks Rīgā, 25. februāris|thumb|189x189px|[[Anniņmuižas parks]] Rīgā, 25. februāris]] * [[25. februāris]] — turpinoties snigšanai, vietām sniega sega pieauga par 5-10 cm, biezākā sniega sega tika novērota Alūksnē, sasniedzot 41 cm. Dagdā, [[Priekuļi|Priekuļos]], Siguldā un Zosēnos sniega segas biezums svārstījās ap 33-37 cm, citviet Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]] ap 12-17 cm. Rīgā izveidojās 8 cm bieza sniega sega, [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 11 cm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1629555800023744512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — debesīm skaidrojoties, vietām naktī termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Ainaži|Ainažos]], kur rīta stundās gaiss atdzisa līdz –16,6 °C. Siltākā nakts bija Daugavgrīvā (–2,6 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–5,0 °C) un Rīgā (–5,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1630096067055296512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|27|SK}}</ref> === Marts === * [[4. marts]] — virs [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] izveidojies aktīvais [[ciklons]] virzījās uz dienvidaustrumiem, tā centram atradoties [[Igaunija|Igaunijā]]. Ciklonam pietuvojoties Latvijai, daudzviet sniga un puteņoja. Naktī snigšana tika novērota galvenokārt valsts austrumos, vietām sniega sega pieauga par 5—7 cm, un bija stiprs rietumu-ziemeļrietumu vējš, brāzmās sasniedzot 15-19 m/s, bet piekrastē (tai skaitā [[Ventspils|Ventspilī]] un Daugavgrīvā) — līdz 21 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1631933826325725184 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|4|SK}}</ref> Dienā vietām turpinājās stiprs sniegputenis, ap pusdienlaiku stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspils ostā, kur tās sasniedza 24 m/s, bet biezākā sniega sega izveidojās [[Cēsis|Cēsu]] pusē — 33 cm, Alūksnē un Dagdā — 38 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7725042/foto-svetdien-putenis-pamazam-pierims-tacu-nakti-riga-pamatigi-snigs FOTO ⟩ Svētdien putenis pamazām pierims, taču naktī Rīgā pamatīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|3|4|SK}}</ref> Sniega un apledojuma dēļ līdz vakaram visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa lielajiem ceļiem, īpaši slikti braukšanas apstākļi bija [[Rēzekne]]s apkārtnē uz ceļiem starp Daugavpili un Rēzekni un [[Jēkabpils|Jēkabpili]] un Rēzekni. Tāpat vietām tika traucēta elektroapgāde, savukārt [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz plkst. 18.00 saņēma astoņus izsaukumus par vēja nogāztiem kokiem vai zariem, pārsvarā izsaukumi tika saņemti no Rīgas, [[Pierīga]]s un Vidzemes.<ref> [https://www.tvnet.lv/7725160/teju-visa-latvija-lielie-celi-ir-aizputinati-ipasi-slikta-situacija-ir-pie-rezeknes Teju visā Latvijā lielie ceļi ir aizputināti, īpaši slikta situācija ir pie Rēzeknes], tvnet.lv, {{dat|2023|3|4|SK}}</ref> [[Attēls:Gauja_pie_Sietinieza_5mar2023.jpg|alt=|thumb|250px|[[Gauja]] lejpus [[Sietiņiezis|Sietiņieža]] 5. martā]] * [[5. marts]] — norimstot sniegputenim, vietām, lielākoties Vidzemē, tai skaitā arī Rīgā, būtiski palielinājās sniega segas biezums. Biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta [[Priekuļi|Priekuļos]] — 39 cm un Alūksnē — 44 cm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1632241350799138817 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|3|5|SK}}</ref> Sniega biezuma papildinājums tika novērots arī Siguldā (+7 cm) — 29 cm, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+9 cm) — 31 cm, Madonas un Dagdas novērojumu staciju klāja ap 30 cm dziļš sniegs. Daudz snidzis arī Kurzemes ziemeļaustrumos — Stendē uzsniga 8 cm sniega, [[Kalnciems|Kalnciemā]] un Rīgas centrā izveidojās 11 cm bieza sniega sega.<ref> [https://www.la.lv/vidzemi-klaj-lidz-44-centimetriem-dzils-sniegs Vidzemi klāj līdz 44 centimetriem dziļš sniegs], la.lv, {{dat|2023|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — sākot no ziemeļrietumiem, dienas otrajā pusē un vakarā valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet, īpaši Kurzemes ziemeļu daļā ļoti spēcīgi sniga un puteņoja, redzamība brīžiem samazinājās zem 100 metriem. Rietumu, dienvidrietumu [[vējš]], kas pakāpeniski iegriezās no ziemeļrietumiem, brāzmās pastiprinājās līdz 15-19 m/s, piekrastē virs 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas vakarpusē tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 27,2 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1633510612545282065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|8|SK}}</ref> Ventspils apkārtnē intensīvo sniegputeni pavadīja arī zibeņošana.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1633529451622400002 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|3|8|SK}}</ref> * [[10. marts]] — naktī un no rīta visā Latvijā debesis bija skaidras, lielākajā valsts daļā valdīja stiprs sals, minimālā gaisa temperatūra tika novērota Zosēnos, –26,4 °C, un tā ir zemākā gaisa temperatūra Latvijā 2022./2023. gada ziemas sezonā. Termometra stabiņam [[Madona|Madonā]] noslīdot līdz –25,4 °C, tika uzstādīts jauns aukstuma rekords, pie atkārtota 10. marta vēsturiskā rekorda tika arī [[Alūksne]] ar –18,9 °C, tāpat arī Dagdā tika pārspēts [[1963. gads|1963. gadā]] uzstādītais šī datuma aukstuma rekords, temperatūrai sasniedzot –20,1 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1634086621678039040 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|10|SK}}</ref> Citviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –15, –22 grādiem, vietām augstienē līdz –23, –25 grādiem, valsts rietumu un centrālajā daļā bija –10, –15 grādi, bet piekrastē virs –10 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –9,3 °C pilsētas centrā, –10,3 °C Daugavgrīvā, savukārt [[lidosta]]s "Rīga" meteostacijā, kas atrodas [[Mārupe]]s novadā, sals sasniedza –18 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/10.03.2023-sasniegts-jauns-sis-ziemas-aukstuma-rekods-zosenos-264-gradi.a500147/ Sasniegts jauns šīs ziemas aukstuma rekods — Zosēnos —26,4 grādi], lsm.lv, {{dat|2023|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — dienā ciklona centram šķērsojot valsts austrumu daļu, Latvijas centrālajos un austrumu rajonos stipri sniga, savukārt Latgalē tika reģistrēta spēcīga [[atkala]].<ref> [https://www.tvnet.lv/7730136/foto-un-video-latgale-speciga-atkala-aizsalst-maju-un-auto-logi-parvietoties-pa-ielam-nav-iespejams FOTO UN VIDEO ⟩ Latgalē spēcīga atkala: aizsalst māju un auto logi, pārvietoties pa ielām nav iespējams], tvnet.lv, {{dat|2023|3|11|SK}}</ref> Rīgā stipras snigšanas dēļ sniega segas biezums pieauga par 8 cm, sasniedzot 19 cm. Dobeles novērojumu stacijā sniega kārta pieauga no 0 līdz 10 cm, [[Madona|Madonā]] — no 33 līdz 41 cm, [[Gulbene|Gulbenē]] — no 23 līdz 30 cm. Biezākais sniegs bija Alūksnē un Dagdā — 49 cm, kā arī Priekuļos — 54 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7730264/foto-sniega-sega-riga-ir-biezaka-kops-perna-gada-decembra-zino-sinoptiki FOTO ⟩ Sniega sega Rīgā ir biezākā kopš pērnā gada decembra, ziņo sinoptiķi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — ļoti strauji ieplūstot siltai gaisa masai, visā valsts teritorijā, izņemot Dagdu, gaisa temperatūra paaugstinājās virs +5 grādiem. Īpaši silts laiks valdīja piekrastes rajonos, maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Kolka|Kolkā]], kur uzspīdot saulei termometra stabiņš sasniedza +12,7 °C, uzstādot jaunu siltuma rekordu. Iepriekš siltākais 14. marts Kolkā bija [[1972. gads|1972. gadā]], kad temperatūra bija +9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/14.03.2023-otrdien-sasniegti-jauni-siltuma-rekordi-tresdien-klus-mazliet-vesaks.a500749/ Otrdien sasniegti jauni siltuma rekordi; trešdien kļūs mazliet vēsāks], lsm.lv, {{dat|2023|3|14|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Rucavā (+11,1 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+10,7 °C) un Skultē (+10,8 °C). Rīgā gaiss iesila līdz +9,5 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz +9,4 °C, savukārt Ventspilī ar +9,7 °C tika atkārtots siltuma rekords.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1635642309961195525 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|14|SK}}</ref> * [[20. marts]] — vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltāk bija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss iesila līdz +14,6 °C. Termometra stabiņš [[Zīlāni|Zīlānos]] paaugstinājās līdz +13,6 °C, Daugavpilī — līdz +13,2 °C, [[Madona|Madonā]] — līdz +13,1 °C.<ref>[https://www.la.lv/vairakas-vietas-latvija-parspeti-gaisa-temperaturas-rekordi-kur-bija-vissiltak Vairākās vietās Latvijā pārspēti gaisa temperatūras rekordi. Kur bija vissiltāk?], la.lv, {{dat|2023|3|20|SK}}</ref> Arī daudzviet Zemgalē un Kurzemes dienvidu daļā gaisa temperatūra sasniedza +12, +13 grādus, bet vietām piekrastē bija vēsāks, [[Ainaži|Ainažos]] gaiss iesila vien līdz +7,5 °C.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1637858357976485889 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|3|20|SK}}</ref> Šī bija arī pirmā diena Valkā, kad maksimālā gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem un bija +11,8 °C. * [[24. marts]] — paaugstinoties ūdens līmenim lielākajā daļā upju, plaši applūda [[paliene]]s un zemākās vietās Latvijas austrumdaļā, kā arī atsevišķos rietumu un centrālās daļas upju baseinos.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1639180220686032896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|24|SK}}</ref> Vidzemē applūda un satiksmei tika slēgts autoceļa [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]—[[Drabeši]] posms pie Gaviešiem un vietējā autoceļa [[Nītaure]]—[[Ģikši]] posms pie [[Ķauķi]]em, bet kopumā valstī šķīdoņa dēļ autotransporta masas ierobežojumi tika ieviesti 751 grants ceļu posmā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2023-vidzeme-appludusi-un-slegti-divi-autocelu-posmi.a502193/ Vidzemē applūduši un slēgti divi autoceļu posmi], lsm.lv, {{dat|2023|3|24|SK}}</ref> * [[25. marts]] — ūdens līmenis [[Amata|Amatā]] sasniedza 2,09 metrus virs stacijas nulles atzīmes, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem vēsturē. Iepriekš aptuveni tikpat augsts ūdens līmenis Amatā bija [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], kad pēc garas ziemas aprīlī strauji iestājās pavasaris, palu ūdeņu līmenim paaugstinoties līdz 2,11 metriem virs stacijas nulles atzīmes. Vēsturiski visaugstākais ūdenslīmenis tur bijis [[1940. gads|1940. gada]] pavasarī, kad tas sasniedza 2,35 metrus virs stacijas nulles atzīmes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/25.03.2023-udenslimenis-amata-sasniedzis-vienu-no-vesturiski-augstakajam-atzimem-precizets.a502333/ Ūdenslīmenis Amatā sasniedzis vienu no vēsturiski augstākajām atzīmēm (precizēts)], lsm.lv, {{dat|2023|3|25|SK}}</ref> [[Attēls:Misa_pie_Zvirgzdes_26mar2023.jpg|alt=|thumb|250px|Pavasara pali [[Misa (upe)|Misā]] 26. martā]] * [[30. marts]] — no rīta lielā valsts daļā izveidojās dažus centimetrus bieza sniega kārta, kas dienas laikā daudzviet nokusa. Sniegs un apledojums no rīta apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.03.2023-ceturtdien-valdis-slapjdrankis.a502968/ Ceturtdien valdīs slapjdraņķis], lsm.lv, {{dat|2023|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — novērojumu stacijās reģistrētā gaisa temperatūra rītā stundās bija –1, –4 grādi, vienīgi dažviet [[piekraste|piekrastē]] bija 0, +1 grāds. Vakarpusē vietām, tostarp arī galvaspilsētā, tika novērota snigšana, izveidojās pavisam neliela sniega kārta, kura nesasniedza 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7745622/pirmdiena-bus-mereni-dzestra-vietam-gaidams-sniegs Pirmdiena būs mēreni dzestra, vietām gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|4|3|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — Liepājas [[lidosta|lidostā]] naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz –5 grādiem, Kurzemes lielākajā daļā bija —1, –3 grādi, citviet pārsvarā ap 0, +3 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1643804486983401473 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — tika piedzīvota siltākā diena sešu mēnešu laikā, vietām Vidzemes dienvidrietumu daļā un Rīgas centrā gaisa temperatūra sasniedza +17, +18 grādus. Valsts lielākajā daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +13, +16 grādiem, bet vietām [[Kurzeme]]s piekrastē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu krastā tā nepārsniedza +8, +10 grādus.<ref> [https://www.la.lv/ari-sestdiena-bus-silta-vesaks-laiks-gaidams-piekraste Piektdiena bijusi siltākā pēdējā pusgada laikā. Arī sestdiena būs samērā silta], la.lv, {{dat|2023|4|7|SK}}</ref> [[Attēls:Varnukroga pludmale 2023 4 10.jpg|alt=Vārnukroga pludmale, 2023. gada 10. aprīlis|thumb|189x189px|[[Vārnukrogs|Vārnukroga]] pludmale, 2023. gada 10. aprīlis]] * [[11. aprīlis]] — teju visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +15 grādus, vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltākais bija valsts centrālajā daļā un arī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +19 grādiem.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1645787673821581315 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|4|11|SK}}</ref><ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=23&ano=2023&mes Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/11/2023 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Tikmēr austrumu rajonos izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas daudzviet atnesa lokālu lietu ar [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]], kopā tika reģistrēti ap 200 zibeņiem.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1645763089562730497 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|4|11|SK}}</ref> Pārsvarā negaiss tika reģistrēts Vidzemes ziemeļu un austrumu daļā, kā arī Latgales rietumos. Atsevišķas izlādes tika reģistrētas gar Kurzemes rietumu piekrasti. * [[16. aprīlis]] — jūrā, ezeros un upēs [[ūdens]] temperatūra svārstījās ap +4, +10 grādiem, savukārt valsts austrumos vēl bija applūdušas palienes un zemākās vietas un spēkā saglabājās dzeltenās un oranžās pakāpes brīdinājumi, bet ūdens līmenis daudzviet turpināja pazemināties.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/hidrologiskas-prognozes Plūdu riska informācijas sistēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230416170940/https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/hidrologiskas-prognozes |date={{dat|2023|04|16||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|4|16|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]] — vietām Latvijas austrumu un centrālajā daļā no rīta izveidojās [[migla]], kurā redzamība nepārsniedza 100-600 metrus, biezākā migla novērota [[Daugavpils|Daugavpilī]] un dažviet citviet pie [[Daugava]]s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7755911/otrdien-latvija-gaidams-pavasarigi-silts-laiks Otrdien Latvijā gaidāms pavasarīgi silts laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|4|18|SK}}</ref> * [[23. aprīlis]] — pirmo reizi 2023. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus,<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1650083577466421249 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|4|23|SK}}</ref> Rīgā, [[Liepāja|Liepājā]], [[Bauska|Bauskā]] un citviet gaiss iesila līdz +21 grādam, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +21,8 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2023&mes=04&day=23&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/23/2023 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[24. aprīlis]] — daudzviet termometra stabiņš atkal pārsniedza +20 grādus, maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur gaiss iesila līdz +23,7 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1650688912363253761 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|4|25|SK}}</ref> Tikmēr vietām Kurzemē un Zemgalē dienas otrajā pusē īslaicīgi lija un dārdēja [[Pērkons (dabas parādība)|pērkons]].<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1650560357092524032 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|4|24|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]] — agrā rītā minimālā gaisa temperatūra valstī bija +1, –4 grādi, [[piekraste|piekrastē]] vietām +4 grādi, sals līdz –4 grādiem valdīja Liepājas lidostā. Rīgā naktī gaiss atdzisa līdz +1 grādam pilsētas centrā un līdz –3 grādiem starptautiskajā [[lidosta "Rīga"|lidostā "Rīga"]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7764333/foto-sestdiena-bus-mereni-silta-pievakare-vietam-lis FOTO ⟩ Sestdiena būs mēreni silta; pievakarē vietām līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|4|29|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — saullēktā daudzviet gaiss atdzisa līdz –1, –3 grādiem, vietām piekrastē nebija vēsāks par +5 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1652890775707955201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|5|1|SK}}</ref> Zem nulles gaisa temperatūra noslīdēja teju visos valsts reģionos. Rīgā gaisa temperatūra ap [[saullēkts|saullēktu]] bija no –3 grādiem starptautiskajā lidostā līdz +6 grādiem [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7765059/maija-pirma-diena-latvija-paies-bez-butiskiem-nokrisniem Maija pirmā diena Latvijā paies bez būtiskiem nokrišņiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|1|SK}}</ref> * [[2. maijs]] — ziemeļaustrumu virzienā Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], aiz tās valstī ieplūda vēsa gaisa masa.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1653402078969057281 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|5|2|SK}}</ref> Gaisa temperatūra Kurzemē līdz ar nokrišņu zonu un brāzmainu [[vējš|vēju]] pazeminājās līdz +5, +7 grādiem, pirms frontes ierašanās valsts centrālajā un austrumu daļā gaiss iesila līdz +16, +18 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1653337929014468608 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|5|2|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, lielākajā daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos (–4,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (–5,0 °C). Sals līdz –5 grādiem valdīja arī starptautiskajā lidostā "[[Rīga]]", iepriekšējā lielākā salna, kas tika reģistrēta galvaspilsētā 5. maijā, bija –2,9 grādi [[1942. gads|1942. gadā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/05.05.2023-septinas-noverojumu-stacijas-parspets-5-maija-aukstuma-rekords.a507455/ Septiņās novērojumu stacijās pārspēts 5. maija aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|5|5|SK}}</ref> Jauni 5. maija aukstuma rekordi tika pārspēti arī Skultē (–4,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–3,9 °C), Rēzeknē (–3,8 °C), Alūksnē (–3,7 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (–3,1 °C) un Bauskā (–3,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1654339677913075712 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|5|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — tika aizvadīta viena no aukstākajām maija naktīm valsts vēsturē, lielā Latvijas daļā, 16 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra otro nakti pēc kārtas tika reģistrēta Stendē un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], attiecīgi '''–6,0 °C''' un '''–6,8 °C'''.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1654705793772470273 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|6|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1654686563740131330 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|5|6|SK}}</ref> Līdz ar to krita visas Latvijas 6. maija aukstuma rekords. Iepriekšējā lielākā [[salna]], kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija –4,8 grādi [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gadā]] Madonā. Rīgas lidostā termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz –6 grādiem, neoficiāli pārspējot galvaspilsētas mēneša aukstuma rekordu — [[1941. gads|1941. gada]] 11. maijā reģistrētos –5,5 grādus, bet Rīgas centrā esoša meteostacijā gaisa temperatūra nenoslīdēja zem nulles.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7768662/6-maija-aukstuma-rekords-parspets-16-noverojumu-stacijas 6. maija aukstuma rekords pārspēts 16 novērojumu stacijās], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|6|SK}}</ref> * [[7. maijs]] — Dobeles, Daugavpils, [[Dagda]]s, Zosēnu un Madonas novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1655071906712764418 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|7|SK}}</ref> Aukstākais laiks bija Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz '''–6,0 °C''', uzstādot jaunu 7. maija aukstuma rekordu visas valsts mērogā. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija –5,4 grādi [[1947. gads|1947. gadā]] Mērsragā. Madonā gaiss atdzisa līdz –4,9 °C, Daugavpils novērojumu stacijā — līdz –4,8 °C, Dagdā un [[Dobele|Dobelē]] minimālā gaisa temperatūra bija attiecīgi –2,4 °C un –2,3 °C.<ref> [https://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/zosenos-jauns-valsts-meroga-aukstuma-rekords-diena-latvija-bus-saulaina-un-silta.d?id=55493540 Zosēnos jauns valsts mēroga aukstuma rekords; diena Latvijā būs saulaina un silta], delfi.lv, {{dat|2023|5|7|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — iestājoties sausumam, daudzviet pasliktinājās gaisa kvalitāte, bet [[meži|mežos]] pieauga ugunsbīstamība, lielā valsts daļā spēkā bija dzeltenais brīdinājums par augstu ugunsbīstamību.<ref> [https://www.la.lv/jaunakas-sinoptiku-prognozes-vai-sestdien-latvija-tiks-sasniegts-siltuma-rekords Jaunākās sinoptiķu prognozes. Vai sestdien Latvijā tiks sasniegts siltuma rekords?], la.lv, {{dat|2023|5|13|SK}}</ref> * [[17. maijs]] — austrumu rajonus šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], dažviet ilgstoši un vietām arī stipri lija, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Daugavpils un [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā, kur tas sasniedza attiecīgi 15 un 17 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7777136/ceturtdien-latvija-gaidams-silts-laiks-gaisa-temperatura-pakapsies-lidz-18-gradiem Ceturtdien Latvijā gaidāms silts laiks, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +18 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — lielākajā daļā Latvijas gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem +4 grādiem, vietām Kurzemē un Vidzemē sasniedzot –1, –2 grādus, zāles virskārtā tika reģistrēta [[salna]]. Agrā rītā Stendē un Zosēnos gaiss atdzisa līdz –1,0 °C, savukārt [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,7 °C.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/maijs/ Maijs, 2023] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230522183457/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/maijs/ |date={{dat|2023|05|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Siltākais laiks bija Dagdā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kur nebija vēsāks attiecīgi par +5,9 °C un +8,2 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7777907/darba-nedelas-izskana-gaidams-saulains-laiks Darba nedēļas izskaņā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|19|SK}}</ref> * [[25. maijs]] — mēneša siltākā diena: gaiss iesila līdz +20, +25 grādiem, vēsāks bija piekrastē, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš sasniedza +26,3 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2023&mes=05&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/25/2023 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. maijs]] — galvenokārt valsts austrumos naktī un no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –1,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1662710019245178881 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|28|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — termometra stabiņš [[Talsi|Talsu]] novada Stendē no rīta pazeminājās līdz '''–2,4 °C''', tika sasniegts jauns Latvijas 2. jūnija aukstuma rekords.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/02.06.2023-sasniegts-2-junija-nacionalais-aukstuma-rekords.a511134/ Sasniegts 2. jūnija nacionālais aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|6|2|SK}}</ref> Iepriekš zemākā temperatūra šajā datumā reģistrēta [[1977. gada laikapstākļi Latvijā|1977. gadā]] Limbažu novada Skultē, kur tā bija –2,3 grādi. Vēl vietējas nozīmes aukstuma rekords tika pārspēts [[Ainaži|Ainažos]], kur gaiss atdzisa līdz –2,0 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1664486228836732928 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — otro nakti pēc kārtas tika uzstādīti aukstuma rekordi, [[Stende|Stendē]] agri no rīta gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,0 °C, kas ir atkārtots 3. jūnija nacionālais aukstuma rekords, iepriekš vēl tikai [[1941. gads|1941. gada]] 3. jūnija rītā bija tik auksts, toreiz [[Rucava|Rucavā]] bija precīzi –2 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/03.06.2023-otro-ritu-pec-kartas-sasniegts-nacionalais-aukstuma-rekords.a511276/ Otro rītu pēc kārtas sasniegts nacionālais aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|6|3|SK}}</ref> Saldus novērojumu stacijā tika uzstādīts vietējas nozīmes rekords — gaiss atdzisa līdz +0,4 °C ([[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gadā]] tur bija +0,5 °C).<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1664913216529416192 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|6|3|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — saglabājoties saulainam un sausam laikam, valsts teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādus, vietām dienvidu rajonos arī +25 grādus, īpaši silta diena bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,3 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1666834049082486785 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|6|8|SK}}</ref> * [[13. jūnijs]] — Ventā, Lielupē un Daugavā ūdens temperatūra paaugstinājās līdz +18, +20 grādiem, [[Aiviekste|Aiviekstē]] tā bija +18, +19 grādi, Salacā +17, +19 grādi, Gaujā +15, +17 grādi, pie [[Carnikava]]s līdz +19 grādiem. Lielākajos ezeros ūdens iesila līdz +15, +19 grādiem. Ūdens temperatūra jūrā Saulkrastu un [[Salacgrīva]]s pusē pazeminājās līdz +7, +9 grādiem, Daugavgrīvā tā svārstījās ap +13 grādiem, Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens iesila līdz +14, +18 grādiem, savukārt atklātā jūrā Kurzemes rietumkrastā ūdens temperatūra galvenokārt bija tuvu +10 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/13.06.2023-udens-temperatura-upes-vietam-pakapusies-lidz-20-gradiem.a512566/ Ūdens temperatūra upēs vietām pakāpusies līdz +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2023|6|13|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — karstākā diena kopš pērnā gada augusta, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, bet Daugavpilī un [[Rīga]]s lidostas apkārtnē gaiss sakarsa līdz +29 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1669677818261786628 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|6|16|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7797643/foto-sestdien-vairak-saules-bus-latgale-bet-kurzeme-dazviet-lis FOTO ⟩ Sestdien vairāk saules būs Latgalē, bet Kurzemē dažviet līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|6|16|SK}}</ref> * [[17. jūnijs]] — Latvijas teritorijā tika novēroti lieli temperatūras kontrasti, jūras piekrastē Kurzemē termometra stabiņš nepārsniedza +17, +18 grādus ([[Pāvilosta|Pāvilostā]] maksimālā gaisa temperatūra bija +17,6 °C) un vietām lija, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss sakarsa līdz +30,3 °C un pirmo reizi 2023. gada vasarā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādu atzīmi.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1670054112350617601 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|6|17|SK}}</ref> Kopumā 6 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1670121571329998859 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — pēcpusdienā vietām, galvenokārt valsts dienvidos, Lietuvas robežas tuvumā, veidojās pērkona negaisi, atnesot lokālas, bet stipras [[lietusgāzes]], brāzmainu vēju un krusu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1670768316279840771 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|6|19|SK}}</ref> Spēcīgākais negaiss vakarā plosījās Jelgavā, kur intensīvs lietus īsā laikā applūdināja ielas un bija sakrituši koki uz braucamās daļas, apgrūtinot satiksmi pilsētā.<ref> [https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-jelgava-specigs-lietus-appludina-ielas-cilveki-steidz-iemuzinat-postazu.d?id=55677018 Video: Jelgavā spēcīgs lietus appludina ielas; cilvēki steidz iemūžināt postažu], delfi.lv, {{dat|2023|6|19|SK}}</ref> Negaisa laikā [[Jelgava|Jelgavā]] un tās apkārtnē nolija 22-34 mm jeb aptuveni 30-45% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1670831784517419010 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|19|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — Rīgā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem +19,6 grādiem,<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/17.07.2023-si-vasara-latvija-bez-tropiskajam-naktim.a516722/ Šī vasara Latvijā — bez tropiskajām naktīm], lsm.lv, {{dat|2023|7|17|SK}}</ref> pēc 8 no rīta, galvaspilsētā sāka līt lietus un minimālā gaisa temperatūra tika sasniegta stundā pēc desmitiem, +19,2 °C. * [[25. jūnijs]] — rietumu un centrālajā daļā, kā arī vietām valsts austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi, atnesot līdzi [[krusa|krusu]], lietusgāzes un brāzmainu vēju.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1673001936117813252 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|6|25|SK}}</ref> Stiprākās pērkona lietusgāzes tika novērotas [[Tukums|Tukuma]] un [[Dobele]]s apkārtnē, savukārt [[Kandava|Kandavā]] negaisa laikā tika reģistrēta lielgraudu krusa.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1672934243217932288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss_Skedes_piekraste_28jun2023.jpg|thumb|250px|Negaiss 28. jūnijā [[Šķēde (Medzes pagasts)|Šķēdes]] jūrmalā uz ziemeļiem no [[Liepāja]]s]] * [[28. jūnijs]] — dienas vidū Kurzemes rietumu piekrastē izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], tika reģistrēta mēreni intensīva zibeņošana, stipras lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas un krusa.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1674002810210332674 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|6|28|SK}}</ref> Negaiss Liepājas apkārtnē atnesa krusu un spēcīgu lietu, intensīvo nokrišņu dēļ Liepājā tika applūdinātas vairākas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1674035089477361665 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|28|SK}}</ref> Kamēr [[Liepāja]]s meteoroloģisko novērojumu stacijā, kas atrodas pie pilsētas dienvidu robežas, nolija vien 3,8 mm, pilsētas centrā neoficiāla novērojumu stacija fiksēja 26 mm nokrišņu, kas ir puse no mēneša klimatiskās normas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1674037337494372354 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|28|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — ciklona dēļ daudzviet pūta stiprs dienvidrietumu vējš, kas brīžiem lietus mākoņu ietekmē pastiprinājās vēl vairāk. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[jūra]]s piekrastē, [[Liepāja|Liepājā]] pie ostas — 21 m/s, bet [[Ventspils|Ventspilī]] — 22 m/s, Rīgā vējš brāzmās sasniedza 18-19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1675895715237707776 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|3|SK}}</ref> Vēja dēļ pēcpusdienā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 2200 "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" klientu, un līdz vakaram tika saņemti 66 izsaukumi visā valstī par stipro vēja plūsmu rezultātā nolūzušiem kokiem.<ref> [https://www.tvnet.lv/7807580/latvija-plosas-specigs-vejs-luzt-koki-trauceta-elektroapgade Latvijā plosās spēcīgs vējš: Lūzt koki , traucēta elektroapgāde], tvnet.lv, {{dat|2023|7|3|SK}}</ref> * [[4. jūlijs]] — atmosfēras frontei šķērsojot valsts teritoriju, pāri virzījās nokrišņu zona, vietām atnesot intensīvu lietu, kura laikā, pārsvarā [[Kurzeme|Kurzemē]], gaiss atdzisa līdz +12 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1676200043626340352 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|4|SK}}</ref> Tāpat tika reģistrētas krasas vēja brāzmas līdz 15-17 m/s, bet jūras piekrastē — pat pārsniedzot 20 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1676246855854747650 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|4|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — gar austrumu rajoniem, it sevišķi Latgali, virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], nesot lokālas lietusgāzes un pērkona negaisu.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1676892039168786433 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|7|6|SK}}</ref> Gaisa temperatūra svārstījās no +18 grādiem [[Liepāja]]s ostā līdz +28 grādiem [[Madona|Madonā]].<ref> [https://www.tvnet.lv/7809997/piektdien-debesis-vietam-segs-gubu-makoni-diena-gaiss-iesils-lidz-22-gradiem Piektdien debesis vietām segs gubu mākoņi; dienā gaiss iesils līdz +22 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2023|7|7|SK}}</ref> * [[11. jūlijs]] — trijās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonā (+4,8 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] gaiss atdzisa līdz +6,8 °C, [[Dagda|Dagdā]] — līdz +7,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1678627635847413760 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|11|SK}}</ref> Savukārt [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] ar +6,4 °C atkārtots [[1965. gads|1965. gada]] 11. jūlijā reģistrētais rekords, bet [[Mērsrags|Mērsragā]], gaisam atdziestot līdz +7,0 °C, atkārtots [[1900. gads|1900. gada]] rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7812182/otrdien-nokrisni-nav-gaidami-nakti-parspets-aukstuma-rekords Otrdien nokrišņi nav gaidāmi; naktī pārspēts aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|7|11|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — [[Bauska|Bauskā]] tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, naktī termometra stabiņam noslīdot līdz +6,9 °C.<ref> [https://www.la.lv/nakti-bauska-parspets-12-julija-aukstuma-rekords-diena-latvija-gaidams-saulains-laiks Naktī Bauskā pārspēts 12.jūlija aukstuma rekords, dienā Latvijā gaidāms saulains laiks], la.lv, {{dat|2023|7|12|SK}}</ref> * [[16. jūlijs]] — siltā ciklona ietekmē teju visā Latvijas teritorijā valdīja karsts un ļoti sutīgs laiks, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26, +31 grādam, izņemot [[Kolka|Kolku]], kur maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +24,4 °C. Karstākais laiks bija [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss sakarsa līdz +32,1 °C, bet trijās novērojumu stacijās (Stende, [[Pāvilosta]], Rucava) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Sākot ar pēcpusdienu valsti šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet, īpaši valsts centrālajā daļā, atnesot pērkona negaisu, lokāli stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1680861821480075264 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|17|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — dzestrs rīts: gaisa temperatūra [[Madona|Madonā]] noslīdēja līdz +7 grādiem, un tikai piekrastē tā pārsniedza +12 grādus.<ref> [https://www.la.lv/islaicigs-lietus-ceturtdien-gaidams-vien-atseviskos-latvijas-novados Īslaicīgs lietus ceturtdien gaidāms vien atsevišķos Latvijas novados], la.lv, {{dat|2023|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, [[Madona]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra saullēktā noslīdēja līdz +5 grādiem, šeit tika uzstādīts jauns 21. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Citviet valstī termometra stabiņš svārstījās ap +6, +11 grādiem, piekrastē līdz +16 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1682214977581531136 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|21|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — plašai nokrišņu zonai šķērsojot lielu Latvijas daļu, vietām stipri lija, nokrišņu daudzums [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 29 mm piecu stundu laikā jeb 45% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1683113556038885376 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|23|SK}}</ref> Otrais lielākais lietus daudzums tika reģistrēts Jelgavas novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļģenē]] — 23,5 mm. [[Saldus|Saldū]] nolija 20 mm, bet Rīgā līdz vakarpusei nolija 8 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7820054/foto-svetdien-liepaja-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-45-no-menesa-normas FOTO ⟩ Svētdien Liepājā nokrišņu daudzums sasniedzis 45% no mēneša normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|7|23|SK}}</ref> * [[25. jūlijs]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā tika reģistrētas stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos kopā ar [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]]. Naktī visvairāk lija valsts rietumos — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, dienas gaitā vietām stipri lija visos reģionos.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1683661561255043072 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|25|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1683715294080929792 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|25|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — vakarā daļu Rīgas un [[Jūrmala]]s, kā arī dažus Pierīgas novadus skāra stipra lietusgāze. [[Piņķi|Piņķos]] tika fiksēti 17 mm nokrišņu, savukārt Jūrmalā spēcīgais lietus vietām applūdināja ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1684269435488464896 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|7|26|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7822319/video-un-foto-riga-un-jurmala-nogazis-specigs-lietus VIDEO UN FOTO ⟩ Rīgā un Jūrmalā nogāzis spēcīgs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|7|26|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — deviņu stundu laikā Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 22,3 mm, bet [[Rucava|Rucavā]] — 13,3 mm.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1685595195130179584 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|7|30|SK}}</ref> * [[31. jūlijs]] — ap pusdienlaiku Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumu daļā tika reģistrētas lietusgāzes ar pērkona negaisu un vietām arī brāzmainu vēju. Zīlānu novērojumu stacijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 23 mm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1686015313253449728 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|31|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — naktī daudzviet Kurzemē un citos reģionos, kā arī dienas laikā vietām stipri lija, līdz plkst. 5.00 stiprākais lietus skāra [[Liepāja|Liepāju]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm jeb 40% no mēneša normas, arī dienvidu vēja brāzmas līdz 15 m/s, bet diennakts laikā Liepājā nolija 41,5 mm jeb 54% no visa mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1686204247157657601 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|8|1|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7826178/augusta-sakums-ir-apmacies-un-lietains Augusta sākums ir apmācies un lietains], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|2|SK}}</ref> * [[3. augusts]] — pāri valsts lielākajai daļai virzījās nokrišņu zona, rietumu un centrālajos rajonos, vietām arī austrumos, atnesot lietusgāzes ar pērkona negaisu un brāzmainu vēju.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1687021942149136384 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|3|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgas centrā un Liepājas ostā — 19 m/s, [[Jelgava]]s novērojumu stacijā — līdz 18 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1687093963042500608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|3|SK}}</ref> Negaisa radīto seku dēļ pēcpusdienā tika saņemti 26 ziņojumi par postījumiem, 19 no izsaukumiem bija [[Rīga|Rīgā]] un tās apkārtnē.<ref> [https://www.tvnet.lv/7827817/ceturtdien-plasakie-veja-postijumi-bijusi-riga Ceturtdien plašākie vēja postījumi bijuši Rīgā], tvnet.lv, {{dat|2023|8|4|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Siltas atmosfēras frontes dēļ, naktī un no rīta daudzviet valstī tika reģistrētas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688055966934384640 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|6|SK}}</ref> Nakts stundās visvairāk nolija [[Dagda]]s un Daugavpils novērojumu stacijās — attiecīgi 19,1 mm un 27,6 mm, bet no rīta, negaisu zonai sasniedzot valsts rietumus, ievērojams nokrišņu daudzums tika reģistrēts Liepājas NS (30,8 mm), [[Rucava]]s NS (25,6 mm) un Pāvilostas NS (20,1 mm).<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231225062 Nedēļa iesāksies ar pērkona lietusgāzēm, kļūs vēsāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230806222254/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231225062 |date={{dat|2023|08|06||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|8|6|SK}}</ref> ** Karstai gaisa masai no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] sasniedzot Latviju, gandrīz visā teritorijā, izņemot atsevišķus reģionus Kurzemē, termometra stabiņš pārsniedza +30 grādus. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] un Bauskā, kur gaiss sakarsa līdz +32,8 °C. Rucavas un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +32,5 °C un +29,4 °C, tika uzstādīti jauni 6. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt Jelgavā tika atkārtots līdzšinējais rekords. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +31,6 °C, bet Mērsragā un [[Kolka|Kolkā]] nebija siltāks par +22, +24 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688233845479358466 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|6|SK}}</ref> * [[7. augusts]]: ** Tika aizvadīta jebkad '''siltākā nakts Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē'''. Teju visā Latvijā tika piedzīvota [[tropiskā nakts]], kad gaisa temperatūra nav zemākā par +20 grādiem. Termometra stabiņš [[Limbaži|Limbažu]] novada Skultē nenoslīdēja zemāk par '''+25,6 °C''', tādējādi pārspējot pirms diviem gadiem uzstādīto rekordu, kad [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] naktī uz 23. jūniju minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija +24,2 grādi. Pārējā valstī minimālā temperatūra bija no +19,1 grāda Kolkā līdz +25,1 grādam Rīgā.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231556866 Pirmdien Latviju skāra spēcīgs negaiss, turpmākās nedēļas dienas aizritēs ar mierīgākiem laika apstākļiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230810225109/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231556866 |date={{dat|2023|08|10||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv {{dat|2023|8|8|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/07.08.2023-piedzivota-siltaka-nakts-latvijas-vesture-jaunais-rekords-ir-256-gradi.a519167/ Piedzīvota siltākā nakts Latvijas vēsturē; jaunais rekords ir 25,6 grādi], lsm.lv {{dat|2023|8|7|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688433105219002368 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> ** Latvijā plosījās plaši un spēcīgi [[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|pērkona negaisi]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.08.2023-dala-latvijas-stiprs-negaiss-un-milzu-krusa-bridina-par-perkona-negaisu-ari-vakara.a519223/ Daļā Latvijas stiprs negaiss un milzu krusa; brīdina par pērkona negaisu arī vakarā], lsm.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> No rīta [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] valsts rietumu un centrālajā daļā izsludināja sarkano brīdinājumu par ļoti bīstamu pērkona negaisu un stipru vētru, ļoti lielu krusu, intensīvām lietusgāzēm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688481562508070912 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Pirmie negaisa mākoņi priekšpusdienā izveidojās virs Zemgales un Kurzemes dienvidu daļas, spēcīgas pērkona lietusgāzes plosījās Dobeles, Tukuma, [[Tērvete]]s un Talsu apkārtnē, nesot plašus postījumus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7829433/foto-un-video-negaisu-zona-aizvirzijusies-uz-valsts-austrumiem FOTO UN VIDEO ⟩ Negaisa zona aizvirzījusies uz valsts austrumiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Dobeles novadā [[Naudīte|Naudītē]] un [[Kroņauce|Kroņaucē]] plosījās vētra ar lielgraudu krusu, daudzviet izsisti logi mājām un mašīnām, kā arī nogāzti vairāki desmiti koku. Vēlāk, ap diviem pēcpusdienā cits pērkona negaiss sasniedza Rīgu un tās apkārtni, applūdinot ielas un liekot veidoties transporta sastrēgumiem, vietām tika nogāzti arī koki.<ref> [https://www.delfi.lv/news/national/politics/reportaza-negaiss-riga-appludina-ielas-vetra-cietusi-jugla-plkst-1923 Reportāža: Negaiss Rīgā appludina ielas; vētrā cietusi Jugla (plkst. 19.23)], delfi.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Vēlā pēcpusdienā un vakarpusē plašs negaiss aizvirzījās tālāk uz austrumiem, nesot daudz postījumus arī Madonas un [[Gulbene]]s apkārtnē. Kopumā [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz plkst. 18.00 saņēma vairāk nekā 300 izsaukumus, visvairāk — Rīgā un Latgalē, savukārt bez elektrības palika vairāki desmiti tūkstošu "[[Sadales tīkls]]" klientu. Spēcīgākās vēja brāzmas negaisa laikā tika reģistrētas [[Madona|Madonā]] — 30 m/s un Dobelē — 33 m/s, kas ir viens no lielākajiem [[Vēja ātrums|vēja ātrumiem]], kāds pēdējās desmitgadēs negaisa laikā Latvijā tika fiksēts.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1688483705315065857 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] — 33 mm, Rīgā — 30 mm, kā arī Dobelē un [[Bauska|Bauskā]] — 29 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688597654438133760 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> ** Trijās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Ainaži|Ainažos]] (+33,0 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+32,4 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (+31,3 °C), bet Skultē ar +32,1 °C tika atkārtots [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] rekords.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — līdz agram rītam nokrišņu daudzums Rīgas centrā nepilnas diennakts laikā sasniedza 63 mm jeb aptuveni 80% no mēneša normas. Daudz nokrišņu bija arī citviet, jo īpaši valsts centrālajos rajonos — [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] nokrišņu summa līdz pieciem rītā sasniedza 63 mm, Bauskā — 68 mm, [[Staļģene|Staļģenē]] — 60 mm, Dobelē — 55 mm. Nokrišņu daudzums [[Bauska|Bauskā]] sasniedza aptuveni 110% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7829984/riga-nolijis-80-bet-bauska-110-no-menesa-normas Rīgā nolijis 80%, bet Bauskā — 110% no mēneša normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|8|SK}}</ref> * [[9. augusts]] — Madonas novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam noslīdot līdz +5,2 °C.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|8|9|SK}}</ref> * [[15. augusts]] — pūšot dienvidu, dienvidaustrumu, vietām arī dienvidrietumu vējam, iestājās ļoti silts, karsts laiks, gaiss lielā valsts daļā iesila līdz +26, +30 grādiem, maksimālā gaisa temperatūra meteoroloģisko novērojumu tīklā bija [[Rucava|Rucavā]], +30,9 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7835268/tresdien-varetu-krist-karstuma-rekordi Trešdien varētu krist karstuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> Tikmēr vakarā virs Kurzemes ziemeļu daļas izveidojās spēcīgs negaiss, kas vēlāk aizvirzījās uz [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1691490097336659992 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|15|SK}}</ref> un [[Igaunija|Igauniju]]. Kolkā dažu stundu laikā nolija 52 mm, kas ir tuvu 70% no mēneša klimatiskās normas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1691529144021004290 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|15|SK}}</ref> * [[16. augusts]]: ** Vietām Vidzemē un Rīgā tika aizvadīta [[tropiskā nakts]], gaisa temperatūra nebija zemāka par +20 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra [[Ainaži|Ainažos]] sasniedza +21,2 °C, Daugavgrīvā +21,1 °C, Skultē +20,6 °C, bet [[Priekuļi|Priekuļos]] un Rīgas centrā +20,4 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1691689505994973551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> ** Ar '''+34,4 °C''' Bauskā tika uzstādīts jauns nacionālais 16. augusta karstuma rekords, pārspējot 1939. gada 16. augustā uzstādīto rekordu, kad [[Rūjiena|Rūjienā]] bija +33,2 grādi. Vienlaikus šī bija karstākā diena Latvijā vismaz pēdējo astoņu gadu laikā, jo iepriekš tik karsts pēdējo reizi bija [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. augustā, kad [[Piedruja|Piedrujā]] gaisa temperatūra sasniedza +35,1 grādu.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/16.08.2023-sis-kluvis-par-karstako-16-augustu-latvijas-vesture Šis kļuvis par karstāko 16. augustu Latvijas vēsturē], lsm.lv, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1691816753527959568 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, 16 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 4 novērojumu stacijās (Bauska, Dobele, Madona, [[Saldus]]) tika uzstādīti jauni dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 1 (Rīga) — atkārtots.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1691903165484924978 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> Tāpat Bauskā tika uzstādīts arī visa mēneša rekords. Tikmēr daudzviet Kurzemē, īpaši piekrastē, bija krietni vēsāks, [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +23,7 grādiem, bet Kolkā — līdz +24,2 grādiem. ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+32,6 °C''' un tika uzstādīts galvaspilsētas jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts 2010. gadā, kad bija +32,2 grādi.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — karstums lielā daļā Latvijas bija atkāpies, savukārt Latgalē un Vidzemes austrumos tveice turpinājās. Divās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi ([[Gulbene]], Daugavpils), turklāt [[Daugavpils|Daugavpilī]], termometra stabiņam sasniedzot '''+32,3 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 17. augusta karstuma rekords.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/17.08.2023-daugavpili-jauns-17-augusta-karstuma-rekords-ari-piektdiena-bus-karsta.a520532/ Daugavpilī jauns 17. augusta karstuma rekords; arī piektdiena būs karsta], lsm.lv, {{dat|2023|8|17|SK}}</ref> [[Rēzekne]]s un [[Dagda]]s novērojumu stacijās tika atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +31,2 °C un +31,1 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1692183434280517657 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — gan naktī, gan arī dienā daudzviet Latvijā plosījās stipras pērkona lietusgāzes, nakts un rīta stundās intensīvi lija un zibeņoja Vidzemē, lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās reģistrēts no rīta [[Madona|Madonā]] — 45 mm jeb 66% no mēneša normas. Dienas vidū [[Rucava|Rucavā]] negaisa laikā nolija 26 mm, savukārt vēlā pēcpusdienā un vakarā negaisi ar ļoti stiprām lietusgāzēm, brāzmainu vēju un lielgraudu krusu plosījās valsts centrālajos rajonos.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7837340/foto-un-video-riga-negaiss-sak-pierimt-vairakas-ielas-vel-aizvien-trauceta-satiksme FOTO UN VIDEO ⟩ Rīgā negaiss sāk pierimt; vairākās ielās vēl aizvien traucēta satiksme], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|18|SK}}</ref> Jelgavā un tās apkārtnē krita vairākus centimetrus lieli krusas graudi, [[Dobele|Dobelē]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, bet Rīgā negaiss applūdināja ielas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/18.08.2023-dala-latvijas-speka-oranzais-bridinajums-par-negaisu-riga-appludusas-ielas-jelgavas-puse-liela-krusa.a520702/ Daļā Latvijas spēkā oranžais brīdinājums par negaisu; Rīgā applūdušas ielas, Jelgavas pusē liela krusa], lsm.lv, {{dat|2023|8|18|SK}}</ref> Negaiss Latvijas centrālajā daļā bez elektrības atstāja 10 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1692580262729625962 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|18|SK}}</ref> * [[19. augusts]] — Cēsu novada [[Priekuļi|Priekuļos]] naktī bija ilgstošas un intensīvas pērkona lietusgāzes, kopējais nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 100 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma jeb 118% no augusta normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1692733645188981072 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|8|19|SK}}</ref> Otrais lielākais nokrišņu daudzums, kas kopš 18.08 pēcpusdienas tika reģistrēts valsts novērojumu stacijās, bija 51 mm [[Sigulda|Siguldā]], Rīgas centrā tas sasniedza 26 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7837484/foto-un-video-priekulos-nokrisnu-daudzums-nakti-sasniedzis-118-no-menesa-normas FOTO UN VIDEO ⟩ Priekuļos nokrišņu daudzums naktī sasniedzis 118% no mēneša normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|19|SK}}</ref> * [[24. augusts]] — gubu-lietus mākoņiem virzoties uz dienvidaustrumu pusi, daļā teritorijas tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes, lokāli ar pērkona negaisu. Vietām valsts centrālajos un austrumu rajonos stipri lija, [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1694698022288949409 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|24|SK}}</ref> * [[28. augusts]] — nelielam, bet aktīvam ciklonam šķērsojot valsts rietumu un centrālo daļu, naktī un no rīta daudzviet stipri lija. Plkst. 9.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Jelgava|Jelgavā]] — 28,2 mm, Dobelē nolija 26,7 mm, Mērsragā 25,8 mm, [[Saldus|Saldū]] 24,5 mm, Rīgā 19,1 mm. Vēlāk intensīvākie nokrišņi aizvirzījās uz valsts austrumiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1696048502948655362 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|28|SK}}</ref> * [[30. augusts]]: ** Rīta stundās Latvijā no [[Lietuva]]s ieradās plašs negaiss, tikpat kā visā valsts austrumu un centrālajā daļā stipri lija un intensīvi zibeņoja, vietām pūta arī brāzmains vējš. Nokrišņu daudzums līdz plkst. 9.00 atsevišķos rajonos, pārsvarā Vidzemē, sasniedza 20 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.08.2023-stiprakie-negaisi-tresdien-gaidami-uz-vakarpusi.a521994/ Stiprākie negaisi trešdien gaidāmi uz vakarpusi], lsm.lv, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1696775199583007024 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1696719167414542425 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> ** Dienas laikā Latvijā īslaicīgi ieplūda karsta un mitra gaisa masa, Latgalē gaiss iesila līdz +28 grādiem, bet vēlā pēcpusdienā un vakarā lielā daļā Latgales un Vidzemes, kā arī [[Sēlija|Sēlijā]] plosījās pērkona negaisi ar spēcīgām lietusgāzēm, brāzmainu vēju, savukārt Daugavpils un [[Jēkabpils]] apkārtni, vietām arī citus reģionus, skāra lielgraudu krusa.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1696931174201925715 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> Negaiss daudzviet nesa postījumus, smagāk cieta [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Jēkabpils novads]], kur tika gāzti koki, bojāti jumti, lielgraudu krusa sabojāja dažas automašīnas un māju jumtus, savukārt pamatīgā lietus dēļ vietām grants ceļos veidojās izskalojumi.<ref> [https://www.tvnet.lv/7845405/foto-un-video-negaiss-jekabpils-novada-tresdien-nogazis-kokus-bojajis-jumtus-un-celus FOTO UN VIDEO ⟩ Negaiss Jēkabpils novadā trešdien nogāzis kokus, bojājis jumtus un ceļus], tvnet.lv, {{dat|2023|8|31|SK}}</ref> Daugavpilī negaiss atnesa lielu nokrišņu daudzumu, vienas stundas laikā nolija 37,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1696918624932438480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> Pēc plkst. 22 negaiss Latgalē sāka nest arī postošas vēja brāzmas, Dagdas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika fiksētas brāzmas līdz 22 m/s, Gulbenē 23 m/s, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 19 m/s. Ap plkst. 23 negaisa dēļ bez elektrības Latvijā bija palikuši ap 15 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu, lielākā daļa no tiem Latgalē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.08.2023-jekabpils-novada-krusa-olas-lieluma-negaisa-postijumi-ari-vidzeme-un-latgale.a522142/ Jēkabpils novadā krusa olas lielumā; negaisa postījumi arī Vidzemē un Latgalē], lsm.lv, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> * [[31. augusts]] — valsts austrumu daļu naktī šķērsoja plaša negaisu zona, kas vietām nesa ļoti stiprus nokrišņus, krasas vēja brāzmas un krusu. Visvairāk nolija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 42,5 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1697135038012260388 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|31|SK}}</ref> Vakarpusē jauni pērkona negaisi plosījās Latgalē, lokāli tika reģistrēta vētra, kas nogāza kokus [[Rēzekne]]s novadā ceļa Rēzekne-[[Daugavpils]] posmā pie pagrieziena uz [[Feimaņi]]em.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1697318630516469845 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|31|SK}}</ref> Savukārt [[Preiļi|Preiļu]] novada [[Jaunaglona|Jaunaglonā]] viesulis postīja ēkas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1697516258738983305 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|9|1|SK}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]] — diennakts gaitā, it īpaši Kurzemē, brīžiem stipri lija, visvairāk Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 36-37 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7846714/sestdiena-bus-apmakusies-vietam-lis Sestdiena būs apmākusies, vietām līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|2|SK}}</ref> * [[7. septembris]] — rīta agrumā tika fiksēta zemākā gaisa temperatūra kopš vasaras sākuma.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1699656321602076762 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|7|SK}}</ref> Zosēnu novērojumu stacijā gaiss atdzisa līdz +3,4 °C, Madonā līdz +4,0 °C, bet Rēzeknē un [[Alūksne|Alūksnē]] līdz +4,7 °C. Vietām sabiezēja migla, dažviet pie [[Daugava]]s un Lielupes redzamība nepārsniedza 200 metrus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7849887/ceturtdienas-rits-dzestrakais-kops-junija-vidus-dienas-gaita-gaidams-pat-21-grads Ceturtdienas rīts — dzestrākais kopš jūnija vidus; dienas gaitā gaidāms pat +21 grāds], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|7|SK}}</ref> * [[10. septembris]] — gaisa temperatūra visā [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā pārsniedza +20 grādus. Siltākā diena tika piedzīvota valsts centrālajos rajonos, [[Dobele|Dobelē]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7852200/pirmdien-vietam-valdis-vasaras-cienigs-karstums Pirmdien vietām valdīs vasaras cienīgs karstums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|11|SK}}</ref> * [[12. septembris]]: ** Vasarīgi silta un saulaina diena, līdz ar to 17 novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaiss iesila līdz +23, +26 grādiem, bet [[Bauska|Bauskā]] termometra stabiņš sasniedza '''+26,8 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 12. septembra siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad [[Pāvilosta|Pāvilostā]] gaiss iesila līdz +26,4 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1701604081914277950 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|12|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1701592702482325722 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|9|12|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+25,6 °C''', tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1969. gads|1969. gadā]], kad galvaspilsētā termometra stabiņš sasniedza +24,9 grādus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7853678/parspets-latvijas-12-septembra-siltuma-rekords Pārspēts Latvijas 12. septembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|12|SK}}</ref> * [[13. septembris]]: ** Latvijā tika piedzīvots siltākais 13. septembris meteoroloģisko novērojumu vēsturē, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Dobelē, '''+27,6 °C'''.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/13.09.2023-sis-kluvis-par-siltako-13-septembri-meteorologisko-noverojumu-vesture.a523818/ Šis kļuvis par siltāko 13. septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē], lsm.lv, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1701954659588468772 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1955. gads|1955. gadā]] Daugavpilī, kur bija +25,6 grādi.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1701951760242274705 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> Kopumā jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 19 novērojumu stacijās, turklāt Dobelē, Gulbenē un [[Zīlāni|Zīlānos]] tika pārspēti arī septembra 2. dekādes rekordi. +27 grādu atzīme tika pārsniegta ne tikai Dobelē, bet arī Bauskas un [[Jelgava]]s novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7854553/ieskaties-latvija-sasniegts-jauns-13-septembra-karstuma-rekords IESKATIES ⟩ Latvijā sasniegts jauns 13.septembra karstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> ** Rīgā termometra stabiņš pēcpusdienā sasniedza '''+26,2 °C''', tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[1947. gads|1947. gadā]], kad bija +24,8 grādi.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> * [[14. septembris]] — zema spiediena centram šķērsojot valsts teritoriju, naktī, īpaši daudzviet Kurzemē, spēcīgi lija un zibeņoja, bet uz rīta pusi aiz aukstās frontes sāka pastiprināties vējš.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1702214039948915065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|14|SK}}</ref> Visvairāk nakts laikā nolija Kolkā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 44,1 mm, [[Mērsrags|Mērsragā]] 29,9 mm, bet Ventspilī 22,7 mm. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī — 18 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] un Kolkā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 14 m/s.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1702177380423315494 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|9|14|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — dažviet, sevišķi Vidzemes augstienē naktī gaiss atdzisa līdz +2, +3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonas un Zosēnu novērojumu stacijās, attiecīgi +2,0 °C un +2,5 °C. Visā teritorijā termometra stabiņš noslīdēja zem +10 grādiem, neskaitot piekrastes rajonus, Ventspili, Daugavgrīvu, tostarp arī Rīgas centru.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1702957798856732820 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|16|SK}}</ref> * [[21. septembris]] — Liepājā, Rucavā un Dagdā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +22, +24 grādiem (attiecīgi +24,5 °C, +24,1 °C un +22,0 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt [[Liepāja|Liepājā]] tika pārspēts arī mēneša trešās dekādes rekords.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1704906949593375066 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|21|SK}}</ref> * [[22. septembris]]: ** Visās meteoroloģisko novērojumu stacijās, izņemot Kolku un Priekuļus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, siltākais laiks valdīja valsts dienvidu daļā, [[Bauska|Bauskā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+26,4 °C''', līdz ar to tika pārspēts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7860683/teju-visa-latvija-parspets-22-septembra-siltuma-rekords Teju visā Latvijā pārspēts 22. septembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|22|SK}}</ref> Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija +24,3 grādi [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]] Priekuļos. Tie ir vēlākie +26 grādi, kas ir novēroti Latvijā. Tāpat četrās novērojumu stacijās (Rucava, Dobele, Liepāja, Dagda) tika pārspēti septembra trešās dekādes siltuma rekordi.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1705248151198703789 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|22|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz '''+25,0 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], kad bija +22,4 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/22.09.2013-22-septembris.a73761/ 22. septembris], lsm.lv, {{dat|2023|9|22|SK}}</ref> * [[24. septembris]] — naktī austrumu rajonus, dienu iepriekš arī pārējo valsti no rietumiem šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], nesot nokrišņus visā valstī, brīžiem lija stipri. Diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 52 mm jeb 94% no mēneša normas, 37 mm no kopējā nokrišņu daudzuma Daugavpilī nolija vienā stundā ap pusnakti. Otrais lielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika reģistrēts [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 42 mm jeb 76% no mēneša normas, Alūksnē nolija 30,5 mm, [[Gulbene|Gulbenē]] — 34,5 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7861441/foto-daugavpili-nolijusi-94-diennakts-nokrisnu-normas FOTO ⟩ Daugavpilī nolijuši 94% diennakts nokrišņu normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|24|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1705838134607405267 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|24|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — rīts lielā daļā valsts bija dzestrs, Madonā un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] tika reģistrēta zemākā gaisa temperatūra, +2,4 °C, Latgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +3 grādiem. Teju visā Latvijā bija vēsāks par +10 grādiem, vienīgi [[Ainaži|Ainažos]] gaisa temperatūra sasniedza +10,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1706542900748673280 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|26|SK}}</ref> * [[27. septembris]] — piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās Bauskā, +24,8 °C. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Skrīveri|Skrīveros]] (+23,6 °C), Zīlānos (+23,9 °C), Madonā (+22,6 °C) un [[Priekuļi|Priekuļos]] (+22,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1707039745342132551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|27|SK}}</ref> * [[28. septembris]]: ** Tika uzstādīts jauns Latvijas siltuma rekords — Bauskā ar '''+25,6 °C''', iepriekš siltākais laiks šajā datumā tika fiksēts [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gadā]], kad Pāvilostā bija +24,2 grādi. Teju visā valstī tika laboti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bez siltuma rekordiem palika tikai [[Kolka]], Liepāja un Ainaži.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1707387943181074454 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|28|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1707392160473968995 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|9|28|SK}}</ref> ** Rīgā termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+24,6 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gadā]], kad bija +23,3 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/28.09.2023-sis-kluvis-par-siltako-28-septembri-meteorologisko-noverojumu-vesture.a525749/ Šis kļuvis par siltāko 28. septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē], lsm.lv, {{dat|2023|9|28|SK}}</ref> * [[29. septembris]] — Latvijā tika pārspēts vairāk nekā 130 gadus sens nacionālais siltuma rekords, Bauskā termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+24,5 °C'''. Iepriekšējais siltākais 29. septembris bija 1892. gadā [[Rīga|Rīgā]], kad gaiss iesila līdz +23,7 grādiem. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti 18 novērojumu stacijās.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/29.09.2023-piektdien-latvija-parspets-vairak-neka-130-gadus-sens-siltuma-rekords.a525928/ Piektdien Latvijā pārspēts vairāk nekā 130 gadus sens siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|9|29|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1707789426888220989 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|29|SK}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — dažās vietās, pārsvarā valsts dienvidu rajonos tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti Rucavas, Bauskas, [[Jelgava]]s, Dobeles un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, savukārt Daugavpilī, termometra stabiņam sasniedzot +20,9 °C, tika atkārtots [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekords. Vissiltāks bija Jelgavā (+21,5 °C) un Rucavā (+21,6 °C), atkārtojot nacionālo 3. oktobra siltuma rekordu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1709201921158877607 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|3|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1709259085202293198 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|3|SK}}</ref> * [[4. oktobris]] — aktīvs ciklons šķērsoja valsts teritoriju, pūta rietumu, ziemeļrietumu vējš, nesot stipras vēja brāzmas, pirms tām arī siltu gaisa masu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1709477159935348898 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|4|SK}}</ref> Ap pusnakti gaisa temperatūra vēl bija ap +17, +19 grādiem, nakts gaitā pastiprinoties vējam, kļuva vēsāks. Spēcīgākās vēja brāzmas no rīta tika reģistrētas [[Liepāja]]s ostā — 24,3 m/s un Rīgā — 23 m/s. Vēja dēļ paaugstinājās ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]], vietām tika reģistrēti lokāli postījumi.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1709412033609769340 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|4|SK}}</ref> * [[5. oktobris]] — Baltijas jūrā strauji attīstījās aktīvs ciklons, valdīja vējains un lietains laiks, brīžiem lija stipri. Dienā stiprākās vēja brāzmas bija Kurzemes piekrastē, Liepājā pie ostas [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 23,8 m/s, Ventspilī līdz 24,4 m/s, vakarpusē stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš pūta arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, tostarp arī Rīgā. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Rucava|Rucavā]] (35,0 mm) un Kolkā (36,6 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1709973451706872079 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|5|SK}}</ref> * [[7. oktobris|7.]]—[[8. oktobris]] — Latvijas teritorijā plosījās pirmā rudens [[vētra]]. Virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] izveidojās aktīvs ciklons, kas, šķērsojot Skandināviju, virzījās uz austrumiem, sasniedzot Latviju. Vējš sāka pieņemties spēkā jau naktī uz 07.10 un dienā (līdz plkst. 13) stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas jūras piekrastē — līdz 20-23 m/s, bet līdz pusnaktij spēcīgākais vējš bija Ventspilī — līdz 28 m/s, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] — 27 m/s un Ainažos — 26 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1710774761943380465 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> Vakarā ap plkst. 22.30 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 44 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu, lielākie elektroapgādes traucējumi bija Siguldas, Cēsu un [[Valmiera]]s novadā.<ref> [https://www.tvnet.lv/7871147/vetras-del-vidzeme-vairakas-apdzivotas-vietas-palikusas-bez-elektribas Vētras dēļ Vidzemē vairākas apdzīvotās vietas palikušas bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2023|10|7|SK}}</ref> Naktī uz 08.10 vēja brāzmas teju visā piekrastē pārsniedza 20 m/s, tostarp [[Rīga]]s centrā 24,2 m/s, Ventspilī 27,8 m/s un Daugavgrīvā 29 m/s, savukārt dienas vidū [[Ventspils]] ostā vējš sasniedza savu lielāko ātrumu — 30 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1710897073023746274 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1710968715221635496 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> Kopumā divās dienās tika saņemti vairāki simti izsaukumu, lūzušu koku dēļ, visvairāk izsaukumu tika saņemti no Rīgas un Pierīgas. Daudzviet vētra nolauza kokus uz ceļiem, auto, mājām un elektrolīnijām, īpaši daudz postījumu bija Rīgā un tās apkārtnē, tāpat galvaspilsētā un vietām citviet piekrastes rajonos tika reģistrēti vējuzplūdi. Līdz 08.10 vakaram vēl daži tūkstoši "[[Sadales tīkls]]" klientu palika bez elektrības.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.10.2023-stipra-veja-luzusie-koki-kritusi-uz-celiem-auto-majam-un-elektrolinijam-riga-un-pieriga-bridina-nedoties-uz-parkiem.a526910/ Stiprā vējā lūzušie koki krituši uz ceļiem, auto, mājām un elektrolīnijām; Rīgā un Pierīgā brīdina nedoties uz parkiem], lsm.lv, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Kipsala 2023 10 07.jpg|alt=Vētras postījumi Ķīpsalā, 7. oktobris|thumb|189x189px|Vētras postījumi [[Ķīpsala|Ķīpsalā]], 7. oktobris]] * [[8. oktobris]] — valsts austrumu rajonos naktī un no rīta tika reģistrēts pirmais sniegs. No [[LVĢMC]] stacijām snigšana tika novērota Priekuļos, Zosēnos, Madonā, Skrīveros, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Daugavpilī. Aculiecinieki ziņoja, ka neliela slapja sniega kārtiņa izveidojās dažviet Vidzemes [[augstiene|augstienē]], kā arī Sēlijā — Jēkabpils novadā. Savukārt daudzviet Rīgas un [[Jūrmala]]s apkārtnē, kā arī Zemgalē zemi baltu noklāja krusa, kas naktī un rīta stundās dažviet bija ļoti stipra. Vietām bija arī pērkona negaiss.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1710914538751623180 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/08.10.2023-latvijas-austrumos-snidzis-pirmais-sniegs.a526914/ Latvijas austrumos snidzis pirmais sniegs], lsm.lv, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> * [[9. oktobris]] — pirmo reizi 2023. gadā rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja zem nulles, agri no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] gaiss atdzisa līdz –0,5 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –0,4 °C. Ap nulli temperatūra svārstījās arī vietām citviet Latgalē.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1711255397703565501 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|10|9|SK}}</ref> * [[14. oktobris]] — līdz ar brāzmainu rietumu, dienvidrietumu vēju, īslaicīgi ieplūda ļoti siltas gaisa masas, nakts gaitā un agrā rītā visā valstī paaugstinājās gaisa temperatūra. Termometra stabiņš lielākajā Latvijas daļā sasniedza +15, +18 grādus, pēcpusdienā valsts dienvidaustrumos gaiss iesila līdz +19 grādiem, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]] pat līdz +20,4 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1713189100641976367 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|14|SK}}</ref> Tika labots ne tikai 14. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet arī mēneša otrās dekādes rekords. Līdzīgi rekordi tika laboti [[Dagda|Dagdā]], gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +19,1 °C, vēl viens maksimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts [[Mērsrags|Mērsragā]] (+17,6 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7876072/mersraga-dagda-un-daugavpili-kritis-14-oktobra-siltuma-rekords Mērsragā, Dagdā un Daugavpilī kritis 14. oktobra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — virs Latvijas veidojoties [[gubu-lietus mākoņi]]em, īslaicīgi, vietām stipri lija, dažviet tika reģistrēts pērkona negaiss un krusa.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1713925803187098037 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|16|SK}}</ref> * [[19. oktobris]] — skaidrākās debesīs daudzviet naktī un no rīta valdīja sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1714878311082418266 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|19|SK}}</ref> Dažviet Vidzemē un Latgalē, dienā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē un tālākās teritorijās no tām nedaudz sniga, taču būtiska sniega kārta neizveidojās.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1714880590527250446 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|19|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1714928487931183413 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|19|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — plaša lietus zona no dienvidrietumiem šķērsoja Latviju, dienas otrajā pusē nesot stiprus nokrišņus, bet daļā Vidzemes vakarā tika reģistrēts slapjš sniegs, vietām izveidojās plāna [[sniegs|sniega]] kārta.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1715792764636475394 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|21|SK}}</ref> * [[23. oktobris]] — Latgales dienvidos naktī ilgstoši un stipri lija, vietām nokrišņu daudzums sasniedza 80% no visa mēneša klimatiskās normas. Visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur nakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 48,2 mm. Dagdas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 28,8 mm, [[Sīļi|Sīļos]] 23,8 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 22,0 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/23.10.2023-latgales-dienvidos-nakti-nolijusi-80-no-menesa-nokrisnu-normas.a528781 Latgales dienvidos naktī nolijuši 80% no mēneša nokrišņu normas], lsm.lv, {{dat|2023|10|23|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1716338685174510025 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|23|SK}}</ref> * [[26. oktobris]] — caur lielāko valsts teritorijas daļu virzījās mazkustīga nokrišņu zona, lielākoties nesot slapju sniegu un sniegu. Daudzviet, īpaši valsts austrumu rajonos, izveidojās sezonas pirmā neliela sniega kārta, Daugavpils apkārtnē no rīta, pēcpusdienā arī [[Augšdaugava]]s un [[Krāslava]]s novadā bija pāris centimetrus neliela sniega sega, citviet sniegs bija plānāks vai arī tā nebija nemaz. Rīgā tika reģistrēts pirmais slapjais sniegs rudens/ziemas sezonā, bet sniega kārta galvaspilsētā neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7884478/foto-ari-piektdien-latvija-gaidami-nelieli-nokrisni FOTO ⟩ Arī piektdien Latvijā gaidāmi nelieli nokrišņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|10|26|SK}}</ref> * [[27. oktobris]] — no rīta daudzviet austrumu daļā zemi klāja neliela sniega kārta, biezākais sniegs bija Latgales dienvidaustrumos, Krāslavas novadā, tostarp [[Piedruja|Piedrujā]], kur sniega segas biezums sasniedza 8-10 cm. Temperatūrai svārstoties ap nulli, valsts austrumos tika reģistrēta arī [[atkala]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/27.10.2023-no-svetdienas-klus-siltaks.a529364 No svētdienas kļūs siltāks], lsm.lv, {{dat|2023|10|27|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1717774125970653403 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|27|SK}}</ref> * [[30. oktobris]] — naktī vairākās vietās uzsniga neliela sniega kārta, vēlāk sniegs pārgāja lietū, līdz ar nokrišņu zonu kļuva siltāks. Dienas vidū [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra sasniedza +1 grādu, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +13 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.10.2023-pirmdiena-bus-lietaina-un-klus-siltaks.a529607 Pirmdiena būs lietaina un kļūs siltāks], lsm.lv, {{dat|2023|10|30|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1718955509066154309 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|30|SK}}</ref> * [[31. oktobris]] — vakarā teju visā Latvijā gaiss iesila līdz +11, +14 grādiem, 11 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Gaisa temperatūra bija no +11,5 °C [[Ventspils|Ventspilī]] līdz +14,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1719558642238620061 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|31|SK}}</ref> === Novembris === * [[4. novembris]] — spēcīga [[ciklons|ciklona]] "Kiaran" paliekas, kas plosījās Rietumeiropā, sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot nokrišņus un brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju. Pieņemties spēkā vējš pakāpeniski sāka nakts laikā un savu kulmināciju sasniedza dienas vidū, kad reģistrētas visstiprākās vēja brāzmas. Kurzemes piekrastē un vietām iekšzemē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ventspils|Ventspilī]] un Liepājā — 23 m/s, [[Liepāja]]s ostā pat 27 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1720747041230356807 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|4|SK}}</ref> Rīgas centrā dienas vidū vēja brāzmas sasniedza 21 m/s, līdzīgs vējš bija arī [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1720709467665277191 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|4|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — bieza mākoņu sega pārklāja debesis, bija apmācies laiks un daudzviet lija, vietām tika reģistrēti ilgstoši nokrišņi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7895386/lacplesa-diena-bus-apmacies-un-biezi-lis Lāčplēša dienā būs apmācies un bieži līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|11|SK}}</ref> * [[13. novembris]] — daudzviet Latvijā, tostarp arī Rīgā ilgstoši lija, savukārt valsts ziemeļaustrumu daļā, temperatūrai svārstoties ap nulli, sniga; [[Alūksne|Alūksnē]] un vietām citviet izveidojās neliela sniega kārta.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1723946106067861928 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1723907419162513855 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|13|SK}}</ref> * [[17. novembris]] — lielā valsts teritorijā sākās [[meteoroloģiskā ziema]] (tas notiek, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli). Daļā valsts meteoroloģiskā ziema iestājās 16. novembrī, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — jau 25. oktobrī.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/17.11.2023-latvija-sakusies-meteorologiska-ziema-gaidams-sauss-laiks.a532028 Latvijā sākusies meteoroloģiskā ziema; gaidāms sauss laiks], lsm.lv, {{dat|2023|11|17|SK}}</ref> * [[21. novembris]] — aukstākā nakts kopš marta, termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes ziemeļaustrumos, [[Strenči|Strenču]] pusē un [[Veclaicene]]s pagastā. Lielākajā valsts daļā no rīta bija vēsāks par −5 grādiem, piekrastes rajonos par kādu grādu siltāks.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1726798022737027253 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|21|SK}}</ref> * [[23. novembris]] — plašam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, naktī daudzviet sniga un puteņoja, līdz ar to tika novērots pirmais [[sniegputenis]] rudens-ziemas sezonā. Izveidojās pirmā bieza sniega sega, no rīta biezākais sniegs tika reģistrēts [[Sigulda|Siguldā]] un [[Skrīveri|Skrīveros]] — 13 cm, Sīļos — 11 cm.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/249733705 Piektdien vēl daudzviet gaisa temperatūra būs pozitīva, bet no nedēļas nogales jau gaidāmi ziemai raksturīgi laikapstākļi — noturīgs sals un bieži snigs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231123172758/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/249733705 |date={{dat|2023|11|23||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|11|23|SK}}</ref> Citviet valstī zemi klāja 1—9 cm bieza sniega sega, savukārt Kurzemē jau nakts gaitā sniegs pārgāja lietū un būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1727598149361975654 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|23|SK}}</ref> Spēkā pieņēmās dienvidu-dienvidrietumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s, piekrastē vairāk par 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Liepāja|Liepājā]] (pie ostas) — 28,9 m/s un Ventspilī — 30,8 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1727598152419512674 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|23|SK}}</ref> * [[26. novembris]]: ** [[Līča efekts|Līča efekta]] ietekmē naktī, galvenokārt valsts centrālajos rajonos sniga, brīžiem stipri, nakts laikā [[Kalnciems|Kalnciemā]] sniega sega pieauga par 12 cm, no rīta sniega segas biezums sasniedza 20 cm. Līdzīga sniega sega tika reģistrēta arī [[Sīļi|Sīļos]] un [[Dagda|Dagdā]], bet biezākais sniegs tika fiksēts [[Piedruja|Piedrujas]] novērojumu stacijā — 22 cm. Rīgā agrā rītā zemi klāja 4 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1728651179859796021 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|26|SK}}</ref> ** Debesīm skaidrojoties, naktī un no rīta [[Saldus|Saldū]] un [[Stende|Stendē]], vēlā vakarā arī Jelgavā un Rucavā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Ap pusnakti Saldū termometra stabiņš noslīdēja līdz –13,4 °C, bet Stendē saullēktā gaiss atdzisa –14,1 °C. Jelgavas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –14,7 °C, bet [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –10,8 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7905580/foto-svetdienas-nakti-saldu-un-stende-parspets-26-novembra-aukstuma-rekords FOTO ⟩ Svētdienas naktī Saldū un Stendē pārspēts 26. novembra aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|26|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7905910/latvija-parspeti-vel-tris-aukstuma-rekordi Latvijā pārspēti vēl trīs aukstuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|27|SK}}</ref> * [[30. novembris]] — intensīvas snigšanas dēļ, kas naktī tika reģistrēta lielā Latvijas daļā, sniega segas biezums palielinājās par 4–9 cm, bet centrālajos rajonos pat par 10–15 cm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1730102804218359866 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|30|SK}}</ref> [[Rīga|Rīgas]] centrā no rīta sniega segas biezums sasniedza 23 cm, tā bija biezākā sniega sega galvaspilsētā kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] decembra.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1730068400901157289 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|30|SK}}</ref> Kopumā valstī biezākā sniega sega tika novērota [[Dagda|Dagdā]], kur plkst. 7.00 sniega segas biezums sasniedza 28 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] un [[Sīļi|Sīļos]] — 26 cm. Snigšana vietām turpinājās arī dienā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7908553/ceturtdienas-rita-riga-biezaka-sniega-sega-kops-2021-gada Ceturtdienas rītā Rīgā biezākā sniega sega kopš 2021. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|30|SK}}</ref> === Decembris === * [[2. decembris]] — sniega segas biezums Rīgā naktī sasniedza 30 cm, kļūstot par biezāko sniega segu galvaspilsētā kopš [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] janvāra. Tikpat daudz sniega bija arī vietām Latvijas austrumu rajonos.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1730788588428603808 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|12|2|SK}}</ref> * [[7. decembris]] — turpinoties salam, daudzās upēs pastiprinājās [[ledus]] veidošanās un vižņu iešana, vairākos upju posmos palielinājās sablīvējumi un ūdens līmeņa svārstības. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās bija no 3 cm [[Kolka|Kolkā]] līdz 27 cm [[Sigulda|Siguldā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7913477/ceturtdien-vietam-snigs-upes-veidojas-ledus-sablivejumi Ceturtdien vietām snigs; upēs veidojas ledus sablīvējumi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|12|7|SK}}</ref> * [[9. decembris]] — izklīstot mākoņiem, lielā daļā [[Vidzeme|Vidzemes]] naktī tika reģistrēts mēreni stiprs sals, gaisa temperatūrai noslīdot zem –12 grādiem. Aukstākais laiks valdīja [[Alūksne|Alūksnē]], kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –15,7 °C; pārējā valstī gaiss atdzisa līdz –4, –9 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1733377912651280480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|12|9|SK}}</ref> * [[14. decembris]] — rītā daudzviet tika reģistrēta dūmaka un [[migla]], [[Bauska|Bauskas]] un [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijās naktī redzamība īslaicīgi pazeminājās līdz 140-160 metriem. Gaisā palielinoties cieto daļiņu PM10 un PM2,5 koncentrācijai, vairākās vietās bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7918304/foto-ceturtdien-debesis-skaidrosies-bet-vietam-ari-snigs FOTO ⟩ Ceturtdien debesis skaidrosies, bet vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|12|14|SK}}</ref> * [[17. decembris]]: ** Visā Latvijā iestājās atkusnis, nakts laikā valsts teritorijā termometra stabiņš paaugstinājās virs nulles. [[Kurzeme|Kurzemes]] piekrastē gaisa temperatūra pārsniedza +5 grādu atzīmi, bet [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz +7,4 °C, un tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1736304353714073642 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|12|17|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1736320017291936137 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|12|17|SK}}</ref> ** Pusdienlaikā straujas sniega kušanas rezultātā meteoroloģisko laikapstākļu dēļ tika traucēta elektroapgāde ap 1000 "[[Sadales tīkls]]" klientiem. Lielākais elektrības atslēgums tika reģistrēts [[Jelgava|Jelgavā]], tāpat aptuveni 100 elektrības atslēgumi tika fiksēti Ziemeļvidzemē, [[Valka|Valkas]] un Valmieras pusē, kur bija sakrājies lielākais sniega apjoms.<ref> [https://www.tvnet.lv/7920513/laikapstaklu-del-elektroapgade-svetdien-trauceta-ap-1000-sadales-tikla-klientu Laikapstākļu dēļ elektroapgāde svētdien traucēta ap 1000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2023|12|17|SK}}</ref> * [[22. decembris]] — Kurzemē un valsts centrālajos rajonos nakts laikā tika reģistrēts gan lietus, gan sniegs, savukārt valsts austrumu daļā sniga, brīžiem stipri. Daudzviet austrumu rajonos no jauna izveidojās sniega kārta, no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sniega segas biezums sasniedza 8 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/21.12.2023-piektdienas-nakti-latvijas-austrumos-stipri-snigs.a536322 Piektdienas naktī Latvijas austrumos stipri snigs], lsm.lv, {{dat|2023|12|21|SK}}</ref> * [[25. decembris]] — tika sagaidīts balts [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] rīts — lielāko valsts teritoriju zemi klāja sniegs, jo naktī Latviju šķērsoja nokrišņu zona un līdz rītam vietām sniega sega bija palielinājās par 5–9 cm. Biezākā sniega sega rītā tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Sigulda|Siguldā]], attiecīgi 12 cm un 13 cm, bet dienā ieplūstot siltākam gaisam, sniegs daļēji nokusa.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/255105861 Palaikam gaidāmi nokrišņi, nedēļas otrajā pusē sniega sega lielākoties nokusīs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231225174202/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/255105861 |date={{dat|2023|12|25||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|12|25|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2023]]. gadā ([[°C]])''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,1}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,7}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,3}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,8}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,0}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,1}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,0}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–26,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–26,4}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,7}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,6}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,4}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,1}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2023]]. gadā ([[°C]])''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,3}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|15,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|20,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|22,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|18,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,9}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,4}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|13,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|34,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+34,4}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|22,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|33,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,0}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|17,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,3}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|32,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,6}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|23,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|27,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|13,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,8}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|14,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|32,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,5}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA" /> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="695" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | style="background:#99C7FF;"| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | style="background:#99C7FF;" align="center"| −14,0 °C | style="background:#99C7FF;"| [[7. janvāris]] | align="center"| +9,3 °C | [[3. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|−2,2}} | {{Temperatūras krāsa|2,9}} | {{Temperatūras krāsa|−0,2}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | align="center"| −8,8 °C | [[23. februāris]] | align="center"| +7,9 °C | [[13. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|−0,3}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|−1,4}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −9,3 °C | [[10. marts]] | align="center"| +13,7 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} | {{Temperatūras krāsa|−0,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,2}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −1,1 °C | [[3. aprīlis]] | align="center"| +21,5 °C | [[23. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+8,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,4}} | {{Temperatūras krāsa|4,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,2}} | {{Temperatūras krāsa|10,4}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| +0,3 °C | [[6. maijs]] | align="center"| +24,8 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+13,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|14,8}} | {{Temperatūras krāsa|15,8}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +6,4 °C | [[2. jūnijs]] | align="center"| +29,2 °C | [[21. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,4}} | {{Temperatūras krāsa|20,0}} | {{Temperatūras krāsa|20,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +11,7 °C | [[21. jūlijs|21.]], [[23. jūlijs]] | align="center"| +30,5 °C | [[16. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,0}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} |- | style="background:#FFCA7A;"| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +11,9 °C | [[19. augusts]] | style="background:#FFCA7A;"| align="center"| +32,6 °C | style="background:#FFCA7A;"| [[16. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+19,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,0}} | {{Temperatūras krāsa|20,7}} | {{Temperatūras krāsa|18,4}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +8,7 °C | [[25. septembris]] | align="center"| +26,2 °C | [[13. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+17,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| −0,2 °C | [[27. oktobris]] | align="center"| +20,3 °C | [[3. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+7,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}} | {{Temperatūras krāsa|11,3}} | {{Temperatūras krāsa|8,1}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −7,5 °C | [[26. novembris]] | align="center"| +12,7 °C | [[1. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+2,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,3}} | {{Temperatūras krāsa|−2,7}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −7,6 °C | [[6. decembris]] | align="center"| +8,6 °C | [[19. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|−4,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} | {{Temperatūras krāsa|1,5}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="265" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 85,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 42,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 37,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,9 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 17,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 48,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 22,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 8,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 53,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 14,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 22,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,9 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 8,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. marts]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center"| 11,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 4,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 12,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 11,9 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 11,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 17,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 5,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[18. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 95,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 17,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 59,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 198,1 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" align="center"| 85,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 27,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 84,9 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 38,2 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[7. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 32,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 10,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 19,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 14,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 121,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 49,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 37,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 35,4 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 14,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 84,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 8,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 23,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 52,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 15,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 98,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 29,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 53,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras un nokrišņu fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −10,7 °C — [[6. janvāris]] * −8,9 °C — [[7. janvāris]] * −4,8 °C — [[8. decembris]] * −4,3 °C — [[9. decembris]] * −4,0 °C — [[3. decembris|3.]] un [[6. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +25,1 °C — [[7. augusts]] * +20,4 °C — [[16. augusts]] * +20,0 °C — [[22. jūnijs]] * +19,6 °C — [[17. augusts]] * +19,4 °C — [[18. jūnijs]] {{Col-end}} Desmit lietainākās dienas Rīgā — diennaktis ar vislielāko nokrišņu daudzumu. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". * 38,2 mm — [[7. augusts]] * 27,3 mm — [[8. augusts]] * 26,1 mm — [[18. augusts]] * 22,3 mm — [[31. augusts]] * 22,0 mm — [[28. augusts]] * 17,4 mm — [[2. janvāris]] * 16,1 mm — [[1. janvāris]] * 15,9 mm — [[13. novembris]] * 14,9 mm — [[30. novembris]] * 14,7 mm — [[24. augusts]] == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2023. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2023. gads Latvijā]] l1dnbaie8mbxhuz9pj6sgwnxt68bejp 4506389 4506387 2026-08-13T13:03:39Z Minorax 83723 4506389 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2023. gads Latvijā|2023]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +7,8 °C |min Lat = –26,4 °C |max Lat = +34,4 °C |vid Rīga = +9,0 °C |min Rīga = –14,0 °C |max Rīga = +32,6 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 761,1 mm <br /> Rīga: 860,3 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 198,1 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 85,3 mm (augusts) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 38,2 mm ([[7. augusts]]) |sniega sega = Latvija: 59 cm ([[Priekuļi]], [[13. marts]]) |vēja brāzmas = Dobele: 32,6 m/s ([[7. augusts]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2023. gads Latvijā|2023. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2023. gadā bija +7,8 °C, kas ir 1,0 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads). Rezultātā 2023. gads kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2015. gadu. 2023. gads bija jau 11. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Vissiltākais 2023. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,0 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +6,6 °C. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2023. gadā bija no +0,7 °C Latvijas rietumos līdz +1,4 °C valsts dienvidaustrumos. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2023. gadā bija 60,8 °C. Zosēnos 10. martā tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra –26,4 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+34,4 °C) tika reģistrēta 16. augustā Bauskā, kas ir arī jauns Latvijas 16. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tā ir augstākā maksimālā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta kopš 2014. gada 4. augusta, kad Ventspilī tika novēroti +37,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2023. gadā bija 761,1 mm, kas ir 11% virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais kopš 2017. gada. Vislielākais nokrišņu daudzums 1065,1 mm tika novērots Rucavā, bet vismazāk nokrišņu bija Bauskā – 524,2 mm. Daugavpilī ar kopējo nokrišņu daudzumu 887,0 mm, kas ir 40% virs normas, pērnais gads bija vismitrākais salīdzinājumā ar normu, savukārt vislielākā negatīvā novirze no normas bija Jelgavā, kur gada kopējais nokrišņu daudzums bija 524,9 mm jeb 19% sausāks par normu. 2023. gadā kopumā 46 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), no kurām 9 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s), bet divās no tām brāzmas bija pat virs 30 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika reģistrētas [[7. augusts|7. augustā]] [[Dobele|Dobelē]], kad arī bija viens no gada ievērojamākajiem negaisiem. Šajā pašā dienā vēl vienā citā stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30 m/s — [[Madona|Madonā]] (30,3 m/s). Otra 2023. gada vētra, kuras laikā brāzmas pārsniedza 30 m/s, tika novērota [[23. novembris|23. novembrī]], kad [[Ventspils|Ventspilī]] maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30,8 m/s. Visā valstī 2023. gads bija saulaināks nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā. Latvijas austrumos vietām saules spīdēšanas ilgums bija pat 10% virs ierastā, taču pārējos reģionos tas bija pāris procentus saulaināks nekā vidēji 1991.—2020. gadu periodā. Savukārt absolūtais saules spīdēšanas ilgums stundās 2023. gadā vismazākais bija Vidzemes augstienē, bet vislielākais — Rīgas līča piekrastē Vidzemē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/gads/ Klimata portāls | Gads, 2023] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240124120113/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/gads/ |date={{dat|2024|01|24||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2022./2023. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Vissiltākā ziema bija valsts dienvidos, Daugavpilī ziemai esot 1,4 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Liepājā attiecīgi 1,3 un 1,1 °C siltākai. Pirmo reizi kopš 2014./2015. gada ziemas visu trīs ziemas mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par 0 °C. Decembris ar vidējo gaisa temperatūru −3,1 °C (2,0 °C zem mēneša normas) bija vēsākais ziemas mēnesis un vienīgais, kas vēsāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo gaisa temperatūru −0,6 °C un −0,8 °C bija attiecīgi 2,4 un 2,3 °C siltāki par normu. Ziema iesākās ar ilgstošu sala periodu — no 17. novembra līdz 20. decembrim (34 dienas) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem 0 °C. Tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018. gada. Savukārt ne vēlāk kā novembra vidū sācies mēnesi ilgs sala periods pēdējoreiz novērots 1998. gadā, kad no 8. novembra līdz 15. decembrim Latvijā valdīja ziemīgi laikapstākļi. Lai gan sals 2022./2023. gada ziemas sākumā bija noturīgs, tika pārspēts tikai 1 minimālās gaisa temperatūras rekords, kad 18. decembrī Rucavā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18,7 °C. Pēc ilgstošā sala perioda iestājās atkusnis, kā laikā ap gadumiju tika pārspēti 49 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Starp šiem rekordiem bija arī Latvijas janvāra rekords (+11,1 °C Daugavpilī 1. janvārī), par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā, kā arī nacionālie 2. un 3. janvāra rekordi. Turpmākajā ziemā lielākoties gaisa temperatūra bija virs normas un sala periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā tika pārspēti vēl vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā arī Latvijas 14. februāra rekords (+8,3 °C Rucavā). Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 178,8 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 285 mm (56% virs normas), bet vismazāk lija un sniga Jelgavā, kur nokrišņu daudzums bija vien 95,2 mm, kas ir 24% zem normas. Visi ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 56 mm bija 4% mitrāks par normu, februārī kopumā nolija un nosniga 45,6 mm (13% virs normas), bet janvāris ar 78,6 mm (56% virs normas) bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Ziemas sākumā ne reti bija stipra snigšana un puteņošana. Īpaši stipra snigšana bija 12. un 13. decembrī, kad reģistrēta arī 2022./2023. gada ziemas biezākā sniega sega 55 cm, ko 12. decembrī tika novērota Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega segas biezums sasniedza 70 cm. Pēc tam sekojošā atkušņa laikā vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, kā arī nokrišņu daudzums pārsniedza normu, kas sekmēja ūdeņu pieplūdumu un veicināja strauju ūdenslīmeņu celšanos un teritoriju applūšanu. Jēkabpilī 14. janvārī ūdens līmenis bija 8,92 cm virs stacijas “0”, kas ir otrais augstākais ūdenslīmenis, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā, atpaliekot vien par 5 cm no 1981. gada 31. marta rekorda (8,97 m). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2022./2023. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (3,6 m/s) bija 0,2 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,6 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,4 un 0,3 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 16 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novēroja Ventspilī — 13 dienas. Lai gan decembris bija vienīgais ziemas mēnesis, kad vidējais vēja ātrums bija lēnāks par normu, tieši decembrī tika reģistrētas ziemas stiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s 12. decembrī Ventspilī). Gandrīz tikpat stipras brāzmas (24,6 m/s) bija Stendē 10. februārī, kad vietām Latvijā bija pērkona negaisi, kuru laikā reģistrēti vairāki desmiti zibens. Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru ≤0 °C) Latvijā bija 17. novembrī. Vietām valsts austrumos tā sākās 16. novembrī, bet līdz 19. novembrim tā sākās visā Latvijā, izņemot Kolku, kur ziema sākās 2. decembrī. Valsts austrumu daļā meteoroloģiskā ziema iesākās nedaudz vēlāk vai ap ierasto ziemas sākumu klimatiskās normas periodā, bet vietām valsts centrālajā daļā un Kurzemē šīs ziemas sākums ir ievērojami agrāk — Liepājā un Rucavā pat mēnesi agrāk nekā vidēji normas periodā. Vairākās Kurzemes novērojumu stacijās meteoroloģiskā ziema noslēdzās 6. februārī, bet līdz 10. februārim tā beidzās arī vietām centrālajos rajonos. Latgalē un lielākajā daļā Vidzemes meteoroloģiskā ziema vēl turpinājās. Salīdzinoši maigā un siltā 2022./2023. gada ziema (decembris—februāris) ļāva notikt dažādām fenoloģiskajām parādībām dzīvajā dabā. Jau 3. janvārī austrumu pierobežā ([[Viļaka]]) tika novērota pirmā ziedošā zilā vizbulīte, bet 10. februārī — sniegbaltā sniegpulkstenīte ([[Saldus]]), savukārt [[Varakļāni|Varakļānos]] pirmās sniegpulkstenītes ziedus raisīja tikai 13. martā, bet zilās vizbulītes — 7. aprīlī. Jau 13. janvārī [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] novēroti pirmie meža zosu bari, tāpat arī 20. janvārī [[Liepāja|Liepājas pilsētā]] un Dienvidkurzemes novada [[Nīca]]s pusē. Todien Nīcas pagastā novēroti arī vairāki desmiti ķīvīšu, bet [[Madonas novads|Madonas novada]] Mētrienas un Praulienas pagastā redzēta pirmā dzērve. 21. janvārī Nīcas pagastā novērotas meža un sējas zosis (atsevišķos baros pat 250 zosis), ķīvītes un pat bariņš 100 mājas strazdu (liels skaits ziemas mēnešiem), savukārt [[Rucava]]s pusē novērota sloka (Latvijā ziemas mēnešos novēro reti) un meža un sējas zosis. Dienu vēlāk vairāku sugu zosis novērotas arī [[Grobiņa]]s pusē, bet lauka balodis (arī reti novērojams ziemā) – Liepājas pilsētā. 23. janvārī meža un sējas zosīm pievienojās arī baltpieres zosis. Lielajā skaitā novērotie gājputni (vairākas zosu sugas) liecina par to, ka tie pie mums atgriezušies no siltākām zemēm. Šie ir tā saucamie tuvie migranti, kuri ziemo Rietumeiropas valstīs, un, laika apstākļiem kļūstot siltākiem, putni dodas uz ziemeļiem, bet, ja kļūtu aukstāks, īslaicīgi atkal atkāptos uz Dāniju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no mums. Vairākām fenoloģiskajām parādībām šīs ziemas novērojumi bijuši tuvi rekordiem. Kalendārās ziemas pēdējā mēneša otrajā pusē atgriezās ziemīgāki apstākļi, un norises dzīvajā dabā mazinājās.<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats">[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/279106117 2023. gada fenoloģisko novērojumu apskats]{{Novecojusi saite}}, videscentrs.lvgmc.lv {{dat|2024|5|16|SK}}</ref> '''2023. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par 10. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). No pavasara mēnešiem tikai maijs bija vēsāks par normu, kura vidējā gaisa temperatūra +11,3 °C bija 0,1 °C zem normas. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C bija 1,4 °C siltāks par normu, savukārt aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C (1,3 °C virs normas) kopā ar 1950. un 1990. gada aprīļiem bija 5. siltākais novērojumu vēsturē. Marta 1. dekādes beigās Latvijā novēroja stiprāko salu kopš 2021. gada decembra, Zosēnos 10. martā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz —26,4 °C. Pēc tam strauji kļuva siltāks, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsākam periodam ap marta un aprīļa miju sekoja šī pavasara ilgākais posms ar gaisa temperatūru virs normas — 19 dienas (no 7. līdz 25. aprīlim). Savukārt garākajam siltuma periodam sekoja garākais un spēcīgākais aukstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūra rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc nedaudz siltāka maija vidus, pavasara pēdējās dienās kļuva vēsāks un tika reģistrēti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā pavasarī tika pārspēti 30 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 36 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kuru starpā bija 3 dekādes un 2 mēneša rekordi, un jau minētie Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Savukārt atkārtots tika 1 minimālās un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 2023. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 91,7 mm bija 26% sausāks par normu (123,1 mm) un sausākais pavasaris pēdējos 5 gados. Lielākajā daļā Latvijas pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija mazāks par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā — 44,6 mm, kas ir 64% zem gadalaika normas (122,2 mm). Vietām valsts austrumos pavasaris bija mitrāks par normu, un vislielākais nokrišņu daudzums šopavasar reģistrēts Madonā — 157,3 mm, kas ir 15% virs novērojumu stacijas gadalaika normas (137,0 mm). Pavasara sākums bija nokrišņiem bagāts, bet gadalaika turpinājumā nokrišņu bija mazāk nekā ierasts. Marts ar kopējo nokrišņu daudzumu 59,6 mm (62% virs mēneša normas) bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē. Aprīlī kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 20,3 mm (43% zem normas). Savukārt maijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 12,2 mm (76% zem normas) bija sausākais novērojumu vēsturē, par 2,2 mm pārspējot 1941. gada rekordu. Marts ar vidējo sniegu segu 8 cm bija 1 cm sniegotāks par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī pavasara biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Aprīļa pirmajā dekādē vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, visilgāk sniega sega bija Alūksnē, kur tā nokusa 6. aprīlī. Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,2 m/s, kas ir 0,1 m/s virs gadalaika normas. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija marts, kura vidējais vēja ātrums 3,9 m/s bija 0,6 m/s virs normas. Marts bija arī vienīgais pavasara mēnesis, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Kopumā pavasara pirmajā mēnesī bija 4 dienas, kad vēja brāzmas kādā novērojumu stacijā sasniedza 20 m/s, bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī 8. martā — 27,2 m/s. Vietām Kurzemē meteoroloģiskā pavasara sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C) bija agrākajā iespējamajā datumā — 7. februārī. Līdz februāra vidum meteoroloģiskais pavasaris sākās vēl vairākās novērojumu stacijās Latvijas rietumos un centrālajos rajonos, kā arī vidēji Latvijā (13. februārī). Pārējās novērojumu stacijās meteoroloģiskais pavasaris sākās marta vidū. Visagrāk meteoroloģiskais pavasaris noslēdzās Priekuļos un Rīgā — 10. maijā, vēl dažās novērojumu stacijās pavasaris beidzās 19. un 20. maijā, bet lielākajā daļā novērojumu staciju un vidēji Latvijā vēl nav bijis meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) un turpinājās meteoroloģiskais pavasaris. Spriežot pēc pavasara (marts—maijs) fenoloģiskajiem novērojumiem, gadalaiks bijis visai agrs. Vairākām gājputnu sugām pirmie atlidojušie īpatņi tika novēroti salīdzinoši agri (jūras žagata (14. marts, [[Rīga]]), melnā klija (25. marts, [[Krāslava]]), avozeta (26. marts, [[Mērsrags]])), bet parastajam šņibītim 25. martā Rīgā reģistrēts agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē. Marta sākumā kļavām cirkulēja sulas, un turpināja atgriezties gājputni. 1. martā [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] ieraudzīta dzērve, bet 6. martā [[Saldus novads|Saldus novadā]] novērots meža balodis. 7. martā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]] novērots šī pavasara pirmais baltais stārķis, savukārt 8. martā [[Ogres novads|Ogres novadā]] novērots lauku balodis, bet [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]] — ķīvīte. Marta mēneša vidū turpināja atgriezties baltie stārķi, savukārt 16. martā [[Skrunda|Skrundā]] novērots pirmais melnais stārķis. Daudzviet mežos sāka ziedēt zilās vizbulītes un valsts dienvidos — arī lazdas. Daudzviet tika novēroti arī pirmie citrontauriņi. Marta beigās valsts rietumu un centrālajos rajonos sāka ziedēt māllēpes, tika novērotas arī pirmās pļavas ķirzakas. Savukārt aprīļa sākumā bērziem cirkulēja sulas, visā valsts teritorijā turpināja ziedēt māllēpes. Ievām, jāņogām, upenēm, ērkšķogām un ceriņiem saplauka lapas. Mežos uzziedēja baltie vizbuļi, un ziemas miegu beidza eži. Aprīļa vidū sāka zaļot pļavas, uzziedēja pirmās gaiļbiksītes un dzeltenie vizbuļi. [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Ventas rumba|Ventas rumbā]], lēkāja vimbas, bet visā valsts teritorijā atgriezās bezdelīgas. Rīgā varēja novērot ziedošas pienenes un kļavas, bet lapas izplauka bērziem, zirgkastaņām un liepām. Aprīļa beigās Rīgā, [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], ziedus raisīja sakuras. Uzziedēja arī bērzi un ievas. Valsts lielākajā daļā atgriezās dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums (25. aprīlī) atpalika tikai vienu dienu no rekorda. Parastās ievas 2023. gadā sāka ziedēt agri, visagrāk [[Tērvete|Tērvetē]] (25. aprīlis), bet visvēlāk [[Zosēni|Zosēnos]] (10. maijs). Agra ievu ziedēšana bija novērojama valsts dienvidu un austrumu rajonos, bet vēla — [[Alūksnes augstiene|Alūksnes]] un [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kā arī daudzviet Piejūras zemienē, īpaši [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]]. Latvijas teritorijā maija pirmās dekādes vēsā laika dēļ ziedēšanas sākuma atšķirības bija vērojamas gandrīz triju nedēļu garumā. Gados, kad maija sākums nav tik auksts, šīs atšķirības ir mazākas. Arī pirmā dzeguzes dziesma 2023. gadā izskanējusi agrāk nekā ierasts. Visagrāk (21.—23. aprīlī) dzeguze atgriezusies valsts austrumu pierobežas rajonos (Šķaunes un Šķilbēnu pagastā) un Atašienes pagastā. Agri (24.—25. aprīlī) dzeguze dzirdēta arī dažviet Vidzemē un Latgalē un Zemgales rietumos. Dažviet Vidzemes ziemeļos un Zemgales austrumos pirmā dzeguzes dziesma izskanējusi 4.—5. maijā. Vēlu (6.—9. maijā) dzeguze atgriezusies Kurzemes rietumos. Visvēlāk (tikai 10. maijā) dzeguze dziedāt sākusi Mērsragā un Kolkā. Savukārt maijam bija raksturīgas stipras salnas, īpaši mēneša sākumā, kad gaiss dažviet atdzisa pat līdz −6 °C atzīmei. Salnas, galvenokārt uz augsnes, daudzviet bija vērojamas arī mēneša beigās. Rīgā 9. maijā sāka ziedēt zirgkastaņas, bet jau 10. maijā — ceriņi. Maija otrajā un trešajā dekādē tie ziedēja jau visā valstī, tāpat kā pīlādži un ābeles. Gan salnas, gan ilgstošais sausums radīja bažas lauksaimniekiem. Sausuma dēļ ilgstoši mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajos rajonos, novērota augsta, daudzviet Zemgalē un Vidzemē — pat ļoti augsta ugunsbīstamība. Maija trešajā dekādē pļavās ziedēja saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji un panātres. Dažviet ziedus raisīja pīpenes, bet Zemgales laukos maija mēneša pēdējās dienās ziedēt sāka rudzupuķes un magones.<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats" /> '''2023. gada vasara''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,3 °C, kas ir 0,7 °C virs gadalaika normas. Vasaras pirmās dienas bija vēsas, tika piedzīvots aukstuma vilnis un uzstādīti jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi (—2,4 °C un —2,0 °C atbilstoši, abi Stendē), tomēr jau jūnija vidū bija vērojamas krietni augstākas gaisa temperatūras un aizsākās 10 dienu ilgs karstuma vilnis. Jūnijs kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C bija 1,4 °C siltāks par mēneša normu. Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka (+16,8 °C), jūlijs bija vienīgais vasaras mēnesis, kurš bija vēsāks par mēneša normu (1,0 °C zem normas). Tā laikā tika sasniegti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pretēji jūlijam, kura laikā tikai piecu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtības pārsniedza mēneša normu, augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt 8. siltākais augusts novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C (1,6 °C virs mēneša normas). Nakts uz 7. augustu bija siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Skultes stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 °C), vēlāk 15. augustā sākās nedēļu ilgs karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti divi Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (16. augustā Bauskā tika sasniegti +34,4 °C, bet 17. augustā Daugavpilī +32,3 °C), un līdz pat augusta izskaņai diennakts vidējās gaisa temperatūras turējās virs normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 238,9 mm, kā rezultātā vasara bija 7% mitrāka par gadalaika normu (226,9 mm), tomēr dažādos Latvijas reģionos nokrišņu daudzums ievērojami atšķīrās. Gulbenē tika novērots vismazāk nokrišņu (124,9 mm, 43% zem normas), savukārt Kalnciemā visvairāk (313,2 mm, 35% virs normas). Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras nokrišņu daudzums (191,3 mm) bija 49% lielāks par normu. Vasara iesākās ar lielu sausumu. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1969. gada, kad jūnija kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 21,6 mm. Vairākās novērojumu stacijās (Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos) bija 17 dienu periods, kad kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Pārējos divos mēnešos sausums krietni mazinājās. Jūlija nokrišņu daudzums bija krietni tuvāks normai — ar mēneša nokrišņu daudzumu 71,2 mm tas bija 6% sausāks par normu (75,7 mm). Kontrastā sausajam jūnijam, augusts kļuva par 4. mitrāko novērojumu vēsturē, tā kopējais nokrišņu daudzums bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm). Jau pirmajā augusta dienā vietām Latvijā nolija vairākas reizes vairāk nokrišņu nekā visā jūnijā (vislielākā atšķirība bija Stendē, kur 1. augustā nokrišņu daudzums bija 20,8 mm, kamēr visā jūnijā tas bija tikai 4,5 mm). Vasaras otrā puse izcēlās ar nokrišņu intensitāti. Ja līdz jūlija vidum tikai Ainažu un Dobeles stacijās bija pa vienai diennaktij, kad novērotie kopējie nokrišņi bija ļoti stipri (≥ 20 mm), tad vasaras otrajā pusē tādu diennakšu skaits Latvijā vietām sasniedza pat 5 (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā). Vietām Latvijā meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) bija jau maija vidū, bet citur mēnesi vēlāk. Agrākais meteoroloģiskās vasaras sākums bija Priekuļos un Rīgā (11. maijā). Līdz 21. maijam vasara sākās arī Latvijas dienvidu rajonos (Liepāja, Rucava, Saldus, Bauska, Dobele, Jelgava un Skrīveri). Atlikušajās stacijās vasara sākās 11. līdz 13. jūnijā ar izņēmumiem Ventspilī un Pāvilostā, kur vasara sākās visvēlāk — attiecīgi 16. un 20. jūnijā. Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,9 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Pat ja jūlijs bija mēnesis ar vislielāko vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s (0,7 m/s virs mēneša normas), tad augustā tika novērotas vasaras stiprākās vēja brāzmas 32,6 m/s (7. augustā Dobelē). Kopā augustā bija 5 dienas, kad vēja brāzmas vismaz vienā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), jūlijā tādas bija 2, bet jūnijā neviena. Vasaras (jūnijs—augusts) sākumā turpinājās jau no aprīļa ieilgušais sausums, kas negatīvi ietekmēja vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Problēmas radīja arī dažādu augu kaitēkļu savairošanās — jāņogu stiklspārņi, lielie salnsprīžmeši, bērzu salnsprīžmeši un citi. Jūnija sākumā vēl vietām, galvenokārt Kurzemes vidienē un Vidzemes ziemeļos, bija vērojamas vēlas pavasara salnas, pļavās sāka ziedēt magones un zilās rudzupuķes, bet Zemgales dārzos sārtojās pirmās uz lauka augošās zemeņogas. Jūnija sākumā tika saņemtas ziņas arī par pirmajām vasaras un rudens sēnēm — [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Sigulda]]s pusē tika atrastas pirmās parastās bērzubekas. Arī [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] pirmās bērzubekas pamanītas ļoti agri — jau maija mēnesī. Jūnija vidū karstais un sausais laiks veicināja astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas apdraudēja egļu audzes. Lauksaimniekiem bija problēmas ar siena sagatavošanu, jo sausumā izkaltusī zāle neauga. Dabā jūnija vidus ir ziedēšanas laiks daudzām augu sugām, īpaši pļavās. Laukos ziedēja tīruma zilauši, pļavās — kamolzāle, ceļmalās — tīruma tīteņi. Rīgā jūnija vidū uzziedēja cigoriņi, jasmīni un platlapu liepas. No daudzām Latvijas vietām tika saņemtas arī ziņas par smaržīgo un zaļziedu naktsvijoļu ziedēšanas sākumu. Jūnija izskaņā lauksaimniecībā bija dārza zemeņu, ogulāju un ķiršu nogatavošanās laiks. Uzziedēja agrās kartupeļu šķirnes, bet pirmie Latvijā uz lauka augušie agrie kartupeļi jau bija nopērkami tirgū. Jāņu laikā ziedēja visdažādākās Jāņu zāles — vīgriezes, pīpenes, madaras, nārbuļi, cigoriņi, asinszāles, pelašķi, rudzupuķes, magones un daudzi citi. Atklātās vietās varēja atrast arī pirmās meža zemeņu ogas. Jūlija sākumā sākās liepu ziedēšanas laiks. Pļavās turpināja ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi. Lauksaimniecībā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, turpināja nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači, agrie kartupeļi. Sausuma dēļ daudziem ogulājiem (jāņogām, upenēm) ogas bija salīdzinoši mazas un ar zemāku sulas saturu. Ilgstošajā sausumā cietuši arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā. Jūlija vidū sākās ziemas miežu kulšana, ražas gan daudzviet sausuma dēļ bija mazākas par plānotajām. Mežos bija maz ogu, īpaši melleņu, bet sēņu vēl nebija gandrīz nemaz. Jūlija beigās lija vairāk un biežāk, radot cerības uz pilniem sēņu groziem vasaras pēdējā mēnesī. Augusta sākumā tika reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi 2023. gadā sasniegti akmeņtārtiņam (3. augusts), jūras ķīvītei (3. augusts), līkšņibītim (5. augusts) un gaišajam šņibītim (12. augusts). Ļoti agri (augusta sākumā) nogatavojušies arī pīlādži. Mežos nogatavojās zilganās kazenes, ziedēja sila virši. Meža ogu bija maz, tās bija izmērā nelielas. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, tādēļ rudens sēnes varējām baudīt ar nelielu nokavēšanos. Sēņu sugu daudzveidība gan nebija liela, bieži bija sastopamas dzīslkāta bekas. Augusta nogale lielākajā valsts daļā bija nokrišņiem bagāta, tas kavēja ražas novākšanu. Dārzos nogatavojās rudens avenes, kartupeļi, āboli un ķirbji. Mēneša otrajā pusē uz Āfriku aizlidoja [[Baltais stārķis|baltie stārķi]].<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats" /> '''2023. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, ir 1,1 °C virs gadalaika normas. Zemākā gaisa temperatūra rudenī (–15,1 °C) tika novērota 29. novembrī Madonā, bet augstākā gaisa temperatūra bija +27,6 °C, kas 13. septembrī reģistrēta Dobelē. Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C bija 3,5 °C siltāks par mēneša normu. Gandrīz visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi, četri no tiem Bauskā. Siltie laika apstākļi turpinājās oktobra sākumā, kura 1. dekāde bija 1,3 °C siltāka par dekādes normu. Oktobra sākumā tika pārspēti 7 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas diennakts rekords 3. oktobrī (+21,6 °C Rucavā). Oktobra vidū siltuma periodi mijās ar aukstuma periodiem. Mēneša 3. dekādē, kura vidēji bija 1,1 °C aukstāka par dekādes normu, valdīja aukstāks laiks, taču oktobra pēdējās dienās gaisa temperatūra divu dienu laikā paaugstinājās par 8,2 °C, un 31. oktobrī tika pārspēti 11 diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Kopumā oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas. Siltums turpinājās vēl novembra pirmajā pusē, 1. novembrī tika pārsniegts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Novembra 1. dekāde bija 3,7 °C siltāka par dekādes normu, tomēr, gaisa temperatūrai pazeminoties un meteoroloģiskajai ziemai iestājoties, otrā novembra pusē valdīja aukstums – mēneša 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra bija –3,7 °C, kas ir 4,2 °C zem dekādes normas. 26. un 27. novembrī tika reģistrēti kopumā 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, līdz ar to novembris bija vienīgais rudens mēnesis, kurā pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Novembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 0,5 °C aukstāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 236,3 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Skultē (77,0 mm), kas ir 60% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 362,1 mm (39% virs normas). Septembris bija 28% sausāks par normu ar nokrišņu daudzumu 43,7 mm, savukārt oktobris bija piektais mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,8 mm, kas ir 64% virs normas. Novembrī nolija 69,5 mm, padarot to 17% mitrāku par normu. Visos rudens mēnešos vismaz vienu dienu kādā novērojumu stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas (30,8 m/s) šoruden tika reģistrētas 23. novembrī Ventspilī, kad 22.-23. novembrī vairākās piekrastes novērojumu stacijās tika novērotas maksimālās vēja brāzmas virs 20 m/s. Stipras vēja brāzmas (29,8 m/s) Ventspilī novērotas arī pirmajā rudens vētrā 7. un 8. oktobrī. Pirmais sniegs tika novērots jau oktobra otrajā pusē, kad arī mēneša beigās daudzviet Latvijā izveidojās neliela sniega sega; valsts austrumos tās biezums sasniedza 5 cm. Kad novembra pirmajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās, sniega sega nokusa; atkārtoti tā izveidojās novembra otrajā pusē, kad laika apstākļi kļuva aukstāki. Daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums novembra beigās pārsniedza 25 cm, bet visbiezākā sniega sega bija 30. novembrī Sīļos – 30 cm. Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 4. oktobrī, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Iepriekšējais vēlākā meteoroloģiskā rudens sākums bija 1955. gadā, kad tas vidēji Latvijā sākās 17. septembrī. Visagrāk šogad meteoroloģiskais rudens sākās Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Stendē un Zosēnos – 14. septembrī, tad Dagdā – 30. septembrī, bet pārējās novērojumu stacijās līdzās ar valsti vidēji – 4. oktobrī. Jau 25. oktobrī Alūksnē iestājās meteoroloģiskā ziema, bet vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju tā iestājās 16. novembrī vai dienu iepriekš. Līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās stacijās. Rudens (septembris—novembris) sākumā [[Dobeles novads|Dobeles novada]] Bukaišu un Augstkalnes pagastā, kur 7. augustā plosījās vētra un krita lielgraudu krusa, uzziedēja zirgkastaņas, ievas, ceriņi, ķirši un ābeles. Arī [[Salaspils|Salaspilī]] atkārtoti uzziedēja rododendri un irbenes. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi. Šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā. Siltais septembris ļāva nobriest ķirbjiem. Tikai septembra otrās dekādes vidū atsevišķās vietās (Pierīgā, [[Ludzas novads|Ludzas]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]) no rīta uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Arī vēl oktobra sākumā daudzviet dzīvajā dabā turpināja ziedēt dažādi augi, piemēram, pienenes ([[Sigulda|Siguldas pilsētā]], [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]]) un ceriņi. Tāpat novembra sākumā tika saņemta ziņa par [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] uzziedējušu ceriņu. Arī no citām Latvijas vietām vēl pat mēneša vidū pienāca ziņas par ziedošiem dažādiem augiem (pīpenēm un citiem), atsevišķos dārzos gatavojušās gan zemenes, gan avenes, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes. Siltā septembra ietekmē ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums. Septembra beigās lapu dzeltēšana sākās ērkšķogām, jāņogām, ošiem un ozoliem. Nogatavojās gan ozolu, gan zirgkastaņu augļi. Mežos bija daudz sēņu, bet rudenim raksturīgās sēnes parādījās tikai septembra beigās. Oktobra sākumā lapu dzeltēšana turpinājās ošiem un ozoliem, bet sākās ābelēm un ceriņiem. Mēneša vidū lapu dzeltēšana sākās kļavām, liepām un bērziem, bet ošiem iestājās lapu krišanas fenoloģiskā parādība. Oktobra beigās lapkritis sākās kļavām un liepām, bet bērziem, ozoliem, ceriņiem, ābelēm un jasmīniem tās vēl turējās kokos. Koku lapas pārsvarā bija dzeltenos toņos, kā tas ierasts rudeņos ar palielinātu nokrišņu daudzumu. Vēl novembra sākumā daudzviet valstī ozoliem, bērziem, kļavām, zirgkastaņām, ābelēm, bumbierēm, liepām, ceriņiem un vītoliem lapas turējās to zaros, bet to krišana kļavām, bērziem un ozoliem turpinājās līdz pat novembra vidum. Vēsturiski lapu krišanas fenoloģiskā parādība vēlu iestājusies arī [[1997. gada laikapstākļi Latvijā|1997.]], [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999.]] un [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gadā]], taču šis bijis viens no vēlākajiem gadiem novērojumu vēsturē. Rudenī reģistrēti daudz interesantu ornitofenoloģisko novērojumu. Septembra sākumā reģistrēti divi ļoti vēli vālodzes novērojumi: 1. septembrī vālodze redzēta [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet 2. septembrī — [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. 3. septembrī Rīgā, Mangaļsalā, reģistrēts ļoti agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums, bet mēneša beigās Tērvetes un Ukru pagastā jau novēroti pirmie dzērvju un zosu kāši. Savukārt 1. oktobrī Nīcas pagastā un 6. oktobrī Mangaļsalā novērota dzeguze — vieni no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem rudenī. Oktobra beigās reģistrēti arī vēl citi vēli putnu novērojumi, piemēram, 29. oktobrī [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] apkārtnē novērota tumšā tilbīte, bet 30. oktobrī [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]] — pļavu lija. Rudens pēdējā mēnesī Vecāķos reģistrēts ļoti vēls svīres novērojums (1. novembrī), taču rekords ([[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gada]] 7. novembris) palika nepārspēts. Toties pelēkajam mušķērājam 2023. gadā tika reģistrēts visvēlākais novērojums rudenī (4. novembris, Rīga), par 5 dienām apsteidzot līdzšinējo rekordu ([[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]]). 11. novembrī Jelgavas novada Svētes palienē tika novērots gugatnis — viens no vēlākajiem novērojumiem rudenī. Savukārt 15. novembrī [[Ziru pagasts|Ziru pagastā]] novērots jūras ķīvītes jaunais putns, 19. novembrī [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagastā]] manīts pupuķis, bet 20. novembrī [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]] — upes zīriņš. Visos minētajos gadījumos tie ir vēli novērojumi rudenī. Interesanti arī, ka 26. novembrī [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] kādā ligzdā uzturējies baltais stārķis, bet 30. novembrī Rīgā pamanīts lauku cīrulis. '''2023/2024. gadu kalendārās ziemas''' pirmajā mēnesī tika saņemti vairāki ziņojumi par baltā stārķa novērojumiem (Baldone, Koknese, Krimulda). Liepājā novērots lielais dumpis, Iecavā — plukšķis, bet Remtes pagastā — dzērve. Decembra beigās novērota ekstremāli agra meža un sējas zosu pavasara migrācija. Kurzemes piekrastes rajonos (Nīca, Vecpils, Piltene) ziemeļu virzienā lidojam novēroti zosu bari ar vairākiem simtiem putnu.<ref name="2023-gada-fenologisko-noverojumu-apskats" /> == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = −0,6 °C |feb temp = −0,8 °C |mar temp = +1,6 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +11,3 °C |jūn temp = +16,6 °C |jūl temp = +16,8 °C |aug temp = +18,5 °C |sep temp = +15,8 °C |okt temp = +7,1 °C |nov temp = +1,7 °C |dec temp = –1,1 °C |jan nokr = 78,6 mm |feb nokr = 45,6 mm |mar nokr = 59,6 mm |apr nokr = 20,3 mm |mai nokr = 12,2 mm |jūn nokr = 23,0 mm |jūl nokr = 71,2 mm |aug nokr = 144,7 mm |sep nokr = 43,7 mm |okt nokr = 122,8 mm |nov nokr = 69,5 mm |dec nokr = 77,8 mm }} Ar vidējo gaisa temperatūru −0,6 °C '''2023. gada janvāris''' bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −20,0 °C tika novērota 6. janvārī Daugavpilī. Arī mēneša maksimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, kad 1. janvārī šajā novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +11,1 °C. Tas ir jauns Latvijas janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā. Gads iesākās ar ievērojamu siltumu un maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Pirmajās 3 janvāra dienās tika pārspēti 41 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kuru starpā bija jau minētais Latvijas janvāra mēneša rekords un Latvijas 2. un 3. janvāra rekordi. Pēc neliela sala perioda 1. dekādes vidū atlikušajā mēnesī gaisa temperatūra turējās stabili virs normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 78,6 mm, kas ir 56% virs mēneša normas (50,5 mm). 2023. gada janvāris bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2007. un 1959. gada janvāriem. Visvairāk nokrišņu (111,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 36,8 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Vičakos — 18 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 11 diennaktis. Ja vietām Kurzemē janvārī sniega sega bija vien atsevišķās dienās, tad valsts austrumos vairākās novērojumu stacijās sniega sega bija janvāra lielāko daļu. Visbiezākā sniega sega (25 cm) tika novērota 30. janvārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 90% — no 71% Rucavā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,9 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −20,0 °C tika novērota 6. janvārī Daugavpilī. Arī dekādes maksimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, kad 1. janvārī šajā novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +11,1 °C. Tas ir jauns Latvijas janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā. Janvāra pirmajās 3 dienās kopumā tika pārspēts 41 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kuru starpā bija jau minētais Latvijas janvāra mēneša rekords un Latvijas 2. un 3. janvāra rekordi, bet atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 32,5 mm, kas ir 76% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (43,9 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē — 18,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Dobelē un Gulbenē — 4 diennaktis. Dekādes laikā mijoties ziemīgiem laikapstākļiem un atkušņiem, bija vērojamas biežas izmaiņas sniega segas biezumā. Visbiezākā sniega sega tika novērota 10. janvārī Dagdā — 14 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 88% — no 74% Rucavā līdz 93% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,0 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,9 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,1 °C tika novērota 20. janvārī Saldū, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 13. janvārī Rucavā. Turpinoties siltumam, janvāra 2. dekādē tika pārspēti 6, bet atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 35,4 mm, kas ir 138% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 20,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dagdā, Gulbenē, Liepājā, Madonā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Daugavpilī, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Skultē — 6 diennaktis. Par spīti tam, ka janvāra 2. dekādē novēroti atsevišķi atkušņa periodi, vairākās stacijās saglabājās noturīga sniega sega. Biezākā sniega sega novērota 11. janvārī Dagdā — 21 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 93% — no 73% Rucavā līdz 98% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,8 °C, kas ir 3,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 22. janvārī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5 °C tika novērota 30. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 12,3 mm, kas ir 28% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā — 2,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Pāvilostā — 5 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rēzeknē un Skultē — 1 diennakts. Dekādes beigās Latvijas austrumos ciklona ietekmē tika novērota stipra snigšana, kuras laikā Dagdā 30. janvārī novērota dekādes biezākā sniega sega — 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 89% — no 67% Rucavā līdz 94% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru −0,8 °C '''2023. gada februāris''' bija par 2,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Februārī gaisa temperatūra Latvijā bija lielākoties virs normas. Vissiltākais bija mēneša vidus, februāra 2. dekādei esot pat 4,2 °C siltākai par normu. No 13. Līdz 15. februārim tika novēroti arī maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā februārī tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 45,6 mm, kas ir 13% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (75,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 21,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 9,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā un Pāvilostā — 12 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 6 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februārī bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 87% — no 83% Liepājā līdz 91% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,3 °C tika novērota 5. februārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 6,5 mm, kas ir 53% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (14,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Mērsragā — 2,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kuldīgā un Rīgā — 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 1. dekādē bija 25 cm, kas 2. februārī reģistrēta Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 86% — no 81% Liepājā līdz 91% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 4,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,0 °C tika novērota 12. februārī Gulbenē un Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 26,5 mm, kas ir 75% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (44,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Jelgavā — 11,4 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā — 6 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 3 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 2. dekādē bija 37 cm, kas 20. februārī reģistrēta Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% — no 83% Daugavpilī līdz 94% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,4 m/s) tika novērotas 18. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,9 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,6 °C tika novērota 28. februārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (23,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Dobelē — 5,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā — 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skultē, Zīlānos — 2 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 3. dekādē bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 86% — no 82% Liepājā, Mērsragā, Rīgā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 21. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C '''2023. gada marts''' bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 1. dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Pēc stiprā sala strauji kļuva siltāks, atsevišķām dienām esot aptuveni 6 °C siltākām par normu, kā arī tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 59,6 mm, kas ir 62% virs mēneša normas (36,9 mm). Šis bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (93,4 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 29,1 mm. Vidēji Latvijā martā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā — 18 diennaktis, bet vismazāk Dobelē — 9 diennaktis. Vidējais sniega segas biezums Latvijā martā bija 8 cm, kas ir 1 cm virs mēneša normas. Valsts rietumos lielākoties sniega sega bija plānāka par normu, bet austrumos biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī mēneša biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% — no 75% Daugavpilī līdz 87% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,4 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,7 °C tika novērota 2. martā Bauskā un Dobelē. Dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Savukārt Alūksnē tika atkārtots 10. marta zemākās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 13,9 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dobelē — 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Vičakos — 6 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējā sniega sega Latvijā marta 1. dekādē bija 14 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Valsts rietumos un centrālajos rajonos sniega sega bija nedaudz plānāka nekā ierasts, bet Vidzemē un Latgalē sniega sega bija biezāka par normu, vissniegotākajam marta sākumam (25 cm virs normas) esot Priekuļos, kur 9. martā tika novērota dekādes biezākā sniega sega 55 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 78% — no 75% Liepājā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,8 °C tika novērota 12. martā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pirmajās dekādes dienās gaisa temperatūra turējās zem normas, bet no 14. marta gaisa temperatūra bija virs normas un novēroti kopumā 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 19,0 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (28,8 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā — 3,1 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Lielpečos, Siguldā un Zosēnos — 6 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Mērsragā — 1 diennakts. Vidējā sniega sega Latvijā marta 2. dekādē bija 11 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Vietām Vidzemē un Latgalē sniega sega bija vairāk nekā 10 cm biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marta vidus (28 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī dekādes biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Dekādes otrajā pusē gaisam strauji iesilstot, valsts lielākajā daļā vienlaidu sniega sega nokusa. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 78% — no 74% Daugavpilī un Rēzeknē līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,3 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —7,7 °C tika novērota 30. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 23. martā un 25. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 27,0 mm, kas ir 135% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (49,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā — 11,3 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Vičakos — 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 3 diennaktis. Marta 3. dekādē vien atsevišķās novērojumu stacijās vidējais sniega segas biezums bija vismaz 1 cm, un visā Latvijā vidējais sniega segas biezums bija mazāks par normu. Visbiezākā sniega sega bija 26 cm, kas reģistrēta Dagdā 21. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 85% — no 76% Daugavpilī līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 24. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2023. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas. Kopā ar 1990. un 1950. gada aprīļiem tas bija 5. siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra —4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā. Aprīļa sākumā un beigās gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par normu, bet no 1. dekādes vidus līdz 3. dekādes vidum gaisa temperatūra bija virs normas, atsevišķās dienās pat vairāk nekā 5 °C virs normas, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 20,3 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (53,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Liepājā — 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī — 12 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī — 2 diennaktis. Sniega sega tika novērota vien mēneša sākumā. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīlī bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 68% — no 62% Gulbenē, Rīgā līdz 75% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Aprīļa pirmajā dekādē pārsniegti diennakts 2 maksimālas gaisa temperatūras rekordi — 7. aprīlī Skultē (+17,3 °C) un 10. aprīlī Gulbenē (+17,1 °C), bet atkārtots viens gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (23,0 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī — 1,2 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī — 7 diennaktis, bet Ventspilī šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 75% — no 71% Ainažos, Rūjienā līdz 81% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,5 °C tika novērota 11. aprīlī Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C tika novērota 11. aprīlī Rīgā, kas ir atkārtots Rīgas 11. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dekādes pirmajās divās dienās reģistrēti kopumā 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 2 rekordi tika atkārtoti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 73% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Ainažos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē — 3 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 60% — no 53% Rīgā, Rūjienā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —3,6 °C tika novērota 29. aprīlī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 9,4 mm, kas ir 3% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Priekuļos — 2,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā, Sīļos, Stendē, Zīlānos — 4 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% — no 60% Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē līdz 81% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 25. aprīlī Dagdā. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,3 °C '''2023. gada maijs''' bija par 0,1 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra —6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijs iesākās ar aukstuma vilni, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc tam gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, bet mēneša beigās palika vēsāks un tika pārspēti vēl minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā maijā tika pārspēti 34 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes un 1 mēneša rekords un Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 mm, kas ir 76% zem mēneša normas (50,4 mm). Līdz ar to šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšinējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā. Visvairāk nokrišņu (28,1 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā — 3,7 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē un Skrīveros — 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 61% — no 53% Rīgā līdz 69% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 3,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,7 °C tika novērota 10. maijā Rūjienā. Gandrīz visās dekādes dienās gaisa temperatūra bija zemāka par normu, un tika pārspēti 32 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 2,0 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,9 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Jelgavā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Pāvilostā, Rēzeknē un Skrīveros — 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 58% — no 50% Rīgā līdz 66% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 2. maijā Gulbenē. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,7 °C tika novērota 19. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 14. maijā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,7 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,9 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā — 2,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos — 2 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 61% — no 53% Priekuļos līdz 73% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,8 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,2 °C tika novērota 28. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (3,3 mm) bija Alūksnē, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē un Ventspilī nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Maija pēdējā dekādē tikai Alūksnē un Dagdā kādā diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza vismaz 1 mm (abās stacijās reģistrēta 1 šāda diennakts), bet vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% — no 54% Rīgā līdz 74% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,4 m/s) tika novērotas 31. maijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C '''2023. gada jūnijs''' bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā. Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un tika pārspēti vairāki diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Ilgstošo anticiklonu ietekmē jūnija sākumā bija lielas diennakts gaisa temperatūras amplitūdas, Latvijā jūnija pirmajās desmit dienās starpība starp diennakts zemāko un augstāko gaisa temperatūru bija vidēji 12,2 °C, bet Rucavā 7. jūnijā pat 22 °C (no +2,7 °C līdz +24,7 °C). Tas bija arī iemesls neierastai situācijai, ka 6. jūnijā tika reģistrēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Liepājā, bet vidēji Latvijā diennakts bija siltāka par normu. Jūnija 2. dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra vēl bija zem normas, bet turpmāk jūnijā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti arī vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā jūnijā tika pārspēti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi un Ainažu jūnija rekords, kā arī 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (47,3 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Stendē — 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Sīļos, Ventspilī un Zosēnos — 7 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Stendē — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 66% — no 59% Priekuļos līdz 78% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,7 °C, kas ir 2,0 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 8. jūnijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un jūnija 1. dekādē tika pārspēti kopumā 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (15,5 mm), līdz ar to šis bija sausākais jūnija sākums kopš 2018. gada. Visvairāk nokrišņu (13,3 mm) bija Priekuļos, bet Dobelē, Liepājā un Rucavā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos — 3 diennaktis, bet Dobelē, Jelgavā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Saldū, Stendē un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 63% — no 56% Rīgā līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 1. jūnijā Ventspilī. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,5 °C tika novērota 11. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,3 °C tika novērota 17. jūnijā Daugavpilī, kas ir jauns 17. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas un tika reģistrēts 1 jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, bet dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Saldū — 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rūjienā, Skrīveros un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 62% — no 49% Priekuļos un Rūjienā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Jelgavā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,0 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 27. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 10,6 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (32,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Stendē — 0,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Rēzeknē, Skrīveros, Zosēnos — 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% — no 66% Priekuļos līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,8 °C '''2023. gada jūlijs''' bija par 1,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē. Kopumā jūlijā tika pārspēti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 71,2 mm, kas ir 6% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (106,1 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kolkā — 43,1 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā — 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā — 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 75% — no 71% Daugavpilī līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 18,9 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,3 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Piedrujā — 4,3 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 7 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% — no 66% Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra bija zem normas un tika reģistrēti 4 jauni, bet atkārtoti 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un 16. jūlijā sasniegti 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 66% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (26,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Liepājā — 0,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Rīgā, Rūjienā, Skrīveros, Zosēnos — 4 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 70% — no 66% Daugavpilī, Gulbenē, Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Daugavgrīvā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 21. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 29. jūlijā Bauskā. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 21. jūlijā Madonā bija arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Bez šī Madonā tika pārspēts vēl viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords 22. jūlijā, ar gaisa temperatūru + 6,5 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 43,5 mm, kas ir 57% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (84,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā — 12,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Madonā, Priekuļos, Rīgā un Skrīveros — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dagdā, Rēzeknē, Rūjienā un Sīļos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 81% — no 78% Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē līdz 85% Kolkā, Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,5 °C '''2023. gada augusts''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 8. siltāko augustu novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada. Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C. Kopumā augustā tika pārspēts 1 minimālās gaisa temperatūras un 26 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī Latvijas 16. un 17. augusta rekordi, kā arī 3 dekādes rekordi un 1 mēneša rekords. Atkārtoti arī diennakts un dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm), tas bija mitrākais augusts pēdējos 13 gados un 4. mitrākais novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (217,6 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē — 59,3 mm. Naktī uz 19. augustu Priekuļos nolija 99,5 mm nokrišņu (mēneša klimatiskā norma ir 84,6 mm). Vidēji Latvijā augustā bija 13,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 17 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Zīlānos — 9 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% — no 80% Bauskā, Daugavpilī, Rīgā un Zīlānos līdz 89% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā , bet maksimālā gaisa temperatūra +33 °C tika novērota 7. augustā Ainažos. Augusta 1. dekādē pārspēti 5 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un uzstādīts viens jauns minimālās gaisa temperatūras rekords 9. augustā Madonā. Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 66,6 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (108,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Piedrujā — 24,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos — 9 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Piedrujā — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% — no 76% Daugavpilī, Zīlānos līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē. [[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|7. augusta negaiss]] ieies meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar vienu no vasaras postošākajām vētrām. Dobelē maksimālais vēja ātrums sasniedza 32,6 m/s, vēlāk arī Madonā tika reģistrēts 30,3 m/s liels vēja ātrums. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 12. augustā Stendē un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir ne vien jauns Latvijas 16. augusta rekords, bet arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada. No 16. līdz 20. augustam katru dienu tika reģistrēti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Divās diennaktīs tika sasniegti arī jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 16. augustā +34,4 °C Bauskā un 17. augustā +32,3 °C Daugavpilī. Kopā augusta otrajā dekādē sasniegts 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, no kuriem 3 bija dekādes rekordi, un divi iepriekš minētie Latvijas rekordi. Bauskā 16. augustā reģistrēts arī stacijas augusta mēneša rekords. Augusta 2. dekādē atkārtoti 5 diennakts un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 19% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (103,2 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Zīlānos — 0,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Daugavpilī un Pāvilostā (3 diennaktis), bet Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 80% — no 74% Bauskā līdz 89% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 18. augustā Dobelē. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 29. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 30. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 56,6 mm, kas ir 97% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Dagdā — 16,8 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Saldū — 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 88% — no 85% Bauskā un Daugavpilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,4 m/s) tika novērotas 30. augustā Gulbenē. Ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C '''2023. gada septembris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas, līdz ar to šis bija siltākais septembris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,6 °C pārspējot 1934. gada septembri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē, kas ir arī jauns Latvijas 13. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Praktiski visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, vien 7. septembris bija vēsāks nekā ierasti. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra bija pat vairāk nekā 6 °C virs normas. Kopumā septembrī tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi (12., 13., 22., 28. un 29. septembrī) un 7 novērojumu staciju dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 43,7 mm, kas ir 28% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Piedrujā — 16,6 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Vičakos — 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Dobelē, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 82% — no 79% Rīgā līdz 85% Kolkā. Nakts un rīta stundās bieži bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,6 °C, kas ir 1,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,4 °C tika novērota 7. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. septembrī Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 11,1 mm, kas ir 51% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (44,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos — 0,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Rūjienā, Skultē — 3 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 83% — no 80% Daugavpilī, Dobelē līdz 86% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 1. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (45,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos — 2,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Daugavpilī, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rēzeknē, Rucavā, Saldū, Sīļos, Stendē, Ventspilī un Vičakos — 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Rīgā, Zīlānos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 82% — no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 5,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 26. septembrī Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,4 °C tika novērota 22. septembrī Bauskā. Sešās dienās vismaz kādā no meteoroloģiskajām stacijām tika sasniegts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. 22., 28. un 29. septembrī tagad ir arī jauni nacionālie gaisa temperatūras rekordi. 22. septembra jaunais rekords tagad ir +26,4 °C (Bauskā), 28. septembra — +25,6 °C (Bauskā) un 29. septembra — +24,5 °C (Bauskā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 16,6 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (59,4 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī — 3,4 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Liepājā, Piedrujā un Vičakos — 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Stendē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 81% — no 78% Rīgā līdz 87% Madonā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,1 °C '''2023. gada oktobris''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā, kas ir arī jauns Latvijas 3. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara. Savukārt jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji. Kopā oktobrī tika pārspēti 20 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 1 Latvijas diennakts rekords un 2 novērojumu staciju dekādes rekordi (Dagdā un Daugavpilī 14. oktobrī), bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 122,8 mm, kas ir 64% virs mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (161,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā — 65,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 18,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos un Skrīveros — 23 diennaktis, bet vismazāk Rūjienā — 14 diennaktis. Oktobris Latvijā bija mazāk saulains kā vidēji 1991.-2020. gadu periodā. Valsts rietumu un centrālajos rajonos bija mazliet mazāk saulains (59% zem vidējā) salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 86% — no 79% Ventspilī līdz 91% Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) Latvijā novērotas 8. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,2 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,9 °C tika novērota 10. oktobrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā. Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (74,4 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē — 21,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī — 9 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē — 4 diennaktis. 8. oktobrī valsts centrālajos, dienvidu un dažviet arī austrumu rajonos tika novērots pirmais sniegs, dažviet krita krusa un bija pērkona negaiss. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 83% — no 72% Liepājā līdz 88% Alūksnē, Madonā, Stendē, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) tika novērotas 8. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes vidū dažviet gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20 grādiem, bet dekādes beigās daudzviet bija novērojams sals. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,4 °C tika novērota 14. oktobrī Daugavpilī, kas arī bija viens no šajā dekādē kopumā pārspētajiem 3 diennakts un 2 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 36,2 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (64,6 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā — 19,8 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 9 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Liepājā — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 83% — no 75% Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz 91% Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (26,8 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 27. oktobrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,7 °C tika novērota 31. oktobrī Daugavpilī. Arvien biežāk lietu nomainīja sniega pārslas, dažviet uz ceļiem veidojās apledojums. Daudzviet tika novērota migla. Jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 39,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Gulbenē — 21,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Skrīveros — 8 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos un Rūjienā — 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 91% — no 86% Kolkā līdz 94% Madonā, Rēzeknē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2023. gada novembris''' bija par 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē. Līdz novembra vidum gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, bet mēneša otrajā pusē tā bija zemāka par normu. Novembrī tika reģistrēti 3 gaisa temperatūras rekordi - 1. novembrī 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet 26. un 27. novembrī attiecīgi 4 un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Daļā Latvijas jau 16. novembrī, bet vairumā meteoroloģisko staciju 17. novembrī sākās meteoroloģiskā ziema (izņemot Alūksnes apkārtni, kur tas notika jau 25. oktobrī). Līdzīga situācija bija arī pagājušajā gadā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 69,5 mm, kas ir 17% virs mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā - 28,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 12,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Mērsragā - 17 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Dobelē - 7 diennaktis. Novembra vidū daudzviet bija kailsals, bet mēneša otrajā pusē sāka veidoties sniega sega, mēneša beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos tās biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% - no 83% Kolkā līdz 92% Alūksnē. Pārsvarā laikapstākļus noteica cikloni, bieži tika novērota migla un dūmaka. Laiks pārsvarā bija apmācies, pūta brāzmains vējš, bet 22.-23. novembrī tika novērota vētra, vēja ātrumam brāzmās sasniedzot 30,8 m/s (Ventspilī). Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,1 °C tika novērota 3. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 18,2 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē — 2,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 7 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% — no 84% Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 4. novembrī Liepājā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 20. novembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,9 °C tika novērota 12. novembrī Pāvilostā. Vairākās novērojumu stacijās – Ainažos, Dagdā, Gulbenē, Madonā, Priekuļos, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos – 16. novembrī iestājās meteoroloģiskā ziema (diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir vienāda vai mazāka par 0 °C), kas ir mazliet agrāk par normu. Alūksnē tā iestājās jau 25. oktobrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 13,7 mm, kas ir 34% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Kuldīgā - 5,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā - 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Rucavā un Saldū - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% - no 81% Kolkā līdz 91% Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 13. novembrī Liepājā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –3,7 °C, kas ir 4,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 23. novembrī Liepājā. 26. novembrī tika reģistrēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 27. novembrī – vēl 2. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 37,5 mm, kas ir 118% virs dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Bauskā - 12,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Piedrujā - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis. Dekādes beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 90% - no 78% Kolkā līdz 93% Alūksnē, Rēzeknē, Saldū un Zosēnos. Dekādes sākumā tika novērota vētra. 23. novembra naktī stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī - 30,8 m/s, savukārt Liepājas ostā vējš brāzmās sasniedza ātrumu 28,9 m/s. Ar vidējo gaisa temperatūru –1,1 °C '''2023. gada decembris''' bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,7 °C tika novērota 9. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 19. decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā. Mēneša pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bet otrajā pusē – augstāka. Decembra mēnesī tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 17. decembrī Liepājā (+7,4 °C) un 19. decembrī Dagdā (+6,1 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 77,8 mm, kas ir 45% virs mēneša normas (53,7 mm). Līdz ar to šis decembris bija ceturtais mitrākais novērojumu vēsturē (to pārspēj 1999., 2010. un 2011. gada decembri). Visvairāk nokrišņu (154,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Bauskā un Jelgavā - 34,7 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā, Siguldā, Skultē un Zosēnos - 20 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Rūjienā - 12 diennaktis. Decembra pirmajā pusē tika novērots sals, uz upēm un ezeriem turpināja veidoties ledus. Sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē sasniedza 25-30 cm. Mēneša vidū strauji kusa sniega sega, upēs turpināja paaugstināties ūdenslīmenis, plaši applūda upju palienes un zemākās vietas, turpinājās ledus uzlūšana un iešana. Mēneša beigās daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, upēs turpinājās ledus iešana, taču dažviet novērotais stiprais lietus veicināja ūdenslīmeņa paaugstināšanos un plašu palieņu teritoriju applūšanu daudzviet Latvijā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 92% - no 89% Kolkā, Liepājā un Ventspilī līdz 95% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 28. decembrī Liepājā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,6 °C, kas ir 5,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,7 °C tika novērota 9. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +2,5 °C tika novērota 1. un 3. decembrī Liepājā. Gaisa temperatūra visu decembra 1. dekādi turējās zem normas, taču rekordi sasniegti netika. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (29,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē – 1,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 5 diennaktis, bet Dobelē un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Decembra pirmajā dekādē tika novērots sals, uz upēm un ezeriem turpināja veidoties ledus. Sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē turējās ap 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 91% - no 83% Kolkā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 7. decembrī Kolkā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,0 °C tika novērota 14. decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 19. decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā. Decembra 2. dekādes pirmajā pusē gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bet otrajā pusē – augstāka. Dekādē tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 17. decembrī Liepājā (+7,4 °C) un 19. decembrī Dagdā (+6,1 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 24,3 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (47,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 10,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Skultē - 9 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rēzeknē - 5 diennaktis. Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos ļoti strauji nokusa sniega sega. Ja dekādes sākumā valsts austrumu rajonos daudzviet sniega segas biezums bija 25–30 cm, tad dekādes beigās lielākajā valsts daļā vienlaidus sniega segas vairs nebija. Upēs turpināja paaugstināties ūdenslīmenis, plaši applūda upju palienes un zemākās vietas, turpinājās ledus uzlūšana un iešana. Dažviet Rīgas līcī dekādes vidū novērotas ledus bumbas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 94% - no 90% Liepājā un Ventspilī līdz 97% Alūksnē un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,1 m/s) tika novērotas 19. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –8,8 °C tika novērota 31. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 28. decembrī Liepājā. Visu decembra 3. dekādi vidējā gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, taču jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi sasniegti netika. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 44,4 mm, kas ir 124% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (89,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Bauskā - 19,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 8,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 10 diennaktis, bet vismazāk Rūjienā - 6 diennaktis. Dekādes sākumā lielākajā valsts daļā sniega segas nebija, taču dekādes vidū daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā tika sagaidīti ar sniega segu. Biezāka sniega sega izveidojās vietām valsts austrumu un ziemeļu rajonos. Dekādes sākumā upēs turpināja iet ledus, paaugstinājās ūdenslīmenis, applūda plašas teritorijas. Ūdenslīmeņa celšanos un palieņu applūšanu veicināja arī dekādes beigās novērotais stiprais lietus. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 91% - no 86% Liepājā līdz 95% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 28. decembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — daudzviet tika pārspēti un atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+11,1 °C''', un tik silts laiks janvārī Latvijā ir pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā tika reģistrēta janvārī, līdz šim bija +10,7 grādi [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] 10. janvārī [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Jelgava|Jelgavā]], bet iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā tika novērota Jaungada dienā, bija +9,5 grādi [[1984. gads|1984. gadā]] Jelgavā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7681914/vesturisks-bridis-nacionalo-siltuma-rekordu-parspej-daugavpils Vēsturisks brīdis. Nacionālo siltuma rekordu pārspēj Daugavpils], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|1|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1609555482573774849 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|1|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — īslaicīgi ieplūstot siltam gaisam, naktī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +6, +10 grādiem, vairākās novērojumu stacijās pārspējot siltuma rekordus. Vēl pirms pusnakts [[Bauska|Bauskā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +9,2 °C, bet [[Dobele]]s un Jelgavas novērojumu stacijā — līdz +9,3 °C, 14 meteoroloģiskajās stacijās pārspējot 2. janvāra siltuma rekordus, tai skaitā arī visas valsts rekordu — [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] 2. janvārī [[Rucava|Rucavā]] reģistrētos +8,2 grādus. Naktī augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils]] un Jelgavas novērojumu stacijā ('''+9,9 °C'''), kā arī Bauskā ('''+10,0 °C''').<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1610188917780713479 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|3|SK}}</ref> Tikpat augsta gaisa temperatūra 3. janvārī tika reģistrēta [[1992. gads|1992. gadā]] [[Kolka|Kolkā]]. Vietējais 3. janvāra siltuma rekords tika pārspēts vismaz 12 novērojumu stacijās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7682892/otrdiena-bus-vejaina-vietam-lis Otrdiena būs vējaina, vietām līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|3|SK}}</ref> * [[5. janvāris]] — laikapstākļus noteica [[ciklons]], kas stiepās no [[Dānija]]s līdz [[Baltkrievija]]i, tā ietekmē teritorijas lielākajā daļā ilgstoši sniga un puteņoja. Redzamība [[sniegputenis|sniegputenī]] vietām bija mazāka par kilometru.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7684460/ceturtdien-gaidams-auksts-vejs-un-putenis Ceturtdien gaidāms auksts vējš un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|5|SK}}</ref> Teju visu valsti pārklāja sniega sega, tās biezums galvenokārt svārstījās ap 2—8 cm, bet biezākā sniega sega no rīta izveidojās [[Skrīveri|Skrīveros]] (10 cm) un Lielpēčos (11 cm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1610898225237721092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|5|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — teritorijas lielākajā daļā naktī valdīja mēreni stiprs sals, daudzviet termometra stabiņš noslīdēja līdz –13, –18 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnē]], –19,6 °C, Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –19,5 °C, bet [[Madona|Madonā]] līdz –19,4 °C. [[Rīga|Rīgā]] minimālā gaisa temperatūra sasniedza —14,0 °C. Virs –10 grādiem gaisa temperatūra saglabājās tikai [[Kolka|Kolkā]] (–8,3 °C) un [[Rucava|Rucavā]] (–9,4 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1611611957223735297 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|7|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — ledus sablīvējuma izraisītais [[Pali|palu]] ūdeņu līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie [[Zeļķu tilts|Zeļķu dzelzceļa tilta]], kas atrodas starp [[Jēkabpils|Jēkabpili]] un [[Pļaviņas|Pļaviņām]], sasniedza 8,67 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, tādējādi par 33 centimetriem tika pārsniegts [[plūdi|plūdu]] rekords. Iepriekšējais augstākais ūdens līmenis šajā vietā bija 8,34 metri [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] 19. aprīlī.<ref> [https://www.tvnet.lv/7686681/daugava-pie-zelkiem-parsniegts-udens-limena-rekords Daugavā pie Zeļķiem pārsniegts ūdens līmeņa rekords], tvnet.lv, {{dat|2023|1|9|SK}}</ref> [[Ogre (upe)|Ogres]] upē pie [[Ogre]]s pilsētas ūdens līmenis paaugstinājās līdz 2,66 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, bet pie [[Ogresgals|Ogresgala]] turpinājās lēns ūdens līmeņa kritums. Lielākajā daļā upju ūdens līmenis pazeminājās vai nedaudz svārstījās.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugava-pie-zelkiem-udens-limenis-pakapies-vel-augstak.a490687/ Daugavā pie Zeļķiem ūdens līmenis pakāpies vēl augstāk], lsm.lv, {{dat|2023|1|9|SK}}</ref> * [[13. janvāris]]: ** Jēkabpilī ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pēcpusdienā sasniedza otro augstāko atzīmi novērojumu vēsturē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka ap plkst. 16.00 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,6 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes. Vēl par 37 centimetriem augstāk ūdens Jēkabpilī bija pacēlies [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gada]] pavasara palos. Ūdens līmenim Daugavā turpinot kāpt un [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] applūstot plašākām teritorijām, daļēji tika slēgta satiksme pilsētā,<ref> [https://www.tvnet.lv/7690042/tvnet-no-notikuma-vietas-glabeji-stiprina-jekabpils-aizsargdambi-regionalaja-slimnica-izsludinats-arkartas-reagesanas-rezims TVNET NO NOTIKUMA VIETAS ⟩ Glābēji stiprina Jēkabpils aizsargdambi; reģionālajā slimnīcā izsludināts ārkārtas reaģēšanas režīms], tvnet.lv, {{dat|2023|1|13|SK}}</ref> kā arī uzsākta iedzīvotāju evakuācija. ** Maksimālā gaisa temperatūra naktī bija +7,0 grādi Rucavā. Zvejniekciemā ar +5,8 grādiem tika pārspēts 13. janvāra siltuma rekords, savukārt [[Stende|Stendē]] ar +6,6 grādiem šis rekords tika atkārtots.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7690026/piektdien-turpinasies-lietus Piektdien turpināsies lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|13|SK}}</ref> * [[16. janvāris]] — sniega sega saglabājās tikai vietām augstienēs, galvenokārt Latgales [[augstiene|augstienē]]. Dagdas novērojumu stacijā sniega segas biezums kopš 15.01 pievakares pieauga no 9 līdz 13 cm. Citviet valstī pūta spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, Kurzemes rietumos, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē vēja brāzmas sasniedza 14-19 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] agri no rīta — pat 23 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7691524/pirmdien-gaidami-pat-6-gradi-ventspili-nakti-plosijusies-vetra Pirmdien gaidāmi pat +6 grādi; Ventspilī naktī plosījusies vētra], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|16|SK}}</ref> * [[19. janvāris]]: ** Kurzemes austrumu daļā, Zemgalē un Vidzemes rietumu daļā naktī ilgstoši sniga, daudzviet sniega segas biezums pieauga līdz 2—7 cm, visvairāk sniega bija [[Sigulda|Siguldā]], kur no rīta izveidojās līdz 10 cm bieza sniega sniega sega. Rūjienā sniega segas biezums sasniedza 7 cm, Ainažos, Mērsragā un [[Saldus|Saldū]] — 5 cm, bet Dagdā saglabājās 8 cm bieza sniega sega, kas izveidojās agrāk. Rīgu no rīta klāja 3 cm bieza sniega kārta. Zem mitrā sniega svara liecoties un lūstot kokiem, dažviet tika pārtrauktā elektroapgāde, saskaņā ar "[[Sadales tīkls]]" elektroapgādes atslēgumu kartes datiem lielākais avāriju skaits tika reģistrēts [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7694099/rezekne-kritis-19-janvara-siltuma-rekords-biezaka-sniega-sega-vidzeme Rēzeknē kritis 19. janvāra siltuma rekords; biezākā sniega sega — Vidzemē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|1|19|SK}}</ref> ** Rēzeknē naktī tika pārspēts 19. janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5,1 °C (iepriekšējais rekords bija +4,5 grādi [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]]). Augstākā gaisa temperatūra bija +6,3 °C [[Daugavpils|Daugavpilī]], no rīta visā valstī gaiss atdzisa līdz –1, +3 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1615980130001686530 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|19|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — Dagdā [[sniega sega]]s biezums sasniedza 13 cm, citus valsts reģionus klāja 1—7 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.la.lv/otrdien-kurzeme-gaiss-iesils-lidz-3-gradiem Otrdien Kurzemē būs līdz +3 grādiem. Vai snigs un līs?], la.lv, {{dat|2023|1|24|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — ciklona dienvidu malai šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī daudzviet lija un sniga slapjš sniegs, bet vietām valsts austrumu daļā tika reģistrēta stipra snigšana. Teju visā valstī pūta dienvidrietumu vējš, brāzmās līdz 12-17 m/s, bet Kurzemes rietumu piekrastē [[vējš|vēja]] brāzmas pārsniedza 20 m/s, visstiprākais vējš tika novērots [[Ventspils|Ventspilī]] — 22,7 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1619951835439329282 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — nokrišņu zonai sasniedzot valsts teritoriju, naktī daudzviet tika reģistrēts slapjš sniegs un sniegs, vietām, galvenokārt austrumos, sniega sega palielinājās par 1—5 cm. Biezākā sniega sega no rīta saglabājās [[Dagda|Dagdā]] — 24 cm, [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] zemi klāja 13 cm biezs sniegs, citviet valsts austrumu daļā bija 5-10 cm bieza sniega sega. Vietām valsts rietumu un centrālajā daļā sniega segas nebija vai tā bija plānāka par vienu centimetru.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1621050626867343360 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|2|SK}}</ref> * [[5. februāris]] — visā valstī, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz –6, –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende]]s novērojumu stacijā, –10,8 °C. Siltākā nakts tika aizvadītā Latgalē, kur mākoņu bija vairāk, tur temperatūra noslīdēja līdz –4, –5 grādiem. Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza –6,8 °C, bet [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –6,3 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1622136737349701634 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|5|SK}}</ref> * [[9. februāris]] — dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās lielākajā valsts daļā pastiprinājās līdz 10-15 m/s, bet stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[jūra]]s piekrastē Kurzemē, īpaši [[Ventspils|Ventspilī]], sasniedzot 18-20 m/s.<ref> [https://www.la.lv/ceturtdien-gaidams-sauss-un-vejains-laiks Ceturtdien gaidāms sauss un vējains laiks. Kur Latvijā šobrīd ir dziļākais sniegs?], la.lv, {{dat|2023|2|9|SK}}</ref> * [[10. februāris]]: ** Dobelē, Rīgā un Skultes novērojumu stacijā Limbažu novada Zvejniekciemā iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]], tās sākās kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par nulli. Daudzviet Kurzemes piekrastē meteoroloģiskais pavasaris iestājās 7. februārī, bet Ainažos dienu vēlāk, 8. februārī.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sasniegts-valsts-meroga-14-februara-siltuma-rekords.a496325/ Sasniegts valsts mēroga 14. februāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|2|14|SK}}</ref> ** No ziemeļrietumiem valsts teritoriju naktī šķērsoja aktīva [[aukstā atmosfēras fronte]], kas bija saistīta ar ciklonu, kura centrs atrodas virs Skandināvijas pussalas ziemeļu rajoniem. Izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas daudzviet atnesa sniegputeni un pērkona negaisu. Zem gubu-mākoņiem pastiprinājās arī vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Stende|Stendē]] — 25 m/s, redzamība snigšanas laikā īslaicīgi pasliktinājās līdz 100-500 metriem, un daudzviet rietumu un centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/201309753 Aizvadītā nakts atnesa brāzmainu vēju un pērkona negaisu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230210173924/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/201309753 |date={{dat|2023|02|10||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|2|10|SK}}</ref> Agrā rītā arī Rīgā plosījās sniegputenis un zibeņošana, tika reģistrētas 46 [[zibens]] izlādes.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1623908191825448961 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — gaisa temperatūrai Rīgā pēcpusdienā paaugstinoties līdz +7,9 °C, tika uzstādīts jauns 13. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekš siltākais 13. februāris Rīgā bija [[1925. gads|1925. gadā]], kad fiksēti +6,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-sasniegts-13-februara-siltuma-rekords.a496167/ Rīgā sasniegts 13. februāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|2|13|SK}}</ref> Jaunie maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika fiksēti arī [[Alūksne|Alūksnē]] (+3,9 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+5,3 °C) un [[Skrīveri|Skrīveros]] (+5,7 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1625137321287770112 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|13|SK}}</ref> * [[14. februāris]] — septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] ('''+8,3 °C'''), kur tika pārspēts arī visas valsts mēroga rekords. Jaunie siltuma rekordi tika fiksēti arī Stendē (+7,3 °C), [[Dobele|Dobelē]] (+6,9 °C), Saldū (+6,9 °C), [[Kolka|Kolkā]] (+6,7 °C), Bauskā (+6,3 °C) un Jelgavā (+6,1 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1625526798531321856 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|14|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — valsts ziemeļaustrumu daļā no rīta un dienā sniga un puteņoja, rietumu, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās Vidzemē, Latgalē un Kurzemes piekrastē sasniedza 13-18 m/s. Sniega segas biezums [[Alūksne|Alūksnē]] un Dagdā sasniedza 30 cm.<ref> [https://www.la.lv/daudzviet-latvija-izklidusi-makoni-valsts-rietumos-un-dienvidos-uzspides-saule Daudzviet Latvijā izklīduši mākoņi, valsts rietumos un dienvidos uzspīdēs saule], la.lv, {{dat|2023|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — lielu daļu Vidzemes no rīta, pēc snigšanas, klāja 20 cm bieza sniega sega, diennakts laikā Gulbenē, Madonā un Zosēnos sniega sega pieauga no 16-17 cm līdz 25 cm, Siguldā — līdz 28 cm, bet biezākā sniega sega valstī izveidojās Alūksnē — 40 cm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1627919709122314240 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|2|21|SK}}</ref> [[Ogre]]s, Aizkraukles, Jēkabpils, [[Krāslava]]s un Rēzeknes pusē bija aptuveni 15 cm biezs sniegs, Daugavpili klāja 8 cm, [[Rūjiena|Rūjienu]] — 19 cm sniega, savukārt Vidzemes piekrastē, tai skaitā Rīgā, ap 1—4 cm sniega. Daudzviet Kurzemē un Zemgalē sniega sega bija plānāka par vienu centimetru vai tā nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7716936/lielu-dalu-vidzemes-klaj-20-cm-bieza-sniega-sega-otrdiena-bus-makonaina Lielu daļu Vidzemes klāj 20 cm bieza sniega sega; otrdiena būs mākoņaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|2|21|SK}}</ref> * [[22. februāris]] — zem skaidrām debesīm, naktī un no rīta valsts austrumu rajonos valdīja auksts laiks, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Alūksnē, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –19,1 °C. Dagdas novērojumu stacijā gaiss atdzisa līdz –18,7 °C, bet [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā — līdz –18,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1628281591561691137 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|22|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz –4, –6 grādiem Kurzemes piekrastē, bet vairākās vietās Vidzemē un Latgalē tā pazeminājās zem –20 grādiem, zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], –23,7 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1628646542021197824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|23|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Zemgalē gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –10 grādiem, Rīgā (pilsētas centrā) un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] termometra stabiņš sasniedza –8,8 °C, bet starptautiskajā [[lidosta|lidostā]] "Rīga" gaiss atdzisa līdz –11 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7718682/ceturtdienas-rits-aukstakais-soziem-laiks-klus-siltaks Ceturtdienas rīts — aukstākais šoziem; laiks kļūs siltāks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|2|23|SK}}</ref> [[Attēls:Anninmuizas parks Riga 2023 2 25.jpg|alt=Anniņmuižas parks Rīgā, 25. februāris|thumb|189x189px|[[Anniņmuižas parks]] Rīgā, 25. februāris]] * [[25. februāris]] — turpinoties snigšanai, vietām sniega sega pieauga par 5-10 cm, biezākā sniega sega tika novērota Alūksnē, sasniedzot 41 cm. Dagdā, [[Priekuļi|Priekuļos]], Siguldā un Zosēnos sniega segas biezums svārstījās ap 33-37 cm, citviet Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]] ap 12-17 cm. Rīgā izveidojās 8 cm bieza sniega sega, [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 11 cm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1629555800023744512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — debesīm skaidrojoties, vietām naktī termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Ainaži|Ainažos]], kur rīta stundās gaiss atdzisa līdz –16,6 °C. Siltākā nakts bija Daugavgrīvā (–2,6 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–5,0 °C) un Rīgā (–5,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1630096067055296512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|2|27|SK}}</ref> === Marts === * [[4. marts]] — virs [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] izveidojies aktīvais [[ciklons]] virzījās uz dienvidaustrumiem, tā centram atradoties [[Igaunija|Igaunijā]]. Ciklonam pietuvojoties Latvijai, daudzviet sniga un puteņoja. Naktī snigšana tika novērota galvenokārt valsts austrumos, vietām sniega sega pieauga par 5—7 cm, un bija stiprs rietumu-ziemeļrietumu vējš, brāzmās sasniedzot 15-19 m/s, bet piekrastē (tai skaitā [[Ventspils|Ventspilī]] un Daugavgrīvā) — līdz 21 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1631933826325725184 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|4|SK}}</ref> Dienā vietām turpinājās stiprs sniegputenis, ap pusdienlaiku stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspils ostā, kur tās sasniedza 24 m/s, bet biezākā sniega sega izveidojās [[Cēsis|Cēsu]] pusē — 33 cm, Alūksnē un Dagdā — 38 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7725042/foto-svetdien-putenis-pamazam-pierims-tacu-nakti-riga-pamatigi-snigs FOTO ⟩ Svētdien putenis pamazām pierims, taču naktī Rīgā pamatīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|3|4|SK}}</ref> Sniega un apledojuma dēļ līdz vakaram visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa lielajiem ceļiem, īpaši slikti braukšanas apstākļi bija [[Rēzekne]]s apkārtnē uz ceļiem starp Daugavpili un Rēzekni un [[Jēkabpils|Jēkabpili]] un Rēzekni. Tāpat vietām tika traucēta elektroapgāde, savukārt [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz plkst. 18.00 saņēma astoņus izsaukumus par vēja nogāztiem kokiem vai zariem, pārsvarā izsaukumi tika saņemti no Rīgas, [[Pierīga]]s un Vidzemes.<ref> [https://www.tvnet.lv/7725160/teju-visa-latvija-lielie-celi-ir-aizputinati-ipasi-slikta-situacija-ir-pie-rezeknes Teju visā Latvijā lielie ceļi ir aizputināti, īpaši slikta situācija ir pie Rēzeknes], tvnet.lv, {{dat|2023|3|4|SK}}</ref> [[Attēls:Gauja_pie_Sietinieza_5mar2023.jpg|alt=|thumb|250px|[[Gauja]] lejpus [[Sietiņiezis|Sietiņieža]] 5. martā]] * [[5. marts]] — norimstot sniegputenim, vietām, lielākoties Vidzemē, tai skaitā arī Rīgā, būtiski palielinājās sniega segas biezums. Biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta [[Priekuļi|Priekuļos]] — 39 cm un Alūksnē — 44 cm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1632241350799138817 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|3|5|SK}}</ref> Sniega biezuma papildinājums tika novērots arī Siguldā (+7 cm) — 29 cm, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+9 cm) — 31 cm, Madonas un Dagdas novērojumu staciju klāja ap 30 cm dziļš sniegs. Daudz snidzis arī Kurzemes ziemeļaustrumos — Stendē uzsniga 8 cm sniega, [[Kalnciems|Kalnciemā]] un Rīgas centrā izveidojās 11 cm bieza sniega sega.<ref> [https://www.la.lv/vidzemi-klaj-lidz-44-centimetriem-dzils-sniegs Vidzemi klāj līdz 44 centimetriem dziļš sniegs], la.lv, {{dat|2023|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — sākot no ziemeļrietumiem, dienas otrajā pusē un vakarā valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet, īpaši Kurzemes ziemeļu daļā ļoti spēcīgi sniga un puteņoja, redzamība brīžiem samazinājās zem 100 metriem. Rietumu, dienvidrietumu [[vējš]], kas pakāpeniski iegriezās no ziemeļrietumiem, brāzmās pastiprinājās līdz 15-19 m/s, piekrastē virs 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas vakarpusē tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 27,2 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1633510612545282065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|8|SK}}</ref> Ventspils apkārtnē intensīvo sniegputeni pavadīja arī zibeņošana.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1633529451622400002 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|3|8|SK}}</ref> * [[10. marts]] — naktī un no rīta visā Latvijā debesis bija skaidras, lielākajā valsts daļā valdīja stiprs sals, minimālā gaisa temperatūra tika novērota Zosēnos, –26,4 °C, un tā ir zemākā gaisa temperatūra Latvijā 2022./2023. gada ziemas sezonā. Termometra stabiņam [[Madona|Madonā]] noslīdot līdz –25,4 °C, tika uzstādīts jauns aukstuma rekords, pie atkārtota 10. marta vēsturiskā rekorda tika arī [[Alūksne]] ar –18,9 °C, tāpat arī Dagdā tika pārspēts [[1963. gads|1963. gadā]] uzstādītais šī datuma aukstuma rekords, temperatūrai sasniedzot –20,1 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1634086621678039040 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|10|SK}}</ref> Citviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –15, –22 grādiem, vietām augstienē līdz –23, –25 grādiem, valsts rietumu un centrālajā daļā bija –10, –15 grādi, bet piekrastē virs –10 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –9,3 °C pilsētas centrā, –10,3 °C Daugavgrīvā, savukārt [[lidosta]]s "Rīga" meteostacijā, kas atrodas [[Mārupe]]s novadā, sals sasniedza –18 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/10.03.2023-sasniegts-jauns-sis-ziemas-aukstuma-rekods-zosenos-264-gradi.a500147/ Sasniegts jauns šīs ziemas aukstuma rekods — Zosēnos —26,4 grādi], lsm.lv, {{dat|2023|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — dienā ciklona centram šķērsojot valsts austrumu daļu, Latvijas centrālajos un austrumu rajonos stipri sniga, savukārt Latgalē tika reģistrēta spēcīga [[atkala]].<ref> [https://www.tvnet.lv/7730136/foto-un-video-latgale-speciga-atkala-aizsalst-maju-un-auto-logi-parvietoties-pa-ielam-nav-iespejams FOTO UN VIDEO ⟩ Latgalē spēcīga atkala: aizsalst māju un auto logi, pārvietoties pa ielām nav iespējams], tvnet.lv, {{dat|2023|3|11|SK}}</ref> Rīgā stipras snigšanas dēļ sniega segas biezums pieauga par 8 cm, sasniedzot 19 cm. Dobeles novērojumu stacijā sniega kārta pieauga no 0 līdz 10 cm, [[Madona|Madonā]] — no 33 līdz 41 cm, [[Gulbene|Gulbenē]] — no 23 līdz 30 cm. Biezākais sniegs bija Alūksnē un Dagdā — 49 cm, kā arī Priekuļos — 54 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7730264/foto-sniega-sega-riga-ir-biezaka-kops-perna-gada-decembra-zino-sinoptiki FOTO ⟩ Sniega sega Rīgā ir biezākā kopš pērnā gada decembra, ziņo sinoptiķi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — ļoti strauji ieplūstot siltai gaisa masai, visā valsts teritorijā, izņemot Dagdu, gaisa temperatūra paaugstinājās virs +5 grādiem. Īpaši silts laiks valdīja piekrastes rajonos, maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Kolka|Kolkā]], kur uzspīdot saulei termometra stabiņš sasniedza +12,7 °C, uzstādot jaunu siltuma rekordu. Iepriekš siltākais 14. marts Kolkā bija [[1972. gads|1972. gadā]], kad temperatūra bija +9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/14.03.2023-otrdien-sasniegti-jauni-siltuma-rekordi-tresdien-klus-mazliet-vesaks.a500749/ Otrdien sasniegti jauni siltuma rekordi; trešdien kļūs mazliet vēsāks], lsm.lv, {{dat|2023|3|14|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Rucavā (+11,1 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+10,7 °C) un Skultē (+10,8 °C). Rīgā gaiss iesila līdz +9,5 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz +9,4 °C, savukārt Ventspilī ar +9,7 °C tika atkārtots siltuma rekords.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1635642309961195525 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|14|SK}}</ref> * [[20. marts]] — vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltāk bija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss iesila līdz +14,6 °C. Termometra stabiņš [[Zīlāni|Zīlānos]] paaugstinājās līdz +13,6 °C, Daugavpilī — līdz +13,2 °C, [[Madona|Madonā]] — līdz +13,1 °C.<ref>[https://www.la.lv/vairakas-vietas-latvija-parspeti-gaisa-temperaturas-rekordi-kur-bija-vissiltak Vairākās vietās Latvijā pārspēti gaisa temperatūras rekordi. Kur bija vissiltāk?], la.lv, {{dat|2023|3|20|SK}}</ref> Arī daudzviet Zemgalē un Kurzemes dienvidu daļā gaisa temperatūra sasniedza +12, +13 grādus, bet vietām piekrastē bija vēsāks, [[Ainaži|Ainažos]] gaiss iesila vien līdz +7,5 °C.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1637858357976485889 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|3|20|SK}}</ref> Šī bija arī pirmā diena Valkā, kad maksimālā gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem un bija +11,8 °C. * [[24. marts]] — paaugstinoties ūdens līmenim lielākajā daļā upju, plaši applūda [[paliene]]s un zemākās vietās Latvijas austrumdaļā, kā arī atsevišķos rietumu un centrālās daļas upju baseinos.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1639180220686032896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|3|24|SK}}</ref> Vidzemē applūda un satiksmei tika slēgts autoceļa [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]—[[Drabeši]] posms pie Gaviešiem un vietējā autoceļa [[Nītaure]]—[[Ģikši]] posms pie [[Ķauķi]]em, bet kopumā valstī šķīdoņa dēļ autotransporta masas ierobežojumi tika ieviesti 751 grants ceļu posmā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2023-vidzeme-appludusi-un-slegti-divi-autocelu-posmi.a502193/ Vidzemē applūduši un slēgti divi autoceļu posmi], lsm.lv, {{dat|2023|3|24|SK}}</ref> * [[25. marts]] — ūdens līmenis [[Amata|Amatā]] sasniedza 2,09 metrus virs stacijas nulles atzīmes, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem vēsturē. Iepriekš aptuveni tikpat augsts ūdens līmenis Amatā bija [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], kad pēc garas ziemas aprīlī strauji iestājās pavasaris, palu ūdeņu līmenim paaugstinoties līdz 2,11 metriem virs stacijas nulles atzīmes. Vēsturiski visaugstākais ūdenslīmenis tur bijis [[1940. gads|1940. gada]] pavasarī, kad tas sasniedza 2,35 metrus virs stacijas nulles atzīmes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/25.03.2023-udenslimenis-amata-sasniedzis-vienu-no-vesturiski-augstakajam-atzimem-precizets.a502333/ Ūdenslīmenis Amatā sasniedzis vienu no vēsturiski augstākajām atzīmēm (precizēts)], lsm.lv, {{dat|2023|3|25|SK}}</ref> [[Attēls:Misa_pie_Zvirgzdes_26mar2023.jpg|alt=|thumb|250px|Pavasara pali [[Misa (upe)|Misā]] 26. martā]] * [[30. marts]] — no rīta lielā valsts daļā izveidojās dažus centimetrus bieza sniega kārta, kas dienas laikā daudzviet nokusa. Sniegs un apledojums no rīta apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.03.2023-ceturtdien-valdis-slapjdrankis.a502968/ Ceturtdien valdīs slapjdraņķis], lsm.lv, {{dat|2023|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — novērojumu stacijās reģistrētā gaisa temperatūra rītā stundās bija –1, –4 grādi, vienīgi dažviet [[piekraste|piekrastē]] bija 0, +1 grāds. Vakarpusē vietām, tostarp arī galvaspilsētā, tika novērota snigšana, izveidojās pavisam neliela sniega kārta, kura nesasniedza 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7745622/pirmdiena-bus-mereni-dzestra-vietam-gaidams-sniegs Pirmdiena būs mēreni dzestra, vietām gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|4|3|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — Liepājas [[lidosta|lidostā]] naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz –5 grādiem, Kurzemes lielākajā daļā bija —1, –3 grādi, citviet pārsvarā ap 0, +3 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1643804486983401473 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — tika piedzīvota siltākā diena sešu mēnešu laikā, vietām Vidzemes dienvidrietumu daļā un Rīgas centrā gaisa temperatūra sasniedza +17, +18 grādus. Valsts lielākajā daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +13, +16 grādiem, bet vietām [[Kurzeme]]s piekrastē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu krastā tā nepārsniedza +8, +10 grādus.<ref> [https://www.la.lv/ari-sestdiena-bus-silta-vesaks-laiks-gaidams-piekraste Piektdiena bijusi siltākā pēdējā pusgada laikā. Arī sestdiena būs samērā silta], la.lv, {{dat|2023|4|7|SK}}</ref> [[Attēls:Varnukroga pludmale 2023 4 10.jpg|alt=Vārnukroga pludmale, 2023. gada 10. aprīlis|thumb|189x189px|[[Vārnukrogs|Vārnukroga]] pludmale, 2023. gada 10. aprīlis]] * [[11. aprīlis]] — teju visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +15 grādus, vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltākais bija valsts centrālajā daļā un arī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +19 grādiem.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1645787673821581315 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|4|11|SK}}</ref><ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=23&ano=2023&mes Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/11/2023 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Tikmēr austrumu rajonos izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas daudzviet atnesa lokālu lietu ar [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]], kopā tika reģistrēti ap 200 zibeņiem.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1645763089562730497 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|4|11|SK}}</ref> Pārsvarā negaiss tika reģistrēts Vidzemes ziemeļu un austrumu daļā, kā arī Latgales rietumos. Atsevišķas izlādes tika reģistrētas gar Kurzemes rietumu piekrasti. * [[16. aprīlis]] — jūrā, ezeros un upēs [[ūdens]] temperatūra svārstījās ap +4, +10 grādiem, savukārt valsts austrumos vēl bija applūdušas palienes un zemākās vietas un spēkā saglabājās dzeltenās un oranžās pakāpes brīdinājumi, bet ūdens līmenis daudzviet turpināja pazemināties.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/hidrologiskas-prognozes Plūdu riska informācijas sistēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230416170940/https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/hidrologiskas-prognozes |date={{dat|2023|04|16||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|4|16|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]] — vietām Latvijas austrumu un centrālajā daļā no rīta izveidojās [[migla]], kurā redzamība nepārsniedza 100-600 metrus, biezākā migla novērota [[Daugavpils|Daugavpilī]] un dažviet citviet pie [[Daugava]]s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7755911/otrdien-latvija-gaidams-pavasarigi-silts-laiks Otrdien Latvijā gaidāms pavasarīgi silts laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|4|18|SK}}</ref> * [[23. aprīlis]] — pirmo reizi 2023. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus,<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1650083577466421249 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|4|23|SK}}</ref> Rīgā, [[Liepāja|Liepājā]], [[Bauska|Bauskā]] un citviet gaiss iesila līdz +21 grādam, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +21,8 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2023&mes=04&day=23&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/23/2023 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[24. aprīlis]] — daudzviet termometra stabiņš atkal pārsniedza +20 grādus, maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur gaiss iesila līdz +23,7 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1650688912363253761 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|4|25|SK}}</ref> Tikmēr vietām Kurzemē un Zemgalē dienas otrajā pusē īslaicīgi lija un dārdēja [[Pērkons (dabas parādība)|pērkons]].<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1650560357092524032 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|4|24|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]] — agrā rītā minimālā gaisa temperatūra valstī bija +1, –4 grādi, [[piekraste|piekrastē]] vietām +4 grādi, sals līdz –4 grādiem valdīja Liepājas lidostā. Rīgā naktī gaiss atdzisa līdz +1 grādam pilsētas centrā un līdz –3 grādiem starptautiskajā [[lidosta "Rīga"|lidostā "Rīga"]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7764333/foto-sestdiena-bus-mereni-silta-pievakare-vietam-lis FOTO ⟩ Sestdiena būs mēreni silta; pievakarē vietām līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|4|29|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — saullēktā daudzviet gaiss atdzisa līdz –1, –3 grādiem, vietām piekrastē nebija vēsāks par +5 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1652890775707955201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|5|1|SK}}</ref> Zem nulles gaisa temperatūra noslīdēja teju visos valsts reģionos. Rīgā gaisa temperatūra ap [[saullēkts|saullēktu]] bija no –3 grādiem starptautiskajā lidostā līdz +6 grādiem [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7765059/maija-pirma-diena-latvija-paies-bez-butiskiem-nokrisniem Maija pirmā diena Latvijā paies bez būtiskiem nokrišņiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|1|SK}}</ref> * [[2. maijs]] — ziemeļaustrumu virzienā Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], aiz tās valstī ieplūda vēsa gaisa masa.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1653402078969057281 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|5|2|SK}}</ref> Gaisa temperatūra Kurzemē līdz ar nokrišņu zonu un brāzmainu [[vējš|vēju]] pazeminājās līdz +5, +7 grādiem, pirms frontes ierašanās valsts centrālajā un austrumu daļā gaiss iesila līdz +16, +18 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1653337929014468608 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|5|2|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, lielākajā daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos (–4,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (–5,0 °C). Sals līdz –5 grādiem valdīja arī starptautiskajā lidostā "[[Rīga]]", iepriekšējā lielākā salna, kas tika reģistrēta galvaspilsētā 5. maijā, bija –2,9 grādi [[1942. gads|1942. gadā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/05.05.2023-septinas-noverojumu-stacijas-parspets-5-maija-aukstuma-rekords.a507455/ Septiņās novērojumu stacijās pārspēts 5. maija aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|5|5|SK}}</ref> Jauni 5. maija aukstuma rekordi tika pārspēti arī Skultē (–4,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–3,9 °C), Rēzeknē (–3,8 °C), Alūksnē (–3,7 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (–3,1 °C) un Bauskā (–3,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1654339677913075712 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|5|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — tika aizvadīta viena no aukstākajām maija naktīm valsts vēsturē, lielā Latvijas daļā, 16 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra otro nakti pēc kārtas tika reģistrēta Stendē un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], attiecīgi '''–6,0 °C''' un '''–6,8 °C'''.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1654705793772470273 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|6|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1654686563740131330 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|5|6|SK}}</ref> Līdz ar to krita visas Latvijas 6. maija aukstuma rekords. Iepriekšējā lielākā [[salna]], kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija –4,8 grādi [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gadā]] Madonā. Rīgas lidostā termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz –6 grādiem, neoficiāli pārspējot galvaspilsētas mēneša aukstuma rekordu — [[1941. gads|1941. gada]] 11. maijā reģistrētos –5,5 grādus, bet Rīgas centrā esoša meteostacijā gaisa temperatūra nenoslīdēja zem nulles.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7768662/6-maija-aukstuma-rekords-parspets-16-noverojumu-stacijas 6. maija aukstuma rekords pārspēts 16 novērojumu stacijās], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|6|SK}}</ref> * [[7. maijs]] — Dobeles, Daugavpils, [[Dagda]]s, Zosēnu un Madonas novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1655071906712764418 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|7|SK}}</ref> Aukstākais laiks bija Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz '''–6,0 °C''', uzstādot jaunu 7. maija aukstuma rekordu visas valsts mērogā. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija –5,4 grādi [[1947. gads|1947. gadā]] Mērsragā. Madonā gaiss atdzisa līdz –4,9 °C, Daugavpils novērojumu stacijā — līdz –4,8 °C, Dagdā un [[Dobele|Dobelē]] minimālā gaisa temperatūra bija attiecīgi –2,4 °C un –2,3 °C.<ref> [https://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/zosenos-jauns-valsts-meroga-aukstuma-rekords-diena-latvija-bus-saulaina-un-silta.d?id=55493540 Zosēnos jauns valsts mēroga aukstuma rekords; diena Latvijā būs saulaina un silta], delfi.lv, {{dat|2023|5|7|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — iestājoties sausumam, daudzviet pasliktinājās gaisa kvalitāte, bet [[meži|mežos]] pieauga ugunsbīstamība, lielā valsts daļā spēkā bija dzeltenais brīdinājums par augstu ugunsbīstamību.<ref> [https://www.la.lv/jaunakas-sinoptiku-prognozes-vai-sestdien-latvija-tiks-sasniegts-siltuma-rekords Jaunākās sinoptiķu prognozes. Vai sestdien Latvijā tiks sasniegts siltuma rekords?], la.lv, {{dat|2023|5|13|SK}}</ref> * [[17. maijs]] — austrumu rajonus šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], dažviet ilgstoši un vietām arī stipri lija, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Daugavpils un [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā, kur tas sasniedza attiecīgi 15 un 17 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7777136/ceturtdien-latvija-gaidams-silts-laiks-gaisa-temperatura-pakapsies-lidz-18-gradiem Ceturtdien Latvijā gaidāms silts laiks, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +18 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — lielākajā daļā Latvijas gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem +4 grādiem, vietām Kurzemē un Vidzemē sasniedzot –1, –2 grādus, zāles virskārtā tika reģistrēta [[salna]]. Agrā rītā Stendē un Zosēnos gaiss atdzisa līdz –1,0 °C, savukārt [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,7 °C.<ref>[https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/maijs/ Maijs, 2023] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230522183457/https://klimats.meteo.lv/laika_apstaklu_raksturojums/2023/maijs/ |date={{dat|2023|05|22||bez}} }}, klimats.meteo.lv</ref> Siltākais laiks bija Dagdā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kur nebija vēsāks attiecīgi par +5,9 °C un +8,2 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7777907/darba-nedelas-izskana-gaidams-saulains-laiks Darba nedēļas izskaņā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|5|19|SK}}</ref> * [[25. maijs]] — mēneša siltākā diena: gaiss iesila līdz +20, +25 grādiem, vēsāks bija piekrastē, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš sasniedza +26,3 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2023&mes=05&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/25/2023 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. maijs]] — galvenokārt valsts austrumos naktī un no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –1,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1662710019245178881 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|5|28|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — termometra stabiņš [[Talsi|Talsu]] novada Stendē no rīta pazeminājās līdz '''–2,4 °C''', tika sasniegts jauns Latvijas 2. jūnija aukstuma rekords.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/02.06.2023-sasniegts-2-junija-nacionalais-aukstuma-rekords.a511134/ Sasniegts 2. jūnija nacionālais aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|6|2|SK}}</ref> Iepriekš zemākā temperatūra šajā datumā reģistrēta [[1977. gada laikapstākļi Latvijā|1977. gadā]] Limbažu novada Skultē, kur tā bija –2,3 grādi. Vēl vietējas nozīmes aukstuma rekords tika pārspēts [[Ainaži|Ainažos]], kur gaiss atdzisa līdz –2,0 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1664486228836732928 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — otro nakti pēc kārtas tika uzstādīti aukstuma rekordi, [[Stende|Stendē]] agri no rīta gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,0 °C, kas ir atkārtots 3. jūnija nacionālais aukstuma rekords, iepriekš vēl tikai [[1941. gads|1941. gada]] 3. jūnija rītā bija tik auksts, toreiz [[Rucava|Rucavā]] bija precīzi –2 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/03.06.2023-otro-ritu-pec-kartas-sasniegts-nacionalais-aukstuma-rekords.a511276/ Otro rītu pēc kārtas sasniegts nacionālais aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|6|3|SK}}</ref> Saldus novērojumu stacijā tika uzstādīts vietējas nozīmes rekords — gaiss atdzisa līdz +0,4 °C ([[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gadā]] tur bija +0,5 °C).<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1664913216529416192 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|6|3|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — saglabājoties saulainam un sausam laikam, valsts teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādus, vietām dienvidu rajonos arī +25 grādus, īpaši silta diena bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,3 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1666834049082486785 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|6|8|SK}}</ref> * [[13. jūnijs]] — Ventā, Lielupē un Daugavā ūdens temperatūra paaugstinājās līdz +18, +20 grādiem, [[Aiviekste|Aiviekstē]] tā bija +18, +19 grādi, Salacā +17, +19 grādi, Gaujā +15, +17 grādi, pie [[Carnikava]]s līdz +19 grādiem. Lielākajos ezeros ūdens iesila līdz +15, +19 grādiem. Ūdens temperatūra jūrā Saulkrastu un [[Salacgrīva]]s pusē pazeminājās līdz +7, +9 grādiem, Daugavgrīvā tā svārstījās ap +13 grādiem, Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens iesila līdz +14, +18 grādiem, savukārt atklātā jūrā Kurzemes rietumkrastā ūdens temperatūra galvenokārt bija tuvu +10 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/13.06.2023-udens-temperatura-upes-vietam-pakapusies-lidz-20-gradiem.a512566/ Ūdens temperatūra upēs vietām pakāpusies līdz +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2023|6|13|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — karstākā diena kopš pērnā gada augusta, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, bet Daugavpilī un [[Rīga]]s lidostas apkārtnē gaiss sakarsa līdz +29 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1669677818261786628 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|6|16|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7797643/foto-sestdien-vairak-saules-bus-latgale-bet-kurzeme-dazviet-lis FOTO ⟩ Sestdien vairāk saules būs Latgalē, bet Kurzemē dažviet līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|6|16|SK}}</ref> * [[17. jūnijs]] — Latvijas teritorijā tika novēroti lieli temperatūras kontrasti, jūras piekrastē Kurzemē termometra stabiņš nepārsniedza +17, +18 grādus ([[Pāvilosta|Pāvilostā]] maksimālā gaisa temperatūra bija +17,6 °C) un vietām lija, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss sakarsa līdz +30,3 °C un pirmo reizi 2023. gada vasarā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādu atzīmi.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1670054112350617601 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|6|17|SK}}</ref> Kopumā 6 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1670121571329998859 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — pēcpusdienā vietām, galvenokārt valsts dienvidos, Lietuvas robežas tuvumā, veidojās pērkona negaisi, atnesot lokālas, bet stipras [[lietusgāzes]], brāzmainu vēju un krusu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1670768316279840771 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|6|19|SK}}</ref> Spēcīgākais negaiss vakarā plosījās Jelgavā, kur intensīvs lietus īsā laikā applūdināja ielas un bija sakrituši koki uz braucamās daļas, apgrūtinot satiksmi pilsētā.<ref> [https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-jelgava-specigs-lietus-appludina-ielas-cilveki-steidz-iemuzinat-postazu.d?id=55677018 Video: Jelgavā spēcīgs lietus appludina ielas; cilvēki steidz iemūžināt postažu], delfi.lv, {{dat|2023|6|19|SK}}</ref> Negaisa laikā [[Jelgava|Jelgavā]] un tās apkārtnē nolija 22-34 mm jeb aptuveni 30-45% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1670831784517419010 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|19|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — Rīgā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem +19,6 grādiem,<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/17.07.2023-si-vasara-latvija-bez-tropiskajam-naktim.a516722/ Šī vasara Latvijā — bez tropiskajām naktīm], lsm.lv, {{dat|2023|7|17|SK}}</ref> pēc 8 no rīta, galvaspilsētā sāka līt lietus un minimālā gaisa temperatūra tika sasniegta stundā pēc desmitiem, +19,2 °C. * [[25. jūnijs]] — rietumu un centrālajā daļā, kā arī vietām valsts austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi, atnesot līdzi [[krusa|krusu]], lietusgāzes un brāzmainu vēju.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1673001936117813252 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|6|25|SK}}</ref> Stiprākās pērkona lietusgāzes tika novērotas [[Tukums|Tukuma]] un [[Dobele]]s apkārtnē, savukārt [[Kandava|Kandavā]] negaisa laikā tika reģistrēta lielgraudu krusa.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1672934243217932288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss_Skedes_piekraste_28jun2023.jpg|thumb|250px|Negaiss 28. jūnijā [[Šķēde (Medzes pagasts)|Šķēdes]] jūrmalā uz ziemeļiem no [[Liepāja]]s]] * [[28. jūnijs]] — dienas vidū Kurzemes rietumu piekrastē izveidojās [[gubu-lietus mākoņi]], tika reģistrēta mēreni intensīva zibeņošana, stipras lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas un krusa.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1674002810210332674 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|6|28|SK}}</ref> Negaiss Liepājas apkārtnē atnesa krusu un spēcīgu lietu, intensīvo nokrišņu dēļ Liepājā tika applūdinātas vairākas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1674035089477361665 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|28|SK}}</ref> Kamēr [[Liepāja]]s meteoroloģisko novērojumu stacijā, kas atrodas pie pilsētas dienvidu robežas, nolija vien 3,8 mm, pilsētas centrā neoficiāla novērojumu stacija fiksēja 26 mm nokrišņu, kas ir puse no mēneša klimatiskās normas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1674037337494372354 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|6|28|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — ciklona dēļ daudzviet pūta stiprs dienvidrietumu vējš, kas brīžiem lietus mākoņu ietekmē pastiprinājās vēl vairāk. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[jūra]]s piekrastē, [[Liepāja|Liepājā]] pie ostas — 21 m/s, bet [[Ventspils|Ventspilī]] — 22 m/s, Rīgā vējš brāzmās sasniedza 18-19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1675895715237707776 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|3|SK}}</ref> Vēja dēļ pēcpusdienā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 2200 "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" klientu, un līdz vakaram tika saņemti 66 izsaukumi visā valstī par stipro vēja plūsmu rezultātā nolūzušiem kokiem.<ref> [https://www.tvnet.lv/7807580/latvija-plosas-specigs-vejs-luzt-koki-trauceta-elektroapgade Latvijā plosās spēcīgs vējš: Lūzt koki , traucēta elektroapgāde], tvnet.lv, {{dat|2023|7|3|SK}}</ref> * [[4. jūlijs]] — atmosfēras frontei šķērsojot valsts teritoriju, pāri virzījās nokrišņu zona, vietām atnesot intensīvu lietu, kura laikā, pārsvarā [[Kurzeme|Kurzemē]], gaiss atdzisa līdz +12 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1676200043626340352 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|4|SK}}</ref> Tāpat tika reģistrētas krasas vēja brāzmas līdz 15-17 m/s, bet jūras piekrastē — pat pārsniedzot 20 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1676246855854747650 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|4|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — gar austrumu rajoniem, it sevišķi Latgali, virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], nesot lokālas lietusgāzes un pērkona negaisu.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1676892039168786433 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|7|6|SK}}</ref> Gaisa temperatūra svārstījās no +18 grādiem [[Liepāja]]s ostā līdz +28 grādiem [[Madona|Madonā]].<ref> [https://www.tvnet.lv/7809997/piektdien-debesis-vietam-segs-gubu-makoni-diena-gaiss-iesils-lidz-22-gradiem Piektdien debesis vietām segs gubu mākoņi; dienā gaiss iesils līdz +22 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2023|7|7|SK}}</ref> * [[11. jūlijs]] — trijās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonā (+4,8 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] gaiss atdzisa līdz +6,8 °C, [[Dagda|Dagdā]] — līdz +7,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1678627635847413760 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|11|SK}}</ref> Savukārt [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] ar +6,4 °C atkārtots [[1965. gads|1965. gada]] 11. jūlijā reģistrētais rekords, bet [[Mērsrags|Mērsragā]], gaisam atdziestot līdz +7,0 °C, atkārtots [[1900. gads|1900. gada]] rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7812182/otrdien-nokrisni-nav-gaidami-nakti-parspets-aukstuma-rekords Otrdien nokrišņi nav gaidāmi; naktī pārspēts aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|7|11|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — [[Bauska|Bauskā]] tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, naktī termometra stabiņam noslīdot līdz +6,9 °C.<ref> [https://www.la.lv/nakti-bauska-parspets-12-julija-aukstuma-rekords-diena-latvija-gaidams-saulains-laiks Naktī Bauskā pārspēts 12.jūlija aukstuma rekords, dienā Latvijā gaidāms saulains laiks], la.lv, {{dat|2023|7|12|SK}}</ref> * [[16. jūlijs]] — siltā ciklona ietekmē teju visā Latvijas teritorijā valdīja karsts un ļoti sutīgs laiks, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26, +31 grādam, izņemot [[Kolka|Kolku]], kur maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +24,4 °C. Karstākais laiks bija [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss sakarsa līdz +32,1 °C, bet trijās novērojumu stacijās (Stende, [[Pāvilosta]], Rucava) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Sākot ar pēcpusdienu valsti šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet, īpaši valsts centrālajā daļā, atnesot pērkona negaisu, lokāli stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1680861821480075264 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|17|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — dzestrs rīts: gaisa temperatūra [[Madona|Madonā]] noslīdēja līdz +7 grādiem, un tikai piekrastē tā pārsniedza +12 grādus.<ref> [https://www.la.lv/islaicigs-lietus-ceturtdien-gaidams-vien-atseviskos-latvijas-novados Īslaicīgs lietus ceturtdien gaidāms vien atsevišķos Latvijas novados], la.lv, {{dat|2023|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, [[Madona]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra saullēktā noslīdēja līdz +5 grādiem, šeit tika uzstādīts jauns 21. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Citviet valstī termometra stabiņš svārstījās ap +6, +11 grādiem, piekrastē līdz +16 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1682214977581531136 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|21|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — plašai nokrišņu zonai šķērsojot lielu Latvijas daļu, vietām stipri lija, nokrišņu daudzums [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 29 mm piecu stundu laikā jeb 45% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1683113556038885376 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|23|SK}}</ref> Otrais lielākais lietus daudzums tika reģistrēts Jelgavas novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļģenē]] — 23,5 mm. [[Saldus|Saldū]] nolija 20 mm, bet Rīgā līdz vakarpusei nolija 8 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7820054/foto-svetdien-liepaja-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-45-no-menesa-normas FOTO ⟩ Svētdien Liepājā nokrišņu daudzums sasniedzis 45% no mēneša normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|7|23|SK}}</ref> * [[25. jūlijs]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā tika reģistrētas stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos kopā ar [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]]. Naktī visvairāk lija valsts rietumos — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, dienas gaitā vietām stipri lija visos reģionos.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1683661561255043072 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|25|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1683715294080929792 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|7|25|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — vakarā daļu Rīgas un [[Jūrmala]]s, kā arī dažus Pierīgas novadus skāra stipra lietusgāze. [[Piņķi|Piņķos]] tika fiksēti 17 mm nokrišņu, savukārt Jūrmalā spēcīgais lietus vietām applūdināja ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1684269435488464896 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|7|26|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7822319/video-un-foto-riga-un-jurmala-nogazis-specigs-lietus VIDEO UN FOTO ⟩ Rīgā un Jūrmalā nogāzis spēcīgs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|7|26|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — deviņu stundu laikā Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 22,3 mm, bet [[Rucava|Rucavā]] — 13,3 mm.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1685595195130179584 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|7|30|SK}}</ref> * [[31. jūlijs]] — ap pusdienlaiku Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumu daļā tika reģistrētas lietusgāzes ar pērkona negaisu un vietām arī brāzmainu vēju. Zīlānu novērojumu stacijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 23 mm.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1686015313253449728 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|7|31|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — naktī daudzviet Kurzemē un citos reģionos, kā arī dienas laikā vietām stipri lija, līdz plkst. 5.00 stiprākais lietus skāra [[Liepāja|Liepāju]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm jeb 40% no mēneša normas, arī dienvidu vēja brāzmas līdz 15 m/s, bet diennakts laikā Liepājā nolija 41,5 mm jeb 54% no visa mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1686204247157657601 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|8|1|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7826178/augusta-sakums-ir-apmacies-un-lietains Augusta sākums ir apmācies un lietains], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|2|SK}}</ref> * [[3. augusts]] — pāri valsts lielākajai daļai virzījās nokrišņu zona, rietumu un centrālajos rajonos, vietām arī austrumos, atnesot lietusgāzes ar pērkona negaisu un brāzmainu vēju.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1687021942149136384 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|3|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgas centrā un Liepājas ostā — 19 m/s, [[Jelgava]]s novērojumu stacijā — līdz 18 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1687093963042500608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|3|SK}}</ref> Negaisa radīto seku dēļ pēcpusdienā tika saņemti 26 ziņojumi par postījumiem, 19 no izsaukumiem bija [[Rīga|Rīgā]] un tās apkārtnē.<ref> [https://www.tvnet.lv/7827817/ceturtdien-plasakie-veja-postijumi-bijusi-riga Ceturtdien plašākie vēja postījumi bijuši Rīgā], tvnet.lv, {{dat|2023|8|4|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Siltas atmosfēras frontes dēļ, naktī un no rīta daudzviet valstī tika reģistrētas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688055966934384640 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|6|SK}}</ref> Nakts stundās visvairāk nolija [[Dagda]]s un Daugavpils novērojumu stacijās — attiecīgi 19,1 mm un 27,6 mm, bet no rīta, negaisu zonai sasniedzot valsts rietumus, ievērojams nokrišņu daudzums tika reģistrēts Liepājas NS (30,8 mm), [[Rucava]]s NS (25,6 mm) un Pāvilostas NS (20,1 mm).<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231225062 Nedēļa iesāksies ar pērkona lietusgāzēm, kļūs vēsāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230806222254/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231225062 |date={{dat|2023|08|06||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|8|6|SK}}</ref> ** Karstai gaisa masai no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] sasniedzot Latviju, gandrīz visā teritorijā, izņemot atsevišķus reģionus Kurzemē, termometra stabiņš pārsniedza +30 grādus. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] un Bauskā, kur gaiss sakarsa līdz +32,8 °C. Rucavas un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +32,5 °C un +29,4 °C, tika uzstādīti jauni 6. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt Jelgavā tika atkārtots līdzšinējais rekords. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +31,6 °C, bet Mērsragā un [[Kolka|Kolkā]] nebija siltāks par +22, +24 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688233845479358466 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|6|SK}}</ref> * [[7. augusts]]: ** Tika aizvadīta jebkad '''siltākā nakts Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē'''. Teju visā Latvijā tika piedzīvota [[tropiskā nakts]], kad gaisa temperatūra nav zemākā par +20 grādiem. Termometra stabiņš [[Limbaži|Limbažu]] novada Skultē nenoslīdēja zemāk par '''+25,6 °C''', tādējādi pārspējot pirms diviem gadiem uzstādīto rekordu, kad [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] naktī uz 23. jūniju minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija +24,2 grādi. Pārējā valstī minimālā temperatūra bija no +19,1 grāda Kolkā līdz +25,1 grādam Rīgā.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231556866 Pirmdien Latviju skāra spēcīgs negaiss, turpmākās nedēļas dienas aizritēs ar mierīgākiem laika apstākļiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230810225109/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/231556866 |date={{dat|2023|08|10||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv {{dat|2023|8|8|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/07.08.2023-piedzivota-siltaka-nakts-latvijas-vesture-jaunais-rekords-ir-256-gradi.a519167/ Piedzīvota siltākā nakts Latvijas vēsturē; jaunais rekords ir 25,6 grādi], lsm.lv {{dat|2023|8|7|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688433105219002368 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> ** Latvijā plosījās plaši un spēcīgi [[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|pērkona negaisi]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.08.2023-dala-latvijas-stiprs-negaiss-un-milzu-krusa-bridina-par-perkona-negaisu-ari-vakara.a519223/ Daļā Latvijas stiprs negaiss un milzu krusa; brīdina par pērkona negaisu arī vakarā], lsm.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> No rīta [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] valsts rietumu un centrālajā daļā izsludināja sarkano brīdinājumu par ļoti bīstamu pērkona negaisu un stipru vētru, ļoti lielu krusu, intensīvām lietusgāzēm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688481562508070912 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Pirmie negaisa mākoņi priekšpusdienā izveidojās virs Zemgales un Kurzemes dienvidu daļas, spēcīgas pērkona lietusgāzes plosījās Dobeles, Tukuma, [[Tērvete]]s un Talsu apkārtnē, nesot plašus postījumus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7829433/foto-un-video-negaisu-zona-aizvirzijusies-uz-valsts-austrumiem FOTO UN VIDEO ⟩ Negaisa zona aizvirzījusies uz valsts austrumiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Dobeles novadā [[Naudīte|Naudītē]] un [[Kroņauce|Kroņaucē]] plosījās vētra ar lielgraudu krusu, daudzviet izsisti logi mājām un mašīnām, kā arī nogāzti vairāki desmiti koku. Vēlāk, ap diviem pēcpusdienā cits pērkona negaiss sasniedza Rīgu un tās apkārtni, applūdinot ielas un liekot veidoties transporta sastrēgumiem, vietām tika nogāzti arī koki.<ref> [https://www.delfi.lv/news/national/politics/reportaza-negaiss-riga-appludina-ielas-vetra-cietusi-jugla-plkst-1923 Reportāža: Negaiss Rīgā appludina ielas; vētrā cietusi Jugla (plkst. 19.23)], delfi.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Vēlā pēcpusdienā un vakarpusē plašs negaiss aizvirzījās tālāk uz austrumiem, nesot daudz postījumus arī Madonas un [[Gulbene]]s apkārtnē. Kopumā [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz plkst. 18.00 saņēma vairāk nekā 300 izsaukumus, visvairāk — Rīgā un Latgalē, savukārt bez elektrības palika vairāki desmiti tūkstošu "[[Sadales tīkls]]" klientu. Spēcīgākās vēja brāzmas negaisa laikā tika reģistrētas [[Madona|Madonā]] — 30 m/s un Dobelē — 33 m/s, kas ir viens no lielākajiem [[Vēja ātrums|vēja ātrumiem]], kāds pēdējās desmitgadēs negaisa laikā Latvijā tika fiksēts.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1688483705315065857 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] — 33 mm, Rīgā — 30 mm, kā arī Dobelē un [[Bauska|Bauskā]] — 29 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1688597654438133760 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> ** Trijās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Ainaži|Ainažos]] (+33,0 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+32,4 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (+31,3 °C), bet Skultē ar +32,1 °C tika atkārtots [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] rekords.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|8|7|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — līdz agram rītam nokrišņu daudzums Rīgas centrā nepilnas diennakts laikā sasniedza 63 mm jeb aptuveni 80% no mēneša normas. Daudz nokrišņu bija arī citviet, jo īpaši valsts centrālajos rajonos — [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] nokrišņu summa līdz pieciem rītā sasniedza 63 mm, Bauskā — 68 mm, [[Staļģene|Staļģenē]] — 60 mm, Dobelē — 55 mm. Nokrišņu daudzums [[Bauska|Bauskā]] sasniedza aptuveni 110% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7829984/riga-nolijis-80-bet-bauska-110-no-menesa-normas Rīgā nolijis 80%, bet Bauskā — 110% no mēneša normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|8|SK}}</ref> * [[9. augusts]] — Madonas novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam noslīdot līdz +5,2 °C.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|8|9|SK}}</ref> * [[15. augusts]] — pūšot dienvidu, dienvidaustrumu, vietām arī dienvidrietumu vējam, iestājās ļoti silts, karsts laiks, gaiss lielā valsts daļā iesila līdz +26, +30 grādiem, maksimālā gaisa temperatūra meteoroloģisko novērojumu tīklā bija [[Rucava|Rucavā]], +30,9 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7835268/tresdien-varetu-krist-karstuma-rekordi Trešdien varētu krist karstuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> Tikmēr vakarā virs Kurzemes ziemeļu daļas izveidojās spēcīgs negaiss, kas vēlāk aizvirzījās uz [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1691490097336659992 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|15|SK}}</ref> un [[Igaunija|Igauniju]]. Kolkā dažu stundu laikā nolija 52 mm, kas ir tuvu 70% no mēneša klimatiskās normas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1691529144021004290 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|15|SK}}</ref> * [[16. augusts]]: ** Vietām Vidzemē un Rīgā tika aizvadīta [[tropiskā nakts]], gaisa temperatūra nebija zemāka par +20 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra [[Ainaži|Ainažos]] sasniedza +21,2 °C, Daugavgrīvā +21,1 °C, Skultē +20,6 °C, bet [[Priekuļi|Priekuļos]] un Rīgas centrā +20,4 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1691689505994973551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> ** Ar '''+34,4 °C''' Bauskā tika uzstādīts jauns nacionālais 16. augusta karstuma rekords, pārspējot 1939. gada 16. augustā uzstādīto rekordu, kad [[Rūjiena|Rūjienā]] bija +33,2 grādi. Vienlaikus šī bija karstākā diena Latvijā vismaz pēdējo astoņu gadu laikā, jo iepriekš tik karsts pēdējo reizi bija [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. augustā, kad [[Piedruja|Piedrujā]] gaisa temperatūra sasniedza +35,1 grādu.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/16.08.2023-sis-kluvis-par-karstako-16-augustu-latvijas-vesture Šis kļuvis par karstāko 16. augustu Latvijas vēsturē], lsm.lv, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1691816753527959568 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> Lielākajā valsts daļā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, 16 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 4 novērojumu stacijās (Bauska, Dobele, Madona, [[Saldus]]) tika uzstādīti jauni dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 1 (Rīga) — atkārtots.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1691903165484924978 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> Tāpat Bauskā tika uzstādīts arī visa mēneša rekords. Tikmēr daudzviet Kurzemē, īpaši piekrastē, bija krietni vēsāks, [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +23,7 grādiem, bet Kolkā — līdz +24,2 grādiem. ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+32,6 °C''' un tika uzstādīts galvaspilsētas jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts 2010. gadā, kad bija +32,2 grādi.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|8|16|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — karstums lielā daļā Latvijas bija atkāpies, savukārt Latgalē un Vidzemes austrumos tveice turpinājās. Divās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi ([[Gulbene]], Daugavpils), turklāt [[Daugavpils|Daugavpilī]], termometra stabiņam sasniedzot '''+32,3 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 17. augusta karstuma rekords.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/17.08.2023-daugavpili-jauns-17-augusta-karstuma-rekords-ari-piektdiena-bus-karsta.a520532/ Daugavpilī jauns 17. augusta karstuma rekords; arī piektdiena būs karsta], lsm.lv, {{dat|2023|8|17|SK}}</ref> [[Rēzekne]]s un [[Dagda]]s novērojumu stacijās tika atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +31,2 °C un +31,1 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1692183434280517657 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — gan naktī, gan arī dienā daudzviet Latvijā plosījās stipras pērkona lietusgāzes, nakts un rīta stundās intensīvi lija un zibeņoja Vidzemē, lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās reģistrēts no rīta [[Madona|Madonā]] — 45 mm jeb 66% no mēneša normas. Dienas vidū [[Rucava|Rucavā]] negaisa laikā nolija 26 mm, savukārt vēlā pēcpusdienā un vakarā negaisi ar ļoti stiprām lietusgāzēm, brāzmainu vēju un lielgraudu krusu plosījās valsts centrālajos rajonos.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7837340/foto-un-video-riga-negaiss-sak-pierimt-vairakas-ielas-vel-aizvien-trauceta-satiksme FOTO UN VIDEO ⟩ Rīgā negaiss sāk pierimt; vairākās ielās vēl aizvien traucēta satiksme], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|18|SK}}</ref> Jelgavā un tās apkārtnē krita vairākus centimetrus lieli krusas graudi, [[Dobele|Dobelē]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, bet Rīgā negaiss applūdināja ielas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/18.08.2023-dala-latvijas-speka-oranzais-bridinajums-par-negaisu-riga-appludusas-ielas-jelgavas-puse-liela-krusa.a520702/ Daļā Latvijas spēkā oranžais brīdinājums par negaisu; Rīgā applūdušas ielas, Jelgavas pusē liela krusa], lsm.lv, {{dat|2023|8|18|SK}}</ref> Negaiss Latvijas centrālajā daļā bez elektrības atstāja 10 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1692580262729625962 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|18|SK}}</ref> * [[19. augusts]] — Cēsu novada [[Priekuļi|Priekuļos]] naktī bija ilgstošas un intensīvas pērkona lietusgāzes, kopējais nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 100 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma jeb 118% no augusta normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1692733645188981072 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|8|19|SK}}</ref> Otrais lielākais nokrišņu daudzums, kas kopš 18.08 pēcpusdienas tika reģistrēts valsts novērojumu stacijās, bija 51 mm [[Sigulda|Siguldā]], Rīgas centrā tas sasniedza 26 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7837484/foto-un-video-priekulos-nokrisnu-daudzums-nakti-sasniedzis-118-no-menesa-normas FOTO UN VIDEO ⟩ Priekuļos nokrišņu daudzums naktī sasniedzis 118% no mēneša normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|8|19|SK}}</ref> * [[24. augusts]] — gubu-lietus mākoņiem virzoties uz dienvidaustrumu pusi, daļā teritorijas tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes, lokāli ar pērkona negaisu. Vietām valsts centrālajos un austrumu rajonos stipri lija, [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1694698022288949409 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|24|SK}}</ref> * [[28. augusts]] — nelielam, bet aktīvam ciklonam šķērsojot valsts rietumu un centrālo daļu, naktī un no rīta daudzviet stipri lija. Plkst. 9.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Jelgava|Jelgavā]] — 28,2 mm, Dobelē nolija 26,7 mm, Mērsragā 25,8 mm, [[Saldus|Saldū]] 24,5 mm, Rīgā 19,1 mm. Vēlāk intensīvākie nokrišņi aizvirzījās uz valsts austrumiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1696048502948655362 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|28|SK}}</ref> * [[30. augusts]]: ** Rīta stundās Latvijā no [[Lietuva]]s ieradās plašs negaiss, tikpat kā visā valsts austrumu un centrālajā daļā stipri lija un intensīvi zibeņoja, vietām pūta arī brāzmains vējš. Nokrišņu daudzums līdz plkst. 9.00 atsevišķos rajonos, pārsvarā Vidzemē, sasniedza 20 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.08.2023-stiprakie-negaisi-tresdien-gaidami-uz-vakarpusi.a521994/ Stiprākie negaisi trešdien gaidāmi uz vakarpusi], lsm.lv, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1696775199583007024 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1696719167414542425 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> ** Dienas laikā Latvijā īslaicīgi ieplūda karsta un mitra gaisa masa, Latgalē gaiss iesila līdz +28 grādiem, bet vēlā pēcpusdienā un vakarā lielā daļā Latgales un Vidzemes, kā arī [[Sēlija|Sēlijā]] plosījās pērkona negaisi ar spēcīgām lietusgāzēm, brāzmainu vēju, savukārt Daugavpils un [[Jēkabpils]] apkārtni, vietām arī citus reģionus, skāra lielgraudu krusa.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1696931174201925715 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> Negaiss daudzviet nesa postījumus, smagāk cieta [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Jēkabpils novads]], kur tika gāzti koki, bojāti jumti, lielgraudu krusa sabojāja dažas automašīnas un māju jumtus, savukārt pamatīgā lietus dēļ vietām grants ceļos veidojās izskalojumi.<ref> [https://www.tvnet.lv/7845405/foto-un-video-negaiss-jekabpils-novada-tresdien-nogazis-kokus-bojajis-jumtus-un-celus FOTO UN VIDEO ⟩ Negaiss Jēkabpils novadā trešdien nogāzis kokus, bojājis jumtus un ceļus], tvnet.lv, {{dat|2023|8|31|SK}}</ref> Daugavpilī negaiss atnesa lielu nokrišņu daudzumu, vienas stundas laikā nolija 37,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1696918624932438480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> Pēc plkst. 22 negaiss Latgalē sāka nest arī postošas vēja brāzmas, Dagdas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika fiksētas brāzmas līdz 22 m/s, Gulbenē 23 m/s, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 19 m/s. Ap plkst. 23 negaisa dēļ bez elektrības Latvijā bija palikuši ap 15 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu, lielākā daļa no tiem Latgalē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.08.2023-jekabpils-novada-krusa-olas-lieluma-negaisa-postijumi-ari-vidzeme-un-latgale.a522142/ Jēkabpils novadā krusa olas lielumā; negaisa postījumi arī Vidzemē un Latgalē], lsm.lv, {{dat|2023|8|30|SK}}</ref> * [[31. augusts]] — valsts austrumu daļu naktī šķērsoja plaša negaisu zona, kas vietām nesa ļoti stiprus nokrišņus, krasas vēja brāzmas un krusu. Visvairāk nolija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 42,5 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1697135038012260388 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|8|31|SK}}</ref> Vakarpusē jauni pērkona negaisi plosījās Latgalē, lokāli tika reģistrēta vētra, kas nogāza kokus [[Rēzekne]]s novadā ceļa Rēzekne-[[Daugavpils]] posmā pie pagrieziena uz [[Feimaņi]]em.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1697318630516469845 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|8|31|SK}}</ref> Savukārt [[Preiļi|Preiļu]] novada [[Jaunaglona|Jaunaglonā]] viesulis postīja ēkas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1697516258738983305 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|9|1|SK}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]] — diennakts gaitā, it īpaši Kurzemē, brīžiem stipri lija, visvairāk Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 36-37 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7846714/sestdiena-bus-apmakusies-vietam-lis Sestdiena būs apmākusies, vietām līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|2|SK}}</ref> * [[7. septembris]] — rīta agrumā tika fiksēta zemākā gaisa temperatūra kopš vasaras sākuma.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1699656321602076762 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|7|SK}}</ref> Zosēnu novērojumu stacijā gaiss atdzisa līdz +3,4 °C, Madonā līdz +4,0 °C, bet Rēzeknē un [[Alūksne|Alūksnē]] līdz +4,7 °C. Vietām sabiezēja migla, dažviet pie [[Daugava]]s un Lielupes redzamība nepārsniedza 200 metrus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7849887/ceturtdienas-rits-dzestrakais-kops-junija-vidus-dienas-gaita-gaidams-pat-21-grads Ceturtdienas rīts — dzestrākais kopš jūnija vidus; dienas gaitā gaidāms pat +21 grāds], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|7|SK}}</ref> * [[10. septembris]] — gaisa temperatūra visā [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā pārsniedza +20 grādus. Siltākā diena tika piedzīvota valsts centrālajos rajonos, [[Dobele|Dobelē]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7852200/pirmdien-vietam-valdis-vasaras-cienigs-karstums Pirmdien vietām valdīs vasaras cienīgs karstums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|11|SK}}</ref> * [[12. septembris]]: ** Vasarīgi silta un saulaina diena, līdz ar to 17 novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaiss iesila līdz +23, +26 grādiem, bet [[Bauska|Bauskā]] termometra stabiņš sasniedza '''+26,8 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 12. septembra siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad [[Pāvilosta|Pāvilostā]] gaiss iesila līdz +26,4 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1701604081914277950 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|12|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1701592702482325722 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|9|12|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+25,6 °C''', tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1969. gads|1969. gadā]], kad galvaspilsētā termometra stabiņš sasniedza +24,9 grādus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7853678/parspets-latvijas-12-septembra-siltuma-rekords Pārspēts Latvijas 12. septembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|12|SK}}</ref> * [[13. septembris]]: ** Latvijā tika piedzīvots siltākais 13. septembris meteoroloģisko novērojumu vēsturē, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Dobelē, '''+27,6 °C'''.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/13.09.2023-sis-kluvis-par-siltako-13-septembri-meteorologisko-noverojumu-vesture.a523818/ Šis kļuvis par siltāko 13. septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē], lsm.lv, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1701954659588468772 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1955. gads|1955. gadā]] Daugavpilī, kur bija +25,6 grādi.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1701951760242274705 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> Kopumā jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 19 novērojumu stacijās, turklāt Dobelē, Gulbenē un [[Zīlāni|Zīlānos]] tika pārspēti arī septembra 2. dekādes rekordi. +27 grādu atzīme tika pārsniegta ne tikai Dobelē, bet arī Bauskas un [[Jelgava]]s novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7854553/ieskaties-latvija-sasniegts-jauns-13-septembra-karstuma-rekords IESKATIES ⟩ Latvijā sasniegts jauns 13.septembra karstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> ** Rīgā termometra stabiņš pēcpusdienā sasniedza '''+26,2 °C''', tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[1947. gads|1947. gadā]], kad bija +24,8 grādi.<ref>[https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230807195455/https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/ |date={{dat|2023|08|07||bez}} }}, klimats.meteo.lv, {{dat|2023|9|13|SK}}</ref> * [[14. septembris]] — zema spiediena centram šķērsojot valsts teritoriju, naktī, īpaši daudzviet Kurzemē, spēcīgi lija un zibeņoja, bet uz rīta pusi aiz aukstās frontes sāka pastiprināties vējš.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1702214039948915065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|14|SK}}</ref> Visvairāk nakts laikā nolija Kolkā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 44,1 mm, [[Mērsrags|Mērsragā]] 29,9 mm, bet Ventspilī 22,7 mm. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī — 18 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] un Kolkā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 14 m/s.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1702177380423315494 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|9|14|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — dažviet, sevišķi Vidzemes augstienē naktī gaiss atdzisa līdz +2, +3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonas un Zosēnu novērojumu stacijās, attiecīgi +2,0 °C un +2,5 °C. Visā teritorijā termometra stabiņš noslīdēja zem +10 grādiem, neskaitot piekrastes rajonus, Ventspili, Daugavgrīvu, tostarp arī Rīgas centru.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1702957798856732820 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|16|SK}}</ref> * [[21. septembris]] — Liepājā, Rucavā un Dagdā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +22, +24 grādiem (attiecīgi +24,5 °C, +24,1 °C un +22,0 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt [[Liepāja|Liepājā]] tika pārspēts arī mēneša trešās dekādes rekords.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1704906949593375066 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|21|SK}}</ref> * [[22. septembris]]: ** Visās meteoroloģisko novērojumu stacijās, izņemot Kolku un Priekuļus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, siltākais laiks valdīja valsts dienvidu daļā, [[Bauska|Bauskā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+26,4 °C''', līdz ar to tika pārspēts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7860683/teju-visa-latvija-parspets-22-septembra-siltuma-rekords Teju visā Latvijā pārspēts 22. septembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|22|SK}}</ref> Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija +24,3 grādi [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]] Priekuļos. Tie ir vēlākie +26 grādi, kas ir novēroti Latvijā. Tāpat četrās novērojumu stacijās (Rucava, Dobele, Liepāja, Dagda) tika pārspēti septembra trešās dekādes siltuma rekordi.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1705248151198703789 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|22|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz '''+25,0 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], kad bija +22,4 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/22.09.2013-22-septembris.a73761/ 22. septembris], lsm.lv, {{dat|2023|9|22|SK}}</ref> * [[24. septembris]] — naktī austrumu rajonus, dienu iepriekš arī pārējo valsti no rietumiem šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], nesot nokrišņus visā valstī, brīžiem lija stipri. Diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 52 mm jeb 94% no mēneša normas, 37 mm no kopējā nokrišņu daudzuma Daugavpilī nolija vienā stundā ap pusnakti. Otrais lielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika reģistrēts [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 42 mm jeb 76% no mēneša normas, Alūksnē nolija 30,5 mm, [[Gulbene|Gulbenē]] — 34,5 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7861441/foto-daugavpili-nolijusi-94-diennakts-nokrisnu-normas FOTO ⟩ Daugavpilī nolijuši 94% diennakts nokrišņu normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|9|24|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1705838134607405267 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|24|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — rīts lielā daļā valsts bija dzestrs, Madonā un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] tika reģistrēta zemākā gaisa temperatūra, +2,4 °C, Latgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +3 grādiem. Teju visā Latvijā bija vēsāks par +10 grādiem, vienīgi [[Ainaži|Ainažos]] gaisa temperatūra sasniedza +10,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1706542900748673280 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|26|SK}}</ref> * [[27. septembris]] — piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās Bauskā, +24,8 °C. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Skrīveri|Skrīveros]] (+23,6 °C), Zīlānos (+23,9 °C), Madonā (+22,6 °C) un [[Priekuļi|Priekuļos]] (+22,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1707039745342132551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|27|SK}}</ref> * [[28. septembris]]: ** Tika uzstādīts jauns Latvijas siltuma rekords — Bauskā ar '''+25,6 °C''', iepriekš siltākais laiks šajā datumā tika fiksēts [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gadā]], kad Pāvilostā bija +24,2 grādi. Teju visā valstī tika laboti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bez siltuma rekordiem palika tikai [[Kolka]], Liepāja un Ainaži.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1707387943181074454 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|28|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1707392160473968995 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|9|28|SK}}</ref> ** Rīgā termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+24,6 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1981. gada laikapstākļi Latvijā|1981. gadā]], kad bija +23,3 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/28.09.2023-sis-kluvis-par-siltako-28-septembri-meteorologisko-noverojumu-vesture.a525749/ Šis kļuvis par siltāko 28. septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē], lsm.lv, {{dat|2023|9|28|SK}}</ref> * [[29. septembris]] — Latvijā tika pārspēts vairāk nekā 130 gadus sens nacionālais siltuma rekords, Bauskā termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+24,5 °C'''. Iepriekšējais siltākais 29. septembris bija 1892. gadā [[Rīga|Rīgā]], kad gaiss iesila līdz +23,7 grādiem. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti 18 novērojumu stacijās.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/29.09.2023-piektdien-latvija-parspets-vairak-neka-130-gadus-sens-siltuma-rekords.a525928/ Piektdien Latvijā pārspēts vairāk nekā 130 gadus sens siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2023|9|29|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1707789426888220989 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|9|29|SK}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — dažās vietās, pārsvarā valsts dienvidu rajonos tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti Rucavas, Bauskas, [[Jelgava]]s, Dobeles un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, savukārt Daugavpilī, termometra stabiņam sasniedzot +20,9 °C, tika atkārtots [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekords. Vissiltāks bija Jelgavā (+21,5 °C) un Rucavā (+21,6 °C), atkārtojot nacionālo 3. oktobra siltuma rekordu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1709201921158877607 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|3|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1709259085202293198 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|3|SK}}</ref> * [[4. oktobris]] — aktīvs ciklons šķērsoja valsts teritoriju, pūta rietumu, ziemeļrietumu vējš, nesot stipras vēja brāzmas, pirms tām arī siltu gaisa masu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1709477159935348898 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|4|SK}}</ref> Ap pusnakti gaisa temperatūra vēl bija ap +17, +19 grādiem, nakts gaitā pastiprinoties vējam, kļuva vēsāks. Spēcīgākās vēja brāzmas no rīta tika reģistrētas [[Liepāja]]s ostā — 24,3 m/s un Rīgā — 23 m/s. Vēja dēļ paaugstinājās ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]], vietām tika reģistrēti lokāli postījumi.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1709412033609769340 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|4|SK}}</ref> * [[5. oktobris]] — Baltijas jūrā strauji attīstījās aktīvs ciklons, valdīja vējains un lietains laiks, brīžiem lija stipri. Dienā stiprākās vēja brāzmas bija Kurzemes piekrastē, Liepājā pie ostas [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 23,8 m/s, Ventspilī līdz 24,4 m/s, vakarpusē stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš pūta arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, tostarp arī Rīgā. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Rucava|Rucavā]] (35,0 mm) un Kolkā (36,6 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1709973451706872079 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|5|SK}}</ref> * [[7. oktobris|7.]]—[[8. oktobris]] — Latvijas teritorijā plosījās pirmā rudens [[vētra]]. Virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] izveidojās aktīvs ciklons, kas, šķērsojot Skandināviju, virzījās uz austrumiem, sasniedzot Latviju. Vējš sāka pieņemties spēkā jau naktī uz 07.10 un dienā (līdz plkst. 13) stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas jūras piekrastē — līdz 20-23 m/s, bet līdz pusnaktij spēcīgākais vējš bija Ventspilī — līdz 28 m/s, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] — 27 m/s un Ainažos — 26 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1710774761943380465 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> Vakarā ap plkst. 22.30 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 44 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu, lielākie elektroapgādes traucējumi bija Siguldas, Cēsu un [[Valmiera]]s novadā.<ref> [https://www.tvnet.lv/7871147/vetras-del-vidzeme-vairakas-apdzivotas-vietas-palikusas-bez-elektribas Vētras dēļ Vidzemē vairākas apdzīvotās vietas palikušas bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2023|10|7|SK}}</ref> Naktī uz 08.10 vēja brāzmas teju visā piekrastē pārsniedza 20 m/s, tostarp [[Rīga]]s centrā 24,2 m/s, Ventspilī 27,8 m/s un Daugavgrīvā 29 m/s, savukārt dienas vidū [[Ventspils]] ostā vējš sasniedza savu lielāko ātrumu — 30 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1710897073023746274 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1710968715221635496 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> Kopumā divās dienās tika saņemti vairāki simti izsaukumu, lūzušu koku dēļ, visvairāk izsaukumu tika saņemti no Rīgas un Pierīgas. Daudzviet vētra nolauza kokus uz ceļiem, auto, mājām un elektrolīnijām, īpaši daudz postījumu bija Rīgā un tās apkārtnē, tāpat galvaspilsētā un vietām citviet piekrastes rajonos tika reģistrēti vējuzplūdi. Līdz 08.10 vakaram vēl daži tūkstoši "[[Sadales tīkls]]" klientu palika bez elektrības.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.10.2023-stipra-veja-luzusie-koki-kritusi-uz-celiem-auto-majam-un-elektrolinijam-riga-un-pieriga-bridina-nedoties-uz-parkiem.a526910/ Stiprā vējā lūzušie koki krituši uz ceļiem, auto, mājām un elektrolīnijām; Rīgā un Pierīgā brīdina nedoties uz parkiem], lsm.lv, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Kipsala 2023 10 07.jpg|alt=Vētras postījumi Ķīpsalā, 7. oktobris|thumb|189x189px|Vētras postījumi [[Ķīpsala|Ķīpsalā]], 7. oktobris]] * [[8. oktobris]] — valsts austrumu rajonos naktī un no rīta tika reģistrēts pirmais sniegs. No [[LVĢMC]] stacijām snigšana tika novērota Priekuļos, Zosēnos, Madonā, Skrīveros, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Daugavpilī. Aculiecinieki ziņoja, ka neliela slapja sniega kārtiņa izveidojās dažviet Vidzemes [[augstiene|augstienē]], kā arī Sēlijā — Jēkabpils novadā. Savukārt daudzviet Rīgas un [[Jūrmala]]s apkārtnē, kā arī Zemgalē zemi baltu noklāja krusa, kas naktī un rīta stundās dažviet bija ļoti stipra. Vietām bija arī pērkona negaiss.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1710914538751623180 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/08.10.2023-latvijas-austrumos-snidzis-pirmais-sniegs.a526914/ Latvijas austrumos snidzis pirmais sniegs], lsm.lv, {{dat|2023|10|8|SK}}</ref> * [[9. oktobris]] — pirmo reizi 2023. gadā rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja zem nulles, agri no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] gaiss atdzisa līdz –0,5 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –0,4 °C. Ap nulli temperatūra svārstījās arī vietām citviet Latgalē.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1711255397703565501 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2023|10|9|SK}}</ref> * [[14. oktobris]] — līdz ar brāzmainu rietumu, dienvidrietumu vēju, īslaicīgi ieplūda ļoti siltas gaisa masas, nakts gaitā un agrā rītā visā valstī paaugstinājās gaisa temperatūra. Termometra stabiņš lielākajā Latvijas daļā sasniedza +15, +18 grādus, pēcpusdienā valsts dienvidaustrumos gaiss iesila līdz +19 grādiem, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]] pat līdz +20,4 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1713189100641976367 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|14|SK}}</ref> Tika labots ne tikai 14. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet arī mēneša otrās dekādes rekords. Līdzīgi rekordi tika laboti [[Dagda|Dagdā]], gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +19,1 °C, vēl viens maksimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts [[Mērsrags|Mērsragā]] (+17,6 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7876072/mersraga-dagda-un-daugavpili-kritis-14-oktobra-siltuma-rekords Mērsragā, Dagdā un Daugavpilī kritis 14. oktobra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — virs Latvijas veidojoties [[gubu-lietus mākoņi]]em, īslaicīgi, vietām stipri lija, dažviet tika reģistrēts pērkona negaiss un krusa.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1713925803187098037 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|16|SK}}</ref> * [[19. oktobris]] — skaidrākās debesīs daudzviet naktī un no rīta valdīja sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1714878311082418266 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|19|SK}}</ref> Dažviet Vidzemē un Latgalē, dienā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē un tālākās teritorijās no tām nedaudz sniga, taču būtiska sniega kārta neizveidojās.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1714880590527250446 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|19|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1714928487931183413 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|19|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — plaša lietus zona no dienvidrietumiem šķērsoja Latviju, dienas otrajā pusē nesot stiprus nokrišņus, bet daļā Vidzemes vakarā tika reģistrēts slapjš sniegs, vietām izveidojās plāna [[sniegs|sniega]] kārta.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1715792764636475394 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|10|21|SK}}</ref> * [[23. oktobris]] — Latgales dienvidos naktī ilgstoši un stipri lija, vietām nokrišņu daudzums sasniedza 80% no visa mēneša klimatiskās normas. Visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur nakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 48,2 mm. Dagdas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 28,8 mm, [[Sīļi|Sīļos]] 23,8 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 22,0 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/23.10.2023-latgales-dienvidos-nakti-nolijusi-80-no-menesa-nokrisnu-normas.a528781 Latgales dienvidos naktī nolijuši 80% no mēneša nokrišņu normas], lsm.lv, {{dat|2023|10|23|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1716338685174510025 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|23|SK}}</ref> * [[26. oktobris]] — caur lielāko valsts teritorijas daļu virzījās mazkustīga nokrišņu zona, lielākoties nesot slapju sniegu un sniegu. Daudzviet, īpaši valsts austrumu rajonos, izveidojās sezonas pirmā neliela sniega kārta, Daugavpils apkārtnē no rīta, pēcpusdienā arī [[Augšdaugava]]s un [[Krāslava]]s novadā bija pāris centimetrus neliela sniega sega, citviet sniegs bija plānāks vai arī tā nebija nemaz. Rīgā tika reģistrēts pirmais slapjais sniegs rudens/ziemas sezonā, bet sniega kārta galvaspilsētā neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7884478/foto-ari-piektdien-latvija-gaidami-nelieli-nokrisni FOTO ⟩ Arī piektdien Latvijā gaidāmi nelieli nokrišņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|10|26|SK}}</ref> * [[27. oktobris]] — no rīta daudzviet austrumu daļā zemi klāja neliela sniega kārta, biezākais sniegs bija Latgales dienvidaustrumos, Krāslavas novadā, tostarp [[Piedruja|Piedrujā]], kur sniega segas biezums sasniedza 8-10 cm. Temperatūrai svārstoties ap nulli, valsts austrumos tika reģistrēta arī [[atkala]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/27.10.2023-no-svetdienas-klus-siltaks.a529364 No svētdienas kļūs siltāks], lsm.lv, {{dat|2023|10|27|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1717774125970653403 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|10|27|SK}}</ref> * [[30. oktobris]] — naktī vairākās vietās uzsniga neliela sniega kārta, vēlāk sniegs pārgāja lietū, līdz ar nokrišņu zonu kļuva siltāks. Dienas vidū [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra sasniedza +1 grādu, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +13 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/30.10.2023-pirmdiena-bus-lietaina-un-klus-siltaks.a529607 Pirmdiena būs lietaina un kļūs siltāks], lsm.lv, {{dat|2023|10|30|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1718955509066154309 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|30|SK}}</ref> * [[31. oktobris]] — vakarā teju visā Latvijā gaiss iesila līdz +11, +14 grādiem, 11 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Gaisa temperatūra bija no +11,5 °C [[Ventspils|Ventspilī]] līdz +14,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1719558642238620061 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|10|31|SK}}</ref> === Novembris === * [[4. novembris]] — spēcīga [[ciklons|ciklona]] "Kiaran" paliekas, kas plosījās Rietumeiropā, sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot nokrišņus un brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju. Pieņemties spēkā vējš pakāpeniski sāka nakts laikā un savu kulmināciju sasniedza dienas vidū, kad reģistrētas visstiprākās vēja brāzmas. Kurzemes piekrastē un vietām iekšzemē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ventspils|Ventspilī]] un Liepājā — 23 m/s, [[Liepāja]]s ostā pat 27 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1720747041230356807 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|4|SK}}</ref> Rīgas centrā dienas vidū vēja brāzmas sasniedza 21 m/s, līdzīgs vējš bija arī [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1720709467665277191 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|4|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — bieza mākoņu sega pārklāja debesis, bija apmācies laiks un daudzviet lija, vietām tika reģistrēti ilgstoši nokrišņi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7895386/lacplesa-diena-bus-apmacies-un-biezi-lis Lāčplēša dienā būs apmācies un bieži līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|11|SK}}</ref> * [[13. novembris]] — daudzviet Latvijā, tostarp arī Rīgā ilgstoši lija, savukārt valsts ziemeļaustrumu daļā, temperatūrai svārstoties ap nulli, sniga; [[Alūksne|Alūksnē]] un vietām citviet izveidojās neliela sniega kārta.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1723946106067861928 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1723907419162513855 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|13|SK}}</ref> * [[17. novembris]] — lielā valsts teritorijā sākās [[meteoroloģiskā ziema]] (tas notiek, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli). Daļā valsts meteoroloģiskā ziema iestājās 16. novembrī, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — jau 25. oktobrī.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/17.11.2023-latvija-sakusies-meteorologiska-ziema-gaidams-sauss-laiks.a532028 Latvijā sākusies meteoroloģiskā ziema; gaidāms sauss laiks], lsm.lv, {{dat|2023|11|17|SK}}</ref> * [[21. novembris]] — aukstākā nakts kopš marta, termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes ziemeļaustrumos, [[Strenči|Strenču]] pusē un [[Veclaicene]]s pagastā. Lielākajā valsts daļā no rīta bija vēsāks par −5 grādiem, piekrastes rajonos par kādu grādu siltāks.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1726798022737027253 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|21|SK}}</ref> * [[23. novembris]] — plašam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, naktī daudzviet sniga un puteņoja, līdz ar to tika novērots pirmais [[sniegputenis]] rudens-ziemas sezonā. Izveidojās pirmā bieza sniega sega, no rīta biezākais sniegs tika reģistrēts [[Sigulda|Siguldā]] un [[Skrīveri|Skrīveros]] — 13 cm, Sīļos — 11 cm.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/249733705 Piektdien vēl daudzviet gaisa temperatūra būs pozitīva, bet no nedēļas nogales jau gaidāmi ziemai raksturīgi laikapstākļi — noturīgs sals un bieži snigs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231123172758/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/249733705 |date={{dat|2023|11|23||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|11|23|SK}}</ref> Citviet valstī zemi klāja 1—9 cm bieza sniega sega, savukārt Kurzemē jau nakts gaitā sniegs pārgāja lietū un būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1727598149361975654 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|23|SK}}</ref> Spēkā pieņēmās dienvidu-dienvidrietumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s, piekrastē vairāk par 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Liepāja|Liepājā]] (pie ostas) — 28,9 m/s un Ventspilī — 30,8 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1727598152419512674 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|23|SK}}</ref> * [[26. novembris]]: ** [[Līča efekts|Līča efekta]] ietekmē naktī, galvenokārt valsts centrālajos rajonos sniga, brīžiem stipri, nakts laikā [[Kalnciems|Kalnciemā]] sniega sega pieauga par 12 cm, no rīta sniega segas biezums sasniedza 20 cm. Līdzīga sniega sega tika reģistrēta arī [[Sīļi|Sīļos]] un [[Dagda|Dagdā]], bet biezākais sniegs tika fiksēts [[Piedruja|Piedrujas]] novērojumu stacijā — 22 cm. Rīgā agrā rītā zemi klāja 4 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1728651179859796021 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|26|SK}}</ref> ** Debesīm skaidrojoties, naktī un no rīta [[Saldus|Saldū]] un [[Stende|Stendē]], vēlā vakarā arī Jelgavā un Rucavā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Ap pusnakti Saldū termometra stabiņš noslīdēja līdz –13,4 °C, bet Stendē saullēktā gaiss atdzisa –14,1 °C. Jelgavas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –14,7 °C, bet [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –10,8 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7905580/foto-svetdienas-nakti-saldu-un-stende-parspets-26-novembra-aukstuma-rekords FOTO ⟩ Svētdienas naktī Saldū un Stendē pārspēts 26. novembra aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|26|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7905910/latvija-parspeti-vel-tris-aukstuma-rekordi Latvijā pārspēti vēl trīs aukstuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|27|SK}}</ref> * [[30. novembris]] — intensīvas snigšanas dēļ, kas naktī tika reģistrēta lielā Latvijas daļā, sniega segas biezums palielinājās par 4–9 cm, bet centrālajos rajonos pat par 10–15 cm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1730102804218359866 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|11|30|SK}}</ref> [[Rīga|Rīgas]] centrā no rīta sniega segas biezums sasniedza 23 cm, tā bija biezākā sniega sega galvaspilsētā kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] decembra.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1730068400901157289 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|11|30|SK}}</ref> Kopumā valstī biezākā sniega sega tika novērota [[Dagda|Dagdā]], kur plkst. 7.00 sniega segas biezums sasniedza 28 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] un [[Sīļi|Sīļos]] — 26 cm. Snigšana vietām turpinājās arī dienā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7908553/ceturtdienas-rita-riga-biezaka-sniega-sega-kops-2021-gada Ceturtdienas rītā Rīgā biezākā sniega sega kopš 2021. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|11|30|SK}}</ref> === Decembris === * [[2. decembris]] — sniega segas biezums Rīgā naktī sasniedza 30 cm, kļūstot par biezāko sniega segu galvaspilsētā kopš [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gada]] janvāra. Tikpat daudz sniega bija arī vietām Latvijas austrumu rajonos.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1730788588428603808 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2023|12|2|SK}}</ref> * [[7. decembris]] — turpinoties salam, daudzās upēs pastiprinājās [[ledus]] veidošanās un vižņu iešana, vairākos upju posmos palielinājās sablīvējumi un ūdens līmeņa svārstības. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās bija no 3 cm [[Kolka|Kolkā]] līdz 27 cm [[Sigulda|Siguldā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7913477/ceturtdien-vietam-snigs-upes-veidojas-ledus-sablivejumi Ceturtdien vietām snigs; upēs veidojas ledus sablīvējumi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|12|7|SK}}</ref> * [[9. decembris]] — izklīstot mākoņiem, lielā daļā [[Vidzeme|Vidzemes]] naktī tika reģistrēts mēreni stiprs sals, gaisa temperatūrai noslīdot zem –12 grādiem. Aukstākais laiks valdīja [[Alūksne|Alūksnē]], kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –15,7 °C; pārējā valstī gaiss atdzisa līdz –4, –9 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1733377912651280480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|12|9|SK}}</ref> * [[14. decembris]] — rītā daudzviet tika reģistrēta dūmaka un [[migla]], [[Bauska|Bauskas]] un [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijās naktī redzamība īslaicīgi pazeminājās līdz 140-160 metriem. Gaisā palielinoties cieto daļiņu PM10 un PM2,5 koncentrācijai, vairākās vietās bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7918304/foto-ceturtdien-debesis-skaidrosies-bet-vietam-ari-snigs FOTO ⟩ Ceturtdien debesis skaidrosies, bet vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2023|12|14|SK}}</ref> * [[17. decembris]]: ** Visā Latvijā iestājās atkusnis, nakts laikā valsts teritorijā termometra stabiņš paaugstinājās virs nulles. [[Kurzeme|Kurzemes]] piekrastē gaisa temperatūra pārsniedza +5 grādu atzīmi, bet [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz +7,4 °C, un tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1736304353714073642 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2023|12|17|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1736320017291936137 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2023|12|17|SK}}</ref> ** Pusdienlaikā straujas sniega kušanas rezultātā meteoroloģisko laikapstākļu dēļ tika traucēta elektroapgāde ap 1000 "[[Sadales tīkls]]" klientiem. Lielākais elektrības atslēgums tika reģistrēts [[Jelgava|Jelgavā]], tāpat aptuveni 100 elektrības atslēgumi tika fiksēti Ziemeļvidzemē, [[Valka|Valkas]] un Valmieras pusē, kur bija sakrājies lielākais sniega apjoms.<ref> [https://www.tvnet.lv/7920513/laikapstaklu-del-elektroapgade-svetdien-trauceta-ap-1000-sadales-tikla-klientu Laikapstākļu dēļ elektroapgāde svētdien traucēta ap 1000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2023|12|17|SK}}</ref> * [[22. decembris]] — Kurzemē un valsts centrālajos rajonos nakts laikā tika reģistrēts gan lietus, gan sniegs, savukārt valsts austrumu daļā sniga, brīžiem stipri. Daudzviet austrumu rajonos no jauna izveidojās sniega kārta, no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sniega segas biezums sasniedza 8 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/21.12.2023-piektdienas-nakti-latvijas-austrumos-stipri-snigs.a536322 Piektdienas naktī Latvijas austrumos stipri snigs], lsm.lv, {{dat|2023|12|21|SK}}</ref> * [[25. decembris]] — tika sagaidīts balts [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] rīts — lielāko valsts teritoriju zemi klāja sniegs, jo naktī Latviju šķērsoja nokrišņu zona un līdz rītam vietām sniega sega bija palielinājās par 5–9 cm. Biezākā sniega sega rītā tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Sigulda|Siguldā]], attiecīgi 12 cm un 13 cm, bet dienā ieplūstot siltākam gaisam, sniegs daļēji nokusa.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/255105861 Palaikam gaidāmi nokrišņi, nedēļas otrajā pusē sniega sega lielākoties nokusīs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231225174202/https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/255105861 |date={{dat|2023|12|25||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2023|12|25|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2023]]. gadā ([[°C]])''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,1}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,7}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,3}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,8}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,0}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,1}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,0}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–26,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–26,4}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,7}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,6}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|2,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–22,4}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|1,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,0}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|–21,1}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2023]]. gadā ([[°C]])''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,6}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,3}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|15,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|20,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|22,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|18,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+25,9}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,4}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|13,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|23,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|34,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|8,3}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+34,4}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|22,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|33,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|19,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,0}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|17,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,9}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,3}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|32,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,6}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|23,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|28,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|5,5}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|3,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|24,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|29,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|27,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|31,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|25,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|18,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|13,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|6,2}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,8}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|11,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|4,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|14,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|32,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|26,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|7,1}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,5}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA" /> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="695" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | style="background:#99C7FF;"| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | style="background:#99C7FF;" align="center"| −14,0 °C | style="background:#99C7FF;"| [[7. janvāris]] | align="center"| +9,3 °C | [[3. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|−2,2}} | {{Temperatūras krāsa|2,9}} | {{Temperatūras krāsa|−0,2}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | align="center"| −8,8 °C | [[23. februāris]] | align="center"| +7,9 °C | [[13. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|−0,3}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|−1,4}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | align="center"| −9,3 °C | [[10. marts]] | align="center"| +13,7 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} | {{Temperatūras krāsa|−0,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,2}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | align="center"| −1,1 °C | [[3. aprīlis]] | align="center"| +21,5 °C | [[23. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+8,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,4}} | {{Temperatūras krāsa|4,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,2}} | {{Temperatūras krāsa|10,4}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | align="center"| +0,3 °C | [[6. maijs]] | align="center"| +24,8 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+13,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|14,8}} | {{Temperatūras krāsa|15,8}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | align="center"| +6,4 °C | [[2. jūnijs]] | align="center"| +29,2 °C | [[21. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,4}} | {{Temperatūras krāsa|20,0}} | {{Temperatūras krāsa|20,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | align="center"| +11,7 °C | [[21. jūlijs|21.]], [[23. jūlijs]] | align="center"| +30,5 °C | [[16. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+17,7}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,0}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} |- | style="background:#FFCA7A;"| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | align="center"| +11,9 °C | [[19. augusts]] | style="background:#FFCA7A;" align="center"| +32,6 °C | style="background:#FFCA7A;"| [[16. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+19,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,0}} | {{Temperatūras krāsa|20,7}} | {{Temperatūras krāsa|18,4}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | align="center"| +8,7 °C | [[25. septembris]] | align="center"| +26,2 °C | [[13. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+17,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | align="center"| −0,2 °C | [[27. oktobris]] | align="center"| +20,3 °C | [[3. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+7,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}} | {{Temperatūras krāsa|11,3}} | {{Temperatūras krāsa|8,1}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | align="center"| −7,5 °C | [[26. novembris]] | align="center"| +12,7 °C | [[1. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+2,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,3}} | {{Temperatūras krāsa|−2,7}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | align="center"| −7,6 °C | [[6. decembris]] | align="center"| +8,6 °C | [[19. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|−4,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} | {{Temperatūras krāsa|1,5}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="265" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 85,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 42,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 37,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 5,9 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 17,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 48,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 22,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,2 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 8,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 53,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 14,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 22,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 16,9 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 8,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. marts]] |- | bgcolor="#FFFFFF" align="center"| 11,8 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 4,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[26. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 12,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 11,9 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" align="center"| 0,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 11,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[16. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 17,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 7,0 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 5,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[18. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 95,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 18,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 17,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 59,3 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. jūlijs]] |- | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 198,1 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" align="center"| 85,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 27,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 84,9 | bgcolor="#99C7FF" align="center"| 38,2 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[7. augusts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 32,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 3,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 10,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 19,1 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 14,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 121,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 49,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 37,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 35,4 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 14,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[5. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 84,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 8,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 23,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 52,7 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 15,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[13. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 98,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 29,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" align="center"| 53,8 | bgcolor="#CCE3FF" align="center"| 13,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. decembris]] |} |} === Gaisa temperatūras un nokrišņu fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −10,7 °C — [[6. janvāris]] * −8,9 °C — [[7. janvāris]] * −4,8 °C — [[8. decembris]] * −4,3 °C — [[9. decembris]] * −4,0 °C — [[3. decembris|3.]] un [[6. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +25,1 °C — [[7. augusts]] * +20,4 °C — [[16. augusts]] * +20,0 °C — [[22. jūnijs]] * +19,6 °C — [[17. augusts]] * +19,4 °C — [[18. jūnijs]] {{Col-end}} Desmit lietainākās dienas Rīgā — diennaktis ar vislielāko nokrišņu daudzumu. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". * 38,2 mm — [[7. augusts]] * 27,3 mm — [[8. augusts]] * 26,1 mm — [[18. augusts]] * 22,3 mm — [[31. augusts]] * 22,0 mm — [[28. augusts]] * 17,4 mm — [[2. janvāris]] * 16,1 mm — [[1. janvāris]] * 15,9 mm — [[13. novembris]] * 14,9 mm — [[30. novembris]] * 14,7 mm — [[24. augusts]] == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2023. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2023. gads Latvijā]] gvejb4fy9rdzd3l77itc3kpsf2tl7xv 0 532386 4506753 4317539 2026-08-14T11:24:35Z Meistars Joda 781 4506753 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Petrs Pavels | vārds_orģ = ''Petr Pavel'' | attēls = Petr Pavel.jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = 4. [[Čehijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2023|3|9|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Petrs Fiala]] | priekštecis = [[Milošs Zemans]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|11|1}} | dzim_vieta = {{vieta|Čehoslovākija|Plana|td=Čehija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = Bezpartijisks<br />[[Čehoslovākijas komunistiskā partija]] {{small|(1985—1989)}} | dzīvesb = | profesija = Atvaļināts ģenerālis | reliģija = | paraksts = Petr Pavel - podpis.png | piezīmes = | tautība = [[Čehi|Čehs]] }} '''Petrs Pavels''' ({{val|cs|Petr Pavel}}; dzimis {{dat|1961|11|1}} [[Plana|Planā]], [[Čehija|Čehijā]]) ir čehu [[politiķis]], [[karavīrs]] un militārais [[diplomāts]], atvaļināts Čehijas Republikas armijas [[ģenerālis]]. 2012.—2015. gadā viņš bija [[Čehijas Republika]]s armijas Ģenerālštāba priekšnieks. No 2015. līdz 2018. gadam viņš bija NATO Militārās komisijas priekšsēdētājs. 2023. gadā ticis ievēlēts par 4. [[Čehijas prezidents|Čehijas Republikas prezidentu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Nevidím poražené a vítězné voliče," řekl Petr Pavel. Vyhrála podle něj pravda a respekt |url=https://ct24.ceskatelevize.cz/domaci/3561009-nevidim-porazene-a-vitezne-volice-rekl-petr-pavel-vyhraly-podle-nej-hodnoty |access-date=28 January 2023 |agency=ČT24 |date=28 January 2023}}</ref> (amatā stājās {{dat|2023|3|9|5=bez}}). == Biogrāfija == Pavels ir dzimis 1961. gada 1. novembrī [[Plana|Planā]], [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Čehoslovākijā]]. Viņa tēvs bija izlūkdienesta virsnieks, kurš no 1973. līdz 1989. gadam dienēja Rietumu militārā apgabala pavēlniecībā [[Tābora|Tāborā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seznamzpravy.cz/clanek/volby-prezidentske-koreny-petra-pavla-razny-otec-v-zelenem-matka-s-burzoaznim-puvodem-224503|title=Kořeny Petra Pavla: rázný otec v zeleném, matka s „buržoazním původem“ - Seznam Zprávy|website=www.seznamzpravy.cz|access-date=2023-03-18}}</ref> Pavels ir absolvējis [[Jans Žižka|Jana Žižkas]] militāro [[Ģimnāzija|ģimnāziju]] [[Opava|Opavā]]. Viņš turpināja mācības Sauszemes spēku militārajā universitātē [[Viškova (Čehija)|Viškovā]], 1983. gadā absolvējot skolu un pēc tam pievienojoties Čehoslovākijas armijai kā desantnieks, dienējot [[Vads (armija)|vada]] komandiera amatā. 1985. gadā, pēc divu gadu obligātā gaidīšanas perioda, Pavels iestājās Čehoslovākijas komunistiskajā partijā un palika tās biedrs līdz [[Samta revolūcija]]i 1989. gadā. Vēlāk Pavels savu dalību komunistiskajā partijā dēvēja par kļūdu, ko viņš vēlāk esot izpircis, kalpojot demokrātijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domaci.hn.cz/c1-67111600-historik-blazek-o-mne-lze-ksc-byla-chyba-za-33-let-jsem-ji-ale-odcinil-rika-general-pavel|title=Historik Blažek o mně lže. KSČ byla chyba, za 33 let jsem ji ale odčinil, říká generál Pavel|last=DVTV|website=Hospodářské noviny (HN.cz)|access-date=2023-03-18|date=2022-09-08|language=cs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forum24.cz/clenstvi-v-ksc-nechci-zlehcovat-ale-33-let-jsem-slouzil-demokracii-rika-petr-pavel/|title=Členství v KSČ nechci zlehčovat, ale 33 let jsem sloužil demokracii, říká Petr Pavel - Forum24|website=https://www.forum24.cz/|access-date=2023-03-18|language=cs-CZ}}</ref> 1988. gadā Pavels sāka strādāt militārajā izlūkdienestā un no 1988. līdz 1991. gadam turpināja mācības izlūkdienesta virsnieku kursā Militārajā akadēmijā [[Brno]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seznamzpravy.cz/clanek/volby-prezidentske-archivy-o-generalu-pavlovi-mel-tajny-kurs-d-2-v-ksc-byl-malo-aktivni-205259|title=Archivy o generálu Pavlovi: měl tajný kurz D-2, v KSČ byl málo aktivní - Seznam Zprávy|website=www.seznamzpravy.cz|access-date=2023-03-18}}</ref> Pēc Samta revolūcijas, viņš mācījās dažādās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] augstskolās. === Militārā un diplomātiskā karjera === Pēc absolvēšanas, no 1991. līdz 1993. gadam Pavels strādāja Čehoslovākijas bruņoto spēku ģenerālštāba Militārās izlūkošanas dienestā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forum24.cz/pavel-odmitl-slova-spoluzaka-ze-o-sobe-nerika-pravdu-pomluvy-od-jednoho-cloveka-vzkazal/|title=Pavel odmítl slova spolužáka, že o sobě neříká pravdu. Pomluvy od jednoho člověka, vzkázal - Forum24|website=https://www.forum24.cz/|access-date=2023-03-18|language=cs-CZ}}</ref> No 1993. līdz 1994. gadam Pavels bija [[Čehija|Čehijas Republika]]s militārā atašeja [[Beļģija|Beļģijā]] vietnieks. No 1999. līdz 2002. gadam viņš bija pārstāvis [[NATO]] galvenajā mītnē [[Brunsuma|Brunsumā]]. 2003. gadā viņš bija Nacionālais militārais pārstāvis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālajā pavēlniecībā [[Tampa|Tampā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idnes.cz/zpravy/archiv/cesky-general-chemicky-rozkaz-muze-prijit.A030325_033349_zpravy_irak_kot|title=Český generál: Chemický rozkaz může přijít|website=iDNES.cz|access-date=2023-03-18|date=2003-03-25|language=cs}}</ref> Pavelam [[Brigādes ģenerālis|brigādes ģenerāļa]] pakāpe tika piešķirta 2002. gadā. No 2002. līdz 2007. gadam viņš bija specializēto spēku komandieris, apvienoto spēku komandiera vietnieks un Aizsardzības ministrijas nodaļas direktora vietnieks. No 2007. līdz 2009. gadam viņš bija Čehijas Republikas militārais pārstāvis [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], un pēc tam 2010.—2011. gadā bija Čehijas Republikas pārstāvis Sabiedroto spēku Eiropā Augstākajā štābā [[Monsa|Monsā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ct24.ceskatelevize.cz/domaci/1170653-generalporucik-pavel-ma-nahradit-picka-v-cele-armady|title=Generálporučík Pavel má nahradit Picka v čele armády|last=televize|first=Česká|website=ČT24 - Česká televize|access-date=2023-03-18|language=cs}}</ref> No 2015. līdz 2018. gadam viņš bija NATO Militārās komisijas priekšsēdētājs. Pēc atvaļināsanās 2018. gadā, kļuva par kļuva par pasniedzēju un konsultantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.info.cz/zpravodajstvi/cesko/general-petr-pavel-odchazi-do-po-ctyrech-dekadach-do-vojenskeho-duchodu-do-politiky-se-nechysta|title=Generál Petr Pavel odchází do po čtyřech dekádách do vojenského důchodu. Do politiky se nechystá|website=info.cz|access-date=2023-03-18|language=cs}}</ref> == Politiskie uzskati == Pavelam ir [[NATO|transatlantiski]] un [[Rietumu pasaule|prorietumnieciski]] uzskati,<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2023-01-28|title=Former NATO general Pavel wins Czech presidential vote|url=https://www.rte.ie/news/world/2023/0128/1352413-petr-pavel/|language=en}}</ref> kā arī viņš iestājas par aktīvu Čehijas dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]].<ref name="petr-pavel-profil-kandidata-na-hrad-2023-idnes-cz">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idnes.cz/volby/prezidentske/2023/petr-pavel|title=Petr Pavel - profil kandidáta na Hrad 2023 - iDNES.cz|website=web.archive.org|access-date=2023-03-18|date=2022-10-14|archive-date=2022-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20221014085352/https://www.idnes.cz/volby/prezidentske/2023/petr-pavel}}</ref> Viņš aktivi atbalsta [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma laikā]]. Pavelam ir [[Progresīvisms|progresīvi]] uzskati par sociāliem jautājumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/pro-western-former-general-pavel-favoured-czechs-elect-president-2023-01-26/|title=Pro-Western former general Pavel favoured as Czechs elect president|work=Reuters|access-date=2023-03-18|date=2023-01-27|last=Lopatka|first=Jan|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2023/01/28/petr-pavel-polygot-and-war-hero-who-swept-to-the-czech-presidency|title=Petr Pavel: Ukraine supporter and war hero is the new Czech president|website=euronews|access-date=2023-03-18|date=2023-01-28|language=en}}</ref> Viņš atbalsta [[viendzimuma laulība]]s un viendzimuma pāru tiesības uz bērnu adopciju,<ref name="idnes.cz">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idnes.cz/volby/prezidentske-volby-2023-kandidat-general-petr-pavel-profil.A220816_182943_volby_misl|title=Kdo je nový prezident Petr Pavel? Motorkář, voják i diplomat|website=iDNES.cz|access-date=2023-03-18|date=2022-08-30|language=cs}}</ref> un paziņoja, ka neuzliks [[veto]] likumam, kas Čehijā ļautu atzīt viendzimuma pāru civilās savienības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.denik.cz/prezidentsky-souboj/prezidentsky-souboj-nerudova-pavel.html|title=Nerudová: Babiš má z debat asi strach. Obžalovaný kandidát je bizár, říká Pavel|work=Deník.cz|access-date=2023-03-18|date=2023-01-04|last=Perknerová|first=Kateřina|language=cs}}</ref> Pavels atbalsta [[eitanāzija]]s ieviešanu<ref name="petr-pavel-profil-kandidata-na-hrad-2023-idnes-cz" /> un kritizē [[Nāvessods|nāvessodus]].<ref name="idnes.cz"/> Pēc ievēlēšanas NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja amatā, Pavels kritizēja [[Politiskais korektums|politkorektumu]], apgalvojot, ka tas rada vidi, kurā atbildīgajiem tiek pateikts tikai tas, ko viņi vēlas dzirdēt. Viņš stāstīja, ka [[NATO]] Militārās komitejas priekšsēdētāja amatā redzējis daudzus Ģenerālštāba priekšniekus, kuri politkorektuma dēļ nav spējuši problēmas nosaukt īstajā vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ct24.ceskatelevize.cz/archiv/1016662-chci-se-oprostit-od-politicke-korektnosti-rika-petr-pavel|title=„Chci se oprostit od politické korektnosti, “ říká Petr Pavel|last=televize|first=Česká|website=ČT24 - Česká televize|access-date=2023-03-18|language=cs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Milošs Zemans]] | virsraksts = [[Čehijas prezidents]] | periods = 2023—''pašlaik'' | pēc = }} {{kastes beigas}} {{ES valstu vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pavels, Petrs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas politiķi]] [[Kategorija:Čehijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Vidusčehijas apgabalā dzimušie]] gkianv8f8hlpasfud6dqlnzh7v456fj 10 533724 4506585 4503196 2026-08-13T19:19:56Z Biafra 13794 4506585 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = BK Liepāja spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #00008b | fg = white | komanda = BK Liepāja | komanda_saite = BK Liepāja | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Edvards Egle|Egle]] * 2 [[Edvards Jonaitis|Jonaitis]] * 5 [[Reds Martinsons|Martinsons]] <!-- * 7 [[Rinalds Timma|Timma]] * 8 [[Emīls Krūmiņš|Krūmiņš]] --> * 10 [[Kristiāns Šulcs|Šulcs]] * 14 [[Edgars Lieķis|Lieķis]] * 17 [[Henriks Bajārs|Bajārs]] * 32 [[Matīss Ozoliņš-Pese|Ozoliņš-Pese]] <!-- * 77 [[Helmuts Petrovičs|Petrovičs]] --> * ? [[Reinis Avotiņš|Avotiņš]] * ? [[Džulians Braients|Braients]] * ? [[Renārs Jasāns|Jasāns]] * ? [[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]] * ? [[Rodijs Mačoha|Mačoha]] * ? [[Ēriks Molders|Molders]] * ? [[Francis Neilands|Neilands]] * ? [[Trejs Sampsons|Sampsons]] * Galvenais treneris [[Gundars Vētra]] * Treneri: [[Arvis Steckis|Steckis]] * [[Olafs Ozols|Ozols]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|BK Liepāja]] </noinclude> 31o9u51j8k6uqqcxi192p4axafz4qj7 0 540960 4506376 4158063 2026-08-13T12:30:59Z Dejelnieks 78787 /* Padomju Savienība */ 4506376 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Dovženko kinostudija | logo = | caption = | type = valsts uzņēmums | foundation = 1925 | defunct = | location = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | key_people = | industry = [[kino]] | products = [[kinofilma]]s, [[televīzijas filma]]s | owner = | num_employees = | parent = | homepage = [https://dovzhenkofilm.com.ua/en/ Dovženko kinostudija] }} '''Dovženko kinostudija''' ({{val|uk|Національна кіностудія художніх фільмів імені О. Довженка}}) ir [[Ukraina]]s, agrāk [[Ukrainas PSR|padomju]] kinostudija [[Kijiva|Kijivā]], kas 1957. gadā tika nosaukta padomju filmu producenta un režisora [[Oleksandrs Dovženko|Oleksandra Dovženko]] vārdā. Līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] studija kļuva par [[Ukrainas valdība]]s īpašumu. 2000. gadā filmu studijai piešķīra valsts uzņēmuma statusu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Historical Dictionary of Russian and Soviet Cinema|url=https://archive.org/details/historicaldictio0000roll_z3y1|author=Peter Rollberg|publisher=Rowman & Littlefield|year=2009|place=US|ISBN=978-0-8108-6072-8|pages=[https://archive.org/details/historicaldictio0000roll_z3y1/page/191 191]–194}}</ref> [[Attēls:Кіностудія Довженка.jpg|thumb|250px|Dovženko kinostudijas galvenā ieeja]] == Kinostudijas vēsture == Kinostudiju izveidoja 20. gadsimta 20. gados. Visukrainas fotokino direktorāts 1925. gadā paziņoja par kinorūpnīcas celtniecības projektu. No 20 pretendentiem izvēlējās Valeriana Rikova projektu. Rikovs vadīja arhitektu grupu, kas sastāvēja no Kijivas Mākslas institūta Arhitektūras nodaļas studentiem. Kinostudijas celtniecība sākās 1927. gadā. Tā tolaik bija lielākā Ukrainas PSR kinostudija. Lai gan pēc gadu ilgušas celtniecības filmēšanas paviljoni joprojām nebija pabeigti, filmu ražošana jau bija sākta. Studijās atrodas daudzas piemiņas plāksnes ievērojamo filmu producentu piemiņai, kas kādreiz šeit strādājuši. Vienam no filmu paviljoniem dots nosaukums Ščorsivskis, jo tur savu filmu "[[Ščorss (filma)|Ščorss]]" uzņēma [[Oleksandrs Dovženko]]. Šo studijas laukumu izmanto kā muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zn.ua/ART/kino-i-cirk-prizrak-privatizacii-256867_.html|title=Кино и цирк: призрак приватизации|newspaper=ЗЕРКАЛО НЕДЕЛИ |accessdate=May 13, 2023}}</ref> Kinostudijas pirmā filma bija režisora Aksela Lundina un operatora A. Meinesa [[mēmais kino|mēmā filma]] ''Ванька и „Мститель“'' (1928). Filmēšana sākās 1927. gada 12. oktobrī un notika naktīs, jo dienas laikā turpinājās paviljonu būvniecība. 1929. gadā [[Dziga Vertovs]] uzņēma filmu "[[Cilvēks ar kinokameru]]" (''Человек с киноаппаратом''). 1929. gadā tika uzņemtas jau desmit filmas. Pirmo ukraiņu skaņu filmu "[[Ivans (filma)|Ivans]]" (''Иван'', 1932) uzņēma Oleksandrs Dovženko. Kinostudijā strādājuši arī daudzi citi talantīgi režisori — Arnolds Kordijs, Pavlo Doļina, [[Leonīds Lukovs]], Ivans Kavaleridze, [[Ihors Savčenko]], Favsts Lopatinskis; operatori — Danilo Demutskis, Jurijs Jekelčiks, Mikola Topči, Jozefs Rona, I. Šekers, Oleksis Pankratjevs; rakstnieki — [[Mikola Bažans]], [[Oleksandrs Korņičuks]], Hordijs Brasiuks, V. Okhrimenko. Tas ietekmēja darbu skaitu un kvalitāti, kā arī filmu žanru dažādību. Kopš 1930. gada kino nonāca valsts kontrolē un kalpoja [[komunisms|komunisma]] [[ideoloģija]]s izplatīšanai iedzīvotāju vidū. Tomēr 1930. gadi Kijivas filmu fabrikai bija nozīmīgi veidošanās gadi. Sākotnējais studijas nosaukumu ''Украинфильм'' nomainīja uz Kijivas kinostudija. Pēc Oleksandra Dovženko nāves 1957. gadā kinostudiju pārsauca par Dovženko kinostudiju. Savulaik kinostudijas alejas malā pēc Dovženko rīkojuma tika iestādīts ābeļdārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.domkino.tv/news/14825|title=История нашего кино: Киностудия им. А. Довженко|website=www.domkino.tv|accessdate=May 13, 2023}}</ref> 1941. gada oktobrī studiju evakuēja uz [[Taškenta|Taškentu]], kur tā turpināja savu darbību līdz [[Kijiva]]s atbrīvošanai. Vācu okupācijas laikā Kijivā studijas telpas izmantoja kā ražošanas bāzi Ukrainas Kino biedrības propagandas filmu veidošanai. Kopš 1987. gada darbojas studija "Debija", kas specializējas jauno režisoru debijas filmu uzņemšanā. 2009. gada decembrī kompleksā tika atvērta ukraiņu filmu digitālās [[restaurācija]]s studija.<ref>[https://archive.today/20130113225423/http://www.interfax.com.ua/eng/main/28046/ Studio for digital restoration of Ukrainian films opens in Kyiv], Interfax-Ukraine (December 17, 2009)</ref> Dovženko nacionālā kinostudija ir uzņēmums ar pilnu tehnoloģisko ciklu. Līdztekus savu filmu uzņemšanai filmu studija sniedz pakalpojumus citām kino un televīzijas kompānijām to filmu producēšanā. == Nozīmīgākās filmas == === Padomju Savienība === * 1929: "[[Cilvēks ar kinokameru]]" (''Человек с киноаппаратом''), režisors [[Dziga Vertovs]] ([[dokumentālā filma]]) * 1930: "[[Zeme (filma)|Zeme]]" (''Земля''), režisors [[Oleksandrs Dovženko]] ([[mēmais kino|mēmā filma]]) * 1932: "[[Ivans (filma)|Ivans]]" (''Иван''), režisors Oleksandrs Dovženko * 1935: "[[Aerograda]]" (''Аэроград''), režisors Oleksandrs Dovženko * 1939: "[[Šcorss (filma)|Šcorss]]" (''Щорс''), režisors Oleksandrs Dovženko ([[dokumentālā filma]]) * 1941: "[[Bohdans Hmeļnickis (filma)|Bohdans Hmeļnickis]]" (''Богдан Хмельницкий''), režisors [[Ihors Savčenko]] (vēsturiska filma) * 1945: "[[Tālais jūras brauciens]]" (''В дальнем плавании''), režisors Vladimirs Brauns ([[spēlfilma]]) * 1951: "[[Tarass Ševčenko (filma)|Tarass Ševčenko]]" (''Тарас Шевченко''), režisors Ihors Savčenko ([[biogrāfiska filma]]) * 1960: ''Вдали от Родины'', režisors [[Oleksijs Švačko]] (spiegu filma) * 1961: ''За двумя зайцами'', režisors [[Viktors Ivanovs]] (komēdija) * 1963: ''Королева бензоколонки'', režisors [[Mikola Lituss]] and [[Oleksijs Mišurins]] (komēdija) * 1965: "[[Aizmirsto senču ēnas]]" (''Тіні забутих предків''), režisors [[Sergejs Paradžanovs]] (vēsturiska filma) * 1965: ''Криниця для спраглих'', režisors [[Jurijs Iļenko]] ([[sirreālisma kino|sirreālisms]]) * 1967: "[[Andromedas miglājs (filma)|Andromedas miglājs]]", režisors [[Jevgeņijs Šerstobitovs]] (zinātniskā fantastika) * 1968: ''Анничка'', režisors [[Boriss Ivčenko]] * 1970: "[[Baltais putns ar melno zīmi]]" (''Білий птах з чорною ознакою''), režisors Jurijs Iļenko * 1972: ''Пропала грамота'', režisors Boriss Ivčenko (komēdija) * 1973: "[[Kaujā dodas tikai veči]]" (''В бой идут одни «старики»''), režisors [[Leonīds Bikovs]] (vēsturiska filma) * 1976: ''Аты-баты, шли солдаты...'', režisors Leonīds Bikovs (vēsturiska filma) * 1976: ''Тревожный месяц вересень'', režisors [[Leonīds Osika]] (vēsturiska filma) * 1979: "[[Pilota Pirksa tests]]", režisors [[Mareks Piestraks]] * 1980: ''Ярослав Мудрый'', režisors [[Grigorijs Kokans]] (vēsturiska filma) * 1981: ''Така пізня, така тепла осінь'', režisors [[Ivans Mikolajčuks]] * 1988: ''Новые приключения Янки при дворе короля Артура'', režisors [[Viktors Gress]] === Ukraina === * 1991: ''Голод-33'', režisors [[Oless Jančuks]] * 1991: ''Чудо в краю забуття'', režisors [[Natālija Motuzko]] * 1995: ''Атентат — осіннє вбивство в Мюнхені'', režisors Oless Jančuks * 1995: ''Москаль-чарівник'', režisors [[Mikola Zasiejevs-Rudenko]] * 1997: ''Приятель небіжчика'', režisors [[Vjačeslavs Krištofovičs]] * 2000: ''Нескорений'', režisors Oless Jančuks * 2001: ''Молитва за гетьмана Мазепу'', režisors [[Jurijs Iļenko]] * 2002: ''Чорна Рада'', režisors Mikola Zasiejevs-Rudenko * 2004: ''Залізна Сотня'', režisors Oless Jančuks * 2008: ''Владика Андрей'', režisors Oless Jančuks * 2008: ''Закон'', režisors [[Vitālijs Potrukhs]] ([[īsfilma]]) * 2009: ''Хай Бог розсудить їх ...'', režisors [[Jevgeņijs Hvorostjanko]] (īsfilma) * 2012: ''Гайдамака'', režisors [[Romans Sinčuks]] ([[īsfilma]]) * 2012: ''Метелик'', režisors [[Maksims Buņickis]] * 2012: ''Мамо, я льотчика люблю!'', režisors [[Oleksandrs Ignatuša]] * 2013: ''Красна Маланка'', režisors [[Dmitro Suhoļitkijs-Sobčuks]] * 2015: ''Загублене місто'', režisors [[Vitālijs Potrukhs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://dovzhenkofilm.com.ua/en/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:Ukrainas kinostudijas]] 8pwvfpklp3uz5lt0v818uwj6y9jriby 0 558625 4506754 4483385 2026-08-14T11:28:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506754 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Berlin-Memorial_to_the_Victims_of_the_Wall-1982.jpg|thumb|[[Berlīnes mūris]] no rietumu puses 1980. gados ar piemiņas zīmēm zināmiem un nezināmiem upuriem]] '''"Kauna mūris"''' ({{val|de|Schandmauer}}, {{val|en|Wall of Shame}}) ir frāze, ko visbiežāk saista ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Greinacher, Uso|title=The Wall of Shame: The Berlin Wall|publisher=[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]|date=1991}}</ref> Šajā kontekstā frāzi ieviesa [[Villijs Brants]], un to izmantoja [[Rietumberlīne]]s valdība, bet vēlāk, sākot ar 60. gadu sākumu, to popularizēja angliski runājošajā pasaulē un citur. Iedvesmojoties no tā lietojuma saistībā ar Berlīnes mūri, terminu vēlāk izmantoja plašāk. Piemēram, terminu "Kauna mūris" var attiecināt uz lietām, tostarp fiziskām barjerām (sienām, žogiem utt.), kas kalpo negodīgiem vai strīdīgiem nošķiršanas mērķiem (piemēram, Berlīnes mūris un Amerikas robežas mūris), fiziskiem un virtuāliem ziņojumu dēļiem vārdu vai attēlu izvietošanai kaunināšanas nolūkos un pat drukātiem sarakstiem (tekstiem, kuros nosaukti cilvēki, uzņēmumi utt., lai tos apkaunotu). Turklāt "Kauna mūris" var būt nozīmīga daļa "Kauna zāles" celtniecībā, lai gan biežāk "Kauna mūris" ir piemineklis pats par sevi. Pavisam nesen terminu "Kauna mūris" lietoja, atsaucoties uz [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena|Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežu]],<ref name="aljazeera2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aljazeera.com/programmes/general/2007/11/2008525184011488706.html|title=Walls of Shame: The US-Mexico Border Wall|website=Al Jazeera|date=10 July 2016}}</ref> [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera|Ēģiptes un Gazas robežu]],<ref name="latimes1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-dec-21-la-fg-egypt-wall21-2009dec21-story.html|title=Egypt's barrier along Gaza border called 'wall of shame'|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=28 December 2021|date=21 December 2009}}</ref> [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera|Izraēlas Rietumkrasta robežu]]<ref name="Un.org">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/press/en/2003/ga10216.doc.htm|title=General Assembly Adopts Text Requesting International Court Of Justice To Issue Advisory Opinion On West Bank Separation Wall|website=Un.org|date=8 December 2003}}</ref> un [[Marokas—Rietumsahāras mūris|Marokas—Rietumsahāras mūri]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171|title=The wall of shame has negative economic, environmental, political and social consequences (Bucharaya Beyun)|website=www.spsrasd.info|access-date=|date=July 2, 2020|language=en|archive-date={{dat|2023|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230425101513/https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171}}</ref> == Japānas kultūrā == Agrāko terminu, kas ir japāņu frāzes tulkojums, iespējams, izmantojusi [[Ruta Benedikta]] savā ietekmīgajā grāmatā ''[[Krizantēma un zobens]]'' (''The Chrysanthemum and the Sword'', 1948) un citi antropologi, apspriežot Japānas [[Kauna un vainas kultūras|goda kauna kultūru]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Modell|first=Judith|date=1999|title=The Wall of Shame: Ruth Benedict's Accomplishment in "The Chrysanthemum and the Sword"|url=https://archive.org/details/sim_dialectical-anthropology_1999-06_24_2/page/193|journal=Dialectical Anthropology|volume=24|issue=2|pages=193–215|doi=10.1023/A:1007039114733|jstor=29790601}}</ref> == Berlīnes mūris == [[Attēls:Bundesarchiv_B_145_Bild-P057281,_Berlin,_Brandt_besucht_Notaufnahmelager.jpg|thumb|Terminu izdomāja [[Villijs Brants]], tā raksturojot [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]]]] Šo terminu [[Rietumberlīne]]s valdība izmantoja, lai apzīmētu [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]], kas apņēma Rietumberlīni un atdalīja to no [[Austrumberlīne]]s un VDR. 1961. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] valdība uzcelto sienu nosauca par "Antifašistu aizsardzības valni", kas ir daļa no [[Vācijas iekšējā robeža|Vācijas iekšējās robežas]], tomēr daudzi berlīnieši to sauca par ''Schandmauer'' ("Kauna mūris"). Šo terminu ieviesa Berlīnes mērs [[Villijs Brants]]. Ārpus Vācijas termins pirmo reizi parādījās 1962. gada ''[[Time]]'' publicētajā vāka stāstā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cnn.com/SPECIALS/cold.war/episodes/09/1st.draft/|title=CNN Cold War - First Draft: Title}}</ref> un [[ASV prezidents|Amerikas Savienoto Valstu prezidents]] [[Džons Kenedijs|Džons F. Kenedijs]] izmantoja šo terminu savā Ikgadējā vēstījumā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] [[par valsts stāvokli]], 1963. gada 14. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9138#axzz2g0trF1OV|title=John F. Kennedy: "Annual Message to the Congress on the State of the Union."|last=Peters, Gerhard & Woolley, John T.|publisher=The American Presidency Project|website=presidency.ucsb.edu|access-date=26 September 2013|date=14 January 1963|archive-date={{dat|2018|09|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180912185029/http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9138#axzz2g0trF1OV}}</ref> [[Grafiti]] bieži krāsoja vietās, kur iela krustojās ar mūri, veidojot uzrakstus, ka ceļu bloķējis kauna mūris. Berlīnes mūris par "Kauna mūri" saukts daudzos jaunākos ievērojamos kontekstos, piemēram: * Bijušā [[Portugāle]]s premjerministra un vēlākā prezidenta (1986—1996) [[Mariu Suarešs|Mariu Suareša]] akadēmiskais raksts ''The Democratic Invention''<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Soares|first=Mário|date=1999|title=The Democratic Invention|url=https://archive.org/details/journal-of-democracy_1999-04_10_2/page/105|journal=[[Journal of Democracy]]|volume=10|issue=2|pages=105–112|doi=10.1353/jod.1999.0040}}</ref> * [[Francija]]s prezidenta [[Žaks Širaks|Žaka Širaka]] runa [[Bundestāgs|Bundestāgā]] ''Our Europe'' 2000. gada 27. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fedtrust.co.uk/wp-content/uploads/2014/12/Essay_9.pdf|title=Our Europe|last=Chirac|first=Jacques|publisher=[[The Federal Trust]]|access-date=28 December 2021|date=27 June 2000}}</ref> * [[Itālija]]s premjerministra un bijušā [[Eiropas Komisija]]s prezidenta [[Romāno Prodi]] runa 2002. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf|title=Enlargement -- the final lap|access-date=6 May 2006|archive-date={{dat|2011|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110719015650/http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2002/oct/10/eu.politics|title=Prodi opens door to 10 successful states|work=[[The Guardian]]|access-date=28 December 2021|date=10 October 2002}}</ref> == Citi lietojumi == * 1998. gadā [[UNIFEM]] organizēja fotoizstādi [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]], kas pretstatā "kauna mūrim", koncentrējās uz sieviešu nožēlojamo stāvokli un ciešanām, ar "cerības mūri", demonstrējot iniciatīvas, lai izbeigtu vardarbību pret sievietēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf|title=With an End in Sight: Strategies from the UNIFEM Trust Fund to Eliminate Violence Against Women|year=2000|publisher=The United Nations Development Fund for Women|isbn=0-9679502-9-5|first=Cheywa|last=Spindel|first2=Elisa|last2=Levy|first3=Melissa|last3=Connor|access-date=2023-12-23|archive-date=2011-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20110721210325/http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf}}</ref> * M. Lašansa (Jorkas Universitāte) akadēmiskais darbs runā par Kvebekas "kauna mūri".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://polson.cals.cornell.edu/lachance.pdf|title=Geographies of protests: spatialities of social movements activities|last=Lachance, M.|website=Polson.cals.cornell.edu|access-date=10 December 2021|date=2003}}</ref> * Peru "Kauna mūris", 3 metrus augsta siena ārpus [[Lima]]s, kas atdala divas [[skvotings|skvoteru zonas]] no pilsētas.<ref name="bbcinperuwaterisahighprice">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-34451418|title=In Peru water is a high price for Lima's poor|work=BBC News|access-date=21 October 2016|date=9 October 2015|last=Mervin|first=John}}</ref> * 2016. gada [[Atdalošā siena|atdalošais mūris]] ap ''[[Ain al-Hilweh]]'' bēgļu nometni [[Libāna|Libānā]] bija paredzēts, lai atdalītu vietējos [[palestīnieši|palestīniešus]] no apkārtējās sabiedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alaraby.co.uk/english/news/2016/11/19/lebanon-begins-building-security-wall-around-palestinian-refugee-camp|title=Lebanon begins building 'security wall' around Palestinian refugee camp|website=The New Arab|date=19 November 2016}}</ref> * [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera]]<ref name="latimes1" /> * [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera]]<ref name="Un.org" /> * [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena]]<ref name="aljazeera2007" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Berlīnes mūris]] [[Kategorija:Jaunvārdi]] [[Kategorija:Politiski termini]] 4co5954kfmez8i99tphu84c6532d9r9 0 567243 4506633 4506153 2026-08-14T04:13:39Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506633 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Източна Тракия на картата на Мармара, Турция.png|thumb|Austrumu Trāķija]] '''Austrumtrāķija''' ({{val|tr|Doğu Trakya}}) ir vēsturiska apgabala — [[Trāķija]]s austrumu daļa, kas saskaņā ar 1913. gada Bukarestes līgumu palika [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Vēlāk 1920—1922. gadā tā kļuva par [[Grieķija]]s daļu ([[Sevras līgums]]), un visbeidzot tika nodota jaunajai [[Turcija|Turcijas Republikai]] ([[Lozannas līgums]]). [[Rietumtrāķija]] nonāca Grieķijas sastāvā, bet Ziemeļtrāķija, plašāk pazīstama kā [[Austrumu Rumēlija|Austrumrumēlija]], palika [[Bulgārija]]s sastāvā. Pašlaik Austrumtrāķija ir vienīgā Turcijas Eiropas teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības. == Klimats == [[File:EastTrace Landscape.jpg|thumb|Austrumu Trāķijas ainava [[Edirnes ils|Edirnes ilā]]|left]] Austrumtrāķijā ir hibrīds [[Vidusjūras klimats|vidusjūras]]/mitrs subtropu klimats [[Egejas jūra|Egejas]] un [[Marmora jūra]]s piekrastē, okeāna klimats [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē un mitrs kontinentāls klimats iekšzemē. Vasaras ir siltas līdz karstas, mitras un mēreni sausas, savukārt ziemas ir aukstas un mitras, dažkārt sniegotas. Piekrastes klimats saglabā salīdzinoši mērenu temperatūru. == Iedzīvotāji == Viduslaikos Austrumtrāķijas un kopumā Trāķijas iedzīvotāji bija galvenokārt [[Grieķi|grieķi un]] [[slāvi]], lai gan no 7. gadsimta beigām grieķu ietekme reģionā pakāpeniski mazinājās, un slāvi skaitliski dominēja gandrīz visos reģiona iekšējos reģionos, veidojot ievērojamu daļu pilsētu, īpaši [[Edirne|Adrianopoles]], iedzīvotāju. Pēc [[Konstantinopoles ieņemšana|Konstantinopoles ieņemšanas 1204. gadā]] [[bulgāri]] kļuva par nozīmīgu [[Etniskā grupa|etnisko grupu]] reģionā. Pēc turku iebrukumiem 14. un 15. gadsimtā viņiem pievienojās spēcīgs [[Turki|turku]] elements, kas pakāpeniski palielināja savu klātbūtni reģionā, galvenokārt [[pārtautošana|asimilējot]] grieķus un bulgārus. Pašlaik Austrumtrāķijas iedzīvotājus pārstāv turki, un tur ir ievērojama islamizētu [[Čigāni|romu]] kopiena. Grieķu un bulgāru minoritātes, kas bija nozīmīgas 20. gadsimta sākumā, ir strauji samazinājušās. Tajā pašā laikā Grieķijas un Bulgārijas kaimiņreģionos joprojām ir ievērojams skaits turku-musulmaņu iedzīvotāju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Senās Grieķijas ģeogrāfija]] rsvl6btawqyucguqb5d2mztiawu4bz2 3 572060 4506604 4062390 2026-08-13T20:46:25Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Trong Dang]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 884fe7926b62f9d3ae6cf3bcc87670a6]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Trong Dang|Trong Dang]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 884fe7926b62f9d3ae6cf3bcc87670a6|Renamed user 884fe7926b62f9d3ae6cf3bcc87670a6]]" 4062390 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Trong Dang}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. maijs, plkst. 10.47 (EEST) g1amlmbhgvb0osv5dpi653q3q75wdr9 0 572671 4506616 4308663 2026-08-14T00:21:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506616 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jakobs Brūns Larsens | image = Jacob Bruun Larsen, Dinamarca x África do Sul - Olimpíadas Rio 2016 (cropped).jpg | caption = Jakobs Brūns Larsens 2016. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|09|19}} | birth_place = {{vieta|Dānija|Lingbī}} | height = 183 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | clubnumber = | youthyears1 = {{0|0000}}—2015 | youthclubs1 = {{flaga|DEN}} [[Lyngby Boldklub|Lyngby]] | youthyears2 = 2015—2016 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] | years1 = 2016—2020 | clubs1 = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] | caps1 = 29 | goals1 = 2 | years2 = 2018 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] | caps2 = 4 | goals2 = 0 | years3 = 2020—2025 | clubs3 = {{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | caps3 = 63 | goals3 = 8 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] | years4 = 2021 | caps4 = 15 | goals4 = 2 | years5 = 2023—2024 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|ENG}} [[Burnley F.C.|Burnley]] | caps5 = 32 | goals5 = 6 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalteam1 = {{flaga|DEN}} Dānija U16 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|DEN}} Dānija U17 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2015 | nationalteam3 = {{flaga|DEN}} Dānija U18 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2015—2016 | nationalteam4 = {{flaga|DEN}} Dānija U19 | nationalcaps4 = 12 | nationalgoals4 = 5 | nationalyears6 = 2017—2021 | nationalteam6 = {{flaga|DEN}} Dānija U21 | nationalcaps6 = 24 | nationalgoals6 = 7 | nationalyears7 = 2016 | nationalteam7 = {{flaga|DEN}} Dānija U23 | nationalcaps7 = 4 | nationalgoals7 = 0 | nationalyears8 = 2019— | nationalteam8 = {{fb|Dānija}} | nationalcaps8 = 7 | nationalgoals8 = 1 | club-update = 16.07.2025. | nationalteam-update = 16.07.2025. | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | years6 = 2025 | caps6 = 15 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | years7 = 2025— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Jakobs Brūns Larsens''' ({{val|dk|Jacob Bruun Larsen}}; dzimis {{dat|1998|09|19}}) ir dāņu [[futbolists]], kas spēlē malējā [[Pussargs (futbols)|pussarga]] vai [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] ("spārna") pozīcijā, [[Dānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Larsens spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Burnley FC|Burnley]]''. == Karjera == Brūns Larsens ir Dānijas kluba ''[[Lyngby Boldklub|Lyngby]]'' audzēknis. 2015.gadā pievienojās [[Dortmundes "Borussia"]] sistēmai. Sākotnēji pārstāvēja kluba jauniešu komandas, 2017. gada septembrī debitēja [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] spēlē pret ''[[Hamburger SV]]''. 2018. gadā tika izīrēts ''[[VfB Stuttgart]]''. 2020. gada janvārī pārgāja uz citu Bundeslīgas klubu ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''. 2021. gadā bija izīrēts [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] klubam ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'', bet 2023.—2024. gada sezonu pavadīja īrē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] vienībā ''[[Burnley F.C.|Burnley]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.burnleyfootballclub.com/content/bruun-larsen-joins-the-clarets |title=Bruun Larsen Joins The Clarets |website=burnleyfootballclub.com |language=en |date={{dat|2023|7|27||bez}} |accessdate={{dat|2024|6|1||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240524073412/https://www.burnleyfootballclub.com/content/bruun-larsen-joins-the-clarets }}</ref> Pārstāvējis dažādu vecumu Dānijas jauniešu izlases. Piedalījies [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tipsbladet.dk/nyhed/landshold/dortmund-dansker-efterudtaget-til-ol |title=Dortmund-dansker efterudtaget til OL |website=tipsbladet.dk |language=da |date={{dat|2016|7|27||bez}} |accessdate={{dat|2024|6|1||bez}}}}</ref> [[Dānijas futbola izlase|Dānijas izlasē]] debitēja {{dat|2019|3|21||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kosovas futbola izlase|Kosovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.herningfolkeblad.dk/artikel/3786ba80-c2fd-4ab7-b7de-df1467a21787/ |title=Jacob Bruun Larsen debuterer i test mod Kosovo |website=herningfolkeblad.dk |language=da |date={{dat|2019|3|21||bez}} |accessdate={{dat|2024|6|1||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|11|12||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]]. == Sasniegumi == ;Borussia Dortmund * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2016–17 * Vācijas superkauss: 2019 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Dānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Larsens, Jakobs Brūns}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Galvaspilsētas reģionā (Dānija) dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas futbolisti]] [[Kategorija:Dānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] cq7f49jrcfu7g9x419n2b7c53wh4b46 0 573441 4506715 4499661 2026-08-14T08:46:18Z Estazinu 138035 4506715 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Oskars Grava | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|2001|10|7}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = | disc = [[100 metri|100 m]], [[200 metri|200 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Viktors Lācis]] | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 6,86 s | PR1_d = 60 m | PR2 = 10,25 s | PR2_d = 100 m | PR3 = 20,49 s | PR3_d = 200 m <!------ Apbalvojumi u.c. ------>| balv = | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Oskars Grava''' (dzimis {{dat|2001|10|7}}) ir [[Latvija]]s [[vieglatlēts]], startē sprinta distancēs. O. Gravam pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp Latvijas sprinteriem gan [[100 metri|100 m]], gan [[200 metri|200 m]] distancēs. Kopš 2021. gada O. Grava trenējas [[Viktors Lācis|Viktora Lāča]] sporta skolā. == Karjera == Pirmo starptutisko pieredzi guvis 2018. gadā, kad [[Ģēra|Ģērā]] notiekošajā U18 Eiropas čempionātā 200 metru skrējienā izstājās pirmajā kārtā, distanci pieveicot ar rezultātu 22,61 s. 2021. gadā viņš Latvijas 4x100 metru stafetes komandā U23 Eiropas čempionātā [[Tallina|Tallinā]] izcīnīja sesto vietu. 2023. gadā Eiropas komandu čempionāta 2. līgā Eiropas spēļu ietvaros [[Hožova|Hožovā]] viņš B finālā 100 metru skrējienā ar rezultātu 10,63 sekundes ierindojās trešajā vietā un 200 metru skrējienu noskrēja 20,87 s. Espo notikušajā 2023. gada U23 Eiropas čempionātā neizdevās pārvarēt pirmo kārtu, 200 metru skrējienu veicot 21,28 sekundēs. 2022. un 2023. gadā O. Grava kļuva par [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionu]] 200 metru skrējienā un 2023. gadā arī 100 metros un 4x100 metru stafetē. 2024. gadā viņš kļuva par Latvijas čempionu telpās 200 metru distancē. [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] O. Grava piedzīvoja debiju augstākā līmeņa vieglatlētikas sacensībās. Viņam izdevās pārvarēt 200 m distances pirmo kārtu (personiskais rekords 20,78 s), bet pusfinālā O. Grava ieņēma 13. vietu ar rezultātu 12,79 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/11062024-grava_finals_bija_nereals_bet_tuvakajos_d|title=Grava: "Fināls bija nereāls, bet tuvākajos divos gados tas ir pilnībā iespējams"|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-12|date=2024-06-11|language=lv}}</ref> 2024. gada [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātā]] [[Valmiera|Valmierā]] viņš uzvarēja 100 m distancē ar personisko rekordu 10,25 sekundes, kas tikai par 0,07 sekundēm atpaliek no [[Ronalds Arājs|Ronaldam Arājam]] piederošā [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]], bet čempiontitulu viņš izcīnīja arī 200 m distancē (20,82 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/01072024-grava_gribetos_lai_ari_200_metros_pieeju_?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter|title=Grava: "Gribētos, lai arī 200 metros pieeju tuvāk Latvijas rekordam"|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-07-02|date=2024-07-01|language=lv}}</ref> 2025. gada jūnijā sacensībās [[Slovēnija|Slovēnijā]] O. Grava laboja personisko rekordu 200 m distancē, uzvarot ar rezultātu 20,67 sekundes, kas ir otrais visu laiku labākais rezultāts starp Latvijas sprinteriem, atpaliekot tikai no [[Sergejs Inšakovs|Sergeja Inšakova]] [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]] (20,41).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/06062025-gravam_sacensibas_slovenija_pirma_vieta_2|title=Gravam sacensībās Slovēnijā pirmā vieta 200 metru skrējienā un teicams personīgais rekords|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-10|date=2025-06-06|language=lv}}</ref> Vēlreiz personisko rekordu 200 m distancē laboja Eiropas komandu čempionāta vieglatlētikā 2. divīzijā turpat [[Maribora|Mariborā]], šo distanci noskrienot 20,65 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/29062025-grava_uzlabo_savu_rekordu_200_metru_sprin|title=Grava uzlabo savu rekordu 200 metru sprintā; Latvija komandu čempionātā izkrīt uz zemāko divīziju|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-07-01|date=2025-06-29|language=lv}}</ref> 2026. gada jūlijā, sacensībās Beļģijā viņam izdevās uzlabot savu personisko rekordu šajā distancē līdz 20,52 sekundēm, bet Latvijas čempionātā 26. jūlijā viņš guva uzvaru ar rezultātu 20,49. Tādējādi viņa personiskais rekords tikai par 0,08 sekundēm atpaliek no [[Sergejs Inšakovs|Sergejam Inšakovam]] piederošā [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]]. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[100 metri|100 m]] || style="text-align:center;"| 10,25 s || {{dat|2024|6|29|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Valmiera}} |- | [[200 metri|200 m]] || style="text-align:center;"| 20,49 s || {{dat|2026|7|27|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Valmiera}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Grava, Oskars}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] 090a0ay9z21vbotn344oew7a8xqssz9 0 573763 4506427 4504908 2026-08-13T13:56:23Z Kleivas 2704 4506427 wikitext text/x-wiki {{Valsts spēlēs infokaste | NOC = GBR | NOCname = [[Britu Olimpiskā asociācija]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.teamgb.com}} | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = {{dat|1900|5|14|n}} — [[28. oktobris]] | competitors = 102 | sports = 14 | flagbearer = | rank = 3 | gold = 16 | silver = 8 | bronze = 9 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Lielbritānija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1896|end_year=}} | winterappearances = | seealso = ''[[Lielbritānija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''Lielbritānija''' (oficiāli '''[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]''') piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no {{dat|1900|5|14|ģ}} līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs ir otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Lielbritānija.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/GBR/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20150907220446/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/GBR/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 13. augusts |title=Great Britain at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2026. gada 13. augusts}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/GBR/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2026. gada 13. augusts |title=Great Britain at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2026. gada 13. augusts}}</ref> Olimpiskajās spēlēs Lielbritāniju pārstāvēja 102 sportisti, kuri startēja 14 sporta veidos. Lielbritānija pirmo reizi vija pārstāvēta [[airēšana olimpiskajās spēlēs|airēšanā]], [[burāšanā olimpiskajās spēlēs|burāšanā]], [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[golfs olimpiskajās spēlēs|golfā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[paukošana|paukošanā]], [[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijā]], [[ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, kriketā, polo, tenisā) Lielbritānijas sportisti startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] sastāvā, izcīnot arī olimpiskās medaļas. Šajās olimpiskajās spēlēs Lielbritānija izcīnīja 33 olimpiskās medaļas (16 zelta medaļas, 8 sudraba medaļas un 9 bronzas medaļas), desmit olimpiskajos sporta veidos. Pirmās olimpiskās medaļas izcīnīja airēšanā, burāšanā, futbolā, golfā, kriketā, peldēšanā, regbijā. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Valsts pirmoreiz ir pārstāvēta šajā sporta veidā. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; width:40%"" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Sentdžordžs Ešs]]}} | — | '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|9}}|[[Harijs Džefersons]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Edvards Hors]] <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Selvins Karverlijs]] <br/> [[Sesils Kventins]] <br/> [[Solsberijs Mellors]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] <br/> [[Džons Hovards Teilors]]}} | — | '''9''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|[[Klods Bakenhems]] <br/> [[Toms Beridžs]] <br/> [[Alfrēds Čalks]] <br/> [[Džeimss Džonss]] <br/> [[Viljams Goslings]] <br/> [[Henrijs Heslems]] <br/> [[Viljams Kvošs]] <br/> [[Džons Nikolass]] <br/> [[Freds Spekmens]] <br/> [[Ričards Tērners]] <br/> [[Džeks Zīlijs]]}} | — | '''11''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|[[Džons Dons]] <br/> [[Viljams Dovs]] <br/> [[Volters Rezerfords]] <br/> [[Deivids Robertsons]] <br/> [[Džordžs Torns]]}} | — | '''5''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Herolds Dilons]] & ''Duke d'Aoste''}} | — | '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|[[Džordžs Baklijs]] <br/> [[Frānsiss Berčels]] <br/> [[Čārlzs Bīčkrofts]] <br/> [[Artūrs Birkets]] <br/> [[Alfrēds Bovermens]] <br/> [[Viljams Donns]] <br/> [[Frederiks Kamings]] <br/> [[Frederiks Kristiāns]] <br/> [[Harijs Korners]] <br/> [[Alfrēds Polslends]] <br/> [[Džons Saimss]] <br/> [[Montagu Tollers]]}} | — | '''12''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Džosija Boudens]] <br/> [[Čārlzs Ņūtons Robinsons]] <br/> [[Ežēns Plisons]]}} | — | '''3''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Tomass Bērdžess]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Evans Tomass Džonss]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Frederiks Steipltons]]}} | — | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|9}}|[[Volters Bakmesters]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]]}} | — | '''9''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|15}}|[[Frenks Beiliss]] <br/> [[Henrijs Bērtlzs]] <br/> [[Džeimss Kentions]] <br/> [[Artūrs Darbijs]] <br/> [[Klements Deikens]] <br/> [[L. Hūds]] <br/> [[M. L. Logans]] <br/> [[Herberts Lovets]] <br/> [[Herberts Nikols]] <br/> [[Valentīns Smits]] <br/> [[M. V. Talbots]] <br/> [[Džozefs Voliss]] <br/> [[Klods Vitindeils]] <br/> [[Reimons Vitindeils]] <br/> [[Frēnsiss Vilsons]]}} | — | '''15''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Sidnijs Merlins]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|[[Lorenss Dohertijs]]<ref name="Jauktā komanda">Dubultspēļu turnīrā startēja kopā ar citas valsts parstāvi kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] (ZZX) pārstāvis.</ref> <br/> [[Redžinalds Dohertijs]] <br/> [[Harolds Mahoni]]<ref name="Jauktā komanda"/> <br/> [[Artūrs Noriss]] <br/> [[Arčibalds Vordens]]<ref name="Jauktā komanda"/> }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Šarlote Kūpere]]}} | '''6''' |- ! Kopā: (14 sporta veidi) || || || |} == Medaļu ieguvēji == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || rowspan=2| [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] || rowspan=2| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Džons Hovards Teilors]] <br/> [[Edvards Hors]] <br/> [[Harijs Džefersons]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Sesils Kventins]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> {{colbegin|2}} [[Džordžs Baklijs]] <br /> [[Frānsiss Berčels]] <br /> [[Čārlzs Bīčkrofts]] <br /> [[Artūrs Birkets]] <br /> [[Alfrēds Bovermens]] <br /> [[Viljams Donns]] <br /> [[Frederiks Kamings]] <br /> [[Frederiks Kristiāns]] <br /> [[Harijs Korners]] <br /> [[Alfrēds Polslends]] <br /> [[Džons Saimss]] <br /> [[Montagu Tollers]]{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''[[Upton Park F.C.]]'' <br/> {{colbegin|2}} [[Klods Bakenhems]] <br/> [[Toms Beridžs]] <br/> [[Alfrēds Čalks]] <br/> [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] <br> [[Viljams Goslings]] <br/> [[Henrijs Heslems]] <br/> [[Viljams Kvošs]] <br/> [[Džons Nikolass]] <br/> [[Freds Spekmens]] <br/> [[Ričards Tērners]] <br/> [[Džeks Zīlijs]]{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || rowspan=2|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 m, brīvais stils]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 m, brīvais stils]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}} [[Džons Beresfords]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]]{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Lorenss Dohertijs]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Redžinalds Dohertijs]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Šarlote Kūpere]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Šarlote Kūpere]] <br/> [[Redžinalds Dohertijs]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Selvins Karverlijs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Volters Rezerfords]] || {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}} [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Volters Makrīrijs]]{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Moseley Wanderers'' <br/> {{colbegin|2}} [[Frenks Beiliss]] <br/> [[Henrijs Bērtlzs]] <br/> [[Džeimss Kentions]] <br/> [[Artūrs Darbijs]] <br/> [[Klements Deikens]] <br/> [[L. Hūds]] <br/> [[M. L. Logans]] <br/> [[Herberts Lovets]] <br/> [[Herberts Nikols]] <br/> [[Valentīns Smits]] <br/> [[M. V. Talbots]] <br/> [[Džozefs Voliss]] <br/> [[Klods Vitindeils]] <br/> [[Reimons Vitindeils]] <br/> [[Frēnsiss Vilsons]]{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Harolds Mahoni]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Sentdžordžs Ešs]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Edvards Hors]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Deivids Robertsons]] || {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Pīters Kemps]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metri, šķēršļu josla]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Redžinalds Dohertijs]] || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Artūrs Noriss]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Noriss]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītās olimpiskā medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā zelta medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā sudraba medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā bronzas medaļa valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; font-size: 85%" |- ! Sporta veids !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E0E0E0|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''3''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || 4 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|3 || '''8''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|3. vieta]]): || 16 || 8 || 9 || 33 |} {{col-end}} === Lielbritānijas medaļnieki Jauktās komandas sastāvā === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists (-i) !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=3|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=3|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara|Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids (-i) !! Dzimums !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Redžinalds Dohertijs]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Džons Gretons]] || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Lorns Karijs]] || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Eldžernons Modslijs]] || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2<ref name="Teniss-ZZX"/> || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Šarlote Kūpere]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Edvards Hors]] || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2<ref name="Teniss-ZZX">vienu no medaļām ieguva startējot Jauktās komandas sastāvā.</ref> || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Artūrs Noriss]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- |} == Rezultāti == === [[Attēls:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] | align=left|[[Sentdžordžs Ešs]] || 6:38.8 || 1 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 8:37.2 || 3 <small>(1. pusfināls)</small> || 8:15.6 || {{gold1}} |} === [[Attēls:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] | align=left|[[Lorns Karijs]] (stūr.) <br> [[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]] || ''Scotia'' || 5:56:17 || {{gold1}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || 1. brauciena rezultāts || Vieta || 2. brauciena rezultāts || Vieta |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] | align=left|[[Lorns Karijs]] (stūr.) <br> [[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]] || ''Scotia'' || 3:29:45 (3:12:30) || {{gold1}} || 3:45:46 (3:32:01) || 4 |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonna]] | align=left|[[Edvards Hors]] (stūr.) <br> [[Harijs Džefersons]] un [[Džons Hovards Teilors]] || ''Bona Fide'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:14:58 (3:35:12) || {{gold1}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] | align=left|[[Edvards Hors]] || ''Laurea'' || 23 punkti || {{bronze3}} |- | align=left|[[Solsberijs Mellors]] || ''Nan'' || 19 punkti || 5 |- | rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] | align=left|[[Sesils Kventins]] || ''Cicely'' || 5:29:46 (6:01:06) || {{gold1}} |- | align=left|[[Selvins Karverlijs]] || ''Brynhild'' || 5:30:06 (5:30:06) || {{silver2}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | align=left|''[[Upton Park F.C.]]'' <br/> {{colbegin|2}} [[Klods Bakenhems]] <br/> [[Toms Beridžs]] <br/> [[Alfrēds Čalks]] <br/> [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] <br> [[Viljams Goslings]] <br/> [[Henrijs Heslems]] <br/> [[Viljams Kvošs]] <br/> [[Džons Nikolass]] <br/> [[Freds Spekmens]] <br/> [[Ričards Tērners]] <br/> [[Džeks Zīlijs]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (4—0) <br/> <small>{{goal}} {{goal}} [[Džons Nikolass|Dž. Nikolass]], <br/> {{goal}} [[Ričards Tērners|R. Tērners]], <br/> {{goal}} [[Džeks Zīlijs|Dž. Zīlijs]]</small> || {{n/a| }} || {{gold1}} |} === [[Attēls:Golf pictogram.svg|20px]] Golfs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! Disciplīna || Sportists (-i) || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || align=left|[[Volters Rezerfords]] || 168 punkti || {{silver02}} |- | align=left|[[Deivids Robertsons ]] || 175 punkti || {{bronze3}} |- | align=left|[[Džons Dons]] || 184 punkti || 5 |- | align=left|[[Džordžs Torns]] || 185 punkti || 6 |- | align=left|[[Viljams Dovs]] || 186 punkti || 7 |} === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | align=left|[[Herolds Dilons]] || ''Duke d'Aoste'' || ''Nav zināms'' || 5/51 |} === [[Attēls:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || align=left|''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> {{colbegin|2}}[[Džordžs Baklijs]] <br /> [[Frānsiss Berčels]] <br /> [[Čārlzs Bīčkrofts]] (kapteinis) <br /> [[Artūrs Birkets]] <br /> [[Alfrēds Bovermens]] <br /> [[Viljams Donns]] <br /> [[Frederiks Kamings]] <br /> [[Frederiks Kristiāns]] <br /> [[Harijs Korners]] <br /> [[Alfrēds Polslends]] <br /> [[Džons Saimss]] <br /> [[Montagu Tollers]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''French Athletic Club Union'' <br/> Uzvara (2—0) || |{{gold1}} |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] | align=left|[[Ežēns Plisons]] || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] | align=left|[[Džosija Boudens]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(H grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="6" {{n/a|—}} |- | align=left|[[Čārlzs Ņūtons Robinsons]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="8" {{n/a|—}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 200 metri]] | align=left|[[Roberts Krošovs]] || 2:40.0 || 2 <small>(1. kvalifikācija) || 2:45.6 || 4 |- | align=left|[[Frederiks Steipltons]] || 2:47.0 || 2 <small>(5. kvalifikācija) || 2:55.0 || 6 |- | align=left|[[Pīters Kemps]] || 2:51.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija) || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=2|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 1000 metri]] | align=left|[[Džons Artūrs Džārviss]] || 14:28.6 || 1 <small>(1. kvalifikācija) || 13:40.2 || {{gold1}} |- | align=left|[[Tomass Bērdžess]] || 16:54.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija) || colspan="2" {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=4|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|Brīvais stils, 4000 metri]] | align=left|[[Džons Artūrs Džārviss]] || 1:01:48.4 || 1 <small>(1. kvalifikācija) || 58:24.0 || {{gold1}} |- | align=left|[[Tomass Bērdžess]] || 1:15:04.8 || 2 <small>(1. kvalifikācija) || 1:15:07.6 || 4 |- | align=left|[[Viljams Henrijs]] || 1:22:58.4 || 3 <small>(2. kvalifikācija) || colspan="2" {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | align=left|[[Evans Tomass Džonss]] || colspan="2" {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=2|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|Uz muguras, 200 metri]] | align=left|[[Tomass Bērdžess]] || 3:15.0 || 2 <small>(1. kvalifikācija) || 3:12.0 || 5 |- | align=left|[[Roberts Krošovs]] || 3:50.4 || 3 <small>(1. kvalifikācija) || colspan="2" {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=3|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|Šķēršļu josla, 200 m]] | align=left|[[Pīters Kemps]] || 3:12.1 || 1 <small>(3. kvalifikācija) || 2:47.4 || {{bronze3}} |- | align=left|[[Frederiks Steipltons]] || 3:18.4 || 3 <small>(1. kvalifikācija) || 2:55.0 || 5 |- | align=left|[[Viljams Henrijs]] || 3:14.4 || 2 <small>(2. kvalifikācija) || 2:58.0 || 6 |} === [[Attēls:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | align=left|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}[[Džons Beresfords]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]]{{colend}} || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || {{gold1}} |- | align=left|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}[[Volters Bakmesters]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Volters Makrīrijs]]{{colend}} || {{n/a| — }} || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || {{silver2}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | align=left|''Moseley Wanderers'' <br/> {{colbegin|3}}[[Frenks Beiliss]] <br/> [[Henrijs Bērtlzs]] <br/> [[Džeimss Kentions]] <br/> [[Artūrs Darbijs]] <br/> [[Klements Deikens]] <br/> [[L. Hūds]] <br/> [[M. L. Logans]] <br/> [[Herberts Lovets]] <br/> [[Herberts Nikols]] <br/> [[Valentīns Smits]] <br/> [[M. V. Talbots]] <br/> [[Džozefs Voliss]] <br/> [[Klods Vitindeils]] <br/> [[Reimons Vitindeils]] <br/> [[Frēnsiss Vilsons]]{{colend}} || {{n/a| — }} || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> Zaudējums (8—27) || {{silver2}} |} === [[Attēls:Shooting pictogram.svg|20px]] Šaušana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] | align=left|[[Sidnijs Merlins]] || 12 punkti || 7/12 |} === [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="5"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]] | align=left|[[Lorenss Dohertijs]] || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Durāns|E. Durāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–3) || {{Valsts OS sportists|[[Pols Lekarons|P.Lekarons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–4; 6–2; 6–3) || {{gold1}} |- | align=left|[[Harolds Mahoni]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss|Č. Sendss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–3) || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī|M. Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara || {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (8–6; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (4–6; 2–6; 3–6) || {{silver2}} |- | align=left|[[ |- | align=left|[[ |- | align=left|[[ |} == Skatīt arī == * [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150907220446/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/GBR/summer/1900/ Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/GBR/editions/2 Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Lielbritānija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|1900]] stdxhinigqok1a2kkzndb70q6emavbt 0 575181 4506634 4152460 2026-08-14T04:13:52Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:European Union Turkey Locator.svg|thumb|Eiropas Savienība un Turcija]] '''Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība''' ir ekonomiskā vienošanās, kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. Šī vienošanās ir būtisks solis [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) un [[Turcija|Turcijas]] attiecību padziļināšanā, nodrošinot brīvāku preču kustību starp abām pusēm un veicinot ekonomisko sadarbību. Muitas savienība nodrošina, ka [[Rūpniecība|rūpniecības]] un apstrādāto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecības]] preču tirdzniecība starp ES un Turciju notiek bez muitas tarifiem un kvotām. Tomēr lauksaimniecības produkti un daži citi produkti ir izņēmums un nav pilnībā iekļauti muitas savienībā. Turcija pieņem un pielāgo ES kopējo muitas tarifu attiecībā uz trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka importējot preces no valstīm ārpus ES, gan ES, gan Turcija piemēro vienādus muitas tarifus. Turcija ir arī apņēmusies saskaņot savu komerciālo politiku ar ES, ieskaitot muitas noteikumus, intelektuālā īpašuma tiesības un konkurences politiku. == Problēmas == * Lauksaimniecības preču neiekļaušana muitas savienībā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, kas ierobežo pilnīgu [[Tirdzniecības liberalizācija|tirdzniecības liberalizāciju]] starp ES un Turciju. * Lai gan Turcija ir apņēmusies saskaņot savu politiku ar ES, joprojām pastāv atšķirības noteikumos un standartos, kas var radīt tirdzniecības šķēršļus. * Politiskā situācija Turcijā un tās attiecības ar ES dalībvalstīm var ietekmēt muitas savienības darbību un turpmāko attīstību. == Skatīt arī == * [[Eiropas Savienības Muitas savienība]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Eiropas Savienības ekonomika]] puovyx2empduni35dsiim8dcqvxtb0v 0 576668 4506684 4461492 2026-08-14T06:50:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506684 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Johann Adam Woldemar Pruss.jpg|thumb|Pruss [[Plocka|Plockā]]]] '''Jānis Ādams Voldemārs Pruss''' (1875—1935) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[kara ārsts]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks, [[Helsinki|Helsinku]] Kara hospitāļa galvenais ārsts. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Johann Pruss grave.jpg|thumb|Jāņa Ādama Voldemāra Prusa un viņa meitas Helēnas kapa piemineklis Sanktpēterburgā]] Dzimis 1875. gadā Sirotinas stacijā mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] Ādolfa Prusa un Annas Priedes ģimenē. Bērnības gadus pavadīja [[Indra|Indrā]], kur viņa tēvs, imigrants no [[Austrumprūsija]]s, strādāja par dzelzceļa stacijas priekšnieka palīgu. Māte bija [[latvieši|latviete]] no [[Rīga]]s, bocmaņa Kārļa Eduarda Priedes meita. Vecāki viņam deva trīs vārdus — Jānis Ādams Voldemārs, taču ģimenē viņu sauca vienkārši par Voldemāru, un krievu dokumentos viņa vārds bija Vladimirs.<ref name=pruss>{{Tīmekļa atsauce|url = https://pruss.shabashewitz.com/|author = Dors Šabaševics|title = III. Voldemārs Pruss un Šarlote More|website = Prusu dzimtas vēsture|year = 2024|language = ru}}</ref> Voldemāra jaunākais brālis [[Teodors Pruss]] bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]]. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu apsūdzēja "[[kontrrevolūcija|kontrrevolucionāras]] latviešu nacionālistiskas spiegu grupas" organizēšanā un nošāva [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = https://timenote.info/lv/Fedor-Pruss|title = Teodors Pruss|website = Timenote|access-date = {{dat|2024|07|30||bez}}|archive-date = {{dat|2024|07|26||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20240726193038/https://timenote.info/lv/Fedor-Pruss}}</ref> Voldemārs Pruss studēja medicīnu Sanktpēterburgas Militārās medicīnas akadēmijā un Berlīnē. No 1899. līdz 1904. gadam bija kara ārsts [[Plocka|Plockā]], [[Vitebska|Vitebskā]] un [[Barisava|Barisavā]]. [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā dienējis Portarturā, vadīja brīvprātīgo rotu, kas sastāvēja no hospitāļa darbiniekiem.<ref name=pruss /> 1905. gada maijā apprecējās ar Šarloti Mori, pedagoga [[Jēkabs Mors|Jēkaba ​​Mora]] meitu. Mora māte bija latviete no [[Voleri]]em, sieva igauniete, bet ģimenē viņi runāja vāciski. Voldemāra un Šarlotes Prusu laulībā piedzima trīs bērni — [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss|Voldemārs]], Nikolajs un Helēna. Voldemārs bija vēsturnieks un [[Atirau]] Universitātes vēstures nodaļas dibinātājs, žurnālistes [[Irina Pruse|Irinas Pruses]] tēvs. Nikolajs bija skolotājs, viņu apsūdzēja "anarhiskā kontrrevolucionārā darbībā" un nošāva [[Vorkuta|Vorkutā]]. Helēna bija medmāsa, nomira 1993. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Johann Adam Woldemar Pruß|website = Erik-Amburger-Datenbank. Ausländer im vorrevolutionären Russland|url = https://amburger.ios-regensburg.de/index.php?id=61001&mode=1|language = de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Прусс Николай Владимирович|website = Электронный архив Фонда Иофе|url = https://arch2.iofe.center/person/31790|language = ru|access-date = {{dat|2024|07|30||bez}}|archive-date = {{dat|2024|07|26||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20240726152057/https://arch2.iofe.center/person/31790}}</ref> 1913. gadā Pruss iecelts par 1. Somijas strēlnieku pulka vecāko ārstu. 1914. gadā viņs publicēja grāmatu "Sanitārais dienests kaujas laukā". [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Daugavpils|Daugavpilī]] kā 102. galvenā evakuācijas punkta priekšnieks. 1917. gadā atgriezās Somijā, kur strādāja par Helsinku Kara hospitāļa galveno ārstu. 1919. gadā dienējis [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] [[Murmanska]]s rajonā.<ref name=pruss /> 1920. gadā emigrējis uz [[Igaunija|Igauniju]], bet 1923. gadā atgriezies PSRS un dzīvojis Sanktpēterburgā līdz savai nāvei 1935. gadā. Apglabāts Smoļenskas luterāņu kapos.<ref name=cemetery>{{Tīmekļa atsauce|title = Мор фон, Яков Георгиевич|website = Смоленское лютеранское кладбище|url = https://spslc.ru/burial-places/mor-fon,-yakov-georgievich.html|language = ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pruss, Janis Adams Voldemars}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 8v3lq4r5mkuraf56qbwhicbv1l706wu 0 577773 4506595 4506249 2026-08-13T20:00:19Z Teatrālis 82063 /* Augusts */ 4506595 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Biruta Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 2pqakal0aodlkqnvlebwv1oq1py0nik 0 578410 4506405 4112670 2026-08-13T13:06:25Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Jemisi Ogunleje]] to [[Jemisi Mabrija]] 4506405 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jemisi Mabrija]] 0mbquy1gm3rsmcyl4tw4vs6n8qvl703 0 578411 4506401 4112671 2026-08-13T13:05:55Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Jemisi Ogunleje]] to [[Jemisi Mabrija]] 4506401 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jemisi Mabrija]] 0mbquy1gm3rsmcyl4tw4vs6n8qvl703 0 578412 4506402 4112677 2026-08-13T13:06:05Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Jemisi Ogunleje]] to [[Jemisi Mabrija]] 4506402 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jemisi Mabrija]] 0mbquy1gm3rsmcyl4tw4vs6n8qvl703 0 582282 4506566 4373179 2026-08-13T18:07:23Z Votre Provocateur 111653 4506566 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anastasija Zavorotņuka | vārds_orig = ''Анастасия Заворотнюк'' | attēls = Zavorotnyuk in 2010.jpg | att_izmērs = | komentārs = Anastasija Zavorotņuka 2010. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1971|4|3}} | dz vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Astrahaņa|td=Krievija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2024|5|29|1971|4|3}} | mirš vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, televīzijas raidījumu vadītāja | darbības gadi = 1991–2019 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anastasija Zavorotņuka''' ({{val|ru|Анастасия Юрьевна Заворотнюк}}; dzimusi {{dat|1971|4|3}}, mirusi {{dat|2024|5|29}}) bija krievu aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja. Vislabāk zināma ar galveno lomu komēdijseriāla "[[Mana mīļā aukle]]" (''Моя прекрасная няня'', 2004—2009).<ref name="tefi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tefi.ru/proekty/tefi/t2005|work=Академия российского телевидения|title=Победители «ТЭФИ 2005»|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160102132004/http://www.tefi.ru/ru/tefi/Tefi_2005/pob-t-05/|archivedate=2016-01-02}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Крылов |first1=Владислав (Krylov, Vladislav) |last2=Игумнова |first2=Зоя (Igumnova, Zoya) |last3=Чуб |first3=Валерия (Chub, Valeria) |url=https://iz.ru/1705331/2024-05-31/eks-komanduiushchego-vms-ssha-berka-arestovali-po-obvineniiu-v-korruptcii |title=Прощай, няня: какой мы запомним Анастасию Заворотнюк: Скончалась звезда «Моей прекрасной няни»| language=ru |work=[[Izvestia|Известия]] (iz.ru) |date=30 May 2024 |access-date=31 May 2024 |archive-url=https://archive.today/20240531204714/https://iz.ru/1705331/2024-05-31/eks-komanduiushchego-vms-ssha-berka-arestovali-po-obvineniiu-v-korruptcii |archive-date=31 May 2024}}</ref> Vēl Zavorotņuka filmējusies vairāk nekā 30 filmās un televīzijas seriālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ru/society/30/05/2024/665818c49a7947410453815a?from=from_main_3 |title=Умерла Анастасия Заворотнюк |date=30 May 2024 |publisher=[[RBK Group]] |language=Ru |accessdate=30 May 2024}}</ref> 2020. gada maijā ziņoja, ka Zavorotņukai diagnosticēta [[glioblastoma]] ([[smadzeņu audzējs]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |language=ru |url=https://7days.ru/news/stal-izvesten-nastoyashchiy-diagnoz-anastasii-zavorotnyuk.htm |title=Стал известен настоящий диагноз Анастасии Заворотнюк |date=2020-05-14 |publisher=7Дней.ру |accessdate=2020-05-14 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521072841/https://7days.ru/news/stal-izvesten-nastoyashchiy-diagnoz-anastasii-zavorotnyuk.htm}}</ref> 53 gadu vecumā viņa nomira no šīs slimības {{dat|2024|5|29||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Умерла актриса Анастасия Завортнюк|url=https://meduza.io/news/2024/05/30/umerla-aktrisa-anastasiya-zavortnyuk|website=[[Meduza]]|date=2024-05-30|accessdate=2024-05-30|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Anastasija Zavorotņuka dzimusi 1971. gada 3. aprīlī [[Astrahaņa|Astrahaņā]] mākslinieku ģimenē. Viņas māte Valentīna Zavorotņuka bija teātra aktrise, bet tēvs Jurijs Zavorotņuks strādāja par televīzijas režisoru. Bērnībā Anastasija nodarbojās ar mūziku un dejām. :contentReference[oaicite:0]{index=0} Sākotnēji viņa iestājās Astrahaņas pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātē, tomēr vēlāk nolēma pievērsties aktiermākslai. Viņa pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]] un iestājās [[Maskavas Dailes teātra skola|Maskavas Dailes teātra skolā]], kuru absolvēja 1993. gadā. Pēc studijām Zavorotņuka kļuva par [[Oļegs Tabakovs|Oļega Tabakova]] vadītā teātra aktrisi, kur strādāja līdz 2004. gadam. Kino Zavorotņuka debitēja [[1991. gads kino|1991. gadā]], atveidojot galveno lomu filmā ''Mašeņka'', kas uzņemta pēc [[Vladimirs Nabokovs|Vladimira Nabokova]] romāna motīviem. Tomēr plašu popularitāti viņa ieguva tikai 2000. gadu vidū. [[2004. gads televīzijā|2004. gadā]] Zavorotņuka ieguva Viktorijas Prutkovskas galveno lomu televīzijas seriālā ''[[Mana brīnišķīgā auklīte]]''. Seriāls kļuva ļoti populārs, bet auklītes Vikas loma padarīja Zavorotņuku par vienu no pazīstamākajām Krievijas televīzijas aktrisēm. Viņa šo lomu atveidoja līdz seriāla noslēgumam 2009. gadā. Par darbu seriālā Zavorotņuka saņēma vairākus apbalvojumus, tostarp [[TEFI]] balvu. Pēc ''Mana brīnišķīgā auklīte'' panākumiem Zavorotņuka turpināja filmēties kino un televīzijā. Viņa piedalījās filmās ''Apokalipses kods'' (2007), ''Artefakts'' (2009), ''Medības uz gauleiteru'' (2012) un citos projektos. Kopš 2000. gadu vidus viņa darbojās arī kā vairāku televīzijas izklaides raidījumu vadītāja. [[2006. gads|2006. gadā]] viņai tika piešķirts Krievijas Federācijas Nopelniem bagātās mākslinieces goda nosaukums. 2019. gadā Zavorotņuka veselības problēmu dēļ pārtrauca aktīvu sabiedrisko un profesionālo darbību. Turpmākajos gados viņa gandrīz neparādījās sabiedrībā. Anastasija Zavorotņuka nomira 2024. gada 29. maijā [[Maskava|Maskavā]] 53 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības. Viņa tika apbedīta Trojekurovas kapsētā Maskavā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zavorotņuka, Anastasija}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] jgn26assrv0s6oawkh6bh7f3wvq064f 4506567 4506566 2026-08-13T18:07:42Z Votre Provocateur 111653 4506567 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anastasija Zavorotņuka | vārds_orig = ''Анастасия Заворотнюк'' | attēls = Zavorotnyuk in 2010.jpg | att_izmērs = | komentārs = Anastasija Zavorotņuka 2010. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1971|4|3}} | dz vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Astrahaņa|td=Krievija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2024|5|29|1971|4|3}} | mirš vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, televīzijas raidījumu vadītāja | darbības gadi = 1991–2019 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anastasija Zavorotņuka''' ({{val|ru|Анастасия Юрьевна Заворотнюк}}; dzimusi {{dat|1971|4|3}}, mirusi {{dat|2024|5|29}}) bija krievu aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja. Vislabāk zināma ar galveno lomu komēdijseriāla "[[Mana mīļā aukle]]" (''Моя прекрасная няня'', 2004—2009).<ref name="tefi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tefi.ru/proekty/tefi/t2005|work=Академия российского телевидения|title=Победители «ТЭФИ 2005»|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160102132004/http://www.tefi.ru/ru/tefi/Tefi_2005/pob-t-05/|archivedate=2016-01-02}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Крылов |first1=Владислав (Krylov, Vladislav) |last2=Игумнова |first2=Зоя (Igumnova, Zoya) |last3=Чуб |first3=Валерия (Chub, Valeria) |url=https://iz.ru/1705331/2024-05-31/eks-komanduiushchego-vms-ssha-berka-arestovali-po-obvineniiu-v-korruptcii |title=Прощай, няня: какой мы запомним Анастасию Заворотнюк: Скончалась звезда «Моей прекрасной няни»| language=ru |work=[[Izvestia|Известия]] (iz.ru) |date=30 May 2024 |access-date=31 May 2024 |archive-url=https://archive.today/20240531204714/https://iz.ru/1705331/2024-05-31/eks-komanduiushchego-vms-ssha-berka-arestovali-po-obvineniiu-v-korruptcii |archive-date=31 May 2024}}</ref> Vēl Zavorotņuka filmējusies vairāk nekā 30 filmās un televīzijas seriālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ru/society/30/05/2024/665818c49a7947410453815a?from=from_main_3 |title=Умерла Анастасия Заворотнюк |date=30 May 2024 |publisher=[[RBK Group]] |language=Ru |accessdate=30 May 2024}}</ref> 2020. gada maijā ziņoja, ka Zavorotņukai diagnosticēta [[glioblastoma]] ([[smadzeņu audzējs]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |language=ru |url=https://7days.ru/news/stal-izvesten-nastoyashchiy-diagnoz-anastasii-zavorotnyuk.htm |title=Стал известен настоящий диагноз Анастасии Заворотнюк |date=2020-05-14 |publisher=7Дней.ру |accessdate=2020-05-14 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521072841/https://7days.ru/news/stal-izvesten-nastoyashchiy-diagnoz-anastasii-zavorotnyuk.htm}}</ref> 53 gadu vecumā viņa nomira no šīs slimības {{dat|2024|5|29||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Умерла актриса Анастасия Завортнюк|url=https://meduza.io/news/2024/05/30/umerla-aktrisa-anastasiya-zavortnyuk|website=[[Meduza]]|date=2024-05-30|accessdate=2024-05-30|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Anastasija Zavorotņuka dzimusi 1971. gada 3. aprīlī [[Astrahaņa|Astrahaņā]] mākslinieku ģimenē. Viņas māte Valentīna Zavorotņuka bija teātra aktrise, bet tēvs Jurijs Zavorotņuks strādāja par televīzijas režisoru. Bērnībā Anastasija nodarbojās ar mūziku un dejām. Sākotnēji viņa iestājās Astrahaņas pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātē, tomēr vēlāk nolēma pievērsties aktiermākslai. Viņa pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]] un iestājās [[Maskavas Dailes teātra skola|Maskavas Dailes teātra skolā]], kuru absolvēja 1993. gadā. Pēc studijām Zavorotņuka kļuva par [[Oļegs Tabakovs|Oļega Tabakova]] vadītā teātra aktrisi, kur strādāja līdz 2004. gadam. Kino Zavorotņuka debitēja [[1991. gads|1991. gadā]], atveidojot galveno lomu filmā ''Mašeņka'', kas uzņemta pēc [[Vladimirs Nabokovs|Vladimira Nabokova]] romāna motīviem. Tomēr plašu popularitāti viņa ieguva tikai 2000. gadu vidū. [[2004. gads|2004. gadā]] Zavorotņuka ieguva Viktorijas Prutkovskas galveno lomu televīzijas seriālā ''[[Mana brīnišķīgā auklīte]]''. Seriāls kļuva ļoti populārs, bet auklītes Vikas loma padarīja Zavorotņuku par vienu no pazīstamākajām Krievijas televīzijas aktrisēm. Viņa šo lomu atveidoja līdz seriāla noslēgumam 2009. gadā. Par darbu seriālā Zavorotņuka saņēma vairākus apbalvojumus, tostarp [[TEFI]] balvu. Pēc ''Mana brīnišķīgā auklīte'' panākumiem Zavorotņuka turpināja filmēties kino un televīzijā. Viņa piedalījās filmās ''Apokalipses kods'' (2007), ''Artefakts'' (2009), ''Medības uz gauleiteru'' (2012) un citos projektos. Kopš 2000. gadu vidus viņa darbojās arī kā vairāku televīzijas izklaides raidījumu vadītāja. [[2006. gads|2006. gadā]] viņai tika piešķirts Krievijas Federācijas Nopelniem bagātās mākslinieces goda nosaukums. 2019. gadā Zavorotņuka veselības problēmu dēļ pārtrauca aktīvu sabiedrisko un profesionālo darbību. Turpmākajos gados viņa gandrīz neparādījās sabiedrībā. Anastasija Zavorotņuka nomira 2024. gada 29. maijā [[Maskava|Maskavā]] 53 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības. Viņa tika apbedīta Trojekurovas kapsētā Maskavā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zavorotņuka, Anastasija}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] jp2ic0f0sj4jmflsblux5i11cvjjpby 4506568 4506567 2026-08-13T18:09:15Z Votre Provocateur 111653 4506568 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anastasija Zavorotņuka | vārds_orig = ''Анастасия Заворотнюк'' | attēls = Zavorotnyuk in 2010.jpg | att_izmērs = | komentārs = Anastasija Zavorotņuka 2010. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|1971|4|3}} | dz vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Astrahaņa|td=Krievija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2024|5|29|1971|4|3}} | mirš vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, televīzijas raidījumu vadītāja | darbības gadi = 1991–2019 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anastasija Zavorotņuka''' ({{val|ru|Анастасия Юрьевна Заворотнюк}}; dzimusi {{dat|1971|4|3}}, mirusi {{dat|2024|5|29}}) bija krievu aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja. Vislabāk zināma ar galveno lomu komēdijseriāla "[[Mana mīļā aukle]]" (''Моя прекрасная няня'', 2004—2009).<ref name="tefi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tefi.ru/proekty/tefi/t2005|work=Академия российского телевидения|title=Победители «ТЭФИ 2005»|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160102132004/http://www.tefi.ru/ru/tefi/Tefi_2005/pob-t-05/|archivedate=2016-01-02}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Крылов |first1=Владислав (Krylov, Vladislav) |last2=Игумнова |first2=Зоя (Igumnova, Zoya) |last3=Чуб |first3=Валерия (Chub, Valeria) |url=https://iz.ru/1705331/2024-05-31/eks-komanduiushchego-vms-ssha-berka-arestovali-po-obvineniiu-v-korruptcii |title=Прощай, няня: какой мы запомним Анастасию Заворотнюк: Скончалась звезда «Моей прекрасной няни»| language=ru |work=[[Izvestia|Известия]] (iz.ru) |date=30 May 2024 |access-date=31 May 2024 |archive-url=https://archive.today/20240531204714/https://iz.ru/1705331/2024-05-31/eks-komanduiushchego-vms-ssha-berka-arestovali-po-obvineniiu-v-korruptcii |archive-date=31 May 2024}}</ref> Vēl Zavorotņuka filmējusies vairāk nekā 30 filmās un televīzijas seriālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ru/society/30/05/2024/665818c49a7947410453815a?from=from_main_3 |title=Умерла Анастасия Заворотнюк |date=30 May 2024 |publisher=[[RBK Group]] |language=Ru |accessdate=30 May 2024}}</ref> 2020. gada maijā ziņoja, ka Zavorotņukai diagnosticēta [[glioblastoma]] ([[smadzeņu audzējs]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |language=ru |url=https://7days.ru/news/stal-izvesten-nastoyashchiy-diagnoz-anastasii-zavorotnyuk.htm |title=Стал известен настоящий диагноз Анастасии Заворотнюк |date=2020-05-14 |publisher=7Дней.ру |accessdate=2020-05-14 |archive-date=2020-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521072841/https://7days.ru/news/stal-izvesten-nastoyashchiy-diagnoz-anastasii-zavorotnyuk.htm}}</ref> 53 gadu vecumā viņa nomira no šīs slimības {{dat|2024|5|29||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Умерла актриса Анастасия Завортнюк|url=https://meduza.io/news/2024/05/30/umerla-aktrisa-anastasiya-zavortnyuk|website=[[Meduza]]|date=2024-05-30|accessdate=2024-05-30|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Anastasija Zavorotņuka dzimusi 1971. gada 3. aprīlī [[Astrahaņa|Astrahaņā]] mākslinieku ģimenē. Viņas māte Valentīna Zavorotņuka bija teātra aktrise, bet tēvs Jurijs Zavorotņuks strādāja par televīzijas režisoru. Bērnībā Anastasija nodarbojās ar mūziku un dejām. Sākotnēji viņa iestājās Astrahaņas pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātē, tomēr vēlāk nolēma pievērsties aktiermākslai. Viņa pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]] un iestājās [[Maskavas Dailes teātra skola|Maskavas Dailes teātra skolā]], kuru absolvēja 1993. gadā. Pēc studijām Zavorotņuka kļuva par [[Oļegs Tabakovs|Oļega Tabakova]] vadītā teātra aktrisi, kur strādāja līdz 2004. gadam. Kino Zavorotņuka debitēja [[1991. gads|1991. gadā]], atveidojot galveno lomu filmā ''Mašeņka'', kas uzņemta pēc [[Vladimirs Nabokovs|Vladimira Nabokova]] romāna motīviem. Tomēr plašu popularitāti viņa ieguva tikai 2000. gadu vidū. No [[1999. gads|1999.]] līdz [[2009. gads|2009. gadam]] viņa oficiāli lietoja sava vīra uzvārdu — '''Strjukova''' ({{val|ru|Стрюкова}}). [[2004. gads|2004. gadā]] Zavorotņuka ieguva Viktorijas Prutkovskas galveno lomu televīzijas seriālā ''[[Mana brīnišķīgā auklīte]]''. Seriāls kļuva ļoti populārs, bet auklītes Vikas loma padarīja Zavorotņuku par vienu no pazīstamākajām Krievijas televīzijas aktrisēm. Viņa šo lomu atveidoja līdz seriāla noslēgumam 2009. gadā. Par darbu seriālā Zavorotņuka saņēma vairākus apbalvojumus, tostarp [[TEFI]] balvu. Pēc ''Mana brīnišķīgā auklīte'' panākumiem Zavorotņuka turpināja filmēties kino un televīzijā. Viņa piedalījās filmās ''Apokalipses kods'' (2007), ''Artefakts'' (2009), ''Medības uz gauleiteru'' (2012) un citos projektos. Kopš 2000. gadu vidus viņa darbojās arī kā vairāku televīzijas izklaides raidījumu vadītāja. [[2006. gads|2006. gadā]] viņai tika piešķirts Krievijas Federācijas Nopelniem bagātās mākslinieces goda nosaukums. 2019. gadā Zavorotņuka veselības problēmu dēļ pārtrauca aktīvu sabiedrisko un profesionālo darbību. Turpmākajos gados viņa gandrīz neparādījās sabiedrībā. Anastasija Zavorotņuka nomira 2024. gada 29. maijā [[Maskava|Maskavā]] 53 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības. Viņa tika apbedīta Trojekurovas kapsētā Maskavā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zavorotņuka, Anastasija}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] o6yzaup4w19t49fchin6hytpo80w57p 0 582687 4506626 4372245 2026-08-14T03:39:41Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Turcijas politiķi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4506626 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Fethullahs Gilens | vārds_orig = ''Fethullah Gülen'' | attēls = Fetullahgulen.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1941 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Turcija|Erzuruma|Pasinlera}} | m_dat_alt = | m_gads = 2024 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Turki|turks]] | nodarbošanās = [[imāms]], [[sludinātājs]], [[rakstnieks]], [[reliģiskais vadītājs]] | darbības_gadi = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Fethullahs Gilens''' ({{val|tr|Fethullah Gülen}}; dzimis {{dat|1941|4|27}} [[Pasinlera|Pasinlerā]], [[Erzurumas ils|Erzurumas ilā]], miris {{dat|2024|10|20}} [[Pensilvānija|Pensilvānijā]]), bija [[Turcija]]s reliģisks līderis, [[rakstnieks]] un politiskais darbinieks. Viņš nodibināja un vadīja starptautisku sabiedrisku kustību ''[[Hizmet]]'' ("Kalpošana") jeb Gilena kustību. == Biogrāfija == Gilens kā bijušais [[imāms]] aktīvi iesaistījās sociālajā dialogā par [[Turcija]]s un [[Islāms|islāma]] nākotni mūsdienu pasaulē. Viņš piederēja pie islāma [[Sunnītu islāms|sunnītu]] [[Hanafīti|hanafītu]] novirziena ("skolas"), bija tuvs [[Sūfisms|sūfijiem]]. Gilens izveidoja islāmisku skolu sistēmu, kas bija pazīstama ar augstu izglītības līmeni un dzimumu nošķiršanu un darbojas ap 150 valstīs.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/features-36813508|title=Кто такой Фетхулла Гюлен, и в чем его конфликт с Реджепом Эрдоганом?|work=BBC News Русская служба|access-date=2024-10-22|language=ru}}</ref> Iestājās par Turcijas pievienošanos [[Eiropas Savienība|Eitopas Savienībai]]. Kopš 1999. gada dzīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Seilorsburgā (''Saylorsburg''), [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], gan veselības dēļ, gan lai izvairītos no politiskiem uzbrukumiem un tiesas prāvām. 2000. gadā viņš tika aizmuguriski notiesāts par savu atbalstītāju iefiltrēšanu valsts iestādēs ar mērķi pakļaut tās savai kontrolei, ko tiesa novērtēja kā apvērsuma mēģinājumu, tomēr 2008. gadā apsūdzība politisku izmaiņu dēļ tika atcelta.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/from-ally-to-scapegoat-fethullah-gulen-the-man-behind-the-myth/a-37055485|title=Fethullah Gulen: the man behind the myth – DW – 04/06/2018|website=dw.com|access-date=2024-10-22|language=en}}</ref> 2013. gadā žurnāls ''[[Time]]'' iekļāva viņu 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā, bet Turcijā viņu uzskatīja par otro ietekmīgāko cilvēku pēc [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]],<ref name=":0" /> kura sabiedrotais Gilans bija no 2007. līdz 2013. gadam,<ref name=":1" /> kad viņš atkal tika apsūdzēts par līdzdalību [[korupcija]]s skandālā Turcijā. Erdogans apsūdzēja Gilenu un viņa organizāciju, kas līdz tam bija aktīvi piedalījusies represijās pret opozīciju Erdoganam,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2011/apr/05/turkey-censorship-ahmet-sik-perrier|title=Turkish authorities launch raids to censor book before publication|work=The Guardian|access-date=2024-10-22|date=2011-04-05|last=Perrier|first=Guillaume|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016. gadā|puča plānošanā]], taču pats Gilens šo apsūdzību noliedza. Turcijas valdība viņu atzina par vismeklētāko [[Terorisms|teroristu]] un apsūdzēja tā dēvētās gilenistu teroristu organizācijas vadīšanā, kā viņa kustība tika nodēvēta, un Turcijas tiesa bija izdevusi orderi viņa aizturēšanai. Turcija pieprasīja viņa izdošanu no ASV, taču tas nekad nenotika. Miris 2024. gada 20. oktobrī 83 gadu vecumā. == Angliski tulkotie darbi == * ''The Messenger of God: Muhammad'', Tughra Books, 2nd edition, 2008. {{ISBN|1597841374}} * ''Reflections on the Qur'an: Commentaries on Selected Verses'', Tughra Books, 2012. {{ISBN|1597842648}} * ''Toward Global Civilization Love and Tolerance'', Tughra Books, 2010. * ''From Seed to Cedar: Nurturing the Spiritual Needs in Children'', Tughra Books, 2013. {{ISBN|1597842788}} * ''Terror and Suicide Attacks: An Islamic Perspective'', Tughra Books, 2008. {{ISBN|1932099743}} * ''Journey to Noble Ideals: Droplets of Wisdom from the Heart'' (Broken Jug), Tughra Books, 2014. {{ISBN|1597843482}} * ''Speech and Power of Expression'', Tughra Books, 2010. {{ISBN|1597842168}} * ''Selected Prayers of Prophet Muhammad'', Tughra Books, 2012. {{ISBN|1597842265}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Gülen, Fethullah}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Turku rakstnieki]] [[Kategorija:Turcijas politiķi]] qmlzvhrfjaj5igkmcfg207vhmflg976 0 582767 4506423 4480157 2026-08-13T13:47:28Z ~2026-44646-68 149045 /* Vēsture */ gramatiskās kļūdas + precizējumi 4506423 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Kalve Coffee" | native_name = | logo = Kalve_logo.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2017. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Jaunmārupe]], [[Mārupes novads]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[kafija]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://kalvecoffee.com kalvecoffee.com] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Kalve Coffee"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[kafija]]s grauzdēšanu. Tas ir dibināts 2017. gadā. Uzņēmuma birojs un ražotne ir [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]. Uzņēmums veic augstākās kvalitātes [[specializētā kafija|specializētās]] (''speciality'') kafijas grauzdēšanu un tirdzniecību. Tas piedāvā arī kafijas gatavošanas aprīkojumu. Uzņēmumam ir "Kalve" zīmola kafejnīcas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Francijā. AS "Kalve Coffee" akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā (kods ''KALVE''). Uzņēmuma patiesais labuma guvējs (2024. gada oktobrī) ir Gatis Zēmanis.<ref name="delfi 2024.10.18" /> == Vēsture == Uzņēmums SIA "Kalve Coffee" dibināts 2017. gada 24. janvārī.<ref name="lursoft" /> Aktīvu darbību tas sāka 2019. gadā. 2024. gada jūlijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka gada otrajā pusē plāno veikt [[sākotnējais publiskais akciju piedāvājums|sākotnējo publisko akciju piedāvājumu]]. 2024. gada 20. septembrī uzņēmumu pārreģistrēja par akciju sabiedrību.<ref name="lursoft" /> Sākotnējā publiskajā piedāvājumā no 13. līdz 29. novembrim uzņēmums piesaistīja 1,16 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/kalve-coffee-ipo-piesaista-116-miljonus-eiro-519141|title=Kalve Coffee IPO piesaista 1,16 miljonus eiro|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> Tā laikā un arī pirms tam uzņēmuma akcijas {{sk|250000}} eiro vērtībā iegādājās arī basketbolists [[Dāvis Bertāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bertanu-gimene-klust-par-kalve-coffee-akcionariem-518586|title=Bertānu ģimene kļūst par Kalve Coffee akcionāriem|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> 6. decembrī AS "Kalve Coffee" akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā. 2025. gada maijā Igaunijas galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] tika atvērtas pirmās "Kalve" kafejnīcas. 2025. gada jūlijā Lietuvas galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]] "Kalve Coffee" atvēra kafejnīcu.<ref name="delfi 2025.07.30" /> 2026. gadā "Kalve" atvēra divas kafejnīcas [[Parīze|Parīzē]] un vienu [[Lisabona|Lisabonā]].2026. gada jūnijā 2026. gada 10. jūnijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka sāk pirmo starptautisko [[franšīze]]s partnerību ar Šveicē bāzēto ceļotāju mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju ''[[Avolta]]'', kas 2027. gadā [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] plāno atvērt pirmās trīs "KALVE" franšīzes kafejnīcas.<ref name="db 2026.06.10"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2024.10.18">[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120046805/kalve-coffee-maina-uznemuma-juridisko-formu "Kalve Coffee" maina uzņēmuma juridisko formu] delfi.lv, 18.10.2024</ref> <ref name="lursoft">[https://company.lursoft.lv/kalve-coffee/40203045645 Kalve Coffee, AS] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2025.07.30">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120081715/foto-kalve-coffee-atverusi-kafejnicu-vilna Foto: "Kalve Coffee" atvērusi kafejnīcu Viļņā ] delfi.lv, 30.07.2025</ref> <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/ikalvei-klust-par-fransizes-zimolu KALVE kļūst par franšīzes zīmolu] Dienas Bizness, 2026.06.10</ref> }} == Ārējās saites == * [https://kalvecoffee.com ''Kalve Coffee'' vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 35tg7x059n8gob03p1fra40xejy5kij 4506424 4506423 2026-08-13T13:48:09Z ~2026-44646-68 149045 /* Vēsture */ 4506424 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Kalve Coffee" | native_name = | logo = Kalve_logo.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2017. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Jaunmārupe]], [[Mārupes novads]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[kafija]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://kalvecoffee.com kalvecoffee.com] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Kalve Coffee"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[kafija]]s grauzdēšanu. Tas ir dibināts 2017. gadā. Uzņēmuma birojs un ražotne ir [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]. Uzņēmums veic augstākās kvalitātes [[specializētā kafija|specializētās]] (''speciality'') kafijas grauzdēšanu un tirdzniecību. Tas piedāvā arī kafijas gatavošanas aprīkojumu. Uzņēmumam ir "Kalve" zīmola kafejnīcas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Francijā. AS "Kalve Coffee" akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā (kods ''KALVE''). Uzņēmuma patiesais labuma guvējs (2024. gada oktobrī) ir Gatis Zēmanis.<ref name="delfi 2024.10.18" /> == Vēsture == Uzņēmums SIA "Kalve Coffee" dibināts 2017. gada 24. janvārī.<ref name="lursoft" /> Aktīvu darbību tas sāka 2019. gadā. 2024. gada jūlijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka gada otrajā pusē plāno veikt [[sākotnējais publiskais akciju piedāvājums|sākotnējo publisko akciju piedāvājumu]]. 2024. gada 20. septembrī uzņēmumu pārreģistrēja par akciju sabiedrību.<ref name="lursoft" /> Sākotnējā publiskajā piedāvājumā no 13. līdz 29. novembrim uzņēmums piesaistīja 1,16 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/kalve-coffee-ipo-piesaista-116-miljonus-eiro-519141|title=Kalve Coffee IPO piesaista 1,16 miljonus eiro|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> Tā laikā un arī pirms tam uzņēmuma akcijas {{sk|250000}} eiro vērtībā iegādājās arī basketbolists [[Dāvis Bertāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bertanu-gimene-klust-par-kalve-coffee-akcionariem-518586|title=Bertānu ģimene kļūst par Kalve Coffee akcionāriem|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> 6. decembrī AS "Kalve Coffee" akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā. 2025. gada maijā Igaunijas galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] tika atvērtas pirmās "Kalve" kafejnīcas. 2025. gada jūlijā Lietuvas galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]] "Kalve Coffee" atvēra kafejnīcu.<ref name="delfi 2025.07.30" /> 2026. gadā "Kalve" atvēra divas kafejnīcas [[Parīze|Parīzē]] un vienu [[Lisabona|Lisabonā]]. 2026. gada jūnijā 2026. gada 10. jūnijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka sāk pirmo starptautisko [[franšīze]]s partnerību ar Šveicē bāzēto ceļotāju mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju ''[[Avolta]]'', kas 2027. gadā [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] plāno atvērt pirmās trīs "KALVE" franšīzes kafejnīcas.<ref name="db 2026.06.10"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2024.10.18">[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120046805/kalve-coffee-maina-uznemuma-juridisko-formu "Kalve Coffee" maina uzņēmuma juridisko formu] delfi.lv, 18.10.2024</ref> <ref name="lursoft">[https://company.lursoft.lv/kalve-coffee/40203045645 Kalve Coffee, AS] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2025.07.30">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120081715/foto-kalve-coffee-atverusi-kafejnicu-vilna Foto: "Kalve Coffee" atvērusi kafejnīcu Viļņā ] delfi.lv, 30.07.2025</ref> <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/ikalvei-klust-par-fransizes-zimolu KALVE kļūst par franšīzes zīmolu] Dienas Bizness, 2026.06.10</ref> }} == Ārējās saites == * [https://kalvecoffee.com ''Kalve Coffee'' vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 05pir708mi6bhiib0qa426xkal9iaw5 4506425 4506424 2026-08-13T13:48:43Z ~2026-44646-68 149045 /* Vēsture */ 4506425 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Kalve Coffee" | native_name = | logo = Kalve_logo.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2017. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Jaunmārupe]], [[Mārupes novads]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[kafija]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://kalvecoffee.com kalvecoffee.com] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Kalve Coffee"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[kafija]]s grauzdēšanu. Tas ir dibināts 2017. gadā. Uzņēmuma birojs un ražotne ir [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]. Uzņēmums veic augstākās kvalitātes [[specializētā kafija|specializētās]] (''speciality'') kafijas grauzdēšanu un tirdzniecību. Tas piedāvā arī kafijas gatavošanas aprīkojumu. Uzņēmumam ir "Kalve" zīmola kafejnīcas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Francijā. AS "Kalve Coffee" akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā (kods ''KALVE''). Uzņēmuma patiesais labuma guvējs (2024. gada oktobrī) ir Gatis Zēmanis.<ref name="delfi 2024.10.18" /> == Vēsture == Uzņēmums SIA "Kalve Coffee" dibināts 2017. gada 24. janvārī.<ref name="lursoft" /> Aktīvu darbību tas sāka 2019. gadā. 2024. gada jūlijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka gada otrajā pusē plāno veikt [[sākotnējais publiskais akciju piedāvājums|sākotnējo publisko akciju piedāvājumu]]. 2024. gada 20. septembrī uzņēmumu pārreģistrēja par akciju sabiedrību.<ref name="lursoft" /> Sākotnējā publiskajā piedāvājumā no 13. līdz 29. novembrim uzņēmums piesaistīja 1,16 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/kalve-coffee-ipo-piesaista-116-miljonus-eiro-519141|title=Kalve Coffee IPO piesaista 1,16 miljonus eiro|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> Tā laikā un arī pirms tam uzņēmuma akcijas {{sk|250000}} eiro vērtībā iegādājās arī basketbolists [[Dāvis Bertāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bertanu-gimene-klust-par-kalve-coffee-akcionariem-518586|title=Bertānu ģimene kļūst par Kalve Coffee akcionāriem|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> 6. decembrī AS "Kalve Coffee" akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā. 2025. gada maijā Igaunijas galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] tika atvērtas pirmās "Kalve" kafejnīcas. 2025. gada jūlijā Lietuvas galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]] "Kalve Coffee" atvēra kafejnīcu.<ref name="delfi 2025.07.30" /> 2026. gadā "Kalve" atvēra divas kafejnīcas [[Parīze|Parīzē]] un vienu [[Lisabona|Lisabonā]]. 2026. gada 10. jūnijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka sāk pirmo starptautisko [[franšīze]]s partnerību ar Šveicē bāzēto ceļotāju mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju ''[[Avolta]]'', kas 2027. gadā [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] plāno atvērt pirmās trīs "KALVE" franšīzes kafejnīcas.<ref name="db 2026.06.10"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2024.10.18">[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120046805/kalve-coffee-maina-uznemuma-juridisko-formu "Kalve Coffee" maina uzņēmuma juridisko formu] delfi.lv, 18.10.2024</ref> <ref name="lursoft">[https://company.lursoft.lv/kalve-coffee/40203045645 Kalve Coffee, AS] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2025.07.30">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120081715/foto-kalve-coffee-atverusi-kafejnicu-vilna Foto: "Kalve Coffee" atvērusi kafejnīcu Viļņā ] delfi.lv, 30.07.2025</ref> <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/ikalvei-klust-par-fransizes-zimolu KALVE kļūst par franšīzes zīmolu] Dienas Bizness, 2026.06.10</ref> }} == Ārējās saites == * [https://kalvecoffee.com ''Kalve Coffee'' vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] lqy1n8obmhrma266wubhu9g6x9b93sh 4506445 4506425 2026-08-13T14:15:45Z Egilus 27634 4506445 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Kalve Coffee" | native_name = | logo = Kalve_logo.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2017. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Jaunmārupe]], [[Mārupes novads]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[kafija]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://kalvecoffee.com kalvecoffee.com] | footnotes = | intl = }} '''AS "Kalve Coffee"''' ir [[Latvija]]s [[akciju sabiedrība]], kas nodarbojas ar [[kafija]]s grauzdēšanu. Tā dibināta 2017. gadā. Uzņēmuma birojs un ražotne ir [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]. Uzņēmums veic augstākās kvalitātes [[specializētā kafija|specializētās]] (''speciality'') kafijas grauzdēšanu un tirdzniecību. Tas piedāvā arī kafijas gatavošanas aprīkojumu. Uzņēmumam ir "Kalve" zīmola kafejnīcas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Francijā. AS "Kalve Coffee" akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā (kods ''KALVE''). Uzņēmuma patiesais labuma guvējs (2024. gada oktobrī) ir Gatis Zēmanis.<ref name="delfi 2024.10.18" /> == Vēsture == Uzņēmums SIA "Kalve Coffee" dibināts 2017. gada 24. janvārī.<ref name="lursoft" /> Aktīvu darbību tas sāka 2019. gadā. 2024. gada jūlijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka gada otrajā pusē plāno veikt [[sākotnējais publiskais akciju piedāvājums|sākotnējo publisko akciju piedāvājumu]]. 2024. gada 20. septembrī uzņēmumu pārreģistrēja par akciju sabiedrību.<ref name="lursoft" /> Sākotnējā publiskajā piedāvājumā no 13. līdz 29. novembrim uzņēmums piesaistīja 1,16 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/kalve-coffee-ipo-piesaista-116-miljonus-eiro-519141|title=Kalve Coffee IPO piesaista 1,16 miljonus eiro|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> Tā laikā un arī pirms tam uzņēmuma akcijas {{sk|250000}} eiro vērtībā iegādājās arī basketbolists [[Dāvis Bertāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bertanu-gimene-klust-par-kalve-coffee-akcionariem-518586|title=Bertānu ģimene kļūst par Kalve Coffee akcionāriem|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> 6. decembrī AS "Kalve Coffee" akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā. 2025. gada maijā Igaunijas galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] tika atvērtas pirmās "Kalve" kafejnīcas. 2025. gada jūlijā Lietuvas galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]] "Kalve Coffee" atvēra kafejnīcu.<ref name="delfi 2025.07.30" /> 2026. gadā "Kalve" atvēra divas kafejnīcas [[Parīze|Parīzē]] un vienu [[Lisabona|Lisabonā]]. 2026. gada 10. jūnijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka sāk pirmo starptautisko [[franšīze]]s partnerību ar Šveicē bāzēto ceļotāju mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju ''[[Avolta]]'', kas 2027. gadā [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] plāno atvērt pirmās trīs "KALVE" franšīzes kafejnīcas.<ref name="db 2026.06.10"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2024.10.18">[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120046805/kalve-coffee-maina-uznemuma-juridisko-formu "Kalve Coffee" maina uzņēmuma juridisko formu] delfi.lv, 18.10.2024</ref> <ref name="lursoft">[https://company.lursoft.lv/kalve-coffee/40203045645 Kalve Coffee, AS] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2025.07.30">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120081715/foto-kalve-coffee-atverusi-kafejnicu-vilna Foto: "Kalve Coffee" atvērusi kafejnīcu Viļņā ] delfi.lv, 30.07.2025</ref> <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/ikalvei-klust-par-fransizes-zimolu KALVE kļūst par franšīzes zīmolu] Dienas Bizness, 2026.06.10</ref> }} == Ārējās saites == * [https://kalvecoffee.com ''Kalve Coffee'' vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] asyhotzq2p5475jpq16kzeom2simcsk 4506709 4506445 2026-08-14T08:18:39Z Edis 27633 4506709 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "Kalve Coffee" | native_name = | logo = Kalve_logo.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2017. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Jaunmārupe]], [[Mārupes novads]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[kafija]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://kalvecoffee.com kalvecoffee.com] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Kalve Coffee"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[kafija]]s biznesu. Tas ir dibināts 2017. gadā. Uzņēmuma birojs un ražotne ir [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]. Uzņēmums veic augstākās kvalitātes [[specializētā kafija|specializētās]] (''speciality'') kafijas grauzdēšanu un tirdzniecību. Tas piedāvā arī kafijas gatavošanas aprīkojumu. Uzņēmumam ir "Kalve" zīmola kafejnīcas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Francijā un Portugālē. AS "Kalve Coffee" akcijas tiek kotētas ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā (kods ''KALVE''). Uzņēmuma patiesais labuma guvējs (2024. gada oktobrī) ir Gatis Zēmanis.<ref name="delfi 2024.10.18" /> == Vēsture == Uzņēmums SIA "Kalve Coffee" dibināts 2017. gada 24. janvārī.<ref name="lursoft" /> Aktīvu darbību tas sāka 2019. gadā. 2024. gada jūlijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka gada otrajā pusē plāno veikt [[sākotnējais publiskais akciju piedāvājums|sākotnējo publisko akciju piedāvājumu]]. 2024. gada 20. septembrī uzņēmumu pārreģistrēja par akciju sabiedrību.<ref name="lursoft" /> Sākotnējā publiskajā piedāvājumā no 13. līdz 29. novembrim uzņēmums piesaistīja 1,16 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/kalve-coffee-ipo-piesaista-116-miljonus-eiro-519141|title=Kalve Coffee IPO piesaista 1,16 miljonus eiro|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> Tā laikā un arī pirms tam uzņēmuma akcijas {{sk|250000}} eiro vērtībā iegādājās arī basketbolists [[Dāvis Bertāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bertanu-gimene-klust-par-kalve-coffee-akcionariem-518586|title=Bertānu ģimene kļūst par Kalve Coffee akcionāriem|website=Dienas Bizness|access-date=2024-12-02|language=lv}}</ref> 6. decembrī AS "Kalve Coffee" akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā. 2025. gada maijā Igaunijas galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] tika atvērtas pirmās "Kalve" kafejnīcas. 2025. gada jūlijā Lietuvas galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]] "Kalve Coffee" atvēra kafejnīcu.<ref name="delfi 2025.07.30" /> 2026. gadā "Kalve" atvēra divas kafejnīcas [[Parīze|Parīzē]] un vienu [[Lisabona|Lisabonā]]. 2026. gada 10. jūnijā "Kalve Coffee" paziņoja, ka sāk pirmo starptautisko [[franšīze]]s partnerību ar Šveicē bāzēto ceļotāju mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju ''[[Avolta]]'', kas 2027. gadā [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] plāno atvērt pirmās trīs "KALVE" franšīzes kafejnīcas.<ref name="db 2026.06.10"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2024.10.18">[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120046805/kalve-coffee-maina-uznemuma-juridisko-formu "Kalve Coffee" maina uzņēmuma juridisko formu] delfi.lv, 18.10.2024</ref> <ref name="lursoft">[https://company.lursoft.lv/kalve-coffee/40203045645 Kalve Coffee, AS] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2025.07.30">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120081715/foto-kalve-coffee-atverusi-kafejnicu-vilna Foto: "Kalve Coffee" atvērusi kafejnīcu Viļņā ] delfi.lv, 30.07.2025</ref> <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/ikalvei-klust-par-fransizes-zimolu KALVE kļūst par franšīzes zīmolu] Dienas Bizness, 2026.06.10</ref> }} == Ārējās saites == * [https://kalvecoffee.com ''Kalve Coffee'' vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 9cjtze9xeymjgamqy4hgp5yciqcnqom 1 583927 4506484 4171739 2026-08-13T16:34:26Z Vlodeks 143642 /* Vai raksts atbilst nozīmīguma kritērijiem? */ jauna sadaļa 4506484 wikitext text/x-wiki == Nozīmīgums == Kā paliek ar nozīmīgumu? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 19.29 (EET) : Dzēšanai tātad tika izvirzīts tikai nesakārtotības dēļ? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 7. novembris, plkst. 08.27 (EET) :: Pats jau to nenozīmīguma veidni ieliki - tad nu izlem. :) Nezinu, vai persona nozīmīga, vai nē, tāpēc veidni atstāju. Man patīk sakārtot rakstus, bet laikam jau vairs nekārtošu, ja pēc tam to rakstu izdzēš.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2024. gada 7. novembris, plkst. 23.30 (EET) :::Ja kas - dzēšanas veidni ne toreiz, ne tagad neesmu licis es. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 8. novembris, plkst. 18.18 (EET) :::Ja skatāmies pēc noderības, nevis akli sekojam kritērijiem, tad, ja jau atstājam [[Tatjana Mikušina|šo]], tad te vispār nav, par ko diskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 8. novembris, plkst. 03.45 (EET) ::::Ārzemju rakstniece ar 40+ grāmatām, kas tulkotas latviski - te gribēdams nenosauksi par nenozīmīgu neatkarīgi no grāmatu temata. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. novembris, plkst. 05.59 (EET) == Vai raksts atbilst nozīmīguma kritērijiem? == Vēlos atkārtoti aktualizēt jautājumu par šī raksta atbilstību Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem. Pašlaik raksts galvenokārt apraksta Elizabeti Ārgali kā ārsti, ginekoloģi un dzemdību speciālisti, kā arī RSU pasniedzēju un pētnieci. Tomēr pats profesionālais amats, ārsta kvalifikācija, darbs universitātē vai dalība profesionālās organizācijās pats par sevi vēl nepierāda nepieciešamo enciklopēdisko nozīmīgumu. Vikipēdijas vispārējais nozīmīguma kritērijs paredz, ka par personu jābūt atrodamai nozīmīgai informācijai uzticamos un neatkarīgos avotos. Turklāt avotiem jābūt neatkarīgiem no paša temata; pašas organizācijas, darba devēja, universitātes vai citas ar personu saistītas institūcijas materiāli nav neatkarīgi avoti nozīmīguma pierādīšanai. Šajā rakstā būtiska daļa avotu ir saistīta ar RSU vai citām institūcijām, ar kurām Ārgale ir profesionāli saistīta. Tāpēc, manuprāt, būtu nepieciešams skaidri nodalīt: avotus, kas tikai apstiprina personas profesionālo biogrāfiju; no neatkarīgiem avotiem, kuros pati Elizabete Ārgale ir būtiskas un detalizētas publikācijas vai cita materiāla objekts. Es neapšaubu, ka Ārgale ir kvalificēta ārste, pasniedzēja un profesionāla organizāciju dalībniece. Jautājums ir cits: vai pašlaik ir pietiekams neatkarīgs, būtisks un ilgstošs publisks atspoguļojums, lai pamatotu atsevišķu biogrāfisku rakstu Vikipēdijā? Ņemot vērā, ka šis jautājums jau tika apspriests 2024. gadā, bet skaidrs konsenss par nozīmīgumu toreiz netika panākts, ierosinu vēlreiz izvērtēt rakstu atbilstoši pašreizējiem nozīmīguma kritērijiem. Ja pastāv pietiekami neatkarīgi avoti, lūdzu tos norādīt diskusijā. Ja šādu avotu nav, manuprāt, būtu jāapsver raksta dzēšana vai tajā ietvertās informācijas pārvietošana uz atbilstošu plašāku rakstu. [[Dalībnieks:Vlodeks|Vlodeks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vlodeks|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.34 (EEST) bkf41857q982yb2mcoxlyj8bloste17 4506516 4506484 2026-08-13T17:43:27Z Egilus 27634 /* Vai raksts atbilst nozīmīguma kritērijiem? */ Atbilde 4506516 wikitext text/x-wiki == Nozīmīgums == Kā paliek ar nozīmīgumu? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 19.29 (EET) : Dzēšanai tātad tika izvirzīts tikai nesakārtotības dēļ? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 7. novembris, plkst. 08.27 (EET) :: Pats jau to nenozīmīguma veidni ieliki - tad nu izlem. :) Nezinu, vai persona nozīmīga, vai nē, tāpēc veidni atstāju. Man patīk sakārtot rakstus, bet laikam jau vairs nekārtošu, ja pēc tam to rakstu izdzēš.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2024. gada 7. novembris, plkst. 23.30 (EET) :::Ja kas - dzēšanas veidni ne toreiz, ne tagad neesmu licis es. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 8. novembris, plkst. 18.18 (EET) :::Ja skatāmies pēc noderības, nevis akli sekojam kritērijiem, tad, ja jau atstājam [[Tatjana Mikušina|šo]], tad te vispār nav, par ko diskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 8. novembris, plkst. 03.45 (EET) ::::Ārzemju rakstniece ar 40+ grāmatām, kas tulkotas latviski - te gribēdams nenosauksi par nenozīmīgu neatkarīgi no grāmatu temata. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. novembris, plkst. 05.59 (EET) == Vai raksts atbilst nozīmīguma kritērijiem? == Vēlos atkārtoti aktualizēt jautājumu par šī raksta atbilstību Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem. Pašlaik raksts galvenokārt apraksta Elizabeti Ārgali kā ārsti, ginekoloģi un dzemdību speciālisti, kā arī RSU pasniedzēju un pētnieci. Tomēr pats profesionālais amats, ārsta kvalifikācija, darbs universitātē vai dalība profesionālās organizācijās pats par sevi vēl nepierāda nepieciešamo enciklopēdisko nozīmīgumu. Vikipēdijas vispārējais nozīmīguma kritērijs paredz, ka par personu jābūt atrodamai nozīmīgai informācijai uzticamos un neatkarīgos avotos. Turklāt avotiem jābūt neatkarīgiem no paša temata; pašas organizācijas, darba devēja, universitātes vai citas ar personu saistītas institūcijas materiāli nav neatkarīgi avoti nozīmīguma pierādīšanai. Šajā rakstā būtiska daļa avotu ir saistīta ar RSU vai citām institūcijām, ar kurām Ārgale ir profesionāli saistīta. Tāpēc, manuprāt, būtu nepieciešams skaidri nodalīt: avotus, kas tikai apstiprina personas profesionālo biogrāfiju; no neatkarīgiem avotiem, kuros pati Elizabete Ārgale ir būtiskas un detalizētas publikācijas vai cita materiāla objekts. Es neapšaubu, ka Ārgale ir kvalificēta ārste, pasniedzēja un profesionāla organizāciju dalībniece. Jautājums ir cits: vai pašlaik ir pietiekams neatkarīgs, būtisks un ilgstošs publisks atspoguļojums, lai pamatotu atsevišķu biogrāfisku rakstu Vikipēdijā? Ņemot vērā, ka šis jautājums jau tika apspriests 2024. gadā, bet skaidrs konsenss par nozīmīgumu toreiz netika panākts, ierosinu vēlreiz izvērtēt rakstu atbilstoši pašreizējiem nozīmīguma kritērijiem. Ja pastāv pietiekami neatkarīgi avoti, lūdzu tos norādīt diskusijā. Ja šādu avotu nav, manuprāt, būtu jāapsver raksta dzēšana vai tajā ietvertās informācijas pārvietošana uz atbilstošu plašāku rakstu. [[Dalībnieks:Vlodeks|Vlodeks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vlodeks|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.34 (EEST) :Objektīvi es arī nesaredzu nozīmību, pat tādā līmenī kā šodienas reklāmas zvaigznei Rodkei. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.43 (EEST) f290x1pzr8k32eopqkb8hj9u9wd31tz 0 584297 4506603 4381280 2026-08-13T20:37:21Z Votre Provocateur 111653 4506603 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Garangs | vārds_orģ = ''John Garang'' | attēls = John_Garang_of_Sudan.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Dienvidsudānas autonomijas prezidents | term_sākums = {{dat|2005|1|9|N}} - {{dat|2005|7|30|N}} | term_beigas = | priekštecis = amats nodibināts | pēctecis = [[Salva Kīrs]] | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{datums|1945|6|23}} | dzim_vieta = [[Vanguleja]], [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]<br />(tagad {{vieta|Dienvidsudāna}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2005|7|30|1945|6|23}} | mir_vieta = [[Ņūkuša]], [[Sudāna]]<br />(tagad {{vieta|Dienvidsudāna}}) | apglabāts = | tautība = [[dinki|dinks]] | partija = [[Sudānas Tautas Atbrīvošanas kustība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Dr. Džons Garangs De Mabiors''' ({{val|en|Dr. John Garang De Mabior}}; dzimis {{dat|1945|6|23}}, miris {{dat|2005|7|30}}) bija [[Sudāna]]s politiķis un [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis. Vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā. Pēc kara — Sudānas viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents. Gājis bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā. Pēc tautības Džons Garangs bija Dienvidsudānas lielākās tautības — [[Dinki|dinku]] pārstāvis. Būdams vairāk nekā 2 metrus garš, viņš bija viens no garākajiem politiķiem pasaulē. {{cilvēks-aizmetnis}} {{Dienvidsudāna-aizmetnis}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Garangs, Džons}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidsudānas cilvēki]] 20x9igi7ysjedsdsq5thy2uc6yv2p0o 0 584792 4506576 4497173 2026-08-13T18:14:02Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4506576 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|6|3}} | birth_place = | caps1 = 11 | caps2 = 57 | caps3 = 8 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Anžē}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | goals1 = 1 | goals2 = 7 | goals3 = 0 | height = 181 | image = Desire Doue France v Norway 26 June 26-032.jpg | caption = Dezirē Duē 2026. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 7 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2022–2023 | nationalyears1 = 2021–2022 | nationalcaps1 = 17 | pcupdate = {{dat|2024|11|19|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|9|5|SK|bez}} | name = | playername = Dezirē Duē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2021–2023 | years2 = 2022–2024 | years3 = 2024– | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2023– | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2025— | nationalteam5 = {{fb|Francija}} | nationalcaps5 = 4 | nationalgoals5 = 0 }} '''Dezirē Duē''' ({{Val|fr|Désiré Doué}}, dzimis {{Dat|2005|6|3}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Duē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā [[Parīzes "Saint-Germain"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Pārstāvējis Franciju [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|3|23||bez}} pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/12082026-hvica_sit_ar_speku_due_iegriez_talaja_stu|title=Hviča ar spēku, Duē iegriež: PSG otro gadu pēc kārtas izcīna UEFA Superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2026-08-13 |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Duē, Dezirē}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] shjp42ponld33sq1aguxjaarq6rvvae 0 600626 4506734 4506304 2026-08-14T09:50:19Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Arena_Burgas.jpg", jo [[c:User:Túrelio|Túrelio]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]: https://www.alcadrain.sk/spolocnost/referencie/287-arena-burgas). 4506734 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 19 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 19 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albania1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Denmark">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Denmark" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Greece" |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Italy1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Italy2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Italy1" /><ref name="Italy2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Israel1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Israel2">{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | | | | |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] rivhxebqyqdrzl1cte8jm8hnrplhpe2 0 604139 4506589 4505823 2026-08-13T19:38:12Z Biafra 13794 /* Literatūra */ 4506589 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Baldones meteorīts | nosaukums_orig = ''Misshof'' | nosaukumi_citi = Misas (Dzimtmisas) meteorīts | attēls = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg | attēla_nosauk = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892) | attēla_platums = 180px | tips = | klase = | grupa = H5 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Baldones pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1890|04|10|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,8 kg }} [[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē]] '''Baldones''' jeb '''Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] mājām [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās [[Latvijas dabas muzejs|Latvijas Dabas muzeja]] kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,<ref>Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221</ref> vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g smagu fragmentu. Pēdējais 2,9 g smagais fragments tika iegādāts 2023. gadā un atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.</ref> == Vēsture == [[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892)<ref>[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71—113]</ref>]] Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā: {{citāts|Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.}} Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu. Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums — 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks meteorītu bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.<ref name="Vorobjovs"/> Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidentam [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem. == Literatūra == * Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90 * Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71—113 == Skatīt arī == * [[Biržu meteorīts]] * [[Līksnas meteorīts]] * [[Neretas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1890. gads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] acqtm7pcpame87loalcvd708gjc8cgz 0 604243 4506677 4505091 2026-08-14T06:09:14Z Biafra 13794 4506677 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Karl Ernst Biron.jpg|thumb|upright=1.0|Kārlis Ernsts Bīrons]] '''Kārlis Ernsts fon Bīrons''' ({{val|de|Karl Ernst von Biron}}; 1728—1801) bija [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] jaunākais dēls. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Karaļauči|Kēnigsbergā]] 1728. gada 11. oktobrī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogienes]] [[Anna I|Annas Ivanovnas]] galma virsmeistara [[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] un viņa sievas [[Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena|Benignas Gotlībes]], dzimušas Trotas-Treidenas, ģimenē kā jaunākais dēls. Bērnībā viņš kopā ar vecākiem 1730.—1740. gadā dzīvoja [[Maskava|Maskavā]] (1730—1732) un [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] (1732—1740), kur viņa tēvs bija [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienes Annas galma vadītājs jeb virskambarkungs (''Oberkammerherr, обер-камергер''). Pašu Kārli četru gadu vecumā 1732. gadā iecēla par kapteini Preobraženskas gvardes pulkā. 1740. gadā viņam piešķīra Aleksandra Ņevska ordeni. Pēc ķeizarienes Annas nāves viņa tēvs 1740. gada 28. oktobrī kļuva par jaundzimušā Krievijas ķeizara [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] reģentu, bet jau pēc pāris nedēļām viņu naktī uz 20. novembri arestēja un ieslodzīja [[Šliselburga|Šliselburgas cietoksnī]]. 1741. gada 11. aprīlī hercogam Ernstam Johanam Bīronam piesprieda nāvessodu, taču viņa pēctece reģente [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] to nomainīja ar izsūtījumu uz [[Toboļska]]s guberņas [[Pelima]]s ciemu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc 1741. gada novembra galma apvērsuma ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Petrovna]] viņa vecāku ģimenei 1742. gada martā atļāva pārcelties uz [[Jaroslavļa|Jaroslavļu]]. Tikai 1762. gada 25. februārī, pēc [[Pēteris III|Pētera III]] kāpšanas Krievijas tronī, 32 gadus vecajam Kārlim kopā ar vecākiem ļāva atgriezties Pēterburgā. Viņam piešķīra kavalērijas [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpi un iecēla par Vologdas kājnieku pulka komandieri. 1762. gadā viņš bija viens no Pēterburgas [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložas "Perfektā saskaņa" (''ложа Счастливого Согласия'') dibinātājiem. [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā viņš apmetās pie tēva Kurzemē, no kurienes apceļoja Holandi, Franciju, Angliju un Itāliju. Uzturēšanās laikā [[Parīze|Parīzē]] viņu 1768. gada janvārī apcietināja un ieslodzīja [[Bastīlijas cietoksnis|Bastīlijas cietoksnī]] kā naudas viltotāju un kabatzagļu bandas vadītāju. Kad 1768. gada rudenī hercogs Ernests Johans [[Jelgava|Jelgavā]] pārcieta [[Infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[Testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet 1769. gada 25. novembrī pats atteicās no hercogistes troņa. 1771. gadā Kārlis Bīrons atteicās no savām mantojuma tiesībām uz hercoga troni. 1772. gadā viņš mantojumā saņēma Grosvartenbergas (''Groß Wartenberg'', tagad [[Sicova]]s) pili mūsdienu [[Polija|Polijā]], viņa pēcteči bija prinči Bīroni-Vartenbergi (''Fürst von Biron-Wartenberg''). Miris 1801. gada 16. oktobrī Kēnigsbergā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20080511194125/http://www.rundale.net/50/ hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Birons, Kārlis Ernsts}} [[Kategorija:1728. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1801. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bīronu dinastija]] 6odsfh853ipwgks1ztt1pcuk80i6nea 0 604288 4506591 4304172 2026-08-13T19:44:34Z Biafra 13794 4506591 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Moruroa |attēls = Moruroa atoll.JPG |attēla paraksts = Moruroa satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Moruroa'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 21 |latm= 50 |lats= |latNS= S |longd= 138 |longm= 50 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 15 |garums = 28 |platums = 11<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 148 |krasta līnija = 66<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Tureia<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |citas daļas = | piezīme = }} '''Moruroa''' ({{val|fr|Moruroa}}) vai '''Mururoa''' (''Mururoa''), vēsturiski arī '''Aopuni''' (''Aopuni''), ir neapdzīvots koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, tradicionāli tiek pieskaitīts Tureias komūnai, bet kopš 1964. gada ir [[Francija]]s īpašums un atrodas tiešā valdības pārvaldē. No 1966. līdz 1996. gadam atolā tika veikti [[Francija]]s kodolizmēģinājumi. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Mururoa.December.2005.JPG|thumb|left|Moruroas austrumu mala ar lidlauku]] Moruroa atrodas Tuamotu salu dienvidaustrumu daļā, tuvākā sala ir {{nobr|36 km}} attālā [[Fanataufa]] dienvidos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir {{nobr|105 km}} attālā [[Tureia]] ziemeļos. Moruroa atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 3620 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 32,9 līdz 42,6 miljoniem gadu; kalna virsotne atrodas 295 m z.j.l.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-218S-1389W/ Seamount Catalog. Moruroa Atoll]</ref> Atolam iegarena forma, tā garums ir {{nobr|28 km}}, lielākais platums — {{nobr|11 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|66 km}}. Atola [[rifs]] iekļauj {{nobr|148 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], daļa rifa ziemeļrietumos iegrimusi. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu 1767. gadā apmeklēja britu ekspedīcija Filipa Kartereta vadībā dikai dažas dienas pēc [[Pitkērna]]s salas atklāšanas; atols tika nodēvēts par Osnaburgas bīskapa salu (''Bishop of Osnaburgh Island''). Atolā nebija pastāvīgo iedzīvotāju, periodiski to apmeklēja [[kopra]]s ieguvēji no kaimiņu atoliem. No 1966. līdz 1996. gadam Moruroas un kaimiņos esošajā [[Fanataufa]]s atolos tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma.<ref>[https://information.tv5monde.com/environnement/polynesie-francaise-le-niveau-de-radioactivite-lors-des-essais-nucleaires-francais Polynésie française: le niveau de radioactivité lors des essais nucléaires français aurait été sous-évalué. ''TV5 Monde'']</ref> Moruroa ir kalpojusi par izmēģinājumu poligonu 179 Francijas kodolizmēģinājumiem: 42 atmosfēras kodolizmēģinājumiem, tostarp 7 ūdeņraža bumbām un 3 nulles jaudas drošības testiem, kā arī 137 pazemes kodolizmēģinājumiem, tostarp 7 neitronu bumbām, kā arī 7 nulles jaudas drošības testiem. No pazemes kodolizmēģinājumiem 77 notika zem koraļļu rifa un 50 zem lagūnas. Pēc izmēģinājumu programmas pārtraukšanas tai izmantotā infrastruktūra demontēta.<ref>[https://www.diplomatie.gouv.fr/fr/politique-etrangere-de-la-france/securite-desarmement-et-non-proliferation/desarmement-et-non-proliferation/traite-sur-la-non-proliferation-des-armes-nucleaires-62963/desarmement-nucleaire Désarmement nucléaire. ''Ministère de l’Europe et des Affaires étrangères'']</ref> Mūsdienās atols nav pieejams apmeklētājiem, tajā tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] py0g5n06kv9vab5owcprof0l3cskxhg 0 604366 4506678 4304159 2026-08-14T06:14:12Z Biafra 13794 4506678 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Tatakoto |attēls = Tatakoto2.jpg |attēla paraksts = Tatakoto satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Tatakoto'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 17 |latm= 20 |lats= 25 |latNS= S |longd= 138 |longm= 23 |longs=50 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 7,3 |garums = 14 |platums = 3,5<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 20 |krasta līnija = 31<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Tatakoto<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Tumukuru<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 265 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 36,3 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Tatakoto''' ({{val|fr|Tatakoto}}) ir [[koraļļu atols]] [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur veido patstāvīgu Tatakoto komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. == Ģeogrāfija == Tatakoto atrodas Tuamotu salu ziemeļaustrumu daļā, viens no nomaļākajiem arhipelāga atoliem. Tuvākā sala ir {{nobr|156 km}} attālā neapdzīvotā [[Akiaki]] dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir {{nobr|160 km}} attālā [[Vahitahi]] dienvidos. Tatakoto atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-174S-1386W/ Seamount Catalog. Takakotu Seamount]</ref> Atolam izstiepta ovāla forma, tā garums ir {{nobr|14 km}}, lielākais platums — {{nobr|3,5 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|31 km}}. Atola [[rifs]] iekļauj {{nobr|20 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai nav kuģojamu savienojošo šaurumu ar okeānu. Atola ziemeļu malu visā tā garumā aizņem viena sala, kas lielākoties aizņemta ar kokospalmu plantācijām. Vienīgā apdzīvotā vieta Tumukuru un lidlauks atrodas atola rietumu galā. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu 1774. gadā apmeklēja spāņu ekspedīcija Domingo de Boenečeas un Hosē de Andijas i Varelas vadībā, kas to nodēvēja par ''San Narciso''. Vēlāk salu apmeklēja franči, kas to nosauca par ''Île d'Augier'', un briti, kas to nodēvēja par ''Clerkes Island''. 19. gadsimtā Tatakoto kļuva par [[Francija]]s teritoriju ar 120 iedzīvotājiem 1850. gadā. 20. gadsimta sākumā atols tika evaņģelizēts, 1868. gadā nodibinot Bezvainīgās Ieņemšanas draudzi, un pēc tam 1957. gadā uzceļot tāda paša nosaukuma baznīcu. == Saimniecība == Salas ekonomika vēsturiski galvenokārt ir bijusi orientēta uz [[kokospalma|kokospalmu]] audzēšanu [[Kopra|kopras]] ieguvei, plantācijām aptverot visu galveno [[motu]] ziemeļos. 2001. gadā uzsākta milzu gliemeņu ''[[Tridacna maxima]]'' [[akvakultūra]], kas lagūnā ir plaši izplatīta — tā īpaši piemērota īsto gliemeņu pavairošanai, kā rezultātā gliemeņu koncentrācija ir unikāla pasaulē — vairāk nekā 500 īpatņi/m². Gliemeņu audzēšana tiek praktizēta gaļas patēriņam Polinēzijā un eksportam Eiropas un Āzijas akvāriju tirdzniecībai. 2012. gadā audzēšana aptvēra vairāk nekā {{nobr|50 ha}} lagūnas (aptuveni 3% no tās kopējās platības), kļūstot arvien svarīgākai un ienesīgākai atola iedzīvotājiem.<ref>[https://www.tahiti-infos.com/L-aquaculture-de-benitier-a-Tatakoto-un-projet-en-bonne-voie_a43348.html L’aquaculture de bénitier à Tatakoto : un projet en bonne voie]</ref> Attīstīts tiek tūrisms — atola rietumos no 1979. gada atrodas Tatakoto lidosta ar {{nobr|1200 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo 2—3 tūkstošus pasažieru.<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/tkv/routes Tatakoto routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] 9jqzn8m89avii6iqxxzg5gz68f599xh 0 604401 4506594 4332649 2026-08-13T19:49:29Z Biafra 13794 4506594 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Patrīcija Stalidzāne | attēls = 2025-04-26 Motorsport, NXT Gen Cup, Oschersleben STP 2935.jpg | att_izm = | paraksts = Patrīcija Stalidzāne 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Patrīcija Keita Stalidzāne | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|17}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latviete]] | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | klubs = | komanda = | numurs = | veids0 = ''Renault Clio'' Centrāleiropas kauss<br />''ADAC GT4 Germany''<br />''NXT Gen Cup''<br />''Nürburgring Langstrecken-Serie'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = | zvaigznes = | sezonas = | sacīkstes = | ralliji = | tituli = | uzvaras = | pjedestāli = | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = | pēd_uzvara = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = }} '''Patrīcija Keita Stalidzāne''' (dzimusi {{dat|2002|4|17}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[autosportiste]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.racers-behindthehelmet.com/post/from-riga-to-the-ring-patricija-stalidzane-journey-through-the-racing-ranks|title=From Riga to the Ring: Patricija Stalidzane's journey through the racing ranks|publisher=Racers - Behind the Helmet|date=5 June 2025}}</ref> == Dzīvesgājums == Patrīcija Stalidzāne dzimusi [[Latvija|Latvijā]], ģimenē ar [[autorallijs|autorallija]] vēsturi. Astoņu gadu vecumā pārcēlās uz [[Vācija|Vāciju]], lai piedalītos [[kartings|kartingu]] sacensībās. Izmantojot savu Latvijas pilsonību, kas ļāva Vācijā licencēties jaunākā vecumā, viņa 15 gadu vecumā debitēja autosportā ''Renault Clio'' kausā. 2019. gadā viņa sāka piedalīties ''ADAC GT4 Germany'' sacensībās.<ref name="GTFourNineteen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.adac-motorsport.de/adac-gt4-germany/de/artikel/racing-one-verpflichtet-patricija-stalidzane-die-gebuertige-lettin-startet-in-der-adac-gt4-germany-fuer-das-bekannte-team-racing-one-254223|title=racing one verpflichtet Patricija Stalidzane|date=4 March 2019|website=adac-motorsport.de|publisher=[[ADAC]]|accessdate=27 April 2019|archive-date={{dat|2019|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190427060854/https://www.adac-motorsport.de/adac-gt4-germany/de/artikel/racing-one-verpflichtet-patricija-stalidzane-die-gebuertige-lettin-startet-in-der-adac-gt4-germany-fuer-das-bekannte-team-racing-one-254223}}</ref> Pēc tam, kad pēdējā posmā [[Hokenheimringa|Hokenheimā]] Stalidzāne izcīnīja vietu uz goda pjedestāla, turpināja dalību sacīkšu seriālā arī 2020. gadā, pirms [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ zaudēja galveno sponsoru, kā rezultātā piedalījās tikai dažās sacīkstēs. Pēc tam Stalidzāne neregulāri piedalījās BMW M2 Vācijas kausā, pirms 2024. gadā pievienojās ''WS Racing "Girls Only"'' [[Nirburgringa]]s projektam, nākamajā gadā pirmo reizi startējot [[Nirburgringas 24 stundu sacīkstes|Nirburgringas 24 stundu sacīkstēs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.motorsport-xl.de/news/2025/VLN/Doppelsieg-fuer-das-Girls-Only-Team-55915.html|title=Doppelsieg für das Girls Only-Team|language=de|publisher=Motorsport XL|date=27 May 2025}}</ref> Papildus tam viņa piedalījās elektrisko automašīnu sacensībās ''NXT Gen Cup'', kļūstot par pirmo sieviešu piloti, kas izcīnījusi vietu uz goda pjedestāla [[Zaksenringa]]s čempionātā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nxtgencup.com/news/nxt-gen-cup-title-fight-edging-closer-as-patricija-stalidzane-takes-historic-podium-at-sachsenring|title=NXT Gen Cup title fight gets closer as Patricija Stalidzane takes historic podium at Sachsenring|publisher=[[NXT Gen Cup]]|date=8 September 2024}}</ref> Stalidzāne ir attiecībās ar [[Deutsche Tourenwagen Masters|DTM]] pilotu Maksimilianu Paulu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.instagram.com/p/DFGVlt8oqdG/?img_index=5|title=last weeks 📸|publisher=@patricijastalidzane on [[Instagram]]|date=22 January 2025}}</ref> [[Attēls:2025-04-25 Motorsport, NXT Gen Cup, Oschersleben STP 2770.jpg|thumb|left|200px|Stalidzānes vadītā sacīkšu automašīna ''NXT Gen Cup'' izcīņā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://patricija-stalidzane.de/ Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.driverdb.com/drivers/patricija-keita-stalidzane Profils vietnē ''Driver Database''] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stalidzāne, Patrīcija}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas autosportisti]] 0epz19ou8ao4gtrazdmdi3mjoja16l9 0 604620 4506596 4304579 2026-08-13T20:04:24Z Biafra 13794 4506596 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Domino’s Pizza'' | logo = Domino's_pizza_logo.svg | logo_size = | alt = | caption = ''Domino’s Pizza'' logotips | type = | traded_as = {{NYSE|DPZ}} | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1960}} | founder = Toms Monagans un Džeimss Monagans | location = {{vieta|ASV|Mičigana|Enārbora}} | area_served = | key_people = | industry = [[Restorāns|restorāni]] | genre = [[Ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorāns | products = | services = piegāde un ēšana uz vietas | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | num_employees = vairāk nekā {{sk|10000}} (centrālajā birojā); ~{{sk|300000}} kopumā | owner = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.dominos.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Domino’s Pizza''''' ir viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem pasaulē, kas specializējas [[Pica|picu]] piegādē. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Enārbora|Enārborā]], [[Mičigana|Mičiganā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. ''Domino’s'' piedāvā dažāda veida picas, vistas ēdienus, uzkodas un desertus. == Vēsture == ''Domino’s Pizza'' dibināts 1960. gadā, kad brāļi Toms un Džeimss Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]. 1965. gadā Toms Monahans pārdēvēja to par ''Domino’s''. Uzņēmums strauji paplašinājās, ieviešot franšīzes modeli. ''Domino’s'' pazīstams ar savu lozungu “30 minūtes vai bez maksas”, ko vēlāk pārtrauca drošības apsvērumu dēļ. Pēc 2023. gada datiem, ''Domino’s Pizza'' darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē. 2022. gadā ''Domino’s Pizza'' atklāja savu pirmo picēriju [[Latvija|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7636077/foto-un-video-atklata-pirma-domino-s-pizza-estuve-latvija|title=FOTO un VIDEO &#10217; Atklāta pirmā "Domino's Pizza" ēstuve Latvijā|website=Bizness|access-date=2025-07-06|date=2022-10-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}/{{lv ikona}} {{Pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ātrās ēdināšanas restorāni]] [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] 3p83h00b5fj4zgna2dg1rtwk9dkd6s3 0 604857 4506597 4306169 2026-08-13T20:06:47Z Biafra 13794 4506597 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Man_says_amen_Machzor_Luzzatto.png|thumb| Vīrietis ebreju cepurē saka "Āmen"]] '''''Āmen''''' jeb '''''amen''''' ir [[Ābrama reliģijas|Ābrama]] apliecinājuma paziņojums,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etymonline.com/word/amen|title=Amen - Etymology, Origin & Meaning|website=etymonline|access-date=2025-07-10|language=en-US}}</ref> kas vispirms ir atrodams Ebreju Bībelē un pēc tam [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Catholic_Encyclopedia_(1913)/Amen|title=Catholic Encyclopedia (1913)/Amen - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2025-07-10|language=en}}</ref> Tas tiek lietots ebreju, kristiešu un islāma praksēs kā noslēguma vārds vai kā atbilde uz [[Lūgšana|lūgšanu]].<ref name=":0" /> Bieži sastopamie vārda ''“āmen”'' tulkojumi latviešu valodā ietver “lai notiek tā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/%C4%81men:1|title=āmen {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-07-10}}</ref> To lieto arī sarunvalodā, lai izteiktu stingru vienošanos. == Atsauces == {{atsauces}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Kristiešu lūgšanas]] o697piy8jdmx1i7hf6xnpfup47rsfh2 0 604937 4506598 4453024 2026-08-13T20:09:21Z Biafra 13794 4506598 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūlijs}} '''Šūnu apraide''' ({{val|en|cell broadcast}}) tiek izmantota, lai brīdinātu iedzīvotājus par potenciāliem apdraudējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-sunu-apraide-tehniski-strada-kapec-dala-iedzivotaju-pazinojumus-nesanema.a606484/|title=Šūnu apraide tehniski strādā. Kāpēc daļa iedzīvotāju paziņojumus nesaņēma?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}</ref> Pasaules valstīs tā darbojas jau sen — kopš 1997. gada. Plašāka tās ieviešana dažādās valstīs notika pēc vairākiem nozīmīgiem [[Dabas katastrofa|dabas katastrofu]] un [[Terora akts|teroraktu]] gadījumiem, kad tika uzsvērta nepieciešamība pēc efektīvām sabiedrības brīdināšanas sistēmām. Latvijā šūnu apraide ir ieviesta no 2025. gada 1. jūlija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/07/02/latvija-sak-darboties-sunu-apraides-sistema/|title=Latvijā sāk darboties šūnu apraides sistēma|website=Kursors.lv|access-date=2025-07-11|date=2025-07-02|language=lv}}</ref> Šūnu apraide izmanto bāzes stacijas (mobilā tīkla "šūnas"), lai vienlaicīgi pārraidītu īsu tekstuālu ziņojumu visām ierīcēm, kas tajā brīdī atrodas konkrētajā šūnā vai šūnu grupā. Atšķirībā no tradicionālās [[Īsziņa|īsziņu]] (SMS) izsūtīšanas, šūnu apraide neizmanto individuālu adresāciju — ziņojums tiek pārraidīts visiem, neatkarīgi no mobilā operatora vai abonenta identitātes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.etsi.org/ ETSI Cell Broadcast Service specifikācija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20190710091850/http://www.cellbroadcastforum.org/ Cell Broadcast Forum (arhīvs)] {{IT-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:Interneta telefonija]] do5dbhrnsa8g2loe8dqxazsmv80u3k7 4506599 4506598 2026-08-13T20:10:09Z Biafra 13794 4506599 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūlijs}} '''Šūnu apraide''' ({{val|en|cell broadcast}}) tiek izmantota, lai brīdinātu iedzīvotājus par potenciāliem apdraudējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-sunu-apraide-tehniski-strada-kapec-dala-iedzivotaju-pazinojumus-nesanema.a606484/|title=Šūnu apraide tehniski strādā. Kāpēc daļa iedzīvotāju paziņojumus nesaņēma?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}</ref> Pasaules valstīs tā darbojas jau sen — kopš 1997. gada. Plašāka tās ieviešana dažādās valstīs notika pēc vairākiem nozīmīgiem [[Dabas katastrofa|dabas katastrofu]] un [[Terora akts|teroraktu]] gadījumiem, kad tika uzsvērta nepieciešamība pēc efektīvām sabiedrības brīdināšanas sistēmām. Latvijā šūnu apraide ir ieviesta no 2025. gada 1. jūlija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2025/07/02/latvija-sak-darboties-sunu-apraides-sistema/|title=Latvijā sāk darboties šūnu apraides sistēma|website=Kursors.lv|access-date=2025-07-11|date=2025-07-02|language=lv}}</ref> Šūnu apraide izmanto bāzes stacijas (mobilā tīkla "šūnas"), lai vienlaicīgi pārraidītu īsu tekstuālu ziņojumu visām ierīcēm, kas tajā brīdī atrodas konkrētajā šūnā vai šūnu grupā. Atšķirībā no tradicionālās [[Īsziņa|īsziņu]] (SMS) izsūtīšanas, šūnu apraide neizmanto individuālu adresāciju — ziņojums tiek pārraidīts visiem, neatkarīgi no mobilā operatora vai abonenta identitātes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.etsi.org/ ETSI Cell Broadcast Service specifikācija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20190710091850/http://www.cellbroadcastforum.org/ Cell Broadcast Forum (arhīvs)] {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Interneta telefonija]] inoqcf140knzn50wd8b3z5a1qxgxrbe 0 608335 4506735 4395622 2026-08-14T10:04:01Z Ivario 51458 4506735 wikitext text/x-wiki {{Sporta līga | nosaukums = ''LuckyBet'' Sieviešu futbola līga | aktuāla_sezona = 2025 | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1992./2014. gadā | moto = | valsts = {{LVA}} | kvalif = | komandas = 7 | čempions = [[Riga FC Women]] (2025.) | čempions_visv = [[Rīgas FS]] | mlapa = [https://lff.lv/sacensibas/sievietes/sieviesu-futbola-liga/ lff.lv] | izkr = [[Latvijas Sieviešu futbola 1. līga|''Altero.lv'' Sieviešu 1. līga]] }}'''Latvijas Sieviešu futbola līga''' ir [[Latvija|Latvijas]] augstākās meistarsacīkstes sieviešu [[Futbols|futbola]] klubu vidū. Līgas uzvarētājas kvalificējas vietai [[UEFA Sieviešu čempionu līga|UEFA Sieviešu Čempionu līgā]]. Tā kā dalība Eiropas turnīros ir brīvprātīga, neviena Latvijas komanda sacensībās nepiedalījās līdz 2011./12. gada sezonai, kad dalībai Čempionu līgā pieteicās [[FK Liepājas Metalurgs|SK Liepājas Metalurgs]] sieviešu komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/womenschampionsleague/news/01f4-0e1241cc3ac5-76717b975320-1000--metalurgs-play-for-latvian-pride/|title=Metalurgs play for Latvian pride|publisher=UEFA|access-date=10 August 2011|date=10 August 2011}}</ref> 2024. gada sezonā Latvijas Sieviešu futbola līgā piedalījās 8 komandas no 4 dažādām Latvijas pilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/sievietes/sieviesu-futbola-liga/|title=LuckyBet Sieviešu Futbola līga|publisher=LFF|website=LFF.lv|access-date=16 July 2024}}</ref> Šī bija arī pirmā sezona, kad līga ieguva titulsponsoru un nosaukumu '''''LuckyBet'' Sieviešu futbola līga''' uz nākamajiem 3 gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/28032024-sieviesu_ligai_pirmoreiz_savs_titulsponso|title=Sieviešu līgai pirmoreiz savs titulsponsors, LFF masveidību vēlas panākt arī dāmu futbolā|publisher=Sportacentrs.com|access-date=16 July 2024|date=27 March 2024|last=Suveizda|first=Agris}}</ref> == 2025. gada komandas == === Pēc čempionu tituliem === {| class="wikitable" style="text-align: center;" ! width="150" |Klubs ! Pilsēta ! Tituli |- | align="left" | [[Riga FC|Riga FC Women]] | [[Rīga]] | 1 |- | align="left" | [[FK Metta|FS Metta]] | Rīga | 0 |- | align="left" | RFS Women | Rīga | 2 |- | align="left" | [[FK Auda]] | [[Ķekava]] | 0 |- | align="left" | [[FK Iecava]] / [[FK Olaine]] | [[Olaine]] | 0 |- | align="left" | [[SFK Rīga|Rīgas Futbola skola]] | Rīga | 8 |- | align="left" | [[FK Liepāja|Liepājas Futbola skola]] | [[Liepāja]] | 0 |} == Čempionu saraksts == * 1992: Fortūna-Rego (Rīga) * 1993.–2003. gads: ''nav informācijas'' * 2004: Cerība-46.vsk. (Rīga) * 2005: [[Saldus FK]] - Lutriņi ([[Saldus]]/[[Lutriņi]]) * 2006: Cerība-46.vsk. * 2007: FK Lutriņi * 2008: Skonto/Cerība (Rīga) * 2009: Skonto/Cerība * 2010: [[FK Liepājas Metalurgs|SK Liepājas Metalurgs]] ([[Liepāja]]) * 2011: Skonto/Cerība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lff.lv/en/news/2011/october/09/|title=Skonto/Ceriba 2011 champion|publisher=Latvian Football Federation|access-date=5 November 2011|date=9 October 2011|language=lv|archive-date={{dat|2025|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250425122102/https://lff.lv/en/news/2011/october/09/}}</ref> * 2012. gads: [[FK Liepājas Metalurgs|SK Liepājas Metalurgs]] * 2013: [[SFK Rīga|Rīgas FS]] * 2014: Rīgas F <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigasfutbolaskola.lv/?p=2103|title=Rīgas Futbola skola 2014.gada Latvijas Sieviešu futbola līgas čempiones &#124;|access-date=2014-09-06|archive-date=2014-08-08|archive-url=https://archive.today/20140808061127/http://rigasfutbolaskola.lv/?p=2103}}</ref> * 2015: Rīgas FS<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigasfutbolaskola.lv/?p=2278|title=Rīgas FS sieviešu komanda 3. Gadu pēc kārtas izcīna čempionu titulu &#124;|access-date=2015-07-14|archive-date=2015-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20150714143547/http://rigasfutbolaskola.lv/?p=2278}}</ref> * 2016: Rīgas FS<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lff.lv/lv/zinas/sieviesu-futbola-liga/rigas-futbola-skola-ceturto-gadu-pec-kartas-uzvar-sieviesu-futbola-ligas-cempionata|title=Rīgas Futbola skola ceturto gadu pēc kārtas uzvar Sieviešu Futbola līgas čempionātā (fourth title in a row)|publisher=Latvian Football Federation|access-date=14 August 2016|date=13 August 2016|language=lv|archive-date={{dat|2025|08|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250823101659/https://lff.lv/lv/zinas/sieviesu-futbola-liga/rigas-futbola-skola-ceturto-gadu-pec-kartas-uzvar-sieviesu-futbola-ligas-cempionata/}}</ref> * 2017: Rīgas FS<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lff.lv/lv/zinas/sieviesu-futbola-liga/rigas-futbola-skola-priekslaicigi-nodrosina-piekto-sfl-cempionu-titulu-pec-kartas|title=Rīgas Futbola skola priekšlaicīgi nodrošina piekto SFL čempionu titulu pēc kārtas|publisher=Latvian Football Federation|date=1 September 2017|access-date={{dat|2025|08|22||bez}}|archive-date={{dat|2025|09|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250907173859/https://lff.lv/lv/zinas/sieviesu-futbola-liga/rigas-futbola-skola-priekslaicigi-nodrosina-piekto-sfl-cempionu-titulu-pec-kartas/}}</ref> * 2018: Rīgas FS * 2019: [[FK Dinamo Rīga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/28092019-dinamo_triumfe_sieviesu_futbola_liga_part|title="Dinamo" triumfē Sieviešu Futbola līgā, pārtraucot "Rīgas Futbola skolas" dominanci|date=28 September 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12195/dinamo-riga-grauj-konkurentu-un-triumfe-latvijas-cempionata/|title=Dinamo Rīga grauj konkurentu un triumfē Latvijas čempionātā|publisher=Latvian Football Federation|access-date=23 January 2024|date=29 September 2019|language=lv}}</ref> * 2020: Rīgas FS<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/national/latvia/championship/2020/regular-season/r56142/|title=2019-20 Latvian Women's League|publisher=Soccerway|access-date=10 May 2021}}</ref> * 2021: Rīgas FS<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13600/sfl-sezonas-izskana-pie-medalam-tiek-sk-super-nova-un-liepajas-fs/|title=SFL sezonas izskaņā pie medaļām tiek SK Super Nova un Liepājas FS}}</ref> * 2022: [[SFK Rīga]] * 2023: [[SFK Rīga]] * 2024: [[Riga FC Women]] * 2025: [[Riga FC Women]] == Rezultatīvākās spēlētājas == Šis ir līgas rezultatīvāko spēlētāju saraksts kopš 2013. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/sievietes/sieviesu-futbola-liga|title=Sieviešu Futbola līgas rezultatīvākās spēlētājas|publisher=LFF|website=LFF.lv|access-date=16 July 2024}}</ref> Renāte Fedotova un Anastasija Čemirtāne ir ieguvušas balvu trīs reizes. Anastasija Tarasova, Karlīna Miksone un Santa Sanija Vuškāne guva visvairāk vārtu sezonā, gūstot 32 vārtus. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Sezona ! Rezultatīvākā spēlētāja ! Klubs ! Mērķi |- | 2013. gadā | Renāte Fedotova | Rīgas Futbola skola | 29 |- | 2014. gadā | [[Anastasija Tarasova]] | FK Liepāja | 32 |- | 2015. gadā | [[Renāte Fedotova]] | Rīgas Futbola skola | 14 |- | 2016. gadā | Renāte Fedotova |Rīgas Futbola skola | 28 |- | 2017. gadā | [[Olga Ševcova]] |Rīgas Futbola skola | 25 |- | 2018. gadā | [[Karlīna Miksone]] |Rīgas Futbola skola | 32 |- | 2019. gadā | Karlīna Miksone | FK Dinamo Rīga | 19 |- | 2020. gadā | [[Viktorija Zaičikova]] |Rīgas Futbola skola | 24 |- | 2021. gadā | [[Anastasija Čemirtāne]] |Rīgas Futbola skola | 15 |- | 2022. gadā | Anastasija Čemirtāne | SFK Rīga | 20 |- | 2023. gadā | Anastasija Čemirtāne | SFK Rīga | 29 |- | 2024. gadā | [[Santa Sanija Vuškāne]] | RFS Women | 32 |} === Rezultatīvākās vārtu guvējas līgas vēsturē === {| style="text-align:center;" !Rangs ! Valsts ! Spēlētāja ! Vārti ! Rekorda gads |- ! 1 !{{Flaga|LAT}} ! Anastasija Čemirtāne ! 117 ! 2016. gadā |- ! 2 !{{Flaga|LAT}} ! Renāte Fedotova ! 100 ! 2013. gadā |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas sieviešu futbola izlase]] * Latvijas sieviešu U-17 futbola izlase * Latvijas sieviešu futzāla izlase == Ārējās saites == * [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] [https://lff.lv/sacensibas/sievietes/sieviesu-futbola-liga/ oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.uefa.com/nationalassociations/lva/domestic/league/3064/ Līga] vietnē uefa.com * [https://int.soccerway.com/national/latvia/championship/2024/regular-season/r79474/ Soccerway at Soccerway kopsavilkums] * [https://footystats.org/latvia/women-league] vietnē FootyStats {{Futbols Latvijā}}{{UEFA women's leagues}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Sieviešu sports Latvijā]] o8ij98b6rbuc5gybj3ac87bu6jpn8z9 0 608744 4506474 4440867 2026-08-13T15:23:29Z Cobblet 63091 replacing map with one that doesn't show the fictional country of [[:en:Poyais]] 4506474 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|bijušo valsti|filmu|Moskītu krasts (filma)}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Costa de Mosquitos''<br/>''Mosquito Coast'' |nosaukums_latv_val = Moskitu Karaliste |sugasvārds = | |kontinents = Ziemeļamerika |reģions = Vidusamerika |valsts = Nikaragva |laikmets = 17.—19. gadsimts |statuss = monarhija |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1637 |gads_beigas = 1894 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = Lielbritānijas protektorāts |date_event1 = 1637—1860 |event2 = Nikaragvas autonomija |date_event2 = 1861—1894 |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Nikaragva |flag_s1 = Flag_of_Nicaragua.svg |image_s1 = |s2 = Hondurasa |flag_s2 = Flag_of_Honduras.svg |s3 = Kostarika |flag_s3 = Flag_of_Costa_Rica.svg |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag of Mosquitia.svg |flag = |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat of arms of the Mosquito Monarchy.svg |symbol = |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Map of the Mosquito Coast.jpg |image_map_caption = Moskitijas 1848. gada karte | |galvaspilsēta = Sendibeja (1637—1844)<br />[[Blūfīldsa]] (1844—1894) |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[miskitu valoda|miskitu]], [[angļu valoda|angļu]], [[spāņu valoda|spāņu]] |reliģija = |nauda = | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Moskitu krasts''' ({{val|en|Mosquito Coast}}, {{val|es|Costa de Mosquitos}}), zināma arī kā '''Moskitija''', bija vēsturisks un ģeokulturāls reģions [[Karību jūra]]s rietumu krastā [[Centrālamerika|Centrālamerikā]].<ref>{{PZT|492|Moskitu krasts}}</ref> Vēsturiski tā izplatība tiek definēta no [[Kamarona rags|Kamaronas raga]] mūsdienu [[Hondurasa|Hondurasā]] līdz [[Čagresa]]s upei [[panama|Panamā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.evaluamos.com/2011/internal.php?load=detail&id=13682|title=Evaluamos - Periodismo de Código Abierto|website=www.evaluamos.com|access-date=2025-08-29|archive-date=2021-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210505143706/http://www.evaluamos.com/2011/internal.php?load=detail&id=13682}}</ref> bet šaurākā nozīmē tas ir reģions [[Nikaragva]]s austrumos un Hondurasas ziemeļaustrumos. Nosaukums cēlies no [[miskiti]]em, kas bija viena no reģiona dominējošajām pamatiedzīvotāju tautām. Šī teritorija vēsturiski bija saistīta ar Moskitijas karalisti — pamatiedzīvotāju valsti, kurai no 17. līdz 19. gadsimtam bija dažādas autonomijas pakāpes. 19. gadsimta beigās karalisti nomainīja Moskitijas rezervāts — teritorija, kas izveidota, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem, kuras mērķis bija saglabāt zināmu vietējās pārvaldības pakāpi. 19. gadsimtā Miskito karalistes robežu jautājums bija nopietns starptautiskās diplomātijas strīds starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[ASV|Amerikas Savienotajām Valstīm]], Nikaragvu un Hondurasu. Diplomātiskajā apmaiņā tika apspriestas pretrunīgas prasības gan par karalistes apjomu, gan par tās iespējamo neesamību. Britu un miskiti definīcija attiecās uz visu Centrālamerikas austrumu piekrasti no [[Agvana]]s upes ziemeļrietumos līdz [[Čiriki lagūna]]i dienvidaustrumos. == Vēsture == Pirms eiropiešu ierašanās reģionā, šī teritorija bija sadalīta lielā skaitā mazu, egalitāru grupu, kas, iespējams, runāja valodās, kas radniecīgas majaņnu un paju valodām. [[Kristofors Kolumbs|Kolumbs]] savā ceturtajā ceļojumā īsi apmeklēja piekrasti, tomēr detalizēti spāņu apraksti par šo reģionu attiecas tikai uz 16. gadsimta beigām un 17. gadsimta sākumu. Saskaņā ar viņu izpratni par ģeogrāfiju, reģions bija sadalīts starp divām "provincēm" – Tagusgalpu un Tologalpu. Spāņu misionāru atstāto "tautu" sarakstos ir iekļauti pat 30 nosaukumi, lai gan Karla Ofena analīze liecina, ka daudzi no šiem nosaukumiem ir dublējušies, un reģionālajā ģeogrāfijā ir iekļaujamas aptuveni pusducis vienību, kas runā radniecīgos, bet atšķirīgos dialektos un apdzīvo dažādus reģiona upju baseinus. === Spāņu kolonizācijas mēģinājumi === 16. gadsimtā [[Spānija|Spānijas]] varas iestādes izdeva dažādas licences Tagusgalpas un Tologalpas iekarošanai 1545., 1562., 1577. un 1594. gadā, taču nav pierādījumu, ka kāda no šīm licencēm būtu novedusi pie kaut īslaicīgām apmetnēm vai iekarojumiem. Spāņi 16. gadsimtā nespēja iekarot šo reģionu, un 17. gadsimtā viņi centās "samazināt" to ar misionāru centieniem. Tie ietvēra vairākus [[Franciskāņi|franciskāņu]] mēģinājumus laikā no 1604. līdz 1612. gadam; vēl vienu mēģinājumu, ko vadīja Frajs Kristobals Martiness 1622. gadā, un trešo mēģinājumu laikā no 1667. līdz 1675. gadam. Neviens no šiem centieniem nedeva ilgstošus panākumus. Tā kā spāņiem neizdevās būtiski ietekmēt reģionu, tas palika neatkarīgs no ārējas kontroles. Tas ļāva vietējiem iedzīvotājiem turpināt savu tradicionālo dzīvesveidu un uzņemt apmeklētājus no citiem reģioniem. Drīz vien patvērumu krastā atrada angļu un holandiešu pirāti, kas medīja Spānijas kuģus. === Britu kontakti un Moskitijas karalistes atzīšana === Lai gan agrīnajos aprakstos tas nav minēts, 17. gadsimta sākumā piekrastē pastāvēja politisks veidojums ar neskaidru organizāciju, bet, iespējams, ne pārāk stratificētu, ko angļi sauca par "Moskitu karalisti". Viens no šīs valsts karaļiem ap 1634. gadu pēc ''Providence Island Company'' ielūguma apmeklēja [[Anglija|Angliju]] un uzturējās tur trīs gadus. Turpmākajos gados karaliste stingri pretojās jebkādiem spāņu iebrukumiem un bija gatava piedāvāt atpūtu un patvērumu jebkurām pret spāņiem noskaņotām grupām, kas varētu ierasties tās krastos. Vismaz angļu un franču [[Pirātisms|pirāti]] tur viesojās, uzņemot ūdeni un pārtiku. Detalizēts karalistes apraksts, ko sarakstījis pirāts, kas pazīstams tikai kā M. V., apraksta tās organizāciju kā principiāli egalitāru, kur karalis un daži ierēdņi (tajā periodā parasti saukti par "kapteiņiem") galvenokārt bija militārie vadītāji, bet tikai kara laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Collection of Voyages and Travels: Some Now First Printed from Original Manuscripts, Others Translated Out of Foreign Languages, and Now First Published in English. To which are Added Some Few that Have Formerly Appear’d in English, But Do Now for Their Excellency and Scarceness Deserve to be Reprinted ...|url=https://books.google.com/books?id=0FVEAAAAcAAJ&dq=where+about+50+more+Indians+inhabit,+the+chief+whereof+is+call'd+Annaby.&pg=PA288|date=1745|first=John|last=Churchill}}</ref> ==== Agrīnā alianse ar britiem ==== [[Attēls:Map of Guatemala - reduced from the survey in the archives of that country, 1826. LOC 2004629011.jpg|thumb|300x300px|Centrālamerika ap 1600. gadu]] Pirmie britu kontakti ar Moskitiju sākās ap 1630. gadu, kad angļu licencētās ''Providence Island Company'' aģenti, kuru priekšsēdētājs bija Vorikas grāfs un kasieris Džons Pims, ieņēma divas nelielas saliņas piekrastē un nodibināja draudzīgas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Starp kompānijas galveno bāzi un apmetni [[Providensijas sala|Providensijas salā]] un piekrasti no 1630. līdz 1641. gadam notika regulāra sarakste. Pirmie angļu kolonisti kontinentālajā daļā ieradās 1633. gadā un primitīvā tirdzniecībā ar miskitiem apmainījās produktiem. Angļi rūpniecības preces, piemēram, ieročus, [[Mačete|mačetes]], krelles, spoguļus utt. iemainīja pret [[kakao]], dzīvnieku ādām, sarsapariljām, [[Kaučuks|kaučuku]], koksni un bruņurupuču čaulām. ''Providence Island Company'' sponapmaksāja miskitu karaļa dēla vizīti Anglijā [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] valdīšanas laikā (1625–1649). Pēc tēva nāves dēls atgriezās mājās un nodeva savu valsti angļu aizsardzībā. Pēc tam, kad Spānija 1641. gadā iekaroja Providensijas salu, Anglijai vairs nebija bāzes piekrastes tuvumā. Tomēr neilgi pēc tam, kad angļi 1655. gadā iekaroja [[Jamaika|Jamaiku]], viņi atjaunoja attiecības ar piekrasti, un Oldmens 1661. gadā devās apmeklēt Angliju. Saskaņā ar viņa dēla Džeremija 1699. gada liecību, viņu audiencē uzņēma "viņa brālis karalis" [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] un viņam pasniedza "lakotu cepuri" un uzdevumu "laipni palīdzēt tiem nomaldījušajiem angļiem, kuriem gadītos ierasties tajā virzienā, ar [[Plantāns|plantāniem]], zivīm un bruņurupučiem". ==== Moskitijas sambo izcelsme ==== Lai gan liecības atšķiras, pieņemts, ka Moskitijas [[Sambo (rase)|sambo]] ir cēlusies no 17. gadsimta vidū [[Vergu tirdzniecība|vergu]] kuģa avārijā izdzīvojušajiem melnādainajiem vergiem. Šie izdzīvojušie apprecējās ar vietējiem miskitiem, tādējādi radot jauktas rases populāciju. Viņi pakāpeniski pārņēma [[Miskitu valoda|miskitu valodu]] un lielu daļu kultūras. Moskitijas sambo apmetās netālu no [[Koko]] upes. Līdz 17. gadsimta beigām viņu vadonis ieņēma ģenerāļa amatu un pārvaldīja karalistes ziemeļu daļu. Astoņpadsmitā gadsimta sākumā sambo izdevās pārņemt karaļa amatu, ko viņi ieņēma vismaz atlikušo gadsimta daļu. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā sambo sāka sirojumus spāņu kontrolētajās teritorijās un joprojām neatkarīgajās pamatiedzīvotāju kopienās šajā apgabalā. Miskitu sirotāji sasniedza pat [[Jukatana|Jukatanu]] ziemeļos un [[Čagresa|Čagresas]] upi dienvidos. Viņi pārdeva daudzus no gūstekņiem angļu tirgotājiem; vergi tika aizvesti uz Jamaiku strādāt [[Cukurniedres|cukurniedru]] plantācijās. Šādu sirotāju uzbrukumu rezultātā sambo ieguva dominējošāku stāvokli, un karaļa domēnu galvenokārt apdzīvoja sambo. Viņi arī palīdzēja Jamaikas valdībai medīt izbēgušos vergus [[Maroni (etnoss)|maronus]] 1720. gados. ==== Sociopolitiskā sistēma ==== Lai gan angļu aprakstos šī teritorija tika dēvēta par "karalisti", sākotnēji tā bija samērā brīvi organizēta. 1699. gadā rakstītā karaļvalsts aprakstā ir norādīts, ka tā aizņēma fragmentāras teritorijas gar Karību jūras piekrasti. Tajā, iespējams, nebija iekļautas nedaudzās angļu tirgotāju apmetnes. Lai gan angļu aprakstos ir minēti arī dažādi dižciltīgo tituli, miskitu sociālā struktūra, šķiet, nav bijusi īpaši stratificēta. 1699. gada aprakstā ir atzīmēts, ka cilvēkiem ar tādiem tituliem kā "karalis" un "gubernators" bija tikai kara vadītāju pilnvaras un viņiem nebija pēdējā vārda tiesas strīdos. Neskatoties uz to, autors uzskatīja, ka iedzīvotāji dzīvo egalitārā valstī. Savā 1699. gada aprakstā M. V. pieminēja titulētus ierēdņus, taču vēlāki avoti šos augstākos amatus definē kā karali, gubernatoru, ģenerāli un admirāli. 18. gadsimta sākumā karaliste tika organizēta četrās atšķirīgās iedzīvotāju kopienās, kas koncentrējās kuģojamo upju krastos. Šīs kopienas bija integrētas vienā, kaut arī brīvi strukturētā politiskā apvienībā. Ziemeļu daļās dominēja Sambuss, bet dienvidu daļās — Tavira Miskito. 18. gadsimta beigās (pēc 1766. gada) parādījās vēl viens tituls — admirālis, kas kontrolēja reģionu dienvidos no [[Perlasas lagūna|Perlasas lagūnas]] līdz pat [[Blūfīldsa|Blūfīldsai]]. ==== Britu apmetnes ==== Miskitu karalis Edvards I un [[Apvienotā Karaliste|briti]] 1740. gadā noslēdza oficiālu Draudzības un alianses līgumu, un Roberts Hodžsons vecākais tika iecelts par Krasta superintendatu. Līguma formulējums ietver to, kas pielīdzināms suverenitātes atteikšanai, un vēsturnieki to bieži uztver kā norādi uz britu [[Protektorāts|protektorāta]] izveidošanu pār karalisti. Lielbritānijas galvenais motīvs un līguma tiešākais rezultāts bija nodrošināt aliansi starp Miskitu krastu un britiem Dženkinsa auss karam, un miskiti un briti kara laikā sadarbojās uzbrukumos Spānijas apmetnēm. Visievērojamākais no tiem bija reids [[Matina|Matinā]] 1747. gada augustā – tās galvenais cietoksnis (''Fuerte de San Fernando de Matina'') tika ieņemts, un ar [[kakao]] bagātā teritorija pēc tam tika izpostīta. Šī militārā sadarbība izrādījās svarīga, jo miskitu spēki bija vitāli svarīgi ne tikai britu interešu aizsardzībai Moskitijā, bet arī britu īpašumiem [[Britu Hondurasa|Britu Hondurasā]] (mūsdienu Beliza). Šo formālo attiecību ilgstošāks rezultāts bija tas, ka Edvards un vēlākie miskitu valdnieki atļāva britiem dibināt apmetnes un plantācijas savā teritorijā un 1742. gadā atvēlēja pirmos zemes iecirkņus šim nolūkam. Britu apmetnes koncentrējās īpaši [[Siko]] upes lejtecē, [[Grasjasadjosa rags|Grasjasadjosa]] ragā un [[Blūfīldsa|Blūfīldsā]]. Britu plantāciju īpašnieki izmantoja savus īpašumus dažu eksporta kultūru audzēšanai un kā bāzes kokmateriālu, īpaši sarkankoka, ieguvei. Lielāko daļu darbaspēka īpašumos nodrošināja [[Āfrika|Āfrikas]] vergi un vietējie vergi, kas tika sagūstīti miskitu un britu sirojumos Spānijas teritorijā. Līdz 1786. gadam krastā dzīvoja vairāki simti britu iedzīvotāju un vairāki tūkstoši vergu, galvenokārt no Āfrikas. Miskito karaļi regulāri saņēma dāvanas no britiem ieroču un patēriņa preču veidā un nodrošināja drošību pret vergu sacelšanos un bēgļu sagūstīšanu. ==== Britu evakuācija ==== Spānija ilgstoši ievērojami cieta no miskitu sirojumiem, kas turpinājās arī miera laikā. Kad sākās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karš]], Spānijas spēki mēģināja likvidēt britu klātbūtni, ieņemot apmetni pie Siko upes un padzenot britu kolonistus no [[Roatana|Roatanas]] salas; tomēr tas galu galā neizdevās, kad bruņoti kolonisti Edvarda Desparda (''Edward Despard'') vadībā atguva apmetnes. Lai gan Spānija nespēja padzīt britus no krasta vai ieņemt kādas pozīcijas, diplomātisko sarunu gaitā pēc kara Lielbritānija piekāpās Spānijai. 1786. gada Londonas konvencijā Lielbritānija piekrita evakuēt britu kolonistus un viņu vergus no Moskitu krasta uz viņu vēl neoficiālo koloniju, kas vēlāk kļuva par Britu Hondurasu; vēlākie līgumi atzina Lielbritānijas komerciālās, bet nekad teritoriālās tiesības šajā reģionā. Daži kolonisti un viņu vergi, īpaši Blūfīldsā, varēja palikt pēc tam, kad zvērēja uzticību Spānijas karalim. === Spāņu starpposms === ==== Spāņu apmetnes ==== Lai gan [[Spānija]] oficiāli atzina Moskitijas karalistes neatkarību, 1778. gadā parakstot provizorisko Miera un tirdzniecības līgumu, [[Jaunā Granada|Jaunās Granadas]] vicekaralis Fransisko Hils de Taboada ieteica, ka Moskitijas iekarošanu veiktu koloniālā valdība, kas izveidota [[Havana|Havanā]], Kubā, taču Spānijas karaļnams šo ideju noraidīja. [[Gvatemala]] protestēja pret Spānijas ieceltā gubernatora Blūfīldsā nepaklausību, kurš nebija neviens cits kā bijušais britu piekrastes superintendents Roberts Hodžsons jaunākais, kurš nesen bija zvērējis uzticību Spānijai, taču viņa lojalitāti un labo darbu aizstāvēja Jaunās Granadas vicekaralis Hosē Manuels de Espeleta, un uzskatīja, ka Hodžsona ietekme miskitu vidū ir vitāli svarīga, lai izvairītos no sacelšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/|title=Repositorio institucional UN|last=Dirección Nacional de Bibliotecas|last2=Salvador|first2=Pereira, Ricardo|website=www.bdigital.unal.edu.co|access-date=2025-08-30|date=1883|language=es-es|last3=Salvador|first3=Pereira, Ricardo|last4=Salvador|first4=Pereira, Ricardo|archive-date=2014-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20140819083734/http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/}}</ref> Spāņi cerēja iegūt miskitu elites atbalstu, piedāvājot dāvanas, kādas bija britiem, un izglītojot viņu jaunatni Gvatemalā, jo iepriekš daudzi miskiti bija ieguvuši izglītību [[Jamaika|Jamaikā]]. Uz piekrasti devās arī katoļu misionāri ar mērķi šajā periodā pievērst ticībai vietējos iedzīvotājus. Jaunās kārtības pieņemšana bija neviennozīmīga un bieži vien to ietekmēja esošā spriedze pašu miskitu elitē, kas bija sadalīta starp ziemeļu reģioniem, kurus kontrolēja sambo, kas bija lojāli karalim Džordžam II Frederikam, kurš pats palika draudzīgs pret britiem, un taviru dienvidniekiem, kas pievienojās admirālim Britonam, kurš bija izveidojis ciešākas saites ar Spāniju un pēc savas pievēršanās katoļticībai pieņēma vārdu Dons Karloss Antonio Kastilja. Spāņi arī centās ieņemt iepriekš britu kolonistu apgūtās vietas ar saviem kolonistiem. Sākot ar 1787. gadu, no [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalas]] un [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] tika ievesti aptuveni 1200 kolonistu. Viņi apmetās Sendibejā, Grasjasadjosas ragā un Siko upes krastos, bet ne jaunajā galvaspilsētā Blūfīldsā. ==== Miskitu sacelšanās ==== Spāņu kolonizācijas projekts cieta neveiksmes, jo daudzi kolonisti gāja bojā ceļā un miskitu elite izrādīja neapmierinātību ar spāņu piedāvātajām dāvanām. Miskiti atsāka tirdzniecību ar [[Jamaika|Jamaiku]], un, kad 1797. gadā pienāca ziņas par vēl vienu angļu-spāņu karu, Džordžs II sapulcināja armiju, lai uzbruktu [[Blūfīldsa|Blūfīldsai]], padzina Hodžsonu no valsts un 1800. gada 4. septembrī padzina spāņus no karalistes. Tomēr karalis 1800. gada oktobrī pēkšņi nomira. Saskaņā ar britu Džordža Hendersona, kurš 1804. gadā apmeklēja Moskitu krastu, teikto, daudzi karalistē uzskatīja, ka Džordžu II noindējis viņa brālis Stīvens kā daļu no darījuma ar spāņiem. Lai neļautu Stīvenam sagrābt varu, ģenerālis Robinsons caur [[Beliza|Belizu]] nogādāja Džordža II jauno mantinieku Džordžu Frederiku Augustu II uz Jamaiku un nodibināja reģentu viņa vārdā. Tā kā Spānijas vara pār Moskitiju bija izzudusi un britu ietekme strauji atgriezās, Gvatemalas ģenerālkapteinis centās no Spānijas iegūt pilnvaru pilnīgai krasta kontrolei. Tā vietā Spānijas valdība 1803. gada 30. novembrī nolēma noraidīt Gvatemalas lūgumu, atkārtoti apstiprinot Jaunās Granadas vicekaralistes militāro kontroli pār [[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs|Sanandresas, Providensas un Santakatalīnas arhipelāgu]] (Jaunās Granadas krasta apsardze to izmantoja kā bāzi pret britu porātu kuģiem, kas bieži vien ieradās no pašas Moskitijas), un nododot Moskitijas dienvidaustrumu daļas militāro jurisdikciju Jaunajai Granadai un uzskatot šo teritoriju par Sanandresas atkarīgo teritoriju. Lai gan Spānijas vara Moskitijā nekad netika atjaunota (tā vietā briti 1806. gadā kara pret Spāniju laikā okupēja pašu arhipelāgu), 1803. gada Karaliskais dekrēts kļuva par iemeslu teritoriāliem strīdiem starp Moskitijas Karalisti un [[Centrālamerikas Federālā Republika|Centrālamerikas Apvienotajām provincēm]] un [[Lielkolumbija|Lielo Kolumbiju]] pēc Latīņamerikas neatkarības iegūšanas, kā arī starp [[Nikaragva|Nikaragvu]] un [[Kolumbija|Kolumbiju]] atlikušajā 19. gadsimta daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/|title=Documentos sobre límites de los Estados-Unidos de Colombia: copiados de los originales que se encuentran en el Archivo de Indias de Sevilla, y acompañados de breves consideraciones sobre el verdadero Uti possidetis juris de 1810|last=Pereira, Ricardo S.|access-date={{dat|2025|08|30||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140819083734/http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/}}</ref> Tikmēr princis Stefans, kurš pildīja karaļa reģenta pienākumus, kopā ar admirāli Naulu un kapteini Mariano, Tubapi gubernatora dēlu, 1797. gadā devās valsts vizītē uz Gvatemalas Karalisti. 1815. gadā princis Stefans un 33 citi ievērojami miskitu pārstāvji deva savu "piekrišanu, atzinību un deklarāciju" Džordžam Frederikam Augustam II kā viņu "suverēnajam karalim". Viņa kronēšana Belizā 1816. gada 16. janvārī, apzināti cenšoties nodrošināt britu atbalstu, iezīmēja reģenta varas beigas. Tikmēr Spānija 1819. gadā zaudēja varu pār Jauno Granadu un 1821. gadā pār Centrālameriku, kad tika proklamēta [[Pirmā Meksikas impērija]]. === Atjaunotā britu klātbūtne === Pēc neatkarības iegūšanas gan Lielkolumbijā, gan Centrālamerikā notika sīvas iekšējas nesaskaņas, un jebkuras reģionālās lielvaras potenciāls apdraudēt Moskitijas karalisti samazinājās. Miskitu karaļi turpināja aliansi ar Lielbritāniju, kas 1801. gadā apvienojās ar [[Īrija (sala)|Īriju]], izveidojot Apvienoto Karalisti, kā arī [[Beliza|Belizai]] aizstājot [[Jamaika|Jamaiku]] kā galveno britu saikni ar karalisti. Džordža Frīdriha Augusta II 1816. gada kronēšanu Belizā 1845. gadā atdarināja viņa pēctecis Roberts Čārlzs Frīdrihs. ==== Ekonomiskā ekspansija ==== [[Attēls:Bluefields Mosquito Coast 1845.jpg|thumb|300x300px|Ēkas Blūfīldsā 1845. gadā]] Miskitu karaļi atļāva ārzemniekiem apmesties savās zemēs, ja vien tika respektēta viņu suverenitāte. Šo iespēju izmantoja britu tirgotāji un [[garifuni]] no Truhiljo [[Hondurasa|Hondurasā]]. Laikā no 1820. līdz 1837. gadam skotu krāpnieks Gregors Makgregors izlikās, ka Džordžs Frederiks Augusts II viņu ir iecēlis par "Pojaisas kasiku", un pārdeva viltotas zemes tiesības kolonistiem un investoriem Lielbritānijā un Francijā. Lielākā daļa kolonistu cieta no infrastruktūras trūkuma un nomira no tropiskām slimībām, Makgregoram liekot viņiem ticēt, ka šī teritorija jau ir apbūvēta un tai tieši trūkst kvalificētu darbinieku. 19. gadsimta 30. un 40. gados karalis Roberts Čārlzs Frederiks iecēla arī mazos tirgotājus, īpaši Viljamu Hodžsonu un brāļus Pīteru un Semjuelu Šeperdus, par saviem aģentiem, lai administrētu savas prasības attiecībā uz nodevām un nodokļiem no zemēm, kas atrodas tik tālu uz dienvidiem kā [[Bokasa del Toro (province)|Boka del Toro]]. Tajā pašā laikā [[Sarkankoks|sarkankoka]] tirdzniecība sasniedza maksimumu Eiropā, bet piegāde no galvenajā eksportētāja Belizas kļuva nepietiekama. Moskitija kļuva par alternatīvu ieguves avotu Belizā bāzētajiem tirgotājiem un kokzāģētavām, kuri no Roberta Čārlza Frederika ieguva koncesijas un zemes īpašumus. 1837. gadā Lielbritānija sāka diplomātiskus pasākumus, lai neļautu jaunajām valstīm, kas 1838.–1841. gadā pameta sabrukušo Centrālamerikas Federatīvo Republiku, iejaukties Moskitijas karalistes dzīvē. Ekonomikas paplašināšanās piesaistīja kapitālu no [[ASV|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kā arī imigrantus no ASV, [[Rietumindija|Rietumindijas]], [[Eiropa|Eiropas]], [[Sīrija|Sīrijas]] un [[Ķīna|Ķīnas]]. Īpaši liela bija afrokarību iedzīvotāju imigrācija pēc verdzības atcelšanas britu un franču valdījumos [[Antiļu salas|Antiļu salās]] 1841. gadā, kuri galvenokārt apmetās Blūfīldsā un tās apkārtnē, saplūstot ar to vergu pēctečiem, kuri nebija evakuēti 1786. gadā, un radot moskitiešu kreolu etnosu. Pateicoties labākajām [[Angļu valoda|angļu valodas]] zināšanām, kreoli drīz vien kļuva par ārvalstu uzņēmumu visvairāk meklētajiem darbiniekiem, ieņemot uzņēmumu vidējo līmeņu amatus un atstājot vietējiem miskitiem vissliktāk apmaksātās profesijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Etnogénesis, hibridación y consolidación de la identidad del pueblo Miskitu|url=https://books.google.com/books?id=sti7L6DXoAcC}}</ref> ==== Diplomātisko misiju atjaunošana un amerikāņu opozīcija ==== [[Attēls:Map of the Mosquito Coast.jpg|thumb|421x421px|Moskitu krasts 19. gadsimta vidū]] 1844. gadā Patriks Vokers tika iecelts par Lielbritānijas aģentu un ģenerālkonsulu Moskitijas karalistē. Iecelšanu amatā motivēja anarhija Moskitijā pēc Roberta Čārlza Frederika nāves, kā arī gaidāmā [[Teksasa|Teksasas]] aneksija Amerikā un britu vēlme uzbūvēt kanālu caur Centrālameriku, pirms to paveic Amerikas Savienotās Valstis. Tika apgalvots, ka karaliste plešas no [[Hondurasas rags|Hondurasas raga]] ziemeļos līdz [[Sanhuana (upe)|Sanhuanas]] upes ietekai dienvidos. Nikaragva protestēja un nosūtīja karaspēku uz Sanhuanu del Norti, uz ko miskitu karalis Džordžs Augusts Frīdrihs II atbildēja ar ultimātu 1847. gada 25. oktobrī, pieprasot Nikaragvai "atsaukt Nikaragvas klātbūtni no Sanhuanas upes ietekas" līdz 1848. gada 1. janvārim vai "ka tiks izmantoti piespiedu līdzekļi, lai saglabātu karaļa tiesības un varu". 1847. gada 8. decembrī karalis Džordžs savai Valsts padomei paziņoja par "ļoti karalisko uzņemšanu, ar ko viņš bija saskāries Jamaikā, un īpaši draudzīgo un laipno attieksmi, ko viņš bija saņēmis no gubernatora, Viņa Ekselences sera Čārlza Greja, un tika nolemts, ka pilsēta pie Sanhuanas upes ietekas nākotnē tiks saukta par Greitaunu". Nikaragva iesniedza apelāciju Amerikas Savienotajām Valstīm, taču amerikāņi, kas tobrīd karoja ar [[Meksika|Meksiku]], neatbildēja. Pēc ultimāta termiņa beigām miskitu un britu spēki karaļa un Patrika Volkera vadībā, kurus atbalstīja divi britu karakuģi, ieņēma Sanhuanu del Norti. Viņi arī iznīcināja Serapaki, kur tika internēti pirmā karagājiena uz Sanhuanu del Norti laikā sagūstītie britu gūstekņi, un devās uz [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezeru]], kur Volkers noslīka. 7. martā Nikaragva parakstīja miera līgumu, saskaņā ar kuru tā nodeva [[Greitauna|Greitaunu]] Moskitijai, kura to bija pārdēvējusi Jamaikas gubernatora Čārlza Edvarda Greja vārdā. Pēc [[ASV—Meksikas karš|Meksikas un Amerikas kara]] beigām jaunais ASV pārstāvis Centrālamerikā E. Dž. Skjērs centās panākt, lai [[Nikaragva]], [[Salvadora]] un [[Hondurasa]] izveidotu kopīgu fronti pret britiem, kuri tagad draudēja anektēt Tigres salu [[Fonsekas līcis|Fonsekas līcī]] Hondurasas Klusā okeāna piekrastē. Pēc tam, kad britu un amerikāņu spēki gandrīz sadūrās pie Tigres salas, abas valdības izteica rājienu savu spēku komandieriem un 1850. gada 18. aprīlī noslēdza Kleitonas—Bulvera līgumu. Šajā dokumentā abas lielvalstis apņēmās garantēt ierosinātā kanāla neitralitāti un vienlīdzīgu izmantošanu, kā arī "neokupēt, nenocietināt, nekolonizēt, neuzņemties un neīstenot nekādu varu pār Nikaragvu, [[Kostarika|Kostariku]], Moskitu krastu vai jebkuru Centrālamerikas daļu", kā arī neizmantot nevienu protektorātu vai aliansi, pašreizējo vai nākotnes, šādiem mērķiem. Amerikas Savienotās Valstis pieņēma, ka tas nozīmē tūlītēju britu aiziešanu no Moskitu krasta, savukārt briti apgalvoja, ka tas viņus tikai saista ar aizliegumu tālāk paplašināties Centrālamerikā un ka gan ilgstošais protektorāts, gan 1848. gada miera līgums joprojām ir spēkā. 21. novembrī amerikāņu tvaikoni ''Prometheus'' apšaudītja britu karakuģis par ostas tarifu nemaksāšanu Greitaunā. Viens no pasažieriem bija Kornēlijs Vanderbilts, biznesa magnāts un viens no tobrīd bagātākajiem cilvēkiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Lielbritānijas valdība atvainojās pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis nosūtīja uz šo apgabalu divus bruņotus karakuģus. Turpmākajos gados notika vēl vairāki incidenti. 1852. gadā Lielbritānija okupēja [[Baijas salas]] pie Hondurasas krastiem un noraidīja amerikāņu protestus, apgalvojot, ka tās pirms līguma noslēgšanas bija Belizas sastāvdaļa. Amerikāņu pārstāvis Nikaragvā Solons Borlends uzskatīja līgumu par pārkāptu un atklāti iestājās par Nikaragvas un pārējās Centrālamerikas aneksiju ASV, par ko viņš bija spiests atkāpties no amata. 1853. gadā vietējie iedzīvotāji izlaupīja un iznīcināja ASV piederošā uzņēmuma ''Accessory Transit Company'' ēkas Greitaunā. 1854. gadā amerikāņu tvaikoņa kapteinis nogalināja Greitaunas kreolu, un Borlends, kurš pēc atkāpšanās bija palicis Greitaunā, apturēja arestu par slepkavību, piedraudot maršalam un viņa vīriem ar šauteni, apgalvojot, ka viņiem nav tiesību arestēt Amerikas pilsoni. Lai gan viņam nebija amata, Borlends pavēlēja 50 amerikāņu pasažieriem, kas devās uz Ņujorku, palikt uz sauszemes un "aizsargāt ASV intereses", kamēr viņš pats devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm pēc palīdzības. Kā piemēru [[Lielgaballaivu diplomātija|lielgaballaivu diplomātijas]] īstenošanai amerikāņi nosūtīja kuģi ''Cyane'' un pieprasīja 24 000 dolāru kompensāciju par zaudējumiem, atvainošanos un solījumu nākotnē uzvesties labi. Kad nosacījumi netika izpildīti, apkalpe bombardēja Greitaunu, pēc tam izsēdās un nodedzināja pilsētu. Postījumi bija lieli, bet neviens necieta. Tā kā uzmanību piesaistīja notiekošais [[Krimas karš]] un Lielbritānijas tirgotāju šķiras stingrā pretestība karam ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas valdība tikai protestēja un pieprasīja atvainošanos, kas nekad netika saņemta. Līdz 1859. gadam britu sabiedrības vairs neatbalstīja viņu nācijas klātbūtni Moskitu krastā. Lielbritānijas valdība atdeva Baijas salas un Moskitu krasta ziemeļu daļu Hondurasai, kā kompensāciju vienojoties ar Gvatemalu par Lielbritānijas teritorijas paplašināšanu Belizā. Nākamajā gadā Lielbritānija parakstīja Managvas līgumu, nododot Moskitu krasta centrālo daļu Nikaragvai. ==== Brāļu draudzes ierašanās ==== 19. gadsimta četrdesmitajos gados divi Lielbritānijas pilsoņi, kas ceļoja pa Eiropu, reklamējot zemes pārdošanu [[Grasjasadjosa rags|Grasjasadjosa ragā]], piesaistīja [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] prinča Kārļa interesi. Kārļa sākotnējais plāns bija izveidot prūšu apmetni šajā apgabalā, un viņš nosūtīja trīs vācu tirgotājus, lai izpētītu šo iespēju uz vietas. Viņu slēdziens bija pret [[Kolonizācija|kolonizāciju]], taču viņu ieteikumu evaņģelizēt Moskitu kratu pieņēma [[Valdenburga|Šēnburgas-Valdenburgas]] princis, kurš deleģēja šo uzdevumu [[Brāļu draudze|Brāļu draudzei]]. Pirmie misionāri ieradās 1848. gadā ar lorda Palmerstona ieteikuma vēstuli un 1849. gadā sāka darbu [[Blūfīldsa|Blūfīldsā]], koncentrējoties uz karalisko ģimeni un kreoliem, pirms paplašinājās uz pārējo karalisti. 1880. gadā misijas locekļu skaits sasniedza 1030 cilvēkus, galvenokārt pilsētu kreolus. Līdz 1890. gadam draudžu locekļu skaits bija jau 3924, un tajās galvenokārt bija miskiti un lauku iedzīvotāji. === Managvas līgums === [[Attēls:Flag of the Mosquito Reserve (1881-1894).svg|thumb|300x300px|Moskitu rezervāta karogs]] 1860. gada 28. janvārī [[Lielbritānija]] un [[Nikaragva]] parakstīja [[Managva|Managvas]] līgumu, kas nodeva Nikaragvai sizerēna varu pār Moskitu krasta centrālo daļu starp [[Grasjasadjosas rags|Grasjasadjosas ragu]] un [[Greitauna|Greitaunu]]. Mēģinājumi izlemt par suverenitāti pār [[Koko]] upes ziemeļu krastu, kas sadala Grasjasadjosas ragu uz pusēm, sākās 1869. gadā, taču tika atrisināti tikai deviņdesmit vienu gadu vēlāk, kad Starptautiskā Tiesa lēma par labu [[Hondurasa|Hondurasai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.icj-cij.org/docket/files/120/13719.pdf|title=Memorial Submitted by the Government of Nicaragua, vol. I: Maritime delimitation between Nicaragua and Honduras in the Caribbean Sea (Nicaragua v. Honduras)|access-date={{dat|2025|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140819102817/http://www.icj-cij.org/docket/files/120/13719.pdf}}</ref> 1860. gada līgumā arī tika atzīts, ka Moskitijas karaliste, kuras platība tagad bija samazināta, kļūs par pašpārvaldes apgabalu, ko parasti sauc par '''Moskitu rezervātu''' ({{Val|es|Reserva Mosquitia}}, {{Val|en|Mosquito Reservation}}), un to raksturoja kā ''imperium in imperio''. Rezervāta pašpārvaldes konstitūcija, kas tika parakstīta 1861. gada 13. septembrī, apstiprināja miskitu karali Džordžu Augustu Frederiku II par teritorijas un tās iedzīvotāju valdnieku, mainot arī viņa titulu no karaļa uz virsaiti; un ka virsaiti konsultēs 41 locekļa padome, kas ievēlēta uz astoņiem gadiem. Šīs padomes sastāvs neaprobežojās tikai ar miskitiem: pirmajā padomē bija iekļauti vairāki [[Brāļu draudze|brāļu draudzes]] misionāri, un tās pirmā sesija sākās ar runu šīs konfesijas uzrunu. Kā kompensāciju par zaudējumiem Džordžam Augustam Frederikam II Nikaragvas valdība maksātu 1000 [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] gadā līdz 1870. gadam. Džordža Augusta Frederika II nāve 1865. gadā, kad bija pagājusi tikai puse no šī laika, izraisīja strīdu starp Nikaragvu un rezervāta valdību. Kā norādīts tā nosaukumā, iedzimtā virsaiša amats nebija pilnībā vēlēts, tāpat kā iepriekšējais karaļa tituls, bet gan tas bija jāieņem Džordža Augusta Frederika II dzimtas pārstāvim ar pilnīgu miskitu izcelsmi. Padome apgalvoja, ka neviena no Džordža Augusta Frederika II sievām nebija miskitu izcelsmes un ka neviens no viņu bērniem nebija tiesīgs ieņemt šo amatu. Viljama Henrija Klarenss, Džordža Augusta Frederika II brāļadēla no viņa otrās māsas, ievēlēšanu par jauno virsaiti Nikaragva neatzina. Viljams Henrijs Klarenss lūdza atbalstu Lielbritānijai, apsūdzot Nikaragvu 1860. gada līguma noteikumu neievērošanā un apgabala pašpārvaldes apdraudēšanā, kā arī sūdzoties gan par pieaugošo nikaragviešu imigrāciju, gan par politisko nestabilitāti pašā Nikaragvā, kas apdraudēja mieru rezervātā. 1881. gadā Nikaragva un Lielbritānija vienojās 1860. gada līguma visstrīdīgākos punktus pakļaut [[Austroungārija|Austroungārijas]] imperatora [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Franča Jozefa I]] arbitrāžai. Viņa lēmums, kas tika publicēts 2. jūlijā, lielā mērā atbilda miskitu — un līdz ar to arī britu — interesēm. Arbitrāža nolēma, ka:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pueblosoriginarios.com/biografias/jefes_miskitos.html|title=Jefes Hereditarios Miskitos (1865 -1894)|website=pueblosoriginarios.com|access-date=2025-08-31}}</ref> * Nikaragvas Republikas suverenitāte, kas tika atzīta ar 1860. gada 28. janvāra Managvas līguma I un II pantu, nav pilnīga un neierobežota attiecībā uz teritoriju, kas piešķirta miskitu indiāņiem, un to ierobežo pašpārvalde, kas miskitu indiāņiem piešķirta šī līguma III pantā. * Nikaragvai bija tiesības pacelt savu karogu jebkurā teritorijas daļā. * Nikaragva varēja teritorijā uzturēt komisāru, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses. * Miskiti varēja arī pacelt savu karogu teritorijā, ja vien minētajā karogā bija ietverta kāda Nikaragvas sizerenitātes zīme. Kompromiss tika panākts, mainot Lielbritānijas protektorāta laikā izmantoto karogu; tā kantonā esošo Apvienotās Karalistes karogu aizstājot ar Nikaragvas karogu. * Nikaragva nevarēja izsniegt koncesijas dabas resursu ieguvei teritorijā. Šādas tiesības bija tikai Moskitu rezervāta pārvaldības pašvaldības iestādei. * Nikaragva nevarēja regulēt miskitu tirdzniecību, kā arī aplikt ar nodokļiem importu uz teritoriju vai eksportu no tās. * Nikaragvai bija jāmaksā nokavētā nauda miskitu vadonim. * Nikaragva nevarēja ierobežot vai aplikt ar nodokļiem preces, kas importētas vai eksportētas caur Greitaunas ostu, ja vien šīs preces netika vestas uz vai no Nikaragvas teritorijas ārpus rezervāta. ==== Aneksija Nikaragvā ==== [[Attēls:Map of the disputed territory between Nicaragua and Honduras.jpg|thumb|444x444px|Nikaragva un strīdus teritorijas 1894. gadā]] Kad 1894. gadā nikaragviešu publicists un politiķis Rigoberto Kabesass uzsāka kampaņu par rezervāta aneksiju, vietējie iedzīvotāji atbildēja ar enerģiskiem protestiem, aicinājumu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] viņus aizsargāt, bet bez lieliem panākumiem. Situācija bija tāda, ka no 6. jūlija līdz 7. augustam ASV okupēja [[Blūfīldsa|Blūfīldsu]], lai "aizsargātu ASV intereses". Pēc gandrīz četrpadsmit gadiem pilnīgas autonomijas, 1894. gada 20. novembrī Nikaragvas prezidents Hosē Santoss Selaja iekļāva miskitu teritoriju Nikaragvas Republikā. Lielākā daļa Moskitu krasta centrālā reģiona tika reorganizēta kā Selajas departaments. === Moskitu krasts Nikaragvas sastāvā === Miskiti turpināja baudīt zināmu autonomiju Nikaragvas sastāvā, lai gan pastāvēja ievērojama spriedze starp valdības un pamatiedzīvotāju prasībām. Šī spriedze tika atklāti pausta [[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte|sandīnistu]] valdīšanas laikā, kuri tiecās pēc lielākas valsts kontroles. Moskitu krasta iedzīvotāji stingri atbalstīja ASV centienus graut sandinistus un bija nozīmīgi [[Kontras|Kontru]] sabiedrotie. 1980. gados tika likvidēts Selajas departaments un tā vietā tika izveidots Ziemeļatlantijas autonomais reģions (RAAN) un Dienvidatlantijas autonomais reģions (RAAS). Šie reģioni 2014. gadā tika pārdēvēti par [[Ziemeļu Karību Krasta autonomais reģions|Ziemeļu Karību Krasta autonomo reģionu]] (RACCN) un [[Dienvidu Karību Krasta autonomais reģions|Dienvidu Karību Krasta autonomo reģionu]] (RACCS). === Miskitu separātisms === Miskitu disidenti 2009. gadā pasludināja neatzītās Kominitārās Moskitijas nācijas neatkarību. Kustību vada mācītājs Hektors Viljamss, kuru par Moskitijas ''Vihta Tara'' (Lielo tiesnesi) ievēlēja Vecāko padome, tās pārvaldes institūcija, kas sastāv no tradicionālajiem miskitu kopienas līderiem. Padome iestājas par neatkarību un ir apsvērusi referendumu, cenšoties panākt starptautisku atzīšanu. Tā risina arī nabadzīgo Moskitijas kopienu vajadzības, piemēram, jauniešu narkotiku atkarības problēmu, jo piekraste pamazām kļūst par narkotiku tirdzniecības koridoru. Tomēr iespējamais narkokarteļu finansējums varētu būt vilinoša metode neatkarības atbalstam, ja kustība neatradīs legālu atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/world/article/0,8599,2063261,00.html|title="Narco-Dividends: White Lobsters on the Mosquito Coast" - TIME.com|website=TIME.com|access-date=2025-08-31|language=en-us|archive-date=2013-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20130608190247/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,2063261,00.html}}</ref> Kustību atbalstīja 400 vīru liela "vietējo iedzīvotāju armija", kas sastāvēja no [[Kontras|Kontru]] veterāniem, kuri 2009. gadā ieņēma YAMATA partijas galveno mītni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.schnews.org.uk/|title=Mosquito bite as a swarm of Miskitos takes over the coast of Nicaragua|website=SCHNEWS.ORG.UK|access-date=2025-08-31|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Ziemeļamerikā]] [[Kategorija:Nikaragvas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] 0u2t6bezicjg12u0yjsej8jp28tnn74 0 608963 4506688 4342499 2026-08-14T07:38:18Z Vylks 50297 4506688 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2025.—2026. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2025.—2026. |valsts = {{DEU}} |uzvar = |pazem = |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2024.—2025.]] |nak_sez = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&nbsp;→]]'' }} '''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles "Holstein"]] un ''[[VfL Bochum]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes "Werder"|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes "Borussia"|Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 58 000 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Hamburger SV]] | [[Hamburga]] | ''[[Volksparkstadion]]'' | 57 000 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]] | [[Heidenheima]] | ''[[Voith-Arena]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 33 305 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" |[[FC St. Pauli|St. Pauli]] | [[Hamburga]] | ''[[Millerntor-Stadion]]'' | 29 546 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[MHPArena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Sandro Vāgners]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | | {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|GER}} [[Emre Džans]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]] | {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|GER}} [[Dino Topmellers]] | {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]] | {{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]] |- | ''Hamburger SV'' | {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]] | {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]] |- | ''1. FC Heidenheim'' | {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]] | {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]] | {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|POL}} [[Lukass Kvasnioks]] | {{flaga|GER}} [[Mārvins Švābe]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|DEN}} [[Bo Henriksens]] | {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]] |- | ''St. Pauli'' | {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]] | {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|GER}} [[Štefans Baumgarts]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|NED}} [[Pauls Simoniss]] | {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Horsts Štefens]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga] <!--Update team positions here--> |team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61<!-- FC Augsburg --> |win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58<!-- Union Berlin --> |win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60<!-- Werder Bremen --> |win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34<!-- Borussia Dortmund --> |win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65<!-- Eintracht Frankfurt --> |win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57<!-- SC Freiburg --> |win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54<!-- Hamburger SV --> |win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72<!-- 1. FC Heidenheim --> |win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52<!-- TSG Hoffenheim --> |win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63<!-- 1. FC Köln --> |win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47<!-- RB Leipzig --> |win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47<!-- Bayer Leverkusen --> |win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53<!-- Mainz 05 --> |win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53<!-- Borussia Mönchengladbach --> |win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36<!-- Bayern Munich --> |win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60<!-- FC St. Pauli --> |win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49<!-- VfB Stuttgart --> |win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69<!-- VfL Wolfsburg --> <!--Status--> |status_MUN=C |status_WOL=R |status_STP=R |status_HEI=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_AUG=[[FC Augsburg]] |name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] |name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |name_DOR=[[Borussia Dortmund]] |name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]] |name_FRE=[[SC Freiburg]] |name_HAM=[[Hamburger SV]] |name_HEI=[[1. FC Heidenheim]] |name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_KÖL=[[1. FC Köln]] |name_LEI=[[RB Leipzig]] |name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]] |name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |name_STP=[[FC St. Pauli]] |name_STU=[[VfB Stuttgart]] |name_WOL=[[VfL Wolfsburg]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_RPO=red2 |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes "Bayern" kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai. }} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] rwuqo91k012n8ypcbcj724jk0ze9a3s 4506691 4506688 2026-08-14T07:45:03Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4506691 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2025.—2026. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2025.—2026. |valsts = {{DEU}} |uzvar = |pazem = |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2024.—2025.]] |nak_sez = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&nbsp;→]]'' }} '''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles "Holstein"]] un ''[[VfL Bochum]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes "Werder"|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes "Borussia"|Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 58 000 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Hamburger SV]] | [[Hamburga]] | ''[[Volksparkstadion]]'' | 57 000 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]] | [[Heidenheima]] | ''[[Voith-Arena]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 33 305 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" |[[FC St. Pauli|St. Pauli]] | [[Hamburga]] | ''[[Millerntor-Stadion]]'' | 29 546 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[MHPArena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Sandro Vāgners]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | | {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|GER}} [[Emre Džans]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]] | {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|GER}} [[Dino Topmellers]] | {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]] | {{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]] |- | ''Hamburger SV'' | {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]] | {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]] |- | ''1. FC Heidenheim'' | {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]] | {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]] | {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|POL}} [[Lukass Kvasnioks]] | {{flaga|GER}} [[Mārvins Švābe]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|DEN}} [[Bo Henriksens]] | {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]] |- | ''St. Pauli'' | {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]] | {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|GER}} [[Štefans Baumgarts]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|NED}} [[Pauls Simoniss]] | {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Horsts Štefens]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga] <!--Update team positions here--> |team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61<!-- FC Augsburg --> |win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58<!-- Union Berlin --> |win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60<!-- Werder Bremen --> |win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34<!-- Borussia Dortmund --> |win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65<!-- Eintracht Frankfurt --> |win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57<!-- SC Freiburg --> |win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54<!-- Hamburger SV --> |win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72<!-- 1. FC Heidenheim --> |win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52<!-- TSG Hoffenheim --> |win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63<!-- 1. FC Köln --> |win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47<!-- RB Leipzig --> |win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47<!-- Bayer Leverkusen --> |win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53<!-- Mainz 05 --> |win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53<!-- Borussia Mönchengladbach --> |win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36<!-- Bayern Munich --> |win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60<!-- FC St. Pauli --> |win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49<!-- VfB Stuttgart --> |win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69<!-- VfL Wolfsburg --> <!--Status--> |status_MUN=C |status_WOL=R |status_STP=R |status_HEI=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_AUG=[[FC Augsburg]] |name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] |name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |name_DOR=[[Borussia Dortmund]] |name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]] |name_FRE=[[SC Freiburg]] |name_HAM=[[Hamburger SV]] |name_HEI=[[1. FC Heidenheim]] |name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_KÖL=[[1. FC Köln]] |name_LEI=[[RB Leipzig]] |name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]] |name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |name_STP=[[FC St. Pauli]] |name_STU=[[VfB Stuttgart]] |name_WOL=[[VfL Wolfsburg]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_RPO=red2 |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes "Bayern" kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai. }} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2025-2026|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flagicon|ENG}} [[Harijs Keins]] |align="left"|''[[FC Bayern München|Bayern München]]'' |36 |- |2 |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]] |align="left"|''[[VfB Stuttgart]]'' |19 |- |3 |align="left" |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]] |align="left" |''[[Borussia Dortmund]]'' |17 |- |4 |align="left" |{{flagicon|CZE}} [[Patriks Šiks]] |align="left" |''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]'' |16 |- |rowspan=2|5 |align="left"|{{flagicon|COL}} [[Luiss Diass]] |align="left"|''Bayern München'' |rowspan=2|15 |- |align="left"|{{flagicon|FRA}} [[Maikls Olise]] |align="left"|''Bayern München'' |- |7 |align="left"|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]] |align="left"|''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'' |14 |- |rowspan="4" |8 |align="left"|{{flagicon|AUT}} [[Kristofs Baumgartners]] |align="left"|''[[RB Leipzig]]'' |rowspan="4" |13 |- |align="left" |{{flagicon|GER}} [[Jonatans Burkarts]] |align="left" |''[[Eintracht Frankfurt]]'' |- |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Saīds El Māla]] |align="left"|''[[1. FC Köln]]'' |- |align="left"|{{flagicon|BIH}} [[Hariss Tabakovičs]] |align="left"|''[[Borussia Mönchengladbach]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] aunfgar4u2j6v2zvgh81kjqp3jwwmmr 4506695 4506691 2026-08-14T07:51:22Z Vylks 50297 4506695 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2025.—2026. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2025.—2026. |valsts = {{DEU}} |uzvar = [[Minhenes "Bayern"]] |pazem = ''[[VfL Wolfsburg]]''<br />''[[1. FC Heidenheim]]''<br />''[[FC St. Pauli]]'' |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = [[Minhenes "Bayern"]]<br />[[Dortmundes "Borussia"]]<br />''[[RB Leipzig]]''<br />''[[VfB Stuttgart]]'' |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = ''[[TSG Hoffenheim]]''<br />[[Leverkūzenes "Bayer"]] |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = ''[[SC Freiburg]]'' |rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] <br />(36 vārti) |varti = 990 |varti_spele = 3,24 |vid_apm = 42 311 |pag_sez = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2024.—2025.]] |nak_sez = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&nbsp;→]]'' }} '''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles "Holstein"]] un ''[[VfL Bochum]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes "Werder"|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes "Borussia"|Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 58 000 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Hamburger SV]] | [[Hamburga]] | ''[[Volksparkstadion]]'' | 57 000 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]] | [[Heidenheima]] | ''[[Voith-Arena]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 33 305 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" |[[FC St. Pauli|St. Pauli]] | [[Hamburga]] | ''[[Millerntor-Stadion]]'' | 29 546 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[MHPArena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Sandro Vāgners]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | | {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|GER}} [[Emre Džans]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]] | {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|GER}} [[Dino Topmellers]] | {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]] | {{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]] |- | ''Hamburger SV'' | {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]] | {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]] |- | ''1. FC Heidenheim'' | {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]] | {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]] | {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|POL}} [[Lukass Kvasnioks]] | {{flaga|GER}} [[Mārvins Švābe]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|DEN}} [[Bo Henriksens]] | {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]] |- | ''St. Pauli'' | {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]] | {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|GER}} [[Štefans Baumgarts]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|NED}} [[Pauls Simoniss]] | {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Horsts Štefens]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga] <!--Update team positions here--> |team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61<!-- FC Augsburg --> |win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58<!-- Union Berlin --> |win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60<!-- Werder Bremen --> |win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34<!-- Borussia Dortmund --> |win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65<!-- Eintracht Frankfurt --> |win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57<!-- SC Freiburg --> |win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54<!-- Hamburger SV --> |win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72<!-- 1. FC Heidenheim --> |win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52<!-- TSG Hoffenheim --> |win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63<!-- 1. FC Köln --> |win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47<!-- RB Leipzig --> |win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47<!-- Bayer Leverkusen --> |win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53<!-- Mainz 05 --> |win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53<!-- Borussia Mönchengladbach --> |win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36<!-- Bayern Munich --> |win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60<!-- FC St. Pauli --> |win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49<!-- VfB Stuttgart --> |win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69<!-- VfL Wolfsburg --> <!--Status--> |status_MUN=C |status_WOL=R |status_STP=R |status_HEI=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_AUG=[[FC Augsburg]] |name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] |name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |name_DOR=[[Borussia Dortmund]] |name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]] |name_FRE=[[SC Freiburg]] |name_HAM=[[Hamburger SV]] |name_HEI=[[1. FC Heidenheim]] |name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_KÖL=[[1. FC Köln]] |name_LEI=[[RB Leipzig]] |name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]] |name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |name_STP=[[FC St. Pauli]] |name_STU=[[VfB Stuttgart]] |name_WOL=[[VfL Wolfsburg]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_RPO=red2 |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes "Bayern" kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai. }} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2025-2026|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flagicon|ENG}} [[Harijs Keins]] |align="left"|''[[FC Bayern München|Bayern München]]'' |36 |- |2 |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]] |align="left"|''[[VfB Stuttgart]]'' |19 |- |3 |align="left" |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]] |align="left" |''[[Borussia Dortmund]]'' |17 |- |4 |align="left" |{{flagicon|CZE}} [[Patriks Šiks]] |align="left" |''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]'' |16 |- |rowspan=2|5 |align="left"|{{flagicon|COL}} [[Luiss Diass]] |align="left"|''Bayern München'' |rowspan=2|15 |- |align="left"|{{flagicon|FRA}} [[Maikls Olise]] |align="left"|''Bayern München'' |- |7 |align="left"|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]] |align="left"|''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'' |14 |- |rowspan="4" |8 |align="left"|{{flagicon|AUT}} [[Kristofs Baumgartners]] |align="left"|''[[RB Leipzig]]'' |rowspan="4" |13 |- |align="left" |{{flagicon|GER}} [[Jonatans Burkarts]] |align="left" |''[[Eintracht Frankfurt]]'' |- |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Saīds El Māla]] |align="left"|''[[1. FC Köln]]'' |- |align="left"|{{flagicon|BIH}} [[Hariss Tabakovičs]] |align="left"|''[[Borussia Mönchengladbach]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] hdhg03mw17hoovtbu1vji18d3ql29up 4506703 4506695 2026-08-14T07:59:22Z Vylks 50297 /* Treneri un kapteiņi */ 4506703 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2025.—2026. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2025.—2026. |valsts = {{DEU}} |uzvar = [[Minhenes "Bayern"]] |pazem = ''[[VfL Wolfsburg]]''<br />''[[1. FC Heidenheim]]''<br />''[[FC St. Pauli]]'' |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = [[Minhenes "Bayern"]]<br />[[Dortmundes "Borussia"]]<br />''[[RB Leipzig]]''<br />''[[VfB Stuttgart]]'' |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = ''[[TSG Hoffenheim]]''<br />[[Leverkūzenes "Bayer"]] |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = ''[[SC Freiburg]]'' |rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] <br />(36 vārti) |varti = 990 |varti_spele = 3,24 |vid_apm = 42 311 |pag_sez = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2024.—2025.]] |nak_sez = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&nbsp;→]]'' }} '''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles "Holstein"]] un ''[[VfL Bochum]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes "Werder"|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes "Borussia"|Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 58 000 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Hamburger SV]] | [[Hamburga]] | ''[[Volksparkstadion]]'' | 57 000 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]] | [[Heidenheima]] | ''[[Voith-Arena]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 33 305 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" |[[FC St. Pauli|St. Pauli]] | [[Hamburga]] | ''[[Millerntor-Stadion]]'' | 29 546 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[MHPArena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Manuels Baums]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | {{flaga|DEN}} [[Kaspers Hjulmands]] | {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|GER}} [[Emre Džans]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|POL}} [[Ojgens Polanskis]] | {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|ESP}} [[Alberts Riera]] | {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]] | {{flaga|GER}} [[Kristians Ginters]] |- | ''Hamburger SV'' | {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]] | {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]] |- | ''1. FC Heidenheim'' | {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]] | {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]] | {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|GER}} [[Renē Vāgners]] | {{flaga|GER}} [[Marvins Švābe]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]] | {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]] |- | ''St. Pauli'' | {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]] | {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|GER}} [[Marija Luīze Eta]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|GER}} [[Dīters Hekings]] | {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Daniels Tīune]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga] <!--Update team positions here--> |team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61<!-- FC Augsburg --> |win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58<!-- Union Berlin --> |win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60<!-- Werder Bremen --> |win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34<!-- Borussia Dortmund --> |win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65<!-- Eintracht Frankfurt --> |win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57<!-- SC Freiburg --> |win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54<!-- Hamburger SV --> |win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72<!-- 1. FC Heidenheim --> |win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52<!-- TSG Hoffenheim --> |win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63<!-- 1. FC Köln --> |win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47<!-- RB Leipzig --> |win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47<!-- Bayer Leverkusen --> |win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53<!-- Mainz 05 --> |win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53<!-- Borussia Mönchengladbach --> |win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36<!-- Bayern Munich --> |win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60<!-- FC St. Pauli --> |win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49<!-- VfB Stuttgart --> |win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69<!-- VfL Wolfsburg --> <!--Status--> |status_MUN=C |status_WOL=R |status_STP=R |status_HEI=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_AUG=[[FC Augsburg]] |name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] |name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |name_DOR=[[Borussia Dortmund]] |name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]] |name_FRE=[[SC Freiburg]] |name_HAM=[[Hamburger SV]] |name_HEI=[[1. FC Heidenheim]] |name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_KÖL=[[1. FC Köln]] |name_LEI=[[RB Leipzig]] |name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]] |name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |name_STP=[[FC St. Pauli]] |name_STU=[[VfB Stuttgart]] |name_WOL=[[VfL Wolfsburg]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_RPO=red2 |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes "Bayern" kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai. }} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2025-2026|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flagicon|ENG}} [[Harijs Keins]] |align="left"|''[[FC Bayern München|Bayern München]]'' |36 |- |2 |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]] |align="left"|''[[VfB Stuttgart]]'' |19 |- |3 |align="left" |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]] |align="left" |''[[Borussia Dortmund]]'' |17 |- |4 |align="left" |{{flagicon|CZE}} [[Patriks Šiks]] |align="left" |''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]'' |16 |- |rowspan=2|5 |align="left"|{{flagicon|COL}} [[Luiss Diass]] |align="left"|''Bayern München'' |rowspan=2|15 |- |align="left"|{{flagicon|FRA}} [[Maikls Olise]] |align="left"|''Bayern München'' |- |7 |align="left"|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]] |align="left"|''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'' |14 |- |rowspan="4" |8 |align="left"|{{flagicon|AUT}} [[Kristofs Baumgartners]] |align="left"|''[[RB Leipzig]]'' |rowspan="4" |13 |- |align="left" |{{flagicon|GER}} [[Jonatans Burkarts]] |align="left" |''[[Eintracht Frankfurt]]'' |- |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Saīds El Māla]] |align="left"|''[[1. FC Köln]]'' |- |align="left"|{{flagicon|BIH}} [[Hariss Tabakovičs]] |align="left"|''[[Borussia Mönchengladbach]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] jn0etsmbn72324jrddv0m6hzjng1z84 4506704 4506703 2026-08-14T07:59:46Z Vylks 50297 /* Komandas */ 4506704 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2025.—2026. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2025.—2026. |valsts = {{DEU}} |uzvar = [[Minhenes "Bayern"]] |pazem = ''[[VfL Wolfsburg]]''<br />''[[1. FC Heidenheim]]''<br />''[[FC St. Pauli]]'' |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = [[Minhenes "Bayern"]]<br />[[Dortmundes "Borussia"]]<br />''[[RB Leipzig]]''<br />''[[VfB Stuttgart]]'' |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = ''[[TSG Hoffenheim]]''<br />[[Leverkūzenes "Bayer"]] |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = ''[[SC Freiburg]]'' |rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] <br />(36 vārti) |varti = 990 |varti_spele = 3,24 |vid_apm = 42 311 |pag_sez = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2024.—2025.]] |nak_sez = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&nbsp;→]]'' }} '''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles "Holstein"]] un ''[[VfL Bochum]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes "Werder"|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes "Borussia"|Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 58 000 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Hamburger SV]] | [[Hamburga]] | ''[[Volksparkstadion]]'' | 57 000 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]] | [[Heidenheima]] | ''[[Voith-Arena]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 33 305 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" |[[FC St. Pauli|St. Pauli]] | [[Hamburga]] | ''[[Millerntor-Stadion]]'' | 29 546 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[MHPArena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Manuels Baums]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | {{flaga|DEN}} [[Kaspers Hjulmands]] | {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|GER}} [[Emre Džans]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|POL}} [[Ojgens Polanskis]] | {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|ESP}} [[Alberts Riera]] | {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]] | {{flaga|GER}} [[Kristians Ginters]] |- | ''Hamburger SV'' | {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]] | {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]] |- | ''1. FC Heidenheim'' | {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]] | {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]] | {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|GER}} [[Renē Vāgners]] | {{flaga|GER}} [[Marvins Švābe]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]] | {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]] |- | ''St. Pauli'' | {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]] | {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|GER}} [[Marija Luīze Eta]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|GER}} [[Dīters Hekings]] | {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Daniels Tīune]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga] <!--Update team positions here--> |team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61<!-- FC Augsburg --> |win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58<!-- Union Berlin --> |win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60<!-- Werder Bremen --> |win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34<!-- Borussia Dortmund --> |win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65<!-- Eintracht Frankfurt --> |win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57<!-- SC Freiburg --> |win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54<!-- Hamburger SV --> |win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72<!-- 1. FC Heidenheim --> |win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52<!-- TSG Hoffenheim --> |win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63<!-- 1. FC Köln --> |win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47<!-- RB Leipzig --> |win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47<!-- Bayer Leverkusen --> |win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53<!-- Mainz 05 --> |win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53<!-- Borussia Mönchengladbach --> |win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36<!-- Bayern Munich --> |win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60<!-- FC St. Pauli --> |win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49<!-- VfB Stuttgart --> |win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69<!-- VfL Wolfsburg --> <!--Status--> |status_MUN=C |status_WOL=R |status_STP=R |status_HEI=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_AUG=[[FC Augsburg]] |name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] |name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |name_DOR=[[Borussia Dortmund]] |name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]] |name_FRE=[[SC Freiburg]] |name_HAM=[[Hamburger SV]] |name_HEI=[[1. FC Heidenheim]] |name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_KÖL=[[1. FC Köln]] |name_LEI=[[RB Leipzig]] |name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]] |name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |name_STP=[[FC St. Pauli]] |name_STU=[[VfB Stuttgart]] |name_WOL=[[VfL Wolfsburg]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_RPO=red2 |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes "Bayern" kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai. }} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2025-2026|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flagicon|ENG}} [[Harijs Keins]] |align="left"|''[[FC Bayern München|Bayern München]]'' |36 |- |2 |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]] |align="left"|''[[VfB Stuttgart]]'' |19 |- |3 |align="left" |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]] |align="left" |''[[Borussia Dortmund]]'' |17 |- |4 |align="left" |{{flagicon|CZE}} [[Patriks Šiks]] |align="left" |''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]'' |16 |- |rowspan=2|5 |align="left"|{{flagicon|COL}} [[Luiss Diass]] |align="left"|''Bayern München'' |rowspan=2|15 |- |align="left"|{{flagicon|FRA}} [[Maikls Olise]] |align="left"|''Bayern München'' |- |7 |align="left"|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]] |align="left"|''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'' |14 |- |rowspan="4" |8 |align="left"|{{flagicon|AUT}} [[Kristofs Baumgartners]] |align="left"|''[[RB Leipzig]]'' |rowspan="4" |13 |- |align="left" |{{flagicon|GER}} [[Jonatans Burkarts]] |align="left" |''[[Eintracht Frankfurt]]'' |- |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Saīds El Māla]] |align="left"|''[[1. FC Köln]]'' |- |align="left"|{{flagicon|BIH}} [[Hariss Tabakovičs]] |align="left"|''[[Borussia Mönchengladbach]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] 1sn4e19pvhxq51iwhuhsta0nhpaj68c 4506705 4506704 2026-08-14T08:02:22Z Vylks 50297 4506705 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2025.—2026. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2025.—2026. |valsts = {{DEU}} |uzvar = [[Minhenes "Bayern"]] |pazem = ''[[VfL Wolfsburg]]''<br />''[[1. FC Heidenheim]]''<br />''[[FC St. Pauli]]'' |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = [[Minhenes "Bayern"]]<br />[[Dortmundes "Borussia"]]<br />''[[RB Leipzig]]''<br />''[[VfB Stuttgart]]'' |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = ''[[TSG Hoffenheim]]''<br />[[Leverkūzenes "Bayer"]] |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = ''[[SC Freiburg]]'' |rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] <br />(36 vārti) |varti = 990 |varti_spele = 3,24 |vid_apm = 42 311 |pag_sez = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2024.—2025.]] |nak_sez = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&nbsp;→]]'' }} '''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles "Holstein"]] un ''[[VfL Bochum]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes "Werder"|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes "Borussia"|Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 58 000 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Hamburger SV]] | [[Hamburga]] | ''[[Volksparkstadion]]'' | 57 000 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]] | [[Heidenheima]] | ''[[Voith-Arena]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 33 305 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" |[[FC St. Pauli|St. Pauli]] | [[Hamburga]] | ''[[Millerntor-Stadion]]'' | 29 546 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[MHPArena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Manuels Baums]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | {{flaga|DEN}} [[Kaspers Hjulmands]] | {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|GER}} [[Emre Džans]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|POL}} [[Ojgens Polanskis]] | {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|ESP}} [[Alberts Riera]] | {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]] | {{flaga|GER}} [[Kristians Ginters]] |- | ''Hamburger SV'' | {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]] | {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]] |- | ''1. FC Heidenheim'' | {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]] | {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]] | {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|GER}} [[Renē Vāgners]] | {{flaga|GER}} [[Marvins Švābe]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]] | {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]] |- | ''St. Pauli'' | {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]] | {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|GER}} [[Marija Luīze Eta]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|GER}} [[Dīters Hekings]] | {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Daniels Tīune]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Turnīra tabula == {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga] <!--Update team positions here--> |team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP <!--Update team qualifications here (defined below)--> |result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL <!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--> |update=complete |win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61<!-- FC Augsburg --> |win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58<!-- Union Berlin --> |win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60<!-- Werder Bremen --> |win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34<!-- Borussia Dortmund --> |win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65<!-- Eintracht Frankfurt --> |win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57<!-- SC Freiburg --> |win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54<!-- Hamburger SV --> |win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72<!-- 1. FC Heidenheim --> |win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52<!-- TSG Hoffenheim --> |win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63<!-- 1. FC Köln --> |win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47<!-- RB Leipzig --> |win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47<!-- Bayer Leverkusen --> |win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53<!-- Mainz 05 --> |win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53<!-- Borussia Mönchengladbach --> |win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36<!-- Bayern Munich --> |win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60<!-- FC St. Pauli --> |win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49<!-- VfB Stuttgart --> |win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69<!-- VfL Wolfsburg --> <!--Status--> |status_MUN=C |status_WOL=R |status_STP=R |status_HEI=R <!--Team definitions (wikilinks in table)--> |name_AUG=[[FC Augsburg]] |name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] |name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |name_DOR=[[Borussia Dortmund]] |name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]] |name_FRE=[[SC Freiburg]] |name_HAM=[[Hamburger SV]] |name_HEI=[[1. FC Heidenheim]] |name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_KÖL=[[1. FC Köln]] |name_LEI=[[RB Leipzig]] |name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]] |name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] |name_STP=[[FC St. Pauli]] |name_STU=[[VfB Stuttgart]] |name_WOL=[[VfL Wolfsburg]] <!--Table settings and rules--> |show_limit=5 |class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> <!--Qualification and relegation column definitions--> |res_col_header=QR |col_CLLS=green1 |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram |col_ELLS=blue1 |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram |col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai |col_RPO=red2 |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] <!--Qualification notes--> |note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes "Bayern" kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai. }} == Pārspēles par palikšanu vai iekļūšanu Bundeslīgā == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[VfL Wolfsburg]] {{small|(B)}}||1:2|'''[[SC Paderborn]]''' {{small|(2B)}}||0:0|1:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} == Rezultatīvākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Vieta ! Spēlētājs ! Klubs ! Vārti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2025-2026|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> |- |1 |align="left"|{{flagicon|ENG}} [[Harijs Keins]] |align="left"|''[[FC Bayern München|Bayern München]]'' |36 |- |2 |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]] |align="left"|''[[VfB Stuttgart]]'' |19 |- |3 |align="left" |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]] |align="left" |''[[Borussia Dortmund]]'' |17 |- |4 |align="left" |{{flagicon|CZE}} [[Patriks Šiks]] |align="left" |''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]'' |16 |- |rowspan=2|5 |align="left"|{{flagicon|COL}} [[Luiss Diass]] |align="left"|''Bayern München'' |rowspan=2|15 |- |align="left"|{{flagicon|FRA}} [[Maikls Olise]] |align="left"|''Bayern München'' |- |7 |align="left"|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]] |align="left"|''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'' |14 |- |rowspan="4" |8 |align="left"|{{flagicon|AUT}} [[Kristofs Baumgartners]] |align="left"|''[[RB Leipzig]]'' |rowspan="4" |13 |- |align="left" |{{flagicon|GER}} [[Jonatans Burkarts]] |align="left" |''[[Eintracht Frankfurt]]'' |- |align="left"|{{flagicon|GER}} [[Saīds El Māla]] |align="left"|''[[1. FC Köln]]'' |- |align="left"|{{flagicon|BIH}} [[Hariss Tabakovičs]] |align="left"|''[[Borussia Mönchengladbach]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] c9b41k683yup0lsqkl7i7ya1l9t00c7 0 609670 4506733 4505913 2026-08-14T09:49:22Z Biafra 13794 pap. 4506733 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Nadja Batokleti | vārds_orig = ''Nadia Battocletti'' | attēls = EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Nadja Batokleti 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|12}} | dz_viet = {{vieta|Itālija|Klesa}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{ITA}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=168}} | svars = {{mērvienība|kg=149}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās un garās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Džuliāno Batokleti]] | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 8:26,27 (2025, [[Rabāta]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR1_d = [[3000 m]] | PR2 = 14:23,15 (2025, [[Roma]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR2_d = [[5000 m]] | PR3 = 30:38,23 (2025, [[Tokija]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR3_d = [[10 000 m]] <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2026|8|12}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{ITA}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|10 000 m]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|10 000 m}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|5000 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|10 000 m}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|5000 m}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|3000 m}} }} '''Nadja Batokleti''' ({{val|it|Nadia Battocletti}}; dzimusi {{dat|2000|4|12}} [[Klesa|Klesā]]) ir [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja. N. Batokleti ir dzimusi jauktā ģimenē: viņas tēvs ir itāļu garo distanču skrējējs [[Džuliāno Batokleti]], bet mātei ir [[Marokāņi|marokāņu]] izcelsme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ck12.it/2021/08/02/nadia-battocletti-figlia-arte-chi-e-mamma/|title=Nadia Battocletti, figlia d'arte: chi è la mamma della mezzofondista|last=Giuseppe|website=Ck12 Giornale|access-date=2026-08-14|date=2021-08-02|language=it-IT}}</ref> Sportistes [[treneris]] ir viņas tēvs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/report-battocletti-and-hicks-reign-again-in-the-u23-races-in-la-mandria-park-|title=Report {{!}} Battocletti and Hicks reign again in the U23 races in La Mandria Park|website=www.european-athletics.com|access-date=2026-08-14|language=en}}</ref> N. Batokleti kopš 2022. gada dzīvo Itālijas ziemeļu reģionā [[Trentīno]], studē [[Arhitektūra|arhitektūru]] [[Trento Universitāte|Trento Universitātē]]. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] viņa izcīnīja sudraba medaļu [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē un ieguva ceturto vietu [[5000 metri|5000 metros]]. Viņa ir trīskārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] uzvarot gan 5000 m, gan 10 000 m skrējienos un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot 5000 m distancē. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja sudraba medaļu 10 000 metros un bronzu 5000 m distancē. Viņai pieder Itālijas rekordi vairākās distancēs. Batokleti piedalās arī šosejas un krosa skriešanas sacensībās. 2025. gada Eiropas čempionātā skriešanā [[Brisele|Briselē]] viņa uzvarēja desmit kilometru distancē. [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] Batokleti uzvarēja 3000 m distancē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Batokleti, Nadja}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trentīno-Alto Adidžē dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Itālijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] rqio6vken0ji3g2pisu8vdm38k39tk5 0 618422 4506449 4487934 2026-08-13T14:29:21Z Dejelnieks 78787 Dejelnieks pārvietoja lapu [[Raša hudbaj (filma)]] uz [[Raša gudbaj (filma)]] 4487934 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Filmas infokaste | oriģinālnos = ''раша гудбай'' | žanrs = komēdijdrāma | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 105 minūtes | izdošana = {{filmas datums|2025|3|27}} | režisors = Oleksijs Kirjuščenko | izplatītājs = ''Kinomania'' | aktieri = * [[Katerina Varčenko]] * [[Andrijs Isajenko]] * [[Anna Butkeviča]] * [[Oleksijs Nahrudnijs]] | budžets = | producents = [[Studija Kvartal 95|Studija ''Kvartal 95'']] | operators = Serhijs Košeļs | attēls = RashaGoodbay.jpg | nosaukums = ''raša hudbaj'' }} '''''raša hudbaj''''' ({{val|uk|раша гудбай}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]]P [[Ukraina]]s komēdijdrāma, ko uzņēma [[studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. Filmas režisors ir Oleksijs Kirjuščenko, kurš pazīstams ar darbiem "[[Mana brīnišķīgā auklīte (filma)|Mana brīnišķīgā auklīte]]", "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]" un "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps 2]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kvartal95.com/uk/projects/rasha-hudbay/|title=раша гудбай|website=Квартал 95|access-date=2025-12-24|language=uk}}</ref> Filmas pirmizrāde Ukrainā notika 2025. gada 27. martā. Galveno lomu atveido [[Katerina Varčenko]]. Sižets risinās ap ukraiņu sievieti, kas desmit gadus dzīvoja [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajā]] [[Austrumukraina|Ukrainas austrumu daļā]], kur [[Krievijas propaganda]]s ietekmē viņas apziņa piedzīvoja radikālas pārmaiņas. Viņa ne tikai pieņēma uzspiesto realitāti, bet pati kļuva par aktīvu viltus ziņu un nepareizu ideju par Ukrainu izplatītāju, strādājot par vadītāju vietējā propagandas televīzijas kanālā. Neparedzētu apstākļu dēļ viņa nonāk [[Rietumukraina|Ukrainas rietumos]], kur saskaras ar realitāti, kas kontrastē ar viņas priekšstatiem. Šis ceļojums liek viņai pārdomāt savus uzskatus, apšaubot visu, ko viņa uzskatīja par patiesību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filmas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] llw50lmtm3onlvnv7dsl2hp8a736rd3 4506454 4506449 2026-08-13T14:40:18Z Dejelnieks 78787 4506454 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''raša hudbaj'' | attēls = RashaGoodbay.jpg | oriģinālnos = ''раша гудбай'' | žanrs = [[komēdijdrāma]] | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 105 minūtes | izdošana = {{filmas datums|2025|3|27}} | režisors = [[Oleksijs Kirjuščenko]] | izplatītājs = ''Kinomania'' | aktieri = * [[Katerina Varčenko]] * [[Andrijs Isajenko]] * [[Anna Butkeviča]] * [[Oleksijs Nahrudnijs]] | budžets = | producents = [[Studija Kvartal 95|Studija ''Kvartal 95'']] | operators = Serhijs Košeļs }}'''''raša hudbaj''''' ({{val|uk|раша гудбай}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Ukraina]]s [[komēdijdrāma]], ko uzņēma [[studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. Filmas režisors ir [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš pazīstams ar darbiem "[[Mana brīnišķīgā auklīte]]", "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]". Filmas pirmizrāde Ukrainā notika 2025. gada 27. martā. Galveno lomu atveido [[Katerina Varčenko]]. == Sižets == Filmas darbība notiek 2023. gadā. Galvenā varone Rita vada vietējo propagandas televīzijas kanālu un strādā kā žurnāliste Krievijas [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajā]] [[Horļivka|Horļivkā]], kas atrodas [[Austrumukraina|Ukrainas austrumos]]. Viņa dzīvo un strādā okupācijas apstākļos jau desmit gadus. Viņas domāšana pilnībā pakļauta Krievijas mediju stāstiem. Rita ne tikai pati tic šiem vēstījumiem, bet arī aktīvi izplata viltus ziņas un propagandu. Neparedzētu un bīstamu apstākļu dēļ Rita kopā ar savu desmit gadus veco dēlu ir spiesta pamest pilsētu. Tā vietā, lai dotos uz Maskavu, kā sākotnēji plānots, viņa nejauši nonāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā, valsts tālākajos [[Rietumukraina|rietumos]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] pilsētā [[Užhoroda|Užhorodā]]. Ukrainas rietumos varone pirmo reizi ilgā laikā sastopas ar reālu dzīvi un sabiedrību, kas krasi atšķiras no viņas iepriekšējiem priekšstatiem. Tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunā vide un apkārtējā realitāte pamazām sagrauj Ritas līdzšinējo pasaules skatījumu. Šis ceļojums un personīgā krīze liek viņai pilnībā pārdomāt savus politiskos uzskatus, apšaubīt agrāk sludinātos ideālus un pieņemt patiesību par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]]. == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Filmas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] [[Kategorija:Studijas Kvartal 95 filmas]] gs0irhifhgngnl4ii5uu5euqc3k4pbx 4506455 4506454 2026-08-13T14:40:34Z Dejelnieks 78787 Dejelnieks pārvietoja lapu [[Raša gudbaj (filma)]] uz [[Raša hudbaj (filma)]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4506454 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''raša hudbaj'' | attēls = RashaGoodbay.jpg | oriģinālnos = ''раша гудбай'' | žanrs = [[komēdijdrāma]] | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 105 minūtes | izdošana = {{filmas datums|2025|3|27}} | režisors = [[Oleksijs Kirjuščenko]] | izplatītājs = ''Kinomania'' | aktieri = * [[Katerina Varčenko]] * [[Andrijs Isajenko]] * [[Anna Butkeviča]] * [[Oleksijs Nahrudnijs]] | budžets = | producents = [[Studija Kvartal 95|Studija ''Kvartal 95'']] | operators = Serhijs Košeļs }}'''''raša hudbaj''''' ({{val|uk|раша гудбай}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Ukraina]]s [[komēdijdrāma]], ko uzņēma [[studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. Filmas režisors ir [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš pazīstams ar darbiem "[[Mana brīnišķīgā auklīte]]", "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]". Filmas pirmizrāde Ukrainā notika 2025. gada 27. martā. Galveno lomu atveido [[Katerina Varčenko]]. == Sižets == Filmas darbība notiek 2023. gadā. Galvenā varone Rita vada vietējo propagandas televīzijas kanālu un strādā kā žurnāliste Krievijas [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajā]] [[Horļivka|Horļivkā]], kas atrodas [[Austrumukraina|Ukrainas austrumos]]. Viņa dzīvo un strādā okupācijas apstākļos jau desmit gadus. Viņas domāšana pilnībā pakļauta Krievijas mediju stāstiem. Rita ne tikai pati tic šiem vēstījumiem, bet arī aktīvi izplata viltus ziņas un propagandu. Neparedzētu un bīstamu apstākļu dēļ Rita kopā ar savu desmit gadus veco dēlu ir spiesta pamest pilsētu. Tā vietā, lai dotos uz Maskavu, kā sākotnēji plānots, viņa nejauši nonāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā, valsts tālākajos [[Rietumukraina|rietumos]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] pilsētā [[Užhoroda|Užhorodā]]. Ukrainas rietumos varone pirmo reizi ilgā laikā sastopas ar reālu dzīvi un sabiedrību, kas krasi atšķiras no viņas iepriekšējiem priekšstatiem. Tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunā vide un apkārtējā realitāte pamazām sagrauj Ritas līdzšinējo pasaules skatījumu. Šis ceļojums un personīgā krīze liek viņai pilnībā pārdomāt savus politiskos uzskatus, apšaubīt agrāk sludinātos ideālus un pieņemt patiesību par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]]. == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Filmas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] [[Kategorija:Studijas Kvartal 95 filmas]] gs0irhifhgngnl4ii5uu5euqc3k4pbx 4506457 4506455 2026-08-13T14:42:34Z Dejelnieks 78787 4506457 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''raša hudbaj'' | attēls = RashaGoodbay.jpg | oriģinālnos = ''раша гудбай'' | žanrs = [[komēdijdrāma]] | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 105 minūtes | izdošana = {{filmas datums|2025|3|27}} | režisors = [[Oleksijs Kirjuščenko]] | izplatītājs = ''Kinomania'' | aktieri = * [[Katerina Varčenko]] * [[Andrijs Isajenko]] * [[Anna Butkeviča]] * [[Oleksijs Nahrudnijs]] | budžets = | producents = [[Studija Kvartal 95|Studija ''Kvartal 95'']] | operators = Serhijs Košeļs | imdb = 36412830 }}'''''raša hudbaj''''' ({{val|uk|раша гудбай}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Ukraina]]s [[komēdijdrāma]], ko uzņēma [[studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. Filmas režisors ir [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš pazīstams ar darbiem "[[Mana brīnišķīgā auklīte]]", "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]". Filmas pirmizrāde Ukrainā notika 2025. gada 27. martā. Galveno lomu atveido [[Katerina Varčenko]]. == Sižets == Filmas darbība notiek 2023. gadā. Galvenā varone Rita vada vietējo propagandas televīzijas kanālu un strādā kā žurnāliste Krievijas [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajā]] [[Horļivka|Horļivkā]], kas atrodas [[Austrumukraina|Ukrainas austrumos]]. Viņa dzīvo un strādā okupācijas apstākļos jau desmit gadus. Viņas domāšana pilnībā pakļauta Krievijas mediju stāstiem. Rita ne tikai pati tic šiem vēstījumiem, bet arī aktīvi izplata viltus ziņas un propagandu. Neparedzētu un bīstamu apstākļu dēļ Rita kopā ar savu desmit gadus veco dēlu ir spiesta pamest pilsētu. Tā vietā, lai dotos uz Maskavu, kā sākotnēji plānots, viņa nejauši nonāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā, valsts tālākajos [[Rietumukraina|rietumos]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] pilsētā [[Užhoroda|Užhorodā]]. Ukrainas rietumos varone pirmo reizi ilgā laikā sastopas ar reālu dzīvi un sabiedrību, kas krasi atšķiras no viņas iepriekšējiem priekšstatiem. Tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunā vide un apkārtējā realitāte pamazām sagrauj Ritas līdzšinējo pasaules skatījumu. Šis ceļojums un personīgā krīze liek viņai pilnībā pārdomāt savus politiskos uzskatus, apšaubīt agrāk sludinātos ideālus un pieņemt patiesību par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]]. == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Filmas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] [[Kategorija:Studijas Kvartal 95 filmas]] lxnvzysbnp2i2pmnmm3uwlxn7yixce0 4506458 4506457 2026-08-13T14:44:26Z Dejelnieks 78787 4506458 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''raša hudbaj'' | attēls = RashaGoodbay.jpg | oriģinālnos = ''раша гудбай'' | žanrs = [[komēdijdrāma]] | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 105 minūtes | izdošana = {{filmas datums|2025|3|27}} | režisors = [[Oleksijs Kirjuščenko]] | izplatītājs = ''Kinomania'' | aktieri = * [[Katerina Varčenko]] * [[Andrijs Isajenko]] * [[Anna Butkeviča]] * [[Oleksijs Nahrudnijs]] | budžets = | producents = [[Studija Kvartal 95|Studija ''Kvartal 95'']] | operators = Serhijs Košeļs | imdb = 36412830 }}'''''raša hudbaj''''' ({{val|uk|раша гудбай}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Ukraina]]s [[komēdijdrāma]], ko uzņēma [[studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. Filmas režisors ir [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš pazīstams ar darbiem "[[Mana brīnišķīgā auklīte]]", "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]". Filmas pirmizrāde Ukrainā notika 2025. gada 27. martā. Galveno lomu atveido [[Katerina Varčenko]]. == Sižets == Filmas darbība notiek 2023. gadā. Galvenā varone Rita vada vietējo propagandas televīzijas kanālu un strādā kā žurnāliste Krievijas [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajā]] [[Horļivka|Horļivkā]], kas atrodas [[Austrumukraina|Ukrainas austrumos]]. Viņa dzīvo un strādā okupācijas apstākļos jau desmit gadus. Viņas domāšana pilnībā pakļauta Krievijas mediju stāstiem. Rita ne tikai pati tic šiem vēstījumiem, bet arī aktīvi izplata viltus ziņas un propagandu. Neparedzētu un bīstamu apstākļu dēļ Rita kopā ar savu desmit gadus veco dēlu ir spiesta pamest pilsētu. Tā vietā, lai dotos uz Maskavu, kā sākotnēji plānots, viņa nejauši nonāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā, valsts tālākajos [[Rietumukraina|rietumos]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] pilsētā [[Užhoroda|Užhorodā]]. Ukrainas rietumos varone pirmo reizi ilgā laikā sastopas ar reālu dzīvi un sabiedrību, kas krasi atšķiras no viņas iepriekšējiem priekšstatiem. Tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunā vide un apkārtējā realitāte pamazām sagrauj Ritas līdzšinējo pasaules skatījumu. Šis ceļojums un personīgā krīze liek viņai pilnībā pārdomāt savus politiskos uzskatus, apšaubīt agrāk sludinātos ideālus un pieņemt patiesību par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:Filmas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] [[Kategorija:Studijas Kvartal 95 filmas]] 10k5rhd0wq5zfyszam4kio9x6hcwz9v 4506459 4506458 2026-08-13T14:46:54Z Dejelnieks 78787 4506459 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''raša hudbaj'' | attēls = RashaGoodbay.jpg | oriģinālnos = ''раша гудбай'' | žanrs = [[komēdijdrāma]] | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 105 minūtes | izdošana = {{filmas datums|2025|3|27}} | režisors = [[Oleksijs Kirjuščenko]] | izplatītājs = ''Kinomania'' | aktieri = * [[Katerina Varčenko]] * [[Andrijs Isajenko]] * [[Anna Butkeviča]] * [[Oleksijs Nahrudnijs]] | budžets = | producents = [[Studija Kvartal 95|Studija ''Kvartal 95'']] | operators = Serhijs Košeļs | imdb = 36412830 }}'''''raša hudbaj''''' ({{val|uk|раша гудбай}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Ukraina]]s [[komēdijdrāma]], ko uzņēma [[studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. Filmas režisors ir [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš pazīstams ar darbiem "[[Mana brīnišķīgā auklīte]]", "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]". Filmas pirmizrāde Ukrainā notika 2025. gada 27. martā. Galveno lomu atveido [[Katerina Varčenko]]. == Sižets == Filmas darbība notiek 2023. gadā. Galvenā varone Rita vada vietējo propagandas televīzijas kanālu un strādā kā žurnāliste Krievijas [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajā]] [[Horļivka|Horļivkā]], kas atrodas [[Austrumukraina|Ukrainas austrumos]]. Viņa dzīvo un strādā okupācijas apstākļos jau desmit gadus. Viņas domāšana pilnībā pakļauta Krievijas mediju stāstiem. Rita ne tikai pati tic šiem vēstījumiem, bet arī aktīvi izplata viltus ziņas un propagandu. Neparedzētu un bīstamu apstākļu dēļ Rita kopā ar savu desmit gadus veco dēlu ir spiesta pamest pilsētu. Tā vietā, lai dotos uz Maskavu, kā sākotnēji plānots, viņa nejauši nonāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā, valsts tālākajos [[Rietumukraina|rietumos]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] pilsētā [[Užhoroda|Užhorodā]]. Ukrainas rietumos varone pirmo reizi ilgā laikā sastopas ar reālu dzīvi un sabiedrību, kas krasi atšķiras no viņas iepriekšējiem priekšstatiem. Tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunā vide un apkārtējā realitāte pamazām sagrauj Ritas līdzšinējo pasaules skatījumu. Šis ceļojums un personīgā krīze liek viņai pilnībā pārdomāt savus politiskos uzskatus, apšaubīt agrāk sludinātos ideālus un pieņemt patiesību par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas pēc kinostudijas]] [[Kategorija:Studijas Kvartal 95 filmas]] 4oelt4n00dn7b7atw9unzbmaz1lzq20 4506460 4506459 2026-08-13T14:47:10Z Dejelnieks 78787 4506460 wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''raša hudbaj'' | attēls = RashaGoodbay.jpg | oriģinālnos = ''раша гудбай'' | žanrs = [[komēdijdrāma]] | valsts = {{UKR}} | valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 105 minūtes | izdošana = {{filmas datums|2025|3|27}} | režisors = [[Oleksijs Kirjuščenko]] | izplatītājs = ''Kinomania'' | aktieri = * [[Katerina Varčenko]] * [[Andrijs Isajenko]] * [[Anna Butkeviča]] * [[Oleksijs Nahrudnijs]] | budžets = | producents = [[Studija Kvartal 95|Studija ''Kvartal 95'']] | operators = Serhijs Košeļs | imdb = 36412830 }}'''''raša hudbaj''''' ({{val|uk|раша гудбай}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Ukraina]]s [[komēdijdrāma]], ko uzņēma [[studija Kvartal 95|studija ''Kvartal 95'']]. Filmas režisors ir [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš pazīstams ar darbiem "[[Mana brīnišķīgā auklīte]]", "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]". Filmas pirmizrāde Ukrainā notika 2025. gada 27. martā. Galveno lomu atveido [[Katerina Varčenko]]. == Sižets == Filmas darbība notiek 2023. gadā. Galvenā varone Rita vada vietējo propagandas televīzijas kanālu un strādā kā žurnāliste Krievijas [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajā]] [[Horļivka|Horļivkā]], kas atrodas [[Austrumukraina|Ukrainas austrumos]]. Viņa dzīvo un strādā okupācijas apstākļos jau desmit gadus. Viņas domāšana pilnībā pakļauta Krievijas mediju stāstiem. Rita ne tikai pati tic šiem vēstījumiem, bet arī aktīvi izplata viltus ziņas un propagandu. Neparedzētu un bīstamu apstākļu dēļ Rita kopā ar savu desmit gadus veco dēlu ir spiesta pamest pilsētu. Tā vietā, lai dotos uz Maskavu, kā sākotnēji plānots, viņa nejauši nonāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā, valsts tālākajos [[Rietumukraina|rietumos]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] pilsētā [[Užhoroda|Užhorodā]]. Ukrainas rietumos varone pirmo reizi ilgā laikā sastopas ar reālu dzīvi un sabiedrību, kas krasi atšķiras no viņas iepriekšējiem priekšstatiem. Tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunā vide un apkārtējā realitāte pamazām sagrauj Ritas līdzšinējo pasaules skatījumu. Šis ceļojums un personīgā krīze liek viņai pilnībā pārdomāt savus politiskos uzskatus, apšaubīt agrāk sludinātos ideālus un pieņemt patiesību par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:Studijas Kvartal 95 filmas]] ppb06xoemi8bebusgyqhp769d0bl64d 14 619036 4506420 4387439 2026-08-13T13:22:47Z Dejelnieks 78787 4506420 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:PSRS filmas pēc republikas]] 861z2wm9yk2m5n1gdi93xfn6s4ngqhi 10 624283 4506588 4505539 2026-08-13T19:28:23Z Biafra 13794 4506588 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Valmiera Glass VIA spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #175514 | fg = white | komanda = Valmiera Glass VIA | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols) | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]] * 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]] * 9 [[Artis Ate|Ate]] * 12 [[Verners Kohs|Kohs]] * 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]] * 24 [[Krists Ozers|K. Ozers]] * 34 [[Jānis Mārtiņš Kalniņš|Kalniņš]] * ? [[Rihards Čerņevskis|Čerņevskis]] * ? [[Markuss Toms|Toms]] * ? [[Darens Viljamss|Viljamss]] * Galvenais treneris [[Dāvis Čoders]] * Treneri [[Edmunds Elksnis|Elksnis]] * [[Gunārs Gailītis|Gailītis]] * [[Normunds Lišiks|Lišiks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]</noinclude> 8x0bm9aejdyrvsrx8w9myyn9cvozwf2 0 626902 4506739 4446463 2026-08-14T10:16:31Z Ivario 51458 4506739 wikitext text/x-wiki '''Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīca''' (arī '''Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca "Dauteks"''')<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/34/history|title=Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcas "Dauteks"|website=LNDB Industriālais mantojums|access-date=2026-08-14}}</ref> bija [[Daugavpils]] uzņēmums, kura galvenais birojs atradās [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielā]] 18. == Vēsture == Ķīmisko šķiedru rūpnīcu nodibināja 1959. gadā, pirmo ēku mākslīɡā [[Zīds|zīda]] ražošanai uzcēla 1964. gadā pilsētas [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciemata]] mikrorajonā. Vēlāk sāka ražot korda audumu riepām, dažādus [[Kaprons|kaprona]] diegus, arī kompleksos diegus lietusmēteļu, zīda un aizkaru audumiem.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/1037804.html Latvijas Nacionālā bibliotēka]</ref> Ražošanā strādāja vairāk nekā 5000 cilvēku, uzņēmums bija viens no lielākajiem [[Latvijas PSR]]. 1966. gadā Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu pārdēvēja par Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcu.<ref name=":0" /> Neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]], 1994. gadā rūpnīca piedzīvoja [[Privatizācija Latvijā|privatizāciju]] un tika izveidota [[valsts akciju sabiedrība]] “Dauteks”, bet 1998.gadā – [[Akciju sabiedrība|a/s]] “'''Tolaram fibers'''”. 2000.gada februārī a/s “Tolaram Fibers” kreditoru sapulce pieņēma lēmumu par Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmuma bankrotu. Uzņēmumu 2000. gada maijā izsolē nopirka [[Francija|Francijas]] koncerns “Rhodia”, un jūlijā tas atsāka darbu kā “'''Rhodia Industrial Yarns'''”. 2007. gadā uzņēmumu iegādājās [[Čehija|Čehijas]] firma SIA “[[Nexis Fibers]]”, kas darbojas arī mūsdienās, ražojot tehniskās šķiedras no poliamīda.<ref name=":0" /> Mūsdienās rūpnīcas teritorijā tiek veidots industriālais parks. Ap bijušo rūpnīcas ēku izvietojās vairāki citi uzņēmumi, kā “Nexis Fibers”, “Magistr”, “S.G.Avers”, kas turpina Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas tradīciju, ražojot dažādu struktūru tauvas, troses, virves un citu produkciju.<ref name=":0" /> 2019. ɡadā nojauca rūpnīcas lielāko ēku [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielā]] 21, Daugavpils Ziemeļu rūpniecības zonā.<ref>[https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/tiek-nojaukts-bijusas-kimiskas-skiedras-rupnicas-komplekss Tiek nojaukts bijušās Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas komplekss] Daugavpils.lv 31.01.2019</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie uzņēmumi Daugavpilī]] [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] [[Kategorija:Daugavpils]] r9me1g51y8gzwrih1p0fh8g9k4pic76 4506742 4506739 2026-08-14T10:25:27Z Ivario 51458 4506742 wikitext text/x-wiki '''Daugavpils ķīmisko šķiedru rūpnīca''' (arī '''Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca "Dauteks"''')<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/34/history|title=Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcas "Dauteks"|website=LNDB Industriālais mantojums|access-date=2026-08-14}}</ref> bija [[Daugavpils]] uzņēmums, kura galvenais birojs atradās [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielā]] 18. == Vēsture == Ķīmisko šķiedru rūpnīcu nodibināja 1959. gadā, pirmo ēku mākslīɡā [[Zīds|zīda]] ražošanai uzcēla 1964. gadā pilsētas [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciemata]] mikrorajonā. Vēlāk sāka ražot korda audumu riepām, dažādus [[Kaprons|kaprona]] diegus, arī kompleksos diegus lietusmēteļu, zīda un aizkaru audumiem.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/1037804.html Latvijas Nacionālā bibliotēka]</ref> Ražošanā strādāja vairāk nekā 5000 cilvēku, uzņēmums bija viens no lielākajiem [[Latvijas PSR]]. 1966. gadā Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu pārdēvēja par Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcu.<ref name=":0" /> Neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]], 1994. gadā rūpnīca piedzīvoja [[Privatizācija Latvijā|privatizāciju]] un tika izveidota [[valsts akciju sabiedrība]] “Dauteks”, bet 1998.gadā – [[Akciju sabiedrība|a/s]] “'''Tolaram fibers'''”. 2000.gada februārī a/s “Tolaram Fibers” kreditoru sapulce pieņēma lēmumu par Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmuma bankrotu. Uzņēmumu 2000. gada maijā izsolē nopirka [[Francija|Francijas]] koncerns “Rhodia”, un jūlijā tas atsāka darbu kā “'''Rhodia Industrial Yarns'''”. 2007. gadā uzņēmumu iegādājās [[Čehija|Čehijas]] firma SIA “[[Nexis Fibers]]”, kas darbojas arī mūsdienās, ražojot tehniskās šķiedras no poliamīda.<ref name=":0" /> Mūsdienās rūpnīcas teritorijā tiek veidots industriālais parks. Ap bijušo rūpnīcas ēku izvietojās vairāki citi uzņēmumi, kā “Nexis Fibers”, “Magistr”, “S.G.Avers”, kas turpina Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas tradīciju, ražojot dažādu struktūru tauvas, troses, virves un citu produkciju.<ref name=":0" /> 2019. ɡadā nojauca rūpnīcas lielāko ēku [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielā]] 21, Daugavpils Ziemeļu rūpniecības zonā, [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]].<ref>[https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/tiek-nojaukts-bijusas-kimiskas-skiedras-rupnicas-komplekss Tiek nojaukts bijušās Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas komplekss] Daugavpils.lv 31.01.2019</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie uzņēmumi Daugavpilī]] [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] [[Kategorija:Daugavpils]] 69ak35z5qssvao6eckstsarynqnau8g 0 629952 4506475 4458253 2026-08-13T15:31:39Z Biafra 13794 +attēls 4506475 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Jānis Kaufmanis | attēls = Janis_Kaufmanis.jpg | att_izm = | paraksts = Jānis Kaufmanis 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|6|6}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=186}} | svars = {{mērv|kg=88}} | iesauka = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2007—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 2 = 201—2012 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 3 = 2012—2014 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 4 = 2014—2015 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida]]'' | kl_sez 5 = 2015—2018 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 6 = 2018—2019 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 7 = 2019—2020 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 8 = 2020—2021 | klubs 8 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 9 = 2021—2022 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 10 = 2022 | klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} ''Ermis Schimatariou'' | kl_sez 11 = 2023 | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} ''Sant Antoni'' | kl_sez 12 = 2023—2024 | klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 13 = 2024—pašlaik | klubs 13 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | kl_sez 14 = | klubs 14 = | kl_sez 15 = | klubs 15 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2021)</small> * 2× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions <small>([[2011.—2012. gada LBL sezona|2012]], [[2015.—2016. gada LBL sezona|2016]])</small> * Igaunijas čempions <small>(2021)</small> * Igaunijas kausa ieguvējs <small>(2020)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2007. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]}} }} '''Jānis Kaufmanis''' (dzimis {{dat|1989|6|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās baskebola līgas]] (LBL2) klubu [[Gulbenes "Buki"]]. Spēlējis vairākos [[Latvija]]s klubos, kā arī ārzemēs, bet vislielāko karjeras daļu pārstāvējis Valmieras komandas. Divkārtējs Latvijas čempions ar [[VEF Rīga]] un [[Valmiera/Ordo]], kā arī [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] sastāvā. Profesionāls basketbolists ir arī J. Kaufmaņa jaunākais brālis [[Edgars Kaufmanis]], brāļi kopā spēlējuši Valmieras klubos, bet šobrīd pārstāv Gulbenes "Bukus". == Karjera == J. Kaufmanis nāk no [[Valmiera]]s jaunatnes basketbola sistēmas un karjeru pieaugušo basketbolā uzsāka Valmierā 2007. gadā. 2010. gadā viņš jau bija kļuvis par vienu no komandas līderiem, un par viņu interesi izrādīja Latvijas vadošais klubs [[VEF Rīga]], kas 2011. gadā parakstīja ar Kaufmani trīs gadu līgumu. Traumas dēļ gan viņš VEF komandā palika tikai vienu gadu, pirms atgriezās Valmierā, tomēr ar VEF kļuva par 2012. gada [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu. Valmieras komandai veiksmīgajā [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.–2013. gada sezonā]] J. Kaufmanis kopā ar [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|Jāni Bērziņu]] bija līderi, palīdzot sasniegt Valmieras komandai Latvijas līgas bronzas medaļas. 2014.–2015. gada sezonā Kaufmanis pievienojās [[Spānija]]s [[LEB Oro līga]]s komandai ''[[Força Lleida]]''. Pēc gada Spānijā basketbolists atgriezās dzimtās pilsētas komandā [[Valmiera/Ordo]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/sports/145792-kaufmanis-no-spanijas-atgriezas-valmiera.htm|title=Kaufmanis no Spānijas atgriežas "Valmierā"|website=nra.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> kas šajā brīdī bija palielinājusi savas finansiālās iespējas un pretendēja uz uzvaru Latvijas līgā. 2016. gada pavasarī, septiņu spēļu sērijā uzvarot VEF Rīga, Valmieras klubs izcīnīja savu pirmo un vienīgo uzvaru LBL. Turpinot spēlēt Valmieras klubā, 2018. gadā J. Kaufmanis pārspēja visu laiku rezultatīvākā spēlētāja pozīciju Valmieras basketbola vēsturē, kuru iepriekš ieņēma [[Sandis Amoliņš]]. 2020.–2021. gada sezonā J. Kaufmanis pārstāvēja [[Igaunija]]s klubu [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], ar ko uzvarēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgā]], kā arī kļuva par Igaunijas čempionu un kausa ieguvēju. Pēc tam atgriezies spēlēt Valmierā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/27082021-visas_igaunijas_trofejas_sakrajusais_kauf|title=Visas Igaunijas trofejas sakrājušais Kaufmanis atgriežas Valmierā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-04-24|date=2021-08-27|language=lv}}</ref> bet kopš 2024. gada pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās baskebola līgas]] klubu [[Gulbenes "Buki"]]. J. Kaufmanis ir pārstāvējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases. 2009. gadā kopā ar Latvijas U-18 izlasi izcīnīja bronzas medaļu 2009. gada [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]]. 2010. gadā bijis iekļauts pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/timermanis-traumas-del-nepalidzes-latvijas-basketbola-izlasei-742131|title=Timermanis traumas dēļ nepalīdzēs Latvijas basketbola izlasei|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-24}}</ref> taču oficiālās spēlēs izlasi nav pārstāvējis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{VEF 2012}} {{Latvija vir basket 2007 U-18}} {{Latvija vir basket 2005 U-16}} {{DEFAULTSORT:Kaufmanis, Jānis}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] lzemrnu4if8xucfvbrgzl6xpivjlnv7 0 632040 4506637 4469147 2026-08-14T04:15:13Z Treisijs 347 {{Turcijas tēmas}} 4506637 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Kemālisms''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Kemalizm'') jeb '''ataturkisms''' ir [[politiskā ideoloģija]], kuru izveidoja [[Mustafa Kemals Ataturks]] pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma un [[Turcija]]s Republikas izveidošanas 1923. gadā. Kemālisms kļuva par jaunās Turcijas valsts oficiālo ideoloģiju un noteica valsts modernizācijas, sekularizācijas un nacionalizācijas virzienu 20. gadsimtā. Kemālisma galvenais mērķis bija pārveidot bijušo Osmaņu impēriju par modernu, sekulāru un nacionālu valsti pēc [[Eiropa]]s valstu parauga. Ideoloģija balstījās uz sešiem pamatprincipiem, kurus Turcijā dēvē par “Sešām bultām” (turku: ''Altı Ok''). Šie principi bija [[republikānisms]], kas aizstāja monarhiju ar republikas pārvaldes modeli; [[nacionālisms]], kas uzsvēra turku nācijas vienotību; [[populisms]], kas deklarēja visu pilsoņu vienlīdzību; [[Etatisms|etatīsms]], kas paredzēja aktīvu valsts iesaisti ekonomikā; [[sekulārisms]], kas atdalīja reliģiju no valsts; un [[reformisms]], kas atbalstīja nepārtrauktu modernizāciju un sabiedrības pārveidošanu. Kemālisma reformas ietvēra [[sultanāts|sultanāta]] un [[kalifāts|kalifāta]] likvidēšanu, [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] ieviešanu arābu rakstības vietā, reliģisko tiesu slēgšanu, kā arī sieviešu tiesību paplašināšanu. Tika pieņemti jauni civilie un kriminālie likumi pēc [[Šveice]]s un citu Eiropas valstu juridiskajiem paraugiem. 20. gadsimta laikā kemālisms kļuva par dominējošo ideoloģiju [[Turcijas bruņotie spēki|Turcijas bruņotajos spēkos]] un valsts birokrātijā. Ideoloģija būtiski ietekmēja Turcijas politiku arī pēc Ataturka nāves 1938. gadā. Mūsdienās kemālisms Turcijā tiek vērtēts dažādi. Atbalstītāji to uzskata par valsts modernizācijas un sekulāras identitātes pamatu, savukārt kritiķi norāda uz autoritārisma, etniskā nacionālisma un politiskās opozīcijas ierobežošanas elementiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{Turcijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas politika]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Sekulārisms]] caighk08ydb8lanw5ifwfzvk30kqimj 0 632371 4506694 4503999 2026-08-14T07:50:37Z Pirags 3757 /* Latvijā */ pap 4506694 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji Boževas ezera apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri Krievijas robežai pārlidojušu dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] tlk2ji7ex5ka7im1h50cvp5fjug0pp8 4506712 4506694 2026-08-14T08:36:31Z Egilus 27634 /* Latvijā */ 4506712 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri Krievijas robežai pārlidojušu dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] dm9t6lwhclx6b0u5ncd1649ejjzindm 0 633347 4506557 4504406 2026-08-13T18:02:08Z EdgarsBot 50781 kategorija "Turcijas valsts iekārta" → "Turcijas politika" 4506557 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Արեւմտեան Հայաստանի<br>''Arevmtyan Hayastani'' | pilnais_valsts_nosaukums = Rietumu Armēnijas Republika | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of Western Armenia.png | karoga_nosaukums = Rietumu Armēnijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Western Armenia.png | ģerboņa_nosaukums = Rietumu Armēnijas ģerbonis | ģerboņa_platums = | nacionālā_himna = [[Rietumu Armēnijas himna]] | kartes_attēls = | galvaspilsēta = Karina ([[Erzuruma]]); valdība trimdā atrodas [[Parīze|Parīzē]] | valsts_valodas = [[armēņu valoda|armēņu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = | valsts_galva = | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | platība_km2 = | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = | valūtas_kods = | laika_zona = | utc_offset = | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = | tālsarunu_kods = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Rietumu Armēnijas Republika''' ({{val|hy|Արեւմտեան Հայաստանի}}, ''Arevmtyan Hayastani''), saukta arī par '''Armēnijas Valsti''' ({{val|hy|Հանրապետություն}}, ''Hanrapetut’yun'') ir trimdas valdības veidojums, kas pretendē uz suverenitāti pār daļu no vēsturiskās [[Armēnija]]s ([[Rietumarmēnija|Rietumarmēnijas]]) zemēm, kas atrodas mūsdienu [[Turcija|Turcijā]], kā arī uz [[Nahčivana|Nahčivanu]] un dažkārt arī [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]]. Tā sevi uzskata par 1920. gadā starptautiski atzītās [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] tiesisko mantinieci<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://westernarmeniatv.com/en/society_en/welcome-to-western-armenia/|title=WELCOME TO WESTERN ARMENIA - Western Armenia TV|last=Éditeur|access-date=2026-05-31|date=2022-06-07|language=en-US}}</ref> un apgalvo, ka tai ir savs prezidents, valdība, parlaments, konstitūcija, himna un ģerbonis. Rietumu Armēnijas valdība trimdā atrodas [[Parīze|Parīzē]]. Mūsdienu Rietumu Armēnijas politiskā kustība aizsākās 2004. gadā, kad tika pieņemta deklarācija par Rietumu Armēnijas [[armēņi|armēņu]] pašnoteikšanās tiesībām. 2011. gadā tika pasludināta trimdas valdības izveide un pieņemti tās simboli, bet 2013.–2014. gadā tika izveidota Nacionālā asambleja un ievēlēts prezidents. Kustība par savām vēsturiskajām zemēm uzskata vairākus bijušos [[Osmaņu impērija]]s [[vilājets|vilājetus]], tostarp [[Vanas vilājets|Vanu]], [[Bitlisas vilājets|Bitlisu]], [[Erzurumas vilājets|Erzurumu]], [[Trabzonas vilājets|Trabzonu]], [[Sivasas vilājets|Sivasu]] un citas teritorijas, bet par galvaspilsētu uzskata Karinu ([[Erzuruma|Erzurumu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://westernarmeniatv.com/en/official_en/deputies-of-western-armenia-led-by-president-a-aprahamian-visited-karin/|title=Deputies of Western Armenia – led by President A. Aprahamian visited Karin - Western Armenia TV|last=Éditeur|access-date=2026-05-31|date=2022-06-23|language=en-US}}</ref> Šīs teritoriālās pretenzijas nav starptautiski atzītas, un Rietumu Aarmēnijas Republika nepārvalda nevienu no teritorijām, uz kurām tā pretendē. == Skatīt arī == * [[Armēnijas vēsture]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Armēnija-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Neatzītās valstis]] [[Kategorija:Armēnijas politika]] [[Kategorija:Turcijas politika]] ell9todg5m5k8q1y8ik49mtmbvbqenr 0 635022 4506627 4489618 2026-08-14T03:43:43Z Kikos 3705 /* ievads */ 4506627 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārgaila un Bjūta | official_name = ''Argyll and Bute''<br/>''Earra-Ghaidheal agus Bòd'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Kilchurn Castle reflection.jpg | image2 = Train crossing Loch Awe - March 2016 (geograph 4866471).jpg | image3 = Beinn ime from the butterbridge.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Kilhurnas pils drupas; Dzelzceļa tilts pār Loho ezeru; Benīma kalns | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Argyll and Bute in Scotland.svg | map_caption1 = Ārgaila un Bjūta Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Lohgilpheda]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 6907 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 87690 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 56 | latm = 06 | lats = | latNS = N | longd = 5 | longm = 30 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 1126 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-AGB | website = {{URL|http://argyll-bute.gov.uk/}} }} '''Ārgaila un Bjūta''' ({{val|en|Argyll and Bute}}, {{val|sco|Argyll an Buit}}, {{val|gd|Earra-Ghaidheal agus Bòd}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas vidusdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Hailenda|Hailendu]], austrumos — ar [[Pērta un Kinrosa|Pērtu un Kinrosu]], [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingu]] un [[Rietumdanbārtonšīra|Rietumdanbārtonšīru]], bet dienvidos [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] šaurums to šķir no [[Inverklaida]]s un [[Ziemeļēršīra]]s. Apgabals iekļauj [[Iekšējās Hebridu salas|Iekšējo Hebridu salu]] arhipelāga dienvidu daļu; lielākās salas ir [[Malla]], [[Aileja]] un [[Džūra]]. Apgabala administratīvais centrs ir [[Lohgilpheda]] ({{sk|2280}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — [[Helensboro]] ({{sk|13230}}). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir [[Obana]] ({{sk|8140}}) un [[Danūna]] ({{sk|7660}}). == Vēsture == Vēsturiski Ārgailas un Bjūtas apgabala teritorija ietilpusi Ārgailas un Bjūtas grāfistēs. 1975. gada administratīvajā reformā Stratklaidas reģionā tika izveidots Ārgailas un Bjūtas distrikts, kas iekļāva lielāko daļu no bijušās Ārgailas grāfistes un [[Bjūta]]s salu no bijušās Bjūtas grāfistes. Tagadējās robežās pašvaldības apgabals izveidots 1996. gada 1. aprīlī, Ārgailas un Bjūtas distriktam pievienojot Helensboro pilsētu no Dambārtonas distrikta, kas līdz 1975. gadam ietilpa Danbārtonšīras grāfistē.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} oajke3ia8xd8ruwvdqys53iwrvujz8j 0 635505 4506462 4493415 2026-08-13T14:48:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506462 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit | unit_name = Gumjēri<br>''Goum'' | image = Goum mixte marocain.jpg | caption = "Jaukto Marokas gumjēru" standarta simbols: [[kumja]] (izliekts [[mauri|mauru]] duncis), uz kura iegravēts burts G (Goum) un attēloti Ziemeļāfrikas zelta rotājumi. | dates = 1908–1956 | country = {{FRA}} | allegiance = | branch = | command_structure = [[Francijas armija]] | type = [[kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s vienības | role = | size = | current_commander = | garrison = | nickname = | equipment = | motto = | colors = | march = | mascot = | battles = Moroccan colonial campaigns,<br>[[World War II]], Indochina 1946-54 | notable_commanders = ģenerālis [[Ogistēns Gijoms]] | anniversaries = <!-- Insignia --> | identification_symbol = | identification_symbol_label = | identification_symbol_2 = | identification_symbol_2_label = Abbreviation }} '''Gumjēri''' ({{val|fr|goumiers marocains}}) bija [[Maroka]]s pamatiedzīvotāji [[karavīri]], kas galvenokārt tika izmantoti [[Francijas armija]]s palīgspēkos no 1908. līdz 1956. gadam. Šis termins tiek lietots arī attiecībā uz Franču Sudānas un Augšvoltas "vietējiem" karavīriem. Vārds ir cēlies no [[Magriba|magriba]] arābu valodas vārda "goum" ("stāvēt"). Vēlāk "goum" apzīmēja 200 vīru lielu vienību; trīs vai četri "gumi" veidoja "taboru", un trīs "tabori" nozīmēja "grupu". Pirmos gumjērus savervēja [[Francijas koloniālā impērija]] [[Alžīrija]]s dienvidos, un tie tika izmantoti kā neregulārie karaspēki, kas bija atdalīti no regulārās musulmaņu [[kavalērija]]s (''spahiji'') un [[kājnieki|kājnieku]] (''tiraljēri''). Gumjēri tika izmantoti Francijas iebrukuma Marokā sākumposmā (1908). Sākot ar 1908. gadu, gumjēru vervēšana sākās pašā [[Maroka|Marokā]]. Marokas gumjēri bija pakļauti sultānam, bet faktiski bija daļa no Francijas armijas, kalpojot kā izlūki un atbalsts regulārajām Francijas karaspēka vienībām. Pastāvīgās gumjēru vienības tika izveidotas 1911. gadā. [[File:Goumier001.jpg|thumb|Žurnālā "Yank" publicēts "Gumjēra" attēls, kurā tas redzams asinot savu durkli.]] Gumjēri aktīvi piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]: cīnījās pret itāļu karaspēku Lībijā (1940. gadā), pret vācu karaspēku Tunisijā (1942.–1943. gadā) un piedalījās [[Sabiedroto iebrukums Itālijā|Itālijas iebrukumā]] (1943.–1945. gadā), kur viņi atstāja sliktu slavu par saviem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Šie notikumi ir itāļu filmas "La Ciociara" (Dusmas) temats. (Tomēr citi avoti, tostarp franču maršals de Latrs de Tasinji, apgalvo, ka šādi incidenti bija atsevišķi gadījumi, ko vācu propaganda izmantoja, lai diskreditētu sabiedrotos un jo īpaši franču karaspēku, kas šo notikumu laikā demonstrēja lielu drosmi.)<ref>Jean de Lattre de Tassigny, Reconquérir: 1944—1945. Textes du maréchal Lattre de Tassigny réunis et présentés par Jean-Luc Barre, éditions Plon, 1985, p. 32-33</ref> Gumjēri piedalījās arī Korsikas atbrīvošanā, Elbas ieņemšanā, Francijas atbrīvošanā (1944. gadā) un Vācijas dienvidrietumu iebrukumā 1945. gada martā–maijā. Kopējie gumjēru zaudējumi kara laikā sasniedza 8018 vīrus, no kuriem 1625 tika nogalināti.<ref name=Lescel>{{cite web|url=http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64|archive-url=https://web.archive.org/web/20020422061455/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64 |archive-date=Apr 22, 2002|first=François |last=Lescel|date=March 2002|website=Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants |number= 366|title=Goumiers, Goums, Tabors|language=French }}</ref> Pēc Marokas neatkarības iegūšanas 1956. gadā gumjēri tika iekļauti [[Marokas Karaliskā armija|Marokas Karaliskajā armijā]]. == Galerija == <gallery> Musée, Ouvrage du Hackenberg 07.jpg|thumb|[[Senegāliešu strēlnieki|Senegālietis]] kreisajā pusē, [[Franču Ārzemnieku leģions|ārzemju leģionārs]] vidū, marokāņu "tabors" labajā pusē. Goumiers et leurs officiers défilant à Paris le 14 juillet 1945.jpg|thumb|Gumjēri un viņu virsnieki parādē Parīzē 1945. gada 14. jūlijā. Le colonel Georges Leblanc défile à Marseille en tête du 1er GTM après la libération de la ville en août 1944.jpg|thumb|Pulkvedis Žoržs Leblāns defilē [[Marseļa|Marseļā]] 1. GTM vienības priekšgalā pēc pilsētas atbrīvošanas 1944. gada augustā. Le 14 juillet 1945 à Paris, le général de Gaulle remet le drapeau des goums au colonel Hogard, commandant des GTM.jpg|thumb|1945. gada 14. jūlijā Parīzē ģenerālis [[Šarls de Golls|de Golls]] nodeva gurmjēru karogu GTM komandierim pulkvedim Ogāram. Goumiers posing with their weapons in France (cropped).jpg|thumb|Gumjēri 1943. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historynet.com/augustin-leon-guillaumes-goums-in-a-modern-war.htm Augustin-Leon Guillaume's Goums in a Modern War], Edward L. Bimberg * [http://www.sonic.net/~bstone/archives/990909.shtml Bill Stone, "Book review. Bimberg, Edward L. The Moroccan Goums: Tribal Warriors in a Modern War" (1999)] * [http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m2501/is_n2_v20/ai_21187377 Driss Maghraoui, 1998, "Moroccan colonial soldiers: between selective memory and collective memory – Beyond Colonialism and Nationalism in North Africa", ''Arab Studies Quarterly'' (Spring, 1998)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071118003515/http://findarticles.com/p/articles/mi_m2501/is_n2_v20/ai_21187377/print |date={{dat|2007|11|18||bez}} }} * [http://www.sdreader.com/php/cityshow.php?id=C021998 Allan Peterson, San Diego Reader, 1998, "Pizza Man's Atrocity Hunt" (Anecdotal allegations of war crimes committed by Goumiers in Italy)] * [http://www.gillesdurupt.com/1/leo/ ''Portraits de Goumiers''] – 37 photographs taken in 1944 by Léo Durupt in the small French town of [[Le Val-d'Ajol]] – [[Vosges]] * [http://members.aol.com/Custermen85/Units/FrenchOrg.htm Author unknown, 2003, "History of FEC and its Divisions"] * [https://web.archive.org/web/20071211224502/http://www.farac.org/php/article.php3?id_article=64%7CFran%C3%A7ois Lescel (2002), ''Fédération des Amicales Régimentaires et des Anciens Combattants website article no. 366 (March 2002) "Goumiers, Goums, Tabors"'' (French language text)] * {{cite web |url= http://www.bluespader.org/uploads/SicilyTranscript.pdf |title= Transcript of the 26th Infantry log files from WWII }}{{dead link|date=January 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}&nbsp;{{small|(2.74&nbsp;MB)}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] jqaeexxgomf227eu6ytbib4hcriyri2 0 635695 4506479 4494822 2026-08-13T15:50:25Z Dainis 876 Attēls 4506479 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz MS-29'' | Nosaukums_orig = ''Союз МС-29'' | Attēls = The Soyuz MS-29 spacecraft approaches the International Space Station for an automated docking (iss074e0814098).jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Sojuz MS-29'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz-MS]]'' | KA sērijas Nr = 754 | Īpašnieks = | Operators = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|7|14|SK}} 14:47:43 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-2.1a]]'', {{RUS}} | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31 / 6 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Apkalpe = [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]] | apkalpes attēls = Expedition 75 crew members participate in an emergency training session at Johnson Space Center (jsc2026e011296).jpg | apkalpes attēla apraksts = No kreisās: Menons, Kikina, Dubrovs | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = 2027. gada aprīlis (plānots) | Nolaišanās vieta = {{KAZ}} | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 7152 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Sojuz MS-28]]'' | KA_nāk = ''[[Sojuz MS-30]]'' | Pilot. misijas = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]], [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]] }} '''''Sojuz MS-29''''' (''Союз МС-29''; ''[[NASA]]'' apzīmējums '''''ISS 75S''''') ir [[Krievija]]s [[kosmosa kuģis]] apkalpes nogādāšanai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). To orbītā palaida 2026. gada 14. jūlijā<!--, uz zemes atgriezās 20. decembrī-->. == Apkalpe == Kuģa ''Sojuz MS-29'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" |Kosmonauts | {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} |Pozīcija |Lidojums pēc skaita |Valsts, organizācija |- | [[Pjotrs Dubrovs]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |- | [[Anna Kikina]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris 1 | 2. | {{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |- | [[Anils Menons]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris 2 | 1. | {{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |} Dublieru apkalpe: * [[Dmitrijs Peteļins]], komandieris, ''Roskosmos'', {{RUS}} * [[Konstantins Borisovs]], lidojuma inženieris, ''Roskosmos'', {{RUS}} * [[Deniza Bērnema]], lidojuma inženieris, ''NASA'', {{USA}} [[Attēls:Expedition 75 Soyuz Rollout (NHQ202607110053).jpg|thumb|left|280px|Raķete ar ''Sojuz MS-29'' starta laukumā]] == Lidojuma gaita == ''Sojuz MS-29'' tika palaists {{dat|2026|7|14||bez}} 14:47:43 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma 6. palaišanas iekārtas. Kosmosa kuģis ar staciju saslēdzās tajā pašā dienā 17:52 ''UTC'' (trīs stundas pēc starta) automātiskā režīmā pie ''[[Pričal (SKS)|Pričal]]'' moduļa. <!-- No stacijas ''Sojuz MS-29'' atvienojās {{dat|2021|12|19||bez}} 23:50:30 ''UTC''. 20. decembrī 02:18:56 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. Zemi nolaižamais aparāts sasniedza 03:13 ''UTC'', 148 km uz dienvidaustrumiem no [[Žezkazghana]]s, [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Lidojuma ilgums — 11 dienas 19 stundas 34 minūtes. == Atsauces == {{atsauces|refs= }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://russianspaceweb.com/soyuz-ms-29.html Soyuz MS-29 lifts off] russianspaceweb {{en ikona}} * [https://www.astronaut.ru/hrono/soyuz76.htm Хроника подготовки и полёта корабля «Союз МС-29»] astronaut.ru {{ru ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/soyuz-ms.htm Soyuz-MS 01 — 20 (11F732A48)] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{SKS konfigurācija}} {{Pilotējamie kuģi uz SKS}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Sojuz kosmosa kuģi]] [[Kategorija:Sojuz pilotējamie lidojumi]] 655zx7sqtiibfosyu23jmnvfsbzismi 0 636027 4506628 4497989 2026-08-14T03:44:34Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4506628 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas tradicionālās grāfistes''' (arī vēsturiskās grāfistes) bija [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības no [[viduslaiki]]em līdz 1889. gadam, kad tika izveidotas administratīvās grāfistes, kas savukārt pastāvēja līdz 1975. gada administratīvajai reformai. Grāfistes mūsdienās vairs nepilda administratīvās funkcijas, taču tās joprojām tiek izmantotas nekustamā īpašuma reģistrācijā (''Land Registration'') un kopumā atbilst lordu leitnantu — karalisko ceremoniju vietvalžu — pārraudzības iecirkņiem. 1889. gadā izveidotās Skotijas administratīvās grāfistes balstījās uz tradicionālo grāfistu robežām, tomēr to izveides gaitā tika likvidēti daudzie eksklāvi un anklāvi. == Grāfistes == {| class="wikitable sortable" |+ ! class="unsortable" | Karte ! Apgabals !! Angļu nosaukums !Gēlu nosaukums ! Grāfistes pilsēta ! Platība km² ! Mūsdienu administratīvā piederība |- |[[Attēls:Aberdeenshire County.svg|57x57px]] |[[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] |''Aberdeenshire'' |''Siorrachd Obar Dheathain'' |[[Aberdīna]] |{{Nts|5050}} |Aberdīnšīra |- |[[Attēls:Forfarshire (County of Angus) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Angusa]] |''Angus'' |''Aonghas'' |[[Forfara]] |{{Nts|2181}} |Angusa |- |[[Attēls:Argyllshire locator map.svg|57x57px]] |[[Ārgaila]] |''Argyll'' |''Earra-Ghàidheal'' |[[Inverēri]], [[Lohgilpheda]] |{{Nts|8081}} |Ārgaila un Bjūta, Hailenda |- |[[Attēls:Haddingtonshire (East Lothian) County - Scotland.svg|57x57px]] |[[Austrumlotjana]] |''East Lothian'' |''Lodainn an Ear'' |[[Hadingtona]] |{{Nts|688}} |Austrumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Banffshire County.svg|57x57px]] |[[Benfšīra]] |''Banffshire'' |''Siorrachd Bhanbh'' |[[Benfa]] |{{Nts|1660}} |Aberdīnšīra, Mari |- |[[Attēls:Berwickshire County.svg|57x57px]] |[[Berikšīra]] |''Berwickshire'' |''Siorrachd Bhearaig'' |[[Berika pie Tvīdas|Berika]], [[Grīnlo]], [[Dansa]] |{{Nts|1184}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Buteshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Bjūtšīra]] |''Buteshire'' |''Siorrachd Bhòid'' |[[Rotseja]] |{{Nts|583}} |Ārgaila un Bjūta, Ziemeļēršīra |- |[[Attēls:Dumfriesshire County.svg|57x57px]] |[[Damfrīsšīra]] |''Dumfriesshire'' |''Siorrachd Dhùn Phris'' |[[Damfrīsa]] |{{Nts|2753}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Dunbartonshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Danbārtonšīra]] |''Dunbartonshire'' |''Siorrachd Dhùn Breatann'' |[[Dambārtona]] |{{Nts|624}} |Ārgaila un Bjūta, Austrumdanbārtonšīra, Rietumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:Ayrshire.svg|57x57px]] |[[Ēršīra]] |''Ayrshire'' |''Siorrachd Inbhir Àir'' |[[Ēra (pilsēta)|Ēra]] |{{Nts|2924}} |Ziemeļēršīra, Dienvidēršīra, Austrumēršīra |- |[[Attēls:Fifeshire locator map.svg|57x57px]] |[[Faifa]] |''Fife'' |''Fìobha'' |[[Glenrotisa]] |{{Nts|1325}} |Faifa |- |[[Attēls:Inverness-shire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Invernesšīra]] |''Inverness-shire'' |''Siorrachd Inbhir Nis'' |[[Invernesa]] |{{Nts|10906}} |Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Caithness-Scotland.svg|57x57px]] | [[Keitnesa]]|| ''Caithness'' |''Gallaibh'' || [[Vika]]|| {{Nts|1601}} || Hailenda |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinkārdinšīra]] |''Kincardineshire'' |''A' Mhaoirne'' |[[Stonheivena]] |{{Nts|984}} |Aberdīnšīra, Aberdīna |- |[[Attēls:Kinross-shire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinrosšīra]] |''Kinross-shire'' |''Siorrachd Cheann Rois'' |[[Kinrosa]] |{{Nts|189}} |Pērta un Kinrosa |- |[[Attēls:Kirkcudbrightshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kērkūbrišīra]] |''Kirkcudbrightshire'' |''Siorrachd Chille Chùithbeirt'' |[[Kērkūbri]] |{{Nts|2328}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Klekmenanšīra]] |''Clackmannanshire'' |''Siorrachd Chlach Mhanann'' |[[Eloa]] |{{Nts|148}} |Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Lanarkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Lanarkšīra]] |''Lanarkshire'' |''Siorrachd Lannraig'' |[[Lanarka]], [[Glāzgova]], [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] |{{Nts|2277}} |Ziemeļlanarkšīra, Dienvidlanarkšīra, Glāzgova, Austrumdanbārtonšīra |- |[[Attēls:Morayshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Mari (grāfiste)|Mari]] |''Moray'' |''Moireibh'' |[[Elgina]] |{{Nts|1233}} |Mari, Hailenda |- |[[Attēls:Nairnshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Nērnšīra]] |''Nairnshire'' |''Siorrachd Inbhir Narann'' |[[Nērna]] |{{Nts|518}} |Hailenda |- |[[Attēls:County of Orkney - Scotland.svg|57x57px]] |[[Orkni]] |''Orkney'' |''Arcaibh'' |[[Kērkvola]] |{{Nts|990}} |Orkneju salas |- |[[Attēls:Peeblesshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Peblsšīra]] |''Peeblesshire'' |''Siorrachd nam Pùballan'' |[[Peblsa]] |{{Nts|1419}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Perthshire County.svg|57x57px]] |[[Pērtšīra]] |''Perthshire'' |''Siorrachd Pheairt'' |[[Pērta (Skotija)|Pērta]] |{{Nts|6550}} |Pērta un Kinrosa, Stērlinga, Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Renfrewshire (historic county) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīra]] |''Renfrewshire'' |''Siorrachd Rinn Friù'' |[[Renfrū]], [[Peizli]] |{{Nts|630}} |Inverklaida, Renfrūšīra, Austrumrenfrūšīra |- |[[Attēls:Linlithgowshire (county of West Lothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana]] |''West Lothian'' |''Lodainn an Iar'' |[[Linlitgova]] |{{Nts|325}} |Rietumlotjana, Edinburga, Folkirka |- |[[Attēls:Roxburghshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Roksborošīra]] |''Roxburghshire'' |''Siorrachd Rosbroig'' |[[Džedboro]] |{{Nts|1725}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:County of Ross and Cromarty - Scotland.svg|57x57px]] | [[Rosa un Kromarti]]|| ''Ross and Cromarty'' |''Ros agus Cromba''|| [[Dingvola]] || {{Nts|8002}} || Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Sutherland-Scotland.svg|57x57px]] | [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]|| ''Sutherland'' |''Cataibh''|| [[Dornoha]] || {{Nts|5252}} || Hailenda |- |[[Attēls:Selkirkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Selkērkšīra]] |''Selkirkshire'' |''Siorrachd Shalcraig'' |[[Selkērka]] |{{Nts|692}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Stirlingshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Stērlingšīra]] |''Stirlingshire'' |''Siorrachd Sruighlea'' |[[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] |{{Nts|1158}} |Stērlinga, Folkirka, Austrumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:County of Zetland - Scotland.svg|57x57px]] |[[Šetlenda]] |''Zetland'' |''Sealtainn'' |[[Lērika]] |{{Nts|1467}} |Šetlenda |- |[[Attēls:Edinburghshire (County of Midlothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Viduslotjana (grāfiste)|Viduslotjana]] |''Midlothian'' |''Meadhan Lodainn'' |[[Edinburga]] |{{Nts|938}} |Viduslotjana, Edinburga, Austrumlotjana, Rietumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Wigtownshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Vigtaunšīra]] |''Wigtownshire'' |''Siorrachd Bhaile na h-Ùige'' |[[Vigtauna]] |{{Nts|1261}} |Damfrīsa un Geloveja |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] dvxicbm5pjc4a65hi7rm8hwdxtbuvit 0 636131 4506613 4499228 2026-08-13T23:30:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506613 wikitext text/x-wiki [[attēls:Roberta Hirša ģimene uz Atpūtas vāka 1937.png|thumb|Roberta Hirša ģimene (Ivars vidū) uz žurnāla “Atpūta” vāka (1937)]] '''Ivars Hiršs''' (1931–1989) bija [[ASV latvieši|ASV latviešu]] ɡrafiķis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1931. gada 11. jūlijā Rīgā a/s "Rīgas audums" dibinātāja [[Roberts Hiršs|Roberta Hirša]] un viņa sievas Alīnas (Almas) trīs dēlu ģimenē. 1939. gada rudenī Roberts Hiršs ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz Šveici, kur vecāki Ivaru pierakstīja privātskolā ar internātu.<ref name=jaunāɡaita>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunagaita.net/jg197/JG197_Staprans-par-Hirsu.htm|title=JG197  Raimonds Staprāns. Ivars Hiršs|website=jaunagaita.net|access-date=|date=1994. gada augusts}}</ref> 1941. gadā viņi pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]],<ref name="LAT">{{LAT e|2|739}}</ref> kur 1946. ɡadā izveidoja [[Rodailenda]]s tekstiluzņēmumu ''Robert Hirss Company''. Ivars Hiršs 1954. gadā absolvēja Rodailendas Dizaina skolu, iegūstot maģistra grādu un turpināja studijas [[Kalifornija]]s Mākslas un amatniecības koledžā. Viņam bija veiksmīgas izstādes [[Sanfrancisko]] ''Triangle'' galerijā 1962. gadā un Sanfrancisko Modernās mākslas muzejā 1967. gadā. Viņa darbos bieži bija iekļauti arī latviešu rotājumi vai ornamenti. Pēc tēva un mātes nāves Hiršu pārņēma [[melanholija]] un vientulības sajūta, kas sasaistījās ar viņa radošās dzirksts apsīkšanu. Miris 1989. gada 10. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Ivars-Hirss|title=Ivars Hiršs|website=timenote.info|access-date=2025-12-18|language=lv|archive-date=2026-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20260725214025/https://timenote.info/lv/Ivars-Hirss}}</ref> no [[aknu ciroze]]s izraisītas barības vada asiņošanas. Viņa pelnus apglabāja latviešu kapsētā pie [[Ņujorka]]s, blakus tēvam un mātei.<ref name=jaunāɡaita/> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hiršs, Ivars}} [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] pifc0a7m5y7nk22z7it90d6golptny5 3 636316 4506407 4500194 2026-08-13T13:06:45Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:LasseKeskinen]] to [[Dalībnieka diskusija:Lasse Keskinen]] 4506407 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Lasse Keskinen]] noea6xr7oa2g3jl4hftdck0b53z5dvq 0 636435 4506607 4506234 2026-08-13T21:23:50Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ 4506607 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiek ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,09 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azu]]|GBR}} || 10,16 | {{Flagathlete|[[Ouens Ansā]]|GER}} || 10,19 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,17 | {{Flagathlete|[[Muhamads Abdalla Kunta]]|FRA}} || 44,40 | {{Flagathlete|[[Jonass Feiferss]]|NED}} || 44,41 '''NR''' |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Marks Inglišs]]|IRL}} || 1:45,26 | {{Flagathlete|[[Marino Bloudeks]]|CRO}} || 1:45,62 | {{Flagathlete|[[Mohameds Atauī]]|ESP}} || 1:45,71 |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:15,29 SB | {{Flagathlete|[[Florians Brems]]|GER}} || 13:15,60 | {{Flagathlete|[[Etjēns Dagino]]|FRA}} || 13:16,09 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Džeisons Džozefs]]|SUI}} || 13,12 SB | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,16 SB | {{Flagathlete|[[Jakubs Šimaņskis]]|POL}} || 13,26 SB |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,44 m | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,29 m | {{Flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,26 m |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,31 m | {{Flagathlete|[[Dzane Veirs]]|ITA}} || 21,12 m | {{Flagathlete|[[Viktors Petešons]]|SWE}} || 20,97 m |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}}|| 72,51 m | {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LIT}} || 69,89 m | {{Flagathlete|[[Henriks Jansens]]|GER}} || 69,53 m SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 84,25 m WL '''NR''' | {{Flagathlete|[[Merlins Hummels]]|GER}} || 81,30 m | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 79,49 m |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Leo Neigebauers]]|GER}} || 8611 | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8573 | {{Flagathlete|[[Sanders Skotheims]]|NOR}} || 8433 SB |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 11,00 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,02 | {{Flagathlete|[[Delfīne Nkansa]]|BEL}} || 11,06 PB |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 22,19 EL | {{Flagathlete|[[Rašīda Adeleke]]|IRL}} || 22,28 '''NR''' | {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,29 |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 15:37,84 | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 15:39,98 SB | {{Flagathlete|[[Mikola Majori]]|ITA}} || 15:40,65 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Nadine Visere]]|NED}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Latisija Baptē]]|FRA}} || 12,73 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Emma Zapletalova]]|SVK}} || 52,91 | {{Flagathlete|[[Emilija Ņūnema]]|GBR}} || 53,33 PB | {{Flagathlete|[[Fatumata Binta Diallo]]|POR}} || 53,55 '''NR''' |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Geza Felisitasa Krauze]]|GER}} || 9:12,69 | {{Flagathlete|[[Alisa Fino]]|FRA}} || 9:14,24 SB} | {{Flagathlete|[[Olīvija Girta]]|GER}} || 9:15,33 SB |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Angelika Mozere]]|SUI}} || 4,80 m =SB | {{Flagathlete|[[Vilma Heltele]]|FIN}} || 4,75 m | {{Flagathlete|[[Marija Žilī Bonēna]]|FRA}} || 4,70 m |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Darja Derkača]]|ITA}} || 14,62 m EL, PB | {{Flagathlete|[[Salija Gisa]]|BEL}} || 14,46 m PB | {{Flagathlete|[[Aleksandra Načeva]]|BUL}} || 14,40 m |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,73 m | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 19,64 m PB | {{Flagathlete|[[Jemisi Mabrija]]|GER}} || 19,50 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Silja Kosonena]]|FIN}} || 76,28 m | {{Flagathlete|[[Sāra Fantīni]]|ITA}} || 74,35 m | {{Flagathlete|[[Beatrise Nedberge Llano]]|NOR}} || 72,88 m |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | {{NOR}}<br />[[Karstens Varholms]]<br />[[Amālije Jūela]]<br />[[Andrēass Ofstads Kulsengs]]<br />[[Henriete Jēgere]] || 3:09,62 '''CR''' '''NR''' | {{GBR2}}<br />[[Bens Džefrīss]]<br />[[Šarlote Henriha]]<br />[[Tobijs Heriss]]<br />[[Jemi Mērija Džona]] || 3:10,47 | {{NED}}<br />[[Jonass Feiferss]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Terenss Agards]]<br />[[Mirte van der Shota]] || 3:10,77 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 1 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 1 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 0 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 2 | bronze_FRA = 2 | gold_GER = 0 | silver_GER = 2 | bronze_GER = 2 | gold_GBR = 3 | silver_GBR = 3 | bronze_GBR = 0 | host_GBR = yes | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 0 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_ITA = 2 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 1 | gold_NED = 2 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 2 | gold_NOR = 2 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 1 | gold_POL = 0 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 1 | gold_POR = 0 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 1 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 1 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 0 | gold_SVK = 1 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 0 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] 23epho7wapthh2hhfmk899dh7hineve 4506608 4506607 2026-08-13T21:24:54Z Vylks 50297 /* Medaļu kopvērtējums */ 4506608 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiek ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,09 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azu]]|GBR}} || 10,16 | {{Flagathlete|[[Ouens Ansā]]|GER}} || 10,19 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,17 | {{Flagathlete|[[Muhamads Abdalla Kunta]]|FRA}} || 44,40 | {{Flagathlete|[[Jonass Feiferss]]|NED}} || 44,41 '''NR''' |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Marks Inglišs]]|IRL}} || 1:45,26 | {{Flagathlete|[[Marino Bloudeks]]|CRO}} || 1:45,62 | {{Flagathlete|[[Mohameds Atauī]]|ESP}} || 1:45,71 |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:15,29 SB | {{Flagathlete|[[Florians Brems]]|GER}} || 13:15,60 | {{Flagathlete|[[Etjēns Dagino]]|FRA}} || 13:16,09 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Džeisons Džozefs]]|SUI}} || 13,12 SB | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,16 SB | {{Flagathlete|[[Jakubs Šimaņskis]]|POL}} || 13,26 SB |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,44 m | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,29 m | {{Flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,26 m |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,31 m | {{Flagathlete|[[Dzane Veirs]]|ITA}} || 21,12 m | {{Flagathlete|[[Viktors Petešons]]|SWE}} || 20,97 m |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}}|| 72,51 m | {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LIT}} || 69,89 m | {{Flagathlete|[[Henriks Jansens]]|GER}} || 69,53 m SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 84,25 m WL '''NR''' | {{Flagathlete|[[Merlins Hummels]]|GER}} || 81,30 m | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 79,49 m |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Leo Neigebauers]]|GER}} || 8611 | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8573 | {{Flagathlete|[[Sanders Skotheims]]|NOR}} || 8433 SB |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 11,00 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,02 | {{Flagathlete|[[Delfīne Nkansa]]|BEL}} || 11,06 PB |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 22,19 EL | {{Flagathlete|[[Rašīda Adeleke]]|IRL}} || 22,28 '''NR''' | {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,29 |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 15:37,84 | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 15:39,98 SB | {{Flagathlete|[[Mikola Majori]]|ITA}} || 15:40,65 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Nadine Visere]]|NED}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Latisija Baptē]]|FRA}} || 12,73 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Emma Zapletalova]]|SVK}} || 52,91 | {{Flagathlete|[[Emilija Ņūnema]]|GBR}} || 53,33 PB | {{Flagathlete|[[Fatumata Binta Diallo]]|POR}} || 53,55 '''NR''' |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Geza Felisitasa Krauze]]|GER}} || 9:12,69 | {{Flagathlete|[[Alisa Fino]]|FRA}} || 9:14,24 SB} | {{Flagathlete|[[Olīvija Girta]]|GER}} || 9:15,33 SB |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Angelika Mozere]]|SUI}} || 4,80 m =SB | {{Flagathlete|[[Vilma Heltele]]|FIN}} || 4,75 m | {{Flagathlete|[[Marija Žilī Bonēna]]|FRA}} || 4,70 m |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Darja Derkača]]|ITA}} || 14,62 m EL, PB | {{Flagathlete|[[Salija Gisa]]|BEL}} || 14,46 m PB | {{Flagathlete|[[Aleksandra Načeva]]|BUL}} || 14,40 m |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,73 m | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 19,64 m PB | {{Flagathlete|[[Jemisi Mabrija]]|GER}} || 19,50 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Silja Kosonena]]|FIN}} || 76,28 m | {{Flagathlete|[[Sāra Fantīni]]|ITA}} || 74,35 m | {{Flagathlete|[[Beatrise Nedberge Llano]]|NOR}} || 72,88 m |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | {{NOR}}<br />[[Karstens Varholms]]<br />[[Amālije Jūela]]<br />[[Andrēass Ofstads Kulsengs]]<br />[[Henriete Jēgere]] || 3:09,62 '''CR''' '''NR''' | {{GBR2}}<br />[[Bens Džefrīss]]<br />[[Šarlote Henriha]]<br />[[Tobijs Heriss]]<br />[[Jemi Mērija Džona]] || 3:10,47 | {{NED}}<br />[[Jonass Feiferss]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Terenss Agards]]<br />[[Mirte van der Shota]] || 3:10,77 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 1 | bronze_BEL = 1 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 2 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 1 | bronze_FIN = 0 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 3 | bronze_FRA = 3 | gold_GER = 2 | silver_GER = 3 | bronze_GER = 4 | gold_GBR = 4 | silver_GBR = 3 | bronze_GBR = 1 | host_GBR = yes | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 0 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_IRL = 1 | silver_IRL = 1 | bronze_IRL = 0 | gold_ITA = 3 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 1 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 0 | gold_NED = 2 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 2 | gold_NOR = 2 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 2 | gold_POL = 0 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 1 | gold_POR = 0 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 1 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 1 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 2 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 0 | gold_SVK = 1 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 0 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] qyabakf8231xgcmgyhv9vmm5x6i2mmj 4506681 4506608 2026-08-14T06:19:48Z Vylks 50297 /* Latvijas sportisti */ 4506681 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiek ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,09 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azu]]|GBR}} || 10,16 | {{Flagathlete|[[Ouens Ansā]]|GER}} || 10,19 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,17 | {{Flagathlete|[[Muhamads Abdalla Kunta]]|FRA}} || 44,40 | {{Flagathlete|[[Jonass Feiferss]]|NED}} || 44,41 '''NR''' |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Marks Inglišs]]|IRL}} || 1:45,26 | {{Flagathlete|[[Marino Bloudeks]]|CRO}} || 1:45,62 | {{Flagathlete|[[Mohameds Atauī]]|ESP}} || 1:45,71 |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:15,29 SB | {{Flagathlete|[[Florians Brems]]|GER}} || 13:15,60 | {{Flagathlete|[[Etjēns Dagino]]|FRA}} || 13:16,09 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Džeisons Džozefs]]|SUI}} || 13,12 SB | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,16 SB | {{Flagathlete|[[Jakubs Šimaņskis]]|POL}} || 13,26 SB |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,44 m | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,29 m | {{Flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,26 m |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,31 m | {{Flagathlete|[[Dzane Veirs]]|ITA}} || 21,12 m | {{Flagathlete|[[Viktors Petešons]]|SWE}} || 20,97 m |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}}|| 72,51 m | {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LIT}} || 69,89 m | {{Flagathlete|[[Henriks Jansens]]|GER}} || 69,53 m SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 84,25 m WL '''NR''' | {{Flagathlete|[[Merlins Hummels]]|GER}} || 81,30 m | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 79,49 m |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Leo Neigebauers]]|GER}} || 8611 | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8573 | {{Flagathlete|[[Sanders Skotheims]]|NOR}} || 8433 SB |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 11,00 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,02 | {{Flagathlete|[[Delfīne Nkansa]]|BEL}} || 11,06 PB |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 22,19 EL | {{Flagathlete|[[Rašīda Adeleke]]|IRL}} || 22,28 '''NR''' | {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,29 |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 15:37,84 | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 15:39,98 SB | {{Flagathlete|[[Mikola Majori]]|ITA}} || 15:40,65 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Nadine Visere]]|NED}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Latisija Baptē]]|FRA}} || 12,73 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Emma Zapletalova]]|SVK}} || 52,91 | {{Flagathlete|[[Emilija Ņūnema]]|GBR}} || 53,33 PB | {{Flagathlete|[[Fatumata Binta Diallo]]|POR}} || 53,55 '''NR''' |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Geza Felisitasa Krauze]]|GER}} || 9:12,69 | {{Flagathlete|[[Alisa Fino]]|FRA}} || 9:14,24 SB} | {{Flagathlete|[[Olīvija Girta]]|GER}} || 9:15,33 SB |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Angelika Mozere]]|SUI}} || 4,80 m =SB | {{Flagathlete|[[Vilma Heltele]]|FIN}} || 4,75 m | {{Flagathlete|[[Marija Žilī Bonēna]]|FRA}} || 4,70 m |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Darja Derkača]]|ITA}} || 14,62 m EL, PB | {{Flagathlete|[[Salija Gisa]]|BEL}} || 14,46 m PB | {{Flagathlete|[[Aleksandra Načeva]]|BUL}} || 14,40 m |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,73 m | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 19,64 m PB | {{Flagathlete|[[Jemisi Mabrija]]|GER}} || 19,50 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Silja Kosonena]]|FIN}} || 76,28 m | {{Flagathlete|[[Sāra Fantīni]]|ITA}} || 74,35 m | {{Flagathlete|[[Beatrise Nedberge Llano]]|NOR}} || 72,88 m |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | {{NOR}}<br />[[Karstens Varholms]]<br />[[Amālije Jūela]]<br />[[Andrēass Ofstads Kulsengs]]<br />[[Henriete Jēgere]] || 3:09,62 '''CR''' '''NR''' | {{GBR2}}<br />[[Bens Džefrīss]]<br />[[Šarlote Henriha]]<br />[[Tobijs Heriss]]<br />[[Jemi Mērija Džona]] || 3:10,47 | {{NED}}<br />[[Jonass Feiferss]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Terenss Agards]]<br />[[Mirte van der Shota]] || 3:10,77 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 1 | bronze_BEL = 1 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 2 | gold_CRO = 0 | silver_CRO = 1 | bronze_CRO = 0 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 1 | bronze_FIN = 0 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 3 | bronze_FRA = 3 | gold_GER = 2 | silver_GER = 3 | bronze_GER = 4 | gold_GBR = 4 | silver_GBR = 3 | bronze_GBR = 1 | host_GBR = yes | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 0 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_IRL = 1 | silver_IRL = 1 | bronze_IRL = 0 | gold_ITA = 3 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 1 | gold_LTU = 0 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 0 | gold_NED = 2 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 2 | gold_NOR = 2 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 2 | gold_POL = 0 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 1 | gold_POR = 0 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 1 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 1 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 0 | bronze_SLO = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 2 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 0 | gold_SVK = 1 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 0 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| — || {{DNS}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] cx4k7n7zgfhbaxrnji43nq0dprinvvx 0 636637 4506747 4506051 2026-08-14T10:40:57Z Lietotaajs 19361 4506747 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}} {{distinguish|11 metru soda sitiens}} [[File:Penalty kick Lahm Cech Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Filips Lāms]] izpilda sitienu soda sitienu sērijā [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] Futbolā '''soda sitienu sērija''', kas agrāk bija pazīstama kā '''sitieni no 11 metru atzīmes''' un sarunvalodā bieži tiek saukta vienkārši par '''pendelēm''', ir veids, kā noteikt spēles uzvarētāju, ja mačs nedrīkst beigties neizšķirti un rezultāts joprojām ir neizšķirts pēc pamatlaika, kā arī [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] (ja tas tiek spēlēts). Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā 11 metru soda sitienu sērijas tiek izmantotas izslēgšanas spēlēs, [[Izslēgšanas sistēma|1/16 finālā]], [[Izslēgšanas sistēma|astotdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|ceturtdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|pusfinālā]] un [[Izslēgšanas sistēma|finālā]]. Soda sitienu sērijā abas komandas pārmaiņus izpilda sitienus pa vārtiem no 11 metru atzīmes, un vārtus sargā tikai pretinieku komandas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Katra komanda sāk ar pieciem sitieniem, kurus jāizpilda pieciem dažādiem spēlētājiem. Par uzvarētāju kļūst komanda, kura pēc šiem sitieniem ir guvusi vairāk vārtu. Sērija tiek pārtraukta nekavējoties, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, kuru pretinieks vairs matemātiski nevar atspēlēt. Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās ar papildu kārtām pēc "[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]]" principa (''sudden death'').<ref name="Laws">{{cite web|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game 2025/26|website=IFAB|access-date=21 February 2026|pages=97–100|archive-url=https://web.archive.org/web/20250814061754/https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|archive-date=14 August 2025}}</ref> Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā netiek ieskaitīti spēlētāja individuālajā vārtu statistikā, netiek pieskaitīti komandas spēles rezultātam, bet tiek uzskaitīti atsevišķi no vārtiem, kas gūti spēles laikā (tostarp papildlaikā, ja tāds bijis). Lai gan atsevišķs sitiens soda sitienu sērijā pēc būtības līdzinās [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienam spēles laikā, starp tiem ir vairākas atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc sitiena izpildīšanas ne sitiena izpildītājs, ne jebkurš cits spēlētājs (izņemot vārtsargu) nedrīkst atkārtoti spēlēt bumbu. Soda sitienu sērija ir viens no trim [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] paredzētajiem veidiem, kā noteikt uzvarētāju, ja spēle beigusies neizšķirti. Pārējie divi veidi ir: papildlaiks un divu spēļu summas gadījumā – [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]].<ref name="Laws" /> Parasti 11 metru soda sitienu sēriju izmanto tikai tad, ja viens vai abi pārējie paņēmieni nav ļāvuši noskaidrot uzvarētāju. Kārtību, kādā konkrētajā spēlē tiek noteikts uzvarētājs, iepriekš nosaka attiecīgo sacensību organizētājs. Lielākajā daļā profesionālo sacensību, ja pēc 90 minūšu pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kas sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem. Ja arī pēc papildlaika uzvarētājs nav noskaidrots, tiek izpildīta 11 metru soda sitienu sērija. Lai gan soda sitienu sērijas futbolā plaši tiek izmantotas kopš 20. gadsimta 70. gadiem, tās ir izraisījušas daudz diskusiju. Daudzi futbola līdzjutēji un speciālisti uzskata, ka to iznākumu pārāk lielā mērā ietekmē [[veiksme]], nevis komandas meistarība, un ka uzvarētāja noteikšana, balstoties uz individuālām divcīņām starp sitiena izpildītāju un vārtsargu, pilnībā neatspoguļo futbola kā [[Komandu sports|komandas sporta]] būtību.<ref>{{cite web|url=http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|title=The BASES Expert Statement on the Psychological Preparation for Football Penalty Shootouts|author1=Wilson, M|author2=Wood, G|publisher=British Association of Sports and Exercise Sciences|access-date=28 January 2015|author3=Jordet, G.|archive-url=https://web.archive.org/web/20160106200749/http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|archive-date=6 January 2016}}</ref> Tomēr pētījumi liecina, ka komandas kopējais spēks un meistarība joprojām ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē uzvarētāju arī 11 metru soda sitienu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214804320300240?via%3Dihub|title=Pressure versus ability: Evidence from penalty shoot-outs between teams from different divisions|website=sciencedirect|access-date=August 6, 2026|date=December 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24748668.2020.1799171|title=Almost a lottery: the influence of team strength on success in penalty shootouts|website=tandfonline|access-date=6 August 2026|date=2 September 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/17479541261416771|title=Team strength and penalty shootouts in soccer: Market value predicts the winner|website=journals.sagepub.com|access-date=August 6, 2026|date=February 3, 2026|language=en}}</ref> Turklāt daudzi uzskata, ka tieši spriedze, psiholoģiskais spiediens un neprognozējamība padara šīs sērijas par vienu no aizraujošākajiem noslēgumiem sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/sports/columnist/martin-rogers/2018/07/01/world-cup-how-nfl-nba-mlb-get-soccer-shootout/749658002/|title=World Cup shootouts are great and here is how other sports can adopt the thrilling finale|website=eu.usatoday.com|access-date=August 6, 2026|language=en}}</ref> == Pārskats == Soda sitienu sērijas laikā visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas laukuma centra aplī.<ref name="Laws" /> Komandas, kas izpilda sitienu, vārtsargs atrodas vārtu līnijas un soda laukuma līnijas krustpunktā (16,5 m no vārtiem), pie viena no tiesneša asistentiem. Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā, parasti netiek ieskaitīti spēlētāju individuālajā vārtu statistikā.{{Nepieciešama atsauce}} Neizšķirts futbolā ir bieži sastopams spēles iznākums. Tāpēc soda sitienu sērijas tiek izmantotas tikai tajās sacensībās, kurās ir nepieciešams noteikt uzvarētāju.<ref name="Laws" /> Visbiežāk tās tiek izmantotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros zaudētājs izstājas no sacensībām, nevis līgas turnīros, kuros komandas savā starpā spēlē pēc apļa sistēmas. Parasti pirms soda sitienu sērijas tiek izspēlēts papildlaiks, taču tas nav obligāts.<ref name="Laws" /> Piemēram, šādos turnīros uzvarētāju nosaka ar 11 metru soda sitienu sēriju uzreiz pēc pamatlaika beigām: ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa América]]'' (ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par trešo vietu), [[CONCACAF Zelta kauss]] (ceturtdaļfinālos un pusfinālos), ''[[FA Community Shield]]'', ''[[Anglijas Līgas kauss|EFL League Cup]]'' un [[Anglijas futbola līgas trofeja|''English Football League Trophy'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/competitions/gold-cup/regulations|title=Gold Cup|last=Concacaf|website=Concacaf|access-date=2026-08-06|language=en}}</ref> Dažu sacensību noteikumi paredz, ka soda sitienu sēriju var izmantot arī grupu turnīrā, lai noteiktu komandu vietu sadalījumu. Tas iespējams ļoti retos gadījumos, kad divas komandas, kas savā starpā aizvadījušas pēdējo grupas spēli, turnīru noslēdz ar pilnīgi vienādiem rādītājiem un nevienai citai komandai grupā nav tādu pašu rezultātu. Šāds gadījums notika [[2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionāts|2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionātā]], kad Itālijas un Zviedrijas izlases uzreiz pēc savstarpējās neizšķirtās spēles izpildīja 11 metru soda sitienu sēriju, lai noteiktu vietu sadalījumu grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eur-women-u19-03.html|title=European Women U-19 Championship 2002-03|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-06}}</ref> Savukārt [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] šāds noteikums vēl nepastāvēja. Kad [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases [[1990. gada FIFA Pasaules kauss#F grupa|grupu turnīru]] pabeidza ar pilnīgi vienādiem rādītājiem, to vietu secība tika noteikta izlozes ceļā.<ref>{{cite book|author=FIFA Technical Study Group|title=FIFA World Cup Italia'90: Official Report|publisher=FIFA|year=1990|page=59|url=https://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|quote=So the last two matches in Group F would decide whether teams could proceed forward by their own efforts, or make FIFA resort to drawing lots in Rome. [..] Ireland and Holland fought yet another 1–1 result and the draw in Rome placed Ireland in second place and Holland third.|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924153727/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|archive-date=24 September 2015}}</ref> Vairākas līgas, piemēram, Japānas ''[[J.League]]'',<ref>Hirata, T.; Szymanski, S. "The J. League and the World Cup". In Lee, YH; Fort, R (eds.). ''The Sports Business in The Pacific Rim''. Sports Economics, Management and Policy.</ref> ir eksperimentējušas ar soda sitienu sērijām arī pēc neizšķirtām līgas spēlēm, uzvarētājam piešķirot papildu punktu. Līdzīga sistēma sākotnēji tika izmantota arī ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, taču tur izmantotā 11 metru soda sitienu procedūra atšķīrās no starptautiski pieņemtās. Arī [[Dienvidslāvijas Pirmās līga|Dienvidslāvijas Pirmās līgas]] pēdējās sezonās pirms valsts sabrukuma neizšķirti tika atcelti – uzvarētājs pēc soda sitienu sērijas saņēma vienu punktu, bet zaudētājs punktus nesaņēma. Šī sistēma bija pretrunīgi vērtēta un nepopulāra, un to bieži ironiski dēvēja par "Šaibera pendelēm", atsaucoties uz toreizējo Dienvidslāvijas Futbola asociācijas prezidentu [[Slavko Šaibers|Slavko Šaiberu]], kurš bija šīs reformas iniciators. Lai gan komanda, kas uzvar 11 metru soda sitienu sērijā, tiek uzskatīta par spēles uzvarētāju un turpina dalību turnīrā (vai kļūst par čempioni finālā), FIFA statistiski šo spēli joprojām uzskaita kā neizšķirtu. Piemēram, Nīderlandes izlase oficiāli tiek uzskatīta par neuzvarētu [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, lai gan pusfinālā tā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]] soda sitienu sērijā un neiekļuva finālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html|title=Van Gaal: We can still make history|work=FIFA.com|access-date=2026-08-06|date=2014-07-11|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129004925/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html}}</ref> == Procedūra == Tālāk sniegts soda sitienu sērijas procedūras kopsavilkums. Šī procedūra ir noteikta Spēles noteikumu 10. noteikumā „Spēles iznākuma noteikšana”.<ref name="Laws" /> [[File:Hearts vs. Gretna Scottish Cup final.jpg|thumb|[[Stīvens Preslijs]] realizē 11 metru soda sitienu [[Edinburgas "Hearts"|Edinburgas]] [[Edinburgas "Hearts"|"Hearts"]] labā, [[2006. gada Skotijas kausa fināls|2006. gada Skotijas kausa finālā]], soda sitienu sērijā, pret ''[[Gretna FC|Gretna]]'']] [[File:Didier Drogba Manuel Neuer last penalty kick Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] izšķirošoais 11 metru soda sitiens [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] # Tiesnesis ar [[Monētas mešana|monētas mešanu]] nosaka, uz kuriem vārtiem tiks izpildīta 11 metru soda sitienu sērija. Drošības apsvērumu dēļ vai gadījumā, ja vārti vai laukuma segums kļūst neizmantojami, tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus.<ref name="Laws" /> # Pēc tam tiesnesis atkārtoti met monētu, lai noteiktu, kura komanda izpildīs pirmo sitienu. # Visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas [[Futbola laukums|laukuma]] centra aplī. # Katrs sitiens tiek izpildīts saskaņā ar soda sitiena izpildes noteikumiem. Sitienu izpilda no [[Soda laukums|soda sitiena atzīmes]], kas atrodas 11 metru attālumā no vārtu līnijas un vienādā attālumā no abām sānu līnijām. Vārtus aizsargā tikai pretinieku komandas vārtsargs. Līdz sitiena izpildei viņam jāatrodas uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, taču viņš drīkst lēkāt uz vietas, vicināt rokas, pārvietoties pa vārtu līniju un citādi mēģināt novērst sitiena izpildītāja uzmanību. # Katra komanda pati nosaka secību, kādā tās tiesīgie spēlētāji izpilda sitienus. # Katrs spēlētājs drīkst sist bumbu tikai vienu reizi. Pēc sitiena izdarīšanas viņš vairs nedrīkst spēlēt ar bumbu atkārtoti. # Neviens cits spēlētājs, izņemot sitiena izpildītāju un vārtsargu, nedrīkst pieskarties bumbai.<ref name="Laws" /> # Vārti tiek ieskaitīti, ja pēc sitiena bumba, tai pieskaroties tikai sitiena izpildītājam, pilnībā šķērso vārtu līniju starp stabiem un zem pārliktņa, nepieskaroties nevienam citam spēlētājam, spēles amatpersonai vai citai personai, izņemot vārtsargu. Bumba pirms vārtu gūšanas drīkst vairākas reizes atsisties pret vārtsargu, vārtu stabiem vai pārliktni, ja tiesnesis uzskata, ka tās kustība joprojām ir sākotnējā sitiena rezultāts. Šis jautājums tika precizēts pēc incidenta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] 11 metru soda sitienu sērijā starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. [[Bruno Bellone|Bruno Bellones]] izpildītais sitiens atsitās pret vārtu stabu, pēc tam trāpīja vārtsargam [[Karlušs Gallu|Karlušam]] mugurā un tikai tad ielidoja vārtos. Tiesnesis [[Joans Igna]] vārtu guvumu ieskaitīja Francijas labā. Savukārt Brazīlijas izlases kapteinis [[Ediņu Nazarets Filju|Ediņu]] saņēma dzelteno kartīti par protestēšanu, jo uzskatīja, ka sitiens bija jāatzīst par neveiksmīgu jau brīdī, kad bumba atsitās pret vārtu stabu. Lai novērstu līdzīgas domstarpības nākotnē, 1987. gadā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) precizēja Spēles noteikumu 14. noteikumu, kas reglamentē 11 metru soda sitienu izpildi, skaidri nosakot, ka vārtu guvums ir spēkā, ja pēc sākotnējā sitiena bumba, atsitusies pret vārtu stabu, pārliktni vai vārtsargu, tomēr pilnībā šķērso vārtu līniju un tiesnesis uzskata, ka bumbas kustība ir nepārtraukts sākotnējā sitiena rezultāts. Šis precizējums apstiprināja tiesneša Joana Ignas pieņemto lēmumu.<ref>{{cite web|url=http://www.corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|title=The Corsham Referee Newsletter|last=Carosi|first=Julian|access-date=20 June 2008|date=July 2006|number=31|archive-url=https://web.archive.org/web/20081006164438/http://corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|archive-date=6 October 2008}} and {{cite book|chapter-url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|location=Llandudno|date=13 June 1987|access-date=29 November 2009|pages=18–22|chapter=III.8(a) Proposal by the Scottish Football Association: Law XIV—Penalty Kick|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430130743/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> # Komandas sitienus izpilda pārmaiņus, līdz katra komanda ir izpildījusi piecus sitienus. Tomēr sērija beidzas agrāk, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, ko otra komanda ar atlikušajiem sitieniem vairs nevar panākt. Piemēram, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] soda sitienu sērija noslēdzās pēc tam, kad [[Fabio Groso]] realizēja Itālijas izlases piekto sitienu. Lai gan Francijas izlasei (kura līdz tam bija realizējusi trīs sitienus) vēl bija atlicis viens sitiens, tā vairs nevarēja panākt Itāliju, tāpēc sērija tika pārtraukta un Itālija tika pasludināta par uzvarētāju. Līdzīgi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] [[Gonsalo Montjels|Gonsalo Montjela]] precīzi izpildītais ceturtais realizētais sitiens Argentīnas izlases labā nodrošināja komandai pasaules čempionu titulu. Lai arī gan Francijai, gan Argentīnai vēl bija atlicis pa vienam sitienam, Francija vairs nevarēja izlīdzināt rezultātu, tādēļ 11 metru soda sitienu sērija tika noslēgta priekšlaicīgi. # Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās pēc [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvaras]] principa – komandas pārmaiņus izpilda pa vienam sitienam, līdz viena komanda gūst vārtus, bet otra savā sitienā negūst. # Par spēles uzvarētāju kļūst komanda, kas sērijā guvusi vairāk vārtu. # Sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā spēles beigās vai īslaicīgi bija to atstājuši (piemēram, savainojuma vai ekipējuma sakārtošanas dēļ).<ref name="Laws" /> Ja vienai komandai sērijas sākumā ir vairāk spēlētāju nekā pretiniekam (piemēram, savainojumu vai noraidījumu dēļ), komandai ar lielāku spēlētāju skaitu tas jāsamazina līdz pretinieku komandas spēlētāju skaitam. Šo procedūru sauc par „skaita izlīdzināšanu” (''reduce to equate''). Izslēgtie spēlētāji sērijā vairs nepiedalās ne kā sitienu izpildītāji, ne kā vārtsargi, izņemot gadījumu, ja jāaizstāj savainots vārtsargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html|title=FIFA.com - The Laws change and the game gets better|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-07|language=en|archive-date=2008-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080514104336/http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html}}</ref> # Ja sērijas laikā vārtsargs gūst savainojumu, viņu drīkst nomainīt ar rezerves spēlētāju (ja vēl ir pieejama maiņa saskaņā ar sacensību noteikumiem) vai ar spēlētāju, kurš iepriekš tika izslēgts skaita izlīdzināšanas procedūrā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā vārtsargs tiek noraidīts, viņa vietā vārtos stājas cits spēlētājs, kurš pabeidza spēli laukumā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā savainojumu gūst vai tiek noraidīts laukuma spēlētājs, maiņa nav atļauta. Pretinieku komandai attiecīgi jāsamazina savu spēlētāju skaits, lai saglabātu vienādu spēlētāju skaitu.<ref name="Laws" /> # Jebkurš spēlētājs, kurš paliek laukumā, drīkst ieņemt vārtsarga vietu, pat ja spēles laikā nav bijis vārtsargs. # Neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi pārējie tiesīgie komandas spēlētāji, tostarp vārtsargs, nav izpildījuši savu pirmo sitienu. # Ja pēc tam, kad visi tiesīgie spēlētāji ir izpildījuši pa vienam sitienam, rezultāts joprojām ir neizšķirts, nākamajā kārtā spēlētājiem nav obligāti jāievēro tā pati sitienu secība.<ref name="Laws" /> # 11 metru soda sitienu sēriju nedrīkst aizkavēt, gaidot spēlētāju, kurš atstājis laukumu. Ja viņš laikus neatgriežas, viņa sitiens tiek zaudēts un netiek izpildīts. # Tiesnesis nedrīkst pārtraukt spēli, ja soda sitienu sērijas laikā vienai no komandām laukumā paliek mazāk nekā septiņi spēlētāji.<ref name="Laws" /> == Taktika == Aizsargāt vārtus no 11 metru soda sitienu ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko vārtsargs var saskarties. Daži vārtsargi jau iepriekš izlemj, uz kuru pusi lēkt, tādējādi iegūstot vairāk laika, lai aizsniegtu vārtu stūri. 2011. gadā žurnālā ''Psychological Science'' publicēts pētījums atklāja, ka vārtsargi, kuru komanda atradās iedzinējos, 71% gadījumu lēca uz labo pusi, bet tad, kad komanda bija vadībā, tas notika 48% gadījumu, savukārt pie neizšķirta rezultāta – 49% gadījumu. Tiek uzskatīts, ka šī parādība varētu būt saistīta ar noteiktu priekšroku labajai pusei, kas novērojama sociālajiem zīdītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2011/08/02/138922339/under-pressure-soccer-goalies-tend-to-dive-right|title=Under Pressure, Soccer Goalies Tend To Dive Right|work=NPR|access-date=2026-08-08|date=2011-08-02|last=S|language=en}}</ref> Citi vārtsargi cenšas nolasīt sitiena izpildītāja kustības un paredzēt, uz kuru pusi tiks raidīta bumba. Savukārt sitiena izpildītājs var mēģināt vārtsargu maldināt ar māņkustību vai aizkavēt sitienu, lai redzētu, uz kuru pusi vārtsargs sāk kustēties. Sitot augstu un pa vārtu centru, kur vārtsargs, iespējams, jau ir atstājis brīvu vietu, pastāv vislielākais risks raidīt bumbu pāri vārtu pārliktnim.<ref>How to actually, seriously play soccer 2007/2008, p.130: "Don't shoot right down the pipe"</ref> Ja vārtsargs spēles laikā atvaira 11 metru soda sitienu, pastāv iespēja, ka sitiena izpildītājs vai kāds viņa komandas biedrs gūs vārtus no atlēkušās bumbas. Tomēr tas neattiecas uz 11 metru soda sitienu sēriju, jo pēc sitiena izpildītājs vairs nedrīkst atkārtoti spēlēt ar bumbu. Tā kā visa 11 metru soda sitienu sērija notiek pie vieniem un tiem pašiem vārtiem, līdzjutēji, kas atrodas aiz vārtiem, var atbalstīt vienu komandu un mēģināt novērst otras komandas sitienu izpildītāju uzmanību. Lai novērstu šādas iespējamās priekšrocības, 2016. gadā Spēles noteikumos tika veiktas izmaiņas, paredzot monētas mešanu starp abām komandām pirms 11 metru soda sitienu sērijas. Monētas mešanas uzvarētājs iegūst tiesības izvēlēties, uz kuriem vārtiem tiks izpildīti sitieni. Iepriekš šo lēmumu pieņēma tiesnesis pēc saviem ieskatiem. Tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus tikai drošības apsvērumu dēļ vai tad, ja izvēlētie vārti vai laukuma segums nav izmantojami.<ref name="Laws" /> Vārtsargs nedrīkst izmantot provokatīvus vai uzmanību novērsošus paņēmienus, piemēram, tīrīt savus futbola apavus vai lūgt tiesnesim pārbaudīt, vai bumba ir pareizi novietota. Par šādu rīcību var tikt piešķirta dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību. Labs piemērs ir [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] uzvedība [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā. Viņš demonstrēja tā sauktās „ļodzīgās kājas”, izdarot komiskas kustības, lai novērstu ''[[AS Roma|Roma]]'' spēlētāja [[Frančesko Graciāni]] uzmanību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/european-cup-final-home-truths-from-rome-7766965.html|title=European Cup Final: Home truths from Rome|website=The Independent|access-date=2026-08-09|date=2012-05-18|language=en}}</ref> Vārtsargam ir aizliegts atkāpties no vārtu līnijas pirms sitiena, lai samazinātu sitiena izpildītāja leņķi. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā tas izraisīja diskusijas, jo atkārtojumi liecināja, ka abi vārtsargi bija izkustējušies no vārtu līnijas pirms sitieniem. Līdzīga situācija tika novērota arī [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kad to darīja [[Ježijs Dudeks]].{{Nepieciešama atsauce}} Lai samazinātu iespēju, ka sitiena izpildītājs realizēs 11 metru soda sitienu, vārtsargi var izmantot dažādas taktikas:<ref>{{Atsauce|title=Tim Krul and the Greatest Substitute Ever Made {{!}} The Long Walk On FIFA+|url=https://www.youtube.com/watch?v=XMF6uu_HpZk|date=2022-11-10|accessdate=2026-08-09|last=FIFA}}</ref> * Vizuāli novērst sitiena izpildītāja uzmanību, piemēram, rādot ar pirkstu vai izdarot dažādus žestus. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga uzvedība ir saistīta ar aptuveni 10% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Furley|first=Philip|last2=Noël|first2=Benjamin|last3=Memmert|first3=Daniel|date=2017-05-03|title=Attention towards the goalkeeper and distraction during penalty shootouts in association football: a retrospective analysis of penalty shootouts from 1984 to 2012|url=https://doi.org/10.1080/02640414.2016.1195912|journal=Journal of Sports Sciences|volume=35|issue=9|pages=873–879|doi=10.1080/02640414.2016.1195912|issn=0264-0414|pmid=27292083}}</ref> * Verbāli kaitināt, traucēt vai provocēt sitiena izpildītāju * Fiziski mēģināt pietuvoties sitiena izpildītājam vai citādi mēģināt viņu psiholoģiski ietekmēt * Aizkavēt sitiena izpildi, piemēram, apzināti ilgāk ieņemt pozīciju vārtos. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga aizkavējoša uzvedība ir saistīta ar aptuveni 20% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2009-11-01|title=Temporal links to performing under pressure in international soccer penalty shootouts|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1469029209000338?via%3Dihub|journal=Psychology of Sport and Exercise|language=en|volume=10|issue=6|doi=10.1016/j.p|issn=1469-0292}}</ref> == Vēsture == === Izcelsme === Laikposmā no 1867. līdz 1970. gadam futbola noteikumos nebija paredzēta īpaša procedūra, kā noteikt uzvarētāju neizšķirta rezultāta gadījumā. Pirmajā futbola turnīrā – [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā – neizšķirtas spēles izšķīra ar papildlaiku un pārspēlēm. Šādu praksi vēlāk pārņēma arī citas agrīnās izslēgšanas spēļu sacensības. 20. gadsimta 20. gadu sākumā dažās labdarības spēlēs sāka izmantot [[Stūra sitiens|stūra sitienus]] kā veidu, kā noteikt uzvarētāju un izvairīties no pārspēlēm.<ref>"En Passant". ''Athletic News'': 1. 2 April 1923. <q>This change is not quite so unnecessary as it might appear, for matches have been decided by corner-kicks to prevent replays in charity games late in the season.</q></ref> Tā rezultātā 1923. gadā Spēles noteikumos tika veikti grozījumi, skaidri nosakot, ka vienīgais veids, kā gūt vārtus, ir bumbas nogādāšana vārtos, un spēle, kas noslēdzas ar vienādu gūto vārtu skaitu, tiek uzskatīta par neizšķirtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1923)|title=Laws of the Game (1923) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-08-09|language=en}}</ref> Lielos turnīros gadījumos, kad pārspēle vai papildu spēle nebija iespējama, uzvarētāju iepriekš mēdza noteikt ar izlozi. Piemēram, tā tika noteikta [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] uzvara pār [[Padomju Savienības futbola izlase|Padomju Savienību]] [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] pusfinālā. Toreiz arī fināls noslēdzās neizšķirti, taču tā uzvarētāju noteica pārspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/68e.html|title=European Championship 1968|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Tomēr dažādas mūsdienu 11 metru soda sitienu sērijai līdzīgas procedūras jau tika izmantotas vairākās vietēja līmeņa sacensībās un mazākos turnīros. Piemēri vietējā līmeņa sacensībās: [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kausa]] izcīņā – no 1952. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesj/joegcupdetail.html|title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup History 1947-2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> ''[[Coppa Italia]]'' – no 1958. līdz 1959. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italcup59.html|title=Coppa Italia 1958/59|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šveices starpreģionu jauniešu kausā – no 1959. līdz 1960. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit-jugendcup.html|title=Switzerland - Youth Cup|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šādas metodes tika izmantotas arī starptautiskās sacensībās, piemēram: 1962. gada ''Uhrencup'' turnīrā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesu/uhren.html|title=Coupe Horlog�re - Uhren Cup (Switzerland)|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1962. gada ''Ramón de Carranza Trophy'' finālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesc/carranza.html|title=Trofeo Ram�n de Carranza|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1965. gada ''Bolivarian Games'' turnīra spēlē par sudraba medaļu starp amatieru komandām, kas pārstāvēja [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]] un [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesb/bolivarianos.html|title=Bolivarian Games: Soccer Tournaments|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Īpaši interesants gadījums notika 1963. gada [[Albānijas kauss futbolā|Albānijas kausa]] finālā, kur [[Pavlo Bukoviku]] realizēja visus savas komandas ''[[KF Besa Kavajë|KS Besa]]'' sitienus un palīdzēja tai uzvarēt 11 metru soda sitienu sērijā ar rezultātu 5–2. Šādu sacensību formātu bija izstrādājis [[Albānijas Futbola federācija|Albānijas Futbola federācijas]] prezidents [[Antons Mazreku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.com.al/sport/speciale-nga-uvil-zajmi-i-dhuroi-kupen-tiranes-ali-mema-heroi-i-penalltive-kavajase/|title=I dhuroi Kupën Tiranës, Ali Mema, heroi i penalltive kavajase|website=www.panorama.com.al|access-date=2026-08-09|language=sq}}</ref> [[File:מיקה אלמוג ספורטאי השנה.jpg|Mihaels Almogs|thumb]] Mūsdienu pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas izgudrotājs nav skaidri zināms; par tās aizsācējiem 20. gadsimta 60. gados tiek uzskatīti gan [[Izraēla|izraēlietis]] [[Josefs Dagans]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal|title=Israel News - Israeli Behind the Goal {{!}} Infolive.tv|website=www.infolive.tv|access-date=2026-08-09|language=en|archive-date=2009-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20090422055325/http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal}}</ref> gan vācu tiesnesis [[Karls Valds]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/wolfratshausen/fussball-elfmeter-erfinder-penzberg-karl-wald-1.4779939|title=Penzberg: Der Erfinder des Elfmeterschießens|last=Kaip|first=Konstantin|website=Süddeutsche.de|access-date=2026-08-09|date=2020-02-02|language=de}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fr.de/sport/fussball/dramen-punkt-jubilaeum-elfmeterschiessen-13781448.html|title=Dramen vom Punkt: Jubiläum für das Elfmeterschießen|website=www.fr.de|access-date=2026-08-09|date=2020-05-29|language=de}}</ref><ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html|title=Karl Wald: Der Vater des Elfmeterschießens - Sport {{!}} STERN.DE|access-date=2026-08-09|language=de|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427085811/http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html}}</ref> Tiek ziņots, ka Daganam šo ideju radīja iedvesma pēc tam, kad [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]] izlase [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpisko spēļu]] ceturtdaļfinālā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] zaudēja ar lozes palīdzību. Mihaels Almogs, kurš vēlāk kļuva par [[Izraēlas Futbola asociācija|Izraēlas Futbola asociācijas]] prezidentu, Dagana priekšlikumu aprakstīja vēstulē, kas tika publicēta ''FIFA News'' 1969. gada augustā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=He always puts it to the right : a history of the penalty kick|url=http://archive.org/details/healwaysputsitto0000mill|publisher=London : Orion|date=1999|isbn=978-0-7528-2728-5|first=Clark|last=Miller}}</ref> Ko Eve Teiks, [[Malaizijas Futbola asociācija|Malaizijas Futbola asociācijas]] [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešu]] komitejas loceklis, vadīja centienus panākt šī priekšlikuma pieņemšanu FIFA.<ref name=":3" /> FIFA priekšlikums tika apspriests 1970. gada 20. februārī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) darba grupā, kas ieteica to pieņemt, lai gan atzina, ka nav ar to “pilnībā apmierināta”.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|title=Minutes of the Working Party|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=20 February 1970|location=London|page=4, §&nbsp;12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430131015/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> Priekšlikums tika pieņemts IFAB ikgadējā ģenerālajā sanāksmē 1970. gada 27. jūnijā.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=27 June 1970|location=Inverness|page=§&nbsp;5(g)|no-pp=y|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430093219/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> 1970. gada maijā Bavārijas Futbola asociācija iekļāva pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju savos noteikumos pēc tam, kad to bija ierosinājis vācu tiesnesis Karls Valds.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tiek ziņots, ka Valds jau kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma neoficiāli izmantoja pēcspēles sitienu sērijas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus.<ref>{{Atsauce|title=50 Jahre Elfmeterschießen - ein deutsches Drama {{!}} Sportschau|url=https://www.youtube.com/watch?v=dK4-sI_ViHw|date=2020-08-06|accessdate=2026-08-09|last=Sportschau Fußball}}</ref> Viņam arī tiek piedēvēta ietekme uz vēlākajām [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola]] [[Vācijas Futbola asociācija|asociācijas]], [[UEFA]] un [[FIFA]] noteikumu izmaiņām.<ref name=":0" /> IFAB lēmums par pēcspēles 11 metru sitienu sērijas pieņemšanu nāca pārāk vēlu, lai to pielietotu [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada Pasaules kausa]] izcīņā. Tā turnīra noteikumi joprojām paredzēja noteikt uzvarētāju ar lozes palīdzību jebkurā izslēgšanas spēlē, izņemot finālu, ja pēc papildlaika rezultāts bija neizšķirts. (FIFA atteicās iepriekš paziņot, kas notiktu gadījumā, ja arī pats fināls pēc papildlaika beigtos neizšķirti.)<ref>"Drawing of lots – that's how teams will be parted". ''Evening Standard''. London: 43. 26 May 1970.</ref> 1970. gada turnīra tehniskajā ziņojumā tika ieteikts turpmākajos turnīros atteikties no uzvarētāja noteikšanas ar lozes palīdzību, norādot, ka “šis priekšlikums tomēr kopš tā laika ir zaudējis aktualitāti saistībā ar Starptautiskās valdes lēmumu izmantot 11 metru soda sitienus, lai atrisinātu šādu neizšķirta situāciju”.<ref>{{cite book|title=World Championship – Jules Rimet Cup 1970 Final Competition: Technical Study|author=FIFA Technical Study Group|publisher=Fédération Internationale de Football Association|year=1970|url=https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210044141/https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-date=10 December 2021}}</ref> Faktiski lozes palīdzība nekad nebija nepieciešama, lai noteiktu uzvarētāju Pasaules kausa izslēgšanas spēlē finālturnīrā, lai gan tā tika izmantota [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1969. gada kvalifikācijas spēlē]], kad [[Marokas futbola izlase|Maroka]] ar lozes palīdzību kvalificējās tālāk uz [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]] rēķina. === Attīstība === [[File:Selecció Barcelona 0–0 UE Centelles penalty shoot-out.png|thumb|''Barcelona'' sieviešu komandas spēlētāja realizē 11 metru soda sitienu pēcspēles sitienu sērijā, 1970. gada 25. decembrī]] Anglijā pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija profesionālā spēlē notika 1970. gadā ''[[Boothferry Park]]'' stadionā, [[Kingstona pie Hallas|Kingstonā pie Hallas]], kur ''Watney Cup'' pusfinālā tikās ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Uzvarēja ''Manchester United''. Pirmais spēlētājs, kurš izpildīja sitienu, bija [[Džordžs Bests]], bet pirmais, kurš nerealizēja sitienu, bija [[Deniss Lo]]. [[Ians Makeknijs]], kurš atvairīja Lo sitienu, kļuva arī par pirmo vārtsargu, kurš pats izpildīja sitienu pēcspēles sērijā. Viņa sitiens trāpīja pa pārliktni un atlēca pāri vārtiem, tādējādi izslēdzot ''Hull City'' no kausa izcīņas. Pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas tika izmantotas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus UEFA [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1970.–71. gada sezonā. 1970. gada 30. septembrī Kausu ieguvēju kausa pirmajā kārtā pēc neizšķirta, 4–4, divu spēļu summā, ''[[Budapeštas "Honvéd"|Honvéd]]'' uzvarēja pirmajā pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4, pret ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]],''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160930021314/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm|title=Cup Winners' Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10}}</ref> kad [[Džims Forests|Džima Foresta]] sitiens, trāpīja pa vārtu pārliktni. Pēc piecām nedēļām, 1970. gada 4. novembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197071det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1970-71 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-10}}</ref> notika pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija Eiropas kausa vēsturē — tajā tikās ''[[Everton FC|Everton F.C.]]'' un ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Šoreiz uzvarēja Anglijas komanda ar rezultātu 4–3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160930021454/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm|title=Champions Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10}}</ref> 1970. gada decembrī draudzības kausa spēlē starp [[FC Barcelona (sievietes)|''Barcelona'' sieviešu komandu]] un ''UE Centelles'' bija nepieciešama pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. Tās formāts atšķīrās no mūsdienās ierastā — sitieni tika izpildīti pa trim. Vispirms trīs sitienus izpildīja ''Barcelona'', pēc tam trīs — ''Centelles''. Pēc tam, kad divās kārtās pēc kārtas tika iegūti vienādi rezultāti, sērija turpinājās līdz pirmajai neizšķirta pārtraukšanai jeb “pēkšņajai uzvarai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/futbol-femenino/fc-barcelona-futbol-femenino-camp-nou-seleccio-barcelona-centelles-immacualda-cabeceran-11420004|title=La història comença amb setze heroïnes|last=Salinas|first=David|website=Diario Sport|access-date=2026-08-10|date=2020-12-24|language=es}}</ref> [[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.–73. gada Eiropas kausa]] pirmajā kārtā tiesnesis priekšlaicīgi pārtrauca pēcspēles sitienu sēriju starp ''[[CSKA Sofia]]'' un ''[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]''. CSKA bija vadībā ar 3–2, taču ''Panathinaikos'' bija izpildījuši tikai četrus sitienus. ''Panathinaikos'' iesniedza protestu UEFA, spēle tika anulēta un nākamajā mēnesī pārspēlēta.<ref>"UEFA annul Cup result". ''[[The Times]]''. ''[[Reuters]]''. 9 October 1972. p.&#x20;7.</ref><ref>Barham, Albert (25 October 1972). "Derby could silence their critics". ''[[The Guardian]]''. p.&#x20;27.</ref> CSKA tajā uzvarēja, un pēcspēles sitienu sērija nebija nepieciešama. Līdzīgos apstākļos noslēdzās arī 1973. gada ''[[Campeonato Paulista]]'' fināls. ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' bija vadībā pret ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' ar 2–0, kad abas komandas bija izpildījušas pa trim sitieniem, taču tiesnesis Armandu Markešs kļūdaini pasludināja ''Santos'' par uzvarētājiem. Patiesībā abām komandām vēl bija jāizpilda pa diviem sitieniem, un ''Portuguesa'' joprojām varēja izlīdzināt rezultātu. ''Portuguesa'' treneris [[Otu Glorija]] ātri aizveda komandu prom no stadiona. Tiek uzskatīts, ka viņš to darīja, lai pēc kļūdas atklāšanas pēcspēles sēriju vairs nevarētu turpināt un spēle būtu jāpārspēlē, tādējādi dodot ''Portuguesa'' labākas izredzes uzvarēt. Kad ''Santos'' iebilda pret pārspēli, Sanpaulu Futbola asociācijas prezidents Osvaldu Teišeira Duarte anulēja sākotnējo spēli un pasludināja abas komandas par kopīgām čempionēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110706151624/http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&file=article&sid=35&theme=Printer|title=Decisão do Campeonato Paulista de 1973 :: Cartão Vermelho :: O primeiro site do Brasil especializado em arbitragem de futebol|last=Vermelho|first=Cartão|website=www.cartaovermelho.com.br|access-date=2026-08-10|language=en-US}}</ref><ref>[[Pelē]]; Duarte, Orlando; Bellos, Alex; Hahn, Daniel (2006). ''Pelé: the autobiography''. Simon & Schuster. {{ISBN|978-0-7432-7583-5}}.</ref> Pirmais lielais starptautiskais turnīrs, kura uzvarētājs tika noteikts ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, bija [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionāta]] fināls starp [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākiju]] un [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. UEFA bija paredzējusi fināla pārspēli divas dienas vēlāk,<ref>Road, Alan (20 June 1976). "Side Lines: Thomas the send-off". ''The Observer''. p.&#x20;20. <q>Clive Thomas ... has been asked by the European Football Federation to stay in the country to referee a possible replay of tonight's European championship between the West Germany and the Czechs in Belgrade.</q></ref> taču komandas nolēma izmantot pēcspēles sitienu sēriju.<ref>Lacey, David (21 June 1976). "Czechs owe championship to Viktor". ''The Guardian''. p.&#x20;17. <q>Extra time brought no more goals and so, the countries having decided against a replay on Tuesday, the tournament had to be decided on penalties.</q></ref> Čehoslovākija uzvarēja ar 5–3. Izšķirošo sitienu realizēja [[Antonīns Panenka]], raidot bumbu ar vieglu sitienu pāri vārtsargam (“[[Panenka (soda sitiens)|panenku]]”), pēc tam kad [[Uli Hēness]] savu iepriekšējo sitienu bija raidījis pāri vārtu pārliktnim. Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] notika 1977. gada 9. janvārī [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrikas]] [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|zonas kvalifikācijas turnīra]] pirmajā kārtā, kad [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Marokas futbola izlase|Maroku]].<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|title=History of the FIFA World Cup Preliminary Competition (by year)|author=Communications Division|publisher=[[FIFA]]|work=Good to Know|access-date=5 May 2009|date=27 July 2007|page=22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100615220946/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|archive-date=15 June 2010}}</ref> Pirmā pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālturnīrā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], kad [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācija]] pusfinālā pārspēja [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Ja [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982. gada fināls]] būtu beidzies neizšķirti, pēcspēles 11 metru sitieni nebūtu piemēroti, ja vien arī pārspēle nebūtu beigusies neizšķirti.<ref>"World Cup facts and figures". ''Chicago Tribune''. 6 June 1982. p.&#x20;C2.</ref><ref name="Norman1986">{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=y0ojAAAAIBAJ&dq=final%20penalties%20world-cup&pg=3134%2C4177671|title=Soccer purists blast penalty shoootouts|work=The Palm Beach Post|access-date=27 June 2010|date=25 June 1986|last=Chad|first=Norman|page=5C}}{{Dead link|date=October 2025|bot=InternetArchiveBot}}</ref> Sākot ar [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadu]], pēcspēles sitieni pēc fināla tika paredzēti tāpat kā iepriekšējās izslēgšanas kārtās.<ref name="Norman1986" />{{Nepieciešama atsauce}} == Slaveni gadījumi == === Starptautiskās sacensības === Deviņu FIFA 11 pret 11 spēlētāju turnīru fināli, tostarp trīs vīriešu Pasaules kausa fināli, ir noslēgušies ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju. Dažas no ievērojamākajām spēlēm ir šādas: * [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāta fināls]] starp [[Portugāles U-20 futbola izlase|Portugāli]] un [[Brazīlijas U-20 futbola izlase|Brazīliju]] [[Lisabona|Lisabonā]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Portugāle uzvarēja ar 4–2, un pēdējo sitienu realizēja [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]. * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] ''[[Rose Bowl]]'' stadionā [[Pasadīna|Pasadīnā]], Kalifornijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēle pēc papildlaika noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Brazīlija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070302011553/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html|title=1994 FIFA World Cup USA (TM) Brazil - Italy|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11}}</ref> * [[1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas arī notika ''Rose Bowl'' stadionā, mājinieces [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] un [[Ķīnas sieviešu futbola izlase|Ķīnas]] izlase pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 0–0. ASV pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 5–4, kļūstot par pirmo mājinieču komandu, kas izcīnījusi šo turnīra titulu. * [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] arī tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Pēc pamatlaika rezultāta 1–1 sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks. [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes]] [[Berlīnes olimpiskais stadions|olimpiskajā stadionā]] Itālija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 5–3, izcīnot savu ceturto pasaules čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20060811010105/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html|title=Italy - France|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11}}</ref> * [[2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas notika ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'' laukumā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], ASV un [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas]] izlases pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 2–2. Šoreiz ASV piedzīvoja zaudējumu — Japāna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1, kļūstot par pirmo Āzijas valsti, kas izcīnījusi Pasaules kausa titulu pieaugušo līmenī — gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. * [[2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa fināls|2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa finālā]] [[Stambula|Stambulā]] pēcspēles 11 metru sitienu sērija bija nepieciešama pēc tam, kad spēle pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 0–0. [[Francijas U-20 futbola izlase|Francija]] ar 4–1 pārspēja [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]]. Francijai tas bija pirmais Pasaules U-20 kausa tituls, un tā kļuva par pirmo valsti, kas bija uzvarējusi visos piecos FIFA 11 pret 11 spēlētāju vīriešu turnīros: [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]], [[FIFA Pasaules U-20 kauss|FIFA Pasaules U-20 kausā]], [[FIFA Pasaules U-17 kauss|FIFA Pasaules U-17 kausā]] un olimpiskajā futbola turnīrā. * [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, jo papildlaiks noslēdzās ar rezultātu 3–3. Argentīna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 4–2 un pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnīja Pasaules kausa trofeju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63932622|title=World Cup final: Argentina beat France on penalties in dramatic Qatar showpiece|work=BBC Sport|access-date=2026-08-11|date=2022-12-17|language=en-GB}}</ref> Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] spēlē notika dramatiskajā [[Rietumvācija – Francija (1982. gada FIFA Pasaules kauss)|1982. gada pusfinālā starp Rietumvāciju un Franciju]]. Pēc tam, kad pēcspēles sitienu sērija noslēdzās ar vienādu rezultātu, tā turpinājās līdz pirmajai kļūdai jeb “[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņajai]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvarai]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/07/10/sports/france-world-cup-history.html|title=A Look Back at France’s World Cup History to Discern its Future|work=The New York Times|access-date=2026-08-11|date=2018-07-10|last=McAleavy|first=Emma L.|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/night-of-seville-the-best-semi-final-in-world-cup-history|title=Night of Seville: The best Semi-final in World Cup history|last=Sharma|first=Varis|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-08-11|date=2018-07-09|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1994-07-13-ss-15193-story.html|title=WORLD CUP USA '94 : The Penultimate Game : Looking for the Best Semifinal of All Time? Go Back to Seville, Spain, on July 8, 1982: West Germany vs. France|website=Los Angeles Times|access-date=2026-08-11|date=1994-07-13|language=en-US}}</ref> Vārtsargi ir spējuši uzvarēt pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas arī ar saviem sitieniem. Piemēram, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2004'']] ceturtdaļfināla spēlē [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] vārtsargs [[Rikārdu]] atvairīja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēlētāja [[Dariuss Vasels|Dariusa Vasela]] sitienu, turklāt to izdarīja bez cimdiem, un pēc tam pats realizēja uzvaru nesošo sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=Portugal break England hearts|access-date=2026-08-12|date=2004-06-24|language=en-GB}}</ref> Vēl viens piemērs ir ''[[Velez Sarsfield|Vélez Sársfield]]'' vārtsargs [[Hosē Luiss Čilaverts]] [[1994. gada Copa Libertadores fināls|1994. gada ''Copa Libertadores'' finālā]]. Čilavertam bija izveidojusies izcila brīvsitienu speciālista reputācija, un kluba karjeras laikā viņš guva 41 vārtus. Vēlāk, [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]] vārtsargs [[Lionels Mpasi]] raidīja bumbu vārtu augšējā labajā stūrī pret [[Mohameds Abu Gabals|Mohamedu Gabaski]], kurš divus gadus iepriekš Kamerūnā notikušajā turnīrā bija izcēlies kā 11 metru soda sitienu atvairīšanas speciālists Ēģiptes izlases ceļā līdz finālam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68045654|title=Afcon 2023: Egypt 1-1 DR Congo (aet, 7-8 on pens) - Mpasi the last-16 hero for Leopards|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2024-01-28|language=en-GB}}</ref> [[Antonīns Panenka]] ([[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākija]]) [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|''UEFA Euro 1976'' finālā]] pret [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] izšķīra pēcspēles 11 metru sitienu sērijas likteni ar savu [[Panenka (soda sitiens)|slaveno sitienu]] vārtu vidū pāri vārtsargam. Anglijas izlase ir zaudējusi septiņas no desmit pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijām lielo turnīru finālturnīros, tostarp [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] pusfinālā un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 1996'']] pusfinālā. Pēdējā no šīm neveiksmēm sekoja uzvarai pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] ar tādu pašu metodi iepriekšējā kārtā. Pēc Euro 1996 Anglija piedzīvoja vēl četrus zaudējumus pēcspēles sitienu sērijās pēc kārtas lielo turnīru finālturnīros — pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2004'']] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]], kā arī [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2012'']]. Zaudējumu sērija beidzās 2018. gada Pasaules kausā, kad Anglija pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Šī uzvara ļāva Anglijai pirmo reizi 12 gadu laikā iekļūt Pasaules kausa ceturtdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/03/england-vs-colombia-world-cup-2018-live-score-harry-kane-latest/|title=England banish penalty curse to pass Colombia test and reach World Cup quarter-final|work=The Telegraph|access-date=2026-08-12|date=2018-07-03|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|UEFA Euro 2020 finālā]] Anglija atkal zaudēja pēcspēles sitienu sērijā Itālijai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2021-07-10|language=en-GB}}</ref> Savukārt nākamajā pēcspēles sitienu sērijā Anglija [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2024'']] ceturtdaļfinālā uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Savukārt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] zaudēja četrās pēcspēles soda sitienu sērijās pēc kārtas: pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1992'']], [[Francijas futbola izlase|Franciju]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1996'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], ''[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]]'', līdz beidzot ''[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]]'' uzvarēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. ''Euro 2000'' Nīderlandei bija iespēja izpildīt divus 11 metru soda sitienus pašas spēles laikā un vēl četrus sitienus pēcspēles sērijā, taču pret Itālijas vārtsargu [[Frančesko Toldo]] tā spēja realizēt tikai vienu sitienu. [[Franks de Būrs]] nerealizēja gan spēles laikā izpildīto 11 metru soda sitienu, gan savu sitienu pēcspēles sērijā — abos gadījumos bumbu atvairīja Toldo. Viņš atvairīja arī [[Pauls Bosvelts|Paula Bosvelta]] sitienu, palīdzot Itālijai uzvarēt sērijā ar 3–1. Nīderlandes neveiksmju sērija šķita pārtraukta [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]], kad tā ceturtdaļfinālā ar 11 metru soda sitienu palīdzību uzvarēja [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]], tomēr pusfinālā pēcspēles sitienu sērijā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Nīderlande pēcspēles sitienu sērijā zaudēja Argentīnai, šoreiz ceturtdaļfinālā. [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] lielajos čempionātos ir zaudējusi sešās pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijās, tostarp trijos Pasaules kausos pēc kārtas (1990.–1998. gadā, ieskaitot 1994. gada finālu), ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' ceturtdaļfinālā un ''[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]]'' ceturtdaļfinālā. Tomēr Itālija ir arī uzvarējusi piecās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp ''Euro 2000'' pusfinālā pret Nīderlandi, ''Euro 2012'' ceturtdaļfinālā pret Angliju, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada Pasaules kausa finālā]] pret Franciju, ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'' pusfinālā pret Spāniju un Euro 2020 finālā pret Angliju. 2005. gada 16. novembrī pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīra vieta tika tieši izšķirta ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju. 2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas izslēgšanas kārtā rezultāts starp [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlasēm divu spēļu summā bija neizšķirts, 1–1. Urugvaja pirmajā spēlē [[Sentenario stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar 1–0, bet Austrālija atbildes spēlē [[Austrālijas stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar tādu pašu rezultātu. Pēc tam sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks, un pēcspēles sitienu sērijā Austrālija uzvarēja ar 4–2. Tas atkārtojās arī divās [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs: vispirms 2022. gada 29. martā [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF]] trešajā kārtā starp [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], kur Senegāla pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1 pēc tam, kad divu spēļu summā rezultāts bija 1–1, un pēc tam 2022. gada 13. jūnijā AFC–CONMEBOL kvalifikācijas izslēgšanas spēlē starp Austrāliju un [[Peru futbola izlase|Peru]], kad Austrālija uzvarēja ar 5–4 pēcspēles soda sitienu sērijā, jo vienīgā spēle noslēdzās ar 0–0. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītās aizkavēšanās dēļ šoreiz neitrālā laukumā Katarā tika aizvadīta tikai viena spēle, nevis tradicionālā izslēgšanas kārta ar spēlēm abu komandu laukumos. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Vācijā, [[Šveices futbola izlase|Šveice]] uzstādīja nevēlamu rekordu astotdaļfināla pēcspēles soda sitienu sērijā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, zaudējot ar 0–3. Ukrainas vārtsargs [[Oleksandrs Šovkovskis]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš pēcspēles sitienu sērijā neielaida nevienus vārtus. Viņš atvairīja divus Šveices sitienus, bet vēl viens sitiens trāpīja pa vārtu pārliktni. Šis rezultāts nozīmēja, ka Šveice kļuva par pirmo valsti, kas tika izslēgta no Pasaules kausa, neielaižot nevienus vārtus. Turklāt tā joprojām ir vienīgā valsts, kas Pasaules kausa finālturnīrā piedalījusies, neielaižot nevienus vārtus. Neraugoties uz šo zaudējumu, Šveice ''Euro 2020'' astotdaļfinālā pēcspēles soda sitienu sērijā ar 5–4 uzvarēja Franciju. Šajā pašā turnīrā notika arī pēcspēles soda sitienu sērija starp Vāciju un Argentīnu — divām līdz tam veiksmīgākajām komandām Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. Abas komandas bija piedalījušās trijās šādās sērijās un visās uzvarējušas. Vācija uzvarēja arī šajā sērijā, tādējādi kļūstot par vienīgo komandu ar perfektu 4–0 bilanci Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. 2007. gada 20. jūnijā tika uzstādīts jauns UEFA rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20071017163842/http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html|title=Netherlands News|website=www.uefa.com|access-date=2026-08-12|language=en}}</ref> [[2007. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāta]] pusfināla spēle [[Abe Lenstra Stadion|Hērenvēnā]] starp [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]] noslēdzās ar rezultātu 1–1, un, pirms tika noskaidrots uzvarētājs, tika izpildīti 32 soda sitieni. Galu galā Nīderlande pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja ar 13–12. === Nacionālie kausi === [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 11 metru soda sitieni pirmoreiz tika izmantoti 1972. gada turnīrā, lai noteiktu trešās vietas ieguvēju īslaicīgi pastāvošajā spēlē par trešo vietu. Plašāk tos sāka izmantot 1991.–92. gada sezonā, lai noteiktu uzvarētāju spēlēs, kurās pēc vienas pārspēles un papildlaika rezultāts joprojām bija neizšķirts. Iepriekš pārspēļu skaits nebija ierobežots, kas radīja problēmas ar spēļu kalendāru un īpaši nepatika vadošajiem klubiem. Pārspēles bieži notika divas vai trīs dienas pēc sākotnējās neizšķirti noslēgušās spēles, kas bija pretrunā ar arvien rūpīgāku spēļu plānošanu, ko prasīja 1989. gada Futbola skatītāju likums (''Football Spectators Act 1989''). Pirmā komanda, kas FA kausā tika izslēgta pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, bija ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' — 1991. gada 26. oktobrī tā pēc pirmās kārtas pārspēles zaudēja ''[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]''.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of British Football|url=https://books.google.com/books?id=JKbb02bg6zYC&pg=PA265|publisher=Psychology Press|date=2002|isbn=978-0-7146-5249-8|first=Richard William|last=Cox|first2=Dave|last2=Russell|first3=Wray|last3=Vamplew|page=265}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&seasonid=121|title=English FA Cup – 1991/1992|website=www.soccerbase.com|access-date=2026-08-14}}</ref> Pirmo reizi pēcspēles sitienu sērija tika izmantota FA kausa finālā [[2005. gada FA kausa fināls|2005. gadā]], kad ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' ar 5–4 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/182632/manchester-united-arsenal|website=www.espn.com|access-date=2026-08-14}}</ref> [[2006. gada FA kausa fināls|Nākamajā gadā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzvarēja ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' FA kausa fināla otrajā šī turnīra vēsturē notikušajā pēcspēles soda sitienu sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfchistory.net/games/4990|title=FA Cup Final {{!}} Millennium Stadium {{!}} Saturday 13 May 2006 {{!}} Liverpool 3 - 3 West Ham United {{!}} After extra time & Penalty Shootout: 3 - 1|website=lfchistory.net|access-date=August 14, 2026|language=en}}</ref> 2005. gada 31. augustā tika uzstādīts jauns Anglijas rekords, kad FA kausa pārspēlē soda sitienu sērijā starp ''[[Tunbridge Wells F.C.|Tunbridge Wells]]'' un ''[[Littlehampton Town F.C.|Littlehampton Town]]'' bija nepieciešami 40 sitieni. ''Tunbridge Wells'' uzvarēja ar 16–15.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/4214086.stm|title=New record set in Cup shoot-out|access-date=2026-08-14|date=2005-09-04|language=en-GB}}</ref> Līdz šim pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas ir izmantotas sešos [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] finālos. Pirmā notika [[2001. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2001. gadā]], kad ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pēc spēles, kas pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 1–1, pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4 pārspēja ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''. Otra bija [[2009. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2009. gada finālā]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' — spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti, bet ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–1. [[2012. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2012. gada finālā]] ''Liverpool'' un ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' pēc papildlaika spēlēja 2–2, bet ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2. [[2016. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2016. gada finālā]] ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' pēc 1–1 neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā ar 3–1 pārspēja ''Liverpool''. ''Manchester City'' uzvarēja arī [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada finālā]], ar 4–3 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', pēc bezvārtu neizšķirta. Savukārt [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada finālā]] ''Chelsea'' pēcspēles sitienu sērijā ar 10–11 zaudēja ''Liverpool''. Pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas jau daudzus gadus tiek izmantotas, lai noteiktu uzvarētāju [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] agrāko kārtu spēlēs. Agrākais piemērs datējams ar 1976. gada augustu, kad pirmajā kārtā ''[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]'' pēc trim pēc kārtas neizšķirtiem mačiem (1–1, 1–1, 2–2) pēcspēles sitienu sērijā ar 3–2 pārspēja ''[[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]''. Pusfinālos pēcspēles sitienu sērijas ir salīdzinoši retas, jo pēc papildlaika tika piemērots [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]]. Tomēr [[2013.—2014. gada Anglijas Līgas kauss|2013.–14. gada sezonas]] pusfinālā starp ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' pēc divu spēļu summas neizšķirta bija nepieciešama pēcspēles sitienu sērija. ''Sunderland'' tajā uzvarēja ar 2–1. ''[[FA Community Shield|Community Shield]]'' uzvarētājs arī tiek noteikts ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, ja pēc 90 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, taču papildlaiks netiek spēlēts. ''Manchester United'' trīs reizes ir izcīnījuši šo trofeju pēcspēles sitienu sērijā — [[2003. gada FA Community Shield|2003. gadā]] pārspējot ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', [[2007. gada FA Community Shield|2007. gadā]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[2008. gada FA Community Shield|2008. gadā]] ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Savukārt [[2009. gada FA Community Shield|2009. gadā]] ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā zaudēja ''Chelsea''. 2008. gadā [[2007.—2008. gada Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa finālā]] pirmo reizi divu desmitgažu laikā tikās divi klubi, kas nebija Stambulas TOP 3 pārstāvji. ''[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]'' un ''[[Kayserispor]]'' spēles uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles sitienu sērijā. Pēc 120 bezvārtu minūtēm bija nepieciešami 28 sitieni, lai noteiktu uzvarētāju. Pateicoties [[Dimitars Ivankovs|Dimitaram Ivankovam]], kurš izcēlās gan ar gūtiem vārtiem, gan atvairītiem sitieniem, ''Kayserispor'' uzvarēja ar 11–10 un pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=715&ftxtID=3984|title=Kayserispor crowned Fortis Turkish Cup champions|website=tff.org|access-date=August 14, 2026|date=|language=en}}</ref> [[2008.—2009. gada Grieķijas kausa futbolā fināls|2008.–09. gada Grieķijas kausa finālā]] [[Atēnu AEK|AEK]] 89. minūtē izvirzījās vadībā ar 3–2, kad vārtus guva [[Ignasio Skoko|Skoko]]. Tomēr ''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]'' kompensācijas laika sestajā minūtē pēdējās sekundēs panāca izlīdzinājumu — vārtus guva [[Mets Dārbišīrs|Dārbišīrs]], tādējādi spēle nonāca papildlaikā. Papildlaikā ''Olympiacos'' ar [[Lusiano Galeti|Galeti]] gūtajiem vārtiem izvirzījās vadībā ar 4–3, taču vārtu autors saņēma otro dzelteno kartīti par krekla novilkšanu vārtu svinību laikā un tika noraidīts. Vēlāk otro dzelteno kartīti saņēma arī [[Avrāms Papadopuloss]], un ''Olympiacos'' palika deviņu spēlētāju sastāvā. AEK izdevās panākt 4–4, un spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru sitienu sērijai. AEK izpildīja pirmo sitienu. Abas komandas realizēja pirmos četrus sitienus. AEK spēlētājs [[Daniels Majstorovičs|Majstorovičs]] piektajā sitienā trāpīja pa vārtu pārliktni, dodot [[Predrags Džordževičs|Džordževičam]] iespēju nodrošināt ''Olympiacos'' uzvaru. Turklāt tā bija Džordževiča pēdējā spēle karjerā. Tomēr viņa sitienu atvairīja AEK argentīniešu vārtsargs [[Sebastians Saha|Saha]]. Tādēļ sērija turpinājās. Abas komandas realizēja sesto un septīto sitienu. ''Olympiacos'' centra aizsargam [[Paraskevass Ancs|Ancam]] bija paredzēts izpildīt astoto sitienu, taču vārtsargs [[Antonijs Nikopolidis|Nikopolidis]] uzņēmās iniciatīvu un pats izpildīja sitienu, panākot rezultātu 7–7. Pēc tam Nikopolidis atvairīja AEK spēlētāja [[Nikolaoss Georgeass|Georgeasa]] devīto sitienu, taču Ancs savu sitienu ''Olympiacos'' labā nerealizēja — to atvairīja Saha — un sērija vēl nebija noslēgusies. Tā kā ''Olympiacos'' laukumā bija palikuši tikai deviņi spēlētāji, sitienu izpildītājiem bija jārotē, atkal nonākot pie tiem spēlētājiem, kuri bija izpildījuši pašus pirmos sitienus. Visi nākamie septiņi abu komandu sitienu izpildītāji savus sitienus realizēja, un pēc 32 izpildītiem sitieniem rezultāts pēcspēles sērijā bija 14–14. Tomēr AEK spēlētājs [[Agustīns Peljetjeri|Peljetjeri]] savu sitienu izpildīja neveiksmīgi, un Nikopolidis to viegli atvairīja. Pēc tam Nikopolidis pats izpildīja 34. sitienu pret pretinieku vārtsargu Sahu un guva vārtus, noslēdzot šo neticamo pēcspēles sitienu sēriju ar ''Olympiacos'' uzvaru 15–14. Kopējais spēles rezultāts bija 19–18 ''Olympiacos'' labā. == Skatīt arī == * [[11 metru soda sitiens]] == Bibliogrāfija == * ''On Penalties'' – autors Endrjū Entonijs ({{ISBN|0-224-06116-X}}) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html Penalty Shoot-out Trivia] — [[Rec.sport.soccer Statistics Foundation|RSSSF]] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] eu70y31c03wlv38bdpxy55r33mzjp1c 0 636981 4506406 4505475 2026-08-13T13:06:35Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Zinātņu doktors]] to [[Doktors]] 4506406 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Doktors]] af4xdfq8pbm45s40brq0yl6mkg7sp3y 0 636988 4506584 4506049 2026-08-13T18:45:07Z Amigo221 129907 ātrspēle --> rapids 4506584 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = Vsevolods Mitrēvičs Xintai dambrete.png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------>| karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------>| PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------>| tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = #BFD7FF | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medal|Gold|Polija 2023|PČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas komandu čempionāts}} {{Medal|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}} }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu rapida čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu rapida čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] dlbdl97dbykzet87qgqpp85erw4dc53 4506590 4506584 2026-08-13T19:38:49Z Egilus 27634 /* Sasniegumi */ Termins "rapids" prasās pēc paskaidrojuma latviski, MI tulko kā ātro spēli (atšķirīgu no ātrspeles)... 4506590 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = Vsevolods Mitrēvičs Xintai dambrete.png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------>| karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------>| PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------>| tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = #BFD7FF | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medal|Gold|Polija 2023|PČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas komandu čempionāts}} {{Medal|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}} }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu [[Rapids (dambrete)|rapida]] čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu rapida čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] nalawn6w0w7puhfh59g3nocedi2wo4t 0 637125 4506679 4506254 2026-08-14T06:14:43Z Vylks 50297 4506679 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Krišjānis Suntažs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|19}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 79,23 m (2019) | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|Eiropas U-20 čempionāts}} {{MedalSilver|Burosa 2019|Šķēpa mešana}} }} '''Krišjānis Suntažs''' (dzimis {{dat|2000|12|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], startē [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]], 2019. gada Eiropas U-20 čempionāta sudraba medaļas ieguvējs. == Sportista karjera == 2017. gada Pasaules U-18 čempionātā [[Nairobi]] ieguva 8. vietu. 2018. gadā viņš piedalījās Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]], kur kvalifikācijā ar 66,69 metrus tālu raidījumu ieņēma 20. vietu un finālsacensībās neiekļuva. 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] sasniedza personisko rekordu (79,23 m) un izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/vieglatletika/skepmetejs-suntazs-ar-personigo-rekordu-izcina-sudraba-medalu-eiropas-u20-cempionata-vieglatletika/ |title=Šķēpmetējs Suntažs ar personīgo rekordu izcīna sudraba medaļu Eiropas U20 čempionātā vieglatlētikā |website=tv3.lv |date={{dat|2019|7|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> 2019. gadā ieguva Latvijas vieglatlētikas gada balvu nominācijā "Gada U20 vieglatlēts".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/sports/par-mums/zinas/zina/t/57250/ |title=Aizvadīta “Gada balva vieglatlētikā 2019” svinīgā ceremonija |website=lu.lv |date={{dat|2020|2|6|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Karjeras turpinājumā viņu mocīja savainojumi, 2021. gadā tika veikta pleca operācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/sports/471356-talantigais-skepmetejs-suntazs-parcietis-operaciju-un-gatavojas-ilgstosam-rehabilitacijas-procesam |title=Talantīgais šķēpmetējs Suntažs pārcietis operāciju un gatavojas ilgstošam rehabilitācijas procesam |website=jauns.lv |date={{dat|2021|11|9|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Turpinoties rezultātu lejupslīdei, nolēma beigt vieglatlēta karjeru, tomēr vēlāk atsāka treniņus un kvalificējās [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/04.08.2026-atdzimis-ka-fenikss-no-pelniem-skepmetejs-suntazs-cer-uz-jaunu-sakumu-eiropas-cempionata.a657480/ |title=Atdzimis kā fēnikss no pelniem: šķēpmetējs Suntažs cer uz jaunu sākumu Eiropas čempionātā |website=lsm.lv |date={{dat|2026|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Eiropas čempionātā iesildīšanās laikā viņš sajuta spēcīgas sāpes plecā un uz starta neizgāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/13082026-suntazs_sports_ir_skarbs_bet_dazreiz_skie |title=Suntažs: "Sports ir skarbs, bet dažreiz šķiet, ka pret mani īpaši skarbs" |website=sportacentrs.com |date={{dat|2026|8|13|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- | 2017 | Pasaules U-18 čempionāts | {{vieta|Kenija|Nairobi}} | 8. | 66,90 m (700 g šķēps) |- | 2018 | Pasaules U-20 čempionāts | {{vieta|Somija|Tampere}} | 20. | 66,69 m |- | 2019 | Eiropas U-20 čempionāts | {{vieta|Zviedrija|Burosa}} | {{medal-bg|silver}}|2. | 79,23 m |- | 2026 | [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | — | {{DNS}} |} == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Šķēpa mešana]] ||align="center"| 79,23 m || {{dat|2019|7|21|N|bez}} || {{Vieta|Zviedrija|Burosa}} |} == Muzikālā darbība == K. Suntažs nodarbojas arī ar mūzikas producēšanu un dziedāšanu, pazīstams ar skatuves vārdu Saule.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr5.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/honey-lake-no-muzika-saule-sis-nedelas-tramplina.a135927/ |title="Honey Lake" no mūziķa Saule šīs nedēļas Tramplīnā |website=lr5.lsm.lv|date={{dat|2020|10|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Viņa dziesma "Finally Happy" sākotnēji bija iekļauta konkursa [[Supernova 2023]] pusfinālā, taču vēlāk tika diskvalificēta, jo bija publiski atskaņota 2021. gada 19. decembrī — pirms konkursa nolikumā noteiktā termiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ltv.lsm.lv/aktuali/latvijas-televizijas-dziesmu-konkursa-supernova-diskvalificets-muzikis-saule.id282403|title=Latvijas Televīzijas dziesmu konkursā "Supernova" diskvalificēts mūziķis Saule |website=ltv.lsm.lv|date={{dat|2023|1|6|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Suntažs, Krišjānis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] 3ccm9yi08d0fcchmss1bwp6b4hvuhqh 0 637137 4506571 4506350 2026-08-13T18:11:05Z DJ EV 31928 Atsauces uz Vikipēdiju neliekam. Šajā gadījumā nozīmība gan jau būs, atrodu pietiekami daudz rakstus un intervijas. 4506571 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Evija Rodke''' ir Latvijas [[Plastiskā ķirurģija|plastikas ķirurģe]] un uzņēmēja, dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Viņa specializējas krūšu, sejas un ķermeņa estētiskajās operācijās un ir plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnikas [[Aesthetica]] dibinātāja un īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri/23-evija-rodke|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> == Ģimene == Rodkes māte ir basketboliste [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]], kluba "[[Rīgas TTT|TTT Rīga]]" ilggadējā kapteine un trīskārtēja pasaules čempione. Viņas tēvs ir sporta ārsts un sabiedriskais darbinieks [[Māris Budovskis]]. Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte dzimtas vēsturi izmantojusi par pamatu dokumentālajam romānam "Tilts starp horizontiem: Fanijas stāsts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/annas-skaidrites-gailites-gramatas-tilts-starp-horizontiem-atversanas-svetki-23-oktobri|title=Annas Skaidrītes Gailītes grāmatas "Tilts starp horizontiem" atvēršanas svētki 23. oktobrī {{!}} Zvaigzne ABC|website=www.zvaigzne.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Jaunībā Rodke spēlēja basketbolu kluba "TTT Rīga" jauniešu izlasē un 2000. gadā uzvarēja konkursā "Dāma 2000", kas bija paredzēts precētām sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/jelgavas-patronese-riko-labdaribas-pasakumu/|title=Jelgavas patronese rīko labdarības pasākumu|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-13|date=2000-08-08|language=lv}}</ref> Viņai ir trīs bērni — Laima, Māris un Mārtiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/426087-vai-skirta-pazistamas-plastikas-kirurges-evijas-rodkes-lauliba|title=Vai šķirta pazīstamās plastikas ķirurģes Evijas Rodkes laulība?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2021-02-07|language=lv}}</ref> == Izglītība == Rodke absolvēja [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas 50. vidusskolu]] ar zelta medaļu un pēc tam studēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmija]]<nowiki/>s Ārstniecības fakultātē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> ko absolvēja ar izcilību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Viņa izgāja rezidentūru vispārējā un plastiskajā ķirurģijā Latvijā, kā arī stažējusies Somijā un vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klīnikās. == Karjera == Rodke profesionālo darbību uzsāka uzņēmumā "[[Veselības centrs 4]]". Vairākus gadus viņa strādāja arī privātklīnikā "Siluetti" [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Vēlāk viņa izveidoja privātpraksi plastiskajā ķirurģijā, kas pēc apvienošanās ar citu privātpraksi kļuva par klīniku. ''SIA Aesthetica'' tika dibināta 2016. gadā, bet klīnika ''Aesthetica'' savas telpas atvēra 2020. gadā Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rodke.lv/lv/drevija-rodke|title=Galvenā {{!}} Rodke.lv - plastiskā ķirurģija|website=www.rodke.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Rodke ir sertificēta procedūrai ''MIA Femtech''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref> — tehnoloģijai minimāli invazīvām krūšu operācijām; pēc pieejamās informācijas viņa bija pirmā šai metodei sertificētā ķirurģe Latvijā. Viņa ir Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> un Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lema.lv/arsts/evija-rodke-sproge/|title=Evija Rodke – Sproģe|website=lema.lv|access-date=2026-08-13|language=en-US}}</ref> biedre, kā arī starptautisko organizāciju ''International Confederation for Plastic'', ''Reconstructive and Aesthetic Surgery'' (IPRAS) un ''International Society of Aesthetic Plastic Surgery'' (ISAPS) biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isaps.org/discover/find-a-surgeon/|title=Find a Surgeon|website=www.isaps.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref> == Apbalvojumi == 2019. gadā konkursā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" viņa saņēma nomināciju par klīnikas telpu dizainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5930-lps-sveic-latvijas-labakas-arhitektes-buvnieces-un-dizaineres|title=LPS sveic Latvijas labākās arhitektes, būvnieces un dizaineres!|website=LPS|access-date=2026-08-13|date=2026-08-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas ārsti]] c4o7270avaf4dlaozkhnpty6nnn8qjg 0 637138 4506371 2026-08-13T12:14:58Z Apelsiins 149040 Jauna lapa: '''Aesthetica''' ir privāta plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika Rīgā, dibināta 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findhealthclinics.org/LV/Riga/1647141265547608/Dr.-Evija-Rodke---Aesthetica-Beauty-Clinic---Plastic-Surgery|title=Dr. Evija Rod... 4506371 wikitext text/x-wiki '''Aesthetica''' ir privāta plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika Rīgā, dibināta 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findhealthclinics.org/LV/Riga/1647141265547608/Dr.-Evija-Rodke---Aesthetica-Beauty-Clinic---Plastic-Surgery|title=Dr. Evija Rodke - Aesthetica Beauty Clinic - Plastic Surgery, Tālivalža iela 15, Riga (2026)|website=www.findhealthclinics.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref>. Klīnikas ēka atrodas Tālivalža ielā 15, Teikā, aizņem 1030 m² platību trīs stāvos un ietver divas operāciju zāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Aesthetica}}</ref> Klīnikas dibinātāja un īpašniece ir plastikas ķirurģe Evija Rodke. == '''Darbība''' == Klīnikā tiek sniegti ārstniecības un estētiskās medicīnas pakalpojumi vairākās jomās, tostarp sejas, krūšu un ķermeņa plastiskā ķirurģija, ginekoloģija, kosmētiskās injekcijas, zobārstniecība, fleboloģija, kosmetoloģija, fizioterapija, endokrinoloģija, dermatoloģija, uroloģija, otorinolaringoloģija un mamoloģija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref>. Klīnika ir Latvijas veselības tūrisma klastera biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/klinika/aesthetica/|title=AESTHETICA klīnika {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-03-28|language=lv-LV}}</ref> un piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā "Veselības klasteris 2030"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref>. Klīnikas ārsti regulāri sniedz bezmaksas konsultācijas ārvalstīs, tostarp Londonā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-aesthetica-klinika-londona/|title=Dr. Arguts Keirāns Londonā Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-17|language=lv-LV}}</ref>, Oslo<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-aesthetica-klinika-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-oslo/|title=Dr. Arguts Keirāns Oslo Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> un Dublinā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/plastikas-kirurgs-dr-arguts-keirans-sniegs-bezmaksas-konsultacijas-dublina/|title=Dr. Arguts Keirāns Dublinā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-03-13|language=lv-LV}}</ref>. == '''Ēka un dizains''' == 2019. gadā klīnikas jaunuzceltā ēka saņēma atzinību konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva" kategorijā "Jauna sabiedriskā ēka".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/394599-konkursa-foruma-sieviete-arhitektura-buvnieciba-dizaina-2019-rezultati|title=Konkursa-foruma Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 rezultāti|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2020-07-13|language=lv}}</ref> Klīnikas interjera dizainere Ieva Grustiņa-Milbrete tajā pašā gadā konkursā-forumā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā un dizainā" ieguva titulu "Gada dizainere" par klīnikas interjera izveidi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gaismasmarket.lv/index.php?lang=lv&project_id=164&route=projects%2Fproject|title=Gaismas Maģija|access-date=13.08.2026.}}</ref>. e3g4d8ngz7xx0jc3eosjdjurbfxrolm 4506372 4506371 2026-08-13T12:23:37Z Apelsiins 149040 4506372 wikitext text/x-wiki '''Aesthetica''' ir privāta plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika Rīgā, dibināta 2016. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findhealthclinics.org/LV/Riga/1647141265547608/Dr.-Evija-Rodke---Aesthetica-Beauty-Clinic---Plastic-Surgery|title=Dr. Evija Rodke - Aesthetica Beauty Clinic - Plastic Surgery, Tālivalža iela 15, Riga (2026)|website=www.findhealthclinics.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref>. Klīnikas ēka atrodas Tālivalža ielā 15, Teikā, aizņem 1030 m² platību trīs stāvos un ietver divas operāciju zāles.<ref name=":0" /> Klīnikas dibinātāja un īpašniece ir plastikas ķirurģe Evija Rodke. == '''Darbība''' == Klīnikā tiek sniegti ārstniecības un estētiskās medicīnas pakalpojumi vairākās jomās, tostarp sejas, krūšu un ķermeņa plastiskā ķirurģija, ginekoloģija, kosmētiskās injekcijas, zobārstniecība, fleboloģija, kosmetoloģija, fizioterapija, endokrinoloģija, dermatoloģija, uroloģija, otorinolaringoloģija un mamoloģija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref>. Klīnika ir Latvijas veselības tūrisma klastera biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/klinika/aesthetica/|title=AESTHETICA klīnika {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-03-28|language=lv-LV}}</ref> un piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā "Veselības klasteris 2030"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref>. Klīnikas ārsti regulāri sniedz bezmaksas konsultācijas ārvalstīs, tostarp Londonā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-aesthetica-klinika-londona/|title=Dr. Arguts Keirāns Londonā Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-17|language=lv-LV}}</ref>, Oslo<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-aesthetica-klinika-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-oslo/|title=Dr. Arguts Keirāns Oslo Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> un Dublinā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/plastikas-kirurgs-dr-arguts-keirans-sniegs-bezmaksas-konsultacijas-dublina/|title=Dr. Arguts Keirāns Dublinā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-03-13|language=lv-LV}}</ref>. == '''Ēka un dizains''' == 2019. gadā klīnikas jaunuzceltā ēka saņēma atzinību konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva" kategorijā "Jauna sabiedriskā ēka".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/394599-konkursa-foruma-sieviete-arhitektura-buvnieciba-dizaina-2019-rezultati|title=Konkursa-foruma Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 rezultāti|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2020-07-13|language=lv}}</ref> Klīnikas interjera dizainere Ieva Grustiņa-Milbrete tajā pašā gadā konkursā-forumā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā un dizainā" ieguva titulu "Gada dizainere" par klīnikas interjera izveidi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gaismasmarket.lv/index.php?lang=lv&project_id=164&route=projects%2Fproject|title=Gaismas Maģija|access-date=13.08.2026.}}</ref>. me3gqb9y4y4t6lxhuibw951bibxva47 4506375 4506372 2026-08-13T12:27:54Z Apelsiins 149040 4506375 wikitext text/x-wiki '''Aesthetica''' ir privāta plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], dibināta 2016. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findhealthclinics.org/LV/Riga/1647141265547608/Dr.-Evija-Rodke---Aesthetica-Beauty-Clinic---Plastic-Surgery|title=Dr. Evija Rodke - Aesthetica Beauty Clinic - Plastic Surgery, Tālivalža iela 15, Riga (2026)|website=www.findhealthclinics.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref>. Klīnikas ēka atrodas [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža ielā]] 15, [[Teika (Rīga)|Teikā]], aizņem 1030 m² platību trīs stāvos un ietver divas operāciju zāles.<ref name=":0" /> Klīnikas dibinātāja un īpašniece ir plastikas ķirurģe [[Evija Rodke]]. == '''Darbība''' == Klīnikā tiek sniegti ārstniecības un estētiskās medicīnas pakalpojumi vairākās jomās, tostarp sejas, krūšu un ķermeņa plastiskā ķirurģija, ginekoloģija, kosmētiskās injekcijas, zobārstniecība, fleboloģija, kosmetoloģija, fizioterapija, endokrinoloģija, dermatoloģija, uroloģija, otorinolaringoloģija un mamoloģija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref>. Klīnika ir Latvijas veselības tūrisma klastera biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/klinika/aesthetica/|title=AESTHETICA klīnika {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-03-28|language=lv-LV}}</ref> un piedalās [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] līdzfinansētā projektā "Veselības klasteris 2030"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref>. Klīnikas ārsti regulāri sniedz bezmaksas konsultācijas ārvalstīs, tostarp Londonā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-aesthetica-klinika-londona/|title=Dr. Arguts Keirāns Londonā Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-17|language=lv-LV}}</ref>, Oslo<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-aesthetica-klinika-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-oslo/|title=Dr. Arguts Keirāns Oslo Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> un Dublinā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/plastikas-kirurgs-dr-arguts-keirans-sniegs-bezmaksas-konsultacijas-dublina/|title=Dr. Arguts Keirāns Dublinā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-03-13|language=lv-LV}}</ref>. == '''Ēka un dizains''' == 2019. gadā klīnikas jaunuzceltā ēka saņēma atzinību konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva" kategorijā "Jauna sabiedriskā ēka".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/394599-konkursa-foruma-sieviete-arhitektura-buvnieciba-dizaina-2019-rezultati|title=Konkursa-foruma Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 rezultāti|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2020-07-13|language=lv}}</ref> Klīnikas interjera dizainere Ieva Grustiņa-Milbrete tajā pašā gadā konkursā-forumā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā un dizainā" ieguva titulu "Gada dizainere" par klīnikas interjera izveidi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gaismasmarket.lv/index.php?lang=lv&project_id=164&route=projects%2Fproject|title=Gaismas Maģija|access-date=13.08.2026.}}</ref>. <references /> [[Kategorija:Medicīna Latvijā]] d9n9gfu8f6e1mb1p6hdxdfa281h08m7 4506448 4506375 2026-08-13T14:25:16Z Egilus 27634 4506448 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{infokaste+}} '''''Aesthetica''''' ir privāta [[Plastiskā ķirurģija|plastiskās ķirurģijas]] un [[Estētiskā medicīna|estētiskās medicīnas]] [[klīnika]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], dibināta 2016. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findhealthclinics.org/LV/Riga/1647141265547608/Dr.-Evija-Rodke---Aesthetica-Beauty-Clinic---Plastic-Surgery|title=Dr. Evija Rodke - Aesthetica Beauty Clinic - Plastic Surgery, Tālivalža iela 15, Riga (2026)|website=www.findhealthclinics.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref>. Klīnikas ēka atrodas [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža ielā]] 15, [[Teika (Rīga)|Teikā]], aizņem 1030 m² platību trīs stāvos un ietver divas operāciju zāles.<ref name=":0" /> Klīnikas dibinātāja un īpašniece ir plastikas ķirurģe [[Evija Rodke]]. == Darbība == Klīnikā tiek sniegti ārstniecības un estētiskās medicīnas pakalpojumi vairākās jomās, tostarp sejas, krūšu un ķermeņa plastiskā ķirurģija, [[ginekoloģija]], kosmētiskās injekcijas, [[Stomatoloģija|zobārstniecība]], [[fleboloģija]], [[kosmetoloģija]], [[fizioterapija]], [[endokrinoloģija]], [[dermatoloģija]], [[uroloģija]], [[otorinolaringoloģija]] un [[mamoloģija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Klīnika ir Latvijas veselības tūrisma klastera biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/klinika/aesthetica/|title=AESTHETICA klīnika {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-03-28|language=lv-LV}}</ref> un piedalās [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] līdzfinansētā projektā "Veselības klasteris 2030"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā- HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref>. Klīnikas ārsti regulāri sniedz bezmaksas konsultācijas ārvalstīs, tostarp [[Londona|Londonā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-aesthetica-klinika-londona/|title=Dr. Arguts Keirāns Londonā Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-17|language=lv-LV}}</ref> [[Oslo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-aesthetica-klinika-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-oslo/|title=Dr. Arguts Keirāns Oslo Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> un [[Dublina|Dublinā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/plastikas-kirurgs-dr-arguts-keirans-sniegs-bezmaksas-konsultacijas-dublina/|title=Dr. Arguts Keirāns Dublinā - HEALTH TRAVEL LATVIA|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-03-13|language=lv-LV}}</ref>. == Ēka un dizains == 2019. gadā klīnikas jaunuzceltā ēka saņēma atzinību konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva" kategorijā "Jauna sabiedriskā ēka".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/394599-konkursa-foruma-sieviete-arhitektura-buvnieciba-dizaina-2019-rezultati|title=Konkursa-foruma Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 rezultāti|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2020-07-13|language=lv}}</ref> Klīnikas interjera dizainere Ieva Grustiņa-Milbrete tajā pašā gadā konkursā-forumā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā un dizainā" ieguva titulu "Gada dizainere" par klīnikas interjera izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gaismasmarket.lv/index.php?lang=lv&project_id=164&route=projects%2Fproject|title=Gaismas Maģija|access-date=13.08.2026.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medicīna Latvijā]] oaejd4j5c5ncsrxqwndtcnqohnzhncs 4506565 4506448 2026-08-13T18:07:08Z DJ EV 31928 izvirzu uz dzēšanu - neatrodu neatkarīgus avotus ar būtisku informāciju par šo klīniku 4506565 wikitext text/x-wiki {{dzēst|Apšaubāma nozīmība|due=15|due_date=28.08.2026}} {{nosaukums slīprakstā}} {{infokaste+}} '''''Aesthetica''''' ir privāta [[Plastiskā ķirurģija|plastiskās ķirurģijas]] un [[Estētiskā medicīna|estētiskās medicīnas]] [[klīnika]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], dibināta 2016. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findhealthclinics.org/LV/Riga/1647141265547608/Dr.-Evija-Rodke---Aesthetica-Beauty-Clinic---Plastic-Surgery|title=Dr. Evija Rodke - Aesthetica Beauty Clinic - Plastic Surgery, Tālivalža iela 15, Riga (2026)|website=www.findhealthclinics.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref>. Klīnikas ēka atrodas [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža ielā]] 15, [[Teika (Rīga)|Teikā]], aizņem 1030 m² platību trīs stāvos un ietver divas operāciju zāles.<ref name=":0" /> Klīnikas dibinātāja un īpašniece ir plastikas ķirurģe [[Evija Rodke]]. == Darbība == Klīnikā tiek sniegti ārstniecības un estētiskās medicīnas pakalpojumi vairākās jomās, tostarp sejas, krūšu un ķermeņa plastiskā ķirurģija, [[ginekoloģija]], kosmētiskās injekcijas, [[Stomatoloģija|zobārstniecība]], [[fleboloģija]], [[kosmetoloģija]], [[fizioterapija]], [[endokrinoloģija]], [[dermatoloģija]], [[uroloģija]], [[otorinolaringoloģija]] un [[mamoloģija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Klīnika ir Latvijas veselības tūrisma klastera biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/klinika/aesthetica/|title=AESTHETICA klīnika {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-03-28|language=lv-LV}}</ref> un piedalās [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] līdzfinansētā projektā "Veselības klasteris 2030"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā- HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref>. Klīnikas ārsti regulāri sniedz bezmaksas konsultācijas ārvalstīs, tostarp [[Londona|Londonā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-aesthetica-klinika-londona/|title=Dr. Arguts Keirāns Londonā Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-17|language=lv-LV}}</ref> [[Oslo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-aesthetica-klinika-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-oslo/|title=Dr. Arguts Keirāns Oslo Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> un [[Dublina|Dublinā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/plastikas-kirurgs-dr-arguts-keirans-sniegs-bezmaksas-konsultacijas-dublina/|title=Dr. Arguts Keirāns Dublinā - HEALTH TRAVEL LATVIA|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-03-13|language=lv-LV}}</ref>. == Ēka un dizains == 2019. gadā klīnikas jaunuzceltā ēka saņēma atzinību konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva" kategorijā "Jauna sabiedriskā ēka".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/394599-konkursa-foruma-sieviete-arhitektura-buvnieciba-dizaina-2019-rezultati|title=Konkursa-foruma Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 rezultāti|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2020-07-13|language=lv}}</ref> Klīnikas interjera dizainere Ieva Grustiņa-Milbrete tajā pašā gadā konkursā-forumā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā un dizainā" ieguva titulu "Gada dizainere" par klīnikas interjera izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gaismasmarket.lv/index.php?lang=lv&project_id=164&route=projects%2Fproject|title=Gaismas Maģija|access-date=13.08.2026.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medicīna Latvijā]] ktabwijt5idw6jh44b3lgj42hbk84x3 4506578 4506565 2026-08-13T18:17:14Z DJ EV 31928 Ok, izvirzīt uz dzēšanu bija pārspīlēti, nozīmība gan jau ir, prasītos gan neitrālas atsauces 4506578 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Nepieciešamas atsauces uz neitrāliem avotiem}} {{nosaukums slīprakstā}} {{infokaste+}} '''''Aesthetica''''' ir privāta [[Plastiskā ķirurģija|plastiskās ķirurģijas]] un [[Estētiskā medicīna|estētiskās medicīnas]] [[klīnika]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], dibināta 2016. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findhealthclinics.org/LV/Riga/1647141265547608/Dr.-Evija-Rodke---Aesthetica-Beauty-Clinic---Plastic-Surgery|title=Dr. Evija Rodke - Aesthetica Beauty Clinic - Plastic Surgery, Tālivalža iela 15, Riga (2026)|website=www.findhealthclinics.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref>. Klīnikas ēka atrodas [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža ielā]] 15, [[Teika (Rīga)|Teikā]], aizņem 1030 m² platību trīs stāvos un ietver divas operāciju zāles.<ref name=":0" /> Klīnikas dibinātāja un īpašniece ir plastikas ķirurģe [[Evija Rodke]]. == Darbība == Klīnikā tiek sniegti ārstniecības un estētiskās medicīnas pakalpojumi vairākās jomās, tostarp sejas, krūšu un ķermeņa plastiskā ķirurģija, [[ginekoloģija]], kosmētiskās injekcijas, [[Stomatoloģija|zobārstniecība]], [[fleboloģija]], [[kosmetoloģija]], [[fizioterapija]], [[endokrinoloģija]], [[dermatoloģija]], [[uroloģija]], [[otorinolaringoloģija]] un [[mamoloģija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/|title=Plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna {{!}} Klīnika Aesthetica|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Klīnika ir Latvijas veselības tūrisma klastera biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/klinika/aesthetica/|title=AESTHETICA klīnika {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-03-28|language=lv-LV}}</ref> un piedalās [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] līdzfinansētā projektā "Veselības klasteris 2030"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā- HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref>. Klīnikas ārsti regulāri sniedz bezmaksas konsultācijas ārvalstīs, tostarp [[Londona|Londonā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-aesthetica-klinika-londona/|title=Dr. Arguts Keirāns Londonā Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-17|language=lv-LV}}</ref> [[Oslo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/dr-arguts-keirans-aesthetica-klinika-plastiskais-kirurgs-mikrokirurgs-oslo/|title=Dr. Arguts Keirāns Oslo Klastera paziņojumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> un [[Dublina|Dublinā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/plastikas-kirurgs-dr-arguts-keirans-sniegs-bezmaksas-konsultacijas-dublina/|title=Dr. Arguts Keirāns Dublinā - HEALTH TRAVEL LATVIA|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-03-13|language=lv-LV}}</ref>. == Ēka un dizains == 2019. gadā klīnikas jaunuzceltā ēka saņēma atzinību konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva" kategorijā "Jauna sabiedriskā ēka".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/394599-konkursa-foruma-sieviete-arhitektura-buvnieciba-dizaina-2019-rezultati|title=Konkursa-foruma Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 rezultāti|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2020-07-13|language=lv}}</ref> Klīnikas interjera dizainere Ieva Grustiņa-Milbrete tajā pašā gadā konkursā-forumā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā un dizainā" ieguva titulu "Gada dizainere" par klīnikas interjera izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gaismasmarket.lv/index.php?lang=lv&project_id=164&route=projects%2Fproject|title=Gaismas Maģija|access-date=13.08.2026.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medicīna Latvijā]] cdnn7yy2dm5s6kngxf5wco4m5yrl7km 0 637139 4506373 2026-08-13T12:25:02Z Dejelnieks 78787 Pāradresē uz [[Dovženko kinostudija]] 4506373 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dovženko kinostudija]] exltb1wsaqal0iu1qqd7jws8qfftqv0 0 637140 4506394 2026-08-13T13:05:14Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Andromedas miglājs | oriģinālnos = ''В дальнем плавании'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojums]] | režisors = Vladimirs Brauns | producents = | scenārijs = Grigorijs Koltunovs | aktieri = * Amvrosijs Bučma * Boriss Dmohovskis * Aleksandrs Kuznecovs | mūzika = Jūrijs Miļutins | operators = Aleksejs Mišurins | montāž... 4506394 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Andromedas miglājs | oriģinālnos = ''В дальнем плавании'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojums]] | režisors = Vladimirs Brauns | producents = | scenārijs = Grigorijs Koltunovs | aktieri = * Amvrosijs Bučma * Boriss Dmohovskis * Aleksandrs Kuznecovs | mūzika = Jūrijs Miļutins | operators = Aleksejs Mišurins | montāža = | studija = [[Kijivas kinostudija]] | izplatītājs = | izdošana = 1945 | ilgums = 91 minūtes | valsts = {{flaga|PSRS}} [[PSRS]] | valoda = [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0306181 }}'''Tālais jūras brauciens''' ({{val|ru|В дальнем плавании}}) ir 1945. gadā uzņemta [[Padomju Savienība|padomju]] ilgmetrāža [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir Vladimirs Brauns. Filma balstīta uz rakstnieka [[Konstantina Stanjukoviča]] jūras stāstiem un uzņemta [[Kijivas kinostudija|Kijivas kinostudijā]]. Latvijā filma tika demonstrēta 1954. gada 7. novembrī, kļūstot par vienu no pašām pirmajām mākslas filmām, ko pārraidīja [[Televīzija Latvijā#Pirmsākumi:_Rīgas_televīzijas_centrs_(1954—1957)|Latvijas televīzijas vēsturē]]. Šis seanss notika Rīgas televīzijas centra otrajā eksperimentālajā raidīšanas dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/7-novembris-vesture-un-senas-avizes-majup-ar-uzvaru-zilajos-ekranos.21465|title=Šī diena vēsturē|last=Limane|first=Viesturs Sprūde, Lilija|website=lasi.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-11-07|language=lv}}</ref> == Sižets == Notikumi risinās 19. gadsimta otrajā pusē uz Krievijas impērijas flotes buru [[korvete]]s "Vitjaz", kura veic kuģojumu lielā attālumā caur bīstamiem ūdeņiem. Ar šo stāstu tiek parādīts, kā matroži un kuģa virsnieki strīdas savu atšķirīgo kārtu un uzskatu dēļ. Saspīlējums uz klāja kļūst lielāks tajā brīdī, kad par jauno vecāko virsnieku kļūst barons fon Bergs. Viņš pret apkalpi izturas bez žēlastības un neņem vērā citu vīriešu emocijas. Konflikts starp matrožiem un vadību kļūst visstraujākais pēc tam, kad notiek incidents ar matrožu pieņemto mājdzīvnieku. To visu ietekmē arī ārēji apstākļi, jo Klusajā okeānā plosās spēcīga vētra. Tā spiež apkalpi pārtraukt savstarpējos strīdus un strādāt kopā, lai kuģis nenogrimtu. ==Atsauce== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1945. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Dovženko kinostudijas filmas]] g2c6dldi9l5fyltjftusf476smic2fg 4506395 4506394 2026-08-13T13:05:25Z Dejelnieks 78787 4506395 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tālais jūras brauciens | oriģinālnos = ''В дальнем плавании'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojums]] | režisors = Vladimirs Brauns | producents = | scenārijs = Grigorijs Koltunovs | aktieri = * Amvrosijs Bučma * Boriss Dmohovskis * Aleksandrs Kuznecovs | mūzika = Jūrijs Miļutins | operators = Aleksejs Mišurins | montāža = | studija = [[Kijivas kinostudija]] | izplatītājs = | izdošana = 1945 | ilgums = 91 minūtes | valsts = {{flaga|PSRS}} [[PSRS]] | valoda = [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0306181 }}'''Tālais jūras brauciens''' ({{val|ru|В дальнем плавании}}) ir 1945. gadā uzņemta [[Padomju Savienība|padomju]] ilgmetrāža [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir Vladimirs Brauns. Filma balstīta uz rakstnieka [[Konstantina Stanjukoviča]] jūras stāstiem un uzņemta [[Kijivas kinostudija|Kijivas kinostudijā]]. Latvijā filma tika demonstrēta 1954. gada 7. novembrī, kļūstot par vienu no pašām pirmajām mākslas filmām, ko pārraidīja [[Televīzija Latvijā#Pirmsākumi:_Rīgas_televīzijas_centrs_(1954—1957)|Latvijas televīzijas vēsturē]]. Šis seanss notika Rīgas televīzijas centra otrajā eksperimentālajā raidīšanas dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/7-novembris-vesture-un-senas-avizes-majup-ar-uzvaru-zilajos-ekranos.21465|title=Šī diena vēsturē|last=Limane|first=Viesturs Sprūde, Lilija|website=lasi.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-11-07|language=lv}}</ref> == Sižets == Notikumi risinās 19. gadsimta otrajā pusē uz Krievijas impērijas flotes buru [[korvete]]s "Vitjaz", kura veic kuģojumu lielā attālumā caur bīstamiem ūdeņiem. Ar šo stāstu tiek parādīts, kā matroži un kuģa virsnieki strīdas savu atšķirīgo kārtu un uzskatu dēļ. Saspīlējums uz klāja kļūst lielāks tajā brīdī, kad par jauno vecāko virsnieku kļūst barons fon Bergs. Viņš pret apkalpi izturas bez žēlastības un neņem vērā citu vīriešu emocijas. Konflikts starp matrožiem un vadību kļūst visstraujākais pēc tam, kad notiek incidents ar matrožu pieņemto mājdzīvnieku. To visu ietekmē arī ārēji apstākļi, jo Klusajā okeānā plosās spēcīga vētra. Tā spiež apkalpi pārtraukt savstarpējos strīdus un strādāt kopā, lai kuģis nenogrimtu. ==Atsauce== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1945. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Dovženko kinostudijas filmas]] 7raez7902tud0c2vq839kh31ku6b3dr 4506442 4506395 2026-08-13T14:11:18Z Dejelnieks 78787 4506442 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tālais jūras brauciens | oriģinālnos = ''В дальнем плавании'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojums]] | režisors = Vladimirs Brauns | producents = | scenārijs = Grigorijs Koltunovs | aktieri = * Amvrosijs Bučma * Boriss Dmohovskis * Aleksandrs Kuznecovs | mūzika = Jūrijs Miļutins | operators = Aleksejs Mišurins | montāža = | studija = [[Kijivas kinostudija]] | izplatītājs = | izdošana = 1945 | ilgums = 91 minūtes | valsts = {{flaga|PSRS}} [[PSRS]] | valoda = [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0306181 }}'''Tālais jūras brauciens''' ({{val|ru|В дальнем плавании}}) ir 1945. gadā uzņemta [[Padomju Savienība|padomju]] ilgmetrāža [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir Vladimirs Brauns. Filma balstīta uz rakstnieka [[Konstantīns Staņukovičs|Konstantīna Staņukoviča]] jūras stāstiem un uzņemta [[Kijivas kinostudija|Kijivas kinostudijā]]. Latvijā filma tika demonstrēta 1954. gada 7. novembrī, kļūstot par vienu no pašām pirmajām mākslas filmām, ko pārraidīja [[Televīzija Latvijā#Pirmsākumi:_Rīgas_televīzijas_centrs_(1954—1957)|Latvijas televīzijas vēsturē]]. Šis seanss notika Rīgas televīzijas centra otrajā eksperimentālajā raidīšanas dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/7-novembris-vesture-un-senas-avizes-majup-ar-uzvaru-zilajos-ekranos.21465|title=Šī diena vēsturē|last=Limane|first=Viesturs Sprūde, Lilija|website=lasi.lv|access-date=2026-08-13|date=2024-11-07|language=lv}}</ref> == Sižets == Notikumi risinās 19. gadsimta otrajā pusē uz Krievijas impērijas flotes buru [[korvete]]s "Vitjaz", kura veic kuģojumu lielā attālumā caur bīstamiem ūdeņiem. Ar šo stāstu tiek parādīts, kā matroži un kuģa virsnieki strīdas savu atšķirīgo kārtu un uzskatu dēļ. Saspīlējums uz klāja kļūst lielāks tajā brīdī, kad par jauno vecāko virsnieku kļūst barons fon Bergs. Viņš pret apkalpi izturas bez žēlastības un neņem vērā citu vīriešu emocijas. Konflikts starp matrožiem un vadību kļūst visstraujākais pēc tam, kad notiek incidents ar matrožu pieņemto mājdzīvnieku. To visu ietekmē arī ārēji apstākļi, jo Klusajā okeānā plosās spēcīga vētra. Tā spiež apkalpi pārtraukt savstarpējos strīdus un strādāt kopā, lai kuģis nenogrimtu. ==Atsauce== {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1945. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Dovženko kinostudijas filmas]] ftqg46coecz5kivpwcjuvwc83z4uv6x 14 637141 4506408 2026-08-13T13:09:58Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: [[Kategorija:Ukrainas filmas pēc kinostudijas]] [[Kategorija:PSRS filmas pēc kinostudijas]] [[Kategorija:Ukrainas PSR filmas]] 4506408 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ukrainas filmas pēc kinostudijas]] [[Kategorija:PSRS filmas pēc kinostudijas]] [[Kategorija:Ukrainas PSR filmas]] sls3qh86x9y61a6r43sexju2r7lkw7e 14 637142 4506409 2026-08-13T13:12:36Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: [[Kategorija:PSRS filmas pēc republikas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] 4506409 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:PSRS filmas pēc republikas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] ru2xvfwnm9yaurdmlb7ztxgwk204zps 14 637143 4506410 2026-08-13T13:12:40Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc valsts un kinostudijas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] 4506410 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc valsts un kinostudijas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] 8zcfqgsgxxaekc5lcv7zw4hmt7ind38 14 637144 4506411 2026-08-13T13:12:44Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc valsts un kinostudijas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] 4506411 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc valsts un kinostudijas]] [[Kategorija:Ukrainas filmas]] ngunjpnrf7qp6vuclmoq27z7j6nmzrr 14 637145 4506412 2026-08-13T13:17:59Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: [[Kategorija:PSRS filmas]] 4506412 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:PSRS filmas]] jic3oqwylsf30mtx6yt7u361bdxneqa 14 637146 4506415 2026-08-13T13:19:11Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc valsts]] [[Kategorija:Filmas pēc studijas]] 4506415 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc valsts]] [[Kategorija:Filmas pēc studijas]] rtol3n612qybh9847o3cm9lw0w9ytwy 4506417 4506415 2026-08-13T13:20:22Z Dejelnieks 78787 4506417 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc valsts|.]] [[Kategorija:Filmas pēc studijas| ]] onxy37c264x8za43hfkmdkwpbphvvhz 4506419 4506417 2026-08-13T13:21:16Z Dejelnieks 78787 4506419 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Filmas pēc valsts|.]] [[Kategorija:Filmas pēc studijas|*]] ro2foz74cmqtwwvd0r9w2bw5dpih8cl 0 637152 4506440 2026-08-13T14:02:24Z Ivario 51458 Pāradresē uz [[Mežaparka koncentrācijas nometne]] 4506440 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mežaparka koncentrācijas nometne]] p0emvnh9ldiawkyepyypweo6f175vwb 0 637153 4506441 2026-08-13T14:02:51Z Ivario 51458 Pāradresē uz [[Mežaparka koncentrācijas nometne]] 4506441 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mežaparka koncentrācijas nometne]] p0emvnh9ldiawkyepyypweo6f175vwb 0 637155 4506456 2026-08-13T14:40:34Z Dejelnieks 78787 Dejelnieks pārvietoja lapu [[Raša gudbaj (filma)]] uz [[Raša hudbaj (filma)]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4506456 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Raša hudbaj (filma)]] hkv0tmidmza80rjvxsqdlo6yy2d9i1n 14 637156 4506461 2026-08-13T14:47:18Z Dejelnieks 78787 Jauna lapa: [[Kategorija:Ukrainas filmas pēc kinostudijas]] 4506461 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ukrainas filmas pēc kinostudijas]] sskypyzqcu0hcpun1d1si5ymkcimxtb 14 637157 4506488 2026-08-13T17:29:24Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Turcijas valsts iekārta]] uz [[Kategorija:Turcijas politika]]: Pēc analoģijas ar citu valstu kategorijām un saskaņoti ar starpwiki saitēm 4506488 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Turcijas politika]] bbvo1ptacihnz9cmg4bhw07csrljwfr 0 637158 4506493 2026-08-13T17:31:57Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Saint-Domingue 1789.jpg|300px|thumb|Sendomenga 18. gadsimta beigās]] '''Sendomenga''' ({{val|fr|Saint-Domingue}}) bija [[Francijas koloniālā impērija|Francijas kolonija]] [[Hispaniola|Hispaniolas]] salas rietumu daļā [[Karību jūra|Karību jūrā]], kas pastāvēja no 17. gadsimta otrās puses līdz [[1804. gads|1804. gadam]], kad tās teritorijā pēc [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] tika izveidota neatkarīga [[Haiti]] valsts. Kolonija 18. gadsimtā k... 4506493 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saint-Domingue 1789.jpg|300px|thumb|Sendomenga 18. gadsimta beigās]] '''Sendomenga''' ({{val|fr|Saint-Domingue}}) bija [[Francijas koloniālā impērija|Francijas kolonija]] [[Hispaniola|Hispaniolas]] salas rietumu daļā [[Karību jūra|Karību jūrā]], kas pastāvēja no 17. gadsimta otrās puses līdz [[1804. gads|1804. gadam]], kad tās teritorijā pēc [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] tika izveidota neatkarīga [[Haiti]] valsts. Kolonija 18. gadsimtā kļuva par vienu no bagātākajām Francijas kolonijām un nozīmīgākajiem cukura un kafijas ražošanas centriem pasaulē. Sendomengas ekonomika balstījās uz lielām [[Plantācija|plantācijām]] un paverdzinātu afrikāņu darbu. 18. gadsimta beigās lielāko daļu kolonijas iedzīvotāju veidoja no [[Āfrika|Āfrikas]] ievestie vergi un viņu pēcnācēji. Smagie darba apstākļi un koloniālās sabiedrības nevienlīdzība kļuva par vienu no galvenajiem Haiti revolūcijas priekšnoteikumiem. == Vēsture == 17. gadsimtā Hispaniolas rietumu daļā sāka apmesties franču bukanieri un kolonisti. [[Francijas Karaliste|Francija]] pakāpeniski nostiprināja kontroli pār šo teritoriju, lai gan Spānija joprojām pretendēja uz visu salu. Ar [[Risvikas miera līgums|Risvikas miera līgumu]] [[1697. gads|1697. gadā]] [[Spānijas Impērija|Spānija]] atzina Francijas kontroli pār Hispaniolas rietumu daļu. Francijas valdījums kļuva pazīstams kā Sendomenga, savukārt salas austrumu daļa palika Spānijas kontrolē kā [[Santodomingo ģenerālkapitānija]]. == Kolonijas uzplaukums == 18. gadsimtā Sendomenga piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. Tās tropiskais klimats un plantāciju sistēma ļāva lielos apjomos audzēt [[Cukurniedres|cukurniedres]], [[Kafija|kafiju]], [[Indigofera|indigo]] un kokvilnu. Kolonija kļuva par vienu no svarīgākajiem Francijas ārējās tirdzniecības centriem. Īpaši nozīmīgas bija cukura un kafijas plantācijas, kuru produkcija lielos apjomos tika eksportēta uz Eiropu. Ekonomiskā izaugsme bija cieši saistīta ar [[Atlantijas vergu tirdzniecība|Atlantijas vergu tirdzniecību]]. Uz Sendomengu tika nogādāti simtiem tūkstošu paverdzinātu afrikāņu, kuru piespiedu darbs nodrošināja plantāciju ekonomikas darbību. == Sabiedrība == Sendomengas koloniālā sabiedrība bija izteikti hierarhiska. Augstāko sociālo slāni veidoja turīgi baltie plantatori, kurus bieži sauca par ''grands blancs''. Kolonijā dzīvoja arī tirgotāji, amatnieki un citi mazāk turīgi baltie iedzīvotāji jeb ''petits blancs''. Atsevišķu iedzīvotāju grupu veidoja brīvie krāsainie iedzīvotāji (''gens de couleur libres''), kuru vidū bija gan jauktas izcelsmes cilvēki, gan brīvi melnādainie. Daļai no viņiem piederēja zeme un vergi, tomēr koloniālā likumdošana ierobežoja viņu politiskās un sociālās tiesības. Lielāko iedzīvotāju daļu veidoja paverdzinātie afrikāņi. Viņu dzīvi juridiski regulēja [[Melnais kodekss]] (''Code noir''), taču plantācijās darba un dzīves apstākļi bieži bija ārkārtīgi smagi. == Haiti revolūcija == [[Franču revolūcija]] 1789. gadā saasināja Sendomengā pastāvošās sociālās un politiskās pretrunas. Dažādas kolonijas iedzīvotāju grupas centās panākt politiskas tiesības un aizstāvēt savas ekonomiskās intereses. [[1791. gads|1791. gadā]] kolonijas ziemeļu daļā sākās plaša paverdzināto iedzīvotāju sacelšanās, kas pārauga [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijā]]. Sacelšanās laikā tika iznīcinātas daudzas plantācijas un sākās ilgstoša karadarbība. Par vienu no nozīmīgākajiem revolūcijas vadītājiem kļuva [[Tusēns Luvertīrs]]. Viņa vadībā bijušo vergu armijas nostiprināja kontroli pār lielu daļu salas un cīnījās pret dažādiem ārējiem un iekšējiem pretiniekiem. Francijas revolucionārā valdība [[1794. gads|1794. gadā]] atcēla verdzību Francijas kolonijās. Luvertīrs vēlāk kļuva par faktisko Sendomengas vadītāju un [[1801. gads|1801. gadā]] pieņēma kolonijas konstitūciju, vienlaikus formāli saglabājot saikni ar Franciju. == Francijas ekspedīcija == Francijas pirmais konsuls [[Napoleons Bonaparts]] centās atjaunot pilnīgu Francijas kontroli pār koloniju. [[1802. gads|1802. gadā]] uz Sendomengu tika nosūtīta liela Francijas armija [[Šarls Leklērs|Šarla Leklēra]] vadībā. Francijas spēkiem sākotnēji izdevās panākt Luvertīra padošanos. Viņš tika arestēts un deportēts uz Franciju, kur [[1803. gads|1803. gadā]] nomira ieslodzījumā. Tomēr karadarbība turpinājās. Francijas mēģinājumi atjaunot verdzību citās Karību jūras kolonijās pastiprināja bijušo vergu pretošanos. Revolucionāros spēkus vadīja [[Žans Žaks Desalīns]] un citi komandieri. Francijas armiju ievērojami novājināja arī [[Dzeltenais drudzis|dzeltenā drudža]] epidēmija. Pēc sakāves [[Vertjēras kauja|Vertjēras kaujā]] 1803. gada novembrī atlikušie Francijas spēki pameta koloniju. == Haiti neatkarība == [[1804. gada 1. janvāris|1804. gada 1. janvārī]] Žans Žaks Desalīns pasludināja bijušās Sendomengas neatkarību un atjaunoja teritorijas seno nosaukumu — '''[[Haiti]]'''. Tādējādi beidza pastāvēt Francijas kolonija Sendomenga. Haiti kļuva par pirmo neatkarīgo valsti [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un Karību jūras reģionā, kas izveidojās veiksmīgas vergu sacelšanās rezultātā, kā arī par pirmo neatkarīgo valsti, kuras politisko varu pārņēma bijušie paverdzinātie iedzīvotāji. Sendomengas zaudēšana bija smags trieciens Francijas koloniālajām interesēm Amerikā. Kopā ar citiem faktoriem tā ietekmēja Napoleona lēmumu [[1803. gads|1803. gadā]] pārdot Francijas plašās Ziemeļamerikas teritorijas Amerikas Savienotajām Valstīm — darījumu, kas pazīstams kā [[Luiziānas pirkums]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas bijušās kolonijas]] [[Kategorija:Francijas koloniālā impērija]] [[Kategorija:Haiti vēsture]] [[Kategorija:Hispaniola]] [[Kategorija:Haiti revolūcija]] [[Kategorija:Verdzība Amerikā]] [[Kategorija:Karību reģiona vēsture]] qriafr00x0zcplkiv8tkn77weha469c 4506494 4506493 2026-08-13T17:32:05Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Sandomingo]] uz [[Sendomenga]] 4506493 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saint-Domingue 1789.jpg|300px|thumb|Sendomenga 18. gadsimta beigās]] '''Sendomenga''' ({{val|fr|Saint-Domingue}}) bija [[Francijas koloniālā impērija|Francijas kolonija]] [[Hispaniola|Hispaniolas]] salas rietumu daļā [[Karību jūra|Karību jūrā]], kas pastāvēja no 17. gadsimta otrās puses līdz [[1804. gads|1804. gadam]], kad tās teritorijā pēc [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] tika izveidota neatkarīga [[Haiti]] valsts. Kolonija 18. gadsimtā kļuva par vienu no bagātākajām Francijas kolonijām un nozīmīgākajiem cukura un kafijas ražošanas centriem pasaulē. Sendomengas ekonomika balstījās uz lielām [[Plantācija|plantācijām]] un paverdzinātu afrikāņu darbu. 18. gadsimta beigās lielāko daļu kolonijas iedzīvotāju veidoja no [[Āfrika|Āfrikas]] ievestie vergi un viņu pēcnācēji. Smagie darba apstākļi un koloniālās sabiedrības nevienlīdzība kļuva par vienu no galvenajiem Haiti revolūcijas priekšnoteikumiem. == Vēsture == 17. gadsimtā Hispaniolas rietumu daļā sāka apmesties franču bukanieri un kolonisti. [[Francijas Karaliste|Francija]] pakāpeniski nostiprināja kontroli pār šo teritoriju, lai gan Spānija joprojām pretendēja uz visu salu. Ar [[Risvikas miera līgums|Risvikas miera līgumu]] [[1697. gads|1697. gadā]] [[Spānijas Impērija|Spānija]] atzina Francijas kontroli pār Hispaniolas rietumu daļu. Francijas valdījums kļuva pazīstams kā Sendomenga, savukārt salas austrumu daļa palika Spānijas kontrolē kā [[Santodomingo ģenerālkapitānija]]. == Kolonijas uzplaukums == 18. gadsimtā Sendomenga piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. Tās tropiskais klimats un plantāciju sistēma ļāva lielos apjomos audzēt [[Cukurniedres|cukurniedres]], [[Kafija|kafiju]], [[Indigofera|indigo]] un kokvilnu. Kolonija kļuva par vienu no svarīgākajiem Francijas ārējās tirdzniecības centriem. Īpaši nozīmīgas bija cukura un kafijas plantācijas, kuru produkcija lielos apjomos tika eksportēta uz Eiropu. Ekonomiskā izaugsme bija cieši saistīta ar [[Atlantijas vergu tirdzniecība|Atlantijas vergu tirdzniecību]]. Uz Sendomengu tika nogādāti simtiem tūkstošu paverdzinātu afrikāņu, kuru piespiedu darbs nodrošināja plantāciju ekonomikas darbību. == Sabiedrība == Sendomengas koloniālā sabiedrība bija izteikti hierarhiska. Augstāko sociālo slāni veidoja turīgi baltie plantatori, kurus bieži sauca par ''grands blancs''. Kolonijā dzīvoja arī tirgotāji, amatnieki un citi mazāk turīgi baltie iedzīvotāji jeb ''petits blancs''. Atsevišķu iedzīvotāju grupu veidoja brīvie krāsainie iedzīvotāji (''gens de couleur libres''), kuru vidū bija gan jauktas izcelsmes cilvēki, gan brīvi melnādainie. Daļai no viņiem piederēja zeme un vergi, tomēr koloniālā likumdošana ierobežoja viņu politiskās un sociālās tiesības. Lielāko iedzīvotāju daļu veidoja paverdzinātie afrikāņi. Viņu dzīvi juridiski regulēja [[Melnais kodekss]] (''Code noir''), taču plantācijās darba un dzīves apstākļi bieži bija ārkārtīgi smagi. == Haiti revolūcija == [[Franču revolūcija]] 1789. gadā saasināja Sendomengā pastāvošās sociālās un politiskās pretrunas. Dažādas kolonijas iedzīvotāju grupas centās panākt politiskas tiesības un aizstāvēt savas ekonomiskās intereses. [[1791. gads|1791. gadā]] kolonijas ziemeļu daļā sākās plaša paverdzināto iedzīvotāju sacelšanās, kas pārauga [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijā]]. Sacelšanās laikā tika iznīcinātas daudzas plantācijas un sākās ilgstoša karadarbība. Par vienu no nozīmīgākajiem revolūcijas vadītājiem kļuva [[Tusēns Luvertīrs]]. Viņa vadībā bijušo vergu armijas nostiprināja kontroli pār lielu daļu salas un cīnījās pret dažādiem ārējiem un iekšējiem pretiniekiem. Francijas revolucionārā valdība [[1794. gads|1794. gadā]] atcēla verdzību Francijas kolonijās. Luvertīrs vēlāk kļuva par faktisko Sendomengas vadītāju un [[1801. gads|1801. gadā]] pieņēma kolonijas konstitūciju, vienlaikus formāli saglabājot saikni ar Franciju. == Francijas ekspedīcija == Francijas pirmais konsuls [[Napoleons Bonaparts]] centās atjaunot pilnīgu Francijas kontroli pār koloniju. [[1802. gads|1802. gadā]] uz Sendomengu tika nosūtīta liela Francijas armija [[Šarls Leklērs|Šarla Leklēra]] vadībā. Francijas spēkiem sākotnēji izdevās panākt Luvertīra padošanos. Viņš tika arestēts un deportēts uz Franciju, kur [[1803. gads|1803. gadā]] nomira ieslodzījumā. Tomēr karadarbība turpinājās. Francijas mēģinājumi atjaunot verdzību citās Karību jūras kolonijās pastiprināja bijušo vergu pretošanos. Revolucionāros spēkus vadīja [[Žans Žaks Desalīns]] un citi komandieri. Francijas armiju ievērojami novājināja arī [[Dzeltenais drudzis|dzeltenā drudža]] epidēmija. Pēc sakāves [[Vertjēras kauja|Vertjēras kaujā]] 1803. gada novembrī atlikušie Francijas spēki pameta koloniju. == Haiti neatkarība == [[1804. gada 1. janvāris|1804. gada 1. janvārī]] Žans Žaks Desalīns pasludināja bijušās Sendomengas neatkarību un atjaunoja teritorijas seno nosaukumu — '''[[Haiti]]'''. Tādējādi beidza pastāvēt Francijas kolonija Sendomenga. Haiti kļuva par pirmo neatkarīgo valsti [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un Karību jūras reģionā, kas izveidojās veiksmīgas vergu sacelšanās rezultātā, kā arī par pirmo neatkarīgo valsti, kuras politisko varu pārņēma bijušie paverdzinātie iedzīvotāji. Sendomengas zaudēšana bija smags trieciens Francijas koloniālajām interesēm Amerikā. Kopā ar citiem faktoriem tā ietekmēja Napoleona lēmumu [[1803. gads|1803. gadā]] pārdot Francijas plašās Ziemeļamerikas teritorijas Amerikas Savienotajām Valstīm — darījumu, kas pazīstams kā [[Luiziānas pirkums]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas bijušās kolonijas]] [[Kategorija:Francijas koloniālā impērija]] [[Kategorija:Haiti vēsture]] [[Kategorija:Hispaniola]] [[Kategorija:Haiti revolūcija]] [[Kategorija:Verdzība Amerikā]] [[Kategorija:Karību reģiona vēsture]] qriafr00x0zcplkiv8tkn77weha469c 4506498 4506494 2026-08-13T17:32:59Z Votre Provocateur 111653 4506498 wikitext text/x-wiki '''Sendomenga''' ({{val|fr|Saint-Domingue}}) bija [[Francijas koloniālā impērija|Francijas kolonija]] [[Hispaniola|Hispaniolas]] salas rietumu daļā [[Karību jūra|Karību jūrā]], kas pastāvēja no 17. gadsimta otrās puses līdz [[1804. gads|1804. gadam]], kad tās teritorijā pēc [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] tika izveidota neatkarīga [[Haiti]] valsts. Kolonija 18. gadsimtā kļuva par vienu no bagātākajām Francijas kolonijām un nozīmīgākajiem cukura un kafijas ražošanas centriem pasaulē. Sendomengas ekonomika balstījās uz lielām [[Plantācija|plantācijām]] un paverdzinātu afrikāņu darbu. 18. gadsimta beigās lielāko daļu kolonijas iedzīvotāju veidoja no [[Āfrika|Āfrikas]] ievestie vergi un viņu pēcnācēji. Smagie darba apstākļi un koloniālās sabiedrības nevienlīdzība kļuva par vienu no galvenajiem Haiti revolūcijas priekšnoteikumiem. == Vēsture == 17. gadsimtā Hispaniolas rietumu daļā sāka apmesties franču bukanieri un kolonisti. [[Francijas Karaliste|Francija]] pakāpeniski nostiprināja kontroli pār šo teritoriju, lai gan Spānija joprojām pretendēja uz visu salu. Ar [[Risvikas miera līgums|Risvikas miera līgumu]] [[1697. gads|1697. gadā]] [[Spānijas Impērija|Spānija]] atzina Francijas kontroli pār Hispaniolas rietumu daļu. Francijas valdījums kļuva pazīstams kā Sendomenga, savukārt salas austrumu daļa palika Spānijas kontrolē kā [[Santodomingo ģenerālkapitānija]]. == Kolonijas uzplaukums == 18. gadsimtā Sendomenga piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. Tās tropiskais klimats un plantāciju sistēma ļāva lielos apjomos audzēt [[Cukurniedres|cukurniedres]], [[Kafija|kafiju]], [[Indigofera|indigo]] un kokvilnu. Kolonija kļuva par vienu no svarīgākajiem Francijas ārējās tirdzniecības centriem. Īpaši nozīmīgas bija cukura un kafijas plantācijas, kuru produkcija lielos apjomos tika eksportēta uz Eiropu. Ekonomiskā izaugsme bija cieši saistīta ar [[Atlantijas vergu tirdzniecība|Atlantijas vergu tirdzniecību]]. Uz Sendomengu tika nogādāti simtiem tūkstošu paverdzinātu afrikāņu, kuru piespiedu darbs nodrošināja plantāciju ekonomikas darbību. == Sabiedrība == Sendomengas koloniālā sabiedrība bija izteikti hierarhiska. Augstāko sociālo slāni veidoja turīgi baltie plantatori, kurus bieži sauca par ''grands blancs''. Kolonijā dzīvoja arī tirgotāji, amatnieki un citi mazāk turīgi baltie iedzīvotāji jeb ''petits blancs''. Atsevišķu iedzīvotāju grupu veidoja brīvie krāsainie iedzīvotāji (''gens de couleur libres''), kuru vidū bija gan jauktas izcelsmes cilvēki, gan brīvi melnādainie. Daļai no viņiem piederēja zeme un vergi, tomēr koloniālā likumdošana ierobežoja viņu politiskās un sociālās tiesības. Lielāko iedzīvotāju daļu veidoja paverdzinātie afrikāņi. Viņu dzīvi juridiski regulēja [[Melnais kodekss]] (''Code noir''), taču plantācijās darba un dzīves apstākļi bieži bija ārkārtīgi smagi. == Haiti revolūcija == [[Franču revolūcija]] 1789. gadā saasināja Sendomengā pastāvošās sociālās un politiskās pretrunas. Dažādas kolonijas iedzīvotāju grupas centās panākt politiskas tiesības un aizstāvēt savas ekonomiskās intereses. [[1791. gads|1791. gadā]] kolonijas ziemeļu daļā sākās plaša paverdzināto iedzīvotāju sacelšanās, kas pārauga [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijā]]. Sacelšanās laikā tika iznīcinātas daudzas plantācijas un sākās ilgstoša karadarbība. Par vienu no nozīmīgākajiem revolūcijas vadītājiem kļuva [[Tusēns Luvertīrs]]. Viņa vadībā bijušo vergu armijas nostiprināja kontroli pār lielu daļu salas un cīnījās pret dažādiem ārējiem un iekšējiem pretiniekiem. Francijas revolucionārā valdība [[1794. gads|1794. gadā]] atcēla verdzību Francijas kolonijās. Luvertīrs vēlāk kļuva par faktisko Sendomengas vadītāju un [[1801. gads|1801. gadā]] pieņēma kolonijas konstitūciju, vienlaikus formāli saglabājot saikni ar Franciju. == Francijas ekspedīcija == Francijas pirmais konsuls [[Napoleons Bonaparts]] centās atjaunot pilnīgu Francijas kontroli pār koloniju. [[1802. gads|1802. gadā]] uz Sendomengu tika nosūtīta liela Francijas armija [[Šarls Leklērs|Šarla Leklēra]] vadībā. Francijas spēkiem sākotnēji izdevās panākt Luvertīra padošanos. Viņš tika arestēts un deportēts uz Franciju, kur [[1803. gads|1803. gadā]] nomira ieslodzījumā. Tomēr karadarbība turpinājās. Francijas mēģinājumi atjaunot verdzību citās Karību jūras kolonijās pastiprināja bijušo vergu pretošanos. Revolucionāros spēkus vadīja [[Žans Žaks Desalīns]] un citi komandieri. Francijas armiju ievērojami novājināja arī [[Dzeltenais drudzis|dzeltenā drudža]] epidēmija. Pēc sakāves [[Vertjēras kauja|Vertjēras kaujā]] 1803. gada novembrī atlikušie Francijas spēki pameta koloniju. == Haiti neatkarība == 1804. gada 1. janvārī Žans Žaks Desalīns pasludināja bijušās Sendomengas neatkarību un atjaunoja teritorijas seno nosaukumu — [[Haiti]]. Tādējādi beidza pastāvēt Francijas kolonija Sendomenga. Haiti kļuva par pirmo neatkarīgo valsti [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un Karību jūras reģionā, kas izveidojās veiksmīgas vergu sacelšanās rezultātā, kā arī par pirmo neatkarīgo valsti, kuras politisko varu pārņēma bijušie paverdzinātie iedzīvotāji. Sendomengas zaudēšana bija smags trieciens Francijas koloniālajām interesēm Amerikā. Kopā ar citiem faktoriem tā ietekmēja Napoleona lēmumu [[1803. gads|1803. gadā]] pārdot Francijas plašās Ziemeļamerikas teritorijas Amerikas Savienotajām Valstīm — darījumu, kas pazīstams kā [[Luiziānas pirkums]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas bijušās kolonijas]] [[Kategorija:Francijas koloniālā impērija]] [[Kategorija:Haiti vēsture]] [[Kategorija:Hispaniola]] [[Kategorija:Haiti revolūcija]] [[Kategorija:Verdzība Amerikā]] [[Kategorija:Karību reģiona vēsture]] irzpzpj62jt5el6tx8wxmoqorkd021a 4506499 4506498 2026-08-13T17:33:24Z Votre Provocateur 111653 4506499 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SaintDomingue.360.jpg|thumb|Sendomengas karte]] '''Sendomenga''' ({{val|fr|Saint-Domingue}}) bija [[Francijas koloniālā impērija|Francijas kolonija]] [[Hispaniola|Hispaniolas]] salas rietumu daļā [[Karību jūra|Karību jūrā]], kas pastāvēja no 17. gadsimta otrās puses līdz [[1804. gads|1804. gadam]], kad tās teritorijā pēc [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] tika izveidota neatkarīga [[Haiti]] valsts. Kolonija 18. gadsimtā kļuva par vienu no bagātākajām Francijas kolonijām un nozīmīgākajiem cukura un kafijas ražošanas centriem pasaulē. Sendomengas ekonomika balstījās uz lielām [[Plantācija|plantācijām]] un paverdzinātu afrikāņu darbu. 18. gadsimta beigās lielāko daļu kolonijas iedzīvotāju veidoja no [[Āfrika|Āfrikas]] ievestie vergi un viņu pēcnācēji. Smagie darba apstākļi un koloniālās sabiedrības nevienlīdzība kļuva par vienu no galvenajiem Haiti revolūcijas priekšnoteikumiem. == Vēsture == 17. gadsimtā Hispaniolas rietumu daļā sāka apmesties franču bukanieri un kolonisti. [[Francijas Karaliste|Francija]] pakāpeniski nostiprināja kontroli pār šo teritoriju, lai gan Spānija joprojām pretendēja uz visu salu. Ar [[Risvikas miera līgums|Risvikas miera līgumu]] [[1697. gads|1697. gadā]] [[Spānijas Impērija|Spānija]] atzina Francijas kontroli pār Hispaniolas rietumu daļu. Francijas valdījums kļuva pazīstams kā Sendomenga, savukārt salas austrumu daļa palika Spānijas kontrolē kā [[Santodomingo ģenerālkapitānija]]. == Kolonijas uzplaukums == 18. gadsimtā Sendomenga piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. Tās tropiskais klimats un plantāciju sistēma ļāva lielos apjomos audzēt [[Cukurniedres|cukurniedres]], [[Kafija|kafiju]], [[Indigofera|indigo]] un kokvilnu. Kolonija kļuva par vienu no svarīgākajiem Francijas ārējās tirdzniecības centriem. Īpaši nozīmīgas bija cukura un kafijas plantācijas, kuru produkcija lielos apjomos tika eksportēta uz Eiropu. Ekonomiskā izaugsme bija cieši saistīta ar [[Atlantijas vergu tirdzniecība|Atlantijas vergu tirdzniecību]]. Uz Sendomengu tika nogādāti simtiem tūkstošu paverdzinātu afrikāņu, kuru piespiedu darbs nodrošināja plantāciju ekonomikas darbību. == Sabiedrība == Sendomengas koloniālā sabiedrība bija izteikti hierarhiska. Augstāko sociālo slāni veidoja turīgi baltie plantatori, kurus bieži sauca par ''grands blancs''. Kolonijā dzīvoja arī tirgotāji, amatnieki un citi mazāk turīgi baltie iedzīvotāji jeb ''petits blancs''. Atsevišķu iedzīvotāju grupu veidoja brīvie krāsainie iedzīvotāji (''gens de couleur libres''), kuru vidū bija gan jauktas izcelsmes cilvēki, gan brīvi melnādainie. Daļai no viņiem piederēja zeme un vergi, tomēr koloniālā likumdošana ierobežoja viņu politiskās un sociālās tiesības. Lielāko iedzīvotāju daļu veidoja paverdzinātie afrikāņi. Viņu dzīvi juridiski regulēja [[Melnais kodekss]] (''Code noir''), taču plantācijās darba un dzīves apstākļi bieži bija ārkārtīgi smagi. == Haiti revolūcija == [[Franču revolūcija]] 1789. gadā saasināja Sendomengā pastāvošās sociālās un politiskās pretrunas. Dažādas kolonijas iedzīvotāju grupas centās panākt politiskas tiesības un aizstāvēt savas ekonomiskās intereses. [[1791. gads|1791. gadā]] kolonijas ziemeļu daļā sākās plaša paverdzināto iedzīvotāju sacelšanās, kas pārauga [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijā]]. Sacelšanās laikā tika iznīcinātas daudzas plantācijas un sākās ilgstoša karadarbība. Par vienu no nozīmīgākajiem revolūcijas vadītājiem kļuva [[Tusēns Luvertīrs]]. Viņa vadībā bijušo vergu armijas nostiprināja kontroli pār lielu daļu salas un cīnījās pret dažādiem ārējiem un iekšējiem pretiniekiem. Francijas revolucionārā valdība [[1794. gads|1794. gadā]] atcēla verdzību Francijas kolonijās. Luvertīrs vēlāk kļuva par faktisko Sendomengas vadītāju un [[1801. gads|1801. gadā]] pieņēma kolonijas konstitūciju, vienlaikus formāli saglabājot saikni ar Franciju. == Francijas ekspedīcija == Francijas pirmais konsuls [[Napoleons Bonaparts]] centās atjaunot pilnīgu Francijas kontroli pār koloniju. [[1802. gads|1802. gadā]] uz Sendomengu tika nosūtīta liela Francijas armija [[Šarls Leklērs|Šarla Leklēra]] vadībā. Francijas spēkiem sākotnēji izdevās panākt Luvertīra padošanos. Viņš tika arestēts un deportēts uz Franciju, kur [[1803. gads|1803. gadā]] nomira ieslodzījumā. Tomēr karadarbība turpinājās. Francijas mēģinājumi atjaunot verdzību citās Karību jūras kolonijās pastiprināja bijušo vergu pretošanos. Revolucionāros spēkus vadīja [[Žans Žaks Desalīns]] un citi komandieri. Francijas armiju ievērojami novājināja arī [[Dzeltenais drudzis|dzeltenā drudža]] epidēmija. Pēc sakāves [[Vertjēras kauja|Vertjēras kaujā]] 1803. gada novembrī atlikušie Francijas spēki pameta koloniju. == Haiti neatkarība == 1804. gada 1. janvārī Žans Žaks Desalīns pasludināja bijušās Sendomengas neatkarību un atjaunoja teritorijas seno nosaukumu — [[Haiti]]. Tādējādi beidza pastāvēt Francijas kolonija Sendomenga. Haiti kļuva par pirmo neatkarīgo valsti [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un Karību jūras reģionā, kas izveidojās veiksmīgas vergu sacelšanās rezultātā, kā arī par pirmo neatkarīgo valsti, kuras politisko varu pārņēma bijušie paverdzinātie iedzīvotāji. Sendomengas zaudēšana bija smags trieciens Francijas koloniālajām interesēm Amerikā. Kopā ar citiem faktoriem tā ietekmēja Napoleona lēmumu [[1803. gads|1803. gadā]] pārdot Francijas plašās Ziemeļamerikas teritorijas Amerikas Savienotajām Valstīm — darījumu, kas pazīstams kā [[Luiziānas pirkums]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas bijušās kolonijas]] [[Kategorija:Francijas koloniālā impērija]] [[Kategorija:Haiti vēsture]] [[Kategorija:Hispaniola]] [[Kategorija:Haiti revolūcija]] [[Kategorija:Verdzība Amerikā]] [[Kategorija:Karību reģiona vēsture]] 9ezfhd0ptnuk2l6oadpd3xlokbtgjhv 4506501 4506499 2026-08-13T17:34:19Z Votre Provocateur 111653 4506501 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SaintDomingue.360.jpg|thumb|Sendomengas karte]] '''Sendomenga''' ({{val|fr|Saint-Domingue}}) bija [[Francijas koloniālā impērija|Francijas kolonija]] [[Hispaniola|Hispaniolas]] salas rietumu daļā [[Karību jūra|Karību jūrā]], kas pastāvēja no 17. gadsimta otrās puses līdz [[1804. gads|1804. gadam]], kad tās teritorijā pēc [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] tika izveidota neatkarīga [[Haiti]] valsts. Kolonija 18. gadsimtā kļuva par vienu no bagātākajām Francijas kolonijām un nozīmīgākajiem cukura un kafijas ražošanas centriem pasaulē. Sendomengas ekonomika balstījās uz lielām [[Plantācija|plantācijām]] un paverdzinātu afrikāņu darbu. 18. gadsimta beigās lielāko daļu kolonijas iedzīvotāju veidoja no [[Āfrika|Āfrikas]] ievestie vergi un viņu pēcnācēji. Smagie darba apstākļi un koloniālās sabiedrības nevienlīdzība kļuva par vienu no galvenajiem Haiti revolūcijas priekšnoteikumiem. == Vēsture == 17. gadsimtā Hispaniolas rietumu daļā sāka apmesties franču bukanieri un kolonisti. [[Francijas Karaliste|Francija]] pakāpeniski nostiprināja kontroli pār šo teritoriju, lai gan Spānija joprojām pretendēja uz visu salu. Ar [[Risvikas miera līgums|Risvikas miera līgumu]] [[1697. gads|1697. gadā]] [[Spānijas Impērija|Spānija]] atzina Francijas kontroli pār Hispaniolas rietumu daļu. Francijas valdījums kļuva pazīstams kā Sendomenga, savukārt salas austrumu daļa palika Spānijas kontrolē kā [[Santodomingo ģenerālkapitānija]]. == Kolonijas uzplaukums == 18. gadsimtā Sendomenga piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. Tās tropiskais klimats un plantāciju sistēma ļāva lielos apjomos audzēt [[Cukurniedres|cukurniedres]], [[Kafija|kafiju]], [[Indigofera|indigo]] un kokvilnu. Kolonija kļuva par vienu no svarīgākajiem Francijas ārējās tirdzniecības centriem. Īpaši nozīmīgas bija cukura un kafijas plantācijas, kuru produkcija lielos apjomos tika eksportēta uz Eiropu. Ekonomiskā izaugsme bija cieši saistīta ar [[Atlantijas vergu tirdzniecība|Atlantijas vergu tirdzniecību]]. Uz Sendomengu tika nogādāti simtiem tūkstošu paverdzinātu afrikāņu, kuru piespiedu darbs nodrošināja plantāciju ekonomikas darbību. == Sabiedrība == Sendomengas koloniālā sabiedrība bija izteikti hierarhiska. Augstāko sociālo slāni veidoja turīgi baltie plantatori, kurus bieži sauca par ''grands blancs''. Kolonijā dzīvoja arī tirgotāji, amatnieki un citi mazāk turīgi baltie iedzīvotāji jeb ''petits blancs''. Atsevišķu iedzīvotāju grupu veidoja brīvie krāsainie iedzīvotāji (''gens de couleur libres''), kuru vidū bija gan jauktas izcelsmes cilvēki, gan brīvi melnādainie. Daļai no viņiem piederēja zeme un vergi, tomēr koloniālā likumdošana ierobežoja viņu politiskās un sociālās tiesības. Lielāko iedzīvotāju daļu veidoja paverdzinātie afrikāņi. Viņu dzīvi juridiski regulēja [[Melnais kodekss]] (''Code noir''), taču plantācijās darba un dzīves apstākļi bieži bija ārkārtīgi smagi. == Haiti revolūcija == [[Franču revolūcija]] 1789. gadā saasināja Sendomengā pastāvošās sociālās un politiskās pretrunas. Dažādas kolonijas iedzīvotāju grupas centās panākt politiskas tiesības un aizstāvēt savas ekonomiskās intereses. [[1791. gads|1791. gadā]] kolonijas ziemeļu daļā sākās plaša paverdzināto iedzīvotāju sacelšanās, kas pārauga [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijā]]. Sacelšanās laikā tika iznīcinātas daudzas plantācijas un sākās ilgstoša karadarbība. Par vienu no nozīmīgākajiem revolūcijas vadītājiem kļuva [[Tusēns Luvertīrs]]. Viņa vadībā bijušo vergu armijas nostiprināja kontroli pār lielu daļu salas un cīnījās pret dažādiem ārējiem un iekšējiem pretiniekiem. Francijas revolucionārā valdība [[1794. gads|1794. gadā]] atcēla verdzību Francijas kolonijās. Luvertīrs vēlāk kļuva par faktisko Sendomengas vadītāju un [[1801. gads|1801. gadā]] pieņēma kolonijas konstitūciju, vienlaikus formāli saglabājot saikni ar Franciju. == Francijas ekspedīcija == Francijas pirmais konsuls [[Napoleons Bonaparts]] centās atjaunot pilnīgu Francijas kontroli pār koloniju. [[1802. gads|1802. gadā]] uz Sendomengu tika nosūtīta liela Francijas armija [[Šarls Leklērs|Šarla Leklēra]] vadībā. Francijas spēkiem sākotnēji izdevās panākt Luvertīra padošanos. Viņš tika arestēts un deportēts uz Franciju, kur [[1803. gads|1803. gadā]] nomira ieslodzījumā. Tomēr karadarbība turpinājās. Francijas mēģinājumi atjaunot verdzību citās Karību jūras kolonijās pastiprināja bijušo vergu pretošanos. Revolucionāros spēkus vadīja [[Žans Žaks Desalīns]] un citi komandieri. Francijas armiju ievērojami novājināja arī [[Dzeltenais drudzis|dzeltenā drudža]] epidēmija. Pēc sakāves [[Vertjēras kauja|Vertjēras kaujā]] 1803. gada novembrī atlikušie Francijas spēki pameta koloniju. == Haiti neatkarība == 1804. gada 1. janvārī Žans Žaks Desalīns pasludināja bijušās Sendomengas neatkarību un atjaunoja teritorijas seno nosaukumu — [[Haiti]]. Tādējādi beidza pastāvēt Francijas kolonija Sendomenga. Haiti kļuva par pirmo neatkarīgo valsti [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un Karību jūras reģionā, kas izveidojās veiksmīgas vergu sacelšanās rezultātā, kā arī par pirmo neatkarīgo valsti, kuras politisko varu pārņēma bijušie paverdzinātie iedzīvotāji. Sendomengas zaudēšana bija smags trieciens Francijas koloniālajām interesēm Amerikā. Kopā ar citiem faktoriem tā ietekmēja Napoleona lēmumu [[1803. gads|1803. gadā]] pārdot Francijas plašās Ziemeļamerikas teritorijas Amerikas Savienotajām Valstīm — darījumu, kas pazīstams kā [[Luiziānas pirkums]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Haiti vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] kmiur97tkrstkym9lpqdelftyw1xwp0 0 637159 4506495 2026-08-13T17:32:05Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Sandomingo]] uz [[Sendomenga]] 4506495 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sendomenga]] r4zjb8ee2k2x9zmrc2tmxa11gpnx497 0 637160 4506497 2026-08-13T17:32:35Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Turcijas valsts iekārta]] uz [[Turcijas politika]]: Saskaņoti ar starpviki saitēm un līdzīgām citu valstu kategorijām 4506497 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turcijas politika]] nh9v2izto9id909iwpo23w7w2qtw2ff 0 637161 4506502 2026-08-13T17:35:23Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Luiziānas pirkums]] 4506502 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luiziānas pirkums]] 6iw835eejkxcd3f3qte6229n7ocv36l 0 637162 4506503 2026-08-13T17:37:02Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Battle of the Nile.jpg | image_size = 300px | map_type = Ēģipte#Vidusjūra | map_relief = jā | caption = ''Abukīras kauja'', britu gleznotāja [[Tomass Lūnijs|Tomasa Lūnija]] glezna | partof = [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā]] | coordinates = {{coord|31|20|N|30|07|E|type:event_region:EG|display=title}} | date... 4506503 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Battle of the Nile.jpg | image_size = 300px | map_type = Ēģipte#Vidusjūra | map_relief = jā | caption = ''Abukīras kauja'', britu gleznotāja [[Tomass Lūnijs|Tomasa Lūnija]] glezna | partof = [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā]] | coordinates = {{coord|31|20|N|30|07|E|type:event_region:EG|display=title}} | date = {{dat|1798|08|01}}—{{dat|1798|08|02}} | place = [[Abukīras līcis]], [[Ēģipte]] | result = britu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Naval Ensign of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Francijas Pirmā republika]] | commander1 = [[Horācijs Nelsons]] | commander2 = [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē]] | strength1 = 14 līnijkuģi | strength2 = 13 līnijkuģi<br />4 fregates | casualties1 = 218 kritušie<br />677 ievainotie | casualties2 = ap 1700 kritušo un ievainoto<br />ap 3000 sagūstīto<br />11 līnijkuģi zaudēti }} '''Abukīras kauja''' ({{val|en|Battle of the Nile}}, {{val|fr|Bataille d'Aboukir}}), saukta arī par '''Nīlas kauju''', bija jūras kauja starp [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un [[Francijas Pirmā republika|franču]] floti viceadmirāļa [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē|Fransuā Pola Brue d'Egaljē]] vadībā [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā|Francijas karagājiena Ēģiptē un Sīrijā]] laikā no {{dat|1798|08|01|lok}} līdz {{dat|1798|08|02|lok}}. Tā notika [[Abukīras līcis|Abukīras līcī]] pie [[Nīla]]s deltas [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] armijas izsēšanās Ēģiptē Francijas flote noenkurojās Abukīras līcī. Nelsona vadītā britu flote 1798. gada 1. augusta vakarā uzbruka franču kuģiem. Britiem izdevās uzbrukt franču līnijai no abām pusēm, koncentrējot spēkus pret atsevišķiem pretinieka kuģiem. Kaujas laikā eksplodēja Francijas flagmanis ''[[L'Orient (1791)|L'Orient]]'', bet viceadmirālis Brue tika nogalināts. Līdz nākamās dienas beigām lielākā daļa Francijas flotes bija iznīcināta vai sagūstīta, un tikai dažiem kuģiem izdevās izbēgt. Abukīras kauja bija viena no nozīmīgākajām britu jūras uzvarām [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Francijas flotes sakāve pārtrauca Napoleona armijas drošos jūras sakarus ar Franciju un nostiprināja Lielbritānijas flotes pozīcijas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Uzvara ievērojami palielināja Nelsona reputāciju un veicināja [[Otrā koalīcija|Otrās koalīcijas]] izveidošanos pret Franciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lielbritānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Franču revolucionārie kari]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:1798. gads]] 7e7506uwifu2mut55yv0f7dbyoixlyt 4506504 4506503 2026-08-13T17:37:42Z Votre Provocateur 111653 4506504 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Battle of the Nile.jpg | image_size = 300px | map_type = Ēģipte#Vidusjūra | map_relief = jā | caption = ''Abukīras kauja'', britu gleznotāja [[Tomass Lūnijs|Tomasa Lūnija]] glezna | partof = [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā]] | coordinates = {{coord|31|20|00|N|30|07|00|E|type:event_region:EG|display=title}} | date = {{dat|1798|08|01}}—{{dat|1798|08|02}} | place = [[Abukīras līcis]], [[Ēģipte]] | result = britu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Naval Ensign of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Francijas Pirmā republika]] | commander1 = [[Horācijs Nelsons]] | commander2 = [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē]] | strength1 = 14 līnijkuģi | strength2 = 13 līnijkuģi<br />4 fregates | casualties1 = 218 kritušie<br />677 ievainotie | casualties2 = ap 1700 kritušo un ievainoto<br />ap 3000 sagūstīto<br />11 līnijkuģi zaudēti }} '''Abukīras kauja''' ({{val|en|Battle of the Nile}}, {{val|fr|Bataille d'Aboukir}}), saukta arī par '''Nīlas kauju''', bija jūras kauja starp [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un [[Francijas Pirmā republika|franču]] floti viceadmirāļa [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē|Fransuā Pola Brue d'Egaljē]] vadībā [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā|Francijas karagājiena Ēģiptē un Sīrijā]] laikā no {{dat|1798|08|01|lok}} līdz {{dat|1798|08|02|lok}}. Tā notika [[Abukīras līcis|Abukīras līcī]] pie [[Nīla]]s deltas [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] armijas izsēšanās Ēģiptē Francijas flote noenkurojās Abukīras līcī. Nelsona vadītā britu flote 1798. gada 1. augusta vakarā uzbruka franču kuģiem. Britiem izdevās uzbrukt franču līnijai no abām pusēm, koncentrējot spēkus pret atsevišķiem pretinieka kuģiem. Kaujas laikā eksplodēja Francijas flagmanis ''[[L'Orient (1791)|L'Orient]]'', bet viceadmirālis Brue tika nogalināts. Līdz nākamās dienas beigām lielākā daļa Francijas flotes bija iznīcināta vai sagūstīta, un tikai dažiem kuģiem izdevās izbēgt. Abukīras kauja bija viena no nozīmīgākajām britu jūras uzvarām [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Francijas flotes sakāve pārtrauca Napoleona armijas drošos jūras sakarus ar Franciju un nostiprināja Lielbritānijas flotes pozīcijas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Uzvara ievērojami palielināja Nelsona reputāciju un veicināja [[Otrā koalīcija|Otrās koalīcijas]] izveidošanos pret Franciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lielbritānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Franču revolucionārie kari]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:1798. gads]] torg42kkunvu79t85rv0wm7rr26mz5v 4506505 4506504 2026-08-13T17:37:50Z Votre Provocateur 111653 4506505 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Battle of the Nile.jpg | image_size = 300px | map_type = Ēģipte#Vidusjūra | map_relief = jā | caption = ''Abukīras kauja'', britu gleznotāja [[Tomass Lūnijs|Tomasa Lūnija]] glezna | partof = [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā]] | date = {{dat|1798|08|01}}—{{dat|1798|08|02}} | place = [[Abukīras līcis]], [[Ēģipte]] | result = britu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Naval Ensign of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Francijas Pirmā republika]] | commander1 = [[Horācijs Nelsons]] | commander2 = [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē]] | strength1 = 14 līnijkuģi | strength2 = 13 līnijkuģi<br />4 fregates | casualties1 = 218 kritušie<br />677 ievainotie | casualties2 = ap 1700 kritušo un ievainoto<br />ap 3000 sagūstīto<br />11 līnijkuģi zaudēti }} '''Abukīras kauja''' ({{val|en|Battle of the Nile}}, {{val|fr|Bataille d'Aboukir}}), saukta arī par '''Nīlas kauju''', bija jūras kauja starp [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un [[Francijas Pirmā republika|franču]] floti viceadmirāļa [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē|Fransuā Pola Brue d'Egaljē]] vadībā [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā|Francijas karagājiena Ēģiptē un Sīrijā]] laikā no {{dat|1798|08|01|lok}} līdz {{dat|1798|08|02|lok}}. Tā notika [[Abukīras līcis|Abukīras līcī]] pie [[Nīla]]s deltas [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] armijas izsēšanās Ēģiptē Francijas flote noenkurojās Abukīras līcī. Nelsona vadītā britu flote 1798. gada 1. augusta vakarā uzbruka franču kuģiem. Britiem izdevās uzbrukt franču līnijai no abām pusēm, koncentrējot spēkus pret atsevišķiem pretinieka kuģiem. Kaujas laikā eksplodēja Francijas flagmanis ''[[L'Orient (1791)|L'Orient]]'', bet viceadmirālis Brue tika nogalināts. Līdz nākamās dienas beigām lielākā daļa Francijas flotes bija iznīcināta vai sagūstīta, un tikai dažiem kuģiem izdevās izbēgt. Abukīras kauja bija viena no nozīmīgākajām britu jūras uzvarām [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Francijas flotes sakāve pārtrauca Napoleona armijas drošos jūras sakarus ar Franciju un nostiprināja Lielbritānijas flotes pozīcijas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Uzvara ievērojami palielināja Nelsona reputāciju un veicināja [[Otrā koalīcija|Otrās koalīcijas]] izveidošanos pret Franciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lielbritānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Franču revolucionārie kari]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:1798. gads]] 0zwd9xbs42v9khcl5o5ds77syeyhxnn 4506506 4506505 2026-08-13T17:38:08Z Votre Provocateur 111653 4506506 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Battle of the Nile.jpg | image_size = 300px | caption = ''Abukīras kauja'', britu gleznotāja [[Tomass Lūnijs|Tomasa Lūnija]] glezna | partof = [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā]] | date = {{dat|1798|08|01}}—{{dat|1798|08|02}} | place = [[Abukīras līcis]], [[Ēģipte]] | result = britu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Naval Ensign of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Francijas Pirmā republika]] | commander1 = [[Horācijs Nelsons]] | commander2 = [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē]] | strength1 = 14 līnijkuģi | strength2 = 13 līnijkuģi<br />4 fregates | casualties1 = 218 kritušie<br />677 ievainotie | casualties2 = ap 1700 kritušo un ievainoto<br />ap 3000 sagūstīto<br />11 līnijkuģi zaudēti }} '''Abukīras kauja''' ({{val|en|Battle of the Nile}}, {{val|fr|Bataille d'Aboukir}}), saukta arī par '''Nīlas kauju''', bija jūras kauja starp [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un [[Francijas Pirmā republika|franču]] floti viceadmirāļa [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē|Fransuā Pola Brue d'Egaljē]] vadībā [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā|Francijas karagājiena Ēģiptē un Sīrijā]] laikā no {{dat|1798|08|01|lok}} līdz {{dat|1798|08|02|lok}}. Tā notika [[Abukīras līcis|Abukīras līcī]] pie [[Nīla]]s deltas [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] armijas izsēšanās Ēģiptē Francijas flote noenkurojās Abukīras līcī. Nelsona vadītā britu flote 1798. gada 1. augusta vakarā uzbruka franču kuģiem. Britiem izdevās uzbrukt franču līnijai no abām pusēm, koncentrējot spēkus pret atsevišķiem pretinieka kuģiem. Kaujas laikā eksplodēja Francijas flagmanis ''[[L'Orient (1791)|L'Orient]]'', bet viceadmirālis Brue tika nogalināts. Līdz nākamās dienas beigām lielākā daļa Francijas flotes bija iznīcināta vai sagūstīta, un tikai dažiem kuģiem izdevās izbēgt. Abukīras kauja bija viena no nozīmīgākajām britu jūras uzvarām [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Francijas flotes sakāve pārtrauca Napoleona armijas drošos jūras sakarus ar Franciju un nostiprināja Lielbritānijas flotes pozīcijas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Uzvara ievērojami palielināja Nelsona reputāciju un veicināja [[Otrā koalīcija|Otrās koalīcijas]] izveidošanos pret Franciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lielbritānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Franču revolucionārie kari]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:1798. gads]] 6ewszy14qor5hb1guvt98ri3546u3qp 4506507 4506506 2026-08-13T17:38:33Z Votre Provocateur 111653 4506507 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Antoine-Jean_Gros_-_Bataille_d'Aboukir,_25_juillet_1799_-_Google_Art_Project.jpg | image_size = 300px | partof = [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā]] | date = {{dat|1798|08|01}}—{{dat|1798|08|02}} | place = [[Abukīras līcis]], [[Ēģipte]] | result = britu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Naval Ensign of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Francijas Pirmā republika]] | commander1 = [[Horācijs Nelsons]] | commander2 = [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē]] | strength1 = 14 līnijkuģi | strength2 = 13 līnijkuģi<br />4 fregates | casualties1 = 218 kritušie<br />677 ievainotie | casualties2 = ap 1700 kritušo un ievainoto<br />ap 3000 sagūstīto<br />11 līnijkuģi zaudēti }} '''Abukīras kauja''' ({{val|en|Battle of the Nile}}, {{val|fr|Bataille d'Aboukir}}), saukta arī par '''Nīlas kauju''', bija jūras kauja starp [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un [[Francijas Pirmā republika|franču]] floti viceadmirāļa [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē|Fransuā Pola Brue d'Egaljē]] vadībā [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā|Francijas karagājiena Ēģiptē un Sīrijā]] laikā no {{dat|1798|08|01|lok}} līdz {{dat|1798|08|02|lok}}. Tā notika [[Abukīras līcis|Abukīras līcī]] pie [[Nīla]]s deltas [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] armijas izsēšanās Ēģiptē Francijas flote noenkurojās Abukīras līcī. Nelsona vadītā britu flote 1798. gada 1. augusta vakarā uzbruka franču kuģiem. Britiem izdevās uzbrukt franču līnijai no abām pusēm, koncentrējot spēkus pret atsevišķiem pretinieka kuģiem. Kaujas laikā eksplodēja Francijas flagmanis ''[[L'Orient (1791)|L'Orient]]'', bet viceadmirālis Brue tika nogalināts. Līdz nākamās dienas beigām lielākā daļa Francijas flotes bija iznīcināta vai sagūstīta, un tikai dažiem kuģiem izdevās izbēgt. Abukīras kauja bija viena no nozīmīgākajām britu jūras uzvarām [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Francijas flotes sakāve pārtrauca Napoleona armijas drošos jūras sakarus ar Franciju un nostiprināja Lielbritānijas flotes pozīcijas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Uzvara ievērojami palielināja Nelsona reputāciju un veicināja [[Otrā koalīcija|Otrās koalīcijas]] izveidošanos pret Franciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lielbritānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Franču revolucionārie kari]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:1798. gads]] r3gfuz75y5tk4omjdjtd08frouox9ui 4506508 4506507 2026-08-13T17:38:45Z Votre Provocateur 111653 4506508 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Antoine-Jean_Gros_-_Bataille_d'Aboukir,_25_juillet_1799_-_Google_Art_Project.jpg | image_size = 300px | date = {{dat|1798|08|01}}—{{dat|1798|08|02}} | place = [[Abukīras līcis]], [[Ēģipte]] | result = britu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Naval Ensign of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Francijas Pirmā republika]] | commander1 = [[Horācijs Nelsons]] | commander2 = [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē]] | strength1 = 14 līnijkuģi | strength2 = 13 līnijkuģi<br />4 fregates | casualties1 = 218 kritušie<br />677 ievainotie | casualties2 = ap 1700 kritušo un ievainoto<br />ap 3000 sagūstīto<br />11 līnijkuģi zaudēti }} '''Abukīras kauja''' ({{val|en|Battle of the Nile}}, {{val|fr|Bataille d'Aboukir}}), saukta arī par '''Nīlas kauju''', bija jūras kauja starp [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un [[Francijas Pirmā republika|franču]] floti viceadmirāļa [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē|Fransuā Pola Brue d'Egaljē]] vadībā [[Francijas karagājiens Ēģiptē un Sīrijā|Francijas karagājiena Ēģiptē un Sīrijā]] laikā no {{dat|1798|08|01|lok}} līdz {{dat|1798|08|02|lok}}. Tā notika [[Abukīras līcis|Abukīras līcī]] pie [[Nīla]]s deltas [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] armijas izsēšanās Ēģiptē Francijas flote noenkurojās Abukīras līcī. Nelsona vadītā britu flote 1798. gada 1. augusta vakarā uzbruka franču kuģiem. Britiem izdevās uzbrukt franču līnijai no abām pusēm, koncentrējot spēkus pret atsevišķiem pretinieka kuģiem. Kaujas laikā eksplodēja Francijas flagmanis ''[[L'Orient (1791)|L'Orient]]'', bet viceadmirālis Brue tika nogalināts. Līdz nākamās dienas beigām lielākā daļa Francijas flotes bija iznīcināta vai sagūstīta, un tikai dažiem kuģiem izdevās izbēgt. Abukīras kauja bija viena no nozīmīgākajām britu jūras uzvarām [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Francijas flotes sakāve pārtrauca Napoleona armijas drošos jūras sakarus ar Franciju un nostiprināja Lielbritānijas flotes pozīcijas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Uzvara ievērojami palielināja Nelsona reputāciju un veicināja [[Otrā koalīcija|Otrās koalīcijas]] izveidošanos pret Franciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lielbritānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Franču revolucionārie kari]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:1798. gads]] 5pnl3t4qkb3uu0lfm11n30u50gvu9gk 4506509 4506508 2026-08-13T17:39:21Z Votre Provocateur 111653 4506509 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Abukīras kauja | image = Antoine-Jean_Gros_-_Bataille_d'Aboukir,_25_juillet_1799_-_Google_Art_Project.jpg | image_size = 300px | date = {{dat|1798|08|01}}—{{dat|1798|08|02}} | place = [[Abukīras līcis]], [[Ēģipte]] | result = britu uzvara | combatant1 = {{flagicon image|Naval Ensign of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Francijas Pirmā republika]] | commander1 = [[Horācijs Nelsons]] | commander2 = [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē]] | strength1 = 14 līnijkuģi | strength2 = 13 līnijkuģi<br />4 fregates | casualties1 = 218 kritušie<br />677 ievainotie | casualties2 = ap 1700 kritušo un ievainoto<br />ap 3000 sagūstīto<br />11 līnijkuģi zaudēti }} '''Abukīras kauja''' ({{val|en|Battle of the Nile}}, {{val|fr|Bataille d'Aboukir}}), saukta arī par '''Nīlas kauju''', bija jūras kauja starp [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] floti admirāļa [[Horācijs Nelsons|Horācija Nelsona]] vadībā un [[Francijas Pirmā republika|franču]] floti viceadmirāļa [[Fransuā Pols Brue d'Egaljē|Fransuā Pola Brue d'Egaljē]] vadībā Francijas karagājiena Ēģiptē un Sīrijā laikā no {{dat|1798|08|01|lok}} līdz {{dat|1798|08|02|lok}}. Tā notika [[Abukīras līcis|Abukīras līcī]] pie [[Nīla]]s deltas [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] armijas izsēšanās Ēģiptē Francijas flote noenkurojās Abukīras līcī. Nelsona vadītā britu flote 1798. gada 1. augusta vakarā uzbruka franču kuģiem. Britiem izdevās uzbrukt franču līnijai no abām pusēm, koncentrējot spēkus pret atsevišķiem pretinieka kuģiem. Kaujas laikā eksplodēja Francijas flagmanis ''[[L'Orient (1791)|L'Orient]]'', bet viceadmirālis Brue tika nogalināts. Līdz nākamās dienas beigām lielākā daļa Francijas flotes bija iznīcināta vai sagūstīta, un tikai dažiem kuģiem izdevās izbēgt. Abukīras kauja bija viena no nozīmīgākajām britu jūras uzvarām [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Francijas flotes sakāve pārtrauca Napoleona armijas drošos jūras sakarus ar Franciju un nostiprināja Lielbritānijas flotes pozīcijas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Uzvara ievērojami palielināja Nelsona reputāciju un veicināja [[Otrā koalīcija|Otrās koalīcijas]] izveidošanos pret Franciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lielbritānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Franču revolucionārie kari]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:1798. gads]] f5gxqr6nwjpvqkb1ro7xlmr2bg5pgpy 0 637163 4506510 2026-08-13T17:40:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Comité de salut public.jpg|300px|thumb|[[Sabiedrības glābšanas komiteja]] 1793. gadā]] '''Sabiedrības glābšanas komiteja''' ({{val|fr|Comité de salut public}}) bija [[Francijas Nacionālais konvents|Nacionālā konventa]] izveidota izpildvaras institūcija [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] laikā. Tā darbojās no [[1793. gads|1793.]] līdz [[1795. gads|1795. gadam]] un īpaši [[Terors (Franču revolūcija)|Terora]] periodā kļuva par vienu no ie... 4506510 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Comité de salut public.jpg|300px|thumb|[[Sabiedrības glābšanas komiteja]] 1793. gadā]] '''Sabiedrības glābšanas komiteja''' ({{val|fr|Comité de salut public}}) bija [[Francijas Nacionālais konvents|Nacionālā konventa]] izveidota izpildvaras institūcija [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] laikā. Tā darbojās no [[1793. gads|1793.]] līdz [[1795. gads|1795. gadam]] un īpaši [[Terors (Franču revolūcija)|Terora]] periodā kļuva par vienu no ietekmīgākajām revolucionārās Francijas pārvaldes institūcijām. Komiteja tika izveidota laikā, kad [[Francijas Pirmā republika]] karoja pret Eiropas monarhiju koalīciju un valstī norisinājās sacelšanās un politiskā cīņa. Tās sākotnējais uzdevums bija koordinēt valsts aizsardzību un pārraudzīt valdības darbu, taču pakāpeniski tās pilnvaras ievērojami paplašinājās. == Izveidošana == Sabiedrības glābšanas komiteju Nacionālais konvents izveidoja [[1793. gada 6. aprīlis|1793. gada 6. aprīlī]], aizstājot iepriekš pastāvējušo Vispārējās aizsardzības komiteju. Tajā sākotnēji bija deviņi locekļi, kurus ievēlēja Nacionālais konvents. Komitejai tika uzticēta militāro un diplomātisko jautājumu koordinēšana, kā arī izpildvaras institūciju uzraudzība. Francijas militārā situācija tobrīd bija sarežģīta — turpinājās [[Pirmās koalīcijas karš]], bet valsts iekšienē notika [[Vandejas karš]] un citas sacelšanās. == Robespjēra periods == [[Maksimiljēns Robespjērs]] kļuva par komitejas locekli 1793. gada jūlijā. Kopā ar tādiem revolucionāriem kā [[Luijs Antuāns de Sens-Žists]], [[Žoržs Kutons]] un [[Lazārs Karno]] viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajām personām Francijas politiskajā vadībā. No 1793. gada rudens komiteja faktiski pildīja revolucionārās valdības centrālās izpildvaras funkcijas. Tomēr tā formāli palika pakļauta Nacionālajam konventam, kas regulāri atjaunoja tās locekļu pilnvaras. Lazārs Karno galvenokārt nodarbojās ar militārajiem jautājumiem un Francijas armiju organizēšanu. Šajā periodā tika īstenota masveida mobilizācija jeb ''[[Levée en masse]]'', kas ļāva republikai ievērojami palielināt bruņotos spēkus. == Terors == Sabiedrības glābšanas komitejas ietekmes kulminācija bija saistīta ar [[Terors (Franču revolūcija)|Terora]] periodu. Revolucionārā valdība izmantoja ārkārtas pasākumus, lai cīnītos pret personām un grupām, kuras tika uzskatītas par republikas pretiniekiem. Komiteja darbojās līdzās [[Vispārējās drošības komiteja|Vispārējās drošības komitejai]] un citām revolucionārajām institūcijām. [[Revolucionārais tribunāls]] tiesāja personas, kas tika apsūdzētas kontrrevolucionārā darbībā, un daudziem apsūdzētajiem tika piespriests nāvessods. Vienlaikus komiteja vadīja kara ekonomiku, armiju apgādi un republikas militāros centienus. Līdz 1794. gada vasarai Francijas militārais stāvoklis bija ievērojami uzlabojies. == Termidora apvērsums == Komitejas iekšienē un Nacionālajā konventā pakāpeniski pieauga politiskās pretrunas. Robespjēra un viņa sabiedroto ietekme izraisīja arvien lielākas bažas citu revolucionāro politiķu vidū. [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsuma]] laikā 1794. gada 27. jūlijā (9. termidorā pēc [[Franču revolūcijas kalendārs|revolucionārā kalendāra]]) Robespjērs un viņa sabiedrotie tika arestēti. Nākamajā dienā Robespjērs, Sens-Žists, Kutons un vairāki viņu atbalstītāji tika giljotinēti. Pēc Robespjēra krišanas Sabiedrības glābšanas komitejas pilnvaras tika būtiski ierobežotas, lai nepieļautu varas koncentrēšanos vienas institūcijas rokās. == Likvidēšana == [[Termidora reakcija]]s laikā Nacionālais konvents pakāpeniski likvidēja Terora perioda pārvaldes sistēmu. Komiteja turpināja pastāvēt, taču vairs nebija revolucionārās valdības galvenais varas centrs. Sabiedrības glābšanas komiteja beidza pastāvēt [[1795. gads|1795. gadā]], kad tika pieņemta jaunā konstitūcija un izveidota [[Francijas direktorija|Direktorija]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Franču revolūcija]] [[Kategorija:Francijas Pirmā republika]] [[Kategorija:Francijas politikas vēsture]] [[Kategorija:1793. gadā izveidotas organizācijas]] [[Kategorija:1795. gadā likvidētas organizācijas]] j5usvk5bs5cy3y1nz68hpsmg5xkfhns 4506512 4506510 2026-08-13T17:40:54Z Votre Provocateur 111653 4506512 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Comité-salut-public.JPG|thumb|Sabiedrības glābšanas komiteja]] '''Sabiedrības glābšanas komiteja''' ({{val|fr|Comité de salut public}}) bija [[Francijas Nacionālais konvents|Nacionālā konventa]] izveidota izpildvaras institūcija [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] laikā. Tā darbojās no [[1793. gads|1793.]] līdz [[1795. gads|1795. gadam]] un īpaši [[Terors (Franču revolūcija)|Terora]] periodā kļuva par vienu no ietekmīgākajām revolucionārās Francijas pārvaldes institūcijām. Komiteja tika izveidota laikā, kad [[Francijas Pirmā republika]] karoja pret Eiropas monarhiju koalīciju un valstī norisinājās sacelšanās un politiskā cīņa. Tās sākotnējais uzdevums bija koordinēt valsts aizsardzību un pārraudzīt valdības darbu, taču pakāpeniski tās pilnvaras ievērojami paplašinājās. == Izveidošana == Sabiedrības glābšanas komiteju Nacionālais konvents izveidoja 1793. gada 6. aprīlī, aizstājot iepriekš pastāvējušo Vispārējās aizsardzības komiteju. Tajā sākotnēji bija deviņi locekļi, kurus ievēlēja Nacionālais konvents. Komitejai tika uzticēta militāro un diplomātisko jautājumu koordinēšana, kā arī izpildvaras institūciju uzraudzība. Francijas militārā situācija tobrīd bija sarežģīta — turpinājās [[Pirmās koalīcijas karš]], bet valsts iekšienē notika [[Vandejas karš]] un citas sacelšanās. == Robespjēra periods == [[Maksimiljēns Robespjērs]] kļuva par komitejas locekli 1793. gada jūlijā. Kopā ar tādiem revolucionāriem kā [[Luijs Antuāns de Sens-Žists]], [[Žoržs Kutons]] un [[Lazārs Karno]] viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajām personām Francijas politiskajā vadībā. No 1793. gada rudens komiteja faktiski pildīja revolucionārās valdības centrālās izpildvaras funkcijas. Tomēr tā formāli palika pakļauta Nacionālajam konventam, kas regulāri atjaunoja tās locekļu pilnvaras. Lazārs Karno galvenokārt nodarbojās ar militārajiem jautājumiem un Francijas armiju organizēšanu. Šajā periodā tika īstenota masveida mobilizācija jeb ''[[Levée en masse]]'', kas ļāva republikai ievērojami palielināt bruņotos spēkus. == Terors == Sabiedrības glābšanas komitejas ietekmes kulminācija bija saistīta ar [[Terors (Franču revolūcija)|Terora]] periodu. Revolucionārā valdība izmantoja ārkārtas pasākumus, lai cīnītos pret personām un grupām, kuras tika uzskatītas par republikas pretiniekiem. Komiteja darbojās līdzās [[Vispārējās drošības komiteja|Vispārējās drošības komitejai]] un citām revolucionārajām institūcijām. [[Revolucionārais tribunāls]] tiesāja personas, kas tika apsūdzētas kontrrevolucionārā darbībā, un daudziem apsūdzētajiem tika piespriests nāvessods. Vienlaikus komiteja vadīja kara ekonomiku, armiju apgādi un republikas militāros centienus. Līdz 1794. gada vasarai Francijas militārais stāvoklis bija ievērojami uzlabojies. == Termidora apvērsums == Komitejas iekšienē un Nacionālajā konventā pakāpeniski pieauga politiskās pretrunas. Robespjēra un viņa sabiedroto ietekme izraisīja arvien lielākas bažas citu revolucionāro politiķu vidū. [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsuma]] laikā 1794. gada 27. jūlijā (9. termidorā pēc [[Franču revolūcijas kalendārs|revolucionārā kalendāra]]) Robespjērs un viņa sabiedrotie tika arestēti. Nākamajā dienā Robespjērs, Sens-Žists, Kutons un vairāki viņu atbalstītāji tika giljotinēti. Pēc Robespjēra krišanas Sabiedrības glābšanas komitejas pilnvaras tika būtiski ierobežotas, lai nepieļautu varas koncentrēšanos vienas institūcijas rokās. == Likvidēšana == [[Termidora reakcija]]s laikā Nacionālais konvents pakāpeniski likvidēja Terora perioda pārvaldes sistēmu. Komiteja turpināja pastāvēt, taču vairs nebija revolucionārās valdības galvenais varas centrs. Sabiedrības glābšanas komiteja beidza pastāvēt [[1795. gads|1795. gadā]], kad tika pieņemta jaunā konstitūcija un izveidota [[Francijas direktorija|Direktorija]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Franču revolūcija]] [[Kategorija:Francijas Pirmā republika]] [[Kategorija:Francijas politikas vēsture]] [[Kategorija:1793. gadā izveidotas organizācijas]] [[Kategorija:1795. gadā likvidētas organizācijas]] kchocefmf2foejjjhbih9sobe0s93vo 0 637164 4506513 2026-08-13T17:42:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Map of France 1815.svg|300px|thumb|Francijas robežas pēc [[1815. gada Parīzes līgums|Parīzes līguma]]]] '''1815. gada Parīzes līgums''' ({{val|fr|Traité de Paris}}) bija miera līgums, kas tika parakstīts [[1815. gada 20. novembris|1815. gada 20. novembrī]] pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] sakāves [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] un [[Simts dienas|Simts dienu]] perioda beigām. Līgumu noslēdza [[Francijas Karaliste]] un Septītā koalī... 4506513 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of France 1815.svg|300px|thumb|Francijas robežas pēc [[1815. gada Parīzes līgums|Parīzes līguma]]]] '''1815. gada Parīzes līgums''' ({{val|fr|Traité de Paris}}) bija miera līgums, kas tika parakstīts [[1815. gada 20. novembris|1815. gada 20. novembrī]] pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] sakāves [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] un [[Simts dienas|Simts dienu]] perioda beigām. Līgumu noslēdza [[Francijas Karaliste]] un [[Septītā koalīcija|Septītās koalīcijas]] lielvalstis. Līguma noteikumi Francijai bija stingrāki nekā [[1814. gada Parīzes līgums|1814. gada Parīzes līgumā]]. Francijas robežas lielākoties tika atjaunotas atbilstoši stāvoklim [[1790. gads|1790. gadā]], un valsts zaudēja vairākas teritorijas, kuras bija saglabājusi pēc pirmās [[Burbonu restaurācija|Burbonu restaurācijas]]. Francijai bija jāsamaksā 700 miljonu franku kontribūcija, kā arī līdz pieciem gadiem jāuztur sabiedroto okupācijas armija. Vienlaikus tika nostiprināta [[Luijs XVIII|Luija XVIII]] un Burbonu monarhijas atjaunošana. Parīzes līgums kopā ar [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] lēmumiem nostiprināja pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] izveidoto Eiropas politisko kārtību. [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Francijas Karaliste]] [[Kategorija:1815. gads]] 35miuebnffjfuojskb6ynr1r4wjkzxa 4506514 4506513 2026-08-13T17:42:43Z Votre Provocateur 111653 4506514 wikitext text/x-wiki '''1815. gada Parīzes līgums''' ({{val|fr|Traité de Paris}}) bija miera līgums, kas tika parakstīts 1815. gada 20. novembrī pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] sakāves [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] un [[Simts dienas|Simts dienu]] perioda beigām. Līgumu noslēdza [[Francijas Karaliste]] un Septītās koalīcijas lielvalstis. Līguma noteikumi Francijai bija stingrāki nekā [[1814. gada Parīzes līgums|1814. gada Parīzes līgumā]]. Francijas robežas lielākoties tika atjaunotas atbilstoši stāvoklim [[1790. gads|1790. gadā]], un valsts zaudēja vairākas teritorijas, kuras bija saglabājusi pēc pirmās [[Burbonu restaurācija|Burbonu restaurācijas]]. Francijai bija jāsamaksā 700 miljonu franku kontribūcija, kā arī līdz pieciem gadiem jāuztur sabiedroto okupācijas armija. Vienlaikus tika nostiprināta [[Luijs XVIII|Luija XVIII]] un Burbonu monarhijas atjaunošana. Parīzes līgums kopā ar [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] lēmumiem nostiprināja pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] izveidoto Eiropas politisko kārtību. [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Francijas Karaliste]] [[Kategorija:1815. gads]] cvholz2vcbd259x54i7vp3pwfr2gpn3 4506515 4506514 2026-08-13T17:43:08Z Votre Provocateur 111653 4506515 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Gains territoriaux de la France en 1814.svg|thumb|Sarkanā krāsā — teritorijas, kas 1814. gadā tika atstātas Francijai, bet tika atņemtas pēc 1815. gada Parīzes līguma]] '''1815. gada Parīzes līgums''' ({{val|fr|Traité de Paris}}) bija miera līgums, kas tika parakstīts 1815. gada 20. novembrī pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] sakāves [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] un [[Simts dienas|Simts dienu]] perioda beigām. Līgumu noslēdza [[Francijas Karaliste]] un Septītās koalīcijas lielvalstis. Līguma noteikumi Francijai bija stingrāki nekā [[1814. gada Parīzes līgums|1814. gada Parīzes līgumā]]. Francijas robežas lielākoties tika atjaunotas atbilstoši stāvoklim [[1790. gads|1790. gadā]], un valsts zaudēja vairākas teritorijas, kuras bija saglabājusi pēc pirmās [[Burbonu restaurācija|Burbonu restaurācijas]]. Francijai bija jāsamaksā 700 miljonu franku kontribūcija, kā arī līdz pieciem gadiem jāuztur sabiedroto okupācijas armija. Vienlaikus tika nostiprināta [[Luijs XVIII|Luija XVIII]] un Burbonu monarhijas atjaunošana. Parīzes līgums kopā ar [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] lēmumiem nostiprināja pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] izveidoto Eiropas politisko kārtību. [[Kategorija:Napoleona kari]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Francijas Karaliste]] [[Kategorija:1815. gads]] qy1dc364yyl7ypxofw6jjuuownij3dr 0 637165 4506517 2026-08-13T17:43:57Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Septītās koalīcijas karš (1815)]] 4506517 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Septītās koalīcijas karš (1815)]] 94cw9ooq5n6suz8xuwwbzwbb3fjpqyb 0 637166 4506518 2026-08-13T17:45:05Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Aachen Congress 1818.jpg|300px|thumb|[[Āhenas kongress]] 1818. gadā]] '''Āhenas kongress''' ({{val|fr|Congrès d'Aix-la-Chapelle}}, {{val|de|Aachener Kongress}}) bija Eiropas lielvalstu diplomātiska konference, kas notika [[Āhene|Āhenē]] no 1818. gada septembra līdz novembrim. Tajā piedalījās [[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] un [[Francijas Karaliste]]. Kongress bij... 4506518 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Aachen Congress 1818.jpg|300px|thumb|[[Āhenas kongress]] 1818. gadā]] '''Āhenas kongress''' ({{val|fr|Congrès d'Aix-la-Chapelle}}, {{val|de|Aachener Kongress}}) bija Eiropas lielvalstu diplomātiska konference, kas notika [[Āhene|Āhenē]] no 1818. gada septembra līdz novembrim. Tajā piedalījās [[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] un [[Francijas Karaliste]]. Kongress bija viena no pirmajām [[Eiropas koncerts|Eiropas koncerta]] konferencēm pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]]. Galvenais kongresa jautājums bija Francijas stāvoklis pēc [[1815. gada Parīzes līgums|1815. gada Parīzes līguma]]. Sabiedrotie nolēma priekšlaicīgi izvest okupācijas karaspēku no Francijas teritorijas, jo valsts bija izpildījusi lielāko daļu tai noteikto saistību. Francija tika uzņemta Eiropas lielvalstu diplomātiskajā sistēmā kā līdzvērtīga dalībniece. Tādējādi agrākā [[Četrkāršā alianse|Četrkāršā alianse]] praktiski tika paplašināta, izveidojot piecu lielvalstu sadarbības sistēmu. Kongresā tika apspriesti arī jautājumi par Eiropas valstu savstarpējo sadarbību, starptautisko tirdzniecību un [[Atlantijas vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecības]] ierobežošanu. Āhenas kongress nostiprināja lielvalstu kongresu sistēmu, kuras mērķis bija saglabāt pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] izveidoto politisko līdzsvaru Eiropā. [[Kategorija:Eiropas kongresi]] [[Kategorija:Diplomātijas vēsture]] [[Kategorija:Eiropas koncerts]] [[Kategorija:Āhene]] [[Kategorija:1818. gads]] 3uff5i5f14jn30pke6eoinyorcobf0r 4506519 4506518 2026-08-13T17:45:21Z Votre Provocateur 111653 4506519 wikitext text/x-wiki '''Āhenas kongress''' ({{val|fr|Congrès d'Aix-la-Chapelle}}, {{val|de|Aachener Kongress}}) bija Eiropas lielvalstu diplomātiska konference, kas notika [[Āhene|Āhenē]] no 1818. gada septembra līdz novembrim. Tajā piedalījās [[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] un [[Francijas Karaliste]]. Kongress bija viena no pirmajām [[Eiropas koncerts|Eiropas koncerta]] konferencēm pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]]. Galvenais kongresa jautājums bija Francijas stāvoklis pēc [[1815. gada Parīzes līgums|1815. gada Parīzes līguma]]. Sabiedrotie nolēma priekšlaicīgi izvest okupācijas karaspēku no Francijas teritorijas, jo valsts bija izpildījusi lielāko daļu tai noteikto saistību. Francija tika uzņemta Eiropas lielvalstu diplomātiskajā sistēmā kā līdzvērtīga dalībniece. Tādējādi agrākā [[Četrkāršā alianse|Četrkāršā alianse]] praktiski tika paplašināta, izveidojot piecu lielvalstu sadarbības sistēmu. Kongresā tika apspriesti arī jautājumi par Eiropas valstu savstarpējo sadarbību, starptautisko tirdzniecību un [[Atlantijas vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecības]] ierobežošanu. Āhenas kongress nostiprināja lielvalstu kongresu sistēmu, kuras mērķis bija saglabāt pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] izveidoto politisko līdzsvaru Eiropā. [[Kategorija:Eiropas kongresi]] [[Kategorija:Diplomātijas vēsture]] [[Kategorija:Eiropas koncerts]] [[Kategorija:Āhene]] [[Kategorija:1818. gads]] jrgfuahrqnbbnojnuwcewo6amv5ll6f 4506520 4506519 2026-08-13T17:45:30Z Votre Provocateur 111653 4506520 wikitext text/x-wiki '''Āhenas kongress''' ({{val|fr|Congrès d'Aix-la-Chapelle}}, {{val|de|Aachener Kongress}}) bija Eiropas lielvalstu diplomātiska konference, kas notika [[Āhene|Āhenē]] no 1818. gada septembra līdz novembrim. Tajā piedalījās [[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] un [[Francijas Karaliste]]. Kongress bija viena no pirmajām [[Eiropas koncerts|Eiropas koncerta]] konferencēm pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]]. Galvenais kongresa jautājums bija Francijas stāvoklis pēc [[1815. gada Parīzes līgums|1815. gada Parīzes līguma]]. Sabiedrotie nolēma priekšlaicīgi izvest okupācijas karaspēku no Francijas teritorijas, jo valsts bija izpildījusi lielāko daļu tai noteikto saistību. Francija tika uzņemta Eiropas lielvalstu diplomātiskajā sistēmā kā līdzvērtīga dalībniece. Tādējādi agrākā [[Četrkāršā alianse|Četrkāršā alianse]] praktiski tika paplašināta, izveidojot piecu lielvalstu sadarbības sistēmu. Kongresā tika apspriesti arī jautājumi par Eiropas valstu savstarpējo sadarbību, starptautisko tirdzniecību un vergu tirdzniecības ierobežošanu. Āhenas kongress nostiprināja lielvalstu kongresu sistēmu, kuras mērķis bija saglabāt pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] izveidoto politisko līdzsvaru Eiropā. [[Kategorija:Eiropas kongresi]] [[Kategorija:Diplomātijas vēsture]] [[Kategorija:Eiropas koncerts]] [[Kategorija:Āhene]] [[Kategorija:1818. gads]] g5ixw27nd3w5rcmlvzenm6c4vdbg1ax 4506521 4506520 2026-08-13T17:45:39Z Votre Provocateur 111653 4506521 wikitext text/x-wiki '''Āhenas kongress''' ({{val|fr|Congrès d'Aix-la-Chapelle}}, {{val|de|Aachener Kongress}}) bija Eiropas lielvalstu diplomātiska konference, kas notika [[Āhene|Āhenē]] no 1818. gada septembra līdz novembrim. Tajā piedalījās [[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] un [[Francijas Karaliste]]. Kongress bija viena no pirmajām [[Eiropas koncerts|Eiropas koncerta]] konferencēm pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]]. Galvenais kongresa jautājums bija Francijas stāvoklis pēc [[1815. gada Parīzes līgums|1815. gada Parīzes līguma]]. Sabiedrotie nolēma priekšlaicīgi izvest okupācijas karaspēku no Francijas teritorijas, jo valsts bija izpildījusi lielāko daļu tai noteikto saistību. Francija tika uzņemta Eiropas lielvalstu diplomātiskajā sistēmā kā līdzvērtīga dalībniece. Tādējādi agrākā [[Četrkāršā alianse|Četrkāršā alianse]] praktiski tika paplašināta, izveidojot piecu lielvalstu sadarbības sistēmu. Kongresā tika apspriesti arī jautājumi par Eiropas valstu savstarpējo sadarbību, starptautisko tirdzniecību un vergu tirdzniecības ierobežošanu. Āhenas kongress nostiprināja lielvalstu kongresu sistēmu, kuras mērķis bija saglabāt pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] izveidoto politisko līdzsvaru Eiropā. [[Kategorija:1818. gads]] 2iqx2gsnowdehdkxxdixiy1w20w8cn5 0 637167 4506522 2026-08-13T17:46:15Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Congress of Vienna.PNG|300px|thumb|[[Vīnes kongress]], kura lēmumi veidoja pamatu Eiropas koncerta sistēmai]] '''Eiropas koncerts''' ({{val|en|Concert of Europe}}, {{val|fr|Concert européen}}) bija Eiropas lielvalstu sadarbības un [[Spēku līdzsvars|spēku līdzsvara]] sistēma, kas izveidojās pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] un [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1815. gadā. Tās galvenais mērķis bija saglabāt Eiropas politisko līdzsvaru, novērst... 4506522 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Congress of Vienna.PNG|300px|thumb|[[Vīnes kongress]], kura lēmumi veidoja pamatu Eiropas koncerta sistēmai]] '''Eiropas koncerts''' ({{val|en|Concert of Europe}}, {{val|fr|Concert européen}}) bija Eiropas lielvalstu sadarbības un [[Spēku līdzsvars|spēku līdzsvara]] sistēma, kas izveidojās pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] un [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1815. gadā. Tās galvenais mērķis bija saglabāt Eiropas politisko līdzsvaru, novērst vienas lielvalsts dominēšanu un risināt starptautiskus konfliktus diplomātisku sarunu ceļā. Sistēmas galvenās dalībnieces sākotnēji bija [[Austrijas Impērija]], [[Krievijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]. Pēc [[Āhenas kongress|Āhenas kongresa]] 1818. gadā lielvalstu sadarbībā pilnvērtīgi tika iesaistīta arī [[Francijas Karaliste]]. == Izveidošanās == Eiropas koncerta pamatā bija pēc Napoleona sakāves izveidotā starptautiskā kārtība. Vīnes kongresā Eiropas lielvalstis pārveidoja valstu robežas un centās radīt tādu spēku līdzsvaru, kas samazinātu jauna plaša Eiropas kara iespējamību. Svarīga sistēmas sastāvdaļa bija regulāras lielvalstu diplomātiskās konsultācijas. No tām izveidojās tā sauktā [[Kongresu sistēma]], kuras ietvaros lielvalstu pārstāvji tikās starptautiskos kongresos. == Kongresu sistēma == Pirmajos gados pēc Vīnes kongresa lielvalstu sadarbība bija īpaši cieša. Nozīmīgākās konferences bija [[Āhenas kongress]] 1818. gadā, [[Troppavas kongress]] 1820. gadā, [[Ļubļanas kongress]] 1821. gadā un [[Veronas kongress]] 1822. gadā. Starp lielvalstīm tomēr pastāvēja domstarpības. Austrija, Krievija un Prūsija atbalstīja aktīvāku cīņu pret revolucionārām kustībām, savukārt Lielbritānija parasti iebilda pret iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. == Attīstība == 19. gadsimta gaitā formālā kongresu sistēma zaudēja nozīmi, taču lielvalstu konsultāciju un spēku līdzsvara princips saglabājās. Eiropas koncerts tika izmantots, risinot jautājumus, kas bija saistīti ar [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarību]], [[Beļģijas revolūcija|Beļģijas revolūciju]] un [[Austrumu jautājums|Austrumu jautājumu]]. Sistēmu būtiski satricināja [[Krimas karš]] no 1853. līdz 1856. gadam, kurā vairākas Eiropas koncerta lielvalstis karoja savā starpā. Tomēr daudzpusēja diplomātija turpināja pastāvēt arī turpmākajās desmitgadēs. == Noriets == Eiropas koncerta darbību arvien vairāk apgrūtināja lielvalstu savstarpējā konkurence un [[Nacionālisms|nacionālisma]] pieaugums. [[Itālijas apvienošana]] un [[Vācijas apvienošana]] būtiski mainīja Eiropas spēku samēru. 19. gadsimta beigās Eiropā pakāpeniski izveidojās konkurējošas militāras alianses. Šī sistēma būtiski atšķīrās no agrākā principa, saskaņā ar kuru galvenās lielvalstis kopīgi apsprieda jautājumus, kas apdraudēja Eiropas politisko līdzsvaru. Eiropas koncerta tradīcija galīgi zaudēja spēju novērst lielvalstu konfliktu līdz ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu 1914. gadā. == Nozīme == Eiropas koncerts bija viens no pirmajiem ilgstošajiem mēģinājumiem uzturēt starptautisko kārtību ar regulāru lielvalstu diplomātisko sadarbību. Pēc Napoleona kariem Eiropa vairākas desmitgades nepiedzīvoja visaptverošu karu, kurā vienlaikus būtu iesaistītas visas galvenās lielvalstis. Sistēma nostiprināja daudzpusējas diplomātijas, starptautisku konferenču un spēku līdzsvara principu nozīmi Eiropas starptautiskajās attiecībās. [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Diplomātijas vēsture]] [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] [[Kategorija:Vīnes kongress]] [[Kategorija:19. gadsimts Eiropā]] 7w9bejg2g3j191etje2gop4u2i6acxa 0 637168 4506523 2026-08-13T17:47:00Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Grieķu neatkarības karš]] 4506523 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Grieķu neatkarības karš]] dlvjqhzse3mkqkny1y30sz7r887tbk0 0 637169 4506524 2026-08-13T17:47:53Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Europe 1815 map en.png|300px|thumb|Eiropa pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]], kad spēku līdzsvars kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās kārtības principiem]] '''Spēku līdzsvars''' ({{val|en|balance of power}}) ir [[Starptautiskās attiecības|starptautisko attiecību]] princips un politiska situācija, kurā vara un militārais potenciāls starp vairākām valstīm ir sadalīts tā, lai neviena no tām nevarētu iegūt dominējošu stāvo... 4506524 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe 1815 map en.png|300px|thumb|Eiropa pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]], kad spēku līdzsvars kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās kārtības principiem]] '''Spēku līdzsvars''' ({{val|en|balance of power}}) ir [[Starptautiskās attiecības|starptautisko attiecību]] princips un politiska situācija, kurā vara un militārais potenciāls starp vairākām valstīm ir sadalīts tā, lai neviena no tām nevarētu iegūt dominējošu stāvokli pār pārējām. Valstis var uzturēt spēku līdzsvaru, veidojot [[Militārā alianse|alianses]], palielinot savus militāros resursus vai diplomātiski sadarbojoties pret potenciāli dominējošu lielvalsti. Spēku līdzsvara princips ir bijis nozīmīgs Eiropas starptautiskajās attiecībās kopš [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]], īpaši pēc [[Vestfālenes miers|Vestfālenes miera]] 1648. gadā. Tas kļuva par vienu no instrumentiem, ar kuru Eiropas valstis centās ierobežot atsevišķu lielvalstu politisko un militāro pārākumu. == Vēsture == 17. un 18. gadsimtā spēku līdzsvara politika bija cieši saistīta ar Eiropas lielvalstu savstarpējo konkurenci. Valstis regulāri mainīja sabiedrotos atkarībā no tā, kura lielvalsts konkrētajā laikā tika uzskatīta par galveno draudu. [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] laikā vairākas Eiropas valstis apvienojās, lai nepieļautu pārmērīgu [[Francijas Karaliste|Francijas]] un Spānijas varas koncentrāciju. Pēc kara noslēgtais [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miers]] 1713. gadā nostiprināja spēku līdzsvara principu Eiropas diplomātijā. 18. gadsimtā alianšu sastāvs turpināja mainīties. [[Diplomātiskā revolūcija|Diplomātiskās revolūcijas]] laikā 1756. gadā tradicionālās pretinieces Francija un [[Hābsburgu monarhija|Austrija]] kļuva par sabiedrotajām, savukārt [[Prūsijas Karaliste|Prūsija]] tuvinājās [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijai]]. == Pēc Napoleona kariem == Pēc [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] spēku līdzsvars kļuva par vienu no galvenajiem [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1814.—1815. gada lēmumu principiem. Kongresa dalībnieki centās izveidot tādu Eiropas politisko sistēmu, kurā neviena valsts nevarētu atkārtot [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] Francijas dominanci. Šī principa uzturēšanai izveidojās [[Eiropas koncerts]], kura galvenās dalībnieces bija [[Austrijas Impērija]], [[Krievijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] un vēlāk arī [[Francijas Karaliste]]. Lielvalstis diplomātisku konferenču un savstarpēju konsultāciju ceļā centās novērst konfliktus un saglabāt Vīnes kongresā izveidoto teritoriālo kārtību. == 19. un 20. gadsimts == 19. gadsimta otrajā pusē Eiropas spēku līdzsvaru būtiski mainīja [[Itālijas apvienošana]] un [[Vācijas apvienošana]]. Jaunizveidotā [[Vācijas Impērija]] kļuva par vienu no spēcīgākajām Eiropas valstīm. Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Eiropā izveidojās divi konkurējoši alianšu bloki — [[Trejsavienība]] un [[Antante]]. Šo alianšu izveidošana daļēji balstījās uz mēģinājumiem līdzsvarot konkurējošo lielvalstu spēku. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] starptautiskajā sistēmā dominēja divas lielvaras — [[Amerikas Savienotās Valstis]] un [[Padomju Savienība]]. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā to savstarpējā militārā un politiskā konkurence radīja bipolāru spēku līdzsvara sistēmu. == Starptautisko attiecību teorijā == Spēku līdzsvars ir viens no centrālajiem jēdzieniem [[Starptautisko attiecību reālisms|starptautisko attiecību reālisma]] teorijā. Saskaņā ar šo pieeju valstis cenšas saglabāt savu drošību un nepieļaut citu valstu pārmērīgu nostiprināšanos. Spēku līdzsvarošana var notikt, valstij pašai palielinot savas militārās un ekonomiskās spējas vai veidojot alianses ar citām valstīm. Šāda politika ir vērsta uz to, lai ierobežotu potenciālā pretinieka pārākumu un saglabātu starptautiskās sistēmas līdzsvaru. [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] [[Kategorija:Politikas teorija]] [[Kategorija:Diplomātija]] [[Kategorija:Starptautiskā drošība]] b9blvn299vzr1ydrz0bwiejpyz1sziv 0 637170 4506525 2026-08-13T17:49:30Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Electorate of Hesse in the German Reich (1815).svg|300px|thumb|Hesenes elektorāts [[Vācu savienība|Vācu savienībā]]]] '''Hesenes elektorāts''' ({{val|de|Kurfürstentum Hessen}}), neoficiāli arī '''Hesene-Kasele''' (''Hessen-Kassel''), bija vācu valsts, kas pastāvēja no [[1803. gads|1803.]] līdz [[1866. gads|1866. gadam]]. Tā izveidojās no [[Hesene-Kasele|Hesenes-Kaseles landgrāfistes]], kad tās valdnieks [[Vilhelms I (Hesenes kūrfirsts)|Vilhelms I]]... 4506525 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Electorate of Hesse in the German Reich (1815).svg|300px|thumb|Hesenes elektorāts [[Vācu savienība|Vācu savienībā]]]] '''Hesenes elektorāts''' ({{val|de|Kurfürstentum Hessen}}), neoficiāli arī '''Hesene-Kasele''' (''Hessen-Kassel''), bija vācu valsts, kas pastāvēja no [[1803. gads|1803.]] līdz [[1866. gads|1866. gadam]]. Tā izveidojās no [[Hesene-Kasele|Hesenes-Kaseles landgrāfistes]], kad tās valdnieks [[Vilhelms I (Hesenes kūrfirsts)|Vilhelms I]] ieguva [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu. Valsts galvaspilsēta bija [[Kasele]]. Pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] likvidēšanas 1806. gadā Vilhelms I saglabāja kūrfirsta titulu, lai gan tas vairs nebija saistīts ar imperatora vēlēšanām. == Vēsture == [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hesenes elektorātu 1806. gadā okupēja Francijas karaspēks. Lielākā daļa tā teritorijas tika iekļauta [[Vestfālenes karaliste|Vestfālenes karalistē]], kuru pārvaldīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] brālis [[Žeroms Bonaparts]]. Pēc Napoleona sakāves valsts tika atjaunota [[1813. gads|1813. gadā]]. [[Vīnes kongress|Vīnes kongress]] apstiprināja Hesenes elektorāta pastāvēšanu, un 1815. gadā tas kļuva par [[Vācu savienība|Vācu savienības]] dalībvalsti. 19. gadsimta pirmajā pusē valstī pastāvēja konflikti starp konservatīvajiem kūrfirstiem un liberālo opozīciju. [[1831. gads|1831. gadā]] tika pieņemta konstitūcija, kas izveidoja pārstāvniecības institūcijas un ierobežoja valdnieka varu, tomēr turpmākajās desmitgadēs politiskās domstarpības turpinājās. == Likvidēšana == [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā 1866. gadā Hesenes elektorāts nostājās [[Austrijas Impērija|Austrijas]] pusē pret [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]]. Prūsijas karaspēks ieņēma valsti, un kūrfirsts [[Frīdrihs Vilhelms I (Hesene)|Frīdrihs Vilhelms I]] tika sagūstīts. Pēc Prūsijas uzvaras Hesenes elektorāts tika anektēts un beidza pastāvēt kā neatkarīga valsts. Tā teritorija kopā ar [[Naso hercogiste|Naso hercogisti]], [[Frankfurtes brīvpilsēta|Frankfurtes brīvpilsētu]] un citām teritorijām 1868. gadā tika apvienota Prūsijas [[Hesene-Nasava|Hesenes-Nasavas provincē]]. [[Kategorija:Vācijas vēsturiskās valstis]] [[Kategorija:Hesenes vēsture]] [[Kategorija:Vācu savienības valstis]] [[Kategorija:1803. gadā dibinātas valstis un teritorijas]] [[Kategorija:1866. gadā likvidētas valstis un teritorijas]] sour9x9axqs3lg3a6dnbgrambm2rgga 4506526 4506525 2026-08-13T17:49:58Z Votre Provocateur 111653 4506526 wikitext text/x-wiki '''Hesenes elektorāts''' ({{val|de|Kurfürstentum Hessen}}), neoficiāli arī '''Hesene-Kasele''' (''Hessen-Kassel''), bija vācu valsts, kas pastāvēja no [[1803. gads|1803.]] līdz [[1866. gads|1866. gadam]]. Tā izveidojās no [[Hesene-Kasele|Hesenes-Kaseles landgrāfistes]], kad tās valdnieks [[Vilhelms I (Hesenes kūrfirsts)|Vilhelms I]] ieguva [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu. Valsts galvaspilsēta bija [[Kasele]]. Pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] likvidēšanas 1806. gadā Vilhelms I saglabāja kūrfirsta titulu, lai gan tas vairs nebija saistīts ar imperatora vēlēšanām. == Vēsture == [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hesenes elektorātu 1806. gadā okupēja Francijas karaspēks. Lielākā daļa tā teritorijas tika iekļauta [[Vestfālenes karaliste|Vestfālenes karalistē]], kuru pārvaldīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] brālis [[Žeroms Bonaparts]]. Pēc Napoleona sakāves valsts tika atjaunota [[1813. gads|1813. gadā]]. [[Vīnes kongress|Vīnes kongress]] apstiprināja Hesenes elektorāta pastāvēšanu, un 1815. gadā tas kļuva par [[Vācu savienība|Vācu savienības]] dalībvalsti. 19. gadsimta pirmajā pusē valstī pastāvēja konflikti starp konservatīvajiem kūrfirstiem un liberālo opozīciju. [[1831. gads|1831. gadā]] tika pieņemta konstitūcija, kas izveidoja pārstāvniecības institūcijas un ierobežoja valdnieka varu, tomēr turpmākajās desmitgadēs politiskās domstarpības turpinājās. == Likvidēšana == [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā 1866. gadā Hesenes elektorāts nostājās [[Austrijas Impērija|Austrijas]] pusē pret [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]]. Prūsijas karaspēks ieņēma valsti, un kūrfirsts [[Frīdrihs Vilhelms I (Hesene)|Frīdrihs Vilhelms I]] tika sagūstīts. Pēc Prūsijas uzvaras Hesenes elektorāts tika anektēts un beidza pastāvēt kā neatkarīga valsts. Tā teritorija kopā ar [[Naso hercogiste|Naso hercogisti]], [[Frankfurtes brīvpilsēta|Frankfurtes brīvpilsētu]] un citām teritorijām 1868. gadā tika apvienota Prūsijas [[Hesene-Nasava|Hesenes-Nasavas provincē]]. [[Kategorija:Vācijas vēsturiskās valstis]] [[Kategorija:Hesenes vēsture]] [[Kategorija:Vācu savienības valstis]] [[Kategorija:1803. gadā dibinātas valstis un teritorijas]] [[Kategorija:1866. gadā likvidētas valstis un teritorijas]] f92wpmhjbzapyr4kacd32dz54ly52sf 4506528 4506526 2026-08-13T17:50:23Z Votre Provocateur 111653 4506528 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map-DB-Hessen-Kassel.svg|thumb|Hesene-Kasele (sarkanā krāsā) 1866. gadā, īsi pirms [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]]]] '''Hesenes elektorāts''' ({{val|de|Kurfürstentum Hessen}}), neoficiāli arī '''Hesene-Kasele''' (''Hessen-Kassel''), bija vācu valsts, kas pastāvēja no [[1803. gads|1803.]] līdz [[1866. gads|1866. gadam]]. Tā izveidojās no [[Hesene-Kasele|Hesenes-Kaseles landgrāfistes]], kad tās valdnieks [[Vilhelms I (Hesenes kūrfirsts)|Vilhelms I]] ieguva [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu. Valsts galvaspilsēta bija [[Kasele]]. Pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] likvidēšanas 1806. gadā Vilhelms I saglabāja kūrfirsta titulu, lai gan tas vairs nebija saistīts ar imperatora vēlēšanām. == Vēsture == [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hesenes elektorātu 1806. gadā okupēja Francijas karaspēks. Lielākā daļa tā teritorijas tika iekļauta [[Vestfālenes karaliste|Vestfālenes karalistē]], kuru pārvaldīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] brālis [[Žeroms Bonaparts]]. Pēc Napoleona sakāves valsts tika atjaunota [[1813. gads|1813. gadā]]. [[Vīnes kongress|Vīnes kongress]] apstiprināja Hesenes elektorāta pastāvēšanu, un 1815. gadā tas kļuva par [[Vācu savienība|Vācu savienības]] dalībvalsti. 19. gadsimta pirmajā pusē valstī pastāvēja konflikti starp konservatīvajiem kūrfirstiem un liberālo opozīciju. [[1831. gads|1831. gadā]] tika pieņemta konstitūcija, kas izveidoja pārstāvniecības institūcijas un ierobežoja valdnieka varu, tomēr turpmākajās desmitgadēs politiskās domstarpības turpinājās. == Likvidēšana == [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā 1866. gadā Hesenes elektorāts nostājās [[Austrijas Impērija|Austrijas]] pusē pret [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]]. Prūsijas karaspēks ieņēma valsti, un kūrfirsts [[Frīdrihs Vilhelms I (Hesene)|Frīdrihs Vilhelms I]] tika sagūstīts. Pēc Prūsijas uzvaras Hesenes elektorāts tika anektēts un beidza pastāvēt kā neatkarīga valsts. Tā teritorija kopā ar [[Naso hercogiste|Naso hercogisti]], [[Frankfurtes brīvpilsēta|Frankfurtes brīvpilsētu]] un citām teritorijām 1868. gadā tika apvienota Prūsijas [[Hesene-Nasava|Hesenes-Nasavas provincē]]. [[Kategorija:Vācijas vēsturiskās valstis]] [[Kategorija:Hesenes vēsture]] [[Kategorija:Vācu savienības valstis]] [[Kategorija:1803. gadā dibinātas valstis un teritorijas]] [[Kategorija:1866. gadā likvidētas valstis un teritorijas]] go3ulysk5qzz5zlnm62k36x13fj47jm 4506529 4506528 2026-08-13T17:50:37Z Votre Provocateur 111653 4506529 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map-DB-Hessen-Kassel.svg|thumb|Hesene-Kasele (sarkanā krāsā) 1866. gadā, īsi pirms [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]]]] '''Hesenes elektorāts''' ({{val|de|Kurfürstentum Hessen}}), neoficiāli arī '''Hesene-Kasele''' (''Hessen-Kassel''), bija vācu valsts, kas pastāvēja no [[1803. gads|1803.]] līdz [[1866. gads|1866. gadam]]. Tā izveidojās no [[Hesene-Kasele|Hesenes-Kaseles landgrāfistes]], kad tās valdnieks [[Vilhelms I (Hesenes kūrfirsts)|Vilhelms I]] ieguva [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu. Valsts galvaspilsēta bija [[Kasele]]. Pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] likvidēšanas 1806. gadā Vilhelms I saglabāja kūrfirsta titulu, lai gan tas vairs nebija saistīts ar imperatora vēlēšanām. == Vēsture == [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hesenes elektorātu 1806. gadā okupēja Francijas karaspēks. Lielākā daļa tā teritorijas tika iekļauta [[Vestfālenes karaliste|Vestfālenes karalistē]], kuru pārvaldīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] brālis [[Žeroms Bonaparts]]. Pēc Napoleona sakāves valsts tika atjaunota [[1813. gads|1813. gadā]]. [[Vīnes kongress|Vīnes kongress]] apstiprināja Hesenes elektorāta pastāvēšanu, un 1815. gadā tas kļuva par [[Vācu savienība|Vācu savienības]] dalībvalsti. 19. gadsimta pirmajā pusē valstī pastāvēja konflikti starp konservatīvajiem kūrfirstiem un liberālo opozīciju. [[1831. gads|1831. gadā]] tika pieņemta konstitūcija, kas izveidoja pārstāvniecības institūcijas un ierobežoja valdnieka varu, tomēr turpmākajās desmitgadēs politiskās domstarpības turpinājās. == Likvidēšana == [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā 1866. gadā Hesenes elektorāts nostājās [[Austrijas Impērija|Austrijas]] pusē pret [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]]. Prūsijas karaspēks ieņēma valsti, un kūrfirsts [[Frīdrihs Vilhelms I (Hesene)|Frīdrihs Vilhelms I]] tika sagūstīts. Pēc Prūsijas uzvaras Hesenes elektorāts tika anektēts un beidza pastāvēt kā neatkarīga valsts. Tā teritorija kopā ar [[Naso hercogiste|Naso hercogisti]], [[Frankfurtes brīvpilsēta|Frankfurtes brīvpilsētu]] un citām teritorijām 1868. gadā tika apvienota Prūsijas [[Hesene-Nasava|Hesenes-Nasavas provincē]]. [[Kategorija:Vācijas vēsture]] o70kvaf6s5vptdioe4dlhn1hstyv4aa 0 637171 4506531 2026-08-13T17:53:04Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Fasti Antiates maiores.jpg|300px|thumb|''Fasti Antiates maiores'' — viens no senākajiem saglabātajiem [[Romieši|romiešu]] kalendāriem]] '''Romiešu kalendārs''' ({{val|la|calendarium Romanum}}) bija [[Senā Roma|Senajā Romā]] izmantota laika skaitīšanas sistēma, no kuras, to vairākkārt reformējot, izveidojās [[Jūlija kalendārs]] un vēlāk mūsdienās plaši lietotais [[Gregora kalendārs]]. Agrīnais romiešu kalendārs bija cieši saistīts ar rel... 4506531 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fasti Antiates maiores.jpg|300px|thumb|''Fasti Antiates maiores'' — viens no senākajiem saglabātajiem [[Romieši|romiešu]] kalendāriem]] '''Romiešu kalendārs''' ({{val|la|calendarium Romanum}}) bija [[Senā Roma|Senajā Romā]] izmantota laika skaitīšanas sistēma, no kuras, to vairākkārt reformējot, izveidojās [[Jūlija kalendārs]] un vēlāk mūsdienās plaši lietotais [[Gregora kalendārs]]. Agrīnais romiešu kalendārs bija cieši saistīts ar reliģiskajiem svētkiem, lauksaimniecības ciklu un valsts pārvaldi. Romiešu kalendāra sistēma vairāku gadsimtu laikā būtiski mainījās. Saskaņā ar romiešu tradīciju sākotnējais kalendārs tika saistīts ar [[Romuls|Romulu]], bet tā pārveidošana — ar otro Romas valdnieku [[Numa Pompīlijs|Numu Pompīliju]]. Vēlās [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā kalendāra neatbilstības noveda pie [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] reformas. == Agrīnais kalendārs == Saskaņā ar vēlāko romiešu autoru tradīciju Romula kalendārs sastāvēja no desmit mēnešiem un gadā bija 304 dienas. Gads sākās ar martu (''Martius'') un beidzās ar decembri (''December''). Ziemas perioda atlikušās dienas sākotnēji neesot bijušas sadalītas mēnešos. Pirmo mēnešu nosaukumi bija saistīti ar romiešu dievībām, bet vēlākie saglabāja skaitliskus nosaukumus. ''September'', ''October'', ''November'' un ''December'' sākotnēji attiecīgi bija septītais, astotais, devītais un desmitais mēnesis. == Numas kalendārs == Romiešu tradīcija kalendāra reformu piedēvē [[Numa Pompīlijs|Numam Pompīlijam]]. Kalendāram tika pievienots janvāris (''Ianuarius'') un februāris (''Februarius''), un gada ilgums tika pietuvināts Mēness gada ilgumam. Republikas periodā par kalendāra uzturēšanu atbildēja [[Pontifiku kolēģija|pontifiki]]. Lai kalendāru saskaņotu ar Saules gadu, noteiktos gados tika ievietots papildu mēnesis — ''Mercedonius''. Papildu dienu un mēnešu ievietošana nebija pietiekami regulāra un dažkārt tika ietekmēta arī politisku apsvērumu dēļ. Rezultātā līdz 1. gadsimtam p.m.ē. romiešu kalendārs bija ievērojami novirzījies no gadalaiku cikla. == Dienu skaitīšana == Romieši mēneša dienas parasti nenumurēja secīgi. Datumi tika noteikti attiecībā pret trim galvenajiem mēneša punktiem — [[Kalendas|kalendām]] (''Kalendae''), [[Nonas|nonām]] (''Nonae'') un [[Īdas|īdām]] (''Idus''). Kalendas vienmēr bija mēneša pirmā diena. Nonas atkarībā no mēneša bija piektajā vai septītajā dienā, bet īdas — trīspadsmitajā vai piecpadsmitajā dienā. Pārējās dienas skaitīja atpakaļ līdz nākamajam no šiem atskaites punktiem. == Jūlija Cēzara reforma == Vēlās Romas Republikas laikā kalendāra uzkrātās neatbilstības kļuva tik lielas, ka bija nepieciešama visaptveroša reforma. [[Jūlijs Cēzars]], konsultējoties ar Aleksandrijas astronomu [[Sosigens no Aleksandrijas|Sosigenu]], ieviesa jaunu kalendāra sistēmu. Reforma stājās spēkā 45. gadā p.m.ē. Jaunajā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārā]] parastajā gadā bija 365 dienas, bet katru ceturto gadu tika pievienota papildu diena. Jūlija kalendārs pakāpeniski aizstāja agrāko romiešu kalendāra sistēmu un kļuva par galveno kalendāru [[Romas Impērija|Romas Impērijā]]. Tā mēnešu struktūra lielā mērā saglabājusies arī mūsdienu Gregora kalendārā. == Mēnešu nosaukumi == Romiešu mēnešu nosaukumi kļuva par pamatu mēnešu nosaukumiem daudzās mūsdienu Eiropas valodās. ''Ianuarius'' bija nosaukts dieva [[Jānuss|Jānusa]] vārdā, ''Martius'' — [[Marss (mitoloģija)|Marsa]] vārdā. Pēc Jūlija Cēzara nāves mēnesis ''Quintilis'' tika pārdēvēts par ''Iulius'' viņam par godu. Vēlāk ''Sextilis'' tika pārdēvēts par ''Augustus'' par godu imperatoram [[Augusts|Augustam]]. == Skatīt arī == * [[Jūlija kalendārs]] * [[Gregora kalendārs]] * [[Romiešu cipari]] * [[Romas kalendas]] * [[Romas īdas]] [[Kategorija:Kalendāri]] [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas kultūra]] a3r40plog6hmcv749pje4tgrtbsaz9v 4506532 4506531 2026-08-13T17:53:33Z Votre Provocateur 111653 4506532 wikitext text/x-wiki '''Romiešu kalendārs''' ({{val|la|calendarium Romanum}}) bija [[Senā Roma|Senajā Romā]] izmantota laika skaitīšanas sistēma, no kuras, to vairākkārt reformējot, izveidojās [[Jūlija kalendārs]] un vēlāk mūsdienās plaši lietotais [[Gregora kalendārs]]. Agrīnais romiešu kalendārs bija cieši saistīts ar reliģiskajiem svētkiem, lauksaimniecības ciklu un valsts pārvaldi. Romiešu kalendāra sistēma vairāku gadsimtu laikā būtiski mainījās. Saskaņā ar romiešu tradīciju sākotnējais kalendārs tika saistīts ar [[Romuls|Romulu]], bet tā pārveidošana — ar otro Romas valdnieku [[Numa Pompīlijs|Numu Pompīliju]]. Vēlās [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā kalendāra neatbilstības noveda pie [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] reformas. == Agrīnais kalendārs == Saskaņā ar vēlāko romiešu autoru tradīciju Romula kalendārs sastāvēja no desmit mēnešiem un gadā bija 304 dienas. Gads sākās ar martu (''Martius'') un beidzās ar decembri (''December''). Ziemas perioda atlikušās dienas sākotnēji neesot bijušas sadalītas mēnešos. Pirmo mēnešu nosaukumi bija saistīti ar romiešu dievībām, bet vēlākie saglabāja skaitliskus nosaukumus. ''September'', ''October'', ''November'' un ''December'' sākotnēji attiecīgi bija septītais, astotais, devītais un desmitais mēnesis. == Numas kalendārs == Romiešu tradīcija kalendāra reformu piedēvē [[Numa Pompīlijs|Numam Pompīlijam]]. Kalendāram tika pievienots janvāris (''Ianuarius'') un februāris (''Februarius''), un gada ilgums tika pietuvināts Mēness gada ilgumam. Republikas periodā par kalendāra uzturēšanu atbildēja [[Pontifiku kolēģija|pontifiki]]. Lai kalendāru saskaņotu ar Saules gadu, noteiktos gados tika ievietots papildu mēnesis — ''Mercedonius''. Papildu dienu un mēnešu ievietošana nebija pietiekami regulāra un dažkārt tika ietekmēta arī politisku apsvērumu dēļ. Rezultātā līdz 1. gadsimtam p.m.ē. romiešu kalendārs bija ievērojami novirzījies no gadalaiku cikla. == Dienu skaitīšana == Romieši mēneša dienas parasti nenumurēja secīgi. Datumi tika noteikti attiecībā pret trim galvenajiem mēneša punktiem — [[Kalendas|kalendām]] (''Kalendae''), [[Nonas|nonām]] (''Nonae'') un [[Īdas|īdām]] (''Idus''). Kalendas vienmēr bija mēneša pirmā diena. Nonas atkarībā no mēneša bija piektajā vai septītajā dienā, bet īdas — trīspadsmitajā vai piecpadsmitajā dienā. Pārējās dienas skaitīja atpakaļ līdz nākamajam no šiem atskaites punktiem. == Jūlija Cēzara reforma == Vēlās Romas Republikas laikā kalendāra uzkrātās neatbilstības kļuva tik lielas, ka bija nepieciešama visaptveroša reforma. [[Jūlijs Cēzars]], konsultējoties ar Aleksandrijas astronomu [[Sosigens no Aleksandrijas|Sosigenu]], ieviesa jaunu kalendāra sistēmu. Reforma stājās spēkā 45. gadā p.m.ē. Jaunajā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārā]] parastajā gadā bija 365 dienas, bet katru ceturto gadu tika pievienota papildu diena. Jūlija kalendārs pakāpeniski aizstāja agrāko romiešu kalendāra sistēmu un kļuva par galveno kalendāru [[Romas Impērija|Romas Impērijā]]. Tā mēnešu struktūra lielā mērā saglabājusies arī mūsdienu Gregora kalendārā. == Mēnešu nosaukumi == Romiešu mēnešu nosaukumi kļuva par pamatu mēnešu nosaukumiem daudzās mūsdienu Eiropas valodās. ''Ianuarius'' bija nosaukts dieva [[Jānuss|Jānusa]] vārdā, ''Martius'' — [[Marss (mitoloģija)|Marsa]] vārdā. Pēc Jūlija Cēzara nāves mēnesis ''Quintilis'' tika pārdēvēts par ''Iulius'' viņam par godu. Vēlāk ''Sextilis'' tika pārdēvēts par ''Augustus'' par godu imperatoram [[Augusts|Augustam]]. == Skatīt arī == * [[Jūlija kalendārs]] * [[Gregora kalendārs]] * [[Romiešu cipari]] * [[Romas kalendas]] * [[Romas īdas]] [[Kategorija:Kalendāri]] [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas kultūra]] a3dw7no3uq1sze28qbcqicma69b3c5w 4506533 4506532 2026-08-13T17:53:58Z Votre Provocateur 111653 4506533 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Museo del Teatro Romano de Caesaraugusta.43.svg|thumb|''Fasti Antiates Maiores'' reprodukcija — apgleznots sienas kalendārs no vēlās [[Romas Republika|Romas Republikas]] perioda]] '''Romiešu kalendārs''' ({{val|la|calendarium Romanum}}) bija [[Senā Roma|Senajā Romā]] izmantota laika skaitīšanas sistēma, no kuras, to vairākkārt reformējot, izveidojās [[Jūlija kalendārs]] un vēlāk mūsdienās plaši lietotais [[Gregora kalendārs]]. Agrīnais romiešu kalendārs bija cieši saistīts ar reliģiskajiem svētkiem, lauksaimniecības ciklu un valsts pārvaldi. Romiešu kalendāra sistēma vairāku gadsimtu laikā būtiski mainījās. Saskaņā ar romiešu tradīciju sākotnējais kalendārs tika saistīts ar [[Romuls|Romulu]], bet tā pārveidošana — ar otro Romas valdnieku [[Numa Pompīlijs|Numu Pompīliju]]. Vēlās [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā kalendāra neatbilstības noveda pie [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] reformas. == Agrīnais kalendārs == Saskaņā ar vēlāko romiešu autoru tradīciju Romula kalendārs sastāvēja no desmit mēnešiem un gadā bija 304 dienas. Gads sākās ar martu (''Martius'') un beidzās ar decembri (''December''). Ziemas perioda atlikušās dienas sākotnēji neesot bijušas sadalītas mēnešos. Pirmo mēnešu nosaukumi bija saistīti ar romiešu dievībām, bet vēlākie saglabāja skaitliskus nosaukumus. ''September'', ''October'', ''November'' un ''December'' sākotnēji attiecīgi bija septītais, astotais, devītais un desmitais mēnesis. == Numas kalendārs == Romiešu tradīcija kalendāra reformu piedēvē [[Numa Pompīlijs|Numam Pompīlijam]]. Kalendāram tika pievienots janvāris (''Ianuarius'') un februāris (''Februarius''), un gada ilgums tika pietuvināts Mēness gada ilgumam. Republikas periodā par kalendāra uzturēšanu atbildēja [[Pontifiku kolēģija|pontifiki]]. Lai kalendāru saskaņotu ar Saules gadu, noteiktos gados tika ievietots papildu mēnesis — ''Mercedonius''. Papildu dienu un mēnešu ievietošana nebija pietiekami regulāra un dažkārt tika ietekmēta arī politisku apsvērumu dēļ. Rezultātā līdz 1. gadsimtam p.m.ē. romiešu kalendārs bija ievērojami novirzījies no gadalaiku cikla. == Dienu skaitīšana == Romieši mēneša dienas parasti nenumurēja secīgi. Datumi tika noteikti attiecībā pret trim galvenajiem mēneša punktiem — [[Kalendas|kalendām]] (''Kalendae''), [[Nonas|nonām]] (''Nonae'') un [[Īdas|īdām]] (''Idus''). Kalendas vienmēr bija mēneša pirmā diena. Nonas atkarībā no mēneša bija piektajā vai septītajā dienā, bet īdas — trīspadsmitajā vai piecpadsmitajā dienā. Pārējās dienas skaitīja atpakaļ līdz nākamajam no šiem atskaites punktiem. == Jūlija Cēzara reforma == Vēlās Romas Republikas laikā kalendāra uzkrātās neatbilstības kļuva tik lielas, ka bija nepieciešama visaptveroša reforma. [[Jūlijs Cēzars]], konsultējoties ar Aleksandrijas astronomu [[Sosigens no Aleksandrijas|Sosigenu]], ieviesa jaunu kalendāra sistēmu. Reforma stājās spēkā 45. gadā p.m.ē. Jaunajā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārā]] parastajā gadā bija 365 dienas, bet katru ceturto gadu tika pievienota papildu diena. Jūlija kalendārs pakāpeniski aizstāja agrāko romiešu kalendāra sistēmu un kļuva par galveno kalendāru [[Romas Impērija|Romas Impērijā]]. Tā mēnešu struktūra lielā mērā saglabājusies arī mūsdienu Gregora kalendārā. == Mēnešu nosaukumi == Romiešu mēnešu nosaukumi kļuva par pamatu mēnešu nosaukumiem daudzās mūsdienu Eiropas valodās. ''Ianuarius'' bija nosaukts dieva [[Jānuss|Jānusa]] vārdā, ''Martius'' — [[Marss (mitoloģija)|Marsa]] vārdā. Pēc Jūlija Cēzara nāves mēnesis ''Quintilis'' tika pārdēvēts par ''Iulius'' viņam par godu. Vēlāk ''Sextilis'' tika pārdēvēts par ''Augustus'' par godu imperatoram [[Augusts|Augustam]]. == Skatīt arī == * [[Jūlija kalendārs]] * [[Gregora kalendārs]] * [[Romiešu cipari]] * [[Romas kalendas]] * [[Romas īdas]] [[Kategorija:Kalendāri]] [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas kultūra]] 6dizm9ycho1v7umlhhn905dgmrww0sw 4506534 4506533 2026-08-13T17:54:10Z Votre Provocateur 111653 4506534 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Museo del Teatro Romano de Caesaraugusta.43.svg|thumb|''Fasti Antiates Maiores'' reprodukcija — apgleznots sienas kalendārs no vēlās [[Romas Republika|Romas Republikas]] perioda]] '''Romiešu kalendārs''' ({{val|la|calendarium Romanum}}) bija [[Senā Roma|Senajā Romā]] izmantota laika skaitīšanas sistēma, no kuras, to vairākkārt reformējot, izveidojās [[Jūlija kalendārs]] un vēlāk mūsdienās plaši lietotais [[Gregora kalendārs]]. Agrīnais romiešu kalendārs bija cieši saistīts ar reliģiskajiem svētkiem, lauksaimniecības ciklu un valsts pārvaldi. Romiešu kalendāra sistēma vairāku gadsimtu laikā būtiski mainījās. Saskaņā ar romiešu tradīciju sākotnējais kalendārs tika saistīts ar [[Romuls|Romulu]], bet tā pārveidošana — ar otro Romas valdnieku [[Numa Pompīlijs|Numu Pompīliju]]. Vēlās [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā kalendāra neatbilstības noveda pie [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] reformas. == Agrīnais kalendārs == Saskaņā ar vēlāko romiešu autoru tradīciju Romula kalendārs sastāvēja no desmit mēnešiem un gadā bija 304 dienas. Gads sākās ar martu (''Martius'') un beidzās ar decembri (''December''). Ziemas perioda atlikušās dienas sākotnēji neesot bijušas sadalītas mēnešos. Pirmo mēnešu nosaukumi bija saistīti ar romiešu dievībām, bet vēlākie saglabāja skaitliskus nosaukumus. ''September'', ''October'', ''November'' un ''December'' sākotnēji attiecīgi bija septītais, astotais, devītais un desmitais mēnesis. == Numas kalendārs == Romiešu tradīcija kalendāra reformu piedēvē [[Numa Pompīlijs|Numam Pompīlijam]]. Kalendāram tika pievienots janvāris (''Ianuarius'') un februāris (''Februarius''), un gada ilgums tika pietuvināts Mēness gada ilgumam. Republikas periodā par kalendāra uzturēšanu atbildēja [[Pontifiku kolēģija|pontifiki]]. Lai kalendāru saskaņotu ar Saules gadu, noteiktos gados tika ievietots papildu mēnesis — ''Mercedonius''. Papildu dienu un mēnešu ievietošana nebija pietiekami regulāra un dažkārt tika ietekmēta arī politisku apsvērumu dēļ. Rezultātā līdz 1. gadsimtam p.m.ē. romiešu kalendārs bija ievērojami novirzījies no gadalaiku cikla. == Dienu skaitīšana == Romieši mēneša dienas parasti nenumurēja secīgi. Datumi tika noteikti attiecībā pret trim galvenajiem mēneša punktiem — [[Kalendas|kalendām]] (''Kalendae''), [[Nonas|nonām]] (''Nonae'') un [[Īdas|īdām]] (''Idus''). Kalendas vienmēr bija mēneša pirmā diena. Nonas atkarībā no mēneša bija piektajā vai septītajā dienā, bet īdas — trīspadsmitajā vai piecpadsmitajā dienā. Pārējās dienas skaitīja atpakaļ līdz nākamajam no šiem atskaites punktiem. == Jūlija Cēzara reforma == Vēlās Romas Republikas laikā kalendāra uzkrātās neatbilstības kļuva tik lielas, ka bija nepieciešama visaptveroša reforma. [[Jūlijs Cēzars]], konsultējoties ar Aleksandrijas astronomu [[Sosigens no Aleksandrijas|Sosigenu]], ieviesa jaunu kalendāra sistēmu. Reforma stājās spēkā 45. gadā p.m.ē. Jaunajā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārā]] parastajā gadā bija 365 dienas, bet katru ceturto gadu tika pievienota papildu diena. Jūlija kalendārs pakāpeniski aizstāja agrāko romiešu kalendāra sistēmu un kļuva par galveno kalendāru [[Romas Impērija|Romas Impērijā]]. Tā mēnešu struktūra lielā mērā saglabājusies arī mūsdienu Gregora kalendārā. == Mēnešu nosaukumi == Romiešu mēnešu nosaukumi kļuva par pamatu mēnešu nosaukumiem daudzās mūsdienu Eiropas valodās. ''Ianuarius'' bija nosaukts dieva [[Jānuss|Jānusa]] vārdā, ''Martius'' — [[Marss (mitoloģija)|Marsa]] vārdā. Pēc Jūlija Cēzara nāves mēnesis ''Quintilis'' tika pārdēvēts par ''Iulius'' viņam par godu. Vēlāk ''Sextilis'' tika pārdēvēts par ''Augustus'' par godu imperatoram [[Augusts|Augustam]]. == Skatīt arī == * [[Jūlija kalendārs]] * [[Gregora kalendārs]] * [[Romiešu cipari]] [[Kategorija:Kalendāri]] [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas kultūra]] jena55w5p0vplk00umvxaz9s5t958tp 0 637172 4506535 2026-08-13T17:55:23Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Roman Senate.jpg|300px|thumb|[[Romas Senāts|Romas Senāts]], kurā dominēja romiešu aristokrātijas pārstāvji]] '''Nobiļi''' ({{val|la|nobiles}}, vienskaitlī ''nobilis'') bija [[Senā Roma|Senās Romas]], īpaši [[Romas Republika|Romas Republikas]], politiskā un sociālā elite. Par nobiļiem galvenokārt uzskatīja dzimtas, kuru pārstāvji bija ieņēmuši augstākos valsts amatus, sevišķi [[Romas konsuls|konsula]] amatu. Nobiļi neveidoja juridiski slēg... 4506535 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Roman Senate.jpg|300px|thumb|[[Romas Senāts|Romas Senāts]], kurā dominēja romiešu aristokrātijas pārstāvji]] '''Nobiļi''' ({{val|la|nobiles}}, vienskaitlī ''nobilis'') bija [[Senā Roma|Senās Romas]], īpaši [[Romas Republika|Romas Republikas]], politiskā un sociālā elite. Par nobiļiem galvenokārt uzskatīja dzimtas, kuru pārstāvji bija ieņēmuši augstākos valsts amatus, sevišķi [[Romas konsuls|konsula]] amatu. Nobiļi neveidoja juridiski slēgtu kārtu, bet viņu dzimtu politiskā ietekme un prestižs bieži tika nodots no paaudzes paaudzē. Nobiļu slānis izveidojās Republikas agrīnajā periodā pēc ilgstošās politiskās cīņas starp [[Patricieši|patriciešiem]] un [[Plebeji|plebejiem]]. Kad turīgiem un ietekmīgiem plebejiem kļuva pieejami augstākie valsts amati, vecās patriciešu dzimtas un jaunā plebeju elite pakāpeniski izveidoja kopīgu valdošo aristokrātiju. == Politiskais stāvoklis == Nobiļu vara balstījās uz dzimtas reputāciju, īpašumiem, politiskajiem sakariem un [[Klientēla|klientēlas]] sistēmu. Īpaši nozīmīga bija senču ieņemto amatu piemiņa un dzimtas politiskās tradīcijas. Lielākā daļa augstāko [[Romas maģistrāti|maģistrātu]] un [[Romas Senāts|Senāta]] ietekmīgāko locekļu nāca no nobiļu dzimtām. Tomēr teorētiski arī cilvēks bez konsuliem senču vidū varēja sasniegt augstākos amatus. Šādu politiķi sauca par ''[[novus homo]]'' jeb „jauno cilvēku”. Pazīstamākie piemēri bija [[Gajs Marijs]] un [[Marks Tullijs Cicerons]]. == Vēlās Republikas laikā == [[Vēlā Romas Republika|Vēlās Republikas]] laikā konkurence starp aristokrātiskajām dzimtām kļuva par nozīmīgu politisko konfliktu avotu. Nobiļi sacentās par konsula, [[Pretors|pretora]] un citiem amatiem, kā arī par provinču pārvaldīšanu un militāro komandēšanu. Ar nobiļiem bija cieši saistīti [[Optimāti|optimāti]], kas aizstāvēja Senāta tradicionālo autoritāti, tomēr abi jēdzieni nav uzskatāmi par sinonīmiem. Pretstatā optimātiem [[Populāri|populāri]] politisko mērķu sasniegšanai biežāk izmantoja tautas sapulces un [[Tautas tribūns|tautas tribūnu]] institūciju. Pēc Republikas krišanas un [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] izveidošanās tradicionālās republikāniskās aristokrātijas politiskā loma mainījās, jo galvenā vara koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās. [[Kategorija:Senās Romas sabiedrība]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Senās Romas politika]] [[Kategorija:Aristokrātija]] 7d7k0l6aurr4yhhsw7lse4m98kn43tt 4506536 4506535 2026-08-13T17:55:52Z Votre Provocateur 111653 4506536 wikitext text/x-wiki '''Nobiļi''' ({{val|la|nobiles}}, vienskaitlī ''nobilis'') bija [[Senā Roma|Senās Romas]], īpaši [[Romas Republika|Romas Republikas]], politiskā un sociālā elite. Par nobiļiem galvenokārt uzskatīja dzimtas, kuru pārstāvji bija ieņēmuši augstākos valsts amatus, sevišķi [[Romas konsuls|konsula]] amatu. Nobiļi neveidoja juridiski slēgtu kārtu, bet viņu dzimtu politiskā ietekme un prestižs bieži tika nodots no paaudzes paaudzē. Nobiļu slānis izveidojās Republikas agrīnajā periodā pēc ilgstošās politiskās cīņas starp [[Patricieši|patriciešiem]] un [[Plebeji|plebejiem]]. Kad turīgiem un ietekmīgiem plebejiem kļuva pieejami augstākie valsts amati, vecās patriciešu dzimtas un jaunā plebeju elite pakāpeniski izveidoja kopīgu valdošo aristokrātiju. == Politiskais stāvoklis == Nobiļu vara balstījās uz dzimtas reputāciju, īpašumiem, politiskajiem sakariem un [[Klientēla|klientēlas]] sistēmu. Īpaši nozīmīga bija senču ieņemto amatu piemiņa un dzimtas politiskās tradīcijas. Lielākā daļa augstāko [[Romas maģistrāti|maģistrātu]] un [[Romas Senāts|Senāta]] ietekmīgāko locekļu nāca no nobiļu dzimtām. Tomēr teorētiski arī cilvēks bez konsuliem senču vidū varēja sasniegt augstākos amatus. Šādu politiķi sauca par ''[[novus homo]]'' jeb „jauno cilvēku”. Pazīstamākie piemēri bija [[Gajs Marijs]] un [[Marks Tullijs Cicerons]]. == Vēlās Republikas laikā == Vēlās Republikas laikā konkurence starp aristokrātiskajām dzimtām kļuva par nozīmīgu politisko konfliktu avotu. Nobiļi sacentās par konsula, [[Pretors|pretora]] un citiem amatiem, kā arī par provinču pārvaldīšanu un militāro komandēšanu. Ar nobiļiem bija cieši saistīti [[Optimāti|optimāti]], kas aizstāvēja Senāta tradicionālo autoritāti, tomēr abi jēdzieni nav uzskatāmi par sinonīmiem. Pretstatā optimātiem [[Populāri|populāri]] politisko mērķu sasniegšanai biežāk izmantoja tautas sapulces un [[Tautas tribūns|tautas tribūnu]] institūciju. Pēc Republikas krišanas un [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] izveidošanās tradicionālās republikāniskās aristokrātijas politiskā loma mainījās, jo galvenā vara koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās. [[Kategorija:Senās Romas sabiedrība]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Senās Romas politika]] [[Kategorija:Aristokrātija]] msv32e6kqxfo9dm15zbgcptlzwghxy1 4506550 4506536 2026-08-13T18:02:01Z EdgarsBot 50781 kategorija "Aristokrātija" → "Dižciltīgie" 4506550 wikitext text/x-wiki '''Nobiļi''' ({{val|la|nobiles}}, vienskaitlī ''nobilis'') bija [[Senā Roma|Senās Romas]], īpaši [[Romas Republika|Romas Republikas]], politiskā un sociālā elite. Par nobiļiem galvenokārt uzskatīja dzimtas, kuru pārstāvji bija ieņēmuši augstākos valsts amatus, sevišķi [[Romas konsuls|konsula]] amatu. Nobiļi neveidoja juridiski slēgtu kārtu, bet viņu dzimtu politiskā ietekme un prestižs bieži tika nodots no paaudzes paaudzē. Nobiļu slānis izveidojās Republikas agrīnajā periodā pēc ilgstošās politiskās cīņas starp [[Patricieši|patriciešiem]] un [[Plebeji|plebejiem]]. Kad turīgiem un ietekmīgiem plebejiem kļuva pieejami augstākie valsts amati, vecās patriciešu dzimtas un jaunā plebeju elite pakāpeniski izveidoja kopīgu valdošo aristokrātiju. == Politiskais stāvoklis == Nobiļu vara balstījās uz dzimtas reputāciju, īpašumiem, politiskajiem sakariem un [[Klientēla|klientēlas]] sistēmu. Īpaši nozīmīga bija senču ieņemto amatu piemiņa un dzimtas politiskās tradīcijas. Lielākā daļa augstāko [[Romas maģistrāti|maģistrātu]] un [[Romas Senāts|Senāta]] ietekmīgāko locekļu nāca no nobiļu dzimtām. Tomēr teorētiski arī cilvēks bez konsuliem senču vidū varēja sasniegt augstākos amatus. Šādu politiķi sauca par ''[[novus homo]]'' jeb „jauno cilvēku”. Pazīstamākie piemēri bija [[Gajs Marijs]] un [[Marks Tullijs Cicerons]]. == Vēlās Republikas laikā == Vēlās Republikas laikā konkurence starp aristokrātiskajām dzimtām kļuva par nozīmīgu politisko konfliktu avotu. Nobiļi sacentās par konsula, [[Pretors|pretora]] un citiem amatiem, kā arī par provinču pārvaldīšanu un militāro komandēšanu. Ar nobiļiem bija cieši saistīti [[Optimāti|optimāti]], kas aizstāvēja Senāta tradicionālo autoritāti, tomēr abi jēdzieni nav uzskatāmi par sinonīmiem. Pretstatā optimātiem [[Populāri|populāri]] politisko mērķu sasniegšanai biežāk izmantoja tautas sapulces un [[Tautas tribūns|tautas tribūnu]] institūciju. Pēc Republikas krišanas un [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] izveidošanās tradicionālās republikāniskās aristokrātijas politiskā loma mainījās, jo galvenā vara koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās. [[Kategorija:Senās Romas sabiedrība]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Senās Romas politika]] [[Kategorija:Dižciltīgie]] cdcy3eczmwkvkvibc7g8m6gx4thu71a 0 637173 4506537 2026-08-13T17:57:08Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Roman consul.jpg|300px|thumb|Romiešu maģistrāts, pildot valsts amata pienākumus]] '''Maģistrāts''' ({{val|la|magistratus}}) [[Senā Roma|Senajā Romā]] bija vēlēta vai iecelta valsts amatpersona, kas īstenoja pārvaldes, tiesu, finanšu vai militārās funkcijas. Maģistrātu sistēma bija īpaši nozīmīga [[Romas Republika|Romas Republikas]] politiskajā iekārtā, kur valsts vara tika sadalīta starp vairākām amatpersonām un institūcijām. Republika... 4506537 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Roman consul.jpg|300px|thumb|Romiešu maģistrāts, pildot valsts amata pienākumus]] '''Maģistrāts''' ({{val|la|magistratus}}) [[Senā Roma|Senajā Romā]] bija vēlēta vai iecelta valsts amatpersona, kas īstenoja pārvaldes, tiesu, finanšu vai militārās funkcijas. Maģistrātu sistēma bija īpaši nozīmīga [[Romas Republika|Romas Republikas]] politiskajā iekārtā, kur valsts vara tika sadalīta starp vairākām amatpersonām un institūcijām. Republikas laikā lielāko daļu maģistrātu ievēlēja [[Romas tautas sapulces|tautas sapulcēs]] uz ierobežotu laiku, parasti uz vienu gadu. Vairumu amatu vienlaikus ieņēma vismaz divas personas, lai ierobežotu viena cilvēka varu. Augstākajiem maģistrātiem bija tiesības sasaukt [[Romas Senāts|Senātu]] un tautas sapulces, bet daļai piemita arī ''[[imperium]]'' — augstākā civilā un militārā pavēlniecības vara. == Maģistrātu amati == Svarīgākie Romas Republikas maģistrātu amati bija: * [[Romas konsuls|konsuli]] — augstākie regulārie maģistrāti, kuri vadīja valsts pārvaldi un armiju; * [[Pretors|pretori]] — galvenokārt atbildēja par tieslietām, bet varēja arī komandēt karaspēku un pārvaldīt provinces; * [[Cenzors (Senā Roma)|cenzori]] — veica pilsoņu uzskaiti, pārraudzīja Senāta sastāvu un sabiedrisko morāli; * [[Kvestors|kvestori]] — pārvaldīja valsts finanses un kasi; * [[Edils|edili]] — pārraudzīja pilsētas saimniecību, tirgus, sabiedriskās ēkas un spēles; * [[Tautas tribūns|tautas tribūni]] — aizstāvēja [[Plebeji|plebeju]] intereses un varēja izmantot veto pret citu amatpersonu lēmumiem. Ārkārtas situācijās varēja iecelt [[Diktators (Senā Roma)|diktatoru]], kuram uz ierobežotu laiku tika piešķirtas plašas pilnvaras. == Cursus honorum == Republikas laikā politiskā karjera parasti norisinājās saskaņā ar ''[[cursus honorum]]'' — tradicionālu maģistrātu amatu secību. Politiķis parasti sāka ar kvestora amatu, pēc tam varēja kļūt par edilu vai tautas tribūnu, pretoru un visbeidzot konsulu. Likumi noteica minimālo vecumu atsevišķu amatu ieņemšanai un ierobežoja iespējas atkārtoti ieņemt vienu un to pašu amatu. Šīs normas bija paredzētas, lai ierobežotu pārmērīgu politiskās varas koncentrāciju. == Pilnvaras == Maģistrātu pilnvaras atšķīrās atkarībā no amata. Konsuliem un pretoriem piemita ''imperium'', kas deva tiesības komandēt armiju un īstenot augstāko izpildvaru. Šo amatpersonu varas simbols bija [[Liktors|liktori]] ar [[Fascijs|fascijiem]]. Zemāko maģistrātu pilnvaras sauca par ''potestas''. Maģistrātu darbību ierobežoja amata termiņš, kolēģialitātes princips, citu amatpersonu veto un pilsoņu tiesības noteiktos gadījumos pārsūdzēt lēmumus tautas sapulcē. == Impērijas laikā == Pēc [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] izveidošanās tradicionālie maģistrātu amati formāli saglabājās, taču to politiskā nozīme pakāpeniski samazinājās. Galvenās militārās un politiskās pilnvaras koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās. Konsula, pretora un citi tradicionālie amati arvien vairāk kļuva par prestiža un administratīvās karjeras pakāpēm, nevis neatkarīgiem politiskās varas centriem. [[Kategorija:Senās Romas politika]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Senās Romas valsts amati]] okeirabfn48vx9s1oa4eml8kyturbgj 4506538 4506537 2026-08-13T17:57:26Z Votre Provocateur 111653 4506538 wikitext text/x-wiki '''Maģistrāts''' ({{val|la|magistratus}}) [[Senā Roma|Senajā Romā]] bija vēlēta vai iecelta valsts amatpersona, kas īstenoja pārvaldes, tiesu, finanšu vai militārās funkcijas. Maģistrātu sistēma bija īpaši nozīmīga [[Romas Republika|Romas Republikas]] politiskajā iekārtā, kur valsts vara tika sadalīta starp vairākām amatpersonām un institūcijām. Republikas laikā lielāko daļu maģistrātu ievēlēja [[Romas tautas sapulces|tautas sapulcēs]] uz ierobežotu laiku, parasti uz vienu gadu. Vairumu amatu vienlaikus ieņēma vismaz divas personas, lai ierobežotu viena cilvēka varu. Augstākajiem maģistrātiem bija tiesības sasaukt [[Romas Senāts|Senātu]] un tautas sapulces, bet daļai piemita arī ''[[imperium]]'' — augstākā civilā un militārā pavēlniecības vara. == Maģistrātu amati == Svarīgākie Romas Republikas maģistrātu amati bija: * [[Romas konsuls|konsuli]] — augstākie regulārie maģistrāti, kuri vadīja valsts pārvaldi un armiju; * [[Pretors|pretori]] — galvenokārt atbildēja par tieslietām, bet varēja arī komandēt karaspēku un pārvaldīt provinces; * [[Cenzors (Senā Roma)|cenzori]] — veica pilsoņu uzskaiti, pārraudzīja Senāta sastāvu un sabiedrisko morāli; * [[Kvestors|kvestori]] — pārvaldīja valsts finanses un kasi; * [[Edils|edili]] — pārraudzīja pilsētas saimniecību, tirgus, sabiedriskās ēkas un spēles; * [[Tautas tribūns|tautas tribūni]] — aizstāvēja [[Plebeji|plebeju]] intereses un varēja izmantot veto pret citu amatpersonu lēmumiem. Ārkārtas situācijās varēja iecelt [[Diktators (Senā Roma)|diktatoru]], kuram uz ierobežotu laiku tika piešķirtas plašas pilnvaras. == Cursus honorum == Republikas laikā politiskā karjera parasti norisinājās saskaņā ar ''[[cursus honorum]]'' — tradicionālu maģistrātu amatu secību. Politiķis parasti sāka ar kvestora amatu, pēc tam varēja kļūt par edilu vai tautas tribūnu, pretoru un visbeidzot konsulu. Likumi noteica minimālo vecumu atsevišķu amatu ieņemšanai un ierobežoja iespējas atkārtoti ieņemt vienu un to pašu amatu. Šīs normas bija paredzētas, lai ierobežotu pārmērīgu politiskās varas koncentrāciju. == Pilnvaras == Maģistrātu pilnvaras atšķīrās atkarībā no amata. Konsuliem un pretoriem piemita ''imperium'', kas deva tiesības komandēt armiju un īstenot augstāko izpildvaru. Šo amatpersonu varas simbols bija [[Liktors|liktori]] ar [[Fascijs|fascijiem]]. Zemāko maģistrātu pilnvaras sauca par ''potestas''. Maģistrātu darbību ierobežoja amata termiņš, kolēģialitātes princips, citu amatpersonu veto un pilsoņu tiesības noteiktos gadījumos pārsūdzēt lēmumus tautas sapulcē. == Impērijas laikā == Pēc [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] izveidošanās tradicionālie maģistrātu amati formāli saglabājās, taču to politiskā nozīme pakāpeniski samazinājās. Galvenās militārās un politiskās pilnvaras koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās. Konsula, pretora un citi tradicionālie amati arvien vairāk kļuva par prestiža un administratīvās karjeras pakāpēm, nevis neatkarīgiem politiskās varas centriem. [[Kategorija:Senās Romas politika]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Senās Romas valsts amati]] rpl1r898sat51y6lyic0rsjrybejl3e 4506539 4506538 2026-08-13T17:57:50Z Votre Provocateur 111653 4506539 wikitext text/x-wiki '''Maģistrāts''' ({{val|la|magistratus}}) [[Senā Roma|Senajā Romā]] bija vēlēta vai iecelta valsts amatpersona, kas īstenoja pārvaldes, tiesu, finanšu vai militārās funkcijas. Maģistrātu sistēma bija īpaši nozīmīga [[Romas Republika|Romas Republikas]] politiskajā iekārtā, kur valsts vara tika sadalīta starp vairākām amatpersonām un institūcijām. Republikas laikā lielāko daļu maģistrātu ievēlēja [[Romas tautas sapulces|tautas sapulcēs]] uz ierobežotu laiku, parasti uz vienu gadu. Vairumu amatu vienlaikus ieņēma vismaz divas personas, lai ierobežotu viena cilvēka varu. Augstākajiem maģistrātiem bija tiesības sasaukt [[Romas Senāts|Senātu]] un tautas sapulces, bet daļai piemita arī ''[[imperium]]'' — augstākā civilā un militārā pavēlniecības vara. == Maģistrātu amati == Svarīgākie Romas Republikas maģistrātu amati bija: * [[Romas konsuls|konsuli]] — augstākie regulārie maģistrāti, kuri vadīja valsts pārvaldi un armiju; * [[Pretors|pretori]] — galvenokārt atbildēja par tieslietām, bet varēja arī komandēt karaspēku un pārvaldīt provinces; * [[Cenzors (Senā Roma)|cenzori]] — veica pilsoņu uzskaiti, pārraudzīja Senāta sastāvu un sabiedrisko morāli; * [[Kvestors|kvestori]] — pārvaldīja valsts finanses un kasi; * [[Edils|edili]] — pārraudzīja pilsētas saimniecību, tirgus, sabiedriskās ēkas un spēles; * [[Tautas tribūns|tautas tribūni]] — aizstāvēja [[Plebeji|plebeju]] intereses un varēja izmantot veto pret citu amatpersonu lēmumiem. Ārkārtas situācijās varēja iecelt [[Diktators (Senā Roma)|diktatoru]], kuram uz ierobežotu laiku tika piešķirtas plašas pilnvaras. == Cursus honorum == Republikas laikā politiskā karjera parasti norisinājās saskaņā ar ''[[cursus honorum]]'' — tradicionālu maģistrātu amatu secību. Politiķis parasti sāka ar kvestora amatu, pēc tam varēja kļūt par edilu vai tautas tribūnu, pretoru un visbeidzot konsulu. Likumi noteica minimālo vecumu atsevišķu amatu ieņemšanai un ierobežoja iespējas atkārtoti ieņemt vienu un to pašu amatu. Šīs normas bija paredzētas, lai ierobežotu pārmērīgu politiskās varas koncentrāciju. == Pilnvaras == Maģistrātu pilnvaras atšķīrās atkarībā no amata. Konsuliem un pretoriem piemita ''imperium'', kas deva tiesības komandēt armiju un īstenot augstāko izpildvaru. Šo amatpersonu varas simbols bija [[Liktors|liktori]] ar [[Fascijs|fascijiem]]. Zemāko maģistrātu pilnvaras sauca par ''potestas''. Maģistrātu darbību ierobežoja amata termiņš, kolēģialitātes princips, citu amatpersonu veto un pilsoņu tiesības noteiktos gadījumos pārsūdzēt lēmumus tautas sapulcē. == Impērijas laikā == Pēc [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] izveidošanās tradicionālie maģistrātu amati formāli saglabājās, taču to politiskā nozīme pakāpeniski samazinājās. Galvenās militārās un politiskās pilnvaras koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās. Konsula, pretora un citi tradicionālie amati arvien vairāk kļuva par prestiža un administratīvās karjeras pakāpēm, nevis neatkarīgiem politiskās varas centriem. [[Kategorija:Senā Roma]] 79yjivoowz09cqbu9j4cx6ig7yq1ah3 0 637174 4506540 2026-08-13T17:58:54Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:SPQRomani.svg|250px|thumb|Saīsinājums ''SPQR'', viens no pazīstamākajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts simboliem]] '''SPQR''' ir latīņu frāzes '''''Senatus Populusque Romanus''''' („[[Romas Senāts|Romas Senāts]] un romiešu tauta”) saīsinājums. Tas bija viens no galvenajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts un tās politiskās kopienas apzīmējumiem. Saīsinājumu plaši izmantoja [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā un tas saglabājās ar... 4506540 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SPQRomani.svg|250px|thumb|Saīsinājums ''SPQR'', viens no pazīstamākajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts simboliem]] '''SPQR''' ir latīņu frāzes '''''Senatus Populusque Romanus''''' („[[Romas Senāts|Romas Senāts]] un romiešu tauta”) saīsinājums. Tas bija viens no galvenajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts un tās politiskās kopienas apzīmējumiem. Saīsinājumu plaši izmantoja [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā un tas saglabājās arī [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] periodā. Formulējums atspoguļoja romiešu priekšstatu par valsti kā Senāta un [[Romas pilsoņi|Romas pilsoņu]] kopumu. Tas parādījās oficiālos uzrakstos, publiskajos pieminekļos, dokumentos un uz militārajiem standartiem. == Nozīme == Pilnais formulējums ''Senatus Populusque Romanus'' sastāv no vārdiem ''senatus'' („senāts”), ''populus'' („tauta”) un saikļa ''-que'' („un”), kas pievienots vārdam ''populus''. Tādējādi burtiskais tulkojums ir „Senāts un romiešu tauta”. [[Romas Republika|Republikas]] politiskajā sistēmā [[Romas Senāts|Senāts]], [[Romas tautas sapulces|tautas sapulces]] un [[Romas maģistrāti|maģistrāti]] veidoja galvenās valsts pārvaldes institūcijas. SPQR simboliski apvienoja senatoru aristokrātiju un Romas pilsoņu kopumu vienotā politiskā kopienā. == Vēsture == Formulējumu ''Senatus Populusque Romanus'' sāka plaši lietot vēlās Romas Republikas laikā. Tas tika izmantots valsts vārdā pieņemtajos lēmumos, līgumos, publiskajos uzrakstos un citos oficiālos kontekstos. Pēc Republikas krišanas un [[Principāts|principāta]] izveidošanās SPQR nepazuda. Lai gan faktiskā politiskā vara arvien vairāk koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās, Senāts un tradicionālās republikas institūcijas formāli turpināja pastāvēt, un SPQR saglabājās kā Romas valsts apzīmējums. Saīsinājums sastopams uz daudziem romiešu pieminekļiem, tostarp [[Tita triumfa arka|Tita triumfa arkas]] un citu imperatora laikmeta sabiedrisko celtņu uzrakstos. == Militārā izmantošana == SPQR bija cieši saistīts arī ar [[Romas armija|Romas armiju]]. Saīsinājums tika izmantots uz militārajiem standartiem un citiem valsts varas simboliem. Leģioni karoja Romas valsts vārdā, kuru oficiālajā politiskajā valodā pārstāvēja Senāts un romiešu tauta. Līdzās SPQR viens no nozīmīgākajiem romiešu militārajiem simboliem bija [[Aquila (Senā Roma)|ērglis]] (''aquila''), kas kalpoja par [[Romas leģions|leģiona]] standartu. == Mūsdienās == SPQR joprojām ir cieši saistīts ar [[Roma|Romas]] pilsētu un tās vēsturisko identitāti. Saīsinājums ir iekļauts mūsdienu Romas ģerbonī un redzams uz pilsētas publiskajām ēkām, kanalizācijas lūku vākiem, strūklakām un citas pašvaldības infrastruktūras. Tas ir kļuvis par vienu no visplašāk atpazīstamajiem Senās Romas simboliem un tiek izmantots vēsturiskajā literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā. [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas Impērija]] [[Kategorija:Latīņu valodas frāzes]] [[Kategorija:Saīsinājumi]] 8v3u3kvxgycwct3ijoazyu4dlk4ci1s 4506543 4506540 2026-08-13T17:59:49Z Votre Provocateur 111653 4506543 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SPQRomani.svg|250px|thumb|Saīsinājums ''SPQR'', viens no pazīstamākajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts simboliem]] '''SPQR''' ir latīņu frāzes '''''Senatus Populusque Romanus''''' („[[Romas Senāts|Romas Senāts]] un romiešu tauta”) saīsinājums. Tas bija viens no galvenajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts un tās politiskās kopienas apzīmējumiem. Saīsinājumu plaši izmantoja [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā un tas saglabājās arī [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] periodā. Formulējums atspoguļoja romiešu priekšstatu par valsti kā Senāta un [[Romas pilsoņi|Romas pilsoņu]] kopumu. Tas parādījās oficiālos uzrakstos, publiskajos pieminekļos, dokumentos un uz militārajiem standartiem. == Nozīme == Pilnais formulējums ''Senatus Populusque Romanus'' sastāv no vārdiem ''senatus'' („senāts”), ''populus'' („tauta”) un saikļa ''-que'' („un”), kas pievienots vārdam ''populus''. Tādējādi burtiskais tulkojums ir „Senāts un romiešu tauta”. [[Romas Republika|Republikas]] politiskajā sistēmā [[Romas Senāts|Senāts]], [[Romas tautas sapulces|tautas sapulces]] un [[maģistrāti]] veidoja galvenās valsts pārvaldes institūcijas. SPQR simboliski apvienoja senatoru aristokrātiju un Romas pilsoņu kopumu vienotā politiskā kopienā. == Vēsture == Formulējumu ''Senatus Populusque Romanus'' sāka plaši lietot vēlās Romas Republikas laikā. Tas tika izmantots valsts vārdā pieņemtajos lēmumos, līgumos, publiskajos uzrakstos un citos oficiālos kontekstos. Pēc Republikas krišanas un [[Principāts|principāta]] izveidošanās SPQR nepazuda. Lai gan faktiskā politiskā vara arvien vairāk koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās, Senāts un tradicionālās republikas institūcijas formāli turpināja pastāvēt, un SPQR saglabājās kā Romas valsts apzīmējums. Saīsinājums sastopams uz daudziem romiešu pieminekļiem, tostarp [[Tita triumfa arka|Tita triumfa arkas]] un citu imperatora laikmeta sabiedrisko celtņu uzrakstos. == Militārā izmantošana == SPQR bija cieši saistīts arī ar Romas armiju. Saīsinājums tika izmantots uz militārajiem standartiem un citiem valsts varas simboliem. Leģioni karoja Romas valsts vārdā, kuru oficiālajā politiskajā valodā pārstāvēja Senāts un romiešu tauta. Līdzās SPQR viens no nozīmīgākajiem romiešu militārajiem simboliem bija [[Aquila (Senā Roma)|ērglis]] (''aquila''), kas kalpoja par [[Romas leģions|leģiona]] standartu. == Mūsdienās == SPQR joprojām ir cieši saistīts ar [[Roma|Romas]] pilsētu un tās vēsturisko identitāti. Saīsinājums ir iekļauts mūsdienu Romas ģerbonī un redzams uz pilsētas publiskajām ēkām, kanalizācijas lūku vākiem, strūklakām un citas pašvaldības infrastruktūras. Tas ir kļuvis par vienu no visplašāk atpazīstamajiem Senās Romas simboliem un tiek izmantots vēsturiskajā literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā. [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas Impērija]] [[Kategorija:Latīņu valodas frāzes]] [[Kategorija:Saīsinājumi]] r1dzz14o4uzhs35fgz8gzkmfawga3va 4506544 4506543 2026-08-13T17:59:58Z Votre Provocateur 111653 4506544 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SPQRomani.svg|250px|thumb|Saīsinājums ''SPQR'', viens no pazīstamākajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts simboliem]] '''SPQR''' ir latīņu frāzes '''''Senatus Populusque Romanus''''' („[[Romas Senāts|Romas Senāts]] un romiešu tauta”) saīsinājums. Tas bija viens no galvenajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts un tās politiskās kopienas apzīmējumiem. Saīsinājumu plaši izmantoja [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā un tas saglabājās arī [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] periodā. Formulējums atspoguļoja romiešu priekšstatu par valsti kā Senāta un Romas pilsoņu kopumu. Tas parādījās oficiālos uzrakstos, publiskajos pieminekļos, dokumentos un uz militārajiem standartiem. == Nozīme == Pilnais formulējums ''Senatus Populusque Romanus'' sastāv no vārdiem ''senatus'' („senāts”), ''populus'' („tauta”) un saikļa ''-que'' („un”), kas pievienots vārdam ''populus''. Tādējādi burtiskais tulkojums ir „Senāts un romiešu tauta”. [[Romas Republika|Republikas]] politiskajā sistēmā [[Romas Senāts|Senāts]], [[Romas tautas sapulces|tautas sapulces]] un [[maģistrāti]] veidoja galvenās valsts pārvaldes institūcijas. SPQR simboliski apvienoja senatoru aristokrātiju un Romas pilsoņu kopumu vienotā politiskā kopienā. == Vēsture == Formulējumu ''Senatus Populusque Romanus'' sāka plaši lietot vēlās Romas Republikas laikā. Tas tika izmantots valsts vārdā pieņemtajos lēmumos, līgumos, publiskajos uzrakstos un citos oficiālos kontekstos. Pēc Republikas krišanas un [[Principāts|principāta]] izveidošanās SPQR nepazuda. Lai gan faktiskā politiskā vara arvien vairāk koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās, Senāts un tradicionālās republikas institūcijas formāli turpināja pastāvēt, un SPQR saglabājās kā Romas valsts apzīmējums. Saīsinājums sastopams uz daudziem romiešu pieminekļiem, tostarp [[Tita triumfa arka|Tita triumfa arkas]] un citu imperatora laikmeta sabiedrisko celtņu uzrakstos. == Militārā izmantošana == SPQR bija cieši saistīts arī ar Romas armiju. Saīsinājums tika izmantots uz militārajiem standartiem un citiem valsts varas simboliem. Leģioni karoja Romas valsts vārdā, kuru oficiālajā politiskajā valodā pārstāvēja Senāts un romiešu tauta. Līdzās SPQR viens no nozīmīgākajiem romiešu militārajiem simboliem bija [[Aquila (Senā Roma)|ērglis]] (''aquila''), kas kalpoja par [[Romas leģions|leģiona]] standartu. == Mūsdienās == SPQR joprojām ir cieši saistīts ar [[Roma|Romas]] pilsētu un tās vēsturisko identitāti. Saīsinājums ir iekļauts mūsdienu Romas ģerbonī un redzams uz pilsētas publiskajām ēkām, kanalizācijas lūku vākiem, strūklakām un citas pašvaldības infrastruktūras. Tas ir kļuvis par vienu no visplašāk atpazīstamajiem Senās Romas simboliem un tiek izmantots vēsturiskajā literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā. [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas Impērija]] [[Kategorija:Latīņu valodas frāzes]] [[Kategorija:Saīsinājumi]] j8agvzdeg8s1x1srtj1afx6tu5rauqc 4506546 4506544 2026-08-13T18:01:32Z Votre Provocateur 111653 4506546 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rome SPQR 1979-08-06.jpg|thumb|Kanalizācijas lūkas vāks Romā ar uzrakstu <nowiki>''SPQR''</nowiki>]] '''SPQR''' ir latīņu frāzes '''''Senatus Populusque Romanus''''' („[[Romas Senāts|Romas Senāts]] un romiešu tauta”) saīsinājums. Tas bija viens no galvenajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts un tās politiskās kopienas apzīmējumiem. Saīsinājumu plaši izmantoja [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā un tas saglabājās arī [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] periodā. Formulējums atspoguļoja romiešu priekšstatu par valsti kā Senāta un Romas pilsoņu kopumu. Tas parādījās oficiālos uzrakstos, publiskajos pieminekļos, dokumentos un uz militārajiem standartiem. == Nozīme == Pilnais formulējums ''Senatus Populusque Romanus'' sastāv no vārdiem ''senatus'' („senāts”), ''populus'' („tauta”) un saikļa ''-que'' („un”), kas pievienots vārdam ''populus''. Tādējādi burtiskais tulkojums ir „Senāts un romiešu tauta”. [[Romas Republika|Republikas]] politiskajā sistēmā [[Romas Senāts|Senāts]], [[Romas tautas sapulces|tautas sapulces]] un [[maģistrāti]] veidoja galvenās valsts pārvaldes institūcijas. SPQR simboliski apvienoja senatoru aristokrātiju un Romas pilsoņu kopumu vienotā politiskā kopienā. == Vēsture == Formulējumu ''Senatus Populusque Romanus'' sāka plaši lietot vēlās Romas Republikas laikā. Tas tika izmantots valsts vārdā pieņemtajos lēmumos, līgumos, publiskajos uzrakstos un citos oficiālos kontekstos. Pēc Republikas krišanas un [[Principāts|principāta]] izveidošanās SPQR nepazuda. Lai gan faktiskā politiskā vara arvien vairāk koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās, Senāts un tradicionālās republikas institūcijas formāli turpināja pastāvēt, un SPQR saglabājās kā Romas valsts apzīmējums. Saīsinājums sastopams uz daudziem romiešu pieminekļiem, tostarp [[Tita triumfa arka|Tita triumfa arkas]] un citu imperatora laikmeta sabiedrisko celtņu uzrakstos. == Militārā izmantošana == SPQR bija cieši saistīts arī ar Romas armiju. Saīsinājums tika izmantots uz militārajiem standartiem un citiem valsts varas simboliem. Leģioni karoja Romas valsts vārdā, kuru oficiālajā politiskajā valodā pārstāvēja Senāts un romiešu tauta. Līdzās SPQR viens no nozīmīgākajiem romiešu militārajiem simboliem bija [[Aquila (Senā Roma)|ērglis]] (''aquila''), kas kalpoja par [[Romas leģions|leģiona]] standartu. == Mūsdienās == SPQR joprojām ir cieši saistīts ar [[Roma|Romas]] pilsētu un tās vēsturisko identitāti. Saīsinājums ir iekļauts mūsdienu Romas ģerbonī un redzams uz pilsētas publiskajām ēkām, kanalizācijas lūku vākiem, strūklakām un citas pašvaldības infrastruktūras. Tas ir kļuvis par vienu no visplašāk atpazīstamajiem Senās Romas simboliem un tiek izmantots vēsturiskajā literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā. [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Romas Republika]] [[Kategorija:Romas Impērija]] [[Kategorija:Latīņu valodas frāzes]] [[Kategorija:Saīsinājumi]] ki6wuebzfz0cq187yamnt01zme67fv3 4506549 4506546 2026-08-13T18:01:48Z Votre Provocateur 111653 4506549 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rome SPQR 1979-08-06.jpg|thumb|Kanalizācijas lūkas vāks Romā ar uzrakstu <nowiki>''SPQR''</nowiki>]] '''SPQR''' ir latīņu frāzes '''''Senatus Populusque Romanus''''' („[[Romas Senāts|Romas Senāts]] un romiešu tauta”) saīsinājums. Tas bija viens no galvenajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts un tās politiskās kopienas apzīmējumiem. Saīsinājumu plaši izmantoja [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā un tas saglabājās arī [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] periodā. Formulējums atspoguļoja romiešu priekšstatu par valsti kā Senāta un Romas pilsoņu kopumu. Tas parādījās oficiālos uzrakstos, publiskajos pieminekļos, dokumentos un uz militārajiem standartiem. == Nozīme == Pilnais formulējums ''Senatus Populusque Romanus'' sastāv no vārdiem ''senatus'' („senāts”), ''populus'' („tauta”) un saikļa ''-que'' („un”), kas pievienots vārdam ''populus''. Tādējādi burtiskais tulkojums ir „Senāts un romiešu tauta”. [[Romas Republika|Republikas]] politiskajā sistēmā [[Romas Senāts|Senāts]], [[Romas tautas sapulces|tautas sapulces]] un [[maģistrāti]] veidoja galvenās valsts pārvaldes institūcijas. SPQR simboliski apvienoja senatoru aristokrātiju un Romas pilsoņu kopumu vienotā politiskā kopienā. == Vēsture == Formulējumu ''Senatus Populusque Romanus'' sāka plaši lietot vēlās Romas Republikas laikā. Tas tika izmantots valsts vārdā pieņemtajos lēmumos, līgumos, publiskajos uzrakstos un citos oficiālos kontekstos. Pēc Republikas krišanas un [[Principāts|principāta]] izveidošanās SPQR nepazuda. Lai gan faktiskā politiskā vara arvien vairāk koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās, Senāts un tradicionālās republikas institūcijas formāli turpināja pastāvēt, un SPQR saglabājās kā Romas valsts apzīmējums. Saīsinājums sastopams uz daudziem romiešu pieminekļiem, tostarp [[Tita triumfa arka|Tita triumfa arkas]] un citu imperatora laikmeta sabiedrisko celtņu uzrakstos. == Militārā izmantošana == SPQR bija cieši saistīts arī ar Romas armiju. Saīsinājums tika izmantots uz militārajiem standartiem un citiem valsts varas simboliem. Leģioni karoja Romas valsts vārdā, kuru oficiālajā politiskajā valodā pārstāvēja Senāts un romiešu tauta. Līdzās SPQR viens no nozīmīgākajiem romiešu militārajiem simboliem bija [[Aquila (Senā Roma)|ērglis]] (''aquila''), kas kalpoja par [[Romas leģions|leģiona]] standartu. == Mūsdienās == SPQR joprojām ir cieši saistīts ar [[Roma|Romas]] pilsētu un tās vēsturisko identitāti. Saīsinājums ir iekļauts mūsdienu Romas ģerbonī un redzams uz pilsētas publiskajām ēkām, kanalizācijas lūku vākiem, strūklakām un citas pašvaldības infrastruktūras. Tas ir kļuvis par vienu no visplašāk atpazīstamajiem Senās Romas simboliem un tiek izmantots vēsturiskajā literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā. [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Saīsinājumi]] rawyuqpdpqxmx1lrlp1qh1a605uj4m1 4506552 4506549 2026-08-13T18:02:04Z Votre Provocateur 111653 4506552 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rome SPQR 1979-08-06.jpg|thumb|Kanalizācijas lūkas vāks Romā ar uzrakstu <nowiki>''SPQR''</nowiki>]] '''SPQR''' ir [[Latīņu valoda|latīņu]] frāzes '''''Senatus Populusque Romanus''''' („[[Romas Senāts|Romas Senāts]] un romiešu tauta”) saīsinājums. Tas bija viens no galvenajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts un tās politiskās kopienas apzīmējumiem. Saīsinājumu plaši izmantoja [[Romas Republika|Romas Republikas]] laikā un tas saglabājās arī [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] periodā. Formulējums atspoguļoja romiešu priekšstatu par valsti kā Senāta un Romas pilsoņu kopumu. Tas parādījās oficiālos uzrakstos, publiskajos pieminekļos, dokumentos un uz militārajiem standartiem. == Nozīme == Pilnais formulējums ''Senatus Populusque Romanus'' sastāv no vārdiem ''senatus'' („senāts”), ''populus'' („tauta”) un saikļa ''-que'' („un”), kas pievienots vārdam ''populus''. Tādējādi burtiskais tulkojums ir „Senāts un romiešu tauta”. [[Romas Republika|Republikas]] politiskajā sistēmā [[Romas Senāts|Senāts]], [[Romas tautas sapulces|tautas sapulces]] un [[maģistrāti]] veidoja galvenās valsts pārvaldes institūcijas. SPQR simboliski apvienoja senatoru aristokrātiju un Romas pilsoņu kopumu vienotā politiskā kopienā. == Vēsture == Formulējumu ''Senatus Populusque Romanus'' sāka plaši lietot vēlās Romas Republikas laikā. Tas tika izmantots valsts vārdā pieņemtajos lēmumos, līgumos, publiskajos uzrakstos un citos oficiālos kontekstos. Pēc Republikas krišanas un [[Principāts|principāta]] izveidošanās SPQR nepazuda. Lai gan faktiskā politiskā vara arvien vairāk koncentrējās [[Romas imperators|imperatora]] rokās, Senāts un tradicionālās republikas institūcijas formāli turpināja pastāvēt, un SPQR saglabājās kā Romas valsts apzīmējums. Saīsinājums sastopams uz daudziem romiešu pieminekļiem, tostarp [[Tita triumfa arka|Tita triumfa arkas]] un citu imperatora laikmeta sabiedrisko celtņu uzrakstos. == Militārā izmantošana == SPQR bija cieši saistīts arī ar Romas armiju. Saīsinājums tika izmantots uz militārajiem standartiem un citiem valsts varas simboliem. Leģioni karoja Romas valsts vārdā, kuru oficiālajā politiskajā valodā pārstāvēja Senāts un romiešu tauta. Līdzās SPQR viens no nozīmīgākajiem romiešu militārajiem simboliem bija [[Aquila (Senā Roma)|ērglis]] (''aquila''), kas kalpoja par [[Romas leģions|leģiona]] standartu. == Mūsdienās == SPQR joprojām ir cieši saistīts ar [[Roma|Romas]] pilsētu un tās vēsturisko identitāti. Saīsinājums ir iekļauts mūsdienu Romas ģerbonī un redzams uz pilsētas publiskajām ēkām, kanalizācijas lūku vākiem, strūklakām un citas pašvaldības infrastruktūras. Tas ir kļuvis par vienu no visplašāk atpazīstamajiem Senās Romas simboliem un tiek izmantots vēsturiskajā literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā. [[Kategorija:Senā Roma]] [[Kategorija:Saīsinājumi]] 4jtsk90zs9t9erozp8ic4uvnwcb0e4v 0 637175 4506542 2026-08-13T17:59:42Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Maģistrs (Senā Roma)]] 4506542 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maģistrs (Senā Roma)]] 6sls499u8hypky6qxhkce08wh5i5los 0 637176 4506547 2026-08-13T18:01:33Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Apvienotā drošības zona (filma)]] 4506547 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apvienotā drošības zona (filma)]] 43np74817zocjojs1f8lhrm17ptv2z3 0 637177 4506560 2026-08-13T18:02:21Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] 4506560 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] ru96zfkg98sigrnzc8c4fucwlxcylpn 0 637178 4506562 2026-08-13T18:03:53Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Mana brīnišķīgā auklīte'' | attēls = | oriģinālnos = ''Моя прекрасная няня'' | žanrs = [[situāciju komēdija]] | valsts = {{RUS}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 24 minūtes | izdošana = 2004—2009 | režisors = * [[Oleksijs Kirjuščenko]] * Eduards Radzjukevičs * Aleksandrs Žigalkins | aktieri = * [[Anastasija Zavorotņuka]] * [[Sergejs Žigunovs]] * [[Boriss Smolkins]] * [[Oļga Prokofjeva]] *... 4506562 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Mana brīnišķīgā auklīte'' | attēls = | oriģinālnos = ''Моя прекрасная няня'' | žanrs = [[situāciju komēdija]] | valsts = {{RUS}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 24 minūtes | izdošana = 2004—2009 | režisors = * [[Oleksijs Kirjuščenko]] * Eduards Radzjukevičs * Aleksandrs Žigalkins | aktieri = * [[Anastasija Zavorotņuka]] * [[Sergejs Žigunovs]] * [[Boriss Smolkins]] * [[Oļga Prokofjeva]] * [[Ļubova Poļiščuka]] | producents = | operators = | imdb = 0462166 }} '''''Mana brīnišķīgā auklīte''''' ({{val|ru|Моя прекрасная няня}}) ir [[Krievija]]s televīzijas [[situāciju komēdija]], kas tika demonstrēta no 2004. līdz 2009. gadam. Seriāls veidots pēc amerikāņu televīzijas seriāla ''[[The Nanny]]'' motīviem. Galvenās lomas atveido [[Anastasija Zavorotņuka]] un [[Sergejs Žigunovs]]. Seriāla darbība galvenokārt norisinās [[Maskava|Maskavā]]. Tā centrā ir Viktorija Prutkovska — enerģiska un sabiedriska jauna sieviete, kura nejauši kļūst par turīga mūzikas producenta Maksima Šataļina bērnu auklīti. Seriāls kļuva par vienu no pazīstamākajām Krievijas televīzijas komēdijām 2000. gados. == Sižets == Viktorija Prutkovska pēc darba un personīgās dzīves problēmām sāk strādāt par kosmētikas pārdevēju. Apmeklējot producenta Maksima Šataļina māju, viņa nejauši tiek pieņemta darbā par viņa trīs bērnu — Mašas, Deņisa un Ksenijas — auklīti. Viktorijas raksturs un dzīvesveids būtiski atšķiras no Šataļina ģimenes ierastās vides. Viņa ātri izveido ciešas attiecības ar bērniem un pakāpeniski kļūst par nozīmīgu ģimenes locekli. Viens no seriāla galvenajiem sižetiem ir Viktorijas un Maksima attiecību attīstība. Lai gan starp viņiem rodas savstarpējas jūtas, dažādi pārpratumi un sociālās atšķirības ilgstoši kavē viņu attiecības. Nozīmīgi tēli ir arī Šataļina biznesa partnere Žanna Arkadjevna, kura ir iemīlējusies Maksimā, un ģimenes sulainis Konstantīns. Viņu savstarpējās attiecības un konflikti veido būtisku seriāla komisko daļu. == Aktieri == * [[Anastasija Zavorotņuka]] — Viktorija Prutkovska * [[Sergejs Žigunovs]] — Maksims Šataļins * [[Boriss Smolkins]] — Konstantīns * [[Oļga Prokofjeva]] — Žanna Arkadjevna * [[Ļubova Poļiščuka]] — Ļubova Prutkovska * Irina Andrejeva — Ksenija Šataļina * Pāvels Serdiks — Deņiss Šataļins * Jekaterina Dubakina — Marija Šataļina == Veidošana == ''Mana brīnišķīgā auklīte'' tika veidota kā amerikāņu situāciju komēdijas ''The Nanny'' adaptācija Krievijas auditorijai. Oriģinālā seriāla sižeta pamatprincipi un galveno varoņu attiecības tika pielāgotas Krievijas kultūras un sadzīves videi. Par vienu no seriāla režisoriem kļuva [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš vēlāk strādāja arī pie citiem televīzijas un kino projektiem, tostarp seriāla ''[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]''. Seriāls tika demonstrēts televīzijas kanālā [[STS (telekanāls)|STS]]. Kopumā tika izveidotas vairāk nekā 170 sērijas. == Ārējās saites == * {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Situāciju komēdijas]] [[Kategorija:2004. gadā sākušies televīzijas seriāli]] [[Kategorija:2009. gadā beigušies televīzijas seriāli]] j0dgl7ozud3xjbu5bzkyhthl4c47b5i 4506563 4506562 2026-08-13T18:05:45Z Votre Provocateur 111653 4506563 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Mana brīnišķīgā auklīte'' | attēls = | oriģinālnos = ''Моя прекрасная няня'' | žanrs = [[situāciju komēdija]] | valsts = {{RUS}} | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | ilgums = 24 minūtes | izdošana = 2004—2009 | režisors = * [[Oleksijs Kirjuščenko]] * Eduards Radzjukevičs * Aleksandrs Žigalkins | aktieri = * [[Anastasija Zavorotņuka]] * [[Sergejs Žigunovs]] * [[Boriss Smolkins]] * [[Oļga Prokofjeva]] * [[Ļubova Poļiščuka]] | producents = | operators = | imdb = 0462166 }} '''Mana brīnišķīgā auklīte''' ({{val|ru|Моя прекрасная няня}}) ir [[Krievija]]s televīzijas [[situāciju komēdija]], kas tika demonstrēta no 2004. līdz 2009. gadam. Seriāls veidots pēc amerikāņu televīzijas seriāla ''[[The Nanny]]'' motīviem. Galvenās lomas atveido [[Anastasija Zavorotņuka]] un [[Sergejs Žigunovs]]. Seriāla darbība galvenokārt norisinās [[Maskava|Maskavā]]. Tā centrā ir Viktorija Prutkovska — enerģiska un sabiedriska jauna sieviete, kura nejauši kļūst par turīga mūzikas producenta Maksima Šataļina bērnu auklīti. Seriāls kļuva par vienu no pazīstamākajām Krievijas televīzijas komēdijām 2000. gados. == Sižets == Viktorija Prutkovska pēc darba un personīgās dzīves problēmām sāk strādāt par kosmētikas pārdevēju. Apmeklējot producenta Maksima Šataļina māju, viņa nejauši tiek pieņemta darbā par viņa trīs bērnu — Mašas, Deņisa un Ksenijas — auklīti. Viktorijas raksturs un dzīvesveids būtiski atšķiras no Šataļina ģimenes ierastās vides. Viņa ātri izveido ciešas attiecības ar bērniem un pakāpeniski kļūst par nozīmīgu ģimenes locekli. Viens no seriāla galvenajiem sižetiem ir Viktorijas un Maksima attiecību attīstība. Lai gan starp viņiem rodas savstarpējas jūtas, dažādi pārpratumi un sociālās atšķirības ilgstoši kavē viņu attiecības. Nozīmīgi tēli ir arī Šataļina biznesa partnere Žanna Arkadjevna, kura ir iemīlējusies Maksimā, un ģimenes sulainis Konstantīns. Viņu savstarpējās attiecības un konflikti veido būtisku seriāla komisko daļu. == Aktieri == * [[Anastasija Zavorotņuka]] — Viktorija Prutkovska * [[Sergejs Žigunovs]] — Maksims Šataļins * [[Boriss Smolkins]] — Konstantīns * [[Oļga Prokofjeva]] — Žanna Arkadjevna * [[Ļubova Poļiščuka]] — Ļubova Prutkovska * Irina Andrejeva — Ksenija Šataļina * Pāvels Serdiks — Deņiss Šataļins * Jekaterina Dubakina — Marija Šataļina == Veidošana == ''Mana brīnišķīgā auklīte'' tika veidota kā amerikāņu situāciju komēdijas ''The Nanny'' adaptācija Krievijas auditorijai. Oriģinālā seriāla sižeta pamatprincipi un galveno varoņu attiecības tika pielāgotas Krievijas kultūras un sadzīves videi. Par vienu no seriāla režisoriem kļuva [[Oleksijs Kirjuščenko]], kurš vēlāk strādāja arī pie citiem televīzijas un kino projektiem, tostarp seriāla ''[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]''. Seriāls tika demonstrēts televīzijas kanālā [[STS (telekanāls)|STS]]. Kopumā tika izveidotas vairāk nekā 170 sērijas. == Ārējās saites == * {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Situāciju komēdijas]] [[Kategorija:2004. gadā sākušies televīzijas seriāli]] [[Kategorija:2009. gadā beigušies televīzijas seriāli]] 133yvsk2y6m2i68nrxq5so4jubz0lq9 0 637179 4506564 2026-08-13T18:06:13Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Mana brīnišķīgā auklīte]] 4506564 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mana brīnišķīgā auklīte]] 3iihf9c7bf5syp3d2geg0pgvybnctf7 0 637180 4506577 2026-08-13T18:14:57Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] 4506577 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] ru96zfkg98sigrnzc8c4fucwlxcylpn 0 637181 4506601 2026-08-13T20:17:26Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kouls Perfeti]] 4506601 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kouls Perfeti]] ivxzy45a2zwhvmdezs1hemueagbyjff 0 637182 4506602 2026-08-13T20:18:14Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Morgans Gīkijs]] 4506602 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Morgans Gīkijs]] lazf6an6tx8bkjkrcdp57nmm2d6erio 0 637183 4506618 2026-08-14T01:28:49Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kemālisms]] 4506618 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kemālisms]] 87tslqvevm1vs5eggnqz2i5tt2yps9t 0 637184 4506622 2026-08-14T02:13:10Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Taisnības un attīstības partija]] uz [[Taisnīguma un attīstības partija]]: Burtisks tulkojums 4506622 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Taisnīguma un attīstības partija]] 49cnbhjgizf6pga7myynd9fwkgnx4fs 0 637185 4506630 2026-08-14T04:04:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Turcijas reģioni]] 4506630 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turcijas reģioni]] bkfergklipcyaac9m7r360ja69usbx3 10 637186 4506698 2026-08-14T07:52:01Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Veidne:Turcijas provinču karte]] uz [[Veidne:Turcijas ilu karte]] 4506698 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Turcijas ilu karte]] ejfymt6ocxc87fdloh46cguj29rcb2v 3 637187 4506710 2026-08-14T08:28:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4506710 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mvoi20}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.28 (EEST) 68ft0fd4ad2f17j04s6ud51xezjuo0z 0 637188 4506711 2026-08-14T08:34:56Z Egilus 27634 Jauna lapa: .{{Ezera infokaste |ezers=Boževas ezers |attēls= | map = Latvija | map_label = Boževas ezers | plat_d = 56 | plat_m = 59 | plat_s = 20 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 9 | gar_s = 58 | gar_EW = E |platība=0,0265 |garums=0,9 |platums = 0,2 |Vid_dziļums= 1.9 |Max_dziļums= 3,6 |tilpums= |augstums_vjl=104 |izteka=grāvis uz [[Pokrateņa]]s upi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Rugāji]] }} '''Boževas ezers''' ir neliels ezers Balvu novads|Balvu novada... 4506711 wikitext text/x-wiki .{{Ezera infokaste |ezers=Boževas ezers |attēls= | map = Latvija | map_label = Boževas ezers | plat_d = 56 | plat_m = 59 | plat_s = 20 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 9 | gar_s = 58 | gar_EW = E |platība=0,0265 |garums=0,9 |platums = 0,2 |Vid_dziļums= 1.9 |Max_dziļums= 3,6 |tilpums= |augstums_vjl=104 |izteka=grāvis uz [[Pokrateņa]]s upi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Rugāji]] }} '''Boževas ezers''' ir neliels ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Ezers ir 26,5 hektārus liels<ref name=":1">[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=82615 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> (1972. gada avots norāda 22,5 hektārus)<ref name=":0">[https://www.ezeri.lv/database/1267/ ezeri.lv datubāzes ieraksts]</ref> ar vidējo dziļumu 1,9 metri un maksimālo dziļumu 3,6 metri pēc 1975. gada mērījumiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.balvi.lv/ko-redzet/bozevas-ezers-ar-peldvietu/|title=Boževas ezers|website=Balvu novads|access-date=2026-08-14|language=lv-LV}}</ref> Ezera gultne ir [[Dūņas|dūņaina]], dūņu slānim vietām pārsniedzot 3 metrus, krasti lielākoties lēzeni.<ref name=":0" /> Ūdens tumši brūns, polihumozs.<ref name=":0" /> Atrodas Aiviekstes baseinā, dienvidos pa grāvi savienots ar [[Pokrateņa|Pokrateņas]] upi, vēlāk ietekošu [[Vārniene|Vārnienē]], ziemeļdaļā ietek noteka no [[Mazezers (Rugāju pagasts)|Mazezera]]. Pie ezera ziemeļaustrumos atrodas viesu nams Mazezeriņos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pirtis.lv/lv/b/Bo%C5%BEevas_ezers&513|title=Boževas ezers|website=Pirtis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/bozevas_pirts/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-08-14}}</ref> labiekārtota, bet ne oficiāla peldvieta, ugunskura vieta un volejbola laukums.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=799|title=Boževas ezers - Vasals Latgolā|website=visitlatgale.com|access-date=2026-08-14}}</ref> Trīs kilometrus no ezera uz ziemeļrietumiem atrodas [[Rugāji|Rugāju]] ciemats, pievedceļš uz retām austrumu piekrastes mājām no ziemeļiem saista to ar autoceļu [[V488]] Rugāji-[[Ranguči]]. Rietumu piekraste ir neapdzīvota, vietām purvaina. == Nosaukumi == Ezeru avotos sauc arī par Baževas, Bāževas, Blaževas, Bažovas ezeru, kā arī par Buožovas un Buožovys azaru.<ref name=":1" /> Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā Boževas ezers ir reģistrēts ar ūdenstilpes kodu 42247. Klasifikatorā tā atrašanās vieta norādīta toreizējā [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] ar [[Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|koordinātēm]] 27°09′59,9″ austrumu garuma un 56°59′25,5″ ziemeļu platuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> kas nenozīmīgi atšķiras no [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] norādes uz ezera vidusdaļu. == Augi == Ezerā aug [[niedres]], [[ežgalvītes]], [[Velnarutks|velnarutki]], [[meldri]], [[Kalmes (ģints)|kalmes]], [[pameldri]], [[lēpes]], [[ūdensrozes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], [[Plakanā glīvene|plakanās]] un [[Skaujošā glīvene|skaujošās]] [[glīvenes]], [[elodejas]].<ref name=":0" /> == Zveja == Ezeram noteikts 75 metru tīklu limits un paredzēta zveja tikai ar [[Murds|murdiem]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=345018|title=Par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas kārtību Balvu novadā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Tajā sastopamas [[raudas]], [[karūsas]], [[Asaris|asari]], [[līdakas]], [[Ķīsis|ķīši]], [[ruduļi]], [[Plaudis|plauži]] un [[karpas]].<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ūdenstilpes īpašumtiesības ir sadalītas starp pašvaldību un vairākām fiziskām un juridiskām personām.<ref name=":3" /> Tas nepieder pie publiskajiem valsts ezeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Ezerā notiek [[makšķerēšana]]. == Notikumi == 2026. gada 14. augustā netālu no ezera lielā augstumā [[Itālija|itāliešu]] iznīcinātājs notrieca ielidojušu svešu [[Bezpilota lidaparāts|dronu]], kas nokrita neapdzīvotā purvainā apkaimē.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120130296/svesais-drons-nakti-notriekts-virs-rugajiem|title=Svešais drons notriekts virs Rugājiem – pie Boževas ezera (plkst. 11.04)|website=Delfi|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Armija pavēstīja, ka tas visticamāk varētu būt [[Ukraina|Ukrainas]] drons, kuru Latvijas teritorijā iedzinuši [[Krievija|Krievijas]] radiotraucētāji.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8527181/balvu-novada-nato-iznicinataji-notriekusi-arvalstu-dronu|title=Balvu novadā NATO iznīcinātāji notriekuši ārvalstu dronu|website=Latvijā|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> [[Kategorija:Rugāju pagasts]] [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] 6kknmvc5j69oz0tgaghj9zbijbo4bde 4506714 4506711 2026-08-14T08:38:44Z Egilus 27634 /* Notikumi */ Daudz kur raksta, ka notriekuši itālieši, bet tā kā šobrīd mūs patrulē franči un portugāļi. 4506714 wikitext text/x-wiki .{{Ezera infokaste |ezers=Boževas ezers |attēls= | map = Latvija | map_label = Boževas ezers | plat_d = 56 | plat_m = 59 | plat_s = 20 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 9 | gar_s = 58 | gar_EW = E |platība=0,0265 |garums=0,9 |platums = 0,2 |Vid_dziļums= 1.9 |Max_dziļums= 3,6 |tilpums= |augstums_vjl=104 |izteka=grāvis uz [[Pokrateņa]]s upi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Rugāji]] }} '''Boževas ezers''' ir neliels ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Ezers ir 26,5 hektārus liels<ref name=":1">[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=82615 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> (1972. gada avots norāda 22,5 hektārus)<ref name=":0">[https://www.ezeri.lv/database/1267/ ezeri.lv datubāzes ieraksts]</ref> ar vidējo dziļumu 1,9 metri un maksimālo dziļumu 3,6 metri pēc 1975. gada mērījumiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.balvi.lv/ko-redzet/bozevas-ezers-ar-peldvietu/|title=Boževas ezers|website=Balvu novads|access-date=2026-08-14|language=lv-LV}}</ref> Ezera gultne ir [[Dūņas|dūņaina]], dūņu slānim vietām pārsniedzot 3 metrus, krasti lielākoties lēzeni.<ref name=":0" /> Ūdens tumši brūns, polihumozs.<ref name=":0" /> Atrodas Aiviekstes baseinā, dienvidos pa grāvi savienots ar [[Pokrateņa|Pokrateņas]] upi, vēlāk ietekošu [[Vārniene|Vārnienē]], ziemeļdaļā ietek noteka no [[Mazezers (Rugāju pagasts)|Mazezera]]. Pie ezera ziemeļaustrumos atrodas viesu nams Mazezeriņos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pirtis.lv/lv/b/Bo%C5%BEevas_ezers&513|title=Boževas ezers|website=Pirtis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/bozevas_pirts/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-08-14}}</ref> labiekārtota, bet ne oficiāla peldvieta, ugunskura vieta un volejbola laukums.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=799|title=Boževas ezers - Vasals Latgolā|website=visitlatgale.com|access-date=2026-08-14}}</ref> Trīs kilometrus no ezera uz ziemeļrietumiem atrodas [[Rugāji|Rugāju]] ciemats, pievedceļš uz retām austrumu piekrastes mājām no ziemeļiem saista to ar autoceļu [[V488]] Rugāji-[[Ranguči]]. Rietumu piekraste ir neapdzīvota, vietām purvaina. == Nosaukumi == Ezeru avotos sauc arī par Baževas, Bāževas, Blaževas, Bažovas ezeru, kā arī par Buožovas un Buožovys azaru.<ref name=":1" /> Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā Boževas ezers ir reģistrēts ar ūdenstilpes kodu 42247. Klasifikatorā tā atrašanās vieta norādīta toreizējā [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] ar [[Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|koordinātēm]] 27°09′59,9″ austrumu garuma un 56°59′25,5″ ziemeļu platuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> kas nenozīmīgi atšķiras no [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] norādes uz ezera vidusdaļu. == Augi == Ezerā aug [[niedres]], [[ežgalvītes]], [[Velnarutks|velnarutki]], [[meldri]], [[Kalmes (ģints)|kalmes]], [[pameldri]], [[lēpes]], [[ūdensrozes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], [[Plakanā glīvene|plakanās]] un [[Skaujošā glīvene|skaujošās]] [[glīvenes]], [[elodejas]].<ref name=":0" /> == Zveja == Ezeram noteikts 75 metru tīklu limits un paredzēta zveja tikai ar [[Murds|murdiem]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=345018|title=Par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas kārtību Balvu novadā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Tajā sastopamas [[raudas]], [[karūsas]], [[Asaris|asari]], [[līdakas]], [[Ķīsis|ķīši]], [[ruduļi]], [[Plaudis|plauži]] un [[karpas]].<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ūdenstilpes īpašumtiesības ir sadalītas starp pašvaldību un vairākām fiziskām un juridiskām personām.<ref name=":3" /> Tas nepieder pie publiskajiem valsts ezeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Ezerā notiek [[makšķerēšana]]. == Notikumi == 2026. gada 14. augustā netālu no ezera lielā augstumā [[NATO]] iznīcinātājs notrieca ielidojušu svešu [[Bezpilota lidaparāts|dronu]], kas nokrita neapdzīvotā purvainā apkaimē.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120130296/svesais-drons-nakti-notriekts-virs-rugajiem|title=Svešais drons notriekts virs Rugājiem – pie Boževas ezera (plkst. 11.04)|website=Delfi|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Armija pavēstīja, ka tas visticamāk varētu būt [[Ukraina|Ukrainas]] drons, kuru Latvijas teritorijā iedzinuši [[Krievija|Krievijas]] radiotraucētāji.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8527181/balvu-novada-nato-iznicinataji-notriekusi-arvalstu-dronu|title=Balvu novadā NATO iznīcinātāji notriekuši ārvalstu dronu|website=Latvijā|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> [[Kategorija:Rugāju pagasts]] [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] 3qprjgs2t7sq082ap7d3vvfn12g000k 4506726 4506714 2026-08-14T09:28:42Z Edgars2007 9590 /* Notikumi */ hmm, tik stulbu "website" ielika automātiskie atsauču tūļi, kas pieejami editorā? 4506726 wikitext text/x-wiki .{{Ezera infokaste |ezers=Boževas ezers |attēls= | map = Latvija | map_label = Boževas ezers | plat_d = 56 | plat_m = 59 | plat_s = 20 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 9 | gar_s = 58 | gar_EW = E |platība=0,0265 |garums=0,9 |platums = 0,2 |Vid_dziļums= 1.9 |Max_dziļums= 3,6 |tilpums= |augstums_vjl=104 |izteka=grāvis uz [[Pokrateņa]]s upi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Rugāji]] }} '''Boževas ezers''' ir neliels ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Ezers ir 26,5 hektārus liels<ref name=":1">[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=82615 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> (1972. gada avots norāda 22,5 hektārus)<ref name=":0">[https://www.ezeri.lv/database/1267/ ezeri.lv datubāzes ieraksts]</ref> ar vidējo dziļumu 1,9 metri un maksimālo dziļumu 3,6 metri pēc 1975. gada mērījumiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.balvi.lv/ko-redzet/bozevas-ezers-ar-peldvietu/|title=Boževas ezers|website=Balvu novads|access-date=2026-08-14|language=lv-LV}}</ref> Ezera gultne ir [[Dūņas|dūņaina]], dūņu slānim vietām pārsniedzot 3 metrus, krasti lielākoties lēzeni.<ref name=":0" /> Ūdens tumši brūns, polihumozs.<ref name=":0" /> Atrodas Aiviekstes baseinā, dienvidos pa grāvi savienots ar [[Pokrateņa|Pokrateņas]] upi, vēlāk ietekošu [[Vārniene|Vārnienē]], ziemeļdaļā ietek noteka no [[Mazezers (Rugāju pagasts)|Mazezera]]. Pie ezera ziemeļaustrumos atrodas viesu nams Mazezeriņos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pirtis.lv/lv/b/Bo%C5%BEevas_ezers&513|title=Boževas ezers|website=Pirtis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/bozevas_pirts/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-08-14}}</ref> labiekārtota, bet ne oficiāla peldvieta, ugunskura vieta un volejbola laukums.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=799|title=Boževas ezers - Vasals Latgolā|website=visitlatgale.com|access-date=2026-08-14}}</ref> Trīs kilometrus no ezera uz ziemeļrietumiem atrodas [[Rugāji|Rugāju]] ciemats, pievedceļš uz retām austrumu piekrastes mājām no ziemeļiem saista to ar autoceļu [[V488]] Rugāji-[[Ranguči]]. Rietumu piekraste ir neapdzīvota, vietām purvaina. == Nosaukumi == Ezeru avotos sauc arī par Baževas, Bāževas, Blaževas, Bažovas ezeru, kā arī par Buožovas un Buožovys azaru.<ref name=":1" /> Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā Boževas ezers ir reģistrēts ar ūdenstilpes kodu 42247. Klasifikatorā tā atrašanās vieta norādīta toreizējā [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] ar [[Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|koordinātēm]] 27°09′59,9″ austrumu garuma un 56°59′25,5″ ziemeļu platuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> kas nenozīmīgi atšķiras no [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] norādes uz ezera vidusdaļu. == Augi == Ezerā aug [[niedres]], [[ežgalvītes]], [[Velnarutks|velnarutki]], [[meldri]], [[Kalmes (ģints)|kalmes]], [[pameldri]], [[lēpes]], [[ūdensrozes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], [[Plakanā glīvene|plakanās]] un [[Skaujošā glīvene|skaujošās]] [[glīvenes]], [[elodejas]].<ref name=":0" /> == Zveja == Ezeram noteikts 75 metru tīklu limits un paredzēta zveja tikai ar [[Murds|murdiem]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=345018|title=Par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas kārtību Balvu novadā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Tajā sastopamas [[raudas]], [[karūsas]], [[Asaris|asari]], [[līdakas]], [[Ķīsis|ķīši]], [[ruduļi]], [[Plaudis|plauži]] un [[karpas]].<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ūdenstilpes īpašumtiesības ir sadalītas starp pašvaldību un vairākām fiziskām un juridiskām personām.<ref name=":3" /> Tas nepieder pie publiskajiem valsts ezeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Ezerā notiek [[makšķerēšana]]. == Notikumi == 2026. gada 14. augustā netālu no ezera lielā augstumā [[NATO]] iznīcinātājs notrieca ielidojušu svešu [[Bezpilota lidaparāts|dronu]], kas nokrita neapdzīvotā purvainā apkaimē.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120130296/svesais-drons-nakti-notriekts-virs-rugajiem|title=Svešais drons notriekts virs Rugājiem – pie Boževas ezera (plkst. 11.04)|website=Delfi|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Armija pavēstīja, ka tas visticamāk varētu būt [[Ukraina|Ukrainas]] drons, kuru Latvijas teritorijā iedzinuši [[Krievija|Krievijas]] radiotraucētāji.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8527181/balvu-novada-nato-iznicinataji-notriekusi-arvalstu-dronu|title=Balvu novadā NATO iznīcinātāji notriekuši ārvalstu dronu|website=tvnet|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> [[Kategorija:Rugāju pagasts]] [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] c8ltuwu0asu6ygzeikml62mvas860vt 4506743 4506726 2026-08-14T10:30:13Z Meistars Joda 781 4506743 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Boževas ezers |attēls= | map = Latvija | map_label = Boževas ezers | plat_d = 56 | plat_m = 59 | plat_s = 20 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 9 | gar_s = 58 | gar_EW = E |platība=0,0265 |garums=0,9 |platums = 0,2 |Vid_dziļums= 1.9 |Max_dziļums= 3,6 |tilpums= |augstums_vjl=104 |izteka=grāvis uz [[Pokrateņa]]s upi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Rugāji]] }} '''Boževas ezers''' ir neliels ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Ezers ir 26,5 hektārus liels<ref name=":1">[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=82615 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> (1972. gada avots norāda 22,5 hektārus)<ref name=":0">[https://www.ezeri.lv/database/1267/ ezeri.lv datubāzes ieraksts]</ref> ar vidējo dziļumu 1,9 metri un maksimālo dziļumu 3,6 metri pēc 1975. gada mērījumiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.balvi.lv/ko-redzet/bozevas-ezers-ar-peldvietu/|title=Boževas ezers|website=Balvu novads|access-date=2026-08-14|language=lv-LV}}</ref> Ezera gultne ir [[Dūņas|dūņaina]], dūņu slānim vietām pārsniedzot 3 metrus, krasti lielākoties lēzeni.<ref name=":0" /> Ūdens tumši brūns, polihumozs.<ref name=":0" /> Atrodas Aiviekstes baseinā, dienvidos pa grāvi savienots ar [[Pokrateņa]]s upi, vēlāk ietekošu [[Vārniene|Vārnienē]], ziemeļdaļā ietek noteka no [[Mazezers (Rugāju pagasts)|Mazezera]]. Pie ezera ziemeļaustrumos atrodas viesu nams Mazezeriņos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pirtis.lv/lv/b/Bo%C5%BEevas_ezers&513|title=Boževas ezers|website=Pirtis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/bozevas_pirts/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-08-14}}</ref> labiekārtota, bet ne oficiāla peldvieta, ugunskura vieta un volejbola laukums.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=799|title=Boževas ezers - Vasals Latgolā|website=visitlatgale.com|access-date=2026-08-14}}</ref> Trīs kilometrus no ezera uz ziemeļrietumiem atrodas [[Rugāji|Rugāju]] ciemats, pievedceļš uz retām austrumu piekrastes mājām no ziemeļiem saista to ar autoceļu [[V488]] Rugāji-[[Ranguči]]. Rietumu piekraste ir neapdzīvota, vietām purvaina. == Nosaukumi == Ezeru avotos sauc arī par Baževas, Bāževas, Blaževas, Bažovas ezeru, kā arī par Buožovas un Buožovys azaru.<ref name=":1" /> Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā Boževas ezers ir reģistrēts ar ūdenstilpes kodu 42247. Klasifikatorā tā atrašanās vieta norādīta toreizējā [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] ar [[Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|koordinātām]] 27°09′59,9″ austrumu garuma un 56°59′25,5″ ziemeļu platuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> kas nenozīmīgi atšķiras no [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] norādes uz ezera vidusdaļu. == Augi == Ezerā aug [[niedres]], [[ežgalvītes]], [[Velnarutks|velnarutki]], [[meldri]], [[Kalmes (ģints)|kalmes]], [[pameldri]], [[lēpes]], [[ūdensrozes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], [[Plakanā glīvene|plakanās]] un [[Skaujošā glīvene|skaujošās]] [[glīvenes]], [[elodejas]].<ref name=":0" /> == Zveja == Ezeram noteikts 75 metru tīklu limits un paredzēta zveja tikai ar [[Murds|murdiem]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=345018|title=Par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas kārtību Balvu novadā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Tajā sastopamas [[raudas]], [[karūsas]], [[Asaris|asari]], [[līdakas]], [[Ķīsis|ķīši]], [[ruduļi]], [[Plaudis|plauži]] un [[karpas]].<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ūdenstilpes īpašumtiesības ir sadalītas starp pašvaldību un vairākām fiziskām un juridiskām personām.<ref name=":3" /> Tas nepieder pie publiskajiem valsts ezeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Ezerā notiek [[makšķerēšana]]. == Notikumi == 2026. gada 14. augustā netālu no ezera lielā augstumā [[NATO]] iznīcinātājs notrieca ielidojušu svešu [[Bezpilota lidaparāts|dronu]], kas nokrita neapdzīvotā purvainā apkaimē.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120130296/svesais-drons-nakti-notriekts-virs-rugajiem|title=Svešais drons notriekts virs Rugājiem – pie Boževas ezera (plkst. 11.04)|website=Delfi|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Armija pavēstīja, ka tas visticamāk varētu būt [[Ukraina]]s drons, kuru Latvijas teritorijā iedzinuši [[Krievija]]s radiotraucētāji.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8527181/balvu-novada-nato-iznicinataji-notriekusi-arvalstu-dronu|title=Balvu novadā NATO iznīcinātāji notriekuši ārvalstu dronu|website=tvnet|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> [[Kategorija:Rugāju pagasts]] [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] jskbv38decgke962bt52cjhyl8flh21 4506746 4506743 2026-08-14T10:37:31Z Meistars Joda 781 4506746 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Boževas ezers |attēls= | map = Latvija | map_label = Boževas ezers | plat_d = 56 | plat_m = 59 | plat_s = 20 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 9 | gar_s = 58 | gar_EW = E |platība=0,0265 |garums=0,9 |platums = 0,2 |Vid_dziļums= 1.9 |Max_dziļums= 3,6 |tilpums= |augstums_vjl=104 |izteka=grāvis uz [[Pokrateņa]]s upi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Rugāji]] }} '''Boževas ezers''' ir neliels ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Ezers ir 26,5 hektārus liels<ref name=":1">[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=82615 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> (1972. gada avots norāda 22,5 hektārus)<ref name=":0">[https://www.ezeri.lv/database/1267/ ezeri.lv datubāzes ieraksts]</ref> ar vidējo dziļumu 1,9 metri un maksimālo dziļumu 3,6 metri pēc 1975. gada mērījumiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.balvi.lv/ko-redzet/bozevas-ezers-ar-peldvietu/|title=Boževas ezers|website=Balvu novads|access-date=2026-08-14|language=lv-LV}}</ref> Ezera gultne ir [[Dūņas|dūņaina]], dūņu slānim vietām pārsniedzot 3 metrus, krasti lielākoties lēzeni.<ref name=":0" /> Ūdens tumši brūns, polihumozs.<ref name=":0" /> Atrodas Aiviekstes baseinā, dienvidos pa grāvi savienots ar [[Pokrateņa]]s upi, vēlāk ietekošu [[Vārniene|Vārnienē]], ziemeļdaļā ietek noteka no [[Mazezers (Rugāju pagasts)|Mazezera]]. Pie ezera ziemeļaustrumos atrodas viesu nams "Mazezeriņi",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pirtis.lv/lv/b/Bo%C5%BEevas_ezers&513|title=Boževas ezers|website=Pirtis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/bozevas_pirts/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-08-14}}</ref> labiekārtota, bet ne oficiāla peldvieta, ugunskura vieta un volejbola laukums.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=799|title=Boževas ezers - Vasals Latgolā|website=visitlatgale.com|access-date=2026-08-14}}</ref> Trīs kilometrus no ezera uz ziemeļrietumiem atrodas [[Rugāji|Rugāju]] ciemats, pievedceļš uz retām austrumu piekrastes mājām no ziemeļiem saista to ar autoceļu [[V488]] Rugāji-[[Ranguči]]. Rietumu piekraste ir neapdzīvota, vietām purvaina. == Nosaukumi == Ezeru avotos sauc arī par Baževas, Bāževas, Blaževas, Bažovas ezeru, kā arī par Buožovas un Buožovys azaru.<ref name=":1" /> Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā Boževas ezers ir reģistrēts ar ūdenstilpes kodu 42247. Klasifikatorā tā atrašanās vieta norādīta toreizējā [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] ar [[Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|koordinātām]] 27°09′59,9″ austrumu garuma un 56°59′25,5″ ziemeļu platuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> kas nenozīmīgi atšķiras no [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] norādes uz ezera vidusdaļu. == Augi == Ezerā aug [[niedres]], [[ežgalvītes]], [[Velnarutks|velnarutki]], [[meldri]], [[Kalmes (ģints)|kalmes]], [[pameldri]], [[lēpes]], [[ūdensrozes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], [[Plakanā glīvene|plakanās]] un [[Skaujošā glīvene|skaujošās]] [[glīvenes]], [[elodejas]].<ref name=":0" /> == Zveja == Ezeram noteikts 75 metru tīklu limits un paredzēta zveja tikai ar [[Murds|murdiem]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=345018|title=Par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas kārtību Balvu novadā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Tajā sastopamas [[raudas]], [[karūsas]], [[Asaris|asari]], [[līdakas]], [[Ķīsis|ķīši]], [[ruduļi]], [[Plaudis|plauži]] un [[karpas]].<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ūdenstilpes īpašumtiesības ir sadalītas starp pašvaldību un vairākām [[Fiziska persona|fiziskām]] un [[Juridiska persona|juridiskām personām]].<ref name=":3" /> Tas nepieder pie publiskajiem valsts ezeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Ezerā notiek [[makšķerēšana]]. == Notikumi == 2026. gada 14. augustā netālu no ezera lielā augstumā [[NATO]] iznīcinātājs notrieca ielidojušu svešu [[Bezpilota lidaparāts|dronu]], kas nokrita neapdzīvotā purvainā apkaimē.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120130296/svesais-drons-nakti-notriekts-virs-rugajiem|title=Svešais drons notriekts virs Rugājiem – pie Boževas ezera (plkst. 11.04)|website=Delfi|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Armija pavēstīja, ka tas visticamāk varētu būt [[Ukraina]]s drons, kuru Latvijas teritorijā iedzinuši [[Krievija]]s radiotraucētāji.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8527181/balvu-novada-nato-iznicinataji-notriekusi-arvalstu-dronu|title=Balvu novadā NATO iznīcinātāji notriekuši ārvalstu dronu|website=tvnet|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> [[Kategorija:Rugāju pagasts]] [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] 02vlksrxq9u5s9ey5jsest0fz195cct 0 637189 4506723 2026-08-14T09:18:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā]] 4506723 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā]] 3m1qs3gn2u8wdl7qiqcwe5m1ygydh6y 0 637190 4506725 2026-08-14T09:28:09Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Izraēlas—Palestīnas konflikts]] 4506725 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Izraēlas—Palestīnas konflikts]] 31hrwxvm63l1gtj8tuonwmsdkqitczs 3 637191 4506732 2026-08-14T09:48:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4506732 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Purpleheartmeme}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 12.48 (EEST) 43etooz4ekdr4jx8j0w4lru41u1o7dx 10 637192 4506737 2026-08-14T10:05:32Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{navbox |name = Aknīstes rajons |title = [[Aknīstes rajons]] |titlestyle = background:#C4C3D0; |groupstyle = background:#ddddff; |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |above = Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1956. gada 7. decembrim |group1 = Pilsētas |list1 = * [[Subate]] |group2 = Strādnieku ciemats |list2 = * [[Aknīste|Aknīstes strādnieku ciemats]]{{ref-info|''izv.''|izveidots 1950. gada 21. februārī}} |group3 = Ciema padomes |list3 = * ... 4506737 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Aknīstes rajons |title = [[Aknīstes rajons]] |titlestyle = background:#C4C3D0; |groupstyle = background:#ddddff; |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |above = Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1956. gada 7. decembrim |group1 = Pilsētas |list1 = * [[Subate]] |group2 = Strādnieku ciemats |list2 = * [[Aknīste|Aknīstes strādnieku ciemats]]{{ref-info|''izv.''|izveidots 1950. gada 21. februārī}} |group3 = Ciema padomes |list3 = * [[Aizpores ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Aknīstes pagasts|Aknīstes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1951. gada 17. jūlijā}} * [[Asares pagasts|Asares ciems]] * [[Bērzones ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Birznieku ciems (Aknīstes rajons)|Birznieku ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Dignājas pagasts|Dignājas ciems]]{{ref-info|''atdal.''|rajona sastāvā līdz 1954. gada 14. jūnijam}} * [[Dunavas pagasts|Dunavas ciems]] * [[Eglones ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Elkšņu pagasts|Elkšņu ciems]] * [[Gārsenes pagasts|Gārsenes ciems]] * [[Kaldabruņas ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Komjauniešu ciems]] * [[Liepas ciems (Aknīstes rajons)|Liepas ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1951. gada 17. jūlijā}} * [[Mežciema ciems]] * [[Nomavas ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Paupes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Rubenes pagasts|Rubenes ciems]] * [[Sila ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Slates ciems]] * [[Susējas ciems]] * [[Vārkavas pagasts|Varkavas ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1951. gada 17. jūlijā}} * [[Vecumu ciems (Aknīstes rajons)|Vecumu ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Zasas pagats|Zasas ciems]] }}<includeonly> [[Kategorija:Aknīstes rajons]] </includeonly><noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas rajonu navigācijas veidnes]] </noinclude> 21rrh52jtc6eqqjbiwq1g77hwjwslf9